Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 39 "Par starpreģionu sadarbības programmas "ESPON 2030" projektu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.01.2022., Nr. 20 https://www.vestnesis.lv/op/2022/20.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2022/1.2.1.-17

Par Marijas Golubevas komandējumu

Vēl šajā numurā

28.01.2022., Nr. 20

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 39

Pieņemts: 25.01.2022.

OP numurs: 2022/20.4

2022/20.4
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 11 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 39

Rīgā 2022. gada 25. janvārī (prot. Nr. 4 17. §)

Par starpreģionu sadarbības programmas "ESPON 2030" projektu 

Lai 2021.–2027. gadā nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" starpreģionu sadarbības programmā "ESPON 2030":

1. Atbalstīt starpreģionu  sadarbības programmas "ESPON 2030" projekta (1., 2. un 3. pielikums) 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) turpmāku virzību apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt dokumentu, kas apliecina piekrišanu programmas iesniegšanai Eiropas Komisijā (4. un 5. pielikums) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, 16. panta 5. punktam.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2021.–2027. gadā veikt ikgadējos maksājumus programmas budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktā minēto dokumentu, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2021.–2027. gadā pēc programmas Vadošās iestādes pieprasījuma veikt maksājumu programmas Riska atbildības mehānismā saskaņā ar atsauces dokumentu par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas ESPON ETSG Riska atbildības mehānismu (6. un 7. pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

"ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas 2.5 redakcija - oriģināls angļu valodā

Version 13/07/2021

ESPON 2030 Cooperation Programme

Draft version 2.5

(Internal document not for dissemination)

Table of contents

1 Joint Programme strategy: main development challenges and policy responses

1.1 Programme area (not required for Interreg C programmes)

1.2 Joint programme strategy: Summary of main joint challenges, taking into account economic, social and territorial disparities as well as inequalities, joint investment needs and complimentary and synergies with other forms of support, lessons-learnt from past experience and macro-regional strategies and sea-basin strategies where the programme area as a whole or partially is covered by one or more strategies

1.2.1 Main joint challenges

1.2.2 Joint investment needs

1.2.3 Lessons learnt from past experience

1.2.4 Complementarity and synergies with Cohesion Policy and other territorial strategies

1.2.5 ESPON’s added value and specific approach – the territorial dimension is at the core

1.2.5.1 The thematic focus of evidence production

1.2.5.2 Make evidence available for use – knowledge production for stakeholders

1.2.5.3 Ongoing needs management

1.2.6 Complementarities and synergies with other actors and programmes

1.3 Justification for the selection of policy objectives and the Interreg specific objectives, corresponding priorities, specific objectives and the forms of support, addressing, where appropriate, missing links in cross-border infrastructure

2 Priorities

2.1 Title of the priority

2.1.1 Specific objective (repeated for each selected specific objective, for priorities other than technical assistance)

2.1.2 Related types of action, and their expected contribution to those specific objectives and to macro-regional strategies and sea-basis strategies, where appropriate

2.1.3 Indicators

2.1.4 The main target groups

2.1.5 Indication of the specific territories targeted, including the planned use of ITI, CLLD or other territorial tools

2.1.6 Planned use of financial instruments

2.1.7 Indicative breakdown of the EU programme resources by type of intervention

3 Financing plan

3.1 Financial appropriations by year

3.2 Total financial appropriations by fund and national co-financing Reference: Article 17(4)(g)(ii), Article 17(5)(a) 30

4 Action taken to involve the relevant programme partners in the preparation of the Interreg programme and the role of those programme partners in the implementation, monitoring and evaluation

4.1 Partnership approach for the programming

4.1.1 Joint Working Group

4.1.2 Public consultation on the strategic orientation of the programme

4.2 Partnership approach for the implementation

4.2.1 Consultation of stakeholders as part of strategic programming

4.2.2 Partnership approach for the implementation, monitoring and evaluation

5 Approach to communication and visibility for the Interreg programme (objectives, target audiences, communication channels, including social media outreach, where appropriate, planned budget and relevant indicators for monitoring and evaluation)

5.1 Objectives

5.2 Activities

5.3 Audiences

5.4 Monitoring

6 Indication of support to small-scale projects, inclusing small projects within small project funds provisions

7 Implementing provisions

7.1 Programme authorities

7.2 Procedure for setting up the joint secretariat7

7.3 Apportionment of liabilities among participating Member States and where applicable, the third countries and OCTs, in the event of financial corrections imposed by the managing authority or the Commission

8 Use of unit costs, lump sums, flat rates and financing not linked to costs

Appendices

Map 1: Map of the programme area

Appendix 0: Figures of the Programme document

Appendix 1: Union contribution based on unit costs, lump sums and flat rates

Appendix 2: Union contribution based on financing not linked to costs

Appendix 3: List of planned operations of strategic importance with a timetable

CCI 2021TC16RFIR004
Title ESPON 2030 Programme
Version V 1
First year 2021
Last year 2029
Eligible from 01/01/2021
Eligible until 31/12/2029
Commission decision number  
Commission decision date  
Programme amending decision number  
Programme amending decision entry into force date  
NUTS regions covered by the programme  
Strand C

Table of acronyms

AA Audit Authority
CPR Common Provisions Regulation
DATER Department for Spatial Planning and Development, Ministry of Sustainable Development and Infrastructure of Luxembourg
EC European Commission
ECP ESPON Contact Points
EGTC European Grouping of Territorial Cooperation
ERDF European Regional Development Fund
ETC European Territorial Cooperation
EU European Union
e-MS Electronic Monitoring System
GIE LERAS Economic Interest Grouping "Luxembourg European Research and Administration Support"
IT Information Technologies
MA Managing Authority
MC Monitoring Committee
MCS Management and Control System
MS Member State
OLAF European Anti-Fraud Office
PS Partner State
TA Technical Assistance
TA2030 Territorial Agenda 2030
TAP Thematic Action Plan
ToR Terms of Reference

1 Joint Programme strategy: main development challenges and policy responses

1.1 Programme area (not required for Interreg C programmes)

Not required for the ESPON programme.

1.2 Joint programme strategy: Summary of main joint challenges, taking into account economic, social and territorial disparities as well as inequalities, joint investment needs and complimentary and synergies with other forms of support, lessons-learnt from past experience and macro-regional strategies and sea-basin strategies where the programme area as a whole or partially is covered by one or more strategies.

Reference: Article 17(3)(b), Article 17(9)(b)

Max 50 000 characters

Understanding the challenges, drivers and trends shaping the European territory as well as their implications for the territorial development is still a necessity as it was in 2002 when the first ESPON Programme was set up. The territorial cohesion of Europe is today a more difficult objective to achieve in the current context characterised by an increasing number of challenges. Disparities and inequalities, both between people and places, requiring extraordinary coordinating efforts to build resilient territories and face profound and unprecedented crises and have to be addressed in a context characterised by environmental changes, economic transition and technological transformation, increasing the complexity of policy decision-making.

1.2.1 Main joint challenges

The State of the European territory report (ESPON, 2019) highlighted that Europe is becoming increasingly fragmented in terms of socio-economic development, landscape, culture and politics. In particular, the disparities’ increase is more pronounced between regions, municipalities and neighbourhoods than between countries, requiring territorial and functional approaches and particularly a more targeted support for EU citizens in places left behind, as concentration of socio-economic challenges can spill over into governance related challenges.

This fragmentation is revealing critical trends that are affecting European territories and citizens:

• Increase in regional disparities and polarisation between people and places spills over into political instability (places ‘left behind’);

• Persisting divides (north-south, east-west urban-rural);

• Interdependencies in effect of increasing flows at all scales, spill overs and externalities of development, linked to technologies and networks that subvert distances and create new geographies;

• Economic, social and cultural polarisation jeopardising integration and interdependence of regions, including the neighbourhood dimension, when relevant.

The challenges to be addressed by ESPON outline a dynamic, evolutionary situation, with either positive or negative consequences for territorial development. The proposed set of challenges identify specific drivers behind each issue and bear specific consequences that are reflected in the major territorial trends See also figure 1).

Challenge 1: Environmental changes driven by: climate change, deterioration of ecosystems and depletion of resources – which result in: geographically diversified patterns of biodiversity losses, land degradation and desertification, stresses on fresh water supplies and food production, and health risks.

Challenge 2: Social disparities driven by: ageing, depopulation, in- and out-migration – which result in: contrasted territorial access to quality public services, labour market and housing, and emerging social exclusion, segregation and marginalisation areas.

Challenge 3: Economic transition driven by: smart specialisation, innovation – which results in: (1) unequal territorial trajectories towards knowledge and circular economy depending on the quality of education, research performance, capacity for diffusion of innovation and knowledge, and (2) varied ability to build economic resilience against uncertainties related to global competitive pressures.

Challenge 4: Technological transformation driven by: digitalisation, automatisation and robotisation – which results in: territorially uneven progress towards digital economy and networked society depending on absorption capacity for structural changes.

Challenge 5: Multi-level governance driven by: growing decision-making complexity with many stakeholders and coinciding mandates - which results in: different capabilities to shift from hierarchical, administrative structures of the territorial governance to a functional governance adopting place-based, participatory and networking approaches.

Figure 1. ESPON 2030 territorial trend - cause/drivers -territorial challenges - outcomes

1.2.2 Joint investment needs

Not relevant for the ESPON Programme.

1.2.3 Lessons learnt from past experience

Since its creation in 2002, the ESPON Programme has been contributing to policy-making by analysing territorial trends and producing data and knowledge to the benefits of policy-makers all over Europe at all levels.

First, the mission of the ESPON 2006 Programme starting in 2002 was to contribute to policy making through revealing and understanding spatial trends suggesting for the adjustment of policies at all governmental levels and towards a better sectoral co-ordination. The programme was mainly financing applied research projects with a strong territorialised approach. The thematic projects aimed to analyse territorial trends and deliver a better understanding of the European territory and territorial development.

This approach was continued and further developed by the ESPON 2013 Programme, which aimed at increasingly expanding the European-wide evidence to potentially benefit policy makers all over Europe at all levels. The idea behind the ESPON 2013 strategy was that policy makers dealing with development of regions and larger territories need, for the design of their policies, to be supported by evidence and comparable information on the regions as well as on long-term evolutions and perspectives. Furthermore, the ESPON 2013 Programme, was linked to the Lisbon and Gothenburg strategy and provided evidences on the territorial potentials for improving regional competitiveness and territorial cohesion.

The formulation of the mission of the ESPON 2020 Programme further evolved and was broadened to support the reinforcement of the effectiveness of EU Cohesion Policy and other sectoral policies and programmes under European Structural Investment (ESI) funds as well as national and regional territorial development policies.

A collaborative process among ESPON practitioners and users (public consultation and brainstorming workshops carried out in 2019 and 2020.) allowed collecting input about the strengths in which ESPON 2030 should build on and the weaknesses to restrain.

The positive aspects that ESPON should reinforce and further develop are the following:

• Building up policy narratives for policy-makers is one of ESPON specialities due to our closeness with users;

• Quick answer to policy demand;

• Cooperation with and between EC, MS, universities and other European networks;

• Wide range of communication and outreach activities to address a larger audience;

• Targeted analyses connect scientists with the policy side and bring them into a European perspective;

• Broad range/diversity of topics that allow for EU-wide comparison;

• Promotion of territorial development as a research field;

• Development of innovative methodologies (TIA, climate change, Financial Instruments assessment);

• Support of linkages between several instruments in the EU (example: ESPON and Interact on migration);

• Policy challenges at territorial level are becoming more and more complex: ESPON helps make them understandable.

The shortcomings and areas of further development of ESPON are identified as follows:

• Over-emphasis on indicators and monitoring;

• Lack of engagement of stakeholders except for the targeted analyses;

• Not sufficiently targeted outreach/networking;

• Lack of involvement of researchers in outreach;

• Reduced use of the ECP network;

• Low level of use of some specific tools (real needs);

• The added value of the research is not assessed/considered enough;

• Not enough activation of support networks by ESPON such as European and national networks of regional and local authorities, or territorial researchers;

• Some content remains too generic, no sufficient tailoring;

• Lack of consistent quality;

• Not enough exchange and collaboration with and between researchers;

• Weak policy recommendations/policy advice coming from applied research projects;

• The territorial dimension is not always consequently reflected in ESPON Evidence production

In addition, there is a growing need for more tailoring of research work with policy needs and processes, as well as an increasing demand of further connection between academia and decision makers:

• Policy-makers tend to prefer focused, direct and ready-to-use support to policy processes (scenarios, targeted studies, data, maps and visualisation outputs).

• Policy-makers express a clear need for outreach activities involving interaction, concrete support and mutual learning: Peer-to-peer activities, Boot camps, Active awareness raising, Workshops, conferences, etc.

• Researchers give in comparison to policy makers a higher priority to the production of outreach material (publication, position papers, policy prototyping) and express less interest in direct support to policy-makers (e.g. accompanying measures or boot-camps).

• Stakeholders demands more exchange between research and policy with more involvement of the policy-making side as well as a broadened and strengthened participation of academia.

1.2.4 Complementarity and synergies with Cohesion Policy and other territorial strategies

The primary mission of ESPON is to deliver evidence, data and advice to policies.

The evidence and knowledge produced by ESPON, among others, aim to support the development and analysis of territorial trends and strategies at different scales, including the transnational scale such as macro-regional strategies, sea-basin strategies as well as any type of functional approach such as cross-border or across administrative borders urban/metropolitan strategies. The outputs and the knowledge base developed by ESPON constitute a relevant source of information for such strategies at the EU, national and regional level.

In particular, ESPON research and activities are highly relevant for the Cohesion Policy programming, in particular to contribute to its effectiveness (ETC Regulation, recital 10), the European Green Deal, and Just Transition and Recovery and the Territorial Agenda 2030 (TA2030) process. ESPON shall keep supporting these processes through policy briefs, territorial evidence reports, territorial monitoring tools and other dedicated studies, both arranged on demand of respective ESPON member countries and the relevant intergovernmental networks. A part of the ESPON deliverables will feed the process of Cohesion Policy and implementing the Territorial Agenda 2030.

1.2.5 ESPON’s added value and specific approach – the territorial dimension is at the core

Since 2002, the ESPON programme organises and finances applied research, place-based analyses and data collection to support the formulation of territorial development policies in Europe with evidence, systematic data, maps, policy advice and pan-European comparative analysis. ESPON assists regions, cities and national governments to improve the quality of their decision-making by supporting the development, implementation and monitoring of their policies and strategies.

ESPON’s role is to provide analytical evidence for the identified territorial challenges and their outcomes, and to recommend coordinated policy approaches to tackle them.

Also, ESPON is embedded in Cohesion Policy and should contribute to its main goals and its effectiveness (ETC Regulation, recital 10), while also supporting the implementation of the EU Territorial Agenda 2030 a with a particular focus on Territorial Cohesion. As figure 2 shows, the territorial cohesion aspect of EU sector policies are also addressed. In the same way, ESPON shall contribute to national, regional and local policy development. The Green Deal and the recovery strategy from the COVID crisis broaden the framework for the future ESPON programme; however, a sharper focus of ESPON activities is needed.

Figure 2. ESPON’s support to territorial policy action from the EU to the local/regional level

Given the main territorial challenges at stake and the policy framework of territorial cohesion set by EU Member States, the ESPON 2030 Programme should fulfil the following mission as described in figure 3:

"ESPON provides territorial evidence to support stakeholders at all levels in achieving green transition to climate-neutral economies while ensuring at the same time just living conditions for all people in all places".

The GREEN transition to climate-neutral economies and the JUST living conditions and opportunities for all people in all places shall be addressed by ESPON through a TERRITORIAL functional and place-base perspective.

Figure 3. ESPON’s mission statement: Evidence towards Green, Just and Territorial

ESPON intends to support policy makers at all levels by providing territorial evidence and knowledge for policy responses. The focus being on strengthening the recovery and resilience of EU territories from the crises by achieving a green transition to climate-neutral economies while ensuring at the same time just living conditions for all people in all places.

1.2.5.1 The thematic focus of evidence production

The territorial, cross-sectoral and functional perspective is the cornerstone of ESPON’s evidence and knowledge. This supports public stakeholders to find appropriate and coordinated policy responses across sectors and governmental levels to the advantage of European citizens.

In this context, the ESPON programme should focus on the two key topics that gather most of the issues and challenges to cohesion and the harmonious development of European territories:

• Green transition to climate-neutral economies;

• Just living conditions for all places and people.

GREEN transition to climate-neutral economies

The transition towards a low-carbon economy or climate-neutral economy has become one of the main challenges of European regions and cities in the past decades.

Climate change is affecting all European places, but in a differentiated manner depending on the natural characteristics of the territories and their readiness to deal with environmental risks. Territorial vulnerability to climate change is mainly influenced by:

• Exposure to natural disasters or natural hazard-related risks;

• Land use and/or potential of green infrastructure networks; and

• Level of socio-economic development required for investment in mitigation and adaptation measures, and in particular for the circular business models.

The transition to greener economies implies a number of transformation that goes from business models as well as consumption habits, to energy production and use as well as carbon emissions mitigation. At all levels of governments, stakeholders have to adapt to climate change and address the environmental threat to mitigate natural risks, preserve socio-economic development and improve quality of life for all citizens.

In the current context of covid-19 health crisis, many European politicians, business leaders, MEPs and environmental activists European leaders are calling for a "green recovery"1 that will enshrine the fight against climate change as the core of the economic recovery strategy. They urge to use green transition as post-crisis economic recovery programmes rather than aim for a return to business as usual. The transition to a climate-neutral economy, the protection of biodiversity and the transformation of agri-food systems have the potential to rapidly deliver jobs, growth and improve the way of life of all citizens worldwide, and to contribute to building more resilient societies.

During the 2021-2027 programming period, Cohesion Policy will strongly support green transitions of economies towards carbon neutrality. This aims to have a net zero carbon footprint, and refers to achieving net zero carbon dioxide emissions by balancing carbon emissions with carbon removal (often through carbon compensation) or simply eliminating carbon emissions altogether.

In addition, fostering circular economy implies more analysis on current industrial models, use of natural resources and production of waste, combination of green and smart strategies, as well as the redefinition of growth and the focusing on positive society-wide benefits. Climate change may also lead to new development opportunities, such as within agriculture, green economy and renewable energy production.

The analysis of the diverse territorial impacts of climate change should can help to better identify the inequalities between territories to fight climate change and to build resilience towards environmental risks. Besides, disparities between the different territories in their respective readiness to green transition but also in the access to clean air, water and soil, natural resources, biodiversity, energy supply, can correlate with and reinforce social inequalities between people.

Not least, as highlighted by ESPON research and by the Territorial Agenda, the drivers of a greener and climate-neutral economy reveal complex interactions and interdependencies between energy systems, mobility systems and food systems in the context of climate change. Therefore, they call for more territorial coordination of policies, with multi-level governance systems especially on climate, energy, water management, agriculture, housing, tourism and transport.

JUST living conditions for all people in all places

Europe’s territory is becoming more unequal, social inequalities are increasing, and more people and places feel "left behind". Territorial and societal fragmentation are increasing in Europe. Progressively, economic and social disparities are more pronounced between regions, municipalities and neighbourhoods than between countries. Territorial cohesion must embed all aspects of a fair and sustainable development considering the given environmental, social, economic and financial conditions.

Territorial cohesion aims to ensure spatial justice for all places and citizens in Europe, which consists in the fair and equitable distribution in space of socially valued resources and opportunities to use them2. Spatial justice involves both harmonious levels of development between European territories but also equal opportunities for people in terms of access to social protection, healthcare, employment and services.

In particular, democratic expression in the past years in Europe, and in other developed countries, called for more justice and fairness between people and equal opportunities for all places and citizens. This discontent was geographically focused, possibly linked to a concentration of socio economic challenges, and could spill over into political instability in the future.

Populations around Europe are urging government to counteract the growing inequalities and foster better working and living conditions across the continent. The fight against territorial disparities in Europe, in particular through Cohesion Policy, entails access to basic services, an inclusive labour market, regeneration of deprived urban and rural areas, and effective measures to combat poverty.

As mentioned in the State of the European territory report (ESPON, 2019), the European Pillar of Social Rights remains a priority for the EU, which highlight in particular the importance of the principle of fairness in welfare and in the labour market3. Fair living conditions for all implies that people can meet their basic human needs such as food and shelter but also access to jobs and to essential social services, such as healthcare, education and training.

Presently, Europe is struggling to provide fair living conditions in all territories, in particular due to:

• An increased exposure of places to globalisation: consequences of the current health crisis and the global economic crisis;

• Territorially diverse demographic and social challenges, segregation of vulnerable groups;

• Significant intra-European migration and immigration from third countries bring specific challenges and opportunities;

• Challenges of EU integration and the growing interdependences of regions.

In addition, for strong policy actions to continue to be widely accepted, such as green transition initiatives, they more than ever have to respond to the social needs and concerns of citizens to secure a fair and just transition.

From a territorial perspective, all levels of governments have to deal with increasing interdependencies and flows at all scales such as spillovers and externalities of development, labour flows and human movement, and environmental risks, linked to networks that subvert distances and create new functional geographies. These new types of functional geographies demand new forms of cooperation among the territories. However, the existence of a mismatch between the impacts of economic and societal developments and the limits of the decision-making power of the existing administrative units, which can only act within defined and rigid administrative borders, negatively affects the efficiency and legitimacy of political institutions and demands more territorial cooperation at all scales and within all sectors.

On the basis of the territorial challenges identified and a needs assessment process carried out during the summer 2020 via a public consultation, the Joint Working Group (JWG) has identified 7 potential themes that could be at the core of the ESPON 2030 activities under so-called Thematic Action Plans (TAP). A TAP is a strategic programming document on a specific theme to be implemented by the Single Beneficiary. The TAP defines work packages of evidence production and knowledge development activities, which are responding to the needs of the specifically identified target groups under this TAP and which can support different stages of policy processes (see for further explanation of the approach section 2.1.2).

The list of potential themes below shall be revised and amended in the course of the implementation of the Programme based on the on-going assessment of needs. These 7 themes are closely linked to the Cohesion Policy 2021-2027 objectives and to the Territorial Agenda 2030 priorities and demonstrate the strategic approach chosen to respond to the challenges identified:

• Living, working and travelling across borders

• Governance of new geographies

• Smart connectivity

• Resilient places to crises

• European territories in global interactions

• Perspective for all people and places

• Climate neutral territories

Indicative TAP themes Cohesion Policy 2021-2027 Territorial Agenda 2030
Living, working and travelling across borders Social Europe (quality employment, education, skills, social inclusion, equal access to healthcare)

Smarter Europe (innovative and smart economic transformation)

Connected Europe (mobility and regional ICT connectivity)

Europe closer to citizens (sustainable and integrated development of urban areas)

A Just Europe (Functional regions, Integration beyond borders)

A Green Europe ( Sustainable connections)

Governance of new geographies Europe closer to citizens (sustainable and integrated development of urban, rural and coastal areas through local initiatives)

Greener, low-carbon Europe (risk prevention and management)

Connected Europe (mobility and regional ICT connectivity)

A Just Europe (Balanced Europe, Functional regions)

A Green Europe (Circular economy, Sustainable connections)

Smart connectivity Connected Europe (mobility and regional ICT connectivity)

Greener, low-carbon Europe (energy transition)

A Green Europe (Sustainable connections)
Resilient places to crises Smarter Europe (innovative and smart economic transformation)

Greener, low-carbon Europe (energy transition, circular economy, climate adaptation and risk management)

Social Europe (social inclusion, equal access to healthcare)

Connected Europe (mobility)

Europe closer to citizens (sustainable and integrated development of urban, rural and coastal areas through local initiatives)

A Just Europe (Balanced Europe)

A Green Europe (Healthy environment, Circular economy, Sustainable connections)

European territories in global interactions Smarter Europe (innovative and smart economic transformation)

Social Europe (quality employment, education, skills)

Greener, low-carbon Europe (circular economy)

A Just Europe (Balanced Europe)

A Green Europe (Circular economy, Sustainable connections)

Perspective for all people and places Social Europe (quality employment, education, skills, social inclusion, equal access to healthcare)

Europe closer to citizens (sustainable and integrated development of urban areas)

Greener, low-carbon Europe (energy transition, circular economy)

A Just Europe (Balanced Europe, Functional regions)

A Green Europe (Healthy environment, Circular economy)

Climate neutral territories Smarter Europe (innovative and smart economic transformation)

Greener, low-carbon Europe (energy transition, circular economy, climate adaptation and risk management)

A Just Europe (Balanced Europe)

A Green Europe (Healthy environment, Circular economy)

The above list is indicative and aims to guide the implementation throughout the programming period.

In order to timely launch activities of the programme, and based on the outcome of the consultation, a set of four themes of this list was marked as priority following the consultation for the beginning of the programming period.

1. Resilience to crises

This theme gathered most interest among ESPON countries since it tackles current key challenges in a comprehensive and cross-cutting manner. The activities could provide evidence on territorial strengths and sensitivity of European territories to face multiple types of crises (environmental, economic, social, sanitary or digital), informing territorial recovery strategies and promoting the involvement of local civil societies to strengthen territorial resilience. Such input would aim at making sure that all places make the most of their development potential, in particular those disproportionately affected by crises.

2. Climate neutral territories

Climate change has become a recognised challenge at the global level and is being addressed by the EU as a top priority with high urgency. Climate change is affecting all European places, but in a differentiated manner depending on the natural characteristics of the territories and their readiness to deal with environmental risks. ESPON will look into possibilities to transform climate change related challenges into opportunities in such a way that all European territories are encouraged and stimulated to transition towards climate neutrality by 2050. This will be done by providing new insights and possible pathways for all types of territories to decrease carbon emissions, increase carbon sinks, create, enhance and manage green infrastructure (GI), support the energy transition, green digital transition and a shift towards a green and circular economy. There will be a special focus on territories with additional challenges, such as economic development, accessibility or social disparities, and show them how a climate neutral approach can address these

3. Perspective for all people and places

Europe’s territory has become more unequal, social disparities are increasing, and more people and places feel "left behind". Policy-makers need input to understand this increasing territorial and societal fragmentation in Europe. ESPON research could address the ability of all places to secure sustainable territorial development beyond a sole economic growth, and focus in particular on accessibility to employment, education and services of general interest for people at all territorial levels. This input could inform EU and national policies on the impact of public investments to address social upwards convergence and promote policies that pay attention to the diversity of places in Europe, along with their development potential and challenges.

4. Governance of new geographies

Growing interdependencies between territories and citizens is a major trend affecting Europe. Flows are increasing at all scales with spillovers and externalities of development, linked to technologies and networks that subvert distances and create new geographies divergent from administrative borders. ESPON could address the interdependencies of places and focuses on the territories in need of integrated management approaches in effect of identified divides, risks, functional interactions or conflicts and development perspectives. The evidence and knowledge input could promote participatory approaches and community empowerment in developing territorial strategies for policy programming with functional perspective responsive to the faced inequalities, imbalances, hazards and impacts.

1.2.5.2 Make evidence available for use – knowledge production for stakeholders

As explained in section 1, ESPON’s role is to provide analytical evidence for the identified territorial challenges and their outcomes, and to recommend coordinated policy approaches to tackle them. The territorial evidence is the essence produced, collected and processed by the ESPON 2030 programme to provide better knowledge on territorial development to policy stakeholders.

ESPON should however pay also specific attention to the delivery mechanisms of the evidence produced as a necessary component by adopting a role of "knowledge developer" in addition to the role "evidence producer" that ESPON can contribute to an increased effectiveness of Cohesion Policy.

In order to achieve its strategic objective – the promotion of the analysis of development trends in relation to the aims of territorial cohesion (ETC Regulation Article 3(3)(d)) – and contribute to the Interreg-specific objectives (enhance the institutional capacity of public authorities to manage specific territories and implement territorial strategy) the production of evidence is not enough. The promotion of the evidence means not only to produce evidence but also to support that the evidence is understood and users of the evidence are able to use it. The later means that knowledge and skills have as well to be address and improved. Only in this way, the promotion of evidence can positively impact the policy processes.

In its role of "knowledge developer" ESPON should address specifically acquisition mechanisms of the territorial evidence produced, therefore carefully selecting and adapting the delivery mechanisms to the very different selected target groups.

For these reasons, ESPON will focus on two specific components:

1 The production of evidence on the base of expressed needs;

2 The reach/injection of research evidence into policy actions as knowledge development.

1. The production of evidence on the base of expressed needs, which can takes different forms:

- Descriptive data (such as data on economic, demographic and social conditions);

- Analytical findings (research that identifies factors associated with specific conditions or that can demonstrate causal relationships);

- Evaluative type of evidence (looking directly at the effectiveness of existing policies and programmes);

- Policy analytical forecasts (analysis of alternative future policies attempts to foresee/shape the future and which is often coupled with evidence-based advice).

The evidence production can translate in the following types of activities:

- Europe-wide thematic activities: $

• studies similar to current applied research projects, including pan-European collaborative actions with multilateral organisations and/or including involvement of national/regional stakeholders (for case studies);

• position papers, policy briefs, thematic papers;

• territorial and public policies scenarios on specific themes; pan-European comparative analyses and surveys (at various territorial levels);

- Demand-driven thematic activities for TAP themes:

• fast-track targeted analyses (short-length and/or with reduced territorial focus); targeted analyses (traditional and foresight-driven);

• enhanced targeted analyses including further developed European territorial evidence and transferability assessment;

• case studies, both spin-off and on-demand; territorial reports (TAP-related at various territorial levels : country, local, FUAs...)

- Cross-thematic activities:

• Cross-cutting studies and scenarios;

• territorial foresight reports (public policies oriented); territorial observation reports and atlases;

• territorial impact assessments or other new methodologies (e.g. modelling, evaluation, policy analysis); territorial reports (comprehensive at EU/national levels);

• supportive actions to TA2030 implementation (e.g. performance monitoring framework)

2. The reach/injection of research evidence into policy actions as knowledge development. The knowledge development activities will aim to better link the evidence production to the policy cycle by:

- Pushing evidence from the side of producers or purveyors of evidence and knowledge into the policy process respectively towards the users. These measures aim at delivering the messages of the evidence production to the different stakeholders, also (but not only) responding to specific demands (e.g. standard outreach activities; publications, dissemination events; position papers; et.

- Pulling evidence (asking for particular evidence and knowledge) users for particular policy processes to receive knowledge. These measures aim at attracting the interest of the stakeholder (in this case also scientists) by directly involving them in activities and debates. One of the outcome of the implementation of these activities is to raise awareness on the usefulness of ESPON evidence and encourage stakeholders in expressing their needs (for evidence and for "push" types of measures such as policy prototyping; territorial science boot camps; peer-to-peer workshops; digital community of practitioners..

- "Accompanying" measures. Under this type of measures, stakeholders are accompanied in their process of understanding and use ESPON evidence, according to their requests impact assessments; task force supports to policy processes; etc.

The knowledge development can translate in the following types of activities:

- Knowledge transfer services implemented by the ESPON EGTC via physical, hybrid and digital formats:

• European and transnational events (such as seminars, conferences or other dissemination events);

• Training sessions and skills raising workshops (such as territorial science boot camps, policy prototyping);

• Mutual learning and networking activities (e.g. digital community of practitioners, exchange platforms, thematic working groups, peer-to-peer workshops, peer reviews and dialogue meetings between researchers and policy-makers, national territorial observatories events);

• Ad hoc support to policy makers (e.g. impact assessments; task force to support to policy processes).

- Knowledge transfer services implemented by the ESPON Contact Points:

• All types of national stakeholder events;

All the above mentioned activities will actively support the exchange between evidence producers (or purveyor and group of users in policy process by integrating them in joint activities.

The use of Simplified Cost Options described in Appendix 1 will ensure an indicative balance between Evidence Production and Knowledge Development of 80% and 20% of the total external expertise budget of the Single Operation. Horizontal measures consist of Evidence Production only whereas TAPs shall be composed by a mix of Evidence Production and Knowledge Development.

The combination of these two components is leading to a so called "knowledge-to-action cycle" which provides guidance on the mechanisms necessary to translate and transfer knowledge between the knowledge producers and the users, and in particular:

• The steps which need to be taken to manage knowledge transfer processes (problem identification, local adoption, assessing barriers, tailoring the intervention, monitoring use, evaluation outcomes, sustaining use, and recurrent review of problems);

• A knowledge funnel which contains the actual translation of research evidence from first generation (primary research) to second generation (review of existing research) to third generation knowledge that translate evidence into forms which is actionable for key stakeholders.

With this approach ESPON intends to address two specific barriers to knowledge use:

• The way the knowledge is presented, delivered and communicated, by adapting it and tailoring it to the specific users and communicating in the most appropriated and language form; and

• The specific skills needed or further developed by the target groups to understand/use/apply evidence as well as to communicate evidence (in the case of scientists/researchers) with regards to complete the knowledge-to-action cycle.

ESPON, in this context, would assume the role of a communicator broker between three different types of actors (policy maker, policy enablers and scientists), provide training, guidance, support to the dialogue, facilitate the access to the evidence, and raise awareness.

1.2.5.3 Ongoing needs management

The monitoring and management of the needs for territorial evidence and knowledge are key to ensure useful ESPON outputs that can contribute to policy design, policy monitoring and evaluation. For this reasons, the ESPON 2030 programme will shift from a more cyclic needs assessment at certain points of the year towards an ongoing and comprehensive needs management. The needs for evidence and knowledge shall be constantly gathered and regularly assessed. In order to signal this major shift in identify needs, the term of "needs assessment" is replaced by "Ongoing Needs Management".

The ongoing needs management shall comprise a series of actions identifying the needs of the different stakeholders. The ongoing needs management will be targeted to cover both, the needs for evidence and knowledge activities and in that way will shape the TAPs and the specific activities included in the TAPs, as well as the horizontal measures. In addition, feedback and needs at the overall Programme level regarding the strategic orientation are gathered:

• To identify territorial challenges and, respectively, themes not yet addressed by any of the already decided TAPs and that could be tackled by future TAPs;

• To precise the evidence gaps that could be completed by ESPON;

• To identify the eventual need for new horizontal measures

The means used to involve different actors into the ongoing needs management will vary and shall be tailor-made in order to ensure that they are adapted to the needs and expectations of the given target group and the type of involvement researched.

1.2.6 Complementarities and synergies with other actors and programmes

Taking into account that ESPON is not and will not be the only actor dealing with territorial knowledge and evidence, it is important to identify the specific role of ESPON in the landscape of applied research on territorial development subjects, and explore complementarities. In both its evidence and knowledge type of activities, ESPON will take into account the evidence developed by the other actors and enhanced the cooperation with them, also finalised to the implemented of joint research activities (for instance with OECD, JRC; Eurostat, just to name some examples).

In relation to the other ETC Interregional programmes, ESPON recognised that they represent key partners with whom a more institutionalised and regular cooperation should be installed, not only to avoid duplication and/or overlapping of activities but to seek for complementarities that could reinforce the intervention logic of the different Cohesion Policy programmes.

In particular, regular coordination at the moment of elaborating the annual work plans, also involving the respective Monitoring Committees of the different programmes, should be established will Interact so that for ESPON to consider the evidence needs from other ETC programme and plan the necessary knowledge activities that will fit the Interact activities for the same year. Regular exchange and coordination should be also established with URBACT, as ESPON could provide to the programme evidence related to Urban territorial trends and opportunities at EU level to support the URBACT knowledge hubs, evidence that would complement the more in-depth bottom-up knowledge coming from the implementation of the URBACT networks. In addition, ESPON could seek complementarities with mainstream Cohesion Policy programmes, other territorial instruments such as the Just Transition Fund, as well as the European Urban Initiative (EUI). In particular, ESPON is ready to support the Knowledge Sharing Platform of the EUI by interconnecting ESPON Evidence production and Knowledge Development to the EUI web-portal so that ESPON activities could directly feed into the activities of EUI, e.g. capitalisation policy labs or identification of call topics of future Innovative Actions.

Conditions have also been built to ensure coordination and complementarities with the INTERREG Europe Programme in particular with the activities implemented by this programme around the "policy learning platforms" which ESPON could support with the relevant analytical evidence, while the platform could constitute a valuable source of best practice and case studies for ESPON.

Finally, ESPON evidence and knowledge produced/developed shall also be systematised and organised per country and types of territories in such a way to make it available for the relevant actors at national level. The evidence and knowledge will be then more easily accessible and ready to use when the discussion about the Cohesion Policy programming period post-2027 will start.

1.3 Justification for the selection of policy objectives and the Interreg specific objectives, corresponding priorities, specific objectives and the forms of support, addressing, where appropriate, missing links in cross-border infrastructure

Reference: Article 17(3)(c)

Table 1.

Selected policy objective or selected Interreg-specific objective Selected specific objective Priority Justification for selection

[Max 2 000 characters per objective]

Interreg-specific objective 1 (ISO1):

"A better cooperation governance"

6. Other actions to support better cooperation governance 1 According to the ETC thematic concentration, ESPON refers only to the Interreg objective "A better cooperation governance". ESPON will continue to target primarily public decision-makers and policy-makers and therefore will contribute to a better governance. Furthermore, ESPON supports all interested public stakeholders involved in territorial development policies. Thus ESPON should not only contribute to improve the governance of public bodies involved in territorial cooperation initiatives but also refer to a broader concept that include each and every form of territorial governance implemented by the relevant actors in a "cooperative" way (vertical and horizontal cooperation between the different administrative levels and across the different sectors).

In that context, ESPON’s mandate is to analyse of development trends in relation to the aims of territorial cohesion (ETC Regulation Article 3(3)(d)).

This underlines that the central role of ESPON remains to produce evidence dedicated to territorial cohesion and territorial development processes. The evidence can take a variety of formats that goes from research to data production and policy analysis.

Moreover, the future ESPON programme will consider the production of evidence in a strategic way to bring effectively the evidence to target groups, to help them to use it, develop their knowledge and ultimately reinforce the quality and effectiveness of territorial policies.

The activities carried out in the framework of the ESPON 2030 programme will be organised according to two complementary building blocks.

On the one hand, the approach to produce evidence will gather several dimensions in order to better frame and target the research work. On the other hand, in order for stakeholders to use and make the evidence produced their own, a variety of knowledge development activities will be carried out taking into account diverse needs and backgrounds.

2 Priorities

2.1 Title of the priority

Reference: Article 17(3)(d)

Max 300 characters

Support territorial transitions by the promotion of evidence towards a climate-neutral, just and territorially balanced Europe

This is a priority pursuant to a transfer under Article 17(3)

2.1.1 Specific objective (repeated for each selected specific objective, for priorities other than technical assistance)

(selection of the specific objective from a drop down menu, no text)

Specific Objective #6 "Other actions to support better cooperation governance" (mandatory for ESPON)

Articles 14(4), 15(2) and (5) of the ETC Regulation

2.1.2 Related types of action, and their expected contribution to those specific objectives and to macro-regional strategies and sea-basis strategies, where appropriate

Reference: Article 17(3)(e)(i), Article 17(9)(c)(ii)

Max 7000 characters

As developed in section 1.2.5. ESPON’s added value and innovative approach builds on the two pillars evidence production and knowledge development which finds itself in the title for the priority:

"Support territorial transitions by the promotion of evidence towards a climate-neutral, just and territorially balanced Europe."

The term "promotion" as indicated in the regulation signals the knowledge development dimension for the stakeholders.

Consequently, this strategic approach for the implementation of the programme is characterised by different steps:

1) An ongoing needs management which offers the base for the decision to be taken by the Monitoring Committee on the themes for "Thematic Action Plans" which join a number of connected topics and territorial challenges.

2) The development of "Thematic Action Plans" (TAPs) to match the needs of the different actors, and presents which activities will be carried out, both in terms of "evidence production" and "knowledge development". In that sense, a kind of intervention logic for each theme will be defined and proposed for approval by the MC.

A Thematic Action Plan (TAP) is a strategic programming document for a specific theme to be implemented by the Single Beneficiary. The TAP defines work packages of evidence production and knowledge development activities, which are responding to the needs of the specifically identified target groups under this TAP and which can support different stages of policy processes.

A Thematic Action Plan (TAP), which (depending on the thematic actions covered) will encompass the following dimension:

i. The specific evidence needs (in terms of evidence type of activities)

The evidence needs for each selected specific theme will be covered by implementing single or multiple "evidence" type of activities. This decision will depend on the specific policy needs to be address, the already existing evidence (both accumulated by ESPON and retrieved from external sources of information on territorial evidence) and the profile of the stakeholders for whom the evidence is produced for.

Evidence activities will have to be calibrated and adjusted considering the already existing evidence produced by other actors as long as it is based on veritable sources, operates on replicable methodologies and is available to serve ESPON target groups and stakeholders.

ii. The different "knowledge development needs" activities that will have to follow once the evidence is available and that will be tailored (each of them) to the specific actors and needs specifically identified.

Indicative and open list of themes for the TAPs

As already indicated, on the basis of the territorial challenges identified and a needs assessment process carried out during the summer 2020 via a public consultation, the Joint Working Group (JWG) has identified 7 potential TAP themes, closely linked to the Cohesion Policy 2021-2027 objectives and to the Territorial Agenda 2030 priorities. This indicative and open list of themes may be revised and amended in the course of the implementation of the Programme based on the on-going assessment of needs;

• Living, working and travelling across borders

• Governance of new geographies

• Smart connectivity

• Resilient places to crises

• European territories in global interactions

• Perspective for all people and places

• Climate neutral territories

The list is indicative and aims to guide the implementation throughout the programming period.

The identified themes aim at addressing the complexity represented by the combination of more than one of the territorial challenges and will be further developed in a dialogue between the Monitoring Committee and the Single Beneficiary. Moreover, dialogues will also be open and involve scientists and stakeholders with the aim of identifying specific needs, and ensuring that the state of the art of the available research around the selected topic is considered so to avoid doubling existing research work and ensure added value to ESPON evidence.

The first specific activities to be included in each Thematic Action Plan will be identified after this dialogue phase.

The approach via Thematic Action Plan will not exclude certain specific cross-cutting work streams (listed below) which will be capture by so-called "Horizontal measures" that contribute increasing the added-value of ESPON work such as:

1. Cross cutting studies and territorial foresight exercises bringing together evidence from TAPs or useful to inform new TAPs such as scenarios, etc.;

2. Cross-cutting publications to support specific policy needs such as the Atlas and the Reports on the Territorial State of the EU;

3. Consolidation of Evidence and Knowledge for the purpose of monitoring the implementation of TA 2030.

The Single Beneficiary will propose specific horizontal measures in the Operation Proposal.

Definition of a single beneficiary or a limited list of beneficiaries and the granting procedure

Reference Article 17(9)(c)(i)

Max 7000 characters

The Priority Axis 1 of ESPON 2030 programme will be implemented by the ESPON EGTC, which is therefore designated as Single Beneficiary of the Programme. The entire Priority Axis 1 of the Programme will be implemented by one Single Operation assigned to the Single Beneficiary.

The implementation of Priority Axis 1 will be governed by the Operation Specifications established and agreed by the ESPON MC and provided by the ESPON MA to the Single Beneficiary as basis for drafting an Operation Proposal. The Operation Proposal will detail the strategic approach of the Single Beneficiary to achieve the set output and results objectives. Evidence and Knowledge development activities will be decided and implemented via "Thematic Action Plans" (which will include as well the activities implemented by the ESPON Contact Points). Thematic Actions plan will be decided by the Monitoring Committee on the basis of a proposal from the ESPON EGTC.

The implementation of the Single Operation, from a financial point of view will be achieved by an extensive use of SCOs. The use of SCOs in the programme and the way they have been defined, ensures a balance between evidence and knowledge production. Knowledge development activities are financed within the Single Operation with a flat rate of 25% of the real costs of Evidence Production. Staff costs are defined as a flat rate of 37% the total expenditure for evidence and knowledge development (both included under the external expertise budget line) and for travel and administration costs the off-the-shelves flat rates will be used.

The ESPON contact point, nominated by each respective Member State, will support the ESPON EGTC to implement the Knowledge Development strand.

In particular, the ECPs will have a strategic role to support the EGTC in reaching the regional and local targets groups and mobilise the national research resources. This strategic role given to the ECP responds to an important recommendation of the ESPON 2020 mid-term evaluation: to facilitate the communication of the results, further specialisation and adaptation of the outreach activities and tools to address the practical needs of the Target Group (the context in which the different stakeholders can assimilate and use the evidence and tools produced by ESPON should be taken into account). The ECPs are key in this tailoring, diversification and adaptation of the outputs according to the specific needs of the different national, regional and local levels, for their knowledge and proximity to the local actors.

The main activities in which ECPs will be involved aim to:

- Raise awareness of the ESPON Programme at national, regional and local levels;

- Support the overall participatory strategy for the ESPON country in close cooperation with the MC member and the EGTC, including interaction among regional/local stakeholders and researchers and the ESPON EGTC;

- Create and animate national ESPON communities, involving current and potentially new stakeholders, interested service providers and researchers;

- Support country-specific outreach for ESPON evidence e.suring the latter’s usefulness at local and regional levels.

2.1.3 Indicators

Reference: Article 17(3)(e)(ii), Article 17(9)(c)(iii)

An agreement on the programme’s indicators still need to be achieved and reflected in the document.

Table 2. Output indicators

Priority Specific objective ID

[5]

Indicator Measurement unit

[255]

Milestone (2024)

[200]

Final target (2029)

[200]

1 Specific Objective #6 "Other actions to support better cooperation governance" OI01 Number of activities of territorial evidence production Number 18 105
1 Specific Objective #6 "Other actions to support better cooperation governance" OI02 Number of activities of knowledge development Number 20 150

Table 3. Result indicators

Priority Specific objective ID Indicator Measurement unit Baseline Reference year Final target (2029) Source of data Comments
1 Specific Objective #6 "Other actions to support better cooperation governance" RI01 Persons with increased capacity due to their participation to ESPON activities Percentage out of number of participants 0 2022 75% Rapid digital surveys  
1 Specific Objective #6 "Other actions to support better cooperation governance" RI02 Participants indicating a potential use of ESPON knowledge in their organisations Percentage out of number of participants 0 2022 50% Rapid digital surveys  

2.1.4 The main target groups

Reference: Article 17(3)(e)(iii), Article 17(9)(c)(iv)

Max 7000 characters

The ESPON 2030 programme’s activities aim to support stakeholders at all levels in achieving green transition to climate-neutral economies while ensuring at the same time just living conditions for all people in all places.

The main target groups have been identified by looking at the actors involved in the different phases of the policy processes, those which evidence needs have to be identified and to whom ESPON evidence is produced and delivered to improve knowledge on territorial development for the sake of better policies.

The ESPON Programme is primarily targeted to the three following groups which can be all active at different stages of the policy cycle:

• Policy-makers (in the narrow sense, such as politicians and decision-makers);

• Policy-"enablers" (in the sense of public employees, such as policy officers and thematic experts in public administrations and other type of public organisations in the field of territorial development);

• Scientists and researchers.

In relation to the policy makers, ESPON intends to address policy-makers at all administrative levels, EU national, regional and local level. They will however addressed in a different ways and with different strategies.

The representatives in the Monitoring Committee will be the reference group to address evidence and knowledge needs expressed at the national political level.

Like in the past, there will be an open dialogue and coordination with EU institutions, not only with the DG REGIO (a stakeholder of the programme) and the European Commission in general, but also with the European Parliament, EIB; Eurostat. Among the EU institution, the European Committee of the Regions holds a specific role and will play an important role in supporting ESPON for the identification of key evidence needs related specifically to local and regional territorial development and cohesion, but also as privileged partner for the implementation of the "knowledge development" activities by facilitating the access to elected policy makers at local and regional level. As in the past, specific coordination will be set up with the countries holding the presidency of the EU.

In the same way, transnational, national, regional and local stakeholders (policy makers and enablers) in all Member and Partner States will be specifically targeted.

Assuming that many territorial strategies are supported and implemented by a multi-level governance for EU-to local level, this type of constellations will also be specifically addressed.

Specific needs assessments will be implemented to gather the bottom-up needs coming from this specific target groups.

Scientist and researchers will be a specific target groups of the ESPON programme not only because they are the main actors that will be involved in the production of the evidence but also because they play a key role in relation to the knowledge development for the delivery of politically communicable messages.

The challenge for ESPON is, not only to address the needs of these three target groups, but also to design, animate and fill in the interfaces between them. Indeed, in addition to deliver knowledge, ESPON should also facilitate the up-taking process and also acting on the interfaces between the different actors.

As figure 4 points out, in practical terms, this means ESPON has to identify and to deliver on:

Evidence and knowledge needs for the three type of actors at different points of the policy cycle;

The skills needs to be able produce and, more important, to use the knowledge; and

• To fill in and support the interface between these three basic groups of actors.

Policy makers need for examples skills such as engaging citizens, understanding the policy context of evidence applications.

Policy enablers need skills such as to frame policy questions, develop research and data literacy, using evidence on different policy contexts

Researchers and scientist benefit from skills such as "language" and communication, story-telling, communicable messages for policy makers

For the different actors identified it is useful to discuss and investigate towards which respective skills ESPON activities should be directed. Indeed, the future knowledge development activities will aim at developing the skills of ESPON target groups so that they can use the evidence produced. OECD research pointed out that public actors need certain skills to be able to understand and use evidence in policymaking. In fact, literature shows that, to serve policy processes with research outputs, ESPON cannot limit itself to the provision of evidence because it is not enough for target groups to take-up and use this evidence.

On the basis of the OECD core skills for public sector innovation, the following matching of skills is identified for each target group.

Figure 4. Main skills needed by ESPON target groups to make the best use of evidence

As figure 5 points out ESPON should develop activities directed to manage and orientate the knowledge transfer process, tailoring the interventions, sustain the use of knowledge, adapting the knowledge to the specific needs and local specificities. ESPON could assume the role of a communicator broker between the three different types of actors, providing training, guidance, support to the dialogue, facilitate the access to the evidence, raise awareness.

Figure 5. A model for ESPON activities to build interface between actors

2.1.5 Indication of the specific territories targeted, including the planned use of ITI, CLLD or other territorial tools

Not applicable to the ESPON programme..

2.1.6 Planned use of financial instruments

Not applicable to the ESPON programme.

2.1.7 Indicative breakdown of the EU programme resources by type of intervention

Reference: Article 17(3)(e)(vi), Article 17(9)(c)(v)

Table 4. Dimension 1 – intervention field

Priority no Fund Specific objective Code Amount (EUR)
1 ERDF   132 Total amount of the priority

Table 5. Dimension 2 – form of financing

Priority no Fund Specific objective Code Amount (EUR)
1 ERDF   01 Total amount of the priority

Table 6. Dimension 3 – territorial delivery mechanism and territorial focus

Priority No Fund Specific objective Code Amount (EUR)
1 ERDF   48  

3 Financing plan

3.1 Financial appropriations by year

Reference: Article 17(3)(g)(i), Article 17(4)(a)-(d)

Table 7.

Fund 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Total
ERDF

(territorial cooperation goal)

6.456.574 6.585.706 6.717.419 6.851.768 6.988.803 7.128.579 7.271.151 48.000.000
ERDF programmed under Article 17(3) (Investments for Jobs and Growth goal)                
IPA III CBC4                
Neighbourhood CBC5                
IPA III6                
NDICI7                
OCTP Greenland8                
OCTP9                
Interreg Funds10                
Total                

3.2 Total financial appropriations by fund and national co-financing Reference: Article 17(4)(g)(ii), Article 17(5)(a)

Table 8.

PO No or TA Priority Fund

(as applicable)

Basis for calculation EU support (total or public) EU contribution

(a)

National contribution

(b)=(c)+(d)

Indicative breakdown of the national counterpart Total

(e)=(a)+(b)

Co-financing rate

(f)=(a)/(e)

Contributions from the third countries

(for information)

National public

(c)

National private

(d)

  Priority 1 ERDF7 total 48.000.000   12.000.000   60.000.000 80%  
IPA III CBC11                
Neighbourhood CBC12                
IPA III13                
NDICI14                
OCTP Greenland15                
OCTP16                
Interreg Funds17                
  Priority 2 (funds as above)                
  Total All funds                
    ERDF                
    IPA III CBC                
    Neighbourhood CBC                
    IPA III                
    NDICI                
    OCTP Greenland                
    OCTP                
    Interreg Funds                
  Total All funds                

4 Action taken to involve the relevant programme partners in the preparation of the Interreg programme and the role of those programme partners in the implementation, monitoring and evaluation

Reference: Article 17(3)(g)

Max 10 000 characters

ESPON aims to serve the needs of policy-makers and researchers and puts a high emphasis on involving them at every step of the programming and implementing process of the ESPON 2030 Programme.

4.1 Partnership approach for the programming

The preparation of the ESPON 2030 Programme started in 2018 and was based on a collaborative process lead by the ESPON Managing Authority involving:

• The Joint Working Group composed of representatives of all Member and Partner States, as well as the European Commission and the ESPON EGTC, Single Beneficiary of the ESPON 2020 Programme;

• Target groups and the broader public through a public consultation on the strategic orientation of the programme.

4.1.1 Joint Working Group

The countries participating in the ESPON programme formed a Joint Working Group (JWG) to prepare a proposal covering the coming funding period 2021-2027. The JWG has been meeting on a quarterly basis starting in September 2018.

The JWG aimed to create an open and transparent dialogue between the participating Member and Partner States at each stage of the discussion in order to come up with a common solid understanding and definition of the ESPON 2030 Programme.

4.1.2 Public consultation on the strategic orientation of the programme

A public consultation was conducted online from June to August 2020 and aimed at collecting views on what ESPON should focus on, in particular:

• The emerging territorial challenges ahead;

• The specific territorial evidence needed in order to tackle them; and

• The specific support in terms of knowledge development that is most useful to be provided by ESPON in the future.

Targeted respondents were policy-makers and practitioners from all administrative levels, researchers, academia, students and citizens, with particular interest for those who think that "territory matters" and that a place-based and territorial approach leads to a better understanding of the challenges ahead.

The outcome was very satisfactory both in terms of quantity and quality of the inputs provided. As figure 6 shows, 603 responses were received covering all Member and Partner States with several respondents per country. 8 respondents came from Serbia, Kosovo, Turkey, Andorra, EU institution, Brazil.

Figure 6: Geographical distribution of respondents to the ESPON 2030 public consultation

As figure 7 points out, the participation of the different types of respondents was rather balanced with 56% of policy-makers and 44% of researchers.

Figure 7: Type of respondents to the ESPON 2030 public consultation

The ESPON MA, under the mandate of the JWG, carefully considered the results of the public consultation to draft the programme proposal.

4.2 Partnership approach for the implementation

4.2.1 Consultation of stakeholders as part of strategic programming

To better serve policy-makers, on-going or upcoming policy processes/priorities need to be regularly assessed. In that context, the ESPON 2030 strategic programming approach framework foresees an annual decision-making process to launch or further complete Thematic Action Plans (TAPs).

The "ongoing needs management" represents a major shift for the identification of the needs for evidence and knowledge and will serve three main objective, gathering feedback and needs on:

- Individual and already decided/approved TAPs;

- Needs for horizontal measures;

- The strategic orientation at programme level.

The ongoing needs management will involve actors in different roles regarding the three mentioned objectives: the MC, the ECPs, the ESPON EGTC and researchers using different means (e.g. public consultation, focus group, open platform for posting and exchange, survey, etc.).

In relation to the consultation on specific TAPs , the TAP themes will be further developed in a dialogue between the MC and the ESPON EGTC.

In order to shape each TAP theme towards a TAP proposal to the MC, the right mix of evidence and knowledge activities shall be identified in a specific consultation processes involving policy-makers and researchers.

The objectives of the TAP(s) consultation process are:

- To raise the awareness of policy makers, practitioners and scientists about the specific thematic work-streams ESPON will be opening to support policymaking;

- To engage in an exchange with policy makers at all levels on the general policy needs that could be addressed and in which way;

- To engage in an exchange with scientists on the state-of-the art of the existing territorial research in the related fields of each TAP and to collect a wide range of proposals for programme research activities to ensure the relevance and added value of ESPON evidence production;

- To create a platform for exchange between policy makers/practitioners and scientists to ensure a common understanding of the frame of the policy questions, of the policy context of evidence application and appropriate stocktaking of existing evidence and research methodologies;

- To support the ESPON EGTC and the MC in shaping the TAP scope and content by identifying the specific activities to be implemented under the broader TAP theme.

The consultation is launched on the basis of a TAP consultation document (online content presenting the general scope of the TAP, the process itself and providing guidance on how to participate).

The consultation on the TAP shall be organized as a process rather than as one single event and will include several steps:

1) Kick-off information day widely promoted and open to all interested potential contributors from policy and science sides;

2) Online interactive feedbacks during a specific time-frame18 ;

3) A series of specific focus groups to deepen the discussion on certain elements/aspects.

In conclusion, the partnership approach in embedded in the strategic programming of the TAPs as it ensure ongoing involvement and consultation of policy stakeholders and researchers during the entire implementation of the programme.

4.2.2 Partnership approach for the implementation, monitoring and evaluation

The monitoring of the TAPs will ensure the participation of stakeholders in the monitoring and evaluation of the programme, ensuring that needs raised by member countries are properly identified and that the main policy questions raised by stakeholders are coherently and meaningfully addressed.

The monitoring is based on a regular reporting presented by the EGTC to the MC for discussion. In order to ensure the participation of all MC members in the monitoring of the TAPs implementation, the process will be organised in two ways:

• by an info note;

• by periodical discussions approximately once per year per TAP.

The scientific steering of a TAP should involve scientists, as individual or group of experts in advisory panels. This steering will be optional and proposed either by the EGTC or requested by the MC at the start or during the implementation of the TAP. If the request comes from the MC, the costs will be covered by the Technical Assistance of the programme.

A specific optional monitoring of certain individual activities of TAPs and horizontal measures shall be implemented only in cases where the MC or the ESPON EGTC see a particular strategic benefit. In case of a request for an advisory panel by the MC, the costs will be borne by the Technical Assistance. The advisory panels can involve MC members/practitioners and scientists, depending on the needs.

Figure 8 provides an overview on the different types of optional advisory panels.

Figure 8: Policy and scientific steering at Programme, TAPs and individual activities level.

ESPON activities are responding to policy needs, jointly identified by the MC members and are not necessarily linked to geographical considerations. Yet, demands can vary regarding certain subjects between countries. However, ESPON should compile country-specific information regularly from its studies, and initiate interactive policy learning activities, identifying good practices and policy initiatives at national and regional level with the help of the Member States and the national contact points.

A close monitoring of the geographical balance will be ensured to strive for a balanced allocation of activities and use of resources across countries, and a balanced participation of actors.

The balanced geographical distribution of activities has to be seen across all activities and in the view of specific national needs for policy processes, specific deliveries for the countries, case studies, participation in targeted analysis or localisation of events regarding evidence and knowledge.

The principle of balanced geographical allocation cannot directly refer to the participation of researchers in the public procurement procedures of the ESPON EGTC which are focused on the quality of the service. This has always been the basic principle for ESPON contracting, and is the only way for regulatory reasons.

In conclusion, what counts for the geographical balance of the ESPON is the overall service delivered in the countries participating in ESPON. Beyond that, ESPON recognizes the importance of a more inclusive participation of research institutes from all participating countries, which positively affects the research done as well as the awareness about ESPON in the different countries. In that view, geographical balance is a long term goal over the whole programming period. The EGTC will be asked to implement remedial actions such as awareness raising measures in case the monitoring indicates a clear lack of balance.

5 Approach to communication and visibility for the Interreg programme (objectives, target audiences, communication channels, including social media outreach, where appropriate, planned budget and relevant indicators for monitoring and evaluation)

Reference: Article 17(3)(h)

Max 4500 characters

The communication strategy of ESPON 2030 refers to how to communicate towards target groups to support the programme objectives. It is coordinated with the knowledge development, capitalisation and outreach activities of the Single Beneficiary in charge of implementing Priority 1 of programme.

Its implementation, including any revision, will be carried out in close partnership with the MC, which will support a simple dissemination of information on communication activities, when necessary. The communication strategy is an ongoing and evolving process.

5.1 Objectives

The communication strategy aims to improve the uptake of ESPON evidence by increasing the visibility and the accessibility of the ESPON knowledge as well as by developing the absolute number of "ESPON users" among the main target groups and all potential audiences, hence to increase the ESPON user base and the uptake of ESPON content.

The communication objectives derive from the overall goals of the Programme:

• Make the Programme knowledge base more easily accessible to target groups and other bodies interested including possible "multipliers" and the wider public;

• Raise awareness about ESPON added value and show the achievements of the Programme;

• Further develop the community of ESPON users while engaging with target groups to deliver tailored support and ensure the effective use of ESPON outputs;

• Inform potential service providers about funding and work opportunities ESPON offers.

5.2 Activities

The MA will carry through the following key communication and visibility activities:

• Programme launching activities at country and European levels

• Bi-annual information activities presenting the main achievements of the ESPON 2030 Programme

• Annual information activity via direct mailing to target groups and the wider public

• Final event in 2028 winding up the communication activities during the 7 years of the ESPON 2030 Programme

• ESPON MA webpage with information on:

o The Programme goals, budget and management;

o Any consultation process undertaken, including surveys on achievements and stakeholders feedback;

o Evaluation;

o List of operations and beneficiaries;

• The MA will display the Union emblem at its premises in Luxembourg.

The Single Beneficiary via the knowledge development strand will support the communication strategy at programme level by disseminating ESPON research findings and the territorial evidence produced.

A holistic approach on all communication channels available will be implemented as to increase programme’s visibility and promotion of ESPON evidence to a broader audience.

5.3 Audiences

The communication activities will target the groups mentioned in section 2.1.4, in particular:

• European policymakers, in particular in the field of Cohesion Policy as well as other sectoral/thematic policies and programmes, particularly those currently not fully articulating their territorial approach;

• National policymakers responsible for territorial cohesion, ETC programmes, macro-regional strategies and Cohesion Policy implementation at national level, as well as other relevant fields;

• Authorities implementing ESIF programmes;

• Regional and local policymakers/practitioners responsible for territorial development and planning and/or involved in cooperation across borders in larger territories;

• Academia including students, researchers (public and private sector);

• Organisations promoting regional/urban interests at national, EU or international level;

• Organisations from the private sector and wider European audiences;

• Journalists at local, regional, national and European level.

5.4 Monitoring

The ESPON MA will inform the ESPON MC once a year about the progress in the implementation of the communication strategy and the planned activities for the following year.

Financial resources for the communication strategy will be made available as part of the programme’s budget for horizontal measures and as part of technical assistance, in accordance with the principle of proportionality. The total budget foreseen is EUR 1.240.419.

The following indicators will monitor the implementation of the communication strategy:

- Number of seminars (with a target of 16 seminars during the programming period)

- Number of annual information activity in the form of direct mailing to the target groups of the programme, to beneficiaries, "multipliers" and the wider public (with a target of 8 direct mailing)

- Programme website (with a target of 1 Programme/Single Operation website)

6 Indication of support to small-scale projects, inclusing small projects within small project funds provisions

Reference: point (i) of Article 17(3), Article 24

Max 7000 characters

Not applicable to the ESPON programme.

7 Implementing provisions

7.1 Programme authorities

Reference: Article 17(6)(a)

Table 9.

Programme authorities Name of the institution [255] Contact name [200] E-mail [200]
Managing authority Ministry of Energy and Spatial Planning Department of Spatial Planning Thiemo W. Eser Thiemo.Eser@mat.etat.lu
National authority (for programmes with participating third countries, if appropriate) n.a. n.a. n.a.
Audit authority Inspection Générale des Finances Laurent Sanavia audit-eu@igf.etat.lu
Group of auditors representatives n.a. n.a. n.a.
Body to which the payments are to be made by the Commission Ministry of Energy and Spatial Planning Department of Spatial Planning Thiemo W. Eser Thiemo.Eser@mat.etat.lu

7.2 Procedure for setting up the joint secretariat

Reference: Article 17(6)(b)

Max 3500 characters

Due to the size and the organisational structure of the ESPON 2030 Programme with only one Single Operation and in order to keep the administrative and financial burden as low as possible, the ESPON MA shall assume the function and tasks of the Joint Secretariat relevant for the implementation of the programme and shall assist the ESPON MC and the Certifying Authority in carrying out its tasks.

On-going information and assistance to the Single Beneficiary shall also be provided in order to support a sound and correct implementation of the Single Operation.

Limited staff necessary to support the ESPON MA will be contracted via the GIE LERAS and the work space will be available at the location of the ESPON MA for a smooth functioning of the secretarial function with the MA.

7.3 Apportionment of liabilities among participating Member States and where applicable, the third countries and OCTs, in the event of financial corrections imposed by the managing authority or the Commission

Reference: Article 17(6)(c)

Max 10 500 characters

Appointment of liabilities

The situation regarding the ESPON 2030 Programme and the establishment of a Single Beneficiary is particular as only two entities will receive subsidies so the cases of liability can be rather clearly allocated.

On one hand, the Single Beneficiary under the Grant Agreement will receive the all funding allocated under the Priority 1. On the other, as stated in Article 30(5)(b) CPR, the reimbursement of Technical Assistance to the MA is made, by applying the percentages set out in Article 26(2)(c) ETC Regulation (8% for Interreg C programmes including ESPON) to the eligible expenditure included in each payment application. Therefore, by the application of this simplified method of flat-rate payment, the eligibility of expenditure of Technical Assistance will not be subject to controls or audits.

In case of occurrence of ineligible expenditure or irregularities with financial impacts in the use of funding by the Single Beneficiary the financial liability shall be borne by the Single Beneficiary. In case the Single Beneficiary is not able to cover these costs, the members of the Single Beneficiary are liable. In order to support the members of the Single Beneficiary regarding a financial burden resulting from their unlimited liability in relation to the implementation of the ERDF-funding allocated under the Grant Agreement, a dedicated liability mechanism will be set up (hereinafter referred to as Liability Mechanism).

The Liability Mechanism shall guarantee the financing of all ineligible cost that eventually occurs during the implementation of the Single Operation. The Liability Mechanism shall be financed by all States participating in the ESPON 2030 Programme up to a maximum of 2% of the ineligible costs in relation to the total ERDF of the budget to be assigned to the Single Beneficiary of the ESPON 2030 Programme. The Grand Duchy of Luxembourg, as the State where the ESPON EGTC is located, shall cover all ineligible expenditure beyond the threshold of 2% of the ERDF allocated by the Grant Agreement, which may occur during the implementation of the ESPON operation.

The purpose, size of financing and practical operation of the Liability Mechanism is described in a specific "Reference Document on the Liability Mechanism" which shall be an Annex to the Agreement between Luxembourg and the Member and Partner States on the ESPON 2020 programme. By the definition of the chain of liabilities, any potentially occurring recovery of irregular expenditure from the Single Beneficiary to the ESPON MA is ensured.

Reduction and recovery of payments from the Single Beneficiary

The ESPON Managing Authority (MA) shall ensure that any amount paid as a result of an irregularity is recovered from the Single Operation. The ESPON MA shall also recover funds from the Single Beneficiary in case of a termination of the Grant Agreement in full or in part based on the conditions defined in the Grant Agreement. In principle, if the Single Beneficiary does not succeed in securing repayment, the Member State where the Single Beneficiary is located, i.e. Luxembourg where the ESPON EGTC is registered, shall reimburse the ESPON MA based on Article 50(2) ETC regulation. Details on the procedure will be included in the description of the management and control system to be established in accordance with Article 63(9) CPR.

The ESPON MA shall be responsible for reimbursing the amounts concerned to the general budget of the Union in accordance with the apportionment of liabilities among the participating Member States as laid down in Article 50 ETC regulation.

8 Use of unit costs, lump sums, flat rates and financing not linked to costs

Reference: Articles 88 and 89 CPR

Table 10. Use of unit costs, lump sums, flat rates and financing not linked to costs

Intended use of Articles 88 and 89 YES NO
From the adoption programme will make use of reimbursement of eligible expenditure based on unit costs, lump sums and flat rates under priority according to Article 88 CPR (if yes, fill in Appendix 1)  
From the adoption programme will make use of financing not linked to costs according to Article 89 CPR (if yes, fill in Appendix 2)  

Appendices

Map 1: Map of the programme area

Not applicable to the ESPON programme.

Appendix 0: Figures of the Programme document

See separate file 1.a: No figures can be inserted in the Programme document itself, and therefore are replace by hyperlinks and in addition for the sake of readability as Appendix to the Programme document.

Appendix 1: Union contribution based on unit costs, lump sums and flat rates

Template for submitting data for the consideration of the Commission (Article 88 CPR)

See separate files 1.b and 1.c:

• 1.b SCO_description_flat rate of Staff costs

• 1.c SCO_description_flat rate of Knowledge development

Appendix 2: Union contribution based on financing not linked to costs

Not relevant for the ESPON programme.

Appendix 3: List of planned operations of strategic importance with a timetable

Not applicable to the ESPON programme.


1 "Green Recovery: Reboot & Reboost our economies for a sustainable future", Call for mobilisation, 14 April 2020.

2 The city and spatial justice, Edward W. Soja, 2009.

3 Sibiu Declaration of the informal EU27 leaders' meeting in May 2019.

4 Interreg A, external cross-border cooperation

5 Interreg A, external cross-border cooperation

6 Interreg B and C

7 Interreg B and C

8 Interreg B and C

9 Interreg C and D

10 ERDF, IPA III, NDICI or OCTP, where as single amount under Interreg B and C

7 When ERDF resources correspond to amounts programmed in accordance with Article 17(3), it shall be specified.

11 Interreg A, external cross-border cooperation

12 Interreg A, external cross-border cooperation

13 Interreg B and C

14 Interreg B and C

15 Interreg B and C

16 Interreg C and D

17 ERDF, IPA III, NDICI or OCTP, where as single amount under Interreg B and C

18 Should an interactive online feedback platform should not be possible to implement for technical reasons for the first TAPs an online survey will be set up to allow written feedbacks during a specific time-frame.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

"ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas 2.5 redakcija - tulkojums latviešu valodā

2021. gada 13. jūlija versija

"ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programma

Projekta versija 2.5

Tulkojums no oficiālā dokumenta "ESPON 2030 Cooperation Programme"

(Iekšējais dokuments, nav paredzēts izplatīšanai)

Satura rādītājs

1 Kopīgās programmas stratēģija: galvenie izstrādes izaicinājumi un politikas atbildes pasākumi

1.1 Programmas teritorija (nav nepieciešama Interreg C programmām)

1.2 Kopīgās programmas stratēģija: Galveno kopīgo izaicinājumu kopsavilkums, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kā arī nevienlīdzības, kopīgās vajadzības pēc investīcijām, papildinājumus un sinerģiju ar citām atbalsta formām, pagātnē gūtās atziņas, makroreģionālās stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kad uz programmas teritoriju pilnībā vai daļēji attiecas viena vai vairākas stratēģijas

1.2.1 Galvenie kopīgie izaicinājumi

1.2.2 Kopīgas investīciju vajadzības

1.2.3 Pagātnē gūtās atziņas

1.2.4 Papildināmība un sinerģija ar Kohēzijas politiku un citām teritoriālajām stratēģijām

1.2.5 "ESPON 2030" programmas pievienotā vērtība un specifiskā pieeja – visa pamatā ir teritoriālā dimensija

1.2.5.1 Liecību izstrādes tematiskais fokuss

1.2.5.2 Sagatavot liecības praktiskai pielietošanai – informācijas sagatavošana ieinteresētajām personām..

1.2.5.3 Pastāvīga vajadzību pārvaldība

1.2.6 Papildināmība un sinerģija ar citiem dalībniekiem un programmām

1.3 Politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, attiecīgo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta formu izvēles pamatojums, attiecīgā gadījumā aizpildot trūkstošos posmus pārrobežu infrastruktūrā

2 Prioritātes

2.1 Prioritātes nosaukums

2.1.1 Specifiskais atbalsta mērķis (atkārtots katram izvēlētajam specifiskajam mērķim, attiecībā uz prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība)

2.1.2 Saistītie rīcības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

2.1.3 Rādītāji

2.1.4 Galvenās mērķa grupas

2.1.5 Norāde uz konkrētām mērķa teritorijām, tostarp plānotā ITI, CLLD vai citu teritoriālo rīku izmantošana

2.1.6 Plānotais finanšu instrumentu pielietojums

2.1.7 ES programmas resursu indikatīvais sadalījums pēc intervences veida

3 Finansēšanas plāns

3.1 Finanšu apropriācijas pa gadiem

3.2 Kopējās finanšu apropriācijas pēc finansējuma un valsts līdzfinansējuma Atsauce: 17. panta 4. daļas g) punkta i) apakšpunkts, 17. panta 5. daļas a) punkts

4 Veiktās darbības, lai iesaistītu attiecīgos programmas partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmas partneru loma īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā

4.1 Partnerības pieeja programmas izstrādei

4.1.1 Apvienotā darba grupa

4.1.2 Programmas publiskā apspriede un stratēģiskā orientācija

4.2 Partnerības pieeja īstenošanas procesam

4.2.1 Apspriešanās ar ieinteresētajām personām stratēģiskās programmas izstrādes ietvaros

4.2.2 Partnerības pieeja īstenošanas procesam, uzraudzībai un novērtēšanai

5 Pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības jomā (mērķi, mērķa auditorijas, saziņas kanāli, tostarp izplatīšana sociālajos medijos, ja nepieciešams, plānotais budžets un attiecīgi uzraudzības un novērtēšanas rādītāji)

5.1 Mērķi

5.2 Darbības

5.3 Mērķauditorijas

5.4 Uzraudzība

6 Norāde par atbalstu maza mēroga projektiem, iekļaujot mazos projektus mazo projektu fondu noteikumos

7 Noteikumu īstenošana

7.1 Programmas institūcijas

7.2 Kopīgā sekretariāta izveidošanas kārtība

7.3 Atbildības sadalījums starp iesaistītajām dalībvalstīm un, ja attiecas, trešajām valstīm un OCT gadījumā, ja tiek veiktas finansiālas korekcijas, ko ievieš Vadošā iestāde vai Komisija

8 Vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

Pielikumi

1. karte: Programmas teritorijas karte

0. pielikums: Programmas dokumenta attēli

1. pielikums: Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotajām likmēm

2. pielikums: Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām

3. pielikums: Plānoto stratēģisko darbību saraksts un izpildes grafiks

KKI 2021TC16RFIR004
Nosaukums "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programma
Versija V 1
Pirmais gads 2021
Pēdējais gads 2029
Piemērojams no 01.01.2021.
Piemērojams līdz 31.12.2029.
Komisijas lēmuma numurs  
Komisijas lēmuma datums  
Lēmuma par programmas izmaiņām numurs  
Lēmuma par programmas izmaiņām spēkā stāšanās datums  
Programmā ietvertie NUTS reģioni  
Sadarbības virziens C

Izmantotie saīsinājumi

DATER Luksemburgas Lielhercogistes Ilgtspējīgas attīstības un infrastruktūras plānošanas ministrijas Telpiskās plānošanas un attīstības departaments
DU Darba uzdevumi
DV Dalībvalsts
EK Eiropas Komisija
EKP "ESPON" programmas kontaktpunkti
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ETS Eiropas teritoriālā sadarbība
ETSG Eiropas teritoriālās sadarbības grupa
e-MS Elektroniskā uzraudzības sistēma
GIE LERAS Ekonomisko interešu grupa "Luksemburgas Eiropas pētniecības un administrācijas atbalsts"
IT Informācijas tehnoloģijas
KNR Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
OLAF Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai
PV Partnervalsts
RI Revīzijas iestāde
TA2030 Teritoriālās attīstības programma 2030. gadam
TDP Tematiskais darba plāns
TP Tehniskā palīdzība
UK Uzraudzības komiteja
VI Vadošā iestāde
VKS Vadības un kontroles sistēma

1 Kopīgās programmas stratēģija: galvenie izstrādes izaicinājumi un politikas atbildes pasākumi

1.1 Programmas teritorija (nav nepieciešama Interreg C programmām)

Nav nepieciešama "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmai (turpmāk – "ESPON 2030" programma).

1.2 Kopīgās programmas stratēģija: Galveno kopīgo izaicinājumu kopsavilkums, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kā arī nevienlīdzības, kopīgās vajadzības pēc investīcijām, papildinājumus un sinerģiju ar citām atbalsta formām, pagātnē gūtās atziņas, makroreģionālās stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kad uz programmas teritoriju pilnībā vai daļēji attiecas viena vai vairākas stratēģijas.

Atsauce: Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas (ES) Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kā arī ārējiem finanšu atbalsta instrumentiem saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) (turpmāk tekstā – Interreg regula) 17. panta 3. daļas b) punkts, 17. panta 9. daļas b) punkts

Līdz 50 000 rakstzīmēm

Izpratnes veidošana par Eiropas teritoriju ietekmējošajiem izaicinājumiem, virzītājspēkiem un tendencēm, kā arī to ietekme uz teritoriālo attīstību joprojām ir tikpat būtiska, kā 2002. gadā, kad tika izveidota pirmā Eiropas Teritorijas plānošanas un kohēzijas novērošanas tīkla (turpmāk - ESPON) programma. Eiropas teritoriālā kohēzija šobrīd ir kļuvusi par vēl grūtāk sasniedzamu mērķi, ņemot vērā arvien pieaugošo izaicinājumu skaitu. Atšķirības un nevienlīdzība starp dažādiem cilvēkiem un vietām pieprasa ieguldīt ievērojamu saskaņotu darbu, lai izveidotu noturīgas teritorijas un spētu stāties pretī dziļām, vēl nepieredzēta apmēra krīzēm, un šīs problēmas ir jārisina kontekstā, ko raksturo vides pārmaiņas, ekonomiskā pāreja un tehnoloģiskās pārmaiņas, kas sarežģī politisku lēmumu pieņemšanas procesu.

1.2.1 Galvenie kopīgie izaicinājumi

Ziņojumā par Eiropas teritorijas stāvokli (ESPON, 2019) tika uzsvērts, ka sociāli ekonomiskās attīstības, ainavas, kultūras un politikas ziņā Eiropa kļūst arvien sadrumstalotāka. Konkrētāk – atšķirību pieaugums ir izteiktāks starp reģioniem, pašvaldībām un apkaimēm nekā starp valstīm, tādēļ ir nepieciešams īstenot teritoriālu un funkcionālu pieeju un jo īpaši sniegt mērķtiecīgāku atbalsts ES pilsoņiem mazāk attīstītajās vietās, jo sociālekonomisko problēmu koncentrācija var novest pie ar pārvaldību saistītām problēmām.

Šī sadrumstalotība atklāj kritiskas tendences, kas ietekmē Eiropas teritorijas un pilsoņus:

• Reģionālo atšķirību pieaugums un polarizācija starp cilvēkiem un vietām noved pie politiskas nestabilitātes (vietas, kas ir "atstātas novārtā");

• Ilgstoša sašķeltība (ziemeļi-dienvidi, austrumi-rietumi, pilsēta-lauki);

• Visos mērogos palielinās savstarpējo atkarību izraisošas plūsmas kā notiekošās attīstības blakusefekts un ārējā ietekme, izrietot no tehnoloģijām un tīkliem, kuri pārvar milzīgus attālumus un rada "jaunas ģeogrāfijas";

• Ekonomiskā, sociālā un kultūras polarizācija, kas apdraud reģionu integrāciju un savstarpējo atkarību, tostarp attiecīgā gadījumā kaimiņattiecību dimensiju.

ESPON risināmie uzdevumi iezīmē dinamisku, evolucionāru situāciju, kam var būt pozitīva vai negatīva ietekme uz teritoriālo attīstību. Piedāvātais izaicinājumu kopums identificē konkrētus virzītājus, kas slēpjas aiz katras problēmas un rada specifiskas sekas, kuras atspoguļojas galvenajās teritoriālajās tendencēs (skatīt arī 1. attēlu).

1. izaicinājums: Klimata izmaiņas, ko virza: klimata pārmaiņas, ekosistēmu iznīkšana un resursu izsīkšana – kā rezultātā: tiek zaudēti ģeogrāfiski daudzveidīgi bioloģiskās daudzveidības modeļi, augsne degradējas un pārtuksnešojas, saldūdens piegādes un pārtikas ražošana tiek apgrūtināta, kā arī tiek radīti draudi veselībai.

2. izaicinājums: Sociālās atšķirības, ko virza: novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās, ieceļošana un migrācija – kā rezultātā: rodas kontrastējoša teritoriāla piekļuve kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, darba tirgum un mājokļiem, kā arī jaunās sociālās atstumtības, segregācijas un marginalizācijas zonas.

3. izaicinājums: Ekonomiskā pāreja, ko virza: viedā specializācija, inovācijas – kā rezultātā: rodas (1) nevienlīdzīgas teritoriālās trajektorijas uz zināšanām un aprites ekonomiku atkarībā no izglītības kvalitātes, pētnieciskajām prasmēm, zināšanu un inovāciju izplatības, kā arī (2) nevienādas spējas veidot ekonomisko noturību pret nenoteiktību, kas saistīta ar globālo konkurences spiedienu.

4. izaicinājums: Tehnoloģiskās pārmaiņas, ko virza: digitalizācija, automatizācija un robotizācija – kā rezultātā: veidojas teritoriāli nevienmērīgs progress virzībā uz digitālo ekonomiku un tīklveida sabiedrību atkarībā no strukturālo izmaiņu absorbcijas spējas.

5. izaicinājums: Daudzlīmeņu pārvaldība, ko virza: pieaugoša lēmumu pieņemšanas sarežģītība ar daudzām ieinteresētajām personām un vienlīdzīgām pilnvarām – kā rezultātā: tiek radītas dažādas iespējas pāriet no hierarhiskām, administratīvām teritoriālās pārvaldības struktūrām uz funkcionālu pārvaldību, pieņemot konkrētā vietā balstītas, uz līdzdalību un sadarbību vērstas pieejas.

1. attēls: "ESPON 2030" programmas teritoriālā tendence – cēlonis/virzītājspēks – teritoriālie izaicinājumi – rezultāti

1.2.2 Kopīgas investīciju vajadzības

Neattiecas uz "ESPON 2030" programmu.

1.2.3 Pagātnē gūtās atziņas

Kopš tās izveides 2002. gadā ESPON ir devusi ieguldījumu politikas izstrādē, veicot teritoriālu tendenču analīzi un iegūstot datus un zināšanas, kas palīdz politikas veidotājiem visā Eiropā visos līmeņos.

Pirmkārt, 2002. gadā uzsāktās "ESPON 2006" programmas misija bija sniegt ieguldījumu politikas veidošanā, atklājot un veidojot izpratni par telpiskām tendencēm, kā arī rosinot pielāgot politiku visos valdības līmeņos ar nolūku sekmēt labāku nozaru koordināciju. Programma galvenokārt finansēja lietišķās izpētes projektus ar stingru teritoriālu pieeju. Tematisko projektu mērķis bija analizēt teritoriālās tendences un labāk izprast Eiropas teritoriju un teritoriālo attīstību.

Šī pieeja tika turpināta un attīstīta tālāk "ESPON 2013" programmā, kuras mērķis bija arvien paplašināt Eiropas mēroga liecības, lai potenciāli sniegt ieguvumus politikas veidotājiem visā Eiropā visos līmeņos. "ESPON 2013" stratēģijas ideja bija tā, ka politikas veidotājiem, kas nodarbojas ar reģionu un lielāku teritoriju attīstību, politikas izstrāde jāveic, pamatojoties uz liecībām un salīdzināmu informāciju par reģioniem, kā arī informāciju par ilgtermiņa attīstību un perspektīvām. Turklāt "ESPON 2013" programma bija saistīta ar Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju un sniedza liecības par teritoriālajiem potenciāliem reģionālās konkurētspējas un teritoriālās kohēzijas uzlabošanai.

"ESPON 2020" programmas misijas formulējums tika pilnveidots un paplašināts, lai atbalstītu ES Kohēzijas politikas un citu nozaru politiku un programmu efektivitātes stiprināšanu saskaņā ar Eiropas strukturālo investīciju (ESI) fondiem, kā arī valstu un reģionālo teritoriālās attīstības politiku.

ESPON praktiķu un lietotāju sadarbības process (sabiedriskā apspriešana un darbsemināri, kas tika veikti 2019. un 2020. gadā) ļāva apkopot informāciju par stiprajām pusēm, kuras "ESPON 2030" programmai vajadzētu attīstīt, un trūkumiem, kuri jāierobežo.

Pozitīvie aspekti, kurus ESPON vajadzētu stiprināt un attīstīt, ir šādi:

• Viena no ESPON specialitātēm, pateicoties tuvībai ar lietotājiem, ir politikas naratīvu veidošana politikas veidotājiem;

• Ātra atbilde uz politikas vajadzībām;

• Sadarbība ar un starp EK, dalībvalstīm, universitātēm un citiem Eiropas tīkliem;

• Plašs saziņas un informēšanas pasākumu klāsts, lai uzrunātu plašāku auditoriju;

• Mērķtiecīga analīze savieno zinātniekus ar politikas veidotāju pusi un iepazīstina tos ar Eiropas perspektīvām;

• Plašs tematu klāsts/daudzveidība, kas ļauj veikt salīdzināšanu ES mērogā;

• Teritorijas attīstības veicināšana kā pētniecības joma;

• Inovatīvu metodiku izstrāde (TIA, klimata pārmaiņas, finanšu instrumentu novērtējums);

• Atbalsts saitēm starp vairākiem instrumentiem ES ietvaros (piemērs: ESPON un "Interact on Migration");

• Politikas izaicinājumi teritoriālā līmenī kļūst arvien sarežģītāki: ESPON palīdz padarīt tos saprotamus.

Identificētie ESPON trūkumi un turpmākās attīstības jomas:

• Pārmērīgs uzsvars uz rādītājiem un uzraudzību;

• Ieinteresēto personu neiesaistīšanās, izņemot mērķa analīzes ietvaros;

• Nepietiekami mērķtiecīga informēšana/tīklošanās;

• Pētnieku neiesaistīšanās informēšanas procesā;

• Samazināta EKP tīkla izmantošana;

• Zems dažu specifisku rīku izmantošanas līmenis (reālās vajadzības);

• Pētījuma pievienotā vērtība netiek pietiekami novērtēta/apsvērta;

• ESPON nav pietiekami aktivizējusi atbalsta tīklus, piemēram, Eiropas un valstu reģionālo un vietējo iestāžu vai teritoriālo pētnieku tīklus;

• Daļa satura joprojām ir pārāk vispārīga, nav pietiekami pielāgota;

• Pastāvīgas kvalitātes trūkums;

• Nepietiekama apmaiņa un sadarbība ar pētniekiem un starp tiem;

• Vāji ieteikumi/padomi politikas jomā, kas izriet no lietišķo pētījumu projektiem;

• ESPON liecību izstrādes procesā ne vienmēr tiek konsekventi atspoguļota teritoriālā dimensija.

Turklāt arvien spēcīgāk izkristalizējas nepieciešamība pielāgot pētniecības darbu atbilstoši politikas vajadzībām un procesiem, kā arī pieaug pieprasījums pēc turpmākas saiknes starp akadēmiskajām aprindām un politikas veidotājiem:

• Politikas veidotāji dod priekšroku mērķtiecīgam, tiešam un lietošanai gatavam atbalstam (scenāriji, mērķtiecīgi pētījumi, dati, kartes un vizualizācijas rezultāti) politikas procesu izstrādei.

• Politikas veidotāji pauž nepārprotamu vajadzību pēc informatīviem pasākumiem, kas ietver mijiedarbību, konkrētu atbalstu un savstarpēju mācīšanos, piemēram: Savstarpējās aktivitātes, praktiskas nodarbības, aktīvi izpratnes veidošanas pasākumi, semināri, konferences utt.

• Pētnieki salīdzinājumā ar politikas veidotājiem augstāku prioritāti piešķir informatīvu materiālu (publikācijas, nostājas izklāsti, politikas prototipi) izstrādei un izsaka mazāku interesi par tiešu atbalstu politikas veidotājiem (piemēram, papildu pasākumi un praktiskās nodarbības).

• Ieinteresētās personas pieprasa augstāku apmaiņas līmeni starp pētniecības un politikas pusēm, vairāk iesaistot politikas veidošanas pusi, kā arī paplašinot un nostiprinot akadēmisko aprindu līdzdalību.

1.2.4 Papildināmība un sinerģija ar Kohēzijas politiku un citām teritoriālajām stratēģijām

ESPON galvenā misija ir sniegt liecības, datus un padomus politikas veidotājiem.

ESPON sagatavoto liecību un zināšanu mērķis cita starpā ir atbalstīt teritoriālo tendenču un stratēģiju, tostarp starpvalstu mērogā, piemēram, makroreģionālo stratēģiju, jūras baseina stratēģiju, kā arī jebkura veida funkcionālu pieeju piemēram, pārrobežu vai administratīvo robežu pilsētu/metropoles stratēģiju, izstrādi un analīzi dažādos mērogos. ESPON izstrādātie rezultāti un zināšanu bāze ir atbilstošs informācijas avots šādām stratēģijām ES, valsts un reģionālā līmenī.

ESPON pētījumi un darbības ir izteikti nozīmīgas Kohēzijas politikas plānošanā, jo īpaši, lai veicinātu tās efektivitāti (Interreg regulas 10. apsvērums), Eiropas zaļā kursa, Taisnīgas pārkārtošanās un Atveseļošanās, kā arī Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam (TA2030) procesu ietvaros. ESPON turpina atbalstīt šos procesus, veidojot politikas kopsavilkumus, teritoriālo liecību ziņojumus, izmantojot teritoriālās uzraudzības rīkus un citus īpašus pētījumus, kas tiek organizēti pēc attiecīgo ESPON dalībvalstu un attiecīgo starpvaldību tīklu pieprasījuma. Daļa no "ESPON 2030" programmas rezultātiem veicinās Kohēzijas politikas procesu un Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

1.2.5 "ESPON 2030" programmas pievienotā vērtība un specifiskā pieeja – visa pamatā ir teritoriālā dimensija

Kopš 2002. gada ESPON organizē un finansē lietišķos pētījumus, uz vietējā kontekstā balstītas analīzes un datu vākšanu, lai atbalstītu teritoriālās attīstības politikas veidošanu Eiropā ar liecībām, sistemātiskiem datiem, kartēm, politikas ieteikumiem un Eiropas mēroga salīdzinošo analīzi. ESPON palīdz reģioniem, pilsētām un valstu valdībām uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti, atbalstot to politiku un stratēģiju izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

ESPON uzdevums ir sniegt analītiskas liecības par apzinātajām teritoriālajām problēmām un to iznākumiem, kā arī ieteikt koordinētas politikas pieejas to risināšanai.

Turklāt ESPON ir iekļauta Kohēzijas politikā, un tai būtu jāsekmē tās galvenie mērķi un tā efektivitāte (Interreg regulas 10. apsvērums), vienlaikus atbalstot arī ES Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot teritoriālajai kohēzijai. Kā redzams 2. attēlā, programma pievēršas arī ES nozaru politikas teritoriālās kohēzijas aspektam. Tādā pašā veidā ESPON veicina valstu, reģionālo un vietējo politiku attīstību. Zaļais kurss un COVID-19 pēckrīzes atveseļošanās stratēģija paplašina ESPON turpmākās programmas ietvaru; tomēr ESPON aktivitātēm ir nepieciešama mērķtiecīgāka orientācija.

2. attēls: ESPON atbalsts teritoriālās politikas pasākumiem no ES vietējam/reģionālajam līmenim

Ņemot vērā galvenos teritoriālos izaicinājumus un ES dalībvalstu noteikto teritoriālās kohēzijas politikas ietvaru, "ESPON 2030" programmai būtu jāpilda šāda misija, kā aprakstīts 3. attēlā:

"ESPON nodrošina teritoriālas liecības, lai palīdzētu ieinteresētajām personām visos līmeņos panākt zaļo pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot taisnīgus dzīves apstākļus visiem cilvēkiem visās vietās."

"ESPON 2030" programma pievēršas ZAĻAJAI pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku un TAISNĪGU dzīves apstākļu un iespēju nodrošināšanai visiem cilvēkiem visās vietās, izmantojot TERITORIĀLI funkcionālu un uz konkrētu vietu balstītu perspektīvu.

3. attēls: "ESPON 2030" pamatuzdevums: Ar liecībām pretim zaļai, taisnīgai un teritoriālai nākotnei

"ESPON 2030" programma plāno atbalstīt politikas veidotājus visos līmeņos, sniedzot teritoriālas liecības un zināšanas politikas risinājumu izstrādei. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ES teritoriju atveseļošanai no krīzēm un noturības pret tām stiprināšanai, panākot zaļu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot taisnīgus dzīves apstākļus visiem cilvēkiem visās vietās.

1.2.5.1 Liecību izstrādes tematiskais fokuss

Teritoriālā, starpnozaru un funkcionālā perspektīva ir ESPON liecību un zināšanu stūrakmens. Tas palīdz valstu ieinteresētajām personām atrast piemērotus un koordinētus politikas risinājumus dažādās nozarēs un valdības līmeņos, lai nodrošinātu ieguvumus Eiropas pilsoņiem.

Šajā kontekstā "ESPON 2030" programmai jākoncentrējas uz divām galvenajām tēmām, kas ietver lielāko daļu kohēzijas un Eiropas teritoriju harmoniskas attīstības problēmu un izaicinājumu:

• Zaļā pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku;

• Taisnīgi dzīves apstākļi visās vietās un visiem cilvēkiem.

ZAĻĀ pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku

Pēdējās desmitgadēs pāreja uz ekonomiku, ko raksturo zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, vai klimatneitrālu ekonomiku ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Eiropas reģionu un pilsētu izaicinājumiem.

Klimata pārmaiņas ietekmē visu Eiropu, taču atšķirīgā veidā atkarībā no teritoriju dabiskajām raksturīpašībām un to gatavības pievērsties vides riskiem. Teritoriālo neaizsargātību pret klimata pārmaiņām galvenokārt ietekmē:

• Pakļautība dabas katastrofām vai ar dabas apdraudējumu saistītiem riskiem;

• Zemes izmantošana un/vai zaļās infrastruktūras tīklu potenciāls; un

• Sociālekonomiskās attīstības līmenis, kas nepieciešams, lai rastos interese iesaistīties riska mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, jo īpaši aprites uzņēmējdarbības modeļos.

Pāreja uz videi nekaitīgāku ekonomiku ietver virkni pārmaiņu dažādās jomās, sākot no uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī patēriņa paradumiem, līdz enerģijas ražošanai un izmantošanai, kā arī oglekļa emisiju samazināšanai. Ieinteresētajām pusēm visos valdību līmeņos jāpielāgojas klimata pārmaiņām un jāpievēršas vides apdraudējuma jautājumam, lai mazinātu dabas riskus, saglabātu sociālekonomisko attīstību un uzlabotu visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pašreizējā Covid-19 veselības krīzes kontekstā daudzi Eiropas politiķi, uzņēmumu vadītāji, Eiropas Padomes deputāti un Eiropas līderi-vides aktīvisti aicina uz "zaļo atveseļošanos"1, kura paredz cīņu pret klimata pārmaiņām novietot ekonomikas atveseļošanās stratēģijas pamatā. Viņi mudina izmantot zaļo pāreju kā pēckrīzes ekonomikas atveseļošanas programmu tā vietā, lai censtos atgriezties pie ierastās uzņēmējdarbības. Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un lauksaimniecības pārtikas sistēmu pārveidošana var ātri nodrošināt darbavietas, izaugsmi un uzlabot visu pilsoņu dzīvesveidu visā pasaulē, kā arī veicināt spēcīgāku sabiedrību veidošanos.

Plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam Kohēzijas politika stingri atbalstīs ekonomikas zaļo pāreju uz oglekļa neitralitāti. Tās mērķis ir panākt nulles līmeņa oglekļa emisijas, ko tā plāno panākt, līdzsvarojot oglekļa emisijas ar oglekļa atdalīšanu (bieži vien ar oglekļa kompensāciju) vai vienkārši likvidējot oglekļa emisijas pilnībā.

Turklāt aprites ekonomikas veicināšana nozīmē plašāku pašreizējo rūpniecības modeļu, dabas resursu izmantošanas un atkritumu ražošanas analīzi, zaļo un viedo stratēģiju apvienošanu, kā arī izaugsmes pārdefinēšanu un koncentrēšanos uz pozitīviem ieguvumiem visā sabiedrībā. Klimata pārmaiņas var radīt arī jaunas attīstības iespējas, piemēram, lauksaimniecības, zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas ražošanas jomās.

Klimata pārmaiņu dažādo teritoriālo seku analīze var palīdzēt identificēt nevienlīdzību starp teritorijām, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un veidotu noturību pret vides riskiem. Turklāt atšķirības starp dažādām teritorijām to gatavībā īstenot zaļo pāreju, kā arī piekļuve tīram gaisam, ūdenim un augsnei, dabas resursiem, bioloģiskajai daudzveidībai, energoapgādei var korelēt ar un pastiprināt sociālo nevienlīdzību starp cilvēkiem.

Ne mazāk būtiski, kā uzsvērts ESPON pētījumos un Teritoriālās attīstības programmā, videi nekaitīgākas un klimatneitrālas ekonomikas virzītājspēki atklāj sarežģītu mijiedarbību un savstarpējo atkarību starp energosistēmām, mobilitātes sistēmām un pārtikas sistēmām klimata pārmaiņu kontekstā. Tādēļ tie aicina veikt teritoriālāku politikas koordināciju, izmantojot vairāklīmeņu pārvaldības sistēmas, jo īpaši klimata, enerģētikas, ūdenssaimniecības, lauksaimniecības, mājokļu, tūrisma un transporta jomā.

TAISNĪGI dzīves apstākļi visiem cilvēkiem visās vietās

Eiropas teritorija kļūst pieaugoši nevienlīdzīgāka. Sociālā nevienlīdzība turpina pieņemties spēkā, un arvien lielāks skaits vietu un cilvēku jūtas "atstāti novārtā". Eiropā pieaug teritoriālā un sabiedrības sadrumstalotība. Ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem, pašvaldībām un apkaimēm pakāpeniski kļūst izteiktākas nekā starp valstīm. Teritoriālajai kohēzijai jāiekļauj visi godīgas un ilgtspējīgas attīstības aspekti, ņemot vērā vides, sociālos, ekonomiskos un finansiālos apstākļus.

Teritoriālās kohēzijas mērķis ir nodrošināt telpisko taisnīgumu visām Eiropas vietām un pilsoņiem, kas ietver taisnīgu un vienlīdzīgu sociāli vērtīgu resursu sadali un iespējas tos izmantot2. Telpiskais taisnīgums ietver gan harmonisku attīstības līmeni starp Eiropas teritorijām, gan vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem attiecībā uz piekļuvi sociālajai aizsardzībai, veselības aprūpei, nodarbinātībai un pakalpojumiem.

Konkrētāk, demokrātiski noskaņotā Eiropas un citu attīstīto valstu daļa pēdējos gados pieprasa lielāku taisnīgumu un vienlīdzību starp cilvēkiem un vienlīdzīgas iespējas visām vietām un pilsoņiem. Šī neapmierinātība bija ģeogrāfiski koncentrēta, iespējams, saistīta ar sociālekonomisko izaicinājumu koncentrāciju, un nākotnē tā var pārvērsties politiskā nestabilitātē.

Iedzīvotāji visā Eiropā mudina valdības cīnīties pret pieaugošo nevienlīdzību un veicināt labākus darba un dzīves apstākļus visā kontinentā. Cīņa pret teritoriālajām nevienlīdzībām Eiropā, jo īpaši ar Kohēzijas politikas palīdzību, ietver piekļuvi pamatpakalpojumiem, iekļaujošu darba tirgu, trūcīgo pilsētu un lauku teritoriju atjaunošanu un efektīvus pasākumus nabadzības apkarošanai.

Kā minēts Ziņojumā par Eiropas teritorijas stāvokli (ESPON, 2019), Eiropas sociālo tiesību pīlārs joprojām ir ES prioritāte, kas jo īpaši uzsver godīguma principa nozīmi sociālā nodrošinājuma darba tirgus jomās3. Taisnīgi dzīves apstākļi visiem nozīmē, ka cilvēki var apmierināt savas pamatvajadzības, piemēram, attiecībā pret pārtiku un pajumti, bet arī piekļuvi darbam un svarīgākajiem sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un apmācībai.

Pašlaik Eiropai ir problēmas nodrošināt taisnīgus dzīves apstākļus visās teritorijās, jo īpaši šādu iemeslu dēļ:

• Palielināta konkrētu vietu pakļautība globalizācijai: pašreizējās veselības krīzes un pasaules ekonomikas krīzes sekas;

• Teritoriāli atšķirīgas demogrāfiskās un sociālās problēmas, neaizsargāto grupu segregācija;

• Ievērojama migrācija Eiropas iekšienē un imigrācija no trešajām valstīm, kas rada īpašus izaicinājumus un iespējas;

• ES integrācijas problēmas un reģionu pieaugošā savstarpējā atkarība.

Turklāt, lai spēcīgas politikas darbības, piemēram, zaļās pārejas iniciatīvas, tiktu plaši pieņemtas arī turpmāk, tām vairāk nekā jebkad agrāk ir jāatbilst iedzīvotāju sociālajām vajadzībām un raizēm, lai tās spētu nodrošināt godīgu un taisnīgu pāreju.

Raugoties no teritoriālā viedokļa, visu līmeņu valdībām ir jārisina problēmas, kas saistās ar pieaugošo savstarpējo atkarību un plūsmām visos mērogos, piemēram, attīstības domino efektu un ārējām ietekmēm, darbaspēka plūsmām un cilvēku pārvietošanās jautājumiem, kā arī vides riskiem, kas saistīti ar tīkliem, kuri pārvar attālumus un rada jaunas funkcionālas ģeogrāfijas. Šie jaunie funkcionālo ģeogrāfiju veidi prasa ieviest jaunus veidus, kā tiek īstenota sadarbība starp teritorijām. Tomēr pastāvošā neatbilstība starp ekonomiskās un sociālās attīstības ietekmi un esošo administratīvo vienību, kuras var darboties tikai noteiktās un stingrās administratīvās robežās, ierobežotajām lēmumu pieņemšanas pilnvarām negatīvi ietekmē politisko institūciju efektivitāti un leģitimitāti un pieprasa arvien lielāku teritoriālo sadarbību visos mērogos un visās nozarēs.

Pamatojoties uz apzinātajiem teritoriālajiem izaicinājumiem un vajadzību novērtēšanas procesu, kas tika veikts 2020. gada vasarā kā publiskā apspriede, Apvienotā darba grupa (ADG) ir identificējusi 7 potenciālās tēmas, kuras varētu būt "ESPON 2030" programmas darbību pamatā t.s. "Tematisko darba plānu" (TDP) ietvaros. TDP ir stratēģisks plānošanas dokuments par konkrētu tēmu, kas jāīsteno Vienīgajam atbalsta saņēmējam. TDP definē liecību izstrādes un zināšanu pilnveides darba paketes, kuras atbilst konkrēti šajā TDP noteikto mērķa grupu vajadzībām un var atbalstīt dažādus politikas procesu posmus (plašāku skaidrojumu par pieeju skat. 2.1.2. sadaļā).

Turpmāk uzskaitītais iespējamo tēmu saraksts Programmas īstenošanas gaitā tiek pārskatīts un grozīts, pamatojoties uz notiekošo vajadzību novērtējumu. Šīs 7 tēmas ir cieši saistītas ar Kohēzijas politikas 2021.–2027. gadam mērķiem un Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam prioritātēm, un tās parāda stratēģisko pieeju, kas izvēlēta, lai risinātu identificētās problēmas:

• Dzīve, darbs un ceļošana aiz robežām

• Jaunu ģeogrāfiju pārvaldība

• Viedā savienojamība

• Vietas, kuras ir noturīgas pret krīzēm

• Eiropas teritorijas globālā mijiedarbībā

• Perspektīva visiem cilvēkiem un vietām

• Klimatneitrālas teritorijas

Indikatīvās TDP tēmas Kohēzijas politika 2021. – 2027. gadam Teritoriālās attīstības programma 2030. gadam
Dzīve, darbs un ceļošana aiz robežām Sociālā Eiropa (kvalitatīva nodarbinātība, izglītība, prasmes, sociālā integrācija, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei)

Viedāka Eiropa (novatoriska un gudra ekonomikas pārveidošana)

Savienota Eiropa (mobilitāte un reģionālā IKT savienojamība)

Eiropa tuvāk pilsoņiem (ilgtspējīga un integrēta pilsētu teritoriju attīstība)

Taisnīga Eiropa (funkcionāli reģioni, integrācija pāri robežām)

Zaļa Eiropa (ilgtspējīgi savienojumi)

Jaunu ģeogrāfiju pārvaldība Eiropa tuvāk pilsoņiem (ilgtspējīga un integrēta pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstība, izmantojot vietējās iniciatīvas)

Zaļāka Eiropa ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (riska novēršana un pārvaldība)

Savienota Eiropa (mobilitāte un reģionālā IKT savienojamība)

Taisnīga Eiropa (līdzsvarota Eiropa, funkcionāli reģioni)

Zaļa Eiropa (aprites ekonomika, ilgtspējīgi savienojumi)

Viedā savienojamība Savienota Eiropa (mobilitāte un reģionālā IKT savienojamība)

Zaļāka Eiropa ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (pāreja uz citu enerģijas veidu izmantošanu)

Zaļa Eiropa (ilgtspējīgi savienojumi)
Vietas, kuras ir noturīgas pret krīzēm Viedāka Eiropa (novatoriska un gudra ekonomikas pārveidošana)

Zaļāka Eiropa ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (pāreja uz citu enerģijas veidu izmantošanu, pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska pārvaldība)

Sociālā Eiropa (sociālā integrācija, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei)

Savienota Eiropa (mobilitāte)

Eiropa tuvāk pilsoņiem (ilgtspējīga un integrēta pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstība, izmantojot vietējās iniciatīvas)

Taisnīga Eiropa (līdzsvarota Eiropa)

Zaļa Eiropa (veselīga vide, aprites ekonomika, ilgtspējīgi savienojumi)

Eiropas teritorijas globālā mijiedarbībā Viedāka Eiropa (novatoriska un gudra ekonomikas pārveidošana)

Sociālā Eiropa (kvalitatīva nodarbinātība, izglītība, prasmes)

Zaļāka Eiropa ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (aprites ekonomika)

Taisnīga Eiropa (līdzsvarota Eiropa)

Zaļa Eiropa (aprites ekonomika, ilgtspējīgi savienojumi)

Perspektīva visiem cilvēkiem un vietām Sociālā Eiropa (kvalitatīva nodarbinātība, izglītība, prasmes, sociālā integrācija, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei)

Eiropa tuvāk pilsoņiem (ilgtspējīga un integrēta pilsētu teritoriju attīstība)

Zaļāka Eiropa ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (pāreja uz citu enerģijas veidu izmantošanu, aprites ekonomika)

Taisnīga Eiropa (līdzsvarota Eiropa, funkcionāli reģioni)

Zaļa Eiropa (veselīga vide, aprites ekonomika)

Klimatneitrālas teritorijas Viedāka Eiropa (novatoriska un gudra ekonomikas pārveidošana)

Zaļāka Eiropa ar samazinātu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (pāreja uz citu enerģijas veidu izmantošanu, pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska pārvaldība)

Taisnīga Eiropa (līdzsvarota Eiropa)

Zaļa Eiropa (veselīga vide, aprites ekonomika)

Šis saraksts ir orientējošs, un tā mērķis ir vadīt īstenošanu visa plānošanas perioda laikā.

Lai savlaicīgi uzsāktu programmas darbības un, pamatojoties uz publiskās apspriešanās rezultātiem, plānošanas perioda sākumā kā prioritātes tika izvēlētas četras no šajā sarakstā iekļautajām tēmām.

1. Noturība pret krīzēm

Šī tēma piesaistīja vislielāko interesi "ESPON 2030" DV un PV vidū, jo tā visaptverošā un transversālā veidā risina būtiskākās šobrīd aktuālās problēmas. Darbības varētu sniegt liecības par Eiropas teritoriju stiprajām pusēm un jutīgumu pret dažāda veida krīzēm (vides, ekonomiskajām, sociālajām, sanitārajām vai digitālajām), informējot par teritoriālās atveseļošanās stratēģijām un veicinot vietējo pilsonisko sabiedrību iesaisti, lai stiprinātu teritoriālo noturību. Šāda ieguldījuma mērķis būtu nodrošināt, lai visas vietas, jo īpaši tās, kuras nesamērīgi ietekmē krīzes, spētu maksimāli izmantot savu attīstības potenciālu.

2. Klimatneitrālas teritorijas

Klimata pārmaiņas ir kļuvušas par visā pasaulē aktuālu izaicinājumu, un ES ir noteikusi šo kā steidzami risināmu problēmu ar visaugstāko prioritāti. Klimata pārmaiņas ietekmē visas Eiropas vietas, taču atšķirīgā veidā atkarībā no teritoriju dabiskajām raksturīpašībām un to gatavības pievērties vides riskiem. "ESPON 2030" programma izskatīs iespējas ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas pārveidot par iespējām tā, lai visas Eiropas teritorijas justos tiktu iedrošinātas un stimulētas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Tas tiks darīts, sniedzot jaunus ieskatus un iespējamus rīcības veidus visu veidu teritorijām, lai samazinātu oglekļa emisiju daudzumu, palielinātu oglekļa piesaistītājus, izveidotu, uzlabotu un pārvaldītu zaļo infrastruktūru (ZI), atbalstītu pāreju uz citu enerģijas veidu izmantošanu, zaļo digitālo pāreju un virzību uz zaļu un aprites ekonomiku. Īpaša uzmanība tiks pievērsta teritorijām, kuras saskaras ar papildu izaicinājumiem, piemēram, ekonomiskās attīstības, pieejamības vai sociālās atšķirības ziņā, lai parādītu tām, kā klimatneitrāla pieeja ar palīdzēt šīs problēmas risināt.

3. Perspektīva visiem cilvēkiem un vietām

Eiropas teritorija ir kļuvusi nevienlīdzīgāka. Sociālā nevienlīdzība turpina pieņemties spēkā, un arvien lielāks skaits vietu un cilvēku jūtas "atstāti novārtā". Politikas veidotājiem ir nepieciešama informācija, lai izprastu šo pieaugošo teritoriālo un sabiedrības sadrumstalotību Eiropā. "ESPON 2030" programmas pētījumi varētu analizēt visu vietu spējas nodrošināt ilgtspējīgu teritoriālo attīstību ārpus ekonomiskās izaugsmes "rāmjiem", jo īpaši koncentrējoties uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un vispārējas nozīmes pakalpojumiem cilvēkiem visos teritoriālajos līmeņos. Šāda veida informācija varētu sniegt zināšanas ES un valstu politikai par valsts ieguldījumu ietekmi, lai risinātu augšupejošas sociālās konverģences jautājumu un veicinātu politiku, kas pievērš uzmanību Eiropas vietu daudzveidībai, kā arī to attīstības potenciālam un problēmām.

4. Jaunu ģeogrāfiju pārvaldība

Pieaugošā teritoriju un iedzīvotāju savstarpējā atkarība ir būtiska tendence, kas ietekmē Eiropu. Visos mērogos palielinās plūsmas, un notiekošās attīstības blakusefekti un ārējās ietekmes saistās ar tehnoloģijām un tīkliem, kuri pārvar milzīgus attālumus un rada "jaunas ģeogrāfijas", atšķirīgas no tām, kuras ietilpst administratīvās robežās. "ESPON 2030" programma varētu pievērsties vietu savstarpējās atkarības jautājumam un koncentrēties uz teritorijām, kurām nepieciešamas integrētas pārvaldības pieejas, ņemot vērā konstatētās atšķirības, riskus, funkcionālo mijiedarbību vai konfliktus un attīstības perspektīvas. Sniegtās liecības un zināšanas varētu veicināt līdzdalības pieejas un sniegt sabiedrībai pilnvaras veidot teritoriālas politikas plānošanas stratēģijas ar funkcionālu perspektīvu, reaģējot uz nevienlīdzību, nelīdzsvarotību, apdraudējumiem un ietekmēm.

1.2.5.2 Sagatavot liecības praktiskai pielietošanai – informācijas sagatavošana ieinteresētajām personām.

Kā paskaidrots 1. sadaļā, ESPON uzdevums ir sniegt analītiskas liecības par apzinātajām teritoriālajām problēmām un to iznākumiem, kā arī ieteikt koordinētas politikas pieejas to risināšanai. Teritoriālās liecības ir "ESPON 2030" programmas radītās, apkopotās un apstrādātās informācijas esence, kuras mērķis ir politikas ieinteresētajām personām sniegt labākas zināšanas par teritoriālo attīstību.

Tomēr "ESPON 2030" programmai būtu jāpievērš īpaša uzmanība arī sagatavoto liecību piegādes mehānismiem kā būtiskam komponentam, papildus "liecību sagatavotāja" lomai uzņemoties "zināšanu izstrādātāja" lomu, lai ESPON varētu veicināt Kohēzijas politikas efektivitāti.

Ar liecību izstrādi vien nepietiek, lai programma sasniegtu tās stratēģisko mērķi – veicināt attīstības tendenču analīzi saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem (Interreg regulas 3. panta 3. daļas d) punkts) – un palīdzētu sasniegt Interreg specifiskos mērķus (uzlabot valsts institūciju spēju pārvaldīt konkrētas teritorijas un īstenot teritoriālo stratēģiju). Liecību veicināšana ietver ne tikai liecību izstrādi, bet arī atbalsta sniegšanu, lai pārliecinātos, ka liecības ir saprotamas un liecību lietotāji tās var izmantot. Tas nozīmē to, ka zināšanas un prasmes ir arī jāapspriež un jāuzlabo. Tikai šādā veidā liecību veicināšana var pozitīvi ietekmēt politikas procesus.

"ESPON 2030" programma tā "zināšanu izstrādātāja" lomā būtu īpaši jāpievēršas iegūto teritoriālo liecību iegūšanas mehānismiem, tādēļ īpaši rūpīgi nepieciešams izvēlēties un pielāgot piegādes mehānismus ārkārtīgi dažādajām izraudzītajām mērķgrupām.

Šo iemeslu dēļ, "ESPON 2030" programma koncentrēsies uz diviem konkrētiem komponentiem:

1 Liecību izstrāde, pamatojoties uz izteiktām vajadzībām;

2 Pētījumu rezultātu nodošana/ievadīšana politikas pasākumos zināšanu pilnveides formā.

1. Liecību izstrāde, pamatojoties uz izteiktām vajadzībām, kas var izpausties dažādos veidos:

- Aprakstoši dati (piemēram, dati par ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un sociālajiem apstākļiem);

- Analītiski atklājumi (pētījumi, kas identificē faktorus, kuri saistīti ar īpašiem apstākļiem vai var pierādīt cēloņsakarības);

- Novērtējošs pierādījumu veids (tieši aplūkojot esošo politiku un programmu efektivitāti);

- Politikas analītiskās prognozes (alternatīvu nākotnes politiku analīze ar mērķi mēģināt paredzēt/veidot nākotni, tā bieži tiek apvienota ar uz pierādījumiem balstītu padomu sniegšanu).

Liecību izstrāde var izpausties šādos darbības veidos:

- Eiropas mēroga tematiskās aktivitātes:

• pētījumi, kas līdzīgi pašreizējiem lietišķo pētījumu projektiem, tostarp Eiropas mēroga sadarbības pasākumi ar daudzpusēju organizāciju un/vai valsts/reģionālo ieinteresēto personu iesaisti (gadījumu izpēte);

• nostājas dokumenti, politikas pārskati, tematiskie dokumenti;

• teritoriālās un valsts politikas scenāriji par konkrētām tēmām; Eiropas mēroga salīdzinošās analīzes un aptaujas (dažādos teritoriālos līmeņos);

- TDP tematiskās aktivitātes pēc pieprasījuma:

• paātrinātas mērķanalīzes (īslaicīgas un/vai ar samazinātu teritoriālo fokusu); mērķanalīzes (tradicionālas un tālredzības virzītas);

• uzlabota mērķanalīze, tostarp tālāk izstrādātas Eiropas teritoriālās liecības un pārnesamības novērtējums;

• gadījumu izpēte, gan no iepriekšējiem pētījumiem izrietoša, gan pēc pieprasījuma veikta; teritoriālie ziņojumi (saistīti ar TDP dažādos teritoriālos līmeņos: valsts, vietējā, funkcionālās pilsētu teritorijas...)

- Starpnozaru aktivitātes:

• Transversāli pētījumi un scenāriji;

• teritoriālo prognožu ziņojumi (orientēti uz valsts politiku); teritoriālo novērojumu ziņojumi un atlanti;

• teritoriālās ietekmes novērtējumi vai citas jaunas metodikas (piemēram, modelēšana, novērtēšana, politikas analīze); teritoriālie ziņojumi (visaptveroši ES/valstu līmenī);

• atbalsta darbības "TA2030" īstenošanai (piemēram, darbības rezultātu uzraudzības sistēma)

2. Pētījumu rezultātu nodošana/ievadīšana politikas pasākumos zināšanu pilnveides formā. Zināšanu pilnveides pasākumu mērķis būs labāk sasaistīt liecību izstrādi ar politikas ciklu:

- Liecību virzīšana no liecību un zināšanu izstrādātāju vai sagādnieku puses politikas procesos attiecīgi pret lietotājiem. Šo pasākumu mērķis ir nodot liecību izstrādes vēstījumus dažādām ieinteresētajām personām, arī (bet ne tikai) reaģējot uz īpašām prasībām (piemēram, standarta informēšanas pasākumi; publikācijas, izplatīšanas pasākumi; nostājas dokumenti utt.).

- Liecību izgūšana (konkrētu īpašu pierādījumu un zināšanu pieprasīšana) no lietotājiem par konkrētiem politikas procesiem, lai saņemtu zināšanas. Šo pasākumu mērķis ir piesaistīt ieinteresēto personu (šajā gadījumā arī zinātnieku) interesi, tieši iesaistot tās aktivitātēs un debatēs. Viens no šo darbību īstenošanas rezultātiem ir paaugstināt izpratni par ESPON liecību lietderību un mudināt ieinteresētās personas izteikt savas vajadzības (gan pēc liecībām, gan "virzīšanas" tipa pasākumiem, piemēram, politikas prototipu izstrādes; teritoriālās zinātnes treniņnometnes; starpkolēģu semināriem; praktiķu digitālās kopienas pasākumiem).

- "Papildu" pasākumi. Veicot šāda veida pasākumus, ieinteresētās personas tiek iesaistītas ESPON liecību izpratnes procesā un izmantošanā atbilstoši viņu pieprasījumiem par ietekmes novērtējumiem; darba grupa atbalstu politikas procesos; utt.

Zināšanu pilnveide var izpausties šādos darbības veidos:

- ESPON ETSG īstenotie zināšanu nodošanas pakalpojumi fiziskā, hibrīda un digitālā formātā:

• Eiropas un starptautiski pasākumi (piemēram, semināri, konferences vai citi izplatīšanas pasākumi);

• Apmācības un prasmju paaugstināšanas semināri (piemēram, teritoriālās zinātnes treniņnometnes, politikas prototipu izstrāde);

• Savstarpējas mācīšanās un tīklošanās pasākumi (piemēram, praktiķu digitālā kopiena, apmaiņas platformas, tematiskās darba grupas, starpkolēģu semināri, salīdzinošie pārskati un dialoga sanāksmes starp pētniekiem un politikas veidotājiem, valstu teritoriālo novērošanas centru pasākumi);

Ad hoc atbalsts politikas veidotājiem (piemēram, ietekmes novērtējumi; darba grupa politikas procesu atbalstam).

- Zināšanu nodošanas pakalpojumi, ko īsteno EKP:

• Visu veidu pasākumi valstu ieinteresētajām personām;

Visas iepriekš minētās darbības aktīvi atbalsta apmaiņu starp liecību sagatavotājiem (vai piegādātājiem un lietotāju grupu politikas procesu ietvaros), iesaistot tos kopīgās darbībās.

Izmantojot 1. papildinājumā aprakstītos Vienkāršoto izmaksu opcijas, tiks nodrošināts indikatīvs līdzsvars starp Liecību izstrādi un Zināšanu pilnveidi attiecībā 80% pret 20% no Vienīgās darbības kopējā ārējās ekspertīzes budžeta. Horizontālie pasākumi sastāv tikai no Liecību izstrādes, turpretī TDP veido liecību izstrādes un zināšanu pilnveides apvienojums.

Šo divu komponentu kombinācija noved pie tā dēvētā "no zināšanām līdz darbībai" cikla, kas sniedz informāciju par mehānismiem, kas nepieciešami zināšanu tulkošanai un nodošanai starp zināšanu izstrādātājiem un lietotājiem, un jo īpaši:

• Darbības, kas jāveic, lai pārvaldītu zināšanu nodošanas procesus (problēmu identificēšana, vietēja pieņemšana, šķēršļu novērtēšana, intervences pielāgošana, izmantošanas uzraudzība, novērtēšanas rezultāti, ilgstoša izmantošana un atkārtota problēmu pārskatīšana);

• Zināšanu piltuve, kurā ietverts faktiskais pētījumu liecību "tulkojums" no pirmās paaudzes (primārais pētījums) uz otro paaudzi (esošo pētījumu pārskats) un tālāk trešās paaudzes zināšanās, pārveidojot pierādījumus rezultātos, kurus galvenās ieinteresētās personas var izmantot praksē.

Ar šo pieeju "ESPON 2030" programma plāno novērst divus specifiskus šķēršļus zināšanu izmantošanai:

• Veidu, kā zināšanas tiek pasniegtas, piegādātas un komunicētas, pielāgojot un piemērojot tās konkrētiem lietotājiem, kā arī izziņojot vispiemērotākajā valodas formā; un

• Specifiskās prasmes, kas mērķgrupām vajadzīgas vai kuras tās tālāk attīstīta, lai izprastu/izmantotu/pielietotu liecības, kā arī lai sniegtu liecības (zinātnieku/pētnieku gadījumā) nolūkā noslēgt "no zināšanām līdz darbībai" ciklu.

Šajā kontekstā ESPON uzņemtos saziņas starpnieka lomu starp trīs dažādu veidu dalībniekiem (politikas veidotāji, politikas veicinātāji un zinātnieki), nodrošinot apmācības, sniedzot norādījumus, atbalstu dialogam, atvieglojot piekļuvi liecībām un vairojot izpratni.

1.2.5.3 Pastāvīga vajadzību pārvaldība

Teritoriālo liecību un zināšanu vajadzību uzraudzībai un pārvaldībai ir īpaša nozīme, lai sagatavotu lietderīgus ESPON rezultātus, kas var atbalstīt politikas izstrādi, politikas uzraudzību un novērtēšanu. Šī iemesla dēļ programma "ESPON 2030" programma no cikliskas vajadzību novērtēšanas noteiktos gada punktos pāries uz pastāvīgu un visaptverošu vajadzību pārvaldību. Nepieciešamība pēc liecībām un zināšanām tiks pastāvīgi apkopota un regulāri novērtēta. Lai signalizētu par šīm būtiskajām izmaiņām vajadzību noteikšanā, termins "vajadzību novērtēšana" tiek aizstāts ar "Pastāvīga vajadzību pārvaldība".

Pastāvīga vajadzību pārvaldība ietver virkni darbību, nosakot dažādu ieinteresēto personu vajadzības. Pastāvīga vajadzību pārvaldība būs paredzēta, lai aptvertu gan vajadzību pēc liecībām, gan zināšanu aktivitātēm, un tādā veidā ietekmēs TDP un TDP iekļautās specifiskās aktivitātes, kā arī horizontālos pasākumus. Turklāt programmas vispārējā līmenī tiek apkopotas atsauksmes un vajadzības attiecībā uz stratēģisko orientāciju:

• Lai noteiktu teritoriālās problēmas un attiecīgi tēmas, kuras vēl nav risinātas nevienā no jau izlemtajiem TDP un kuras varētu risināt ar turpmākajiem TDP;

• Lai precizētu nepilnības liecībās, kuras ESPON varētu pilnveidot;

• Lai identificētu iespējamo vajadzību pēc jauniem horizontāliem pasākumiem.

Līdzekļi, ko izmanto dažādu dalībnieku iesaistīšanai pastāvīgajā vajadzību pārvaldībā, būs atšķirīgi, un tie tiks pielāgoti, lai nodrošinātu, ka tie atbilst konkrētās mērķa grupas vajadzībām un cerībām, kā arī pētītajam iesaistes veidam.

1.2.6 Papildināmība un sinerģija ar citiem dalībniekiem un programmām

Ņemot vērā, ka "ESPON 2030" programma nav un nebūs vienīgā, kas darbojas ar teritoriālajām zināšanām un liecībām, ir nepieciešams noteikt "ESPON" specifisko lomu lietišķo pētījumu par teritorijas attīstības jautājumiem jomā, kā arī izpētīt iespējamo papildināmību. Gan pierādījumu, gan zināšanu veida darbībās ESPON plāno ņemt vērā citu dalībnieku iegūtās liecības un uzlabot sadarbību ar tiem, kā arī īstenot kopīgas pētniecības darbības (piemēram, ar "ESAO", "KPC"; "Eurostat").

Saistībā ar citām ETS starpreģionālajām programmām ESPON atzina, ka tās ir uzskatāmas par galvenajiem partneriem, ar kurām jāveido institucionalizētāka un regulārāka sadarbība, lai ne tikai izvairītos no darbību dublēšanās un/vai pārklāšanās, bet arī lai meklētu papildināmību, kas varētu stiprināt intervences loģiku kohēzijas politikas programmu ietvaros.

Jo īpaši būtu jāizveido regulāra koordinācija ikgadējo darba plānu izstrādes laikā, iesaistot arī dažādu programmu attiecīgās uzraudzības komitejas, lai ESPON varētu izvērtēt liecību vajadzības no citām ETS programmām un plānot nepieciešamās zināšanu darbības, kas papildinās tajā pašā gadā īstenotās interaktīvās aktivitātes. Būtu jānosaka arī regulāra apmaiņa un koordinācija ar "URBACT", jo ESPON šai programmai varētu sniegt liecības saistībā ar pilsētu teritoriju tendencēm un iespējām ES līmenī atbalstīt "URBACT" zināšanu centrus, liecības, kas papildinātu padziļinātās augšupējās zināšanas, kas iegūtas, ieviešot "URBACT" tīklus. Turklāt "ESPON 2030" programma varētu meklēt papildināmību ar galvenajām kohēzijas politikas programmām, citiem teritoriālajiem instrumentiem, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kā arī Eiropas pilsētu iniciatīvu (EPI). Jo īpaši "ESPON 2030" programma ir gatava atbalstīt EPI zināšanu apmaiņas platformu, savienojot ESPON liecību iegūšanu un zināšanu attīstību ar EPI tīmekļa portālu, lai ESPON darbības varētu nepastarpināti iekļaut EPI darbībās, piem. kapitalizācijas politikas laboratorijās vai turpmāko inovatīvo darbību uzaicinājumu tēmu noteikšanas procesā.

Turklāt ir izveidoti arī nosacījumi, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību ar INTERREG Eiropas programmu, jo īpaši ar šīs programmas īstenotajām aktivitātēm saistībā ar "politikas apguves platformām", kuras "ESPON 2030" programma varētu atbalstīt ar atbilstošām analītiskām liecībām, savukārt šī platforma varētu būt vērtīgs avots ESPON paraugprakses pētījumiem un gadījumu izpētei.

Visbeidzot, "ESPON 2030" programmas liecības un iegūtās/izstrādātās zināšanas tiks sistematizētas un organizētas atbilstoši katrai valstij un teritorijas veidam tā, lai tās būtu pieejamas attiecīgajiem dalībniekiem valsts līmenī. Tādējādi liecības un zināšanas būs vieglāk pieejamas un gatavas lietošanai, uzsākot diskusijas par kohēzijas politikas plānošanas periodu pēc 2027. gada.

1.3 Politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, attiecīgo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta formu izvēles pamatojums, attiecīgā gadījumā aizpildot trūkstošos posmus pārrobežu infrastruktūrā

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas c) punkts

1. tabula:

Izvēlētais politikas mērķis vai izvēlētais Interreg specifiskais atbalsta mērķis Izvēlētais specifiskais atbalsta mērķis Prioritāte Izvēles pamatojums

[Līdz 2000 rakstzīmēm vienam mērķim]

Interreg konkrētais mērķis Nr. 1 (IKM1):

"Labāka sadarbības pārvaldība"

6. Citas darbības nolūkā atbalstīt labāku sadarbības pārvaldību 1 Saskaņā ar ETS tematisko koncentrāciju "ESPON 2030" programma atsaucas tikai uz Interreg mērķi "Labāka sadarbības pārvaldība". ESPON arī turpmāk galvenokārt orientēsies uz publiskiem lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem, tādējādi veicinot labāku pārvaldību. Turklāt ESPON atbalsta visas ieinteresētās publiskā sektora personas, kas iesaistītas teritoriālās attīstības politikā. Tādējādi ESPON vajadzētu ne tikai veicināt teritoriālās sadarbības iniciatīvās iesaistīto publisko struktūru pārvaldības uzlabošanu, bet arī atsaukties uz plašāku koncepciju, kas ietver ikkatru teritoriālās pārvaldības veidu, ko attiecīgie dalībnieki īsteno "sadarbības" veidā (vertikāla un horizontāla sadarbība starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem un dažādās nozarēs).

Šajā kontekstā "ESPON 2030" programmas uzdevums ir analizēt attīstības tendences saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem (Interreg regulas 3. panta 3. daļas d) punkts).

Tas uzsver, ka galvenā ESPON loma joprojām ir ar teritoriālo kohēziju un teritoriālās attīstības procesiem saistītu liecību sagatavošana. Liecības var būt dažādas, sākot no izpētes līdz datu sagatavošanai un politikas analīzei.

Turklāt nākamajā ESPON programmā tiks apsvērta liecību iegūšana stratēģiskā veidā, lai efektīvi nogādātu liecības mērķa grupām, palīdzētu tām tās izmantot, pilnveidot zināšanas un galu galā stiprināt teritoriālās politikas kvalitāti un efektivitāti.

Darbības, kas tiek veiktas "ESPON 2030" programmas ietvaros, tiks organizētas saskaņā ar diviem savstarpēji papildinošiem elementiem.

No vienas puses, liecību iegūšanai izmantotā pieeja aptvers vairākas dimensijas, lai labāk ievirzītu un mērķētu pētniecības darbu. No otras puses, lai ieinteresētās personas izmantotu un patiešām pieņemtu iegūtos pierādījumus, tiks veiktas dažādas zināšanu pilnveides darbības, ņemot vērā atšķirīgās vajadzības un priekšvēsturi.

2 Prioritātes

2.1 Prioritātes nosaukums

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas d) punkts

Līdz 300 rakstzīmēm

Atbalstīt teritoriālās pārejas, veicinot liecības, kas sekmē klimatneitrālu, taisnīgu un teritoriāli līdzsvarotu Eiropu

Tā ir prioritāte saskaņā ar pārnesi atbilstoši 17. panta 3. daļai

2.1.1 Specifiskais atbalsta mērķis (atkārtots katram izvēlētajam specifiskajam mērķim, attiecībā uz prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība)

(konkrēta mērķa izvēle nolaižamajā izvēlnē, bez teksta)

Specifiskais atbalsta mērķis Nr. 6 "Citas darbības, lai atbalstītu labāku sadarbības pārvaldību" (obligāts "ESPON" programmai)

Interreg regulas 14. panta 4. daļa, 15. panta 2. un 5. daļa

2.1.2 Saistītie rīcības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas e) punkta i) apakšpunkts, 17. panta 9. daļas c) punkta ii) apakšpunkts

Līdz 7000 rakstzīmēm

Kā izklāstīts 1.2.5. Sadaļā, "ESPON 2030" programmas pievienotā vērtība un novatoriskā pieeja balstās uz diviem pīlāriem – liecību izstrādi un zināšanu pilnveidi, kas minēts arī prioritātes nosaukumā:

"Atbalstīt teritoriālās pārejas, veicinot liecības, kas sekmē klimatneitrālu, taisnīgu un teritoriāli līdzsvarotu Eiropu".

Termins "veicināšana", kā norādīts regulā, norāda uz ieinteresēto personu zināšanu pilnveides dimensiju.

Līdz ar to šo stratēģisko pieeju programmas īstenošanai raksturo dažādi soļi:

1) Pastāvīga vajadzību pārvaldība, kas nodrošina pamatu lēmumam, kas UK jāpieņem attiecībā uz TDP tēmām, kuras apvieno vairākas savstarpēji saistītas tēmas un teritoriālās problēmas.

2) TDP izstrāde, lai tie atbilstu dažādu dalībnieku vajadzībām, un iepazīstina ar veicamajām darbībām gan "liecību izstrādes", gan "zināšanu pilnveides" ziņā. Šajā ziņā katrai tēmai tiks noteikta sava veida intervences loģika un ierosināta apstiprināšanai UK.

TDP ir stratēģisks plānošanas dokuments par konkrētu tēmu, kas jāīsteno Vienīgajam atbalsta saņēmējam. TDP definē liecību izstrādes un zināšanu pilnveides darba paketes, kuras atbilst konkrēti šajā TDP noteikto mērķa grupu vajadzībām un var atbalstīt dažādus politikas procesu posmus.

TDP, kas (atkarībā no aptvertajām tematiskajām darbībām) aptvers šādu dimensiju:

i. Specifiskās nepieciešamības pēc liecībām (attiecībā uz liecību veida darbībām)

Nepieciešamības pēc liecībām katrai konkrētajai izvēlētajai tēmai tiks segtas, īstenojot vienu vai vairākas "liecību" veida darbības. Šis lēmums būs atkarīgs no konkrētās politikas, kas jārisina, jau esošajām liecībām (gan ESPON apkopotie, gan no ārējiem informācijas avotiem par teritoriālajiem pierādījumiem iegūtie) un to ieinteresēto personu profils, kuru vajadzībām pierādījumi tiek sagatavoti.

Liecību darbības būs jākalibrē un jāpielāgo, ņemot vērā jau esošās citu dalībnieku sagatavotās liecības, ja vien tās balstītas uz patiesiem avotiem, darbojas saskaņā ar atkārtojamām metodēm un ir pieejamas "ESPON 2030" programmas mērķa grupām un ieinteresētajām personām.

ii. Dažādās "zināšanu pilnveides vajadzību" darbības, kas būs jāveic pēc liecību iegūšanas un kuras tiks pielāgotas (katra no tām) konkrētajiem dalībniekiem un īpaši identificētajām vajadzībām.

Indikatīvs un atklāts TDP tēmu saraksts

Kā jau norādīts, pamatojoties uz apzinātajiem teritoriālajiem izaicinājumiem un vajadzību novērtēšanas procesu, kas tika veikts 2020. gada vasarā kā publiskā apspriede, Apvienotā darba grupa (ADG) ir identificējusi 7 potenciālās TDP tēmas, kuras ir cieši saistītas ar Kohēzijas politikas 2021. – 2027. gadam mērķiem un Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam prioritātēm. Šo indikatīvo un atklāto tēmu sarakstu Programmas īstenošanas gaitā var pārskatīt un grozīt, pamatojoties uz aktuālo vajadzību novērtējumu;

• Dzīve, darbs un ceļošana aiz robežām

• Jaunu ģeogrāfiju pārvaldība

• Viedā savienojamība

• Vietas, kuras ir noturīgas pret krīzēm

• Eiropas teritorijas globālā mijiedarbībā

• Perspektīva visiem cilvēkiem un vietām

• Klimatneitrālas teritorijas

Šis saraksts ir orientējošs, un tā mērķis ir vadīt īstenošanu visa plānošanas perioda laikā.

Noteikto tēmu mērķis ir pievērsties sarežģītībai, ko rada vairāku teritoriālo problēmu kombinācija, un tās tiks tālāk attīstītas dialogā starp Uzraudzības komiteju un Vienīgo atbalsta saņēmēju. Turklāt dialoga process būs atklāts un tajā tiks iesaistīti zinātnieki un ieinteresētās personas, lai noteiktu konkrētas vajadzības un nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā jaunākie pieejamie pētījumi par izvēlēto tēmu, lai izvairītos no pašreizējā pētniecības darba dublēšanās un nodrošinātu pievienoto vērtību "ESPON 2030" programmas liecībām.

Pirmās specifiskās aktivitātes, kuras jāiekļauj katrā Tematiskajā darba plānā, tiks noteiktas pēc šī dialoga posma.

Tematiskā darba plāna pieeja neizslēgs noteiktas īpašas transversālas darba plūsmas (uzskaitītas zemāk), kuras iekļautas tā sauktajos "horizontālajos pasākumos", kas palīdz palielināt "ESPON" programmas darba pievienoto vērtību, piemēram:

1. Transversāli pētījumi un teritoriālās prognozēšanas vingrinājumi, kuros apkopotas liecības no TDP vai kuri var būt noderīgi, lai iegūtu informāciju jauniem TDP, piemēram, scenāriji utt.;

2. Transversālas publikācijas, kuras atbalsta īpašas politikas vajadzības, piemēram, atlants un ziņojumi par ES teritoriālo stāvokli;

3. Liecību un zināšanu konsolidācija "TA2030" īstenošanas uzraudzības nolūkos

Vienīgais atbalsta saņēmējs darbības priekšlikumā ierosinās specifiskus horizontālus pasākumus.

Viena atbalsta saņēmēja vai ierobežota atbalsta saņēmēju saraksta un piešķiršanas procedūras definīcija

Atsauce Interreg regulas 17. panta 9. daļas c) punkta i) apakšpunkts

Līdz 7000 rakstzīmēm

"ESPON 2030" programmas 1. prioritāro virzienu īstenos ESPON ETSG, kas ir programmas Vienīgais atbalsta saņēmējs. Visu "ESPON 2030" programmas 1. prioritāro virzienu īstenos Vienīgā darbība, kas piešķirta Vienīgajam atbalsta saņēmējam.

Pirmā prioritārā virziena īstenošanu reglamentē Darbības specifikācija, kuru izveidojusi un saskaņojusi "ESPON 2030" programmas UK un kuras ESPON VI iesniegusi Vienīgajam atbalsta saņēmējam kā pamatu Darbības priekšlikuma izstrādei. Darbības priekšlikums sīki izklāsta Vienīgā atbalsta saņēmēja stratēģisko pieeju, lai sasniegtu izvirzītos iznākuma rezultātus un mērķus. Par liecību un zināšanu pilnveides darbībām tiks lemts un tās tiks īstenotas, izmantojot TDP (kas ietvers arī EKP īstenotās darbības). Tematiskos darba plānus pieņems UK, pamatojoties uz ESPON ETSG priekšlikumu.

Vienīgās darbības īstenošana no finansiālā viedokļa tiks panākta, plaši izmantojot vienkāršotās izmaksu opcijas. Vienkāršoto izmaksu opciju izmantošana programmā un veids, kādā tās ir definētas, nodrošina līdzsvaru starp liecību un zināšanu izstrādi. Zināšanu pilnveides darbības Vienīgās darbības ietvaros tiek finansētas ar vienoto likmi 25% apmērā no liecību izstrādes faktiskajām izmaksām. Personāla izmaksas ir definētas kā vienotā likme 37% apmērā no kopējiem izdevumiem par liecību un zināšanu pilnveidi (abi iekļauti ārējās ekspertīzes budžeta pozīcijā), kā arī ceļa un pārvaldes izdevumiem tiks piemērotas standarta vienotas likmes.

EKP, ko ieceļ katra attiecīgā dalībvalsts, atbalstīs ESPON ETSG zināšanu pilnveides daļas īstenošanā.

Konkrētāk, EKP būs stratēģiska loma, palīdzot ETSG sasniegt reģionālās un vietējās mērķa grupas un mobilizējot valstu pētniecības resursus. Šī stratēģiskā loma, kas piešķirta EKP, atbilst svarīgam "ESPON 2020" programmas vidusposma novērtējuma ieteikumam: atvieglot komunikāciju par rezultātiem, veicināt informatīvo pasākumu un instrumentu turpmāku specializāciju un pielāgošanu, lai apmierinātu mērķa grupas praktiskās vajadzības (jāņem vērā konteksts, kurā dažādas ieinteresētās personas var asimilēt un izmantot ESPON sagatavotās liecības un rīkus). EKP ir izšķiroša nozīme šo rezultātu pielāgošanā, dažādošanā un adaptēšanā atbilstoši dažādu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā viņu zināšanas un pietuvinātību vietējiem dalībniekiem.

Galvenās darbības, kurās tiks iesaistīti EKP, ir šādas:

- Veicināt izpratni par ESPON valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

- Atbalstīt vispārējo līdzdalības stratēģiju savā valstī, cieši sadarbojoties ar UK locekli un ESPON ETSG, tostarp atbalstot mijiedarbību starp reģionālajām/vietējām ieinteresētajām personām un pētniekiem un ESPON ETSG;

- Izveidot un aktivizēt ESPON valstu kopienas, iesaistot pašreizējās un potenciāli jaunas ieinteresētās puses, ieinteresētos pakalpojumu sniedzējus un pētniekus;

- Atbalstīt ESPON liecību informēšanas pasākumus katrā valstī, nodrošinot to lietderību vietējā un reģionālajā līmenī.

2.1.3 Rādītāji

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas e) punkta ii) apakšpunkts, 17. panta 9. daļas c) punkta iii) apakšpunkts

Vienošanās par programmas rādītājiem vēl ir jāpanāk un jāatspoguļo dokumentā.

2. tabula: Iznākuma rādītāji

Prioritāte Specifiskais atbalsta mērķis ID

[5]

Rādītājs Mērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis (2029)

[200]

1 Specifiskais atbalsta mērķis Nr. 6 "Citas darbības, ar ko atbalsta labāku sadarbības pārvaldību" OI01 Teritoriālo liecību izstrādes darbību skaits Skaits 18 105
1 Specifiskais atbalsta mērķis Nr. 6 "Citas darbības, ar ko atbalsta labāku sadarbības pārvaldību" OI02. Zināšanu pilnveides darbību skaits Skaits 20 150

3. tabula: Rezultātu rādītāji

Prioritāte Specifiskais atbalsta mērķis ID Rādītājs Mērvienība Atskaites vērtība Atsauces gads Gala mērķis (2029) Datu avots Komentāri
1 Specifiskais atbalsta mērķis Nr. 6 "Citas darbības, ar ko atbalsta labāku sadarbības pārvaldību" RI01 Personas ar paaugstinātu kapacitāti to līdzdalības ESPON pasākumos dēļ Procenti no dalībnieku skaita 0 2022 75% Ātras digitālās aptaujas  
1 Specifiskais atbalsta mērķis Nr. 6 "Citas darbības, ar ko atbalsta labāku sadarbības pārvaldību" RI02 Dalībnieki norāda uz iespējamu ESPON zināšanu izmantošanu savās organizācijās Procenti no dalībnieku skaita 0 2022 50% Ātras digitālās aptaujas  

2.1.4 Galvenās mērķa grupas

Atsauce: 17. panta 3. daļas e) punkta iii) apakšpunkts, 17. panta 9. daļas c) punkta iv) apakšpunkts

Līdz 7000 rakstzīmēm

"ESPON 2030" programmas pasākumi paredzēti, lai palīdzētu ieinteresētajām personām visos līmeņos panākt zaļo pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot taisnīgus dzīves apstākļus visiem cilvēkiem visās vietās.

Galvenās mērķa grupas ir noteiktas, aplūkojot dažādos politikas procesu posmos iesaistītos dalībniekus – tos, kuriem ir nepieciešams identificēt, sagatavot un piegādāt ESPON liecības, lai pilnveidotu zināšanas par teritoriālo attīstību un tādējādi veidotu labāku politiku.

"ESPON 2030" programma galvenokārt ir paredzēta šīm trim grupām, kuras var būt aktīvas dažādos politikas cikla posmos:

• Politikas veidotāji (šaurā nozīmē, piemēram, politiķi un lēmumu pieņēmēji);

• Politikas "virzītāji" (valsts darbinieki, piemēram, amatpersonas politikas jomā un tematiskie eksperti, kas darbojas valsts pārvaldē un cita veida sabiedriskajās organizācijās teritoriālās attīstības jomā);

• Zinātnieki un pētnieki.

Attiecībā uz politikas veidotājiem ESPON plāno uzrunāt politikas veidotājus visos administratīvajos līmeņos, ES valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Tomēr tie tiks uzrunāti dažādos veidos un ar dažādām stratēģijām.

Uzraudzības komitejas pārstāvji būs tie, kas veidos atsauces uz savu valstu politiskajām liecību un zināšanu vajadzībām.

Tāpat kā agrāk, notiks atklāts dialogs un koordinācija ar ES iestādēm – ne vien ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu (programmas ieinteresēto personu) un Eiropas Komisiju kopumā, bet arī ar Eiropas Parlamentu, EIB; Eurostat. ES institūciju vidū Eiropas Reģionu komitejai ir īpaša loma, un tai būs svarīga loma, sniedzot atbalstu ESPON, gan galveno vajadzību pēc ar vietējo un reģionālo teritoriālo attīstību un kohēziju saistītu liecību identificēšanā, gan kā privileģēts partneris "zināšanu pilnveides" aktivitāšu īstenošanā, atvieglojot piekļuvi ievēlētiem politikas veidotājiem vietējā un reģionālajā līmenī. Tāpat kā iepriekš, tiks izveidota īpaša koordinācija ar ES prezidējošajām valstīm.

Tādā pašā veidā par mērķgrupām tiks noteiktas arī visu Dalībvalstu un Partnervalstu starptautiskās, valsts, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas (politikas veidotāji un veicinātāji.

Pieņemot, ka daudzas teritoriālās stratēģijas tiek atbalstītas un īstenotas, izmantojot vairāklīmeņu pārvaldību ES un vietējā līmenī, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī šāda veida grupējumiem.

Tiks īstenoti specifisku vajadzību novērtējumi, lai apkopotu šīs konkrētās mērķa grupas augšupējās vajadzības.

Zinātnieki un pētnieki veido atsevišķu ESPON mērķauditoriju ne tikai tāpēc, ka tie ir galvenie dalībnieki, kas tiks iesaistīti liecību sagatavošanā, bet arī tādēļ, ka tiem ir galvenā loma saistībā ar zināšanu pilnveidi politisku komunicējamu ziņu nodošanas procesā.

ESPON uzdevums ir ne tikai risināt šo trīs mērķa grupu vajadzības, bet arī izstrādāt, iedzīvināt un aizpildīt starp tām esošos saskarpunktus. Patiešām, papildus zināšanu sniegšanai "ESPON 2030" programmai vajadzētu arī veicināt ieviešanas procesu un arī darboties kā starpniekam starp dažādiem dalībniekiem.

Kā norādīts 4. attēlā, praktiski tas nozīmē, ka ESPON ir jāidentificē un jānodrošina:

Liecības un zināšanas trīs veidu dalībniekiem dažādos politikas cikla posmos;

• Prasmes, lai radītu un, vēl svarīgāk, izmantotu zināšanas; un

Veicināt un atbalstīt mijiedarbību starp šīm trim pamatgrupām.

Politikas veidotājiem, piemēram, ir nepieciešamas tādas prasmes kā pilsoņu iesaistīšana, izpratne par liecību pielietošanas politisko kontekstu.

Politikas virzītājiem ir nepieciešamas tādas prasmes kā politikas jautājumu formulēšana, pētniecības un datu pratības attīstīšana, liecību izmantošana dažādos politikas kontekstos

Pētnieki un zinātnieki gūst labumu no tādām prasmēm kā "valoda" un komunikācija, stāstu stāstīšana, komunicējamu ziņojumu veidošana politikas veidotājiem

Dažādiem identificētajiem dalībniekiem būtu lietderīgi apspriest un izpētīt, uz kurām attiecīgām prasmēm ESPON darbības būtu jānovirza. Turpmāko zināšanu pilnveides pasākumu mērķis būs attīstīt ESPON mērķa grupu prasmes, lai tās varētu izmantot iegūtās liecības. ESAO pētījumi norādīja, ka sabiedriskajiem dalībniekiem ir nepieciešamas konkrētas prasmes, lai viņi spētu izprast un izmantot liecības politikas veidošanas procesā. Literatūra parāda, ka, lai politikas procesus apgādātu ar pētījumu rezultātiem, "ESPON 2030" programma nevar aprobežoties ar liecību izstrādi vien, jo ar to nav pietiekami, lai mērķa grupas pieņemtu un izmantotu šīs liecības.

Pamatojoties uz ESAO definētajām pamatprasmēm publiskā sektora inovāciju jomā, katrai mērķa grupai tiek noteikta šāda prasmju atbilstība.

4. attēls: Galvenās prasmes, kas nepieciešamas "ESPON 2030" programmas mērķa grupām, lai pierādījumus izmantotu visefektīvākajā veidā

Kā norādīts 5. attēlā, "ESPON 2030" programmai būtu jāizstrādā darbības, kas vērstas uz zināšanu pārneses procesa vadīšanu un orientēšanu, pielāgojot intervences pasākumus, uzturot zināšanu izmantošanu, pielāgojot zināšanas konkrētajām vajadzībām un vietējām īpatnībām. ESPON varētu uzņemties saziņas starpnieka lomu starp trīs dažādu veidu dalībnieku, nodrošinot apmācību, norādījumus, atbalstu dialogam, atvieglojot piekļuvi pierādījumiem, vairojot izpratni.

5. attēls: EPSON darbību modelis, lai izveidotu saskarni starp dalībniekiem

2.1.5 Norāde uz konkrētām mērķa teritorijām, tostarp plānotā ITI, CLLD vai citu teritoriālo rīku izmantošana

Neattiecas uz "ESPON 2030" programmu.

2.1.6 Plānotais finanšu instrumentu pielietojums

Neattiecas uz "ESPON 2030" programmu.

2.1.7 ES programmas resursu indikatīvais sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas e) punkta vi) apakšpunkts, 17. panta 9. daļas c) punkta v) apakšpunkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr. Finansējums Specifiskais atbalsta mērķis Kods Summa (EUR)
1 ERAF   132 Kopējā prioritātes summa

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr. Finansējums Specifiskais atbalsta mērķis Kods Summa (EUR)
1 ERAF   01 Kopējā prioritātes summa

6. tabula: 3. dimensija – teritoriālās īstenošanas mehānisms un teritoriālais uzsvars

Prioritātes Nr. Finansējums Specifiskais atbalsta mērķis Kods Summa (EUR)
1 ERAF   48  

3 Finansēšanas plāns

3.1 Finanšu apropriācijas pa gadiem

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas g) punkta i) apakšpunkts, 17. panta 4. daļas a)-d) punkts

7. tabula:

Finansējums 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Kopā
ERAF

(teritoriālās sadarbības mērķis)

6 456 574 6 585 706 6 717 419 6 851 768 6 988 803 7 128 579 7 271 151 48 000 000
ERAF plānots saskaņā ar 17. panta 3. daļu (Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei)                
IPA III Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība4                
Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība5                
IPA III6                
Kaimiņvalstu, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI)7                
OCTP Grenlande8                
OCTP9                
Interreg finansējums10                
Kopā                

3.2 Kopējās finanšu apropriācijas pēc finansējuma un valsts līdzfinansējuma Atsauce: 17. panta 4. daļas g) punkta i) apakšpunkts, 17. panta 3. daļas f) punkta ii) apakšpunkts, 17.panta 3.daļas a)-d)punkts

8. tabula:

Politiskā mērķa Nr. vai Tehniskā palīdzība (TA) Prioritāte Finansējums

(kā nepieciešams)

Pamatojums ES atbalsta (kopējā vai valsts) aprēķināšanai ES ieguldījums

(a)

Valsts ieguldījums

(b)=(c)+(d)

Valsts līdzfinansējuma paredzētais sadalījums Kopā

(e)=(a)+(b)

Līdzfinansējuma daļa

(f)=(a)/(e)

Ieguldījumi no trešajām valstīm

(informācijai)

Valsts publiskais

(c)

Valsts privātais

(d)

  1. prioritāte ERAF7 Kopā 48 000 000   12 000 000   60 000 000 80%  
IPA III Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība11                
Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība12                
IPA III13                
Kaimiņvalstu, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI)14                
OCTP Grenlande15                
OCTP16                
Interreg finansējums17                
  2. prioritāte (līdzekļi kā norādīts iepriekš)                
  Kopā Visi finansējuma veidi                
    ERAF                
    IPA III Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība                
    Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība                
    IPA III                
    Kaimiņvalstu, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI)                
    OCTP Grenlande                
    OCTP                
    Interreg finansējums                
  Kopā Visi finansējuma veidi                

4 Veiktās darbības, lai iesaistītu attiecīgos programmas partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmas partneru loma īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas g) punkts

Līdz 10 000 rakstzīmēm

EPSON mērķis ir kalpot politikas veidotāju un pētnieku vajadzībām un lielu uzsvaru liek uz to iesaistīšanu visos "EPSON 2030" programmas plānošanas un īstenošanas procesa posmos.

4.1 Partnerības pieeja programmas izstrādei

"ESPON 2030" programmas sagatavošana tika uzsākta 2018. gadā, un tās pamatā bija sadarbības process, kuru vadīja ESPON VI, iesaistot:

• Apvienoto darba grupu (turpmāk – ADG), kuras sastāvā ir visu dalībvalstu un partnervalstu, kā arī EK un ESPON ETSG jeb "ESPON 2020" programmas Vienīgā atbalsta saņēmēja pārstāvji;

• Mērķa grupas un plašāku sabiedrību, organizējot publiskas apspriedes par programmas stratēģisko virzību.

4.1.1 Apvienotā darba grupa

Valstis, kas piedalās "ESPON 2030" programmā, ir izveidojušas ADG, lai sagatavotu priekšlikumu par nākamo finansēšanas periodu 2021. – 2027. gadam. ADG ir tikusies reizi ceturksnī, sākot no 2018. gada septembra.

ADG mērķis bija izveidot atklātu un pārredzamu dialogu starp iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm katrā diskusijas posmā, lai rastu kopīgu stabilu izpratni par "ESPON 2030" programmu un tās definīciju.

4.1.2 Programmas publiskā apspriešana un stratēģiskā orientācija

Laikposmā no 2020. gada jūnija līdz augustam notika tiešsaistes publiskā apspriešana, kuras mērķis bija apkopot viedokļus par to, kam būtu jābūt "ESPON 2030" programmas uzmanības centrā, jo īpaši:

• Jaunākās aktuālās teritoriālās problēmas;

• Konkrētās teritoriālās liecības, kas nepieciešamas, lai tās novērstu; un

• Specifiskais atbalsts zināšanu pilnveides kontekstā, ko "ESPON 2030" programmai būtu visnoderīgāk nodrošināt nākotnē.

Uzrunāto respondentu vidū bija visu administratīvo līmeņu politikas veidotāji un praktiķi, pētnieki, akadēmisko aprindu pārstāvji, studenti un pilsoņi, īpaši tie, kuri uzskata, ka "teritorijai ir nozīme" un ka vietējā kontekstā balstīta un teritoriāla pieeja ļauj labāk izprast nākotnes problēmas.

Rezultāts bija ļoti apmierinošs gan sniegto atbilžu daudzuma, gan kvalitātes ziņā. Kā redzams 6. attēlā, tika saņemtas 603 atbildes, kas aptvēra visas dalībvalstis un partnervalstis, un katrā valstī bija vairāki respondenti. 8 respondenti bija no Serbijas, Kosovas, Turcijas, Andoras, ES institūcijas, Brazīlijas.

6. attēls: "ESPON 2030" programmas publiskās apspriedes respondentu ģeogrāfiskais sadalījums

Kā norādīts 7. attēlā, dažāda veida respondentu līdzdalība bija samērā līdzsvarota ar 56% politikas veidotāju un 44% pētnieku iesaisti.

7. attēls: "ESPON 2030" programmas publiskās apspriedes respondentu veidi

"ESPON 2030" programmas VI saskaņā ar ADG sniegtajām pilnvarām rūpīgi izskatīja publiskās apspriedes rezultātus, lai izstrādātu programmas priekšlikumu.

4.2 Partnerības pieeja īstenošanas procesam

4.2.1 Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm stratēģiskās programmas izstrādes ietvaros

Lai nodrošinātu lielāku ieguvumu politikas veidotājiem, nepieciešams regulāri veikt notiekošo un gaidāmo politikas procesu/prioritāšu novērtējumu. Šajā kontekstā "ESPON 2030" programmas stratēģijas izstrādes pieejas ietvars paredz īstenot ikgadēju lēmumu pieņemšanas procesu, lai uzsāktu vai papildinātu Tematiskos darba plānus (TDP).

"Pastāvīgā vajadzību pārvaldība" identificēs vajadzības pēc liecībām un zināšanām, un tā kalpos trim galvenajiem mērķiem, apkopojot atsauksmes un vajadzības par:

- Individuāliem un jau izlemtiem/apstiprinātiem TDP;

- Nepieciešamību īstenot horizontālus pasākumus;

- Stratēģisko orientāciju programmas līmenī.

Pastāvīgajā vajadzību pārvaldībā tiks iesaistīti dalībnieki dažādās lomās attiecībā uz trim minētajiem mērķiem: UK, EKP, "ESPON" ETSG un pētnieki, izmantojot dažādus līdzekļus (piemēram, publiska apspriede, fokusgrupa, atklāta platforma ziņojumu ievietošanai un apmaiņai, aptauja utt.).

Attiecībā uz apspriešanos par specifiskiem TDP, TDP tēmas tiks tālāk attīstītas dialogā starp UK un ESPON ETSG.

Lai katru TDP tēmu veidotu kā TDP priekšlikumu UK, īpašā apspriešanas procesā, kurā tiks iesaistīti politikas veidotāji un pētnieki, tiks noteikta pareizā liecību un zināšanu aktivitāšu attiecība.

TDP apspriešanas procesa mērķi ir:

- Veicināt politikas veidotāju, praktiķu un zinātnieku izpratni par konkrētajām tematiskajām darba plūsmām, kuras "ESPON 2030" programma piedāvās politikas veidošanas atbalstam;

- Iesaistīties apmaiņā ar visu līmeņu politikas veidotājiem par vispārējām politikas vajadzībām, kuras varētu risināt, un to, kādā veidā to darīt;

- Iesaistīties apmaiņā ar zinātniekiem par pašreizējo teritoriālo pētījumu jaunākajiem sasniegumiem katra TDP saistītajās jomās un apkopot plašu priekšlikumu klāstu programmas pētniecības darbībām, lai nodrošinātu ESPON liecību izstrādes aktualitāti un pievienoto vērtību;

- Izveidot platformu apmaiņai starp politikas veidotājiem/praktiķiem un zinātniekiem, lai nodrošinātu vienotu izpratni par politikas jautājumu ietvaru, par liecību pielietošanas politisko kontekstu un atbilstošu esošo liecību un pētniecības metodoloģiju izvērtējumu;

- Atbalstīt ESPON ETSG un UK TDP darbības jomu un satura veidošanas procesā, identificējos specifiskās aktivitātes, kas jāīsteno plašākas TDP tēmas ietvaros.

Apspriešana tiek uzsākta, pamatojoties uz TDP apspriedes dokumentu (tiešsaistes saturs, kurā ir izklāstīta TDP vispārējā darbības joma, pats process un norādījumi par dalību tajā).

TDP apspriešana tiek organizēta kā process, nevis kā viens atsevišķs pasākums, un tas iekļauj vairākus soļus:

1) Ievirzes informatīvā diena, kura tiek plaši izziņota un ir atvērta visiem ieinteresētajiem potenciālajiem ieguldītājiem no politikas un zinātnes puses;

2) Tiešsaistes interaktīvā atgriezeniskā saite noteiktā laika posmā18 ;

3) Īpašu fokusgrupu sērija, lai padziļinātu diskusiju par konkrētiem elementiem/aspektiem.

Visbeidzot, partnerības pieeja jau ir iestrādāta TDP stratēģiskajā plānā, jo tā nodrošina nepārtrauktu politikas ieinteresēto personu un pētnieku iesaistīšanos un apspriešanos visā programmas īstenošanas laikā.

4.2.2 Partnerības pieeja īstenošanas procesam, uzraudzībai un novērtēšanai

TDP uzraudzība nodrošinās ieinteresēto pušu līdzdalību programmas uzraudzībā un novērtēšanā, nodrošinot, ka dalībvalstu izvirzītās vajadzības tiek pienācīgi apzinātas un ka galvenie ieinteresēto personu izvirzītie politikas jautājumi tiek saskaņoti un jēgpilni risināti.

Uzraudzības pamatā ir regulāri ziņojumi, ko ESPON ETSG iesniedz apspriešanai UK. Lai nodrošinātu visu UK dalībnieku līdzdalību TDP īstenošanas uzraudzībā, process tiks organizēts divos veidos:

• ar informācijas piezīmi;

periodiski apspriežoties – apmēram reizi gadā par katru TDP.

TDP zinātniskajā vadībā jāiesaista zinātnieki kā individuālas vai ekspertu grupas padomdevēju grupu ietvaros. Šī vadība būs neobligāta, un to ierosinās vai nu ETSG, vai arī pieprasīs UK TDP uzsākšanas vai īstenošanas laikā. Ja pieprasījums nāk no UK, izmaksas tiek segtas no programmas Tehniskās palīdzības.

Īpašu fakultatīvu atsevišķu TDP darbību un horizontālu pasākumu uzraudzību īsteno tikai gadījumos, kad UK vai ESPON ETSG saskata īpašu stratēģisku labumu. Ja UK pieprasa organizēt padomdevēju grupu, izmaksas tiek segtas no Tehniskās palīdzības. Konsultatīvajās grupās atkarībā no vajadzībām var iesaistīties UK locekļi/praktiķi un zinātnieki.

8. attēlā sniegts pārskats par dažāda veida papildu padomdevēju grupām.

8. attēls: Politikas un zinātniskā vadība programmas, TDP un individuālo darbību līmenī.

"ESPON 2030" programmas darbības ir atbildes reakcija uz politikas vajadzībām, ko kopīgi noteikuši UK locekļi, un tās nav obligāti saistītas ar ģeogrāfiskiem apsvērumiem. Tomēr dažādās valstīs prasības dažādās jomās var atšķirties. Tomēr ESPON no veiktajiem pētījumiem būtu regulāri jāapkopo valstspecifiska informācija un jāuzsāk interaktīvas politikas apguves aktivitātes, ar dalībvalstu un valstu kontaktpunktu palīdzību nosakot labo praksi un politikas iniciatīvas valsts un reģionālā līmenī.

Lai panāktu līdzsvarotu darbību sadalījumu un resursu izmantošanu dažādās valstīs, kā arī līdzsvarotu dalībnieku līdzdalību, tiks nodrošināta rūpīga ģeogrāfiskā līdzsvara uzraudzība.

Darbību līdzsvarots ģeogrāfiskais sadalījums ir jāpanāk visās aktivitātēs un, ņemot vērā konkrētās valsts vajadzības pēc politikas procesiem, jāīsteno piegādes konkrētām valstīm, gadījumu izpēte, dalība mērķtiecīgā analīzē vai notikumu lokalizācijā attiecībā uz liecībām un zināšanām.

Līdzsvarotas ģeogrāfiskās sadales princips nevar tieši atsaukties uz pētnieku līdzdalību ESPON ETSG publiskā iepirkuma procedūrās, kas vērstas uz pakalpojumu kvalitāti. Tas vienmēr ir bijis ESPON līgumu slēgšanas pamatprincips, un tas ir vienīgais veids regulatīvu iemeslu dēļ.

Noslēgumā jāpiebilst, ka "ESPON 2030" programmas ģeogrāfiskajam līdzsvaram īpaši būtiska ir kopējā sniegtā pakalpojumu kvalitāte valstīs, kuras piedalās ESPON. ESPON atzīst visu iesaistīto valstu pētniecības institūciju līdzdalības nozīmi, kas pozitīvi ietekmē veiktos pētījumus, kā arī izpratni par ESPON dažādās valstīs. Šajā skatījumā ģeogrāfiskais līdzsvars ir ilgtermiņa mērķis visā plānošanas periodā. ESPON ETSG tiks lūgts īstenot koriģējošas darbības, piemēram, izpratnes veicināšanas pasākumus, ja uzraudzības rezultāti liecinās par acīmredzamu līdzsvara trūkumu.

5 Pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības jomā (mērķi, mērķa auditorijas, saziņas kanāli, tostarp izplatīšana sociālajos medijos, ja nepieciešams, plānotais budžets un attiecīgi uzraudzības un novērtēšanas rādītāji)

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas h) punkts

Līdz 4500 rakstzīmēm

"ESPON 2030" programmas komunikācijas stratēģija attiecas uz to, kā īstenot saziņu ar mērķa grupām, lai atbalstītu programmas mērķus. Tā ir saskaņota ar zināšanu pilnveidošanas, kapitalizācijas un informēšanas pasākumiem, ko veic Vienīgais atbalsta saņēmējs, kurš ir atbildīgs par programmas 1. prioritātes īstenošanu.

Tās īstenošana, ieskaitot jebkuru pārskatīšanu, tiks veikta ciešā sadarbībā ar UK, kura nepieciešamības gadījumā atbalstīs vienkāršu informācijas izplatīšanu par komunikācijas darbībām. Komunikācijas stratēģijas process nepārtraukti attīstās un mainās.

5.1 Mērķi

Komunikācijas stratēģijas mērķis ir uzlabot ESPON izstrādāto liecību uzņemšanu, palielinot ESPON zināšanu redzamību un pieejamību, kā arī attīstot "ESPON lietotāju" absolūto skaitu starp galvenajām mērķgrupām un visām potenciālajām auditorijām, tādējādi palielinot ESPON lietotāju bāzi un veicinot ESPON satura uzņemšanu.

Komunikācijas mērķi izriet no programmas vispārējiem mērķiem:

• Padarīt programmas zināšanu bāzi vieglāk pieejamu mērķa grupām un citām ieinteresētajām struktūrām, tostarp plašākai sabiedrībai;

• Veicināt izpratni par ESPON pievienoto vērtību un parādīt programmas sasniegumus;

• Turpināt pilnveidot ESPON lietotāju kopienu, vienlaikus sadarbojoties ar mērķa grupām, lai sniegtu pielāgotu atbalstu un nodrošinātu efektīvu ESPON rezultātu izmantošanu;

• Informēt potenciālos pakalpojumu sniedzējus par ESPON piedāvāto finansējumu un darba iespējām.

5.2 Darbības

VI veiks šādas galvenās komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas darbības:

• Programmas uzsākšanas pasākumi valsts un Eiropas līmenī

• Informācijas pasākumi reizi divos gados, iepazīstinot ar "ESPON 2030" programmas galvenajiem sasniegumiem

• Ikgadēja informācijas apraidīšana, nosūtot tiešo pastu mērķa grupām un plašākai sabiedrībai

• Noslēguma pasākums 2028. gadā, noslēdzot "ESPON 2030" programmas 7 gadu laikā īstenotos komunikācijas pasākumus

• ESPON VI tīmekļa vietne, kurā iekļauta informācija par:

o Programmas mērķiem, budžetu un vadību;

o Jebkuru apspriedes procesu, tostarp aptaujām par sasniegumiem, kā arī ieinteresēto personu atsauksmes;

o Novērtējumu;

o Darbībām un saņēmējiem;

• VI savās telpās Luksemburgā izvieto Savienības emblēmu.

Vienīgais atbalsta saņēmējs, izmantojot zināšanu pilnveides sadaļu, atbalstīs saziņas stratēģiju programmas līmenī, izplatot ESPON pētījumu rezultātus un iegūtās teritoriālās liecības.

Lai palielinātu programmas atpazīstamību un popularizētu ESPON liecības plašākai auditorijai, tiks īstenota holistiska pieeja visos pieejamajos saziņas kanālos.

5.3 Mērķauditorijas

Komunikācijas pasākumi būs vērsti uz 2.1.4. sadaļā minētajām grupām, jo īpaši:

• Eiropas politikas veidotājiem, īpaši kohēzijas politikas, kā arī citu nozaru/tematisko politiku un programmu jomā, jo īpaši tām, kas pašlaik nav skaidri formulējušas savu teritoriālo pieeju;

• Valstu politikas veidotājiem, kas ir atbildīgi par teritoriālo kohēziju, ETS programmām, makroreģionālajām stratēģijām un kohēzijas politikas īstenošanu valsts līmenī, kā arī citās attiecīgās jomās;

• Iestādēm, kas īsteno ESIF programmas;

• Reģionālajiem un vietējiem politikas veidotājiem/praktiķiem, kas atbildīgi par teritorijas attīstību un plānošanu un/vai iesaistīti pārrobežu sadarbībā lielāku teritoriju gadījumā;

• Akadēmisko aprindu pārstāvjiem, tostarp studentiem, pētniekiem (valsts un privātais sektors);

• Organizācijām, kas valsts, ES vai starptautiskā līmenī veicina reģionālās/pilsētas intereses;

• Privātā sektora organizācijām un plašākām Eiropas auditorijām;

• Žurnālistiem vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

5.4 Uzraudzība

"ESPON 2030" programmas VI reizi gadā informēs ESPON UK par komunikācijas stratēģijas īstenošanas gaitu un plānotajām darbībām nākamajā gadā.

Finanšu resursi komunikācijas stratēģijai būs pieejami kā daļa no programmas budžeta horizontālajiem pasākumiem un kā tehniskās palīdzības daļa saskaņā ar proporcionalitātes principu. Kopējais paredzētais budžets ir 1 240 419 EUR.

Komunikācijas stratēģijas īstenošanu uzraudzīs šādi rādītāji:

- Semināru skaits (ar mērķi 16 semināri plānošanas periodā)

- Ikgadējās informēšanas aktivitātes, nosūtot tiešo pastu programmas mērķa grupām, saņēmējiem, "izplatītājiem" un plašākai sabiedrībai (ar mērķi 8 tiešā pasta ziņojumi)

- Programmas vietne (ar mērķi 1 programmas/Vienīgās darbības vietne)

6 Norāde par atbalstu maza mēroga projektiem, iekļaujot mazos projektus mazo projektu fondu noteikumos

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. daļas i) punkts, 24. pants

Līdz 7000 rakstzīmēm

Neattiecas uz "ESPON 2030" programmu.

7 Noteikumu īstenošana

7.1 Programmas institūcijas

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 6. daļas a) punkts

9. tabula:

Programmas institūcijas Iestādes nosaukums [255] Kontaktpersonas vārds [200] E-pasts [200]
Vadošā iestāde Enerģētikas un telpiskās plānošanas ministrijas Telpiskās plānošanas departaments Timo V. Īzers [Thiemo W. Eser] Thiemo.Eser@mat.etat.lu
Valsts mēroga iestāde (programmām, kurās piedalās trešās valstis, ja nepieciešams) n.p. n.p. n.p.
Revīzijas iestāde Finanšu ģenerālinspekcija Lorēns Sanavja [Laurent Sanavia] audit-eu@igf.etat.lu
Revidentu pārstāvju grupa n.p. n.p. n.p.
Iestāde, kurai Komisijai ir jāveic maksājumi Enerģētikas un telpiskās plānošanas ministrijas Telpiskās plānošanas departaments Timo V. Īzers [Thiemo W. Eser] Thiemo.Eser@mat.etat.lu

7.2 Kopīgā sekretariāta izveidošanas kārtība

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 6. daļas b) punkts

Līdz 3500 rakstzīmēm

Ņemot vērā "ESPON 2030" programmas apjomu un organizatorisko struktūru, kurā ir tikai Vienīgā darbība, un lai pēc iespējas samazinātu administratīvo un finansiālo slogu, ESPON VI uzņemsies programmas īstenošanai būtiskā Kopīgā sekretariāta funkcijas un uzdevumus, un sniegs palīdzību ESPON UK un Sertifikācijas iestādei to uzdevumu veikšanā.

Vienīgajam atbalsta saņēmējam tiks sniegta arī informācija un palīdzība, lai atbalstītu pareizu un korektu Vienīgās darbības īstenošanu.

Ar ierobežoto personālu, kas būs nepieciešams ESPON VI atbalstam, tiks slēgti līgumi ar GIE LERAS starpniecību, un tiem būs pieejamas darba vietas ESPON VI atrašanās vietā, lai nodrošinātu sekmīgas sekretariāta funkcijas kopā ar VI.

7.3 Atbildības sadalījums starp iesaistītajām dalībvalstīm un, ja attiecas, trešajām valstīm un OCT gadījumā, ja tiek veiktas finansiālas korekcijas, ko ievieš VI vai EK

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 6. daļas c) punkts

Līdz 10 500 rakstzīmēm

Atbildības sadalījums

Situācija saistībā ar "ESPON 2030" programmu un Vienīgā atbalsta saņēmēja izveidi ir īpaša, jo subsīdijas saņems tikai divas struktūras, tādēļ atbildības gadījumus var sadalīt diezgan skaidri.

No vienas puses, Vienīgais atbalsta saņēmējs saskaņā ar Dotāciju nolīgumu saņems visu finansējumu, kas piešķirts 1. prioritātes ietvaros. No otras puses, kā noteikts KNR 30. panta 5. daļas b) punktā, Tehniskās palīdzības atmaksa VI tiek veikta, piemērojot procentus, kas noteikti Interreg regulas 26. panta 2. daļas c) punktā (8% Interreg C programmām, ieskaitot ESPON), kas attiecas uz attiecināmajiem izdevumiem, kuri iekļauti katrā maksājuma pieteikumā. Tāpēc, piemērojot šo vienkāršoto vienotas likmes maksājuma metodi, Tehniskās palīdzības izdevumu atbilstība netiks pakļauta kontrolei vai revīzijai.

Gadījumā, ja rodas neattiecināmi izdevumi vai pārkāpumi, kas finansiāli ietekmē to, kā Vienīgā atbalsta saņēmējs izmanto finansējumu, finansiālās saistības sedz vienīgais saņēmējs. Ja Vienīgais atbalsta saņēmējs nespēj segt šīs izmaksas, atbildību uzņemas Vienīgā atbalsta saņēmēja locekļi. Lai atbalstītu Vienīgā atbalsta saņēmēja locekļus saistībā ar finansiālo slogu, kas izriet no viņu neierobežotās atbildības attiecībā uz ERAF finansējuma īstenošanu, kas piešķirts saskaņā ar Dotāciju nolīgumu, tiks izveidots īpašs Riska atbildības mehānisms (turpmāk – Atbildības mehānisms)

Atbildības mehānisms garantē visu neattiecināmo izmaksu finansēšanu, kas galu galā rodas Vienīgās darbības īstenošanas laikā. Atbildības mehānismu finansē "ESPON 2030" programmas DV, nepārsniedzot 2% no neattiecināmajām izmaksām attiecībā pret kopējo ERAF budžetu, kas piešķirams "ESPON 2030" programmas Vienīgajam atbalsta saņēmējam. Luksemburgas Lielhercogiste kā valsts, kurā atrodas ESPON ETSG, sedz visus neattiecināmos izdevumus, kas pārsniedz 2% no ERAF, kas piešķirts ar Dotāciju nolīgumu, un kas var rasties "ESPON" programmas darbību īstenošanas laikā.

Atbildības mehānisma mērķis, finansējuma apjoms un praktiskā darbība ir aprakstīta īpašā "Atsauces dokumentā par Atbildības mehānismu", kas ir pievienots kā pielikums "Daudzpusējai vienošanai starp Luksemburgu, dalībvalstīm un partnervalstīm par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmu". Nosakot atbildības ķēdi, tiek nodrošināta iespējamā neattiecināmo izdevumu atgūšana no Vienīgā atbalsta saņēmēja ESPON VI labā.

Vienīgā atbalsta saņēmēja maksājumu samazināšana un atgūšana

"ESPON 2030" programmas VI nodrošina, ka visas pārkāpumu rezultātā izmaksātās projekta summas tiek atgūtas no Vienīgās darbības. ESPON VI arī atgūst līdzekļus no Vienīgā atbalsta saņēmēja, ja Dotāciju nolīgums līgums tiek pilnībā vai daļēji izbeigts, pamatojoties uz Dotāciju nolīgumā noteiktajiem nosacījumiem. Principā, ja Vienīgajam atbalsta saņēmējam neizdodas nodrošināt atmaksu, dalībvalsts, kurā atrodas Vienīgais atbalsta saņēmējs, t.i., Luksemburga, kurā ir reģistrēta ESPON ETSG, atmaksā ESPON VI, pamatojoties uz Interreg regulas 50. panta 2. daļu. Detalizēts procedūras apraksts tiks iekļauts pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstā, kas tiks izveidots saskaņā ar KNR 63. panta 9. daļu.

ESPON VI ir atbildīgs par attiecīgo līdzekļu atmaksāšanu vispārējā budžetā saskaņā ar saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm, kā noteikts Interreg regulas 50. pantā.

8 Vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

Atsauce: KNR 88. un 89. pants

10. tabula: Vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

Paredzētā 88. un 89. panta izmantošana
No pieņemšanas brīža programmas ietvaros tiks kompensēti attiecināmie izdevumi, pamatojoties uz vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un fiksētajām likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstoši KNR 88. pantam (ja jā, aizpildiet 1. pielikumu)  
No pieņemšanas brīža programmas ietvaros tiks nodrošināts ar izmaksām nesaistīts finansējums atbilstoši KNR 89. pantam (ja jā, aizpildiet 2. pielikumu)  

Pielikumi

1. karte: Programmas teritorijas karte

Neattiecas uz "ESPON 2030" programmu.

Pielikumu sadļa būs papildināta gala dokumentā


1 "Zaļā atveseļošanās: Ekonomikas pārstartēšana un veicināšana ilgtspējīgai nākotnei", mobilizācijas aicinājums, 2020. gada 14. aprīlis.

2 Pilsēta un telpiskais taisnīgums, Edvards V. Soja, 2009.

3 Sibiu deklarācija, neformāla ES 27 valstu un valdību vadītāju sanāksme, kas notika 2019. gada maijā.

4 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība

5 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība

6 Interreg B un C sadarbības virziens

7 Interreg B un C sadarbības virziens

8 Interreg B un C sadarbības virziens

9 Interreg C un D sadarbības virziens

10 ERAF, IPA III, NDICI vai OCTP, ja norādīta viena summa saskaņā ar Interreg B un C sadarbības virzienu

7 Ja ERAF resursi atbilst summām, kas plānotas saskaņā ar 17. panta 3. daļu, tas ir jānorāda.

11 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība

12 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība

13 Interreg B un C sadarbības virziens

14 Interreg B un C sadarbības virziens

15 Interreg B un C sadarbības virziens

16 Interreg C un D sadarbības virziens

17 ERAF, IPA III, NDICI vai OCTP, ja norādīta viena summa saskaņā ar Interreg B un C sadarbības virzienu

18 Ja pirmajiem TDP tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot interaktīvu tiešsaistes atgriezeniskās saites platformu, tiks izveidota tiešsaistes aptauja, kas ļaus rakstiski sniegt atsauksmes noteiktā laika posmā.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

Rīkojuma projekta kopsavilkums

"ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas 2021.2027. gadam projekta
KOPSAVILKUMS

1. Risināmā jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§"Par nacionālo pozīciju Nr. 1"Par Kohēzijas politikas mērķa"Eiropas teritoriālā sadarbība" 2021.‑2027.gadam programmu sagatavošanu" (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1.apakšpunktā doto uzdevumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Kohēzijas politikas mērķa"Eiropas teritoriālā sadarbība" starpreģionu sadarbības programmas"ESPON 2030" 2021.‑2027.gadam projektu (turpmāk – Programma).

ES Kohēzijas politikas mērķis"Eiropas teritoriālā sadarbība" 2021.‑2027. gadam paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Programma ir izstrādāta atbilstoši:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kā arī ārējiem finanšu atbalsta instrumentiem saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) (turpmāk tekstā – Interreg regula);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulai Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu (turpmāk tekstā – ETSG regula);

5) Luksemburgas 2009. gada 19. maija likumam Nr.1082/20061, kas kalpo par ETSG juridisko pamatu Luksemburgā.

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Programmā 2021.‑2027.gadam, saskaņā ar Interreg regulas 16.panta 5.punktu pirms sadarbības programmas iesniegšanas Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm rakstiski jāapstiprina sava piekrišana Programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un partnervalstu saistības nodrošināt Programmas īstenošanai vajadzīgo nacionālo līdzfinansējumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ 3.punktu VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2021.‑2027. gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā.

2018.gadā VARAM sadarbībā ar attiecīgo Programmas partnervalstu pārstāvjiem uzsāka Programmas izstrādi, izveidojot Apvienoto darba grupu, kurā piedalās visu Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu (Šveice, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina) pārstāvji, kā arī konsultatīvu funkciju veic Eiropas Komisijas pārstāvis.

Programmas projektam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EC par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta nosacījumiem.

2021. gada 30. jūlijā Programmas Apvienotā darba grupa apstiprināja Programmas 2.5 redakciju turpmākai virzībai Eiropas Komisijā.

2. Piedāvātais risinājums

ESPON ir daļa no Eiropas teritoriālās sadarbības starpreģionu sadarbības virziena (Interreg C), kuras mērķis ir veicināt attīstības tendenču analīzi saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem un palīdzētu sasniegt Interreg specifiskos mērķus - uzlabot valsts institūciju spēju pārvaldīt konkrētas teritorijas un īstenot teritoriālo stratēģiju. Zinātnisku pierādījumu izmantošanas politikā veicināšana ietver ne tikai liecību izstrādi, bet arī atbalsta sniegšanu, lai pārliecinātos, ka liecības ir saprotamas un piemērotas lietotāju vajadzībām, lai Programma attiecīgi pozitīvi ietekmētu Eiropas teritoriālo politiku visos līmeņos.

Programmas teritorija ietver visas ES dalībvalstis, Norvēģiju, Šveici, Islandi un Lihtenšteinu.

Programmas pievienotā vērtība un novatoriskā pieeja balstās uz diviem pīlāriem – liecību izstrādi un zināšanu pilnveidi, kas minēts arī prioritātes nosaukumā:"Atbalstīt teritoriālās pārejas, veicinot liecības, kas sekmē klimatneitrālu, taisnīgu un teritoriāli līdzsvarotu Eiropu".

Lai izpildītu šīs ambīcijas Programmas veidošanas pamatā ir identificēti galvenie Programmas dalībvalstu un partnervalstu izaicinājumi:

- Klimata izmaiņas;

- Sociālās atšķirības;

- Ekonomiskā pāreja;

- Tehnoloģiskās pārmaiņas;

- Daudzlīmeņu pārvaldība.

Izaicinājumu risināšanai Apvienotās darba grupas diskusijās un sabiedrības iesaistes procesā izkristalizēti Programmas darbības stratēģiskie virzieni un izstrādāti pirmie 4 Tematiskie darba plāni:

- Noturība pret krīzēm: darbības varētu sniegt liecības par Eiropas teritoriju stiprajām pusēm un jutīgumu pret dažāda veida krīzēm (vides, ekonomiskajām, sociālajām, sanitārajām vai digitālajām), informējot par teritoriālās atveseļošanās stratēģijām un veicinot vietējo pilsonisko sabiedrību iesaisti, lai stiprinātu teritoriālo noturību.

- Klimatneitrālas teritorijas: Programma izskatīs iespējas ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas pārveidot par iespējām tā, lai visas Eiropas teritorijas justos tiktu iedrošinātas un stimulētas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Tas tiks darīts, sniedzot jaunus ieskatus un iespējamus rīcības veidus visu veidu teritorijām, lai samazinātu oglekļa emisiju daudzumu, palielinātu oglekļa piesaistītājus, izveidotu, uzlabotu un pārvaldītu zaļo infrastruktūru, atbalstītu pāreju uz citu enerģijas veidu izmantošanu, zaļo digitālo pāreju un virzību uz zaļu un aprites ekonomiku. Īpaša uzmanība tiks pievērsta teritorijām, kuras saskaras ar papildu izaicinājumiem, piemēram, ekonomiskās attīstības, pieejamības vai sociālās atšķirības ziņā, lai parādītu tām, kā klimatneitrāla pieeja ar palīdzēt šīs problēmas risināt.

- Perspektīva visiem cilvēkiem un vietām: Programmas pētījumi varētu analizēt visu vietu spējas nodrošināt ilgtspējīgu teritoriālo attīstību ārpus ekonomiskās izaugsmes"rāmjiem", jo īpaši koncentrējoties uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un vispārējas nozīmes pakalpojumiem cilvēkiem visos teritoriālajos līmeņos. Šāda veida informācija varētu sniegt zināšanas ES un valstu politikai par valsts ieguldījumu ietekmi, lai risinātu augšupejošas sociālās konverģences jautājumu un veicinātu politiku, kas pievērš uzmanību Eiropas vietu daudzveidībai, kā arī to attīstības potenciālam un problēmām.

- Jaunu ģeogrāfiju pārvaldība: programma varētu pievērsties vietu savstarpējās atkarības jautājumam un koncentrēties uz teritorijām, kurām nepieciešamas integrētas pārvaldības pieejas, ņemot vērā konstatētās atšķirības, riskus, funkcionālo mijiedarbību vai konfliktus un attīstības perspektīvas. Sniegtās liecības un zināšanas varētu veicināt līdzdalības pieejas un sniegt sabiedrībai pilnvaras veidot teritoriālas politikas plānošanas stratēģijas ar funkcionālu perspektīvu, reaģējot uz nevienlīdzību, nelīdzsvarotību, apdraudējumiem un ietekmēm.

Programmas dalībvalstis un partnervalstis vienojušās, ka Programmas Vadošās iestādes/Kopīgā Sekretariāta funkcijas turpinās pildīt Luksemburgas Lielhercogistes Enerģētikas un telpiskās plānošanas ministrijas Telpiskās plānošanas departaments. Dalībvalstu un partnervalstu nacionālo interešu pārstāvniecība tiks nodrošināta izveidojot Programmas Uzraudzības komiteju, kas uzraudzīs Programmas tematisko un stratēģisko attīstību, kā arī īstenošanas progresu.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tās kopējais finansējums ir 60 milj. EUR. Programmas finansējuma daļa, kas tiks novirzīta zinātniskajai ekspertīzei – 40 222 321 EUR. ERAF līdzfinansējuma likme ir 80%, pārējos 20% sastāda partnervalstu iemaksas Programmas budžetā.

Programmas vienīgais finansējuma saņēmējs būs ESPON Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (turpmāk – ESPON ETSG), kuru veido Luksemburga un trīs Beļģijas reģioni. Programmas finansējuma saņemšanu teritoriālo liecību veidošanai būs iespējams nodrošināt Eiropas, nacionālā, reģionāla un vietēja līmeņa publiskām iestādēm (tai skaitā universitātēm un zinātniskajām institūcijām); nevalstiskajām organizācijām piedaloties atvērtā konkursā.

Apstiprināmais Latvijas nacionālais līdzfinansējums Programmas budžetā ir 302 696,61 EUR un iemaksa Riska atbildības fondā, kas veicama tikai nepieciešamības gadījumā pēc pieprasījuma – 13 273 EUR. Programmas budžets paredz līdzekļu piešķiršanu nacionālā Kontaktpunkta finansēšanai Latvijā 100 898,87 EUR apmērā visas Programmas garumā.


1 Grand–Duché de Luxembourg - LOI DU 19 MAI 2009 portant diverses mesures d’application du règlement (CE) N°1082/2006 du Parlement européen et du Conseil du 5 juillet 2006 relatif à un groupement européen de coopération territoriale (GECT)

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

Piekrišana "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas iesniegšanai Eiropas Komisijā - oriģināls angļu valodā

Riga, {{ PIRMEPARDATUMS }}. No. {{DOKREGNUMURS }}
To   No.  

Spatial Planning
Departement of Spatial Planning
ESPON Managing Authority
Ms. Myriam Bentz
L-2946 Luxembourg
LUXEMBOURG
Ministry of Energy and

Agreement on the Submission of the ESPON 2030 Cooperation Programme
to the European Commission

Dear Madam,

In conformity with Art. 16 (5) REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL (EU) No 2021/1059 of 24/06/2021 on specific provisions for the European territorial cooperation goal (Interreg) supported by the European Regional Development Fund and external financing instruments, Latvia is pleased to confirm its agreement to the content of the ESPON 2030 Cooperation Programme as approved in its version of 30 July 2021 by the Joint Working Group established to support the designated Managing Authority for its elaboration.

Latvia commits to contribute to the programme with a total financial allocation of 302.696,61 EUR in accordance with the common position agreed by the participating countries on 30 July 2021 on the repartition key of the national co-financing to the ESPON 2030 Cooperation Programme.

The agreed contribution will be transferred to the designated Managing Authority in equal annual instalments from 2021 to 2027, unless the Member or Partner State indicates that they intend to transfer the funds in a single instalment.

Latvia agrees to contribute upon request by the designated Managing Authority and according to the repartition key of the national co-financing to the ESPON 2030 Cooperation Programme to the Liability Fund established by the participating countries to secure the repayment of eventual ineligible expenditure incurred by the Single Beneficiary and according to the provisions described in the ‘Reference Document on the ESPON EGTC Liability Mechanism’.

Latvia therefore supports the submission of the agreed ESPON 2030 Cooperation Programme to the European Commission by the designated Managing Authority.

Yours sincerely,

Minister of environmental protection
and regional development of Latvia A.T.Plešs

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

Piekrišana "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas iesniegšanai Eiropas Komisijā - tulkojums latviešu valodā

Rīgā, {{ PIRMEPARDATUMS }}. Nr. {{ DOKREGNUMURS }}
Uz   Nr.  

Tulkojums

Enerģijas un telpiskās plānošanas ministrija
Telpiskās plānošanas departaments
ESPON Vadošā iestāde
Miriama Bentza
Luksemburga, L-2946
LUKSEMBURGA

Piekrišana "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas
iesniegšanai Eiropas Komisijā

Godātā M. Bentza,

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulu Nr.2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, Latvija apstiprina piekrišanu "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas saturam tās redakcijā, ko 2021.gada 30.jūlijā apstiprinājusi Apvienotā darba grupa, kas atbalsta Vadošo iestādi "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas veidošanā.

Latvija apņemas piedalīties "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas līdzfinansēšanā ar kopējo nacionālo maksājumu summu 302 696,61 EUR apmērā saskaņā ar Dalībvalstu un Partnervastu 2021.gada 30.jūlijā panākto Programmas nacionālā līdzfinansējuma sadalījuma kompromisu.

Noteiktā nacionālā līdzfinansējuma summa saskaņā ar līdzfinansējuma sadalījuma kompromisu tiks pārskaitīta Vadošajai iestādei dalītos maksājumos 2021.‑2027.gadam, izņemot gadījumā, ja Dalībvalsts vai Partnervalsts izsaka vēlmi visu summu pārskaitīt vienā maksājumā.

Latvija piekrīt pēc Vadošās iestādes pieprasījuma veikt papildus maksājumu "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas Riska atbildības mehānismā, kas izveidots, lai segtu Vienīgā atbalsta saņēmēja nepiemērojamos izdevumus pēc Vadošās iestādes pieprasījuma saskaņā ar līdzfinansējuma kompromisu un "Atsauces dokumentā par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas ESPON ETSG Riska atbildības mehānismu".

Līdz ar to Latvija atbalsta Vadošās iestādes iniciatīvu iesniegt "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmu apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

Patiesā cieņā,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

6. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

Atsauces dokuments par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas ESPON ETSG Riska atbildības mehānismu - oriģināls angļu valodā

marks in yellow - text would need to be updated

Version 26 June 2021

Reference Document on the ESPON 2030 Programme Liability Mechanism for the ESPON EGTC

Draft document

Considering

• REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL (EU) No 2021/1060 24/06/2021 laying down common provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund Plus, the Cohesion Fund, the Just Transition Fund and the European Maritime, Fisheries and Aquaculture Fund and financial rules for those and for the Asylum, Migration and Integration Fund, the Internal Security Fund and the Instrument for Financial Support for Border Management and Visa Policy (hereafter referred to as CPR),

• REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL (EU) No 2021/1058 of 24/06/2021 on the European Regional Development Fund and on the Cohesion Fund (hereinafter referred to as ERDF-Regulation),

• REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL (EU) No 2021/1059 of 24/06/2021 on specific provisions for the European territorial cooperation goal (Interreg) supported by the European Regional Development Fund and external financing instruments, (hereinafter referred to as ETC),

• REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL 1082/2006 on the European Grouping for Territorial Cooperation amended by Regulation (EU) 1302/2013 of the European Parliament and the Council of 17 December 2013 (hereinafter referred to as EGTC-Regulation),

• Grand–Duché de Luxembourg - LOI DU 19 MAI 2009 portant diverses mesures d’application du règlement (CE) N°1082/2006 du Parlement européen et du Conseil du 5 juillet 2006 relatif à un groupement européen de coopération territoriale (GECT) -the legal base for the EGTC in Luxembourg,

the 27 EU Member States and 4 Partner States (Iceland, Liechtenstein, Norway and Switzerland) cooperate together under the ESPON 2030 Cooperation Programme for the period 2021-2027 (hereinafter referred to as the ESPON 2030 Cooperation Programme).

In accordance with Article 17 (6)(c) of ETC and pursuant of section XX of the ESPON 2030 Cooperation Programme and of Article 22 of the "Agreement between the Managing Authority and the Member States and Partner Countries on the Implementation, Monitoring and Control System of the ESPON 2030 Cooperation Programme", (to be signed after the approval of the ESPON 2030 Cooperation Programme) detailed information shall be provided on the way how liabilities shall be appointed to the participating EU Member and Partner States.

Table of content

SECTION 1: SUBJECT MATTER

1.1 – THE SPECIFIC CASE OF ESPON

1.2 – THE LIABILITY MECHANISM

SECTION 2: DEFINITIONS

SECTION 3: SPECIFIC CONTEXT, PURPOSE AND MAIN ELEMENTS OF THE LIABILITY MECHANISM

3.1 – COVERAGE OF INELIGIBLE EXPENDITURE – LIABILITY CASES

3.2 – LIABILITIES UNDER THE ESPON 2030 COPERATION PROGRAMME RELATED TO THE ESPON EGTC

3.3 – LIABILITY OF THE ESPON EGTC MEMBERS

3.4 – PURPOSE OF THE LIABILITY MECHANISM

3.5 – MAIN ELEMENTS OF THE LIABILITY MECHANISM

SECTION 4: SPECIFIC STATUTORY AND OPERATIONAL PROVISIONS FOR THE ESPON EGTC

4.1 – OPERATIONAL PROVISIONS FOR THE RISK PREVENTION TO MINIMISE LIABILITY CASES

4.2 - PROVISIONS REGARDING A "CONSULTATIVE COMMITTEE" OF THE ESPON EGTC

SECTION 5: TOTAL BUDGET AND CONTRIBUTIONS BY MEMBER STATES

5.1 – THE JOINT AND LIMITED FINANCING OF THE LIABILITY MECHANISM

5.2 – JUSTIFICATION OF THE 2 % THRESHOLD - Defining the budget

5.3 – Member States’ contribution to the LIABILITY MECHANISM

5.4 – COVERAGE OF LIABILITY CASES BEYOND THE 2% THRESHOLD BY LUXEMBOURG

5.5 – CLOSURE OF THE LIABILITY MECHANISM: RE-TRANSFER OF REMAINING BUDGET

5.6. – Charges and interest

5.7 Partner States’ role in the Liability Mechanism

SECTION 6: roles and procedures regarding THE FUNCTIONING OF THE LIABILITY MECHANISM

6.1 – LEAN ADMINISTRATION AND JOINT SUPERVISION

6.2 – BODIES RESPONSIBLE FOR THE LIABILITY MECHANISM

6.3 – FUNCTIONING OF THE LIABILITY MECHANISM

6.4 – ACTIONS TAKEN FOR LOWERING THE RATE OF INELIGIBLE EXPENDITURE

6.5 – ONGOING AND FINAL REPORTING ON THE LIABILITY MECHANISM

SECTION 1: SUBJECT MATTER

1.1 – THE SPECIFIC CASE OF ESPON

Under ETC-programmes liabilities in case of financial corrections are usually linked to the country of origin of each beneficiary. As the beneficiaries are spread over the eligible area of an ETC-programme, also the liability is automatically spread across the programme area (i.e. allocated to the country where the beneficiary is located). In the case of the ESPON 2030 Programme, in accordance with Article 23 (6) ETC, an EGTC as a single partner is carrying through a Single Operation of the ESPON 2030 Cooperation Programme which is attributed by a Grant Agreement. The role of this sole partner shall be undertaken by the "ESPON European Grouping of Territorial Cooperation" (hereinafter referred to as ESPON EGTC).

The ESPON EGTC is set up for the purpose of receiving the Grant Agreement and implementing a Single Operation under the monitoring and steering of the ESPON Monitoring Committee. In order to ensure an efficient and lean organisation for the ESPON EGTC a limited number of countries/regions were proposed to become members of the ESPON EGTC, which shall assume this task for the benefit of all countries involved in the ESPON 2030 Cooperation Programme. The Belgian Regions of Brussels, Flanders and Wallonia and the Grand Duchy of Luxembourg are members of the ESPON EGTC with the consequence of bearing the liability of the ESPON EGTC. When applying the EGTC-Regulation in the strict sense, this institutional set-up implies that solely the members of the ESPON EGTC would burdened by the full liability for all activities regarding the implementation of the Grant Agreement, although all activities are carried through to serve all Member and Partner States represented in the ESPON 2030 Cooperation Programme.

1.2 – THE LIABILITY MECHANISM

In order to guarantee for possible financial consequences of ineligible expenditure borne by the ESPON EGTC in implementing the Grant Agreement, an "ESPON EGTC Liability Mechanism" was set up for the ESPON 2020 Programme and shall be continued for the ESPON 2030 Programme (hereinafter referred to as Liability Mechanism). The Liability Mechanism shall ensure the proper functioning and liquidity of the ESPON EGTC while implementing the Single Operation of the ESPON 2030 Cooperation Programme for all countries involved and guarantee the financing of all ineligible cost that eventually occurs during the implementation of this Single Operation. The Liability Mechanism shall be financed by all Member States participating in the ESPON 2030 Programme up to a maximum of 2% of the ineligible cost relating to the total budget allocated by the Grant Agreement to the ESPON EGTC. The Grand Duchy of Luxembourg, as the Member State where the ESPON EGTC is hosted shall cover all ineligible expenditure beyond the threshold of 2% allocated by the Grant Agreement, which may occur during the implementation of the Single Operation.

SECTION 2: DEFINITIONS

In order to establish a common understanding of terms repeatedly used in the context of the ESPON 2030 Cooperation Programme and the present document, the following definitions shall apply:

Operation means, according to Article 2 (4) CPR, (…) a project, contract, action or group of projects selected under the programmes concerned.

Beneficiary means, according to Article 2 (9) CPR, (…) a public or private body, an entity with or without legal personality or a natural person, responsible for initiating or both initiating and implementing operations.

ESPON EGTC is established by the Region of Brussels Capital, the Region of Flanders, the Region of Wallonia and the Grand Duchy of Luxembourg with its registered office in Luxembourg. The ESPON EGTC is governed by the "Statutes". With reference to Article 5 of the Statutes, the main objective of the ESPON EGTC is to continue the consolidation of a European Territorial Observatory Network and improving the provision and policy use of pan-European, comparable, systematic and reliable territorial evidence. The ESPON EGTC is already designated in the ESPON 2030 Cooperation Programme and shall sign the Grant Agreement with the Managing Authority of the ESPON 2030 Cooperation Programme.

• The Grant Agreement is the contract concluded between the Managing Authority of the ESPON 2030 Cooperation Programme and the ESPON EGTC and governing the implementation of the Single Operation. The Grant Agreement allocates the total funding (including the ERDF-funding, the national co-financing contribution and Partner Stares contribution) and specifies the conditions under which the funding is granted. Annexes to the Grant Agreement are the Operation Specifications, the approved Operation Proposal with all annexes, the first batch of TAPs and eventually an addendum covering the obligations resulting from the evaluation of the Operation Proposal by the Monitoring Committee.

In addition to the terms defined above, also the other definitions as set out by Article 2 CPR shall apply.

SECTION 3: SPECIFIC CONTEXT, PURPOSE AND MAIN ELEMENTS OF THE LIABILITY MECHANISM

3.1 – COVERAGE OF INELIGIBLE EXPENDITURE – LIABILITY CASES

The ESPON Managing Authority shall conclude a Grant Agreement with the ESPON EGTC including an Article on Liability and Refund Agreement concerning ineligible expenditure in the sense of ERDF rules.

When implementing the Grant Agreement, expenditure may occur that is not eligible for funding by the ERDF. As the ESPON EGTC does not dispose of any own capital which could cover such non-eligible expenditure, the Liability Mechanism shall be used.

Ineligible expenditure can be detected at moments of the implementation of the Single Operation and by different actors:

• Before it is declared to the European Commission (by the Managing Authority undertaking management verification for the certification of progress reports or as part of their on-the-spot-checks)

• After it has been declared to the European Commission (by the Managing Authority as part of their on-the-spot checks, by the Audit Authority, the audit performed by the European Commission of the European Court of Auditors).

All ineligible expenditure occurring at the ESPON EGTC in the context of implementing the Grant Agreement, independent of when it has been detected, shall be covered by the Liability Mechanism as defined in section 1.2 and 5.2. Any claim for a reimbursement by the Liability Mechanism shall hereinafter be referred to as a "Liability Case".

3.2 – LIABILITIES UNDER THE ESPON 2030 COPERATION PROGRAMME RELATED TO THE ESPON EGTC

Section XX of the ESPON 2030 Cooperation Programme and Article 22 of the "Agreement between the Managing Authority and the Member States and Partner States on the Implementation, Monitoring and Control System of the ESPON 2030 Cooperation Programme" identify the situations, where a liability with regard to possible refunding of ineligible expenditure can be linked to expenditure made by the ESPON EGTC under the Grant Agreement:

• Directly through the possible occurrence of ineligible expenditure or irregularities with financial impacts funded through the Grant Agreement by the ESPON EGTC, for which the financial liability shall be borne by the ESPON EGTC.

• Indirectly through possible flat-rate corrections at the programme level, for which a liability in relation to the proportion concerning the Grant Agreement shall be borne by the ESPON EGTC.

3.3 – LIABILITY OF THE ESPON EGTC MEMBERS

The liabilities mentioned under section 3.2 take effect on the members of the ESPON EGTC by virtue of Article 12 (2) of the EGTC-Regulation, which stipulates that "... to the extent that the assets of an EGTC are insufficient to meet its liabilities, its members shall be liable for its debts irrespective of the nature of those debts, each member's share being fixed in proportion to its financial contribution". This means that if the ESPON EGTC as a legal body should not be able to cover its statutory liability, the members of the ESPON EGTC, through their unlimited liability, are jointly liable in order to ensure the functioning of the ESPON EGTC.

3.4 – PURPOSE OF THE LIABILITY MECHANISM

The Liability Mechanism offers the ESPON EGTC, which implements the Single Operation on behalf and for the benefit of all Member and Partner States of the ESPON 2030 Cooperation Programme, the necessary counterpart for sharing the potential financial burden of the members of the ESPON EGTC, which results from their unlimited liability in relation to the funding allocated under the Grant Agreement.

The Liability Mechanism has the purpose of supporting the basic functioning of the ESPON EGTC and of ensuring the necessary financial means to cover all potentially occurring ineligible expenditure by a shared approach amongst all Member States involved.

3.5 – MAIN ELEMENTS OF THE LIABILITY MECHANISM

The main elements governing the operation of the Liability Mechanism are the followings:

• Provision for the risk prevention of potential ineligible expenditure during the implementation of the Single Operation under the Grant Agreement as described in section 4.

• Budgetary provision regarding a joint and limited financing of the Liability Mechanism by the Member States of the ESPON 2030 Cooperation Programme up to a maximum of 2% of the budget of the Grant Agreement signed by the ESPON EGTC and complemented by unilateral coverage of the funding needed beyond 2% by the Grand Duchy of Luxembourg as described in section 5.

• A lean organisation of the administration of the Liability Mechanism and its joint supervision by the Member and Partner States of the ESPON 2030 Cooperation Programme as described in section 6.

SECTION 4: SPECIFIC STATUTORY AND OPERATIONAL PROVISIONS FOR THE ESPON EGTC

4.1 – OPERATIONAL PROVISIONS FOR THE RISK PREVENTION TO MINIMISE LIABILITY CASES

Specific statutory and operational provisions for a transparent functioning and best possible control and monitoring shall be provided with respect to the functioning of the ESPON EGTC. They shall prevent the occurrence of ineligible expenditure during the implementation of the Single Operation under the Grant Agreement and, by doing so, to prevent Liability Cases. The internal organisation and day-to-day operation of the ESPON EGTC shall follow the following principles:

• A transparent and accountable implementation and sound financial management,

• Sufficient ex-ante checks before committing and paying out any expenditure,

• Appropriate escalation procedures in case of disagreement about the treatment of expenditure.

The following provisions shall apply regarding the implementation of the Single Operation by the ESPON EGTC and shall also be mentioned as conditional in the Grant Agreement in order to ensure the fulfilment of the above-mentioned principles:

• Only staff experienced and trained on the question of minimising and mitigating risks (e.g. lawyer specialised in budget and procurement matters) shall be dedicated to the relevant functions within the ESPON EGTC.

• The ESPON EGTC shall have clearly defined procedures for an ex-ante assessment of the legality of commitments and involve the chair of the ESPON EGTC Assembly for bigger amounts and / or special procurement (i.e. starting public procurement, signing contracts).

• For all processes regarding the commitments and payment of expenditure, the "four-eye-principle" shall be employed. This means in practice that one responsible person of the ESPON EGTC demands for the commitment of expenditure, while another is controlling this request for committing expenditure. In case of a persisting disagreement between the persons being responsible for committing and controlling expenditure, at first the Director of the ESPON EGTC shall be involved. In case the Director finds a persisting non-agreement between the positions, a reporting to the Chair of the ESPON EGTC Assembly shall be made to resolve the disagreement.

• The established procedures for a sound internal financial management shall be documented and regular checks shall be carried out in order to assess the application of these procedures.

• In the event that periodical ineligible expenditure is occurring, an in-depth internal assessment shall be carried through in order to assess compliance with the internal procedures and if necessary to adapt those procedures.

4.2 PROVISIONS REGARDING A "CONSULTATIVE COMMITTEE" OF THE ESPON EGTC

Article 15 of the Convention and Statute of the ESPON EGTC provides for the establishment of a "Consultative Committee" on demand of the Member States contributing to the Liability Mechanism. In case that a certain frequency or amount of Liability Cases should occur (see also further below section 6.4) the Member States contributing to the Liability Mechanism may call for the establishment of the Consultative Committee in order to create transparency and to provide advice on the administrative and financial management of the ESPON EGTC with regard to the commitment and payment of expenditure, the execution of contracts and the corresponding liabilities related to the implementation of the Grant Agreement.

Once established, the mission of the Consultative Committee is to support the reduction of the Liability Cases below pre-set target as defined in section 6.4. Based on a prior assessment of the situation, the Consultative Committee shall detail a strategy and a timetable for its mission. The Consultative Committee shall be informed by the Director and the Chair of the Assembly about all relevant activities of the ESPON EGTC. The Consultative Committee shall formulate recommendations to the Assembly on all matters related to the ESPON EGTC where it sees the necessity and usefulness with regards to the administrative and financial soundness of the ESPON EGTC. The mission of the Consultative Committee will end by the time when the pre-set targets are reached again.

SECTION 5: TOTAL BUDGET AND CONTRIBUTIONS BY MEMBER STATES

5.1 – THE JOINT AND LIMITED FINANCING OF THE LIABILITY MECHANISM

In order to endow the Liability Mechanism with the necessary financial capacity allowing it to cover smaller amounts of ineligible expenditure, the Member States participating in the ESPON 2030 Cooperation Programme shall jointly mobilise financial means with a maximum of 2% of the funding allocated by the Grant Agreement to the ESPON EGTC. The threshold of 2% is accumulated over the total period of implementation of the Grant Agreement and represents the upper limit for any involvement of the Member States participating in the financing of the Liability Mechanism.

For the event that Liability Cases would exceed the threshold of 2%, the Grand Duchy of Luxembourg shall cover any amount above the indicated threshold accumulated at the end of the implementation period.

5.2 – JUSTIFICATION OF THE 2 % THRESHOLD - Defining the budget

The 2% threshold for the budgetary endowment of the Liability Mechanism is defined on the base of appreciation of the Court of Auditors and the European Commission of a limited error. In the context of audits, only findings above 2% are classified as serious errors.1

The overall budget of the ESPON 2030 Cooperation Programme is 60 Meuro, the allocation of funding for the Single Operation to be carried out by the ESPON EGTC amounts to a maximum 57.94 Meuro excluding the contributions from the Partner States. The Liability Mechanism shall be equipped with 2% of the total allocation of the Grant Agreement excluding the Partner States contributions equaling the amount of 1 158 800 Euro.

5.3 – Member States’ contribution to the LIABILITY MECHANISM

The funding of the Liability Mechanism of the ESPON 2030 Programme will be equipped in the following way.

First, the remaining funds of the Liability Mechanism of the ESPON 2020 Programme for a total of 712 6112 Euro will be transferred to the Liability Mechanism of the ESPON 2030 Programme. This amount will be used for covering any Liability Cases of the ESPON EGTC detected during the implementation of the Grant Agreement.

In the unlikely event when the entire remaining funds available have been activated by the ESPON EGTC for their Liability Cases, the Member States of the ESPON 2030 Cooperation Programme will be asked to top up the budget of the Liability Mechanism with the necessary amount up to the maximum amount of 1 158 800 Euro as identified in section 5.2. These requests for contributing to the Liability Mechanism will be presented to the Member States only if the remaining Liability Mechanism of the ESPON 2020 Programme has been entirely used.

Any additional Liability Case that exceeds the mentioned maximum amount will be financed by the Grand Duchy of Luxembourg.

The amount to be paid by each Member States to top up the remaining funds to the Liability Mechanism is calculated according to the same key, which is used to calculate the individual Member States contribution to the ESPON 2030 Cooperation Programme and will take into account the factual contributions already made to the Liability Mechanism under ESPON 2020.

In case and from the moment the Liability Mechanisms would need to be complemented to reach the guaranteed amount of 1 158 800 Euro, the Member States will transfer their annual instalment for the Liability Mechanism, together with their annual national contribution for the ESPON 2030 Programme. As described in section 6.1, the annual instalments collected for the Liability Mechanism will be accumulated as a Fund under a specific budget line separate from the annual national contributions for the ESPON 2030 Cooperation Programme.

Table 1: Calculation of the contribution to the Liability Mechanism – all Member States

Member State National share of co-financing 2030 Contributions to the Liability Mechanism
Total contribution for the Liability Mechanism of the ESPON 2030 Programme Remaining contribution from Liability Mechanism of the ESPON 2020 Programme Difference that can be requested upon needs
(1) (2) (3) (4) (5)
Austria 3.43% 39 701 € 27 290 € 12 411 €
Belgium 3.65% 42 297 € 28 868 € 13 428 €
Bulgaria 2.59% 30 048 € 21 126 € 8 922 €
Croatia 2.58% 29 932 € 20 877 € 9 055 €
Cyprus 2.50% 28 959 € 15 952 € 13 006 €
Czech Rep. 2.96% 34 347 € 22 614 € 11 733 €
Denmark 3.20% 37 105 € 26 806 € 10 299 €
Estonia 2.51% 29 109 € 15 952 € 13 157 €
Finland 3.07% 35 518 € 25 953 € 9 565 €
France 8.89% 102 972 € 52 993 € 49 979 €
Germany 10.46% 121 189 € 57 706 € 63 482 €
Greece 2.94% 34 023 € 26 194 € 7 828 €
Hungary 2.79% 32 354 € 19 502 € 12 852 €
Ireland 3.11% 36 004 € 25 711 € 10 293 €
Italy 7.06% 81 801 € 45 583 € 36 217 €
Latvia 2.52% 29 225 € 15 952 € 13 273 €
Lithuania 2.56% 29 666 € 15 952 € 13 713 €
Luxembourg 2.56% 29 608 € 24 623 € 4 984 €
Malta 2.48% 28 692 € 15 952 € 12 740 €
Netherlands 3.99% 46 213 € 31 776 € 14 437 €
Poland 3.76% 43 548 € 25 296 € 18 253 €
Portugal 2.98% 34 567 € 25 832 € 8 736 €
Romania 2.97% 34 463 € 22 410 € 12 053 €
Slovakia 2.68% 31 068 € 15 952 € 15 115 €
Slovenia 2.57% 29 770 € 19 502 € 10 268 €
Spain 5.71% 66 145 € 38 461 € 27 684 €
Sweden 3.49% 40 477 € 27 773 € 12 704 €
TOTAL 100.00% 1 158 800 € 712 611 € 446 189 €

5.4 – COVERAGE OF LIABILITY CASES BEYOND THE 2% THRESHOLD BY LUXEMBOURG

At the end of the programming period and the Grant Agreement, when all possible controls and audits have been executed, the Grand Duchy of Luxembourg shall mobilise all funding needed to cover Liability Cases of ineligible expenditure beyond the 2% budget of the Liability Mechanism. This commitment refers to the responsibilities of the Grand Duchy of Luxembourg as the country of the seat of the ESPON EGTC.

5.5 – CLOSURE OF THE LIABILITY MECHANISM: RE-TRANSFER OF REMAINING BUDGET

At the end of the programming period and after the implementation of the Grant Agreement is closed and has passed all possible checks, controls and audits and the closure report according to section 6.5 has been issued, all unused funding of the Liability Mechanism will be re-transferred to the EU Member States proportionally to their respective previous contributions or in case of continuity of the ESPON Programme the unused funding could be transferred to the post ESPON 2030 Programme if the Monitoring Committee decides so.

5.6. – Charges and interest

No charges for administrating, hosting and operating the Liability Mechanism and for keeping the Fund shall be imposed. The Liability Mechanism will neither produce interests.

5.7 – Partner States’ role in the Liability Mechanism

The financing provided by the Partner States as contribution to the ESPON 2030 Cooperation Programme are not used to co-finance ERDF allocations, therefore, ineligible expenditure in the sense of the ERDF-Regulation will not require reimbursement from the Partner States.

SECTION 6: roles and procedures regarding THE FUNCTIONING OF THE LIABILITY MECHANISM

6.1 – LEAN ADMINISTRATION AND JOINT SUPERVISION

In order to ensure a lean administration of the Liability Mechanism and a joint supervision by the Member States, the operational set-up of the Liability Mechanisms is closely "mirroring" some of the arrangements established for the ESPON 2030 Cooperation Programme and for the ESPON EGTC.

6.2 – BODIES RESPONSIBLE FOR THE LIABILITY MECHANISM

A "Liability Mechanism Management Committee" is responsible for supervising the Liability Mechanism. The Liability Mechanism Management Committee shall be composed by the members of the ESPON Monitoring Committee. The Liability Mechanism Management Committee shall act independent from the role and function of the ESPON Monitoring Committee. The role of Liability Mechanism Management Committee is to monitor the conditions of every case of refunding to be made to the ESPON EGTC.

The Liability Mechanism Management Committee meets at least once per calendar year back to back with ESPON Monitoring Committee. A quorum of attendance of two third is required for decision making. The Committee shall work also using written procedures and silent consent. The Committee shall seek for consensus decisions. In case a consensus cannot be found during a meeting or during a written procedure within two weeks, the two third majority shall apply.

The body being in administrative terms responsible for the Liability Mechanism is the Managing Authority of the ESPON 2030 Cooperation Programme. The Managing Authority shall be in charge of the day-to-day management of the Liability Mechanism according to section 6.3.

The institution responsible for physically hosting of the Fund related to the Liability Mechanism is the Trésorerie d’Etat du Luxembourg. The Trésorerie will receive the contributions and make payments based on claims received via the procedure described in Section 6.3.

6.3 – FUNCTIONING OF THE LIABILITY MECHANISM

As part of the Grant Agreement under the ESPON 2030 Cooperation Programme the Managing Authority of the ESPON 2030 Cooperation Programme includes an Article about the "Liability and Refund Agreement" with the ESPON EGTC that defines the conditions for Liability Cases and the procedures for refunding as defined in section 4.

In the event that ineligible expenditure in the sense of section 3.1 occurs, a claim for refunding of this expenditure by the Liability Mechanism has to be sent by the ESPON EGTC to the Managing Authority.

In relation to the calculation of eventual liability cases, the EGTC will report for reimbursement real costs only for external expertise related to services on evidence production. Any other budget categories will be calculated as flat rate of the actually incurred expenditure using the relevant percentage of each Simplified Costs Option as defined in the Cooperation Programme. According to the standard practice of any financial correction in case of use of Simplified Costs Option, if a non-eligible cost is detected amongst the reported real costs, it automatically generates a loss regarding the corresponding share in other budget categories calculated on the base of relevant flat rates of the Simplified Cost Options. Consequently, liability claims shall include the real cost and the related missing funding based on the application of the Simplified Cost Option.

The Managing Authority shall verify the correctness of the claim and inform the Liability Mechanism Management Committee within four weeks. An objection shall be stated only if serious doubts about the correctness of the claim can be sustained.

After the confirmation by the Liability Mechanism Management Committee, the Managing Authority shall forward the claim to the Fund-hosting institution, which shall activate the payment for refunding the ESPON EGTC within four weeks.

Claims shall be made once a year. One claim can include several Liability Cases.

6.4 – ACTIONS TAKEN FOR LOWERING THE RATE OF INELIGIBLE EXPENDITURE

If at any moment the claimed and refunded accumulated ineligible expenditure exceeds the pre-set target of 1% of the accumulated total amount of the funding paid for the reimbursement of the activities implemented under the Grant Agreement, the Liability Mechanism Management Committee may decide to demand the establishment of a "Consultative Committee" of the ESPON EGTC in accordance with Articles 15 and 19 (2) of the Statute of the ESPON EGTC.

In accordance with the provisions described in section 4.2, the main aim of the temporary mission of the Consultative Committee shall be to support the reduction of the refunding of ineligible expenditure below the threshold of the pre-set target of 1% of the total amount of funding.

6.5 – ONGOING AND FINAL REPORTING ON THE LIABILITY MECHANISM

Throughout the whole programming period and every year until 31 March, the Managing Authority in its function as administratively responsible body presents an annual report to the Liability Mechanism Management Committee, listing all cases of reimbursements which have been covered by the Liability Mechanism including a description of the accumulated level of the use of the Liability Mechanism. The Liability Mechanism Management Committee may assess the report and, based on the assessment, may formulate recommendations to the ESPON EGTC.

After the closure and check and financial controls of all activities of the ESPON EGTC, the Managing Authority draws up a final closure report on the Liability Mechanism, which covers the whole programming period. The final report shall indicate the un-used amount of the Liability Mechanism which shall be transferred back to the contributors or to the Liability Mechanism of the post ESPON 2030 Programme according to section 5.5.


1 It is widely acknowledged that it would be unrealistic to assume that no errors occur in practice and, consequently, a degree of tolerance regarding the appropriate level of accuracy is to be considered acceptable. In terms of audit techniques this is called the "materiality level" and it is set at 2% of the audited amounts. In its annual reports, the Court classifies errors according to "Whether it is possible to measure how much of the amount paid by the Commission is affected by the error, i.e. whether errors are quantifiable or non-quantifiable. When a quantifiable error is above 2% of the audited amount, it is classified as serious, whereas when it is less than 2% it is classified as limited (…)." Source: COMMISSION STAFF WORKING PAPER "Analysis of Errors in Cohesion Policy for the Years 2006-2009", Commission document SEC (2011) 1179 final, p. 7.

2 The amounts related to the remaining funds of the Liability Mechanism of the ESPON 2020 Programme are still subject to change as the ESPON EGTC can still activate the fund until the end of the ESPON 2020 Programme

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

7. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. janvāra
rīkojumam Nr. 39

Atsauces dokuments par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas ESPON ETSG Riska atbildības mehānismu - tulkojums latviešu valodā

Atsauces dokuments par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas ESPON ETSG Riska atbildības mehānismu

Ievērojot

• EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2021.gada 24.jūnija REGULU (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Eiropas Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finansiālos noteikumus par šiem fondiem, kā arī par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk − KNR),

• EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2021.gada 24.jūnija REGULU (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk − ERAF Regula),

• EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2021.gada 24.jūnija REGULU (ES) Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda kā arī ārējiem finanšu atbalsta instrumentiem saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) (turpmāk − ETS),

• EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kas grozīta ar 2013. gada 17. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1302/2013 (turpmāk − ETSG Regula),

• Luksemburgas 2009. gada 19. maija likums "Grand–Duché de Luxembourg ‑ LOI DU 19 MAI 2009 portant diverses mesures d’application du règlement (CE) N°1082/2006 du Parlement européen et du Conseil du 5 juillet 2006 relatif à un groupement européen de coopération territoriale (GECT)" – juridiskais pamats ETSG Luksemburgā,

27 Eiropas Savienības dalībvalstis un 4 partnervalstis (Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) kopīgi sadarbojas "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmā 2021.-2027.gadam (turpmāk – "ESPON 2030" programma).

Atbilstoši ETS Regulas 17. panta 6.punkta c) apakšpunktam un saskaņā ar "Daudzpusējās vienošanās starp Luksemburgu un dalībvalstīm par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmu" (kuru paredzēts parakstīt pēc "ESPON 2030" programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā) 22. pantu ir jāsniedz sīka informācija par veidu, kādā pienākumi tiek uzdoti iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un partnervalstīm.

Satura rādītājs

1. NODAĻA. PRIEKŠMETS

1.1 – ĪPAŠAIS ESPON GADĪJUMS

1.2 – RISKA ATBILDĪBAS MEHĀNISMS

2. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

3. NODAĻA. ATBILDĪBAS MEHĀNISMA ĪPAŠAIS KONTEKSTS, MĒRĶIS UN GALVENIE ELEMENTI

3.1 – NEATTIECINĀMO IZDEVUMU SEGUMS – ATBILDĪBAS GADĪJUMI

3.2 – ATBILDĪBA "ESPON 2030" PROGRAMMAS IETVAROS SAISTĪBĀ AR ESPON ETSG

3.3 – ESPON ETSG LOCEKĻU ATBILDĪBA

3.4 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA MĒRĶIS

3.5 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA GALVENIE ELEMENTI

4. NODAĻA. SPECIFISKAIS ESPON ETSG LIKUMISKAIS UN DARBĪBAS NODROŠINĀJUMS

4.1 – DARBĪBAS NODROŠINĀJUMS RISKA PROFILAKSEI, LAI SAMAZINĀTU ATBILDĪBAS GADĪJUMUS

4.2 – NOTEIKUMI PAR ESPON ETSG KONSULTATĪVO KOMITEJU

5. NODAĻA. KOPĒJAIS BUDŽETS UN DALĪBVALSTU UN PARTNERVALSTU IEMAKSAS

5.1 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA KOPĪGAIS UN IEROBEŽOTAIS FINANSĒJUMS

5.2 – PAMATOJUMS 2 % SLIEKSNIM – BUDŽETA NOTEIKŠANA

5.3 – DALĪBVALSTU IEMAKSAS ATBILDĪBAS MEHĀNISMĀ

5.4 – LUKSEMBURGAS SEGUMS ATBILDĪBAS GADĪJUMIEM, KAS PĀRSNIEDZ 2 % SLIEKSNI

5.5 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA SLĒGŠANA: ATLIKUŠĀ BUDŽETA PĀRSKAITĪŠANA ATPAKAĻ

5.6. – MAKSAS UN PROCENTI

5.7 – PARTNERVALSTU LOMA ATBILDĪBAS MEHĀNISMĀ

6. NODAĻA. LOMAS UN KĀRTĪBAS ATTIECĪBA UZ ATBILDĪBAS MEHĀNISMA FUNKCIONĒŠANU1

6.1 – EKONOMISKA ADMINISTRĒŠANA UN KOPĪGA UZRAUDZĪBA

6.2 – PAR ATBILDĪBAS MEHĀNISMU ATBILDĪGĀS STRUKTŪRAS

6.3 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA FUNKCIONĒŠANA

6.4 – NEATTIECINĀMO IZDEVUMU PROPORCIJAS SAMAZINĀŠANAI VEIKTĀS DARBĪBAS

6.5 – KĀRTĒJO UN GALA ZIŅOJUMU SNIEGŠANA PAR ATBILDĪBAS MEHĀNISMU

1. NODAĻA. PRIEKŠMETS

1.1 – ĪPAŠAIS ESPON GADĪJUMS

ETS programmu ietvaros atbildība finansiālu korekciju gadījumā parasti ir saistīta ar katra atbalsta saņēmēja izcelsmes valsti. Tā kā atbalsta saņēmēji ir izplatīti pa visu ETS programmas attiecināmo teritoriju, arī atbildība ir automātiski sadalīta pa visu programmas teritoriju (t. i. iedalīta valstij, kurā atrodas atbalsta saņēmējs). Taču "ESPON 2030" programmas gadījumā situācija ir cita, jo saskaņā ar ETS Regulas 23.panta 6.punktu tikai viens partneris nodrošina "ESPON 2030" programmas Vienīgo darbību, kas noteikts Dotāciju nolīgumā, īstenošanu. Šī vienīgā partnera loma ir jāuzņemas "ESPON Eiropas teritoriālās sadarbības grupai" (turpmāk − ESPON ETSG).

ESPON ETSG ir izveidota nolūkā saņemt Dotāciju nolīgumu un īstenot Vienīgo darbību ESPON Uzraudzības komitejas uzraudzībā un vadībā. Lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku ESPON ETSG organizēšanu, ierobežotam valstu/reģionu skaitam tika piedāvāts kļūt par ESPON ETSG dalībniekiem, kas uzņemtos šo uzdevumu visu "ESPON 2030" programmā iesaistīto valstu labā. ESPON ETSG dalībnieku lokā ietverti Beļģijas reģioni Brisele, Flandrija un Valonija un Luksemburgas Lielhercogiste, tādējādi uzņemoties atbildību par ESPON ETSG. Piemērojot ETSG Regulu striktā veidā, šī institucionālā iekārta paredz, ka tikai ESPON ETSG dalībniekiem tiktu uzlikta pilna atbildība par visām aktivitātēm sakarā ar Dotāciju nolīguma īstenošanu, lai gan visas aktivitātes tiek īstenotas, lai kalpotu visām "ESPON 2030" programmā pārstāvētajām dalībvalstīm un partnervalstīm.

1.2 – RISKA ATBILDĪBAS MEHĀNISMS

Lai sniegtu garantiju iespējamām finansiālām sekām sakarā ar neattiecināmām izmaksām, kādas radušās ESPON ETSG, īstenojot Dotāciju nolīgumu kā Vienīgajam atbalsta saņēmējam, līdz ar "ESPON 2020" starpreģionu sadarbības programmu 2014.-2020.gadam (turpmāk – "ESPON 2020" programma) tika izveidots ESPON ETSG Riska atbildības mehānisms (turpmāk ‑ Atbildības mehānisms), kura darbība tiks turpināta "ESPON 2030" programmas ietvaros. Atbildības mehānismam jānodrošina ESPON ETSG pareiza funkcionēšana un likviditāte, īstenojot "ESPON 2030" programmas Vienīgo darbību visām iesaistītajām valstīm, un jāgarantē finansējums visām neattiecināmajām izmaksām, kas eventuāli rodas šīs Vienīgās darbības īstenošanas gaitā. Atbildības mehānisms jāfinansē visām dalībvalstīm, līdz maksimums 2 % no neattiecināmajām izmaksām attiecībā pret kopējo budžetu, kas piešķirts ESPON ETSG ar Dotāciju nolīgumu. Luksemburgas Lielhercogistei darbojoties kā valstij, kurā atrodas ESPON ETSG, tai jāsedz visas neattiecināmās izmaksas, kas pārsniedz 2 % slieksni no līdzekļiem, kas ir piešķirti ar Dotāciju nolīgumu, un kas var rasties Vienīgās darbības īstenošanas gaitā.

2. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

Lai izveidotu vienotu izpratni par terminiem, kas tiek atkārtoti lietoti "ESPON 2030" programmas un šī dokumenta kontekstā, ir jāpiemēro šādas definīcijas:

Darbība, saskaņā ar KNR 2.panta 4.punktu, "ir projekts, līgums, darbība vai projektu grupa, kas atlasīti attiecīgajās programmās."

Atbalsta saņēmējs, saskaņā ar KNR 2.panta 9.punktu, "ir publiska vai privāta struktūra subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai gan sākšanu, gan īstenošanu."

ESPON ETSG, ko dibinājuši Briseles galvaspilsētas reģions, Flandrijas reģions, Valonijas reģions un Luksemburgas Lielhercogiste, ir ar juridisko adresi Luksemburgā. ESPON ETSG darbību reglamentē "Statūti". Atsaucoties uz Statūtu 5. pantu, galvenais ESPON ETSG mērķis ir turpināt Eiropas teritoriālā novērošanas tīkla konsolidēšanu un turpināt uzlabot visas Eiropas, salīdzināmu, sistemātisku un uzticamu teritoriālo pierādījumu nodrošināšanu un politiku. ESPON ETSG jau iecelts par "ESPON 2030" programmas īstenotāju un tam jāparaksta "ESPON 2030" programmas Dotāciju nolīgums ar Vadošo iestādi

Dotāciju nolīgums ir līgums, ko noslēgušas "ESPON 2030" programmas Vadošā iestāde un ESPON ETSG un kas reglamentē Vienīgās darbības īstenošanu. Dotāciju nolīgums piešķir kopējo finansējumu (tai skaitā ERAF finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma iemaksas un Partnervalstu iemaksas) un nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem finansējums tiek piešķirts. Dotāciju nolīguma pielikumi ir Darbības specifikācija, apstiprinātais Darbības piedāvājums ar tā pielikumiem pirmais Tematisko darba plānu (turpmāk - TDP) komplekts un pēcāk arī to papildinājums, kurā atrunātas saistības, kas izriet no Uzraudzības komitejas veiktā Darbības priekšlikuma izvērtējuma.

Papildus iepriekš definētajiem terminiem piemērojamas arī pārējās definīcijas, kas izklāstītas KNR 2. pantā.

3. NODAĻA. ATBILDĪBAS MEHĀNISMA ĪPAŠAIS KONTEKSTS, MĒRĶIS UN GALVENIE ELEMENTI

3.1 – NEATTIECINĀMO IZDEVUMU SEGUMS – ATBILDĪBAS GADĪJUMI

ESPON Vadošā iestāde noslēdz Dotāciju nolīgumu ar ESPON ETSG, ietverot pantu par atbildību un vienošanos par atmaksāšanu attiecībā uz neattiecināmajiem izdevumiem ERAF noteikumu izpratnē.

Īstenojot Dotāciju nolīgumu, var rasties izdevumi, kas nav attiecināmi uz ERAF finansējumu. Tā kā ESPON ETSG rīcībā nav jebkāda pašu kapitāla, kas varētu segt šādus neattiecināmos izdevumus, tiek izmantots Atbildības mehānisms.

Neattiecināmie izdevumi var tikt noteikti Vienīgās darbības īstenošanas brīžos un to var īstenot dažādi:

• pirms deklarēšanas Eiropas Komisijai (to dara Vadošā iestāde veicot uzraudzības verifikāciju un īstenošanas ziņojumu sertifikāciju vai savu uz vietas veikto pārbaužu ietvaros);

• pēc deklarēšanas Eiropas Komisijai ( Vadošā iestāde savu uz vietas veikto pārbaužu ietvaros, Revīzijas iestāde, Eiropas Komisijas vai Eiropas Revidentu tiesas veiktās revīzijās).

Visus neattiecināmos izdevumus, kas rodas ESPON ETSG Dotāciju nolīguma īstenošanas kontekstā, neatkarīgi no tā kad tie tikuši atklāti, jāsedz no Atbildības mehānisma, kā noteikts 1.2. un 5.2. punktā Jebkurš pieprasījums atlīdzināšanai no Atbildības mehānisma turpmāk tekstā tiek saukts par Atbildības gadījumu.

3.2 – ATBILDĪBA "ESPON 2030" PROGRAMMAS IETVAROS SAISTĪBĀ AR ESPON ETSG

"ESPON 2030" programmas 7.3. nodaļa un "Daudzpusējās vienošanās starp Luksemburgu un dalībvalstīm par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmu" 22. pants nosaka situācijas, kurās atbildība par neattiecināmo izdevumu iespējamu atmaksāšanu var tikt saistīta ar izdevumiem, ko veikusi ESPON ETSG Dotāciju nolīguma ietvaros:

• tieši rodoties iespējami neattiecināmiem izdevumiem vai nevienmērīgumam finansiālā ietekmē, ko caur Dotāciju nolīgumu finansē ESPON ETSG, par ko finansiāla atbildība ir jāuzņemas ESPON ETSG;

• netieši rodoties iespējamiem noteikto summu labojumiem programmas līmenī, atbildību par ko attiecībā pret proporciju, kas ir attiecināma uz Dotāciju nolīgumu, ir jāuzņemas ESPON ETSG.

3.3 –ESPON ETSG LOCEKĻU ATBILDĪBA

Atbildība, kas minēta 3. nodaļas 2. apakšnodaļā, ESPON ETSG dalībniekiem iestājas, pamatojoties uz ETSG Regulas 12.panta 2. punktu, kas nosaka, ka "...ciktāl ETSG aktīvi nav pietiekami, lai izpildītu tās saistības, tās dalībnieki ir atbildīgi par jebkādiem ETSG parādiem, un katra dalībnieka daļu nosaka proporcionāli tā ieguldījumam". Tas nozīmē, ka, ja ESPON ETSG kā juridiska persona nespēj segt savu likumā paredzēto atbildību, tad ESPON ETSG dalībnieki, kā neierobežoti atbildīgie, ir kopīgi atbildīgi par ESPON ETSG funkcionēšanas nodrošināšanu.

3.4 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA MĒRĶIS

Atbildības mehānisms piedāvā ESPON ETSG, kas īsteno Vienīgo darbību visu "ESPON 2030" programmas dalībvalstu un partnervalstu vārdā un labā, nepieciešamo līdzdalībnieku, ar ko dalīt potenciālo ESPON ETSG dalībnieku finansiālo slogu, kas rodas no to neierobežotās atbildības saistībā ar Dotāciju nolīguma ietvaros piešķirto finansējumu.

Atbildības mehānisma mērķis ir atbalstīt ESPON ETSG pamata funkcionēšanu un nodrošināt nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai ar dalītu pieeju segtu visus potenciāli radušos neattiecināmos izdevumus starp visām iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm.

3.5 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA GALVENIE ELEMENTI

Galvenie elementi, kas reglamentē Atbildības mehānisma darbību, ir šādi:

• nodrošinājums potenciāli neattiecināmo izdevumu riska novēršanai Vienīgās darbības īstenošanā saskaņā ar Dotāciju nolīgumu, kā aprakstīts šī dokumenta 4. nodaļā;

• budžeta nodrošinājums kopīgam un ierobežotam Atbildības mehānisma finansējumam no "ESPON 2030" programmas dalībvalstīm līdz maksimāli 2 % no Dotāciju nolīguma budžeta, ko parakstījusi ESPON ETSG, un ko papildina vienpusējs segums nepieciešamajam finansējumam virs 2 % no Luksemburgas Lielhercogistes, kā izklāstīts šī dokumenta 5. nodaļā;

• ekonomiska Atbildības mehānisma administrēšanas organizēšana un tās kopīga uzraudzība no "ESPON 2030" programmas dalībvalstīm un partnervalstīm, kā izklāstīts 6. nodaļā.

4. NODAĻA. SPECIFISKAIS ESPON ETSG LIKUMISKAIS UN DARBĪBAS NODROŠINĀJUMS

4.1 – DARBĪBAS NODROŠINĀJUMS RISKA PROFILAKSEI, LAI SAMAZINĀTU ATBILDĪBAS GADĪJUMUS

Attiecībā uz ESPON ETSG funkcionēšanu ir jānodrošina specifiski likumiskie un darbības noteikumi caurskatāmai funkcionēšanai un iespējami labākā kontrole un monitorings. Tiem jānovērš neattiecināmo izdevumu parādīšanās Vienīgās darbības īstenošanas gaitā Dotāciju nolīguma ietvaros un, to darot, jānovērš Atbildības gadījumi. ESPON ETSG iekšējā organizācijā un ikdienas darbībā jāievēro šādi principi:

• caurskatāma un saprotama īstenošana un rūpīga finanšu pārvaldība;

• pietiekamas prognozējamas pārbaudes, pirms uzņemties un izmaksāt jebkādus izdevumus;

• piemērotas izskatīšanas procedūras gadījumos, ja ir nesaskaņas par izdevumu attiecināšanu.

Turpmākie noteikumi ir piemērojami Vienīgās darbības īstenošanai no ESPON ETSG puses, un tie tiks arī minēti kā nosacījumi Dotāciju nolīgumā, lai nodrošinātu iepriekš minēto principu ievērošanu:

• ESPON ETSG ietvaros attiecīgo funkciju veikšanai tiek deleģēts tikai tāds personāls, kas ir pieredzējis un apmācīts risku mazināšanas un mīkstināšanas jautājumos (piemēram, budžeta un iepirkumu jautājumos specializējies jurists);

• ESPON ETSG ir jābūt skaidri definētam procedūrām uzņemto saistību likumības prognozējamai novērtēšanai un lielāku summu un/vai īpašu iepirkumu, t. i. publisku iepirkumu uzsākšanas, līgumu parakstīšanas gadījumos tajās jāiesaista ESPON ETSG Asamblejas priekšsēdētājs;

• visos procesos sakarā ar saistībām un izdevumu apmaksu ir jāpielieto "četru acu princips". Praksē tas nozīmē, ka viena ESPON ETSG atbildīga persona prasa izdevumu uzņemšanos, savukārt cita persona kontrolē šo pieprasījumu par izdevumu uzņemšanos. Gadījumā, ja pastāv nesaskaņas starp personām, kuras ir atbildīgas par izdevumu uzņemšanos un kontrolēšanu, vispirms tiek iesaistīts ESPON ETSG direktors. Gadījumā, ja direktors konstatē amatpersonu nespēju vienoties, nesaskaņu atrisināšanai tiek īstenota ziņošana ESPON ETSG Asamblejas priekšsēdētājam;

• rūpīgai iekšējai finanšu pārvaldībai izveidotās procedūras ir jādokumentē un jāveic regulāras pārbaudes, lai novērtētu šo procedūru pielietošanu;

• gadījumā, ja rodas periodiski neattiecināmie izdevumi, jāveic padziļināta iekšējā izvērtēšana, lai novērtētu iekšējo procedūru ievērošanu un, ja nepieciešams, pielāgotu šīs procedūras.

4.2 – NOTEIKUMI PAR ESPON ETSG KONSULTATĪVO KOMITEJU

Konvencijas 15. pants un ESPON ETSG Statūti paredz Konsultatīvās komitejas izveidošanu pēc to dalībvalstu pieprasījuma, kas veic iemaksas Atbildības mehānismam. Gadījumā, ja rodas noteikts Atbildības gadījumu biežums vai daudzums (skatīt arī tālāk 6.4. punktu), dalībvalstis, kas veic iemaksas Atbildības mehānismam, var aicināt izveidot Konsultatīvo komiteju, lai radītu caurskatāmību un sniegtu ieteikumus par ESPON ETSG administratīvo un finansiālo pārvaldību par izdevumu uzņemšanos un apmaksu, līgumu noslēgšanu un atbilstošo atbildību saistība ar Dotāciju nolīguma īstenošanu.

Ja tā tiek izveidota, Konsultatīvās komitejas misija ir atbalstīt Atbildības gadījumu samazināšanos zem iepriekš noteiktā daudzuma, kas noteikts 6.4. punktā. Pamatojoties uz iepriekšēju situācijas novērtējumu, Konsultatīvajai komitejai ir jāizstrādā stratēģija un laika grafiks savas misijas īstenošanai. Direktoram un Asamblejas priekšsēdētājam ir jāinformē Konsultatīvā komiteja par visām attiecīgajām ESPON ETSG aktivitātēm. Konsultatīvajai komitejai ir jāformulē ieteikumi Asamblejai par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ESPON ETSG, ja tā saskata nepieciešamību un lietderību saistībā ar to ESPON ETSG administratīvo un finansiālo uzticamību. Konsultatīvās komitejas misija beidzas laikā, kad atkal ir sasniegti iepriekš noteiktie mērķi.

5. NODAĻA. KOPĒJAIS BUDŽETS UN DALĪBVALSTU UN PARTNERVALSTU IEMAKSAS

5.1 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA KOPĪGAIS UN IEROBEŽOTAIS FINANSĒJUMS

Lai apveltītu Atbildības mehānismu ar nepieciešamo finansiālo kapacitāti, kas ļautu tam segt mazākas neattiecināmo izdevumu summas, dalībvalstis apņemas kopīgi mobilizēt finanšu līdzekļus maksimāli 2 % apmērā no finansējuma, kas ar Dotāciju nolīgumu piešķirts ESPON ETSG. 2 % slieksnis tiek uzkrāts visā kopējā Dotāciju nolīguma īstenošanas periodā un ir augstākais slieksnis jebkuras dalībvalsts, kas piedalās Atbildības mehānisma finansēšanā, iesaistei.

Gadījumam, ja Atbildības gadījums pārsniegtu 2 % slieksni, Luksemburgas Lielhercogiste apņemas segt jebkādu summu virs noteiktā sliekšņa, kas uzkrājusies īstenošanas perioda beigās.

5.2 – PAMATOJUMS 2 % SLIEKSNIM – BUDŽETA NOTEIKŠANA

Atbildības mehānisma budžeta dotācijai noteiktais 2 % slieksnis ir noteikts, pamatojoties uz Revidentu tiesas un Eiropas Komisijas novērtējumu par ierobežotu kļūdu. Revīziju kontekstā par nopietnām kļūdām tiek klasificētas tikai tādas, kas pārsniedz 2 %.1

Kopējais "ESPON 2030" Sadarbības programmas budžets ir 60 miljoni euro, piešķirtais finansējums, lai finansētu Vienīgo darbību, kas jāīsteno ESPON ETSG, ir maksimāli 57,94 miljoni euro, neieskaitot partnervalstu iemaksas. Atbildības mehānisms tiek nodrošināts ar 2 % no kopējā Dotāciju nolīguma apmēra (neieskaitot partnervalstu iemaksas) jeb 1 158 800 euro.

5.3 – DALĪBVALSTU IEMAKSAS ATBILDĪBAS MEHĀNISMĀ

"ESPON 2030" programmas Atbildības mehānisms būs aprīkots sekojoši.

Sākotnēji summa, kas atlikusi "ESPON 2020" programmas Atbildības mehānismā un sasniedz 712 6112 euro, tiks pārskaitīta uz "ESPON 2030" Atbildības mehānismu. Šī summa tiks izmantota jebkādu ESPON ETSG Atbildības gadījumu segšanai, kas atklātos Dotāciju nolīguma īstenošanas laikā.

Ja ESPON ETSG izmanto visu šobrīd atlikušo summu Atbildības gadījumu segšanai, "ESPON 2030" Sadarbības programmas dalībvalstīm tiks lūgts papildināt Atbildības mehānisma budžetu līdz noteiktajai maksimālajai summai 1 158 800 euro apmērā, kā noteikts 5.2. apakšnodaļā. Iemaksas pieprasījums partnervalstīm tiks nosūtīts tikai tad, ja "ESPON 2020" programmas Atbildības mehānisma pārpalikums ir pilnībā iztērēts.

Jebkuru Atbildības gadījumu, kas pārsniedz noteikto maksimālo "ESPON 2030" programmas Atbildības mehānisma budžetu, sedz Luksemburgas Lielhercogiste.

Katras dalībvalsts Atbildības mehānismā iemaksājamā papildinošā summa tiek aprēķināta pamatojoties uz tā paša principa, kas tiek izmantots, lai aprēķinātu konkrētās valsts iemaksu "ESPON 2030" programmā, aprēķinā tiks ņemtas vērā arī katras dalībvalsts jau veiktās faktiskās iemaksas "ESPON 2020" programmas Atbildības mehānismā.

Tiklīdz nepieciešama Atbildības mehānismā pieejamā summas papildināšana, lai sasniegtu maksimālo 1 158 800 euro slieksni, dalībvalstis pārskaita savu ikgadējo iemaksu Atbildības mehānismā kopā ar savu ikgadējo nacionālo iemaksu "ESPON 2030" programmā. Kā izklāstīts 6.1. punktā, Atbildības mehānismam ievāktās ikgadējās iemaksas tiek uzkrātas kā Fonds īpašā budžeta līnijā atsevišķi no ikgadējām nacionālajām iemaksām "ESPON 2030" programmā.

1. tabula. Visu dalībvalstu kopējo Atbildības mehānisma iemaksu aprēķins

Dalībvalsts Nacionālā līdzfinansējuma daļa ESPON 2030 Kopējās iemaksas Atbildības mehānismā
Kopējās nepieciešamās iemaksas "ESPON 2030" programmas Atbildības mehānismā Neizmantotā iemaksu daļa "ESPON 2020" programmas Atbildības mehānismā Atlikusī iemaksa, kas var tikt pieprasīta pēc vajadzības
(1) (2) (3) (4) (5)
Austrija 3.43% 39 701 € 27 290 € 12 411 €
Beļģija 3.65% 42 297 € 28 868 € 13 428 €
Bulgārija 2.59% 30 048 € 21 126 € 8 922 €
Horvātija 2.58% 29 932 € 20 877 € 9 055 €
Kipra 2.50% 28 959 € 15 952 € 13 006 €
Čehija 2.96% 34 347 € 22 614 € 11 733 €
Dānija 3.20% 37 105 € 26 806 € 10 299 €
Igaunija 2.51% 29 109 € 15 952 € 13 157 €
Somija 3.07% 35 518 € 25 953 € 9 565 €
Francija 8.89% 102 972 € 52 993 € 49 979 €
Vācija 10.46% 121 189 € 57 706 € 63 482 €
Grieķija 2.94% 34 023 € 26 194 € 7 828 €
Ungārija 2.79% 32 354 € 19 502 € 12 852 €
Īrija 3.11% 36 004 € 25 711 € 10 293 €
Itālija 7.06% 81 801 € 45 583 € 36 217 €
Latvija 2.52% 29 225 € 15 952 € 13 273 €
Lietuva 2.56% 29 666 € 15 952 € 13 713 €
Luksemburga 2.56% 29 608 € 24 623 € 4 984 €
Malta 2.48% 28 692 € 15 952 € 12 740 €
Nīderlande 3.99% 46 213 € 31 776 € 14 437 €
Polija 3.76% 43 548 € 25 296 € 18 253 €
Portugāle 2.98% 34 567 € 25 832 € 8 736 €
Rumānija 2.97% 34 463 € 22 410 € 12 053 €
Slovākija 2.68% 31 068 € 15 952 € 15 115 €
Slovēnija 2.57% 29 770 € 19 502 € 10 268 €
Spānija 5.71% 66 145 € 38 461 € 27 684 €
Zviedrija

3.49%

40 477 €

27 773 €

12 704 €

Kopā

100.00%

1 158 800 €

712 611 €

446 189 €

5.4 – LUKSEMBURGAS SEGUMS ATBILDĪBAS GADĪJUMIEM, KAS PĀRSNIEDZ 2 % SLIEKSNI

Programmēšanas perioda un Dotāciju nolīguma nobeigumā, kad veiktas visas iespējamās kontroles un revīzijas, Luksemburgas Lielhercogiste mobilizē visu finansējumu, kas nepieciešams, lai segtu neattiecināmo izdevumu Atbildības gadījumus, kas pārsniedz Atbildības mehānisma 2 % budžetu. Šīs saistības sasaucas ar Luksemburgas Lielhercogistes pienākumiem kā valstij, kurā atrodas ESPON ETSG.

5.5 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA SLĒGŠANA: ATLIKUŠĀ BUDŽETA PĀRSKAITĪŠANA ATPAKAĻ

Programmēšanas perioda beigās un pēc tam, kad Dotāciju nolīguma ieviešana ir noslēgta un ir veiktas visas iespējamās pārbaudes, kontroles un revīzijas, un kad ir ticis izdots 6.5. punktā paredzētais noslēguma ziņojums, viss neizmantotais Atbildības mehānisma finansējums tiks pārskaitīts atpakaļ ES dalībvalstīm proporcionāli to attiecīgajām iepriekšējām iemaksām vai, ja pēc "ESPON 2030" programmas noslēguma tiek uzsākta jauna ESPON Sadarbības programma, Uzraudzības komiteja var lemt par atlikušās summas pārcelšanu uz nākamās programmas Atbildības mehānismu.

5.6. – MAKSAS UN PROCENTI

Nekādas maksas par Atbildības mehānisma administrēšanu, uzturēšanu un darbināšanu un par Fonda uzturēšanu netiek piemērotas. Tāpat Atbildības mehānisms neģenerē procentus.

5.7 – PARTNERVALSTU LOMA ATBILDĪBAS MEHĀNISMĀ

Finansējums, ko partnervalstis nodrošinājušas kā iemaksas "ESPON 2030" programmā, netiek izmantots, lai līdzfinansētu ERAF dotācijas. Tāpēc neattiecināmos izdevumus ERAF Regulas nozīmē partnervalstīm nav nepieciešams atmaksāt.

6. NODAĻA. LOMAS UN KĀRTĪBAS ATTIECĪBA UZ ATBILDĪBAS MEHĀNISMA FUNKCIONĒŠANU

6.1 – EKONOMISKA ADMINISTRĒŠANA UN KOPĪGA UZRAUDZĪBA

Lai nodrošinātu Atbildības mehānisma ekonomisku administrēšanu un kopīgu uzraudzību no dalībvalstu puses, Atbildības mehānisma darbības iekārtojums precīzi "atspoguļo" dažus no pasākumiem, kas izveidoti "ESPON 2030" programmai un ESPON ETSG.

6.2 – PAR ATBILDĪBAS MEHĀNISMU ATBILDĪGĀS STRUKTŪRAS

Atbildības mehānisma Vadības komiteja ir atbildīga par Atbildības mehānisma uzraudzību. Atbildības mehānisma Vadības komiteja tiek izveidota no ESPON Uzraudzības komitejas dalībniekiem. Atbildības mehānisma Vadības komiteja darbojas neatkarīgi no ESPON Uzraudzības komitejas lomas un funkcijām. Atbildības mehānisma Vadības komitejas loma ir uzraudzīt katra atmaksāšanas gadījuma, kas jāveic ESPON ETSG, apstākļus.

Atbildības mehānisma Vadības komiteja sanāk uz sēdi vismaz reizi kalendārajā gadā, reizē ar ESPON Uzraudzības komitejas sēdi. Lēmumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu piedalīšanās kvorums. Komiteja darbojas arī izmantojot rakstveida procedūras un "noklusējuma saskaņojumu". Komiteja cenšas lēmumus pieņemt vienbalsīgi. Gadījumā, ja sēdes laikā vai rakstveida procesā divu nedēļu laikā neizdodas panākt vienprātību, piemērojams divu trešdaļu balsu vairākums.

Struktūra, kas ir atbildīga par Atbildības mehānismu administratīvā ziņā, ir "ESPON 2030" programmas Vadošā iestāde atbild par Atbildības mehānisma ikdienas vadību saskaņā ar 6.3. punktu.

Par ar Atbildības mehānismu saistītā Fonda fizisku uzturēšanu atbildīgā institūcijas ir Luksemburgas Valsts kase (Trésorerie d’Etat du Luxembourg). Valsts kase saņem iemaksas un veic maksājumus, pamatojoties uz pieprasījumiem, kas saņemti 6.3. punktā aprakstītajā kārtībā.

6.3 – ATBILDĪBAS MEHĀNISMA FUNKCIONĒŠANA

"ESPON 2030" programmas Dotāciju nolīgumā Vadošajai iestādei jāiekļauj pants par "Atbildību un vienošanos par atmaksāšanu" ar ESPON ETSG, kas nosaka Atbildības gadījumu nosacījumus un atmaksāšanas kārtību, kā izklāstīts 4. nodaļā.

Gadījumā, ja rodas neattiecināmie izdevumi 3.1. punkta izpratnē, ESPON ETSG ir jānosūta Vadošajai iestādei pieprasījums atmaksāt šos izdevumus no Atbildības mehānisma.

Saistībā ar iespējamo Atbildības gadījumu summu aprēķināšanu ESPON ETSG par faktiskajām izmaksām ziņo tikai saistībā ar ārējo ekspertīzi, kas saistīta ar datu ieguves un analīzes pakalpojumiem. Jebkuru citu budžeta kategoriju gadījumā summa jāaprēķina piemērotajām izmaksām piemērojot vienoto likmi un ņemot vērā attiecīgās vienkāršoto izmaksu opcijas, kas noteiktas "ESPON 2030" programmā. Saskaņā ar finanšu korekcijas standarta praksi vienkāršoto izmaksu opciju izmantošanas gadījumā, ja starp ziņotajām faktiskajām izmaksām konstatē neattiecināmās izmaksas, tās automātiski pārtop par zaudējumiem attiecīgajās citās budžeta kategorijās, kas aprēķināta atbilstoši attiecīgajai Vienkāršoto izmaksu opcijas vienotajai likmei. Līdz ar to Atbildības gadījumu pieprasījumos jāiekļauj gan faktiskās izmaksas, gan ar tām saistītais trūkstošais finansējums, balstoties uz vienkāršotās izmaksu opcijas piemērošanu. Vadošajai iestādei ir četru nedēļu laikā jāpārbauda pieprasījuma pareizība un jāinformē Atbildības mehānisma Vadības komiteja.

Iebildumus var izteikti tikai tad, ja iespējams pamatot nopietnas šaubas par pieprasījuma pareizību.

Pēc Atbildības mehānisma Vadības komitejas piekrišanas saņemšanas Vadošajai iestādei jānosūta pieprasījums Fondu uzturošajai institūcijai, kas veic atmaksas maksājumu ESPON ETSG četru nedēļu laikā.

Pieprasījumus var iesniegt vienu reizi gadā. Vienā pieprasījumā var iekļaut vairākus Atbildības gadījumus.

6.4 – NEATTIECINĀMO IZDEVUMU PROPORCIJAS SAMAZINĀŠANAI VEIKTĀS DARBĪBAS

Ja jebkurā brīdī pieprasītie un atmaksātie uzkrātie neattiecināmie izdevumi pārsniedz iepriekš noteikto mērķi 1 % no uzkrātās kopējās finansējuma summas, kas samaksāta kā atlīdzība par Dotāciju nolīguma ietvaros īstenotajām darbībām, Atbildības mehānisma Vadības komiteja var izlemt pieprasīt izveidot ESPON ETSG Konsultatīvo komiteju saskaņā ar ESPON ETSG Statūtu 15. un 19.(2) punktu.

Saskaņā ar 4.2. punktā izklāstītajiem noteikumiem Konsultatīvās komitejas pagaidu misijas galvenais mērķis ir atbalstīt neattiecināmo izdevumu atmaksāšanas samazināšanu zem iepriekš noteiktā mērķa 1 % no kopējās finansējuma summas sliekšņa.

6.5 – KĀRTĒJO UN GALA ZIŅOJUMU SNIEGŠANA PAR ATBILDĪBAS MEHĀNISMU

Visa programmēšanas perioda laikā un katru gadu līdz 31. martam Vadošā iestāde, pildot savu administratīvi atbildīgās struktūras funkciju, iesniedz Atbildības mehānisma Vadības komitejai ikgadējo ziņojumu, uzskaitot visus atmaksāšanas gadījumus, kas segti no Atbildības mehānisma, tai skaitā aprakstot uzkrāto Atbildības mehānisma izmantošanas līmeni. Atbildības mehānisma Vadības komiteja var izvērtēt ziņojumu un, pamatojoties uz izvērtējumu, var formulēt ieteikumus ESPON ETSG.

Pēc ESPON ETSG slēgšanas un visu darbību pārbaudes un finanšu kontroles veikšanas Vadošā iestāde sagatavo gala noslēguma ziņojumu par Atbildības mehānismu, kas patver visu programmēšanas periodu. Gala ziņojumā jānorāda Atbildības mehānisma neizmantotā summa, kas tiks pārskaitīta atpakaļ iemaksas veikušajiem vai ieskaitīta Riska atbildības mehānismā "ESPON 2030" programmai sekojošajai programmai saskaņā ar 5.5. punktu.


1 Ir plaši atzīts, ka būtu neiespējami pieņemt, ka praksē negadās nekādas kļūdas un līdz ar to pielaides pakāpe attiecībā uz piemēroto precizitātes līmeni ir uzskatāma par pieņemamu. Revīzijas paņēmienu izpratnē tas tiek saukts par "būtiskuma līmeni", un tas ir noteikts 2 % apmērā no revidētās summas. Savos gada pārskatos Tiesa klasificē kļūdas saskaņā ar noteikumu "Vai ir iespējams noteikt, cik lielā mērā kļūda ietekmē Eiropas Komisijas samaksāto summu, t. i. vai kļūdas ir izmērāmas vai nav. Ja izmērāma kļūda pārsniedz 2 % no revidētās summas, tā tiek klasificēta kā nopietna, savukārt, ja tā ir mazāka par 2 %, tā tiek klasificēta kā ierobežota (…). Avots: EIROPAS KOMISIJAS PERSONĀLA DARBA DOKUMENTS "Kļūdu analizēšana Kohēzijas politikā 2006.-2009. gadiem", Eiropas Komisijas dokuments SEC (2011) 1179, galīgā redakcija, 7. lpp.

2 "ESPON 2020" programmas Atbildības mehānisma atlikusī summa vēl var mainīties ņemot vērā, ka Atbildības mehānisms ir izmantojams vēl līdz "ESPON 2020" programmas slēgšanai.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!