Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2022. gada 14. jūlija likums "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2022., Nr. 137A https://www.vestnesis.lv/op/2022/137A.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Energoefektivitātes likumā

Vēl šajā numurā

19.07.2022., Nr. 137A (13:33)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.07.2022.

OP numurs: 2022/137A.1

2022/137A.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 29. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 3.1 punktu šādā redakcijā:

"31aktīvais lietotājs — galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants;";

uzskatīt līdzšinējo 3.1 punktu par 3.2 punktu;

papildināt daļu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"51elastības pakalpojumi — elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs vai ražotājs līgumā ar citu tirgus dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt;";

papildināt daļu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:

"81elektroenerģijas kopīgošana — aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem;".

2. Papildināt 9. pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Sistēmas operatoram ir tiesības no elektroenerģijas sistēmas bez brīdinājuma atslēgt elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras pieslēgtas elektroenerģijas sistēmai bez sistēmas operatora atļaujas vai pārsniedz sistēmas operatora atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu."

3. Izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sadales sistēmas pakalpojumu tarifu atšķirības ir pieļaujamas starp sprieguma, jaudas, elektroenerģijas patēriņa, tīklā nodotās elektroenerģijas līmeņiem vai elektroenerģijas lietotāja profiliem, ja tās ir ekonomiski pamatotas un visiem attiecīgā līmeņa grupas lietotājiem vienādas."

4.  Izslēgt 28. panta piektajā daļā un 30. panta trešajā daļā vārdus un skaitli "izņemot šā likuma 30.1 panta trešajā daļā norādīto gadījumu".

5. Izteikt 30.1 pantu šādā redakcijā:

 "30.1 pants. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma

(1) Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi par elektroenerģiju, kas saņemta no sistēmas, un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja objektā sistēmā nodoto un no tās saņemto elektroenerģiju. Ja saskaņā ar sistēmā nodotā un no tās saņemtā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros sadales sistēmas operatora tīklā ir nodots vairāk elektroenerģijas nekā saņemts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros, kurš sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus, ir tiesības norēķinos par sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju attiecīgajā objektā izmantot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā;

2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros.

(3) Mājsaimniecības lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.

(4) Par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāja elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28. panta piektajai daļai un 30. panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

(5) Mājsaimniecības lietotājam ir vienreizējas tiesības pāriet no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.

(6) Sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, ir tiesīgs neto uzskaites sistēmas lietotājiem piemērot maksu par neto uzskaites sistēmas administrēšanu, lai kompensētu ar elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbību saistītās izmaksas. Sistēmas operatora aprēķināto maksu apstiprina regulators.

(7) Neto uzskaites sistēmas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

6. Papildināt likumu ar 30.5 pantu šādā redakcijā:

"30.5 pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi starp elektroenerģijas tirgotāju un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju par šā aktīvā lietotāja objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju.

(2) Ja, veicot ieskaitu par no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā, kurā tiek ražota elektroenerģija, pieslēguma ietvaros no sistēmas saņemtās elektroenerģijas vērtība ir mazāka nekā sistēmā nodotās elektroenerģijas vērtība, attiecīgo elektroenerģijas vērtību var ņemt vērā norēķinos par citā tā paša no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā patērēto elektroenerģiju.

(3) No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajam lietotājam ir tiesības norēķinos par tā objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators vismaz attiecībā uz vienu no lietotāja objektiem ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu;

2) elektroenerģija objektos tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) visus neto norēķinu sistēmā ietvertos sistēmas lietotāja objektus apkalpo viens elektroenerģijas tirgotājs un viens sistēmas operators.

(4) No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.

(5) Par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāja elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28. panta piektajai daļai un 30. panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

(6) Elektroenerģijas tirgotāji savos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumu.

(7) Neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets."

7. Papildināt 32. panta piekto daļu pēc vārdiem "sistēmas operatoru" ar vārdiem "elektroenerģijas ražotāju" un pēc vārda "piegādē" — ar vārdu "ražošanā".

8. Papildināt likumu ar VIII2 nodaļu šādā redakcijā:

"VIII2 nodaļa
Aktīvie lietotāji un elektroenerģijas energokopienas

37.6 pants. Aktīvie lietotāji

(1) Galalietotājs var kļūt par aktīvo lietotāju, ja tā objektā ir uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta un sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu.

(2) Aktīvais lietotājs var kļūt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, ja tā objektā ir uzstādīta ražošanas iekārta, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto tikai atjaunojamos energoresursus, un sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu. No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem primāri savām vajadzībām.

(3) Divi vai vairāki vienā ēkā vai vienā cita veida nekustamajā īpašumā esoši galalietotāji var darboties kopīgi un kļūt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvie lietotāji, ja:

1) vismaz viena galalietotāja objektā ir uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta, kurā elektroenerģijas ražošanai izmanto tikai atjaunojamos energoresursus un kuru lieto arī pārējie galalietotāji;

2) sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu;

3) galalietotāji ir noslēguši savstarpēju vienošanos par elektroenerģijas ražošanu pašu vajadzībām, kā arī par elektroenerģijas kopīgošanu saskaņā ar šā likuma 37.8 pantu.

(4) No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir tāda vismaz divu galalietotāju grupa, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) katra galalietotāja elektroenerģijas ražošanas un patēriņa iekārtas ir pieslēgtas elektroenerģijas sadales sistēmai;

2) galalietotāji pēc savstarpējas vienošanās savām vajadzībām kopīgi ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem;

3) galalietotāji rīkojas kopīgi vienā ēkā vai vienā cita veida nekustamajā īpašumā.

(5) Aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, slēdz šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos līgumus ar attiecīgo sistēmas operatoru vai elektroenerģijas tirgus dalībnieku, lai savām vajadzībām saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdotu vai kopīgotu vai iesaistītos elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās.

(6) Aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, norēķinās pilnā apmērā par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem. Par aktīvā lietotāja elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28. panta piektajai daļai un 30. panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu.

(7) Aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, var slēgt līgumu ar trešo personu par elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvaldīšanu, tostarp uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī datu apstrādi. Trešā persona nav uzskatāma par elektroenerģijas energokopienu vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi ar citiem.

(8) Valsts pārvaldes iestādes, plānojot jaunus politikas pasākumus, nodrošina aktīvajiem lietotājiem, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, un elektroenerģijas energokopienām vienlīdzīgas tiesības līdz ar citiem tirgus dalībniekiem pieteikties dalībai valsts atbalsta shēmās.

(9) Aktīvajam lietotājam ir tiesības vienlaikus iesaistīties tikai vienā elektroenerģijas energokopienā un elektroenerģiju nodot kopīgošanai tikai šīs elektroenerģijas energokopienas ietvaros.

37.7 pants. Elektroenerģijas energokopienas

(1) Elektroenerģijas energokopienas izveido un tās darbojas saskaņā ar šajā likumā un Enerģētikas likumā noteikto kārtību.

(2) Elektroenerģijas energokopienas biedri vai daļu turētāji ir galalietotāji un aktīvie lietotāji, kuru objekti pieslēgti viena sistēmas operatora sistēmai.

(3) Elektroenerģijas energokopiena pirms darbības uzsākšanas slēdz ar elektroenerģijas tirgotāju elektroenerģijas kopīgošanas līgumu. 

(4) Energokopienas nav tiesīgas iegūt un turēt īpašumā, izveidot, pirkt vai nomāt sadales elektrotīklus un tos autonomi pārvaldīt.

(5) Elektroenerģijas energokopienas dalībnieka saražotā elektroenerģija ir energokopienas īpašums līdz tās kopīgošanai šā likuma 37.8 pantā noteiktajā kārtībā vai pārdošanai elektroenerģijas tirgotājam saskaņā ar energokopienas un tirgotāja vienošanos.

(6) Elektroenerģijas energokopiena norēķinās pilnā apmērā par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem. Par elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šā likuma 28. panta piektajai daļai un 30. panta trešajai daļai ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu. Elektroenerģijas energokopiena administrē tai piemērojamo obligātā iepirkuma komponentes maksājumu norēķinu.

37.8 pants. Elektroenerģijas kopīgošana

(1) Elektroenerģijas kopīgošanu nodrošina elektroenerģijas energokopiena vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, atbilstoši ar elektroenerģijas tirgotāju noslēgtajam līgumam.

(2) Elektroenerģijas kopīgošana notiek viena tirdzniecības intervāla ietvaros. Tūlītēji nepatērētā elektroenerģija nav uzkrājama kopīgošanai citā tirdzniecības intervālā, bet ir pārdodama elektroenerģijas tirgotājam par vienošanās cenu.

(3) Sistēmas dalībnieku objekti, kas piedalās elektroenerģijas kopīgošanā, vienlaikus nevar piedalīties neto uzskaites sistēmā, neto norēķinu sistēmā, kā arī elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā.

(4) Elektroenerģijas kopīgošana neskar iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, kas tām pastāv kā galalietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem vai agregatoriem.

(5) Pārvades un sadales sistēmas elektroenerģijas kopīgošanai izmanto par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

(6) Elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību, kārtību, kādā īstenojama informācijas apmaiņa starp tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem, līgumā starp elektroenerģijas energokopienu vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, un elektroenerģijas tirgotāju ietveramo informāciju nosaka Ministru kabinets."

9. Pārejas noteikumos:

izteikt 53.3 punktu šādā redakcijā:

"53.3 Par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāja, neto norēķinu sistēmas lietotāja, aktīvā lietotāja un elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šo pārejas noteikumu 53. punktam ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu.";

papildināt pārejas noteikumus ar 53.4 punktu šādā redakcijā:

"53.4 Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu un elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro arī norēķiniem par no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektos saražoto un patērēto elektroenerģiju un atbilstošām šo pārejas noteikumu 53. punktā minētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām.";

papildināt pārejas noteikumus ar 92., 93., 94., 95. un 96. punktu šādā redakcijā:

"92. Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. septembrim izdod šā likuma 30.1 panta septītajā daļā un 30.5 panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

93. Šā likuma 30.1 pantā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2026. gada 28. februārim.

94. Šā likuma 30.5 panta sestajā daļā minēto elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumu elektroenerģijas tirgotāji nodrošina triju mēnešu laikā pēc šā likuma 30.5 panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

95. Ministru kabinets līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 32. panta piektajā daļā un 37.8 panta sestajā daļā minētos noteikumus.

96. Šā likuma grozījums par likuma papildināšanu ar VIII2 nodaļu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. "

10. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza direktīvu 2012/27/ES."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 14. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 19. jūlijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!