Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2022. gada 7. aprīļa likums "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.2022., Nr. 70A https://www.vestnesis.lv/op/2022/70A.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 12.04.2022.

Laidiena Nr. 72, OP 2022/72

Vēl šajā numurā

08.04.2022., Nr. 70A (15:20)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 07.04.2022.

OP numurs: 2022/70A.3

2022/70A.3
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Izdarīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 45.A, 50.A, 60.A nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likums nosaka institūciju darbības pamatprincipus saistībā ar publiskiem dokumentiem, kuri nepieciešami izmantošanai Latvijas Republikas teritorijā, bet kurus no Ukrainas nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

2. 2. pantā:

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri un pašvaldību pakalpojumu centri nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstu un veic fizisko personu reģistrāciju, izmantojot vienoto klientu apkalpošanas centru pakalpojumu vadības sistēmu www.pakalpojumucentri.lv.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pieņemot pieteikumu, šajā pantā minētās institūcijas nodrošina Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minēto ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju, ja tas ir identificēts, un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas.";

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar šajā likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Minēto informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.

(7) Ministru kabinets nosaka katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, ievērojot iespējamo Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

(8) Ja pašvaldība ir sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests novirza Ukrainas civiliedzīvotājus uz pašvaldību, kurā atbilstoši šā panta sestajā daļā minētajai informācijai ir pieejams izmitināšanas atbalsts. Pašvaldībai ir saistošs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījums par Ukrainas civiliedzīvotāja novirzīšanu uz attiecīgo pašvaldību izmitināšanai."

3. Izteikt 3. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izsniedzot šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu, Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju iekļauj Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minētās ziņas un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas."

4. 5. pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotājs var iesniegt arī vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, un tas vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt.

(3) Lai Fizisko personu reģistrā iekļautu vai aktualizētu ziņas par personu, kas saņēmusi pagaidu aizsardzību, persona, iesniedzot pieteikumu, aizpilda un iesniedz attiecīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprinātu iesniegumu, ja vienlaikus ar pieteikumu netiek pieprasīta uzturēšanās atļauja.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

5. Papildināt 7. pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

"(91) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar tām saistīto dokumentu kopijas un, ja nepieciešams, sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu krievu valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs."

6. Papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā redakcijā:

"11.2 pants. Pašvaldību kapitālsabiedrību tiesības ziedot mantu

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, var dāvināt (ziedot) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle euro un kura nav nepieciešama šādas kapitālsabiedrības saimnieciskajai darbībai. Šādai kapitālsabiedrībai ir tiesības segt visus ar šo kustamās mantas transportēšanu saistītos izdevumus, kurus ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvina šā panta pirmajā daļā minēto mantu, tad uz šādu dāvinājumu (ziedojumu) nav attiecināmi šā likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumi par dāvinājumu (ziedojumu).

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmumu par dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu pieņem šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, ja ir saņemta atvasinātai publiskai personai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valde un padome, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī par šā lēmuma izpildes kontroli. Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst visu tam saistošo normatīvo aktu prasībām.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai, vai gadījumā, ja iepriekšējā gada pārskats vēl nav apstiprināts, — ne vairāk par 20 procentiem no provizoriskajos finanšu rādītājos prognozētās peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru."

7. 13. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4) konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt;

5) iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā šā likuma 2. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 30. jūnijam bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta darbinieks, kurš iesaistīts atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir veicis virsstundu darbu vai papildu darbu, tad pašvaldības faktiskos izdevumus, kas saistīti ar virsstundu darbu vai piemaksu par papildu darbu, pilnā apmērā sedz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(12) Laikposmā no 2022. gada 9. aprīļa līdz 2022. gada 30. jūnijam pašvaldība drīkst noteikt bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem:

1) tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa;

2) papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram — piemaksu par darba intensitāti līdz 50 procentiem no mēnešalgas.";

papildināt otro daļu ar vārdiem un skaitļiem "un pašvaldības faktiskajiem izdevumiem par šā panta 1.1 daļā noteiktajām virsstundām un piemaksu, izņemot šā likuma 2. panta 3.1 daļā minēto atbalstu";

papildināt pantu ar 4. daļu šādā redakcijā:

"(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informāciju par atbalstu, ko vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri un pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienības sniegušas Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai un reģistrācijai Fizisko personu reģistrā, iegūst, izmantojot pašvaldību sniegto informāciju pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv."

8. 13.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas pašvaldību izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, izņemot regulējumu par valsts finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu nodrošināšanai."

9. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, kā arī vispārējās izglītības svešvalodas skolotājiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji, Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī darbam profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie pedagogi strādā sadarbībā ar skolotāju mentoru.

(6) Kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pedagoga profesijā, neprasot no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par viņa izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā."

10. Papildināt 16. panta piekto daļu ar vārdiem un skaitļiem "un personām, kas nodarbinātas darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība" 2. pielikumam".

11. Izslēgt 18. panta piecpadsmitās daļas 6. punktu.

12. 19. pantā:

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Pabalsts nepavadīta bērna uzturam mēnesī ir:";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad ir iestājies kāds no šādiem apstākļiem:

1) bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu;

2) nepavadīts bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē;

3) ārkārtas aizbildnis vai nepavadīts bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris, vai saņemta informācija vai dokumenti par viņa bezvēsts prombūtni.

(9) Ārkārtas aizbildnim ir tādas pašas tiesības saņemt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra sniegtos pakalpojumus, kādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir noteikti aizbildņiem. Par pakalpojumu saņemšanu ārkārtas aizbildnis slēdz vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru."

13. Papildināt likumu ar 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. Izņēmumi attiecībā uz dokumentu legalizāciju

(1) Ja personas rīcībā ir Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādās Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas šādus dokumentus ir tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille), ja Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ nevar tikt ievērota prasība par publiskajam dokumentam nepieciešamo apliecinājumu (apostille) atbilstoši 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ja institūcijai, kurai iesniedz vai uzrāda publisku dokumentu, ir pamatotas šaubas par tā autentiskumu un ar citiem pasākumiem nav iespējams šaubas kliedēt, tā ir tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.

(2) Ja personas rīcībā nav Ukrainā izdota publiska dokumenta, kuru nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādā Latvijas institūcijā, un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, attiecīgā institūcija, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un šādos gadījumos neprasīt attiecīgā dokumenta iesniegšanu vai uzrādīšanu.

(3) Ja personas rīcībā nav aktuāla civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, bet ir attiecīgi Ukrainas PSR institūcijās izdots šāds dokuments, tas var tikt pieņemts iesniegšanai vai uzrādīšanai attiecīgajās Latvijas institūcijās."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"8. Pašvaldības pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, par 2022. gada februāri un martu iesniedz līdz 2022. gada 10. aprīlim šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

9. Ministru kabinets līdz 2022. gada 14. aprīlim izdod šā likuma 2. panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

10. Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību sedz pilnā apmērā tāpat kā patvēruma meklētājam un trūcīgai personai."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 7. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 8. aprīlī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!