Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojums Nr. 246 "Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.2021., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/op/2021/73.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 33

Ministru kabineta sēdes attālinātā veidā protokols

Vēl šajā numurā

16.04.2021., Nr. 73

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 246

Pieņemts: 14.04.2021.

OP numurs: 2021/73.8

2021/73.8
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 246

Rīgā 2021. gada 14. aprīlī (prot. Nr. 33 19. §)

Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

1. Atbalstīt Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – visas pārējās ministrijas. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.

3. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus 2021. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

 

(Ministru kabineta
2021. gada 14. aprīļa
rīkojums Nr. 246)

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes
2021.–2027. gadam

2020

Satura rādītājs

Saīsinājumi

Terminu skaidrojumi

1. Kopsavilkums

2. Politikas veidošanas konteksts

2.1. Globālās attīstības tendences un izaicinājumi

2.2. Nacionālā mērogā P&A sistēmai izvirzītie uzdevumi

2.3. P&A sistēmas attīstība RIS3 kontekstā

3. Politikas mērķis un apakšmērķi

4. Sasaiste ar nacionāliem un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem

4.1. Nacionāla mēroga politikas plānošanas dokumenti

4.2. Eiropas Savienības mēroga politikas plānošanas dokumenti

5. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

6. Rīcības virzieni un uzdevumi

1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību

1.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai

1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība

1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings

2.apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību

2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtā zinātne

2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai

2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru

2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

7. Teritoriālā perspektīva

Pielikums Nr. 1. Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija 2021.–2024. gadam

Pielikums Nr. 2. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pielikums Nr. 3. Esošās situācijas apraksts

Saīsinājumi

ANO Apvienoto Nāciju Organizācija

CERN (European Organization for Nuclear Research) Eiropas Kodolpētījumu organizācija

EIS (European Innovation Scoreboard) – Eiropas inovāciju rādītājs – salīdzinošs novērtējums par pētniecības un inovāciju sniegumu starp ES-27 valstīm

EK – Eiropas Komisija

EM – Ekonomikas ministrija

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ERIC (European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijs

ES – Eiropas Savienība

ES-27 – Eiropas Savienības 27 dalībvalstis

ESFRI (European Strategy Forum on Research Infrastructures) – Eiropas Pētniecības infrastruktūras stratēģiskais forums

IKP – Iekšzemes kopprodukts

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KM – Kultūras ministrija

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIZDA – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība

LZA – Latvijas Zinātņu akadēmija

LZP – Latvijas Zinātnes padome

MSCA Co-fund (Marie Skłodowska-Curie Actions co-fund) – ES pētniecības un inovācijas ietvarprogrammas Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktā programma

NAP 2027 – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

P&A – pētniecība un attīstība

P&I – pētniecība un inovācija

PKC – Pārresoru koordinācijas centrs

PLE – pilna laika ekvivalents – mērvienība darba slodžu salīdzināmai novērtēšanai attiecībā pret normālu darba laiku

RIS3 (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization) – Viedās specializācijas stratēģija

TM –Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija

VAS – Valsts administrācijas skola

VK – Valsts kanceleja

VM – Veselības ministrija

ZM – Zemkopības ministrija

ZTAI – zinātne, tehnoloģijas attīstība un inovācija

ZTAIP 2027 – Zinātnes, tehnoloģijas attīstība un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

Terminu skaidrojumi

Akadēmiskais personāls – augstskolu, zinātnisko institūciju un koledžu darbinieki, t.sk. no ārvalstīm, kas atbilstoši akadēmiskajam amatam veic studiju, pētniecības, mākslinieciskās jaunrades darbu – profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti (izglītības jomā), vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti

Akadēmiskā karjera – pedagoģiskā un pētniecības darba iespēju izvēles ceļš saskaņā ar skaidri definētiem karjeras attīstības kritērijiem

Apvārsnis Eiropa – ES pētniecības un inovācijas ietvarprogramma 2021.–2027. gadam

Atvērtā zinātne zinātniskā procesa pieeja, kas nodrošina publiski finansētu pētījumu rezultātus – publikācijas un pētījumu datus – publiski pieejamus digitālā formātā bez ierobežojumiem vai ar minimāliem ierobežojumiem, kā arī padziļinātu sabiedrības iesaisti pētniecības procesā

Digitālā pētniecības infrastruktūra – skaitļošanas jauda, tai skaitā augstas veiktspējas skaitļošanas jauda, datu glabāšanas iekārtas un sistēmas, tehniskie pakalpojumi, pētniecības programmatūra, starpprogrammatūra (middle-ware), ātrdarbīgi optiskie tīkli, pētniecības datu pārvaldības iespējas un rīki, t.sk. digitālās informācijas bibliotēkas un datubāzes, kā arī pētniecības mākoņpakalpojumi

Doktora grāda pretendents – doktorants, par kura promocijas darbu promocijas padome ir pieņēmusi lēmumu par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai

Doktorants – persona, kas imatrikulēta un apgūst doktora studiju programmu līdz pat doktora grāda iegūšanai

Doktorantūra – vienota doktora studiju programmas apguves, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un promocijas procesa īstenošana, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu

Dzīvā laboratorija – lietotājcentrētas, atvērtas inovāciju ekosistēmas, kurās, izmantojot koprades pieeju un iesaistot lietotājus, pētniecības un inovācijas procesi tiek integrēti reālās dzīves situācijās un kontekstos

Inovācija – jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā, pakalpojumā vai procesā

Nominālā darbaspēka produktivitāte – IKP (pēc pirktspējas paritātes) attiecībā pret vienu nodarbināto personu (neatkarīgi no darba slodzes)

P&A cilvēkkapitāls – visu pētniecībā nodarbināto un nodarbināmo indivīdu kopums ar attiecīgajām prasmēm, zināšanām, radošajām spējām un sadarbības tīkliem, kas spēj radīt sociālu vai ekonomisku vērtību

P&A sistēma – pētniecības procesā institucionāli iesaistītie dalībnieki (augstākās izglītības institūcijas, zinātniskās institūcijas, uzņēmumi, valsts pārvalde), nepieciešamā infrastruktūra un resursi, to savstarpējā mijiedarbība un pārvaldības mehānismi

Pētniecība – mērķtiecīga, sistemātiska darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā

Pētniecības datu infrastruktūra rīku un pakalpojumu kopums, kas nodrošina sistemātisku zinātnisko un pētniecības datu pārvaldību, ilgtermiņa uzglabāšanu, rezerves dublēšanu, piekļūstamību un savienotību nacionālā un starptautiskā mērogā

Pētniecības ietekme – pētniecības veicināts efekts, izmaiņa vai pievienotā vērtība ārpus akadēmiskās vides – tautsaimniecībā, sabiedrībā, kultūrā, rīcībpolitikā, sabiedrības veselībā, vidē vai dzīves kvalitātē

Pētniecības infrastruktūra visu Latvijā pieejamo pētniecības infrastruktūru kopums

Pētniecības infrastruktūras – iekārtas, resursi un pakalpojumi pētniecības veikšanai un inovācijas sekmēšanai

Pētnieks pētniecībā nodarbinātais a) kurš ieņem akadēmisko amatu (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents, profesors, asociētais profesors, docents, lektors, asistents (izglītības jomā), (b) ārvalsts pētnieks (zinātnes doktors), (c) viesprofesors, viesdocents, vieslektors, vadošais viespētnieks, viespētnieks, viesasistents, (d) studējošais (t.sk. no ārvalstīm), (e) doktora zinātniskā grāda pretendents

Publisko datu infrastruktūra – rīku un pakalpojumu kopums publiskā sektora datu koplietošanai un atvērtai piekļūstamībai

RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centri zinātniskās institūcijas, kurās tiek īstenota augstas kvalitātes, starptautiska mēroga pētniecība atbilstoši RIS3 specializācijas jomu kompetencēm

RIS3 specializācijas jomas – jomas, kurās Latvijai jau ir izveidojušās konkurētspējas priekšrocības un pētniecības kapacitāte inovācijas attīstībai – Fotonika un viedie materiāli; Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; Zināšanu ietilpīga bioekonomika; Viedā enerģētika un mobilitāte; Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

RIS3 vērtību ķēžu ekosistēma privātā, publiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvji RIS3 specializācijas jomas ietvaros, kuri savstarpēji mijiedarbojas, papildinot vai piegādājot galvenās sastāvdaļas to produktos vai pakalpojumos, kopā veidojot gala produkta vai pakalpojuma vērtību

Sabiedriskā zinātne (citizen science) – zinātniskā darbība, ko veic sabiedrības pārstāvji, bieži sadarbojoties ar zinātniekiem un zinātniskajām institūcijām vai to vadībā

Tenūra (academic tenure) akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma

Tīrā tehnoloģija – jebkurš process, produkts vai pakalpojums, kas nerada vai samazina negatīvo ietekmi uz vidi, ievērojami paaugstina energoefektivitāti, veicina ilgtspējīgu resursu izmantošanu un vides aizsardzību

Trīs pīlāru finansēšanas modelis – augstākās izglītības un pētniecības finansēšanas modelis, kurā zinātniskās darbības bāzes finansējums nodrošina P&A sistēmas ilgtspēju, snieguma finansējums veicina rezultātu sasniegšanu, savukārt attīstības finansējums veicina sasaisti ar tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības vajadzībām

Zinātne – intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm sistemātiskā veidā tiek radītas zināšanas par dabā un sabiedrībā notiekošajiem procesiem

Zinātniskā institūcija – augstskola, zinātniskais institūts, komercsabiedrība vai cita institūcija, kuras statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kas ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā

Zinātniskās darbības bāzes finansējums – finansējums, ko zinātniskajām institūcijām piešķir dibinātājs, kas izmantojams zinātnisko institūciju materiāltehniskā nodrošinājuma uzturēšanai, zinātniskā personāla atlīdzībai, pētniecības rezultātu sagatavošanai komercializācijai un citu zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai

ZTAI politika – ZTAIP 2027 noteikto mērķu, rīcības virzienu, uzdevumu un pasākumu kopums P&A sistēmas attīstībai un pārvaldībai

1. Kopsavilkums

ZTAIP 2027 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas definē zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku laika periodam no 2021.–2027. gadam, nosakot pamatprincipus, mērķi, prioritātes, rīcības virzienus un veicamos uzdevumus un nodrošinot šo politiku pēctecību. ZTAIP 2027 sniedz ieguldījumu NAP 2027 noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanā atbilstoši prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virziena "Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" un rīcības virziena "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība" mērķiem un uzdevumiem. Vienlaikus ZTAIP 2027 papildina un ir salāgotas ar citos tematiski saistītos nacionāla mēroga politikas plānošanas dokumentos paredzētajām nozaru attīstības aktivitātēm.

ZTAIP 2027 izstrādes vajadzībām veikta izvērsta esošās situācijas, globālo tendenču un P&A sistēmas attīstības izaicinājumu un iespēju analīze. ZTAIP 2027 izstrādātas, ņemot vērā divus P&A sistēmas monitoringa ziņojumus – "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Pirmais ziņojums" (2018) un "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums" (2020), kurā iestrādāta RIS3 un P&A sistēmas attīstības koncepcija
2021.–2027. gadam, kā arī divus EK Politikas atbalsta vienības pētījumus un citus nacionālus un starptautiskus pētījumus un izvērtējumus (skatīt izvērstāku raksturojumu 3. nodaļā "Politikas mērķis un apakšmērķi").

ZTAIP 2027 izstrādātas, konsultējoties ar visu zinātnes nozaru pārstāvjiem no lielākajām zinātniskajām institūcijām Latvijā, nozares pārstāvju organizācijām, valsts pārvaldes, reģionu un pašvaldību pārstāvjiem. ZTAIP 2027 izstrādē ņemti vērā arī 2020. gada jūlijā un augustā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtie komentāri no 6 ministrijām, 3 politikas ieviešanas iestādēm, 3 nozares pārstāvju organizācijām, 4 augstskolām un zinātniskajām institūcijām. ZTAIP 2027 projekts tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts 2020. gada 16. septembra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē un 2020. gada 25. septembrī ZTAIP 2027 projekts tika apspriests ar viedokļa sniedzējiem sabiedriskajā apspriešanā.

ZTAIP 2027 nosaka stratēģiskos mērķus, kas Latvijā sasniedzami līdz 2027. gadam, iezīmē zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas rīcības virzienus un galvenās reformas, kā arī publisko investīciju virzienus valsts budžeta, ES fondu un citu finanšu avotu (t.sk. ārvalstu un nacionālo fondu, programmu) ieguldījumiem P&A sistēmas attīstībai. Tas ir:

1) 2021.–2027. gada periodā joprojām primāri nepieciešams paaugstināt P&A intensitāti. Prioritāri tiks veikti pasākumi pētniecības izcilības attīstīšanai, P&A sistēmas digitālai transformācijai un institucionālās pārvaldības uzlabošanai, pētniecības sociālās un ekonomiskās vērtības palielināšanai. Tiks turpināts attīstīt valsts augstskolas un valsts zinātniskos institūtus kā zināšanu un inovāciju centrus, tajos koncentrējot zinātniskās pētniecības kapacitāti, stiprinot pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un proaktīvi attīstot jaunus zināšanu aprites veidus ar industriju un Eiropas P&A vidi. Tiks ieviests doktorantūras modelis, īstenota akadēmiskās karjeras sistēmas reforma un dažādu politikas instrumentu ietvaros nodrošināts pilnvērtīgs atbalsts pētniecības un akadēmiskās karjeras attīstībai visos posmos.

2) RIS3 ieviešanas kontekstā ZTAI politikas ietvaros tiks nodrošināta nepieciešamā P&A cilvēkkapitāla attīstība, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju pārnese un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde un pilnveide. RIS3 specializācijas jomas tiks attīstītas RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros, kuri nodrošinās pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un atvērtu pieejamību inovāciju radīšanai, kā arī tiks veidotas finansējuma programmas P&I projektu īstenošanai.

3) Zināšanu un tehnoloģiju pārneses uzlabošanai tiks veikta P&A sistēmas digitālā transformācija, efektivizējot augstskolu un zinātnisko institūtu administratīvos un koordinācijas procesus, attīstot atvērtās zinātnes kultūru un nodrošinot pētniecības datu un rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā, vienlaikus veicinot sadarbību starp uzņēmējdarbības un publisko sektoru pētniecību un inovācijas attīstīšanā.

4) P&A sistēmas pārvaldības uzlabošanai tiks attīstīta un stiprināta LZP un LIAA administratīvā, organizatoriskā un analītiskā kapacitāte zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas īstenošanā, kā arī sekmētas institucionālās pārvaldības izmaiņas augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes indikatīvais novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem pievienots 2. pielikumā. Nepieciešamais valsts budžeta apjoms tiks ikgadēji precizēts likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā, iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus, kuriem tiks pievienoti attiecīgie detalizētie aprēķini. Tāpat jāņem vērā, ka IZM un citas pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas 2021. gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2022. gadā un turpmākajos gados ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām un starptautiskajām saistībām.

2. Politikas veidošanas konteksts

P&I Latvijā ir daļa no Eiropas un pasaules pētniecības telpas, tāpēc tās attīstība virzāma, ņemot vērā gan nacionālās attīstības prioritātes, gan starptautiskos procesus un globālos izaicinājumus.

2.1. Globālās attīstības tendences un izaicinājumi

• ANO mērķi ilgtspējīgai attīstībai ir globālie izaicinājumi, kuru kompleksa risināšana tiek paredzēta gan ES Ilgtermiņa attīstības stratēģijā 2050 "Tīra planēta visiem"1, gan Eiropas Zaļā kursa2 politikas dienaskārtībā, īpašu virzītājspēka lomu paredzot digitalizācijai, pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijai.

• ES Industriālās attīstības stratēģija 20303 paredz zaļu un digitālu Eiropas industrijas transformāciju jeb stratēģisku fokusu uz Eiropas kļūšanu par globālo līderi tīro un digitālo tehnoloģiju attīstīšanā, ieviešanā un tirdzniecībā.

• Eiropas mērogā izcilas zinātnes un sabiedrībai un Eiropas industrijai aktuālu jautājumu P&I attīstīšana 2021.–2027. gadā primāri tiks īstenota Apvārsnis Eiropa ietvaros, kas sniedz ES dalībvalstīm iespēju starptautiskai sadarbībai un zināšanu apritei, vienlaikus pieprasot augstas kvalitātes pētniecību un inovācijas kapacitātes attīstību.

• COVID-19 pandēmijas izraisītā krīze un sociālie un ekonomiskie izaicinājumi visās tautsaimniecības nozarēs radījuši nepieciešamību pēc inovatīviem risinājumiem negatīvo seku mazināšanai un jaunas attīstības iespējas, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc digitālajām kompetencēm un risinājumiem visās nozarēs.

• Visu nozaru un jomu digitalizācijas ietvaros iekļaujošas pieejas un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visās profesijās būs nepieciešamas atbilstošas prasmes un dažādu tehnoloģiju pratība. To nodrošināšana visos izglītības līmeņos būs iespējama tikai tad, ja būs pieejams kompetents un augsti kvalificēts akadēmiskais personāls un moderna infrastruktūra, kas spēs nodrošināt arī atbilstošu pedagogu un speciālistu sagatavošanu un pārkvalificēšanos.

• Dinamiska starptautiskā inovāciju vide rada pastiprinātu konkurenci par intelektuālajiem resursiem – studentiem, akadēmisko personālu, augsti kvalificētiem speciālistiem. Latvijas P&I konkurētspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik lielā mērā augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas vide stimulēs talantu attīstību un piesaisti un spēs integrēt jaunas zināšanas un pedagoģiskās un pētniecības kompetences, t.sk. no ārvalstīm.

• Sarūkošais iedzīvotāju skaits un demogrāfiskās tendences Latvijā liek fundamentāli pārvērtēt augstākās izglītības sistēmas efektivitāti un aktualizē nepieciešamību augstskolu iekšējās pārvaldības efektivitātes uzlabošanai, ciešāku integrāciju starp augstāko izglītību un pētniecību un stratēģiskāku pieeju P&A cilvēkkapitāla attīstīšanai un resursu koplietošanai gan katras institūcijas ietvaros, gan starpinstitucionāli.

2.2. Nacionālā mērogā P&A sistēmai izvirzītie uzdevumi

Latvijas valdības un sabiedrības izvirzītie galvenie uzdevumi P&A sistēmai primāri izriet no NAP 2027 izvirzītajiem mērķiem, attīstības prioritātēm un definētajiem uzdevumiem. ZTAI politikas mērķi un uzdevumi 2021.–2027. gada periodā ir cieši saistīti ar plānotajiem attīstības pasākumiem Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.– 027. gadam, t.sk. attiecībā uz RIS3 īstenošanu, kā arī dažādām horizontālām un nozaru politikām (skatīt 4. nodaļu "Pamatnostādņu sasaiste ar nacionāliem un starptautiskiem politikas plānošanas dokumentiem").

Galvenie P&A sistēmai izvirzītie uzdevumi:

Veidot zināšanu bāzi un radīt jaunas zināšanas kvalitatīvas un pētniecībā balstītas izglītības nodrošināšanai, pētniecības izcilības sekmēšanai un prasmīgas, gudras un radošas sabiedrības attīstībai;

Veidot ilgtspējīgu P&A cilvēkkapitālu, attīstot talantus un prasmes, kā arī veicinot starptautisko un starpnozaru mobilitāti un paplašinot sadarbības tīklus;

Nodrošināt augsti kvalificētu, profesionālu un prasmju ziņā daudzveidīgu un adaptīvu speciālistu sagatavošanu, jo īpaši digitalizācijas, industriālās transformācijas un pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku kontekstā;

Attīstīt jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, sekmējot uzņēmumu resursefektivitāti, tehnoloģisko transformāciju un iekļaušanos dažāda mēroga vērtību ķēdēs;

Rast inovatīvus risinājumus sabiedrībai aktuāliem izaicinājumiem – sabiedrības veselības uzlabošanai un stiprināšanai, nevienlīdzību mazināšanai, kvalitatīvas pārtikas, tīras un efektīvas enerģijas pieejamības un iekļaujošu publisko pakalpojumu nodrošināšanai, drošas un kvalitatīvas dzīves vides veidošanai.

Attīstīt P&I kapacitāti uzņēmējdarbības produktivitātes paaugstināšanai un publiskās pārvaldes procesu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionu līdzsvarotas attīstības veicināšanai.

2.3. P&A sistēmas attīstība RIS3 kontekstā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokollēmuma (prot. Nr. 10 19. §) "Informatīvais ziņojums. Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums." 3. punktu4 2021.–2027. gada periodā Viedās specializācijas stratēģijas dokuments ir Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes, ko izstrādā EM sadarbībā ar IZM. EM nacionālās industriālās politikas ietvaros īstenos pasākumus uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšanai un inovācijas attīstīšanai ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti un starptautisko konkurētspēju. IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros īstenos pasākumus RIS3 specializācijas jomu un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai nepieciešamo zināšanu, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras attīstību. Papildus RIS3 īstenošanā ir iesaistīta VARAM gan attiecībā uz reģionu līdzsvarotas attīstības un reģionālās specializācijas veicināšanu reģionālo inovācijas un zināšanu platformu ietvaros, gan digitālās transformācijas īstenošanu un ZM saistībā ar Bioekonomikas stratēģijas5 īstenošanu (1. attēls), kā arī tiks iesaistītas arī citas ministrijas atbilstoši to kompetencei RIS3 specializācijas jomu nozarēs.

1. attēls. ZTAIP 2027 loma RIS3 procesā 2021.–2027. gadā un saturiskā sasaiste ar citu nozaru rīcībpolitikām.

RIS3 īstenošanas kontekstā P&A sistēmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamo zināšanu radīšanu un kompetenču veidošanu, augsti kvalificētu speciālistu un P&A cilvēkkapitāla attīstību, pētniecības infrastruktūras atjaunināšanu, attīstību un pieejamību zināšanu un tehnoloģiju pārnesei un pētniecības rezultātu komercializācijai visās RIS3 specializācijas jomās un sociālajās un humanitārajās zinātnēs kā jomā ar horizontālu ietekmi RIS3 īstenošanā. IZM turpinās iesaistīties RIS3 īstenošanā un RIS3 specializācijas jomu attīstīšanā (2. attēls), nodrošinot mērķtiecīgus ieguldījumus P&A sistēmas attīstībai, kā arī RIS3 monitoringu. Jaunajā periodā tiks pilnveidots RIS3 monitoringa process, kas nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai, IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku, savukārt EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku. RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo IZM sadarbībā ar EM.

2. attēls. RIS3 process 2021.–2027. gadā un nozaru ministriju iesaiste tā īstenošanā.

3. Politikas mērķis un apakšmērķi

Nacionālās attīstības prioritāšu un globālo tendenču kontekstā ZTAI politikas uzdevums ir veidot tādu P&A sistēmu, kas nodrošina P&A cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem ZTAI politikas fokusiem 2021.–2027. gada periodā ir palielināt Latvijas P&A sistēmas ietekmi, kas rada pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos.

Šajā kontekstā ZTAI politikas vīzija 2021.–2027. gadam ir:

Izcila pētniecība

Latvijā tiek īstenota augstas kvalitātes un starptautiski atzīta pētniecība, t.sk. inovatīvu organizāciju un uzņēmējdarbības attīstībai.

➤ Inovatīva un tehnoloģiski attīstīta uzņēmējdarbība

Latvijā tiek attīstītas augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos.

➤ Gudra, prasmīga un inovatīva sabiedrība

Latvijas sabiedrība spēj radīt, attīstīt un ieviest inovācijas un novērtēt zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību.

No tās izrietoši ZTAI politikas mērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Mērķa sasniegšanai izvirzīti 2 savstarpēji saistīti apakšmērķi ar 8 atbilstošiem rīcības virzieniem:

1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību:

1.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai

1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība

1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība un monitorings

2. apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību:

2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtā zinātne

2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai

2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru

2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

Izvērstāka izvirzīto apakšmērķu, rīcības virzienu un veicamo uzdevumu pamatojošā loģika un raksturojums sniegts 6. nodaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi".

2021.–2027. gada periodā ZTAI politikas mērķis, apakšmērķi un rīcības virzieni izvirzīti un veicamie uzdevumi plānoti, vadoties pēc divos EK Politikas atbalsta vienības pētījumos – "Pētniecības un inovācijas cilvēkkapitāla attīstība Latvijā" (2019)6 un "Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēma" (2018)7 galvenajiem sniegtajiem ieteikumiem:

• Palielināt P&I finansējumu, sabalansējot valsts un ES struktūrfondu finansējuma apjomus un palielinot valsts budžeta finansējuma apjomu, ņemot vērā struktūrfondu mainīgo pieejamību;

• Attīstīt snieguma finansējuma sistēmu universitāšu pētniecības profilu stiprināšanai, kā arī palielināt ārējā finansējuma piesaisti.

• Mazināt P&A sistēmas institucionālo fragmentāciju, uzlabot augstskolu un zinātnisko institūciju pārvaldības efektivitāti un resursu koplietošanu;

• Paaugstināt akadēmiskās karjeras pievilcību un ieviest tenūras sistēmu, kā arī uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un palielināt doktora grādu ieguvēju skaitu;

• Uzlabot Latvijas pētnieku sadarbību un integrāciju starptautiskā mērogā un pasaules zinātnes norisēs un atbalstīt akadēmiskā personāla mobilitāti, t.sk. no ārvalstīm uz Latviju, kā arī piesaistīt talantus no ārvalstīm;

• Veicināt akadēmiskā personāla mobilitāti uzņēmējdarbības sektorā;

• Attīstīt un stiprināt uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru augstskolās un zinātniskajās institūcijās, veicinot uzņēmējdarbības kā perspektīvas karjeras izvēli.

Papildus ZTAIP 2027 izstrādē izmantoti ieteikumi un priekšlikumi no šādiem dokumentiem:

• OECD ziņojums "Digitalizācija Latvijā" (2020)8

• Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums" (2020)9,

• Pētījums par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi (2020)10;

• Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (2020)11;

• EK 2020. gada ziņojums par Latviju (2020)12;

• EK 2019. gada ziņojums par Latviju (2019)13;

• Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" (2018)14;

• Pasaules Bankas pētījums par augstākās izglītības pārvaldību un akadēmiskā personāla attīstību (2018)15;

• Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas (2018)16.

4. Sasaiste ar nacionāliem un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem

ZTAI politika 2021.–2027. gadam tiek veidota ņemot vērā ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālās politikas plānošanas dokumentus, kā arī starptautiska mēroga politikas prioritātes un stratēģijas, kurās pētniecībai un inovācijai tiek paredzēta nozīmīga loma.

4.1. Nacionāla mēroga politikas plānošanas dokumenti

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam17 (LIAS 2030)

Atbilstoši LIAS 2030 Latvijai nepieciešams veikt ilgtermiņa ieguldījumus cilvēkkapitāla bāzes vērtības saglabāšanai un produktivitātes kāpināšanai attīstot zināšanas un prasmes, kas sekmē masveida jaunradi, prasmju un kompetenču elastību un veicina inovatīvas un resursefektīvu ekonomikas attīstību. Pasākumi un programmas jāvērš uz cilvēkkapitāla kvalitātes un produktivitātes celšanu, institucionāliem risinājumiem un ieinteresēto un līdzatbildīgo pušu sadarbību, t.sk. uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju pamatā būtisks fokuss liekams uz cilvēkkapitāla attīstību un pāreju uz augstākas kvalifikācijas prasmēm. Latvijai jāveido atvērta inovācijas sistēma, kas veicina strauju zināšanu izplatību un mazina dažādās zināšanu ieguves barjeras. Latvijas augstskolām un pētniecības institūcijām ir jākļūst atvērtākām un jāveicina zināšanu izplatīšanās gan starp akadēmisko vidi un uzņēmējdarbības sektoru, gan starptautiskā – nacionālā, Baltijas jūras reģiona, Eiropas, pasaules mērogā.

Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam18 (NAP 2027)

Saskaņā ar NAP 2027 zinošas, iekļaujošas un radošas sabiedrības un efektīvas, inovatīvas un ražīgas tautsaimniecības attīstībai nepieciešams stratēģiski un gudri investēt resursus P&A, lai nodrošinātu stabilu P&A cilvēkkapitāla atjaunotni, pētniecības izcilības attīstību un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, kvalitatīvu zināšanu radīšanu un efektīvu pārnesi uzņēmējdarbības un publiskajā sektorā un stimulētu inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi. Būtiski ir attīstīt starptautisko sadarbību P&A, jo īpaši ar Latvijas diasporu, piesaistot augsta līmeņa akadēmisko viespersonālu no ārvalstīm, iesaistoties sadarbības tīklos un projektu konsorcijos, tādējādi nodrošinot pasaules mēroga zināšanu apriti. Tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai nepieciešams kāpināt produktivitāti, palielinot valsts budžeta un uzņēmumu ieguldījumus cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā, kā arī digitalizācijā. Ierobežotie attīstības resursi jākoncentrē tajās zināšanu jomās (viedās specializācijas jomās), kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, salāgojot P&I kapacitāti ar uzņēmējdarbības vajadzībām. Jāveicina publiskā sektora pasūtījums P&I.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (IAP 2027) (izstrādes procesā)19

IAP 20207 paredz mērķtiecīgus un savstarpēji integrētus pasākumus visu veidu un pakāpju izglītības piedāvājuma – vispārējā izglītība, profesionālā un pieaugušo izglītību un augstākā izglītība – attīstīšanai un kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības aspektu uzlabošanai. Tieša sasaiste ar ZTAIP 2027 veidojas attiecībā uz pasākumiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības stiprināšanai, pētniecībā balstītas un uz inovāciju orientētas doktorantūras studiju un promocijas procesa ieviešanai un akadēmiskā personāla attīstības un izaugsmes iespēju nodrošināšanā.

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (NIPP 2027)20

NIPP 2027 par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku paredz produktivitātē balstītu konkurētspēju, līdz ar ko NIPP 2027 mērķis ir sekmēt produktivitātes un eksporta pieaugumu, paredzot pasākumus cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai, uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, eksportspējas un eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšanai, inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, infrastruktūras jeb uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, kā arī investīciju jeb finanšu pieejamībai. NIPP 2027 iezīmē aktivitātes Latvijas ekonomikas transformācijai ar pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas attīstību RIS3 specializācijas jomās un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu ietvaros.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (DTP 2027) (izstrādes procesā)

DTP 2027 mērķis ir noteikt augsta līmeņa integrētu stratēģiju pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, kas kompleksi īstenojamas visās tautsaimniecības un dzīves sfērās, tajā skaitā valsts pārvaldē, nodrošinot digitālo tehnoloģiju iespēju izmantošanu un jaunu iespēju radīšanu. Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta attiecībā uz P&A sistēmas digitalizāciju – digitālās pētniecības infrastruktūras attīstība un nacionālo digitālo infrastruktūru integrācija Eiropas un globālos tīklos, pētniecības datu pārvaldības procesa uzlabošana, zinātniskās darbības informācijas sistēmu pielāgošana digitālās transformācijas izaicinājumiem, rezultātu monitoringa infrastruktūras un citas lēmumu pieņemšanas un administrācijas infrastruktūras attīstīšana, kā arī cilvēkresursu un starptautiskās sadarbības jautājumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pētniecības jomā aktualizēšana un risināšana.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (SVP 2027) (izstrādes procesā)

SVP 2027 mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai sasniegtu SVP 2027 mērķi, nepieciešams kvalificēts cilvēkkapitāls un nozarei pieejamas augstākā līmeņa digitālās kompetences, uzlabota pētniecības un inovāciju infrastruktūra, dalība Veselības jomas Eiropas un pasaules pētniecības un datu infrastruktūrās, zināšanu pārnese uz veselības nozares organizācijām, inovatīvi, savstarpēji koordinēti komunikāciju un informācijas tehnoloģiju risinājumi, zinātniskos pētījumos balstīti risinājumi un vadlīnijas veselības uzlabošanai un politikas veidošanai, kā arī jaunu digitālo simulāciju ieviešana arī veselības jomā.

Nacionālais Enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam21 (NEKP 2030)

NEKP 2030 paredz vismaz 25% no kopējiem ieguldījumiem P&A investēt klimata tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Īpaši atbalstāmas ir P&A aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai uz atjaunojamo enerģiju, pasākumiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršanu, kā arī pasākumiem ūdenssaimniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kā galvenie risināmie jautājumi definēti 1) palielināt P&I kapacitāti enerģētikas jomā un veidot pilnvērtīgāku sasaisti starp pētniecību, inovāciju un enerģētikas nozares attīstības prioritātēm, 2) veidot pilnvērtīgu sasaisti starp fundamentālo pētniecību un pētniecības rezultātu komercializāciju un ieviešanu NEKP 2030 izvirzīto klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanai. Uzsvērta nepieciešamība nodrošināt lielāku privāto investīciju apjomu P&I īpaši tīrās enerģijas tehnoloģiju, jo īpaši atjaunojamās enerģijas ieguves avotu un tehnoloģisko risinājumu, izpētē un attīstīšanā, un energoefektivitātes risinājumu attīstīšanā un ieviešanā, kā arī rūpnieciskajos pētījumos.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam22 (RPP 2027)

RPP 2027 paredz radīt labvēlīgu vidi P&I attīstībai visos Latvijas reģionos, radot priekšnosacījumus līdzsvarotākai teritoriālajai attīstībai. Sinerģijā ar inovācijas sistēmas turpmāko attīstību nacionālā mērogā, RPP 2027 ietvaros iecerēts katrā plānošanas reģionā izveidot reģionālo zināšanu un inovācijas platformu un nodrošināt to darbību. Reģionālo zināšanu un inovācijas platformu ietvaros tiks sekmēta reģionos esošo resursu efektīvāka izmantošana un veicināta sadarbība starp pašvaldībām, uzņēmējiem, augstskolām un zinātniskajām institūcijām un pilsoniskās sabiedrības grupām, sekmējot inovācijas attīstību, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un piesaisti (sadarbībā ar skolām, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iesaistoties nepieciešamo izglītības programmu izveidē), augstas pievienotās vērtības produktu, pakalpojumu radīšanu un procesu attīstību, kā arī to ieviešanu reģionos vai izplatību starptautiskajos tirgos. Veiksmīgai P&I attīstībai reģionos iecerēts stiprināt plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvo un plānošanas kapacitāti, tajā skaitā uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanā, kā arī viedu risinājumu piemērošanā savu funkciju un pakalpojumu sniegšanā.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (KPP 2027) (izstrādes procesā)

KPP 2027 mērķis ir nodrošināt plašu augstvērtīgu kultūras pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai, veicināt sabiedrības iesaisti kultūras procesos, nodrošināt priekšnosacījumu jaunradei un kultūras apakšnozaru attīstībai un ilgtspējai un stiprināt kultūrizglītības sistēmu. Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta attiecībā uz nepieciešamību attīstīt pētniecību mākslas un kultūras jomās, veicinot izpratni par kultūru kā valsts pastāvēšanas priekšnoteikumu un sabiedrības attīstības resursu, attīstot zināšanas par digitālo tehnoloģiju pielietojuma iespējām kultūrā un stiprinot kultūras izglītības pedagogu kapacitāti.

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (VVPP 2027)23

VVPP 2027 virsmērķis nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprināt sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā, un atbalstīt latgaliešu rakstu valodas attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu. Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzama attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu un plaša spektra latviešu valodas un tās lietojuma pētniecības attīstību, veicināt zinātniskās terminoloģijas un terminrades latviešu valodā attīstību, korpuslingvistikas, e-rīku un platformu izstrādi, t.sk. latgaliešu rakstu valodas apguves un izpētes nodrošinājumam, kā arī attīstīt latgaliešu rakstu valodas izpēti.

Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (VPAP 2027) (izstrādes procesā)

VPAP 2027 mērķis ir gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, izmantojot jaunas metodes, digitālās iespējas un pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību. Sasaiste ar ZTAIP 2027 veidojama attiecībā uz nepieciešamību attīstīt savstarpēji koordinētu sadarbības mehānismu datos un zinātniski pamatotos pierādījumos balstītas politikas veidošanai, kā arī īstenojami pasākumi publiskās pārvaldes pārstāvju kapacitātes attīstīšanai nozaru P&I prioritāšu un vajadzību definēšanai un valsts pasūtījuma P&I veidošanai.

4.2. Eiropas Savienības mēroga politikas plānošanas dokumenti

ES Ilgtermiņa attīstības stratēģija 2050 "Tīra planēta visiem"24

ES mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst klimatneitrāla – ka tās ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni. Lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē pārejā uz klimatneitralitāti un visu ekonomikas nozaru (enerģētika, rūpniecība, transports, būvniecība, lauksaimniecība mežsaimniecība) transformācijai, tiek paredzētas investīcijas reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos un atbilstošu rīcībspēju nodrošināšanai sabiedrībai, atbilstoši saskaņojot rūpniecības politiku, finansējumu un pētniecības aktivitātes, vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgu pārejas procesu.

Eiropas Zaļais kurss25

Eiropas Zaļais kurss ir jaunā izaugsmes stratēģija Eiropai, kas paredz fundamentāli modernizēt ES ekonomiku, padarīt to resursefektīvāku un konkurētspējīgāku, veicinot pāreju uz tīrām tehnoloģijām un aprites ekonomiku, atjaunojot bioloģisko daudzveidību un samazinot piesārņojumu taisnīgā un iekļaujošā veidā, lai 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu. Šī mērķa sasniegšanai visām nozarēm būs jāveic investīcijas jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai, jāsekmē inovācija rūpniecībā, jāievieš tīrāki, pieejamāki, veselīgāki mobilitātes veidi, resursefektīvāka lauksaimniecība un pārtikas ražošana, jādekarbonizē enerģētikas nozare un jāuzlabo ēku energoefektivitāte. Šajā kontekstā kritiski svarīga loma tiek paredzēta pētniecībai un inovācijai kā nozīmīgiem iespējojošajiem resursiem un virzītājspēkiem pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku.

ES Industriālā stratēģija 203026

ES industriālās stratēģijas pamatā ir trīs fokusi – zaļa un digitāla ES industrijas transformācija un kļūšana par līderi šo tehnoloģiju eksportā globālā mērogā. Eiropas rūpniecības nozare ir daudzveidīga un arī ražošanas apjomi, riski un vajadzības ir dažādas, tāpēc tiks veidoti mērķorientēti risinājumi un veidotas tematiskas Eiropas industriālās ekosistēmas, kuras savedīs kopā galvenos partnerus: akadēmiskās un pētnieciskās organizācijas, pakalpojumu sniedzējus un piegādātājus, mazos un vidējos uzņēmumus un lielos uzņēmumus.

Eiropas Digitālā stratēģija27

Eiropas Digitālās stratēģijas mērķis ir nodrošināt Eiropas sabiedrību ar digitāliem risinājumiem atbilstoši trīs galvenajiem rīcības virzieniem: 1) attīstīt digitālās tehnoloģijas, kas darbojas cilvēku labā, 2) veidot atvērtu, demokrātisku un ilgtspējīgu sabiedrību, 3) veidot taisnīgu un konkurētspējīgu digitālo ekonomiku. Stratēģijas mērķis un rīcības virzieni stingri sakņojas Eiropas kopējās vērtībās, paredzot digitalizāciju kā līdzekli, kas bagātina ikviena iedzīvotāja ikdienu, sniedz iespēju personīgai attīstīties, brīvi un droši izvēlēties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai profesionālās pieredzes, savukārt uzņēmumiem nodrošina sistēmu, kas ļauj uzsākt un izvērst darbību, apkopot un izmantot datus, ieviest inovācijas un godīgi konkurēt vai sadarboties. Eiropas Digitālās stratēģijas īstenošanas ietvaros pētniecības un inovācijas attīstībā nozīmīga loma būs Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EOSC), kas tiek veidots kā uzticama digitālā platforma zinātnieku aprindām, lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi datiem un sadarbībspējīgiem pakalpojumiem visā pētniecības datu ciklā, sākot no atklāšanas un ieguves līdz uzglabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai pāri robežām un zinātnes disciplīnām.

Eiropas Atveseļošanas plāns28

Eiropas atveseļošanas plāns izveidots kā stratēģisks ietvars Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai un ekonomikas satricinājumu pārvarēšanai. Plāna ietvaros izveidots Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisms29 ar mērķi veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazināt krīzes radītās negatīvās sociālās un ekonomiskās ietekmes un stiprināt dalībvalstu noturības un pielāgošanas spējas, vienlaikus atbalstot pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku. Eiropas Atveseļošanās plāns būs pirmais solis Eiropas Zaļā kursa un digitālās transformācijas politikas iedzīvināšanai, paredzot mērķtiecīgas investīcijas ES ekonomikas izaugsmes potenciāla attīstīšanai, jaunu darba vietu radīšanai, ES klimata mērķu 2030.gadam sasniegšanu un klimatneitralitātes mērķu 2050.gadam sasniegšanu.

5. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

ZTAI politikas ietekmes novērtēšanai izvēlēti rezultatīvie rādītāji, kas kompleksi un maksimāli efektīvi ļauj spriest par P&A sistēmas attīstībai izvirzītā mērķa un politikas rezultātu sasniegšanas sekmību. Vienlaikus jāņem vērā, ka rezultatīvo rādītāju izvirzīto mērķa vērtību sasniegšana ir atkarīga no P&A sistēmas attīstībā ieguldītā finansējuma apjoma.

ZTAIP 2027 mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir definēti 13 rezultatīvie rādītāji divos politikas rezultātos:

1) attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība;

2) palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība.

Rezultatīvie rādītāji definēti atbilstoši NAP 2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virziena "Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" un rīcības virziena "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība" noteiktajiem indikatoriem un to sasniedzamajām vērtībām atbilstoši paredzētajam P&A ieguldījumu apjoma pieaugumam. Rādītāju mērķa vērtību izvirzīšanā ņemta vērā P&A sistēmas kapacitāte līdz 2027. gadam sasniegt paredzēto progresu gan atkarībā no P&A ieguldījumu apjoma, gan nepieciešamā laika ilguma, jo īpaši attiecībā uz P&A cilvēkkapitāla atjaunotni saistībā ar doktora grāda iegūšanas procesu un augstas kvalitātes zinātnisko publikāciju apjoma pieaugumu.

ZTAIP 2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai tiks veikta ikgadējs monitorings P&A sistēmas mērogā, kā arī zinātnes nozaru grupu un reģionālā griezumā (tajos rādītājos, kuros to ļauj datu pieejamība). Monitoringa rezultāti tiks ietverti ZTAIP īstenošanas starpposma novērtējuma ziņojumā 2024.gadā.

1. tabula

N.p.k. Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Bāzes vērtība (2018) Mērķa vērtība (2024) Mērķa vērtība (2027)
1. Politikas rezultāts: Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība
1. Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP CSP 0.63 1 1.5
2. Valsts budžeta finansējums P&A, % no IKP CSP 0.21 0.3 0.4
3. Nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā (PLE izteiksmē) Eurostat 0.67 0.8 1
4. Nodarbināto zinātnisko darbinieku vidējā slodze, PLE izteiksmē CSP 0.48 0.58 0.66
5. Jauno doktora grādu ieguvēju īpatsvars (%) no 25–34 gadus veciem iedzīvotājiem Eurostat 0.210 0.35 0.5
6.1 Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (SCOPUS) SCOPUS 2387 2688 3000
6.2 Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (Web of Science) Web of Science 2135 2390 2700
7. Latvijas zinātnisko publikāciju īpatsvars (%) Q1 (top 25%) zinātniskajos žurnālos (CiteScore) SCOPUS 35 43 50
8. Latvijas dalību rādītājs Apvārsnis Eiropa programmā – finansēto projektu piesaistītā finansējuma apjoms (kumulatīvi), % no programmas kopējā apmēra EK dati 0 0.15 0.2
Sasaiste ar NAP 2027 indikatoriem: [133], [134], [135], [136], [137], [138]
2. Politikas rezultāts: Palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība
9. Nominālā darbaspēka produktivitāte faktiskajās cenās, % no ES-27 vidējā rādītāja Eurostat 68.3 71 75
10. Latvijas pozīcija Eiropas inovāciju rādītājā (EIS) EK dati 24 22 22
11. Uzņēmumu finansējums P&A aktivitātēm valsts sektorā un augstākās izglītības sektorā, % no visa valsts un augstākās izglītības P&A finansējuma CSP 6.1 8.0 10.0
12. Atvērtās piekļuves zinātnisko publikāciju īpatsvars, % no kopējā Latvijas zinātnisko publikāciju skaita SCOPUS, Web of Science 46 52 60
13. Ieguldījumi P&A uz 1 zinātnisko darbinieku PLE izteiksmē, % no vidējā ES-27 rādītāja Eurostat 30 40 50
Sasaiste ar NAP 2027 indikatoriem: [133], [134], [135], [136], [137], [138]

6. Rīcības virzieni un uzdevumi

Izvērsts ZTAIP 2027 rīcības virzienu uzdevumu un atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju apraksts laika periodam no 2021.–2024. gadam ietverts 1. pielikumā. 1. pielikumā ietvertie uzdevumi sniedz tiešu ieguldījumu pamatnostādnēs definēto nacionālā mērogā P&A sistēmai izvirzīto uzdevumu īstenošanā. Konkrētas rīcības virzienu uzdevumu izpildes darbības tiks formulētas IZM Ikgadējo darbības plānu ietvaros.

1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību

Profesionālās zinātkāres virzīta pētniecība ir pamats jaunu principu un procesu atklāšanai, jaunu ideju un zināšanu radīšanai un padziļinātu izpratņu veidošanai, kas virza gan zinātnes attīstību kopumā, gan veido bāzi pētniecībā balstītai un analītiski augstvērtīgai augstākajai izglītībai un inovācijai. Starpnozaru, starpinstitūciju un starptautiskai sadarbībai atvērta pētniecība rada padziļinātu izpratni par sociālajiem, ekonomiskajiem, kultūras, vides, veselības un politiskajiem procesiem un, t.sk. izmantojot digitālo tehnoloģiju radītās iespējas, rada jaunas idejas un risinājumus sabiedrības veselības stiprināšanai, drošas un kvalitatīvas dzīves vides veidošanai, nevienlīdzību mazināšanai, radošuma un mākslinieciskās jaunrades attīstībai, migrācijas un demogrāfisko izaicinājumu risināšanai un pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku. Starptautiski konkurētspējīgas pētniecības attīstības un kvalitatīvas, pētniecībā balstītas augstākās izglītības un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanas pamatā ir stabils un ilgtspējīgs P&A finansējums, motivēts, kompetents, mērķtiecīgs un uz izcilību orientēts P&A cilvēkkapitāls, izcilību virzoša pētniecības un inovācijas infrastruktūra, t.sk. digitālā infrastruktūra, un stratēģiska iesaiste sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar Eiropas un citām pasaules valstīm. Vienlaikus P&A sistēmas efektīvai un ilgtspējīgai funkcionēšana ir būtiski pilnveidot esošo strukturālo pārvaldības mehānismu, kas nosaka un regulē dažādās institucionālās atbildības, deleģētos uzdevumus, pilnvaras un to savstarpējo koordināciju un izpildi gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

1.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

P&A cilvēkkapitāls veido intelektuālo resursu visu tautsaimniecības nozaru intelektuālās un inovācijas kapacitātes attīstīšanai, tāpēc īstenojami pasākumi, kas nodrošina kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas akadēmiskās karjeras attīstības iespējas, kā arī jau agrīni stimulē un nodrošina iespējas bakalaura un maģistrantūras studentiem, doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem iesaistīties pētnieciskajā darbā augstskolās, zinātniskajās institūcijās, uzņēmumos, valsts pārvaldes un publiskajās iestādēs, sabiedriskajās organizācijās, veicinot zināšanu apriti un pārnesi. Vienlaikus studentu pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības prasmju attīstībai turpināma esošo augstskolu un starpaugstskolu izveidoto platformu mērķtiecīga darbība. Vienlīdz liela nozīme ir arī esošā P&A cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai un starptautiskās konkurētspējas uzlabošana.

Starptautiski konkurētspējīgas, atvērtas un ilgtspējīgas akadēmiskās karjeras sistēmas attīstībai, kas nodrošina pētniecībā balstītu augstāko izglītību un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, un ilgtermiņā veido P&A cilvēkkapitālu, veicamas būtiskas izmaiņas. Nepieciešams izveidot jaunu koncepciju, rīcības plānu un tiesisko ietvaru, kas: 1) veicina pētniecībā balstītu augstāko izglītību, tostarp doktorantūru30, un nodrošina pēcdoktorantūras iespējas; 2) stimulē atvērtu, efektīvu, caurskatāmu un godīgu akadēmiskā personāla atlasi, kā arī amatā paaugstināšanu; 3) veicina akadēmiskā personāla starptautisko mobilitāti, sadarbības tīklu veidošanos un pieredzes apmaiņu un kopīgu pētniecības rezultātu izplatīšanu plašākā mērogā; 4) nosaka skaidrus pamatprincipus akadēmiskā personāla snieguma novērtējumam un atalgojumam31. Akadēmiskās karjeras sistēmas transformācija tiks veikta atbilstoši IZM īstenotā projekta "Jauns akadēmiskās karjeras ietvars Latvijai"32 rezultātiem un sniegtajiem ieteikumiem, t.sk. izveidojot jaunu, vienotu augstākās izglītības un zinātniskās darbības normatīvo regulējumu, kurā atbilstoši tiks precizēti esošie termini un definīcijas.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts atbalsts no valsts budžeta (t.sk papildu paredzētajiem NAP 2027) līdzekļiem doktorantūrai, fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem kā arī zinātnes bāzes finansējumam, kā arī no ES fondiem doktorantūras grantiem, akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanas atbalstam pēcdoktorantūrai un ārvalstu izcilu zinātnieku piesaistei.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
1.1.1.

Izveidot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, kas skaidri definē nacionālā mērogā vienotu akadēmisko amatu struktūru un karjeras izvēles ceļus, nodrošina profesionālās izaugsmes iespējas un sekmē kvalitatīvu pedagoģiskā un pētnieciskā darba un mākslinieciskās jaunrades attīstību un zināšanu radīšanas nepārtrauktību ilgtermiņā

2021–2024 IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LIZDA, LZA, augstskolas, zinātniskās institūcijas PR1/
RR3, RR4, RR5
[139], [156]
1.1.2.

Stimulēt akadēmiskā personāla atjaunotni un jauno zinātnieku iesaisti pētniecībā un inovācijā, nodrošinot studējošo, doktorantu un jauno zinātnieku, t.sk. no ārvalstīm, iesaisti projektos valsts budžeta finansētās un līdzfinansētās P&A programmās

2021–2023 IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas, zinātniskās institūcijas PR1/
RR3, RR4, RR5, RR6, RR7
[139], [156], [199]

1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai

Zinātniskās izcilības un starptautiskās sadarbības stiprināšanai nepieciešams attīstīt atbilstošu augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības infrastruktūru, t.sk. digitālo infrastruktūru, kas vienlaikus nodrošina arī kompetences un resursus RIS3 īstenošanai, RIS3 specializācijas jomu, t.sk. jomu ar horizontālu ietekmi, attīstībai. Arī turpmāk nodrošināma Latvijas iesaiste starptautiskās pētniecības infrastruktūru platformās un konsorcijos, jo īpaši ESFRI un ERIC, dalība Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūrā, kas paplašina Latvijas pētnieku iespējas izmantot ārvalstīs esošās pētniecības infrastruktūras, kā arī paaugstina Latvijā veiktās pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā.

2021.–2027. gada periodā pētniecības izcilības un inovācijas attīstīšana tiks īstenota RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros, kuros pieejamā P&I infrastruktūra, t.sk. digitālā infrastruktūra, nodrošinās 1) atbildīgas, starptautiski augstu novērtētas fundamentālās pētniecības attīstību, 2) testēšanas, pilotēšanas un demonstrācijas iespējas RIS3 specializācijas jomu, t.sk. jomu ar horizontālo ietekmi, un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai; 3) iesaisti starptautiskos sadarbības tīklos un infrastruktūru koplietošanas iniciatīvās.

P&A infrastruktūrai vienlaikus jākļūst par sadarbības tīklu, kas stimulē studentu un akadēmiskā personāla starpdisciplināru iesaisti RIS3 īstenošanā, nodrošinot holistisku pieeju un komunikāciju inovācijas attīstībai un pētniecības rezultātu komercializācijai.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem RIS3 izcilības centru izveidei un daļēji no saistītajām aktivitātēm zinātnes politikas ieviešanai, vadībai un zinātnes stratēģiskajai komunikācijai.

Veicamais uzdevums:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
1.2.1.

Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā

2021–2024 IZM EM, ZM, VM, KM, LZA, augstskolas, zinātniskās institūcijas PR1,PR2/
RR1, RR2, RR7, RR8, RR10
[143], [199]

1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība

Latvijai jānostabilizē sava vieta un atpazīstamība pasaules mērogā kā valstij ar uzticamām, augstas kvalitātes un sadarbībai atvērtām zinātniskajām institūcijām un talantiem. Latvijas pilnvērtīgai integrācijai Eiropas un pasaules pētniecības telpā nepieciešama mērķtiecīga un stratēģiska iesaiste starptautiskos sadarbības tīklos un pētniecības infrastruktūru platformās, kā arī pētniecības konsorcijos Apvārsnis Eiropa un citās starptautiskās programmās, kas nodrošinās zināšanu apriti, piekļuvi plašākiem un daudzveidīgākiem resursiem un iespēju līdzvērtīgi darboties pasaules zinātnes un inovācijas norisēs. Vienlaikus stiprināma reģionālā sadarbība Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona valstu mērogā, veicinot akadēmiskā personāla mobilitāti, zināšanu pārnesi un infrastruktūru koplietošanu P&A attīstībai reģionam nozīmīgu sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Starptautisko sadarbības tīklu attīstīšanā un izcilu ārvalstu akadēmiskā viespersonāla piesaistē aktīvi izmantojamas iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diasporas pētnieki visā pasaulē.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem mobilitātes, pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātēm starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai, kā arī nodrošinot Latvijas pilnvērtīgu dalību Apvārsnis Eiropa programmā.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
1.3.1.

Sekmēt akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu) mobilitāti, t.sk. virtuālo mobilitāti, un piesaisti Latvijai, un mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas diasporas pētniekiem, lai veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību un pētniecības infrastruktūru koplietošanu un zinātniskās darbības ciešāku sasaisti ar pasaules līmeņa pētniecību, zinātnes nozaru un starpnozaru pētījumu aktuālo problemātiku

2021–2024 IZM ZM, VM, KM, LZP, LZA PR1/
RR6, RR7, RR8
[139]
1.3.2.

Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm

2021–2024 IZM EM, LZP, LZA PR1/
RR6, RR7, RR8
[143]
1.3.3.

Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās

2021–2027 IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, LIAA PR1/
RR6, RR7, RR8
[139]

1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings

P&A sistēmas ilgtspējīgas un sekmīgas attīstības pamatnosacījumi ir stabils P&A finansējums, uz rezultātu orientēta un efektīva pārvaldība un nepārtraukts monitorings.

Kopš 2015. gada P&A sistēmas finansēšana Latvijā tiek veidota pēc trīs pīlāru finansēšanas modeļa33. Pirmo pīlāru veido studiju un zinātniskās darbības bāzes finansējums augstskolu pamatdarbībai (augstākās izglītības nodrošināšanai un pētniecībai), kas nodrošina augstākās izglītības un P&A sistēmas stabilitāti. Otrais pīlārs ir snieguma finansējums, kas tiek piešķirts par akadēmiskās darbības rezultātiem, kas veicina savstarpējo konkurenci un paaugstina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti. Trešais pīlārs ir attīstības finansējums, kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai atbilstoši zinātniskās institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai, un ir orientēts uz stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē.

Lai sekmētu P&A intensitāti, pētniecības izcilību un stratēģisku Latvijas P&A specializāciju, nepieciešams aktualizēt 2014. gadā ieviesto zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķina principu, turpmāk lielāku īpatsvaru paredzot pētniecības rezultātu un snieguma rādītājiem (zinātnisko publikāciju skaits un kvalitāte, piesaistītais P&A projektu finansējuma apjoms, sadarbība ar uzņēmējdarbības sektoru, atbalsts pētniecībā nodarbināto zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšanai, utml.). Pašlaik atbilstoši esošajai kārtībai34 zinātniskajām institūcijām piešķiramā zinātnes bāzes finansējuma apjomu aprēķinā lielāko īpatsvaru (~69%) veido nodarbināto zinātnisko darbinieku skaits, 10% atsevišķi tiek aprēķināti 2013. gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā visaugstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām, kas tiek sadalīts atbilstoši nodarbināto zinātnisko darbinieku skaitam, 8% tiek aprēķināti atbilstoši augstskolu akadēmiskā personāla skaitam un tikai 13% tiek aprēķināti, ņemot vērā pētniecības rezultātus. Papildus tam, visos ZTAI politikas instrumentos un P&A programmās, saglabājot nepieciešamo līdzsvaru starp I un II pīlāru, tiks iestrādāti stimuli, kas veicina pētniecības rezultātus un P&A sistēmas un zinātnisko institūciju stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Lai uzlabotu Latvijas P&A sistēmas sniegumu, kura lielāko daļu veido augstskolas, atvērtību sadarbībai starptautiskā mērogā un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, nepieciešams sekmēt ciešāku augstākās izglītības un pētniecības sektora integrāciju, aktualizēt Latvijas augstskolu tipoloģisko struktūru, kā arī īstenot stratēģisku augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu atbilstoši starptautiskajai labajai praksei. Šo mērķu sasniegšanai ietvaros veicama institucionālā konsolidācijai, paredzot:

1) stiprināt pētniecības izcilību, lai uzlabotu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un pievilcību;

2) paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu ieguldījumu efektivitāti, attīstot stratēģiskās specializācijas noteiktās studiju un pētniecības jomās sociālas un ekonomiskas attīstības un inovācijas veicināšanai.

Plānojot P&A sistēmas finanšu instrumentus ir jāveido savstarpēji integrēts stratēģisko investīciju portfelis augstākās izglītības pārvaldības reformu ieviešanai un augstskolu kapacitātes stiprināšanai, kas ietver 1) augstskolu iekšējo resursu konsolidāciju, 2) konsorciju veidošanu resursu koplietošanas risinājumiem, 3) atbalstu institucionālās integrācijas risinājumiem. Valsts zinātniskajiem institūtiem, ņemot vērā 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskā izvērtējuma rezultātus, – sekmīgi novērtētiem jāizstrādā atbilstoša, izvērtējuma rekomendācijas vērā ņemoša attīstības stratēģija, bet nesekmīgi novērtētiem jāizskata iespēja vidējā termiņā konsolidēties ar citu zinātnisko institūciju. Balstoties uz 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, IZM 2021. gadā izstrādās un valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par šī izvērtējuma tālāku sasaisti ar P&A finanšu instrumentiem.

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa paredz uzlabot caurskatāmību, efektivitāti un organizācijas kultūru, kā arī veicināt specializācijas kompetenču attīstību atbilstoši aktualizētajai augstskolu un zinātnisko institūciju tipoloģijai, atvērtību, proaktīvu interesi un gatavību pārmaiņām, pedagoģiskās un pētniecības prakses integritāti, un labvēlīgu sociālo vidi un ētisko klimatu. Šajā kontekstā augstskolu un zinātnisko institūciju attīstības stratēģijas, periodiska zinātnisko institūciju novērtējuma (analītikas un ekspertīzes) rezultāti, cikliska augstskolu akreditācija un uzticami un savstarpēji savietojami P&A sistēmas monitoringa dati būs par pamatu efektīva dialoga attīstīšanai starp visām ieinteresētajām un līdzatbildīgajām pusēm.

Vienlaikus nepieciešams izveidot efektīvu zinātnes un inovācijas politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu, stiprinot LZP un LIAA administratīvo, koordinācijas un analītisko kapacitāti un savstarpējo sinerģiju, tādējādi nodrošinot "vienas pieturas aģentūras" funkcionalitāti. Šīm aktivitātēm ir jābūt sinerģijā arī ar atbilstošu administratīvo, analītisko un koordinācijas kapacitāti augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Šī rīcības virziena uzdevumus paredzēts īstenot esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros, kā arī no ES fondiem paredzētā finansējuma zinātnes politikas ieviešanai, vadībai un zinātnes stratēģiskā komunikācijai. Vienlaikus, Eiropas pētniecības telpas definētais mērķis kopējai ES virzībai uz P&A ieguldījumiem ir 3% apmērā no IKP, un tās valstis, kuras no ES vidējā līmeņa šobrīd atpaliek, tiek aicinātas palielināt to P&A ieguldījumus par vismaz 50% . Nodrošinot ZTAIP mērķu un apakšmērķu izpildei nepieciešamo finansējumu, kurš ir definēts šajās pamatnostādnēs Latvijai būtu iespēja sasniegt šo Eiropas pētniecības telpas definēto mērķi, tomēr jāņem vērā, ka jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu pamatnostādnēs iekļauto pasākumu īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
1.4.1.

Izveidot ilgtspējīgu P&A finansēšanas sistēmu ar savstarpēji salāgotiem finansēšanas instrumentiem

2021–2023 IZM visas ministrijas, PKC, VK PR1, PR2/
RR1, RR2, RR11, RR13
[140], [202]
1.4.2.

Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu

2021–2024 IZM KM, VM, ZM, EM, augstskolas, zinātniskās institūcijas PR1, PR2/
RR3, RR4, RR5, RR8, RR9, RR10, RR13
[139],[141], [157],[199]
1.4.3.

Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju un pārstāvniecību

2021–2024 IZM EM, VM, KM, ZM, VARAM, LZP, LIAA, plānošanas reģioni PR1, PR2/
RR8, RR10
[141], [199]

2. apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību

Pētniecībai un tās ietvaros radītajām idejām, zināšanām, datiem, tehnoloģijām ir nozīmīga sabiedriska un ekonomiska vērtība, kas var sekmēt sekmētu augstāku darba produktivitāti un resursefektivitāti, kā arī sociālo un ekonomisko transformāciju. Zināšanu un pētniecības pievienotās vērtības radīšanai ir nepieciešama mērķtiecīga izglītības, zinātnes, uzņēmējdarbības un publiskā sektora sadarbība – starp augstskolām un zinātniskajiem institūtiem savā starpā, starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, starp zinātniskajām institūcijām un publiskā sektora pārstāvjiem (valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām) un sabiedrības iesaiste dažāda veida sadarbības un zināšanu pārneses un apmaiņas formātos gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. RIS3 kontekstā būtiska ir gan esošās P&I kapacitātes stiprināšana gan akadēmiskajā sektorā, gan nepārtraukta tās paplašināšana un attīstīšana visās nozarēs.

Dažādu iesaistīto pušu sadarbībā balstīta pētniecība un inovācija ir sabiedrības ilgtspējas, ekonomiskās attīstības un valstu starptautiskās konkurētspējas virzītājspēks, kas sekmē 1) inovatīvas, radošas, zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgas un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstību, 2) resursefektīvu, attiecībā uz vidi un klimatu atbildīgu tehnoloģiju un starptautiski konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanu un 3) rada kapacitāti iekļauties dažāda mēroga vērtību ķēdēs.

Spēja no zināšanām radīt pievienoto vērtību ir tieši saistīta ar zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo kompetencēm un kapacitāti, privātā un publiskā sektora pieprasījumu pēc zinātniskā darba un P&I aktivitātēs ieguldītā finansējuma apjoma. Lai ilgtermiņā gūtu atdevi no ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi publiskā un privātā sektora P&I kapacitātes (cilvēkkapitāla un infrastruktūras) attīstīšanai un efektīvas zināšanu un tehnoloģijas pārneses sistēmas izveide. Lai to īstenotu veicama P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtās zinātnes kultūras veidošanās, aktīvāka un mērķtiecīgāka nozaru uzņēmumu iesaiste gan P&A cilvēkkapitāla attīstīšanā (piemēram, iesaistoties augstākās izglītības procesā un satura veidošanā, veidojot P&A personāla prakšu un amata vietas, nodrošinot piekļuvi infrastruktūrai), gan dalība P&I projektos, gan efektīvi koordinētu infrastruktūru koplietošanas mehānismu izveide.

Vienlaikus zināšanu un pētniecības sociālās un ekonomiskās vērtības paaugstināšanai attīstāma stratēģiska sadarbība un zinātnes komunikācija starp akadēmisko, pētniecības, uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes sektoru, medijiem un sabiedrību nacionālā, reģionālā un starptautiskā mērogā, kā arī plašāka zinātnes-rīcībpolitikas ekosistēmas stiprināšana.

2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtā zinātne

P&A sistēmas digitālā transformācija veicama, lai uzlabotu augstskolu un zinātnisko institūciju administratīvo un koordinācijas procesu efektivitāti un caurspīdīgumu un datu apstrādes un pārvaldības iespējas, kā arī lai uzlabotu pētnieku, uzņēmumu, publiskās pārvaldes un sabiedrības piekļuvi zināšanām, resursiem, pētniecības rezultātiem, datiem. Veiksmīgi īstenotas digitalizācijas iniciatīvas ilgtermiņā veicinās zinātnisko institūciju produktivitāti un ietaupīs resursus, radot mūsdienīgu darba vidi labāko talantu piesaistei. P&A sistēmas digitalizācijas sekmīgai īstenošanai veicami pasākumi, kas 1) nodrošina piekļuvi daudzveidīgām digitālajām infrastruktūrām un rīkiem gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, 2) attīsta akadēmiskā un administratīvā personāla digitālās un datu pārvaldības prasmes, 3) sekmē pētniecības datu infrastruktūru un to pārvaldības sistēmu attīstību 4) sekmē atvērtās zinātnes kultūras attīstību, jo īpaši attiecībā uz publiski finansētu pētniecības datu un rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšanu atbilstoši FAIR datu principiem (findable, accessible, interoperable, reusable) principiem35 – atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami. Publiski finansētai pētniecībai ir jākļūst atvērtākai un pieejamākai plašākai sabiedrībai, t.sk. attīstot sabiedriskās zinātnes iniciatīvas, atvērto datu un digitālo komunikācijas rīku koplietošanu un izmantošanu inovācijas procesos.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem zinātniskās darbības digitalizācijai un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī.

Veicamais uzdevums:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
2.1.1.

Veicināt P&A sistēmas digitālo transformāciju, atvērtās zinātnes attīstību un pētniecības datu un rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā

2021–2024 IZM visas ministrijas, LZP, LZA, LIAA, PKC, VK PR1, PR2/
RR6, RR7, RR8, RR10, RR12
[143], [144]

2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai

Efektīvi koordinētas un integrētas zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēma un starpnozaru sadarbība 1) sekmē zināšanu, ideju, prasmju, kompetenču, pieredzes un datu apmaiņu, savstarpēju mācīšanos un inovācijas kapacitātes attīstību; 2) veicina jaunu zināšanu-ietilpīgu tehnoloģiju izgudrošanu un inovatīvu, starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu; 3) stimulē mērķtiecīgu tehnoloģisko un netehnoloģisko, sociālās, digitālās un eko-inovācijas attīstību un ieviešanu industriālajos, sabiedriskajos un publiskās pārvaldes procesos. Vienlaikus, būtiska ir arī atvērtas, drošas un sadarbspējīgas publisko datu infrastruktūras attīstība un pieejamība P&I vajadzībām.

Zināšanu un tehnoloģiju pārneses veicināšanai atbalstāma testēšanas, validācijas, demonstrācijas projektu, "dzīvo laboratoriju" un pilotprojektu īstenošana, kā arī pasākumi prasmju attīstīšanai, jo īpaši RIS3 specializācijas jomās, tostarp jomās ar horizontālu ietekmi, un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu ietvaros, t.sk. atvērto laboratoriju veidā. Šādas iniciatīvas praktiski demonstrēs P&I kompetences un potenciālu, sadarbības kultūru un atbalstošu institucionālo vidi, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var paaugstināt Latvijas konkurētspēju gan starptautisku sadarbības partneru, gan investoru piesaistē. Īpaši veicināma digitālās un eko-inovācijas attīstīšana36, kā arī visa veida inovācijas ieviešana privātajā un publiskajā sektorā, t.sk. sadarbības iniciatīvu, kopīgu projektu veidā un personāla mobilitātes aktivitāšu ietvaros37.

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese un P&I attīstīšana ir būtiska līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanai, jo īpaši reģionos izplatīto tradicionālo ekonomikas nozaru transformācijai uz lielāku resursefektivitāti un produktivitāti, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu un reģionu sociālās, ekonomiskās un digitālās transformācijas procesā.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no valsts budžetā papildu paredzētajiem NAP 2027 līdzekļiem tirgus orientētajiem pētījumiem, kā arī no ES fondiem praktiskas ievirzes pētījumu programmai un zināšanu pārneses pasākumiem sabiedrības izaicinājumu risināšanai.

Veicamais uzdevums:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
2.2.1.

Sekmēt sadarbību un efektīvu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem, publisko pārvaldi, cita starpā, nodrošinot pētniecības infrastruktūru pieejamību un koplietošanu nacionālā un starptautiskā mērogā, t.sk. pilotprojektu, "dzīvo laboratoriju" un demonstrācijas projektu īstenošanai

2021–2024 IZM EM, VARAM, ZM, VM, KM LIAA, LZP, LZA augstskolas, zinātniskās institūcijas, plānošanas reģioni, pašvaldības PR1, PR2/
RR1, RR2, RR3, RR4, RR5, RR6, RR8, RR9, RR10, RR11, RR13
[140], [199], [200], [201], [202]
2.2.2.

Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai

2024* IZM EM, VARAM, VM, ZM, KM, LIAA PR2/
RR9, RR10, RR11, R12
[139], [143], [144], [156], [199], [201]

2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru

Ilgtermiņa sadarbības attīstīšana starp publisko sektoru un pētniecības sektoru nodrošina abpusēju atgriezenisko labumu. P&I sniedz ieguldījumu publiskās pārvaldes modernizācijā, nozaru attīstības plānošanā, pārmaiņu vadības efektivitātes uzlabošanā, datos pamatotu un analītiski izsvērtu lēmumu pieņemšanā, rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanas izvērtēšanā, kā arī krīžu pārvarēšanā. Uzticamu zināšanu un inovāciju lielā nozīme visu sistēmu un institūciju mobilizācijā krīzes pārvarēšanai īpaši izgaismojās COVID-19 pandēmijas laikā. Savukārt stabils un mērķtiecīgs publiskā sektora pasūtījums veicina zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo kompetenču un kapacitātes attīstību un P&A cilvēkkapitāla atjaunotni un pieejamību ilgtermiņā.

Šim rīcības virziena uzdevumu īstenošana paredzēta esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros, kā arī finansējums no valsts budžeta (t.sk papildu paredzētajiem NAP 2027 līdzekļiem) valsts pētījumu programmām.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
2.3.1.

Veicināt publiskā sektora pasūtījumu pētniecībai un inovācijai, t.sk. nodrošinot atvērtu pētījumu rezultātu un datu pieejamību

2021–2024 IZM visas ministrijas, LZP, PKC, VK, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, plānošanas reģioni, pašvaldības PR1, PR2/
RR2, RR3, RR5, RR10, RR11
[140], [142], [428]

2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

Publiski finansētai pētniecībai ir jāspēj radīt, demonstrēt un komunicēt sabiedrībai pētniecības ietvaros un tās rezultātā radītā pievienotā sociālā un ekonomiskā vērtība. Zinātnes kā intelektuālās darbības jomas sociālo un ekonomisko vērtību veido gan pētniecības rezultātā radītais tiešais sociālais, ekonomiskais un monetāri izmērāmais labums, gan daudzveidīgās zināšanas un izpratne par plašākām kopsakarībām un procesiem un pienesums gudru, prasmīgu un inovatīvu indivīdu un sabiedrības attīstīšanai ilgtermiņā. Zināšanu un pētniecības vērtības paaugstināšanai sabiedrībā būtiska ir sabiedrības izpratnes veidošana par pētniecības un zināšanu radīšanas procesu, kā arī plašāku iespēju nodrošināšana sabiedrības iesaistei zinātniskās izpētes aktivitātēs, pētniecības datu radīšanā un izmantošanā, pētniecības jautājumu formulēšanā, t.sk. sabiedriskās zinātnes iniciatīvu ietvaros.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem zinātnes stratēģiskajai komunikācijai.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR)
(1. tabula)
SASAISTE AR NAP2027 UZDEVUMIEM
2.4.1.

Nodrošināt stratēģisku zinātnes komunikāciju zinātnes un pētniecības popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, un sabiedrības izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā

2021–2024 IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, LIAA, VIAA, PKC, VK, augstskolas, zinātniskās institūcijas, nozares NVO PR1, PR2/
RR1, RR2, RR5, RR12
[139], [141], [156]

7. Teritoriālā perspektīva

ZTAIP 2027 primāri attiecināmas uz Latvijas Republikas teritoriju, vienlaikus paredzot akadēmisko un P&I sadarbības saikņu veidošanu un attīstīšanu ar Latvijas diasporas pētniekiem ārvalstīs.

Ņemot vērā RIS3 lomu sociālās un ekonomiskās transformācijas īstenošanā, aktivitātes P&A sistēmas attīstībai sniedz tiešu un pastarpinātu ieguldījumu reģionu inovācijas kapacitātes, uzņēmējdarbības produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanā un līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanā. ZTAI politikas ietvaros plānotie pasākumi primāri paredz P&A kapacitātes koncentrēšanu tajās zinātniskajās institūcijās, kurās jau ir attīstīta augstas kvalitātes pētniecība, P&I infrastruktūra un resursi. Vienlaikus ir nepieciešama mērķfokusētāka reģionālo augstskolu specializāciju definēšana un studējošo un akadēmiskā personāla kritiskās masas veidošana (3. attēls) reģionu attīstības vajadzību nodrošināšanai gan attiecībā uz zināšanu un prasmju attīstību un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, gan radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un P&I infrastruktūru koplietošanu starp augstskolām un zinātniskajiem institūtiem kā reģiona zināšanu centriem, reģiona uzņēmumiem un publisko sektoru, kā arī starpreģionāli.

ZTAI politika veicinās katrā reģionā veidoto zināšanu un inovācijas platformu attīstību un reģionālā un vietējā līmeņa publiskās pārvaldes iesaisti pētniecībā un inovācijā.

3. attēls. Valsts augstskolās un zinātniskajos institūtos nodarbināto zinātnisko darbinieku (PLE izteiksmē) un studējošo īpatsvara teritoriālais izvietojums


1 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52018DC0773

2 Pieejams: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv#documents

3 Pieejams: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-industrial-strategy_lv

4 http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-03-10#19

5 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6100

6 Pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252

7 Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4690/download

8 OECD Going Digital in Latvia, 2020. Pieejams: https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm

9 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6682

10 Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4681/download

11 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315685-par-konceptualo-zinojumu-par-jauna-doktoranturas-modela-ieviesanu-latvija

12 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020SC0513&from=EN ; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0500&from=EN

13 Pieejams https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

14 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6150

15 Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu

16 Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4687/download

17 Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf

18 Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

19 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492545&mode=vss&date=2020-10-01

20 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

21 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam

22 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

23 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492920&mode=mk&date=2021-03-11

24 Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

25 Pieejams: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

26 Pieejams: https://ec.europa.eu/growth/industry/policy_en

27 Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/content/european-digital-strategy

28 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590732521013&uri=COM%3A2020%3A456%3AFIN

29 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6821

30 Vēlams atbilstoši Konceptuālā ziņojuma "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" 2. vai 3.risinājumam, atbilstoši Ministru Kabineta 2020.gada 25.jūnija rīkojuma Nr. 345. 6.punktam

31 Pasaules Bankas pētījums, 2018. Akadēmiskā karjera Latvijā: ieteikumi

32 Informācija par projektu "jauns akadēmiskās karjeras ietvars Latvijai": https://www.izm.gov.lv/lv/jauns-akademiskas-karjeras-ietvars-latvijai

33 Konceptuālais ziņojums "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā", (apstiprināts Ministru kabinetā 29.06.2015). Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/5245

34 Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām"

35 European Commission, 2018. Turning FAIR into reality, Final report and action plan. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/7769a148-f1f6-11e8-9982-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-80611283

36 OECD Going Digital report 2020, Pieejams: https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm; OECD Environmental Performance Reviews: Latvia 2019; Eiropas Komisijas semestra ziņojums 2020

37 European Commission, 2020. "Specific Support – Development of the Human Capital for Research and Innovation in Latvia"

 

Pielikums Nr. 1

ZTAIP 2027 Pielikums Nr. 1 Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija 2021.–2024. gadam

ar * atzīmēti pasākumi, kuru īstenošanu paredzēts turpināt arī pēc Rīcības plāna termiņa

NR.P.K. UZDEVUMS IZPILDES TERMIŅŠ ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA LĪDZATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA SASAISTE AR REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM (RR) SASAISTE AR NAP2027 INDIKATORIEM UN UZDEVUMIEM
1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību
1.1. rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība
1.1.1. Izveidot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, kas skaidri definē nacionālā mērogā vienotu akadēmisko amatu struktūru un karjeras izvēles ceļus, nodrošina profesionālās izaugsmes iespējas un sekmē kvalitatīvu akadēmiski pedagoģiskā un akadēmiski zinātniskā darba attīstību un zināšanu radīšanas nepārtrauktību ilgtermiņā RR3, RR4, RR5 [133], [134], [135], [136], [137]
1.1.1.1. Izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu un ieviest jaunu finansēšanas modeli pētniecībā balstītas un uz izcilību un inovāciju orientētas doktorantūras īstenošanai un promocijas procesam, kas stimulē augstākās izglītības un pētniecības resursu koplietošanu un nodrošina starptautiski konkurētspējīgu pedagoģisko un pētniecības kompetenču attīstību 2021-2022 IZM EM, ZM, VM,
KM, LIZDA, LZA
RR3, RR4, RR5 [139], [156]
1.1.1.2. Ieviest doktorantūras grantus 2021-2024* IZM ZM, VM, KM, augstskolas RR5 [139], [156]
1.1.1.3. Izveidot pēc vienotiem kritērijiem skaidri definētu nacionāla mēroga akadēmisko amatu struktūru un akadēmiskās karjeras ceļa karti, atbilstoši projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" sniegtajām rekomendācijām 2021-2023 IZM ZM, VM, KM, LZA RR3, RR4, RR5 [156]
1.1.1.4. Izstrādāt un ieviest vienotus un skaidrus pamatprincipus efektīvai un caurskatāmai akadēmiskā personāla atlasei un paaugstināšanai amatā, slodžu sadalījumam un darba snieguma novērtēšanai; konkurētspējīgai un taisnīgai akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmai, kā arī akadēmiskās karjeras trajektorijām un darba izejas stratēģijām, atbilstoši projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" sniegtajām rekomendācijām 2021-2023 IZM ZM, VM, KM, augstskolas, zinātniskās institūcijas, LZA RR3, RR4, RR5 [156]
1.1.1.5. Ieviest akadēmiskā personāla tenūras sistēmu, nodrošinot sasaisti ar augstākās izglītības un zinātnes trīs pīlāru finansēšanas modeli 2021-2024* IZM ZM, VM, KM, LZP, augstskolas, zinātniskās institūcijas RR3, RR4, RR5 [156]
1.1.2. Stimulēt zinātniskā personāla atjaunotni un jauno zinātnieku iesaisti pētniecībā un inovācijā, nodrošinot studējošo, doktorantu un jauno zinātnieku, t.sk. no ārvalstīm, iesaisti projektos valsts budžeta finansētās un līdzfinansētās P&A programmās RR1, RR2, RR3, RR4, RR5, RR6, RR7 [133], [134], [135], [136], [137]
1.1.2.1. Pētniecības programma pētnieku grupām oriģinālu fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanai visās zinātnes nozarēs un jaunu, starpdisciplināru pētniecības virzienu attīstībai (Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma) Pastāvīgi IZM LZP RR1, RR2, RR3, RR4, RR6, RR7 [139]
1.1.2.2. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programma, kas vienlaikus veicina arī Apvārsnis Eiropa MSCA Cofund finansējuma piesaisti, kā arī nodrošina personāla mobilitāti starp akadēmisko sektoru un industriju 2021-2023* IZM LZP, EM RR3, RR4, RR6, RR7 [139], [199]
1.1.2.3. Programma studentu inovācijas, uzņēmējspēju un tehnoloģiju prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi 2021-2023 IZM valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas, zinātniskās institūcijas, LZA RR5 [139], [156]
1.1.2.4. Nodrošināt zinātniskās darbības bāzes finansējumu izcilu un inovatīvu pētniecību veicinošā apmērā Pastāvīgi IZM EM, ZM, VM,
KM
RR1, RR2, RR3 [139]
1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai
1.2.1. Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā RR1, RR2, RR7, RR8, RR10 [133], [134], [135], [136], [137]
1.2.1.1. Attīstīt un izveidot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centrus saskaņā ar ESFRI pieeju un platformu standartiem, investējot zinātnisko institūciju P&I infrastruktūras attīstīšanā atbilstoši specializācijas kompetencēm, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumiem, sadarbības un tīklošanās pasākumos RIS3 specializācijas jomu izaugsmei, balstoties starptautiska līmeņa pētniecības izcilībā un starptautiskos sadarbības tīklos 2021-2024* IZM EM, ZM, VM,
KM, augstskolas, zinātniskās institūcijas, LZA
RR1, RR2, RR7, RR8, RR10 [143], [199]
1.2.1.2. Nodrošināt dalību Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas apakšaktivitātē, starptautiskās ESFRI pētniecības infrastruktūru platformās un ERIC konsorcijos 2021-2024* IZM VM, ZM, KM RR7, RR8, RR10 [143], [199]
1.2.1.3. Nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā saskaņā ar IZM un EM plānoto rīcību kosmosa stratēģijas īstenošanā 2021-2024* IZM EM RR7, RR8, RR10 [143]
1.2.1.4. Nodrošināt dalību CERN asociētās dalībvalsts statusā, atbilstoši CERN Latvijas nacionālā kontaktpunkta Rīcības plānam 2021-2024* IZM EM RR7, RR8, RR10 [143]
1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība
1.3.1. Sekmēt akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu) mobilitāti, t.sk. virtuālo mobilitāti, un piesaisti Latvijai, un mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas diasporas pētniekiem, lai veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību un pētniecības infrastruktūru koplietošanu un zinātniskās darbības ciešāku sasaisti ar pasaules līmeņa pētniecību, zinātnes nozaru un starpnozaru pētījumu aktuālo problemātiku RR6, RR7, RR8 [133], [134], [135], [136], [137]
1.3.1.1. Atbalsts akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu) mobilitātei un starptautisko sadarbību veicinošām aktivitātēm, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, ārvalstu speciālistu un pieredzējušu zinātnieku, t.sk. no diasporas, piesaisti darbam Latvijas zinātnes vidē un kopsadarbības projektu izstrādi un īstenošanu 2021-2024* IZM LZP, ZM, VM,
KM, LZA
RR6, RR7, RR8 [139]
1.3.2. Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm RR6, RR7, RR8  
1.3.2.1. Nodrošināt dalību Baltijas jūras reģiona P&I programmā 2021-2024* IZM LZP, LZA RR6, RR7, RR8 [143]
1.3.2.2. Nodrošināt dalību EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta programmā 2021-2024* IZM LZP, EM RR6, RR7, RR8 [143]
1.3.2.3. Nodrošināt dalību Ziemeļu Ministru padomes P&I finansēšanas organizācijas NordForsk projektu konkursos 2021-2023 IZM LZP RR6, RR7, RR8 [143]
1.3.3. Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās RR6, RR7, RR8, RR10  
1.3.3.1. Nodrošināt dalību Apvārsnis Eiropa Eiropas Partnerībās atbilstoši stratēģiskajām nacionālajām P&I prioritātēm 2021-2024* IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LIAA RR6, RR7, RR8 [139]
1.3.3.2. Nodrošināt dalību Eiropas Kopfinansētajās programmās, t.sk. Kopējās programmēšanas iniciatīvās un Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju (EIT) institūta aktivitātēs 2021-2024* IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LIAA RR6, RR7, RR8, RR10 [139]
1.3.3.3. Ieviest jaunā instrumenta iniciatīvu Apvārsnis Eiropa projektu pārfinansēšanai Latvijas dalībniekam 2021-2024* IZM EM, LIAA, LZP RR1, RR2 [139]
1.3.3.4. Veicināt bilaterālo un trilaterālo sadarbību zinātnē un tehnoloģiju attīstībā ar ārvalstīm 2021-2024* IZM LZP, LZA RR6, RR7 [139]
1.3.3.5. Atbalsts sinerģijām un mērogošanai sekmīgajiem projektiem turpmākas kapacitātes attīstīšanai 2021-2024* IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, LIAA RR10 [139]
1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas pārvaldība, koordinācija un monitorings
1.4.1. Izveidot ilgtspējīgu P&A finansēšanas sistēmu ar savstarpēji salāgotiem finansēšanas instrumentiem RR1, RR2, RR10, RR11, RR13 [133], [135], [136], [138]
1.4.1.1. Ieviest efektīvu trīs pīlāru finansēšanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē ar snieguma un inovācijas stimuliem, t.sk. aktualizējot zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķināšanas un sadales pieeju, nodefinējot jaunus principus un kritērijus zinātnisko institūciju zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai un sadalei 2021-2023 IZM visas ministrijas, PKC, VK, LZA RR1, RR2, RR11, RR13 [140]
1.4.1.2. Savstarpēji salāgot un pilnveidot P&I finansējuma struktūru visā P&I ciklā, samērojot pētniecības un inovācijas kapacitāti ar uzņēmējdarbības vajadzībām jaunu iespēju izmantošanai un tirgus attīstībai 2021-2023 IZM, EM KM, VM, ZM RR2, RR10, RR11 [202]
1.4.2. Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu: RR3, RR4, RR5, RR8, RR9, RR10, RR11, RR13 [133], [134], [135], [136], [138]
1.4.2.1. Attīstīt LZP par zinātnes politikas ieviešanas un pārvaldības galveno institūciju, attīstot tās funkcijas un stiprinot administratīvo, organizatorisko, analītisko un koordinācijas kapacitāti Pastāvīgi IZM LZP RR3, RR6, RR8, RR10 [141]
1.4.2.2. Stiprināt LIAA kapacitāti efektīvas inovācijas politikas ieviešanai, atbalstam un koordinācijai Pastāvīgi EM IZM, LIAA, LZP, PKC, VK RR3, RR8 [141], [199]
1.4.2.3. Izveidot jaunu normatīvo regulējumu, kas sekmē augstākās izglītības un pētniecības integrāciju, akadēmiskās karjeras sistēmas, augstskolu un zinātnisko institūciju ilgtspējīgu attīstību, kā arī ārvalstu akadēmiskā viespersonāla piesaisti 2021-2023 IZM KM, VM, ZM, EM, LZA RR3, RR4, RR5, RR10 [139], [157]
1.4.2.4. Attīstīt P&A pārvaldības kompetenci zinātniskajās institūcijās 2021-2024* IZM ZM, VM, KM,
augstskolas, zinātniskās institūcijas, LZA
RR3, RR4, RR5, RR10, RR11, RR13 [141], [157]
1.4.2.5. Organizēt zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu 2024* IZM ZM, VM, KM RR3, RR4, RR8, RR10 [141]
1.4.3. Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju un pārstāvniecību: RR8, RR10 [135], [136]
1.4.3.1. Nodrošināt operatīvu P&A sistēmas monitoringu un P&A datu (t.sk. reģionālā griezumā) savietojamību vienotā datu pārraudzības sistēmā starp dažādām P&A programmām datu analīzē balstītas politikas plānošanai un pārvaldībai 2021-2024* IZM EM, VM, KM, ZM, VARAM, LZP, LIAA, plānošanas
reģioni
RR8, RR10 [141], [199]
1.4.3.2. Nodrošināt Latvijas pētniecības interešu starptautisko pārstāvību, koordināciju un komunikācijas apriti 2021-2024* IZM visas ministrijas, LZP, LIAA, plānošanas reģioni RR8, RR10 [141], [199]
1.4.2.3. Pilnveidot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (NZDIS) funkcionalitāti datu uzkrāšanai gan zinātnisko institūciju, gan politikas veidotāju līmenī, monitoringam un prognozēšanai (forecasting) 2021-2024* IZM LZP RR10 [141]
2. apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību
2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtā zinātne
2.1.1. Veicināt P&A sistēmas digitālo transformāciju, atvērtās zinātnes attīstību un pētniecības datu un rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā: RR2, RR6, RR7, RR8, RR10, RR12, RR13 [135], [136], [137]
2.1.1.1. Veikt nacionāla mēroga pētniecības ietekmes izvērtējumu, kā arī izstrādāt vadlīnijas pētniekiem un zinātniskajām institūcijām par pētniecības ietekmes veidošanu un paplašināšanu 2021-2022 IZM EM, LZP, LIAA, PKC, VK RR2, RR11, RR13 [143]
2.1.1.2. Izstrādāt Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģiju, kas paredz sistēmas līmeņa stimulus atvērtās zinātnes kultūras attīstīšanai un atvērtās zinātnes nosacījumu ieviešanu nacionāli finansētās pētījumu programmās 2021 IZM VARAM, KM, VM, PKC, VK RR6, RR7, RR10, RR12 [143]
2.1.1.3. Nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī un Eiropas reģionālos kopprojektos, efektivizējot, attīstot un starptautiski integrējot nacionālās digitālās infrastruktūras (t.sk. Akadēmisko tīklu) 2021-2024* IZM VARAM, EM, ZM, VM, KM RR8, RR10, RR13 [143]
2.1.1.4. Atbalstīt zinātnisko institūciju virzītu Vienotu pakalpojumu centru pētniecības datu repozitoriju, autorizācijas, skaitļošanas un glabāšanas, pārvaldības un citu digitālo pakalpojumu, kā arī rīku nodrošināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē 2021-2024* IZM EM, VARAM, KM, VM, ZM, PKC, VK, LZA RR6, RR7, RR10, RR11, RR12 [143]
2.1.1.5. Attīstīt stratēģisku starpinstitūciju dialogu par atvērtas, drošas un sadarbspējīgas publisko datu infrastruktūras attīstību un pieejamību pētniecības un inovācijas vajadzībām digitālās transformācijas, atvērtās zinātnes, RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstīšanas kontekstā 2021-2024* IZM visas ministrijas, PKC, VK, LZA RR8, RR10, RR11 [143]
2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai
2.2.1. Sekmēt sadarbību un efektīvu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem, publisko pārvaldi, cita starpā, nodrošinot pētniecības infrastruktūru pieejamību un koplietošanu nacionālā un starptautiskā mērogā, t.sk. pilotprojektu, "dzīvo laboratoriju" un demonstrācijas projektu īstenošanai: RR1, RR2, RR3, RR4, RR5, RR6, RR8, RR9, RR10, RR11, RR13 [133], [134], [135], [136], [137], [138]
2.2.1.1. Pētniecības programma pētnieku grupām praktiskas pielietojamības zināšanu un tehnoloģiju attīstīšanai RIS3 specializācijas jomās un jomās ar horizontālu ietekmi industrijai (uzņēmējdarbības sektoram) vai sabiedrībai aktuālu problēmjautājumu risināšanai globālo izaicinājumu kontekstā, vienlaikus nodrošinot pētniecības cilvēkkapitāla atjaunotni (Praktiskas ievirzes pētījumu programma) 2021-2024* IZM EM RR1, RR3, RR4, RR5, RR6, RR9, RR10, RR11, RR13 [140], [199], [202]
2.2.1.2. Programma tehnoloģiju pārnesei, pētniecības rezultātu komercializācijai un jaunu produktu, un pakalpojumu attīstīšanai 2021-2024* EM LIAA, IZM RR1, RR3, RR4, RR10, RR11, RR13 [199], [202]
2.2.1.3. Pētniecības programma pētniecības rezultātu un tehnoloģijas eksperimentālai attīstībai, validācijai un demonstrācijai industrijas vidē ar augstu potenciālu inovatīvu, tirgus orientētu produktu un pakalpojumu radīšanai (Tirgus orientētu pētījumu programma) 2021-2024* IZM EM, LZP RR1, RR2, RR3, RR5, RR6, RR10, RR11, RR13 [140], [199], [200], [202]
2.2.1.4. Sekmēt pētniecības un inovācijas demonstrācijas projektu un pilotprojektu īstenošanu, t.sk. digitālās un eko-inovācijas attīstībai RIS3 specializācijas jomās un jomās ar horziontālu ietekmi, RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu ietvaros sadarbībā ar RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centriem, t.sk. veidojot Atvērtās laboratorijas principiem atbilstošus sadarbības mehānismus 2021-2024* EM, IZM LIAA, LZP, VARAM, augstskolas, zinātniskās institūcijas, LZA, plānošanas reģioni RR1, RR2, RR3, RR4, RR5, RR6, RR8, RR9, RR10, RR11, RR13 [144], [199], [200], [201], [202]
2.2.1.5. Izveidot nacionāla mēroga starpinstitūciju P&I kopfinansēšanas shēmu, kas nodrošina dažāda veida dalībnieku kopīgu P&I projektu īstenošanu un integrētu Latvijas pārstāvju dalību starptautiskās P&I programmās 2021-2024 IZM EM, VARAM, ZM, VM, KM, LZA RR2, RR8, RR6 [199], [202]
2.2.2. Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai RR9, RR10, RR11, RR12 [135], [138]
2.2.2.1. Digitālās ekselences centra attīstīšana augsta līmeņa digitālo prasmju attīstīšanai viedās specializācijas jomās 2024* IZM EM, VARAM, VM, ZM, LIAA RR9, RR10, RR11, R12 [139], [143], [144], [156], [199]
2.2.2.2. Programma inovācijas vadības prasmju attīstībai komersantiem, augstākās izglītības un zinātnes institūcijām, lai palielinātu to spēju piedalīties interaktīvos un atvērtos inovāciju procesos, un nodrošinātu to inovētspēju 2024* IZM EM, VM, ZM, KM, LIAA RR9, RR10, RR11 [199], [201]
2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru
2.3.1. Veicināt publiskā sektora pasūtījumu pētniecībai un inovācijai, t.sk. nodrošinot atvērtu pētījumu rezultātu un datu pieejamību: RR2, RR3, RR5, RR10 [133], [134], [135], [136], [137], [138]
2.3.1.1. Veidot valsts pētījumu programmas u.c. P&I pasūtījuma formātus Latvijas ilgtspējai un nozaru stratēģiskai attīstībai nozīmīgu un aktuālu jautājumu identificēšanai, padziļinātai izpratnei un risināšanai 2021-2024* IZM visas ministrijas, LZP, PKC, VK RR2, RR3, RR5 [140]
2.3.1.2. Veicināt efektīvu un ilgtspējīgu P&A stratēģiskās plānošanas un analītiskās kompetences un kapacitātes, un P&I pasūtījuma un ieviešanas prakses attīstību valsts pārvaldē, pašvaldību institūcijās un publisko personu kapitālsabiedrībās, paaugstinot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieguldījumu eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanā un ieviešanā 2021-2024* IZM visas ministrijas, PKC, VK, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības,
plānošanas
reģioni, pašvaldības
RR2, RR10 [142]
2.3.1.3. Veicināt savstarpēji koordinēta sadarbības mehānisma attīstīšanu datos un zinātniski pamatotos pierādījumos balstītas politikas veidošanai 2021-2024* VK IZM, PKC, visas
ministrijas, plānošanas reģioni, pašvaldības
RR2, RR10 [428]
2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija
2.4.1. Nodrošināt stratēģisku zinātnes komunikāciju zinātnes un pētniecības popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, un sabiedrības izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā RR1, RR2, RR5, RR12 [134], [163]
2.4.1.1. Īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažādām mērķauditorijām pētniecības rezultātu stratēģiskai izplatīšanai, zinātnes popularizēšanai un sabiedrības un ieinteresēto pušu iepazīstināšanai ar Latvijas pētniecības vidi un tās pārstāvjiem, resursiem un sasniegumiem 2021-2024* IZM EM, LZP, LIAA, PKC, VK, LZA RR1, RR2, RR5 [141]
2.4.1.2. Stiprināt skolu, augstskolu un zinātnisko institūciju sadarbību, veicinot zinātnes komunikāciju skolās un sekmējot daudzveidīgu skolēnu zinātniskās pētniecības darbību nacionālā un starptautiskā līmenī 2021-2024* IZM EM, ZM, VM, KM, LZP, VIAA, LZA, augstskolas, zinātniskās institūcijas RR5 [139], [156]
2.4.1.3. Sekmēt sabiedriskās zinātnes iniciatīvas plašākai sabiedrības iesaistei pētniecības procesos (t.sk. pētniecības datu radīšanā un izmantošanā) zinātnes vērtības paaugstināšanai, popularizēšanai un sabiedrības intereses par zinātni attīstībai 2021-2024* IZM EM, ZM, VM, KM, augstskolas, zinātniskās institūcijas, LZA, nozares NVO RR12 [139]

 

Pielikums Nr. 2

Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem 

                          Piezīmes
Uzdevums Finansējums kopā Plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums  
2021 2022 2023 2024 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027  
Finansējums kopā 1,144,428,843 63,105,031 62,758,054 62,208,754 60,208,754 0 71,610,000 115,214,206 157,168,237 175,645,745 185,360,031 191,150,031  
Pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Privātais sektors 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 1,144,428,843 63,105,031 62,758,054 62,208,754 60,208,754 0 71,610,000 115,214,206 157,168,237 175,645,745 185,360,031 191,150,031  
tajā skaitā*: 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana 444,773,653 63,105,031 62,758,054 62,208,754 60,208,754 0 11,000,000 17,400,607 30,014,776 39,192,559 47,192,559 51,692,559  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana** 699,655,190 0 0 0 0 0 60,610,000 97,813,599 127,153,461 136,453,186 138,167,472 139,457,472  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   56,092,211 55,693,408 55,144,108 55,144,108 0 11,000,000 53,067,378 93,821,537 111,985,041 121,699,327 127,489,327  
valsts pamatfunkciju īstenošana   56,092,211 55,693,408 55,144,108 55,144,108 0 11,000,000 15,863,779 27,278,076 36,141,855 44,141,855 48,641,855  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 37,203,599 66,543,461 75,843,186 77,557,472 78,847,472  
12. Ekonomikas ministrija   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
29. Veselības ministrija   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
valsts pamatfunkciju īstenošana   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
16. Zemkopības ministrija   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
22. Kultūras ministrija   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
valsts pamatfunkciju īstenošana   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
1.1. rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība  
Finansējums kopā   54,097,687 55,597,687 55,597,687 55,597,687 0 5,000,000 23,877,393 36,014,062 40,866,845 45,971,130 47,841,130  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   54,097,687 55,597,687 55,597,687 55,597,687 0 5,000,000 23,877,393 36,014,062 40,866,845 45,971,130 47,841,130  
tajā skaitā*:   0 0 0 0                
valsts pamatfunkciju īstenošana   54,097,687 55,597,687 55,597,687 55,597,687 0 5,000,000 12,400,607 22,014,776 24,192,559 25,192,559 26,192,559  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 11,476,786 13,999,286 16,674,286 20,778,571 21,648,571  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 21,476,786 29,999,286 33,674,286 38,778,571 40,648,571  
valsts pamatfunkciju īstenošana   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 10,000,000 16,000,000 17,000,000 18,000,000 19,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 11,476,786 13,999,286 16,674,286 20,778,571 21,648,571  
29. Veselības ministrija   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
valsts pamatfunkciju īstenošana   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
16. Zemkopības ministrija   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
22. Kultūras ministrija   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
valsts pamatfunkciju īstenošana   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
1.1.1. Izveidot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, kas skaidri definē nacionālā mērogā vienotu akadēmisko amatu struktūru un karjeras izvēles ceļus, nodrošina profesionālās izaugsmes iespējas un sekmē kvalitatīvu akadēmiski pedagoģiskā un akadēmiski zinātniskā darba attīstību un zināšanu radīšanas nepārtrauktību ilgtermiņā  
Finansējums kopā   11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 0 0 6,657,393 10,924,062 13,406,845 16,141,130 16,141,130  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 0 0 6,657,393 10,924,062 13,406,845 16,141,130 16,141,130  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 0 0 2,400,607 6,014,776 7,192,559 7,192,559 7,192,559  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 4,256,786 4,909,286 6,214,286 8,948,571 8,948,571  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   6,876,128 6,876,128 6,876,128 6,876,128 0 0 5,120,565 8,187,362 10,356,141 13,090,426 13,090,426  
valsts pamatfunkciju īstenošana   6,876,128 6,876,128 6,876,128 6,876,128     863,779 3,278,076 4,141,855 4,141,855 4,141,855  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 4,256,786 4,909,286 6,214,286 8,948,571 8,948,571  
29. Veselības ministrija   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
valsts pamatfunkciju īstenošana   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
16. Zemkopības ministrija   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
22. Kultūras ministrija   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
valsts pamatfunkciju īstenošana   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
1.1.1.1 Izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu un ieviest jaunu finansēšanas modeli pētniecībā balstītas un uz izcilību un inovāciju orientētas doktorantūras īstenošanai un promocijas procesam, kas stimulē augstākās izglītības un pētniecības resursu koplietošanu un nodrošina starptautiski konkurētspējīgu pedagoģisko un pētniecības kompetenču attīstību  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
1.1.1.2 Ieviest doktorantūras grantus  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   6,876,128 6,876,128 6,876,128 6,876,128 0 0 3,598,065 6,012,362 6,876,141 9,610,426 9,610,426  
valsts pamatfunkciju īstenošana   6,876,128 6,876,128 6,876,128 6,876,128     863,779 3,278,076 4,141,855 4,141,855 4,141,855 16.06.2020 KZ "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 2,734,286 2,734,286 2,734,286 5,468,571 5,468,571 NAP Pasākums 405.1
29. Veselības ministrija   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663  
valsts pamatfunkciju īstenošana   2,499,636 2,499,636 2,499,636 2,499,636 0 0 314,004 1,191,659 1,505,663 1,505,663 1,505,663 16.06.2020 KZ "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"
16. Zemkopības ministrija   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,566,662 1,566,662 1,566,662 1,566,662 0 0 746,879 943,683 943,683 943,683 943,683 16.06.2020 KZ "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"
22. Kultūras ministrija   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358  
valsts pamatfunkciju īstenošana   998,348 998,348 998,348 998,348 0 0 475,945 601,358 601,358 601,358 601,358 16.06.2020 KZ "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"
1.1.1.3 Izveidot pēc vienotiem kritērijiem skaidri definētu nacionāla mēroga akadēmisko amatu struktūru un akadēmiskās karjeras ceļa karti, atbilstoši projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" sniegtajām rekomendācijām  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
1.1.1.4 Izstrādāt un ieviest vienotus un skaidrus pamatprincipus efektīvai un caurskatāmai akadēmiskā personāla atlasei un paaugstināšanai amatā, slodžu sadalījumam un darba snieguma novērtēšanai; konkurētspējīgai un taisnīgai akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmai, kā arī akadēmiskās karjeras trajektorijām un darba izejas stratēģijām, atbilstoši projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" sniegtajām rekomendācijām  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
1.1.1.5 Ieviest akadēmiskā personāla tenūras sistēmu, nodrošinot sasaisti ar augstākās izglītības un zinātnes trīs pīlāru finansēšanas modeli  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 1,522,500 2,175,000 3,480,000 3,480,000 3,480,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 1,522,500 2,175,000 3,480,000 3,480,000 3,480,000 NAP Pasākums 411
1.1.2.Stimulēt akadēmiskā personāla atjaunotni un jauno zinātnieku iesaisti pētniecībā un inovācijā, nodrošinot studējošo, doktorantu un jauno zinātnieku, t.sk. no ārvalstīm, iesaisti projektos valsts budžeta finansētās un līdzfinansētās P&A programmās  
Finansējums kopā   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 17,220,000 25,090,000 27,460,000 29,830,000 31,700,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 17,220,000 25,090,000 27,460,000 29,830,000 31,700,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 10,000,000 16,000,000 17,000,000 18,000,000 19,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 7,220,000 9,090,000 10,460,000 11,830,000 12,700,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 17,220,000 25,090,000 27,460,000 29,830,000 31,700,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   42,156,913 43,656,913 43,656,913 43,656,913 0 5,000,000 10,000,000 16,000,000 17,000,000 18,000,000 19,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 7,220,000 9,090,000 10,460,000 11,830,000 12,700,000  
1.1.2.1 Pētniecības programma pētnieku grupām oriģinālu fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanai visās zinātnes nozarēs un jaunu, starpdisciplināru pētniecības virzienu attīstībai (Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma)  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   14,521,033 16,021,033 16,021,033 16,021,033 0 3,000,000 6,000,000 9,000,000 9,000,000 9,000,000 9,000,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   14,521,033 16,021,033 16,021,033 16,021,033 0 3,000,000 6,000,000 9,000,000 9,000,000 9,000,000 9,000,000 IZM 05.01.00. apakšprogramma attiecībā par šīs apakšprogrammas finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošanai (bez šajā programmā iekļautajām CERN, Kosmosa aktivitātēm u.c.) un NAP 374 pasākums
1.1.2.2 Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programma, kas vienlaikus veicina arī Apvārsnis Eiropa MSCA Cofund finansējuma piesaisti, kā arī nodrošina personāla mobilitāti starp akadēmisko sektoru un industriju  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 5,220,000 6,090,000 6,960,000 7,830,000 8,700,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 5,220,000 6,090,000 6,960,000 7,830,000 8,700,000 NAP Pasākums 379
1.1.2.3 Programma studentu inovācijas, uzņēmējspēju un tehnoloģiju prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 2,000,000 3,000,000 3,500,000 4,000,000 4,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 2,000,000 3,000,000 3,500,000 4,000,000 4,000,000 Daļa no NAP 404.pasākuma
1.1.2.4 Nodrošināt zinātniskās darbības bāzes finansējumu izcilu un inovatīvu pētniecību veicinošā apmērā  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   27,635,880 27,635,880 27,635,880 27,635,880 0 2,000,000 4,000,000 7,000,000 8,000,000 9,000,000 10,000,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   27,635,880 27,635,880 27,635,880 27,635,880 0 2,000,000 4,000,000 7,000,000 8,000,000 9,000,000 10,000,000 IZM 05.02.00. apakšprogramma un NAP 378 pasākums
1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai  
Finansējums kopā   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
1.2.1. Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā:  
Finansējums kopā   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,399,435 1,521,401 1,521,401 1,521,401 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 13,550,000 13,550,000 17,250,000 18,550,000  
1.2.1.1 Attīstīt un izveidot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centrus saskaņā ar ESFRI pieeju un platformu standartiem, investējot zinātnisko institūciju P&I infrastruktūras attīstīšanā atbilstoši specializācijas kompetencēm, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumiem, sadarbības un tīklošanās pasākumos RIS3 specializācijas jomu izaugsmei, balstoties starptautiska līmeņa pētniecības izcilībā un starptautiskos sadarbības tīklos  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 13,050,000 13,050,000 16,750,000 18,050,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 13,050,000 13,050,000 16,750,000 18,050,000 NAP Pasākums 386
1.2.1.2 Nodrošināt dalību Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas apakšaktivitātē, starptautiskās ESFRI pētniecības infrastruktūru platformās un ERIC konsorcijos  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 200,000 200,000 200,000 200,000 200,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 200,000 200,000 200,000 200,000 200,000 Daļa no NAP Pasākuma 383
1.2.1.3 Nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā Latvijas Kosmosa stratēģijā 2021-2027 izvirzīto mērķu sasniegšanai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   3,000,000 1,121,966 1,121,966 1,121,966 0 0 150,000 150,000 150,000 150,000 150,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,000,000 1,121,966 1,121,966 1,121,966 0 0 0 0 0 0 0 IZM 05.01.00 apakšprogrammas "Zinātniskās darbības nodrošināšana" aktivitāte "Dalība Eiropas Kosmosa aģentūras Sadarbības valsts vai Asociētās dalībvalsts statusā"
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 150,000 150,000 150,000 150,000 150,000 Daļa no NAP Pasākuma 383
1.2.1.4 Nodrošināt dalību CERN asociētās dalībvalsts statusā, atbilstoši CERN Latvijas nacionālā kontaktpunkta Rīcības plānam  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   399,435 399,435 399,435 399,435 0 0 150,000 150,000 150,000 150,000 150,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   399,435 399,435 399,435 399,435 0 0 0 0 0 0 0 IZM 05.01.00 apakšprogrammas "Zinātniskās darbības nodrošināšana" aktivitāte "CERN Nacionālais kontaktpunkts", IZM 05.12.00 apakšprogrammas "Valsts pētījumu programmas" finansējums aktivitātē "CERN Valsts pētījumu programma"
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 150,000 150,000 150,000 150,000 150,000 Daļa no NAP Pasākuma 383
1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 4,000,000 16,050,000 18,160,000 20,770,000 23,510,000 23,510,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 4,000,000 16,050,000 18,160,000 20,770,000 23,510,000 23,510,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 4,000,000 3,000,000 2,500,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 13,050,000 15,660,000 18,270,000 20,010,000 20,010,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 4,000,000 16,050,000 18,160,000 20,770,000 23,510,000 23,510,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 4,000,000 3,000,000 2,500,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 13,050,000 15,660,000 18,270,000 20,010,000 20,010,000  
1.3.1. Sekmēt akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu) mobilitāti un piesaisti Latvijai, un mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas diasporas pētniekiem, lai veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību un pētniecības infrastruktūru koplietošanu un zinātniskās darbības ciešāku sasaisti ar pasaules līmeņa pētniecību, zinātnes nozaru un starpnozaru pētījumu aktuālo problemātiku  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000  
1.3.1.1 Atbalsts akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu) mobilitātei un starptautisko sadarbību veicinošām aktivitātēm, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, ārvalstu speciālistu un pieredzējušu zinātnieku, t.sk. no diasporas, piesaisti darbam Latvijas zinātnes vidē un kopsadarbības projektu izstrādi un īstenošanu  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000 1,305,000 NAP Pasākums 375
1.3.2. Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**           0 0 0 0 0 0 0  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
1.3.2.1 Nodrošināt dalību Baltijas jūras reģiona P&I programmā  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
1.3.2.2 Nodrošināt dalību EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta programmā  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
1.3.2.3 Nodrošināt dalību Ziemeļu Ministru padomes P&I finansēšanas organizācijas NordForsk projektu konkursos  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
1.3.3. Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās  
Finansējums kopā           0 4,000,000 15,180,000 16,855,000 19,465,000 22,205,000 22,205,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 4,000,000 15,180,000 16,855,000 19,465,000 22,205,000 22,205,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 4,000,000 3,000,000 2,500,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 12,180,000 14,355,000 16,965,000 18,705,000 18,705,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 4,000,000 15,180,000 16,855,000 19,465,000 22,205,000 22,205,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 4,000,000 3,000,000 2,500,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 12,180,000 14,355,000 16,965,000 18,705,000 18,705,000  
1.3.3.1 Nodrošināt dalību Apvārsnis Eiropa Eiropas Partnerībās atbilstoši stratēģiskajām nacionālajām P&I prioritātēm  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 4,000,000 4,740,000 4,240,000 4,240,000 5,240,000 5,240,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 4,000,000 3,000,000 2,500,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 NAP Pasākums 377
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 1,740,000 1,740,000 1,740,000 1,740,000 1,740,000 Daļa no NAP Pasākuma 376
1.3.3.2 Nodrošināt dalību Eiropas Kopfinansētajās programmās, t.sk. Kopējās programmēšanas iniciatīvās un Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju (EIT) institūta aktivitātēs  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 2,175,000 2,175,000 2,175,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 870,000 1,305,000 2,175,000 2,175,000 2,175,000 Daļa no NAP Pasākuma 376
1.3.3.3 Ieviest jaunā instrumenta iniciatīvu Apvārsnis Eiropa projektu pārfinansēšanai Latvijas dalībniekam  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 6,960,000 8,700,000 9,570,000 10,440,000 10,440,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 6,960,000 8,700,000 9,570,000 10,440,000 10,440,000 Daļa no NAP Pasākuma 376
1.3.3.4 Veicināt bilaterālo un trilaterālo sadarbību zinātnē un tehnoloģiju attīstībā ar ārvalstīm  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
1.3.3.5 Atbalsts sinerģijām un mērogošanai sekmīgajiem projektiem turpmākas kapacitātes attīstīšanai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0     2,610,000 2,610,000 3,480,000 4,350,000 4,350,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0     2,610,000 2,610,000 3,480,000 4,350,000 4,350,000 Daļa no NAP Pasākuma 376
1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas pārvaldība, koordinācija un monitorings  
Finansējums kopā 0 0 0 0 0 0 0 986,813 1,184,175 1,578,901 1,578,901 1,578,901  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 0 0 0 986,813 1,184,175 1,578,901 1,578,901 1,578,901  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana                          
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana** 0 0 0 0 0 0 0 986,813 1,184,175 1,578,901 1,578,901 1,578,901  
1.4.1.Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
1.4.1.1 Ieviest efektīvu trīs pīlāru finansēšanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē ar snieguma un inovācijas stimuliem, t.sk. aktualizējot zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķināšanas un sadales pieeju, nodefinējot jaunus principus un kritērijus zinātnisko institūciju zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai un sadalei  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
1.4.1.2 Ieviest efektīvu trīs pīlāru finansēšanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē ar snieguma un inovācijas stimuliem, t.sk. aktualizējot zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķināšanas un sadales pieeju, nodefinējot jaunus principus un kritērijus zinātnisko institūciju zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai un sadalei  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
12. Ekonomikas ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
1.4.2. Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu:  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
1.4.2.1 Attīstīt LZP par zinātnes politikas ieviešanas un pārvaldības galveno institūciju, attīstot tās funkcijas un stiprinot administratīvo, organizatorisko, analītisko un koordinācijas kapacitāti  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450 Daļa no NAP Pasākuma 383
1.4.2.2 Stiprināt LIAA kapacitāti efektīvas inovācijas politikas ieviešanai, atbalstam un koordinācijai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
1.4.2.3 Izveidot jaunu normatīvo regulējumu, kas sekmē augstākās izglītības un pētniecības integrāciju, akadēmiskās karjeras sistēmas, augstskolu un zinātnisko institūciju ilgtspējīgu attīstību, kā arī ārvalstu akadēmiskā viespersonāla piesaisti  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
1.4.2.4 Attīstīt P&A pārvaldības kompetenci zinātniskajās institūcijās  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Normatīvo aktu izmaiņas
1.4.2.5 Organizēt zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
1.4.3. Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju un pārstāvniecību  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
1.4.3.1 Nodrošināt operatīvu P&A sistēmas monitoringu un P&A datu (t.sk. reģionālā griezumā) savietojamību vienotā datu pārraudzības sistēmā starp dažādām P&A programmām datu analīzē balstītas politikas plānošanai un pārvaldībai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 493,406 592,088 789,450 789,450 789,450 Daļa no NAP Pasākuma 383
1.4.3.2 Nodrošināt Latvijas pētniecības interešu starptautisko pārstāvību, koordināciju un komunikācijas apriti  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums, sasaiste ar NAP pasākumu 383
1.4.3.3 Pilnveidot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (NZDIS) funkcionalitāti datu uzkrāšanai gan zinātnisko institūciju, gan politikas veidotāju līmenī, monitoringam un prognozēšanai (forecasting)  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtā zinātne  
Finansējums kopā   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
2.1.1. Veicināt P&A sistēmas digitālo transformāciju, atvērtās zinātnes attīstību un pētniecības datu un rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā  
Finansējums kopā   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
2.1.1.1 Veikt nacionāla mēroga pētniecības ietekmes izvērtējumu, kā arī izstrādāt vadlīnijas pētniekiem un zinātniskajām institūcijām par pētniecības ietekmes veidošanu un paplašināšanu  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
2.1.1.2 Izstrādāt Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģiju, kas paredz sistēmas līmeņa stimulus atvērtās zinātnes kultūras attīstīšanai un atvērtās zinātnes nosacījumu ieviešanu nacionāli finansētās pētījumu programmās  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Esošā budžeta ietvaros, normatīvā regulējuma izmaiņas
2.1.1.3 Nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī un Eiropas reģionālos kopprojektos, efektivizējot, attīstot un starptautiski integrējot nacionālās digitālās infrastruktūras (t.sk. Akadēmisko tīklu)  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 3,480,000 3,480,000 4,350,000 5,220,000 5,220,000 Daļa no NAP Pasākuma 390
2.1.1.4 Atbalstīt zinātnisko institūciju virzītu Vienotu pakalpojumu centru pētniecības datu repozitoriju, autorizācijas, skaitļošanas un glabāšanas, pārvaldības un citu digitālo pakalpojumu, kā arī rīku nodrošināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana   215,992 215,992 215,992 215,992 0 0 0 0 0 0 0 IZM 05.04.00 apakšprogramma
2.1.1.5 Attīstīt stratēģisku starpinstitūciju dialogu par atvērtas, drošas un sadarbspējīgas publisko datu infrastruktūras attīstību un pieejamību pētniecības un inovācijas vajadzībām digitālās transformācijas, atvērtās zinātnes, RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstīšanas kontekstā  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 60,610,000 67,820,000 81,780,000 90,530,000 87,830,000 89,950,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 60,610,000 67,820,000 81,780,000 90,530,000 87,830,000 89,950,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 3,000,000 9,000,000 15,000,000 18,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 60,610,000 67,820,000 78,780,000 81,530,000 72,830,000 71,950,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 7,210,000 17,170,000 23,420,000 20,720,000 29,340,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 3,000,000 9,000,000 15,000,000 18,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 7,210,000 18,170,000 20,920,000 12,220,000 11,340,000  
12. Ekonomikas ministrija   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
2.2.1. Sekmēt sadarbību un efektīvu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem, pašvaldībām, plānošanas reģioniem, cita starpā, nodrošinot pētniecības infrastruktūru pieejamību un koplietošanu nacionālā un starptautiskā mērogā, t.sk. pilotprojektu, "dzīvo laboratoriju" un demonstrācijas projektu īstenošanai:  
Finansējums kopā           0 60,610,000 67,820,000 77,780,000 84,030,000 81,330,000 80,850,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 60,610,000 67,820,000 77,780,000 84,030,000 81,330,000 80,850,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 3,000,000 9,000,000 15,000,000 18,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 60,610,000 67,820,000 74,780,000 75,030,000 66,330,000 62,850,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 7,210,000 17,170,000 23,420,000 20,720,000 20,240,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 3,000,000 9,000,000 15,000,000 18,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 7,210,000 14,170,000 14,420,000 5,720,000 2,240,000  
12. Ekonomikas ministrija   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
2.2.1.1 Pētniecības programma pētnieku grupām praktiskas pielietojamības zināšanu un tehnoloģiju attīstīšanai RIS3 specializācijas jomās un jomās ar horizontālu ietekmi industrijai (uzņēmējdarbības sektoram) vai sabiedrībai aktuālu problēmjautājumu risināšanai globālo izaicinājumu kontekstā, vienlaikus nodrošinot pētniecības cilvēkkapitāla atjaunotni (Praktiskas ievirzes pētījumu programma)  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 6,960,000 13,920,000 13,920,000 5,220,000 1,740,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 6,960,000 13,920,000 13,920,000 5,220,000 1,740,000 NAP 381 Pasākums
2.2.1.2 Programma tehnoloģiju pārnesei, pētniecības rezultātu komercializācijai un jaunu produktu, un pakalpojumu attīstīšanai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 250,000 250,000 500,000 500,000 500,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 250,000 250,000 500,000 500,000 500,000 NAP 391 pasākums
12. Ekonomikas ministrija   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 60,610,000 EM NIPP 4.2.2.6.4. uzdevums, EM NIPP 4.4.1.1. uzdevums, EM NIPP 4.4.10.1 uzdevums, EM NIPP 4.5.2.2. uzdevums
2.2.1.3 Pētniecības programma pētniecības rezultātu un tehnoloģijas eksperimentālai attīstībai, validācijai un demonstrācijai industrijas vidē ar augstu potenciālu inovatīvu, tirgus orientētu produktu un pakalpojumu radīšanai (Tirgus orientētu pētījumu programma)  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 3,000,000 9,000,000 15,000,000 18,000,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 3,000,000 9,000,000 15,000,000 18,000,000 NAP 380 Pasākums
2.2.1.4 Sekmēt pētniecības un inovācijas demonstrācijas projektu un pilotprojektu īstenošanu, t.sk. digitālās un eko-inovācijas attīstībai, RIS3 specializācijas jomās, RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu ietvaros sadarbībā ar RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centriem, t.sk. veidojot atvērtās laboratorijas principiem atbilstošus sadarbības mehānismus  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
2.2.1.5 Izveidot nacionāla mēroga starpinstitūciju P&I kopfinansēšanas shēmu, kas nodrošina dažāda veida dalībnieku kopīgu P&I projektu īstenošanu un integrētu Latvijas pārstāvju dalību starptautiskās P&I programmās  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
2.2.2. Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai  
Finansējums kopā   0 0 0 0 0 0 0 4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   0 0 0 0 0 0 0 4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000  
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000  
2.2.2.1 Digitālās ekselences centra attīstīšana augsta līmeņa digitālo prasmju attīstīšanai viedās specializācijas jomās  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
2.2.2.2 Programma inovācijas vadības prasmju attīstībai komersantiem, augstākās izglītības un zinātnes institūcijām, lai palielinātu to spēju piedalīties interaktīvos un atvērtos inovāciju procesos, un nodrošinātu to inovētspēju  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0   4,000,000 6,500,000 6,500,000 9,100,000 NAP 607 pasākums
2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru  
Finansējums kopā   5,391,917 5,422,974 4,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
Pašvaldību budžets   0 0 0 0                
Privātais sektors   0 0 0 0                
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets   0 0 0 0                
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   5,391,917 5,422,974 4,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
tajā skaitā*:   0 0 0 0                
valsts pamatfunkciju īstenošana   5,391,917 5,422,974 4,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0                
15. Izglītības un zinātnes ministrija   3,443,743 3,422,974 2,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,443,743 3,422,974 2,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
12. Ekonomikas ministrija   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0  
2.3.1. Veicināt publiskā sektora pasūtījumu pētniecībai un inovācijai, t.sk. nodrošinot atvērtu pētījumu rezultātu un datu pieejamību  
Finansējums kopā   5,391,917 5,422,974 4,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā   5,391,917 5,422,974 4,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana   5,391,917 5,422,974 4,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**                          
Informatīvi                          
Sadalījumā pa budžeta resoriem                          
15. Izglītības un zinātnes ministrija   3,443,743 3,422,974 2,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,443,743 3,422,974 2,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
12. Ekonomikas ministrija   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0  
2.3.1.1 Veidot valsts pētījumu programmas u.c. P&I pasūtījuma formātus Latvijas ilgtspējai un nozaru stratēģiskai attīstībai nozīmīgu un aktuālu jautājumu identificēšanai, padziļinātai izpratnei un risināšanai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   3,443,743 3,422,974 2,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   3,443,743 3,422,974 2,873,674 2,873,674 0 2,000,000 2,000,000 2,500,000 3,500,000 3,500,000 4,000,000 IZM 05.12.00 apakšprogramma
12. Ekonomikas ministrija   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0  
valsts pamatfunkciju īstenošana   1,948,174 2,000,000 2,000,000 0 0 0 0 0 0 0 0 EM 29.05.00 apakšprogramma
2.3.1.2 Veicināt efektīvu un ilgtspējīgu P&A stratēģiskās plānošanas un analītiskās kompetences un kapacitātes, un P&I pasūtījuma un ieviešanas prakses attīstību valsts pārvaldē, pašvaldību institūcijās un publisko personu kapitālsabiedrībās, paaugstinot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieguldījumu eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanā un ieviešanā  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
2.3.1.3 Veicināt savstarpēji koordinēta sadarbības mehānisma attīstīšanu datos un zinātniski pamatotos pierādījumos balstītas politikas veidošanai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija  
Finansējums kopā           0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā           0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana                          
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**           0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
2.4.1. Nodrošināt stratēģisku zinātnes komunikāciju zinātnes un pētniecības popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, un sabiedrības izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā  
Finansējums kopā               500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
Pašvaldību budžets                          
Privātais sektors                          
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets                          
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā               500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
tajā skaitā*:                          
valsts pamatfunkciju īstenošana                          
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**               500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
valsts pamatfunkciju īstenošana   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
2.4.1.1 Īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažādām mērķauditorijām pētniecības rezultātu stratēģiskai izplatīšanai, zinātnes popularizēšanai un sabiedrības un ieinteresēto pušu iepazīstināšanai ar Latvijas pētniecības vidi un tās pārstāvjiem, resursiem un sasniegumiem  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000  
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**   0 0 0 0 0 0 500,000 500,000 500,000 500,000 500,000 Daļa no NAP Pasākuma 383
2.4.1.2 Stiprināt skolu, augstskolu un zinātnisko institūciju sadarbību, veicinot zinātnes komunikāciju skolās un sekmējot daudzveidīgu skolēnu zinātniskās pētniecības darbību nacionālā un starptautiskā līmenī  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums
2.4.1.3 Sekmēt sabiedriskās zinātnes iniciatīvas plašākai sabiedrības iesaistei pētniecības procesos (t.sk. pētniecības datu radīšanā un izmantošanā) zinātnes vērtības paaugstināšanai, popularizēšanai un sabiedrības intereses par zinātni attīstībai  
15. Izglītības un zinātnes ministrija   0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Nav pagaidām paredzēts finansējums

* ja finanšu informācija jāatspoguļo arī attiecībā uz valsts speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu, tabulu papildina ar atsevišķu rindu, ko izvieto kā nākamo aiz rindas "valsts pamatfunkciju īstenošana". Savukārt, ja nepieciešamā finanšu informācija attiecas tikai uz valsts speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu, rindu "valsts pamatfunkciju īstenošana" aizstāj ar rindu "valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets".

** Norāda Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību regulējošos tiesību aktus vai to projektus, kas nosaka attiecīgā finansējuma piešķiršanas nosacījumus.

 

Pielikums Nr. 3

Esošās situācijas apraksts

2014.–2020. gada periodā ZTAI politikas attīstība bija cieši saistīta ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam1 noteikto nacionālās industriālās politikas attīstību attiecībā uz nacionālas inovācijas sistēmas izveidi Latvijas ekonomikas strukturālai transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību. ZTAI politikas uzdevumi bija koncentrēt P&A sistēmas resursus spēcīgākajās zinātniskajās institūcijās un salāgot pētniecību ar Latvijas RIS3 prioritātēm. Integrējot universitātēs zinātniskos institūtus un izvirzot ar inovācijām saistītus mērķus, tika uzsākta universitāšu kā zināšanu, tehnoloģijas attīstības un inovāciju centru attīstība. P&A sistēmas pārvaldības jomā tika ieviesta ES praksei atbilstoša pētniecības projektu pieteikumu vērtēšana, sniegumā balstīti zinātnisko institūciju finansēšanas un stratēģiskās pārvaldības pamatprincipi. Netika sasniegti tie mērķi, kas saistīti ar ieguldījumu apjomu un finansējuma sadalījuma struktūru, galvenokārt tāpēc, ka vairāku valdību prioritātēs neietilpa ekonomikas un sabiedrības attīstību balstīt uz zināšanu un inovācijas sniegtajām iespējām.

ZTAI politikas īstenošana 2014.–2020. gada periodā ir izvērsti analizēta divos RIS3 monitoringa ziņojumos, kas apstiprināti Ministru kabinetā2, tāpēc esošās situācijas aprakstā, kas pamato ZTAI politiku 2021.–2027. gadam, sniegts ieskats būtiskākajos turpmāk risināmajos jautājumos.

Ieguldījumi P&A

Lai gan ieguldījumu apjoms P&A Latvijā ir audzis no 140 milj. euro 2013. gadā uz 195 milj. euro 2019. gadā, sekmējot pētniecības apjoma, produktivitātes, izcilības un starptautiskās redzamības palielināšanos, joprojām publiskā sektora ieguldījumu apjoms salīdzinājumā ar citām ES-27 valstīm ir mazs. Latvijas P&A sistēma ir pārlieku atkarīga no ES struktūrfondu pieejamības (39% no P&A finansējuma 2014.–2018. gadā tika nodrošināti no ārvalstu avotiem, galvenokārt ES struktūrfondiem), un ar to saistītās cikliskās svārstības nenodrošina stabilu un ilgtspējīgu P&A cilvēkkapitāla attīstību un pētniecības procesu nepārtrauktību. Pēdējo gadu (2018. un 2019. gada) tendences gan norāda, ka Latvijas P&A sistēmas pārlieku lielā balstīšanās uz ES fondu finansējumu samazinājusies, jo ir nozīmīgs uzlabojums, salīdzinājumā ar 2010.–2012. gadu, kad vairāk nekā puse P&A finansējuma bija ES fondu finansējums. Arī NAP 2027 paredzētās investīciju aktivitātēs, kur zinātnē daļa papildu finansējuma ir arī paredzēta no valsts budžeta līdzekļiem ļaus turpināt šo pozitīvo tendenci 2021.–2027. gadā, tajā skaitā ļaujot izvairīties no iespējamā ES fondu finansējuma cikliskuma. Papildus 2021.–2027. gadā Latvijas zinātnei ir papildus izaicinājumi saistībā Lielbritānijas izstāšanos no ES.

1. attēls. P&A ieguldījumi % no IKP un indikatīvā prognoze 2027.gadam Latvijā un vidēji ES-27 valstīs

(Avots: Eurostat, CSP, IZM aprēķini)

NAP 2021–2027 paredz 2027. gadā sasniegt ieguldījumu apjomu P&A 1,5% apmērā no IKP, tādējādi pietuvinot Latvijas P&A intensitāti ES vidējam līmenim. Pašlaik Latvijas zemā P&A intensitāte saistīta ar zemo publiskā sektora (īpaši valsts) un uzņēmējdarbības sektora ieguldījumu apmēru. Zemais P&A ieguldījumu apmērs tieši ietekmē zinātnisko darbinieku iespējas veikt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu pētniecību. 2018. gadā P&A ieguldījumu apmērs, rēķinot uz 1 zinātnisko darbinieku (PLE izteiksmē) sastādīja 30 833 EUR jeb tikai 29% no ES-27 vidējā līmeņa (105 568 EUR). Tajā pašā laikā, Latvijas pētnieku rezultāti ir ar augstu veikto ieguldījumu efektivitāti un līdzvērtīgi citu ES valstu pētnieku rezultātiem, ko apliecina Latvijas inovāciju rezultātu novērtējums EIS2019, uzlabojumi Globālajā inovāciju indeksā u.tml. Veikto resursu efektivizācijas kontekstā esošais P&A ieguldījumu apmērs ļauj noturēt tikai esošo pētniecības kvalitātes un snieguma līmeni un turpmāks palielinājums nav iespējams bez papildus ieguldījumiem P&A (t.sk no valsts budžeta līdzekļiem).

2. attēls. Kopējais valsts finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam (milj. euro)

(Avots: CSP, IZM aprēķini)

Lai gan pēdējo 10 gadu laikā ievērojami palielinājies valsts finansējums P&A, 2019. gadā absolūtos skaitļos pārsniedzot 2008. gada līmeni pirms ekonomiskās krīzes, kopumā valsts budžeta ieguldījumu īpatsvars kopējā P&A ieguldījumu apjomā (% no IKP) ir samazinājies. 2019. gadā valsts budžeta ieguldījumi P&A veidoja 0,29% no IKP, savukārt 2008. gadā – 0,23%. Mazais ieguldījumu apjoms P&A, t.sk. valsts budžeta apjoms, nenodrošina izcilas P&I attīstību pietiekošā apjomā, kā arī pilnvērtīgu integrāciju ar starptautisko P&I vidi. No šī finansējuma lielāko daļu veidoja IZM budžeta programmā 05.00.00 "Zinātne" paredzētais finansējums, kurš 2019. gadā bija 46.2 milj. euro apmērā, jeb 67 % no visa valsts budžeta finansējuma zinātnei. Pārējo valsts budžeta finansējumu zinātnei veido valsts līdzfinansējums ES fondu programmās, augstskolu snieguma finansējums (IZM budžeta apakšprogramma 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās ar 6.5 milj. euro finansējumu 2019. gadā) un citu ministriju vai valsts iestāžu pasūtītie līgumpētījumi kā arī Valsts pētījumu programmas citās nozaru ministrijās (2019. gadā 2 milj. apmērā EM budžeta apakšprogrammā 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā")

P&A cilvēkkapitāla atjaunotne

Pētniecībā nodarbināto zinātnisko darbinieku skaits PLE izteiksmē ir pieaudzis minimāli – no 5396 2013. gadā uz 5806 2018. gadā. Divas reizes lielākais zinātnisko darbinieku kopskaits 2018. gadā (12 129) norāda, ka, liela daļa zinātnisko darbinieku pētniecībā ir nodarbināti tikai daļēji (vidējā slodze 0,48), turklāt daļa – ar ļoti mazām slodzēm (2018. gadā tikai 25% zinātnisko darbinieku bija nodarbināti pilnā slodzē, savukārt nepilna laika zinātnisko darbinieku vidējā PLE slodze bija tikai 0,30). Lai gan ir būtiski sekmēta P&A cilvēkkapitāla atjaunotne (2018. gadā 50% zinātnisko darbinieku ir vecumā līdz 44 gadiem) ar 2014. un 2015. gadā palielinātu zinātnes bāzes finansējumu un palielinātu P&A pasūtījumu valsts budžeta un struktūrfondu programmās, joprojām kopējais pētniecībā nodarbināto īpatsvars no visiem nodarbinātajiem Latvijā ir kritiski zems – tikai 46% no Eiropas vidējā līmeņa 2018. gadā. Mazais publiskā un privātā sektora pieprasījums pēc zinātniskā darba neveicina P&A cilvēkkapitāla stabilu ataudzi. Vienlaikus nelielais pētnieku skaits nav pietiekošs, lai attīstītu stabilas saiknes un zināšanu apriti ar industriju un organizācijām, kā arī pilnvērtīgi iesaistītos ES mēroga projektos un nodrošinātu zināšanu apritei nepieciešamo mobilitāti.

3. attēls. Doktora grāda ieguvēji 2018. gadā uz 10 000 iedzīvotāju

(Avots: Eurostat, IZM aprēķini)

Nepietiekamais zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar doktorantūrā studējošo un grāda ieguvēju skaita dinamiku. 2018. gadā Latvijā ir vismazākais doktora grāda ieguvēju skaits Eiropā, attiecinot to pret iedzīvotāju skaitu (0,6 grāda ieguvēji uz 10 000 iedzīvotājiem), kas ir gandrīz 4 reizes mazāk nekā vidēji ES-28 valstīs. Vienlaikus, Latvijā ir salīdzinoši augsts doktorantūrā studējošo skaits, taču arī ļoti augsts atbirums. Mazā doktoru grāda ieguvēju skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar pilnvērtīgu nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu bāzi inovācijām. Latvijas doktora grāda ieguvēju skaita dinamikai ir arī tieša ietekme uz cilvēkresursu atjaunotni zinātnē un šobrīd zemais grāda ieguvēju līmenis ir tieši saistīts ar kritumu kopš 2015. gada, kad beidzās 2007.–2013. gada ES fondu perioda doktorantu stipendijas, kurām beidzoties doktora grāda ieguvēju skaits samazinājās no aptuveni 300 uz 100 grāda ieguvējiem gadā.

4. attēls. Zinātnisko darbinieku skaits (PLE) % no kopējā nodarbināto skaita 2018. gadā.

(Avots: Eurostat)

Lai nodrošinātu pētniecības sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, kā arī augsti kvalificētu, darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanu un Latvijas P&I kapacitātes attīstību ilgtermiņā, turpmāk veicami pasākumi augstākās izglītības un pētniecības ciešākai integrācijai, doktorantūras kvalitātes uzlabošanai un promocijas procesa sakārtošanai un akadēmiskā personāla karjeras sistēmas sakārtošanai, kā arī P&A un augstākās izglītības resursu konsolidācijai un publiskā un privātā sektora pieprasījuma pēc pētnieciskā darba paaugstināšana.3

5. attēls. Kopējie izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam Eiropas Savienības valstīs (euro uz vienu zinātnē nodarbinātā pilna darba laika ekvivalentu), 2018

(Avots: Eurostat, IZM aprēķini)

Salīdzinājumā ar ES-28 valstīm Latvijai ir viens no viszemākajiem P&A ieguldījumiem attiecībā pret zinātnisko darbinieku skaitu (33 % apmērā no ES-28 vidējā līmeņa). Tas nozīmē, ka Latvijas zinātniski pētnieciskajā darbā nodarbinātajiem ievērojami mazākas iespējas īstenot augstākā līmeņa P&A projektus, nekā jebkur citur Eiropā. Zemie ieguldījumi P&A ir nopietns šķērslis jaunu perspektīvu zinātnisko grupu un pētniecības virzienu attīstīšanai un viens no riska faktoriem talantīgāko Latvijas zinātnieku migrācijai uz citām valstīm. Lai gan P&A finansējums un pieejamo resursu apjoms Latvijā ES-28 valstu mērogā ir kritiski zems, Latvijas zinātnieki, pateicoties sekmīgām starptautiskās sadarbības saiknēm, spēj sasniegt augstus pētniecības rezultātus, ierindojoties 5. vietā starp ES-28 valstīm.

Pētniecības infrastruktūras attīstība un resursu koplietošana

Institucionālās fragmentācijas mazināšana un zinātnisko institūciju savstarpējās integrācijas uzlabošana (valsts budžeta finansēto zinātnisko institūciju skaits samazināts no 40 uz 22), kā arī augstākās izglītības un pētniecības infrastruktūras modernizēšana (veikti ES struktūrfondu ieguldījumi 120 milj. euro apmērā) ir būtiski veicinājusi resursu pārvaldības efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un sadarbības iespējas. Laika posmā no 2015.–2016. gadam tika veikta apjomīga un sekmīga valsts zinātnisko institūtu konsolidācija. Tās īstenošanas atbalstam un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstībai tika piešķirts arī ERAF finansējums 11,2 milj. euro apmērā, lai veicinātu konkurētspējīgāko zinātnisko institūciju rīcībspēju uzlabošanu, zinātnes resursu funkcionālo un teritoriālo koncentrēšanu un attīstību atbilstoši 2013. gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem4. Turpmāk kritiski svarīgi ir stiprināt zinātnisko institūciju iekšējo pārvaldību, resursu koplietošanu un veicināt institucionālu un tematisku sadarbību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī aktīvāk īstenot P&A sistēmas digitālo transformāciju un atvērtību.

Pētniecības izcilības un specializācijas attīstīšana

Izveidoti 2 starptautiska mēroga izcilības centri RIS3 specializācijas jomās – Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses ekselences centrs – CAMART² un Baltijas Biomateriālu ekselences centrs – BBCE, taču nepieciešams paplašināt izcilības centru tematisko spektru RIS3 specializācijas jomās, kā arī turpmāk nodrošināt nacionālas nozīmes pētniecības infrastruktūru uzturēšanu un iekļaušanos starptautiskās platformās.

6. attēls. Latvijas zinātnisko publikāciju īpatsvars Q1 (top 25%) zinātniskajos žurnālos (CiteScore) un prognoze 2027. gadam

(Avots:SciVal, IZM aprēķini)

2014.–2020. gada periodā pētniecības kapacitātes un snieguma novērtēšana bija fokusēta uz kvantitatīvu pētniecības rezultātu (publikāciju skaita) apjoma paaugstināšanu kopumā. Turpmāk pētniecības izcilības paaugstināšanās tiks novērtēta, ņemot vērā pētnieku kapacitāti komunicēt pētniecības rezultātus izcilības centru nozarēm atbilstošos (field weighted) starptautiski augstu novērtētos jeb Q1 (top25%) zinātniskajos žurnālos. 2019. gadā 35% Latvijas publikāciju bija publicētas top25% pasaules labākajos nozarei atbilstošos zinātniskajos žurnālos, ieņemot 4. zemāko rezultātu Eiropā, ievērojami atpaliekot no Lietuvas (48,1%) un Igaunijas (58%), kā arī ES-27 vidējā līmeņa (52,7%). Nākamā perioda ieguldījumi, t.sk caur jauniem pētniecības izcilības centriem pārējās RIS3 specializācijas jomās, paredz palielināt Latvijas iespējas veikt izcilu pētniecību un uzlabot tās redzamību un starptautisko integrāciju Eiropas un pasaules pētniecības telpā.

Salīdzinot publicēšanās tendences starp zinātnes nozarēm, visvairāk publikāciju skaits ir palielinājies Dabaszinātnēs, taču tas lielā mērā saistīts ar aktīvu iesaisti dažādos šīs jomas Eiropas mēroga pētniecības konsorcijos. Stabils publikāciju skaita pieaugums ir Medicīnas un veselības zinātņu nozarē, bet nemainīgi zems publikāciju skaits ir humanitārajās zinātnēs un lauksaimniecības zinātnēs, savukārt inženierzinātņu un tehnoloģiju nozarēs un sociālajās zinātnēs ir vērojamas visizteiktākās ikgadējā publikāciju skaita svārstības. Kopumā gan Latvijas zinātnisko publikāciju sadalījums starp nozarēm atspoguļo zinātniskā personāla sadalījumu starp zinātņu nozarēm, ņemot vērā dažādu nozaru atšķirīgo publicēšanās intensitāti, kuras tendences Latvijā ir līdzīgas ES vidējam līmenim.

Starptautiskā sadarbība un iesaiste starptautiskās pētniecības norisēs

Būtiski ir paaugstināta zinātnisko institūciju starptautiskā konkurētspēja, atvērtība un iesaiste pārrobežu sadarbībā (2019. gadā 45% no zinātniskajām koppublikācijām ir tapušas sadarbībā ar ārvalstu autoriem; zinātniskās institūcijas iesaistījušās starptautiskos projektu konsorcijos, 2014.–2020. gada ES pētniecības un inovācijas ietvarprogrammā Apvārsnis 2020 piesaistot 64% no kopējā Latvijas piesaistītā finansējuma). Latvijas starptautiskās sadarbības aktivitātes pieaugums (no 36,2 % uz 45,2 %) ir bijis viens no lielākajiem kāpumiem starp ES-27 valstīm.

Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2020. gada jūnijam programmā Apvārsnis 2020 ir iesniegti 2542 projektu pieteikumi ar 3164 Latvijas pārstāvju dalībām, no kuriem virssliekšņa novērtējumu saņēmuši 953 projekti, bet finansējums piešķirts un līgums par īstenošanu uz 2020. gada jūniju ir noslēgts ar 354 projektu par kopējo EK finansējumu EUR 87 792 656. Latvijas iegūtais finansējums veido 0,15% no visa kopējā programmas Apvārsnis 2020 dalībvalstīm pieejamā finansējuma.

Programmā Apvārsnis 2020 Latvijas pieteiktais dalību skaits sasniedz0.36% no visām ES-28 valstu dalībām programmas Apvārsnis 2020 projektu konkursos, kas ir audzis salīdzinājumā ar 7. Ietvarprogrammas (turpmāk –7.IP) rezultātu – 0.27%. Tomēr ar esošo rezultātu Latvija, apsteidzot Maltu un Lietuvu, atrodas 26. vietā dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts vadoties pēc piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP Latvija atradās 27. vietā starp 28 ES dalībvalstīm.

1. tabula. Latvijas institūciju galvenie sadarbības partneri propgrammas Apvārsnis 2020 projektos uz 2020. gada jūniju

(Avots: VIAA)

Partnerības valsts Partnerību skaits finansētajos projektos
Vācija 249
Itālija 207
Spānija 203
Beļlģija 194
Francija 194
Lielbritānija 185
Nīderlande 180
Polija 161
Austrija 147
Portugāle 142

7. attēls. Latvijas zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu autoriem un prognoze 2027.gadam

(Avots: SciVal, IZM aprēķini)

Kopumā Latvijas P&A sistēma joprojām ir salīdzinoši noslēgta, kā arī starptautiskās sadarbības aktivitāte ir izteikti nevienlīdzīga starp dažādām zinātnes nozarēm. 2019. gadā Latvijas P&A sistēma bija 5. noslēgtākā (45,2%) starp ES-27 valstīm, ievērojami atpaliekot no Lietuvas (51,2 %) un Igaunijas (66,6 % – 4. augstākā starptautiskās sadarbības intensitāte starp ES-27 valstīm). Ir būtiski veicināt mērķtiecīgāku un pastāvīgāku starptautisko sadarbību veidošanu, iesaistoties dažādos sadarbības tīklos, pētniecības projektos un pieredzes apmaiņas mobilitātes aktivitātēs, kā arī piesaistot izcilu akadēmisko viespersonālu no ārvalstīm, t.sk. diasporas.

8. attēls. Latvijas starptautisko koppublikāciju skaits ģeogrāfiskā griezumā no 2014. līdz 2019. gadam

(Avots: InCites, IZM aprēķini)

Visvairāk starptautisko koppublikāciju Latvijai ir bijis ar valstīm, kurās ir arī Latvijas diasporas zinātnieki – Vācija, Apvienotā Karaliste, ASV, kā arī ar kaimiņvalstīm. Jāņem vērā, ka daļa no starptautiskajām koppublikācijām ir saistībā ar Latvijas dalību dažādos starptautiska mēroga pētniecības konsorcijos. Vācija, kurai ir visaugstākais koppublikāciju skaita rādītājs, ir arī vadošais Latvijas sadarbības partneris Apvārsnis 2020 ietvarprogrammā no 2014. līdz 2019. gadam, īstenojot 262 kopīgus pētniecības projektus.

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese uzņēmējdarbības sektorā

Lai gan savstarpējā sadarbības starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmējdarbības sektoru ir uzlabojusies (zinātnisko darbinieku nodarbinātība privātajā sektorā paaugstinājusies no 981 PLE 2013. gadā uz 1221 PLE 2018. gadā), veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un inovācijas spējas uzlabošanos uzņēmējdarbības sektorā, joprojām Latvijas tautsaimniecības vidi kopumā raksturo zema produktivitāte (nominālā darbaspēka produktivitāte uz 1 nodarbināto 2018. gadā ir 68% apmērā no ES vidējā līmeņa), ierobežota uzņēmumu spēja investēt pētniecībā un attīstībā (99,8 % ir mazie un vidēji uzņēmumi), kā arī vājš zināšanu un tehnoloģiju pārneses un pētniecības rezultātu komercializācijas mehānisms5.

9. attēls. Latvijas pozīcija (rangs) EIS starp ES-27 valstīm

(Avots: Eiropas Komisija6)

Turpmāki uzlabojumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesē ir viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu Latvijas inovācijas sistēmas rādītāju uzlabošanos starptautiski salīdzinošos mērījumos (piemēram, EIS). 2014.–2020. gada periodā Latvijas rādītāji ļāva no "pieticīga" inovatora ierindoties "mērena" inovatora kategorijā, savukārt līdz 2027. gadam Latvijas primārais uzdevums ir uzlabot relatīvo pozīciju un nostabilizēt sniegumu starp pārējām ES-27 valstīm (piemēram, sasniedzot Lietuvas līmeni – 22. vieta).

Zināšanu pārnese publiskajā sektorā un pētniecības ietekmes paplašināšana

2018. gadā veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā7 ir sniegušas iespēju nozaru ministrijām veidot pasūtījumu pētniecības sektoram, īstenojot valsts pētījumu programmas. Kopš 2018. gada ir uzsāktas 7 valsts pētījumu programmas, par kopējo finansējumu 19,1 milj. EUR, sekmējot zināšanu radīšanu un pārnesi, attīstot mērķtiecīgāku sadarbību un komunikāciju starp pētniecības sektoru un valsts pārvaldes institūcijām. Valsts pētījumu programmas tiek īstenotas Latvijas vēstures, kultūras, valodas, demogrāfijas un digitālo humanitāro zinātņu jomās un fundamentālās fizikas jomā (IZM, kultūras mantojuma jomā (KM), enerģētikas jomā (EM), ēnu ekonomikas mazināšanas jomā (FM), sabiedrības veselības un Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (IZM, VM). Uzsāktā prakse ir turpināma un plašāk izvēršama arī citu nozaru ministriju, kā arī publiskā sektora dalībnieku – pašvaldību, sabiedrisko organizāciju – iesaiste un gatavība pētnieciskai sadarbībai ar zinātniskajām institūcijām gan valsts pētījumu programmu, gan grantu konkursu, gan publisko iepirkumu veidā, t.sk. veicinot atvērtās zinātnes attīstību un zinātnes komunikāciju.


1 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4391

2 Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Pirmais ziņojums". 2018. Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624; Informatīvais ziņojums "Viedās Specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums". 2020. Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055

3 European Commission, 2020. "Specific Support – Development of the Human Capital for Research and Innovation in Latvia"

4 ES fondu 2007.–2014. gada periodā zinātnisko institūciju konsolidācijai tika nodrošināts atbalsts Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" ietvaros. Šo investīciju rezultātā 2015. gadā tika reorganizētas 14 institūcijas un Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju skaits samazinājās par 16 institūcijām.

5 Informatīvais ziņojums "Viedās Specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums". 2020. Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055

6 https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/innovation/scoreboards_en

7 Zinātniskās darbības likums, 35. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p35

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!