Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2022. gada 7. aprīļa Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2022., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/op/2022/76.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums

Vēl šajā numurā

20.04.2022., Nr. 76

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 07.04.2022.

OP numurs: 2022/76.1

2022/76.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā iestāde — nozares ministrija vai Valsts kanceleja, kas kā starpniekinstitūcija šajā likumā noteiktajā apjomā īsteno daļu no vadošās iestādes funkcijām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk — regula Nr. 2021/1060);

2) attiecināmais valsts budžeta līdzfinansējums — valsts budžeta finansējuma daļa, kas tiek plānota papildus Eiropas Savienības fonda finansējumam projekta attiecināmo izdevumu segšanai;

3) finansējuma saņēmējs

a) tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,

b) fiziskā persona, kura nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un negatavojas veikt saimniecisko darbību, vai fiziskā persona vai šo personu apvienība, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja vai gatavojas veikt saimniecisko darbību (turpmāk — fiziskā persona) un kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,

c) Latvijas Republikā atbilstoši personas juridiskajai formai un tiesiskajam statusam reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība (turpmāk — juridiskā persona), kuras projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā,

d) juridiskā persona, kura īsteno finanšu instrumentus atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 2. panta 9. punkta "e" apakšpunktam;

4) plānošanas dokumenti — partnerības līgums un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.—2027. gadam (turpmāk — programma);

5) projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, fiziskā persona, kā arī juridiskā persona, kura iesniedz projekta iesniegumu;

6) projekta iesniegums — informācijas un dokumentu kopums par plānoto projektu, ko Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā iesniedz projekta iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk kopā — Eiropas Savienības fondi, katrs atsevišķi — Eiropas Savienības fonds);

7) projekta lieta — projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti, civiltiesisks līgums (turpmāk — līgums) vai vienošanās par projekta īstenošanu un citi ar projektu saistītie dokumenti;

8) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko apstiprinājusi sadarbības iestāde;

9) projektu iesniegumu atlase — process no paziņojuma par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu vai uzaicinājuma iesniegt projekta iesniegumu ierobežotā projektu iesniegumu atlasē nosūtīšanas līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi;

10) projektu iesniegumu atlases metodika — dokuments, kurā ietverts apraksts par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju veidiem, to izstrādi un vērtēšanas principiem, kā arī par projektu iesniegumu atlases principiem;

11) projektu iesniegumu atlases nolikums — dokumentu kopums, kurā ietverta informācija par projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, šo kritēriju piemērošanas metodika, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu projekts un cita projektu iesniegumu atlasei nepieciešamā informācija;

12) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — nosacījumi, saskaņā ar kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

13) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika — dokuments, kurā ietverts skaidrojums par katra projektu iesniegumu vērtēšanas kritērija piemērošanu;

14) sadarbības iestāde — tiešās pārvaldes iestāde, kas kā starpniekinstitūcija šajā likumā noteiktajā apjomā īsteno daļu no vadošās iestādes funkcijām, kuras noteiktas regulā Nr. 2021/1060;

15) valsts budžeta līdzfinansējuma likme — attiecināmais valsts budžeta līdzfinansējums procentos pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Savienības fondu ieviešanu Latvijā.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanai un valsts budžeta līdzfinansējuma likmes apmēru.

(2) Šā likuma III nodaļa neattiecas uz finanšu instrumentiem. Citus šā likuma noteikumus, īstenojot finanšu instrumentus, piemēro, ciktāl regula Nr. 2021/1060 nenosaka citādi.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā attiecīgās nozares ministrija nodrošina metodisko vadību ieguldījumu plānošanai un veikšanai teritoriju attīstībā un teritoriālo rīku izmantošanas koordināciju, kā arī uzrauga un novērtē šos ieguldījumus teritorijās.

4. pants. Eiropas Savienības fondu vadība

Eiropas Savienības fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveide, finanšu instrumentu īstenošana, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase, Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas un projektu kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana, projektos veikto izdevumu apstiprināšana, pārskatu sagatavošana un iesniegšana Eiropas Komisijai, kā arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana.

5. pants. Tiesības saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu

Projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt projekta iesniedzējam finansējumu projekta īstenošanai.

6. pants. Valsts budžeta līdzfinansējuma likme

Valsts budžeta līdzfinansējuma likme, apstiprinot projektu, nav augstāka par minimāli nepieciešamo, ar kuru var nodrošināt specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumos noteikto nacionālā līdzfinansējuma likmi, ja valsts budžeta līdzfinansējums paredzēts minētajos specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumos. Valsts budžeta līdzfinansējuma maksimālo apmēru, apstiprinot projektu, rēķina pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.

7. pants. Horizontālie principi

Par regulas Nr. 2021/1060 9. pantā minēto horizontālo principu, kā arī principu "energoefektivitāte pirmajā vietā" un "klimatdrošināšana" koordināciju atbildīgās institūcijas, to tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.

8. pants. Dokumentu juridiskais spēks

Ja dokumenti iesniegti, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, neatkarīgi no tā, vai tie satur rekvizītu "paraksts", juridiskais spēks ir šādiem dokumentiem:

1) projekta iesniegums, līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu un to grozījumi, kā arī pārējie ar projekta īstenošanu saistītie dokumenti;

2) ar projektu iesniegumu atlasi saistītie dokumenti, kuriem nepieciešams Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju, to deleģēto pārstāvju vai projektu iesniegumu atlasē iesaistīto ekspertu apstiprinājums vai saskaņojums.

II nodaļa
Eiropas Savienības fondu vadības un projektu īstenošanas nodrošināšana

9. pants. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas

(1) Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina šādas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) vadošā iestāde;

2) atbildīgā iestāde;

3) sadarbības iestāde;

4) revīzijas iestāde;

5) grāmatvedības iestāde;

6) uzraudzības komiteja.

(2) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā metodiskos materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lai efektīvi pildītu šā likuma 11. panta trešajā daļā un 12. panta trešajā daļā minētos pienākumus, it īpaši gadījumos, kad sadarbības iestādei nepieciešams atbalsts nozares politikas jautājumos, sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde vai cita tiešās pārvaldes iestāde var slēgt starpresoru vienošanos, saskaņojot ar vadošo iestādi.

10. pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt efektīvu Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadību;

2) ievērojot partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, nodrošināt plānošanas dokumentu izstrādi;

3) izstrādāt un iesniegt revīzijas iestādei vadības un kontroles sistēmas aprakstu;

4) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteiktajam pārraudzīt atbildīgo iestāžu un sadarbības iestādes darbību;

5) nodrošināt Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības vadību un tās īstenošanas efektivitāti, tostarp šā uzdevuma īstenošanai pildot šajā likumā minētos atbildīgās iestādes pienākumus;

6) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas, publicitātes un saziņas pasākumu izpildi, tostarp atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 48. pantā noteiktajam veikt komunikācijas atbildīgā koordinatora funkcijas;

7) atbilstoši kompetencei sniegt informāciju atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādei un grāmatvedības iestādei;

8) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam Eiropas Komisijai sniegt informāciju par stratēģiski svarīgiem projektiem;

9) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam izstrādāt projektu iesniegumu atlases metodiku un, pamatojoties uz regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu, iesniegt to apstiprināšanai uzraudzības komitejā;

10) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 2021/1060 69. panta 6. punktā minētās procedūras;

11) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam izstrādāt krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju;

12) nodrošināt Eiropas Savienības fondu ieguldījumu izvērtēšanu saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 44. panta 1. punkta prasībām;

13) sniegt grāmatvedības iestādei tās rīcībā esošo informāciju maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošanai un saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto apstiprināt, ka kontu slēgumā iekļautie izdevumi ir attiecināmi;

14) atbilstoši kompetencei saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto izstrādāt pārvaldības deklarāciju;

15) veikt regulas Nr. 2021/1060 42. panta 1. punktā, 43. panta 1. punktā, 69. panta 10. un 11. punktā un 72. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētās funkcijas;

16) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī šo kritēriju piemērošanas metodiku;

17) nodrošināt programmas pārvaldību saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punktu;

18) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt Eiropas Savienības fondu ieviešanas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanai;

3) uz laiku apturēt programmas, prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijai.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

11. pants. Atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts kanceleja.

(2) Atbildīgā iestāde, pildot šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus, atrodas finanšu ministra funkcionālā padotībā, ko īsteno pārraudzības formā. Finanšu ministrs pārraudzību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

(3) Atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) piedalīties plānošanas dokumentu izstrādē;

2) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt specifiskā atbalsta mērķa rezultātu sasniegšanu, tostarp iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanas uzraudzību;

3) izstrādāt šā likuma 19. panta 13. punktā minētos specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumus;

4) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī šo kritēriju piemērošanas metodiku;

5) pamatojoties uz regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu, iesniegt apstiprināšanai uzraudzības komitejā šīs daļas 4. punktā minētos kritērijus;

6) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 2021/1060 69. panta 6. punktā minētās procedūras;

7) atbilstoši kompetencei sniegt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas ir būtiska šo institūciju pienākumu izpildē;

8) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteiktajam ievadīt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā datus par specifiskā atbalsta mērķa rezultātu rādītājiem, ja tie tieši neizriet no datiem, kas ievadīti sistēmā atbilstoši šā likuma 12. panta trešās daļas 6. punktam;

9) ja projekta kopējās izmaksas nepārsniedz regulas Nr. 2021/1060 53. panta 2. punktā noteikto izmaksu apjomu, izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku;

10) izmantot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu specifiskā atbalsta mērķa rādītāju sasniegšanas un īstenošanas uzraudzībai;

11) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu vai ad hoc atbalsta projektu;

12) atbilstoši kompetencei nodrošināt Eiropas Savienības fondu ieguldījumu tematisko izvērtēšanu;

13) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(4) Atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai un citu atbildīgās iestādes pienākumu izpildei.

(5) Atbildīgā iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā atbildīgā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

12. pants. Sadarbības iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

(2) Sadarbības iestāde, pildot šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus, atrodas finanšu ministra funkcionālā padotībā, ko īsteno pakļautības formā. Finanšu ministrs pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

(3) Sadarbības iestādei ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši kompetencei sniegt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas ir būtiska šo institūciju pienākumu izpildē;

2) veikt regulas Nr. 2021/1060 46. pantā minēto funkciju, tostarp sniegt konsultācijas projektu iesniedzējiem par projektu iesniegumu iesniegšanu un precizēšanu atbilstoši lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertajiem nosacījumiem;

3) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam veikt projektu iesniegumu atlases funkcijas, izņemot šā likuma 10. panta otrās daļas 8. un 9. punktā un 11. panta trešās daļas 4. punktā noteikto;

4) slēgt līgumu par finanšu instrumentu īstenošanu;

5) konsultēt finansējuma saņēmējus par projektu īstenošanu;

6) veikt regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "e" apakšpunktā minētās funkcijas, izņemot šā likuma 11. panta trešās daļas 8. punktā noteikto;

7) nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizēt problēmas projektu īstenošanā un iesniegt atbildīgajai iestādei, vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai priekšlikumus par projektu īstenošanas uzlabošanu;

8) izlases veidā veikt projektu iepirkuma pirmspārbaudes;

9) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 2021/1060 69. panta 6. punktā minētās procedūras;

10) pārbaudīt un apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos izdevumus, kas ir attiecināmi;

11) sniegt grāmatvedības iestādei sadarbības iestādes rīcībā esošo informāciju maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošanai;

12) sniegt sabiedrībai informāciju, nodrošināt publicitāti un komunikāciju jautājumos, kas saistīti ar projektu īstenošanu;

13) ņemot vērā projekta iesniedzēja juridisko formu un tiesisko statusu, slēgt ar finansējuma saņēmēju līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam;

14) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam veikt programmas pārvaldības uzdevumus, izņemot šā likuma 10. panta otrās daļas 11., 13. un 14. punktā noteikto;

15) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(4) Sadarbības iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai noslēgtu līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kā arī nodrošinātu projektu uzraudzību.

(5) Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams sadarbības iestādes pienākumu izpildei.

(6) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sadarbības iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

13. pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt regulas Nr. 2021/1060 77. un 78. pantā noteiktās funkcijas;

2) veikt vienkāršoto izmaksu metodikas novērtējumu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 94. panta 2. punktā noteiktajam un citus Eiropas Komisijas dotos uzdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu ieviešanu;

3) informēt Ministru kabinetu, ja tās rīcībā ir informācija par būtiskiem riskiem, kas var ietekmēt Eiropas Savienības fondu īstenošanu.

(3) Revīzijas iestādei ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un citām institūcijām, kā arī no finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei, tostarp saņemt, apstrādāt un uzglabāt fizisko personu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK;

2) lai nodrošinātu Eiropas Komisijai sniegtā revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma pareizību un uzticamību, veikt pārbaudes, kas nav tiešā veidā saistītas ar konkrēto projektu, bet varētu ietekmēt projekta atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības fondu izlietošanas efektivitāti;

3) pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā vadošā iestāde un finansējuma saņēmējs.

14. pants. Grāmatvedības iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Grāmatvedības iestādes funkciju pilda Valsts kase.

(2) Grāmatvedības iestādei ir šādi pienākumi:

1) pamatojoties uz šā likuma 10. panta trešās daļas 3. punktā minēto vadošās iestādes lēmumu, uz laiku apturēt programmas, prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa vai projekta ietvaros veikto izdevumu turpmāku deklarēšanu Eiropas Komisijai;

2) veikt regulas Nr. 2021/1060 76. pantā minētās funkcijas.

(3) Grāmatvedības iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt Eiropas Savienības fondu ieviešanas pārbaudes, kas nepieciešamas Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai;

2) pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai;

3) pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams grāmatvedības iestādes pienākumu izpildei.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā grāmatvedības iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

15. pants. Uzraudzības komiteja un tās sastāvs

(1) Uzraudzības komitejas pienākums ir pārraudzīt Eiropas Savienības fondu ieviešanas gaitu un veikt citus regulas Nr. 2021/1060 40. pantā noteiktos pienākumus.

(2) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija, un tās institucionālo sastāvu apstiprina Ministru kabinets, ievērojot regulas Nr. 2021/1060 39. pantā noteikto. Uzraudzības komitejas personālsastāvu apstiprina uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

(3) Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir vadošās iestādes vadītājs.

(4) Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

(5) Uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai vairākas apakškomitejas atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(6) Uzraudzības komitejā un apakškomitejās izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus uzraudzības komitejas un apakškomitejas iekšējās kārtības un darbības jautājumus nosaka uzraudzības komitejas un apakškomitejas reglamentā, kuru izstrādā uzraudzības komiteja. Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 38. panta 2. punktā noteiktajam reglamentu apstiprina uzraudzības komiteja.

16. pants. Uzraudzības komitejas darbības atklātums

(1) Uzraudzības komiteja informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Uzraudzības komitejas sēdes ir atklātas. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību.

(2) Kārtību, kādā notiek pieteikšanās dalībai uzraudzības komitejas sēdēs, dalības ierobežojumus un sēžu norises kārtību, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek informēta par pieņemtajiem lēmumiem, nosaka uzraudzības komitejas reglaments.

17. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumi un tiesības

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

2) izstrādāt projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes veikšanas metodiku (turpmāk — pirmspārbaužu metodika).

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildei.

18. pants. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un līgumu par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona;

2) nodrošināt projekta īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un vienošanos par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde;

3) nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus;

4) nodrošināt, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izlietošanas nosacījumiem;

5) nekavējoties informēt sadarbības iestādi par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var ietekmēt projekta īstenošanu;

6) nodrošināt projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju, ievērojot regulas Nr. 2021/1060 65. pantā un saskaņā ar šā likuma 19. panta 13. punktu noteiktos nosacījumus un termiņus;

7) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par katra projekta izdevumiem vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar projektu saistītajiem darījumiem;

8) sniegt pārskatus, informāciju par projekta īstenošanu un citus ar projekta īstenošanu saistītus dokumentus, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu;

9) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju, Eiropas Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, Eiropas Prokuratūras, Eiropas Revīzijas palātas un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem un grāmatvedības sistēmai, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai;

10) nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu;

11) nodrošināt ieguldījumu izvērtēšanai nepieciešamo datu un informācijas uzkrāšanu par īstenotajiem projektiem.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) saņemt projekta finansējumu no finansējuma avotiem, kas noteikti saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ja projekts ir īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ievērojot noteikto kārtību un termiņus;

2) īstenot projektu kopā ar projekta sadarbības partneri, ievērojot kārtību un nosacījumus, kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 19. panta 2. un 13. punktu;

3) saņemt projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Iepirkumu uzraudzības biroja.

19. pants. Ministru kabineta kompetence Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai;

2) kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tostarp projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjomu un kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu saturu, noslēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, tostarp sadarbības iestādes vienpusēja paziņojuma un vienpusēja uzteikuma izdarīšanas kārtību, kā arī projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;

3) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus projektu īstenošanai, kā arī kārtību, kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus, veic maksājumus un sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu;

4) kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās;

5) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā;

6) vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

7) kārtību, kādā veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā;

8) kārtību, kādā sadarbības iestāde izlases veidā veic projekta iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, un kārtību, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs izlases veidā veic projekta publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, kā arī izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu metodiku;

9) kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības fondu īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju;

10) kārtību, kādā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

11) Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtību;

12) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, izstrādāšanas un uzturēšanas kārtību;

13) specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms), un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi;

14) finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

15) kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības fondu tehnisko palīdzību;

16) kārtību, kādā sadarbības iestāde pārbauda un apstiprina informāciju par rādītājiem, kas attiecas uz projekta dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ regulu (ES) Nr. 1296/2013.

III nodaļa
Projektu iesniegumu atlase un lēmuma pieņemšana par projekta iesniegumu

20. pants. Projektu iesniegumu atlase

(1) Projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta — ja starp projektu iesniegumiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu;

2) ierobežota — ja iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(2) Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.

(3) Projektu iesniegumu atlases nolikumā iekļauj tikai tādus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kas apstiprināti uzraudzības komitejā atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktam.

(4) Paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un norādi uz tīmekļvietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu sadarbības iestāde iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

(6) Uzraudzības komitejas lēmums par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu un sadarbības iestādes lēmums par projektu iesniegumu atlases nolikuma apstiprināšanu nav apstrīdams un pārsūdzams.

21. pants. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija

Projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās nozares ministrijas pārstāvis (ja attiecināms). Ministru kabinets var noteikt citus papildu nosacījumus projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas izveidei, ja tas izriet no Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Vadošās iestādes pārstāvis var piedalīties projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sēdē novērotāja statusā.

22. pants. Projekta iesniedzēja izslēgšanas noteikumi

(1) Sadarbības iestāde noraida projekta iesniegumu, ja uz projekta iesniedzēju — fizisko vai juridisko personu — attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:

1) projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

a) noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,

b) kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi,

c) krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

d) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas,

e) terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai,

f) cilvēku tirdzniecība;

2) projekta iesniedzējs ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:

a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;

3) projekta iesniedzējs ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;

4) ir pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts;

5) stājies spēkā šā likuma 26. pantā minētais sadarbības iestādes lēmums par aizliegumu dalībai projektu iesniegumu atlasē.

(2) Sadarbības iestāde neizslēdz projekta iesniedzēju no dalības projektu iesniegumu atlasē, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams:

1) tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 1. punktā un 2. punkta "a" apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

2) tiesas spriedums vai citas attiecīgā jomā kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā un 3. punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

23. pants. Vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmumu veidi

(1) Ja projekta iesniedzējs ir fiziskā vai juridiskā persona, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(2) Ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums nav administratīvais akts.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) vadošās iestādes vai sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts — projekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

6) adresātam piešķirtās tiesības un noraidītās tiesības;

7) nosacījumi (ja attiecināms);

8) sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšanas kārtība.

24. pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana atklātā projektu iesniegumu atlasē

(1) Atklātā projektu iesniegumu atlasē sadarbības iestāde, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

3) specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana saskaņā ar šā panta ceturto daļu ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības;

3) specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai;

4) projekta iesniedzējs ir radījis mākslīgus apstākļus vai sniedzis faktiskajiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai sadarbības iestāde pieņemtu tam labvēlīgu lēmumu.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam nepieciešams veikt sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā vai ja projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas dēļ projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

(5) Ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Sadarbības iestāde par to informē projekta iesniedzēju. Ja šajā daļā minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas spriedums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams.

25. pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana ierobežotā projektu iesniegumu atlasē

(1) Ierobežotā projektu iesniegumu atlasē sadarbības iestāde, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) projekta iesniedzējs nav uzaicināts iesniegt projekta iesniegumu;

2) uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam nepieciešams veikt sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu.

(5) Ja projekta iesniedzējs neizpilda lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertos nosacījumus vai neizpilda tos lēmumā noteiktajā termiņā vai ja projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas dēļ projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

26. pants. Lēmums par aizliegumu uz laiku piedalīties projektu iesniegumu atlasē

Sadarbības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai vai personai, kura ir attiecīgās juridiskās personas valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, piedalīties projektu iesniegumu atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja šī persona:

1) apzināti sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai;

2) īstenojot projektu, apzināti sniegusi sadarbības iestādei nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un sadarbības iestāde ir izmantojusi tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu;

3) radījusi mākslīgus apstākļus vai apzināti sniegusi faktiskajiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai sadarbības iestāde pieņemtu tai labvēlīgu lēmumu.

27. pants. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Projekta iesniedzējs var apstrīdēt šā likuma 24., 25. un 26. pantā minēto sadarbības iestādes lēmumu vadošajā iestādē viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās. Vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Šā likuma 23. panta otrajā daļā minētais vadošās iestādes lēmums nav pārsūdzams.

(2) Sadarbības iestādes atzinumu par šā likuma 24. panta ceturtajā daļā un 25. panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi apstrīd un pārsūdz tādā pašā kārtībā un termiņos kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots atzinums.

(3) Pārsūdzot lēmumu, pieteicējs tiesā var prasīt tikai šā lēmuma atzīšanu par prettiesisku, bet nevar prasīt labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

(4) Vadošās iestādes vadītājs lēmumu pieņem, pamatojoties uz iesniegumu izskatīšanas komisijas atzinumu.

(5) Vadošā iestāde izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju, kuras sastāvā ir vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās nozares ministrijas pārstāvis (ja attiecināms), ja tie nav bijuši attiecīgās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas locekļi.

28. pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sadarbības iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, par to paziņojot projekta iesniedzējam. Lēmums par termiņa pagarināšanu ir apstrīdams vadošajā iestādē, bet nav pārsūdzams.

29. pants. Projekta iesnieguma precizēšana

Atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros projekta iesniegums pēc iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams. Ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros sadarbības iestāde saskaņā ar sadarbības iestādes noteiktu kārtību nodrošina konsultatīvo atbalstu projekta iesnieguma sagatavošanā, nemainot projekta iesnieguma būtību.

IV nodaļa
Kārtība, kādā risināmi strīdi par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu

30. pants. Strīdu risināšanas kārtība, ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona

Ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, tostarp piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina civiltiesiskā kārtībā. Dokumenti un lēmumi, kas sagatavoti un pieņemti šā panta pirmajā teikumā minēto darbību veikšanai, nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā.

31. pants. Strīdu risināšanas kārtība, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde

(1) Ja finansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, un sadarbības iestādei rodas domstarpības par vienošanās ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai citu lēmumu un vienošanās nav panākta sarunu ceļā, finansējuma saņēmējs to var apstrīdēt vadošajā iestādē.

(2) Vadošā iestāde izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto finansējuma saņēmēja iesniegumu un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt sadarbības iestādes lēmumu negrozītu;

2) atcelt sadarbības iestādes lēmumu pilnībā vai kādā daļā un, ja nepieciešams, uzdot sadarbības iestādei izskatīt finansējuma saņēmēja iebildumus atkārtoti, ņemot vērā vadošās iestādes norādījumus;

3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta otrajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(4) Informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, vadošā iestāde iegūst, piemērojot kārtību, kāda noteikta iestāžu sadarbībai un informācijas iegūšanai administratīvajā procesā iestādē.

(5) Šā panta otrajā daļā minētais iestādes pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

32. pants. Termiņš, kādā var sniegt iebildumus strīdā par piešķirtajiem finanšu līdzekļiem

Ja strīds attiecas uz piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, finansējuma saņēmējs iebildumus var iesniegt sadarbības iestādē vai — šā likuma 31. pantā minētajā gadījumā — vadošajā iestādē viena mēneša laikā no sadarbības iestādes lēmuma spēkā stāšanās. Pēc finansējuma saņēmēja motivēta lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ sadarbības iestāde var minēto termiņu pagarināt.

33. pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Sadarbības iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

V nodaļa
Informācijas pieejamība un izmaksu attiecināmība

34. pants. Tiesības iepazīties ar projekta lietu

(1) Projekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar iesniegtā projekta lietu, ņemot vērā šā panta otrajā daļā noteikto.

(2) Projekta iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar iesniegtā projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem, tostarp ekspertu atzinumiem, vērtēšanas komisijas protokoliem un lēmumiem, tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību.

(3) Sadarbības iestāde šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas uzaicina projekta iesniedzēju iestādei un iesniedzējam abpusēji pieņemamā laikā iestādē iepazīties ar pieprasīto informāciju.

35. pants. Informācijas atklātība

(1) Fiziskās vai juridiskās personas projekta lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama regulas Nr. 2021/1060 49. pantā, kā arī citos normatīvajos aktos par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes projekta lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tostarp indikatīvo projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto projektu ir pieejama regulas Nr. 2021/1060 49. pantā, kā arī citos normatīvajos aktos par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Šā likuma 34. panta otrajā daļā minētā informācija saistībā ar projekta iesnieguma vērtēšanu pieejama pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

36. pants. Projektā radušos izmaksu attiecināmības termiņš

Projektā radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, ja tās radušās un samaksātas pēc 2021. gada 1. janvāra un izmaksu attiecināmības nosacījumi, kas noteikti saskaņā ar šā likuma 19. panta 13. punktu, neparedz citu termiņu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. augustam izdod šā likuma 7. pantā un 19. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 15. un 16. punktā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim izdod šā likuma 19. panta 6., 13. un 14. punktā minētos noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 7. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 20. aprīlī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!