Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 29. aprīļa stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 29. aprīlī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.2021., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/op/2021/87.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 39

Ministru kabineta ārkārtas sēdes aptaujas kārtībā protokols

Vēl šajā numurā

08.05.2021., Nr. 87

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 29.04.2021.

OP numurs: 2021/87.1

2021/87.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 29. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas šā gada 29. aprīļa sēdi.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un no tās izslēgt 8. punktu – likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1059/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti nav pieteikušies. Tātad iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības tiek izslēgts.

Sāksim izskatīt darba kārtību.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sprūdes, Stepaņenko, Švecovas, Gobzema un Krauzes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1052/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Covid-19 izplatības laikā tika daudzviet pāriets uz attālinātu darbu – ierasto darbu mainīja pašvaldības klientu apkalpošanas centri, sociālie dienesti un citas cilvēkiem svarīgas struktūras. Sakarā ar to iedzīvotājiem ir ticis liegts viens no veidiem, kādā būtu iespējams pieteikties materiālajam atbalstam, ko pašvaldības piešķir, pamatojoties uz pašvaldību izdotajiem saistošajiem noteikumiem, piemēram, materiālais atbalsts bērna piedzimšanas gadījumā, pabalsts dokumentu noformēšanai, apbedīšanas pabalsts, tādi pabalsti kā kompensācija par medikamentiem pēc ārsta izrakstītām receptēm, par ārstēšanos stacionārā, par zobu protezēšanu, par endoprotezēšanu, pabalsts skolas piederumu un apģērba iegādei un daudzi, ļoti daudzi citi pabalsti, ko cilvēki... uz kādiem ir iespēja cilvēkiem pieteikties.

Personīgi izejot cauri visiem pabalsta piešķiršanas etapiem saistībā ar pašvaldības atbalstu bērna piedzimšanas gadījumam, esmu ieguvusi informāciju, ka pašvaldības nav paredzējušas termiņa pagarināšanu pašvaldības atbalsta saņemšanai, taču, ievērojot labas pārvaldības un taisnīguma principus, vērā būtu jāņem valstī un pasaulē esošās situācijas ārkārtas raksturs. Tāpēc likumdevējam būtu jāparedz izņēmuma gadījumi termiņa noteikšanai pašvaldības atbalsta saņemšanai.

Ir gana daudz cilvēku, kuri Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ nespēj vai nav varējuši iesniegt nepieciešamos dokumentus pašvaldībai noteiktajā termiņā dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tehniskā nodrošinājuma trūkuma dēļ; elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanas prasmju trūkuma dēļ; informācijas trūkuma par dokumentu iesniegšanas iespējām dēļ; satraukuma par grūtībām distancēties un par iespējamo inficēšanos ar Covid-19 dēļ. Nav pieļaujams, ka pabalsts šiem cilvēkiem netiek piešķirts vien termiņa notecējuma dēļ, cilvēkiem baidoties pārkāpt distancēšanās noteikumus vai tehnisku iespēju vai prasmju trūkuma dēļ.

Tāpēc lūdzu jūs, kolēģi, ņemt vērā faktu, ka šim likumprojektam nav nekādas fiskālās ietekmes. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu nav, jo pašvaldības savos budžetos izmaksājamos līdzekļos jau ir paredzējušas, savukārt, pamatojoties uz iespēju atbalstu neizmaksāt termiņa notecējuma dēļ, šīm pašvaldībām ir veidojies ietaupījums.

Es aicinu un lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Labprāt pastāstīšu vēl sīkāk par savu pieredzi, iegūto informāciju un mana iesnieguma izskatīšanas gaitu.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1052/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 47, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Muitas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta... Tātad nākamais likumprojekts no darba kārtības tika izslēgts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaimiņa, Juraša, Golubevas, Možvillo, Ašeradena un Jansona iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" (Nr. 1060/Lp13) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti nav pieteikušies runāt "par" vai "pret", bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" (Nr. 1060/Lp13) nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaimiņa, Juraša, Golubevas, Možvillo un Eglīša iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" (Nr. 1061/Lp13) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, deputāti! Paldies par iepriekšējā likumprojekta atbalstīšanu tālākai virzībai.

Par šo likumprojektu. Cienījamie kolēģi, es lūgtu atbalstīt tā tālāko virzību un pēc tam tā pieņemšanu.

2013. gada 21. novembrī notika lielākā traģēdija atjaunotās Latvijas vēsturē – 54 bojā gājušie. Likumprojekts paredz, ka kalendārā 21. novembris tiks ierakstīts kā 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena. Šī traģēdija nešķiroja ne pēc piederības kādai politiskajai partijai, ne pēc tautības, ne pēc dzimuma, ne pēc politiskajiem vai cita veida uzskatiem – tā vienkārši ņēma un paņēma 54 cilvēku dzīvības.

Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka šis nav pozīcijas un nav arī opozīcijas jautājums, šis ir visas Latvijas sabiedrības jautājums, un es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu tālākai virzībai.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav, bet Artuss Kaimiņš ir pieprasījis balsojumu. Vai tā ir kļūda? Kaimiņa kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu?

A. Kaimiņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" (Nr. 1061/Lp13) nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots, un izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi likumprojektu paketi, kas sastāv no diviem likumprojektiem. Šobrīd mēs skatām likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Konkrētais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Patērētāju tiesību aizsardzības centram tiesības saņemt kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Šī informācija ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt... izvērtēt pārkāpumu izdarīšanas apstākļus, respektīvi, komercprakses īstenotāja apgalvotās informācijas patiesumu, pārkāpuma izdarīšanā izmantotās finanšu shēmas, pārkāpuma materiālo seku apmērus, nodarītos zaudējumus. Tas palīdzētu ātrāk un vieglāk nodrošināt to, ka tiek likvidēta negodprātīga prakse.

Līdz ar to lūdzu... aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 5. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kontu reģistra likumā". Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi Kontu reģistra likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots, un sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Cienījamā priekšsēdētāja un kolēģi! Šis ir otrais likumprojekts no iepriekš minētās likumprojektu paketes. Tas paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs tiesības saņemt informāciju no Kontu reģistra.

Līdz ar to aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kontu reģistra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 5. maijs.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 900/Lp13).

Tika saņemts viens priekšlikums, tas pats ir komisijas priekšlikums, un komisijā tas tika atbalstīts: astoņas balsis – par, divas balsis – pret. Šis priekšlikums paredz to, ka 10 gadu vietā... iepriekšējā – otrajā – lasījumā iebalsoto termiņu mēs komisijā kompromisa rezultātā esam mainījuši: 10 gadu vietā – astoņi gadi. Tātad apraides atļauja FM radio... diapazona frekvencē tiek piešķirta uz astoņiem gadiem.

Lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies. Tas arī viss.

Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1051/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pēdējās dienās mēs izskatījām grozījumus – kārtējos pirmssvētku grozījumus – Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Un, gribu teikt, kaislīgu diskusiju rezultātā mums izkristalizējās 23 priekšlikumi, kurus šobrīd izskatīsim.

1. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Tas ir par Ministru kabineta un Saeimas pilnvarām, tas jau iepriekš ir skatīts un nebija atbalstīts. Un komisijā tas vēlreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Tas nekas, ka šis priekšlikums jau reiz nav ticis atbalstīts. Situācija mainās, un Saeimas deputātiem mazliet sāk atvērties acis.

Tas, kas šobrīd ir izveidojies šajā likumā, ja mēs runājam par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, ir tāda kā pseido... ārkārtas situācija, kurā Saeima kā tāds bijušais ķīlnieks joprojām sirgst ar Stokholmas sindromu. Jo Saeima, atceramies, divas reizes pēc kārtas... nu, gandrīz – pēc kārtas... bija valdībai nodevusi šīs īpašās pilnvaras – ārkārtas situācijas laikā lemt par visu sabiedrības tiesību ierobežošanu pēc saviem ieskatiem, vadoties no epidemiologu norādījumiem un visa pārējā. Taču faktiski šī situācija turpinās joprojām. Un ļoti grūti, ka... ļoti grūti redzēt to, ka daudzi deputāti joprojām to nesaprot, neatzīst un negrib paskatīties patiesībai acīs.

To mēs arī šodien novērojām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Arī vakardien.

Pēc būtības ir tā, ka Saeima, kurai ir pilnvaras... kuru sabiedrība ir pilnvarojusi lemt – četrus gadus mierīgi lemt! – par sabiedrībai svarīgām lietām, ir šobrīd noteikusi, ka tā nav gana kompetenta, ka tā nav gana atbildīga, lai turpinātu lemt par šiem svarīgajiem jautājumiem, un ir nodevusi ļoti plašas pilnvaras Ministru kabinetam. Turklāt – pretēji tam, kā tas parasti notiek, kad Saeima deleģē kādu uzdevumu veikšanu Ministru kabinetam (Saeima ir uzraugošā institūcija un var norādīt Ministru kabinetam konkrētas darbības un veidu, kādā tās ir izpildāmas!), – šajā likumā pašlaik ir vērojamas pavisam dīvainas lietas. Saeima lūdz Ministru kabinetu – nesaņemot nekādu darbību, joprojām vēl lūdz! –, tad mēģina ar likuma palīdzību kaut kādā veidā atcelt Ministru kabineta noteikumus, kuri traucē dzīvot tik daudziem iedzīvotājiem un tik un tā nesasniedz rezultātu.

Tas, kas ir šajā likumā rakstīts, – tātad Saeima var rekomendēt Ministru kabinetam pārskatīt šos noteikumus, kuri ierobežo cilvēku tiesības un brīvības. Var tikai rekomendēt un tikai lūgt.

Mēs ar jums, kolēģi, droši vien esam mazliet sajaukuši to, ka Saeima ir likumdevējs un Ministru kabinets ir izpildvara.

Ja šobrīd ir atcelta ārkārtas situācija, tad lietām būtu jānostājas savā kārtībā, kādā tās bija pirms tam. Ja tas tā nav, tad kāpēc jūs esat izbeiguši šo ārkārtas situāciju? Es nezinu, kuru jūs cenšaties piemānīt.

Tas, ko mēs arī šodien redzējām šajā komisijā, ir deputāta Krišjāņa Feldmana neizpratne par to, ka tik tiešām no Juridiskā biroja puses ir diezgan pamatoti aizrādījumi, ka Saeima tā nevar – ņemt un atcelt Ministru kabineta noteikumus. Saeima var tikai uzdot Ministru kabinetam to darīt, ja mēs runājam par konkrētiem ierobežojumiem – par moto braukšanu, par terasēm, par tirdzniecību. Saeima, kā izrādās, nemaz nevar to darīt – ar vienu lēmuma pieņemšanas dienu ņemt un visu izbeigt.

Un ko mēs redzam? Saeima jau vairākas reizes ir lēmusi – gan lēmumu projektos, kuri tika atbalstīti, gan arī priekšlikumos pie šī likuma un pie cita likuma, kas ir seku pārvarēšanas likums, bet, vienalga, Ministru kabinets turpina neievērot to, ko Saeima tam lūdz, – tas turpina darīt pa savam.

Varbūt Krišjānim Feldmanam atvērsies acis, un varbūt Krišjānis Feldmans tomēr sapratīs, ka tāda kārtība nedrīkst turpināties. Varbūt arī pārējie kolēģi no koalīcijas sapratīs, ka tas, ko viņi šobrīd dara, – viņi turpina Saeimas bezatbildību, turpina piešķirt Ministru kabinetam plašas pilnvaras, kuras pati Saeima vairs nevar atcelt.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Nē, paldies, komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Priekšlikums nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 2. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, saturiski ļoti līdzīgs. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Es tikai piebildīšu, ka ārkārtas situācijas rīkojumā... Saeimai ir tiesības likt priekšā Ministru kabinetam savas idejas, kā un ko pārskatīt. Tā ka šis jautājums ir izsmelts.

Līdz ar to, kā jau iepriekš minēju komisijā, deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumi, kas saistīti ar šīm Ministru kabineta un Saeimas pilnvarām, netika atbalstīti; tur arī nākamie tādi būs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ārkārtas situācijas rīkojumā... varbūt Saeimai ir šādas tiesības – piedāvāt Ministru kabinetam kaut ko citādāk lemt... un varbūt ne tikai ārkārtas situācijas rīkojumā... jo šobrīd it kā vairs nav ārkārtas situācijas, bet, kā mēs saprotam, tā it kā... pseido... turpinās. Pseido...! Bet... Šobrīd ir tātad normāla situācija pēc būtības, ja mēs skatāmies uz likumdošanas kārtību, bet Saeima joprojām Ministru kabinetam rekomendē pārskatīt un lūdz pārskatīt ierobežojumus. Un Ministru kabinets katrreiz, kad viņiem lūdz pārskatīt ierobežojumus, paaicina kādu no epidemiologiem, tas atkal parāda diagrammas, sabiedē cilvēkus un saka, ka atkal cilvēki ir vainīgi.

Bet! Problēma ir tāda, ka pie visiem esošajiem resursiem, pie visām iespējām Ministru kabinets nevar, nespēj norādīt uz konkrētiem iemesliem... piemēram, šodien arī – komisijas sēdē mēs dzirdējām, ka Ministru kabinets joprojām turpina zīlēt kafijas biezumos, norādot, ka šis vakardienas pieaugums... pozitīvo testu pieaugums... ir saistīts, iespējams, ar dažu veikalu atvēršanu un, iespējams, ar Lieldienu svinēšanu. Bet tā īsti neviens vairs nevar pateikt, jo pētījumu nav. Bija jāpēta tikai kaķi un gurķu griešana, bet pētījumu, kuri būtu saistīti tieši, precīzi, ar šo ierobežojumu ietekmi, joprojām nav, un mēs dzirdam tikai to, ka vienīgais, kam ir iztērēta nauda, – šīm reklāmām par vasaras gribēšanu un vakcinēšanos (ar neveiksmīgiem tulkojumiem!).

Līdz ar to, kolēģi, mēs redzam, ka Ministru kabinets savus pienākumus pilda ļoti slikti. Ministru kabinets neinteresējas par to, kādā veidā mums būtu jāspēj izdzīvot šajos apstākļos. Ministru kabinetam ir pavisam citi mērķi acīmredzot. Un šeit jau nu sanāk ļoti interesanta situācija, jo vairāki Saeimas deputāti jūt gan pašvaldības vēlēšanu tuvošanos, gan arī Saeimas vēlēšanu tuvošanos. Mēs ļoti gribētu sagaidīt to brīdi, kad – tāpat kā Krišjānis Feldmans, kurš ir staigājis pa vaksācijas saloniem, tetovēšanas saloniem, kā viņš mums šodien komisijā stāstīja, un sapratis visu to problēmu, ar kuru saskaras, kā viņš teica, – tie cilvēki tā kā nolaižas uz zemes... Jā, nolaisties uz zemes – tas ir tas, uz ko viņš aicināja pārējos deputātus. Tātad Krišjānis Feldmans ir sapratis dažu sfēru problemātiku un pat sniedz dažādus labus priekšlikumus, kuri diemžēl komisijā netika atbalstīti. Taču mēs ļoti ceram, ka varbūt – tieši tāpat kā Krišjānis Feldmans – arī pārējie deputāti beidzot nolaidīsies uz zemes un sapratīs, ka tā turpināt nedrīkst un ka Ministru kabinets šobrīd ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs apdomāties un atbalstīt to, ka Saeima tomēr pati lemj par šiem ierobežojumiem. Ja tiešām šie ierobežojumi ir tik ļoti vajadzīgi, aiciniet Perevoščikova kungu katru nedēļu, lai viņš jums rāda tās diagrammas, lemiet par to, kā ierobežot vai neierobežot, bet uzņemieties atbildību, kolēģi! Sabiedrība jūs ir ievēlējusi, lai jūs lemtu par sabiedrības nākotni, nevis nogrūstu šos pienākumus kādam citam, kurš pēc tam vienkārši pazudīs un neatbildēs ne par ko.

Tāpēc, kolēģi, vēlreiz aicinu jūs atbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka iepriekš acīmredzot es biju kļūdījies ar šo izteicienu – par to, ka ārkārtas rīkojumā... Patiesībā ir iespēja jebkurai no Saeimas komisijām sasaukt sēdi, ja tā uzskata, ka kāds no Ministru kabineta noteiktajiem ierobežojumiem ir pārskatāms, un, ja tai ir savs redzējums un risinājums, kā vajadzētu labot šos rīkojumus (vai Ministru kabineta noteikumus – šajā gadījumā)... tas ir paredzēts likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Šajā gadījumā es atvainojos par savu iepriekšējo kļūdu. Komisijas vārdā arī gribu teikt, ka šis deputātes Stepaņenko priekšlikums netika atbalstīts, un aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 3. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī šis priekšlikums iepriekš ir ticis skatīts un arī iepriekš nav ticis atbalstīts, un arī šoreiz komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, turpināšu jūs modināt. Eiropas Savienības valstu saimē šobrīd formējas autokrātija. Diemžēl Latvija un mūsu politiķi līdz šim par to... izrādījuši remdenu attieksmi. Vai mūs Latvijā apmierinātu situācija, ka turpmāk neierobežota vara piederētu valdībai, izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu? Vai, ja tas notiktu, mēs nemeklētu palīdzību starptautiskās sabiedrības balsī un negaidītu kādus noteiktus mērus no Eiropas Savienības? Aptuveni šeit meklējama atbilde... Vai mūs patiešām Ungārijā notiekošais neskar un neuztrauc? Tā 2020. gada 16. aprīlī, jau vairāk nekā gadu pirms... par Ungārijas notikumiem ļoti skaļi paziņojumu pauda "Attīstībai/Par!" deputāte Vita Anda Tērauda.

Tad, kad Saeima pēc dažiem mēnešiem... Tad, kad Saeimai Ministru kabinets bija piedāvājis šādu likumprojektu, par kādu mēs šobrīd runājam, ar šādiem noteikumiem, ar paredzētām īpašām pilnvarām Ministru kabinetam, nodot balsošanai, Vita Anda Tērauda klusēja. Tad, kad bija balsojums, Vita Anda Tērauda balsoja "par". Tātad Vita Anda Tērauda balsoja par to, lai neierobežota vara piederētu valdībai, turpmāk izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu. Precīzi tas ir noticis ar šī likuma spēkā stāšanos un šī likuma 4. panta noteikumiem. Un precīzi tas, ko mēs cenšamies šobrīd... cenšamies darīt jau vairākas reizes, kā pareizi norādīja Rancāna kungs, – atgriezt demokrātiju Latvijā, atgriezt parlamentam tās tiesības, kuras parlaments droši vien savas neapdomības dēļ ir atdevis Ministru kabinetam, un, protams, atgriezt konsekvenci arī tās pašas Saeimas deputātes Vitas Andas Tēraudas galvā un viņas kolēģu galvās, jo mēs saprotam, ka droši vien, lemjot par šiem ierobežojumiem, lemjot par šīm pilnvarām Ministru kabinetam, varbūt Vita Anda Tērauda uzticējās tam, ka Ministru kabinets tiešām ieklausīsies Saeimas rekomendācijās un būs pavisam, pavisam citāds nekā šobrīd... kā mēs to redzam.

Ja jūs esat runājuši ar sabiedrību, esat satikušies ar cilvēkiem, kurus ir skāruši šie ierobežojumi un kuri joprojām cīnās par to, lai viņiem būtu tiesības strādāt, jūs varbūt beidzot esat sapratuši, ka situācija, kuru tik ļoti asi nosodīja Vita Anda Tērauda, runājot par pavisam citu valsti – Ungāriju –, šobrīd pilnībā ir atkārtojusies Latvijā. Taču dīvaini ir tas, ka Vita Anda Tērauda nelūdz palīdzību Eiropas institūcijām, nemēģina norādīt uz pretlikumīgām darbībām, kas notiek šeit, bet rāmi... klusē un joprojām turpina balsot par to, lai piešķirtu šīs tiesības Ministru kabinetam. Ja tā nav divkosība, tad droši vien tas ir kaut kas pavisam cits. Tas būtu jāpēta zinātniekiem, tas būtu jāpēta varbūt kādiem, nezinu, speciālistiem. Bet tas, ko mēs novērojam šobrīd, ir droši vien baļķa savās acīs neredzēšana.

To, cik tālu mēs esam noveduši šobrīd situāciju, droši vien jums var pastāstīt tie cilvēki, kuri šobrīd sēž bez darba un kuriem šobrīd tiek paziņots, ka pabalsti un palīdzība tiks samazināta.

Godātie kolēģi! Vēlreiz aicinu jūs uzņemties atbildību un būt konsekventiem, un atbalstīt to, ka Saeimai nebūtu jāatdod šīs pilnvaras Ministru kabinetam.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā pie šī priekšlikuma nekas nebūs piebilstams. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums. Tas ir par datu no dažādām valsts datubāzēm apkopošanu un iesniegšanu Slimību profilakses un kontroles centram... pareizāk sakot... jā, gan Slimību... gan arī Pārresoru koordinācijas centram – konkrētām analīzēm, kas saistītas ar epidemioloģisko situāciju.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par Maksātnespējas kontroles dienesta tiesībām atkarībā no kovid... epidemioloģiskās situācijas noteikt dažādus nosacījumus maksātnespējas administratoru darbam. Komisijā (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par Juridiskās palīdzības administrācijas papildus... valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums par budžeta programmu... par papildināšanu ar skaitļiem...

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesībām, kas attiecas uz personāla nodarbinātību... uz tiesībām nodarbināt... tajā skaitā... personālu ilgāk par 24 stundām... un par citām tiesībām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī dažādi redakcionāli labojumi par termiņuzturēšanās atļauju nosacījumiem... salabojot skaitļus, pagarinot termiņus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka par mācību norisi Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izglītības iestādēs lemj attiecīgo nozaru ministri. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tātad... 12. priekšlikums arī ir...

Pareizāk sakot, 11. ...

Tas bija 10. – iepriekšējais...

11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums par pašvaldībām un izglītību... Tas attiecas uz dažādiem mācību organizēšanas nosacījumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 12. – deputātu Gata Eglīša un Krišjāņa Feldmana priekšlikums par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli gada apliekamajā ienākumā neietveramajiem... nosacījumiem... Komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Jā, šis priekšlikums varbūt ir diezgan specifisks. Un vēl ir, kā saka, strīds par to, vai tā forma tur ir vispareizākā, bet... Tātad priekšlikums risina to jautājumu, ka... Latvijā kopš 2014. gada ir regulējums, kas paredz: ja tiek atsavināts mājoklis... nu, tā saucamais primārais mājoklis vai... likumā cits termins ir lietots... un gada laikā iegulda šos naudas līdzekļus cita mājokļa iegādei, tad netiek piemērots ienākuma un kapitāla pieauguma nodoklis. Un, kā mēs zinām, ieguldījums citā mājoklī var būt, gan nopērkot citu īpašumu, gan to uzbūvējot.

Ņemot vērā to, ka dažādu ierobežojumu dēļ ilgu laika posmu bija objektīvi liegts fiziskajām personām doties uz būvmateriālu veikaliem un bija arī visādi citādi šķēršļi, lai veiktu būvniecību, ēku nodošanu ekspluatācijā vai remontu, rekonstrukciju, būtu tikai taisnīgi, ja cilvēki, kuri bija uzsākuši atsavināšanas darījumus... pabeidzot to pandēmijas laikā... ja viņiem tiktu par attiecīgu posmu – nu, vismaz par gadu – attiecīgi pagarināts tas periods, ko paredz... iedzīvotāju ienākuma nodoklis par šo periodu, kad tā nauda ir jāinvestē tālāk... lai attiecīgi paspētu vai nu tad iegādāties...

Šajā gadījumā fokuss, protams, ir uz to – uz rekonstrukciju un būvniecību, jo būvmateriālus, kā zināms, protams, Latvijā varēja nopirkt, visiem reģistrējoties un izliekoties par juridiskajām personām. Taču ir cilvēki, kas bija un ir likumpaklausīgi un neizmantoja šīs likuma apiešanas iespējas, tādēļ, izrādot cieņu viņiem, šis priekšlikums ir tapis.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Vai komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu?

J. Rancāns. Komisija, kā jau iepriekš teicu, nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Eglīša un Feldmana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 41, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 13. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, ar kuru tiek piedāvāts izslēgt no likuma VII nodaļu, kurā ir runa par administratīvo atbildību par noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es jums nolasīšu no Saeimas stenogrammas kādu runu, kura šajā sakarā būtu ļoti, ļoti svarīga, – runu, kuru deputāte Anda Čakša teica 2020. gada 29. oktobrī, debatējot par to, lai ieviestu sodus par masku nenēsāšanu. (Atgādinu jums, ka es aicinu izslēgt šo nodaļu – nodaļu par sodiem, kuros iekļauj arī sodu par masku nenēsāšanu!) Proti, deputāte Anda Čakša 29. oktobrī teica sekojošo: "Vairāki kolēģi runāja par to, ka maskas var tikt nepareizi lietotas. Tā ir taisnība, arī zobu birsti mēs varam lietot nepareiziem mērķiem, arī karoti mēs varam lietot nenomazgājot, bet tā jau ir individuāla atbildība, kā mēs izmantojam higiēnas lietas, katrs sev individuāli. Šajā gadījumā, runājot par masku lietošanu, mēs runājam par to kopīgo sabiedrības veselību un to, kā mēs pasargājam viens otru. Tādēļ es lūdzu atbalstīt un aicinu visus tiešām izprast, ka šis administratīvais sods arī ir par... indivīdiem, kas nepakļaujas kopīgas sabiedrības veselības uzlabošanas mērķiem."

To runu, atgādināšu jums, deputāte Anda Čakša teica 29. oktobrī. Deputāte Anda Čakša mēģina noslēpt to, ka pati ir pārkāpusi tos principus, par kuriem tik ļoti dedzīgi iestājās 29. oktobrī. Proti, pagājušajā mēnesī... kādā no Saeimas sēdēm, kā tas ir arī fiksēts gan video, gan arī audio... deputātei Andai Čakšai pieslēdzoties Saeimas sēdei, bija dzirdamas viņas kolēģu... klātesošo kolēģu – Arvila Ašeradena vai... otra kolēģa Latkovska kunga – balsis. Nepārprotami ir secināms, ka abi šie deputāti atradās vienā telpā un... Faktiski mēs nevaram redzēt, vai tam otram deputātam bija sejas maska uz sejas vai nebija, bet ir skaidrs, ka Anda Čakša ir pārkāpusi pašas atbalstītos noteikumus un pēc būtības ir pelnījusi administratīvo sodu.

Mēs ļoti priecātos, ja Anda Čakša atzītos tajā, ka viņai pašai šķiet, ka šīs maskas nepasargā no inficēšanās. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja Anda Čakša nāktu klajā un arī... pieteiktos debatēm un pateiktu, ka arī viņa tik tiešām no visas sirds saprot, ka visa šī masku lieta, visa šī masku uzspiešana gan bērniem, gan pieaugušajiem, ir aizgājusi par tālu. Viņas nepakļaušanās šim masku režīmam Saeimas konkrētajā sēdē ir apliecinājums tam, ka Anda Čakša ir mainījusi savu viedokli. Un tieši tāpat, visticamāk, ir mainījuši viedokli ļoti daudzi no jums, godātie koalīcijas deputāti, kuri agri vai vēlu tāpat tiks pieķerti, nevelkot maskas, tiks pieķerti kādā privātā ballītē vai pārkāpjot vēl kādus citus noteikumus, kurus jūs paši esat iebalsojuši, bet ne priekš sevis, priekš citiem. Priekš tiem cilvēkiem, kuri, kā Feldmana kungs teica, ir tur – uz zemes.

Bet, kolēģi, mēs jau varam arī citādāk – mēs jau varam cilvēkus... vienkārši cilvēkiem rekomendēt ievērot... tāpat, kā tas bija vecajos, labajos laikos, kad vēl nesākās visi šie sodi un visa policijas kontrole skaistumkopšanas salonos, kur cilvēks, kas atnāk pie friziera, jūtas kā noziedznieks. Mēs taču to varam darīt – mēs varam izturēties ar cieņu pret cilvēkiem, pret Latvijas iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem gala beigās, un noteikt nevis sodus, bet rekomendācijas, un paskatīties, kā cilvēki to ievēros, jo šobrīd cilvēki neciena jūs un neciena jūsu izdomātos noteikumus.

Es aicinu atcelt šo sadaļu. Šai sadaļai nav jēgas. Tā tikai un vienīgi vairo neuzticēšanos jums, tostarp arī Andai Čakšai un pārējiem kolēģiem, kuri paši pārkāpj sevis izdomātos un atbalstītos noteikumus.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams, priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 14. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir par to, ka no Tieslietu ministrijas apakšprogrammā "Juridiskās palīdzības nodrošināšana"... juridiskā palīdzība tiek apmaksāta saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2021. gadam", novirzot šim mērķim ne vairāk kā 15 tūkstošus eiro. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Nākamais – 15. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Par to, ka Ministru prezidents uzdod atbildīgajam ministram veikt vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu līdz šā gada 1. jūnijam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 16. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Par uzdevumu Ministru prezidentam nekavējoties uzdot izbeigt vakcinācijas avīzes izdošanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, paldies par jūsu atbalstu vakcinācijas projekta biroja likvidēšanai. Es ceru, ka šobrīd nebūs mēģinājumi vēl kaut kādā veidā to paslēpt un reorganizēt otro reizi vai vēl citos veidos piemuļķot Saeimu un sabiedrību.

Bet, ja mēs runājam par vakcinācijas avīzi, tad mēs esam atklājuši, ka šīs avīzes tapšana ir ļoti, ļoti noslēpumaina pēc būtības.

Pirmām kārtām sāksim jau ar to, ka Pavļuta kungs līdz aprīļa vidum uzskatīja, ka vakcinācijas projekta avīze var tikt finansēta no divus gadus veca konkursa līdzekļiem. Tā viņš mums, deputātiem, atbildēja, sniedzot atbildes uz deputātu jautājumiem. Tad pēkšņi Pavļuta kungs pārdomāja un atcerējās, ka šis konkurss jau ir beidzies, tāpēc būs jāmeklē, kā šo vakcinācijas avīzi izdot par kāda cita konkursa līdzekļiem.

Viena no vakcinācijas projekta biroja runātājām, Stūres kundze, mūs painformēja, ka šobrīd jau tiek apsvērta ideja, kā vakcinācijas avīzi ielikt pagājušā gada decembra konkursa ietvaros, kas, protams, ir par mazu vakcinācijas avīzes izmaksām. Mēs redzam, ka, pētot vakcinācijas avīzes izmaksas – drukāšanas, maketēšanas un izplatīšanas izmaksas... Jo vairāk mēs šīs izmaksas pētām, jo lielākas tās aug. Tā ir arī ļoti, ļoti dīvaina parādība, kā jau teicu – viss ir tāds ļoti mistisks ap šo vakcinācijas avīzi.

Ja pirms mēneša vakcinācijas avīzes izmaksas bija ap 13 centiem par vienu avīzi un tika plānots izdot šo avīzi 800 tūkstošiem mājsaimniecību, tad tagad jau adrešu skaits ir pieaudzis, jo, izrādās, adrešu ir daudz vairāk Latvijā – vairāk nekā miljons adrešu –, un vakcinācijas avīzes izmaksas par vienu eksemplāru šobrīd jau ir 27 centi.

Vēl ļoti dīvaina un mistiska parādība ir arī tā, ka vakcinācijas avīzes... nu, plānotā izdevēja... Pavļuta kungs ir mazliet aizmirsis arī pats savu balsojumu Saeimā, pagājušā gada 7. maijā balsojot "par" to, lai šādas vakcinācijas avīzes krievu valodā netiktu izplatītas, tātad tostarp arī vakcinācijas avīzes, jebkādi materiāli.

Tā balsoja koalīcija, tā balsoja visi cilvēki, kuri domāja, ka viņi tagad ir paveikuši labu darbu. Bet vai nu tā ir kaut kāda nevīžība, vai vienkārši neinformētība, bet šobrīd, atklājot beidzot, pēc vairākiem mēnešiem, to, ka vakcinācijas avīzi krievu valodā izdot nebūs iespējams, mēs redzam, ka vakcinācijas avīzes mērķis – sasniegt tos iedzīvotājus, līdz kuriem neaiziet jūsu brīnumainā informācija par visiem tiem labajiem darbiem, ko dara jūsu vakcīna un ko dara jūsu veselības ministrs un visas pakļautībā esošās iestādes... Jūs nevarēsiet sasniegt krievvalodīgos iedzīvotājus, jo līdz viņiem šī avīze vienkārši nenonāks. Jūs paši esat sev aizlieguši to darīt.

Līdz ar to jautājums par vakcinācijas avīzes lietderīgumu ir ļoti, ļoti vietā. Mēs redzam, ka jūs nespēsiet mainīt likumu, to jums neļauj jūsu koalīcijas partneri, viņi iestājas ļoti stingri pret šī likuma grozījumiem, līdz ar to mēs redzam – ja jūs nevarēsiet mainīt likumu, tad vakcinācijas avīzei jēgas nav pilnīgi nekādas.

Tāpēc mēs aicinām jūs vienkārši beigt māžoties ar vakcinācijas avīzes izdošanas neveiksmīgo projektu. Mēs negribam, lai izmaksas pieaugtu vēl vairāk. Lūdzu, apstājieties un beidziet, beidziet bezjēgā tērēt nodokļu maksātāju naudu! Mums jau pietiek ar "Es gribu vasaru!" un visiem pārējiem bezjēdzīgajiem nodokļu maksāšanas... nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas projektiem. Lūdzu, apstājieties kaut vai šeit!

Godātie koalīcijas kolēģi, mēs ļoti lūdzam jūs atbalstīt šī vakcinācijas avīzes projekta likvidēšanu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā. Komisijā bija par to diskusija, un diskusijas rezultātā, protams, mums bija skaidrs, ka ir nepieciešams informēt sabiedrību par vakcinēšanās jautājumiem. Vakcinēšanās ir izeja no kovida krīzes, viena no tādām stratēģiskām lietām. Un šeit neder citi līdzekļi... protams, der, bet komplektā ar vakcinācijas avīzi ir plānots panākt lielāku sabiedrības informētību, un tas ir akūti nepieciešami.

Tajos jautājumos, kas attiecas uz aizdomām par nelietderīgu līdzekļu šķērdēšanu, pārmērīgām izmaksām un tamlīdzīgi, – tajos jautājumos mēs, protams, aicinājām Valsts kontroli sekot līdzi šim... vai arī Trauksmes celšanas likuma regulējumu izmantot attiecīgajām personām, kas ir iesaistītas šajā projektā. To var kontrolēt, bet būtu galīgi nepieļaujami likvidēt pašu avīzi, kurai būtu jābūt kā vienam no līdzekļiem, ar ko sasniegt auditoriju un informēt par vakcinēšanās jautājumiem. Tā ka komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 52, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 17. – arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Par Ministru kabineta vadlīniju izstrādāšanu dažādām higiēniskajām maskām... par to atbilstību ražotāja noteiktajām specifikācijām un tamlīdzīgām lietām. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. Tas bija izskatīts vēl pirms mēneša. Pēc būtības ļoti līdzīgs priekšlikums, kur bija saņemti visi iestāžu skaidrojumi, tāpēc tas nav atbalstīts. Aicinu to arī neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tā gan īsti nav, jo iepriekšējie priekšlikumi citā likumā bija par monitoringa centra izveidi. Šis priekšlikums ir savādāks. Žēl, ka man Rancāna kungs komisijā neļāva pamatot savu priekšlikumu. Es to tad darīšu Saeimas sēdē.

Šis priekšlikums ir saistīts ar situāciju, ka mutes un deguna aizsegi jeb higiēniskās auduma sejas maskas tiek izplatītas izglītības iestādēs. Un mēs esam liecinieki tam, ka ne tikai valsts iepirktās sejas maskas, kuras ir nekvalitatīvas, – tātad SIA "SOLUTIONS" maskas, kuras jau vairāki vecāki (pat ne vairāki – vairāki desmiti un simti vecāku!) ir atzinuši par nekvalitatīvām, lietojot vien dažas reizes un mazgājot, teiksim, pēc noteikumiem, kā tas ir norādīts lietošanas instrukcijā... Tāpat arī "Eka Print" maskas, kurām ir apšaubāmas izcelsmes līdzekļi... kuras ir apstrādātas ar antimikrobiāliem līdzekļiem. Paralēli šīm maskām ir arī citas maskas, kuras tiek izdalītas, iedalītas pašvaldību izglītības iestādēm kā ziedojumi. Un neviena no šīm maskām nevar tikt vērtēta no vecāku viedokļa... Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, jo vecākam nav darījuma čeka. Tātad ir kaut kā bērna rokās nonākusi maska, varbūt ir lietošanas instrukcija klāt, jo tās ir individuālos iepakojumos, bet čeka nav. Līdz ar to par patērētāju uzskatīt šādu vecāku vai bērnu būs ļoti grūti, tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir nepieciešamas īpašas pilnvaras un uzdevums, lai veiktu šo masku atbilstību... novērtējuma atbilstību lietošanas instrukcijai un specifikācijai.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka mūsu bērnu rokās un vēl jo vairāk uz bērnu sejām nedrīkst nokļūt šādi priekšmeti, kuri pēc būtības netiek nopietni izvērtēti no patērētāju drošības jautājuma aspekta, vēl jo vairāk – no bērnu drošības jautājuma aspekta. Šie izstrādājumi nav izgājuši nekādu pārbaudi.

Ja mēs runājam par tām pašām rotaļlietām, par zīmuļiem, par flomāsteriem, – tiem visiem tomēr ir kaut kāds vērtējums, vai tos var dot bērniem vai ne. Mēs zinām, ļoti bieži ir arī dažādu priekšmetu, rotaļlietu atsaukums, ka tie priekšmeti nav droši bērniem dažādu apstākļu dēļ.

Šajā gadījumā, ja mēs runājam par mutes un deguna aizsegiem, kuri it kā esot obligāti bērniem jālieto mācību iestādēs, nav nekāda – nekāda! – īpaša monitoringa, nekādas sistēmas. Un tā vien šķiet, ka tiešām šeit ir tāda paļaušanās uz to, ka, nu, kaut kā jau varbūt mēs izvilksim cauri. Bet tā tas nav, un par bērniem ir jārūpējas, par viņu veselību ir tomēr jāuztraucas, un ir jānodrošina, lai nekāds kaitējums viņu veselībai netiktu radīts.

Mums ir jāpārliecinās, ka šo masku sastāvs, teiksim, to vielu sastāvs, ar kurām maskas ir apstrādātas, ir absolūti drošs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pagaidām šāda apstiprinājuma nav. Līdz ar to mums... ir nepieciešamas pilnvaras Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Paldies.

Godātie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka izglītības iestādēm tiek piegādātas maskas, kas ir jaunas... iepirktas. Pirmā dzirdēšana par kaut kādiem ziedojumiem un vajadzību pēc tiem.

Tā kā komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 18. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Saturiski tas ir par to, ka no 2021. gada 1. maija Ministru kabinets noteiktajā kārtībā atļauj sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt visiem! Kolēģi un visi tie, kas klausās mūsu debates! Tas nu ir noticis. Ar šo priekšlikumu mums kopīgiem spēkiem – gan deputātiem no opozīcijas, gan no koalīcijas – ir izdevies uzlauzt šo valdības mazspējas un bezatbildības ledu, kurā tie paši mokās un smok un smacē visu Latvijas sabiedrību.

Jā, šis priekšlikums ir par to, lai ļautu sniegt ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, tas ir, uz terasēm. Pretēji tam, kā to mēģina iegalvot visdažādākie eksperti, kuri balstās no realitātes atrautos teorētiskos pieņēmumos, šis priekšlikums nevis palielinās, bet samazinās inficēšanās riskus.

Šāds risinājums jau sen bija jāpieņem, un tam ir vairāki iemesli. Tie ir tik uzskatāmi, ka jebkurš loģiski domājošs un realitātē dzīvojošs cilvēks saprastu un atbalstītu šādu priekšlikumu. Proti, tātad teorija, tas, kas mums tiek izmisīgi stāstīts no visdažādākajiem ekspertiem, – ka pieaugs inficēšanās riski, ja atļaus cilvēkiem ēst uz terasēm. Uz terasēm, kurās šis ēdināšanas pakalpojums būtu sniegts atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām – tiem ierobežojumiem, ko izstrādājis pats Ministru kabinets. Izstrādājis un apstiprinājis.

Kas notiek realitātē? Ja tiek aizliegts šāds pakalpojums, ko dara cilvēki, kuri ir nopirkuši ēdienu? Viņi vienkārši apsēžas blakus šīm terasēm, turpat draudzīgi, cieši uz soliņa ēd savu maltīti vai arī apstājas pie sava auto bariņā un ēd savu maltīti. Un tas vēl tanī labākajā gadījumā. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēki vienkārši iekāpj savā auto un tur, slēgtā telpā, ēd savu maltīti. Tas nozīmē, ka pēc būtības ar šādu liegumu ir radīti tieši lielāki inficēšanās riski, nekā tie būtu, ja cilvēki savu maltīti ēstu uz terasēm. Tas ir viens ļoti šaurs aspekts, bet ļoti praktisks. To es varu teikt kā cilvēks, kurš vairākas nedēļas speciāli, pirms iesniegt šo priekšlikumu, praktiski ir novērojis šo situāciju un arī runājis ar cilvēkiem.

Otra lieta ir tā, ka šādā veidā, dodot iespēju cilvēkiem atrasties vairāk pie dabas, kaut kur kustēties, atrasties svaigā gaisā, mēs stiprinām cilvēku imunitāti un samazinām infekcijas riskus.

Jautājums ir, kādēļ mūsu valdība jau kuro nedēļu nav spējīga pieņemt šo lēmumu. Tas sakņojas pašā principā, ar ko atšķiras nīkuļu domāšana no uzņēmīgu cilvēku domāšanas. Nīkuļi izaicinājumus risina, mēģinot mukt projām no riskiem, uzņēmīgi cilvēki skatās, kā tos vadīt. Un tā ir tā problēma. Mūsu valdība pieiet pēc principa, kuru savulaik definēja Josifs Staļins: nav cilvēku – nav problēmu. Tādā veidā viņi cer risināt visu problemātiku, bet patiesībā sanāk tieši otrādi, jo, ja jūs bailēs cenšaties nosegt ar saviem aizliegumiem visu cilvēku esības laukumu, tad cilvēkiem taču kaut kur ir jāpaliek. Jūs viņiem neatļaujat atrasties ārtelpās, tad viņi ēdīs, socializēsies iekštelpās. Tātad pareizi būtu bijis nevis bailēs censties mukt no šiem riskiem, tos visus ignorēt, bet tieši otrādi – vadīt šos riskus, tas ir, vadīt cilvēkus uz to, lai viņi vairāk atrastos svaigā gaisā.

Rezultātā valdība ar saviem lēmumiem ir lielākais inficēšanās risku iemesls – ar saviem nepārdomātajiem, mazspējīgajiem lēmumiem. Viņi nevis veido izeju no krīzes, bet tieši otrādi – liek visai valstij mīņāties pa to. Tā arī ir tā atbilde uz jautājumu, kuru jūs nekādi nevarat saprast, – kāpēc ir tā, ka jūs liekat, liekat savus aizliegumus, turat, turat tos, bet inficēšanās riski nevis samazinās, bet sāk jau pieaugt. Jo jūs paši ar saviem stulbajiem, es atvainojos, nepārdomātajiem, bezatbildīgajiem lēmumiem esat iemesls šim infekcijas līmenim.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šodien rīkoties šādi. Es esmu gatavs atcelt šo savu priekšlikumu, es to atsaucu un aicinu... Kāpēc? Lai neradītu juridiskos kāzusus ar balsojumiem un tālāku iespējamo greizsirdību. Jo ir gan opozīcija, gan koalīcija sniegusi līdzīgus priekšlikumus, bet par ko ir vienojusies komisija – tā ir sagatavojusi... uz šo priekšlikumu pamata ir sagatavojusi komisijas priekšlikumu. Tas ir 21. priekšlikums, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Tātad visus tos, kuri saprot šo marasmu, kamā ir iegrimusi mūsu valdība savas mazspējas un nekompetences dēļ, un saprot, ka tas ir jālabo, aicinu atbalstīt 21. – komisijas priekšlikumu.

Savukārt visiem pārējiem novēlu vairāk svaiga gaisa, vairāk kustību, vairāk veselības un, protams, labu apetīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts komisijā, līdz ar to nav atsaucams.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es gribētu pievienoties tiem, kas atbalsta šo priekšlikumu. Tam ir vairāki iemesli, un pirmām kārtām jau tas, ka... Pareizi jau Zariņa kungs minēja... Šī vide, vietas, kur cilvēki izvēlas ieturēt maltīti, gluži vienkārši ir... vai nu tā ir mašīna, vai tie ir kabineti, un ne visiem ir tādi apstākļi, ka viņi strādā paši savā kabinetā. Daudziem iedzīvotājiem šīs iespējas nav, un, protams, kolektīvos... Es domāju, visi redzējuši un visi ir vērojuši, kā tas notiek. Gluži vienkārši kolektīvos kopā ēšana notiek.

Bet, skatoties uz šiem ierobežojumiem, es domāju, sabiedrība, ja netiks pieņemti šādi grozījumi... Viens ir skaidrs, labi, āra terasē kontrolētā veidā ēst nedrīkstēs, cilvēki izvēlēsies gluži citas, alternatīvas metodes – parkos uz soliņiem. Tiklīdz paliks siltāks laiks, mēs varēsim arī novērot, kā tas notiek. Eiropas valstīs, kur ar šo problēmu jau cīnās, tiklīdz uznāk ārā plus 20 un saulīte... Kā cilvēki attiecas pret šiem ierobežojumiem ārā? Jau tagad jāsāk domāt, kādā veidā mēs varam šo cilvēku vēlmi pēc svaiga gaisa un svaigā gaisā uzturēties... Tas attiecas ne tikai uz ēšanu, bet vispār – kādā veidā mēs varam padarīt drošu... līdzīgi kā Zariņa kungs to minēja.

Ir jākontrolē šie riski, nevis jārada jauni un jauni ierobežojumi. Tas gluži vienkārši nedos rezultātu. Cilvēki izvēlēsies... un arī šobrīd virkni šo ierobežojumu neizpratnes dēļ gluži vienkārši neievēro. Mēs nedrīkstam kopā ieturēt maltīti, bet sastrēgumstundās redzam pārpildītus autobusus. Nu, kaut kā grūti cilvēkiem paskaidrot, kāpēc nevar apsēsties kaut kur kopīgi svaigā gaisā, ievērojot ierobežojumus, un paēst.

Bet šī nav vienīgā lieta, ko es vēlētos aktualizēt ar šo priekšlikumu. Ir arī citi jautājumi, un tie ir jautājumi par ielu tirdzniecību.

Mēs zinām... šobrīd aizejam uz Rīgas Centrāltirgu, aizejam uz kādu reģiona tirgu, kas ir nosaukts par tirgu. Nu tad šajā vietā var ārā tirgoties uzņēmumi – 10, 20, 30, 40, 50. Nav šādu ierobežojumu. Bet, ja mēs, ņemot vērā šos ierobežojumus, vēlētos, pieņemsim, pašvaldībās reģionos, lielā teritorijā ļaut cilvēkiem – lauksaimniekiem, zemniekiem – braukt tirgot savu produkciju, tādējādi paplašinot iespējas, ir ierobežojums – 20 tirgotāji vienā teritorijā. Tas, manuprāt, savā ziņā ir diskriminējošs ierobežojums, un būtu jāskatās, kādā veidā mēs šo ierobežojumu varētu atcelt, mainīt, dodot iespēju cilvēkiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību, veidot atvērtās tirdzniecības vietas, lai tas nav kā šobrīd sakoncentrēts tikai tirgos, respektīvi, mēģināt veidot āra tirdzniecības vietas. Es domāju, uzņēmēji būtu ļoti ieinteresēti un jau šobrīd ir, bet šis ierobežojums liedz šāda veida attīstību.

Tā ka es aicinu atbalstīt 21. – komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jaunie konservatīvie, pareizāk sakot... ir iesnieguši 20. priekšlikumu šajā trīs priekšlikumu ķēdē. Visi ir daļēji atbalstīti. Un te ir lieta tāda... šie priekšlikumi (un arī 21. – komisijas sagatavotais priekšlikums, kas paredz no 7. maija atļaut sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot epidemioloģiskās prasības, sniegt pakalpojumus ārtelpās) ir Saeimas vēlējums, varbūt jāsaka tā, Ministru kabinetam beigt izlikties neredzam to, ka reāli ēšana ārtelpās notiek. Atšķirībā no daudzām citām lietām, ko varbūt grūti pamanīt un kas nenotiek ārtelpās, un par kurām ir strīdi, nu, piemēram, izlikšanās, ka nenotiek skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana, šajā gadījumā diemžēl šo redz visi uz ielas.

Ir bijušas dažādas liecības, ka cilvēki nopērk kopā, nu, jā, bariņā pusdienas un tad, piemēram, parkā uz soliņa kopā draudzīgi apēd tās. Vai arī sasēžas mašīnā, kura ir izslēgta un kurā nav ventilācijas, un arī apēd pusdienas 20 minūšu laikā. Vai, piemēram, dzirdētas liecības, ka pie kafejnīcām īpatnējā kārtā uzradušies kaut kādi galdiņi un soliņi... kuri, protams, nekādā veidā nav saistīti ar attiecīgo kafejnīcu... kuri tiek izmantoti, lai arī bariņā, draudzīgi arī savā starpā sveši cilvēki ēstu. Nu, varbūt ir viens garāks galds, seši cilvēki sēž un mierīgi ēd savu nopirkto ēdienu.

Tāpēc es saku: šie ir priekšlikumi – un arī tas komisijas sagatavotais – par to, kā vienreiz beigt izlikties, ka kaut kas nenotiek, kas dabiski notiek un, protams, nav arī reālistiski izkontrolējams. Šajā gadījumā svaigs gaiss, arī regulēts process, kā vispār šī ēšana uz terasēm var notikt, tai skaitā, ka, piemēram, var būt viena vai divas mājsaimniecības pie viena galdiņa, ka galdiņi atrodas ar divu metru distanci viens no otra, – tas var radīt tikai ieguvumu infekcijas ierobežošanā.

Es kādreiz strādāju, specializējos risku vadībā, un kaut kādā mērā man risku vadība ir kā dzīvesveids. Šajā gadījumā es redzu, ka tas risks, kas tiek pieļauts dažādās jomās (ne tikai ēdināšanā), ka ierobežojumi ir reālistiski nekontrolējami vai arī ka notiek izlikšanās, ka tās lietas nenotiek, ir infekcijas izplatībai lielāks nekā tad, ja tiek veidoti saprātīgi, ilgtspējīgi priekšlikumi, kur regulētā un izmērāmā veidā ir iespējams nodrošināt gan saimniecisko darbību, no kā ieguvēji ir ēdināšanas uzņēmēji, gan arī cilvēkiem fiziski tiek dota iespēja adekvāti ēst, piemēram, siltas pusdienas. Ēšanu cilvēkam, kas ir viena no pamatvajadzībām, neviens nav atcēlis un neatcels. Izlikšanās, ka cilvēki pēkšņi visi ir apguvuši ēdiena gatavošanas prasmes mājās, ir, es teiktu, diezgan naiva. Naiva! Tā nav! Un ka visi pasūta, īpaši reģionos, kur nav pieejams ne Bolt, ne Wolt... Ir reģioni, ticiet, ārpus – ir ne tikai Rīga Latvijā –, kur tādas iespējas vispār nav pieejamas. Līdz ar to, protams, tur nekontrolētā veidā šīs lietas notiek.

Tādēļ es aicinu, ņemot vērā, ka arī nevaru atsaukt savu priekšlikumu, attiecīgi balsot tad... noraidīt šo priekšlikumu virkni un atbalstīt 21. priekšlikumu, lai no 7. maija terases var strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es zinu, kā var atrisināt šo kāzusu. Feldmana kungs kā vienmēr pasteidzās, bet viņš var izlabot savu kļūdu. Vienkārši mēs nepieprasām balsojumu par saviem priekšlikumiem un ejam tālāk uz priekšu, un balsojam, kad būs 21. – komisijas priekšlikums. Tādā veidā atrisinām šo stāstu. Tā ka es aicinu Feldmana kungu atcelt savu pieprasījumu par balsojumu, un tad mēs... tas viss nav vairs vajadzīgs.

Savukārt, uz ko es aicinātu valdību – izlīst laukā no saviem mūriem un paskatīties, kas reāli notiek, kā Latvijas sabiedrība sadzīvo ar šīs valdības ieteiktajiem ierobežojumiem. Iespējams, tas jums palīdzētu saprast un pieņemt jēgpilnākus lēmumus, jo pašlaik es speciāli sekoju pēdējai valdības sēdei, kurā jūs lēmāt par šiem ierobežojumiem, līdz pašam galam, tas bija līdz vēlam vakaram, un gaidīju, kad tad tur beidzot jūs sāksiet iziet uz saprātīgiem principiem.

Bija tikai atsevišķi ministri, kuriem izdevās uzdot jau pareizus jautājumus, bet uz tiem viņi atbildes nesaņēma. Vienkārši bija psihoze pretī, bija vispārīgi, teorētiski, no realitātes atrauti apgalvojumi, kuriem vispār nebija apakšā nekādu pierādījumu, ar nespēju analizēt cēloņsakarības. Rezultātā jūs nonākat pie tā, pie kā jūs nonākat, – ka jūs nevarat pieņemt atbildīgus lēmumus, jo vienkārši... pēc būtības jūs tam neesat radīti, jūs tur neviens nekad neesat pieņēmuši atbildīgus lēmumus...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

Kolēģi! Lūdzu bez personiskiem aizvainojumiem! Bez nepamatotiem, personiskiem aizvainojumiem Saeimas sēdēs pilnīgi mierīgi var iztikt.

Tātad vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Bet... runājot par apvainojumiem, nu, mums jau ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurai darba par maz, tā ka tur var arī pastrādāt, ja nu kas.

Jā, nu, Zariņa kungam tādā ziņā ir taisnība, es pieprasīju balsojumu. Bet, ja ir tāda kopīga Saeimas sapratne par to, ka mēs ejam šajā virzienā, tad es atsaucu savu pieprasījumu pēc balsojuma un tātad pēc konsensa principa varam iet uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts Feldmans balsojumu par šo priekšlikumu nepieprasa.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā par šo priekšlikumu nekas vairs nav piebilstams. Un, ejot tālāk, droši vien...

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un deputāti piekrīt komisijas pozīcijai.

J. Rancāns. 19. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tas arī ir saistīts ar ēdināšanas pakalpojumiem, bet tajā tiek paredzēts, ka Ministru kabinetam jebkurā mirklī ir tiesības tos apturēt nepieciešamības gadījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Uzreiz es vēlētos aicināt nevienu neprasīt balsojumu par šo priekšlikumu. Mēs ejam tālāk un balsosim par 21. – komisijas priekšlikumu.

Savukārt no savas puses es vēlētos tomēr norādīt, ka es savās uzrunās nekad nevienu nepamatoti neapvainoju, neizsaku nepamatotus apvainojumus. Vēl vairāk...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Un deputāti piekrīt komisijas pozīcijai.

J. Rancāns. Jā, tātad komisijā tas bija atbalstīts daļēji, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Tālāk 20. – deputātu Gata Eglīša un Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Šeit ir tieši tā pati situācija ar ēdināšanu ārtelpās, par ko mēs runājām. Komisijā bija daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šis priekšlikums ir saistīts ar jau pārrunāto tematu, un te tā nianse bija, ka mēs bijām iesnieguši šo priekšlikumu, ka mēs plānojam, lai tās terases ir vaļā no 3. maija, ievērojot Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības – distancēšanos un tā tālāk, prasības tieši ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai terasēs.

Komisija izlēma, ņemot vērā, ka ir aizdomas, ka likums varētu netikt izsludināts līdz 3. maijam (bet es ceru, ka, protams, tas notiks pēc iespējas ātrāk), drošības pēc vienoties par nākamo priekšlikumu – 7. maiju –, kā arī nenorādīja precīzo Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 punktu, kuras prasības būtu jāievēro, jo arī tās var teorētiski mainīties un tā tālāk, teiksim tā... sekojot Juridiskā biroja ieteikumam.

Tā ka šajā gadījumā es arī nepieprasu balsojumu, un tad ejam uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 21. – komisijas priekšlikums. Ir tieši tas priekšlikums, par ko mēs pēdējās minūtēs runājām, tas ir, par ēdināšanas pakalpojumu atļaušanu ārtelpās, Ministru kabinetam to nosakot no 7. maija. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šis ir labs kompromiss, ko komisija izstrādāja, – par 7. maiju. Arī uzņēmējiem būs iespējas sagatavoties. Kopumā man jāsaka paldies par komisijas deputātu aktīvo darbu, sapratni arī no opozīcijas par to, ka šis varēja iegūt virzību, jo, protams, citādi mēs te būtu vēl ilgi dzīvojuši bez tādām pašsaprotamām lietām. Nu, šajā gadījumā varbūt pat ir jāpieprasa balsojums, nezinu. Lai Ivars Zariņš pakomentē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad, protams, kompromiss varēja būt labāks, bet ir labi, ka šis kompromiss ir panākts, un tas ir tiešām liels veikums. Kā es minēju, tā ir tiešām iespēja uzlauzt šo bezatbildības un nekompetences ledu, kurā ir iesaldēta visa valsts. Mums to ir izdevies izdarīt.

Protams, varēja termiņu noteikt arī agrāku, varēja būt arī 3. maijs, pat 1. maijs varēja būt. Mēs varējām sagādāt visai Latvijas sabiedrībai iespēju svinēt valsts svētkus svaigā gaisā, nevis kaut kur telpās, kur viņiem būs lielāks inficēšanās risks, bet, nu, labāk vismaz, ka mēs zinām, ka šis nepieciešamais solis beidzot ir sperts, tas ir īstenots. Labāk vēlāk nekā ļoti vēlu... par vēlu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ja būs balsojums. Es no savas puses to nepieprasu, jo, nu, mēs zinām visādus brīnumus, kas mēdz notikt starplaikos starp saprātīgi pieņemtiem lēmumiem un pēc tam, kad par tiem ir jābalso.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Nākamais – 22.

J. Rancāns. Nākamais – 22. – deputātu Gata Eglīša un Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Tas attiecas uz moto apmācību atļaušanu, Ministru kabineta noteikumos izslēdzot attiecīgos punktus. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 23. – komisijas priekšlikums. Ir tas, ko es tikko teicu par šīs moto apmācības aizliedzošo punktu izslēgšanu no Ministru kabineta noteikumiem un apmācību atļaušanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šis ir priekšlikums, kas ir sagatavots uz iepriekšējā – mūsu – priekšlikuma bāzes.

Jūs varbūt atceraties, ka iepriekšējā nedēļā vai pat vēl agrāk, pat pirms divām nedēļām, Saeima balsoja par lēmuma projektu, ar kuru bija lūgts pārskatīt šos punktus. Tas lēmuma projekts bija pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājuma, un Saeimā bija vienbalsīgs atbalsts šim jautājumam, par ko, protams, paldies.

Tā vai citādi, neiešu detaļās, bet nav izdevies šos punktus pārskatīt. Tur bija... pat parādījās vēl strīdīgākas redakcijas, ko neviens jurists nevarēja izskaidrot, kā tas īsti ir domāts un kā praktiskajā dzīvē tiks piemērots. Līdz ar to arī radās šis priekšlikums, ka tāds normatīvisms, vai kā to pareizi sauc, tiek svītrots. Piemēram, mēs jau zinām, ka motociklisti sazinās tikai pa rācijām, nu, nav iespējams caur ķiveri... vienkārši citādi nedzird, ko instruktors saka. Tāpēc to par rāciju lietošanu mierīgi var svītrot ārā, tas ir normatīvisms, tāda lieka norma bija.

Tad paliek spēkā 2. punkts – tas ir par attālinātiem norēķiniem, visu pārējo. Tas ir labs punkts.

Tad tālāk – tiek par spēkā neesošu atzīts tas punkts par to, ka ir... nāk cilvēks aizsargtērpā ar ķiveri, ar savu – savu! – tērpu, ar cimdiem...

Tiek svītrots tas punkts par 15 minūtēm, ka ir jāventilē motocikls no vīrusiem un jādezinficē. Dezinfekcija tāpat notiek, bet, nu, tas komisijas deputātiem arī bija radījis dažādus jautājumus. Praktiskajā dzīvē mēs pārliecinājāmies... gan uzklausījām liecības no nozares, ka tas ir tāds interesants punkts, ņemot vērā, ka motociklam nav kabīnes.

Un 4. punkts ir tas strīdīgais, kur sākumā, ja bija kaut vai hektāru liels laukums, tad tur var atrasties viens instruktors un divi apmācāmie, kas, protams, ir absurds, jo turpat... citā normā ir par to, ka var, piemēram, notikt grupu nodarbības, cilvēki var vingrot parkā bez ķiverēm un bez kaut kādiem aizsargtērpiem. Tāpēc, protams, tas 4. punkts arī zaudētu spēku ar šo priekšlikumu. Arī tās versijas, ko ir izdomājuši ierēdņi – spējuši izdomāt – ir vēl strīdīgākas. Tur jau tagad parādās, ka nevis viens instruktors un divi apmācāmie uz hektāru vai kā, bet tagad ir, ka var būt viens instruktors vienam apmācāmajam, bet nu, okay, 200 kvadrātmetros. Ja ir hektāru liels laukums, tad teorētiski, lai to piepildītu, ir nepieciešami 50 instruktori. Man liekas, Rīgā... Es nezinu, vai tik daudz vispār instruktoru ir. Tas vienkārši nav dabā... teiksim tā, nepamatojas reālajā dzīvē.

Līdz ar to, lai izvairītos no šiem pārpratumiem un respektētu tās vispārējās distancēšanās prasības, kas ir par diviem metriem un visu pārējo, kā ārtelpā vispār var cilvēki komunicēt... Jo jūs jau zināt, arī pa ielu iet nevar lielā barā, tas arī šobrīd nav atļauts... Tad attiecīgi arī šis punkts zaudētu spēku.

Aicinu atbalstīt un iet uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Feldmana kungs jau apmēram iezīmēja šī priekšlikuma būtību un arī to absurdu. Tas ir vēl viens uzskatāms piemērs, cik neloģiski mums ir izveidoti šie ierobežojumi. Ja mēs varam veikala telpās paredzēt 25 kvadrātmetrus uz cilvēku un sakām, ka tas ir droši, sabiedriskajā transportā mums ir apmēram reizes 10 mazākas platības prasības uz vienu cilvēku, bet cilvēki ir daudz lielākā blīvumā, un ventilācija ir daudz sliktāka. Savukārt mototrasē svaigā gaisā, tur, ja mēs parēķināsim, sanāks vairāki tūkstoši kvadrātmetru uz vienu cilvēku. Un pilnīgā nopietnībā valdība ir lēmusi un uztaisījusi šādus ierobežojumus, un nespēj pati tos atcelt.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu, šis ir tiešām reāls, nu, marasms – reāls marasms! –, kas ir jāizlabo. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un varbūt dot iespēju valdībai ar šādiem lēmumiem sākt domāt, ka tomēr jāpieiet saviem lēmumiem atbildīgi un pārdomāti, nevis vienkārši ar psihozi un emocionāliem apgalvojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Labdien, priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kā bijušais motocikla braucējs (man bijuši trīs motocikli) es zinu, ka ar motociklu var braukt tikai ārā, tāpēc es aicinu nevis tik daudz vainot valdību, kas tagad ir ļoti populāri, bet gan ekspertus, kas šo vienkāršo patiesību nav zinājuši.

Es aicinu nediskutēt vairāk un balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pabeigsim darbu pie šī likumprojekta un tad dosimies pārtraukumā.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienot laiku, es arī runāšu samērā īsi un koncentrēti.

Tātad, cienījamie kolēģi, šis jautājums iezīmē bišķi plašāku problemātiku, jo komisijas sēdē, izskatot šo jautājumu, deputāti neguva pārliecību, vai operatīvās vadības grupas tā saucamie eksperti tiešām ir izvērtējuši šīs normas iedzīvināšanu dabā, kā tas varētu izskatīties, un vai šāds ierobežojums vispār ir loģisks. Pirmām kārtām paldies jums, kolēģi, par atbalstu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmuma projektam, kurš tika atbalstīts Saeimas sēdē. Un arī tiem deputātiem, kas šo priekšlikumu iesniedza.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģisks un tiešām novērstu tādu neloģismu, kas sabiedrībā rada bieži vien pretrunīgu vērtējumu par Saeimas un valdības lēmumiem vispār. Šis būtu solis pretī loģiskākam normatīvajam regulējumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis savā ziņā, nu, šaurais jautājums, kas ir ļoti neloģisks, un šie piemēri, ko ilustrē kolēģi, jau paši par sevi liek domāt par to, cik rūpīgi un pēc kādiem principiem tiek gatavoti ierobežojumi. Bet diemžēl es gribētu teikt – Lejiņa kungam jāsaprot arī tas, ka valdība jau šos lēmumus ir pieņēmusi un tas jau nav vienīgais, te mēs tikai šauru jautājumu loku par motocikliem apskatām, bet tādi paši... vesela virkne tādu pašu jautājumu, kas arī ir tikpat nesaprotami un neizpildāmi, ir arī citās jomās, tāpēc es aicinātu kolēģus domāt un vērsties pie saviem valdības ministriem, lai tie rūpīgāk dara savu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi par atbalstu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.10. Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums. Likums atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", kas tika atzīts par steidzamu, tādēļ ka direktīvu pārņemšana iekavējusies. Tas bija jāizdara līdz 2020. gada beigām. Līdz ar to steidzamība. Šis likumprojekts ir saistīts arī ar nākamo – "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu direktīvu 2019/878 attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem, arī attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Tā ka šie divi likumprojekti ir ļoti tehniski.

Tāpēc arī, teiksim... pie priekšlikumiem...

Jā, uzreiz gribētu teikt – aizrādījums Finanšu ministrijai. Šī ir jau otrā reize, kad mums tiek iesniegts uz otro lasījumu redakcionāls brāķis. Iepriekšējā reizē tas bija attiecībā uz likumprojektu "Segto obligāciju likums", kur arī bija pāri par simts pārsvarā redakcionāla rakstura priekšlikumi. Tāpēc es ilgi, kā saka, nereferēšu par katru priekšlikumu, jo pārsvarā tiešām tie ir tehniski un redakcionāli.

Tātad 1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina otro daļu ar vairākiem punktiem attiecībā uz Eiropas Savienības... nu, uz definīcijām – kas ir mātes iestāde, kas ir pirmā līmeņa kapitāls, kas ir globāla sistēmiska finanšu institūcija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 11. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Regulē ārpakalpojumu sniegšanu kredītiestādēm. Tātad – kādi kritēriji ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāizpilda, lai tie varētu sniegt pakalpojumus kredītiestādēm. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 15. – Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 16. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 17. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 19. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 21. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējoša rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 24. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 25. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 27. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Nosaka nosacījumus attiecībā uz vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izveidojot vienotu noregulējuma mehānismu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 28. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 30. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz likumprojekta 11. panta redakciju izteikt jaunā redakcijā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Regulē to... attiecībā uz līdzdalības iegūšanu bankas kapitālā. Komisijai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 32. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 34. ...

Sēdes vadītāja. 33.

G. Eglītis. Jā, es atvainojos, 33. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 35. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 36. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 37. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 38. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 39. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 40. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 41. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 43. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 44. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 45. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 46. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 48. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 50. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 51. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 52. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 53. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 54. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 55. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 56. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējoša rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 57. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 58. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 59. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 60. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tātad par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajām personām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 61. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 62. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Regulē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā... ko darīt ar informāciju, kas nonāk Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā attiecībā uz personām, kas pārkāpj, teiksim, nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas noteikumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 63. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 64. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz to, ka kredītiestādes klienti publiski izplatījuši ziņas par sadarbību ar kredītiestādi, kas neatbilst kredītiestādes rīcībā esošajai informācijai, vai žurnālistiskās darbības ietvaros – informāciju par sadarbību ar klientu... tātad attiecībā uz šo publisko informācijas izpaušanu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 65. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 67. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 69. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 70. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 71. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 72. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizē regulas numerāciju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 73. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējoša rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 75. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 76. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Attiecībā uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 77. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Attiecībā uz kapitāla rezerves prasībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 79. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 80. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 82. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Attiecībā uz ieteicamā kapitāla rezerves prasībām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 83. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Attiecībā uz... arī uz kapitāla prasībām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 84. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 85. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 87. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 86. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz pilnu ierobežotas pieejamības informācijas dalīšanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Eglītis. 87. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 88. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 90. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 91. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī precizējoša rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 92. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 93. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 94. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 95. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 96. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 97. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz efektīvu sadarbību... tātad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbības līgumu ar attiecīgo bankas koordinatoru. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 98. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 99. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Attiecībā uz fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 100. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 101. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 102. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 103. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 104. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējoša rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 105. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 106. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 106. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 108. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 109. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tātad pārejas noteikumu precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 110. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī pārejas noteikumu precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 111. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", otrais lasījums. Likums atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Tātad, kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo – "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Tātad likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" ir paredzēts tam, lai pārņemtu vairākas direktīvas, par kurām es jūs informēju iepriekšējā reizē, tātad tās, kas regulē visas šīs ļoti sarežģītās attiecības – zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību. Kā jau minēju, transponēšanas termiņš bija jau 2020. gada decembris, tāpēc ir steidzamība.

Tātad šajā likumprojektā ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējoša rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējoša rakstura. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" (Nr. 1013/Lp13), kas ir atzīts par steidzamu.

Uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks, saistīts ar preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu terminu precizēšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks, iekļauj 1. priekšlikumā definēto terminu "abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi" likuma 19. panta pirmajā daļā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 3. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Nosaka, ka universālo pasta pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pilnveidot pasta pakalpojumus atbilstoši tirgus attīstības tendencēm. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehnisks. Izveidots, lai korekti iekļautu 3. priekšlikumu likuma 27. panta otrajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz iespēju noteikt atšķirīgas kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistītiem pakalpojumiem, ņemot vērā pakalpojumu specifiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus, nosakot, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistītajiem pakalpojumiem kvalitātes prasības tiek nodrošinātas, nepasliktinot piegādes laikus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Trešajā lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" (Nr. 885/Lp13).

Juridiskajā komisijā tika izskatīti pieci priekšlikumi. Tātad secīgi.

1. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Paredz izteikt 44. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka "Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē veterinārmedicīniskās prakses iestādes un praktizējošos veterinārārstus, kas veic darbības ar II un III sarakstā iekļautajām vielām un zālēm". Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. – arī zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Precizē pārejas noteikumos noteikto termiņu, kādā Ministru kabinets izstrādā likuma 36. panta trešajā daļā un 37.1 pantā minētos noteikumus, kā arī noteikts pārejas periods, līdz kuram piemērojami konkrēti Ministru kabineta noteikumi. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. – deputātu Valērija Agešina un Vitālija Orlova priekšlikums. Paredz noteikt, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. maijā. Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 4. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Arī nosaka likuma spēkā stāšanos 2021. gada 1. maijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likuma spēkā stāšanos nosaka 2021. gada 1. jūnijā. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Tātad visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" (Nr. 885/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi, trešajā lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (Nr. 886/Lp13), kas ir saistīts ar tikko atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" (Nr. 885/Lp13).

Juridiskajā komisijā tika izskatīti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7. un 8. punktu konkrētā redakcijā, kas nosaka normu spēkā stāšanās termiņu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ierosina pārejas noteikumos noteikto termiņu... 1. aprīli aizstāt ar 1. maiju. Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 3. – arī veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ierosina likuma otrā pielikuma IV nodaļas 16. punktā izslēgt 15. apakšpunktam un 63. apakšpunktam klāt pievienoto piezīmi, kas apzīmēta ar zvaigznīti, un izslēgt tabulas beigās iekļauto piezīmi. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 4. – deputātu Valērija Agešina un Vitālija Orlova priekšlikums. Paredz noteikt, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. maijā. Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 5. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Arī nosaka likuma spēkā stāšanās datumu – 2021. gada 1. maiju. Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likuma spēkā stāšanos nosaka 2021. gada 1. jūnijā. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (Nr. 886/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" (Nr. 1032/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt vēsturiskā mantojuma dzelzceļa mērķiem, Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja funkciju izpildei atbilstošu finansējuma apmēru, pagarinot Dzelzceļa likuma pārejas noteikumos dotā uzdevuma izpildes termiņu līdz 2023. gada 1. aprīlim, veikt redakcionālus precizējumus atbilstoši Labojumam Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2012. gada 21. novembra direktīvā, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu un papildināt maksas iekasēšanas un aprēķināšanas shēmas definīcijas ar jaunu subjektu kvalitatīvas izpildes nodrošināšanai. Likums stājas spēkā 2021. gada 10. jūnijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 978/Lp13), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 978/Lp13) un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajam lasījumam.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Valsts administrācijas skola uztur valsts informācijas sistēmu – Mācību pārvaldības sistēmu. Papildus šajā likumprojektā paredzēts arī precizēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu kompensēšanu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 978/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 4. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1001/Lp13), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja arī otru likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1001/Lp13).

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas rezultātā Latvijas Bankai tiek svītrots no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jēdziens. Atbilstoši spēkā esošajam regulējam likumprojektā tiek precizēts institūcijas nosaukums, aizstājot vārdus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" ar jaunu nosaukumu "Finanšu izlūkošanas dienests".

Komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1001/Lp13) pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam – arī šā gada 4. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 4. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! "Grozījumi Muitas likumā" (Nr. 1016/Lp13) paredz vienkāršot fizisko personu pilnvarojumus muitas jautājumos, precizē Valsts ieņēmumu dienesta darbību ar elektroniskajām deklarēšanas sistēmām jautājumos par paziņojumu izsūtīšanu un citos jautājumos. Grozījumi nosaka Valsts ieņēmumu dienesta darbību un kompetenci intelektuālo īpašumu aizsardzības jautājumos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 608/2013; regulē rīcību viltoto preču sūtījumu konstatēšanas gadījumos, paziņojumu izsūtīšanu preču saņēmējiem, tiesvedību, ja, piemēram, saņēmējs nepiekrīt tam, ka šīs preces ir viltotas, uzglabāšanas kārtību, preču iznīcināšanas kārtību un virkni citu jautājumu; kā arī nosaka Ministru kabineta kompetenci izstrādāt, ja ir nepieciešams, attiecīgos noteikumus un veidu, kādā tiek šie pasākumi – visi, kas saistīti ar nelikumīgo preču izplatīšanu, – realizēti, un dokumentācijas kārtību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kiršteins. Tā kā visa šī procedūra ar dažādām muitas nelikumībām, pārkāpumiem, viltotām precēm velkas jau vismaz pāris tūkstošu gadu – mēs varam par to jau Jaunajā Derībā palasīt... par muitu, es domāju... sevišķi daudz laika nevajag, viss ir zināms. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 5. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pašlaik trūkstošos nosacījumus kārtībai, kādā ārvalstu kuģi un citu ārvalstu valsts dienestu kuģi ienāk un uzturas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām. Likumprojektā ir arī paredzēts pārejas noteikums – ka jaunā kārtība stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 20. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 972/Lp13) un to sagatavoja pirmajam lasījumam.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" izstrādāts Ekonomikas ministrijā un atbalstīts Ministru kabinetā. Tas pilnveido nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību sistēmas regulējumu un tām paredzētos pienākumus.

Nacionālajai drošībai nozīmīgai komercsabiedrībai no likuma izriet divi pienākumi – iesniegt likumā noteikto informāciju un informēt komercreģistra iestādi par atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam. Praksē identificēts, ka ne visos gadījumos šī informācija tiek sniegta.

Ar iesniegtajiem grozījumiem Ekonomikas ministrijai tiek piešķirtas tiesības pieņemt administratīvos aktus, ar kuriem gadījumā, ja komercsabiedrība nav izpildījusi likumā noteiktās prasības, tiek pieņemts lēmums un uzlikts par pienākumu iesniegt likumā noteikto informāciju. Turklāt šajos gadījumos iestādēm... pašai ministrijai tiek piešķirtas tiesības sniegt informāciju komercreģistra iestādei. Lēmumu paredzēts izpildīt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 40. nodaļai. Likumprojekts neparedz jaunu prasību ieviešanu, bet gan esošo prasību izpildes mehānismu.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā, un aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 897/Lp13), kurš tika izstrādāts, lai ieviestu e-krimināllietu jeb elektronisko krimināllietu un pilnveidotu elektronisko dokumentu apriti kriminālprocesā prokuratūrā, tiesā un izmeklēšanas iestādēs.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz likuma 387. panta trīspadsmitajā daļā aizstāt vārdus "smagu vai sevišķi smagu noziegumu" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu", paplašinot pantā noteikto izmeklēšanas iestāžu rīcību gadījumos, kad tiek saņemtas ziņas par jebkādu noziedzīgu nodarījumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš likuma 628. pantā paredz izslēgt vārdus "aizdomās turētajam vai apsūdzētajam un", tādējādi precizējot pantā noteikto kārtību ar mantu saistīto personu informēšanai. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 78. un 79. punktu, kuri nosaka konkrētu likuma normu spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš likuma pārejas noteikumos nosaka e-krimināllietas ieviešanas termiņu prokuratūrā, tiesā un izmeklēšanas iestādēs, kā arī nosaka e-krimināllietas ieviešanas kārtību. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grāmatvedības likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi un kolēģes, sēdes skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam pirms otrā lasījuma izskatījuši priekšlikumus, kuri iesniegti attiecībā uz jaunā Grāmatvedības likuma projektu.

Komisijā saņēmām un arī komisijā izstrādājām kopumā 36 priekšlikumus. Vairums no priekšlikumiem ir redakcionāla un tehniska rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek mainīts pantu izkārtojums. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 8. panta ceturtās daļas 3. punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska un redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz izteikt 10. panta trešās daļas 2. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā var kārtot arī biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro pārskata gadā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska un redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8.  – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina precizēt un papildināt panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina attaisnojamo dokumentu regulējumu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska un redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāli tehniska rakstura. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. – deputāta Eglīša priekšlikums. Paredz attaisnojošos dokumentus apliecināt ar uzņēmuma elektronisko zīmogu – atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumam. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums par ārējo attaisnojamo dokumentu regulējumu. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 14. – deputāta Eglīša priekšlikums. Tika jau labots 13. – komisijas priekšlikumā... papildināts. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas papildina 12. – deputāta Eglīša priekšlikumu. Un ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas paredz papildināt ārējo attaisnojuma dokumentu klāstu ar nodokļu deklarācijām un nodokļu administrācijas izdotiem dokumentiem. Ir atbalstīts komisijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 12. panta pirmo un otro daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas ir redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek palielināts darbdienas vidējo kases ieņēmumu apjoms no 150 uz 300 eiro, lai uzņēmums kases grāmatu varētu kārtot reizi nedēļā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt normu, noteikumu piemērošanas regulējumu – attiecināt to arī uz ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām. Komisijā 20. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 21. – Juridiskā biroja redakcionāla un tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 22. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāli tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāli tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 25. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz ārpakalpojuma grāmatvežu kvalifikācijas regulējuma izmaiņas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 26. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Redakcionāla un tehniska rakstura, papildina normu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Es atvainojos, iekļauts nevis komisijas priekšlikumā, bet 25. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

27. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāli tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāli tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 29. – deputāta Šteina priekšlikums, kas paredz dot iespēju biedrībās un nodibinājumos grāmatvedības uzskaiti organizēt, piesaistot grāmatvedi – brīvprātīgā darba veicēju, kurš atbilst noteiktai kvalifikācijai. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 30. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas ir redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 32. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Papildina to gadījumu skaitu, kādos Valsts ieņēmumu dienests aptur ārpakalpojuma grāmatveža licenci un izdara atzīmi reģistrā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 33. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas ir redakcionāla un tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 34. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz izmaiņas pārejas noteikumos. Ar šo priekšlikumu tiek noteikts termiņš Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 35. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, redakcionāli tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un noslēdzošais – 36. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās datumu, kas būs 2022. gada 1. janvāris. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt jaunā Grāmatvedības likuma projektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grāmatvedības likums" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir divas nedēļas jeb šā gada 13. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. maijs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novērošanas komisijas vārdā – deputāts Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (nevis novērošanas!) komisijā mēs skatījām likumprojektu Nr. 872/Lp13 – "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā". Un mēs dūšīgi strādājām.

Es aprakstīšu, kādā veidā notika darbs, lai deputātiem būtu skaidrība, ka pilnīgi visi priekšlikumi ir ļoti plaši izdiskutēti.

Par katru (es tiešām saku – par katru!) priekšlikumu runāja gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka, gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan nozares pārstāvji, gan arī... nu, visi, kas vien gribēja runāt, tie arī runāja.

Un varbūt dažiem likās, ka darba organizācija bija pedantiska, bet man jāuzslavē komisijas vadītāja tālredzība, jo daudzi no iesniegtajiem priekšlikumiem tika arī atsaukti, tā ka... Mēs sākām ar 120 priekšlikumiem, un šodien mēs skatīsim 89 priekšlikumus. Proti, šo skaidrojumu rezultātā 30 priekšlikumi tika atsaukti, un, manuprāt, tas norāda uz augstas kvalitātes darbu, kāds notika komisijā.

Un tagad – sāksim!

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par terminoloģiju, par likumā lietoto terminu skaidrojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 2. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Deputāta Gata Eglīša priekšlikums ir līdzīgs – tas ir par terminoloģiju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Līdzīgs ir 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas skar terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Mēs pārejam tagad pie likuma subjektu loka definēšanas.

4. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts, jo tas mēģina sašaurināt subjektu loku, kas neatbilst Eiropas direktīvas prasībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Jā, paldies. Šis priekšlikums tātad... Kā redzams, likuma 3. pants nosaka, teiksim, šo likuma subjektu tvērumu. Un tas, ko es esmu piedāvājis šajā priekšlikumā un kas īstenībā ir atbalstīts nākamajā – 5. – priekšlikumā, kurš ir no zemkopības ministra, un arī 63. priekšlikumā, ir attiecībā uz, piemēram, uzņēmumiem, kas ir vienas grupas ietvaros... uzņēmumi... attiecīgi. teiksim, kredītu un galvojumu izsniegšanas grupas ietvaros. Tā problēma ir tāda, ka 3. pants likumā nosaka nesamērīgas prasības reģistrēties kā likuma subjektiem visām sabiedrībām, kuras izsniedz aizdevumus un galvojumus savām meitas sabiedrībām.

Un, ņemot vērā, ka šīs iesaistītās personas, juridiskās personas, ir meitas sabiedrības un mātes sabiedrības, tās ir tādas formāli izpildāmas prasības, kas patērē lielus administratīvos resursus, jo mātes sabiedrībām ir pieejama visa informācija par meitas sabiedrībām un to saimniecisko darbību, kā arī par patiesajiem labuma guvējiem, padomes, valdes locekļiem un tā tālāk. Un šādi darījumi nedrīkst tikt vērtēti kā kreditēšanas un garantiju pakalpojumi, jo tie ir nevis, teiksim, tās kompānijas kaut kāda saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tiek kreditēta vai galvota jebkura persona, bet šie kredīti un galvojumi tiek izsniegti tikai, lai nodrošinātu savu meitas sabiedrību saimniecisko darbību. Tie ir kā ieguldījumi meitas sabiedrības saimnieciskās darbības attīstībā.

Tā ka šeit ir jautājums par veselo saprātu. Vai mēs tos mazos, vidējos uzņēmumus, kas ir arī zemniecības uzņēmumi, kooperatīvi... vienkārši mazie uzņēmumi, kur ir mātes un meitas... vairāk nozaru un vairāk uzņēmumu... tātad šie uzņēmumi, holdingi, var teikt... vai mēs apgrūtinām to darbību ar nevajadzīgu administratīvo slogu, kuram, manā skatījumā nav – tiešām nav! – nekāda sakara ar nelegālas naudas izcelsmes apkarošanu? Ja grib to darīt... Ir ierosināti jau vairāk nekā 150 kriminālprocesi attiecībā uz vairākām likvidējamām bankām. Tur ir lielās zivis, ja grib kāds tās ķert, bet mazās zivtiņas, kas ir mūsu uzņēmumi, saimnieciskās darbības veicēji... nu neļausim viņiem uzkraut vēl kaut kādu abnormālu, muļķīgu administratīvo slogu! Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Diemžēl, šo likumprojektu skatot, tas sākotnējais uzstādījums, ka mums jāraugās, kā mēs varam uzlabot dzīvi mūsu uzņēmējiem, viņiem atvieglot šo administratīvo slogu, vienlaikus nemazinot šo uzraudzību attiecībā uz nelegālo naudu, – tas sākotnējais uzstādījums... diemžēl Finanšu ministrijas dēļ, Finanšu izlūkošanas dienesta dēļ tas ir zudis savā ziņā. Cik es varēju, es glābu, un šis ir viens no tādiem priekšlikumiem... nu, tas ir tāds... veselā saprāta, es teiktu... Un Eiropa mums neprasa – tiešām Eiropa mums neprasa! – mocīt mūsu mazos un vidējos uzņēmumus ar nesamērīgām prasībām. Tas ir mūsu... nezinu... Finanšu ministrijas ierēdņu galvās.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam. Lūdzu!

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Eglīša kungam par šo ekskursiju sarunā, kas notika komisijā.

Komisijā visi eksperti piekrita tam, ka šis ir noraidāms priekšlikums, jo... Pēc būtības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jēga ir pasargāt tautsaimniecību no finanšu krīzēm, no banku bankrotiem un tā tālāk. Un šis ir veids, kā... nu, tā shēma... veids, kādā nauda nekontrolējami tiek bīdīta grupas iekšienē. Tā rezultāts – cieš cilvēki, bankrotē bankas. Un šis pēc būtības ir šī likumprojekta sāls. Es aicinu saprast to.

Un, jā, Gatis Eglītis pieminēja, nu, mazās zivtiņas... Kā viņš teica, šajā likumprojektā par nelieliem uzņēmumiem ir atsevišķi domāts. Vēlāk 7. priekšlikumā jūs redzēsiet, ka ilgstoša darba rezultātā lauksaimniecības uzņēmumi (jeb lauksaimniecības "mazās zivtiņas") tiek pasargāti no pārmērībām, kuras varētu tikt iekļautas... jeb par kurām varētu cilvēki sūdzēties.

Tā ka šis ir noraidāms priekšlikums, visa nozare to noraida. Un tas ir veids, kā mēs varam pasargāt mūsu tautsaimniecību no finanšu krīzēm, kuras izraisa nekontrolējamu naudas kustināšanu grupas ietvaros.

Lūdzu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es pievienojos Eglīša kunga viedoklim un vērtējumam un arī lūdzu kolēģus atbalstīt šo viņa priekšlikumu, un paskaidrošu – kāpēc.

Cik es atceros, komisijas sēdē piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests veic gan auditus, gan tematiskas pārbaudes, gan arī riska monitoringu attiecībā uz savstarpēji saistīto uzņēmumu darījumiem, kā arī veic gan kontroli, gan pārbaudi, gan arī menedžē visus procesus, kas saistīti ar savstarpēji saistītiem uzņēmumiem, ar transferta darījumiem. Un ir virkne izstrādātu likumdošanas... normatīvu, kas arī paredz instrumentus, lai nepieļautu...

Mēs paši, deputāti, relatīvi nesen... pieņēmām pretizvairīšanās normas... uzņēmumu ienākuma nodokļa... ieviešot papildus kontroli pār savstarpējiem darījumiem... kapitāla plūsmās starp iesaistītiem uzņēmumiem.

Tas, kas attiecas uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, tā redakciju, – es biju vienīgā no deputātiem, kas pirmajā etapā... kad Saeima izskatīja sākotnējā posmā šo likumprojektu, iebilda gan pret šī likumprojekta steidzamību, tā izskatīšanu steidzamības kārtībā, gan arī pret to redakciju, kas tika piedāvāta, jo likumā bija iestrādātas vairākas normas, kuras patiesībā Latvijai netika prasītas ne no Moneyval puses, ne no Eiropas Savienības puses, tā bija mūsu ierēdņu iniciatīva – radoša pieeja.

Un atkārtošu vairākkārt, lai arī tie, kas mūs klausās un redz, saprot: par to, ka Latvijā ir problēma ar netīro naudu, mēs zinām, "pateicoties"... un balstoties uz Latvijas amatpersonu un nevalstisko organizāciju ļaundabīgi skaitītu mantru – pantiņu, ar kuru viņi mēģina pārliecināt gan sevi, gan sabiedrību, gan arī sabiedrību, kas mūs klausās un vēro starptautiskajā līmenī. Dienu no dienas, gadu no gada! Un tāpēc arī veidojas tāds priekšstats par Latviju.

Būtībā ārvalstu viedoklis par Latviju kā netīrās naudas mazgātavu veidojas tieši no Latvijas amatpersonu publiskajiem izteikumiem. Par to, ka viedoklis ir tāds, mums "jāpateicas", iespējams, neveiksmīgai vai pārspīlētai komunikācijai un mazohistiskai sevis paššaustīšanai, un tam, ka paši sevi... savu valsti atzīstam par netīrās naudas mazgātāju.

Kā piemēru es varu pieminēt kaut vai neseno KNAB pieņemto lēmumu, balstoties... un FinCEN paziņojumu, ka likvidējamā bankā nav konstatētas pazīmes noziedzīgam nodarījumam saistībā ar iespējamo korupciju.

Un tāpēc rodas daudz jautājumu – kam tas ir izdevīgi, kāpēc tas ir izdevīgi.

Mani minējumi ir šādi: tas ir tāpēc, ka ierēdņi un amatpersonas gūst no tā personīgo labumu, starptautisko atpazīstamību un mēģina iekarot arī autoritāti ārvalstu sadarbības partneru vidū... tādēļ, lai vispār ar kaut ko nodarbotos, jo sīku sarežģījumu padarīšana par liela mēroga kvaziproblēmu attaisno profesionalitātes... darba nepieciešamību, ierēdniecības cilvēku skaita palielināšanu un finansējuma palielināšanu. Tas ir arī veids, kā tepat, Latvijā, iegūt ietekmi attiecībā uz finanšu sektoru un arī citām amatpersonām, un procesiem, kuri notiek valstī. Un tas arī, iespējams, var būt gan kā veids, gan piesegs tam, lai ietekmētu nozari un dažādos gadījumos gūtu mantisku labumu sev.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai nepieļautu amatpersonu tiesību paplašināšanu, jo jau pastāv pietiekoši daudz gan instrumentu, gan likumdošanas aktos, likumos paredzēto pantu un tiesību, gan... lai Valsts ieņēmumu dienests kontrolētu šāda veida darījumus... gan arī citas tiesībaizsardzības iestādes.

Problēma ir nevis tā, ka mums trūkst regulējuma, bet tā, ka to regulējumu nekvalitatīvi vai neprofesionāli, vai neefektīvi piemēro valsts pārvaldē strādājošās amatpersonas.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Komisijas vārdā – komentārs.

A. Zakatistovs. Komisijā mēs nonācām pie slēdziena, ka, aizsedzoties ar grūtībām, kas rodas maziem uzņēmumiem, ar šo priekšlikumu tiek mēģināts padarīt neredzamas liela mēroga fiskālas dabas mahinācijas. Un komisijā tas bija noraidīts. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Gata Eglīša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 5. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Tiek runāts par likuma subjektu loku, un no šī loka tiek izņemti laukā "komersanti, biedrības vai bezpeļņas organizācijas".

Arī par šo priekšlikumu bija sarežģītas sarunas komisijas ietvaros. Faktiski šis priekšlikums neatbilst mūsu starptautisko saistību garam, bet... Tas, par ko Gerharda kungs varēja pārliecināt, – ka zemkopības īpašā specifika ir tāda, ka ražas novākšanas un ražas cikla laikā ir nepieciešamas šāda veida transakcijas.

Par šo atsevišķi tiks runāts arī 7. priekšlikumā, kur... Finanšu ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju vērsās pie Eiropas Komisijas un panāca izņēmuma situāciju.

Komisijā šis priekšlikums bija atbalstīts. Iespējams, par šo priekšlikumu turpināsies sarunas trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir, nu, ar tādām rūpēm par lakonismu un izteikumiem... Tas ir tehniskas dabas. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Zakatistova kungs, es atvainojos.

Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Pēc pārtraukuma turpinām 29. aprīļa attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņo deputāts Atis Zakatistovs.

Līdz pārtraukumam ir izskatīti pirmie seši priekšlikumi. Turpinām ar 7. priekšlikumu.

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

7. – komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Šeit gribētos paskaidrot... un pat palepoties ar Finanšu ministrijas ierēdņu labo darbu. Proti, notika tikšanās starp Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju – par Latvijas specifiku, par to, kādā veidā... Nauda ir nepieciešama lauksaimnieciskās ražošanas procesā. Tas tika saprasts. Finanšu ministrijas ierēdņi ļoti profesionāli spēja pārliecināt Eiropas Komisiju, ka šāds izņēmums ir nepieciešams.

Lūdzu, atbalstiet, tas ir svarīgi mūsu zemkopībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt deputāti nav pieteikušies. Tātad deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 8. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Tas saistīts ar informācijas pieejamības definēšanu saistībā ar direktīvas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 8. – finanšu ministra priekšlikumu.

A. Zakatistovs. 9. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts. Saistīts ar skaidrojumiem par informācijas pieejamību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Pārejam pie risku novērtējuma.

10. – finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir par slēgtā vai atvērtā kopīgā klientu izpētes rīka pakalpojumu sniedzējiem. Šī sadaļa ir paredzēta, lai tieši mazajiem uzņēmumiem būtu skaidrs, kādā veidā var īstenot klientu izpētes pakalpojumus. Komisijā 10. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumu.

A. Zakatistovs. 11. – komisijas priekšlikums, kas runā par audita funkcijām, iekšējās kontroles mehānismiem un sistēmām. Arī tas ir saistībā ar direktīvu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistās ar lakoniskiem izteikumiem... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Tagad seko priekšlikumu kopums – no 13. līdz 20. priekšlikumam –, kas saistīts ar reputācijas riskiem.

Komisijā bija plašas debates, un beigās 20. priekšlikumā mēs esam nonākuši pie zemākā iespējamā... reputācijas riska definējuma, kas... ir tīši nodarīts noziegums un pierādīts.

13. – deputātu Eglīša, Možvillo, Bondara, Indriksones un Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 14. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un... es atvainojos, arī deputāta Gobzema priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 14. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Tieši reputācijas risku definīcijas ieviešana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jaunajā redakcijā – tieši tas izraisīja plašas diskusijas un bija arī par iemeslu tam, kāpēc es neatbalstīju šādas redakcijas šāda likumprojekta virzību, un tam, kāpēc tika sagatavots un iesniegts šis priekšlikums un vēl sekojošie divi priekšlikumi, kas daļēji tika atbalstīti komisijā un iekļauti komisijas redakcijā.

Kāpēc es ierosināju izslēgt šo prasību par nevainojamu reputāciju? Pirmām kārtām tāpēc, ka Latvijas valsts pārvaldē strādājošajai ierēdniecībai ļoti patīk būt pirmajiem, ieviešot administratīvo slogu, ierobežojošus pasākumus, – lai šajā ziņā mūsu valsts būtu pirmā starp Eiropas Savienības valstīm.

Attiecībā uz IKP lielumu uz iedzīvotāju Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Turpretim, ieviešot Eiropas Savienības direktīvas par ierobežojumiem, sankcijām un attiecīgu papildu administratīvo slogu, mēs esam pirmrindnieki! Tas ir fakts. Tāda ir būtība.

Atļaušos arī citēt Innas Šteinbukas publikāciju, kas bija saistīta ar Covid-19 ekonomisko aspektu izpēti un ar pētījuma rezultātiem. Proti, citēju: "Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme jau sāka sabremzēties, ko ietekmēja tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Bez šaubām, "kapitālais remonts" finanšu sektorā ir ļāvis atgūt Latvijas reputāciju starptautiskajā banku vidē un apliecinājis, ka valdība spēj būt izlēmīga un rīkoties situācijā, kad starptautiskā uzticība ir apdraudēta. Tomēr cena, ko esam samaksājuši, ir nepiesaistītas investīcijas, apgrūtināta kreditēšana un uzņēmumu ierobežotas spējas attīstīt savu biznesu."

Tāpēc es uzskatu, ka, piedāvājot kādas redakcijas, jaunus administratīvos šķēršļus, prasības, kontroles mehānismus, svarīgi būtu izsvērt un pārdomāt, kad un kā, un vai tiešām tas tiek prasīts un ir nepieciešams. Un, ņemot vērā, ka šo prasību par nevainojamu reputāciju atsauca arī praktiski visi politiķi, kuri pārstāv valdošo koalīciju, es uzskatu, ka likumprojekta redakcijas pirmais piedāvājums par nevainojamu reputāciju ir pārmērīgs un nepamatots un nekādā ziņā neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Komisijas vārdā, Zakatistova kungs...?

A. Zakatistovs. Šis bija priekšlikums par reputācijas riskiem, nevis Latvijas ierēdņu motivāciju vai centību.

Komisijā Švecovas kundze tika uzklausīta, saprasta, un 20. priekšlikumā tiek piedāvāta tāda redakcija, kura visus apmierina.

Tātad šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. Līdzīgs stāsts ir par 15. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 16. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 17. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Tā pati tēma. Atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 18. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Tas ir nedaudz radikālāks, tāpēc komisijā nav atbalstīts, bet tā ir tā pati tēma – par reputācijas riskiem. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 19. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Tā pati tēma. Atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Un... tātad zemākais kopsaucējs reputācijas vērtējumam ir tas, ka persona ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, par tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 21. priekšlikums. Te ir jauna tēma – pienākums veikt klienta izpēti. Tas ir deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Par izpētes pasākumu definīcijām.

22. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Vienkārši paskaidro procesu – to, kādā veidā notiek izpēte. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 23. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Piedāvā atvērtā kopīgā klientu izpētes rīka pakalpojumu... ka to sniedz valsts, nevis privātais sektors. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Rūpīgi iepazīstoties ar anotāciju, kuru Finanšu ministrija ir pievienojusi, iesniedzot šo likumprojektu Saeimai, ir atrodama arī atsauce uz to, ka nepieciešamība ieviest ārējo izpētes rīku ir saistīta ar... un atbilst FATF aicinājumam valstīm – novērtēt, cik noderīgi tām būtu brīvprātīgi dalīties ar informāciju, kura pārsniedz FATF standartus, lai uzlabotu iespējas identificēt un novērst iespējamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kā arī pielāgot savus normatīvos aktus, lai atļautu dalīšanos ar šādu informāciju.

Ņemot vērā, ka šis priekšlikums izskanēja tikai kā piedāvājums valstīm izvērtēt, nevis kā prasība obligāti ieviest šādu instrumentu, es arī uzskatīju, ka pāragri būtu ieviest šāda veida instrumentu un ka tā vietā, lai radītu riskus, ka privātie subjekti, kuri, iespējams, vēlēsies sniegt šo pakalpojumu, varētu arī ļaunprātīgi izmantot informāciju, kura būs pieejama un kura varētu tikt izmantota arī citādiem mērķiem, vajadzētu nodrošināt, ka tieši valsts uzņemtos izveidot struktūru, kura nodrošinās kopīgā klientu izpētes rīka pakalpojuma sniegšanu. Jo, ja sniedz privātpersonas, tas neizbēgami novedīs pie situācijas, ka attiecīgo pakalpojumu vēlēsies nodrošināt vairāki subjekti.

Minētās iespējamās konkurences dēļ varētu rasties situācija, ka attiecīgā pakalpojuma sniedzēja konkurenti varētu būt ieinteresēti to rīcībā esošo informāciju izpaust bez pietiekama pamatojuma, lai tādējādi noturētu iespējami augstu klientu izpētes rīka abonentu bāzi.

Valstij nav un nevar būt savu biznesa interešu. Tas savukārt minimizētu iespējamu nesankcionētu informācijas apstrādi un izpaušanu trešajām personām. Turklāt, tā kā valstij nav savu biznesa interešu, kopīgā klientu izpētes rīka nodrošināšanai tā nevarēs noteikt nepamatoti augstu maksu. Proti, kopīgā klientu izpētes rīka izmantošanai likuma subjektiem būtu nepieciešams segt tikai šāda rīka funkciju izpildei nepieciešamās administratīvās izmaksas. Līdz ar to šāds rīks likuma subjektiem būtu lētāks un vieglāk pieejams.

Vienlaikus rīka nodošana valsts rīcībā skaidrojama ar to, ka rīka izveide pēc būtības likuma subjektiem ir nepieciešama valsts noteikto prasību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpildei. Līdz ar to tikai pamatoti būtu, ja pati valsts nodrošinātu likuma subjektiem šādu kopīgu klientu izpētes rīku, piemēram, nodotu rīka funkcijas Finanšu izlūkošanas dienestam. Turklāt rīka funkciju nodošana Finanšu izlūkošanas dienestam vairs neradītu nepieciešamību likuma 7.2 panta devītajā daļā paredzēt regulējumu Finanšu izlūkošanas dienesta tiesībām piekļūt šai informācijai. Turklāt, tā kā rīka pakalpojumu nodrošinātu valsts, vairs nebūtu nepieciešamības pēc sarežģīta licencēšanas procesa.

Tāpat nav arī pamata specifisku prasību noteikšanai Datu valsts inspekcijai attiecībā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma izpildi, jo tajā minētie Datu valsts inspekcijas pienākumi un tiesības principā dublējas ar Fizisko personu datu apstrādes likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par fizisko personu datu aizsardzību un šādu datu brīvu apriti noteiktajām prasībām.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, uzdodot par pienākumu, ka valsts izveido un uztur vienotā kopīgā klientu izpētes rīka pakalpojuma sniegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Zakatistova kungs komisijas vārdā vēl vēlas ko piebilst?

A. Zakatistovs. Jā, pāris lietu.

Tiešām darba organizācija komisijā bija ļoti detalizēta un pedantiska. Un šī priekšlikuma sakarā tika izpētīta starptautiskā pieredze, un ir tā, ka nekur citur pasaulē šāda veida risku analīzes rīka nav valsts ziņā. Uz īsu brīdi to bija izmēģinājusi Singapūra, taču ātri saprata, ka tas nedarbojas.

Līdz ar to, ņemot vērā starptautisko pieredzi un neskaidrības, kā tas varētu funkcionēt Latvijā, netika atbalstīts šis priekšlikums. Lūdzu Saeimu neatbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 22, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir labskanības... redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 25. – finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir par slēgtā rīka darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir labskanības dēļ. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 27. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Par atvērtā kopīgā klientu izpētes rīka nevajadzību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 28. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 29. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 30. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 31. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Definē, kādā veidā darbosies atvērtais un slēgtais klientu izpētes rīks.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 32. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 33. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 34. – deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tur bija pārpratumi par to, kādā veidā vajadzētu darboties atvērtajam klientu izpētes rīkam. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 36. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Par informācijas apmaiņas regularitāti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 37. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Par atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka nevajadzību. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 39. – deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Precizē kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja pienākumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 42. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Tas ir saistīts ar to, kādā veidā tiek dzēstas un labotas kļūdas, ja tādas ir parādījušās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 45. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Par procedūrām, kādas ir patiesā labuma guvēja noskaidrošanai un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību, – tiek aprakstīts, kādā veidā šis process notiek. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 46. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par šo pašu jautājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 47. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par patiesā labuma guvēja definēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 48. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Turpina jautājumu par patiesā labuma guvēja definēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 50. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Par juridiskās personas pienākumiem atklāt savu patieso labuma guvēju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 51. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Turpinās patiesā labuma guvēja stāsts un definīcija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 52. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums. Par darījumu uzraudzību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Šis ir saprātīgs priekšlikums un paredz to, ka likuma subjekta klients, vai tas ir, piemēram, grāmatvedības uzņēmuma klients, vai tas ir bankas klients, ar kuru darījuma attiecības ir izbeigtas, piemēram, banka pasaka – jūsu konts tiek slēgts vai tāds un tāds maksājums netiek veikts –, tad šādi klienti ir tiesīgi sniegt sūdzību, tātad vērsties attiecīgā likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijā, lūdzot izvērtēt, vai likuma subjekta pieņemtais lēmums par darījumu attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu ir pamatots. Tas ir, man liekas, pilnīgi normāls lēmums un dod klientiem sava veida aizsardzības mehānismu arī pret likuma subjektu patvaļu.

Ļoti svarīgi piebilst, ka šīs sūdzības mehānisms nekādā gadījumā neuzliek nekādu pienākumu likuma subjektam rīkoties šā vai tā. Tā vienkārši ir iespēja, teiksim, sūdzēties sava likuma subjekta uzraugam – vai tā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vai grāmatvežu asociācija, vai notāru... un tā tālāk. Vienkārši, ja ir sūdzības, tad ir radīts mehānisms.

Tas ir ļoti saprātīgs priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Zakatistova kungs, komisijas vārdā...?

A. Zakatistovs. Komisijā šis jautājums tika padziļināti izskatīts, un atkal saku – padziļināti. Paldies Rancāna kungam.

Attiecības starp klientu un banku ir civiltiesiskas attiecības, un valsts nevar kļūt par arbitru starp personu un banku. Datu valsts inspekcija izskaidroja, kādas ir tiesības... iespējas šobrīd cilvēkiem, izmantojot esošo likumdošanu, aizstāvēt savas tiesības.

Šis tika noraidīts. Lūdzu Saeimu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputāta Gata Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 36, pret – 39, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 53. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums. Priekšlikums piedāvā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai izstrādāt vadlīnijas par iegūstamās papildinformācijas iespējamiem veidiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 54. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 54. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par procesiem, kas saistās ar klientu padziļinātu izpēti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 55. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Par klientu identifikācijas procedūru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 56. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Par vienkāršotu klientu izpētes sistēmas darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Ļoti garš priekšlikums, es atvainojos.

57. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 59. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums. Par Finanšu izlūkošanas dienesta tiesībām un pienākumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, ka Finanšu izlūkošanas dienestam, izdodot savus rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, motivācijas sadaļā ir jāatspoguļo plašāk apsvērumi, kas pamato konkrētai personai piederošu finanšu līdzekļu iesaldēšanu. Tas ir tātad... jo pašreiz tie Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi satur tikai tādu formālu pamatojumu. Tā motivācija lielākoties sastāv no vispārīgām norādēm: "iespējama saikne", "aizdomas"... Un tas savukārt ierobežo šo personu, kuras tiesības tiek aizskartas, līdzekļu iesaldēšanas gadījumā aizstāvēt īpašumtiesības, jo tā persona nezina tagad, par kuru epizodi, iespējams, pēdējo 10 gadu laikā vai pēdējo 15 gadu laikā... kurš darījums, kura transakcija tagad ir iedegusi tās zaļās lampiņas Finanšu izlūkošanas dienestā... uz kuru epizodi viņam tagad jāgatavo aizstāvības materiāli, pierādījumi, ka tā nauda nav nelegāli iegūta.

Tā ka, es domāju, pilnīgi saprātīgs priekšlikums, jo mums jādomā... Saprotiet, mums jādomā par to situāciju, kas radīsies pavisam drīz, kad daudzi no šiem ierosinātajiem kriminālprocesiem un daudzi arī no šiem Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumiem tiks apstrīdēti Eiropas tiesās. Tad Latvijai būs problēmas, tad mums būs lieli sodi no Eiropas, visticamāk. Tad es aicināšu deputātus meklēt, teiksim, vainīgos vai nu Finanšu ministrijā, vai Finanšu izlūkošanas dienestā.

Mums ir jādomā kā tiesiskā valstī, mēs nedrīkstam visus saukāt par zagļiem vai naudas mazgātājiem, vai kā. Mums ir jādomā, kā mēs nodrošinām arī šīs elementārās cilvēktiesības, jo visos šajos gadījumos valstij ir pienākums pierādīt, ka nav bijuši noziedzīgi nodarījumi. Citos gadījumos tad, ja netiek pierādīts, nu, tad valstij rodas problēmas. Tad ir, piemēram, jāmaksā tie paši seši procenti par aizturēto naudu, iesaldēto naudu no, visticamāk, valsts budžeta. Nu, un šīs Eiropas tiesvedības...

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Man ir radies iespaids, ka, strādājot ar Finanšu izlūkošanas dienestu... Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir radies tāds iespaids, ka ļoti bieži šis algoritms, ko, iespējams, izmanto Finanšu izlūkošanas dienests, mēģina rast un atrod kaut kāda veida pārkāpumu (un ir runa par kaut kādu netīro naudu), atgādina... Pieņemsim, ka tie algoritmi ļoti bieži ir tikpat prasti, kādi tie ir feisbukam.

Nesen bija ļoti spilgts piemērs par algoritmu izmantošanu sociālajā tīklā. Māra Zālīte bija uzrakstījusi tādus stiprinošus vārdus Krišjānim Kariņam, un tad šis algoritms bija "Zālīti" iztulkojis kā weed, kas tulkojumā ir ‘zāle’, un "Kariņu" iztulkojis kā war, kas ir ‘karš’. Aicinājums uz vardarbību. Tas tika izdzēsts no feisbuka, un tur bija bans.

Ļoti līdzīgi gadījumi, es esmu pārliecināts, ir jau notikuši Znotiņas pārvaldītajā Finanšu izlūkošanas dienestā. Tās ir manas domas.

Šeit ir 59. priekšlikums. Deputāts Eglītis piedāvā pavisam vienkāršu, elementāru lūgumu no Finanšu izlūkošanas dienesta. Dārgie deputāti, manuprāt, šis dienests nav kaut kāds Svētais Grāls, kuram nedrīkst jautāt, kuram nedrīkst neko pārmest un kurš dzīvo savā kaut kādā īpaši aizsargātā rezervuārā, un tad vienkārši nauda tiek pa labi un pa kreisi saldēta ciet. Respektīvi, deputāts piedāvā, ka Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumam par līdzekļu iesaldēšanu ir jāatspoguļo izvērsts pamatojums, kas ir par pamatu Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajam rīkojumam. Manuprāt, ļoti loģiska lieta, lai tad Finanšu izlūkošanas dienests arī paskaidro, par ko cilvēks ir, iespējams, noziedzies.

Tas ir tas pats iepriekšējais... Gatis Eglītis runāja par 52. priekšlikumu, kur balsis tikko sadalījās 39 pret 39, par to, ka būtu iespējams uzzināt, kāpēc tev banka aizver ciet kontu, ka tev ir tiesības to zināt. Manuprāt, šis mākslīgais slepenības plīvurs, aizbildinoties ar drošību entajā mega pakāpē, neiztur nekādu kritiku. Finanšu izlūkošanas dienests tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu. Manuprāt, prasīt paskaidrojumu vismaz paskaidrojošā tekstā – nevis kaut kāda veida copy/paste atsauces, bet konkrētas lietas – ir tikai un vienīgi loģiski un sakarīgi.

Līdz ar to es lūgtu deputātiem atbalstīt šo 59. priekšlikumu. Es arī priecājos par to, ka ir pārsūdzības mehānisms... ir jau mēģināts iestrādāt, ka tu vari pārsūdzēt Finanšu izlūkošanas dienesta iespējamo, nu, nepareizo lēmumu, jo līdz šim tāda iespēja nav bijusi.

Tātad sāksim solīti pa solītim, kolēģi! Es lūgtu atbalstīt šo paskaidrojošo elementu par to, ka Finanšu izlūkošanas dienestam būtu jādod kaut kāda veida izvērstāks risinājums, jo šis algoritms, ko es esmu sapratis, kā to prezentēja arī pati Znotiņas kundze komisijā, ir apejams. Un ir ļoti iespējams savilkt līdzības ar Māru Zālīti un Krišjāņa Kariņa atbalsta tekstu, kur ir konstatēta naida runa, kaut gan doma bija pilnīgi par kaut ko citu.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt Eglīša kunga priekšlikumu un aizdomāties par to, kādu politiku šos pēdējos divus gadus mēs akceptējam, atbalstām un ieviešam, pie kādām sekām, ekonomiskajām sekām, tā jau ir novedusi. Es savā iepriekšējā uzstāšanās reizē citēju Fiskālās disciplīnas padomes citātu par to, kāds ir rezultāts tautsaimniecībā.

Tas, kas mani šokē (bet, iespējams, tas tikai man liekas šokējoši), ir Znotiņas kundzes komentārs "Delfos". Es tagad to nocitēšu un lūdzu jūs aizdomāties, tāpēc ka mēs visi kopumā vai vairākums no mums, kas tagad balsos pret Eglīša kunga priekšlikumu, diemžēl ļāvām arī turpināt realizēt tieši šādu instrumentu izmantošanu.

Un tā. Citāts no Znotiņas kundzes uzstāšanās "Delfos": "Vai jūs tiešām domājat, ka konkrēti tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu... izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori un tiesneši – pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi ir tik vienoti noziedzīgi iecerējuši novest Latvijas budžetu līdz izsīkumam?"

Tad man ir jautājums, kāds ir mērķis visām šīm aktivitātēm, kas tagad notiek? Papildināt valsts budžetu, realizējot konfiskāciju un izmantojot šo likumu un citus normatīvos aktus par aizsegu cīņai ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem?

Padomājiet un atbalstiet, lūdzu, Eglīša kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Es vēlētos tā drusku plašāk izteikties gan par deputāta Eglīša priekšlikumu, gan kopumā par visu šo kontekstu, arī par to, kas notiek mūsu valstī aiz šī finanšu sektora kapitālā remonta lozunga.

Tātad mums Finanšu izlūkošanas dienests ir pieņēmis lēmumu par, ja es tagad nemaldos, vairāku simtu miljonu eiro iesaldēšanu. Tas, ko te ir svarīgi saprast, – ka runa nav par naudu, kura sākusi ceļot caur mūsu valsti vai uz mūsu valsti pēc tam, kad tika pieņemti visi tie lēmumi par finanšu sektora kapitālo remontu un tā tālāk.

Runa ir pārsvarā par tā saucamo mantojumu, proti, par tiem līdzekļiem, ko mums tā vai savādāk uzticēja tie ārvalstu uzņēmēji tad, kad gan mūsu valsts, gan privātais sektors, pirmām kārtām, protams, privātais sektors, aktīvi sevi reklamēja par naudas tranzīta pakalpojumiem. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tās politiskās partijas, kuras tai laikā bija pie varas, ir tās pašas partijas, kuras tagad runā par īstenoto finanšu remontu un to, ka Latvijā nav vietas tā saucamajai austrumu netīrajai naudai un tā tālāk, – tās pašas partijas, vēlreiz, kuras faktiski piesedza visu to naudas finanšu tranzītu cik tur gadus iepriekš. Tas ir punkts viens, kolēģi.

Kā notiek šī naudas iesaldēšana? Faktiski, kā saka, bez izmeklēšanas un tiesas. Pietiek vien ar aizdomām. Ne Finanšu izlūkošanas dienestam, ne policijai nav nekādi jāpierāda, kas tas bija par noziegumu, kur tas noziegums noticis, kas ir cietusī persona un tā tālāk. Tātad par pilnīgi nespecificētu noziegumu pietiek vien ar aizdomām un to, ka šīs naudas īpašnieks nevar to pierādīt.

Praksē tas bieži notiek...

Es lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Uzstāšanas laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Praksē tas notiek, ka bieži, tā teikt, pilsētā runā, ka kādam ārvalstu naudas īpašniekam prasa pierādījumus par ne tikai naudas, bet vispār komercdarbības vēsturi un izcelsmi par kādiem 10–20 gadiem iepriekš. Tad, kad, piemēram, viņš tos dokumentus iesniedz... tas varētu būt uz, nu, tūkstošiem lapu, un, protams, tas nebūs latviešu valodā, jo tā uzņēmējdarbība nenotiek Latvijā, viņam norāda uz to, ka, lūk, tas nav valsts valodā – lūdzu, iesniedziet valsts valodā. Viņš sāk to tulkot, tos vairākus tūkstošus, ja ne desmitus tūkstošu lapu. Kamēr viņš tulko, viņam paziņo, ka jūsu laiks (cik tur – 10 vai 15 dienas) ir beidzies – viss, jūsu nauda ir arestēta. Tātad šeit nekāda tiesiskuma absolūti nav!

Līdz ar to, kolēģi, tās sekas tam, kas notiek tagad šī finanšu remonta aizsegā, – tās sekas ir katastrofālas mūsu valsts tēlam vairākus desmitus gadu uz priekšu. Katastrofālas mūsu reputācijai, mūsu valsts tēlam!

Tālāk, kolēģi. Un tagad pats svarīgākais. Ja mēs uzdosim jautājumu – ar ko tad tas viss beigsies? Un te var nojaust, tai skaitā no Znotiņas kundzes paziņojumiem, intervijām un tā, ka viņa uzskata un cenšas jūs pārliecināt par to, ka tas viss beigsies ar to, ka tiks konfiscēti vairāki simti miljoni un visa tā nauda aizies valsts budžetā, kur jūs, cienījamie kolēģi, varētu ar šo naudu rīkoties, jūs tiekat maldināti, kolēģi. Ja jūs rūpīgāk izanalizēsiet to, ko saka tādas starptautiskas institūcijas kā Pasaules Banka, kura izstrādāja konceptuālu ietvaru visam tam, kam tagad seko Finanšu izlūkošanas dienests, tad jūs skaidri redzēsiet, ka tie noteikumi saka: ja valsts, kurā ir noticis noziegums, pieprasīs šo naudu atpakaļ, tad mums ir pienākums šo naudu arī atdot.

Līdz ar to tas, kas notiks pēc visas šīs, tā teikt, bakhanālijas, ir tas, kā jau arī nesen noticis ar Ukrainu. Jūs varbūt atceraties, kad tika konfiscēti arī pavisam ne mazi līdzekļi no kaut kāda nozieguma, kas it kā noticis... un it kā tika atmazgāta nauda no Ukrainas, Ukraina pieprasīja šo naudu atpakaļ un arī saņēma. Tad iedomājieties, ka pēc visa tā, pieņemsim, Finanšu izlūkošanas dienests konfiscēs, policija arestēs... konfiscēs naudu, sakot, ka it kā noticis noziegums, pieņemsim, Krievijā. Un Krievijas valdība pateiks, ka, nu, ja jau pie mums ir noticis noziegums, tad, lūdzu, atdodiet naudu mums atpakaļ... un Baltkrievija, un tā tālāk. Tad es baidos, ka tas, ar ko viss beigsies, visi tie skandāli un tā tālāk, ir tas, ka šī nauda tiks atdota Krievijas, Baltkrievijas un citu austrumu valstu valdībām, tā nonāks šo valstu budžetā. Tas tālu nav jāmeklē. Piemēram, varbūt jūs atceraties, kolēģi, ka, balstoties uz informāciju, kuru, visticamāk, ir sniedzis... mūsu valdība... Baltkrievijas esošais de facto prezidents Lukašenko ir uzsācis savu politisko oponentu kriminālvajāšanu. Tas tikai viens piemērs.

Tātad es jūs, kolēģi, aicinu nopietni padomāt par to, kas notiek zem šā lozunga, un šo ļoti pieticīgo un saprātīgo priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Protams, man būs grūti mainīt viedokļus, kuri ir izveidojušies laika gaitā.

Bet es varu pateikt tikai vienu, ka Finanšu izlūkošanas dienests dara savu darbu, ka Latvija mēģina rāpot ārā no bedres, kurā daudzu gadu garumā veiksmīgi nokļuvām. Un mums nevajag domāt, ka mēs esam uzlabojuši faktus, bet ka mums pasaules finanšu institūcijās uzticas. Uzticība vēl būs jānopelna.

Mēs, protams, varam katru gadījumu vērtēt, skatīt, domāt, ka tur varbūt ir kaut kas ne tā, bet ne tā ir bijis iepriekšējos gadus. Šobrīd tās institūcijas, tie darbinieki cīnās par to, lai mēs kā valsts varētu atgūt savu reputāciju pasaules finanšu tirgū. Jo finanses ir globāls bizness, tas nav Brīvdabas muzeja jautājums, tas nav Brīvdabas muzeja kases jautājums. Te ir jautājums par globālu biznesu, kurā mēs piedalāmies. Un, ja mēs piedalāmies, tad mums jāmāk arī uzvesties.

Ja mēs iedomājamies, ka mēs varam darboties pēc mūsu noteikumiem, pēc Jēkaba ielas noteikumiem, nekas labs nebūs.

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mēs ļoti labprāt paklausītos tālāk par Jēkaba ielas noteikumiem, kuri ir zināmi Bondara kungam, bet nav zināmi pārējiem deputātiem, kuri nav iekļauti šajā slepenajā klubiņā. Mēs nezinām, kas tie par tādiem interesantiem noteikumiem. Vispār jau pēc būtības Saeima kā likumdevējs... Saeimai ir jāseko augstākajiem standartiem un nav jānolaižas līdz tādam ielu bandu līmenim, tāpēc gribētos tiešām uzzināt vairāk par šo vārdu savienojumu.

Bet, ja mēs runājam par Znotiņas kundzes pilnvarām, tad pilnīgi droši jāsaka, ka, pievienojoties kolēģiem, kuri aicina atbalstīt šādu priekšlikumu par pienākumu motivēti skaidrot šos iemeslus, es gribētu atbildēt uz dažiem kolēģu jautājumiem. Varbūt tie bija retoriski, bet atbilde man ir, esmu arī dzirdējusi Znotiņas kundzi konsultējam, piemēram, zvērinātus advokātus, un ļoti daudzi advokāti, kuri ir apmeklējuši šos kvalifikācijas celšanas kursus, var apliecināt, ka Znotiņas kundze ļoti dedzīgi dara savu darbu, strādā ļoti aizrautīgi un varbūt reizēm pārāk aizrautīgi, jo pirms dažiem gadiem, prezentējot savas struktūrvienības darbu un konsultējot advokātus, kā viņiem būtu jāpēta savi klienti caur Google, caur... es citēšu šobrīd, "čujs, ņuhs un poņa"... Es nezinu, kā to pārtulkot latviešu valodā, bet tā Znotiņas kundze teica.

Tātad Znotiņas kundze paskaidroja, ka šogad (tas bija pirms vairākiem gadiem) viņa esot iesaldējusi 100 miljonus tā saucamās netīrās naudas, bet nākamgad viņai esot plāns 300 miljonus iesaldēt. Tātad es saprotu, ka ideja ir tieši par kvantitāti, nevis tiešām par izmeklēšanu, par apstākļu noskaidrošanu. Šeit ir jautājums par kaut kādu piecgades plānu sasniegšanu, un tas, manuprāt, tik tiešām ir absolūti nepareizi, tā ir nepareiza pieeja.

Varbūt, ja tas bija tāds, nu, pārspīlējums no Znotiņas kundzes puses, lai gan mēs redzam, ka tas nebūt nav pārspīlējums, viņa ir sasniegusi savus mērķus, bet jautājums ir tieši tā... Ja, piemēram, policists uzstāda sev mērķi ievākt sodos, vienalga, par ko, konkrētu summu, piemēram, miljonu, viņš ies un vāks tos sodus, bet, vai pēc tam cilvēki, pārsūdzot šos sodus, neparādīs tam policistam, ka viņam tomēr nav bijusi taisnība, – tas gan ir liels jautājums.

Tāpēc, kolēģi, es ļoti, ļoti aicinu visus un arī opozīciju saņemties, arī visus SASKAŅAS kolēģus tiešām nobalsot un nobalsot "par" šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Arī es sliecos atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit runa ir... Pareizi jau Bondara kungs minēja, ka runa ir par finanšu institūciju uzticību, starptautisko uzticību. Tas ir ļoti pareizi. Un, dzenoties pēc šīs starptautiskās uzticības, mums ir jāatrod balanss uzticībai arī no uzņēmējdarbības, no biznesa. Ja veidojas situācija, ka šobrīd, pat nerunājot par lielajiem uzņēmumiem, kas ir daudzmiljonu uzņēmumi, kuri pamet Latviju... Mēs redzam, ka šie starptautiskie uzņēmumi atrod vietu Lietuvā, Polijā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un turpina darbību... Es domāju, tajā brīdī mēs šajā uzticības un konkurētspējas balansā ļoti zaudējam. Ir tie nelielie notikumi, kas ir, nu, tieši naudas iesaldēšana, un ir šie lielie gadījumi, kur uzņēmēji nesaprot, kas tad īsti ir noticis. Tiek minēti skaitļi simtiem miljonu apmērā, kas Latvijā tiek iesaldēti.

Jāievieš arī uzticība pret uzņēmējiem. Uzņēmējam ir tiesības zināt, par ko, kāpēc viņam naudas resurss tiek iesaldēts. Globāli, lieli uzņēmumi, kuriem ir simtiem... kuriem ir miljoniem vai cita apjoma apgrozījumi, es domāju, neies riskēt ar savu biznesu, verot vaļā kontus valstī, kurā var gluži vienkārši vienā dienā uz aizdomu pamata – uz aizdomu pamata! –, bez paskaidrojumiem aizvērt ciet kontu, ja citās turpat blakus esošajās valstīs šādu problēmu nav.

Bet tas, kas šobrīd notiek... Es domāju, pie kolēģiem deputātiem gan jau ir vērsušies vesela virkne uzņēmēju ar šādiem jautājumiem. Viens ir, ka tie ir lieli uzņēmēji – vai tie ir lauksaimniecības, vai tie ir tranzītuzņēmēji, vai dažnedažādas nevalstiskās organizācijas, kas pievērš uzmanību šiem jautājumiem, minot konkrētus piemērus –, bet šobrīd tie jau ir arī mazi uzņēmēji, kuri gluži vienkārši ir neizpratnē par kontu slēgšanu. Tos galīgi nevar nosaukt par lieliem uzņēmumiem. Tie ir pārsimts tūkstoši apgrozījuma. Savā ziņā var viņus arī saprast, kāpēc tā situācija tāda ir izveidojusies.

Tiešām Finanšu izlūkošanas dienesta pārspīlētā pieeja šiem jautājumiem... Jo kā gan citādi man vērtēt cilvēku, kurš vada šo organizāciju, kurš var atļauties pateikt, ka mums ir vesels reģions, kur ļoti daudz cilvēku nodarbojas ar noziedzīgām darbībām, minot... Manā uztverē, tas ir ļoti aizvainojoši šiem cilvēkiem, kas savā ziņā mēģina kaut kādā veidā izdzīvot. Aizbrauciet, paskatieties attālākos nostūros, kā cilvēki dzīvo. Ja tur sāk ar dažādiem... Vēl papildus visām dzīves problēmām, izaicinājumiem, kas ir, no finanšu institūcijām sāk nākt viņiem virsū un prasīt dažādas atskaites – manuprāt, kolēģi, tas ir murgaini un nepieļaujami. Arī es esmu starp tiem deputātiem, kas uzskata, ka šim finanšu kapitālajam remontam ir jāveic kaut kāda veida revīzija, jo šajā tieksmē cīnīties... kā Bondara kungs pareizi minēja, cīņā par starptautisko reputāciju mēs aizmirstam par uzņēmēju interesēm, kaut kādām jēgpilnām interesēm, par uzņēmēju vēlmi pēc normālas biznesa vides.

Lai ne tikai ierēdnieciskie, dažādi birokrātiskie līkloči, kas viņus rausta ikdienā, bet arī šie finanšu sadarbības partneri, bez kuriem viņi nevar vispār dzīvot... Arī tie viņus sāk mocīt un dzīt zemē iekšā. Finālā jau cilvēki vienkārši aiziet prom no... vai pamet valsti, vai arī gluži vienkārši, ja tie biznesi ir mazāki, aiziet pilnībā ēnu ekonomikā. Un tur nu Znotiņas kundzei pēc tam būs lielais jautājums, kā mums viņus dabūt atpakaļ.

Šeit mēs lūdzām viņu, lai viņa strādā, bet lai arī paskaidro, kāpēc pieņem šādus lēmumus.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Skaņas pārrāvums.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

Ceru, ka (Skaņas pārrāvums.)... var dzirdēt. Jā.

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es dzirdu. Es vēršos pie saviem kolēģiem Saeimā ar lūgumu saprast, ka tūlīt mēs skatīsim 60. priekšlikumu.

60. priekšlikums ir par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtību. Tas ir komisijā atbalstīts. Jā, es dzirdu par individuāliem trūkumiem. Jā, es dzirdu par to, ka atsevišķi cilvēki ir skarti finanšu pārbūves... sistēmas pārbūves rezultātā. Taču tas, ko es dzirdu, ir tikai atsevišķi gadījumi. Mums kā likumdevējam ir jādomā par sistēmu kopumā un sistēmisku pieeju pie lēmuma.

Atbalstiet, lūdzu, 60. priekšlikumu, kur sistēmas ietvaros tiek pateikts, kādā veidā rīkojumu apstrīdēšanas kārtība notiek. Šis nav jautājums par Znotiņas kundzes temperamentu, šis nav jautājums par atsevišķiem indivīdiem. Šis ir jautājums par sistēmu. Un sistemātiski Latvijas situācija un Finanšu izlūkošanas dienesta darbība ir bijusi vērtēta un atzīta par labu esam. FATF, tas ir, Financial Action Task Force, eksperti ir skatījušies un komisijai bija uzrakstījuši vēstules, sistemātiski analizējot, kā notiek finanšu izlūkošana Latvijā. Par spīti, iespējams, Znotiņas kundzei, vai vienalga kā, bet sistēmā nav trūkumu.

Tas, ko mēs esam mācījušies (un 60. priekšlikumā tas ir ietverts), – ka pārsūdzēšanas iespējas ir un tās tiek arī zināmā veidā definētas. Mums kā likumdevējam ir jāskatās uz sistēmiskiem aspektiem un jāpaceļas pāri ad hominem uzbrukumiem atsevišķiem cilvēkiem par viņu temperamentu. Un šajā sakarā bija... Komisijā bija pilna vienprātība no nozares ekspertiem, no Ģenerālprokuratūras, no Latvijas Bankas, no Finanšu ministrijas, no nozares asociācijas, ka esošā sistēma ir uzlabojama tieši ar pārsūdzēšanu, bet tā ir efektīvs veids, kā iet uz priekšu mums kā finanšu sistēmas pakalpojumu saņēmējiem.

Lūdzu, pacelsimies pāri individuāliem apvainojumiem vai individuālai nepatikai, kas diemžēl parādījās arī komisijas sarunu laikā... un, nu, salīdzinoši emocionālas runas bija no visām pusēm. Šis nav jautājums par indivīdiem, šis nav jautājums par to, kurš kuram patīk vai nepatīk. Šis ir jautājums par Latvijas finanšu sistēmu, un tā finanšu sistēma šobrīd ir atzīta par labu esam un papildināma ar izlūkošanas dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtību, par kuru mēs lemsim tūlīt 60. priekšlikumā. Tas tika atbalstīts komisijā.

Lūdzu, noraidiet šo, nu, nedaudz emocionālo piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim debatēs otro reizi. Eglīša kungs, jums vārds debatēs otro reizi.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Nu, ziniet, man ļoti nepatīk liekulība, un es tūlīt izskaidrošu, kur es to liekulību saredzu šajos jautājumos. Tātad premjera partija īpaši ir uzņēmusies šo karogu par finanšu sektora kapitālo remontu, un es tur redzu visādas pretrunas. Es ātri ieskicēšu.

Pirmais. Mums joprojām nav īsti skaidrs, kas notika ar premjera ģimenes, teiksim, Skolas ielas 2 darījumu. Kam tika pārdots? Kāpēc tika izmantots īpašs ofšors? Vai te nebija nodokļu optimizācija un tā tālāk?

Otrais. Mūsu finanšu ministrs ir trīs gadus bijis viceprezidents "Trasta komercbankā", kas Rīgā ir ar ļoti, ļoti sliktu slavu attiecībā uz šiem jautājumiem, ko mēs šodien izskatām.

Trešais. Valdis Dombrovskis ļoti ilgu laiku bija valdības vadītājs, un tieši viņa laikā būtībā uzplauka viss šis nerezidentu bizness. Par to, starp citu, pirms kāda laika rakstīja arī investigative journalists, un par to Jemberga bija ļoti satraukusies, ka to izlasīs kāds Latvijā, bet tie žurnālisti bija nonākuši pie secinājuma – nu ko tad, Valdi Dombrovski, Eiropā tu saki, ka mums te viss ir slikti, bet tavā laikā arī uzplauka šis bizness šeit. Un, jā, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs mums atveda uz Latviju daudz zināmo Antonovu... Nu es redzu liekulību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. (Pauze.)

Tātad tehniskais pārtraukums – 15 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā". Debates par 59. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Nedaudz reflektējot gan uz Zakatistova kunga teikto, gan arī uz citu kolēģu, kas iebilst, teikto, – šis priekšlikums tieši ir sistēmisks. Man liekas, ka tā nesaprašanās un tā problemātika, par kuru pārvēršas finanšu sistēmas kapitālais remonts un kura vainagojas ar to, ka patiešām mums ir gan zaudētas investīcijas (tajā skaitā nepārdomātas un haotiskas rīcības dēļ), gan arī konkurētspēja ir samazinājusies vairākiem, teiksim tā, blokiem. Ir jāsaprot, ka tautsaimniecība neeksistē atsevišķi un atrauti no kopējās vides. Finanšu sektora pieejamība, izpratne par to, ka procesi notiek caurspīdīgi un saprotami, ir ļoti būtiska sastāvdaļa. Un šis priekšlikums tikai nosaka, ka personai, pret kuru tiek izdots nelabvēlīgs administratīvais akts un kuras īpašuma tiesības ir ierobežotas, ir tiesības un valsts pārvaldes amatpersonai ir pienākums paskaidrot un pamatot savu lēmumu.

Līdz ar to nevis individuāli un subjektīvi viedokļi ir par pamatu šī priekšlikuma atbalstīšanai, bet tieši sistēmiska pieeja un atbildība gan sabiedrības priekšā, gan arī cieņa pret cilvēku skartajām tiesībām. Arī attiecīgi, ja viņiem ir pienākums, tad viņiem tas pienākums ir jāzina, par ko viņiem ir jāatbild.

Tāpēc, manā uztverē, šis priekšlikums ir loģisks, saprotams, sistēmisks un padara spēles noteikumus skaidrākus un saprotamus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir tiešām, kā viens no runātājiem teica, ļoti pieticīgs un mierīgs priekšlikums. Tā nav nekāda pilnīgi jauna, nezinu, taktika vai kā tamlīdzīgi. Vienkārši tiek lūgts bišķiņ paskaidrot – par ko. Tā nav raķešzinātne, tās ir tiesības zināt savas tiesības, nevis tā, ka kāds tādā melnā paltrakā tev ar burvju nūjiņu vienkārši aizslēdz ciet pieeju tavai naudai. Tas ir viens. Vienkārši paskaidrot... dodiet iespēju paskaidrot!

Mārtiņ Bondar, es klausījos un nevarēju atkal kārtējo reizi noticēt, ko jūs sakāt. Jūs taču vadījāt banku pats! Jūs taču pats vadījāt banku! Šis priekšlikums ir par to, ka lūdz paskaidrot, par ko ir iespējamais pārkāpums. Mārtiņ Bondar, lai nu ko... lai no kura es to dzirdētu, bet ne jau no iepriekšējā, nu, bankas vadītāja. Tas ir ļoti atbildīgs un liels postenis.

Par Znotiņas kundzi. Pat nezinu, no kura gala lai sāku. Varbūt par daudz cieņas šajā gadījumā – par likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" – ir runāt tikai un vienīgi par vienu personu, bet diemžēl šī persona šobrīd arī ir tā atbildīgā persona, kas principā, veidojot vakardienu, veidos arī rītdienu. Vismaz vēl gadu Znotiņas kundzei ir pilnvaras rīkoties Finanšu izlūkošanas dienestā... amatā kā līdz šim.

Kolēģi, es lūdzu... un runāju tikai tāpēc, lai vairāk deputātu šobrīd pieslēdzas, jo, pirms es sāku runāt, bija 75, tagad jau ir 82. Līdz ar to es patiešām lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai varētu saprast, par ko tad ir, pieņemsim, konts slēgts vai nauda arestēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jāpiekrīt Kaimiņa kungam, ka zināmā mērā jau Bondara kungam būtu ļoti labi jāzina, kā finanšu sistēma strādā. Bet, nu, kur nevaru piekrist – ka Mārtiņš Bondars prastu vadīt banku. Tur gan ir publiski redzami pierādījumi, kā tur tas viss ir beidzies. Tāpēc skaidrs, ka varbūt to zināšanu ir pietrūcis, un tas, kā saka, dažreiz līdz izmisumam novedis viņu tur...

Bet šajā gadījumā, protams, šis priekšlikums ir ļoti adekvāts. Ja es būtu sniedzis priekšlikumu, tad tas būtu, teiksim tā, stipri garāks vai tāds stingrāks. Šeit ir tikai norādīts, ka ir jāsniedz, jāatspoguļo izvērsts pamatojums. Manuprāt, tas ir normāli.

Es vispār brīnos. Man, par laimi, nav gadījies... man ir tikai bijis, ka, protams, jānes visādi dokumenti, jāsūta bankām, jāpierāda, ka es kā Saeimas deputāts neesmu zilonis, jāpamato katra sava kustība. Nu, pie tā jau visi ir pieraduši droši vien. Bet, piemēram, tad, kad naudu iesaldē, es vispār brīnos, kā tad persona var pārsūdzēt pēc tam, ja nezina, kāds pamatojums ir bijis, persona pat nezina, par ko ir tas lēmums, administratīvais akts pieņemts. Persona saka: es pārsūdzu, jo uzskatu, ka pēdējos 15 gadus esmu bijis labs cilvēks vai arī labs uzņēmums. Bet skaidrs, ka tas īsti nav vienlīdzīgs sacensības princips, ja to tā varētu teikt, administratīvajā procesā, jo personai ir jāzina, uz ko fokusēties tad, kad tā veic pārsūdzību. Ja būtu kaut vai kāds izvērsts pamatojums, nevis viens standarta teikums, tas jau būtu ļoti labi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt 59. priekšlikumu.

Vakar biju Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, uzrakstīju iesniegumu par vienu no saviem kolēģiem. Man Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā teica, ka viņiem ir ļoti daudz darba, nevajag rakstīt.

Bet atkal no šīs augstās tribīnes skan meli. Mani kolēģi melo. Un vajadzētu jau rakstīt iesniegumu, bet šoreiz aiztaupīšu jūsu laiku, nerakstīšu vēl vienu iesniegumu, lai, tā teikt, aiztaupītu jūsu laiku.

Tā vietā, lai tie mani kolēģi, kuri turpina melot, rūpētos par izglītības sektoru, satiksmes sektoru, tieslietu sektoru, viņi grib vadīt pārējo valsti, jo viņiem nepietiek... jo viņi nemāk tikt galā ar to, kas viņiem uzticēts. Gluži kā pasaule cīnās ar kovidu, mums Saeimā ir jācīnās ar meļiem. Es ceru, ka mēs šo meļu pandēmiju uzvarēsim.

Lūdzu noraidīt 59. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tiešām lūdzu savstarpējās attiecības risināt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vai savstarpējās pārrunās, bet ne no Saeimas tribīnes un lūdzu debatēt par 59. priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Klausoties šīs debates, es saprotu, ka šim priekšlikumam ir aizkulises, par kurām notiek cīņas. Es aicinātu tās nodalīt nost un paskatīties tomēr uz to sistēmisko pienesumu, ko dos šis priekšlikums. Es domāju, ka sistēmiskais pienesums, ko dos šis priekšlikums, ir nozīmīgs un svarīgs, lai tiešām mēs izveidotu pareizu balansu šai uzraudzības sistēmai un padarītu to atbildīgāku. Līdz ar to no savas puses es arī aicināšu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.

Savukārt Bondara kungu es tomēr aicinātu paskaidrot – ko jūs bijāt domājis ar to, ka šai valstij... ir nepareizi, ja tā būs atkarīga no Jēkaba ielas lēmuma. Vai jūs piedāvājat valsts apvērsumu? Vai jūs piedāvājat Satversmes atcelšanu, jo, manuprāt, tieši Jēkaba ielā ir tā vieta, kur lemt visus šos jautājumus. Manuprāt, jūs savā varas koalīcijā esat galīgi atrāvušies no realitātes, ja jūs pat to jau vairs... uzskatāt kā par nepieņemamu principu.

Tāpēc es aicinu būt atbildīgākiem, debatējot par šo, par saviem vārdiem un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Zakatistovs. Jā, kolēģi. Deputāta Gata Eglīša otrā uzstāšanās faktiski skaidri parādīja arī debates, kādas notika komisijas sēdē. Tās bija personīgas un uzbrūkošas. Tas, ko es gribu pateikt, – ka šis likumprojekts nav par Znotiņas kundzes temperamentu. Tika uzskaitīts... premjera ģimene... Šis nav par finanšu ministru vai Valdi Dombrovski. Šis ir par mūsu valsts finanšu sistēmu nākotnē.

Mums ir jālemj sistemātiski. Nu, ja Finanšu izlūkošanas dienests... kādam atgādina situāciju ar Māru Zālīti, tas nav pietiekams pamats, lai mēs šādi – vieglprātīgi – lemtu par sistēmu kopumā.

Lūdzu, atbalstiet 60., nākamo, priekšlikumu, bet šo, lūdzu, noraidiet, jo tas ir balstīts personīgā nepatikā un nav sistemātisks. Šis priekšlikums ir noraidāms. Lūdzu, noraidiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 45, pret – 38, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Zakatistovs. 60. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojuma apstrīdēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies, kolēģi, par iepriekšējo balsojumu.

Es īsi ieskicēšu to vēsturi šim priekšlikumam. Tātad es arī biju iesniedzis uz otro lasījumu līdzīga rakstura priekšlikumu, runājot tieši par to problēmu, ka Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi būtībā nestrādā. Pārsūdzības mehānisms kā tāds it kā ir, bet tas realitātē nestrādā. Tur ir vairāki apsvērumi.

Tajā komisijas sēdē mani tur, teiksim tā, "nomētāja" un "nospārdīja" gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan Finanšu ministrija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, visi. Nu visi pēc kārtas! Es zinu, ka Amerikas vēstniecībai ir vēstule no viena dienesta, Latvijas politiskajai elitei sūdzoties par šiem maniem priekšlikumiem.

Bet tas, kas notika vēlāk, – tas ir interesanti. Komisijā atnāca ģenerālprokurors Stukāns un teica: ziniet, Eglītim ir taisnība, tur ir mums problēmas, mums tas pārsūdzības mehānisms nestrādā. Un tas, ko viņš izdarīja, – Ģenerālprokuratūra atnesa un nolika šo 60. priekšlikuma redakciju un teica: lūk, šis ir mūsu piedāvājums. Tāpēc es gribētu pateikt publisku paldies ģenerālprokuroram par konstruktīvu, saprātīgu rīcību un palīdzību, veidojot šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis ir komisijas priekšlikums. Runa ir tiešām par pārsūdzēšanas kārtību. Tas ir kaut kas jauns šajā visā, un labi, ka tas tā ir. Labi, ka Stukāna kungs pieslēdzās šai tēmai un ir atbalstījis to.

Bet es gribētu vērst uzmanību, visu deputātu uzmanību, uz, manuprāt, ļoti svarīgu niansi. Tātad situācija sekojoša: mēs skatāmies 34. panta, kas ir 60. priekšlikums, otro daļu. Sūdzības iesniedzējs... Situācija ir tāda: "Sūdzības iesniedzējs sūdzību adresē tiesai, bet iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam, kas to kopā ar materiāliem, kuri bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, triju darbdienu laikā nosūta tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur rīkojuma izpildi. Finanšu izlūkošanas dienests likumā noteiktajos gadījumos, nosūtot informāciju izmeklēšanas iestādēm, par to paziņo tiesai."

Savukārt piektā daļa pasaka: "Ja sūdzības izskatīšanas laikā tiesnesis konstatē, ka iesniegtā sūdzība neatbilst šā likuma prasībām vai saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta izdoto rīkojumu uzsākts kriminālprocess un līdzekļiem uzlikts arests, sūdzību atstāj bez izskatīšanas."

Problēma ir sekojoša – kā tas ir dabā? Dabā ir tā, ka Finanšu izlūkošanas dienests – sakām Finanšu izlūkošanas dienests, domājam Znotiņa – pieprasa arestēt, iesaldēt kaut kādus līdzekļus kādam uzņēmumam. Pieņemsim, prokurors dod zaļo gaismu, labi, jā, protams, ir prasība, labi, okay. Finanšu izlūkošanas dienests iesaldē šos līdzekļus un šo visu aizsūta uz policiju. Policijā, saņemot šo lietu, vienkārši automātiski tiek tā lieta padarīta par krimināllietu. Kad tā lieta tiek padarīta par krimināllietu, tā automātiski aiziet uz tiesu, kur tiesnesis saņem sūdzību, kura jau ir kā krimināllieta, kuru nevar izskatīt, un sūdzība netiek pieņemta.

Kolēģi, šis ir otrais lasījums. Es ceru, ka uz trešo lasījumu šī problēma tiks izskausta un tās nebūs. Tas, ka var jau pārsūdzēt Finanšu izlūkošanas dienesta lēmumus – tas ir ļoti labi, bet tas, ka likumprojektā ir šādas, manuprāt, vēl slīpējamas daļas (vēršu uzmanību uz otro un piekto daļu... varbūt juristi šeit var pieslēgties, kas šeit ir) rada tādu precedentu, jo visas lietas, kas iziet no policijas... Nu, es nevaru iedomāties šobrīd nevienu, kas nav ar krimināllietas grifu.

Tātad patiesībā Finanšu izlūkošanas dienests uzreiz rokas mazgā nevainībā, līdzekļi ir iesaldēti, lietu atdod policijai, policija momentāni uzliek krimināllietu, atdod tālāk. Un tas vilciens tā jau strādā ilgu laiku.

Tāpat šāds vilciens arī ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra, tiesa. Tāds pats arī ir Finanšu izlūkošanas dienests, policija, tiesa. No iepriekšējā atbildība tiek ņemta nost.

Šeit ir iespēja to labot. Tā ka uz trešo lasījumu priekšlikumi būs šajā lietā. Es nobalsošu... es pat nezinu, vai nobalsošu "par" vai "pret" šobrīd, jo, lai atstātu atzīmi protokolā un šajā stenogrammā par to, ka šeit ir problēma, es aicinu atbalstīt. Bet uz trešo lasījumu kopējiem spēkiem, es ceru, mēs radīsim risinājumu, jo šeit ir caurums. Tā ka...

Un referentu lūdzu – tikai un vienīgi komisijas vārdā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Zakatistovs. Nav pieprasīts balsojums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Tātad ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Zakatistovs. Mēs pārejam pie sadaļas par likuma subjektu uzraudzību.

62. – zemkopības ministra Gerharda kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā. Un par 7. priekšlikumu jau diskutējām, tā ka...

Sēdes vadītāja. Paga, paga, Zakatistova kungs, – 61.

A. Zakatistovs. 61., jā, es atvainojos, es pārlēcu pāri.

61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 62. – kā es minēju, Gerharda kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Tika izdiskutēts pie 7. priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 63. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Bet faktiski ir tāda dīvainība tajā priekšlikumā. Likuma subjekts ir iekšējie uzņēmumi, kuri uzņēmuma ietvaros... uzņēmumi var viens otru... nevar būt izslēgti no finansēšanas... Un šis ir tikai par likuma subjektu uzraudzību. Līdz ar to tas kāzuss ir tāds, ka likums uzliek par pienākumu pildīt likuma noteikumus uzņēmumiem iekšienē, veicot kapitālsabiedrības... meitas... mātes... pārskaitījumus. Bet to nevar kontrolēt Valsts ieņēmumu dienests. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 43, pret – 14, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Zakatistovs. Pārejot pie risku novērtēšanas.

64. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniskas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 65. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar reputācijas risku novērtēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 66. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Saistīts ar labskanīgumu. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 67. – arī finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Definē savstarpējo informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paskaidro soda naudas apmēru par pārkāpumiem, kā tas ir paredzēts direktīvā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī saistīts ar soda naudām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 76. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Arī saistīts ar soda naudām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gatis Eglītis lūdzis balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 34, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par kārtību, kādā tiek piemērotas sankcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 79. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Par informācijas plūsmu saistībā ar sankciju piemērošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par kopīgā klientu izpētes rīka darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 82. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 83. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 88. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 89. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 89. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Zakatistovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 13. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. maijs.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 17 759 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" turpmāko virzību".

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Tātad tā jau ir ieslēgta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Ja ir iebildumi, lūdzu pieteikties sistēmā. Deputāti nav pieteikušies, tātad varam izskatīt šo lēmuma projektu šajā Saeimas sēdē.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 17 759 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edgars Kronbergs.

E. Kronbergs (KPV LV).

Labdien, godātā sēdes vadītāja un kolēģi! Saeima 2021. gada 15. martā saņēma 17 759 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu", kurā lūgts likvidēt Vakcinācijas projekta biroju.

Šā gada 14. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura norādīja, ka kaimiņvalstīs vakcinācijas biroji nav izveidoti, ka situācija vakcinācijas jomā tur ir labāka nekā Latvijā. Iesniedzējas ieskatā, vakcinācijas process bija jāorganizē Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm esošo resursu un funkciju ietvaros, neparedzot no valsts budžeta papildu izmaksas biroja darbinieku algošanai. Iesniedzēji neatbalstīja Vakcinācijas projekta biroja reorganizāciju, bet gan uzturēja kolektīvā iesnieguma parakstītāju lūgumu biroju likvidēt.

Šā gada 21. aprīlī komisija uzklausīja ģimenes ārstu pārstāvi, kura norādīja uz vakcinācijas organizēšanas procesa neskaidrībām un neprognozējamību. Pārstāve informēja, ka ģimenes ārstu darbs līdz šim nereti ir bijis apgrūtināts, jo plānotās vakcīnu piegādes nav notikušas. Savukārt Veselības ministrijas pārstāvis atgādināja, ka Saeima Vakcinācijas projekta biroju kā atsevišķu struktūru jau ir likvidējusi un ka Vakcinācijas projekta biroja darbinieki darbu turpina Nacionālā veselības dienesta ietvaros. Līdz ar to, Veselības ministrijas ieskatā, iniciatīvas turpmākā virzība ir atbalstāma tikai vakcinācijas procesa uzlabošanas kontekstā.

Komisija, secinot, ka saistībā ar vakcinācijas procesa uzlabojumiem ir nepieciešama tālāka diskusija, nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 17 759 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 17 759 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Vakcinācijas biroja likvidēšanu" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 414 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju" turpmāko virzību".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Ja ir iebildumi, kolēģi, lūdzu pieteikties. Deputātiem iebildumu nav.

Varam izskatīt lēmuma projektu "Par 10 414 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edgars Kronbergs.

E. Kronbergs (KPV LV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Saeima 2021. gada 26. martā saņēma 10 414 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju", kurā lūgts mainīt likumdošanu, lai epidurālā anestēzija dzemdībās būtu valsts apmaksāts pakalpojums.

Šā gada 21. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autori, kura uzsvēra, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs šis pakalpojums sievietēm ir pieejams bez maksas, un aicināja risināt problēmas, kuras kavē pakalpojuma bezmaksas nodrošināšanu.

Uzaicinātie eksperti – Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe, kā arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente – atbalstīja iniciatīvu, vienlaikus norādot uz galveno problēmu, proti, anesteziologu, kas būtu kompetenti veikt epidurālo anestēziju, trūkumu valstī. Latvijas Ārstu biedrības prezidente uzsvēra, ka esošā situācija ar speciālistu un valsts apmaksāto pakalpojumu nepieejamību norāda uz finansējuma trūkumu veselības aprūpei kopumā, un aicināja palielināt finansējumu veselības aprūpei valsts budžetā.

Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji atbalstīja iniciatīvu un apliecināja gatavību risināt finansējuma jautājumu, anesteziologu pieejamību, viņu darba samaksas jautājumu, lai sievietēm būtu iespēja nodrošināt bezmaksas epidurālo analgēziju.

Sēdes vadītāja. Anestēziju. Anestēziju!

E. Kronbergs. Anestēziju, atvainojos. Komisija nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 10 414 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 414 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par 13 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību". Es atvainojos, kolēģi, tātad Prezidija ziņojums par šo iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par 13 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību".

Lūdzu procedūras sadaļā pieteikties deputātus, kuriem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē. Deputāti nav pieteikušies. Līdz ar to varam izskatīt šo lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edgars Kronbergs.

E. Kronbergs (KPV LV).

Vēlreiz, kolēģi, labdien! Saeima 2021. gada 16. martā saņēma 13 199 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai". Iniciatīvā lūgts izveidot tādu tiesisko normu kopumu, kas neļautu ne valsts, ne pašvaldību, ne privātajā sektorā strādājošos pakļaut diskriminācijai vakcīnas saņemšanas esības vai neesības dēļ.

Šā gada 14. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka nedrīkst uzspiest obligāto vakcināciju, bet, ja tā notiek, tad būtu jārīko referendums. Viņš aicināja virzīt iniciatīvu tālāk un izteica vēlmi izklāstīt argumentus atbildīgajā komisijā.

Šā gada 21. aprīlī tā turpināja kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu un uzklausīja Aizsardzības ministrijas, Veselības ministrijas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Infekciju uzraudzības dienesta un Imunizācijas valsts padomes pārstāvjus, kas uzsvēra to, ka vakcinācija joprojām ir brīvprātīga, vienlaikus norādot uz vakcinācijas nepieciešamību atsevišķās profesiju grupās, lai spētu nodrošināt vajadzīgo uzdevumu un pienākumu izpildi. No ekspertiem izskanēja aicinājums reglamentēt likumdošanā to cilvēku darbu, kas netiek vakcinēti.

Komisija secināja, ka nepieciešama turpmākā diskusija, un nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izskatīšanai. Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 13 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību".

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ir skaidrs, ka, visticamāk, par šī lēmuma nodošanu komisijai nobalsos arī tie, kas klusībā cer, ka vakcinētiem cilvēkiem būs lielākas tiesības nekā nevakcinētiem cilvēkiem. Tas pēc būtības jau apliecina to, ka vakcinācija ir tāds koks ar diviem galiem... vakcinācijas brīvprātīgums ir koks ar diviem galiem, jo pēc būtības, it kā nespiežot nevienu ar varu vakcinēties, kas, protams, mūsu šī laika apstākļos un mūsu sabiedrības apstākļos absolūti nav iedomājama situācija, ir, protams, atrodami citi iedarbības līdzekļi, lai personu piespiestu vakcinēties.

Mēs to arī esam redzējuši dažādās situācijās, piemēram, darbavietās. Ja persona savu personīgo apsvērumu dēļ izvēlas nevakcinēties, tad bieži vien ir situācijas, kad viņai ir jāsastopas ar kolēģu neizpratni, ar vadības neizpratni. Šāda veida tēmas cilāšana katru dienu darbavietā, protams, rada spriedzi un liek personai beigās tomēr... Tie, kuri nevar izturēt šādu negatīvu spriedzi, beigās pieņem lēmumu par vakcinēšanos, kas, mūsuprāt (es domāju, ka arī mani vairāki kolēģi tā uzskata), nav pieņemami.

Man būtu ierosinājums tiem kolēģiem, kuri arī ciena personas brīvību, personas brīvu izvēli, rosināt kopā ar mums grozījumus Darba likumā, kas aizliegtu šāda veida mobingu, šāda veida diskrimināciju pēc personas medicīniskās izvēles.

Jā, mēs esam ļoti daudz dzirdējuši par drošību, par kolektīvo imunitāti, par sabiedrības kopējo labumu un citiem tādiem skaļiem saukļiem, taču mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēktiesībām, mēs nedrīkstam aizmirst par personas tiesībām izvēlēties savu ceļu.

Jūs pavisam nesen diskutējāt par eitanāziju, un šie argumenti, kas skanēja... personai ir tiesības izvēlēties to, ko viņa vēlas. Bet šajā gadījumā mēs dzirdēsim pretī argumentus, ka cilvēks vairs nav individuāla būtne, tam ir jābūt daļai no sabiedrības, daļai no visiem vakcinētajiem.

Līdz ar to es uzskatu, ka mums būtu ne tikai vienkārši, nu, kā sauklis jāatbalsta šis rosinājums, bet arī jāveic reāla darbība, lai pasargātu tos cilvēkus, kuri izvēlas nevakcinēties. Vēl jo vairāk – mēs esam lasījuši, un mēs gandrīz katru dienu varam redzēt dažādās ziņās to, ka arī tiem cilvēkiem, kuri izvēlas vakcinēties, diemžēl sanāk saslimt ar šo vīrusu un arī pārnēsāt to. Tāpēc tie argumenti, kuri skan ļoti bieži un kas mēģina tā kā šķirot cilvēkus – vakcinētie ir nu tā kā pirmās šķiras cilvēki, un tie nevakcinētie ir tie, kuri mums būtu jātur kaut kur aiz žoga –, ir absolūti nepieņemami. Jo mēs redzam, ka diemžēl sanāk arī tā, ka šīs eksperimentālās vakcīnas – kuras diemžēl ir eksperimentālas vakcīnas! – nav līdz galam izpētītas un to darbība arī nav līdz galam zināma: cik ilgi šī imunitāte var saglabāties, cik ātri persona var inficēties atkal ar šo kovida vīrusu un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc mēs tiešām aicinātu kolēģus nopietni izturēties pret personu brīvību un neaizrauties ar cilvēku šķirošanu sliktajos un labajos. Tas ļoti slikti var beigties.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

E. Kronbergs. Komisijas vārdā nekas nebūs skaidrojams.

Lūgums atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 13 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Juris Jurašs, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Marija Golubeva, Inese Voika, Andrejs Klementjevs, Regīna Ločmele, Ivans Ribakovs, Linda Medne, Krišjānis Feldmans, Anita Muižniece un citi ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Deklarācija par armēņu genocīdu".

Lūk, šī ir sadaļa par procedūru. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šajā Saeimas sēdē? Ir pieteikušies vairāki deputāti.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā, ka... skatot šo lēmuma projektu... pēdējo mēnešu laikā... es vienkārši vēlētos vērst uzmanību, ka Ārlietu komisija ir uzsākusi darbu pie šī jautājuma skatīšanas Ārlietu komisijā, kur ir virkne sanāksmju, aizvadītas tikšanās ar vēsturniekiem, ārvalstu diplomātiem, akadēmiķiem...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, šajā gadījumā... šajā gadījumā – tikai iebildumus.

R. Kols. Ir iebildums, jā, – pret iekļaušanu Saeimas šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Jā, bez motivācijas...

Tātad ir iebildumi.

Līdz ar to šajā Saeimas sēdē lēmuma projekts netiek iekļauts.

Tagad ir jāveic balsojums par iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Par iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Tātad Kola kungs, es saprotu, ir pieteicies runāt "pret". (Pauze.)

Es saprotu, ka deputāts Naudiņš ir pieteicies runāt "pret".

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam.

R. Naudiņš (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Laikam Kola kungs nevarēja pieslēgties, jo viņš šobrīd ir ārpus Latvijas – komandējumā, bet es aicinātu arī nākamajā nedēļā neskatīt šo jautājumu, jo, manuprāt, tas dokuments, kas ir sagatavots, ir nepilnvērtīgs.

Man ir vairāki jautājumi un... kurus dokumenta sagatavotāji pauž. Proti, ja nav šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, tad es neredzu šeit pievienotus vēsturiskos pierādījumus, kuri tiešām rūpīgi analizēti, pie kuriem strādātu vēsturnieki, lai secinātu šos traģiskos notikumus, kuri Pirmā pasaules kara laikā notika Osmaņu impērijā.

Šeit tiešām... būtu vērts mums iniciēt, kaut vai Latvijas parlamentam, lai vēsturnieki – gan armēņu vēsturnieki, gan turku vēsturnieki un citi starptautiskie... ārvalstu vēsturnieki – sanāktu kopā un analizētu arhīvu materiālus, lai nonāktu pie secinājumiem par to, kas tad notika Osmaņu impērijā. Man personīgi ir ļoti daudz jautājumu – kādēļ...

Armēņi ļoti labi sadzīvoja ar turkiem, ar citām tautībām Osmaņu impērijā, armēņi bija vadošos amatos valdībā, militārpersonas; arī citi vadoši amati bija ieņemti tieši no armēņu puses.

Es nekādā ziņā neuzskatu, ka šis ir reliģisks jautājums, kur saskārās kristieši un musulmaņi, jo turki, azerbaidžāņi, kas ir musulmaņu ticības, ļoti labi sadzīvoja un joprojām ļoti labi sadzīvo ar gruzīniem.

Tātad – kas notika pirms šiem traģiskajiem notikumiem 1915. gadā? Es gribētu labprāt redzēt šādu analīzi, kuras veikšanā būtu tiešām iesaistīti dažādu pušu vēsturnieki. Es saprotu, ka Turcijas puse ir aicinājusi šo jautājumu skatīt, bet nav sagaidījuši atbalstu no Armēnijas puses, lai tiešām analizētu šos notikumus, jo arī no turku puses bija ļoti daudz kritušo vēl pirms traģiskajiem notikumiem, kuri skāra armēņus tieši tajā pašā gadā. Armēņu vienības... bruņotas... tika apbruņotas no cariskās Krievijas puses un attiecīgi cīnījās jeb mēģināja veidot savu valsti, ko cariskā Krievija bija apsolījusi. Šādu analīzi es labprāt gribētu redzēt un dzirdēt.

Lai šobrīd kādu valsti es kā parlamentārietis varētu apsūdzēt genocīdā, es tiešām gribētu redzēt šādu analīzi. Šobrīd man nav zināms neviens šāds tiesas process, neviens tiesas lēmums, kas būtu pieņemts attiecībā uz šo jautājumu. Arī atsauce uz ANO konvenciju (1948. gada), kas nosaka, ka genocīdu var pasludināt tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu...

Manuprāt, mums ir jācenšas darīt visu iespējamo, lai šajā reģionā... lai Armēnijas, Turcijas, Azerbaidžānas un citu kaimiņvalstu attiecības normalizētos, lai tās būtu uz draudzīgu kaimiņvalstu attiecību ceļa; lai tirdzniecība starp Armēniju un Turciju noritētu tieši tāpat, kā norit ar Gruziju. Un šādā veidā... Mums vajadzētu domāt, kādā veidā palīdzēt pētīt šos dokumentus, un aicināt tomēr arī Armēnijas pusi pētīt traģiskos notikumus, kuros tiešām gāja bojā ļoti daudzi armēņi, ļoti daudzi turki, ļoti daudzi kurdi, ebreji un citas tautības, kas dzīvo šajā reģionā.

Kolēģi! Es gribētu tomēr, lai šis dokuments netiktu atbalstīts. Precizēsim šos jautājumus, pētīsim tos, skatīsim to, ko arī Ārlietu komisija šobrīd dara. Piemēram, dokumentā ir minēts, ka armēņu genocīds ir noticis no 1915. gada līdz 1923. gadam, taču Osmaņu impērija 1923. gadā nepastāvēja. Ir arī virkne citu jautājumu, kurus mēs kā parlamentārieši varētu tiešām uzdot, tiekoties ar vēsturniekiem un iniciējot šādas sapulces, lai tiešām panāktu skaidru atbildi – kas notika Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā... šajā laika posmā.

Paldies par uzmanību. Un, kolēģi, es arī aicinu noraidīt. Lai Ārlietu komisija strādā ar šo jautājumu un tad attiecīgi ziņo parlamentam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti, kolēģi! Man, protams, ir ļoti žēl, ka šis, manuprāt, ļoti, ļoti svarīgais jautājums netiek skatīts šodienas sēdē. Kola kungs ir iebildis pret šī jautājuma skatīšanu.

Es vēlos atgādināt, ka diemžēl mēs kā valsts neesam spējuši vairāku gadu desmitu laikā skaidri un nepārprotami paust savu nostāju pret vienu no pagājušā gadsimta tumšākajām vēstures lapaspusēm, proti, pret vēršanos pret armēņu tautu, pret šo nepiedodamo genocīda... traģēdiju.

Mēs dzirdējām to, ko iepriekšējais debatētājs runāja, – to, ka mums ir nepieciešams vērtēt šos vēsturiskos aspektus; ka mums ir jāveic dziļš un pamatīgs izvērtējums.

Kolēģi! Mēs šobrīd, runājot par to visu, operējam ar vispārzināmiem faktiem, ar vispārzināmiem un publiski pieejamiem vēstures zinātnieku pētījumiem, un diez vai Latvija šodien varēs izpētīt... izsecināt kaut ko citu nekā to, ko jau ir izdarījuši gan pārējo Eiropas, gan arī citu pasaules valstu vēsturnieki.

Kā jau es teicu, šis ir viens no visvairāk pētītajiem notikumiem pagājušajā gadsimtā. Un vēlos atgādināt, ka par šī genocīda, kurš bija vērsts pret armēņu tautu, atzīšanu jau ir nobalsojušas vairāk nekā 30 pasaules valstis – gan NATO valstis, gan Eiropas Savienības valstis. Un, manuprāt, tas, kas mums ir jādara, – mums drosmīgi jānosauc lietas īstajos vārdos un nav jāizliekas neredzam; nav jānodod tās vērtības un tie principi, kas mūsu valstij ir svarīgi. Manuprāt, tas ir jebkuras demokrātiskas valsts... nu, tāds obligāts nosacījums un obligāta rīcība.

Tā ka es, kolēģi, aicinu atbalstīt, pilnīgi noteikti, šī jautājuma iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē. Un es lūgtu, lai Saeimas Prezidijs sasauktu, ja iespējams, speciāli šī jautājuma izskatīšanai Saeimas ārkārtas sēdi... šodien vai rīt. Tā ka aicinu Saeimas Prezidiju lemt arī par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad ir jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par – 49, pret – 11, atturas – 21. Tātad ir pieņemts lēmums šo patstāvīgo priekšlikumu, šo lēmuma projektu, iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Tālāk – darba kārtības sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai, locekļu ievēlēšanu".

Deputāti debatēt nav pieteikušies, varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai, locekļu ievēlēšanu"! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Armands Krauze, Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Karina Sprūde ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes un Veselības ministrijas darbībām un lēmumiem attiecībā uz to nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un attīstības politikas kontroli".

Kolēģi, deputāts Armands Krauze ir pieteicies sniegt pieprasījuma motivāciju.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien! Paldies, cienījamā priekšsēdētāja. Es īsi izstāstīšu, kāpēc deputāti sagatavoja šādu pieprasījumu.

Pie mums vērsās slimnīcas darbinieki, kuri norādīja, ka tomēr šī īpašuma apsaimniekošanas politika ir tāda... nu, varbūt ne visai saimnieciska. Mēs arī iepazināmies ar publiskajā telpā esošo informāciju, un mums tiešām radās jautājums. Proti, jautājums ir šāds (es izstāstīšu pavisam vienkārši): ja tiek plānota slimnīcas attīstība un kopumā mūsu veselības aprūpes sistēmas modernizācija, jaunu slimnīcu būvēšana un jaunu korpusu būvēšana, tad ir pilnīgi neizprotami, kāpēc šādi darbi ir jāsāk ar daudzstāvu stāvvietas būvēšanu, kurai uz jumta, tātad augšējā stāvā, tiek būvēts helihopteru nolaišanās un pacelšanās laukums, kas ir ļoti dārgi.

Tātad mēs saprotam, ka Latvijā tomēr zemes ir pietiekoši daudz un uz zemes uzbūvēt šādus infrastruktūras objektus ir daudz vienkāršāk un lētāk, un tāpēc, man liekas, šāda rīcība... Ņemot vērā, ka esošais helikopteru laukums ir atklāts tikai 2005. gadā, tas ir, pirms 16 gadiem, uz zemes stabili uzbūvēts, mums tas likās ļoti interesanti, mēs uzdevām virkni jautājumu. Mēs vēlamies noskaidrot to situāciju.

Varbūt tad, kad uz pieprasījumu ieradīsies un atbildēs attiecīgās amatpersonas, mēs saņemsim skaidras atbildes. Varbūt tur tiešām viss ir kārtībā, bet iespējams, ka tur, tā teikt, tomēr...

Šī plānošana mūsu medicīnas sistēmā nav pietiekoši skaidra un ir haotiska – līdzīgi, kā tas ir ar kovidvakcīnām, ar šo vakcīnu saņemšanu, ar vakcinēšanos un ar visu pārējo. Taču mēs ceram sagaidīt tādu ļoti izsmeļošu skaidrojumu, kāpēc ir jābūvē daudzstāvu stāvvieta, kurai uz jumta ir helikopteru nosēšanās laukums. Tas ir ļoti, ļoti dārgs risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par veselības ministra izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumu "Par "Moderna" vakcīnu devas pasūtījumu"".

Komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par veselības ministra izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumu "Par "Moderna" vakcīnu devas pasūtījumu"" (Nr. 56/P13).

Komisijas balsojums: 5 – par, 8 – pret, viens deputāts nebalsoja. Un rezultātā deputāti atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.) Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem, kas vēl seko līdzi sēdei! Šis arī būs viens tāds interesants un atklāsmes pilns brīdis – varam uzzināt par mūsu varas rīcībspēju un atbildību sabiedrības priekšā.

Lai gan komisijas priekšsēdētājs minēja, ka deputāti atzina šo pieprasījumu par nepamatotu, es gan gribētu atzīmēt, ka nebija nemaz iespējas atzīt to par pamatotu vai nepamatotu, jo atbildīgā amatpersona, šajā gadījumā veselības ministrs, nespēja atbildēt gandrīz ne uz vienu no jautājumiem, kuri parādītu, vai šis pieprasījums ir bijis pamatots vai nav bijis pamatots.

Sāksim. Par visu pēc kārtas.

Kolēģi, šis pieprasījums ir par kārtējo epizodi, kā Latvijai izdevās neiepirkt kārtējās vakcīnas, šajā gadījumā "Moderna" vakcīnas.

Daudzi sabiedrībā zina, ka mēs savulaik neiepirkām gandrīz miljonu "Pfizer" vakcīnu. Tātad... lai būtu saprotams: šī jau ir cita epizode, jau nākamā epizode, kurā atkal Latvija izlēma neiepirkt vakcīnas, kuras tai pienācās, šoreiz "Moderna" vakcīnas, – vairāk nekā 300 tūkstošus vakcīnu.

Zinot, ka šis fakts ir kļuvis zināms sabiedrībai, Veselības ministrija, līdzīgi kā ar "Pfizer" vakcīnām, uzreiz pieteicās taisīt pati dienesta pārbaudi par šo faktu. Taču mēs zinām, kā Veselības ministrijai sokas ar šīm pārbaudēm, – jau no iepriekšējā pieprasījuma, jo, kad mēs runājām par šīm vakcīnām, uzskatāmi ar faktiem varēja pierādīt, ka patiesībā Veselības ministrija šo savu dienesta pārbaudi, izmeklēšanu bija veikusi ne jau tādēļ, lai kaut ko atklātu, bet gan tādēļ, lai noslēptu, lai pacenstos uzburt sev izdevīgu realitāti, pie kuras nu gandrīz neviens ne par ko īsti nav vainīgs. Tātad visi kaut kur ir vainīgi, visi kaut kur ir piedalījušies, bet, lai varētu kādu padarīt par noteiktu un pateikt, kurš tad īsti ir bijis tas atbildīgais, neviens neatradās. Atradās no sākuma grēkāzis Lācbergs, kurš tika izstumts priekšā, bet mēs atmaskojām, ka patiesībā tā bija tiešām vienkārši grēkāža meklēšana. Patiesībā uz šā cilvēka pleciem nevarēja uzlikt visu atbildību par notikušo.

Līdzīgi ir ar dienesta izmeklēšanu par šo "Moderna" vakcīnu iepirkumu. Rūpīgi iepazināmies ar šo dienesta izmeklēšanu, rūpīgi iepazināmies arī ar veselības ministra atbildēm. Un padalīsimies ar dažām "pērlēm", kuras noderēs pārdomām ne tikai tiem, kas klausās, mūsu sabiedrībai, bet ļoti varētu noderēt arī tiesībsargājošajiem orgāniem, kuriem būtu vērts pievērsties notikušajam.

Tātad – par šo dienesta pārbaudi.

Sekojot savām tradīcijām, Veselības ministrija šo dienesta pārbaudi, rezultātus bija veidojusi tā, lai atkal šo atbildību izplūdinātu, taču tas nebija izdevies diezgan veiksmīgi. Tā kā tik tiešām tā ķeza ir sastrādāta riktīga, ļoti grūti bija to izlīdzināt tādā līdzenā kārtiņā, lai šis stāsts izskatītos ticams.

Un kā tad izskatījās šis stāsts, ko ir atklājusi šī dienesta pārbaude? Šī dienesta pārbaude ir atklājusi, ka šo lēmumu par "Moderna" vakcīnām ir pieņēmusi darba grupa. Tātad pamatoti būtu jautāt – nu kas tad ir bijis, kā tad šis lēmums ir ticis pieņemts šinī darba grupā? Taču, lai gan tiek apgalvots, ka šis lēmums tika pieņemts šinī darba grupā... To, kā tas tika pieņemts, kas kādus viedokļus ir paudis, – to nez kāpēc šī dienesta pārbaude nav noskaidrojusi, lai gan tas taču bija tik vienkārši – pajautāt.

Ja jau bija šis lēmums, ja jau uz šī lēmuma pamata, kā tika apgalvots, Lācbergs, kurš bija NVD atbildīgā amatpersona, kura bija nozīmēta sagatavot šo pieteikumu, kurā norādīja, ko mēs pirksim, ko nepirksim... bija iesniedzis un atsaucās uz šo lēmumu, tad varēja paprasīt Lācbergam, kurš tad viņam iedeva šo lēmumu, kurš viņam lika to sagatavot. Un tad, tā pa ķēdītēm, mēs nonāktu pie tā – kas ko ir paudis, kāpēc kāds ir kādam devis kādu uzdevumu vai licis kaut ko darīt.

Nez kāpēc šī dienesta pārbaude to nevēlējās noskaidrot. Vēl vairāk! Tas ir ļoti ironiski... Viens no jautājumiem, ko mēs bijām uzdevuši, – lai ministrs paskaidrotu, vai par šo sanāksmes rezultātu un par šiem lēmumiem tika informēta Veselības ministrijas vadība, tātad veselības ministrs, valsts sekretāre. Citēju tekstu, ko saka dienesta ziņojums: "Nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem."

Šeit divi interesanti fakti uzreiz parādās.

Tātad: kāpēc nav iegūta šī informācija? Nu, vai tad tas būtu bijis tik sarežģīti – pajautāt un noskaidrot, vai ministre ir bijusi informēta vai nav bijusi informēta par šo sanāksmi, un pajautāt sanāksmes dalībniekiem, vai kāds ir informējis ministri par notiekošo vai nav? Piekritīsiet, kolēģi, ka tas ir visai dīvaini, visnotaļ dīvaini, ka ierēdņi uz savu roku sanāk uz sanāksmi.

Tātad darba grupa, kura oficiāli nav izveidota un kurā, kā mēs esam noskaidrojuši, nevienam nebija īsti skaidrs, kādas ir viņu pilnvaras, sanāk uz savu roku un pieņem lēmumu, lai gan, kā jau es minēju, nevienam nav zināms, kādas ir pilnvaras, un šo lēmumu īsteno, vispār par to nepaziņojot savai vadībai.

Kolēģi, jūs varat iedomāties tādu situāciju? Tas ir ļoti raksturīgi Latvijas ierēdniecībai, ka viņi tā rīkotos? Paši uz savu roku pieņem lēmumu, vispār par to neinformē, turklāt viņi vispār pat nezina, vai viņiem bija tiesības to pieņemt? Un tas ir tas, ko mums... šādu kombināciju... mums apgalvo šī Veselības ministrijas veiktā dienesta pārbaude un mēģina iestāstīt, ka tā ir patiesība! Nu, vismaz man personīgi ir ļoti grūti noticēt šādam stāstam.

Jautājums šeit ir ļoti vienkāršs. Kāpēc dienesta pārbaude nevēlējās uzdot šos jautājumus, lai to visu noskaidrotu?

Mēs jautājām, kādas bija problēmas – pajautāt ministrei. Uz to atbildēja: "Nu kā tad mēs tagad ministrei jautāsim to!" Pilnīgā nopietnībā.

Šī dienesta pārbaude nebija tiesīga noskaidrot, vai ministram ir jautāts vai nav jautāts. Tādā veidā šie atbildētāji mēģināja, teiksim tā, izgrozīties no situācijas, kurā viņi bija acīmredzami nostādīti. Ir pierādīts, ka tas, ko viņi stāsta, ļoti grūti sasienas ar realitāti.

Vēl viens pamatots jautājums, kas tika uzdots. Ja jau ir publiski zināms, ka Henhūzens – viena no amatpersonām, kas piedalījās visā šinī procesā, – bija sarakstījies ar veselības ministri, un ja mēs zinām pat konkrēti, detalizēti, kā izskatījās šī sarakste saistībā ar "Pfizer" vakcīnām, tad kāpēc nevarēja noskaidrot, vai ministrei nav bijusi analoģiska sarakste arī par "Moderna" vakcīnām? Nu kur bija problēmas – to pajautāt?

Mēs šādu jautājumu uzdevām arī veselības ministram. Viņam tā bija atklāsme, un bija gandrīz vai sašutums, kā kaut ko tādu vispār var jautāt. Piekritīsiet, tas skan ļoti dīvaini.

Jau pati visa šī konstrukcija, ko es minēju, – ka ir bijusi kaut kāda darba grupa, kura nav bijusi oficiāli... nav bijis nekādu oficiālu rīkojumu par šādas darba grupas izveidi, nav bijis oficiāls pilnvaru deleģējums... ne tikai oficiāls... vispār pat nespēj joprojām... pat pēc šīs dienesta pārbaudes... Mēs uzdevām jautājumu, kādas bija pilnvaras šai mistiskajai darba grupai, taču atbildes nebija.

Šī grupa pieņēma lēmumu, par kuru viņi vispār pat nepaziņoja politiskajai vadībai, – jums pašiem tas liekas ticami?

Visdrīzāk mēs runājam par to... un tas ir situācijā, kad visa valsts ļoti labi zina, ka – pie šīs valdības! – vienīgā stratēģija, vienīgā izeja no šīs kovidkrīzes ir vakcinācija. Tātad tas ir numur viens – jautājums par vakcīnām; tas ir numur viens – valdībai.

Un tanī pašā laikā ierēdņi atļaujas par to vispār valdībai neziņot un neko neteikt! Vismaz tā tiek apgalvots šinī ziņojumā, jo... Tas šeit tā arī pateikts... Arī par šo pasūtījuma faktu skan tieši tāda pati atbilde: nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par šo order form sagatavošanu. Tātad – nedz par pašu sanāksmi, kurā kaut kas tika izlemts, nedz arī par pašu pasūtīšanas faktu.

Ja tas tik tiešām atbilst patiesībai, nu tad, kolēģi, šis fakts principā ir apsūdzība šai valdībai par... kas apliecina, ka šī valdība pret šo pašas noteikto prioritāti ir izturējusies maksimāli bezatbildīgi un vispār nemēģinot pat sekot tam līdzi. Un tas nozīmē, ka pēc būtības ir izdarīts noziegums pret Latvijas tautu. Un mēs šeit varam runāt par daudzām, daudzām cilvēku dzīvībām, un fakti diemžēl to apliecina.

Ja mēs paskatāmies uz kovidsaslimstību un salīdzinām, teiksim, Latviju un Igauniju (es to darīju pirms pāris nedēļām), tad... Atceros, saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem Latvijā bija 109 tūkstoši... vairāk nekā 109 tūkstoši saslimušo, no tiem nomiruši vairāk nekā 2 tūkstoši, savukārt Igaunijā saslimušo bija 116 trūkstoši, nedaudz vairāk, bet nomirušo bija nedaudz vairāk par tūkstoti tikai. Tas ir gandrīz divreiz mazāk. Un šī starpība uzskatāmi parāda... pie nosacījumiem... Ja, kā mēs zinām, Lietuvā un Igaunijā tomēr dzīves apstākļi ir līdzīgi (un diez vai mēs esam slimīgāki un nespējīgāki nekā igauņi!), tad šī starpība uzskatāmi parāda, ka atbildība par to būtu jāuzņemas šai valdībai, tām politiskajām partijām, kuras visus šos gadus ir bijušas atbildīgas par veselības aprūpes sistēmu. Tas parāda mūsu veselības aprūpes sistēmas vājumu.

Tātad vienos un tajos pašos apstākļos, pie viena un tā paša inficēšanās, saslimstības līmeņa (Igaunijā tas ir pat vēl lielāks, ja mēs rēķinām proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu!) mums ir divreiz augstāka mirstība. Tie ir fakti. Un kāpēc tas tā notiek? Šie fakti uzskatāmi parāda – šis vakcīnu iepirkums, "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur... mēs redzam, cik bezatbildīgi ir rīkojusies vara – šī politiskā vara, kura pati ir pateikusi, ka šī bija tās prioritāte, bet no savas puses vispār nav par to rūpējusies.

Kolēģi! Es tāpēc uzskatu, ka tas būtu pamatoti – šo pieprasījumu atbalstīt, lai atsauktu šeit veselības ministru un lai viņš sniegtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem viņš nespēja sniegt. Tātad – bija vai nebija politiskā vara informēta? Tas ir pats galvenais jautājums – cik lielā mērā politiskā vara bija informēta, un ar kādām pilnvarām šie ierēdņi pieņēma šo lēmumu. Jo pašlaik ir acīmredzamas neatbilstības, acīmredzamas neskaidrības, kuras veselības ministrs nespēja kliedēt, kad bija Pieprasījumu komisijas sēde.

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu... Ja mēs uzskatām, ka mums nav nekas slēpjams no Latvijas sabiedrības par to, kā strādā šī vara, un ja mēs vēlamies noskaidrot patiesību, noskaidrot to, kā patiesībā ir rīkojusies mūsu "atbildīgā" un "prātīgā" valdība, tad, es domāju, nevajadzētu baidīties no tā, ka šeit tiek ataicināts ministrs un ka mēs noskaidrojam patiesību.

Pirmām kārtām vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas. Jūs bijāt tie, kuri politikā nāca iekšā ar šo stāstu par atbildību, par politisko atbildību, par cīņu ar varas bezjēdzību, bezatbildību, korupciju. Jūsu balsis šajā balsojumā būs izšķirošās! Tas būs tas, kas dos mums iespēju noskaidrot, kā tad bija patiesībā, – kas ir noticis ar šo iepirkumu; kas par to ir atbildīgs, cik lielā mērā tieši politiķi ir atbildīgi par notikušo, par šīm neiepirktajām vakcīnām. Tas ir ļoti svarīgi tādēļ, lai nākotnē mēs šādas situācijas novērstu; lai beidzot sāktu strādāt politiskās atbildības princips.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Un aicinu visu sabiedrību sekot līdzi šī pieprasījuma, šī balsojuma rezultātam un prasīt. Aicinu vēlētājus prasīt no saviem politiķiem skaidrojumu, kāpēc viņi izvēlas piesegt šo afēru, kāpēc viņi nevēlas noskaidrot patiesību – to, cik lielā mērā šī vara ir bijusi politiski atbildīga par notikušo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijas vārdā. Komisijas sēdes laikā deputāti izvērtēja dzirdēto un nonāca pie secinājuma, ka šis pieprasījums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par veselības ministra izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumu "Par "Moderna" vakcīnu devas pasūtījumu""! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 52, atturas – 3. Pieprasījums ir noraidīts.

Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl – iesniegtie deputātu jautājumi un paziņojumi.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu "Par cilvēktiesību ierobežošanu un likuma prasību izpildi". To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu "Papildus jautājumi par higiēniskām auduma maskām". To nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Karina Sprūde un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu "Par tiesvedībām par valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu pārkāpšanu". To nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Tagad – paziņojumi.

Godātie kolēģi! Šodien ar Saeimas lēmumu izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija sanāk uz savu pirmo (daļēji attālināto) sēdi pulksten 16.50 Saeimas Sarkanajā zālē. Tātad visiem komisijas locekļiem tiks nosūtīta piekļuves informācija.

Vēlreiz: šī sēde būs daļēji attālināta un notiks Saeimas Sarkanajā zālē.

Tā kā ir paredzēta arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, Saeimas šā gada 22. aprīļa sēdes darba kārtību mēs sāksim izskatīt pulksten 17.15.

Kolēģi, tātad 22. aprīļa sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 17.15.

Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu.

Darbu turpināsim pulksten 17.15.

Vēl deputātu reģistrācija. Paldies. Reģistrācija noslēgusies.

Sēdi slēdzu.

 


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem







Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!