Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2022. gada 2. februāra vispārīgais administratīvais akts "Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamā ēka – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.2022., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/op/2022/25.19

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – īres nams – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

04.02.2022., Nr. 25

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Veids: vispārīgais administratīvais akts

Pieņemts: 02.02.2022.

OP numurs: 2022/25.19

2022/25.19
RĪKI

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts

Rīgā 2022. gada 2. februārī

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamā ēka – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto Rīgas valstspilsētas teritorijā esošu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu – "Dzīvojamo ēku" (turpmāk tekstā – Dzīvojamā ēka) – izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: dzīvojamās ēkas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Dzīvojamā ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Dzīvojamajai ēkai noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamiem vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem ar šādiem valsts aizsardzības numuriem un adresēm:

Aizsardz. Nr. Dzīvojamās ēkas atrašanās vieta
7735 Rīga, Alauksta iela 4;
8076 Rīga, Bauskas iela 170;
8077 Rīga, Bauskas iela 172;
7498 Rīga, Blaumaņa iela 6;
7522 Rīga, Brīvības iela 108;
7526 Rīga, Brīvības iela 118;
7533 Rīga, Brīvības iela 142;
7538 Rīga, Brīvības iela 166;
7541 Rīga, Brīvības iela 182;
6624 Rīga, Daugavpils iela 11;
7774 Rīga, Daugavpils iela 76;
8108 Rīga, Eduarda Smiļģa iela 54;
8084 Rīga, Ernestīnes iela 32;
5958 Rīga, Glika iela 8;
7818 Rīga, Ģertrūdes iela 99;
7821 Rīga, Jersikas iela 21, k-1;
7822 Rīga, Jersikas iela 31;
7820 Rīga, Jēkabpils iela 4;
8089 Rīga, Kapseļu iela 10;
8093 Rīga, Kapseļu iela 25;
8094 Rīga, Kapseļu iela 31;
8087 Rīga, Kapseļu iela 6a;
8088 Rīga, Kapseļu iela 8;
7471 Rīga, Krišjāņa Barona iela 21;
7486 Rīga, Krišjāņa Barona iela 76;
8003 Rīga, Lāčplēša iela 12;
7623 Rīga, Marijas iela 5;
7861 Rīga, Maskavas iela 108/110;
7858 Rīga, Maskavas iela 73;
7859 Rīga, Maskavas iela 79;
7627 Rīga, Matīsa iela 17;
8105 Rīga, Mazā Nometņu iela 71;
8114 Rīga, Ojāra Vācieša iela 35;
8185 Rīga, Rūpniecības iela 32;
7732 Rīga, Slokas iela 120a;
7909 Rīga, Stabu iela 105;
6052 Rīga, Stokholmas iela 40/42;
6053 Rīga, Stokholmas iela 41/43;
6054 Rīga, Stokholmas iela 44/46;
6055 Rīga, Stokholmas iela 45/47;
6056 Rīga, Stokholmas iela 52/54;
6057 Rīga, Stokholmas iela 56/58;
6058 Rīga, Stokholmas iela 57/59;
6060 Rīga, Stokholmas iela 61/63;
7674 Rīga, Tallinas iela 50;
7911 Rīga, Tallinas iela 54;
7913 Rīga, Tallinas iela 61;
7915 Rīga, Tallinas iela 70;
7920 Rīga, Tallinas iela 92;
7921 Rīga, Tallinas iela 94;
8109 Rīga, Talsu iela 6;
7682 Rīga, Tērbatas iela 20;
7686 Rīga, Tērbatas iela 38;
7690 Rīga, Tērbatas iela 54;
7691 Rīga, Tērbatas iela 55;
7696 Rīga, Tērbatas iela 97;
6634 Rīga, Turgeņeva iela 16;
8669 Rīga, Turgeņeva iela 23;
8115 Rīga, Valguma iela 31a;
8117 Rīga, Ventspils iela 25;
9200 Rīga, Zirgu iela 3;
7926 Rīga, Zvaigžņu iela 21;
7927 Rīga, Zvaigžņu iela 22;
7928 Rīga, Zvaigžņu iela 24;

Dzīvojamās ēkas saglabājamās vērtības:

2.1. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā);

2.2. Būvmasu kārtojums;

2.3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi);

2.5. Konstruktīvā sistēma;

2.8. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra;

2.10. Fasāžu koloristika (krāsojums);

2.13. Jumta forma;

2.16. Jumta iesegums;

2.17. Ailu aizpildījumi;

2.18. Vitrāžas;

2.23. Kāpņu izveidojums, margas un apdare (ja tāda ir);

2.25. Apkures sistēmas elementi (krāsnis, sildķermeņi u.c.);

2.35. Citas saglabājamas vērtības, kas atklājas ekspluatācijas laikā.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Dzīvojamajā ēkā un tās teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Dzīvojamo ēku ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāta Dzīvojamā ēka, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošas Dzīvojamās ēkas saglabāšanu nodrošina tās valdītājs;

1.1.2. Dzīvojamās ēkas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Dzīvojamās ēkas izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošai Dzīvojamajai ēkai; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Dzīvojamo ēku;

1.1.3. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap Dzīvojamo ēku vai individuāli noteikta. Aizsardzības zona netiek noteikta, ja Dzīvojamā ēka atrodas pilsētbūvniecības teritorijā vai tās aizsardzības zonā;

1.1.4. Dzīvojamo ēku izmanto tās sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāta Dzīvojamā ēka, tās saglabājamās vērtības un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā;

1.1.5. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Dzīvojamās ēkas apsekošana (vizuālā apskate), lai novērtētu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja Dzīvojamajā ēkā saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām;

1.1.6. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot tādu pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Dzīvojamo ēku;

1.1.7. Dzīvojamās ēkas uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Dzīvojamās ēkas pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Dzīvojamo ēku, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Dzīvojamās ēkas vērtība;

1.2.2. Dzīvojamās ēkas konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus;

1.2.3. Ja paredzēti Dzīvojamās ēkas pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Dzīvojamās ēkas saglabājamajās vērtībās, jāveic Arhitektūras pieminekļa arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot Arhitektūras pieminekli (piemēram, zondāžas), izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Pārvaldes atļauja Noteikumos noteiktajā kārtībā.

1.2.3.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt Pārvaldes kontrolē un tikai kultūras mantojuma saglabāšanas jomā kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments;

1.2.4. Pārvalde Dzīvojamās ēkas īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas;

1.2.5. Par Dzīvojamās ēkas izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Dzīvojamās ēkas kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot Dzīvojamās ēkas saglabājamās vērtības;

1.3.2. Dzīvojamās ēkas iekšējās pārbūves, ja ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un pārbūves neskar saglabājušos vēsturiskos interjerus, tā daļas vai elementus;

1.3.3. Dzīvojamās ēkas atjaunošanas darbi, ja pirms tam saņemts sertificēta būvinženiera tehniskās apsekošanas atzinums ar secinājumiem un ieteikumos ietvertiem risinājumiem un ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas ar oriģinālam atbilstošiem materiāliem;

1.3.4. Dzīvojamās ēkas energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi, durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri;

1.3.5. Dzīvojamās ēkas vides pieejamības risinājumi, ja tos izstrādājis kultūras mantojuma aizsardzības jomā pieredzējis speciālists, tie nepārveido Dzīvojamās ēkas saglabājamās vērtības, nepasliktina tās veidolu un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Dzīvojamās ēkas ārējā veidolā.

2. Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Dzīvojamās ēkas pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas un tai raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Dzīvojamo ēku, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: Dzīvojamai ēkai pilsētvidei raksturīgā ainava un tās vēsturiskā plānojuma struktūra; piekļūšanas iespēja Dzīvojamajai ēkai (brīva vai daļēji ierobežota); Dzīvojamās ēkas netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no Dzīvojamās ēkas.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā jāsaglabā vēsturiski nozīmīgo ēkas plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni (ja Dzīvojamā ēka atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina Dzīvojamās ēkas vizuālo uztveri;

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap Dzīvojamo ēku, kultūrslāni (ja Dzīvojamā ēka atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), Dzīvojamās ēkas vizuālo uztveri;

2.2.3. Dzīvojamās ēkas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt Dzīvojamās ēkas saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Citi noteikumi:

3.1. Dzīvojamo ēku var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa – pilsētu dzīvojamo ēku – izmantošanai un saglabāšanai;

3.2. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

3.3. Dzīvojamās ēkas īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Dzīvojamo ēku.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv;

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Bula

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!