Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošie noteikumi Nr. 18 "Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2022., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/op/2022/27.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 22

Kārtība, kādā Cēsu novada pašvaldība sedz licencētās vispārējās izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei

Vēl šajā numurā

08.02.2022., Nr. 27

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Cēsu novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 18

Pieņemts: 02.12.2021.

OP numurs: 2022/27.6

2022/27.6
RĪKI

Cēsu novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 18

Cēsīs 2021. gada 2. decembrī

Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 408

Precizējumi ar Cēsu novada domes
27.01.2022. lēmumu Nr. 30

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 4. punktu,
43. panta pirmās daļas 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldībā tiek uzturētas kapsētas, nosakot kapavietu piešķiršanas, ierīkošanas, lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī kapsētas apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta kapavieta, kas 5 (piecus) gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;

2.3. apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs – persona, kura organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.4. apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.5. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apbedīto personu uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēkas, par kuru atbild kapsētas apsaimniekotājs, kapavietas uzturēšanas līgumi, lēmumi, un dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušās personas apbedī ģimenes kapavietās;

2.8. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapa vietai atrodas rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.9. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Cēsu novada pašvaldības domes lēmumu ierādīta mirušo personu apbedīšanai;

2.10. kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo personu (arī urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem) apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai, tas ir, kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.11. kapavietas aprīkojums kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.;

2.12. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ar Cēsu novada pašvaldības lēmumu ir piešķirta kapavieta mirušas personas apbedīšanai un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.13. kapsētas apsaimniekotājs – Cēsu novada pašvaldība vai tās nodaļa, pašvaldības apvienību pārvaldes vai cita persona, kura pilda kapsētu apsaimniekotāja pienākumus, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju;

2.14. kapsētas pārzinis – Cēsu novada pašvaldības nozīmēta persona, kura saskaņā ar darba līgumu pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.15. kapavietu komisija Cēsu novada pašvaldības izveidota komisija katrā Cēsu novada administratīvās teritorijas teritoriālajā dalījumā, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.16. kapliča ēka kapsētā mirušo personu novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanai;

2.17. slēgta kapsēta kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšana nenotiek;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Cēsu novada dome ar atsevišķu lēmumu:

3.1. izveido vai likvidē pašvaldības kapsētu;

3.2. nosaka kapsētu robežas un darba laikus;

3.3. piešķir kapsētai vai tās daļai atvērtas, slēgtās vai daļēji slēgtās kapsētas statusu.

4. Cēsu novada administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

4.1. atvērtās kapsētas – Meža kapi (Cēsu pilsēta), Veismaņu kapi (Vaives pagasts), Rāmuļu kapi (Vaives pagasts), Vanagu kapi (Drabešu pagasts), Cieļu kapi (Skujenes pagasts), Krustkalnu kapi (Skujenes pagasts), Skujenes kapi (Skujenes pagasts), Kosas kapi (Skujenes pagasts), Nītaures Luterāņu kapi (Nītaures pagasts), Nītaures Pareizticīgo kapi (Nītaures pagasts), Āžkalna kapi (Zaubes pagasts), Sila kapi (Zaubes pagasts), Vidus kapi (Zaubes pagasts), Āraišu Jaunie kapi (Drabešu pagasts), Āraišu Vecie kapi (Drabešu pagasts), Jaunpiebalgas kapi (Jaunpiebalgas pagasts), Zanderu kapi (Līgatnes pilsēta), Paltmales kapi (Līgatnes pagasts), Ķempju kapi (Līgatnes kapi), Unguru kapi (Raiskuma pagasts) Raiskuma kapi (Raiskuma pagasts), Strīķu kapi (Raiskuma pagasts), Lenču kapi (Raiskuma pagasts), Daibes kapi (Stalbes pagasts), Pārupes kapi (Straupes pagasts), Vecie kapi (Straupes pagasts), Priekuļu kapi (Priekuļu pagasts), Liepas kapi (Liepas pagasts), Veselavas kapi (Veselavas pagasts), Jaunraunas kapi (Priekuļu pagasts), Mārsnēnu kapi (Mārsnēnu pagasts), Sila kapi (Inešu pagasts), Ķemerkalna kapi (Inešu pagasts), Skolas vai Viduskapi (Vecpiebalgas pagasts), Zīleskalna kapi (Vecpiebalgas pagasts), Jaunie kapi (Vecpiebalgas pagasts), Leimaņu kapi (Kaives pagasts), Vecie kapi (Dzērbenes pagasts), Jaunie kapi (Dzērbenes pagasts), Lodes-Apšu kapi (Taurenes pagasts);

4.2. daļēji slēgtās kapsētas – Bērzaines kapi (Cēsu pilsēta), Spriņģu kapi (Līgatnes pilsēta);

4.3. slēgtās kapsētas – Lejas kapi (Cēsu pilsēta), Vācu kapi (Cēsu pilsēta), Lauciņu kapi (Cēsu pilsēta), Buliņu kapi (Drabešu pagasts), Lienes kapi (Vecpiebalgas pagasts), Brāļu kapi (Jaunpiebalgas pagasts).

5. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu klāsts un maksa par tiem ir noteikta atbilstoši maksas pakalpojumu cenrādim.

II. Kapsētu kārtības noteikumi

6. Kapsētas apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa kapsētā, jāuzvedas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, un kapsētas pārziņa norādījumi.

7. Kapsētu pārziņa darba laiku publicē Cēsu novada pašvaldības mājaslapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētām.

8. Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Cēsu novada pašvaldība.

9. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Valsts svētku dienās, svētdienās un pirmdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

11. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

12.2. traucēt kapsētas apmeklētājus, apbedīšanas ceremoniju norisi vai kapu pārziņa darbu;

12.3. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

12.4. atrasties ar dzīvnieku, kurš ir bez pavadas, apbedīt kapsētas teritorijā dzīvniekus;

12.5. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni;

12.6. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

12.6.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

12.6.2. operatīvos transportlīdzekļus;

12.6.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bērnu ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

12.6.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

12.6.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas.

12.7. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.8. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

12.9. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

12.10. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

12.11. pārvietot kapsētu pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

12.12. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus.

13. Pašvaldības kapsētās apbedīšana jaunās kapavietās paredzēta mirušo personu, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Cēsu novada administratīvajā teritorijā, izņemot saistošo noteikumu 14. punktā noteiktajā gadījumā.

14. Mirušo personu, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja tās laulātā vai vismaz viena pirmās vai otrās pakāpes radinieka deklarētā dzīvesvieta ne mazāk kā vienu gadu ir Cēsu novada administratīvajā teritorijā, un tieši šī persona lūdz piešķirt kapavietu mirušas personas apbedīšanai.

15. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

16. Lēmumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu pieņem Cēsu novada pašvaldības pilnvarota persona, trīs darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

17. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, persona iesniegumam pievieno dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas uzturētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

19. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

20. Kapavietas uzturētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

21. Kapsētās jauns zemes gabals apbedīšanai tiek ierādīts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

22. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu zemes gabalu apbedīšanai ne lielāku kā divvietīgu kapavietu zārkiem (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu), izņēmuma gadījumos ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu zārkiem, ja tam ir objektīvs iemesls un persona ar motivētu iesniegumu ir vērsusies pie kapsētas pārziņa.

23. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu zemes gabalu apbedīšanai ne lielāku kā trīsvietīgu kapavietu urnām (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu).

24. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda aktētu kapavietu tādā lielumā, kāda tā iepriekš ir bijusi ierādīta dabā.

25. Pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu, kapsētas pārzinis ģimenes kapavietu var paplašināt uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina vai ierādot aktētu kapavietu, ievērojot noteikumu 43. punkta prasības.

26. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, kapsētas pārzinis, pamatojoties uz ģimenes locekļa vai pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, piešķir jaunu kapavietu.

27. Kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs piešķirt brīvu kapavietu mirušās personas apbedīšanai, kurai dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Cēsu novada labā, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās apvienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības vai radinieku iesniegumu un attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu. Nopelni Latvijas valsts vai Cēsu novada labā, par kuriem var piešķirt kapavietu mirušā apbedīšanai slēgtā kapsētā, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

28. Lēmums par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu zaudē spēku, ja:

28.1. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

28.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

28.3. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

28.4. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidēšanai;

28.5. kapavieta atzīta par nekoptu saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu;

28.6. pēc 57. punktā minētā akta sastādīšanas trešo reizi trīs mēnešu laikā kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarota persona neierodas pie kapsētas pārziņa un nesakopj kapavietu.

IV. Apbedīšanas kārtība

29. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās veic kapavietas uzturētāja izvēlēta persona vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Cēsu pilsētā kapu rakšanas pakalpojumu sniedz apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs. Kapu rakšanas laiku saskaņo ar kapsētas pārzini.

30. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts pakalpojuma sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

31. Kaps tiek izrakts un sagatavots mirušās personas apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapa rakšana jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

32. Katra mirusī persona tiek apbedīta atsevišķā kapā. Kapa garums ir ne mazāks kā 2,0 m, platums – 1,0 m, dziļums – 1,6 m līdz zārka vākam. Apbedījot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

33. Kapa malai ir jābūt nostiprinātai, ja kaps pārsniedz šādu dziļumu: smilts gruntī – dziļāk kā 0,5 m, mālsmilts gruntī – dziļāk kā 0,7 m, mālsmilts un māla gruntī – dziļāk kā 1,0 m, cietā gruntī, kur lietojami laužņi un cirtņi – dziļāk kā 1,0 m.

34. Kapavietu izmēri 1. pielikumā.

35. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļums ir ne mazāks kā 1,2 m līdz zārka vākam.

36. Kaps ierādīšanas brīdī nevar atrasties tuvāk par 0,5 m no koka stumbra un 0,3 m no pieminekļa.

37. Urna ar mirušās personas pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā, ne mazāk kā 1,0 m dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

38. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kultūras tradīcijas.

39. Mirušo personu, kuriem nav piederīgo vai aizbildņu, un sociāli maznodrošināto apbedīšana par Sociālā dienesta līdzekļiem tiek veikta, ja mirušā pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Cēsu novada pašvaldības administratīvā teritorija un par mirušā apbedīšanu netiek piešķirts Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktais apbedīšanas pabalsts.

40. Mirušām personām, kurām nav radinieku, apbedī kapsētas pārziņa norādītā vietā.

41. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā vienu gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju.

42. Mirstīgo atlieku pārvietošana kapos atļauta speciāli šādam mērķim paredzētos zārkos vai urnā. Mirušās personas apbedīšana bez zārka pieļaujama īpašos gadījumos, respektējot tautas vai reliģiskās tradīcijas.

43. Aktēta kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, 20 (divdesmit) gadus pēc pēdējā apbedījuma.

44. Virsapbedījumus, mirušos apbedot zārkā, var izdarīt 20 (divdesmit) gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 (piecpadsmit) gadiem.

45. Veicot virsapbedījumus, ir saglabājami kultūras pieminekļi.

V. Kapličas ceremoniju telpas izmantošana

46. Kapličas ceremoniju telpas (mirušās personas novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam Cēsu pilsētā iznomā kapsētas pārzinis.

47. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

48. Līdz bēru ceremonijai kapličas telpu drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

49. Saldējamā telpa kapličā, ja tāda ir, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par personas nāvi, tiek iznomāta mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Piederīgie mirušo personu drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā saldējamā telpa ir slēgta.

50. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam ar kapsētas pārzini.

VI. Kapavietas kopšana un uzturēšana

51. Kapavietas uzturētājs kopj vai labiekārto kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas apsaimniekošanu ar juridisku vai fizisku personu.

52. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

52.1. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 60 cm augstumam;

52.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

52.3. gada laikā pēc mirušās personas apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

52.4. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

52.5. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

52.6. saņemt kapsētu pārziņa saskaņojumu kapavietas aprīkojuma un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

52.7. reizi gadā pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

52.8. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

52.9. ievērot ierādītās kapavietas robežas;

52.10. izmantot apbedījuma vietas nožogošanai tikai tradicionālos dabiskos materiālus;

52.11. patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā, nemainīt kapavietas atrašanās reljefu;

53. Kapavietas uzturētāja tiesības:

53.1. noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu ar citu fizisku vai juridisku personu;

53.2. saskaņojot ar kapsētas pārzini, uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes;

53.3. ierīkot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kuru augstums nepārsniedz 15 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini;

53.4. stādīt kapavietā kokus, kuri paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas nepārsniedz 3 m;

53.5. bez kapsētas pārziņa saskaņojuma piešķirtajā kapa vietā izcirst kokus, kuru diametrs mazāks par 8 cm 1,30 m augstumā no zemes;

53.6. ar kapsētas pārziņa saskaņojumu kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.);

53.7. ar kapsētas pārziņa saskaņojumu izvest no kapsētas kapakmeņus, pieminekļus, piemiņas plāksnes vai to elementus.

54. Atkritumi (izņemot akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus) vai citi lielgabarīta priekšmeti, kas radušies pēc kapavietas apkopšanas vai labiekārtošanas ir jānogādā kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros vai speciāli aprīkotā laukumā.

55. Akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus un citus atkritumus, kurus ir aizliegts novietot kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā vai konteineros, kapavietas uzturētājs vai kapavietas apsaimniekotājs, ar kuru kapavietas uzturētājs ir noslēdzis attiecīgu līgumu, utilizē par saviem līdzekļiem.

VII. Nekoptas kapavietas aktēšana

56. Kapavieta, kas netiek kopta 5 (piecus) gadus pēc kārtas, tiek atzīta par nekoptu kapavietu.

57. Līdz katra gada 30. novembrim kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie centrālās ieejas kapsētā.

58. Kapavietu komisija noteikumu 57. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas uzturētājam.

59. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi noteikumu 57. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tā ir zināma), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa.

60. Ja kapavietas uzturētājs 1 (viena) gada laikā nav labiekārtojis un kopis uzturēšanā nodotās kapavietas brīvo platību, kapsētas pārzinis kapavietas uzturētājam ierakstītā pasta sūtījumā nosūta rakstveida brīdinājumu par kapavietas lietošanas tiesību izbeigšanu attiecībā uz kapavietas uzturētājam nodoto brīvo platību un šīs brīvās kapavietas platības piešķiršanu citai personai. Rakstveida brīdinājums kapavietas uzturētājam tiek nosūtīts 6 (sešus) mēnešus pirms brīvās platības ierādīšanas citai personai.

61. Kapsētas apsaimniekotājs informē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par aktētā kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

VIII. Kapavietu kopēju un amatnieku profesionālā darbība kapsētās

62. Jebkādu profesionālu darbību, piemēram, kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, amatnieka pakalpojumu sniegšanu u.c., veic iepriekš saskaņojot ar kapsētas pārzini.

63. Personai, kura kapsētā sniedz pakalpojumu, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pirms darbu uzsākšanas kapavietas uzturētājs vai pakalpojuma sniedzējs noslēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanas darbu rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu t.sk. arī par nojaukto pieminekļu vai apmaļu palieku izvešanu no kapsētas. Beidzot darbus vai darba dienas beigās personai, kura sniedz pakalpojumu ir pienākums sakārtot savu darba vidi. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji izmanto tikai kapsētā izbūvētos celiņus, kuri atbilst konkrētā transportlīdzekļa izmēriem.

IX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

64. Kapsētu pārziņa faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt iestādes vadītājam.

65. Iestādes vadītāja lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

X. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

66. Par noteikumu 12. punktā, 30. punktā un 52. punktā noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām no 2 (divām) līdz 10 (desmit) naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no 10 (desmit) naudas soda vienībām līdz 30 (trīsdesmit) naudas soda vienībām.

67. Saistošo noteikumu kontroli un administratīvo pārkāpumu procesu par 12., 30. un 52. punkta un tā apakšpunktos minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Cēsu novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

XI. Noslēguma jautājumi

68. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

69. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

70. Līgumi par kapavietas nomu, kas noslēgti līdz šo noteikumu stāšanās dienai, paliek spēkā, līdz tajos noteikto saistību izpildei un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības. Izmantojot apbedīšanai ar iepriekš noslēgto kapa vietas nomas līgumu piešķirto kapavietu, lēmumu par kapavietas piešķiršanu lietošanā nepieņem.

71. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

72. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Cēsu novada domes 21.06.2018. saistošie noteikumi Nr. 21 "Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi", Amatas novada domes 25.04.2018. saistošie noteikumi "Kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumi Amatas novadā", Jaunpiebalgas novada domes 23.02.2009. saistošie noteikumi Nr. 8 "Jaunpiebalgas novada kapsētu uzturēšanas noteikumi", Līgatnes novada domes 28.03.2013. saistošie noteikumi Nr. 14/43 "Par kapsētu uzturēšanu un izmantošanu Līgatnes novadā", Pārgaujas novada domes 23.01.2014. saistošie noteikumi Nr. 2 "Pārgaujas novada kapsētu uzturēšanas un izmantošanas noteikumi", Priekuļu novada domes 27.08.2009. saistošie noteikumi Nr. 7 "Priekuļu novada kapsētu uzturēšanas noteikumi", Vecpiebalgas novada domes 20.07.2011. saistošie noteikumi Nr. 9/2011 "Vecpiebalgas novada kapsētu apsaimniekošanas saistošie noteikumi".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

 

1. pielikums
Cēsu novada domes 02.12.2021.
saistošajiem noteikumiem Nr. 18

Kapavietu izmēri

Nr. Kapavieta Platums, m Garums, m Laukums m2
  Kapavietas zārkiem      
1. Vienvietīga 2,0 3,0 6,0
2. Divvietīga 3,0 3,0 9,0
3. Trīsvietīga 4,0 3,0 12,0
4. Četrvietīga 5,0 3,0 15,0
  Kapavietas urnām      
4. Vienvietīga 2,0 3,0 3,0
5. Divvietīga 2,0 3,0 6,0
6. Trīsvietīga 2,0 3,0 9,0

 

Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošo noteikumu Nr. 18 "Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
paskaidrojuma raksts

1. Īss projekta satura izklāsts Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana. Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 23. punkts noteic, ka lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15. pantā minētās funkcijas un nosakāmas to izpildei atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi, ir domes ekskluzīva kompetence. Līdz ar to par autonomo funkciju izpildi atbild pati pašvaldība. Savukārt, likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa noteic, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Ņemot vērā minēto, kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumu reglamentēšana ir atstāta izlemšanai pašvaldībai. Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 4. un 6. punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos par sabiedrisko kārtību un par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..).

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldībā tiek uzturētas kapsētas, nosakot kapavietu piešķiršanas, ierīkošanas, lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī kapsētas apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus.

Saistošie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības kapsētu uzturēšanas, kapavietu lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapličas izmantošanas kārtību, kapu vietas lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu prasību pārkāpšanu.

2. Projekta nepieciešamības pamatojums Ar kapsētu darbību, uzturēšanu un lietošanu saistītie jautājumi nav regulēti ārējos normatīvajos aktos (ne likumos, ne Ministru kabineta noteikumos). Līdz ar to pašvaldība to reglamentē saistošajos noteikumos. Ievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu, ir izvērtēti Cēsu novada pašvaldību veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, un līdz šim Cēsu novadu veidojošajās visās bijušās pašvaldībās ir bijis tiesiskais regulējums, kurā bija noteikta kapsētu uzturēšanas un lietošanas kārtība. Līdz ar to nepieciešams vienots regulējums, kādā Cēsu novada pašvaldībā tiek uzturētas kapsētas.

Likums tieši vai netieši nenosaka personām ierobežojumus apbedīšanas vietas izvēlē atkarībā no mirušās personas deklarētās dzīvesvietas, saistošajos noteikumos tiek paredzēts punkts par novada kapsētās apbedāmo pēdējās deklarētās vietas piesaisti Cēsu novadam, papildus norādot, ka iepriekš piešķirtā un uzturētā kapavietā vietu mirušā apbedīšanai piešķir, neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

Cēsu novada pašvaldība ir veikusi aprēķinus par iespējamo kapavietu skaitu apbedījumiem pašvaldības kapsētās. Ievērojot statistiku par iepriekšējos gados mirušo personu apbedīšanai nepieciešamo kapavietu piešķiršanu, secināts, ka, nenosakot izņēmumus, jau tuvākajos gados esošās Cēsu novada kapsētas nespēs nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, jo kapavietu skaits nav neierobežots. Līdz ar to, lai primāri ievērotu Cēsu novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, saistošos noteikumos tiek noteikts izņēmums, ka jaunas kapavietas tiek piešķirtas mirušo personu, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Cēsu novada administratīvā teritorija, savukārt, iepriekš piešķirtā un uzturētā kapavietā vietu mirušā apbedīšanai ierāda, neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ja kapavietā ir brīva vieta jaunam apbedījumam saskaņā ar šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Saistošie noteikumi neparedz noteikt maksu par jaunas kapavietas piešķiršanu, apbedīšanu nomātā kapavietā un gada nomas maksu par kapavietu. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu veidi un maksa par tiem Cēsu novadā tiek noteikta saskaņā ar cenrādi.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Ar saistošajiem noteikumiem tiek noteikta vienlīdzīga iespēja sniegt apbedīšanas, kapu kopšanas vai amatniecības pakalpojumus pašvaldības kapsētās, ja tiek ievēroti pašvaldības noteiktie kapsētu darbības noteikumi.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums attiecināms un var skart lielāko daļu Cēsu novada iedzīvotāju, tas viesīs iedzīvotājos skaidrību un noteiks konkrētu rīcību kapsētu pakalpojumu izmantošanā. Saistošo noteikumu piemērošanā personas var interesēties pie kapsētu pārziņa. Kapsētu pārzinis, saņemot iesniegumu no personas par kapavietas piešķiršanu mirušā apbedīšanai vai iesniegumu par kapavietas uzturēšanu, pieņem attiecīgu lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā trīs darba dienas laikā.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts ievietots Cēsu novada pašvaldības tīmekļvietnē www.cesis.lv sadaļā "Saistošo noteikumu projekti" un pieejams:

Cēsu novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Raunas ielā 4, Cēsis, Cēsu nov.;

Amatas apvienības pārvaldē, "Ausmas" Drabešu pagasts, Cēsu nov.;

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē, Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu nov.;

Līgatnes apvienības pārvaldē, Nītaures iela 6, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Cēsu nov.;

Pārgaujas apvienības pārvaldē, "Iktes", Stalbe, Stalbes pagasts, Cēsu nov.;

Priekuļu apvienības pārvaldē, Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Cēsu nov.;

Vaives pagasta pārvaldē, Nākotnes iela 6-14, Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu nov.;

Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, Alauksta iela 4, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu nov.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!