Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra rīkojums Nr. 43 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pases apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2023., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/op/2023/19.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkurences padomes lēmums Nr. 2

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Vēl šajā numurā

26.01.2023., Nr. 19

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 43

Pieņemts: 24.01.2023.

OP numurs: 2023/19.11

2023/19.11
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 43

Rīgā 2023. gada 24. janvārī (prot. Nr. 4 17. §)

Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" (turpmāk – projekts) pasi (​pielikums) un projekta izmaksas 142 780 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 118 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 24 780 euro apmērā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Satiksmes ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros.

3. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs J. Vitenbergs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 24. janvāra
rīkojumam Nr. 43

2.1.1.1. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pase

Investīcijas 2.1.1.1.i. projekta Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā pase
  (numurs)   (projekta nosaukums)  

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Satiksmes ministrija
1.2. Projekta īstenošanas partneri n/a

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukums Datu pārvaldības attīstības programma
2.2. Saistība ar citiem projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas periodā Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros īstenoja projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/003/003 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija un e-pakalpojumu izstrāde". Pamatojoties uz izvēlēto un Ministru kabinetā apstiprināto sistēmas izstrādes pieeju, Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (turpmāk – SKLOIS) ir īstenota kā sistēmu integrators ar paplašinātu funkcionalitāti, kas nodrošina būtiskākās informācijas elektronisku apriti starp jūras kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem.

SKLOIS attīstība tika turpināta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā, īstenojot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu Nr. 2.2.1.1/17/I/020 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas attīstība (SKLOIS 2)", kurā tika nodrošināta SKLOIS un nacionālās sistēmas apmaiņai ar kuģošanas informāciju integrācija vienotā informācijas sistēmā, kā arī darbības procesu un datu apmaiņas pakalpju pilnveidošana.

Projekts "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" (turpmāk – projekts) turpina SKLOIS attīstību atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) saistošo normatīvo aktu prasībām, un projekta ietvaros plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest nepieciešamos SKLOIS papildinājumus, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (turpmāk – direktīva 2019/883), prasību praktisku izpildi un informācijas tehnoloģiju atbalstu attiecībā uz elektronisku ziņošanu (informācijas ievadu) par kuģu radītajiem atkritumiem un to uzskaiti dalībvalstu informācijas sistēmās.

Projekta ietvaros tiks papildināta esošā SKLOIS datu ievade par kuģu nodotajiem atkritumiem un datu apmaiņas saskarne ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk – SafeSeaNet sistēma). Netiks ieviestas jaunas informācijas sistēmas, netiks ietekmēta esošā informācijas sistēmas tehniskā arhitektūra vai informācijas un komunikācijas infrastruktūras pakalpojumu tehnoloģiskā struktūra.

Papildinājumu rezultātā SKLOIS (papildus jau iepriekš uzkrātajiem datiem par kuģu ienākšanu vai iziešanu no Latvijas ostām) kā jauni tiks uzkrāti dati par kuģu vizītēs kuģu reāli nodotajiem atkritumiem un tiks nodrošināta šo datu sniegšana SafeSeaNet sistēmai, norādot precīzu atkritumu daudzumu un veidu. Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, datu apmaiņas un datu attēlošanas formas par kuģu reāli nodotajiem atkritumiem

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)
1) Direktīvas 2019/883 prasību izpildes atbalsta nodrošināšana valsts informācijas sistēmā SKLOIS;

2) Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr. 193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 193) prasību izpildes atbalsta izstrāde un ieviešana valsts informācijas sistēmā SKLOIS

3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 Vērtība Sasniegšanas laiks (gads)
3.3.1. Elektroniska ziņošana par kuģa vizītē nodotajiem atkritumiem SKLOIS ievadīta un pieejama informācija par kuģa nodotajiem atkritumiem visās kuģa vizītēs (ja kuģis atkritumus neplāno nodot, – atzīme, ka atkritumus nenodos), procentos no visām kuģa vizītēm, kas pieteiktas SKLOIS.

Pašreizējā vērtība 0 %, jo SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem atkritumiem

100 % 2024.
3.3.2. Datu apmaiņa ar SafeSeaNet sistēmu par kuģu radītajiem atkritumiem Informācijas apjoms, par kuru sniegtas ziņas SafeSeaNet sistēmai, ja informācija ir ievadīta SKLOIS, procentos no visām kuģa vizītēm, kas pieteiktas SKLOIS.

Pašreizējā vērtība 0 %, jo SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem atkritumiem un līdz ar to netiek sniegtas ziņas SafeSeaNet sistēmai

100 % 2024.

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4
118 000 EUR PVN 24 780 EUR Avansa maksājums netiks pieprasīts
       
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums Izmaksu apmērs (indikatīvi) Maksimālais apmērs5 Darbības iznākums
4.3. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes izmaksas, tai skaitā integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas 106 200 EUR 106 200 EUR Izstrādāta un ieviesta programmatūra
4.4. izvēlētajai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas 11 800 EUR 11 800 EUR SKLOIS esošās programmatūras prasību specifikācijas un programmatūras projektējuma apraksta papildinājumi

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits IKT risinājuma nosaukums Īss apraksts6 Valsts mākonī
(jā/nē)
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) Risinājuma lietotāji (skaits)
  5.1.1. Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā Projekta ietvaros plānots izstrādāt un ieviest nepieciešamos SKLOIS papildinājumus, lai nodrošinātu direktīvas 2019/883 prasību izpildes atbalstu informācijas sistēmā.

Projekta ietvaros tiks papildināta esošā SKLOIS kuģu vizītes datu ievade par kuģu nodotajiem atkritumiem un kā jauni tiks uzkrāti dati par kuģu reāli nodotajiem atkritumiem, kā arī tiks papildināta datu apmaiņas saskarne ar SafeSeaNet sistēmu.

Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, datu apmaiņas un datu attēlošanas formas par kuģu reāli nodotajiem atkritumiem

26.09.2022. 2024. gada I ceturksnis 320 SM uzturētās SKLOIS lietojum­programmas lietotāji (kuģu aģenti vai, ja tādu nav, kuģošanas kompānijas vai kuģu kapteiņi), kuri veic datu ievadi par kuģu nodotajiem atkritumiem

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits Pakalpojums (pakalpojumu grupa) Koplietošanas pakalpojuma lietotāji (institūcijas) Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)
  n/a      

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits Saturu raksturojošs nosaukums Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)
  5.3.1. Latvijas ostās kuģu vizītes laikā nodoto kuģu atkritumu dati 2024. gada I ceturksnis

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

Projekta pārvaldība un īstenošana tiks nodrošināta ar esošajiem SM resursiem. Projekta vadītājs – SM Jūrlietu departamenta vecākais eksperts SKLOIS jautājumos. Projekta vadītājs nodrošinās projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu, organizēs uzdevumus un ikdienas operatīvos darbus, uzraudzīs to izpildi, vadīs projektā iesaistīto darbinieku un pakalpojumu sniedzēju darbu. Projekta īstenošanas aktivitātēs piedalīsies SKLOIS turētājas – VSIA "Latvijas Jūras administrācija" – SKLOIS uzturēšanas daļas darbinieki, nodrošinot prasību uzturēšanu, testēšanu un nodevumu uzturēšanu

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts.

Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un alternatīvo scenāriju bez projekta.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 193 prasībām ziņošana SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem jāuzsāk 2024. gada 1. janvārī, kad SKLOIS ir jābūt pieejamai funkcionalitātei informācijas ievadam un datu nosūtīšanai SafeSeaNet sistēmai. Ja projekts netiek īstenots, sākot no 2024. gada 1. janvāra, tad pastāv risks, ka Eiropas Komisija var izskatīt jautājumu par iespējamu pārkāpuma procedūras sākšanu pret Latviju par ES tiesību aktos noteikto pienākumu praktisku neīstenošanu, jo pienākumi ir pārņemti ar MK noteikumu Nr. 193 normām, taču praktiska to izpilde nav iespējama. Potenciālajā tiesvedībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 3. punktu dalībvalstij var piemērot finanšu sankcijas – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, neizslēdzot vienu vai otru, – jau ar pirmo konstatējošo spriedumu. Šobrīd Latvijai vienreizējā soda nauda ir noteikta 308 000 euro apmērā un tai tiek pieskaitīta soda nauda no 124,20 euro līdz 2484 euro dienā vai kavējuma nauda, kas ir no 372,60 euro līdz 22 356 euro apmērā par katru kavējuma dienu, līdz pārkāpums ir novērsts. Tādējādi minimālās soda naudas izmaksas veido 308 000 euro.

Ja projekts tiek īstenots, tā izmaksas veido 142 780 euro (ar PVN). Īstenojot projektu, finanšu ieguvums ir 165 220 euro.

Iecerētais projekts nav ieņēmumus nesošs projekts

8. Cita būtiska informācija

Projekta personāla izmaksas un izstrādāto papildinājumu uzturēšanas izmaksas tiks segtas no SM budžeta programmas 05.00.00. "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana" līdzekļiem.

Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiek sniegts, jo SKLOIS papildinājumu izstrādi nosaka direktīva 2019/883 un MK noteikumi Nr. 193, kas uzdod ES dalībvalstu atbildīgajām valsts institūcijām veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu kuģu atkritumu nodošanas kontroli. Piemēram, nodrošinot ES dalībvalstīs vienotu nodoto atkritumu reģistrāciju un uzskaiti, būs iespējams kontrolēt, vai kuģis nodod savus atkritumus kādā no ostām, un gūt pārliecību, ka šie atkritumi netiek izgāzti jūrā. Vienlaikus tiks iegūtas ziņas par atkritumu daudzumu, to pieņemšanu gan katrā dalībvalstu ostā, gan visās ostās kopumā. Ostas pārvalde organizē kuģu atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpību, kuģu atkritumu daudzumu un veidu, MK noteikumos Nr. 193 paredzētos atbrīvojumus, kā arī ostas lielumu un ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Ostas pārvalde vai atkritumu apsaimniekošanas komersants pieņemtos kuģu atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz ar to SKLOIS papildinājumi atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu neietekmē, izņemot jauno pienākumu, ka komersantiem, kas pieņēmuši kuģu atkritumus, būs kuģu atbildīgajām personām jāizsniedz atkritumu nodošanas-pieņemšanas kvīts, kurā jānorāda pieņemtie atkritumi un to daudzums. Šī kvīts tiks reģistrēta SKLOIS, kā arī informācija nosūtīta un apkopota SafeSeaNet sistēmā, padarot iespējamu vienotu valsts institūciju kontroli visā ES.

Par projekta līdzekļiem tiks izstrādāti papildinājumi valsts informācijas sistēmā SKLOIS, kuras pārzinis ir SM un kuras uzturēšana tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. SKLOIS nodrošinās atkritumu nodošanas-pieņemšanas kvīts informācijas apstrādi un datu sniegšanu kontrolējošām valsts institūcijām

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda šīs pases 5. sadaļā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!