Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojums Nr. 9 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.2021., Nr. 9 https://www.vestnesis.lv/op/2021/9.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 10

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 31. oktobra rīkojumā Nr. 567 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 44.0. versija)"

Vēl šajā numurā

14.01.2021., Nr. 9

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 9

Pieņemts: 11.01.2021.

OP numurs: 2021/9.5

2021/9.5
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 10 Pēdējās nedēļas laikā 24 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 9

Rīgā 2021. gada 11. janvārī (prot. Nr. 2 25. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 56.0. versijā projekta "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 3 205 341,22 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par finansējuma saņēmēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 417 000 euro gadā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 11. janvāra
rīkojumu Nr. 9)

Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (turpmāk – projekts) tiek īstenots, pamatojoties uz Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 468 "Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") 5.3.3. apakšpunktā noteikto – lai uzlabotu datu apmaiņas drošumu un ātrumu, īpaši tām informācijas sistēmām (turpmāk – IS), kuras datus sniedz ar Valsts informācijas sistēmu savietotāja palīdzību, ir jāpilnveido attiecīgo IS starpsistēmu integrācijas saskarņu tehnoloģiskie risinājumi, veidojot tos kā būtisku IS funkcionalitāti. Tie IS uzkrātie pamatdati, kuru izmantošana vienotajā publiskās pārvaldes datu telpā ir īpaši intensīva, būtu tehnoloģiski replicējami valsts IS savietotāja tehnoloģiski optimizētā augstas veiktspējas ātrdarbīgā datu krātuvē.1

Projekta virsmērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. Īstenojot projektu, valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu patērētāji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu sistēmām.

Lai optimizētu datu izplatīšanas platformas veiktspēju, projekts nodrošinās pilnvērtīgu datu pieprasījumu apstrādi, līdz ar to katrai iestādei būs iespējams:

1) būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti;

2) atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas;

3) attīstīt jaunus datu pakalpojumus, kur ir izšķiroša ātra piekļuve liela apjoma datiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus, tai skaitā proaktīvus digitālos pakalpojumus.

Īstenojot projektu, tiks izveidota bāzes infrastruktūra vienotai datu izplatīšanas un datu piekļuves atļauju pārvaldībai, kas nodrošinās vidi komersantu, iedzīvotāju un valsts pārvaldes savstarpējai pārvaldītai datu apritei. Risinājums veicinās komersantu pamatdarbības straujāku digitalizāciju un samazinās ar to saistītās investīcijas, vienlaikus samazinot gan pamatdarbības izmaksas, gan administratīvās izmaksas sadarbībai ar valsts pārvaldi, kā arī klātienes kontakta nepieciešamību sadarbībai ar klientiem.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt vienotu un ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu jeb datu agregatora risinājumu (turpmāk – DAGR), lai uzlabotu intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju.

Valsts reģistriem un informācijas sistēmām, pieslēdzoties pie DAGR, tiks nodrošināta vienota, centralizēta, augstai datu pieprasījumu apstrādes veiktspējai optimizēta datu izplatīšanas platforma. Rezultātā katrai iestādei perspektīvā būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) nodrošināt augstas pieejamības un ātru datu izguves/ielādes risinājumu;

2) nodrošināt datu uzkrāšanas un izplatīšanas risinājumu ar vismaz četrām datu avotu uzturētām datu kopām;

3) izveidot universālu datu nodošanas savienotāju uz DAGR infrastruktūru, kas ir viegli ieviešams datu avotu sistēmās un izmantojams arī datu patērētāju infrastruktūrā;

4) izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu datu nodošanai un uzturēšanai DAGR ietvaros;

5) izveidot Valsts reģionālās attīstības aģentūras vajadzībām administratīvu procesu DAGR uzturēšanai ar datu avotu izmaiņu pārvaldības procesiem;

6) izveidot datu patērētāju sistēmām viegli izmantojamu datu izguves mehānismu;

7) izveidot personas datu pārvaldības risinājumu.

2. Izstrādāt pašapkalpošanās sistēmu datu atļauju piešķiršanai datu devēja un datu saņēmēja datu aprites pārvaldībai, lai nodrošinātu caurspīdīgu datu saņēmēja un datu devēja atļauju izsniegšanas un saņemšanas procesa pārvaldību un vienošanās slēgšanu sistēmā, ar ko iespējot vai atspējot piekļuves DAGR datu izplatīšanas apkalpei līdz atribūtu līmenim.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) izveidot pašapkalpošanās moduli Valsts informācijas sistēmu savietotāja portāla ietvaros, kas īsteno datu plūsmas pievienošanu DAGR no datu avotu sistēmām un pārvalda datu atļaujas pieprasīšanas un piešķiršanas funkcionalitāti datu patērētājiem lietotājam draudzīgā veidā;

2) izstrādāt biznesa procesu un normatīvo regulējumu, lai varētu definēt konkrētas garantijas datu patērētājiem par datu atļaujas pieprasījuma apstrādi un datu atļaujas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju;

3) apmācīt publiskās pārvaldes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozares darbiniekus par DAGR funkcionalitāti un lietošanu.

3. Izveidot vienotu datu aprites auditēšanas mehānismu

Žurnalēšanas funkcionalitāte radīs tehnoloģiskas iespējas uzkrāt datus par fizisko personu datu izmantošanas mērķiem datu patērētājos, un fiziskām personām būs iespēja iepazīties ar to saturu, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) izveidot žurnalēšanas risinājumu, kas ietver fiziskas personas un citu datu lietojuma monitoringu arī datu devēja un patērētāja informācijas sistēmās;

2) izveidot datu izmantošanas žurnalēšanas risinājumu, kas sistēmās par fiziskās personas datiem ietver datu lietojumu avotu un patērētāju, nododot DAGR informāciju par lietojumu reālās transakcijas veikšanas laikā.

4. Izveidot risinājumu, kas nodrošinās atbalstu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai

Risinājums – mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma (turpmāk – MAP) – nodrošinās pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no klienta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiks koplietoti un atkal izmantoti.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) definēt finansējuma pārvaldības procesu kopumu un izvērtēt valstī esošās finansējuma pārvaldības sistēmas, lai identificētu funkcionalitātes apjomu, kas būtu atkalizmantojams vai pielāgojams šā projekta vajadzībām;

2) izstrādāt tehnisko specifikāciju un nepieciešamās izmaiņas, lai ieviestu risinājumu finansējuma pārvaldības procesa atbalstam;

3) izveidot vadlīnijas un mācību materiālu sistēmas ieviešanai un izmantošanai līdzīgās iestādēs, kas veic finansējuma pārvaldību kādas valsts deleģētas funkcijas ietvaros.

5. Pilnveidot teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (turpmāk – TAPIS), lai to izmantotu kā integrētu datu vidi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei

TAPIS pilnveide nodrošinās teritoriālo plānojumu procesu elektronizācijas līmeņa celšanu, tādējādi pilnībā atsakoties no šā brīža manuālās pieejas, ieinteresētajām pusēm saskaņojot dokumentāciju. Papildus tiks pilnveidoti lietotāja atbalsta procesi, tādējādi būtiski atslogojot sistēmas ikdienas uzturēšanas administrēšanu.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) veikt TAPIS platformas funkcionālos uzlabojumus;

2) izveidot aktuālu lietotāju atbalsta saturu, kas samazinās ikdienas konsultāciju administratīvo slogu.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām

1.

DAGR pieslēgtie informācijas resursi

skaits

0

5

8

2.

DAGR datu izmantotāji

skaits

0

15

20

3.

Datu atļauju pašapkalpošanās risinājumā noslēgtās vienošanās

skaits

0

30

50

4.

Apmierināto datu atļauju lietotāju īpatsvars

%

0

60

70

5.

Fizisko personu datu izmantojuma informētības lietojuma pieaugums

%

0

20

50

6.

MAP apstrādātie pieteikumi

skaits

0

1000

2000

7.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē iesaistīto institūciju skaita pieaugums, kas sadarbojas, izmantojot sistēmu

%

0

50

80

8.

TAPIS lietotāju zvanu skaita samazinājums

%

0

50

85

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Ieviesta datu agregācijas platforma DAGR

skaits

1

2.

Ieviests pašapkalpošanās modulis datu devējiem un datu saņēmējiem

skaits

1

3.

Ieviesta MAP

skaits

1

4.

Pilnveidoti darbības procesi

skaits

8

5.

TAPIS platformas pilnveide

skaits

1

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 3 205 341,22 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 33 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 417 000 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa2 rezultāta rādītājos

Projekts ir saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) projektu "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība", kurā tiks nodrošināta integrācija starp Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu un DAGR, kā arī projektu Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2), kura ietvaros tiek pilnveidota Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk – VIRSIS) funkcionalitāte. DAGR projektā paredzēts, ka datu piekļuvju pieteikumus uzraudzīs VIRSIS pieteikumu vadības sistēma, kas tiks izstrādāta PIKTAPS 2 projektā. Komunikācijas aktivitātes tiks plānotas PIKTAPS 2 projektā, ja projekta rezultāti produktīvā vidē tiks ieviesti pirms PIKTAPS 2 projekta beigām. Kaut arī TAPIS pilnveidošana un attīstība tiek īstenota 2.2.1.1. pasākuma projekta "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" (Nr. 2.2.1.1/17/I/008) ietvaros, šajā projektā īstenotās aktivitātes nedublēsies ar iepriekš minēto projektu, bet papildinās un nozīmīgi pilnveidos tajā izstrādātos risinājumus.

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM sasniegšanu:

1) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

2) nodrošināt publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā mērogā;

3) nodrošināt valsts IS esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

4) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, analīzes mērķiem;

5) nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām;

6) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām.

Projekta ietvaros izstrādājamie IKT risinājumi ir vērsti uz to, lai veicinātu datu avotu iesaisti un izstrādātu datu ielādes pielāgošanu valsts iestāžu uzturētāju IS, datu ielādei DAGR infrastruktūrā, kā arī izveidotu universālu datu nodošanas savienotāju uz DAGR infrastruktūru. Projektā ir paredzēts izveidot viegli izmantojamu datu izguves mehānismu datu patērētāju sistēmām, līdz ar to ieguvēji būs plaša sabiedrības daļa un risinājums sniegs būtisku ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos.

Īstenojot projekta darbības, projekts sniegs ieguldījumu arī SAM rādītājos, pilnveidojot astoņus darbības procesus, izveidojot vienotu, ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu, kas nodrošinās uzlabotu intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju, kā arī automatizētu datu apriti starp attīstāmo sistēmu mijiedarbības procesiem, pilnveidojot TAPIS platformu un nodrošinot risinājumu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai.

Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Ieviesta datu agregācijas platforma

skaits

1

2.

Ieviesta mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma MAP

skaits

1

3.

Pilnveidoti darbības procesi

skaits

8

4.

TAPIS platformas pilnveide

skaits

1

Projekta sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu laikā ir apmēram 15,9 milj. euro.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskie ieguvumi

Nr.

p. k.

Sociālekonomiskais ieguvums

Ekvivalents naudas izteiksmē (euro)

1.

DAGR vienotas bāzes infrastruktūras izveidošana

5 080 000

2.

Definēta un skaidri saprotama vienotas DAGR datu avotu vides izveidošana, kas nodrošina informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās iestādēs

1 119 360

3.

Izveidotas vai optimizētas datu devēju saskarnes, kas nodrošinātu datu nodošanu DAGR

1 056 000

4.

Administratīvā sloga samazinājums, pievienojoties DAGR videi

6 445 670

5.

Pašvaldību sadarbība informācijas apmaiņā ar teritorijas plānošanā iesaistītām institūcijām, izmantojot TAPIS

882 360

6.

TAPIS mācību materiālu izvietošana autorizētajiem lietotājiem

45 360

7.

Ieviesta MAP

1 291 200

KOPĀ

15 919 950

  Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums – investīciju izmaksas – uzturēšanas izmaksas) ir 15 919 950 – 3 205 341,22 – 4 170 000 = 8 544 608,78 euro.


1 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, 42. lpp.

2 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskais atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību".

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!