• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Dobeles novada domes 2021. gada 29. decembra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2022., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/op/2022/47.16

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dobeles novada domes saistošie noteikumi Nr. 11

Par Dobeles novada pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem

Vēl šajā numurā

08.03.2022., Nr. 47

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Dobeles novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 9

Pieņemts: 29.12.2021.

OP numurs: 2022/47.16

2022/47.16
RĪKI

Dobeles novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Dobeles novada domes saistošie noteikumi Nr. 9

Dobelē 2021. gada 29. decembrī

Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

APSTIPRINĀTI
ar Dobeles novada domes
2021. gada 29. decembra lēmumu Nr. 315/19

PRECIZĒTI
ar Dobeles novada domes
2022. gada 24. februāra lēmumu Nr. 43/3

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto
un sesto daļu, 14. panta astoto daļu, 15. pantu,
17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,
21.2 panta otro daļu un 24. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Dobeles novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību Pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu Pašvaldības palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par palīdzības sniegšanu pieņem Dobeles novada pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu un Komisijas tehnisko apkalpošanu veic Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

4. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot 7. punktā minētos gadījumus.

5. Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību:

5.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

5.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanas stāšanās spēkā.

II. Reģistru un palīdzības veidi, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

6. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

6.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

6.2. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (2. reģistrs);

6.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

6.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

6.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5. reģistrs);

7. Personām neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu.

8. Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā":

8.1. 14. panta septītās daļas 1.–3. punktu – ar nosacījumu, ja personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki – ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam;

9. Pašvaldības 2. reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrētas:

9.1. likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmajā daļā minētās personas (ģimenes) un 1.1 daļā minētās personas;

9.2. pensijas vecumu sasniegusi persona, kura saskaņā ar Pašvaldības lēmumu pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē, tai sniegts Dobeles novada Sociālā dienesta atzinums par to, ka persona ir spējīga patstāvīgi dzīvot, kā arī tai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja:

9.2.1. personai nepieder nekustamais īpašums;

9.2.2. persona nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā;

9.3. maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona (ģimene), ar kuru kopā dzīvo tās apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona ar I vai II invaliditātes grupu, ja:

9.3.1. persona pēdējo piecu gadu laikā vismaz trīs gadus īrē (un trīs gadus ir deklarējusi dzīvesvietu Dobeles novadā) fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Dobeles novadā;

9.3.2. izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz gadījumos, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

9.4. pensijas vecumu sasniegusi persona, ja:

9.4.1. personai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku vai tā dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem un ne mazāk par trim gadiem dzīvesvietas deklarētas citās adresēs Pašvaldībā;

9.4.2. personai ienākumi nepārsniedz minimālo mēneša darba algu un Sociālajā dienestā ir veikts personas materiālā stāvokļa izvērtējums;

9.4.3. personai nav likumiskas vai līgumiskas tiesības uz citu dzīvojamo telpu (izņemot līgums par naktspatversmes pakalpojuma saņemšanu);

9.5. trūcīga vai maznodrošināta persona (ģimene) ar nepilngadīgu bērnu (arī aizbildnībā esošs vai audžuģimenē ievietots bērns līdz pilngadības sasniegšanai) un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no tās īpašumā esošas dzīvojamās telpas, kā iegādei ņemts hipotekārais kredīts (vienīgā īpašuma iegādei) ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.

10. Pašvaldības 3. reģistrā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrēta Pašvaldības 1. reģistrā reģistrēta persona, kura rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos uz laiku līdz Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu.

11. Pašvaldības 4. reģistrā īrēto telpu apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrēta persona, kurai par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā un kura:

11.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu apmainīt pret attiecīgi citu īrējamu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

11.2. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa vai sociālā dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;

11.3. vismaz trīs gadus ir īrējusi Pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt to pret citu neizīrētu dzīvojamo telpu.

12. Pašvaldības 4. reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja no konkrētās dzīvojamās telpas ir atteikušās vai dzīvojamā telpa nav piedāvājama īrei atbilstoši Noteikumu 33. punktam pašvaldības 1. un 2. reģistrā reģistrētām personām, kuras reģistrētas agrāk nekā attiecīgā 4. reģistrā reģistrētā persona.

13. Noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no Pašvaldības attiecīgajā reģistrā reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

14. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti (turpmāk – speciālists) saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.1 pantu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu.

15. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrējamo speciālistu atbilstību Noteikumu 17., 18. punktam izvērtē Komisija.

16. Speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu Komisija ir tiesīga izīrēt speciālistiem, kuri veic šādus ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus:

16.1. izglītības, veselības, sociālās aprūpes, kultūras, tūrisma, sporta jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, Pašvaldības administrācijas speciālistam un Pašvaldības policijas darbiniekam;

16.2. Valsts policijas darbiniekam likuma "Par policiju" izpratnē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja minētie speciālisti dienesta interesēs tiek pārcelti uz Dobeles novada administratīvo teritoriju.

17. Noteikumu 16. punktā noteikto speciālistu nepietiekams nodrošinājums tiek noteikts, ievērojot:

17.1. speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu, kurā pamatots:

17.1.1. kādā jomā saskaņā ar Noteikumu 16. punktu nodarbināts speciālists, kopējā nodarbinātības situācija valstī un Pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā);

17.1.2. nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists;

17.1.3. darba tirgus pieprasījumu Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas reģistros

18. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai iesniegumu, norādot palīdzības veidu un pievienojot dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

18.1. dokumenta, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), uzrādot oriģinālu;

18.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā;

18.3. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.4. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju un dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikuma personai pagarināt īres līgumu, kur norādīts atteikuma pamatojums, kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.5. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.6. izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

18.7. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu par personas veselības stāvokli;

18.8. atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.9. personai ar garīgās veselības traucējumiem – psihiatra atzinumu par psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību dzīvošanai atsevišķi īrētā sociālā dzīvojamā telpā, ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli ar norādītu funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

18.10. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu;

18.11. darba līguma (valsts iestādes speciālistam – rīkojuma par iecelšanu amatā) kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.12. lēmuma par aizgādnības nodibināšanu kopiju, uzrādot oriģinālu, ja šī informācija nav Pašvaldības rīcībā;

18.13. kredītlīguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.14. tiesas nolēmuma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopiju, tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, uzrādot oriģinālus;

18.15. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

18.16. pensijas vecumu sasniegušas vai politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

18.17. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu;

18.18. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

18.19. politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

18.20. izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopija, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu.

19. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

20. Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, Komisijas locekļiem un Nodaļas darbiniekiem ir tiesības pārbaudīt pieteicēja sniegto ziņu patiesību un par pieteicēju iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem.

21. Nodaļa pārbauda informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personas īpašumiem pirms reģistrācijas reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.

22. Personas, kuras saskaņā ar Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas Nodaļai iesniegumu ar visiem tam pievienojamiem dokumentiem Noteikumos noteiktajā kārtībā attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Lēmums par personas iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā tiek paziņots personai rakstveidā.

23. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.

24. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

25. Pēc Komisijas lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās persona tiek izslēgta no attiecīgā Pašvaldības reģistra.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un izīrēšanas kārtība

26. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:

26.1. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

26.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

26.3. sociālo dzīvojamo telpu reģistrs;

26.4. speciālistiem izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrs.

27. Dzīvojamā telpa sociālo dzīvojamo telpu reģistrā vai speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrā tiek uzskaitīta pēc Komisijas atzinuma par attiecīgā statusa noteikšanu pieņemšanas.

28. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

28.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

28.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes, elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

28.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

28.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

28.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

28.6. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālās dzīvokļa statuss vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā;

28.7. speciālistam izīrējama dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss.

29. Ja pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka Pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

30. Personai, kura reģistrēta Pašvaldības 1. vai 2. reģistrā, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar ne lielāku istabu skaitu kā:

30.1. viena istaba – vienai personai, vienai personai kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam, laulātajiem;

30.2. divas istabas – ja ģimenē ir divi (izņemot laulātos vai vienu personu kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam) vai trīs cilvēki;

30.3. trīs istabas vai vairāk – ja ģimenē ir četri vai vairāk cilvēki.

31. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 5. reģistrā, dzīvojamo telpu izīrē, ņemot vērā Noteikumu 30. punktā noteikto ģimenes sastāvu.

32. Personai ar veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

33. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem, tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

34. Sociālā dzīvojamā telpa pirmām kārtām piedāvājama personai, kura reģistrēta pašvaldības 2. reģistrā un ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas (ģimenes) statuss, personu reģistrācijas secībā.

35. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

35.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

35.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

36. Līgums par pagaidu dzīvojamās telpas īri, kas noslēgts ar personu, kurai sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. panta pirmās daļas 1. punktu, tiek parakstīts no Pašvaldības puses divu darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

37. Pašvaldība izīrē:

37.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz desmit gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks ir saglabājis tiesības saņemt Pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

37.2. sociālās dzīvojamās telpas uz laiku līdz sešiem mēnešiem un īres līgumu atjauno ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma atjaunošanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu;

37.3. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas uz laiku saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.³ pantu;

38. Tiesības atjaunot sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu uz laiku līdz diviem gadiem ir šādām personām:

38.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā minētajām personām;

38.2. politiski represētajām personām.

39. Iesniegumu ar lūgumu atjaunot īres līgumu persona, kura nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz šādā termiņā:

39.1. ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, ja tiek vērtēts maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss;

39.2. Noteikumu 38.2. apakšpunktā minētajos gadījumos – ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

40. Ja 39. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, sociālā dzīvokļa īres līgums var tikt atjaunots, ja Komisija atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nebija zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

41. Iesniegums par dzīvojamās telpas īres līguma un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu īrniekam jāiesniedz Pašvaldībai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

42. Pašvaldība lemj par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā:

42.1. dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi;

42.2. Sociālā dienesta veiktu īrnieka ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējumu;

42.3. Pašvaldība lemj par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ievērojot likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Noteikumu 17. punktu un ņemot vērā speciālista dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi.

43. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks maksā 25 procentus no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas un pilnā apmērā – apkures, kanalizācijas (tostarp asenizatora), aukstā un karstā ūdens pakalpojumu un pārvaldīšanas maksu.

44. Speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu Pašvaldība var izīrēt ne vairāk kā 5 procentus no Pašvaldības dzīvojamo telpu skaita.

V. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

45. Persona Komisijas pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Domē.

46. Domes pieņemtos lēmumus vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

VI. Noslēguma jautājumi

47. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas Auces, Dobeles un Tērvetes pašvaldību reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem, bet pārreģistrētas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem reģistriem, ievērojot secību, kādā tās iesniegušas iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, un tām ir tiesības Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.

48. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

48.1. Auces novada pašvaldības 2013. gada 21. augusta saistošie noteikumi Nr. 5 "Kārtība, kādā Auces novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

48.2. Dobeles novada pašvaldības 2018. gada 25. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

48.3. Tērvetes novada pašvaldības 2014. gada 24. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 4 "Kārtība, kādā Tērvetes novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Dobeles novada domes priekšsēdētājs I. Gorskis

 

Dobeles novada domes saistošo noteikumu Nr. 9 "Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
paskaidrojuma raksts

Sadaļas nosaukums

Sadaļas paskaidrojums

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un veikto administratīvi teritoriālo reformu ar 2021. gada 1. jūliju ir izveidota jauna administratīvi teritoriālā vienība – Dobeles novads, kurā apvienoti Auces, Dobeles un Tērvetes novadi un izveidota jauna publiskā persona – Dobeles novada pašvaldība.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts nosaka, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Līdz ar to nepieciešams apstiprināt jaunus saistošos noteikumus par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, izstrādāti jauni saistošie noteikumi "Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

2. Īss projekta satura izklāsts Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību kādā personas reģistrējamas palīdzības saņemšanai pašvaldības iekārtotajos reģistros un izslēdzamas no tiem. Noteikts, ka pašvaldības institūcija, kura reģistrē personas un pieņem lēmumus par palīdzības sniegšanu, ir Dobeles novada pašvaldības dzīvokļu jautājumu komisija.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Nav būtiskas ietekmes.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav attiecināms.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām Neietekmē.
6. nformācija par konsultācijām ar privātpersonām Nav attiecināms.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs I. Gorskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!