Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ludzas novada domes 2022. gada 14. marta saistošie noteikumi Nr. 10/2022 "Ludzas novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2013.-2024. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2022., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/op/2022/65.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ropažu novada domes saistošie noteikumi Nr. 5/22

Par interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas kārtību

Vēl šajā numurā

01.04.2022., Nr. 65

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ludzas novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 10/2022

Pieņemts: 14.03.2022.

OP numurs: 2022/65.9

2022/65.9
RĪKI

Ludzas novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 10/2022

Ludzā 2022. gada 14. martā

Ludzas novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada domes
31.01.2013. lēmumu (prot. Nr. 3, 1. §)
"Ludzas novada domes 2013. gada 31. janvāra
saistošiem noteikumiem Nr. 3
"Ludzas novada teritorijas plānojuma
2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa""
14.03.2022. lēmumu "Par Ludzas novada
teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam
grozījumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 6, 3. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

Saistošie noteikumi Nr. 10/2022 nosaka Ludzas novada administratīvās teritorijas daļas – Ludzas pilsētas, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu teritoriju funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē, un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumu 2.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai – funkcionālajam zonējumam, teritorijām ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslām, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23336).

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietniece I. Silicka

 

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada domes
31.01.2013. lēmumu (prot. Nr. 3, 1. §)
"Ludzas novada domes 2013. gada 31. janvāra
saistošiem noteikumiem Nr. 3
"Ludzas novada teritorijas plānojuma
2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa""
14.03.2022. lēmumu "Par Ludzas novada
teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam
grozījumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 6, 3. §)

Ludzas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000017453
Raiņa iela 16, Ludza, Ludzas nov., LV-5701
dome@ludza.lv http://www.ludza.lv

Ludzas novada Teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumi

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana. Prasības piekļūšanai zemes vienībai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Prasības lokālplānojumiem un detālplānojumiem

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

7.2. Kultūras pieminekļu aizsardzība

Pielikumi

1.pielikums. Pagalmi

2.pielikums. Aizsargjoslas gar ielām

3.pielikums. Autonovietnes

4.pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti

5.pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

6.pielikums. Centralizēto ūdensapgādes sistēmu ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas

7.pielikums. Aizsargjoslas gar pašvaldības ceļiem

8.pielikums. Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem

9.pielikums. Centralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Ludzas novada teritorijas plānojuma (turpmāk – teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Ludzas novada Ludzas pilsētas, Brigu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu teritorijās.

2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

1.2. DEFINĪCIJAS

3. Apbūves noteikumos lietotie termini:

3.1. mājputnu vai lopkopības intensīvās audzēšanas komplekss – lauksaimniecības dzīvnieku novietne, kur ir vairāk nekā 40 000 vietu mājputniem, 2000 vietu gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus, 750 vietu sivēnmātēm, 500 vietu liellopiem vai 250 vietu liellopiem, ja novietnei nav pietiekamas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kūtsmēslu izkliedei;

3.2. mājražošana – preču ražošana nelielā daudzumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, galvenokārt izmantojot roku darbu;

3.3. piestātne – hidrotehniska būve vai tās daļa ar nepieciešamo aprīkojumu virszemes ūdensobjekta krastā un ūdenī, kas paredzēta kuģošanas līdzekļu piestāšanai un stāvēšanai;

3.4. vēsturiskā apbūve – būve vai būvju kopums, kas ir vecāks par 60 gadiem ar savdabīgu apbūves raksturu, noteiktu apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem materiāliem;

3.5. zemes vienības ielas fronte – horizontāls attālums starp zemes vienības sānu robežām pret ielu vai ceļu;

3.6. žoga caurredzamība - žoga materiāla virsmas (žoga vertikālajā plaknē, perpendikulāri tās virsmai) attiecība pret kopējo žoga vertikālo plakni, izteikta procentos.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

4. Aizliegta tāda zemes un būvju izmantošana, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības un rada augstu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

5. Aizliegta tāda saimnieciska darbība un izmantošana, kas pasliktina apstākļus blakus zemes vienībās, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, pasliktina vides stāvokli vai, kuru darbība saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi un vides piesārņojumu (bioloģiskais piesārņojums, smakas, troksnis, putekļi un citi kaitīgie vides faktori).

6. Visā pašvaldības teritorijā aizliegts:

6.1. veidot karjerus derīgo izrakteņu, būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, izņemot apbūves noteikumos noteiktās teritorijās, kur atļauta derīgo izrakteņu ieguve;

6.2. būvju vietā izmantot pielāgotas transporta līdzekļu daļas (korpusus), treilerus vai konteinertipa konstrukcijas, kas nav būvētas vai rūpnieciski izgatavotas atļautajai izmantošanai, kā arī citas vidi degradējošas saliekamas konstrukcijas;

6.3. novietot, savākt un uzglabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota auto kapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas punkts;

6.4. novietot, savākt un uzglabāt atkritumus (tajā skaitā būvgružus, metāllūžņus, nepārstrādātus ražošanas atkritumus, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumus) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs atbilstoši atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

6.5. aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces, izmainīt upju, strautu, ezeru krasta līniju, gultni un hidroloģisko režīmu, izņemot, ja minētie pasākumi paredzēti būvprojektā;

6.6. uzglabāt radioaktīvos atkritumus.

7. Ludzas pilsētā aizliegts ierīkot jaunas un paplašināt esošās azartspēļu organizēšanas vietas.

8. Ludzas pilsētas vai ciema teritorijā aizliegts bīstamo atkritumu, nolietotu riepu, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšana un pārstrāde.

2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI

9. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus.

10. Veidojot jaunu zemes vienību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, nosacījumus un ierobežojumus. Veidojot jaunu zemes vienību kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonā, ievēro kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

11. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

11.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 9. punktā un 12. punktā noteiktos izņēmumus;

11.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

11.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto;

11.4. kuras minimālais platums nav mazāks par 20 m.

12. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10 %.

13. Zemes vienībai nodrošina vismaz vienu piekļuvi, kas atbilst šādām prasībām:

13.1. no valsts autoceļa:

13.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

13.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

13.1.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

13.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:

13.2.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai;

13.2.2. pievienojums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvprojektā;

13.2.3. jauna pievienojuma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

13.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam vai ielai saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

13.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

13.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūrai

14. Veidojot jaunas vai paplašinot esošās apbūves teritorijas, plāno racionālu un loģisku ielu un ceļu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām, lai nodrošinātu optimālas piekļūšanas iespējas katrai esošai un plānotai zemes vienībai.

15. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu aizliegts apgrūtināt ar piebraucamajiem ceļiem, izņemot, ja saņemts dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

3.1.2. Prasības ielām

16. Ielas, atbilstoši to atrašanās vietai un nozīmei ielu tīklā, projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē atbilstoši to kategorijai, ņemot vērā prognozējamo satiksmes intensitāti.

17. Esošo ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts 2.pielikumā. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.

18. Ielas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības. Ielai ar cieto segumu paredz lietus ūdens novadīšanas risinājumu.

19. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.

3.1.3. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi. Redzamības brīvlauki

20. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu. Ceļa pievienojumu pēc iespējas plāno pie zemākas nozīmes ceļa.

21. Dzīvojamās apbūves zemes vienībai, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūves zemes vienības, atļauts ierīkot ne vairāk kā vienu pievienojumu C vai D kategorijas ielai.

22. Zemes vienībai B kategorijas ielai atļauts veidot tikai vienu pievienojumu.

23. Zemes vienībai atļauts ierīkot divus pievienojumus E kategorijas ielai, ievērojot ne mazāk kā 20 m attālumu starp pievienojumiem. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) atļauts ierīkot tikai vienu piebrauktuvi E kategorijas ielai, ja zemes vienības ielas vai ceļa frontes garums nepārsniedz 50 m.

24. Ja zemes vienība robežojas ar vairāku atšķirīgu kategoriju ielām, pievienojumu paredz zemākas kategorijas ielai, ja tādejādi tiek paaugstināta satiksmes drošība.

25. Zemes vienības pievienojuma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pievienojumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, Ludzas novada pašvaldības būvvalde (turpmāk – būvvalde) attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.

26. Zemes vienības pievienojuma veidošana pie D vai E kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 15 m no krustojuma rādiusa malas.

27. Ja zemes vienības robeža gar pašvaldības ielu ir mazāka par 26. punktā vai 26. punktā noteikto minimālo pievienojuma attālumu no krustojuma, būvvalde, balstoties uz satiksmes intensitātes datiem, izvērtē iespēju noteikt izņēmumu un sniedz nosacījumus pievienojuma izveidei pēc iespējas tālāk no krustojuma, tuvinot to zemes vienības robežai ar blakusesošo zemes vienību vai veidojot vienu, ar blakus esošo zemes vienību kopīgu pievienojumu.

28. Zemes vienībai lauku teritorijā atļauts ierīkot vairākus pievienojumus ceļam, ja risinājums atbilst satiksmes drošības prasībām.

29. Autoceļu, ielu, dzelzceļa vienlīmeņa krustojumiem, gājēju un velo pārejām jābūt pārredzamām, ievērojot redzamības brīvlaukus saskaņā ar attiecīgās nozares standartu.

30. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3.1.4. Prasības autonovietnēm

31. Minimālais nepieciešamo transportlīdzekļu autostāvvietu un velonovietņu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts 3.pielikumā.

32. Būvvalde var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk kā par 50 % no 3. pielikumā vai valsts standartā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu, ko saskaņo būvvaldē. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā:

32.1. teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus;

32.2. publiski pieejamas autostāvvietas tuvākajā apkārtnē, 100–200 m rādiusā – īpaši pilsētas un ciemu centrālajās daļās un citās tipiskās sarežģītās pilsētbūvnieciskās situācijās;

32.3. nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu,

32.4. publiski pieejamas autostāvvietas apkārtnē 500 m rādiusā – veicot kultūras, izglītības iestāžu un sporta būves apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu.

33. 3.pielikuma prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu ēku, telpām vai citu būvi līdz brīdim, kad tiek ierosināta jauna būvniecība, ieskaitot lietošanas veida maiņu.

34. Objekta pārbūves vai tā funkciju maiņas gadījumā attiecībā uz pārbūvējamo objekta daļu piemēro 3. pielikumā ietvertās prasības.

35. Autonovietni prioritāri paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama.

36. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 100 m no plānotās būves, rakstveidā saskaņojot ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves funkcijas maiņu.

37. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar būvi, vai lietošanas veida maiņu.

38. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

39. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā.

40. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

41. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu saskaņā ar 3. pielikumu.

42. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, īslaicīgās apstāšanās autostāvvietas atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, izņemot B kategorijas ielās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību ielā.

43. Publiskās apbūves objektiem autonovietnē paredz cieto segumu.

44. Autonovietnes būvprojekta sastāvā izstrādā labiekārtojuma, apstādījumu un lietus notekūdeņu novadīšanas risinājumus, kā arī risinājumus virszemes ūdeņu attīrīšanai no naftas produktiem, ja to paredz normatīvo aktu prasības.

3.1.5. Strupceļi un apgriešanās laukumi

45. Detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams.

46. D vai E kategorijas ielas gadījumā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un velosipēdu ceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem

47. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.

48. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā vai ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām, izņemot valsts autoceļu sarkanās līnijas, vai inženiertīklu koridorā.

49. Inženiertīklu un to objektu būvdarbos iekļauj teritorijas sakārtošanu, ceļa, ielas, piebrauktuves vai ietves seguma atjaunošanu un apkārtējas teritorijas izlīdzināšanu un apzaļumošanu. Būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu.

3.2.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana

50. Teritorijā, kas grafiskās daļas kartē noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN16), jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai saskaņā ar 5.6. nodaļas noteikumiem.

51. Grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem vēlams maksimāli attālināt (vismaz 10 m) no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem (sausās tualetes, komposta kaudzes, izvedamas notekūdeņu krājtvertnes, dzīvnieku novietnes u.c.), tajā skaitā no blakus zemes vienībās izvietotajiem iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.

52. Minimālais attālums no dzīvojamām ēkām un publiskajām ēkām līdz notekūdeņu pazemes filtrācijas laukiem – 15 m.

3.2.3. Siltumapgāde

53. Jaunveidojamām daudzdzīvokļu mājām obligāta centralizētā siltumapgāde vai ēkas vai ēku grupas vienota lokālā siltumapgādes sistēma.

54. Daudzdzīvokļu mājas, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, atļauts atslēgt no sistēmas, ja tiek izveidota vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.

3.2.4. Alternatīvā energoapgāde

55. Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa vizuālās uztveramības teritorijā paredzētu alternatīvās elektroenerģijas iekārtas un būves būvprojektā iekļauj to ietekmes uz ainavu izvērtējumu.

56. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja tas nav pretrunā apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām, primāri izvieto Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) vai Lauksaimniecības teritorijās (L).

57. Koģenerācijas stacijas, kuras tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas smakas un netiek pārsniegti trokšņa normatīvi, atļauts izvietot pilsētas vai ciema teritorijā, pirms tam veicot publiskās apspriešanas procedūru.

58. Ja koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās darbības rezultātā nav iespējams nodrošināt atbilstību smakas mērķlielumam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, koģenerācijas staciju nav atļauts izvietot pilsētas vai ciema teritorijā un minimālais attālums no ciema vai pilsētas robežas ir 3 km, ievērojot valdošo vēju virzienu.

59. Biogāzes ražotnes atļauts izvietot, ievērojot papildus nosacījumus:

59.1. biogāzes staciju būvē pie esoša vai vienlaicīgi ar plānota atkritumu šķirošanas vai pārstrādes uzņēmuma, lauksaimniecības fermas vai līdzīgas jomas uzņēmuma būvniecību;

59.2. biogāzes ražošanā primāri izmanto uz vietas uzņēmumā iegūtus izejmateriālus.

60. Vēja elektrostaciju, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Lauksaimniecības teritorijā (L).

61. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta:

61.1. pilsētas vai ciema teritorijā un tuvāk nekā 3 km pilsētas vai ciema robežai;

61.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija" (TIN4);

61.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);

61.4. tuvāk nekā 500 m no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas.

62. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, novietojumu paredz, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, kura ietvaros:

62.1. sagatavo ietekmes uz ainavu izvērtējumu, kurā iekļauj iespējamās ainavas izmaiņas, tās atspoguļojot no vairākiem skatu punktiem dažādos attālumos;

62.2. iekļauj vēja elektrostacijas radīto trokšņu prognozes aprēķinu un slēdzienu par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem;

62.3. iekļauj mirgošanas efekta no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības ietekmes izvērtējumu uz apkārtējo apbūvi un izstrādā risinājumus tās mazināšanai.

63. Aizliegta saules paneļu izvietošana pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā vai kultūras pieminekļa ēkas fasādē vai uz jumta, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums, ko iesniedz būvvaldē.

64. Saules paneļus ar lielāku kopējo virsmas laukumu nekā 100 m2 vienā zemes vienībā pilsētā vai ciemā atļauts izvietot ne tuvāk kā 150 m no dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas. Pilsētas teritorijā atļauts aizņemt ar saules paneļiem ne vairāk par 1000 m2 vienā zemes vienībā, izņemot 200 m platā joslā no dzelzceļa, mērot no malējas sliedes, kur šīs ierobežojums netiek piemērots.

65. Ja saules paneļus, blokus un kolektorus plānots izvietot uz publiskas ēkas vai daudzdzīvokļu mājas, būvprojektā norāda risinājumus bloku, paneļu vai kolektoru stiprināšanai un fasāžu izskatam.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Būves augstums

66. Vispārīgā gadījumā maksimālais apbūves augstums nevienā ēkas punktā nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un zemes vienības robežu, izņemot, ja būve ir žogs starp zemes vienībām. Maksimālo apbūves (būvapjoma) augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5 x L, kur H – maksimālais būves augstums (m); L – attālums no zemes vienības robežas līdz punktam (m), kurā mēra būves augstumu. Attālumu atļauts samazināt, ja saņemts attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums.

67. Pieļaujams arhitektonisks akcents, kas nepārsniedz 10 % no maksimālā būves augstuma. Atļauts pārsniegt maksimālo būvju augstumu, ja tas nepieciešams tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

68. Atļauto būves augstumu nosaka, pieņemot, ka stāva augstums dzīvojamajām ēkām ir ekvivalents 3,5 m. Ja apbūves noteikumos nav noteikts citādi, atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m. Ekvivalentu nepiemēro sporta būvju apbūvei, izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei vai kultūras iestāžu apbūvei.

3.3.2. Būvlaide. Būves attālums no meliorācijas grāvja

69. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:

69.1. B kategorijas ielai – 10 m;

69.2. C vai D kategorijas ielai – 6 m;

69.3. E kategorijas ielai, dārzkopības teritorijas ielai, gājēju ielai, piebrauktuvei vai velosipēdu ceļam – 3 m;

69.4. valsts galvenajam autoceļam A12 "Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova)" minimālo attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei nosaka būvakustikas prasības bet ne mazāk ka 20 m;

69.5. valsts reģionālajiem autoceļiem ciemu teritorijās – 20 m;

69.6. valsts vietējiem autoceļiem un pašvaldības ceļiem ciemu teritorijās – 6 m;

69.7. Tālavijas ielā ārpus vēsturiskā centra jaunbūvēm atļauta 3 m atkāpe no iedibinātas būvlaides.

70. Būvlaidi pilsētas vai ciema teritorijā nosaka un precizē lokalplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

71. Pilsētā un ciemos gar pašvaldības un valsts nozīmes meliorācijas grāvjiem apbūvi veido ne tuvāk kā 4 m no grāvja krotes augšmalas.

3.3.3. Pagalmi un palīgēkas. Būves dzīvniekiem

72. Dzīvojamās apbūves zemes vienībā palīgēkas vispārīgā gadījumā izvieto zemes vienības dziļumā – aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā. Novietojot saimniecības ēkas ielas pusē, tās veido estētiski pievilcīgas, izvēloties apdares materiālus un fasādes kompozicionālos risinājumus atbilstoši apkārtējās vides raksturam.

73. Pirmo būvējot palīgēku, būvprojektā norāda plānoto galvenās vai papildizmantošanas ēkas novietni.

74. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta būvmateriālu vai kurināmā krautnes un cita veida atklāta uzglabāšana – atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšana, izņemot būvmateriālu īslaicīgu vai pagaidu novietošanu ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

75. Pilsētā vai ciemā priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā atkritumu konteineru izvieto ne tuvāk sarkanajai līnijai kā 3 m.

76. Zemes vienībā atļauts būvēt vienu vai vairākas palīgēkas, bet ne vairāk kā četras palīgēkas Ludzas pilsētas teritorijā, ievērojot atļauto apbūves blīvumu.

77. Pilsētā jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem un mājputniem paredzētās būves mājsaimniecības vajadzībām – kūts vai segts voljēra ar kopējo platību līdz 60 m2 būvniecība vai esošo paplašināšana atļauta funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un Lauksaimniecības teritorija (L1), kā arī ciemos vēsturiski izveidojušās lauksaimniecības dzīvnieku un mājputnu turēšanas vietās.

78. Ludzas pilsētas un ciemu teritorijā aizliegta liellopu turēšana, izņemot ciema teritorijā zemes vienībā, kas lielāka par 3000 m2.

79. Nodrošina mājputnu un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas vietas iežogošanu.

80. Lauku teritorijā no jauna būvējama mājputnu vai lopkopības intensīvās audzēšanas kompleksa minimālais attālums līdz Ludzas pilsētas vai ciema teritorijas robežai – 2 km.

81. Dzīvnieku patversmi vai viesnīcu, kas paredzēta mājdzīvnieku turēšanai, atļauts būvēt, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

82. Komposta vietu organizē kā vēdināmo tvertni ar sieta vāku vai paredz alternatīvu risinājumu, izslēdzot dzīvnieku barošanas iespēju. Minimālais attālums tvertnes novietošanai – 3 m no zemes vienības robežas un 10 m no dzīvojamas mājas logiem.

3.3.4. Žogs

83. Pilsētas vai ciema teritorijā zemes vienību, kurā atļauta būvniecība, atļauts iežogot:

83.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām;

83.2. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai vēsturiski iedibināto žogu līniju;

83.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

83.4. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās gar ūdenstilpi vai ūdensteci – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas;

83.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;

83.6. gar ūdensnotekām ekspluatācijas aizsargjoslu teritorijās atļauts izvietot pagaidu žogus vieglās konstrukcijās, bet ne tuvāk kā 1 m no grāvja krants;

83.7. tā, lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves un tā, lai žogu vārtu atvērums netraucētu gājēju un transporta kustību.

84. Prasības žogiem pilsētā un ciemos:

84.1. žogiem dzīvojamās apbūves teritorijās uz zemes vienības, kas robežojas ar ielu, jābūt ne augstākiem par 1,60 m no zemes planējuma virsmas un vismaz 20 % caurredzamiem, izņemot prettrokšņa ekrānus;

84.2. visus žogus ielas pusē viena kvartāla robežās iespēju robežās būvē uz vienas līnijas un vienā augstumā, nepārsniedzot maksimālo atļauto augstumu;

84.3. žoga un vārtu augstumu, caurredzamību, krāsu un materiālu saskaņo ar ēku arhitektūru un žogiem blakus zemes vienībās, ka arī ar žogu stilu konkrētajā pilsētas vai ciema teritorijā;

84.4. gar ielām bez asfalta seguma vai gadījumos, ja esoša apbūvēta zemes vienība robežojas ar B kategorijas ielu, atļauta necaurredzamu žogu būvniecība, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma;

84.5. žogiem funkcionālajā zonā Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorija (TA) jābūt ne augstākiem par 2,2 m no zemes planējuma virsmas un pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai vai ņemot vērā teritorijā veicamās saimnieciskās darbības tehnoloģisko specifiku;

84.6. pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā gar ielām veido necaurredzamus blīvus koka dēļu žogus, atveidojot vēsturiskus koka žogu analogus;

84.7. Ludzas pilsētas teritorijā gar ielām un publiskajā ārtelpā nav atļauti metāla lokšņu žogi;

84.8. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojušies, gar iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atļauts būvēt blīvus un necaurredzamus žogus, bet ne augstākus par 1,80 m no zemes planējuma virsmas;

84.9. zemes vienību atļauts nožogot ar dzīvžogu – krūmu joslu 1 m platā zonā gar zemes vienības robežu;

84.10. pirms dzīvžoga ierīkošanas pa zemes vienības robežu vai tuvāk nekā viens metrs no zemes vienības robežas saņem attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu, norādot dzīvžoga maksimālo augstumu;

84.11. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un zemes vienībās, kas iekļaujas arhitektūras kultūras pieminekļa aizsargjoslas teritorijā žogu dizainu veido attiecīgajā apkaimē raksturīgajā vēsturiskajā stilā;

84.12. aizliegts izvietot stiepļu žogus ielas frontē.

85. Aizliegts nožogot esošo daudzdzīvokļu māju iekškvartālu pagalmus, izņemot būves, kam nožogošanas nepieciešamību nosaka būvnormatīvi vai drošības prasības – bērnu rotaļu laukumi, sporta būves un inženiertehniskās apgādes objekti.

86. Aizliegti dzeloņdrāšu žogi, kā arī to pielietošana žogos, izņemot, ja tas nepieciešams būves vai teritorijas specifiskas izmantošanas nodrošināšanai un to nosaka normatīvie akti.

87. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību pamato būvprojektā, ņemot vērā esošo vai prognozēto paaugstināto trokšņu līmeni vidē. Prettrokšņa ekrānus, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR).

88. Aizsardzības un drošības objektu vai militāro objektu norobežojošo žogu vai mūri ierīko atbilstoši normatīvajiem aktiem, izvērtējot ietekmi uz pilsētvides estētiku.

3.3.5. Prasības ēkas daļām un elementiem

89. Ēkas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs atbilstoši pašvaldības saistošiem noteikumiem nodrošina nekustamā īpašuma estētisko kvalitāti un uztur kārtībā ēkas fasādes, jumtu, logus, durvis, renes, ūdens notekcaurules un lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

90. Prasības ēkas fasādei un jumtam:

90.1. fasādes apdari un krāsojumu uztur labā tehniskā stāvoklī;

90.2. satelītantenas, ventilācijas sistēmas, metāla skursteņus un citas līdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus aizliegts izvietot būves ielas fasādē vai pret piebraucamo ceļu vērstajā fasādē;

90.3. esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā pirmā stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti, vai dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, kur to pieļauj apbūves noteikumi, tiek izvietots tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, birojs vai veselības aizsardzības iestāde;

90.4. jumtu un notekcaurules izbūvē tā, lai lietus ūdens tiktu novadīts tam speciāli paredzētās vietās – tieši lietus ūdens kanalizācijas sistēmā vai vaļējās teknēs, kas ūdeni novada uz ielas braucamo daļu vai lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

91. Prasības lodžijām, balkoniem, logiem un durvīm:

91.1. logu un durvju nomaiņai ēkās jāatbilst ēkas fasādes koptēlam: loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs;

91.2. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem veic atbilstoši mājas fasādes būvprojektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu) un vismaz vienai kāpņutelpas sekcijai vienlaicīgi.

3.3.6. Prasības ēkas vai tās daļas lietošanas veida maiņai

92. Savrupmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pirmajos stāvos un cokolstāvos, ja ēkas konstruktīvais risinājums to pieļauj, atļauta telpas vai dzīvokļu telpas pārveidošana par publiskās izmantošanas veida telpām apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos, ievērojot normatīvo aktu prasības skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības jomā.

93. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa lietošanas funkcijas maiņa atļauta tikai pirmajā stāvā, pieņemot attiecīgu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu un paredzot atsevišķu ieeju.

94. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās aizliegts izvietot izklaides iestādes – kazino, spēļu zāles, disko klubus u.tml. objektus, kā arī ierīkot uzņēmumus, kuru darbība saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi.

3.3.7. Prasības ūdenstilpju (dīķu) ierīkošanai

95. Mākslīgu ūdenstilpi ar platību līdz 1000 m2 atļauts ierīkot ne tuvāk par 5 m no blakus zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

96. Pilsētā ir aizliegtas mākslīgas ūdenstilpnes ar platību lielāku par 100 m2, izņemot publiskās ārtelpas teritorijas.

97. Būvvaldei ir tiesības pieprasīt hidrotehnisko būvju eksperta atzinumu par plānotā objekta ietekmi uz blakus esošām zemes vienībām. Ja plānotā mākslīgā ūdenstilpe var ietekmēt blakus esošas zemes vienības izmantošanu, saņem attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Funkcionāli un dekoratīvi ārtelpas elementi

98. Dekoratīvus un funkcionālus publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementus izvieto atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

99. Publiskās apbūves objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā nodrošina ar atkritumu tvertnēm vai atkritumu savākšanas vietām un tualetēm.

100. Sezonas tirdzniecības nojumes vai āra kafejnīcas atļauts iekārtot tikai saskaņā ar pašvaldības atļauju, kas izdota atbilstoši pašvaldības saistošiem noteikumiem un to novietojums nedrīkst traucēt gājēju, tai skaitā bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju, kustību vai aizņemt visu gājēju kustībai paredzēto teritoriju.

3.4.2. Apstādījumi

101. Par apstādījumu stāvokli un vizuālo izskatu atbildīgs zemes vienības vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

102. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.

103. Koku stādījumus pie ēkas izvieto tā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta kustība vai arī bojātas ēku konstrukcijas.

104. Minimālais jauna koka vai krūma stādīšanas attālums līdz blakus esošas zemes vienības robeža i– ne mazāk kā puse no pieauguša koka vainaga diametra.

3.4.3. Daudzdzīvokļu māju apbūves labiekārtojums

105. Pie jaunbūvējamām daudzdzīvokļu māju apbūves ēkām ierīko labiekārtojumu un apstādījumus.

106. Daudzdzīvokļu mājas pagalma labiekārtojumu plāno atbilstoši funkcijām, paredzot teritorijas mierīgai atpūtai un gājēju kustībai un rotaļu un aktīvās atpūtas laukumiem.

107. Daudzdzīvokļu mājas pagalmā ierīko apstādījumus, to īpatsvaru, veidu, kompozīciju un sortimentu nosaka būvprojektā.

108. Daudzdzīvokļu mājas būvprojektā ietver esošo labiekārtoto teritoriju novērtējumu un projektē labiekārtojumu, ņemot vērā 109. punkta prasības.

109. Prasības jaunveidojama daudzdzīvokļu mājas pagalma labiekārtojumam:

109.1. paredz un ierīko publiskās ārtelpas labiekārtojumu: piebraucamos ceļus, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

109.2. ja tuvējā apkārtnē (līdz 500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvprojektā.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Prasības degvielas un automobiļu gāzes uzpildes stacijām

110. Degvielas un automobiļu gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta tikai teritorijas plānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās, vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā teritorijā.

111. Degvielas un automobiļu gāzes uzpildes staciju minimālais attālumus:

111.1. līdz mežu masīvam – 100 m;

111.2. līdz dzīvojamai ēkai – 100 m, attālumu atļauts samazināt, rīkojot būvniecības ieceres publisko apspriešanu;

111.3. līdz publiskai ēkai – 50 m.

3.5.2. Potenciāli piesārņotās vietas

112. Grafiskās daļas kartēs attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.

113. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdens piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, ēku būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

3.5.3. Aizsardzība pret troksni

114. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.

115. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.

116. Ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai.

3.5.4. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

117. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:

117.1. Mežu teritorija (M);

117.2. Lauksaimniecības teritorija (L);

117.3. Ūdeņu teritorija (Ū).

118. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta "Teritorijā, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja" (TIN15).

119. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:

119.1. Ludzas pilsētas un ciemu teritorijās un tuvāk par 100 m no pilsētas vai ciema robežas, izņemot atļauta sapropeļa ieguve ezeros, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām;

119.2. tuvāk par 50 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

119.3. kultūras pieminekļa teritorijā;

119.4. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;

119.5. "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorijā" (TIN4) un tuvāk tās robežai nekā 100 m;

119.6. tuvāk par 200 m no kapsētas vai, ja izdalīta atsevišķa zemes vienība kapsētas ierīkošanai – 200 m no zemes vienības robežas.

120. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas pievedceļi atrodas ciemā vai pilsētā vai tuvāk nekā 100 m no pilsētas vai ciema robežas, paredz risinājumus derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.

3.5.5. Prasības meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai

121. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:

121.1. ja vienlaidus lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 2 ha, zemes auglība ir 25 balles un augstāka un zeme līdz paredzētajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai ir apsaimniekota un tiek izmantota lauksaimniecībā;

121.2. ja vismaz 70 % no meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai paredzētās teritorijas robežojošajām zemes vienībām ir meliorētas un apsaimniekotas lauksaimniecības zemes;

121.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas:

121.3.1. "Kreiču poldera teritorijā" (TIN12);

121.3.2. "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorijā" (TIN4);

121.3.3. meliorētajās platībās ar segto drenāžu sistēmu, ja meliorācijas sistēmas pārkārtošana nav tehniski iespējama, pamatojoties uz kompetentās institūcijas atzinumu par meliorācijas sistēmas aktuālo stāvokli zemes vienībā;

121.3.4. arhitektūras kultūras pieminekļu aizsargjoslās, ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;

121.3.5. palieņu pļavās.

122. Pašvaldība katru pieteikumu plānotajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai lauksaimniecības zemēs izvērtē atsevišķi, atbilstoši apbūves noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

123. Veicot meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu, ievēro buferjoslu – ne mazāk kā 3 m no blakus esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības robežas. Buferjoslā nav atļauts veikt meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu.

124. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana nav atļauta tuvāk nekā 200 m no pilsētas vai ciema robežas un tuvāk nekā 50 m no dzīvojamās mājas lauku teritorijā, izņemot, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka rakstveida saskaņojums.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

125. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

126. Savrupmāju apbūve (11001).

127. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

128. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

129. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot kempingus.

130. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāde, interešu izglītības, pieaugušo, tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestādes.

131. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido doktorāti un ārstu prakses.

132. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot patversmes

133. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterināra medicīniskās privātprakse dzīvnieku aprūpei, izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

134. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.

135. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

136. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma.

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
137. Savrupmāju apbūve 1000 m2 30 1     no 2 2 30
138. Vasarnīcu apbūve 1000 m2 30     no 2 2 30
139. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 50   līdz 6 no 2 30
140. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 8 no 2 2 30
141. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 8 no 2 30 3
142. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 8 no 2 30
143. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 8 no 2 30
144. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 8 no 2 30
145. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos       līdz 8    

1. atļauts palielināt, bet ne vairāk kā līdz 50 % gadījumos, ja vienā zemes vienībā būvē galveno un papildizmantošanas būvi
2. divi stāvi un mansarda stāva vai jumta stāva izbūve, palīgēkai – 2 stāvi
3. pirmsskolas izglītības iestādei – ne mazāk kā visu stāvu platība

4.1.1.5. Citi noteikumi

146. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā apbūve atļauta, ievērojot 7.2. apakšnodaļas prasības.

147. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

148. Atļautas telpas un palīgēkas saimnieciskās un amatniecības darbības veikšanai, ja tās atbilst mājražošanas statusam, kas nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu.

149. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā ielas fronte – 20 m. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo ielas fronti atļauts samazināt, sagatavojot pamatojumu un saskaņojot būvvaldē.

150. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas galvenās izmantošanas ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai un apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

151. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonāla mājokļa un atpūtas funkcijas, kā arī ģimenes dārziņi, paredzot atbilstošu teritorijas organizāciju un infrastruktūru. Izpildot nosacījumus, atļauta savrupmāju dzīvojamā apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

152. Savrupmāju apbūve (11001).

153. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

154. Dārza māju apbūve (11003).

155. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

156. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.

157. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

158. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
159. Savrupmāju apbūve 1000 m2 20     līdz 2 30
160. Vasarnīcu apbūve 600 m2 20     līdz 2 40
161. Dārza māju apbūve 600 m2 10     līdz 2 30
162. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 30     līdz 2 4 10

4. viens stāvs un mansarda stāvs vai jumta stāvs; palīgēkai – viens stāvs

4.1.2.5. Citi noteikumi

163. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības ielas fronte – 20 m, divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 30 m.

164. Prasības esošās vasarnīcu un dārzu māju apbūves teritorijas pārveidošanai par pastāvīgu dzīvojamo apbūves teritoriju un jaunas vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas plānošanai nosaka normatīvie akti, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

165. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

166. Savrupmāju apbūve (11001).

167. Rindu māju apbūve (11005).

168. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas līdz trijiem stāviem ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

169. Biroju ēku apbūve (12001).

170. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

171. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, jauniešu kopmītne un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra (viesu nami, pansijas), izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

172. Kultūras iestāžu apbūve (12004): telpas mākslas, izklaides un atpūtas pasākumiem un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

173. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

174. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido doktorāti un ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

175. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.

176. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.

177. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

178. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
179. Savrupmāju apbūve 1000 m2 30   līdz 12 līdz 3 30
180. Rindu māju apbūve 1000 m2 5 40     līdz 3 30
181. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1500 m2 40     līdz 3 30
182. Biroju ēku apbūve 1000 m2 60     līdz 3 15
183. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 60     līdz 3 15
184. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30
185. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 20
186. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 40 6
187. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30
188. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30

5. Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību.
6. pirmsskolas izglītības iestādei – ne mazāk kā visu stāvu platība

4.2.1.5. Citi noteikumi

189. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā apbūve atļauta, ievērojot 7.2. apakšnodaļas prasības.

190. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja šī darbība atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

191. Daudzdzīvokļu māju apbūvē aizliegts izvietot ēkas plašizklaides pasākumiem vai ierīkot plašizklaides pasākumu telpas daudzīvokļu mājā.

192. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā ielas fronte:

192.1. daudzdzīvokļu māju apbūvei – 30 m;

192.2. savrupmājai – 20 m;

192.3. divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 30 m.

193. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairākas ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

194. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi ar četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

195. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.

196. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

197. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

198. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, elektromobiļu uzlādes stacija, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

199. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

200. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

201. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
202. Rindu māju apbūve 1000 m2 7 40   līdz 12 līdz 3 30
203. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 40   līdz 20 līdz 5 30
204. Biroju ēku apbūve 1000 m2 40     līdz 4 20
205. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 40     līdz 4 20
206. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 4 30

7. Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību.

4.3.1.5. Citi noteikumi

207. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja šī darbība atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

208. Daudzdzīvokļu māju apbūvē aizliegts izvietot ēkas plašizklaides pasākumiem vai ierīkot plašizklaides pasākumu telpas daudzīvokļu mājā.

209. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairākas ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

210. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

211. Biroju ēku apbūve (12001).

212. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

213. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. Kempingi un laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm, atļauti, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

214. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

215. Sporta būvju apbūve (12005).

216. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

217. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

218. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

219. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

220. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves. Dzīvnieku viesnīca atļauta, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

221. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

222. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

223. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.

224. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas līdz trīs stāviem ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
225. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50     līdz 3 20 10
226. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50     līdz 3 20 10
227. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 4 30
228. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30 10
229. Sporta būvju apbūve 1000 m2 50       30 10
230. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 1000 m2 50     līdz 3 30 10
231. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 45     līdz 4 40 10
232. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 45     līdz 4 40 10
233. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50     līdz 3 40 10
234. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50     līdz 3 30
235. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1000 m2 9       40
236. Labiekārtota ārtelpa   9     līdz 1 50
237. Rindu māju apbūve 1000 m2 8 40   līdz 12 līdz 3 30
238. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1500 m2 40   līdz 12 līdz 3 30

8. Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību
9. atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai
10. Pašvaldībai ir tiesības sabiedrības vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras objektiem samazināt minimālās brīvās zaļās teritorijas rādītāju līdz 10%.

4.4.1.5. Citi noteikumi

239. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2.apakšnodaļas prasības.

240. Degvielas uzpildes stacija ar vai bez minimāliem transporta apkopes servisa objektiem (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas) atļauta atsevišķā zemes vienībā pie valsts autoceļa, pašvaldības ceļa vai maģistrālās, pilsētas vai ciema nozīmes ielas, ja to paredz lokālplānojums, detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

241. Maksimālais dzīvojamo ēku skaits zemes vienība – viena ēka. Citu atļauto izmantošanu ēku skaits zemes vienībā nav ierobežots, ievēro atļautos apbūves rādītājus.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

242. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

243. Biroju ēku apbūve (12001): konferenču centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

244. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkopes servisa objektus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

245. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu - viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

246. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

247. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

248. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki un dārzi, mežaparki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
249.   1200 m2 11     13 līdz 3 12 15

11. atļauts paredzēt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus ēku izvietošanai – būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām un minimālos attālumus starp ēkām, ievērojot minimālos apbūves parametrus un izpildot insolācijas prasības un prasības autostāvvietām, bet ne mazāku kā 600 m². Iespēju paredzēt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību piemēro vienīgi gadījumā, ja zemes vienībā atrodas ekspluatācijā nodota teritorijas galvenās izmantošanas veida ēka
12. palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
13. teritorijas galvenajiem izmantošanas veidiem nav noteikts, palīgēkai – 7 m

4.4.2.5. Citi noteikumi

250. Veic publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja:

250.1. būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama 10 un vairāk autostāvvietu ierīkošana;

250.2. būvvalde pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

251. Papildus noteikumi kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonas teritorijā:

251.1. saglabā kultūrainavu, respektējot raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko struktūru;

251.2. apbūvi un labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar būvvaldi un normatīvajos aktos noteikto atbildīgo institūciju kultūras pieminekļu aizsardzības jomā;

251.3. atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai;

251.4. jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā atļauju;

251.5. saglabā un uztur atvērtu skatu uz kultūras pieminekli;

251.6. kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē;

251.7. saglabā kultūrvēsturiski vērtīgu stādījumu elementus (alejas, koku grupu stādījumus, atsevišķus solīterus un atklātas lauces), nodrošinot to ilgtspējīgu uzturēšanu;

251.8. nav pieļaujama esošā reljefa būtiska pārveidošana, ja tā nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu vai uzlabošanu;

251.9. aizsardzības zonā nav pieļaujama vēsturiski izveidojušās vides raksturam neatbilstoši blīvas apbūves, liela apjoma un kultūrvēsturiskai videi neraksturīgas, piesārņojumu radošas būves un izmantošana, kas saistītas ar ekoloģisko apstākļu negatīvām pārmaiņām;

251.10. aizsardzības zonā prioritāri veic ēku atjaunošanu un pārbūvi, nav pieļaujama esošai apbūvei neraksturīgu būvju būvniecība;

251.11. aizsardzības zonā esošajām ēkā pieļaujama ēku funkcijas maiņa, ja tas nerada apdraudējumu kultūras piemineklim un kultūrvēsturiskajai videi kopumā.

252. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2. apakšnodaļas prasības.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

253. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs un ko izmanto par pilsētas centru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

254. Savrupmāju apbūve (11001).

255. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas līdz trijiem stāviem ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.

256. Biroju ēku apbūve (12001).

257. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali ar apbūves laukumu līdz 300 m2, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, mazumtirdzniecības objekti, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkopes servisa objektus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

258. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot kempingus laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

259. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

260. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

261. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

262. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

263. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

264. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterināra medicīniskās privātprakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

265. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas – veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

266. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

267. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): darbības (iekārtas), kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešams saņemt A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai C kategorijas apliecinājumu.

268. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): izņemot autoservisu un auto mazgātavu.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
269.     70 14     līdz 4 15 10

14. savrupmāju vai daudzdzīvokļu māju apbūvei – 50 %
15. savrupmāju apbūvei – 2 stāvi un mansarda stāva vai jumta stāva izbūve, publiskai apbūvei – 4 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi

4.5.1.5. Citi noteikumi

270. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2.apakšnodaļas prasības.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

271. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, ko plānots attīstīt par centru ar plašu jauktas izmantošanas spektru.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

272. Savrupmāju apbūve (11001).

273. Rindu māju apbūve (11005).

274. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas līdz trijiem stāviem ar nepieciešamajām palīgēkām un labiekārtojumu.

275. Biroju ēku apbūve (12001).

276. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, mazumtirdzniecības objekti, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkopes servisa objektus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

277. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas, un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. Ciema teritorijā atļautas lauku tūrismam izmantojamas mājas, kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

278. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

279. Sporta būvju apbūve (12005).

280. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

281. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

282. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

283. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterināra medicīniskās privātprakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

284. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas - veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

285. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

286. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): darbības (iekārtas), kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešams saņemt A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai C kategorijas apliecinājumu.

287. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
288. Savrupmāju apbūve 1000 m2 30   līdz 12 līdz 3 30
289. Rindu māju apbūve 1000 m2 16 40   līdz 12 līdz 3 30
290. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1500 m2 40   līdz 12 līdz 3 30
291. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50     līdz 3 20
292. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50     līdz 3 20
293. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30
294. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 20
295. Sporta būvju apbūve 1000 m2          
296. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 40 17
297. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 40
298. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30
299. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 40     līdz 3 30
300. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1000 m2 50     līdz 3 20
301. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2          
302. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2         15
303. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2         15 18

16. Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību
17. pirmsskolas izglītības iestāžu apbūvei – ne mazāk kā visu stāvu platība
18. atklātām autonovietnēm nenosaka

4.5.2.5. Citi noteikumi

304. Ēku skats vienā zemes vienībā nav ierobežots, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

305. Teritorijā, kurā izvieto vieglās rūpniecības objektu, tirdzniecības uzņēmumu, stāvparku, kura apbūves platība ir lielāka par 500 m2, gar ārējo robežu veido koku vai krūmu stādījumu joslu vismaz 3 m platumā, ja šī teritorija robežojas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzD).

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

306. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

307. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

308. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

309. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve un infrastruktūra, ietverot servisa uzņēmumus, mehāniskās darbnīcas, kaltes, akvakultūras ražošanas būves (ārpus Ludzas pilsētas teritorijas), pagrabus, noliktavas, saldētavas, kautuves, siltumnīcas un siltumnīcu kompleksus.

310. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi.

311. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

312. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

313. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

314. Noliktavu apbūve (14004).

315. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

316. Biroju ēku apbūve (12001).

317. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

318. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido aizsardzības spēku un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās būves.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
319.     50     līdz 3 19 10

19. piemēro vienīgi teritorijas papildizmantošanas veidiem

4.6.1.5. Citi noteikumi

320. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve, kā arī apbūve kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja atļauta vienīgi zemes vienībā, kas nerobežojas ar dzīvojamās apbūves teritoriju un ievērojot vides aizsardzības prasības.

321. Pilsētas un ciemu teritorijās aizliegts veidot bīstamo atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un pārstrādes vietas.

322. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve atļauta ne tuvāk kā 150 m no funkcionālās zonas, kurā atļauta dzīvojamā apbūve.

323. Atkritumu pārstrādes un metāllūžņu pārstrādes uzņēmumus atļauts ierīkot tikai slēgtās telpās, izņemot būvgružu pārstrādes uzņēmumus.

324. Noliktavu apbūve ar kopējo telpu platību lielāku nekā 400 m2 atļauta ne tuvāk kā 100 m no funkcionālās zonas, kurā atļauta dzīvojamā apbūve.

325. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā:

325.1. paredz pasākumus ainavas degradācijas novēršanai, vides atveseļošanai un apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret kaitīgiem faktoriem, trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

325.2. paredz labiekārtojumu un nožogojumu;

325.3. prettrokšņu sienas vai vaļņus, ja tas nepieciešams normatīvajos aktos noteikto trokšņa robežlielumu nodrošināšanai;

325.4. pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai no iespējamiem negatīviem vides ietekmes faktoriem, kurus paredz zemes vienībā, kur atrodas objekts, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi;

325.5. vismaz 10 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem un labiekārtojumam;

325.6. ceļu un ielu tīklu plāno tā, lai pēc iespējas mazinātu transporta negatīvo ietekmi uz dzīvojamās apbūves teritorijām.

326. Gar rūpniecības uzņēmuma teritorijas robežu ar dzīvojamo vai publisko apbūvi vai labiekārtotu ārtelpu veido blīvu koku un krūmu stādījumu joslu.

327. Stādījumu joslas platumu nosaka atkarībā no rūpniecības uzņēmuma teritorijas izmantošanas veida un iespējamās ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitātes izmaiņām, bet ne mazāku kā 4,0 m platumā.

328. Jaunbūvējamām un pārbūvējamām rūpniecības būvēm, kas var radīt vides piesārņojumu, attālums no zemes vienības robežas, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, nedrīkst būt mazāks par 30 m.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

329. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

330. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

331. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve un infrastruktūra, ietverot servisa uzņēmumus, mehāniskās darbnīcas, pagrabus, noliktavas, saldētavas, siltumnīcas un siltumnīcu kompleksus. Kautuves, kaltes, akvakultūras ražošanas būves Ludzas pilsētas teritorijā atļautas, ja zemes vienība nerobežojas ar funkcionālo zonu kurā atļauta dzīvojamā apbūve.

332. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas, būvniecības) pagaidu glabāšanas, savākšanas un šķirošanas vietu apbūve, kas nerada būtisku piesārņojumu, iekārtas nolietoto transportlīdzekļu reģenerācijai un uzglabāšanai, metāllūžņu noliktava.

333. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

334. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

335. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

336. Noliktavu apbūve (14004).

337. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmums – katlumāja vai koģenerācijas stacija.

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

338. Biroju ēku apbūve (12001).

339. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

340. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās būves.

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
341.     50     līdz 3 20 15 20

20. piemēro vienīgi teritorijas papildizmantošanas veidiem

4.6.2.5. Citi noteikumi

342. Atkritumu pārstrādes un metāllūžņu pārstrādes uzņēmumus, izņemot būvgružu pārstrādes uzņēmumus, atļauts ierīkot tikai slēgtās telpās.

343. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve aizliegta, ja:

343.1. zemes vienība robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā apbūve;

343.2. tuvāk nekā 200 m no atkritumu pārstrādes uzņēmuma darbības vietas atrodas dzīvojamā māja, ja zemes vienība tieši nerobežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā apbūve.

344. Noliktavu apbūve ar kopējo telpu platību lielāku nekā 400 m2 atļauta ne tuvāk kā 100 m no funkcionālās zonas, kurā atļauta dzīvojamā apbūve.

345. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā:

345.1. paredz pasākumus ainavas degradācijas novēršanai, vides atveseļošanai un apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret kaitīgiem faktoriem, troksni, smakām un cita veida piesārņojumu;

345.2. paredz labiekārtojumu un žogus;

345.3. paredz prettrokšņu sienas vai vaļņus, ja tas nepieciešams normatīvajos aktos noteikto trokšņa robežlielumu nodrošināšanai;

345.4. paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai no iespējamiem negatīviem vides ietekmes faktoriem, kurus paredz zemes vienībā, kur atrodas objekts, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi;

345.5. vismaz 10 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem un labiekārtojumam;

345.6. ceļu un ielu tīklu plāno tā, lai pēc iespējas mazinātu transporta negatīvo ietekmi uz dzīvojamās apbūves teritorijām.

346. Gar rūpniecības uzņēmuma teritorijas robežu ar dzīvojamo vai publisko apbūvi vai labiekārtotu ārtelpu veido blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu.

347. Koku vai krūmu stādījumu joslas platumu nosaka atkarībā no rūpniecības uzņēmuma teritorijas izmantošanas veida un iespējamās ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitātes izmaiņām, bet ne mazāku kā 4 m platumā.

348. Attālums no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves (13001) ēkas līdz zemes vienības robežai, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve nedrīkst būt mazāks par 20 m.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

349. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

350. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

351. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

352. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

353. Biroju ēku apbūve (12001).

354. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

355. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

356. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
357.             15 21

21. piemēro vienīgi teritorijas papildizmantošanas veidiem

4.7.1.5. Citi noteikumi

358. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts:

358.1. būvēt un pārbūvēt tādas ēkas, kas saistītas ar satiksmes funkciju;

358.2. ierīkot inženierbūves;

358.3. ierīkot autostāvvietas, atbilstoši detālplānojumam vai būvprojektam;

358.4. atjaunot esošas būves;

358.5. izvietot īslaicīgas lietošanas būves tirdzniecības un pakalpojumu funkcijai ar apbūves laukumu līdz 15 m2, ja tas neietekmē satiksmes ērtību un drošību;

358.6. izvietot vides reklāmas un vides dizaina objektus;

358.7. ierīkot apstādījumus un labiekārtojuma elementus.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

359. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

360. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

361. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

362. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

363. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

364. Noliktavu apbūve (14004).

365. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

366. Biroju ēku apbūve (12001): vienīgi teritorijas galvenā izmantošanas veida funkcijas nodrošināšanai.

367. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

368. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
369.           līdz 3 22 15 22

22. piemēro vienīgi teritorijas papildizmantošanas veidiem

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

370. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, kā arī nelabiekārtotās dabas un apstādījumu teritorijas.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

371. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, pludmales laukumi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

372. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, ūdensmalas, neapbūvētas dabas teritorijas, tai skaitā teritorijas gar valsts autoceļiem un dzelzceļu, aizsargstādījumi starp rūpniecības un dzīvojamajām teritorijām.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

373. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas ēka vai mazēka ēdināšanas, atpūtas un fizisko aktivitāšu pakalpojumu sniegšanai.

374. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kempings, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem.

375. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde, publisku pasākumu iekārtas.

376. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts sporta laukums.

377. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): teritorija bez apbūves, ko izmanto dārzkopībai – dārzu ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām ar pagaidu izmantošanu.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
378.     15   līdz 7 23 līdz 1 23 50

23. nepiemēro sporta būvēm, skatu torņiem un atrakciju parkiem

4.9.1.5. Citi noteikumi

379. Noteikumi dārzu ierīkošanai:

379.1. atļauta sakņu un augļu dārzu (bez apbūves) ierīkošana un apsaimniekošana mājsaimniecības vajadzībām;

379.2. atļauts ierīkot siltumnīcas un inventāra novietni ar maksimālo platību 12 m2, labiekārtojuma vietu (laukumu) sadzīves atkritumu konteineru novietošanai, kopēju ūdens ņemšanas vietu saimnieciskām vajadzībām, publiskās tualetes saskaņā ar vides aizsardzības un higiēnas prasībām;

380. Ūdensmalā atļauts veidot piestātni.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

381. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ievērot ar attiecīgo funkciju saistītas ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

382. Labiekārtota ārtelpa (24001).

383. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

384. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve līdz 60 m2, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības kioski un paviljoni, segtie tirdzniecības stendi, sporta inventāra nomas punkti, būves sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai – kafejnīca, publiskās tualetes un līdzīgi objekti.

385. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot kultūras pieminekļa teritorijā, kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

386. Kultūras iestāžu apbūve (12004): pagaidu apjumtas estrādes pasākumu organizēšanai.

387. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts sporta laukums.

388. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot kultūras pieminekļa teritorijā.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
389.     15   līdz 7 24 līdz 1 24 50

24. nepiemēro sporta būvēm, skatu torņiem un atrakciju parkiem

4.9.2.5. Citi noteikumi

390. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā papildus ievēro 7.2.apakšnodaļas prasības.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

391. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir teritorija, kur galvenā izmantošana ir apbedījumu veikšana un ar to saistītas būves.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

392. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas un ar to saistīto būvju ierīkošana un uzturēšana.

393. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

394. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, kas paredzēta kapsētu darbības nodrošināšanai - kapličas, krematorijas, kolumbāriji, tirdzniecības vai pakalpojumu objekti - tirdzniecības kioski vai segtie tirdzniecības stendi.

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.3.5. Citi noteikumi

395. Jaunas kapsētas teritorijas izvietošanai vai esošas paplašināšanai izstrādā detālplānojumu.

396. Kapsētu teritoriju tuvumā izveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamos ceļus vai ielas. Nodrošina apmeklētāju plūsmas nokļūšanu teritorijā no valsts vai pašvaldības autoceļa vai ielas.

397. Jaunveidojamas kapsētas minimālais labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

397.1. piebraucamie ceļi vai ielas ar norādēm;

397.2. autonovietne pie galvenajām ieejām;

397.3. publiskās tualetes, atkritumu urnas, soli;

397.4. kapsētās, kur nav dabīgās ūdenstilpes, nodrošinātas ūdens ņemšanas vietas;

397.5. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai;

397.6. galveno ceļu apgaismojums.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

398. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, kas noteikta teritorijām, lai nodrošinātu ar rekreācijas funkcijām saistītais teritorijas izmantošanas un apbūves iespēju īstenošanu - atpūtai dabā, sporta, tūrisma aktivitātēm un ar tiem saistītiem pakalpojumiem, to nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei un labiekārtošanai.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

399. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

400. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

401. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

402. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) kā arī citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un piekabēm.

403. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, šautuves un tamlīdzīgi objekti.

4.9.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
404. Labiekārtota ārtelpa   15   līdz 9   50
405. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve   10     līdz 2 50
406. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve   10     līdz 2 50

4.9.4.5. Citi noteikumi

407. Mototrašu un autotrašu izbūve atļauta, ja netiek pasliktināti dzīves apstākļi dzīvojamās apbūves teritorijās ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski nesamazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

408. Šautuves vai šaušanas stenda izveidošana un darbības tajā veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ja šautuves teritorija robežojas vai tuvāk nekā 200 m no šaušanas stenda atrodas viensēta, publiskas apbūves ēka vai labiekārtota ārtelpa, būvprojektā iekļauj trokšņa modelēšanas rezultātus, lai izvērtētu papildus pasākumus trokšņa izplatības novēršanai.

4.9.5. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

4.9.5.1. Pamatinformācija

409. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību.

4.9.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

410. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtojums, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

411. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.9.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.5.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.5.5. Citi noteikumi

412. Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības.

413. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti.

414. Labiekārtojums kultūras pieminekļa teritorijā pieļaujams, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

415. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

416. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

417. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

418. Labiekārtota ārtelpa (24001): mežaparki, parki, peldvietas, laukumi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. Kapsētas atļautas, izstrādājot detālplānojumu.

419. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

420. Viensētu apbūve (11004): savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai vairākas individuālās dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām un palīgēkām, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai, ja zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un aizsargjoslas vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

421. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

422. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

423. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves, izņemot motosporta un autosporta trases.

424. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

425. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

426. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

427. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
428.   2 ha 25 5 26   līdz 12 27 līdz 3 27 75 26

25. Izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos gadījumus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – saskaņā ar šo teritoriju izmantošanas noteikumiem.
26. nepiemēro Aizsardzības un drošības iestāžu apbūvei (12006)
27. piemēro vienīgi Viensētu apbūvei (11004)

4.10.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

429. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai pilsētas un ciemu teritorijā un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

430. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): ņemot vērā pašvaldības saistošos noteikumus meža apsaimniekošanai pilsētā un ciemos un citu normatīvo aktu prasības.

431. Labiekārtota ārtelpa (24001): teritorijas labiekārtojums, kas sekmē teritorijas izmantošanu rekreācijai un dabas izziņai, vienlaikus veicinot vides kvalitātes uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

432. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

433. Viensētu apbūve (11004): savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai vairākas individuālās dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām un palīgēkām, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai, ja zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un aizsargjoslas vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

434. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes servisa objektus, degvielas uzpildes stacijas, vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

435. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

436. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves, izņemot motosporta un autosporta trases.

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
437.   1 ha 20   līdz 12   70

4.10.2.5. Citi noteikumi

438. Labiekārtošanas projektam mežaparku, parku, gājēju vai dabas taku, dabas vai velo maršrutu ierīkošanai organizē būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

439. Izvērtējot tirdzniecības un pakalpojumu objekta, izņemot sezonas rakstura, sporta būves vai tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves būvniecības ieceri, būvvaldei ir tiesības prasīt veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

440. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

441. Viensētu apbūve (11004): savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai vairākas individuālās dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām un palīgēkām, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.

442. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

443. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

444. Labiekārtota ārtelpa (24001).

445. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

446. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

447. Vasarnīcu apbūve (11002).

448. Dārza māju apbūve (11003).

449. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

450. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

451. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

452. Sporta būvju apbūve (12005).

453. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

454. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

455. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

456. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, mājdzīvnieku viesnīcas un patversmes.

457. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

458. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kas nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

459. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

460. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu (izņemot bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve, atkritumu kompostēšanas vietas.

461. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

462. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

463. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

464. Noliktavu apbūve (14004).

465. Lidostu un ostu apbūve (14005).

466. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu apbūve. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas, biogāzes koģenerācijas stacijas ārpus Ludzas pilsētas un ciemu teritorijām.

467. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

468. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
469.   2 ha 28 10 29   līdz 12 30 līdz 3 31  

28. Izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos gadījumus. Ievēro lielāku minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību, ja tāda noteikta normatīvajos aktos dabas aizsardzības, zemes pārvaldības vai lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.
29. piemēro vienīgi Viensētu apbūvei (11004)
30. piemēro vienīgi Viensētu apbūvei (11004), Tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūvei (12002) vai Vasarnīcu apbūvei(11002)
31. piemēro vienīgi Viensētu apbūvei (11004) un Vasarnīcu apbūvei (11002)

4.11.1.5. Citi noteikumi

470. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt ne vairāk kā divas viensētas, ievērojot apbūves parametrus.

471. Lauksaimniecības teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

472. Specializēto lopkopības kompleksu, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksu un kažokzvēru audzēšanas objektu būvniecība atļauta, ja to paredz detālplānojums. Uzsākot būvniecības procesu, izvērtē valdošo vēju virzieni, iespējamo piesārņojuma ietekmi - smakas, trokšņi u.c., savlaicīgi paredz nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

473. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve vai kapsētas ierīkošana vai esošās kapsētas paplašināšana atļauta, pamatojot ar detālplānojumu.

474. Mototrašu un autotrašu izbūve atļauta, ja netiek pasliktināti dzīves apstākļi dzīvojamās apbūves teritorijās ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski nesamazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

475. Šautuves būvprojektā iekļauj trokšņa modelēšanas rezultātus, lai izvērtētu papildus pasākumus trokšņa izplatības novēršanai.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

476. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona ciemos un pilsētā, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve ar lauku apbūves raksturu.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

477. Viensētu apbūve (11004).

478. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, lauksaimniecībai alternatīvie saimniekošanas veidi, dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, kā arī nedzīvojamās ēkas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai, izņemot specializētos un intensīvos lopkopības kompleksus.

479. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, un inženierbūves) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

480. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

481. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

482. Vasarnīcu apbūve (11002).

483. Dārza māju apbūve (11003).

484. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojuma objekti.

485. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. Kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm atļauti, veicot publisko apspriešanu.

486. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

487. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem, sporta un atpūtas būves, sporta laukumi un stadioni.

488. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

489. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

490. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

491. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): pirms realizācijas, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

492. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

493. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

494. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

495. Noliktavu apbūve (14004).

496. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
497.   3000 m2 32 30 33   līdz 12 34 līdz 3 34 30

32. piemēro vienīgi Viensētu apbūvei (11004), Tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūvei (12002) vai Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei (12003)
33. piemēro Viensētu apbūvei (11004), citiem izmantošanas veidiem – 50 %
34. piemēro vienīgi Viensētu apbūvei (11004) vai publiskai apbūvei

4.11.2.5. Citi noteikumi

498. Atļauta lauksaimnieciskā izmantošana – ģimenes sakņu un augļu dārzs bez apbūves vai ar īslaicīgas lietošanas būvēm. Mazdārziņa teritorijā atļautas tikai dārza mājas, siltumnīcas un darba rīku novietnes līdz 25 m2 u.c., kas saistītas ar mazdārziņu teritoriju funkcionēšanu.

499. Vienā zemes vienībā atļauts izvietot līdz 10 lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves.

500. Būves lauksaimniecības dzīvnieku un mājputnu turēšanai mājsaimniecības vajadzībām – kūtis un segtos voljērus ar kopējo platību līdz 60 m2 aizliegts ierīkot tuvāk par 20 m no dzīvojamo telpu logiem blakus zemes vienībās.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

501. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

502. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): ūdensobjektu krasta stiprinājumi, laipas, rievsienas, pāļi, moli, steķi, muliņi, slipi, navigācijas būves, sezonas viļņlauži piestātņu akvatoriju aizsardzībai, kā arī hidrotehniskas būves piestātņu un laivu un jahtu ostu funkcijas nodrošināšanai – piestātnes, tostarp, speciālas nozīmes piestātnes ar aprīkojumu kuģošanas līdzekļu apkalpošanai.

503. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ūdensceļi, tiltu un pontona tiltu konstrukcijas un cita līdzīga transporta infrastruktūra.

504. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): apbūve, ko veido ūdens transporta līdzekļu un peldlīdzekļu piestātnes, pārceltuves, peldošā degvielas uzpildes stacija, laipas līdz atklātam ūdenim.

505. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu – hidroelektrostacijas apbūve.

506. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas zivjsaimniecībai un zivju resursu atjaunošanai, makšķerēšanai un zvejniecībai, akvakultūras dzīvnieku audzēšanai un citiem ūdenssaimniecības veidiem.

507. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): publiskiem pasākumiem, atpūtai un sportam nepieciešamā infrastruktūra ūdenī, tostarp, peldbūves.

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

508. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

509. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

510. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

511. Derīgo izrakteņu ieguvi veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

512. Peldbūves publisko pakalpojumu objektu ierīkošanai izbūve atļauta uz publiskajiem ūdeņiem (publiskajos ezeros) tikai gadījumos, ja tas ir pamatots ar publiskās ūdenstilpnes apsaimniekošanas noteikumiem. Publiski pieejama pakalpojuma objekta izvietošanu pamato ar ainavas analīzi. Plānojot peldbūvju izvietojumu, nodrošina brīvu piekļuvi publiskajiem ūdeņiem un paredz atbilstošu inženierinfrastruktūras nodrošinājumu.

513. Publiskās peldvietas ūdenī norobežo ar bojām, motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus boju norobežotās teritorijas.

514. Motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta, ievērot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo vai individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumos, aizsardzības plānos un ezeru apsaimniekošanas plānos noteiktos ierobežojumus. Virszemes ūdensobjekti, kuros ir noteikti ierobežojumi pārvietoties ar ūdenstransporta līdzekļiem:

514.1. Pildas ezerā aizliegts pārvietoties ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW un ar ūdens motocikliem, kā arī rīkot ūdens motosporta un ūdens slēpošanās sacensības;

514.2. Šķaunes ezerā aizliegts lietot motorizētus peldlīdzekļus, izņemot peldlīdzekļus ar uzkarināmiem laivu elektromotoriem;

514.3. Bižas ezerā aizliegts pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju ar uzkarināmiem laivu elektromotoriem, izņemot valsts un pašvaldību amatpersonas, kas pilda dienesta pienākumus.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Kreiču poldera teritorija (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

515. Grafiskās daļas kartē attēlota Kreiču poldera teritorija daļa, kas atrodas Ludzas novada administratīvā teritorijā.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

516. Poldera aizsargdambju un sūkņu stacijas ekspluatācija un uzturēšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

517. Teritorijas plānojumā atļauto izmantošanu polderī īsteno, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības pārbūvējamo un atjaunojamo lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu un inženieraizsardzības būvju un hidrotehnisko būvju projektēšanai un ekspluatācijai.

518. Poldera teritorijā ņem vērā aplūšanas risku un nodrošina poldera sateces baseina teritoriju kā vienota kompleksa pilnvērtīga un droša funkcionēšana, meliorācijas sistēmas un būvju atbilstoša ekspluatācija, lai tās kalpotu sākotnēji paredzētajam mērķim – optimāla mitruma režīma nodrošināšanai augsnē un liekā ūdens aizturēšanai.

519. Izstrādājot būvprojektu vai detālplānojumu poldera teritorijai vai tās daļai, izvērtējot apbūves iespējamību un zemes lietojuma maiņu polderī, izvērtē iespējamos vides riskus – polderu hidrotehnisko stāvokli, applūšanas risku, ņemot vērā esošās un plānotās zemes virsmas augstuma atzīmes, kā arī ietekmi uz citu polderī esošo lauksaimniecības teritoriju lauksaimnieciskajai izmantošanai.

520. Polderu teritorijā aizliegta meža ieaudzēšana.

5.1.2. Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes lidlauka apkārtējā teritorija ar apbūves ierobežojumiem (TIN12)

5.1.2.1. Pamatinformācija

521. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar ierobežojumiem Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes lidlauka apkārtējās teritorijas apbūvei.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

522. Ievēro ierobežojumus, ko nosaka aviācijas nozari regulējošie normatīvie akti.

523. Pirms plānotās apbūves teritorijā, papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus.

5.1.3. Šautuves teritorija (TIN13)

5.1.3.1. Pamatinformācija

524. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija, kur atļauta šautuves ierīkošana.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

525. Šautuves vai šaušanas stenda izveidošanu un darbības tajā veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

526. Būvprojektā iekļauj trokšņa modelēšanas rezultātus, lai izvērtētu papildus pasākumus trokšņa izplatības novēršanai.

5.1.4. Valsts aizsardzības objektu un infrastruktūras attīstības teritorija (TIN14)

5.1.4.1. Pamatinformācija

527. Grafiskās daļas kartē attēlotas "Valsts aizsardzības objektu un infrastruktūras attīstības teritorijas" (TIN14).

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

528. Papildus funkcionālajā zonā atļautajai izmantošanai teritoriju atļauts izmantot valsts aizsardzības objektu apbūves vajadzībām, tai skaitā "Aizsardzības un drošības iestāžu apbūvei" (12006), nepieciešamajai inženiertehniskajai infrastruktūrai, transporta infrastruktūrai un noliktavu apbūvei.

5.1.5. Teritorija, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja (TIN15)

5.1.5.1. Pamatinformācija

529. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

530. Atļauta derīgo izrakteņu ieguve.

531. Nepiemēro apbūves noteikumu 119. punkta prasības, ja derīgo izrakteņu ieguve uzsākta līdz 2027. gada 31. decembrim.

5.1.6. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN16)

5.1.6.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

532. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

533. Ēkas pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmām ir obligāta zemes vienībām dzīvojamās un publiskās apbūves jaunbūves būvniecības gadījumā, ja blakus esošajā ielā vai blakus esošā zemes vienībā atrodas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un līdz zemes vienības robežai izbūvēts ūdensvada vai kanalizācijas pievads.

534. Ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumu plāno, ņemot vērā esošo situāciju, piemēram, reljefu un tehniski ekonomiskos aprēķinus. Gadījumos, kad ēkas pieslēgšana centralizētajiem tīkliem ir ekonomiski un tehniski nepamatota, atļauts izbūvēt decentralizētās sistēmas, iesniedzot pašvaldībai pamatojumu un saņemot tā saskaņojumu.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

535. Grafiskās daļa kartē attēlotajās "Teritorijā, kurai izstrādājams detālplānojums" (TIN3) pirms zemes vienību sadales vai būvniecības procesa uzsākšanas izstrādā detālplānojumu.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

536. Detālplānojumā iekļauj teritorijas apbūves nosacījumus ilgtspējīgas attīstības un kvalitatīvas vides nodrošināšanai.

537. Detālplānojumā nosaka prasības atļautajai teritorijas izmantošanai, ārtelpai, transporta infrastruktūrai un inženiertehniskajai infrastruktūrai.

538. Pirms teritorijas apbūves uzsākšanas, ja nepieciešams, veic ģeoloģisko izpēti, teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu un pasākumus zemsedzes izveidošanai.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

539. Grafiskās daļas kartēs attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti saskaņā ar 4.pielikumu.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

540. Veicot teritorijas izmantošanu, būvju un objektu pārbūvi vai atjaunošanu kā arī būvējot jaunas ēkas, kas tiek eksponētas ielas ārtelpā, maksimāli saglabā kultūrvēsturiskās un dabas vērtības.

541. Respektē kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas, apdares materiālus, dekorus un stilistiku.

542. Jebkādu teritorijas izmantošanu plāno, saglabājot kultūrvēsturiskai videi atbilstošos parametrus, kā arī nodrošinot apbūves vizuāli harmonisku uztveri no ielas ārtelpas.

543. Kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu teritorijās publisku ārtelpu labiekārtojuma un vides dizaina elementus projektē atbilstoši autentiskiem risinājumiem. Izvēloties mūsdienīgus un stilizētus labiekārtojuma un dizaina elementus, respektē esošās vērtības un pamato izvēli būvprojektā.

544. Piemiņas vietās atļauts izbūvēt un izvietot funkcionālus un dekoratīvus labiekārtojuma un vides dizaina elementus atbilstoši piemiņas vietas labiekārtojuma projektam. Piemiņas vietas teritorijas robežas precizē topogrāfiskajā uzmērījumā un fiksē topogrāfiskajā plānā.

545. Veicot kultūrvēsturisko ēku atjaunošanu vai pārbūvi maksimāli saglabā ēkas apjomu, apdari, konstruktīvos elementus, balkonus, lodžijas un verandas, logus, slēģus, durvis un citas autentiskas detaļas un elementus.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

546. Grafiskās daļas kartēs attēlotas ainaviski vērtīgas teritorijas.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

547. Teritoriju izmanto saskaņā ar ainaviskām vērtībām un to telpisko struktūru.

548. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem jāiekļaujas kultūrvēsturiskajā un dabiskajā ainavā.

549. Teritorijā aizliegta lielmēroga industriālu objektu būvniecība, ja tās rezultātā tiek ietekmēts ainavas siluets un vērtīgas skatu perspektīvas.

550. Saņem ainavu arhitekta atzinumu vertikālu un liela apjoma būvju izvietošanai, kas var ieņemt dominējošu lomu ainavā vai aizsegt un būtiski izmainīt skatus uz ainavas vērtībām.

551. Nav pieļaujama lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana izcilu skatu vērsumu tuvplānā.

552. Ierīkojot atpūtas vietas ezeru krasta joslā un skatu vietās, maksimāli saglabā dabisko zemsedzi, mežaudzes struktūru, pieļaujama kopšana, saglabājot lielos kokus (priedes, vītolus, ozolus, melnalkšņus), izcērtot krūmus un otrā stāva kokus.

553. Būvvaldei ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros. Ainavas analīzes ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas un esošo skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.

554. Tematiskajos plānojumus, lokālplānojumos vai detālplānojumos un būvprojektā iekļauj risinājumus skatu vietām un autostāvvietām, publisku pieeju ūdensobjektiem saglabāšanai, paredz nepieciešamo labiekārtojumu, kā arī sporta un rekreācijas būvju izvietojumu.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)

5.6.1.1. Pamatinformācija

555. Vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijas (TIN6) veido auglīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

5.6.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.6.1.3. Citi noteikumi

556. Atļautā izmantošana noteikta 4.11.1.apakšnodaļā, izņemot teritorijā nav atļautas šādas izmantošanas:

556.1. Mežsaimnieciska izmantošana (21001);

556.2. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006);

556.3. kapsētas ierīkošana.

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

557. Kā nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7) noteikta valsts galvenā autoceļa A12 "Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova)" posma Rēzekne – Ludza attīstībai nepieciešamā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

558. Teritorijas robežas precizē atbilstoši būvprojektam.

559. Jebkurai jaunai būvniecībai būvniecības ieceri saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".

5.7.2. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN72)

5.7.2.1. Pamatinformācija

560. Kā "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN72) noteikti perspektīvie pašvaldības ceļi un ielas.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

561. Turpmākajā plānošanas procesā atļauts mainīt perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu novietojumu, saglabājot grafiskajā daļā attēloto perspektīvā pašvaldības ceļa vai ielas savienojuma punktu sasaisti.

562. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu. Jauna būvniecība atļauta kā īslaicīgas lietošanas būve.

563. Teritoriju aizliegts iežogot, izņemot gadījumu, ja tiek izsniegta attiecīga pašvaldības atļauja uz ierobežotu laiku.

564. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, pašvaldība, pieņem attiecīgu lēmumu nepiemērot "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas" (TIN72) statusu. Pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas atļauts izmantot teritoriju saskaņā ar grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMIEM UN DETĀLPLĀNOJUMIEM

565. Papildus normatīvajiem aktiem noteiktajiem gadījumiem, detālplānojumu izstrādā:

565.1. teritorijai, kas grafiskās daļas kartē attēlota kā teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3);

565.2. kapsētas teritorijas paplašināšanai vai jaunas kapsētas teritorijas izveidošanai;

565.3. ja plānota teritorijas izmantošana vai būvniecība, kas apbūves noteikumos atļauta vienīgi pirms tam izstrādājot detālplānojumu.

566. Pašvaldība lokālplānojuma vai detālplānojuma darba uzdevumā var noteikt prasības:

566.1. veikt teritorijas augu sugu un biotopu izpēti;

566.2. veikt ornitoloģisko izpēti;

566.3. veikt ģeoloģisko izpēti,

566.4. veikt paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu;

566.5. veikt vērtīgu dabas teritoriju un objektu, tai skaitā dižkoku un dižakmeņu inventarizāciju;

566.6. kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanai.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

567. Grafiskajā daļā, atbilstoši mēroga noteiktībai, noteiktas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas:

567.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (5. pielikums);

567.2. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (6. pielikums);

567.3. mežu aizsargjosla ap Ludzas pilsētu;

567.4. aizsargjoslas ap kapsētām;

567.5. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (9. pielikums)

567.6. aizsargjoslas gar ielām (2. pielikums), pašvaldības ceļiem (7. pielikums) un valsts autoceļiem (8. pielikums);

567.7. aizsargjoslām gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus.

7.2. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

7.2.1. Vispārīgie noteikumi

568. Grafiskās daļas kartēs attēlotas kultūras pieminekļu atrašanās vietas un robežas un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas).

569. Kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļus, un to aizsardzības zonu teritorijā plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

570. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

7.2.2. Noteikumi Ludzas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzībai

571. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" (aizsardzības Nr. 7441) robežas un aizsargjosla attēlota grafiskās daļas kartē.

572. Būvlaide sakrīt ar ielas sarkano līniju. Galveno ēku novieto, ievērojot iedibināto būvlaidi. Paredzot apbūves atkāpi no iedibinātās būvlaides, sagatavo pamatojumu, ko būvniecības ieceres izskatīšanas laikā izskata un saskaņo būvvaldē.

573. Veicot būvniecību un zemes ierīcības darbus pilsētbūvniecības pieminekļa "Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs" (aizsardzības Nr. 7441) un tā aizsargjoslas teritorijā saglabā kultūrvēsturisko vidi:

573.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas;

573.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību ielas frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi, apbūves līnijas un būvlaides;

573.3. apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam piemītošu apbūves raksturlielumu kopums: apbūves blīvums, apbūves augstums, fasādes frontes garums un attālums starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;

573.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, kā arī raksturīgākie skatu punkti;

573.5. labiekārtojuma elementus: videi raksturīgus žogus, vārtus, celiņus, kāpnes, apgaismes ķermeņus, lapenes un citus ārtelpas elementi.

574. Veicot pārbūvi vai atjaunošanu saglabā būves apjomu proporcijas, stilistiku, fasāžu apdari, raksturīgās būvdetaļas, funkcionālos un dekoratīvos elementus.

575. Ielas frontē ēkas fasādes apdarē aizliegts lietot plastmasas, metāla lokšņu un tamlīdzīgus vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgus materiālus. Dabīgo materiālu imitācijas atļautas, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.

576. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar vienkāršotiem, asimetriskiem vai cita dalījuma logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.

577. Ēkām par logu un durvju konstrukciju materiālu prioritāri izmanto koku. Logu un durvju risinājumu un citu materiālu pielietojumu pamato būvprojektā un saskaņo ar būvvaldi.

578. Ēku jumtu iesegumiem izmanto ēkas apkārtnē raksturīgu jumta ieseguma materiālu vai iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem ēkas apkārtnē.

579. Lai saglabātu pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturisko raksturu jaunbūvējamu ēku būvtilpumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un blīvumam, respektējot eksistējošu struktūru un apbūves principus.

580. Īpašie noteikumi jaunbūvēm:

580.1. jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē un esošajā apbūvē;

580.2. izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas un apdares konceptuālo risinājumu, ievērtē kultūrvēsturiskās vides raksturojumu:

580.2.1. atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā;

580.2.2. vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;

580.2.3. konkrētās zemes vienības struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;

580.2.4. koku esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.

580.3. atļauts pielietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem (koks, akmens, ķieģelis, apmetuma apdare), ievērojot, ka:

580.3.1. fasāžu apdarē nav pielietojami plastmasas (polivinilhlorīda), metāla lokšņu materiāli, kā arī guļbūves tipiskais fasādes risinājums un tamlīdzīgi vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgi materiāli.

580.3.2. pieļaujama koka dēļu apdare, koka dēļu apdares kombinācija ar apmetumu, vai ķieģeļu apdares kombinācija ar apmetumu, koka dēļu apdares;

580.3.3. stiklotu plakņu, kā fasādes apdares elementa pielietojumu vēsturiskās pilsētvides ainavas izvērtējuma kontekstā pamato būvprojektā un saskaņo būvvaldē.

581. Zemes vienībā, kurā nav saglabājusies vēsturiskā apbūve un nav dokumentālu faktu par ēkas vēsturisko izskatu, pieļaujama vietas tradīcijai un īpatnībām atbilstošu vēsturisko arhitektonisko apjomu atjaunošana mūsdienīgā interpretācijā.

582. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta vēsturiskās ēkas vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskās apsekošanas slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kura gājusi bojā nepārvaramas varas rezultātā, ieteicama maksimāli precīza zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana.

583. Ja blakus esošā zemes vienībā esoša apbūve ir ar atkāpi no zemes vienības sānu robežas, jaunbūves ugunsdrošajai sienai jābūt arhitektoniski izveidotai.

584. Žogiem un vārtiem, ja tādi vēsturiski bijuši, gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar vēsturiskās apbūves tradīcijām, apbūves arhitektūru un blakus esošu zemes vienību žogu un vārtu veidolu.

585. Nav atļauti metāla, betona lējuma, polivinilhlorīda un stiepļu pinuma žogi.

586. Ludzas pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā papildus normatīvajos aktos noteiktajam, ievēro prasības:

586.1. būves atļauts pārbūvēt, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, ja nepieciešams - nojaukt, to vietā būvējot jaunas, apkārtējā vidē iederīgas būves;

586.2. lēmumu vai būve ir nojaucama, būvvalde pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus, tehniskās apsekošanas aktu un nojaukšanas ietekmi uz Ludzas pilsētas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi.

7.2.3. Noteikumi vēsturiskās apbūves aizsardzībai

587. Vēsturisko apbūvi saglabā kā arhitektonisku vērtību un būtisku novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.

588. Pirms vēsturiskās apbūves ēkas pārbūves, nojaukšanas, zemes vienības sadales, robežu pārkārtošanas vai jaunas būvniecības teritorijā, pēc būvvaldes pieprasījuma veic ēkas un apkārtējās vides kultūrvēsturisko inventarizāciju un saņem eksperta atzinumu. Prasību nepiemēro, ja ar eksperta slēdzienu ēkas tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu.

589. Pamatojoties uz ēkas un apkārtējās vides kultūrvēsturiskās inventarizācijas rezultātiem, būvvaldei ir tiesības prasīt veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

590. Plānojot un būvējot jaunas ēkas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas vēsturiskās apbūves tiešā tuvumā, ievēro vēsturiskās apbūves raksturu, ēku vēsturisko novietojumu zemes vienībā, saglabā apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas un tradicionālos būvmateriālus.

591. Jaunu ēku būvniecība vēsturiskās apbūves tiešā tuvumā pieļaujama vietās, kurās tā nav pretrunā ar vēsturisko plānojuma un telpisko struktūru. Nav pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturiskās apbūves ēku apjomiem.

592. Jaunizveidotās zemes vienības formai jāatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai. Zemes vienību sadali pamato ar vēsturiskās izpētes materiāliem.

593. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvniecības tradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā vai ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem. Paredzot izmantot mūsdienīgus materiālus, būvprojektu papildina ar skaidrojošo aprakstu un analīzi, fotokolāžām vai citiem pamatojuma materiāliem.

594. Veicot vēsturiskas muižas un citas ainavas teritorijas atjaunošanu un labiekārtošanu, saglabā un attīsta raksturīgo vidi – telpisko struktūru, reljefu, apstādījumus, apzaļumojama un apbūves raksturu, koku grupas un alejas, kā arī raksturīgos skatu punktus uz kultūrvēsturisko apbūvi.

 

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. PAGALMI

1. pielikums

 

2.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR IELĀM

2. pielikums

 

3.PIELIKUMS. AUTONOVIETNES

3. pielikums

 

4.PIELIKUMS. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKI OBJEKTI

4. pielikums

 

5.PIELIKUMS. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS

5. pielikums

 

6.PIELIKUMS. CENTRALIZĒTO ŪDENSAPGĀDES SISTĒMU ŪDENS ŅEMŠANAS VIETU AIZSARGJOSLAS

6. pielikums

 

7.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR PAŠVALDĪBAS CEĻIEM

7. pielikums

 

8.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR VALSTS AUTOCEĻIEM

8. pielikums

 

9.PIELIKUMS. CENTRALIZĒTO KANALIZĀCIJAS SISTĒMU NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISES UN TO AIZSARGJOSLAS

9. pielikums

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!