Ministru kabineta rīkojums Nr. 311

Rīgā 2022. gada 3. maijā (prot. Nr. 25 25. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem" trešo risinājuma variantu.

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 1. punktā minētā konceptuālā ziņojuma trešā risinājuma varianta īstenošanā.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs J. Reirs

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Ministru kabineta
2022. gada 3. maija
rīkojums Nr. 311)

Konceptuālais ziņojums
"Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem"

Rīga, 2022

SATURS

I. Kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums

1. Konceptuālā ziņojuma izstrādes priekšvēsture

2. Latvijas bibliotēku sistēma

3. Kultūras ministrijas padotībā esošo valsts pārvalžu iestāžu loma bibliotēku sistēmā

3.1. Latvijas Nacionālā bibliotēka

3.2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka

3.3. Kultūras informācijas sistēmu centrs

4. Priekšrocības un trūkumi, saglabājot esošo situāciju

III. Risinājuma varianti

1. risinājuma variants: Latvijas Neredzīgo bibliotēkas likvidēšana, pievienojot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai

2. risinājuma variants: Latvijas Neredzīgo bibliotēkas likvidēšana, sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālajai bibliotēku un pašvaldību publiskajām bibliotēkām

3. risinājuma variants (atbalstāmais): Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācija, pārskatot tās funkcijas un uzdevumus un daļu tās struktūrvienības un uzdevumus nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām

IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

V. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

I. Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam"" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes procesā"" (prot. Nr.35, 26.§) (turpmāk – 2019.gada 20.augusta Informatīvais ziņojums) 47.punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus.

Konceptuālā ziņojuma pamatā ir secinājumi, kas izdarīti, Kultūras ministrijai 2017.gadā īstenojot bibliotēku nozares "nulles budžeta" sagatavošanas pilotprojektu un 2019.gadā izstrādājot pārskatu Finanšu ministrijai par "nulles budžeta" sagatavošanu visai bibliotēku politikas nozarei, aptverot visas konkrēto iestāžu funkcijas un sniegtos pakalpojumus, kura izstrādes rezultātā tika identificētas vairākas bibliotēku nozares jomas, kurās iespējams pilnveidot bibliotēkas nozares politikas īstenošanu, pārskatot atbildību par atsevišķu funkciju un uzdevumu izpildi.

Konceptuālajā ziņojumā izklāstīta esošā situācija un piedāvāti trīs risinājuma varianti bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumu ieviešanai, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas – funkcijas un uzdevumus:

1. Latvijas Neredzīgo bibliotēka tiek likvidēta, pievienojot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;

2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka tiek likvidēta, sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālajai bibliotēku un pašvaldību publiskajām bibliotēkām;

3. Latvijas Neredzīgo bibliotēka tiek reorganizēta, pārskatot tās funkcijas un uzdevumus un daļu tās funkciju un uzdevumu nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām.

Piedāvātie risinājuma varianti neietver to funkciju un uzdevumu pārskatīšanu, kurus bibliotēku nozares politikas īstenošanas ietvaros īsteno Kultūras informācijas sistēmu centrs, ņemot vērā, ka Kultūras ministrija 2022.gadā plāno īstenot Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju un tās ietvaros Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas un uzdevumus, kas saistītas ar bibliotēku nozares politikas īstenošanu, pārcelt uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tādējādi 2019.gada 20.augusta Informatīvā ziņojuma Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktā dotais uzdevums Kultūras ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus, attiecībā uz Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijām un uzdevumiem, kas attiecināmi uz bibliotēku nozares politikas īstenošanu, tiks izpildīts neatkarīgi no tā, kurš konceptuālajā ziņojumā iekļautais risinājuma variants tiks atbalstīts.

Izvērtējot piedāvāto scenāriju fiskālo ietekmi un ietekmi uz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas īstenoto funkciju izpildes kvalitāti un pakalpojumu pieejamību, Kultūras ministrija piedāvā atbalstīt trešo risinājuma variantu.

II. Esošās situācijas raksturojums

1. Konceptuālā ziņojuma izstrādes priekšvēsture

2017.gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Neredzīgo bibliotēku un Kultūras informācijas sistēmu centru īstenoja bibliotēku nozares "nulles budžeta" sagatavošanas pilotprojektu, kura mērķis bija pārskatīt bibliotēku nozares politikas īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, un kura ietvaros atbilstoši "nulles budžeta" metodikai tikai aplūkots viena bibliotēku sistēmas apakšmērķa virziena – bibliotēku pakalpojumi sabiedrībai – esošais un alternatīvais pakalpojumu sniegšanas risinājums un tā ieviešanai nepieciešamās izmaksas minimālajā, pamata un premium līmenī.

Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" izstrādes procesā" (prot. Nr.41, 1.§) 35.punktā noteikts Kultūras ministrijai turpināt nulles budžeta sagatavošanu, izstrādājot to pilnībā bibliotēku politikas nozarei un aptverot visas konkrētās iestādes funkcijas un sniegtos pakalpojumus. Ministru kabineta 2019.gada 5.februāra sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes procesā"" (prot. Nr.5, 33.§) 7.punktā "nulles budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes termiņš tika pagarināts līdz 2019.gada 15.augustam, uzdodot Kultūras ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai pārskatu par uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Kultūras ministrija 2019.gada 15.augustā Finanšu ministrijai iesniedza pārskatu par "nulles budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai, kas tika iekļauts Finanšu ministrijas 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā. Finanšu ministrijas 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā kopumā secināts, ka atsevišķas bibliotēku nozares politikas mērķu sasniegšanai īstenotās funkcijas un uzdevumus ir iespējams pārskatīt, taču alternatīvo funkciju īstenošanas modeli nepieciešams izdiskutēt ar pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītajām pusēm, izvērtēt funkciju un uzdevumus īstenošanā iesaistīto iestāžu kompetenci un kapacitāti, alternatīvā funkciju īstenošanas modeļa ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī veikt aprēķinus par alternatīvā funkciju un uzdevumu īstenošanas modeļa fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Attiecībā uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka tās darbība daļēji pārklājas ar Latvijas publisko bibliotēku darbību, ņemot vērā to, ka Bibliotēku likums nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir sniegt pakalpojumus visiem lietotājiem neatkarīgi no viņu fiziskā stāvokļa, tai skaitā veidojot atbilstošu aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem. Tāpat 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reģionālo filiāļu darbība nespēj pilnībā nodrošināt pakalpojumu pieejamību visai tās mērķauditorijai. Līdz ar to secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas daļēji varētu pārņemt publiskās bibliotēkas, īstenojot neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, savukārt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifiskās funkcijas – metodisko darbu, pielāgoto izdevumu sagatavošanu u.c. – potenciāli varētu pārņemt Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vienlaikus 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka būtiski ir saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā ar neredzīgajiem un vājredzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumu pieejamību vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars neredzīgo cilvēku, it īpaši Rīgā.

Attiecībā uz Kultūras informācijas sistēmu centru 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka, lai gan Kultūras informācijas sistēmu centra darbība primāri ir saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, daļa tā īstenoto aktivitāšu funkcionāli pārklājas ar citu iestāžu, it īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, īstenotajām aktivitātēm, līdz ar to atbildība par to īstenošanu būtu pārskatāma.

Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam"" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes procesā"" (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktam Kultūras ministrijai uzdots līdz 2020.gada 1.jūnijam sagatavot un kultūras ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Nepieciešamību pārskatīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību nosaka arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Par Kultūras ministrijas 2018.gada pārskatu" sniegtais ieteikums Kultūras ministrijai izvērtēt iespēju optimizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību.¹

2. Latvijas bibliotēku sistēma

Bibliotēku nozari Latvijā kopumā veido 1505 bibliotēkas, tai skaitā Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Neredzīgo bibliotēka (ieskaitot tās septiņas struktūrvienības – filiālbibliotēkas), 770 pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem, 29 augstskolu, 19 koledžu un 664 vispārīgo un profesionālo izglītības iestāžu bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus šo izglītības iestāžu studentiem un izglītojamiem, kā arī 22 speciālās bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus konkrētā iestādē.

Visas Latvijas bibliotēkas pilda Bibliotēku likuma 3.pantā noteiktās funkcijas – uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu – iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus – un nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu un sniegt bibliotēkas pakalpojumus, kā arī Bibliotēku likuma 15.pantā noteiktos pienākumus.

Valsts nozīmes bibliotēkām, tostarp Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, ar Bibliotēku likuma 11.pantu noteiktas papildu funkcijas un uzdevumi, tai skaitā nodrošināt starpbibliotēku abonementa pakalpojumus, veidot datu bāzes un informācijas sistēmas attiecīgajā nozarē, sniegt metodisku palīdzību citām bibliotēkām atbilstoši darbības virzienam, nodrošināt bibliotēku krājumu komplektēšanas koordināciju un veikt zinātniskās pētniecības darbu. Reģionu galveno bibliotēku funkcijas un uzdevumi noteikti Bibliotēku likuma 12.pantā. Latvijā ir akreditētas 29 reģiona galvenās bibliotēkas.

Saskaņā ar Bibliotēku likuma 17.pantu katras bibliotēkas darbību nodrošina tās dibinātājs, piešķirot finansējumu Bibliotēku likuma 3. un 15.pantā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajam regulējumam par bibliotēku finansējumu (Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi"). Kultūras ministrijas padotībā esošo bibliotēku darbības nodrošināšanai 2021.gadā tika izlietots finansējums 11 039 436 euro apmērā (skat. 1. un 4.tabulu).

Politikas mērķus bibliotēku nozarei noteica Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401; turpmāk – pamatnostādnes), kurās bibliotēku nozarei atbilstoši pamatnostādņu 1.prioritātes "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" politikas rezultātam – "Nodrošināta labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai" noteikts rezultatīvais rādītājs – nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu, savukārt atbilstoši politikas rezultātam "Sekmēta cilvēkresursu attīstība un efektīva kultūrpārvaldība" noteikts rezultatīvais rādītājs – nodrošināt kultūras mantojuma institūciju sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums – turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras mantojuma uzkrāšanu, pamatnostādņu 2.prioritātes "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 1.Rīcības virziena "Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā izglītībā un neformālajā izglītībā" 1.2.uzdevuma "Nodrošināt daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu kultūras institūcijās" ietvaros veicamais 1.1.4.galvenais pasākums – attīstīt bērnu un jauniešu lasīšanas prasmi un vēlmi, nostiprinot esošās lasīšanas veicināšanas programmas, tostarp "Bērnu un jauniešu žūrija", "Grāmatu starts", mērķtiecīgi attīstot jaunas programmas riska grupām un 3.2.uzdevuma "Nodrošināt pētniecisko bāzi kultūras izpētei un nacionālās identitātes stiprināšanai, veicināt fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanu (tostarp Letonikā)" ietvaros veicamais 3.2.4.galvenais pasākums – attīstīt Latvijas Nacionālo bibliotēku kā Letonikas, nacionālās identitātes, informācijas un kognitīvo zinātņu pētniecības centru, t.sk. īstenot Latvijas Nacionālās enciklopēdijas veidošanas projektu, kā arī pamatnostādņu 4.prioritātes "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" 1.Rīcības virziena "Nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstību un pieejamību" 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums – turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras mantojuma uzkrāšanu, u.c. Detalizētāki mērķi un uzdevumi bibliotēku nozarei ir noteikti Kultūras ministrijas uz pamatnostādņu bāzes izstrādātajā Bibliotēku nozares stratēģijā 2014.–2020.gadam, kuras virsmērķis ir attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, un nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Politikas mērķi bibliotēku nozarei turpmākajam periodam ir noteikti arī jaunajā kultūrpolitikas plānošanas dokumentā Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143), rīcības virzienā "Kultūras mantojuma ilgtspēja" izvirzot uzdevumu "Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to pakalpojumu attīstību". Savukārt attiecībā uz kultūras piedāvājuma pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kultūrpolitikas pamatnostādņu projekta rīcības virzienā "Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai" ir iekļauts uzdevums "Nodrošināt kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem".

3. Kultūras ministrijas padotībā esošo valsts pārvalžu iestāžu loma bibliotēku sistēmā

Papildu bibliotēku funkcijām un uzdevumiem, kas izriet no Bibliotēku likuma, Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Neredzīgo bibliotēka, kā arī Kultūras informācijas sistēmu centrs – īsteno virkni specifisku funkciju un uzdevumu.

3.1. Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 1.pantu ir Latvijas Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai, ir visu Latvijas Republikas iespieddarbu glabātāja, nacionālo bibliogrāfisko resursu veidotāja un valsts bibliotēku sistēmas attīstības centrs. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno virkni specifisku funkciju:

– veido nacionālās literatūras krājumu, nodrošina tā izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm;

– selektīvi komplektē (iegādājoties, iegūstot apmaiņas ceļā, saņemot ziedojumu veidā) un glabā tos cittautu (ārvalstu) iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstībai, kā arī nodrošina to izmantošanu;

– veic Latvijas centrālās depozītbibliotēkas funkcijas;

– atbild par nacionālās bibliogrāfijas attīstību valstī, veido, uztur un pārvalda nacionālo bibliogrāfiju un nacionālo bibliogrāfisko datu un zināšanu organizācijas sistēmu un resursus;

– organizē un veido Latvijas bibliotēku kopkatalogu sistēmu, lai nodrošinātu izmantotājus ar ziņām par visiem valstī esošajiem informācijas resursiem;

– veic Latvijas starpbibliotēku abonementa centra funkcijas;

– organizē un nodrošina parlamenta apkalpošanas bibliotekārā un informatīvā dienesta darbību;

– īsteno kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīsta nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veido Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošina tā ilglaicīgu saglabāšanu.

Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 7.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo informāciju par bibliotēku nozari, realizē bibliotekāro procesu standartizācijas iniciatīvu, piedalās bibliotekārās darbības pamatvirzienu īstenošanā valstī, sniedz konsultatīvo palīdzību publiskajām bibliotēkām, ka arī bibliotēkām, kuram nav savu metodisko centru, kā arī veic zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē.

Šo funkciju izpildē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumiem Nr.436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums" Latvijas Nacionālā bibliotēka veic atsevišķus specifiskus uzdevumus, tostarp:

– nodrošina automatizētu internetā pieejamo tiešsaistes publikāciju vākšanu un arhivēšanu un elektronisko resursu (vai to pieejamības licenču) iegādi;

– sadarbībā ar arhīviem un muzejiem īsteno bibliotēku, arhīvu un muzeju darba procesu standartizāciju;

– organizē un koordinē bibliotēku krājumu atspoguļošanu elektronis­kajos kopkatalogos, nodrošina bibliogrāfiskās kvalitātes kontroli valstī;

– organizē obligāto eksemplāru krājuma un mazpieprasītās literatūras (repozitārija) veidošanu un pārrauga nacionālo informācijas krājumu un valsts nozīmes kolekcijas;

– veido kārtējās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, sastāda un publicē bibliogrāfiskos rādītājus un koordinē retrospektīvās nacionālās bibliogrāfijas darbu valstī;

– nodrošina starptautiskās standartnumerācijas (ISBN, ISSN, ISMN) funkcionēšanu Latvijā;

– nodrošina nacionālā dokumentu piegādes un starpbibliotēku abonementa sistēmas centra darbību;

– organizē un nodrošina Saeimas bibliotekāro un bibliogrāfisko apkalpošanu;

– piedalās Latvijas bibliotēku attīstības stratēģijas izstrādāšanā, atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību un konsultācijas bibliotēkām, koordinē bibliotēku un informācijas sistēmu funkcionēšanu, veic bibliotēku statistisko uzskaiti;

– veicina bibliotēku attīstību valstī, to efektīvu, lietderīgu un koordinētu darbību un sekmē nozares teorētisko un praktisko attīstību;

– nodrošina bibliotekāru profesionālo tālākizglītību, organizējot kursus, seminārus, konferences un citus izglītojošus pasākumus;

– pārstāv Latviju ar bibliotēku darbu saistītajās starptautiskajās organizācijās, piedalās nozares starptautisko programmu izstrādē un īstenošanā, starpvaldību vai tiešajos līgumos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām;

– veido valsts statistiku par bibliotēku darbību un izdevējdarbību.

Papildu šīm funkcijām un uzdevumiem Latvijas Nacionālā bibliotēka veic vairākus uzdevumus, piemēram, veido Nacionālo enciklopēdiju un nodrošina Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnes veidošanu un uzturēšanu, kā arī Latvijas kultūras kanona vērtību popularizāciju. Tāpat minēto funkciju un uzdevumu izpildes ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno dokumentārā mantojuma digitalizācijas pasākumus, veidojot Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku un tās resursus, kā arī attīsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra pakalpojumus.

Kopš darbības uzsākšanas jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā 2014.gadā, pateicoties ēkas jaunās infrastruktūras sniegtajām iespējām, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir ievērojami paplašinājusi īstenoto aktivitāšu klāstu un apjomu, kā arī būtiski palielinājusi bibliotēkas lietotāju skaitu. Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenoto aktivitāšu klāstu attiecībā pret Latvijas Neredzīgo bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem, jāpiemin, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir izveidotas pielāgotas darba vietas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī izveidota skaņu ierakstu studija.

Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotās funkcijas un uzdevumus, 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka kopumā tās atbilst bibliotēku nozares normatīvajam regulējumam un plānošanas dokumentiem, lai arī atsevišķu funkciju izpilde – piemēram, Nacionālās enciklopēdijas izstrāde un Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnes veidošana un uzturēšana – nav noteikta ne normatīvajā regulējumā, ne plānošanas dokumentos. Līdz ar to 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nepieciešams aktualizēt likumu "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumus Nr.436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums", lai tie atbilstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotajām aktivitātēm. 2020.gada 10.septembrī Saeimā tika pieņemti Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", ar kuriem precizētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas.

1.tabula

Latvijas Nacionālās bibliotēkas budžets

2.tabula

Amata vietu skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

3.2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēc tās tipa ir publiska bibliotēka, kuras darbības mērķis atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.916 "Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums" ir nodrošināt personu ar redzes invaliditāti cilvēktiesības brīvi, neierobežoti saņemt kvalitatīvu informāciju neredzīgām un vājredzīgām personām piemērotā veidā, sniedzot bezmaksas pakalpojumus šajā jomā. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno sekojošas funkcijas, pamatojoties uz Bibliotēku likumā noteiktajām bibliotēku funkcijām, vienlaikus nosakot tās sniegto pakalpojumu specifisko mērķauditoriju:

– sniedz bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā;

– nodrošina bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu;

– uzkrāj, sistematizē, kataloģizē, bibliografē un saglabā iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus.

Īstenojot noteiktās funkcijas, Latvijas Neredzīgo bibliotēka atbilstoši tās kompetencei veic atsevišķus specifiskus uzdevumus, kas nav raksturīgi citām publiskajām bibliotēkām, tostarp:

– izdod grāmatas un citus dokumentus Braila rakstā;

– nodrošina ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām;

– uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs;

– pilnveido un attīsta tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.916 "Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums" noteiktajiem uzdevumiem Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno virkni specifisku aktivitāšu, piemēram:

– izstrādā metodiku Braila pieraksta kvalitatīvai izmantošanai, ievērojot starptautiski noteiktos Braila punktu tehniskos standartus, un sekmē atbilstošu lietojumu Latvijā. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izstrādātie metodiskie norādījumi tiek izplatīti visām organizācijām, kas pielāgo tekstus Braila rakstā, nodrošinot vienotu pieeju Braila raksta izmantošanai;

– sniedz konsultācijas par pielāgotās literatūras un citu pielāgoto formātu darbu reprodukciju veidošanu un izmantošanu, un darbu ar lietotājiem ar funkcionālo lasītnespēju;

– veic lasītāju apmācības darbam ar Braila raksta printeri un citu tehnisko līdzekļu izmantošanu;

– uzkrāj un apkopo informāciju par neredzīgo dzīvi, darbību, daiļradi, sasniegumiem zinātnē un sportā, sociālajām problēmām, sociālās aprūpes un rehabilitācijas jautājumiem.

Pielāgoto izdevumu reproducēšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēkā ir izveidotas Braila raksta nodaļa un skaņu ierakstu studija. Braila raksta redakcija ir profesionāla redakcija, kuras speciālisti pilnībā pārzina Braila pieraksta specifiku, Braila raksta grāmatu poligrāfijas un iesiešanas metodiku. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotās literatūras izdevējs un izplatītājs Latvijā, un tās speciālisti sniedz konsultācijas par Braila pieraksta latviešu valodā izmantošanu citām institūcijām. Braila raksta redakcijā tiek sagatavotas un izdotas arī grāmatas palielinātā drukā, pielāgotās grāmatas vieglajā valodā, taktilās grāmatas un grāmatas ar kombinētiem pielāgojumiem. Tajā tiek sagatavoti izdales materiāli palielinātā drukā un Braila rakstā bibliotēkas un to filiāļu organizētajiem pasākumiem un izstādēm, kā arī izdoti pielāgotā formāta periodiskie izdevumi.

Skaņu ierakstu studija ieskaņo audiogrāmatas pielāgotā formātā (mp3 CD diski, zibatmiņas un citi digitālie datu nesēji), kas paredzēti personām ar lasīšanas traucējumiem. 2021.gadā ierakstīti, apstrādāti un tiražēti 297 audioierakstu nosaukumi pielāgotajā audioformātā (3644 stundas). Studijā ieraksta arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkoto izstāžu audio gidus un citus informatīvos materiālus, lai padarītu tos pieejamus personām ar lasīšanas traucējumiem.

Lai veicinātu bērnu lasītprasmi Braila rakstā, Latvijas Neredzīgo bibliotēka izdod grāmatas ar kombinētiem pielāgojumiem (Braila raksts un audioformāts, Braila raksts un palielināta druka), kuras bērni var lasīt kopā ar saviem redzīgajiem vecākiem. Rūpējoties par bērniem ar kombinēta spektra traucējumiem, ir uzsākta grāmatu izdošana vieglajā valodā Braila rakstā. Lai veicinātu bērnu lasīt prasmi un interesi par literatūru, Latvijas Neredzīgo bibliotēka iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", reproducējot grāmatas pielāgotā formātā. Pirmsskolas vecuma bērni tiek nodrošināti ar pielāgoto literatūru izdevniecības "Liels un mazs" atbalstītajā lasīšanas veicināšanas programmā "Mūsu mazā bibliotēka".

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mērķauditorijas aptvērumu un līdz ar to arī pakalpojumu pieejamību būtiski ir paplašinājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra Direktīva (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk – Direktīva Nr.2017/1564). Ar Direktīvu Nr.2017/1564, kas ir pārņemta Latvijas Republikas likumdošanā ar 2018.gada 6.decembra grozījumiem Autortiesību likumā, pielāgotu darbu kopijas var tikt izgatavotas arī izmantošanai cilvēkiem, kuri nav neredzīgi vai vājredzīgi, bet kuriem nav iespējams pilnvērtīgi izmantot parastos iespieddarbus, piemēram, cilvēkiem ar disleksiju vai fiziskiem traucējumiem, kas liedz izmantot iespieddarbus.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intelectual Property Office, turpmāk – WIPO) atzīta kompetentā organizācija, un tā piedalās WIPO izveidotajā Pieejamu grāmatu konsorcijā (ABC – Accessible Books Consortium)². Līdz ar to Latvijas Neredzīgo bibliotēka lasītājiem var piedāvāt plašu pielāgotās literatūras klāstu svešvalodās, kā arī nodrošināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas audiogrāmatu pieejamību valstīs, kuras ir pievienojušās WIPO Marakešas līgumam³, kas atvieglo piekļuvi publicētiem darbiem personām ar redzes traucējumiem un citām lasīšanas grūtībām.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas Rīgā, neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, iekļaujoties vienotā infrastruktūrā ar citām organizācijām un iestādēm, kas apkalpo cilvēkus ar būtiskiem redzes traucējumiem (Latvijas Neredzīgo biedrība, Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs, Strazdumuižas dienas centrs, Rīgas Strazdumuižas vidusskola un speciālā pirmsskolas izglītības iestāde bērniem ar redzes traucējumiem).

Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir septiņas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, kas izveidotas Latvijas lielākajās pilsētās, cilvēku ar redzes traucējumiem lokalizācijas vietās, kur tiem vēsturiski bija nodrošinātas darba iespējas un dzīvesvietas, un kur atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālās organizācijas. Piecas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālo organizāciju telpās vai to tiešā tuvumā. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas veic Latvijas reģionu iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, izmantojot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reproducētos darbus pielāgotajos formātos.

– Balvu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Balvu, Alūksnes un Gulbenes novados, Smiltenes novada Apes pilsētā un Apes pagastā, Madonas novada Lubānas pilsētā;

– Cēsu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Cēsu, Limbažu, Madonas, Smiltenes, Valkas Valmieras novados un Siguldas novada Lēdurgas pagastā;

– Daugavpils filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Daugavpils valstspilsētā, Augšdaugavas, Jēkabpils, Krāslavas novados un Aizkraukles novada Daudzeses, Jaunjelgavas, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Staburaga, Sūnākstes un Zalves pagastos;

– Jelgavas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Jelgavas valstspilsētā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Ķekavas un Tukuma novados;

– Liepājas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Liepājas valstspilsētā, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novados;

– Rēzeknes filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Rēzeknes valstspilsētā, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Varakļānu un Rēzeknes novados un Krāslavas novada 2025ītājus Ventspils valstspilsētas, Talsu un Ventspils novados.

3.tabula

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas

Visu filiālbibliotēku telpas šobrīd tiek īrētas. Par ēkas uzturēšanu kārtībā ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu valsts nedrīkst ieguldīt līdzekļus ēkās, kas nav tās īpašums, tostarp to stāvokļa uzlabošanā, un piekļuves nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem.

Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, Latvijas Neredzīgo bibliotēka uz līgumu pamata ir izveidojusi 116 ārējos apkalpošanas punktus pansionātos, sociālās aprūpes centros un senioru mājās visā Latvijas teritorijā, tādējādi sasniedzot plašāku mērķauditoriju, kam nepieciešami Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumi. Kopumā ārējos apkalpošanas punktos pielāgoto literatūru izmanto 2032 cilvēki ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Rezultātā strauji pieaugusi Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rezultatīvo rādītāju dinamika. Lietotāju skaitu Rīgā pozitīvi ietekmējusi arī bibliotēkas pārcelšana no avārijas stāvoklī esošajām telpām Juglas ielā 14, Rīgā, uz pašreizējām telpām Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, 2017.gada nogalē.

4.tabula

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas budžets

5.tabula

Amata vietu skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Neredzīgo bibliotēkā

3.3. Kultūras informācijas sistēmu centrs

Kultūras informācijas sistēmu centrs ir Kultūras ministrijas padotībā esoša iestāde, kuras darbības mērķis saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.928 "Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums" ir nodrošināt bibliotēkās, arhīvos un muzejos uzkrāto informācijas avotu un kultūras vērtību pieejamību sabiedrībai, izveidojot integrētu automatizētu informācijas sistēmu.

Kultūras informācijas sistēmu centram ir šādas funkcijas:

– attīstīt bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu informācijas sistēmas (turpmāk – kultūras informācijas sistēmas);

– nodrošināt bibliotēkās koncentrētās informācijas apstrādi, uzkrāšanu un izplatīšanu.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Kultūras informācijas sistēmu centrs veic šādus uzdevumus:

– īsteno projektu "Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma";

– nodrošina kultūras informācijas sistēmu apvienošanu integrētā valsts informācijas sistēmā;

– nodrošina bibliotēku informācijas portāla izveidi un darbību;

– nodrošina nacionālā elektroniskā kopkataloga un nacionālās bibliogrāfijas datubāzes pieejamību;

– nodrošina kultūras informācijas sistēmu lietotājiem iespēju viņiem pieejamos informatīvos pakalpojumus saņemt elektroniski, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

– sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām datu apstrādes jautājumu risināšanā;

– konsultē bibliotēkas, arhīvus, muzejus un citas kultūras iestādes ar kultūras informācijas sistēmām saistītajos jautājumos;

– attīsta Latvijas kultūras informācijas sistēmas atbilstoši Eiropas Savienības un starptautiskajiem standartiem;

– īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas.

Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas un uzdevumi galvenokārt ir vērsti uz informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu kultūras nozarei, tādējādi atbalstot arī bibliotēku nozares politikas mērķu izpildi. 2018.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktajā Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju auditā⁴ secināts, ka Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotās aktivitātes daļēji dublē citu iestāžu, it īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, darbu, un Kultūras informācijas sistēmu centrs īsteno virkni uzdevumu un funkciju, kas nav noteikti tā nolikumā. Vienlaikus secināts, ka Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu klāsts un kvalitāte nav atbilstoša klientu vajadzībām un tā darbinieku kompetence un kapacitāte nav optimāla tā funkciju un uzdevumu īstenošanai, līdz ar to iesakot vai nu likvidēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārdalot tā funkcijas citām iestādēm, vai stiprināt tā kapacitāti. Valsts kontrole, veicot auditu par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras pārvaldību,⁵ ir norādījusi uz apstākli, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā izveidotais Datu centrs netiek optimāli izmantots, tai pat laikā Kultūras informācijas sistēmu centrs lielāko daļu tā pārvaldībā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras un sistēmu izmitina pie komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem.

Lai risinātu 2018.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktajā Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju audita ziņojumā un Valsts kontroles ziņojumā identificētās problēmas, un lai efektīvāk īstenotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību kultūras resorā, organizējot to atbilstoši koncepcijai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra sēdē (prot. Nr.70 34.§)) un informatīvajam ziņojumam "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu" (izskatīts Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija sēdē (prot. Nr.42, 67.§)), Kultūras ministrija ar 2020.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-106 "Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā" ir uzsākusi Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu un pakalpojumu pārvaldības reformu, kuras ietvaros paredzēts reorganizēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārskatot tā funkcijas un veiktos uzdevumus.

Ar minēto Kultūras ministrijas rīkojumu un tā grozījumiem, kas izdarīti ar Kultūras ministrijas 2020.gada 30.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-204 "Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 "Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā"", Kultūras informācijas sistēmu centrs noteikts par Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) organizāciju koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57) izpratnē, kā arī Kultūras informācijas sistēmu centram uzdots sadarbībā ar Kultūras ministriju un tās padotības iestādēm izstrādāt un iesniegt saskaņošanai Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) padomē detalizētu Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu, kas tika apstiprināts Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) padomes 2020.gada 11.novembra sēdē. Savukārt nodrošināt skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) resursus un sniegt to koplietošanas pakalpojumus Kultūras ministrijai un tās padotības iestādēm ar šo pašu rīkojumu uzdots sniegt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Ar minētajiem Kultūras ministrijas rīkojumiem Kultūras informācijas sistēmu centram tika uzdots sagatavot un iesniegt Kultūras ministrijai informāciju par tām Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu Kultūras ministrijas padotības iestāžu kompetencei. Iesniegtās informācijas izvērtēšanai Kultūras ministrija 2021.gada 28.janvārī izveidoja starpinstitūciju darba grupu atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm (turpmāk – Darba grupa), kas izvērtēja Kultūras informācijas sistēmu centra sniegto informāciju un saskaņoja ar Kultūras ministrijas padotības iestādēm ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu nesaistīto Kultūras informācijas sistēmu centra uzdevumu un aktivitāšu, kā arī to īstenošanai nepieciešamo resursu, pārņemšanu. Saskaņā ar Darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem plānots, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka pārņems starptautisko un nacionālo datu bāžu pieejamības Latvijas bibliotēkās nodrošināšanas funkciju, kā arī turpinās īstenot aktivitātes, kas saistītas ar bibliotēku nozares speciālistu mūžizglītību. Savukārt Kultūras informācijas sistēmu centrs turpinās nodrošināt bibliotēku nozares informācijas sistēmu darbību un attīstību.

Lai īstenotu Kultūras ministrijas padotības iestādes Kultūras informācijas sistēmu centra izstrādāto plānu "IKT resursu centralizētas pārvaldības un IKT pakalpojumu sniegšanas plāns", kas paredz centralizēta Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas modeļa ieviešanu, un Darba grupas priekšlikumus par to Kultūras informācijas sistēmu centra uzdevumu un aktivitāšu, kas nav saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, deleģēšanu citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, Kultūras ministrija plāno sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju un 2022.gadā reorganizēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārveidojot to par Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju, saglabājot tam Kultūras ministrijas padotības valsts pārvaldes iestādes statusu.

Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizācijas procesā paredzēts izstrādāt jaunu Kultūras informācijas sistēmu centra nolikumu, ar kuru tiktu noteiktas Kultūras informācijas sistēmu centra kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldītāja un pakalpojumu sniedzēja funkcijas, nolikumā neiekļaujot funkciju – "nodrošināt bibliotēkās koncentrētās informācijas apstrādi, uzkrāšanu un izplatīšanu". Vienlaikus paredzēts veikt nepieciešamos grozījumus citu Kultūras ministrijas padotības iestāžu nolikumos, no tiem svītrojot uzdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbalsta nodrošināšanu, un papildinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikumu ar datu bāžu pieejamības nodrošināšanas funkciju.

Īstenojot Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju un tās ietvaros pārceļot to Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju, kas tieši saistītas ar bibliotēku nozares politikas īstenošanu, uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, pēc būtības tiks izpildīts 2019.gada 20.augusta Informatīvā ziņojuma Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktā dotais uzdevums Kultūras ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Ņemot vērā to, ka Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju paredzēts īstenot neatkarīgi no tā, kurš konceptuālajā ziņojumā iekļautais risinājuma variants tiks atbalstīts, kā arī ņemot vērā, ka reorganizāciju paredzēts īstenot fiskāli neitrālā veidā, pārdalot finanšu resursus starp Kultūras ministrijas padotības iestādēm, piedāvātajos risinājuma variantos Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizācija papildus nav aprakstīta.

4. Priekšrocības un trūkumi, saglabājot esošo situāciju

Ņemot vērā to, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusi tās darbības rādītājus un pakalpojumu pieejamību, tādējādi mazinot risku, ka daļai Latvijas iedzīvotāju, kam nepieciešami bibliotēkas pakalpojumi, tie nav pieejami, konceptuāli ir izvērtējama arī iespēja nemainīt tās funkcijas, uzdevumus un esošo pakalpojumu sniegšanas modeli. Esošā pakalpojumu sniegšanas modeļa saglabāšanai vienlaikus ir kā priekšrocības, tā arī trūkumi.

III. Risinājuma varianti

2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka bibliotēku nozares politikas īstenošanu ir iespējams pilnveidot, tai skaitā nododot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu izpildi citām iestādēm. Vienlaikus 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka būtiski ir saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, kā arī pakalpojumu pieejamību vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars cilvēku ar redzes traucējumiem, it īpaši Rīgā.

Atbilstoši šim secinājumam Kultūras ministrija ir izstrādājusi trīs konceptuālus risinājuma variantus bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveidei, pārdalot atbildību par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu īstenošanu.

1. risinājuma variants: Latvijas Neredzīgo bibliotēkas likvidēšana, pievienojot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai

Šis variants paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas likvidēšanu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta ceturtās daļas 1.punktam, pievienojot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un nododot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai atbildību par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu īstenošanu līdzšinējā kvalitātē un apjomā.

Šī varianta īstenošana paredz:

– pievienojot darbinieku skaita, īstenojamo funkciju apjoma un budžeta ziņā mazāko institūciju – Latvijas Neredzīgo bibliotēku – lielākai iestādei – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – stiprināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo kapacitāti, vienlaikus optimizējot to izpildei nepieciešamos finanšu līdzekļus;

– Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izveidot jaunu struktūrvienību, kas nodrošinās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifisko funkciju – pielāgotā formāta darbu reproducēšanas, metodiskā darba u.c. – izpildi; ņemot vērā to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Mūkusalas ielā 3 un 5, Rīgā, nav nepieciešamo telpu, lai nodrošinātu šīs struktūrvienības darbu, kā arī to, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkā šobrīd strādā virkne neredzīgu un vājredzīgu cilvēku, kuriem nokļūšana no dzīvesvietas Juglā līdz jaunajai darba vietā Pārdaugavā būs apgrūtināta vai pat neiespējama, struktūrvienība, saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā;

– Latvijas Neredzīgo bibliotēkas centrālo bibliotēku Rīgā pārveidot par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārējo specializēto apkalpošanas punktu bibliotekāro pakalpojumu sniegšanai neredzīgo kopienas iedzīvotājiem Juglā, tai skaitā Strazdumuižas vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestādes pedagogiem un audzēkņiem, saglabājot esošo pakalpojumu apjomu un bibliotekāro personālu un turpinot darbu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā;

– reģionālās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī pārveidot par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārējiem specializētiem apkalpošanas punktiem, saglabājot esošo pakalpojumu apjomu un bibliotekāro personālu;

– esošos Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ārējos apkalpošanas punktus sociālās aprūpes centros un citviet pārveidot par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārējiem specializētiem apkalpošanas punktiem, saglabājot esošo pakalpojumu apjomu;

– Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas elektroniskā kataloga migrāciju uz sistēmu ALEPH-500;

– Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pārņemt visu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumu, kā arī aktīvus un saistības, tostarp esošos telpu nomas un pakalpojumu līgumus, vienlaikus izvērtējot iespējas pilnveidot esošo materiāli tehnisko bāzi uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas esošo resursu bāzes, tai skaitā iespēju nomainīt novecojušo datortehniku, atteikties no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīcībā esošās automašīnas izmantošanas, un izvērtējot iespēju apvienot noslēgtos pakalpojumus par, piemēram, internetu un elektrību;

– likvidēt atsevišķas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas amata vietas, kas nodrošina atbalsta funkciju sniegšanu (saimniecības nodaļas vadītājs, grāmatvede, lietvede, automašīnas vadītājs, darba aizsardzības speciālists), kā arī sistēmbibliotekāra un bibliotēkas vadītāja amata vietu.

Risinājuma varianta priekšrocības un trūkumi

2. risinājuma variants: Latvijas Neredzīgo bibliotēkas likvidēšana, sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un pašvaldību publiskajām bibliotēkām

Šis variants paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas likvidēšanu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta ceturtās daļas 4.punktam, sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un pašvaldību publiskajām bibliotēkām, tādējādi nododot tās specifisko funkciju – pielāgotā formāta izdevumu reproducēšanu, metodisko darbu u.c. – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, savukārt bibliotekārās apkalpošanas funkciju nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām.

Šī varianta īstenošana paredz:

– nododot darbinieku skaita un īstenojamo funkciju apjoma ziņā mazākas institūcijas – Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzdevumus – lielākai iestādei – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – stiprināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo kapacitāti, vienlaikus optimizējot to izpildei nepieciešamos finanšu līdzekļus;

– Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izveidot jaunu struktūrvienību, kas nodrošinās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifisko funkciju – pielāgotā formāta darbu reproducēšanas, metodiskā darba u.c. – izpildi, kā arī veiks pielāgotā formāta darbu sadali un piegādi publiskajām bibliotēkām; ņemot vērā to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Mūkusalas ielā 3 un 5, Rīgā, nav nepieciešamo telpu, lai nodrošinātu šīs struktūrvienības darbu, kā arī to, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkā šobrīd strādā virkne neredzīgu un vājredzīgu cilvēku, kuriem nokļūšana no dzīvesvietas Juglā līdz jaunajai darba vietā Pārdaugavā būs apgrūtināta vai pat neiespējama, struktūrvienība, saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā;

– vienoties ar Rīgas domi par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas centrālās bibliotēkas Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, nodošanu, pārveidojot to par Rīgas centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku bibliotekāro pakalpojumu sniegšanai neredzīgo kopienas iedzīvotājiem Juglā, tai skaitā Strazdumuižas vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestādes pedagogiem un izglītojamiem; struktūrvienība, nododot to Rīgas domei, saglabās esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā;

– vienoties ar Balvu, Cēsu, Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas valstpilsētas, Liepājas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas un Ventspils valstspilsētas pašvaldībām par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību – filiālbibliotēku šajās pilsētās nodošanu, pārveidojot tās par attiecīgo reģionu centrālo bibliotēku filiālbibliotēkām; struktūrvienības, nodot tās attiecīgajām pašvaldībām un saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu esošajās pakalpojumu sniegšanas vietās;

– Reģionu galvenajām bibliotēkām vienoties ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku par pakalpojumu nodrošināšanu Neredzīgo bibliotēkas ārējos apkalpošanas punktos

– Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nodot visu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumu, to daļu krājuma, kas nepieciešams filiālbibliotēku darbības nodrošināšanai, sekojoši patapinot pašvaldību publiskajām bibliotēkām;

– Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas elektroniskā kataloga migrāciju uz sistēmu ALEPH-500;

– Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nodot daļu nomas līguma par telpu īri Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, (3.stāvā, kurā tiek izpildītas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifiskās funkcijas), ar to saistītos pakalpojumu līgumus, kā arī citus aktīvus un saistības, kas ir saistītas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifisko funkciju un uzdevumu izpildi, vienlaikus izvērtējot iespējas pilnveidot esošo materiāli tehnisko bāzi uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas esošo resursu bāzes, tai skaitā iespēju nomainīt novecojušo datortehniku, atteikties no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīcībā esošās automašīnas izmantošanas, un izvērtējot iespēju apvienot noslēgtos pakalpojumus par, piemēram, internetu un elektrību;

– Rīgas domei nodot daļu nomas līguma par telpu īri Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, (1.stāvā, kurā tiek veikta lietotāju apkalpošana), ar to saistītos pakalpojumu līgumus, kā arī citus aktīvus un saistības, kas saistītas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lietotāju apkalpošanu Rīgā, vienlaikus izvērtējot iespējas pilnveidot esošo materiāli tehnisko bāzi uz Rīgas centrālās bibliotēkas esošo resursu bāzes, un izvērtējot iespēju apvienot noslēgtos pakalpojumus par, piemēram, elektrību;

– pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas esošās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, nodot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas aktīvus un saistības, kas saistītas ar lietotāju apkalpošanu filiālbibliotēkās, tai skaitā nomas līgumus par telpu īri un ar to izmantošanu saistītos pakalpojumu līgumus, kā arī citus aktīvus un saistības, kas saistītas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lietotāju apkalpošanu filiālbibliotēkās, vienlaikus izvērtējot iespējas pilnveidot esošo materiāli tehnisko bāzi uz reģionu centrālo bibliotēku esošo resursu bāzes, un izvērtējot iespēju apvienot noslēgtos pakalpojumus par, piemēram, elektrību;

– pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas esošās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, saņemot valsts budžetā 2023.–2025.gadam un arī turpmākajiem gadiem paredzēto transferta finansējumu, nodrošināt esošo nomas līgumu par telpu īri un ar to izmantošanu saistīto pakalpojumu līgumu pārņemšanu, kā arī personāla atalgojumu;

– pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas esošie Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ārējie apkalpošanas punkti, pārņemt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas saistības, kas saistītas ar lietotāju apkalpošanu ārējos apkalpošanas punktos;

– ieviest lietotāju bibliotekārās apkalpošanas jauktu modeli, kurā viss krājums atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas īpašumā, un Latvijas Nacionālā bibliotēka to ilgtermiņā patapina, vai īstermiņa izmantošanai piegādā publiskajām bibliotēkām, kas nodrošina to izsniegšanu lietotājiem, tai skaitā filiālbibliotēkās un ārējos apkalpošanas punktos;

– likvidēt atsevišķas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas amatu vietas, kas nodrošina atbalsta funkciju sniegšanu (saimniecības nodaļas vadītājs, grāmatvede, lietvede, automašīnas vadītājs, darba aizsardzības speciālists), kā arī sistēmbibliotekāra un bibliotēkas vadītāja amata vietu.

Risinājuma varianta priekšrocības un trūkumi

3. risinājuma variants (atbalstāmais): Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācija, pārskatot tās funkcijas un uzdevumus un daļu tās struktūrvienības un uzdevumus nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām

Šis variants paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 3. un 4.punktam, pārskatot tās esošās funkcijas un uzdevumus un to izpildei nepieciešamo kapacitāti, kā arī nodot daļu tās struktūrvienības un bibliotekāro apkalpošanas uzdevumu izpildi pašvaldību publiskajām bibliotēkām.

Šī varianta īstenošana paredz:

– reorganizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēku, turpinot īstenot tās specifiskās funkcijas un uzdevumus un lietotāju bibliotekāro apkalpošanu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā;

– vienoties ar Balvu, Cēsu, Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas un Ventspils valstspilsētas pašvaldībām par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību – filiālbibliotēku šajās pilsētās nodošanu pašvaldībām, pārveidojot tās par attiecīgo reģionu centrālo bibliotēku struktūrvienībām; pašvaldībām nodotās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu esošajās pakalpojumu sniegšanas vietās;

– reģionu galvenajām bibliotēkām vienoties ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku par pakalpojumu nodrošināšanu Neredzīgo bibliotēkas ārējos apkalpošanas punktos;

– pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas esošās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, nodot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas aktīvus un saistības, kas saistītas ar lietotāju apkalpošanu filiālbibliotēkās, tai skaitā nomas līgumus par telpu īri, un ar to izmantošanu saistītos pakalpojumu līgumus, kā arī citus aktīvus un saistības, kas saistītas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lietotāju apkalpošanu filiālbibliotēkās, vienlaikus izvērtējot iespējas pilnveidot esošo materiāli tehnisko bāzi uz reģionu centrālo bibliotēku esošo resursu bāzes, un izvērtējot iespēju apvienot noslēgtos pakalpojumus par, piemēram, elektrību;

– pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas esošās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, saņemot valsts budžetā 2023.–2025.gadam un arī turpmākajiem gadiem paredzēto transferta finansējumu, nodrošināt esošo nomas līgumu par telpu īri un ar to izmantošanu saistīto pakalpojumu līgumu pārņemšanu, kā arī personāla atalgojumu;

– attīstīt bibliotekāro pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, īstenojot apmācību programmu bibliotēku speciālistiem;

– visām reģiona galvenajām bibliotēkām ilgtermiņā nodrošināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodisko un konsultatīvo atbalstu cilvēku ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā;

– Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reproducēto darbu kopu pielāgotā formātā ilgtermiņa deponēšana katrā reģiona galvenajā bibliotēkā;

– nodrošināt reģiona galvenajām bibliotēkām Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājuma pielāgotā formātā patapināšanu īstermiņā, izmantojot Starpbibliotēku abonementa iespējas;

– iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju nodrošināt iespēju izmantot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nodoto un reģiona galveno bibliotēku rīcībā esošo nepieciešamo tehnisko aprīkojumu;

– attīstīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pētniecisko, metodisko un konsultatīvo darbu, paplašinot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kompetenci attiecībā uz citu iedzīvotāju grupu ar funkcionālajiem traucējiem bibliotekāro un informatīvo apkalpošanu un pielāgotu pakalpojumu attīstīšanu kultūras iestādēs, izglītības iestādēs un citviet publiskajā telpā, tostarp darbu adaptēšanu zīmju valodā cilvēku ar dzirdes traucējumiem vajadzībām;

– stiprināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kapacitāti pielāgotā formāta darbu sagatavošanā un reproducēšanā, tai skaitā mācību līdzekļu izstrādē bērniem ar disleksiju;

– stiprināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku pielāgoto darbu uzglabāšanai un izplatīšanai digitālā formātā, izmantojot digitālās bibliotēkas tehniskos resursus.

Risinājuma varianta priekšrocības un trūkumi

IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Pirmais risinājuma variants, likvidējot Latvijas Neredzīgo bibliotēku un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pilnībā pievienojot Latvijas Neredzīgo bibliotēku, paredz valsts budžeta līdzekļus, kas piešķirti Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu īstenošanai, novirzīt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas pārņem šīs iestādes funkciju īstenošanu. Risinājums šī varianta ietvaros paredz likvidēt septiņas amata vietas – bibliotēkas vadītāja un sitēmbibliotekāra amata vietu, ka arī piecas amata vietas, kas nodrošina atbalsta funkciju sniegšanu, radot 112 604 euro ekonomiju gadā. Šis risinājuma variants ļauj atteikties arī no atsevišķām preču un pakalpojumu izmaksām, kas saistītas ar iestādes automašīnas izmantošanu un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas tīmekļa vietnes uzturēšanu, tādējādi radot 1 900 euro ekonomiju gadā. Papildus finanšu ekonomiju potenciāli iespējams iegūt, atsakoties no šobrīd Latvijas Neredzīgo bibliotēkas noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem un iekļaujot šo pakalpojumu saņemšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas noslēgtajos līgumos, tostarp pārskatot līgumus par elektroenerģiju, interneta pieslēgumu un citiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ieguvums ir aprēķināms tikai pēc līgumu pārslēgšanas, precīzs finanšu ieguvums šobrīd nav aprēķināms. Kopumā variants paredz pozitīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, radot 114 504 euro ekonomiju.

Otrais risinājuma variants, likvidējot Latvijas Neredzīgo bibliotēku un sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālajai bibliotēku, nododot tai daļu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas, un pašvaldībām, nododot tām Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils filiālbibliotēkas un daļu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju īstenošanu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā lietotāju apkalpošanas funkciju nodrošināšanai pašvaldību bibliotēkās, paredz daļu valsts budžeta līdzekļu, kas piešķirti Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju un uzdevumu īstenošanai, novirzīt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifisko funkciju pārņēmējai, un daļu transferta kārtībā novirzīt pašvaldībām, kurām tiks nodotas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lietotāju apkalpošanas funkcijas. Izmaksas, kas saistītas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkciju īstenošanu Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, proporcionāli sadalīsies starp Latvijas Nacionālo bibliotēku specifisko funkciju īstenošanai un Rīgas pašvaldību, kas šajā pašā adresē turpinās sniegt pakalpojumus bibliotēkas lietotājiem. Šis risinājuma variants paredz likvidēt septiņas amata vietas – bibliotēkas vadītāja un sitēmbibliotekāra amata vietu, ka arī piecas amata vietas, kas nodrošina atbalsta funkciju sniegšanu, radot 112 604 euro ekonomiju gadā. Tāpat šis variants paredz likvidēt deviņpadsmit amata vietas, kas nodrošina lietotāju apkalpošanu Latvijas Neredzīgo bibliotēkā un tās struktūrvienībās – filiālbibliotēkās, taču šīs amata vietas tiek nodotas pašvaldībām darbības turpināšanai pašvaldību bibliotēkās un tās tiks finansētas no valsts budžetā paredzētā transferta finansējuma. Tāpat ar valsts budžetā paredzētā transferta finansējumu pašvaldībām tiks piešķirts finansējums arī esošo telpu nomas, komunālo pakalpojumu līgumu un sakaru pakalpojumu līgumu pārņemšanai, kā arī administratīvo izdevumu segšanai un preču iestādes darbības nodrošināšanai iegādei. Kopējais uzdevumu nodošanai plānotais finansējums pašvaldībām veido 370 140 euro (attiecīgajām pašvaldībām septiņu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēku uzturēšanai un Rīgas valstspilsētai iedzīvotāju apkalpošanas funkciju īstenošanai Rīgā, Strazdumuižas ielā 80). Šis risinājuma variants ļauj atteikties no atsevišķām preču un pakalpojumu izmaksām, kas saistītas ar iestādes automašīnas izmantošanu un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas tīmekļa vietnes uzturēšanu, tādējādi radot 1 900 euro ekonomiju gadā. Papildus finanšu ekonomiju potenciāli iespējams iegūt, atsakoties no šobrīd Latvijas Neredzīgo bibliotēkas noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem un iekļaujot šo pakalpojumu saņemšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas noslēgtajos līgumos, tostarp pārskatot līgumus par elektroenerģiju, interneta pieslēgumu un citiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ieguvums ir aprēķināms tikai pēc līgumu pārslēgšanas, precīzs finanšu ieguvums šobrīd nav aprēķināms. Kopumā variants paredz pozitīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, radot 114 504 euro ekonomiju.

Trešais risinājuma variants, reorganizējot Latvijas Neredzīgo bibliotēku un nododot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas (Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils) pašvaldībām, paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – Balvu filiālbibliotēku nodot Balvu novada pašvaldībai, Cēsu filiālbibliotēku nodot Cēsu novada pašvaldībai, Daugavpils filiālbibliotēku nodot Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, Jelgavas filiālbibliotēku nodot Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai, Liepājas filiālbibliotēku nodot Liepājas valstspilsētas pašvaldībai, Rēzeknes filiālbibliotēku nodot Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai, Ventspils filiālbibliotēku nodot Ventspils valstspilsētas pašvaldībai. Šis variants paredz nodot desmit amata vietas, kas nodrošina lietotāju apkalpošanu Latvijas Neredzīgo bibliotēkā un tās filiālbibliotēkās pašvaldību bibliotēkām, pašvaldībām filiābibliotēku uzturēšanai paredzot valsts budžeta transferta finansējumu. Reorganizācijas rezultātā valsts budžeta transferta finansējuma ietvaros pašvaldībām tiks paredzēts finansējums esošo telpu nomas, komunālo pakalpojumu līgumu un sakaru pakalpojumu līgumu pārņemšanai, kā arī administratīvo izdevumu segšanai un preču iestādes darbības nodrošināšanai iegādei. Šim mērķim attiecīgajām pašvaldībām septiņu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēku uzturēšanai, atbilstoši šī brīža filiālbibliotēku darbības nodrošināšanas izmaksām, ik gadu paredzēts transferta pārskaitījuma veidā piešķirt finansējumu 163 142 euro apmērā.

Vienlaikus pašvaldībām pēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēku pārņemšanas būs iespējams izvērtēt iespēju pārskatīt un optimizēt pakalpojumu sniegšanu, tostarp izvērtēt iespējas atsevišķus pakalpojumu sniegšanas punktus slēgt vai pārcelt uz citām telpām, ņemot vērā lietotāju vajadzības. Pašvaldības (tajās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkās, kuru telpas pieder pašvaldībai) varēs arī efektīvi veikt nepieciešamos ieguldījumus tajās.

Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mērķauditorijai, trešais risinājuma variants paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkai īstenot nepieciešamos pasākumus 29 pašvaldību reģionu galveno bibliotēku kapacitātes stiprināšanai (arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atsevišķas bibliotēkas turpina nodrošināt reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas vairāk, kā vienā pašvaldībā). Risinājuma ietvaros paredzēts:

– attīstīt bibliotekāro pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju visās reģionu galvenajās bibliotēkās, īstenojot apmācību programmu bibliotēku speciālistiem un izveidojot darbu pielāgotā formātā krājumu visās reģionu galvenajās bibliotēkās. Šī pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums 2023.gadā ir 6380 euro:

• 1 276 euro reģionu galveno bibliotēku speciālistu apmācību īstenošanai (36 stundu programma 522 euro, apmācīti 30 speciālisti divās grupās, kopsummā 1 044 euro) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas speciālistu profesionālās pilnveides īstenošanai (16 stundu programma 232 euro, apmācīti 12 speciālisti);

• 5 104 euro darbu pielāgotā formātā reproducēšanai katrā reģiona galvenajā bibliotēkā, tai skaitā, 30 izdevumi palielinātajā drukā 29 bibliotēkās (vienas reprodukcijas izmaksas 3,70 euro), sastāda 3 219 euro un 65 izdevumi audioformātā 29 bibliotēkās (viena eksemplāra izmaksas 1,00 euro), sastāda 1 885 euro;

– Risinājuma ietvaros paredzēts arī attīstīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pētniecisko, metodisko un konsultatīvo darbu, ņemot vērā līdz šim uzkrāto Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pieredzi darbā ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, tostarp, stiprinot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kompetenci attiecībā uz citu iedzīvotāju grupu ar funkcionālajiem traucējumiem bibliotekāro un informatīvo apkalpošanu un pielāgotu pakalpojumu attīstīšanu kultūras iestādēs, izglītības iestādēs un citviet publiskajā telpā. Šī pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums 2023.gadā veido 350 euro (pieci semināri kultūras un izglītības iestāžu darbinieku apmācībai darbā ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem, funkcionālo lasītnespēju un citiem funkcionālajiem un attīstības traucējumiem – viena semināra izmaksas 70 euro, apmācīti 75 speciālisti). Tāpat risinājuma ietvaros plānots stiprināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifisko funkciju izpildes kapacitāti pielāgotā formāta darbu sagatavošanā un reproducēšanā, tai skaitā mācību līdzekļu izstrādē bērniem ar disleksiju. Šī pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums veido 2023.gadā veido 9 899 euro:

• 820 euro mācību līdzekļu izstrādei un reproducēšanai pielāgotajā DAISY formātā bērniem ar disleksiju (četri nosaukumu sagatavotie mācību līdzekļi (grāmatas), katrs 10 eksemplāros, kopā 40 eksemplāri (viena eksemplāra izmaksas 15,50 euro), citi mācību materiāli (darba lapas, burtnīcas) 200 euro);

• 1 332 euro izdevumu palielinātā drukā reproducēšanai (30 izdevumi, katrs 12 eksemplāros, viena eksemplāra izmaksas 3,70 euro);

• 496 euro pielāgoto grāmatu vieglajā valodā sagatavošanai un reproducēšanai (četri izdevumi, katrs astoņos eksemplāros, viena eksemplāra izmaksas 15,50 euro);

• 1 200 euro taktilo grāmatu sagatavošanai un reproducēšanai (divi izdevumi, katrs četros eksemplāros, viena eksemplāra izmaksas 150 euro);

• 975 euro izdevumu audioformātā reproducēšanai (65 izdevumi, katrs 15 eksemplāros, viena eksemplāra izmaksas 1,00 euro);

• 5 076 euro Braila raksta printera EVEREST-D V5 (BRA15) iegādei grāmatu sagatavošanai un reproducēšanai Braila rakstā.

Minēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējums 2023.gadā veido 16 629 euro, kas tiks iegūti, optimizējot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izdevumus par precēm un pakalpojumiem, tostarp uzticot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mājas lapas izmitināšanu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Līdz ar to šim risinājumam ir neitrāla ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.

Izvērtējot piedāvātos risinājuma variantus, secināms, ka, realizējot pirmo un otro risinājuma variantu, galvenie trūkumi ir sekojoši:

– Latvijas Nacionālā bibliotēka ir universāla zinātniskā bibliotēka, kuras darbības mērķis ir nodrošināt atbalstu pētniecībai un zinātnei; nacionālajām bibliotēkām nav raksturīgas publisko bibliotēku funkcijas, tostarp grāmatu izsniegšana lasītājiem uz mājām;

– darbu reproducēšana pielāgotā formātā neietilpst Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijās;

– nav iespējams atteikties no telpu īres Strazdumuižas ielā 80, Rīgā;

– nav iespējams nodrošināt skaņu ierakstu studijas darbības optimizāciju;

– pārņemot darbiniekus no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas, to algas būs jāpielīdzina Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku algām, palielinot kopējo atalgojuma budžetu;

– risinājuma varianti nenodrošina uzlabojumus pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā, garantējot to pieejamību tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai;

– pastāv būtisks risks, ka pašvaldības nespēs nodrošināt pieejamību informācijas resursiem un pakalpojumiem, nesaņemot papildus finansiālu atbalstu no valsts.

Lai gan trešais risinājuma variants, atšķirībā no pirmajiem diviem, nerada pozitīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, tas rada būtiskus ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai:

– saglabājot Latvijas Neredzīgo bibliotēku un stiprinot tās kapacitāti, tiek garantēta ilgtspējīga darbu reproducēšana pielāgotā formātā un nodrošināta augstvērtīga pētnieciskā, metodiskā un konsultatīvā darbība, stiprinot visu bibliotēku nozari;

– risinājuma variants ir sociāli atbildīgs, garantējot iespēju iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju saņemt pakalpojumu pēc iespējas tuvu savai dzīvesvietai – gan neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, gan reģionos sev tuvumā esošajā pašvaldības publiskajā bibliotēkā, sociālās aprūpes centrā vai ar piegādi dzīvesvietā;

– filiālbibliotēku nodošana pašvaldību publiskajām bibliotēkām rada plašākas iespējas sadarboties ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju piekļuvi informācijas resursiem;

– tiek paplašināta pielāgoto darba pieejamība dažādām mērķgrupām, tostarp bērniem ar disleksiju, stiprinot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kapacitāti pielāgotā formāta darbu reproducēšanā un bibliotēkas darbinieku prasmes darbā ar šo mērķauditoriju.

Izvērtējot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un tās filiāļu sniegto pakalpojumu aptvērumu pašlaik, var secināt, ka tā tomēr nespēj pilnā apjomā realizēt Direktīvu Nr.2017/1564, kuras preambulas 7.punkts nosaka, ka:

"Šī direktīva attiecas uz personām, kas ir neredzīgas, personām, kam ir redzes traucējumi, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, personām, kam ir uztveres traucējumi vai lasītnespēja, tostarp disleksija vai jebkādi citi mācīšanās traucējumi, un kas tāpēc nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādas invaliditātes, vai personām, kas fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kas parasti būtu nepieciešams lasīšanai, ciktāl šādu traucējumu vai invaliditātes dēļ minētās personas nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādiem traucējumiem vai invaliditātes. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir uzlabot grāmatu, tostarp e-grāmatu, žurnālu, laikrakstu, periodisku izdevumu un citu rakstu darbu, notāciju, tostarp nošu, un citu iespiedmateriālu, tostarp digitālā vai analogā audioformā sagatavotu darbu, pieejamību tiešsaistē vai bezsaistē formātā, kas nodrošina minētajām personām iespēju piekļūt minētajiem darbiem un blakustiesību objektiem būtiski tādā pašā mērā, kā to spēj personas bez traucējumiem vai invaliditātes. Pieejams formāts ietver, piemēram, iespiedtekstus Braila rakstā, lielburtu iespiedumu, pielāgotas e-grāmatas, klausāmgrāmatas un radiopārraides."

Lai Latvija sekmīgi īstenotu šo mērķi, ir nepieciešams paplašināt informācijas resursu pielāgotā formātu pieejamību visā Latvijas publisko bibliotēku tīklā.

Kultūras ministrija 2019.gadā ir pārrunājusi ar reģionu galvenajām bibliotēkām bibliotekāro pakalpojumu pieejamības paplašināšanas iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju jautājumus un akcentējusi šo pakalpojumu sociālo nozīmību. Rezultātā jau šobrīd pašvaldību publiskajās bibliotēkās pieprasījums pēc resursiem pielāgotā formātā ir ievērojami audzis. Ņemot vērā to, ka Bibliotēku likuma 15.pants nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir sniegt pakalpojumus visiem lietotājiem neatkarīgi no viņu fiziskā stāvokļa, tai skaitā veidojot atbilstošu aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem, pašvaldību publiskajām bibliotēkām netiek uzlikta jauna funkcija, bet cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju paplašinātas iespējas izmantot pakalpojumus jebkurā bibliotēkā.

Kultūras ministrija konceptuālā ziņojuma projektu ir apspriedusi ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību, Latvijas Nedzirdīgo savienību, biedrību "Vieglās valodas aģentūra" un biedrību "Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO". Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājuma variantus, ir saņemts vienbalsīgs atbalsts trešajam risinājuma variantam, kas paredz reorganizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēku un nodot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, kā arī lietotāju apkalpošanas funkciju pašvaldību bibliotēkām, ņemot vērā to, ka šis risinājuma variants nodrošina visplašāko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Pēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkas datiem uz 2021.gada 30.decembri Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālēs reģionos bija reģistrēti 2250 lietotāji, no tiem 121 neredzīgi, 390 vājredzīgi. Braila rakstu izmantoja 41 lietotāji, speciālā tehnika (Braila rinda, Braila klaviatūra) tiek izmantota minimāli. Tas liecina, ka lielākai lietotāju daļai nepieciešami cita formāta pielāgotie informācijas resursi (piemēram, lieldrukas izdevumi, audiogrāmatas u.c.). Līdz ar to bibliotēkām ilgtermiņā būs jānodrošina informācijas resursi pielāgotā formātā saviem iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Pašvaldību kompetence ir veidot bibliotēku un to struktūrvienību tīklu, lai nodrošinātu vislabāko pieejamību un pakalpojumu.

Savukārt Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ilgtermiņā būs jānodrošina informācijas resursi visos pielāgotajos formātos visām publiskajām bibliotēkām, deponējot daļu krājuma, organizējot sūtījumus konkrētai bibliotēkai vai izmantojot reģionu galvenās bibliotēkas kā starpniekus. Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ilgtermiņā būs jānodrošina bibliotēku darbinieku konsultēšana un periodiskas apmācības sava budžeta ietvaros.

V. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Kultūras ministrs N. Puntulis