Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rēzeknes novada domes 2022. gada 21. jūlija saistošie noteikumi Nr. 56 "Rēzeknes novada Viļānu apvienības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.07.2022., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/op/2022/143.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

27.07.2022., Nr. 143

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rēzeknes novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 56

Pieņemts: 21.07.2022.

OP numurs: 2022/143.4

2022/143.4
RĪKI

Rēzeknes novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 56

Rēzeknē 2022. gada 21. jūlijā

Rēzeknes novada Viļānu apvienības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
12. panta pirmo daļu, 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Saistošie noteikumi "Rēzeknes novada Viļānu apvienības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk – noteikumi) nosaka funkcionālo zonējumu, ciemu robežas, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23855).

2. Ar šo noteikumu īstenošanas uzsākšanas brīdi spēku zaudē Viļānu novada pašvaldības 2009. gada 2. septembra saistošie noteikumi Nr. 3 "Par Viļānu novada teritorijas plānojumu".

3. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteikto.

Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ē. Teirumnieka

 

Pielikums
Rēzeknes novada domes
2022. gada 21. jūlija saistošie noteikumi Nr. 56
"Rēzeknes novada teritorijas plānojuma
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"
(prot. Nr. 19, 3. §)

Rēzeknes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009112679
Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV-4601
info@rezeknesnovads.lv http://www.rezeknesnovads.lv

Rēzeknes novada Viļānu apvienības teritorijas plānojums

Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Zemes vienību veidošana

2.4. Prasības valsts aizsardzībā esošā kultūras mantojuma saglabāšanai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

3.7. Prasības dīķu ierīkošanai

3.8. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņai

3.9. Prasības dabas teritoriju izmantošanai un koku aizsardzībai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

Pielikumi

1. pielikums. Ielu klasifikācija un sarkanās līnijas

2. pielikums. Redzamības brīvlauki

3. pielikums. Ēkas augstuma noteikšana

4. pielikums. Ēkas stāvu skaita noteikšana

5. pielikums. Pagalmi

6. pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslas

7. pielikums. Pašvaldības autoceļi

8. pielikums. Ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas

9. pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie Rēzeknes novada Viļānu apvienības teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojuma) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Rēzeknes novada Viļānu apvienības teritorijā un ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām.

2. Citas prasības un aprobežojumi, kas jāievēro, veicot teritorijas (zemes vienības) apbūvi un cita veida izmantošanu, ir noteiktas spēkā esošos likumos un citos normatīvos aktos, t.sk. attiecīgās nozares Latvijas valsts standartos.

3. Apbūves noteikumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) un kultūras pieminekļu teritorijās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošām tiesību normām.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Apbūves noteikumos lietotie termini:

4.1. buferzona – lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā noteikta zaļo stādījumu josla vai dabiska meža vai krūmāju josla (blīva zarojuma un necaurredzama no saknēm līdz galotnēm), kurā nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai mazinātu rūpnieciskās, tehniskās, transporta teritorijas vai citas intensīvas saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti;

4.2. metāllūžņi – lietoti un pamesti metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;

4.3. pagalms – šo Apbūves noteikumu izpratnē nozīmē zemes vienības daļu starp galveno būvi (ēku) un kādu no zemes vienības robežām (arī sarkano līniju) atļautajās izmantošanās, kurās apbūve ir galvenais to izmantošanas veids:

4.3.1. aizmugures pagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemes vienības aizmugures robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu;

4.3.2. ārējais aizmugures pagalms nozīmē aizmugures pagalmu, kas tieši robežojas ar ielu vai autoceļu;

4.3.3. aizmugures pagalms nozīmē zemes vienības daļu starp zemes vienību sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai;

4.3.4. ārējais sānpagalms nozīmē sānpagalmu, kas tieši robežojas ar ielu vai autoceļu;

4.3.5. iekšējais sānpagalms nozīmē to sānpagalmu, kas nerobežojas ar ielu vai autoceļu;

4.3.6. priekšpagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemes vienības fronti (sarkano līniju) un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu;

4.3.7. priekšpagalms nozīmē zemes vienības daļu visā tā platumā no zemes vienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes sienai;

4.3.8. sānpagalma platums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemes vienības sānu robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu;

4.3.9. sānpagalms nozīmē zemes vienības daļu no priekšpagalma līdz aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai;

4.4. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;

4.5. zemes vienības fronte – zemes vienības robeža pret ielu, ceļu, upes krastu vai citu atskaites teritoriju.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

5. Papildizmantošana atļauta kā vienīgā izmantošana zemes vienībā. Funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanas veidu atļauts īstenot arī pirms galvenā izmantošanas veida.

6. Bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošana.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

7. Visā teritorijā ir aizliegts:

7.1. atklāti (ārpus telpām) vākt un uzkrāt metāllūžņus, ja tas degradē vidi un ietekmē vai var ietekmēt augsnes spēju pildīt tās funkcijas, vidi, cilvēku veselību un drošību, kā arī ainavu, kultūras un dabas mantojumu;

7.2. vākt un uzkrāt būvgružus un citus atkritumus vai piesārņot grunti, ja vien izmantotā teritorija vai būve nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā projektēta un izbūvēta šādu funkciju nodrošināšanai;

7.3. Viļānu pilsētā un ciemu teritorijās (izņemot būvlaukumos būvdarbu veikšanas laikā) kā pastāvīgas dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, konteinerus, kas nav projektēti kā dzīvojamās mājas;

7.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus, vidi piesārņojošus būvgružus (azbestcementa, azbesta u.tml.) vai ražošanas atkritumus.

2.3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

8. Veidojot jaunu zemes vienību ievēro blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus.

9. Savienoto (dvīņu un rindu) māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes dalīšana, būvprojektā jāparedz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēja, pa kopmūra asi.

10. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienības atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.

11. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama atkāpe no funkcionālajā zonā noteiktās minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības, bet ne vairāk kā par 10% no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.

2.4. PRASĪBAS VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠĀ KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI

12. Kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās plānojama tāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.). Saimnieciskā darbība īstenojama, nodrošinot piemineklim atbilstošās vides, ainavas, apzaļumošanas un labiekārtošanas rakstura saglabāšanu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

13. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu, ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi.

14. Veicot ēku un inženierbūvju projektēšanu kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) jāparedz tāds būves augstums, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām, neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekļiem un no tiem. Būves maksimālais augstums jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju, un tas var būt mazāks, nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā vai apakšzonā šajos Apbūves noteikumos.

15. Atjaunojot vai pārbūvējot arhitektūras pieminekļu ēkas:

15.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu un durvju aiļu kompozicionālā dalījuma un vērtņu dalījuma izmaiņas;

15.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo kā vēsturisko durvju vai kāpņu analogus vai kopijas;

15.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Ielas un autoceļi

16. Viļānu pilsētas un ciemu no jauna projektējamām ielām nosaka platumu:

16.1. B kategorijai – 25 m;

16.2. C kategorijai – 18 m;

16.3. D kategorijai – 15 m;

16.4. E kategorijai – 12 m.

17. Viļānu pilsētas un ciemu esošo ielu kategorijas un aizsargjoslu (sarkano līniju) platumi noteikti šo Apbūves noteikumu 1.pielikumā, bet valsts autoceļu aizsargjoslas un minimālo ceļa zemes nodalījuma joslu platumi noteikti šo Apbūves noteikumu 6.pielikumā. Pievienojumu dažādas kategorijas ielām veido ievērojot principu, ka ielu kategorijas savstarpēji atšķiras ne vairāk kā par divām pakāpēm.

18. Ielas šķērsprofilu nosaka atkarībā no ielas kategorijas attiecīgā objekta būvprojektā vai detālplānojumā, paredzot iespēju nodrošināt gājēju un transportlīdzekļu satiksmi, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietojumu saskaņā ar atbildīgo institūciju nosacījumiem un tehniskajiem noteikumiem, ievērojot transporta būvju un inženierbūvju būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.

19. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām, neatkarīgi no ielas platuma un piederības, aizliegts veidot jebkādas norobežojošās būves vai konstrukcijas (barjeras u.tml.), patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.), kā arī veidot stādījumus, kas ierobežo transporta kustību. Ielu krustojumos ievēro redzamības brīvlaukus, ņemot vērā šo Apbūves noteikumu 2.pielikumu "Redzamības brīvlauki".

3.1.2. Prasības transportlīdzekļu stāvvietu skaitam un izvietojumam

20. Vispārīgās prasības transportlīdzekļu stāvvietām:

20.1. minimālo autostāvvietu skaitu dzīvojamām ēkām, publiskām ēkām un ražošanas objektiem jānosaka detālplānojumā vai būvprojektā atbilstoši Latvijas valsts standartam, bet pie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projektēšanas tas ir ne mazāk kā 1 autostāvvieta uz dzīvokli;

20.2. transportlīdzekļu novietnē paredz vietu arī atklātai vai slēgtai velonovietnei;

20.3. ierīkojot vai izbūvējot publiski pieejamu autonovietni 50 un vairāk transportlīdzekļiem, jāparedz publiski pieejama elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošana.

21. Veicot kultūras, izglītības iestāžu un sporta būvju apbūves apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 300 m rādiusā no attiecīgā objekta.

22. Aizliegts likvidēt esošu transportlīdzekļu novietni, kas nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo autostāvvietu skaitu ēkām, tirdzniecības un pakalpojumu objektiem un citām publiskām būvēm, kā arī publiskās ārtelpas teritorijās saskaņā ar šiem Apbūves noteikumiem vai ja transportlīdzekļu novietne tiek ekspluatēta kā kompleksas apbūves sastāvdaļa, izņemot, ja būvprojektā vai detālplānojumā vai lokālplānojumā izstrādāts risinājums, kas nodrošina attiecīgās transportlīdzekļu novietnes ierīkošanu ārpus zemesgabala robežām tādā pašā apjomā un saskaņā ar šo Apbūves noteikumu prasībām.

23. Transportlīdzekļu novietni izvieto tajā pašā būvē vai tajā pašā zemes vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot būvprojektu, detālplānojumu vai lokālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var izvietot citā zemes vienībā, precizējot zemes vienības vai teritoriju, kurā plānots izvietot transportlīdzekļu novietni.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija

24. Viļānu pilsētā un ciemos jaunveidojamajām un esošām apbūves teritorijām paredz pieslēgšanos pie esošiem centralizētās ūdensapgādes tīkliem, ja maģistrālie ūdensapgādes tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai robežojošo ielu. Centralizētās ūdensapgādes urbumus un to aizsargjoslas skatīt 8.pielikumā, bet centralizēto notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas skatīt 9.pielikumā.

25. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu akas, urbumi u.c.) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem (notekūdeņu krājtvertnēm, septiķiem u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemes vienībās esošiem.

26. Viļānu pilsētā un ciemos jaunveidojamajām un esošajām apbūves teritorijām paredz pieslēgšanos pie esošajiem centralizētās sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, ja maģistrālie kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai robežojošo ielu.

27. Esošajai un jaunveidojamai dzīvojamajai un publiskajai apbūvei ciemos, kur nav tehniski iespējams pieslēgums pie izbūvētajiem maģistrālajiem sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem vai nav izbūvēta centralizētā sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma, ēkām ar notekūdeņu daudzumu līdz 5 m3/dnn pieļaujama decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana, kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni:

27.1. lokālu notekūdeņu savākšanas ietaišu (notekūdeņu krājtvertņu) ar hermētiski izolētiem krājrezervuāriem ierīkošana;

27.2. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī;

27.3. septiķus;

27.4. projektā paredz perspektīvā pieslēguma atzaru ar iespēju tālākā būvniecības procesā pieslēgties pie centralizētiem sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, ja tādi tiks izbūvēti objektam pieguļošajā ielā.

28. Lokālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un infiltrācijas lauku ierīkošana pieļaujama vietās, kuras to nesasniedz gruntsūdens līmenis, un kur nav esošu vai plānotu centralizēto kanalizācijas tīklu.

3.2.2. Elektroapgāde un elektroniskie sakari

29. Viļānu pilsētā un ciemos dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) izbūvi paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu gaisvadu ierīkošana ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots.

30. Plānojot elektroapgādes un elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, nodrošina to netraucētu apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.

31. Viļānu pilsētā un ciemos paredz ielu apgaismojuma ierīkošanu, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots.

3.2.3. Siltumapgāde, gāzapgāde un citi inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti

32. Siltumapgādes un gāzapgādes risinājumi tiek paredzēti lokālplānojumos, detālplānojumos vai būvprojektos atbilstoši spēkā esošiem normatīviem un saskaņā ar institūciju tehniskajiem noteikumiem.

33. Jaunbūvējamas publiskās ēkas un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, pieslēdz centralizētai siltumapgādes sistēmai, ja tas ir tehniski iespējams - maģistrālie siltumtīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu.

34. Izbūvējot citu jaunu vai pārbūvējot esošo inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu sistēmas (sakaru, kabeļtelevīzijas u.c.), to trases iebūvē pazemes kabeļu līnijās. Gaisvadu līniju ierīkošana ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots.

35. Sakaru bāzes, mastus un torņus nedrīkst izbūvēt Dabas un apstādījumu teritorijās, kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās, izņemot, ja inženierbūves nepieciešamība ir pamatota un saskaņota ar Pašvaldību.

3.2.4. Alternatīvā inženiertehniskā apgāde

36. Vēja elektrostacijas ar jaudu virs 20 kW nav atļauts izvietot vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās, kā arī kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās (aizsargjoslās).

37. Viļānu pilsētā un ciemos nav atļauts izbūvēt koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums.

38. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā. Minimālais attālums no Viļānu pilsētas vai ciemu robežas - 1 km. Plānojot biogāzes koģenerācijas stacijas izbūvi, ņem vērā valdošo vēju virzienu.

3.2.5. Meliorācijas sistēmas un dabīgās noteces

39. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos zemes īpašumos, esošās mākslīgās un dabīgās ūdensnoteces, kā arī izbūvētās drenāžas būves saglabā vai pārbūvē saskaņā ar meliorācijas sistēmu uzraugošās institūcijas tehniskajiem noteikumiem un atbilstoši izstrādātu un saskaņotu meliorācijas sistēmas pārbūves būvprojektu, iekļaujot mākslīgās un dabīgās ūdensnoteces vienotā noteces sistēmā.

40. Ēkas un inženierbūves nedrīkst būvēt tuvāk par 1,5 m no atklāta kontūrgrāvja, susinātājgrāvja, viena īpašuma grāvja krants (augšmalas), ja tas atrodas viena īpašuma robežās.

41. Viļānu pilsētā un ciemos, vietās kur nav noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas gar pašvaldības, pašvaldības nozīmes koplietošanas vai koplietošanas meliorācijas sistēmām (grāvjiem un kolektoriem), veido un uztur neapbūvētas brīvi pieejamas joslas, kas nepieciešamas sistēmas uzturēšanas darbu veikšanai. Sistēmas uzturēšanai nepieciešamā teritorija:

41.1. grāvjiem un kolektoriem, kas atrodas gar ielām, Transporta infrastruktūras teritorijā - sakrīt ar ielas sarkanajām līnijām;

41.2. gar grāvjiem un kolektoriem apbūves teritorijās, ārpus Transporta infrastruktūras teritorijas, jānodrošina neapbūvēta 3 m plata josla no grāvja augšējās malas (krotes) vai kolektora ārējās malas, abās pusēs, nodrošinot tiem piebraukšanu.

3.2.6. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana

42. Teritorijās, kuras nav piemērotas apbūvei (augsts gruntsūdens līmenis, kūdras nogulas, grunts piesārņojums u.tml.), nesagatavotas piekļūšanas, maģistrālo inženiertīklu un objektu trūkuma vai kādu citu apstākļu dēļ, veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu.

43. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana var ietvert atsevišķus pasākumus vai pasākumu kompleksu, ko saskaņo ar Pašvaldības būvvaldi un veic, lai teritorijā būtu iespējams veikt apbūvi:

43.1. teritorijas drenāžu (nosusināšanu);

43.2. teritorijas uzbēršanu, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus. Inženiertehniskās teritorijas sagatavošanas ietvaros teritorijas uzbēršanai aizliegts izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus;

43.3. piesārņotas grunts sanāciju vai nomaiņu;

43.4. rekultivācijas darbus;

43.5. pretplūdu dambju būvniecību vai pārbūvi un sūkņu staciju izbūvi atbilstoši normatīviem aktiem;

43.6. krasta aizsargbūvju būvniecību eroziju apdraudētās vietās atbilstoši normatīviem aktiem;

43.7. maģistrālo inženiertīklu un būvju izbūvi;

43.8. piekļūšanas nodrošināšanai nepieciešamās ielas vai piebraucamā ceļa būvniecību;

43.9. ģeotehnisko izpēti.

44. Izstrādājot būvprojektu, ja nepieciešams, paredz pasākumus teritorijas pasargāšanai no applūšanas, pārpurvošanās, noslīdeņiem, nogruvumiem u.c. bīstamiem dabas procesiem.

45. Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krastu nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Prasības apbūves rādītājiem

46. Prasības apbūves blīvuma, apbūves intensitātes, brīvās zaļās teritorijas, apbūves augstuma un stāvu skaita rādītājiem atsevišķās funkcionālajās zonās ir noteiktas Apbūves noteikumu 4.nodaļā "Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā". Apbūves noteikumu 4.nodaļas apakšnodaļās 4.1.1.4., 4.2.1.4., 4.3.1.4., 4.4.1.4., 4.4.2.4., 4.4.3.4., 4.4.4.4., 4.5.1.4., 4.5.2.4., 4.6.1.4., 4.9.1.4., 4.10.1.4., 4.11.1.4., 4.11.2.4., 4.11.3.4. tabulās noteiktie apbūves parametri attiecināmi uz visiem konkrētā funkcionālajā zonā noteiktajiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Papildus jāievēro šo Apbūves noteikumu 3.pielikums "Ēkas augstuma noteikšana" un 4.pielikums "Ēkas stāvu skaita noteikšana".

3.3.2. Būvju izvietojums zemes vienībā

47. Būves un to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot šādus gadījumus:

47.1. žogs starp zemes vienībām;

47.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums, arhitektonisks elements, kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām ir ne vairāk kā 1 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir ne mazāk kā 4 m;

47.3. ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība).

48. Apbūves teritorijās, kur nav iedibināta būvlaide vai nav izveidots ielu tīkls, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus:

48.1. B, C un D kategorijas ielām - 6 m;

48.2. E kategorijas ielām, piebrauktuvēm, gājēju ceļiem un ielām - 3 m.

49. Izņēmuma gadījumā pakalpojumu objektiem un inženierbūvēm, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot ceļa īpašnieka saskaņojumu, inženiertīklu turētāja/u saskaņojumu (ja teritorijā atrodas inženiertīkli), ir pieļaujamas atkāpes no Apbūves noteikumos noteiktās minimālās būvlaides.

50. Teritorijā starp būvlaidi un ielas sarkano līniju atļauts ierīkot apstādījumus un labiekārtojumu, tajā skaitā gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēku ieejām.

3.3.3. Fasādes, jumti

51. Prasības ēku fasādēm un jumtiem Viļānu pilsētā un ciemos:

51.1. aizliegts krāsot vai siltināt ēkas fasādes atsevišķus fragmentus. Ja nepieciešams, krāso vai siltina ēkas daļas to arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.);

51.2. tehniskas iekārtas vai palīglīdzekļus (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus) aizliegts izvietot uz būves galvenās fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu.

52. Katras daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ielas pusē ierīko lietus ūdens reni un notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Notekcaurules un to galus ierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules izbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.

53. Viļānu pilsētā un ciemos nav atļauta alternatīvo apkures sistēmu dūmvadu, ventilācijas vai kondicionieru cauruļvadu izvadīšana ēkas ielas vai galvenajā fasādē.

54. Markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,5 m virs ietves.

3.3.4. Pagalma noteikumi

55. Galvenajai ēkai uz zemes vienības ir viens vai vairāki pagalmi - priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms un aizmugures pagalms (skatīt 5.pielikumu).

56. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar būvlaides platumu.

57. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju (priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu) nav atļauts apbūvēt.

58. Viļānu pilsētā un ciemos palīgēku (saimniecības ēka, pirtis u.tml.) nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot gadījumus, kad tas tiek pamatots būvprojektā un saskaņots ar Pašvaldības būvvaldi.

59. Viļānu pilsētā un ciemos ārējā sānpagalmā un priekšpagalmā nav atļauts izvietot lokālās katlu mājas un/vai atsevišķus dūmeņus.

60. Viļānu pilsētā un ciemos lietus notekūdeņus no pagalmiem aizliegts novadīt uz ielas braucamās daļas vai ietves.

61. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

3.3.5. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana

62. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana nav atļauta:

62.1. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas;

62.2. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

62.3. transportlīdzekļu novietnē.

63. Komposta vietas atļauts ierīkot:

63.1. ne tuvāk kā 1,5 m attālumā no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts kaimiņu zemes vienības īpašnieka saskaņojums;

63.2. ne tuvāk kā 6 m līdz blakus esošās zemes vienības dzīvojamās mājas logiem, izņemot, ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka saskaņojums;

63.3. izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju.

3.3.6. Žogi

64. Zemes vienības, kurās atļauta būvniecība, atļauts iežogot:

64.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām;

64.2. gar ielām un piebraucamajiem ceļiem - pa iedibināto žoga līniju, ņemot vērā zemes vienības robežas vai ielas sarkano līniju;

64.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.

65. Gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem žogu izvieto 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.

66. Applūstošajās teritorijās atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas, sietveida žogi).

67. Žogam, kas vērsts pret publisko ārtelpu Viļānu pilsētā jābūt līdz 1,50 m augstam, tiešā pretskatā vismaz 30% caurredzamam uz katru žoga posmu (nav attiecināms uz sporta laukumiem un rotaļu laukumiem).

68. Žogam, kas vērsts pret publisko ārtelpu ciemos jābūt caurredzamam un ne augstākam par 1,8 m, bet lauku teritorijā - ne augstākiem par 2 m.

69. Žogus Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) atļauts būvēt līdz 2,5 m augstus. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas vai tehniskās zonas nodrošināšanai.

70. Dzīvžogu atļauts izvietot ne tuvāk kā 0,3 m attālumā no kaimiņu zemes vienības robežas, ja saskaņo ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku – pa zemes vienības robežu. Gar ielu vai autoceļu dzīvžogu stāda zemes vienības robežās.

71. Lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos veido "kabatas".

72. Žoga vizuālais izskats:

72.1. aizliegta dzeloņdrāšu un surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti;

72.2. žoga pārklājumam izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu materiālu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nepārklāj.

73. Aizliegts nožogot:

73.1. mazstāvu daudzdzīvokļu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmu teritorijas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.);

73.2. aizliegts nožogot un sadalīt ar žogu publiskās ārtelpas teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšpagalmos un kapsētu teritorijas;

73.3. meža teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai, jaunaudzes uzturēšanai un kopšanai, rekreācijas, sporta vai tūrisma objektiem.

3.3.7. Būves dzīvniekiem

74. Viļānu pilsētā un ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot tikai funkcionālajās zonās Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), Lauksaimniecības teritorija (L,L1, L2), Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un Jaukta centra apbūves teritorija (JC).

75. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārām, higiēniskām un dzīvnieku labturības prasībām.

76. Nodrošina mājputnu un sīklopu ierobežošanu sava nekustamā īpašuma robežās.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

77. Viļānu pilsētā un ciemos publiskās ārtelpas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. Funkcionāli nepieciešamo ieejas mezglu apgaismojumu paredz visām publiskām ēkām.

78. Viļānu pilsētas vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.).

79. Pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija drīkst izvietot pie būvju sienām apgaismes ķermeņus, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles, atsaites vai stiprinājumus, kas nepieciešami teritorijas rotāšanai, tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu.

80. Dekoratīvus vides objektus (t.sk. mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas ar pašvaldību.

81. Norobežojošus aizsargstādījumus vides kvalitātes uzlabošanai, aizsardzībai pret troksni un gaisa piesārņojumu veido:

81.1. Viļānu pilsētā un ciemos ielas pusē, plānojot rindu māju vai daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību pie B vai C kategorijas ielām;

81.2. gar valsts un pašvaldības autoceļiem, ja nepieciešams;

81.3. gar rūpnieciskās apbūves un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu teritorijām un objektiem atbilstoši Apbūves noteikumos noteiktajam.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Plūdu riska teritorijas

82. Ūdensobjektu krastmalas joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijas, erozijas skartajās vietās atļauts izbūvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus, izstrādājot būvprojektu. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz esošo apbūvi un applūstošajām teritorijām.

83. Pretplūdu aizsardzības būvju izvietojumu nosaka detālplānojumā vai lokālplānojumā. Būves konstruktīvo risinājumu izstrādā būvprojektā.

3.5.2. Riska teritorijas un piesārņotās teritorijas

84. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.

85. Pretrokšņu ekrāni:

85.1. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē prettrokšņa ekrānus;

85.2. prettrokšņa ekrāna nepieciešamību pamato detālplānojumā vai būvprojektā. Par prettrokšņa ekrānu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa ekrānus, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām un Tehniskās apbūves teritorijām, gar satiksmes maģistrālēm ciemu teritorijās ar blīvu dzīvojamo un publisko apbūvi.

86. Prettrokšņa ekrānu, stādījumu joslas vai citus risinājumus konkrētā teritorijā nav iespējams izbūvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju prettrokšņa izolācijai uzlabošanai.

87. Trokšņu mazināšanai Rūpnieciskās apbūves teritorijās paredz reljefa elementu (uzbērumu, ierakumu) izmantošanu, krūmāju, vienlaidu apstādījumu joslu un apstādījumu masīvu veidošanu, kas nodrošina pasākuma efektivitāti visu gadu, ne tikai veģetācijas sezonā. Jebkuras no kokiem veidotas stādījumu joslas stumbru daļa obligāti jāaizsedz (ar blīvu krūmāju joslām, vaļņiem vai ekrāniem).

88. Piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās (attēlotas Grafiskās daļas kartē) pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības veic augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēti un piesārņojuma līmeņa novērtējumu. Ja tiek konstatēts piesārņojums, veic teritorijas sanāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.5.3. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm

89. Transportlīdzekļu apkopes būves, tai skaitā automazgātuves, atļauts izvietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ne tuvāk, kā 25 metriem no zemes vienības, kas atrodas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijā, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā vai daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Atklāta tipa automazgātuves atļauts iezvietot ne tuvāk par 50 m no esošas dzīvojamās ēkas, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās ēkas īpašnieks rakstiski ir piekritis minēto attālumu samazināt.

90. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti. Papildus ievēro šādus attālumus no degvielas un gāzes pildnēm un pazemes rezervuāriem:

90.1. 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām;

90.2. 30 m līdz Meža teritorijai (M).

3.6. PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI

91. Derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauta šādās funkcionālajās zonās: Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Mežu teritorijā (M), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū). Kultūras pieminekļu aizsardzības zonās derīgo izrakteņu ieguve pieļaujama, ja tiek saskaņots ar NKMP, vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās, ja tiek saskaņots ar Pašvaldību.

92. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta Viļānu pilsētas un ciemu teritorijās (izņemot atļauta sapropeļa ieguve ezeros) un kultūras pieminekļu teritorijās.

93. Paredzētās darbības - derīgo izrakteņu ieguves - ietekmes uz vidi novērtējums veicams normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc iespējas agrākā derīgo izrakteņu ieguves plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.

94. Lai netiktu izmainīts ūdens līmenis un pārveidoti ūdensteču un ūdenstilpņu krasti, veicot derīgo izrakteņu ieguvi, ievēro 100 m platu buferzonu no upju un ezeru krasta līnijas. Veicot derīgo izrakteņu ieguves vietu projekta izstrādi, novērtē tā potenciālo ietekmi uz ūdens līmeņa izmaiņām.

95. Veicot derīgo izrakteņu ieguvi, ievēro 100 m platu buferzonu no kapsētu teritorijas (DA2) robežas.

96. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas, izstrādā transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām un cilvēku dzīves kvalitāti tajās. Derīgo izrakteņu ieguve nedrīkst pasliktināt blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļus - piebraucamo ceļu kvalitāti, ūdens ieguvi, trokšņa un putekļu izplatību dzīvojamo māju tuvumā u.tml.

97. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta tuvāk par 200 m no pilsētā un no ciemu teritorijā esošās dzīvojamās un publiskās apbūves, kā arī tūrisma un rekreācijas objektiem.

98. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta tuvāk par 10 m no dzīvojamās apbūves, publiskās apbūves un tūrisma rekreācijas objektiem lauku teritorijā, izņemot, ja piegulošās zemes vienības īpašnieks ir piekritis derīgo izrakteņu ieguvei un pārstrādei tuvāk par 10 m.

99. Derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāji uztur kārtībā derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamos ceļus neatkarīgi no īpašuma piederības, kā arī vienojas par Pašvaldības un privāto ceļu izmantošanu ar īpašnieku, saskaņojot to ar Pašvaldību. Stingri ievēro drošības pasākumus un ierobežo nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā.

100. Derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijās nav atļauta atkritumu izgāšana un uzglabāšana.

3.7. PRASĪBAS DĪĶU IERĪKOŠANAI

101. Mākslīgās ūdenstilpes, kas ir mazākas par 0,1 ha nedrīkst atrasties tuvāk par 6 m no kaimiņu zemes vienības robežas (neattiecas uz robežu ar autoceļu), izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana. Mākslīgo ūdenstilpju ierīkošanu pie autoceļiem drīkst veikt tikai ar attiecīgā autoceļa īpašnieka vai pārvaldītāja saskaņojumu.

102. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis nav piepildījies ar ūdeni, veic teritorijas rekultivāciju.

3.8. PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES LIETOŠANAS KATEGORIJAS MAIŅAI

103. Veicot lauksaimniecības zemju apmežošanu un lietošanas kategorijas maiņu, ievēro attiecīgos normatīvos aktus. Papildus lauksaimniecības zemju apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem:

103.1. vienlaidus meliorētās lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 3 ha, zemes auglība ir 30 balles un augstāka, kā arī zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek izmantotas lauksaimniecībā (tīrumi, ganības u.c.) un tai ir nodrošināta piekļuve;

103.2. ja vismaz 70% no apmežošanai paredzētai meliorētai lauksaimniecības zemei (ar platību virs 2 ha un nodrošinātu piekļuvi) pieguļošajām teritorijām ir meliorētas un apsaimniekotas lauksaimniecības zemes;

103.3. šī punkta pirmajā un otrajā apakšpunktā minēto zemes vienību lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanu atļauts ierosināt vienu reizi 3 gados.

104. Ja teritorijā ir izbūvētas meliorācijas sistēmas slēgtā drenāža, lauksaimniecības zemju lietošanas kategorijas maiņu saskaņo ar meliorācijas sistēmu uzraugošo institūciju.

3.9. PRASĪBAS DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN KOKU AIZSARDZĪBAI

105. Jāaizsargā koki – dabas pieminekļi, kuri sasnieguši normatīvos aktos noteikto koku izmērus, kā arī vietējas nozīmes aizsargājamie koki, ja tādi ir noteikti ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Dati par dižkokiem regulāri papildināmi, veicot koku inventarizāciju, to atbilstībai normatīvajos aktos noteiktajiem parametriem.

106. Nav atļauts mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (aizbērt gravas, grāvjus un derīgo izrakteņu ieguves vietas, rakt dīķus, ierīkot drenāžu), veikt grunts nomaiņu, izņemot gadījumus, ja minētās darbības ir saskaņotas ar atbildīgajām institūcijām vai minēto pasākumu veikšanai izstrādāts būvprojekts.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

107. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

108. Savrupmāju apbūve (11001).

109. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

110. Dārza māju apbūve (11003).

111. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas un pašapkalpošanās automazgātavas.

112. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

113. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

114. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

115. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā dienas centri un krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

116. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei un dzīvnieku viesnīcas.

117. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

118. Labiekārtota ārtelpa (24001): privāti un publiski pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

119. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
120.   1200 m2 1 30 līdz 60 2 līdz 12 3 līdz 3  

1. katrai dvīņu mājas daļai 600 m2
2. tikai papildizmantošanas veidiem
3. palīgēkām 8 m

4.1.1.5. Citi noteikumi

121. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

122. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

123. Savrupmāju apbūve (11001).

124. Rindu māju apbūve (11005).

125. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

126. Biroju ēku apbūve (12001).

127. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā auto tirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

128. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

129. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

130. Sporta būvju apbūve (12005).

131. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

132. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

133. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

134. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

135. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

136. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
137.   1200 m2 4 40 līdz 110 līdz 12 5 līdz 3 40

4. katrai dvīņu mājas daļai 600 m2
5. palīgēkām 8 m

4.2.1.5. Citi noteikumi

138. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m, rindu mājas sekcijai - 6 m. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

139. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā un/vai pagrabstāvā. Ja iespējams, objektam jānodrošina atsevišķa ieeja no ieejas dzīvojamā ēkā. Objekta apkalpei nepieciešamās autostāvvietas jānodrošina savā zemes gabalā.

140. Palīgēkas - šķūnīši u.tml. pie daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām izbūvējamas pēc iespējas vienotā stilā, saskaņojot ar Pašvaldības būvvaldi to apbūves parametrus un vienotus arhitektoniskos risinājumus. Maksimālais augstums - 6 m.

141. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmos veidojams labiekārtojums - atpūtas vietas pieaugušajiem, rotaļu laukumi bērniem, āra trenažieri, laukumi saimnieciskiem mērķiem un/vai fizkultūras nodarbībām, apgaismojums u.tml. labiekārtojuma un ārtelpas elementi pēc nepieciešamības.

142. Esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūves iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams, ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

143. Savrupmāju un dvīņu māju apbūves gadījumā ievēro Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) noteikumus. (skatīt 4.1.apakšnodaļā)

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

144. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

145. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

146. Rindu māju apbūve (11005).

147. Biroju ēku apbūve (12001).

148. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus, kā arī spēļu zāles un kazino.

149. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

150. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

151. Sporta būvju apbūve (12005).

152. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

153. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

154. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

155. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

156. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

157. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
158.   6   līdz 150 līdz 20 līdz 5 40

6. pēc funkcionālās nepieciešamības

4.3.1.5. Citi noteikumi

159. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un/vai pagrabstāvā atļauts izvietot vietējas nozīmes izglītības, pārvaldes, ārstniecības un veselības iestādes, sporta un atpūtas telpas. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.

160. Palīgēkas - šķūnīši u.tml. pie daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām izbūvējamas pēc iespējas vienotā stilā, saskaņojot ar Pašvaldības būvvaldi to apbūves parametrus un vienotus arhitektoniskos risinājumus. Maksimālais augstums - 6 m.

161. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmos veido labiekārtojumu - atpūtas vietas pieaugušajiem, rotaļu laukumus bērniem, laukumus saimnieciskiem mērķiem un/vai fizkultūras nodarbībām, apgaismojumu u.c. labiekārtojuma un ārtelpas elementus pēc nepieciešamības.

162. Esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūves iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

163. Rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūves gadījumā ievēro Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) noteikumus. (skatīt 4.2.apakšnodaļā)

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

164. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

165. Biroju ēku apbūve (12001).

166. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

167. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

168. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

169. Sporta būvju apbūve (12005).

170. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

171. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

172. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

173. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

174. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

175. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

176. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

177. Rindu māju apbūve (11005).

178. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
179.   7   līdz 150 līdz 20 līdz 5 30

7. pēc funkcionālās nepieciešamības

4.4.1.5. Citi noteikumi

180. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums.

181. Jaunveidojamajās publiskās apbūves teritorijās veido publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20% no teritorijas kopējās platības.

182. Rindu māju apbūvei un mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūvei atsevišķā zemes vienībā ievērojami Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) noteikumi. (skatīt 4.2.nodaļā)

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

183. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kura atrodas kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā, un kam nosakāmi atsevišķi izmantošanas un apbūves noteikumi.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

184. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesu nami, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

185. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, kas ietver restorānus, bārus, kafejnīcas, kā arī sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

186. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

187. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, kas ietver koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, muzejus, izstāžu zāles un citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.

188. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

189. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, kas ietver ārstu prakses, sanatorijas un citus ārstniecības nolūkiem paredzētos objektus un tiem nepieciešamo infrastruktūru.

190. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

191. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

192. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
193.   8   līdz 110 līdz 9 9 līdz 3 20

8. nedalāms
9. neattiecas uz esošo kultūrvēsturisko ēku pārbūvi (atjaunošanu) vēsturiskajā veidolā

4.4.2.5. Citi noteikumi

194. Kultūras pieminekļu teritorijās pieļaujama tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izvietojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu kultūrvēsturiskajai apbūvei un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai. Prioritāri veicama vēsturisko ēku atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, muižas apbūves kompleksam neraksturīgas apbūves veidošana.

195. Kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās apbūves un tās aizsardzības zonas teritorijā realizējamām jaunbūvēm, kā arī esošo būvju pārbūvēm jāiekļaujas apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojums un apbūve veidojama, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu.

196. Vēsturiskās apbūves vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu ierīkošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

197. Paredzot jebkura veida atļauto būvniecību, pārbūvi un labiekārtošanu kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā piemērojami individuāli, respektējot vēsturiskās apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

198. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu reliģiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu arhitektūras pieminekļu apbūves teritorijās, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

199. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

200. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, botāniskie dārzi, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
201.       līdz 80 līdz 9 10 līdz 2  

10. neattiecas uz esošo baznīcu un lūgšanas namu pārbūvi (atjaunošanu) vēsturiskajā veidolā

4.4.3.5. Citi noteikumi

202. Nav atļauta P2 teritorijas sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama baznīcas vai lūgšanas nama reliģisko vai kultūras funkciju nodrošināšanai.

203. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai, veidojama, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu.

4.4.4. Publiskās apbūves teritorija (P3)

4.4.4.1. Pamatinformācija

204. Publiskās apbūves teritorija (P3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu lokālplānojuma risinājumu īstenošanu ilgtermiņā, lokālplānojuma teritorijā – zemes gabala daļā ar kadastra apzīmējumu 7817 002 0731, nekustamajā īpašumā Rēzeknes ielā 1B, Viļānos.

4.4.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

205. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves.

206. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido jebkura līmeņa izglītības iestāžu (pirmsskolas aprūpes un izglītības, pamata un vidējās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības¬) vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

207. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

208. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
209.     85   līdz 16    

4.4.4.5. Citi noteikumi

210. Ēkas apbūves apjomu jāveido ar pieslēgumu pie Viļānu vidusskolas. Ēkas galveno fasādi jāprojektē pret Kultūras namu.

211. Sporta un aktīvās atpūtas centra ēkas fasāžu toņiem jāveido kopīgu ēku grupu ar Viļānu vidusskolas ēkām.

212. Atļauta skursteņu stiprināšana pie ēku fasādēm.

213. Teritorija jāveido atklāta un publiski pieejama. Teritorijā ir atļauts veidot rekreācijas zonas, t.sk. atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukumus un aktīvās atpūtas iekārtas.

214. Teritorijā jāsaglabā pēc iespējas vairāk esošie koki. Ja to nav iespējams darīt apbūves apjoma dēļ, jāveido jaunus koku apstādījumus lokālplānojuma teritorijā un citās blakus esošās teritorijās.

215. Publiskās apbūves apmeklētajiem nepieciešamās transportlīdzekļu novietnes atļauts paredzēt teritorijā (autostāvvietā, kurai ir publiskas autostāvvietas statuss) ārpus Publiskās apbūves teritorijas (P3), ja tā atrodas ne tālāk kā 250 m rādiusā no būves, kuras izmantošanai tās nepieciešamas.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

216. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

217. Savrupmāju apbūve (11001).

218. Rindu māju apbūve (11005).

219. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

220. Biroju ēku apbūve (12001).

221. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot spēļu namus un kazino.

222. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

223. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

224. Sporta būvju apbūve (12005).

225. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

226. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

227. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

228. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

229. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

230. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

231. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

232. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

233. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
234.   1200 m2 11 40 12 līdz 120 13   līdz 3 20 14

11. katrai dvīņu mājas daļai 600 m2
12. savrupmāju apbūvei 30%
13. savrupmāju apbūvei 70%, rindu mājām un daudzdzīvoķlu dzīvojamo ēku apbūvei 110%
14. rindu mājām un daudzdzīvoķlu dzīvojamo ēku apbūvei 40%

4.5.1.5. Citi noteikumi

235. Sanitārās vai drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

236. Veidojot jaunas ražotnes, ja vieglās rūpniecības uzņēmuma apbūves teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijām (TA) vai Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R), ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu vai ap piesārņojumu radošo objektu ierīko buferzonu. Tās platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

237. Vieglās rūpniecības apbūves uzņēmumiem, kas atrodas blakus teritorijām, kur galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā un publiskā apbūve, uz dzīvojamās teritorijas pusi paredz intensīvu divpakāpju apstādījumu koku un krūmu stādījumu joslu, kuras platums nav mazāks par 1,5 m un paredzamais augstums nav mazāks par 2 m.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

238. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kura atrodas kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā, un kam nosakāmi atsevišķi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

239. Savrupmāju apbūve (11001).

240. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

241. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas.

242. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

243. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

244. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

245. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

246. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

247. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
248.   1200 m2 30 līdz 90 līdz 12 15 līdz 3 40

15. palīgēkām 8 m

4.5.2.5. Citi noteikumi

249. Pieļaujama tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izvietojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu kultūrvēsturiskajai apbūvei un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai. Kultūras pieminekļu teritorijās prioritāri veicama vēsturisko ēku atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, vēsturiskās apbūves kompleksam neraksturīgas apbūves veidošana.

250. Nav atļauta JC1 teritorijas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās.

251. Kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās apbūves un tās aizsardzības zonas teritorijā realizējamām jaunbūvēm, kā arī esošo būvju pārbūvēm jāiekļaujas apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojums un apbūve veidojama, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju).

252. Kultūrvēsturiskās apbūves vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu ierīkošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

253. Paredzot jebkura veida atļauto būvniecību, pārbūvi un labiekārtošanu kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā piemērojami individuāli, respektējot vēsturiskās apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

254. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

255. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

256. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

257. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

258. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

259. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

260. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

261. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

262. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

263. Noliktavu apbūve (14004).

264. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido lidostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā navigācijas iekārtas un ierīces lidostā.

265. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

266. Biroju ēku apbūve (12001).

267. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

268. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
269.   16 80     17 10

16. pēc funkcionālās nepieciešamības
17. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai

4.6.1.5. Citi noteikumi

270. Sanitārās vai drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

271. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu, ja tā robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un Tehniskās apbūves teritorijas (TA). Citos gadījumos atklātu uzglabāšanu nožogo ar caurredzamu žogu.

272. Piesārņojumu radošiem objektiem būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju, kā arī rekreācijas un tūrisma objektu aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

273. Veidojot jaunas ražotnes vai citus piesārņojumu radošus objektus, ja Rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijām (TA), ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu vai ap piesārņojumu radošo objektu ierīko buferzonu. Tās platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

274. Bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumu drīkst izvietot ne tuvāk kā 1 km attālumā no Savrupmāju apbūves teritorijām, Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, Publiskās apbūves teritorijām, Jauktām centra apbūves teritorijām, kurās dzīvojamā un publiskā apbūve ir viens no galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī 500 m no viensētām Lauksaimniecības teritorijās (L,L1).

275. Būvējot vai pārbūvējot rūpniecības uzņēmumu Viļānu pilsētas vai ciema teritorijā, veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu, objektu nodrošina ar notekūdeņu un lietus ūdens kanalizācijas tīkliem, objekta teritorijā brauktuves un laukumus iesedz ar asfaltbetonu vai citu ūdensnecaurlaidīgu cieto segumu.

276. Rūpnieciskās ražošanas un tehniskās apbūves uzņēmumiem, kas atrodas blakus teritorijām, kur galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā un publiskā apbūve, uz dzīvojamās teritorijas pusi paredz intensīvu divpakāpju apstādījumu koku un krūmu stādījumu joslu, kuras platums nav mazāks par 1,5 m un paredzamais augstums nav mazāks par 2 m.

277. Apbūvi, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, nav pieļaujams veikt Viļānu pilsētas un ciemu teritorijā.

278. Viļānu pilsētā un ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

279. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

280. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

281. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

282. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

283. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido lidostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā navigācijas iekārtas un ierīces lidostā.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

284. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātuvas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

285. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

286. Papildus prasības transporta infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai noteiktas Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļu "Prasības transporta infrastruktūrai".

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

287. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

288. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

289. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

290. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

291. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

292. Noliktavu apbūve (14004).

293. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

294. Biroju ēku apbūve (12001).

295. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

296. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

297. Nodrošina zemes vienību ārpus Tehniskās apbūves teritorijas (TA) aizsardzību pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības nav Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R), Tehniskās apbūves teritorijas (TA) vai Transporta infrastruktūras teritorijas (TR).

298. Pasākumus apkārtējo teritoriju aizsargāšanai no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī neestētisku skatu nosegšanai veic Tehniskās apbūves teritorijas (TA) zemes vienības robežās.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

299. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

300. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

301. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

302. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi, elektomobiļu uzlādes stacijas).

303. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, kas ietver sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).

304. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, kas ietver apjumtas vasaras estrādes.

305. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, kas ietver sezonāla rakstura sporta būves (piemēram, sporta laukumus, tajā skaitā golfa laukumus un laukumus jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadionus, velotrekus, atklātus peldbaseinus, ūdenssporta būves).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
306.   18 10   līdz 9 19 līdz 2 70

18. pēc funkcionālās nepieciešamības
19. neattiecas uz estrādi un sporta būvi

4.9.1.5. Citi noteikumi

307. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autostāvvietu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un/vai dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

308. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.

309. Nav atļauts izbūvēt sakaru mastus un torņus.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

310. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu arhitektūras pieminekļu un tā aizsardzības zonas teritorijā, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

311. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver labiekārtotu parku, publiski pieejamus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolū-kam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

312. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

313. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioskus un segtos tirdzniecības stendus).

314. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, kas ietver sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).

315. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, kas ietver vieglas konstrukcijas vasaras estrādes.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

316. Nav atļauta DA1 teritorijas sadalīšana un jaunu zemes vienību veidošana.

317. Vēsturiskajām apstādījumu un parku teritorijām saglabājama to sākotnējā izmantošana.

318. DA1 teritorijās prioritāri saglabājama vēsturiskā plānojuma struktūra, vēsturiskie stādījumi (vietēju un citzemju sugu kokaugi), dārzu – parku arhitektūras elementi, esošais reljefs, dabīgas un vai mākslīgi veidotas ūdenstilpes un ūdensteces. Pieļaujamas tikai tādas būves, kuras paredzētas šo teritoriju apsaimniekošanai un neapdraud konkrētā kultūras pieminekļa vērtību saglabāšanu.

319. Nav atļauts ierīkot sakaru mastus un torņus.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

320. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā apakšzona, kas paredzēta kapsētas ierīkošanai un uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistītais labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

321. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas, (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā funkcionāli nepieciešamās nedzīvojamās ēkas un inženierbūves), kā arī citas ēkas un inženierbūves, kas saistītas ar kapsētas funkcionēšanu.

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

322. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi, elektromobiļu uzlādes stacijas), kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie objekti.

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.3.5. Citi noteikumi

323. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

323.1. autostāvvieta;

323.2. publiskās tualetes;

323.3. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;

323.4. ūdensņemšanas vietas (ūdensapgāde).

324. Apbūves parametri jāprecizē izstrādājot būvprojektu (ietverot apstādījumu un labiekartojuma plānu), lokālplānojumu vai detālplānojumu, bet maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 10%.

325. Blakus kapsētu teritorijām (DA2) plāno apmeklētāju transportlīdzekļu stāvlaukumus, norādes un laukumus atkritumu konteineru izvietošanai, stacionārās vai pārvietojamās tualetes un tehniskā ūdens ņemšanas vietas kapsētas apsaimniekošanas vajadzībām.

326. Nav atļauts izbūvēt sakaru mastus un torņus.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

327. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

328. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

329. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

330. Labiekārtota ārtelpa (24001).

331. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

332. Viensētu apbūve (11004).

333. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi, elektromobiļu uzlādes stacijas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

334. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

335. Sporta būvju apbūve (12005).

336. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

337. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

338. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
339.   2 ha 5   līdz 10 līdz 2 70

4.10.1.5. Citi noteikumi

340. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro 3.6.apakšnodaļas "Prasības derīgo izrakteņu ieguvei" noteikumus.

341. Mežu teritorijās (M) atļauta atklātas šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

342. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

343. Viensētu apbūve (11004).

344. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

345. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

346. Labiekārtota ārtelpa (24001).

347. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

348. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

349. Vasarnīcu apbūve (11002).

350. Dārza māju apbūve (11003).

351. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot spēļu namus un kazino.

352. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

353. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

354. Sporta būvju apbūve (12005).

355. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

356. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

357. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

358. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

359. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

360. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

361. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

362. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

363. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

364. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

365. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, lidostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

366. Noliktavu apbūve (14004).

367. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido lidostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā navigācijas iekārtas un ierīces lidostā.

368. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

369. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
370.   2 ha 30   līdz 12 20 līdz 3  

20. ražošanas un tehniskās apbūves objektiem (kaltēm, angāriem u.tml.) atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.11.1.5. Citi noteikumi

371. Realizējot jaunu dzīvojamo apbūvi zemes vienībā kas robežojas ar esošu lauksaimniecisko izmantošanu, rūpnieciskās ražošanas objektu vai atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, zemes vienības robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas.

372. Zemes lietošanas kategoriju maiņu meliorētajās lauksaimniecības zemēs saskaņo ar meliorācijas sistēmu uzraugošo institūciju.

373. Lauku teritorijā no jauna būvējamie cūkkopības un putnkopības intensīvās audzēšanas kompleksi izvietojami, ievērojot buferzonu līdz viensētai, publiskai apbūvei tūrisma un rekreācijas objektiem – 1 km. Buferzonu drīkst samazināt, saskaņojot ar Pašvaldību un tieši ietekmēto nekustamā īpašuma īpašnieku/iem.

374. Lauksaimniecības teritorijās (L) atļauta atklātas šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju.

375. Zemes vienībās, kas mazākas par 400 m2 atļauta tikai tāda dzīvojamās apbūves un teritorijas izmantošana, kā vasarnīcu un dārza māju apbūve.

376. Atļauta akvakultūru audzēšana un akvakultūras ražošanas būves.

377. Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā un derīgo izrakteņu ieguves gadījumā zemes lietošanas veidu maiņa ir atļauta. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro 3.6.apakšnodaļas "Prasības derīgo izrakteņu ieguvei" noteikumus, mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā - Mežu teritorijas (M) noteikumus (skatīt 4.10.apakšnodaļā).

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

378. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes izmantošanu Viļānu pilsētas un ciemu teritorijās.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

379. Viensētu apbūve (11004).

380. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): izņemot kautuves.

381. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot vistkopības un lopkopības kompleksus.

382. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

383. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

384. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

385. Vasarnīcu apbūve (11002).

386. Dārza māju apbūve (11003).

387. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot spēļu namus un kazino.

388. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

389. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

390. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

391. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

392. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

393. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): apbūve, kas ietver atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumus un punktus.

394. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

395. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

396. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

397. Noliktavu apbūve (14004).

398. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un līdzīga rakstura objekti) apbūve.

399. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
400.   2500 m2 30   līdz 12 21 līdz 3  

21. ražošanas un tehniskās apbūves objektiem (kaltēm, angāriem u.tml.) atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.11.2.5. Citi noteikumi

401. Realizējot jaunu dzīvojamo apbūvi zemes vienībā kas robežojas ar esošu lauksaimniecisko izmantošanu, zemes vienības robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas.

402. Minimālā zemes gabala fronte gar ielu – 20 m.

403. Zemes vienībās, kas mazākas par 400 m2 atļauta tikai vasarnīcu un dārza māju apbūve.

404. Zemes lietošanas kategoriju maiņu meliorētajās lauksaimniecības zemēs saskaņo ar meliorācijas sistēmu uzraugošo institūciju.

405. Rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās.

406. Sanitārās vai drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

407. Veidojot jaunas ražotnes, ja vieglās rūpniecības uzņēmuma apbūves teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijām (TA) vai Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R), ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu vai ap piesārņojumu radošo objektu ierīko buferzonu. Tās platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

408. Vieglās rūpniecības apbūves uzņēmumiem, kas atrodas blakus teritorijām, kur galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā un publiskā apbūve, uz dzīvojamās teritorijas pusi paredz intensīvu divpakāpju apstādījumu koku un krūmu stādījumu joslu, kuras platums nav mazāks par 1,5 m un paredzamais augstums nav mazāks par 2 m.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

409. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka mazdārziņu teritorijās, kur galvenā izmantošana ir lauksaimniecība - dārzkopība ģimenes vajadzībām.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

410. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārziņi).

411. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

412. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

413. Dārza māju apbūve (11003).

414. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi un ielas kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
415.     10   līdz 6 līdz 1  

4.11.3.5. Citi noteikumi

416. Lauksaimniecības teritorijā (L2) atļauts izbūvēt un ierīkot tikai īslaicīgas lietošanas dārza mājas, siltumnīcas un darba rīku novietnes līdz 25 m2 u.c. būves, kas saistītas ar mazdārziņu teritoriju funkcionēšanu.

417. Teritoriju drīkst nožogot ar dzīvžogu vai stiepļu žogu.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

418. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

419. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

420. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

421. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

422. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

423. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): Ūdens akvatorijas izmantošana publiskiem pasākumiem, atpūtai un sportam nepieciešamā infrastruktūra ūdenī.

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

424. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

425. Publisko ūdeņu krasta līnija ir brīvi pieejama, bez žogiem un dzīvžogiem vai citiem norobežojumiem, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m, bet gar privāto ūdeņu krastiem 4 m platumā.

426. Ūdensteču un ūdenstilpju krastu līnijas drīkst nebūtiski izmainīt krastu nostiprināšanai, lai novērstu ūdensteču un ūdenstilpju krastu līniju tālāku eroziju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot būvprojektu krastu nostiprināšanai. Krastu nostiprināšanu drīkst veikt bez krasta līnijas izvirzīšanas, pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā. ĪADT aizliegts mainīt ezeru un upju krasta līniju.

427. Publiskās peldvietas norobežo ar bojām, motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus boju norobežotās teritorijas.

428. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai:

428.1. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;

428.2. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamaijiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;

428.3. peldbūves izvietojumu saskaņo Pašvaldībā, norādot funkciju un vizuālo veidolu.

429. Zivju resursu aizsardzības nolūkos uz Viļānu apvienības ūdenstecēm/ūdenstilpēm atļauts būvēt un atjaunot tikai hidroelektrostacijas ar bezaizsprostu vai citām līdzīgām tehnoloģijām, kas neizmaina ekosistēmu un nenosprosto zivju ceļus, un saskaņā ar ūdensteces/ūdenstilpes individuālajiem apsaimniekošanas noteikumiem.

430. Pie ezeriem, kuros tiek veikta sapropeļa ieguve, piegulošajās teritorijās atļauta iegūtā sapropeļa uzglabāšana, tehnoloģiskajā procesā nepieciešamo iekārtu vai rūpniecības uzņēmuma ierīkošana, izmantojot tādas tehnoloģijas, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Akustiskā diskomforta zona (TIN13)

5.1.1.1. Pamatinformācija

431. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota akustiskā diskomforta zona valsts galvenā autoceļa A12 "Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova)" ietekmē, kur nepieciešami papildus būvakustiskie pasākumi.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

432. Jaunbūvējamām dzīvojamām un publiskām, rekreācijas un tūrisma ēkām, kā arī veicot esošo ēku atjaunošanu vai pārbūvi nepieciešams paredzēt būvakustiskos - prettrokšņa un apbūves akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumus vides trokšņa mazināšanai, izmantojot arhitektoniskas un būvniecības metodes.

5.1.2. Teritorija, kur tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve (TIN14)

5.1.2.1. Pamatinformācija

433. Teritorijas plānojumā, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN14) tiek noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas teritorijas, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta vai ir plānots veikt derīgo izrakteņu ieguvi.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

434. Atļauta derīgo izrakteņu ieguve atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves projektam.

5.1.3. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15)

5.1.3.1. Pamatinformācija

435. Teritorijā, kas noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN15, primāri jānodrošina centralizētās kanalizācijas sistēmas ierīkošana, izbūvējot nepieciešamos tīklus un būves, kā arī jāizbūvē centralizētā ūdensapgādes sistēma.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

436. Teritorijā, kurā ir ierīkota centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēma, visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgumi pie centralizētās sistēmas.

437. Līdz centralizēto ūdensapgādes tīklu ierīkošanai teritorijā atļauts ierīkot lokālas ūdensņemšanas vietas.

438. Līdz pieslēgumam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai atļauts ierīkot hermētiski noslēgtas un izsmeļamas kanalizācijas tvertnes, decentralizēto kanalizācijas sistēmu darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

439. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskās daļas kartēs attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas (TIN4).

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

440. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas un objekti TIN4 (Pašvaldības nozīmes aizsargājamās kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas un objekti): Radopoles muižas parks.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

441. Teritorijas plānojumu īsteno izstrādājot zemes ierīcības projektus, būvprojektus, detālplānojumus un lokālplānojumus, ievērojot un detalizējot šajos Noteikumos noteiktās prasības un nosacījumus.

442. Lokālplānojumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, izstrādā šādos gadījumos un šādām teritorijām:

442.1. tematiskā parka un stacionāra atrakciju parka ierīkošanai;

442.2. jaunai kompleksai attīstības iecerei, kurā paredzētas savstarpēji saistītas izmantošanas, kas aptver ūdens telpu un ar ūdens telpas izmantošanu saistīto ūdensmalas teritoriju (kompleksas ūdeņu plānošanas teritorija);

442.3. pēc ierosinātāja iniciatīvas.

443. Detālplānojumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, izstrādā šādos gadījumos:

443.1. šajos Apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos;

443.2. pēc ierosinātāja iniciatīvas.

444. Būvniecības ieceres publisko apspriešanu veic normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī šajos Apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos:

444.1. tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves izvietojumam dzīvojamās apbūves teritorijā, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu;

444.2. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves izvietojumam dzīvojamās apbūves teritorijā, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu;

444.3. reliģisko organizāciju ēku apbūvei, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

445. Aizsargjoslas un citus aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

446. Grafiskajā daļā atbilstoši Teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir lielāks par 10 m (izņemot aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 20 kV), kā arī 10 m virszemes ūdens objektu aizsargjoslas ciemu teritorijās un valsts nozīmes ūdensnoteku ekspluatācijas aizsargjoslas Viļānu apvienības teritorijā.

447. Grafiskajā daļā netiek attēlotas purvu teritorijas. Pirms saimnieciskās darbības veikšanas purvā vai zemes vienībās, kas robežojas ar to, būvniecības iecerē tiek veikta purva teritorijas un aizsargjoslas attēlošana, atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam.

 

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. IELU KLASIFIKĀCIJA UN SARKANĀS LĪNIJAS

1. pielikums

 

2.PIELIKUMS. REDZAMĪBAS BRĪVLAUKI

2. pielikums

 

3.PIELIKUMS. ĒKAS AUGSTUMA NOTEIKŠANA

3. pielikums

 

4.PIELIKUMS. ĒKAS STĀVU SKAITA NOTEIKŠANA

4. pielikums

 

5.PIELIKUMS. PAGALMI

5. pielikums

 

6.PIELIKUMS. VALSTS AUTOCEĻU AIZSARGJOSLAS

6. pielikums

 

7.PIELIKUMS. PAŠVALDĪBAS AUTOCEĻI

7. pielikums

 

8.PIELIKUMS. ŪDENS ŅEMŠANAS VIETU AIZSARGJOSLAS

8. pielikums

 

9.PIELIKUMS. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISES UN TO AIZSARGJOSLAS

9. pielikums

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!