Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit ceturtā sēde 2022. gada 24. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas 13. Saeimas 2022. gada 24. marta sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs informē, ka Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija ir lūgusi Saeimas Prezidiju izslēgt no darba kārtības 1. punktu – likumprojekta "Civilās savienības likums" nodošanu komisijai. Ir runa par šā likumprojekta izslēgšanu no Saeimas 2022. gada 24. marta sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets ierosina likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1394/Lp13) nodot un izskatīt šajā Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1338/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 7. aprīlim". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 1311/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 7. aprīlim". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Par likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" atzīšanu par spēku zaudējušu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un arī Sociālo un darba lietu komisija lūdz mainīt sēdes darba kārtību – darba kārtības 32. punktu (likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums) pārcelt pirms darba kārtības 11. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ziņo, ka deputāti Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Māris Možvillo, Karina Sprūde un Ramona Petraviča ir iesnieguši likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" un lūdz to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Viens jautājums – cik ilgi Latvijas iedzīvotāji tiks slaukti? Latvijas iedzīvotāji nav gotiņas, kuras vajadzētu slaukt.

Šobrīd pieaug cenas degvielai, šobrīd pieaug cenas pārtikai, šobrīd pieaug cenas arī energoresursiem. Uzņēmēji šobrīd... katru dienu, kā mēs varam lasīt... jau sāk prasīt: samaziniet pievienotās vērtības nodokli. Un to viņi arī prasīja vēl nesen... es lasīju vakar... par pārtiku. Tieši tāpat arī par degvielu šobrīd...

Vai tiešām mēs esam sasnieguši tādu līmeni, lai varētu par degvielu maksāt tādā pašā līmenī kā bagātās Eiropas valstis? Es domāju, ka ne.

Vēl pirms pāris nedēļām bija piedāvājums samazināt akcīzes nodokli. Šodien mēs iesniedzām par samazināto PVN likmi. Tomēr dzirdīgu ausu kā nav, tā nav.

Riekstiņa kungs, jums arī vajadzētu saprast, ka būtu nepieciešams degvielai samazināt pievienotās vērtības nodokli. Un vajag tikai paklausīties, ko saka finanšu ministrs, kura redzējumā nav pilnīgi nekā, kā mums tālāk dzīvot.

Vai tiešām mēs varam pieļaut to, ka visu laiku cenas tikai pieaug un pieaug un valsts gūst no tā lielākus ieņēmumus? Vai tiešām nebūtu laiks domāt par iedzīvotājiem?

Tādēļ es aicinu atbalstīt manu... iesniegto priekšlikumu par samazināto pievienotās vērtības nodokli degvielai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" nav pieteicies neviens runāt.

Vai, Ģirģena kungs, jūs... balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ģirģena, Pucena, Možvillo, Sprūdes un Petravičas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 41, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs informē, ka ir piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Edgaram Tavaram šā gada 17. martā.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam no šā gada 22. marta līdz 24. martam.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Baibas Strautas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Baibas Strautas atbrīvošanu no tiesneša amata". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 30. aprīli atbrīvot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Baibu Strautu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Baibas Strautas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Evitas Kaužēnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Evitas Kaužēnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 4. aprīli iecelt Evitu Kaužēnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Evitas Kaužēnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Renātes Vernušas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Renātes Vernušas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 4. aprīli iecelt Renāti Vernušu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Renātes Vernušas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Lienītes Meldriņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Lienītes Meldriņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 4. aprīli iecelt Lienīti Meldriņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lienītes Meldriņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Deputāti Viktors Valainis, Māris Kučinskis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Didzis Šmits, Edgars Tavars un Māris Možvillo ir iesnieguši pieprasījumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam "Par maldinošas informācijas paušanu sabiedrībai attiecībā uz ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību".

Deputātu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labrīt, ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Labrīt, kolēģi! Labrīt, skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavojusi kārtējo atbalsta pakotni Ukrainas civiliedzīvotājiem. Proti, ir runa par grozījumiem speciālajā likumā – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Saņemti 30 priekšlikumi. Lielākā daļa gan ir precizējoši, bet... Tagad sāksim tos skatīt.

1. – iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Paredz Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri ieradušies Latvijā, reģistrēt Fizisko personu reģistrā Fizisko personu reģistra likumā noteiktajā kārtībā un nosaka regulējumu šo darbību veikšanai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz tiesības vienotajiem valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centriem veikt atbalsta sniegšanas koordināciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. No juridiskās tehnikas viedokļa, arī saistīts ar likuma struktūras izmaiņām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina normu ar vārdiem "un pašvaldība" – valsts un pašvaldība var nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem cita veida atbalstu, ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēta tāda nepieciešamība. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz, ka pedagogu atalgojumu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšanai un mācību procesā izmantojamos mācību līdzekļus finansē valsts. Priekšlikums ir uzlabots, precizēts 19. – komisijas priekšlikumā. Līdz ar to šis ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 7. – deputāta Jansona priekšlikums. Precizē izglītības regulējumu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Arī daļēji atbalstīts un precizēts 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 8. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz, ka tiesības uz studiju stipendiju un pētniecības stipendiju ir Ukrainas civiliedzīvotājiem – studentiem un mācībspēkiem. Priekšlikums daļēji atbalstīts un uzlabots 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Noteic, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē, un papildina likumprojektu ar sociāla atbalsta pasākumiem. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējot iepriekš minēto normu, komisija radīja šo priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. – deputātu Ģirģena un Pucena priekšlikums. Paredz to, ka pievienotās vērtības nodokļa likme nulles procentu apmērā tiek piemērota saņemtajiem siltumenerģijas, atkritumu izvešanas un citiem pakalpojumiem nekustamajos īpašumos, kur bez maksas tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Komisijā eksperti no ministrijām norādīja, ka Eiropas PVN direktīva neļauj šādi rīkoties un nepamatoti tiek palielināts arī birokrātiskais slogs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas šobrīd nebūtu pamatoti. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēs noteikti runāsim par šīm direktīvām, kuras tika pieminētas, bet vispirms mēs varam runāt, kā valsts ir sagatavojusies šīm krīzes situācijām.

Tad pirmā krīze, kas bija saistīta ar Covid-19. Mēs redzējām, cik nesagatavota ir mūsu veselības sistēma. Šobrīd, iespējams, mēs esam soli pirms nākamās krīzes jautājumā par to, cik sagatavotas ir pašvaldības, lai uzņemtu Ukrainas bēgļus.

Jau šobrīd tiek prognozēti papildu 10 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri varētu ierasties šeit, un šobrīd šī, teiksim tā, nelielā krīze attiecībā uz to, kur viņus izvietot, jau veidojas Rīgā. Tieši tāpat nākamā problēma noteikti būs arī ar bērnudārziem... jau šobrīd es varu teikt, ka tā būs problēma. Un šeit jārunā vispārīgi, kā mēs varam palīdzēt šiem Ukrainas bēgļiem, lai viņi labāk tiktu iekļauti mūsu, Latvijas, sabiedrībā.

Viens no galvenajiem pasākumiem, kā to veiksmīgi veikt un kā tas bijis jebkurā krīzē... tie ir mūsu iedzīvotāji, kuri šobrīd nesavtīgi palīdz katram Ukrainas iedzīvotājam... jūs noteikti būsiet pieslēgušies čatiem... kuri palīdz šiem bēgļiem... tad iedzīvotāji nesavtīgi, neprasot nekādu atlīdzību, dodas pat līdz Ukrainas robežai un katru atved ar automašīnu, izmitina iespēju robežās arī pie sevis. Jau šobrīd var redzēt, ka pašvaldību iespējas izvietot viesnīcās vai citās pagaidu telpās būs ierobežotas, un, kā jau es minēju, mums jāliek lielāks uzsvars uz to, cik mums var palīdzēt iedzīvotāji.

Šobrīd cilvēki, kuri ir izmitinājuši, neprasa nekādu atlīdzību, bet mums jāsaprot, ka tie ir papildu izdevumi: pieaugs gan patērētā elektroenerģija, gan izvestie atkritumi, gan patērētais ūdens apjoms. Kāpēc lai Latvija nevarētu nākt palīgā un samazināt kaut vai pievienotās vērtības nodokli vai, labākajā gadījumā... ja jūs neatbalstāt... vēl domāt, ar kādiem papildu pasākumiem (tiem pašiem pabalstiem) palīdzēt samazināt izdevumus tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir devuši pajumti Ukrainas bēgļiem. Tas ir nākamais jautājums, par ko vajadzētu runāt, jo šobrīd šādu atbalsta pasākumu nav. Es jau savlaicīgi brīdinu, ka tā noteikti būs problēma un par to ir jādomā, jo šobrīd valdība izliekas, ka šādas problēmas nav.

Runājot par šo direktīvu, mums, arī man personīgi, ir pretjautājums: kāpēc Lietuva spēj ieviest PVN nulles procentu likmi siltumenerģijai, kāpēc Polija spēj ieviest nulles procentu likmi pārtikai un citiem pakalpojumiem, bet kāpēc Latvija to nespēj? Kāpēc katru reizi nāk no Finanšu ministrijas un komisijā mums stāsta, ka ir direktīvas un mēs to nespējam? Bet kāpēc citas valstis var to izdarīt? Un mēs arī redzam... plaši... ka tas šajās valstīs nerada nekādu ieņēmumu zudumu – ieviešot samazināto PVN... bet Latvija to nespēj.

Tādēļ es vēlreiz aicinu, kolēģi, – nepieciešams domāt par risinājumiem, kā šajās krīzēs mēs varam palīdzēt viens otram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

M. Šteins. Es arī komisijas vārdā...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet. Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Papildus iepriekš minētajam es vēl labprāt norādītu – komisijā izskanēja, ka Polija, kas ir piemērojusi nulles procentu likmi, iespējams, ir pārkāpusi direktīvu un tur ir noteiktas procedūras, līdz ar to kā piemērs tas ir diezgan nekorekts. Komisijā izskanēja, ka valdība izvērtē atbalsta pasākumus arī privātpersonām, kuras sniedz palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komisijā 12. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Ģirģena un Pucena priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 13. – deputāta Tavara priekšlikums. Paredz to, ka uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmums varētu nemaksāt, ja tas ziedo konkrētām nevalstiskajām organizācijām. Šāda pieeja komisijā netika atbalstīta, līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs visi sirdī esam par Ukrainas tautu, par Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mēs katru dienu sekojam notikumiem Ukrainā. Latvijas sabiedriskie mediji seko notikumiem. Tāda sajūta, ka mēs tiešām visi esam par Ukrainu. Mēs saprotam – ja Ukrainā beigsies slikti, slikti var sākties arī pie mums. Mēs atbalstām katru Latvijas iedzīvotāju, kurš palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mēs lepojamies ar to.

Mēs lepojamies ar Latvijas uzņēmējiem, kuri ziedo lielas summas no saviem apgrozāmajiem vai pieejamiem... finanšu līdzekļiem dažādām organizācijām, lai atbalstītu Ukrainas civiliedzīvotājus, bet tajā pašā laikā nākamo priekšlikumu par to, ka šiem uzņēmējiem, kuri nenāk ar tādu lūgumu pie mums... bet tā ir mūsu, politiķu, atbildība – sniegt viņiem palīdzīgu roku un pateikt: ja tu esi ziedojis summu, kas pārsniedz valstī noteiktos minimālos kritērijus... tev neaprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli no šī ziedojuma, vismaz mēs valsts daļu nepaņemsim no šī ziedojuma apmēra – proporcionāli uzņēmumu ienākuma nodoklim... tādu mēs neatbalstījām.

Šajā konkrētajā priekšlikumā ir paredzēts samazināt sabiedriskā labuma organizāciju skaitu faktiski teju par tūkstoti, tas ir, līdz trīs organizācijām. Uzņēmumi, kuri ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un kuri ziedo Ziedot.lv, Latvijas Sarkanajam Krustam vai LTRK nodibinājumam "Krišjāņa Valdemāra fonds", par šo ziedojumu ir tiesīgi nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas būtu tikai godīgi no mūsu puses.

Ir šie trīs kritēriji – mazie kritēriji, kādi šobrīd ir valstī, kad viņi var to nedarīt, bet jūs zināt, kādi ir šie kritēriji. Un mēs bieži varam lasīt, kādas summas uzņēmēji ziedo organizācijām. Par šiem resursiem tiek piegādāts aprīkojums Ukrainas civiliedzīvotājiem – fiziskajām personām – ģimenēm, bērniem. Mūsu mediķi šobrīd ārstē, dodas brīvprātīgi operēt cilvēkus, ievainotos Ukrainā. Ziedot.lv viņiem piegādā mikroskopus, dažādu aparatūru, lai viņi varētu to darīt, lai cilvēki tur nekļūtu par invalīdiem.

Mēs palīdzam, cik vien varam, bet mēs kā Latvijas parlaments ne tikai ar karodziņiem un saukļiem varam panākt pretī šiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem Latvijā un pateikt: "Jūs esat izdarījuši milzīgu darbu. Paldies jums! Mēs savukārt panākam jums soli pretī un sakām: jums par šo nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis." Kolēģi, tas ir veids, kā mēs varam pateikt paldies uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri ziedo summas, kas ir virs šī limita.

Tāpēc, kolēģi, atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Es tikai varu norādīt, ka komisijā izskanēja Finanšu ministrijas aicinājums neizkropļot esošo ziedojumu sistēmu un izmantot jau trīs esošos atbalsta pasākumus ziedotājiem. Tāpat arī ne tagad, debatēs, ne arī komisijā neizskanēja argumenti un pamatojums tieši šo trīs nevalstisko organizāciju izvēlei, kas rada nelabvēlīgu situāciju šīm nevalstiskajām organizācijām... attiecībā pret daudzām citām labdarības organizācijām, kuras arī veic nenovērtējamu darbu. Rezultātā komisija 13. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 41, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 15. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Es atvainojos – daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu, ka Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo šā panta otrajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam un pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un tā atbilstību šā likuma mērķim. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā. Precizēta norma par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītību, un iekļauti jau iepriekš minēto normu precizējumi. Tātad daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzlabotas iepriekš minētās lietas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 21. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām sniegt psihologa pakalpojumus. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 23. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar normu attiecībā uz to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par sporta speciālistiem, treneriem, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības sporta speciālistiem, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 25. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 26. – Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Indriksones priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 28. – deputātu Ģirģena un Pucena priekšlikums. Saistīts ar jau iepriekš noraidīto priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. Nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, un deputāti neiebilst.

M. Šteins. 29. – iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Saistīts ar jau iepriekš minēto regulējumu Fizisko personu reģistrā, reģistra izmantošanu šajos gadījumos. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 30. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Labrīt, kolēģi! Tātad likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā". Likumprojekta pamatmērķis – deleģēt Ministru kabinetu noteikt automatizēto ārējo defibrilatoru lietošanas kārtību.

Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1. – mans, deputāta Andra Skrides, priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam noteikt speciālas elektroniskās sistēmas izveidi, kas nodrošinātu operatīvu datu iegūšanu par slimnīcu spēju sniegt veselības aprūpi, lai veiktu nepieciešamos pasākumus kvalitatīvas stacionārās veselības aprūpes pieejamībai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Un 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šī gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Likumprojekts trešajam lasījumam.

Saņemti četri priekšlikumi.

Komisijā šie priekšlikumi ļoti plaši izklāstīti, visi atbalstīti, tāpēc iešu cauri katram. Ceru, ka jūs atbalstīsiet un likumprojektu kopumā arī atbalstīsiet.

1. – deputātu Sanda Riekstiņa un Jura Pūces priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – deputātu Sanda Riekstiņa un Jura Pūces priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un 4. – deputātu Sanda Riekstiņa un Jura Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus četrus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā, gluži tāpat kā komisijā tas tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 15. marta sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 850/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Ņemot vērā grozījumus, kas stājās spēkā 2021. gada 25. augustā, likumā nepieciešams precizēt numerāciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks precizējums, kas būtu nepieciešams spēkā esošajā redakcijā. Priekšlikums komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Pārejas noteikumu spēkā esošajā redakcijā nepieciešams labot 232. punkta numerāciju uz 233. punktu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums saistīts ar likumu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas Saeimā tika pieņemts 3. martā. Ar priekšlikumu tiek piedāvāts, ka arī šis likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. – pēdējais – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums šādā redakcijā: "Svītrot likumprojekta spēkā stāšanās atsauci." Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns. Lūdzu!

V. Liepkalns (AP!).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam izskatīja likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" (Nr. 1250/Lp13).

Atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts, lai optimizētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāžu funkcijas zivju resursu uzraudzībā un kontrolē, novērstu daļēju funkciju pārklāšanos, kā arī ļautu efektīvāk izmantot atbildīgo iestāžu cilvēkresursus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā.

Komisijā uz trešo lasījumu tika saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Tiek precizēta 31. panta pirmā daļa attiecībā uz kompetencēm administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, nosakot, ka atsevišķas daļā minētās lietas var izskatīt arī pašvaldību administratīvā komisija. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši iesniegto priekšlikumu. Komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja darbam Saeimas sēdē likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" (Nr. 1203/Lp13) trešajam lasījumam. Mērķis bija šo likumu precizēt atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem.

Kopumā saņemti četri priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniska rakstura. Direktīvas nosacījumu precizējuma iekļaušana konkrētajā likuma pantā. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniska rakstura. Ietver publiskošanas nosacījumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniska rakstura. Arī saistīts ar publiskošanas nosacījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī tehnisks. Salāgo normatīvo aktu ar Latvijas Bankas likumu un precizē terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisija atbalstīja likumprojektu arī kopumā virzībai trešajam lasījumam Saeimas sēdē.

Aicinu arī jūs to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Uz trešo lasījumu saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildina Evitas Zālītes-Grosas priekšlikumu. Faktiski tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Un 3. – arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Aigars Bikše. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr. 844/Lp13) pirms trešā lasījuma.

Saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, jo patlaban vairs nav nepieciešams aizstāt visā likumā vārdu "laikrakstā" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā". Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Paredz aizstāt 3. punkta otrajā daļā vārdus "zinātniskais doktora grāds" ar vārdiem "zinātnes doktora grāds". Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tehnisks. Precizē datumu, līdz kuram augstskolas un koledžas katru gadu savā tīmekļvietnē publisko uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 4. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces kundzes priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 46.¹ pantu "Studējošo un absolventu reģistrs". Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bikše. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz 46.¹ pantu izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums paredz, ka studējošo un absolventu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 6. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces kundzes priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas reglamentē augstākās izglītības absolventu monitoringu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu – 46.² – pantu, nosakot augstākās izglītības programmu absolventu monitoringu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Paredz aizstāt 59. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "zinātnisko doktora grādu" ar vārdiem "zinātnes doktora grādu". Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 9. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Paredz aizstāt 63. panta pirmajā daļā vārdus "Zinātnisko doktora grādu" ar vārdiem "Zinātnes doktora grādu". Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 10. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Paredz aizstāt 72. panta trešajā daļā vārdu "laikrakstā" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā". Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 11. – veselības ministra Pavļuta priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 48.² punktu, nosakot, ka Rīgas Stradiņa universitātei studiju virzienu "Veselības aprūpe" akreditē līdz 2024. gada 8. maijam.

Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bikše. 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 48.² punktu, kas nosaka, ka Rīgas Stradiņa universitātes studiju virziena "Veselības aprūpe" akreditācijas termiņš – 2023. gada 8. maijs – tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par šī studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu to akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 7. maijam.

Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. 13. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces kundzes priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 88. punktu, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" – atbilstoši grozījumiem šā likuma 46.¹ un 46.² pantā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bikše. Pēdējais ir 14. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē iepriekšējo priekšlikumu un paredz papildināt pārejas noteikumus ar 88. punktu, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" – atbilstoši grozījumiem šā likuma 46.¹ un 46.² pantā.

Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bikše. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Cienījamie kolēģi, likumprojekts komisijā ir atbalstīts trešajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Bikše. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Vladimirs Nikonovs. Lūdzu!

V. Nikonovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" trešajā lasījumā.

Kopumā iesniegti 16 priekšlikumi.

1. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikums, kas paredz 1. panta 4. punkta papildināšanu ar vārdu "dižvadonis". Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo likumā reliģisko organizāciju garīgā personāla uzskaitījums ir visaptverošs un vārdi "un citi" to ietver.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Lūdzu uzmanību! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Sākam debates.

Vārds deputātei Evai Mārtužai. Lūdzu!

E. Mārtuža (JK).

Godātie deputāti! Aprit 27 gadi, kopš pieņemts Reliģisko organizāciju likums, taču joprojām tā pārejas noteikumos lasām: "Šajā likumā paredzētās reliģisko savienību [..] tiesības ir attiecināmas arī uz Dievturu sadraudzi [..]."

Kopš 1990. gada no šīs tribīnes vārds "dievturi" ir piesaukts 18 sēdēs, no kurām iepriekšējā reize bija mūsu valsts simtgadē – 2018. gadā. Tomēr visus 27 gadus dievturiem likumā palikusi tā pati ierādītā vieta – pārejas noteikumos. Līdzšinējo Saeimas sasaukumu deputātiem nav bijis pa spēkam sakārtot dievturības statusu savā valstī. Un jāatgādina – dievturība ir vienīgā reliģija Latvijā, latviska reliģija, ko izlolojusi mūsu pašu tauta. Un pirmā tās reliģiskā organizācija Latvijā reģistrēta 1926. gadā.

Par priekšlikumu. Līdzās citviet pasaulē (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) radušos un Latvijā joprojām viesmīlīgi pieņemtu citu reliģiju garīgā personāla nosaukumiem, svešvārdiem "arhibīskaps", "bīskaps", "mācītājs", "priesteris", "diakons", "rabīns", šajā uzskaitījumā aicinu norādīt nosaukumu "dižvadonis". Vairāk nekā 90 gadus latviešu valodā lietotais dievturu garīgā personāla nosaukums "dižvadonis", tāpat kā "svētnieks", šajā likumā ir tikpat iederīgs un nepieciešams. Jāatgādina, ka mūsu Militārā dienesta likumā līdzās svešvārdiem "ģenerālis", "majors", "leitnants", "seržants", "kaprālis" stabilu vietu radis tikai Latvijai vien raksturīgais vārds – "dižkareivis".

Interesanti, vai starp šeit klātesošajiem atradīsies tādi, kas, balsodami pret... tagad minētajā likumā... par Latvijas valsts bruņoto spēku hierarhiju, apšaubītu vajadzību dižkareivi... nosaukt vārdā.

Arvien biežāk runājam par iecietību un tās veicināšanu pret dažādām sabiedrības grupām. Jau dzirdēta norāde, ka Reliģisko organizāciju likuma līdzšinējā redakcijā... uzskaitījuma beigās lasāmais "un citi" esot pašpietiekams un iekļaujošs. Jāvaicā – vai uz visādā ziņā uzteicamās viesmīlības, latviskās viesmīlības, rēķina... tikai savā tautā izlolotas reliģijas kautrīga atstumšana neērta pabērna lomā, otrajā plānā, aiz kosmētiski iekļaujošā "un citi" plīvura, ir morāli pieņemama un dara godu mūsu valstij.

Godātie deputāti! Šodien, sakārtodami dievturu statusu Reliģisko organizāciju likumā, mēs varam paveikt to, ko iepriekšējās Saeimas neiespēja. Un lai, sākot ar 13. Saeimu, nekad vairs nav jāatkārto Imanta Ziedoņa vārdi:

"Un pret savas tautas dziesmu

var tikai savējie."

Atbalstiet, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Evas Mārtužas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Nikonovs. 2. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikums. Arī šis priekšlikums un turpmākie viņas priekšlikumi ir saistīti ar dievturu mācības ieviešanu likumā.

Komisija šo un turpmākos priekšlikumus neatbalstīja, jo, lai ieviestu šādu mācību, ar grozījumiem šajā likumā vien nepietiek; nepieciešama gan plašāka diskusija ar izglītības jomas speciālistiem, gan saskaņošana ar citiem izglītības jomu regulējošiem tiesību aktiem. Komisija uzskatīja, ka šādi konceptuāli priekšlikumi, kuri parādās likumprojekta trešajā, galīgajā, lasījumā, nav atbalstāmi.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evai Mārtužai. Lūdzu!

E. Mārtuža (JK).

Godātie deputāti! "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senseniem laikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības." To jau astoņus gadus noteic Satversme.

Gan latviešu valodai sabiedrībā, gan kristīgām vērtībām ir nostiprināta stabila vieta mūsu likumos, taču... kā tas nākas, ka nacionālās pašapziņas balsts – balsts! – Latviskā dzīvesziņa un tās reliģija, ko vairāk nekā 90 gadus pasaulē pazīst ar vārdu "dievturība", savā cilmes zemē aizvien augstprātīgi tikusi atbīdīta iecietības un mīlestības aizstāves kristietības ietekmes ēnā?

Godātie deputāti! Mums ir sava latviska, no aizmūžiem nākusi Dieva izpratne, sava ne no viena nepatapināta reliģija – dievturība. Tā, kas ir katras tautas... un jo sevišķi latviskuma... garīgais kodols. Valsts un latviskuma pastāvēšanas attaisnojums, lai mēs netiktu asimilēti pasaules izirušo tautu saimē.

Lai kur arī katrs atrastos, dievturi allaž turpinājuši kopt, laikmetīgi pilnveidot un turēt vislatviskāko garīgo kodolu, neraugoties nedz uz universālo reliģiju un patērnieciskuma ekspansiju, nedz tās saasinātajiem... vietējo kultūru dažādības un oriģinalitātes... asimilācijas draudiem.

Šodien mūsu tuvo austrumu kaimiņi slepkavo Ukrainas civiliedzīvotājus, zākādami par nacistiem. Arī Latvijā komunisti izsenis labi apzinājās, ka garīgi viņu lielākie pretinieki ir dievturi, jo ir nesalaužami un neuzvarami. Tieši tāpēc dievturu autoru darbi visstingrāk tika aizliegti kā nacistu, tā padomju okupācijā.

Septiņpadsmit no 66 dzīves gadiem Gunārs Freimanis izcieta gulagā, soda nometnēs.

Trīskārt represētais Ints Cālītis pēdējoreiz izsūtīts vēl astoņdesmitajos gados – kopā ar Gunāru Astru.

Jau pirms padomju varas pasludināšanas Ernestu Brastiņu komunisti ieslodzīja un Astrahaņas cietumā noslepkavoja.

Reliģiskā vajāšana un arī ierobežošana, un diskriminācija, kuru upuri (es atkārtoju – upuri!) uztver kā pret sevi vērstu kaitējumu... Pastāvošais regulējums dievturiem ir klaji diskriminējošs.

Godātie deputāti! Ar tikpat lielu sparu kā esam spējuši vienoties par nelokāmu atbalstu ukraiņu pašnoteikšanās un ukrainisma – ukraiņu identitātes – aizstāvībai... es šobrīd aicinu jūs balsot pretēji komisijā nolemtajam un izlēmīgi iestāties par latviskās dzīvesziņas... garīgā kodola... nostiprināšanu līdztiesīgi pārējām reliģijām, ko 13 Saeimas – mūsu priekšgājēji – nav iedrīkstējušies sakārtot...

Likumā līdztekus ir jānorāda dievturības mācība – latviskās dzīvesziņas, reliģisko uzskatu un priekšlikumu sistēma.

Lūdzu (Zālē troksnis.), beidziet čalot un atbalstiet savu latvisko Latviju un latvisko dzīvesziņu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es tikai gribētu piebilst, ka šeit, balsojot par Mārtužas kundzes priekšlikumiem, noteikti nav izšķiršanās par to, kādai konfesijai mēs piederam, vai mēs ticam Dievam un kādā veidā mēs ticam Dievam. Jautājums ir par to, vai Latvijas likumos atspoguļojas tas, kas ļoti skaidri, nepārprotami ir pateikts mūsu galvenajā likumā – Latvijas Republikas Satversmē. Proti, tās ievadā.

Es atgādināšu, ka Satversmes ievadā Latvijas parlaments – ar konstitucionālo vairākumu – ir apstiprinājis šādus vārdus: "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senseniem laikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības."

Runa ir par to, lai jēdziens "dzīvesziņa" atspoguļotos arī šajā likumā.

Tā ka – es atbalstu šo un citus Mārtužas kundzes iesniegtos priekšlaukumus un aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Nikonovs. 3. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikums, kas paredz 5. panta papildināšanu ar jaunu daļu. Komisijā nav atbalstīts, jo jau otrajā lasījumā gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan arī Saeima noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja likumā iekļaut tradicionālo reliģisko savienību uzskaitījumu. Tāpēc komisija arī šajā gadījumā neatbalstīja priekšlikumu par šī panta papildināšanu ar daļu, kurā būtu minēta "Latvijas Dievturu sadraudze".

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evai Mārtužai. Lūdzu!

E. Mārtuža (JK).

Godātie deputāti! Latviskums kā valsts augstākā vērtība izcelts Kultūras ministrijas publicētajās politikas pamatnostādnēs.

Citēju: Latvijas interesēs ir padziļināt latvisko identitāti, spēcinot to globalizācijas apstākļos. Lokālās un nacionālās unikalitātes izkopšana prasa aktīvāku valsts politiku. To saglabāt, nostiprināt un attīstīt ir Latvijas sabiedrības un valsts atbildība un pienākums nākamo paaudžu priekšā, lai dotu savu ieguldījumu pasaules daudzveidībā.

Atgādināšu, ka Eiropas Savienības sauklis skan: "Vienoti daudzveidībā."

Un tagad – par Lietuvu un tiesas procesu, kas notika Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pērn 8. jūnijā tika nolasīts spriedums lietā "Romuva pret Lietuvu" (un vārda "Romuva" vietā varam likt vārdu "dievturi" – "dievturi pret Latviju").

Šeit minēšu dažus punktus.

120. punktā teikts, ka valstiski atzīts statuss nodrošinātu Romuvai tiesības noslēgt laulības ar juridisku spēku, sniegt reliģisko izglītību skolās, tiesības uz raidlaiku svētbrīžiem. To visu līdz šim Lietuvā (iekavās rakstām – Latvijā) pastāvošais regulējums prasītājai liedz.

143. punktā teikts, ka patiesa reliģiska plurālisma uzturēšana ir vitāla demokrātiskās sabiedrības izdzīvošanai. Ieklausieties – reliģiju plurālisms ir vienlīdzība. Un tas ir teikts šajā tekstā – Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā. Vairākuma vai vēsturiski valdošās reliģijas eksistence nevar attaisnot diskrimināciju pret mazākuma reliģiskajām grupām.

145. punkts. Tiesa nevar pieņemt, ka jelkāda potenciāla spriedze starp prasītāju un vairākuma reliģiju vai tās autoritātes opozīcija... varētu liegt savas valsts kultūras dzīlēs dzimušās reliģijas atzīšanu.

146. punktā – no citām reliģiskajām savienībām atšķirīga izturēšanās pret prasītāju līdzīgā situācijā nevar tikt attaisnota ar tās ticības dabu.

Un 147. punkts – liedzot atzīšanu, Lietuvas Seima deputāti (iekavās rakstīsim – Latvijas Saeimas deputāti) nav saglabājuši neitralitāti un taisnīgumu, īstenojot viņu regulējošo varu. Šo iemeslu dēļ Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi nospriedusi, ka Lietuvas Seims ir pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9., 13. un 14.  pantu.

Godātie deputāti, mēnesi pēc sprieduma, 13. jūlijā, Lietuvas Tieslietu ministrija ir atzinusi, ka konvencija ir tieši piemērojama Lietuvas tiesību sistēmā un tai ir prioritāra piemērošana salīdzinājumā ar valsts tiesību aktiem. Šis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums dod skaidru signālu, ka Eiropas Savienība nepieļaus diskrimināciju no likumdevēju varas pozīcijām pret autohtonu reliģisko savienību – neatkarīgi no tā, kāds būtu tās piekritēju skaits vai attiecības ar vairākuma reliģijām.

Joprojām dzīvā latviskā pasaules un Dieva izpratne ir tā, kas mūs padara vienreizējus un ievērības cienīgus ne tikai Eiropā. Visā pasaulē ir pietiekami daudz tautu, kam sava garīgā patība tikusi sadrumstalota un jau sen pazudināta.

Godātie deputāti, šī ir arī mūsu atbildība nākamo paaudžu priekšā. Latviskās dzīvesziņas reliģija – dievturība – ir, un to pārstāv Latvijas Dievturu sadraudze.

Aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie deputāti! Runāšu par šo un nākamo priekšlikumu.

Reliģisko organizāciju likumā ilgstoši ir bijis paredzēts reliģisko organizāciju uzskaitījums, kurām ir piešķirtas lielākas pilnvaras nekā citām.

Es domāju, ka nevienam neradīsies jautājumi par katoļiem, par luterāņiem, varbūt arī par pareizticīgajiem vai vecticībniekiem. Var rasties jautājumi par baptistiem, kuri Latvijā ienāca tikai ap 1860. gadu. Bet ilgstoši ir bijusi diskusija par dievturiem.

Atjaunojoties Latvijas neatkarībai, bija vairākas skolas, kurās deviņdesmito gadu sākumā mācīja ne tikai kristīgās tradīcijas, bet arī latvisko dzīvesziņu jeb dievturības pamatus. Faktiski nav pareizi, ka likums ilgstoši ignorē Latvijas tradicionālo reliģiju, kura ir pastāvējusi šajā teritorijā vairākus tūkstošus gadu. Es varbūt tā ļoti vienkāršoti minēšu piemēru. Es domāju, mēs visi esam dzirdējuši dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava" un dziedājuši tai līdzi. Aizdomājieties, kāpēc jums ir tādas trīsas tajā brīdī, kad atskan pēdējais pants – Saule, kura ir mūsu māte, un Pērkons – mūsu tēvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Nikonovs. 4. un 5. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikumi. Saistīti ar dievturības mācības ieviešanu likumā. Līdzīgi kā 2. priekšlikumu, komisija tos neatbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Evai Mārtužai. Lūdzu!

E. Mārtuža (JK).

Godātie deputāti! Saskaņā ar spēkā esošo redakciju Latvijas skolās dota izvēle apgūt ētiku vai kristīgās ticības mācību piecu tās konfesiju pedagogu vadībā. Jautājums: kur ir reliģiju plurālisms, par ko iestājas gan ANO, gan Eiropas Savienība, gan Latvija? Vienlaikus Līguma par Eiropas Savienību 4. panta otrā daļa respektē dalībvalstu vienlīdzību un nacionālo identitāti un tās kopšanu.

Atgādinu, ka Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas šķirklī "latvieši" (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) latvieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji. Kas jūs esat? Pamatiedzīvotāji? Tad klausieties, kas esat jūs! Latvijas pamatiedzīvotāji... tāpat kā Latviešu literārās valodas vārdnīcā... lasām: "Latvijas pamatiedzīvotāji ir latvieši." Sekojoši ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija, ko Latvija pieņēmusi 2007. gadā, ir tieši attiecināma uz latviešiem.

Lūk, deklarācijas trīs punkti Valsts valodas centra tulkojumā:

"Pamatiedzīvotājiem ir tiesības izpaust, praktizēt, attīstīt un mācīt savas garīgās un reliģiskās tradīcijas, paražas un ceremonijas [..]." Es saprotu tos, kuri nav pamatiedzīvotāji, bet šeit atrodas un runā zālē... "Pamatiedzīvotājiem ir tiesības izpaust, praktizēt, attīstīt un mācīt savas garīgās reliģijas tradīcijas, paražas un ceremonijas [..]."

"Pamatiedzīvotājiem ir tiesības uz cieņu un savu kultūru, tradīciju, vēstures un vēlmju daudzveidību, kas tiek [..] atspoguļota izglītībā un publiskajā informācijā [..], lai apkarotu aizspriedumus un izskaustu diskrimināciju."

16.2. punkts: "Valstis veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts īpašumā esošie plašsaziņas līdzekļi pienācīgi atspoguļo pamatiedzīvotāju kultūras daudzveidību."

Sakiet, godātie deputāti, kad valsts sabiedriskajā televīzijā vai radio līdzās iknedēļas dievkalpojumiem būtu raidīts kāds latviskās dzīvesziņas, gadskārtu vai dievturu daudzinājums? Kad garīgās mūzikas koncertos esat dzirdējuši skaņdarbus, kur būtu daudzināti Dievs, Māra, Laima? Sakiet, kur ir reliģiju plurālisms, līdztiesība un iespēja apgūt savas tautas garīgās vērtības izglītībā?

Dzīvojam laikā, kad izglītotam cilvēkam būtu jāzina gan grieķu un romiešu leģendas, gan Tuvo Austrumu un tālu zemju reliģiju sižeti, bet kur paliek latviskās garamantas un to svētumi? Sakiet, vai tikpat droši kā par Bībeles stāstiem spējam spriest par savām dievībām un latvju dainām, un Saules teiksmām? Šie jautājumi šodien izpaliktu, ja vispārējā izglītībā būtu izvēles iespēja apgūt latviskās dzīvesziņas, reliģijas, dievturības mācību. Savulaik tika sagatavota, arī valsts atbalstīta "Balto stundu" mērķprogramma, taču pietrūka politiskās izlēmības to apstiprināt.

Godātie deputāti, lūdzu, ieklausieties, ko pirms 87 gadiem rakstīja Ernests Brastiņš: "Lai mācāmies latvisko paši no savas tautas. Lai neesam kūtri to darīt."

Aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tātad šis priekšlikums ierosina papildināt 6. panta trešo daļu pēc vārdiem "Kristīgās ticības mācību" ar vārdiem "un dievturības mācību".

Dievturība ir starp Eiropas neopagāniskajām kustībām, kustībām, kas balstās tradicionālajā kultūrā, tostarp folklorā. Nepieņemot vismaz šo Evas Mārtužas priekšlikumu, mēs noliedzam folkloras garīgās vērtības.

Otra lieta. Es saprotu... es runāju arī ar komisijas vadītāju... ka šie īstenībā samērā radikālie priekšlikumi, kas prasītu rūpīgu diskusiju, tika iesniegti uz trešo lasījumu. Manuprāt, pie dievturības jautājumiem būs jāatgriežas. Ja ne tagad, tad tuvākā nākotnē, jo tā patiešām ir saruna par tradicionālajām garīgajām vērtībām, garīgo sistēmu, nenoliedzot tradicionālo... kristietīgo reliģiju tās dažādajās konfesijās, izpausmēs, bet runa ir par dievturību. Iespējams, ka uz priekšu ir jārunā par... jāskaidro plašāk terminoloģija, jo, klausoties, skatoties... jā, klausoties nekādu kontrargumentu Evas Mārtužas priekšlikumiem nebija, bija tikai balsojums "pret". Rodas sajūta, ka ir zināma neizpratne un zināma neiedziļināšanās vēsturiskajā kontekstā.

Vismaz šo priekšlikumu es ļoti lūdzu atbalstīt, jo, atbalstot to, jūs atbalstāt tradicionālās kultūras vērtības un to izzināšanu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi, labdien! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tāpat kā mēs, konservatīvie, atbalstījām iepriekšējos priekšlikumus, arī šo (un, manuprāt, ir vēl viens) mēs atbalstīsim.

Man jāsaka tā: man grūti saprast, kāpēc par tik svarīgiem jautājumiem kā latviskā dzīvesziņa, folklora, kas, starp citu (un te veltījums ZZS, kuri balso pret šo latviešu dzīvesziņu), ir īpaši izplatīta reģionos (Starpsauciens.)... Kāpēc komisija pati jau otrajā lasījumā nav izveidojusi labus un varbūt kvalitatīvākus priekšlikumus, veicinot plašāku diskusiju par šiem jautājumiem? Man kā daudzbērnu ģimenes tēvam nav saprotams, kāpēc Saeima vēlētos man liegt (hipotētiski) tiesības skolā izvēlēties, vai manam bērnam būtu jāmācās latviešu folklora un latviskā dzīvesziņa vai, piemēram, kāda Ābrahāma reliģijas dzīvesziņa.

Es nezinu, ko es izvēlētos, bet es nesaprotu, kādēļ būtu jāliedz tiesības izvēlēties... šādā kontekstā... īpaši jau ņemot vērā, ka ir izskanējis daudz pārmetumu, ka laiks virzās uz priekšu, pasaule paliek modernāka un tādas lietas kā latviešu folklora lēnām tiek aizmirstas. Kāpēc šāda izvēle būtu jāliedz?

Šajā sakarā man jāsaka tā: protams, vajadzēja uz otro lasījumu, komisijai vajadzēja veikt speciālu diskusiju, bet mēs ļoti labi zinām, ka mēs Saeimā trešajā lasījumā esam tādas lietas izdarījuši – brīnumlietas trešajā lasījumā esam izdarījuši Saeimā. Nav neviena juridiska argumenta neatbalstīt šo priekšlikumu, un arī pēc būtības nav neviena argumenta.

Es uzskatu, tā ir bijusi nolaidība, ka šie jautājumi nav diskutēti jau šīs Saeimas pašā sākumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par argumentiem, kāpēc tika noraidīti. Man ir jāšķeļ šīs šaubas, dārgie deputāti. Šis ir viens no vecākajiem likumprojektiem, kāds Saeimas komisijās ir. Deputāti, kuri šeit uz mani skatās un kuri nav pirmo sasaukumu, zina, ka ar šo likumu ir strādājušas vairākas Saeimas. Manis vadītajā komisijā tas ir stāvējis septiņus gadus, un otrajā lasījumā (tas bija 12. Saeimā, kad Nikonova kungs jau bija deleģēts kā referents) šo priekšlikumu par dievturiem nebija.

Tas, kas ir pārmetums... ko es dzirdu no Feldmana, ko es dzirdu no Mārtužas, ko es dzirdu no Janīnas Kursītes-Pakules, ko es dzirdu no Dombravas, ko es dzirdu no Dzintara, – jūs runājat par to, kur, pirmkārt, jūs neesat bijuši klāt; otrkārt, jūs runājat par to, ka it kā kāds ir "pret". Bet nav "pret".

Kolēģi, dabā bija tā, ka septiņus gadus šis likums... Pajautājiet, JAUNĀ VIENOTĪBA, savam ministram, ārlietu ministram, cik ļoti sensitīvs šis Reliģisko organizāciju likums bija un cik ilgi nevarēja tam skarties klāt, lai tā kā nesanaidotu vienu organizāciju ar citu... kādu konfesiju.

Kad saņēmās drosmi un šo... es principā paņēmu to drošības svaru uz sevi un šo Reliģisko organizāciju likumu liku komisijas darba kārtībā... kur man ļoti daudzi lūdza: lūdzu, neaiztieciet šo likumu, to nevajag, lai tas tā arī stāv atvilktnē vēl sešus gadus! Es to izņēmu ārā, noliku uz galda – strādājam!

Otrajā lasījumā visas konfesijas piedalījās – dievturu nebija! Par to, ka bija jābūt dialogam... Bija jābūt dialogam, absolūti, absolūti piekrītu, bet nevar būt tā, ka divas dienas... pirms mēs izskatām trešajā lasījumā šo sensitīvo likumprojektu... divas dienas pirms mēs saņemam šos četrus kardināli pretējos priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Feldmana argumentācija – kādus tik brīnumus trešajā lasījumā mēs esam izturējuši un dabūjuši gatavus. Piedodiet man, par ticību nestrīdēsimies Saeimā, lūdzu. Šie jautājumi bija jāapspriež, lai dievturi... es pirmo reizi to dižvadoni ieraudzīju komisijas sēdes Zoom sapulcē... trešajā lasījumā. Es pat nezināju, kas tas īsti ir par cilvēku, ko viņš stāsta. Viņi nav veidojuši sarunu. Varbūt ir bijusi saruna konservatīvajiem, varbūt ir bijusi saruna Nacionālajai apvienībai. Man neviens neko nav stāstījis, prasījis, jautājis, vai kaut kādā veidā... kā tad šo likumu... kā mēs varētu darīt, kura komisija ir atbildīgā par to. Vai ar "Attīstībai/Par!" ir runāts, es nezinu. Vai ar SASKAŅU vai Zemniekiem ir runāts, es nezinu.

Bet šeit bija jābūt diskusijai. Tagad, trešajā lasījumā, ielikt iekšā šos priekšlikumus... Tieslietu ministrija taisīja darba grupu, kurā piedalījās visas konfesijas, izņemot dievturus. Man nav nekas pret šo dievturu... visu, ko tā no sevis paģēr... šī lieta... un cik tā ir bijusi gan valstiski, gan vēsturiski nozīmīga valstij, Latvijai. Un principā ir vienīgā vieta uz planētas Zeme, kur var būt šī dievturība, – tā ir Latvija, bet, lūdzu, uztaisām dialogu, nevis trešajā lasījumā spiežam uz emocijām, citējam... "Saule, Pērkons, Daugava"... kādas tirpas mums skrien, un tā tālāk.

Mēs tomēr runājam par juridiskiem dokumentiem. Mārtužas kundze, paldies par visiem argumentiem, ko jūs šeit stāstījāt. Jūs komisijā neizstāstījāt pat milimetru no tā, jo jums nebija teksta. Tagad jūs nākat un no tribīnes... ļoti labi, ka jūs šo diskusiju esat sākusi. Mēs varam atvērt šo likumu vēlreiz, uztaisīt vēl vienu apli, lai šādā veidā šī dievturības lieta tiktu izrunāta, jo ne viss šeit ir juridiski konkrēti, pareizi noslīpēts, tai skaitā nosaukumi... tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jābūt kaut kādam viedoklim par to, kā saukt attiecīgo mācību stundu. Nu taču mums ir sadalīts pa resoriem – kurš par ko ir atbildīgs.

Tad slēdzam ārā komisiju kā tādu...

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

A. Kaimiņš. Tad slēdzam ārā komisijas būtību kā tādu... vispār nav ko... Nākam šeit uz tribīni, maucam ar emocijām, stāstām par to, kurš ir lielāks latvietis, ukrainis vai kādas citas tautības pārstāvis. Un tad šai diskusijai vispār nav jābūt.

Kolēģi, šeit nav runa par konkrētiem priekšlikumiem. Šeit ir runa par to, ka tie nav bijuši izrunāti, pat piedāvāti, apspriesti. Tas ir ļoti svarīgi.

Man – kā komisijas vadītājam un arī kā deputātam, kā pilsonim – ir jāsaprot, ko viņi grib. Vai tas ir likumiski. Vai – kā palīdzēt. Nevis – kā noraidīt, bet – kā palīdzēt. Man nav bijusi tāda iespēja. Mana iespēja bija tāda – vienu dienu pirms komisijas sēdes ieraudzīt šos priekšlikumus. Viss! Pēc tam – ļoti asa komisijas sēde, kur tika pārmests... un visi deputāti balsoja "pret". Visi, kas piedalījās komisijā, balsoja "pret"; izņemot Mārtužas kundzi kā iesniedzēju. Bija šis dižvadonis, un tā bija vienīgā diskusija.

Līdz ar to, kolēģi, es lūgtu šeit šo likumprojektu šodien trešajā lasījumā atbalstīt, balsot visu, kā komisija... Neejam ārā no tā rāmja! Tur ir liels darbs izdarīts, liela drosme ieguldīta, un esiet, lūdzu, tik laipni – nobalsojam kā komisija! Pēc tam atveram vaļā šo likumu, izrunājam ar dievturiem, kādā veidā viņi grib sevi redzēt, kurā vietā, un ejam uz priekšu, bet ne šeit... "Saule, Pērkons, Daugava" argumenta vietā...

Lūdzu šo priekšlikumu noraidīt. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šajās debatēs mēs taisām pārtraukumu. Turpināsim debatēt pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi! Tagad – mazliet citā noskaņā: mums ir šodien "dzimšanas dienas bērns" – šodien savu dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe Zenta Tretjaka, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram – paziņojumam.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Tāds mazliet sausāks jautājums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde – pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!

Vārds deputātei Inesei Voikai – reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule... ir, Ināra Mūrniece, Igors Pimenovs, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Deputātu modrībai. Paldies. (Pauze.)

Lūdzu vēl vienu zvanu! (Pauze.)

Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu! Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, ir kvorums, varam turpināt darbu.

Turpinām debates par 4. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, cienītie kolēģi! Visupirms es gribu pateikt paldies deputātei Evai Mārtužai par ieguldīto darbu šo priekšlikumu sagatavošanā.

Varbūt vairumam no mums dievturība kā tāda ir maz dzirdēts jēdziens, tomēr katrs no mums apzinās latviskās tradīcijas un latviskās vērtības, svētku svinēšanu. Un dievturība ir tieši par to.

Šajā sakarā es gribu atgādināt, ka uz likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" otro lasījumu priekšlikumus varēja iesniegt līdz 2019. gada martam, savukārt deputāte Mārtuža Saeimas sastāvā iestājās tikai 2020. gadā. Un, starp citu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāte Mārtuža iestājās tikai 2021. gadā.

Cik zinu, deputāte Mārtuža jau ir mēģinājusi iesniegt priekšlikumus arī uz otro lasījumu... pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, jo vienkārši viņai nebija iespējams paspēt termiņā, jo viņas nebija Saeimas sastāvā.

Līdz ar to es augstu novērtēju, ka ir iesniegti šie priekšlikumi. Es tiešām redzu, ka tie sagatavoti kvalitatīvi, tie ir saskaņoti gan ar Tieslietu ministriju, gan ar attiecīgajām organizācijām. Nu, respektīvi, darba līmenī saskaņots, nav saskaņots oficiāli... darba līmenī. Un, manuprāt, šis likumprojekts bez šiem priekšlikumiem ir nepilnīgs.

Es saprotu, ka pašreiz varbūt... mēs vairs laiku atpakaļ nepagriezīsim un šos priekšlikumus, visus jau izdiskutētos, vairs nevarēsim atbalstīt, bet aicinu atbalstīt vēl to, kas ir palicis. Un tad nākotnē, strādājot pie šī likuma atkārtoti, varētu virzīt šos priekšlikumus vēlreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam. Lūdzu!

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu.

Bieži vien mēs par sevi kā par nāciju runājam ar tādu kā nolemtības sajūtu: nav par ko lepoties... Bet šeit ir tiešām kaut kas, par ko lepoties, – tā ir mūsu dzīvesziņa, ko svešvārdā sauc par filozofiju.

Ja es skatos uz... Vienu teikumu es atceros no savas bērnības, un tas teikums, ko mana vecmāmiņa teica... Viņa teica: "Ak tu pagāns tāds!" Un tas nebija nosodoši, tas bija pacilājoši. Tas bija... nevis tādā ziņā, kā Hermanis Samsons, Zviedrijas superintendants, teiktu "Ak tu pagāns!" no kanceles un sistu ar dūri, bet tas bija teikts ar tādu sajūtu, ka tur ir viens cilvēks, kas spēj sadzīvot ar apstākļiem, spēj ar izdomu tikt galā ar jebkuru situāciju.

Tas centrālais jautājums, ja mēs domājam par dzīvesziņu, vienmēr ir un paliek – cilvēka vieta pasaulē. Vai pasaule ir radīta cilvēka patēriņam vai nav? Un latviešu dzīvesziņa skaidri pasaka: nē, pasaule nav radīta cilvēka patēriņam. Tiesības ir videi, tiesības ir arī citiem, ne tikai cilvēkam.

Un tas, ko mēs redzam, – ka no Latvijas... Latvijai nav pārāk daudz, ar ko lepoties filozofiskajā pasaulē, bet tieši šī tendence, ka mūs redz... tas pamatētiskais jautājums – rīkojies tā, lai tava rīcība varētu kļūt par universālu likumu katram, – ir Latvijas dzīvesziņas pamatā. Jo apkārt mums... saistībā ar Latvijas dzīvesziņu... ir tie, kas noskatās.

Baznīcās arhitekti bieži vien lika iekšā tādas mazas galviņas viskautkur, lai tā sajūta, ka tevi visu laiku redz, būtu palikusi. Un, ja jūs paskatāties šeit, augšā, uz lampas, – tur arī ir mazas galviņas, kas atgādina – jūs redz. Un tajā brīdī, ja jūs redz, tad tā atbildības sajūta par ētisku rīcību ir pilnīgi cita.

Šeit tepat netālu ir Herdera laukums. Johans Herders, vācu filozofs, kļuva pasaulē pazīstams ar vienu jēdzienu – das Volk (tauta). Un tautai ir tiesības. No kurienes viņš to dabūja? Viņš pats savās atmiņās raksta: tas nāca no Jāņiem. Viņš, vācu mācītājs, skatās, kā nāk vīri pelēkos svārkos, viņš skatās, ka sievas nāk baltās zeķēs. Un viņš saka: es nevaru atšķirt tās sejas, bet tur ir kaut kas lielāks. Cilvēks ir radīts nevis tādēļ, lai viss pārējais būtu viņa patēriņa objekts, bet... ir tiesības arī tautai. Un Herders to izdarīja – pateica to, iedvesmojoties no mums, latviešiem.

Ja mēs domājam par filozofiju... tālākos soļos, paskatieties – Imanuels Kants... Viņš ir saistīts ar Latviju, jo viņa kritikas – "Tīrā prāta kritika" un "Praktiskā prāta kritika" – tika publicētas pirmoreiz Rīgā. Un, lūk, viņa kategoriskais imperatīvs: rīkojies tā, lai tava rīcība varētu kļūt par universālu likumu katram.

Latviešu saikne.

Viens no 20. gadsimta dižākajiem filozofiem Jesaja Berlins – arī... dzimis Rīgā. Savās atmiņās viņš raksta, ka viņš atceras savu auklīti latvieti, kura viņam dziedājusi dziesmas un stāstījusi pasakas. Un viņš ir tas cilvēks, kurš 20. gadsimtā pasaka, kā mums domāt par brīvību, – ka ir pozitīvā brīvība un negatīvā brīvība.

Pozitīvā brīvība ir tad, kad katrs iedomājas un dara, ko grib. Negatīvā brīvība ir tad, kad tev ir manevra iespēja, ka tu vari darīt kaut ko noteiktās ierobežās. Un viņš teica: ir slikti gan viens, gan otrs, ir jāatrod līdzsvars starp šo pozitīvo gribēšanu un šo negatīvo iestāšanos dažādās vietās... No kurienes tas nāk? No Latvijas.

Tagad, kad es domāju par vides filozofiju... Ir tāda lieta kā vides filozofija. Un cilvēki runā par tiesībām. Tiesības ir cilvēkam, bet tiesības ir arī videi. Tiesības ir tautai.

Un mums nav jābaidās no tā, ka... tas ir saistīts ar latviešu dzīvesziņu. Šīs lietas ir jāstudē, un mēs varam būt lepni par to, ka šī cieņa pret apkārtni, šī izpratne, ka mēs neesam vieni, šī izpratne par plašāko kontekstu, kurā mēs dzīvojam, ir mūsu.

Es tiešām aicinu padomāt vēlreiz un atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums nav par to, ka vajag pretnostatīt kaut ko. Šis priekšlikums ir par to, ka mums ir, par ko lepoties. Ka mums ir tiesības lepoties.

Un beigu beigās mums droši vien ir pienākums lepoties, jo uz mums skatās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Zakatistova kungs, paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Šajā brīdī, tā kā priekšlikums nāk no attiecīgās partijas, kuras pārstāve ir arī ministre, droši vien būtu jāpaskatās... piekrītot Artusa Kaimiņa teiktajam, jāpaskatās uz likuma grozījumiem, jo mācību programmas vairs neapstiprina ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Nikonovs. 5. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikums, kas saistīts ar dievturības mācības ieviešanu likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Evai Mārtužai. Lūdzu!

E. Mārtuža (JK).

Un vēlreiz... Cienījamie deputāti! Tiem, kuri nav paguvuši iepazīties ar spēkā esošo redakciju, nolasīšu Reliģisko organizāciju likuma 6. panta ceturto daļu: "Valsts un pašvaldību pārziņā esošajās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt arī attiecīgajai nacionālajai minoritātei raksturīgās ticības mācību."

Godātie deputāti! Demokrātiskā valstī, ja Latviju arī šodien par tādu vēlamies uzskatīt, ir jānodrošina izvēles iespēja skolās apgūt arī tādas reliģijas mācību, kas nav patapināta no citām zemēm, bet radusies un izkopta šeit, savā tautā. Un Latvijas gadījumā, lai cik neparasti tas varētu likties, tāda reliģija joprojām pastāv, tās nosaukums ir dievturība.

Godātie deputāti! Ja mēs 6. panta ceturto daļu un piekto daļu negrozām, atstājot līdzšinējā redakcijā, tad... saskaņā ar tikko nolasīto panta ceturto daļu... vai tiešām latviešiem Latvijā vispirms jākļūst par nacionālo minoritāti, lai savās skolās mācītu sev vien raksturīgo ticības... dievturības mācību?

Atteikums mācīt latviskuma augstāko garīgo vērtību, dzīvesziņas kodola – dievturības – mācību skolās nozīmē pārkāpt pēdējo barjeru, aiz kuras sākas latviešu tautas pamatvērtību iznīcināšana. Katrai tautai ir tiesības vairīties no tādas ideoloģijas, kas var apdraudēt tās identitāti. Un mūsu gadījumā – latviskuma pamatus.

Reliģiju vienlīdzība ir pietiekami sena – kopš apgaismības laikmeta. Un tagadējos laikos tā nostiprināta Vatikāna 1964. gada dokumentos, kad principiāli tika ieviests reliģiju plurālisms jeb visu reliģiju vienlīdzība. Diemžēl šī paradigma netiek ievērota Latvijā. Latvijas kultūrvidē dzimusī un latviskumu sargājošā reliģija apzināti arī šodien lielākajā... vairumā latviskuma niecinātāju rokām... tiek ignorēta arī šajā likumā. Līdzīgi rīkojas lielās apspiedēju tautas, kuras diemžēl ar lielām sekmēm mēģina iznīcināt mazās, oriģinālās kultūras un to reliģijas.

Godātie deputāti! Ļaujiet man atgādināt Latvijas Nacionālā attīstības plāna saturu. Lasām: "Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu kultūra – Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes vērtībām ilgtermiņā."

Otrkārt, šajā plānā – līdz 2027. gadam – lasām: "Latvijas valsts ir dibināta, lai īstenotu latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības. Latvija ir atvērta un draudzīga visu tautību iedzīvotājiem, kas pieņem Latvijas pastāvēšanas jēgu – latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē."

Nobeigumā es vēlos salīdzināt pašreizējo situāciju ar zīmuļa serdeni jeb grafītu. Jūs zināt, ka atliek grafītam izmainīt tikai vienu mazu detaļu, lai tas kļūtu par dimanta serdeni. Jums šodien bija iespēja šo grafīta detaļu mainīt un patiesi padarīt latviešu tautu, tās garīgo kodolu, par dimanta serdeni.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Vēlreiz. Visu cieņu, Mārtužas kundze, par jūsu uzstājību un atgādināšanu, bet vēlreiz: izglītības un zinātnes ministre šobrīd ir jūsu partijas kolēģe, aprunājieties ar viņu un noskaidrojiet līdz galam divas lietas: pirmkārt, kompetenču pieeja šobrīd paredz mazliet citu kārtību, kādā var īstenot atsevišķus mācību priekšmetus; otrkārt, manuprāt, jūsu priekšlikums ir par piekto daļu, un tas ir par valsts finansējumu. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka atsevišķus mācību priekšmetus, ja skola tos būs iekļāvusi savā izglītības programmā, finansēs valsts. Pastarpināti būtu jāpaskatās, ja ir kaut kādas pašvaldības intereses, iespējams, ka šāds finansējums fakultatīviem arī var nāk no valsts. Jūsu priekšlikums, manuprāt, ir par finansēšanu.

Bet atkārtoju vēlreiz – aprunājieties ar savu ministri un paskatieties, kā šie priekšlikumi, par kuriem, iespējams, tiešām var tālāk diskutēt, tai skaitā Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē, kas arī ir jūsu partijas biedra pārziņā... kā šos jautājumus var ielikt vispirms šajā aspektā un pēc tam jaunajā – kompetenču – pieejā, lai nesabojātu to, kas šobrīd jau ir iestrādāts, un lai redzētu, ko cilvēki izvēlas un kādēļ. Tas liecinātu par profesionāliem priekšlikumiem, nevis par priekšlasījumiem vai mācīšanu kādā citā kontekstā, ko mums kā latviešiem darīt vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Evas Mārtužas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Nikonovs. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē likuma regulējumu attiecībā uz nodaļas izveidošanas kārtību. Komisijas sēdē priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī noteic likuma nodaļas izveidošanas kārtību. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē gan nodaļas izveidošanas kārtību, gan novērš likuma normu dublēšanos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē Uzņēmumu reģistrā iekļaujamās ziņas par reliģisko organizāciju. Komisijas sēdē priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 9.¹ panta 10. punktu: pēc Satversmes tiesas sprieduma ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ziņas par reliģisko organizāciju reģistrācijas un pārreģistrācijas termiņu tika izslēgtas no reģistra un arī turpmāk šādas ziņas reģistrā netiek ierakstītas.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē 10. panta pirmās daļas 1. punktu un izslēdz panta trešo daļu, jo prasība par apliecinājumu par draudzes piederību reliģiskajai savienībai, baznīcai, diacēzei vai nodaļai tika iestrādāta 9. pantā. Komisijas sēdē priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 12. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē reliģisko organizāciju likvidēšanas un reorganizācijas kārtību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 13. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar otrajā lasījumā atbalstīto 18.¹ pantu un paredz, ka viens no pamatojumiem, uz kā reliģiskā organizācija vai tās iestāde izbeidz savu darbību, ir reģistra iestādes lēmums. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 14. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē kārtību, kādā spēkā stājas reģistra iestādes lēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 15. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijas sēdē netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Nikonovs. 16. – Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē termiņu, kādā piemērojams 9.¹ pants par reģistra ierakstu papildināšanu ar ierakstu par nodaļu, ierakstu par draudzes piederību pie reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni: "Debates!") Jā, tieši tā...

Paldies, Nikonova kungs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, par 16. priekšlikumu – tur kā termiņš ir minēts 2024. gads. Tas nozīmē, ka nevis no 2024. gada šis reģistrs sāks strādāt, bet principā tas sāks strādāt jau no rītdienas, galatermiņš ir nolikts 2024. gads. Tas tā, lai jūs saprastu to pārejas posmu.

Es personīgi gribētu pateikt lielu paldies Tieslietu ministrijas pārstāvei Olgai Zeļģei, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvei Vilsones kundzei, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darbiniecēm par šo tiešām sarežģīto un smago darbu, kuru viņas ir izdarījušas, veidojot gan darba grupas, gan arī šeit, – ka mēs beidzot, trešajā lasījumā, esam ar šo likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" spējuši tikt galā.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un saku lielu paldies visām iesaistītajām pusēm. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Nikonova kungs!

V. Nikonovs. Līdz ar to visi likumprojektam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt par iesniegtajām izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Gundara Daudzes, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules un Ērika Pucena iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" Saeimas šīs sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu!... Piedodiet, vārds motivācijai (Starpsaucieni.) deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens: "Balsojam!" Starpsaucieni.)

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nebiju gaidījis, ka deputātiem būs iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, tāpēc atvainojos par novēlotu reakciju, bet šis jautājums tomēr ir svarīgs.

Kāpēc tas šodien būtu jāiekļauj Saeimas darba kārtībā, nevis jāatliek uz nākamo Saeimas sēdi? Ir viens iemesls, un tas ir 1. aprīlis. 1. aprīlis tuvojas, un, es domāju, par to, kādas šodien ir degvielas cenas, ikviens var pārliecināties degvielas stacijās. Mēs visi varam pārliecināties par to, ka cenas ir nesamērīgi augstas. Viennozīmīgi – tas ietekmēs arī lauksaimniekus. Tātad šobrīd biodegvielai... biodegvielas piemaisījums, kas ar 1. aprīli būs obligāts, sadārdzinās degvielas cenu vēl par 10–12 centiem.

Es ar interesi klausījos Nacionālās apvienības ministru Kasparu Gerhardu, kurš pirms kāda laika par šo jautājumu runāja un, manuprāt, ļoti pamatoti runāja. Visu cieņu viņam. Es domāju, ka lauksaimnieku organizācijas arī ne viena vien pie viņa ir vērsušās ar aicinājumu šo jautājumu pārskatīt un tomēr atlikt. Es ar tikpat lielu interesi... un tiešām cienījami... klausījos Krišjāņa Feldmana vakardienas uzstāšanos tieši par šo pašu jautājumu – par to, ka tas nav normāli un ka mums būtu kaut kas jādara.

Bet, kolēģi, 1. aprīlis nav diez cik tālu. Mums ir nedēļa laika, lai pieņemtu attiecīgus grozījumus. No degvielas tirgotājiem nāk dažāda informācija. Ir tādi, kuri šos piemaisījumus jau ir nopirkuši un stāsta, ka viņiem šobrīd būs izmaksas, ja mēs izvēlēsimies kādu citu virzienu, ja mēs ieviesīsim kādu jaunu politiku, bet, kolēģi, mēs nepiedāvājam ieviest jaunu politiku, mēs piedāvājam esošo politiku atlikt uz vienu gadu – atlikt šo jautājumu uz vienu gadu – un pa to gadu vismaz ļaut sabiedrībai sagatavoties.

Es domāju, ka šobrīd degvielas cenu kāpums par 10 centiem... jau pie esošā degvielas cenu kāpuma... ir gana būtisks un noteikti ietekmēs gan (Starpsauciens.) mūsu zemniekus, kuriem šobrīd jāapstrādā lauki, gan ikvienu Latvijas sabiedrības locekli.

Kolēģi! Mēs šo jautājumu iesniedzam jau otro reizi. Kopš pirmās reizes, kad mēs to iesniedzām... šeit, zālē, bija samērā liels izbrīns. Pa to nedēļu daudz kas mainījās. Mums ir viens valdības ministrs, kas par to jau runā, – ka tas ir jāatliek. Mums ir vienas frakcijas deputāti, kas arī... no koalīcijas... uzstājās par to, ka šobrīd nebūtu īstais brīdis kaut ko tādu darīt. Tāpēc es ļoti ceru, ka vēl pēc nedēļas būs arī Saeimas vairākums, kas piekritīs tam, ka šī situācija ir jāmaina un ka šeit kaut kas ir jādara.

Šobrīd risinājuma nav, visi noskatās uz to, kā tuvojas šis konkrētais datums. Ir jau entie aprēķini par to, cik tas izmaksās, bet mēs mierīgi turpinām doties... un izliekamies, ka viss ir kārtībā. Manuprāt, nav kārtībā. Manuprāt, Saeimas deputāti ir tie, kuri var pieņemt lēmumu vismaz kaut kādā veidā mazināt šo pieaugošo izmaksu slogu Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinu arī citus deputātus pēc būtības iedziļināties šajā jautājumā un tomēr saprast, ka mēs varam kaut ko šeit darīt un iespēju robežās... jau šodien nodot komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, pie Mārtiņa Bondara, lai pastrādā, vai (Starpsauciens.) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, pie Krišjāņa Feldmana. Feldmana kungs jau pats bija uzņēmies šo jautājumu tā kā skatīt, bet, lūk, ir reāls likumprojekts, te ir tieši tas, kas jāizdara. Tieši šajā likumprojektā ir noteikti tie normatīvi, kuri uzdod pienākumu no 1. aprīļa šo piejaukumu... veikt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt un jau šodien šīs diskusijas sākt, iekļaut Saeimas komisiju darba kārtībā un ar pieredzējušiem speciālistiem vienoties par labāko risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa un citu iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 39, atturas – 5. Likumprojekts nav iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1394/Lp13) Saeimas šīs sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām skatīt darba kārtību. Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 579/Lp13), trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

R. Naudiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 579/Lp13).

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Priekšlikums paredz novērst atšķirīgu tiesību normas interpretāciju. Uzklausot atbildīgās ministrijas skaidrojumus, komisija secināja, ka šīs normas formulējums nerada neatbilstošu interpretāciju praksē, līdz ar to komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Naudiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt otrajā lasījumā iekļauto likumprojekta 2. un 3. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Naudiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 548/Lp13), trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 548/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz precizēt paziņošanas noteikumus par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz papildināt paziņošanas noteikumus par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus saistībā ar autotransporta līdzekļu iepirkumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumu tvērumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Un 8. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 548/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā".

Atgādināšu: 2022. gada 17. februārī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", kurš noteic, ka laika posmā no 2022. gada 21. februāra līdz 2022. gada 31. martam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu par slimības pabalsta piešķiršanu pieņem 30 darba dienu laikā. Līdz tam piešķīra 10 darba dienu laikā.

Slimības pabalstu piešķiršanas termiņa pagarinājums bija nepieciešams, jo bija sakrituši divi apstākļi – strauji pieaugošs slimības pabalstu pieprasījumu skaits un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku augstā saslimstība. Tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošās kapacitātes ietvaros nevarēja fiziski nodrošināt slimības pabalstu piešķiršanu 10 dienās.

Kritiskā situācija slimības pabalstu piešķiršanas jomā turpinās. Kā jūs zināt, arī kovidsaslimstības rādītāji turpina būt augsti. Un, ieskicējot tikai pāris no tiem... Aizvien turpinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemto iesniegumu slimības pabalstu piešķiršanai skaita pieaugums. To skaits 2022. gada februārī sasniedza 172,8 tūkstošus, bet marta 14 dienās – jau 79,3 tūkstošus.

Kolēģi, salīdzinājumam: 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkstoši pieprasījumu. Tas nozīmē, ka pieprasījumu skaits ir vairāk nekā 2,3 reizes lielāks, nekā tas būtu, teiksim, pagājušajā gadā.

Līdz ar to... 10 darba dienu termiņa kavējumi turpinās iesniegumiem, kas iesniegti līdz 21. februārim, kad stājās spēkā nosacījums par lēmumu pieņemšanas jauno termiņu – 30 dienas.

Līdz 2022. gada 14. martam apstrādāti visi iesniegumi slimības pabalstam, kas iesniegti līdz 13. februārim. Turpinās darbs ar... no 14. līdz 19. februārim saņemto iesniegumu apstrādei.

Šobrīd nav apstrādāti apmēram 115 tūkstoši iesniegumu – to apstrādei ar esošajiem resursiem ir nepieciešamas 32 darba dienas. Pie apkopotās statistikas secināms, ka 30 dienu laikā nebūs iespējams apstrādāt no 28. februāra saņemtos iesniegumus.

Rezultātā... Likumprojekts paredz, ka laika posmā no 2022. gada 22. marta līdz 2022. gada 22. aprīlim lēmumu par slimības pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem 30 darba dienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu un informācijas saņemšanas.

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja un lūdz likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Znotiņš. Kolēģi, paldies.

Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas Saeimas sēdē datumu.

R. Znotiņš. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, bez atkārtotas skatīšanas Saeimas komisijā un Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi, trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (Nr. 571/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 11 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz pagarināt no piecām uz desmit dienām termiņu, kurā piegādātāji ir tiesīgi komentēt paziņojumu par apspriedi un iespējami detalizētas kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz paplašināt apspriedes ziņojuma saturu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz precizēt termiņu... atskaites punktu pieteikuma iesniegšanai... sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Nosaka pieteikumu un piedāvājumu termiņu... iesniegšanas atskaites punktu, ja tiek mainīta iepirkuma dokumentācija sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 49. panta trešajā daļā vārdu "pasūtītājs" ar vārdiem "sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Netika atbalstīts. Un deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 8. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 49. panta piektajā daļā vārdu "pasūtītājs" ar vārdiem "sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad... nav atbalstīts. Un deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 9. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz precizēt piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus saistībā ar autotransporta līdzekļu iepirkumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

R. Naudiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši un sagatavojuši trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā".

Ir saņemts viens – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Tas paredz izslēgt otrajā lasījumā iekļautos... likumprojekta 2. un 3. pantu, jo atsevišķā likumprojektā, ko mēs jau esam pieņēmuši šī gada martā, tika iekļauts pārskatīts 37. panta un 37.¹ panta regulējums par pretendentu izslēgšanas noteikumiem un uzticamības atjaunošanu.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Naudiņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš.

R. Naudiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" ir sagatavots trešajam, galīgajam, lasījumam.

Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts. Argumentācija ir tieši tāda pati kā iepriekšējā likumprojektā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti priekšlikumu atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja darbam Saeimas sēdē likumprojektu paketi. Prioritārais no tiem ir likumprojekts "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums" (Nr. 1196/Lp13).

Atgādināšu mērķi. Ir paredzēts atsevišķs regulējums brokeru sabiedrībām, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes... atbilstošos tiesību aktus.

Kopējie paketes priekšlikumi ir vairāk redakcionāli, tehniski, un tie salāgoti ar normatīvajiem tiesību aktiem.

Sāksim skatīt konkrēto likumprojektu.

Ir 92 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekslikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 16. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 17. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 19. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 22. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 23. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 24. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 25. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 26. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 27. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 29. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 32. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 33. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 34. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 35. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 36. – finanšu ministra Jāņa Reira redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 37. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 39. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 40. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 41. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 42. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 43. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 44. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 45. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 46. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 47. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 48. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 49. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 50. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 52. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 54. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 55. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 56. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 57. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 58. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 59. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējums atsaucēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 60. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 61. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 62. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 63. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 64. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 65. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 66. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 67. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 68. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 69. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 70. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 71. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 72. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 73. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 74. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 75. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 76. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 77. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 78. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 79. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 80. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 81. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 82. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 85. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 86. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 87. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 88. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 89. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 90. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 91. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Un 92. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šo deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Aicinu izteikt atbalstu likumprojektam otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Šā gada...?

I. Benhena-Bēkena. 31. marts.

Sēdes vadītāja. 31. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpinām strādāt ar likumprojektu paketes otro likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 1197/Lp13). Arī šeit ir redakcionāla rakstura, tehniski un ar tiesību aktiem salāgoti precizējumi.

Kopumā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpinām strādāt ar likumprojektu paketi. Nākamais likumprojekts, kas mums jāizskata, ir likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (Nr. 1198/Lp13). Arī šeit ir redakcionāli precizējumi un tehniski precizējumi attiecībā uz normatīvo aktu salāgošanu.

Kopumā saņemti 13 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Un 13. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpat kā visai paketei, – šī gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. Paldies.

Turpinām skatīt likumprojektu paketi.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Arī šis likumprojekts ir daļa no likumprojektu paketes – likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (Nr. 1199/Lp13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīti 10 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Un 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to esam izskatījuši iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpinām skatīt likumprojektu paketi – likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" (Nr. 1200/Lp13).

Kopumā saņemti pieci priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to esam izskatījuši arī šos iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpinām skatīt likumprojektu paketi, kuras sastāvā ir likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 1201/Lp13).

Tāpat kā iepriekšējos likumprojektos, arī šajā ir tehniski, redakcionāli un salāgojamības ar iekšējiem un ārējiem tiesību aktiem jautājumi.

Kopumā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to esam izskatījuši arī šo likumprojektu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Liels paldies kolēģiem par izturību! Esam tikuši līdz šīs likumprojektu paketes noslēdzošajam likumprojektam – "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā". Šajā likumprojektā ir tie paši priekšnosacījumi, kas attiecās uz iepriekšējiem priekšlikumiem.

Kopumā saņemti 16 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Liels paldies par pacietību. Esam izskatījuši šo – noslēdzošo – likumprojektu.

Aicinu to atbalstīt, tāpat kā to izdarīja komisija, otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Termiņš, tāpat kā visiem iepriekšējiem likumprojektu paketes likumprojektiem, – šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts. (Aplausi.)

Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (JK).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" (Nr. 1357/Lp13), pirmais lasījums.

Tiesību akta projekta mērķis ir:

noteikt kritērijus Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas reģistrēšanai zinātnisko institūciju reģistrā zinātniskās institūcijas statusa iegūšanai;

noteikt zinātnes nozaru grupas;

izslēgt prioritāro zinātņu virzienus;

definēt Latvijas zinātnes doktora grāda nosaukumu un vienādot terminoloģiju par zinātnes doktora grādu;

aktualizēt Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas saturu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu ir izskatījusi un ir atbalstījusi likumprojekta virzību apstiprināšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

L. Medne. Pamatojoties uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nolemto, lūdzu noteikt, ka termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam ir piecas dienas jeb 29. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 29. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Informācijas atklātības likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1349/Lp13 – "Grozījumi Informācijas atklātības likumā". Minēto likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Šī likumprojekta mērķis ir paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt augstvērtīgu datu kopu sarakstu, to datu un metadatu formātus un izplatīšanas tehnisko kārtību un pārņemt prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. Minētā direktīva ievērojami paplašina regulējumu, kas bija paredzēts līdz šim 2003. gada direktīvā. Lai to attiecīgi izpildītu Latvijas likumos, ir sagatavots šis likumprojekts.

Minētais likumprojekts tika apspriests Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šā gada 15. marta sēdē un tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Informācijas atklātības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas jeb 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. aprīlis.

Likumprojekts "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Klātesošie! Mums šobrīd dienaskārtībā ir likumprojekts "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums". Komisijā likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.

Ir saņemti 42 priekšlikumi. Lielākā daļa priekšlikumu komisijā tika atbalstīti. Daži netika atbalstīti, bet par tiem tika kaislīgi debatēts. Man nav ne mazāko šaubu, ka par tiem, kuri netika atbalstīti, tiks kaislīgi debatēts arī šeit, Saeimas Sēžu zālē.

Nu tad ķersimies klāt priekšlikumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts, bet noteikti Valaiņa kungs pats jums izstāstīs, par ko ir stāsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, manā ieskatā, tomēr būtu balsojams un atbalstāms.

Ja mēs skatāmies likumprojekta pamattekstu, kas tiek piedāvāts... Protams, mums jābalstās kopējos Eiropas Savienības plānos, bet tikpat svarīgi ir, ka mēs balstām arī savas politikas – fondu, investīciju politikas... ka mēs balstām nacionālajā plānošanas dokumentā "Latvija 2030" un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam, par kuru mēs paši esam lielā vienprātībā nobalsojuši.

It kā tās ir pašsaprotamas lietas, bet realitāte rāda, ka tās lietas nav tomēr tik pašsaprotamas un ir ļoti daudz pamatelementu, kuri, tālāk veidojot investīciju sadales mehānismus, netiek ievēroti.

Šajos dokumentos, par kuriem es runāju (piemēram, attīstības stratēģija "Latvija 2030"), viens no galvenajiem principiem, kas ir ietverts, ir tas, ka Latvija attīstās kā policentriska valsts.

Ja mēs paskatāmies uz to, kā šobrīd valdība... šī valdība plāno investīcijas, piemēram, veselības aprūpes infrastruktūras attīstībā, un šī proporcija ir šāda: 80 procenti – investīcijas galvaspilsētā, 20 procenti – reģionos (infrastruktūras attīstībai). Tāda ir šī finanšu... attīstības proporcija.

Tas liecina par to, ka šādā veidā mēs plānošanas dokumentos it kā sakām, ka mēs attīstīsim reģionus, attīstīsim valsti arī policentriski – nevis tikai vienu centrālo vietu, bet visu pārējo valsti arī! –, bet realitātē... skatoties uz šiem fondu plānošanas dokumentiem, uz to izpildi, es redzu to, ka mēs attīstām pilnīgi pretējā virzienā. Un tieši tāpēc ir svarīgi šajos plānošanas dokumentos nostiprināt to, ka šie principi mums ir jāievēro ne tikai tad, kad mums tie jāpieņem, jo Eiropas Komisija mums tos prasa pieņemt, bet arī tālāk dzīvē ir šie principi jāievēro.

Pavisam nesen Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mums bija iespēja aprunāties ar Finanšu ministrijas ierēdņiem, kuri šos nākotnes plānus mums iezīmēja. Un, kad uzdevām jautājumus par to, kamā tad šie plāni balstās, kādi ir šie makroplāni, viņi skaidri atbildēja: jā, tie ir – "Latvija 2030", Nacionālais attīstības plāns, tālāk jau – pašvaldību un pilsētu attīstības stratēģijas. It kā tā ķēdīte strādā, bet, kad mēs paskatāmies, kādas tās investīcijas saplānotas, tad ieraugām pilnīgi citu bildi.

Un, kolēģi, tā tas ir ne tikai veselības jomā. Veselības joma, manā ieskatā, ir visspilgtākais piemērs, kurš liecina par to, ka šīs investīcijas tiek plānotas pretēji tam, kādi ir mūsu valsts attīstības pamatdokumentos nospraustie mērķi.

Ja mēs skatāmies tālāk – publiskās infrastruktūras, transporta infrastruktūras attīstības stratēģijas... arī tur mēs ieraudzīsim to, ka šīs investīcijas nākamajos septiņos gados būs daudz centralizētākas: vairāk – Rīgā, mazāk – reģioniem.

Ja mēs skatāmies uz izaicinājumiem, kas ir... Nu, piemēram, Covid-19 – tas bija milzu izaicinājums visiem... tajā pašā veselības aprūpes sistēmā. Un tie ir Latvijas Slimnīcu biedrības dati. Covid-19 slimnieki ārstējās: puse bija Rīgā, otra puse – pārējās Latvijas slimnīcās. Tā proporcija bija 50 pret 50. Investīcijas diemžēl netiek tādā veidā plānotas. Investīcijās – 20 pret 80...

Ja mēs skatāmies šobrīd arī Ukrainas bēgļu situāciju, protams, Rīgā ir daudz, bet arī pārējā Latvijā viņi tiek uzņemti. Arī tur ir ļoti liels šo cilvēku, kas ierodas, īpatsvars, un tur būs nepieciešamas šīs vitāli svarīgās investīcijas.

Tāpēc, kolēģi, manuprāt, šis priekšlikums ir vajadzīgs ne tikai mums, bet... vairāk šis priekšlikums ir vajadzīgs valdībai, lai atgādinātu to, ka Saeima uzskata, ka ir ne tikai vārdos jāvadās pēc šiem dokumentiem, bet ir arī likumā jānostiprina, ka šie principi ir jāievēro.

Mēs rakstām vienu, atbalstām vienu, Nacionālo attīstības plānu vienprātībā atbalstījām, bet – kāda jēga no tā, ka mēs to darām, ja tas tālāk netiek īstenots?

Tāpēc, kolēģi, aicinu šo principu nostiprināt šajā – vadībai galvenajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Neskatoties uz to, ka komisijā mēs dzirdējām visus šos leģitīmos argumentus, šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tur bija vēl arī vesela virkne argumentu, ko... runāja citi referenti.

Un principā... tas saistīts ar to, ka šis priekšlikums sašaurina šo likumprojekta jeb domas tvērumu, tāpēc arī šajā gadījumā (Dep. U. Auguļa starpsauciens.)... šajā gadījumā mēs neatbalstījām šo priekšlikumu. Auguļa kungs, šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā, vai ne? Netika! Pareizi. (Dep. U. Auguļa starpsauciens.)

Tā ka 3. priekšlikums komisijā atbalstīts netika.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu.

Vārds deputātei Inesei Voikai – deputātu klātbūtnes reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Inese Lībiņa-Egnere... ir. (Starpsauciens: "Krauze ir.") Krauze ir – sveiks, Armand! Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro... tā, Nemiro ir, Igors Pimenovs, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Atsākam darbu Saeimas 2022. gada 24. marta sēdē.

Darba kārtībā – likumprojekts "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums", otrais lasījums.

Esam pie 4. priekšlikuma. Ziņotājs par 4. priekšlikumu ir noziņojis.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim. (Pauze.) Nav.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Savā vārdā – vispirms. Es vēlos atvainoties tam, kurš vēlējās runāt. Tas ir Uldis Augulis, jo noteikti viņš vēlējās sūdzēties par mani. Es atvainojos par viņam sagādātajām neērtībām. Bet komisijā 4. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 23. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 24. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 25. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 29. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 34. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 35. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 38. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 39. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 41. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 42. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 42. priekšlikumu.

M. Bondars. Un viss likumprojekts ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... otrajā lasījumā.

Kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

M. Bondars. Ja kolēģiem nebūtu nekas pret, tas būtu 2022. gada 29. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir piecas dienas jeb šā gada 29. marts. Paldies.

Nākamais Saeimas sēdes darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (Nr. 1310/Lp13).

Atgādināšu, ka šie grozījumi tika iesniegti tādēļ, lai sabiedriskā labuma organizācijām piešķirtu tiesības veidot SIA, kurām piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības nodotu tām ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus.

Komisija likumprojektu izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam.

Tika iesniegts viens – deputātu Jura Pūces un Sanda Riekstiņa priekšlikums. Tas paredz papildināt 2. pantu pēc vārdiem "kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta" ar vārdiem "tajā skaitā augstu sasniegumu sporta". Šis priekšlikums precizē to, ka sabiedriskā labuma darbība attiecināma arī uz augstu sasniegumu sportu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. Paldies. Līdz ar to šis priekšlikums ir izskatīts.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 29. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citi priekšlikumi par termiņu netiek izteikti, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 29. marts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (Nr. 1379/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot militāru agresiju slavinošus simbolus. Nosodot Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā, mums jāpauž stingra nostāja, ka tādiem Krievijas militāro agresiju slavinošiem simboliem kā burtiem Z, V vai citiem simboliem, kas izmantoti ar šādu mērķi, nav vietas publiskos pasākumos.

Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā komisijas sēdē, deputāti nonāca pie secinājuma, ka anotācijas 5. punkts, kurā ir minēts, ka likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības, neatbilst reālajai situācijai, bet likumprojekts kopumā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un samērīguma kritērijiem. Vārda brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ja paustā mērķis ir jebkāda veida kara slavināšana vai citu personu veselības vai dzīvības apdraudēšana. Komisijā visi deputāti, kas piedalījās, nobalsoja "par".

Likumprojekts šā gada 23. martā tika izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un komisija atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā divos lasījumos.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Kaimiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu...

A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi, par atbalstu šim likumprojektam.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 28. marta pulksten 12.00 – tātad nākamās nedēļas pirmdiena.

Un likumprojekta izskatīšana... otrajā lasījumā mēs tad skatām nākamceturtdien – 31. martā.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28. marta pulksten 12.00. Un izskatīšana – Saeimas 31. marta sēdē.

A. Kaimiņš. Pareizi, Inese. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts "Par likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" atzīšanu par spēku zaudējušu", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2022. gada 22. marta sēdē izskatīja likumprojektu "Par likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" atzīšanu par spēku zaudējušu".

Tātad likumprojekts paredz atzīt par spēku zaudējušu minēto likumu, ņemot vērā, ka kopš likuma pieņemšanas ir būtiski mainījušies apstākļi, kuri bija par pamatu tā pieņemšanai. Proti, ir uzlabojusies epidemioloģiskā situācija,

Kā mēs zinām, netika pagarināta ārkārtas situācija, kura bija izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību. Tāpat no šā gada 1. aprīļa tiek atceltas prasības pēc vakcinācijas sertifikātiem gandrīz visām nodarbināto grupām. Tāpat arī tiek atcelta prasība pēc vakcinācijas sertifikātiem pakalpojumu sniegšanā.

Komisijā, uzklausot arī Veselības ministrijas pārstāvjus, likumprojekts tika atbalstīts.

Ņemot vērā, ka likuma spēkā stāšanās noteikta šā gada 1. aprīlī, kas ir jau nākamajā nedēļā, komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Rancāns. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu!

Pucena kungs, jūs nebijāt pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" atzīšanu par spēku zaudējušu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

J. Rancāns. Ņemot vērā to, ka strauji tuvojas 1. aprīlis, kad šis likums zaudētu spēku, komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu nenoteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdz izskatīt šo steidzamo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā uzreiz, tagad, pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pucena kungs, vai jums ir iebildumi? (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.) Par to nav iespējams debatēt. Jūs varat tikai iebilst un lūgt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Tātad Pucena kungs neiebilst. Nav iebildumu, ka izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā Saeimas sēdē.

Lūdzu, jums vārds, Rancāna kungs.

J. Rancāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu tagad, uzreiz, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" atzīšanu par spēku zaudējušu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Sēdes darba kārtības nākamā sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1338/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 7. aprīlim".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1338/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 7. aprīlim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 1311/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 7. aprīlim".

Lūdzu, balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 1311/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 7. aprīlim"! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši Saeimas 2022. gada 24. marta kārtējās sēdes darba kārtību.

Vēl tikai klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Taču, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka piecas minūtes pēc šīs sēdes beigām sāksies nākamā sēde – mēs turpināsim izskatīt Saeimas 17. marta sēdes darba kārtību. (Starpsaucieni: "Labāk divos!"; "Divos!")

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš... jā, Artuss Kaimiņš ir, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Māris Kučinkis, Regīna Ločmele, Ināra Mūrniece, Igors Pimenovs, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis (Starpsauciens.)... Valainis ir, Jānis Vucāns un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbalstot starpsaucienus no zāles, 17. marta sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 14.00, lai būtu apaļš laiks.

Šo, 24. marta, sēdi slēdzu.

Uz tikšanos pulksten 14.00 – 17. marta sēdes turpinājumā!