Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 18. februāra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 18. februārī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2021., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/op/2021/39.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas deviņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 18. februārī

Vēl šajā numurā

25.02.2021., Nr. 39

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 18.02.2021.

OP numurs: 2021/39.1

2021/39.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 18. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2021. gada 18. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Deputāti Edgars Tavars, Viktors Valainis, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 925/Lp13), ko Saeimas Prezidijs ierosina nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Lūdzu! (Pauze.)

Piedodiet, Tavara kungs, mēs jūs vēl nedzirdam.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā jau iepriekšējā sēdē minēju, atbalstot valdības virzīto likumprojektu par atbalstu ģimenēm ar bērniem, šis likumprojekts ir zaudējis nozīmi. Tas savu funkciju faktiski izpildīja tādā mērā, ka valdība organizēja operatīvāk šo jautājumu, kas šobrīd ir nobalsots. Un es tiešām ceru, ka mēs visi – pozīcija, opozīcija – vienosimies pie vienota darba, pie nobalsotā likumprojekta, lai nebūtu nekādas aizķeršanās un lai šī izmaksa ģimenēm sāktos pēc iespējas operatīvāk.

Lai nešķeltu mūsu viedokļus, kā jau iepriekšējās sēdes laikā minēju, es atsaucu savu parakstu no šī iesniegtā likumprojekta, lai mēs to tālāk... lai tas nebūtu balsojams un mēs varētu strādāt pie viena likumprojekta, kurš šobrīd ir nobalsots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es tieši gribēju aicināt opozīciju atsaukt savus parakstus no šī un visiem pārējiem tiem likumprojektiem, lai straujāk varam virzīties uz priekšu, tai skaitā sasaucot Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kas acīmredzot arī šodien notiks, un ātri nobalsojot to, ko Ministru kabinets ir sagatavojis Saeimas deputātiem.

Tā ka aicinu... Ņemot vērā, ka ir atsaukts paraksts, tad droši vien likumprojekts nav nododams, bet, ja gadījumā kaut kas tā nav, tad noraidīt šo un nākamos...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", un viens – "pret".

Paraksts no iesnieguma ir atsaukts, līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas, Alda Gobzema, Evijas Papules, Edgara Tavara un Viktora Valaiņa likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 926/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, Tavara kungs tiešām bija ļoti diplomātisks, izsakoties par koalīcijas operatīvo darbu. Man gan ir mazliet savādāks viedoklis par visu, kas ir noticis.

Mēs pagājušajā nedēļā, pagājušajā trešdienā, bijām sagatavojuši visu šo paketi ar četriem likumprojektiem, vadoties no tā, kādas sarunas dzirdējām publiski no valdības pārstāvjiem un no koalīcijas partijām.

Kā mēs atceramies, pagājušās nedēļas sākumā sākās vairāksolīšana, sākās dažādas diskusijas par to, vai vajag bērniem kaut kādus pabalstus maksāt, kādiem bērniem, kādām ģimenēm un vai vajag vispār; vai vajag pa daļām maksāt vai uzreiz. Un visas šīs diskusijas tiešām lieki sāka uztraukt cilvēkus... tracināt, jo vienā stundā atskan šāda informācija, otrā stundā jau pavisam savādāka, piemēram, Reira kungs atnāk un pasaka, ka pelnījuši ir tikai daži. Un tad vēl viens deputāts pasaka, ka šos maksājumus vajadzētu sadalīt, lai uzreiz vecāki visu nenotērētu, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc arī mūsu mērķis... Jā, mēs varam teikt, ka mūsu mērķis šobrīd ir sasniegts. Mēs esam panākuši to, ka valdība ir paātrinājusi savu lēmumu pieņemšanu, jo tā mēs būtu varējuši vēl ļoti ilgi un dikti, un gari klausīties visas diskusijas, visas debates par šīm idejām un priekšlikumiem.

Ja mēs runājam par šo likumprojektu, par pārējiem diviem, tad es domāju, ka īpaši nav vērts atsaukt parakstus, mēs tā nemēdzam darīt bieži, mēdzam darīt tikai atsevišķos ļoti nopietnos gadījumos. Šis jautājums ir tieši tikpat simbolisks kā jūs, godātā koalīcija, esat simboliski atbalstījuši vairākas ļoti labas iniciatīvas, bet tīri simboliski esat šīs iniciatīvas ielikuši dziļi atvilktnē.

Jūs varat tikpat simboliski nobalsot par šo likumprojektu un ielikt to atvilktnē, kā jūs to esat izdarījuši ar atbalstu adoptētājiem, kuriem mēs esam paredzējuši maksāt vecāku pabalstu neatkarīgi no bērna vecuma. Jūs varat to tikpat simboliski izdarīt kā ar atbalstu daudzbērnu ģimenēm, ko Bondara kungs marinē nu jau otro vai trešo gadu. Jūs arī tikpat simboliski varat atbalstīt šo likumprojektu, ielikt to dziļāk atvilktnē tā, kā jūs to darāt ar grūtnieču atbalstu, kā to dara Skrides kungs, un tāpat, kā to dara Skrides kungs ar priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku atbalstu. Skrides kungs ļoti labi zina, par ko mēs runājam.

Jūs varat to darīt, un es domāju, ka nav vērts atsaukt parakstu, jo mums ir vajadzīga vēl viena garantija tam, ka valdība savu darbu izpildīs. Mēs redzēsim, kā tiks sasaukta komisija. Mēs sekosim līdzi, kādi priekšlikumi tiks iesniegti pie lielā, galvenā likumprojekta, par kuru jūs nobalsojāt iepriekšējā sēdē.

Bet es negrasos atsaukt šo parakstu zem likumprojekta, jo ir ieguldīts arī liels darbs. Mēs esam kopā strādājuši, kopā plānojuši un domājuši, kādā veidā šos pabalstus mēs varētu piedāvāt kā sākuma risinājumu koalīcijai. Un vienlaicīgi man, protams, arī jāizsaka gandarījums par to, ka šis lēmums ir pieņemts, pasteidzoties nedaudz, nevis prātojot. Tāpēc es, Feldmana kungs, neatsaukšu savu parakstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Protams, žēl, ka opozīcijas pārstāvji turpina vilcināt laiku un mēs netiekam līdz likumprojekta Nr. 934/Lp13 izskatīšanai komisijā pēc iespējas ātrāk. Šajā gadījumā, šis konkrētais likumprojekts, kur ir tas lielais darbs ieguldīts, ir tas viens paragrāfs, kur tie 500 eiro ir faktiski sadalīti 10 mēnešos. Acīmredzot arī opozīcijai ir bijušas bažas, ka kāda ģimene vai kas to naudu, kas būtu tie 500 eiro, varētu neiztērēt bērna vajadzībām.

Nu, es domāju, to vajadzētu atstāt pašu ģimeņu ziņā, un aicinu nedalīt pa 50 eiro, bet atbalstīt 500 eiro risinājumu. Likumprojekts jau ir nodots komisijai, un ātrāk to sākt skatīt... Šajā sakarā, nu, žēl, ka jākavē laiks. Bet tad balsojam "pret", un nav variantu – noraidām šo, lai ātrāk iet uz priekšu 500.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas, Alda Gobzema, Evijas Papules, Edgara Tavara un Viktora Valaiņa likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā"! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 50, atturas – 10. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 927/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šodien visi Latvijas vecāki netic savai laimei – valdošā koalīcija beidzot ir izstrādājusi un atbalstījusi reālu palīdzības mehānismu Latvijas bērniem 500 eiro apmērā, bet kas arī bija jādara Kariņa kabinetam, lai glābtu savu vēsturiski zemāko reitingu, jo 43 procenti Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar pēdējo SKDS pētījumu ir krasi neapmierināti ar valdības darbu.

Neskatoties uz to, ka priekšlikums par tā dēvēto helikoptera naudu tika apspriests valdošajā koalīcijā veselu nedēļu, cerība, ka tiks aplaimoti absolūti visi Latvijā dzīvojošie bērni, nav īstenojusies.

Es šodien nerunāšu par tiem, kas palika aiz borta vispār, un to, cik bezcerīgi izskatās, piemēram, pensionāri, trūcīgie, maznodrošinātie, bezdarbnieki, citi cilvēki, kas kovida krīzes laikā ir palikuši bez ienākumiem vai ar tik niecīgiem ienākumiem, ka tiešām nezina, kā savilkt galus kopā un izdzīvot līdz pavasarim.

Aiz palīdzības borta diemžēl palika arī mūsu augstskolu studenti vecumā no 18 līdz 20 gadiem, jo viņu vecākiem nepienākas ģimenes pabalsts, bet tieši ģimenes pabalstam ir piesaistīta 500 eiro piemaksa, kuru saņems it kā visi Latvijas bērni.

Es šodien atļaušos teikt, ka šī 500 eiro piemaksa par bērnu nebūtu vajadzīga, ja Latvijā būtu izstrādāta un īstenota normāla un civilizēta Eiropas standartiem atbilstoša sociālās aizsardzības sistēma. Jo mēs dalām 500 eiro uz vienu bērnu un liedzam šo naudu trūcīgajiem tikai tādēļ, ka līdz šim uz šo vienu bērnu ģimenē mums bija atvēlēti no valsts budžeta mēnesī tikai 11 eiro un 38 centi. Salīdziniet: Igaunijā pabalsts par vienu bērnu ir 55 eiro, par diviem bērniem – 110, bet par trim bērniem ir 500 eiro mēnesī... 510 eiro mēnesī. Īrijā, par to nemaz nerunāšu, – 140 eiro uz vienu bērnu.

Opozīcija, kā jūs atceraties, ļoti labi atceraties, vismaz trīs reizes jums, valdošā koalīcija, piedāvāja nobalsot par sistēmu, kad par pirmo bērnu vecāki saņem 50 eiro, par otro – 100 un par trešo – 150. Bet jūs, valdošā koalīcija, balsojāt "pret", lai tagad, dāvinot 500 eiro kā vienreizēju piemaksu, justos kā varoņi.

Piedāvāju jums justies vēl lielākiem varoņiem, nobalsojot "par" šo opozīcijas deputātu sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā", kurš paredz vienreizēju piemaksu pie ģimenes pabalsta par bērnu ar invaliditāti 1000 eiro apmērā. Vai tā ir milzīga nauda – vienu reizi samaksāt par bērnu ar invaliditāti 1000 eiro? Es domāju, tāda nauda šīm ģimenēm būtu jāsaņem ik mēnesi, jo, ja šis bērns atrastos valsts institūcijā, izmaksas par viņa uzturēšanu tajā būtu daudz lielākas, un jūs to lieliski zināt, tie, kas tiešām ir iedziļinājušies problēmā.

Bet šoreiz, izmantojot iespēju uzstāties no Saeimas tribīnes (jo tādas iespējas – izstāstīt valdībai viņu sēžu laikā – mums, opozīcijai, nav), atļaušos pateikt jums vēl vienu.

Es ļoti lūdzu Labklājības ministriju, es ļoti lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju pievērst uzmanību tam pārrāvumam, kas varētu notikt, – daļa ģimeņu ar bērniem invalīdiem nesaņems arī šo 500 eiro piemaksu tikai tādēļ, ka bērnam invalīdam šajā februāra mēnesī paliks 18 gadi. Jo tā procedūra, lai pārietu šo robežu – 18 –, it kā pilngadības robežu, ir ļoti smagnēja. Aizbildņiem ir jāiziet pazemojoša, ilgstoša procedūra, kas ilgst no četriem līdz sešiem mēnešiem, un pa šo laiku šīs ģimenes paliek vispār bez jebkāda valsts atbalsta, jo viņi vairs nesaņem šo piemaksu par ģimeni... pie ģimenes pabalsta par bērnu ar invaliditāti (tas pašlaik Latvijā ir 106 eiro 72 centi). Vēlos vēl norādīt, ka šī piemaksa pie ģimenes pabalsta bērniem ar invaliditāti nav cēlusies 10 gadus... 10 gadus šī piemaksa netika pārskatīta.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir vismazākais, ko varētu izdarīt šī valdošā koalīcija un valdība...

Sēdes vadītāja. Paldies, Ločmeles kundze, paldies.

Laiks beidzies.

Vārds "pret" viedoklim deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos no sirds pateikties kolēģei Ločmeles kundzei par to, ka viņa tik labi ir sagatavojusies stāstīt par mūsu sagatavoto likumprojektu. Un es labprāt arī turpmāk aicinātu Ločmeles kundzi tajos gadījumos, kad mēs nevaram noklāt visu laukumu, stāstīt par mūsu iesniegtajām iniciatīvām. Es domāju, ka tā ir ļoti laba sadarbība.

Bet, ja mēs runājam par šo likumprojektu un to, kāpēc un ko es aicināšu balsot "pret". Es vēlos pateikt – pirmām kārtām šis likumprojekts, kā jau teicām, ir izstrādāts kopā... vienotā paketē, reaģējot uz valdības piedāvātajiem variantiem.

Viens no variantiem bija tātad atbalsts ne tikai bērniem, kuri... tātad ne tikai bērniem pie ģimenes valsts pabalsta, bet arī tām ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, lai šīs ģimenes varētu saņemt lielāku atbalstu. Tātad mūsu priekšlikums paredz to, ka šis atbalsts būtu divreiz lielāks par ģimenes valsts pabalstā paredzēto bērna atbalstu tām ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai šīs ģimenes, kuras kovida krīze ir skārusi ne mazāk kā pārējās ģimenes, varētu tiešām nopirkt nepieciešamo papildaprīkojumu bērniem, varētu sagādāt nepieciešamās lietas, kuru ikdienā trūkst, un varētu nodrošināt vismaz kaut kādu atbalstu paši sev arī tie vecāki, kuri šajā smagajā laikā nevar atļauties papildus palīdzīgās rokas. Jo, kā mēs zinām, joprojām nav iespējams vakcinēt arī vecākus, kuri vēlas dabūt šo vakcīnu. Vecāki faktiski ir šī bērna atbalsta personas un visu laiku riskē ar sava bērna veselību, īpaši tie vecāki, kuri strādā, kuriem ikdienā jādodas uz darbu, un viņi ļoti baidās atnest šo vīrusu uz mājām.

Tāpat vecāki, protams, ļoti uztraucas par to, vai viņiem pietiks naudas, lai nopirktu tos pašus autokrēsliņus bērniem, invalīdu autokrēsliņus, kuri ir speciāli aprīkoti un kuru izmaksas reizēm sasniedz divus tūkstošus eiro un vairāk. Tāpat vecāki arī uztraucas par to, ka dažiem bērniem ir nepieciešams speciālais stājas korekcijas aprīkojums, kas maksā vairākus tūkstošus eiro. Vecākiem ir jādomā, kā nopirkt un kā sameistarot īpašās gultiņas, kurās viņu bērni varētu gulēt un atrasties arī katru dienu... arī dienas laikā. Vecāki šādās ģimenēs ir norūpējušies daudz, daudz vairāk nekā daudzbērnu ģimenēs, bet mēs nešķirojam šobrīd, mēs vienkārši runājam par to, ka tās vajadzības, kuras ir šādās ģimenēs, ir nesamērojamas pat ar to pabalstu, ko mēs piedāvājam.

Mēs neatsauksim parakstus, tāpēc ka vēlamies, lai šie likumprojekti tiktu apvienoti. Mēs neredzam valdības piedāvājumā īpašu atbalstu bērniem ar invaliditāti.

Un tagad es pateikšu, kāpēc un ko es aicināšu balsot pret šo likumprojektu. Es aicināšu balsot pret šo likumprojektu tos varbūt piecus, varbūt desmit, varbūt piecpadsmit deputātus, es ceru, ka viņu nebūs vairāk, kā es nosaucu, kuri uzskata, ka šādām ģimenēm papildu palīdzība nav vajadzīga, kuri uzskata, ka mēs jau esam pietiekami rūpējušies par šiem vecākiem, kuri ir varoņi ikdienā. Es aicināšu balsot tos piecus, desmit vai piecpadsmit deputātus, kuri uzskata, ka Satversmes 110. pants, kurš nosaka, ka mums ir īpaši jārūpējas par bērniem ar invaliditāti, ir tukša skaņa. Lūdzu! Balsojiet "pret"! Es balsošu "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 40, atturas – 16. Likumprojekts noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noritējusi.

Tiekamies pulksten 11.00 sēdes turpinājumā.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es informēju: ir maza tehniska problēma, tāpēc izsludinu tehnisko pauzi uz piecām minūtēm.

Sāksim darbu pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 18. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 928/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es atļaušos iebilst pret to demagoģiju un tiem apgalvojumiem, ko izteica Feldmana kungs attiecībā uz mūsu piedāvāto likumdošanas paketi, kas nodrošinātu papildu atbalstu kovida pandēmijas izraisītās ekonomiskās un arī veselības krīzes laikā, un paskaidrošu – kāpēc.

Ir viena lieta. Latvija bija ļoti dāsna, un valdība, atbalstot airBaltic korporāciju, nodrošināja 200 miljonu novirzīšanu, lai uzturētu šo uzņēmumu virs ūdens. Latvija bija ļoti dāsna, un valdība un satiksmes ministrs nodrošināja 200 miljonus "Latvijas dzelzceļam", kurš atrodas kritiskā situācijā arī tranzīta nozarē notikušo izmaiņu un realizētās politikas dēļ.

Cilvēki diezgan daudzi ir palikuši bez darba, tajā skaitā arī atlaisti tuvu pie tūkstoš cilvēkiem no airBaltic, un arī apmēram līdz tūkstoš cilvēkiem tika atbrīvoti no darba "Latvijas dzelzceļā". Kāds sakars tam visam ar šo piedāvājumu nodrošināt atbalstu ģimenei un cilvēkiem ar invaliditāti? Ļoti vienkāršs, jo, ja mēs paanalizēsim, cik mūsu valsts un valdība bija dāsna pret valstij piederošiem uzņēmumiem un ieguldīja tur līdzekļus, tad mēs redzēsim, ka tas atbalsts, uz kuru valdība beidzot ir piekritusi, ģimenēm ar bērniem izdalot pa 500 eiro, – tā ir vienkārši tikai viena maziņa daļiņa no kompensācijas, kas paredzēta tieši cilvēku atbalstam, tieši personu atbalstam un tieši bērnu, ģimenes atbalstam.

Es uzskatu, ka jebkurš instruments, ko izmanto opozīcija, un šis likumprojekts ir tieši opozīcijas instruments, lai mudinātu valdību un pozīciju rīkoties ātrāk un atbildīgāk... Un mēs izmantojam tos instrumentus, lai pateiktu, ka tā demagoģija, ko izteica finanšu ministrs un sākotnējā posmā arī premjers, pasakot, ka, iespējams, tas nav lietderīgi piešķirt ģimenei ar bērniem 500 eiro pabalstu, un vēl papildus atļaujoties nosaukt šo pabalstu kā helikoptera naudu, kas, manuprāt, ir amorāli, jo helikoptera nauda ir nauda, kuru izdala visiem un par jebko vai, pareizāk, kuru nevajadzētu atdot. Šī nauda ir paredzēta atbalstīt ģimenes ar bērniem – ģimenes, kas atrodas riska zonā, jo pēc pētījumiem tieši daudzbērnu ģimenes atrodas uz nabadzības sliekšņa.

Tāpēc tas atbalsts ir nepieciešams. Un atbalsts ir nepieciešams ne tikai bērniem un ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī ģimenēm ar invaliditātes problēmu, kuras cīnās, un invalīdiem, jo viņi atrodas uz nabadzības sliekšņa šajā sarežģītajā situācijā.

Un vēl kas jāatzīmē un jāvērtē. Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas sniegto informāciju Latvijas Bankas konferencē Latvija no Baltijas valstīm izskatījās vismazāk dāsna attiecībā uz iedzīvotāju grupu atbalstīšanu un uz iedzīvotāju segmenta atbalstīšanu krīzes situācijā. Es nosaukšu ciparus, kas izskanēja Latvijas Bankas diskusijā pagājušogad, 29. septembrī. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atbalsts iedzīvotāju ienākumu saglabāšanai Latvijā bija 0,3 procenti. Tajā laikā, kad Igaunijā tas bija 0,9, bet Lietuvā – 0,8. Tie ir dīkstāves pabalsti cilvēkiem, kas palika bez darba. Šis pabalsts ir tieši tas, kas atbalsta cilvēkus un kas atbalsta ģimenes, bet kas neatbalsta... un sedz vai kompensē to partiju nodarījumu, ko valdība un valdošās koalīcijas politiķi izdarīja, piešķirot naudu "Latvijas dzelzceļam" (200 miljonus) un airBaltic (200 miljonus). Un mēs lieliski zinām, ka tuvākajā laikā valdība lems... un vēl plāno atbalstīt airBaltic korporāciju.

Tāpēc, kolēģi, tad, kad mēs balsojam pret atbalstu iedzīvotājiem, paskatāmies, kurš tad atdos tos parādus, ko tagad uzņēmusies valdība, un kuriem vajadzēs segt tos parādus, ko aizņemas valdošās koalīcijas politiķi.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pret nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jā, nu, šis konkrētais likumprojekts arī runā faktiski par saucamo dalīšanu 500 eiro uz mēnešiem, par ko Saeima jau būtībā, nododot likumprojektu Nr. 934/Lp13, ir vienojusies, ka būs vienāds... viens lielāks maksājums. Bet tas vēl komisijai ir jāapstiprina.

Aicinu nekavēt laiku, noraidīt šo un tad pēc iespējas ātrāk droši vien komisijai sākt strādāt pie likumprojekta Nr. 934/Lp13.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 48, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots. Noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Nr. 929/Lp13 komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta likumprojektu "Par Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Nr. 930/Lp13 komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, cienītie kolēģi! Ko tad paredz šis savdabīgais deputātu grupas ierosinātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem""?

Pirmām kārtām iekļauts punkts par to, ka Ministru kabinets nosaka valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas darba prasības. Uzreiz gan jāsaka, ka šādi noteikumi jau bija izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 6. panta trešo daļu no 2010. gada marta un ir pārizdoti, lai atbilstu jaunākajiem likuma "Par autoceļiem" grozījumiem, un stāsies spēkā no šī gada 16. aprīļa.

Ierosinātie grozījumi likumā "Par autoceļiem" paredz arī papildināt 23.2 panta ceturto daļu ar vārdiem "pildot šā panta pirmajā daļā paredzēto deleģēšanas līgumu" jeb, vienu vārdu sakot, paredz grozīt punktu, kurā... valsts akciju sabiedrībai "Latvijas autoceļu uzturētājam" sniegtās pilnvaras darboties atbilstoši nepieciešamībai, lai varētu uzņemties saistības, kas ļautu iesaistīties konkurences cīņā tirgū, sniedzot savus pakalpojumus. Atbalstot šos grozījumus, to vairs darīt nevarēs, jo uzņēmums varēs uzņemties tikai tādas saistības, kuras būs paredzētas deleģēšanas līguma izpildei, kurš noslēgts starp Satiksmes ministriju un valsts akciju sabiedrību "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Ierosinātais likuma pārejas noteikumu pirmais grozījums ir tehniska rakstura un nepieciešams vien tad, ja iepriekšējais ierosinātais grozījums tiek atbalstīts.

Savukārt attiecībā uz ierosināto grozījumu par uzdevumu noteikšanu Konkurences padomei varu vien piebilst, ka tā ir neatkarīga iestāde un darbojas saskaņā ar Konkurences likumu, kur ir noteikti tās uzdevumi, tāpēc definēt citos likumos, kas būtu jādara Konkurences padomei, nav ne ētiski, ne laba likumdošanas prakse. Vienlaikus varu piebilst, ka jau tagad valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" sadarbojas ar Konkurences padomi valsts autoceļu tīkla uzturēšanas darbu konkursa nolikuma izstrādē.

Balstoties uz manis iepriekš minēto, jāsecina, ka šis drīzāk ir mēģinājums likt sprunguļus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanai, tāpēc aicinu neatbalstīt šos likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!

U. Augulis (ZZS).

Labdien, cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Atšķirībā no kolēģa es tomēr aicināšu šos grozījumus atbalstīt, jo nesenā pagātnē mums ir pieredze ar autopārvadājumiem, ar autopārvadājumu konkursiem.

Līdzīga situācija veidojas šeit. Lai mēs būtu pārliecināti, ka tiešām nebūs atkal kāda atsevišķa kompānija, neievērojot konkurenci... vai kaut kādas vēl karteļu vienošanās, tad svarīgi ir, lai šis Konkurences padomes atzinums pirms konkursu izsludināšanas būtu atrunāts jau šobrīd arī likumā.

Otra lieta – attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem. Ir jāpastiprina šie Ministru kabineta noteikumi. Iespējams, pat ņemot vērā mūsu kaimiņu igauņu savulaik ne ļoti labo pieredzi, nododot autoceļu uzturēšanu privātajās rokās, lai it kā veicinātu konkurenci. Diemžēl igauņi bija spiesti atgriezties atpakaļ, un tas maksāja daudz dārgāk.

Līdz ar to, manuprāt, mums būtu jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka nākamajā ziemā mums ceļi būs iztīrīti, būs preventīvi veikta kaisīšana un nebūs nekādas problēmas, kā arī vasarā ikdienas un periodisko darbu uzturēšana tiešām notiks atbilstoši, nevis uzņēmēji gaidīs labākus laikapstākļus vai... vai kādi citi kritēriji, kas tajā brīdī nostrādās, kur kompāniju juristi būs pietiekami aktīvi, lai izdomātu, kā pēc iespējas vairāk ieekonomēt.

Plus jāsaka tas, ka arī deleģēšanas līgums un tie sagatavotie projekti, kas ir, paredz, ka "Latvijas autoceļu uzturētājs" vēl paliks tajās vietās, kur nebūs paveicies ar konkursiem. Nu, diezgan... Man ir diezgan grūti iedomāties, kā kompānija ar kaut kādu mazu atlikušo daļu varēs konkurēt kopējā tirgū, jo tie izdevumi, kas kompānijai būs, pazaudējot savu tirgus daļu, konkurējot pēc tam ar citām kompānijām... Nu, būs diezgan apgrūtinoši, jo sākotnējā anotācijā arī, kur bija ieguvumi miljons... ir diezgan, diezgan apšaubāmi, vai tiešām šis ieguvums ir tādā veidā, kā tas tiek šobrīd plānots, jo faktiski, ja... Faktiski katru gadu miljonu... pusotru "Latvijas autoceļu uzturētājs" ieguldīja vai, pareizāk sakot, saņēma dividendes, kuras ieguldīja Latvijas autoceļu tālākajā uzturēšanā.

Līdz ar to, lai mēs, kolēģi, nenonāktu tajā situācijā, kā tas bija ar autopārvadājumiem, un lai mēs, nedod Dievs, nenonāktu tādā situācijā, kāda bija mūsu kaimiņiem igauņiem, es aicinātu šos grozījumus atbalstīt, lai mēs būtu pārliecināti un droši, ka Satiksmes ministrija ir visu pareizi izdarījusi attiecībā uz tirgus atvēršanu.

Kolēģi, aicinu būt saprātīgiem un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret" nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 58, atturas – 1. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 933/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Jūs runāsiet "par" vai "pret"?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es runāšu "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Paldies.

Kolēģi! Es aicinu pārstrādāt šo likumprojektu, pārveidot to tā, lai mums nebūtu šajā likumprojektā jārunā par, manuprāt, šī gada... gads vēl tikai knapi sācies, bet nu jau šī gada lielāko izgāšanos no valdības puses – tātad vakcinācijas biroja izveidi un algu sarakstu.

Ir absolūti neētiski šajā likumprojektā paredzēt pavisam niecīgu piemaksu ārstiem, tanī pašā vietā, tanī pašā laikā, tanī pašā anotācijā un pat likumprojektā ierakstīt šīs milzīgās summas vakcinācijas biroja vadītājam, darbiniekiem par to, ka nekas netiek vispār darīts. Jūs redzējāt, cik slikti strādā mūsu vakcinācijas birojs. Jūs redzējāt, ka šo naudu... Vakcinācijas birojs nav pelnījis pat nevienu eiro – no tām atbildēm, ko mēs redzam, no tās darbības, kas notiek. Absolūti!

Tas ir klajš cinisms – vienā un tajā pašā likumprojektā paredzēt, ka vieni, kas ir varbūt vairāk sabiedrībā atpazīstami, vairāk kādam patīkami, ir daudz labāk apmaksājami, jo viņi, lūk, ir PR cilvēki, bet otri, kuri veic melno darbu ikdienā, strādā ar pacientiem, riskē ar savu veselību, – viņi saņems kapeikas. Tā ir divkosība! Tas ir kauns! Un šādi likumprojekti un šādas darbības no valdības puses vispār nedrīkst notikt!

Es aicinu pārstrādāt likumprojektu – jūs to varat izdarīt, jūs to protat, jums ir visi resursi – un izbeigt šo māžošanos ar vakcinācijas biroju, likvidēt to un vairs nerādīt vispār nevienam to, ko jūs tagad esat izdomājuši darīt. Lūdzu, protieties! Nekāda vakcinācijas biroja PR akcijas mums nevajag! Mums vajag nodrošināt vakcīnas tiem cilvēkiem, kuri vēlas vakcinēties. Tādu ir daudz. Jūs redzējāt – ieraksts Manavakcina.lv, kurš šobrīd arī izskatās, ka vairs nebūs aktuāls, jo tagad mēs slēgsimies klāt ģimenes ārstiem. Jūs redzat, ka šo cilvēku ir ļoti daudz, jūs redzat, ka jūs nespējat nodrošināt šo vakcinēšanos. Vakcinācijas birojs, iespējams, tika izveidots tikai tādēļ, lai popularizētu vakcinēšanos sabiedrībā, lai veidotu dažādus selfijus ar to, kā kurš vakcinējās, kurā vietā, ar ko kopā un tālāk.

Visa šī māžošanās nav nepieciešama tiem cilvēkiem, kuriem to vakcīnu vajag jau šodien. Viņiem nevajag nekādu pārliecināšanu. Tos, kuri ir jāpārliecina, jūs tāpat nevarēsiet pārliecināt, viņiem ir savs viedoklis, un viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Nekāda Eva Juhņēviča ar skaistām runām nevarēs pārliecināt cilvēku vakcinēties, ja viņš ir izlēmis to nedarīt, bet Eva Juhņēviča nevar nodrošināt vakcinēšanos tiem cilvēkiem, kuri gaidīja to jau pagājušonedēļ un aizpagājušonedēļ. Tāpēc nekādu vakcinācijas biroju, kolēģi, nevajag.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai jūs runāsiet "par"?

V. Valainis (ZZS).

Runāšu "par". Jā, "par" es runāšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis. Jā, kolēģi, visnotaļ izprotama argumentācija ir Stepaņenko kundzei attiecībā uz to, ka šajā likumprojektā ir iekļauts iekšā arī vakcinācijas birojs. Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudz vajadzīgas lietas, un tas ir atbalsts mediķiem, atbalsts ģimenes ārstiem, kas, mūsu ieskatā, ir ļoti atbalstāms un pat vajadzīgs, un tam bija jābūt jau kādu laiku iepriekš. Manuprāt, šie grozījumi ir novēloti, bet mums tie pilnīgi viennozīmīgi ir jāatbalsta.

Attiecībā uz tām lietām, kas šajā likumprojektā ir diskutablas, un, protams, nevar noliegt, ka vakcinācijas biroja atalgojums, vispār jēga un loma... To vajadzēja skatīt kā atsevišķu likumprojektu, izdiskutēt Saeimā tikai un vienīgi šo lietu, viņu lomu, jēgu, mērķus, sasniedzamos rezultātus. Kā labas pārvaldības principu piekritējiem būtu pareizi izrunāt visus šos jautājumus, pirms mēs runājam par atalgojuma noteikšanu, jo šobrīd viss sanāk veidojies ar kājām gaisā.

Tas savā ziņā apliecina to bardaku, kas šobrīd ir pastāvošajā koalīcijā un valdības darbā kopumā. Tomēr, ja runājam par bardaku, tad bardaks pilnīgi noteikti ir valdībā, bet bardaks nav pie ģimenes ārstiem, bardaks nav pie ārstiem, ārsti dara savu darbu, ģimenes ārsti dara savu darbu. Tas, ka ir nesaprotami nosacījumi, kas būtiski sarežģī viņu darba pienākumus, – tā ir mazliet cita lieta, bet no tā nevar ciest viņu atalgojums. Viņi tomēr ir frontes pirmajā līnijā, viņi dara darbu, viņiem piemaksas ir vitāli svarīgas. Lai vakcinācija notiktu iespējami kvalitatīvi, ātri un lai visi būtu maksimāli ieinteresēti iesaistīties šajā procesā, viennozīmīgi atalgojuma jautājums ir svarīgs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un iesniegt tajā arī nepieciešamos grozījumus. Tādi noteikti būs vajadzīgi, jo, manuprāt, arī šīs grupas, kuras šobrīd ir noteiktas kā frontes pirmās līnijas cīnītāji, arī būtu paplašināmas ar citām jomām, kur arī speciālisti, tieši tāpat kā mediķi, strādā ikdienā, saskaras ar šiem izaicinājumiem. Tie paši sociālie darbinieki – arī viņi būtu jāiekļauj iekšā, jāpapildina šis tvērums, arī viņiem piemaksas pienāktos, un valsts budžetā būtu jāatrod līdzekļi, lai to finansētu.

Par vakcinācijas biroju. Kā jau minēju, mēs ar kolēģiem pilnīgi noteikti iesniegsim priekšlikumu izslēgt šo sadaļu no likumprojekta, jo, mūsuprāt, vakcinācijas birojs pirmajā darbības posmā nav sevi attaisnojis un ir tik tiešām parādījis sevi nevis kā labs organizators, bet drīzāk kā tāds stratēģisks PR mehānisms, kas, vismaz izskatās, to vien dara kā nodarbojas ar komunikāciju un ar komunikāciju par vakcīnām, kaut gan, manuprāt, viņiem pirmām kārtām būtu vairāk jādara darbs tieši ar šī procesa organizēšanu. Un par PR aktivitātēm – to mēs varētu pēc tam.

Ja mēs skatāmies arī no PR aktivitātēm, pilnīgi skaidrs, ka šiem cilvēkiem no medicīnas ir maza izpratne, par to liecina jau viņu pirmās intervijas medijos. Un arī vakcinācijas rezultāti... Nu kā var būt tā, ka vakcinācijas birojs labi strādā un mums publiskajā telpā izskan ziņa, ka brīvdienās vesels viens cilvēks vakcinēts. Nu, kolēģi, manuprāt, tas īsti normāli nav. Ja vakcinācijas birojs uzskata par savu pirmo prioritāti sapotēt valdību laikā, kad ir īsts vakcīnu deficīts valstī un ir vesela virkne kategoriju, kurām tas ir ļoti nepieciešams, man tas liek domāt, ka mums ir jāpārdomā šī vakcinācijas biroja... Es nesaku, ka tas ir jālikvidē vai jāatceļ, bet mums vajag visiem – Saeimai... Pirmām kārtām Saeimai vajag vienoties par vakcinācijas biroja mērķiem un izmērāmiem rezultātiem, un pēc tā mēs viņus varam arī mērīt un noteikt viņu atalgojumu. Šobrīd viss ir sajaukts kopā, un tas nav īsti pareizi. Bet kopumā aicinu atbalstīt šo likumprojektu iepriekš uzsvērto iemeslu dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 933/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi, turpinām skatīt darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Komisija ir lūgusi likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Skride. Lūdzu! (Starpsauciens: "Komisijai...")

Nododam komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Komisijas vārdā – Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi, klausītāji! Tātad Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē kopā ar Juridiskā biroja konsultantiem izstrādāja šo likumprojektu "Grozījums likumā par "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"".

Kā jūs visi zināt, jau vairāk nekā gadu likums "Par valsts pensijām" nosaka, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā otrs jeb pārdzīvojušais laulātais var saņemt pusi no aizgājušā dzīvesbiedra pensijas viena gada garumā, bet uz Augstākās padomes deputātiem attiecas cits likums, un šobrīd šajā likumā, kas attiecas uz Augstākās padomes deputātiem, šāda kārtība nav paredzēta, un tas rada diskriminējošu stāvokli pret Augstākās padomes deputātiem. Tāpēc komisija šajā likumā veica grozījumus, ka arī bijušie Augstākās padomes deputāti varēs... Ja dzīvesbiedrs būs aizgājis mūžībā, tad pārdzīvojušais laulātais vienu gadu varēs saņemt šo pensiju 50 procentu apmērā.

Komisija atbalstīja un izstrādāja... atbalstu.

Lūdzam arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šī gada 23. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23. februāris.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Evija Papule, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Andris Kazinovskis, Viktors Valainis, Vjačeslavs Dombrovskis, Armands Krauze un Edgars Tavars ir iesnieguši lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, nodrošinot saprātīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties. Neviens nav pieteicies.

Sākam izskatīt šo iesniegto lēmuma projektu.

Komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi, vēlreiz! Es gan runāšu iesniedzēju vārdā, jo šis lēmuma projekts vēl nav nodots nedz komisijai, nedz arī nav pieņemts lēmuma projekts. Bet es ļoti, ļoti ceru uz to, ka varbūt mēs arī šoreiz varētu visi kopā Saeimā vienoties par to, ka valdībai vajadzētu vairāk ieklausīties Saeimas balsī.

Nu jau drīz būs gads apkārt, kad Saeimai ir atvēlēta tāda pabērna loma, kur Saeima var tikai rekomendēt, lūgt un skriet pakaļ valdībai, norādot, ka, lūk, jūs šeit kļūdījāties un šeit kļūdījāties, lūdzu, pārstrādājiet.

Mūsu lēmuma projekts ir veidots, lai šos ierobežojumus, kas ir ieviesti tirdzniecībā no valdības puses, varētu pārskatīt nekavējoties – šodien, rīt – un ar tādu domu, ka, ja šie ierobežojumi ir nepieciešami, tad tiem ir jābūt saprātīgiem, balstītiem aprēķinos, un turpmāk būtu jāseko rūpīgi līdzi tam, ar kādu mērķi, ar kādu domu šie ierobežojumi ir ieviesti.

Ja ir vēlme ierobežot konkrētu preču pārdošanu, tad kādam ir jāuzņemas atbildība par to, kāda ir ietekme uz tautsaimniecību un epidemioloģisko situāciju. Un šī ietekme ir jāizvērtē, un reizi 14 dienās būtu jāziņo par to arī Saeimai, jo Saeima ir lēmējvara... Saeimai pieder lēmējvara neatkarīgi no tā, vai valdībai šobrīd ir piešķirtas ārpus situācijas... ārpus kārtas pilnvaras šajā ārkārtējā situācijā. Saeimai ir jāsaglabā ciešā saikne ar sabiedrību un jāskaidro sabiedrībai šie lēmumi, kurus reizēm pati Saeima arī nesaprot, ko valdība ar to būtu domājusi.

Man uzreiz ir jāatvainojas arī visai sabiedrībai par to, ka šis jautājums ir nācis Saeimā faktiski novēloti, jo mēs tiešām centāmies sasaukt ārkārtas sēdi, mēs centāmies darīt visu, lai šis lēmuma projekts parādītos jau pagājušo piektdien, lai cilvēki nesaltu pie veikaliem, lai nestāvētu garajās rindās, lai cilvēki nesaslimtu šajā aukstumā, bet diemžēl tāda ir realitāte – tā diemžēl notiek darbs Saeimā.

Tāpēc labi... un paldies jums, godātie kolēģi, ka neiebildāt pret šī jautājuma skatīšanu šodien. Mēs ļoti ceram, ka šis lēmuma projekts tiks atbalstīts, un mēs ļoti ceram, ka valdība šo lēmuma projektu izpildīs. Ne tā, kā ir jautājumā par sportu, kur mums ir jāsniedz vēl papildu lēmuma projekts, lai valdība tomēr sportu... sāktu atvērt ar konkrētu datumu.

Mēs ļoti ceram, ka mūsu rosinājums pievērst uzmanību arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri šobrīd ir nostādīti absolūti nelīdzvērtīgā situācijā ar lielajiem tirdzniecības monstriem, – ka valdība ieklausīsies arī šajos argumentos.

Un cilvēku plūsmas kontrole mazajos veikalos, kā jau mēs arī norādījām un noskaidrojām, ir daudz vienkāršāk īstenojama, ja ir nepieciešams saglabāt šos ierobežojumus. Bet, lūdzu, lūdzu, visus turpmākos lēmumus, kurus mums nāksies pēc tam pārapstiprināt šeit, Saeimā, un stāstīt, un skaidrot cilvēkiem, lūdzu, pieņemiet ar galvu, ar prātu, apsverot visus "par" un "pret". Ir ļoti labi, ka tagad mēs dzirdēsim visus argumentus, bet ir slikti, ka mēs varbūt nedzirdam dažas šīs krīzes padomes sēdes, kurās nāk iekšā šie priekšlikumi. Priekšlikumi aizliegt pirkt zeķes, aizliegt pirkt rotaļlietas. Priekšlikumi sarīkot šo milzīgo iepirkšanās bumu pirms Ziemassvētkiem uz divām dienām, pēc tam visu aiztaisīt ciet un pēc tam piekrist tam, ka šie cilvēki pēc divām nedēļām ir inficējušies, tāpēc ka viņiem vienkārši nebija citas iespējas iegādāties ierobežotajā laikā šīs preces.

Man ir jāpiebilst... Es piekrītu viedoklim: ja ir nepieciešams šos ierobežojumus arī tālāk uzturēt, tad, lūdzu, lūdzu, domājiet pie tā, kā cilvēkus izretināt veikalos, pagarinot darba laiku, atverot pēc iespējas vairāk veikalu. Jūs taču redzat, ja vienā ciemā no pieciem veikaliem vaļā ir tikai viens, jo pārējie četri neatbilst šo metru prasībām, tad, protams, ka pie tā veikala drūzmēsies cilvēki, jo viņiem vienkārši vajag nopirkt sev pārtiku ikdienai.

Lūdzu, izpētiet visu šo ierobežojumu ietekmi uz tirdzniecību, uz epidemioloģiju un, lūdzu, skaidrojiet, skaitiet un esiet atbildīgi par saviem lēmumiem! Lūdzu, neatkārtojiet šīs kļūdas, kuras nu jau paši esat atzinuši, godātā valdība!

Es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo lēmuma projektu un veicināt valdības saprātīgāku lēmumu pieņemšanu turpmāk.

Paldies, kolēģi.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par motivāciju.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es šo lēmuma projektu arī aicinātu atbalstīt, un es gribētu akcentēt vairākas lietas.

Pirmām kārtām jau tas, ka mēs visi redzam, cik, manuprāt, neiespējami ir izskaidrot šo lēmumu pamatotību un to, kādā veidā tie mazina slimības izplatību. Ja mēs paskatāmies, kas notiek veikalos, ja mēs paskatāmies, kas notiek ārā pie veikaliem, kas notiek veikalos iekšā, mēs... rindas, kas veidojas, lai ieietu pārtikas veikalā, rindas, kas veidojas gluži vienkārši, lai cilvēks apmeklētu aptieku. Ja cilvēks ir slims un viņam vajag apmeklēt aptieku, un ja tuvējā aptieka atrodas kādā no lielveikaliem, tad viņš, slims būdams, ir spiests stāvēt šajos lielajos mīnusos laukā. Man tas nekādā veidā nav saprotams, kā šādi lēmumi palīdz un kā tie apkaro pandēmiju.

Tajā pašā laikā ir izveidojusies ļoti muļķīga situācija attiecībā uz konkurences apstākļiem. Manuprāt, ir ļoti nevienlīdzīga konkurence, ir vesela virkne mazo veikalu, kuri šobrīd nestrādā, kuri nespēj konkurēt ar lielajiem veikaliem, kas spēj savus pakalpojumus piedāvāt internetā. Tāpat ir vesela virkne veikalu, kuri šobrīd ir pārtraukuši darbību, jo gluži vienkārši savu produkciju vispār internetā nevar tirgot, un tādi, kuru klientūra pārsvarā varbūt ir tādi cilvēki, kuri... kur pirkumi ir par daudz mazākām naudas summām, piemēram, tie paši lietoto apģērbu veikali. Gluži vienkārši cilvēkiem, lielai sabiedrības daļai, nemaz nav iespējas aiziet kaut vai tos cimdus vai zeķes, vai jaunu džemperi nopirkt veikalā. Viņu ienākumi ir tādi... un tā ir mūsu skaudrā realitāte... ka viņi iet un izmanto lietoto apģērbu veikalus. Kā vienu piemēru es minu. Tāpat arī iespējas cilvēkiem, lielai sabiedrības daļai, kaut ko nopirkt attālināti.

Un te veidojas tā konkurences nevienlīdzība, – ka šī valdība atbalsta mehānismus sniedz, strādājot ar ļoti izteikti lielu nobīdi. Atbalsta mehānismi tiek sniegti tikai tad, kad uzņēmēji, darba devēji, darba ņēmēji jau nonāk tādā krīzes situācijā, kad viņiem šis atbalsts jau vairs īsti neko nepalīdz, kad šie parādi jau ir palikuši tik lieli, ka atbalsta mehānismi, kas tiek sniegti novēloti, vairs nepalīdz viņiem iziet ārā no krīzes.

Ja valdība, pieņemot šos lēmumus, analizētu... un tas arī ir tas, ko mēs šajā lēmuma projektā piedāvājam, ka ir jāveic regulējuma ietekme uz tautsaimniecību, aprēķinot arī visu ierobežojumu lietderīgumu un nozīmīgumu, tāpat arī šo ekonomisko aspektu. Protams, pieņemot ierobežojumus, būtu tikpat svarīgi, ka, pieņemot vienu lēmumu, uzreiz nāk līdzi kaut kāda veida atbalsta pakete. Šobrīd šīs atbalsta paketes ir ar divu nedēļu, mēneša, vairāku mēnešu, pusgada nobīdi. Tajā brīdī, kad atbalsta pakete jau ir stipri novēlota, diez vai tā uzņēmējam kaut ko vairs baigi palīdzēs.

Tāpēc, kolēģi, šis lēmuma projekts, manuprāt, ir ļoti pareizs. Tas aicina vērtēt noteiktos ierobežojumus. Manuprāt, ikvienam ir redzams, ka valdība turpina stūrēt no viena grāvja otrā, pieņemot savus lēmumus. Un spilgtākie... spilgtākie momenti jau šobrīd arī... Minēšu atsauci uz Latvijas Televīzijas raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kur tika salīdzināti ar Igauniju mūsu pašu noteiktie ierobežojumi. Cik gan tie ir savā ziņā muļķīgi un savstarpēji pretrunīgi! Tas pats attiecībā uz autobusu ietilpību, attiecībā uz veikalu apmeklējumiem un tā tālāk... Tā mēs varam turpināt gari un plaši.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo uzdevumu Ministru kabinetam – vērtēt, pārvērtēt, regulāri pārvērtēt un tai pašā laikā arī vērtēt šo ierobežojumu ietekmi uz tautsaimniecību. Tas, manuprāt, šobrīd netiek darīts. Notiek tāda ugunsgrēka dzēšana, bet netiek... savlaicīgi, ātri nenotiek cīņa ar cēloņiem. Ja reiz esam ierobežojuši, pieņemsim, reģionos to veikalu darbību, kuri nenodarbojas ar pārtikas produktu tirdzniecību, ja reiz tas ir ierobežots, uzreiz taču skaidrs, ka pēc mēneša vai pat ātrāk te radīsies grūtības. Tāpēc ir jādod uzreiz kaut kāds atbalsta mehānisms.

Tāpat šobrīd ir ļoti aktuāla tēma arī par veikaliem, kuriem ir apgrozījuma kritums, bet no banku puses, no finansētāju puses, neviens nekādas atlaides nedod, kredīti ir jāmaksā. Un tad notiek ķēdes reakcija – lielais saimnieks prasa no mazajiem nomniekiem, mazie nomnieki nevar pastrādāt, viņi tiek, var teikt, žmiegti līdz pēdējam. Katru no šīm pusēm var arī saprast, jo visiem kāds kaut ko prasa.

Šajā gadījumā arī ar bankām... Būtu pēdējais laiks ar komercbankām sākt vienoties par kaut kādu kredītu atlikšanu un arī par valsts regulējuma izveidi, lai komercbankas nespiestu savus kredītņēmējus, kuriem skaidrs, ka viņi pandēmijas dēļ nespēs strādāt, kredītus atdot, jo vismaz šobrīd būtu jāieslēdz kāda pauze. Šobrīd pauze ir tāda visai nosacīta. Manuprāt, visas maksājumu atlikšanas nozīmē tikai problēmu atlikšanu. Tad, kad krīze beigsies, un cerams, ka tā beigsies, problēmas nāks ārā, un tie uzņēmēji, visticamāk, liela daļa, gluži vienkārši bankrotēs, jo pēc tam jau sāksies...

Iedomājieties paši situāciju, piemēram, uz vienas ielas ir pieci veikali, no kuriem trīs ir bankrotējuši, viens vai divi ir cīnījušies un kaut kādā veidā ar saviem uzkrātajiem resursiem tikuši galā ar krīzi, bet pēc tam viņiem stāv priekšā atliktie maksājumi gan valsts nodokļu jomā, gan bankām kredīti... Tad tajā brīdī, kad visi pieci veikaliņi sāks strādāt vienotā konkurencē, sanāks, ka tie trīs, kas atnāks bez parādiem, kas varbūt ir parādījušies jauni tirgū, tos, kas krīzes laikā cīnījušies, gluži vienkārši izkonkurēs. Tā būs tā realitāte, un tādu gadījumu būs daudz.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu domāt par šiem jautājumiem un laikus izsvērt katra pieņemtā lēmuma ietekmi uz tautsaimniecību un laikus arī sniegt atbalstu šīm tautsaimniecības jomām, jo, nu, šobrīd tā situācija ir ļoti, ļoti bēdīga un valdības pieņemtie lēmumi un nespēja paredzēt sabiedrības kaut kāda veida procesus, kā sabiedrība rīkosies, ir ļoti nožēlojamā stāvoklī, kolēģi!

Tāpēc, kā jau iepriekš esmu teicis un arī šobrīd vēl joprojām uzskatu, ka valdība sevi ir izsmēlusi, valdība pati vairs nespēj sakarīgi, jēdzīgi pieņemt un skaidrot savus lēmumus. Saeimai ir jāuzņemas atbildība un šādu uzdevumu veidā jāsniedz valdībai ceļakarte, kā pieņemt lēmumus. Mēs esam Saeimas deputāti, un mūsu pienākums ir šo lietu darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par iesniegto lēmuma projektu.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jā, nu, es saprotu, ka šis konkrētais lēmuma projekts ir iesniegts, vēl pirms mums bija izdevies panākt atklātas valdības sēdes, kur tiek lemts par dažādajiem Covid-19 ierobežojumiem. Šobrīd tātad, pirmkārt, jautājums par to, ka Saeimai būtu kaut kā jānorāda, kā valdībai lemt slēgtajās valdības sēdēs, ir faktiski zaudējis aktualitāti.

Otrkārt, nav nekādu šaubu, ka valdībai... un es saprotu arī tieši šodien, varbūt pat šobrīd, šis jautājums arī tiks skatīts – tieši attiecībā uz mazo biznesu, uz skaistumkopšanu, uz tirdzniecību. Vismaz ekonomikas ministrs, par ko, starp citu, ja pareizi atceros, Valaiņa kungs pats ir nobalsojis, šādu rosinājumu ir valdībā iesniedzis. Būtībā tas princips... un ko arī jaunie konservatīvie... tas princips, ko atbalsta, ir luksofora principa ievērošana, nevis piemērojot vienu kaut kādu vidējo saslimstības rādītāju visai valstij, kur, piemēram, varbūt lielo pilsētu dēļ, kur saslimstība tehniski ir intensīvāka, jo vienkārši lielāks iedzīvotāju blīvums... Un tā rezultātā, piemēram, Kuldīgas novadā, kur 14 dienu saslimstība kumulatīvi ir zem 200 cilvēkiem, nestrādā mazais bizness – veikali un skaistumkopšana, un viss pārējais.

Tātad, līdzīgi kā valdība vienojās attiecībā uz izglītību piemērot šo luksofora principu, dalot no attiecīgā rādītāja, saslimstības intensitātes rādītāja, katrā konkrētajā administratīvajā teritorijā, nu, pašvaldībā, tad arī šajā gadījumā attiecībā uz mazo biznesu, uz tirdzniecības vietām, uz skaistumkopšanu, ir nepieciešams piemērot tieši tādu pašu principu. Tas ir tikai taisnīgi, jo nav taisnīgi, kā jau minēju, ka šo lielo pilsētu ietekme statistikā faktiski liek ciest ekonomiskajām vienībām, kas strādā reģionos un kur jau ir mazāks iedzīvotāju blīvums pēc noklusējuma.

Tādēļ arī, nu, kas attiecas uz jaunajiem konservatīvajiem, tātad pirmām kārtām mēs priecājamies par šīm atklātajām valdības sēdēm. Tagad vairs nav kaut kādi dīvaini, neizskaidrojami lēmumi. Katrs var skatīties tiešraidē, kā šie lēmumi tiek pieņemti, kurš nāk ar kādiem argumentiem, ar kādu statistiku, ar ko tiek pamatoti kaut kādi lēmumi.

Tātad kopumā būtu jāievieš taisnīguma princips ierobežojumos. Es uzticos šajā ziņā ekonomikas ministram un sagaidu, ka viņš arī stingri iestāsies un arī, domāju, citi, teiksim tā, koalīcijas partneri iestāsies par šo jautājumu, lai beidzot sabiedrībai taisnīgā veidā jautājums tiktu atrisināts.

Te jau ir tā lieta, ka... Jāatzīmē, ka tā tiešām ir. Tajā brīdī, kad bija slēgtās valdības sēdes, tie lēmumi, kas tika pieņemti kaut kāda konkrēta lobija rezultātā, tiešām veidoja situāciju, ka tiem veikaliem, kuri patiesībā var absorbēt kaut kādus daudz lielākus zaudējumus krīzes situācijā kaut vai tāpēc, ka tiem ir, piemēram, kaut kāds aktīvu buferis, tad faktiski bija vieglāk strādāt arī ierobežojumu apstākļos, kamēr lauku veikali bija spiesti vērties ciet. Faktiski tātad tie lēmumi, kas bija pieņemti tajās slēgtajās valdības sēdēs, bija par labu šiem lielajiem, teiksim tā, pilsētas lielveikaliem lielā mērā. Tas arī bija viens no katalizatoriem, kāpēc tagad ir nonākts līdz tām atklātajām valdības sēdēm, – lai redz, kurš lobē mazos, kurš – lielos un tā tālāk.

Tas arī ir fakts, ka... Kāpēc mazajiem tīri tehniski jāpalīdz? Jo trūkst tieši aktīvu rezerves, lai pārlaistu krīzi, un arī dažādi citi faktori. Piemēram, ir viedokļi, arī ir pat tādi, nu, pētījumi, kuri saka, ka tieši šajā krīzē mazie un vidējie uzņēmumi cieš vairāk par lielajiem uzņēmumiem, kuri pieraduši strādāt varbūt... Un tas var būt arī citās nozarēs, kur arvien vairāk ir attālinātais darbs, kur, piemēram, tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas vairāk, kaut kādi... augstākas pievienotās vērtības radīšanai kaut kāda lielāka automatizācija. Tātad faktiski sanāk arī, nu... tīri krīzes profils ir tāds, ka mazie cieš vairāk.

Un šobrīd, kad mēs redzam, ka ir atļauts lielajos Rīgas veikalos tirgot visu preču sortimentu, un izrādās, ka to varēja izdarīt, un tas ir... tas ir, manuprāt, tikai saprātīgi... un tad, ievērojot arī kaut kādu tomēr to distancēšanās prasību, tad ir tikai loģiski konstatējams, ka nav jau pamata... Ja, piemēram, ir saimniecības preču veikals, kas var nodrošināt kaut kādus kvadrātmetrus uz vienu personu, a kāpēc tam ir jāstāv ciet?

Es, piemēram, to nesaprotu, un es uzskatu... Pēc manis runās arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, un viņš arī, es domāju, skaidri paudīs pozīciju par to, ka šis neloģisms ir jānovērš – attiecībā uz cita profila veikaliem, piemēram, saimniecības preču veikaliem, jo nav nekāda pamata, kāpēc, piemēram, vienā veikalā drīkst to pašu preci tirgot un otrā ne. Tas viss ir iespējams, pateicoties atklātām valdības sēdēm, kur vienkārši varbūt bezkaunīgiem lobistiem tagad ir kauns – kauns! – runāt to, ko viņi varbūt runāja iepriekš.

Tāpēc tagad ir mainījusies situācija. Nu, šajā gadījumā visiem ir jāseko līdzi tieši, ko Ministru kabinets lemj, jāizmanto tā iespēja, arī sabiedrībai ir iespēja tiešraidi vērot Ministru kabineta mājaslapā. Tāpēc tie visi lēmumi būs arī žurnālistiem daudz vieglāk izskaidrojami, vieglāk komunicējami, jo skaidrs, ka tā komunikācija radās no tā, ka bija informācijas trūkums. Tad, protams, sākās interpretācija, ko katrs pateica, kas tajā sēdē tur ir noticis.

Vēl tāda lieta – kāpēc ir svarīgi šiem specifiskajiem veikaliem ļaut ierobežotā apjomā, bet tomēr strādāt, līdzīgi kā... tirgot tās pašas preces, ko jau lielveikali drīkst tirgot... Ir tā, ka absolūti lielākā sabiedrības daļa šajā periodā ir izjutusi vismaz kādas preces trūkumu, arī pakalpojuma trūkumu – vai tā ir, piemēram, saimniecības kāda konkrēta prece, vai tā ir santehnika, vai tas ir, piemēram, frizieris, vai vēl kāda prece vai pakalpojumi. Skaidrs, ka sabiedrība ir izjutusi trūkumu, es domāju, kādi 95 procenti sabiedrības locekļu ir izjutuši šādu trūkumu... ka viņi pārdomā, un viņi nevar iet...

Jā, no vienas puses, tas ir varbūt palīdzējis, nu, atturējis doties uz veikalu, kas droši vien arī bija tas sākotnējais mērķis, bet šobrīd, kad preču saraksts ir atcelts lielveikaliem, tad it kā nav pamata vairs saglabāt specifiskajiem nozaru veikaliem šo ierobežojumu. Protams, arī jāpārskata reālais iedzīvotāju blīvums reģionos. Tie veikali ir fiziski mazāki, un, piemēram, jānosaka arī adekvātas kvadratūras prasības distancēšanās noteikumu ievērošanai. Tas, manuprāt, ir diezgan būtiski.

Šajā sakarā es vēlvienreiz tikai vēlējos pateikt: nu, acīmredzot šis priekšlikums bija iesniegts vai arī tika gatavots, nezinu, pirms tam, kad vēl viss šis nebija noticis ar atklātajām valdības sēdēm. Tāpēc es aicinu... Nē, nu, opozīcija, protams, dara to, ko opozīcija vienmēr dara, tāpēc tā arī ir opozīcija. Tātad viņiem ir raksturīgi, ka, neuzņemoties ne par ko atbildību, solīt visiem visu un arī ar nokavēšanos, kad padzird, ka kāds kaut ko lemj un diskutē koalīcijā, tad to mēģināt iesniegt pēc iespējas ātrāk, pasakot, ka viņi to, piemēram, ir izdomājuši vai iesnieguši.

Šajā gadījumā labā ziņa ir, ka tagad valdība strādā atklātā režīmā. Ierosinu to novērtēt, atbalstīt labās iniciatīvas, ko nozaru ministri nes uz valdību – vai tas ir ekonomikas jomā, vai tas ir izglītības jomā, vai tas ir jebkurā citā jomā. Manuprāt, tā ir konstruktīva krīzes vadība, nevis filozofēt tur par kaut ko – uzdosim uzdevumu pārskatīt, izvērtēt un tā tālāk. Tas jau notiek. Ieslēdziet to videopārraidi un paskatieties – tas jau notiek.

Tāpēc, es domāju, nevajag kavēt šeit parlamentā laiku. Piemēram, kas mums ir jādara, mums ir jāleģitimizē 500 eiro pabalsts bērniem, nevis jāapservē opozīcijas kaut kādi tur tādi vispārīgi un garīga rakstura lēmumu projekti par visdažādākajām tēmām, kas, protams, ir okay, spēle uz savu auditoriju – lamāt, ka viss ir slikti.

Es aicinu atbalstīt tos, kas dara, kas konstruktīvi vada krīzi. Es aicinu atbalstīt konstruktīvus lēmumus valdībā. Es aicinu atbalstīt luksofora principa reģionālo versiju attiecībā uz izglītību, uz mazajiem veikaliem, uz skaistumkopšanu, visām pārējām nozarēm.

Mums ir jāiemācās šobrīd un jāpārorientējas sadzīvot ar to, ka šī situācija var turpināties ilgtermiņā. Un ir pilnīgi skaidrs (tas ir muļķim skaidrs), ka bez friziera neviens gadu nedzīvos, arī veikali gadu nestāvēs ciet, tad drīzāk būs ēnu bizness un ēnu ekonomika. Šobrīd ir nepieciešams valdībai pieņemt lēmumus. Lūk, šī ir ziņa valdībai, šī ir ziņa. Nu, protams, var arī rakstīt visādus papīrus, nodot komisijām, taisīt visādas darba grupas un tur spriest. Tā ir opozīcijas izvēle.

Es aicinu šo noraidīt, ķerties pie darba, atbalstīt lēmumus un skatīties, kādi tie nāk ārā, un, teiksim, arī palīdzēt, nevis kritizēt un lamāt, bet ar darbiem palīdzēt valdībai – tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi – un konstruktīvi strādāt.

Ja koalīcija nebūtu konstruktīvi strādājusi, tad tāda 500 eiro pabalsta ģimenēm droši vien nebūtu. Kad bija konstruktīvs darbs... šobrīd arī Saeimai vienkārši ķeksītis jāievelk, lai tur tas likums... viss kārtībā. Ātri pieņemam šodien... mēs to varam šodien pieņemt Saeimā, izdarīt to, kas īstenībā ir jādara mums šodien, nevis, teiksim, par šādiem... Un es atbalstu mazos veikalus, es atbalstu, tāpēc konservatīvo ministri atbalstīs mazos veikalus valdībā.

Skatieties, sabiedrība, kurš ir par ko. Skatieties, kurš ir "pret" skolām, kurš ir "pret" veikaliem un kurš ir "par", un kādi ir argumenti, vai ir dati apakšā. Skatieties, to visu tagad var redzēt.

Paldies visiem, kas atbalsta atklātību un konstruktīvu krīzes vadību.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekta debatēs piedalās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Vārds Jurģim Miezainim. Lūdzu!

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā priekšsēdētājas biedre! Godātie deputāti! Krišjānis Feldmans jau diezgan daudz iezīmēja to, pie kā ir strādājusi Ekonomikas ministrija. Un mēs esam strādājuši tieši kopā ar nozarēm – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām attiecībā uz tirdzniecību.

Tas, kas tika radīts un kas šobrīd ir pārejas periodā, es vēlreiz vēlos uzsvērt – pārejas periodā –, ir drošās tirdzniecības koncepts. Šis drošās tirdzniecības koncepts paredz to, ka mēs pielāgojamies situācijai, ļaujam biznesam strādāt un ļaujam to darīt drošā veidā, neapdraudot ne tirdzniecības pakalpojuma sniedzējus, ne arī pircējus.

Ejot uz valdību, mēs piedāvājām šo konceptu iedzīvināt uzreiz un visiem. Bet, ņemot vērā arī veselības ekspertu norādījumus par to, ka tas varētu izraisīt nekontrolētu drūzmēšanos vai kādas citas problēmas attiecībā uz mobilitāti, pulcēšanos, tika pieņemts lēmums par pārejas periodu, pārejas periodā atļaujot pārtikas produktu veikaliem, kuri līdz šim klātienē arī lielāko daļu sortimenta realizē, noņemt šos ierobežojumus, izvērtēt, kā strādā šis drošās tirdzniecības koncepts. Un indikācijas ir ļoti labas.

Šodien mēs apkopojam arī visus kopējos rezultātus, esam runājuši valdībā, esam runājuši arī sadarbības sanāksmē (koalīciju veidojošo partiju) par to, ka jāvirzās uz priekšu. Par to, ka mums ir jādod godīgas, līdzvērtīgas iespējas visiem strādāt. Koncepcija strādā. Nav būtisku pārkāpumu no tirgotāju puses, līdz ar to pircējiem ir nodrošināta droša vide, cik vien drošu vidi var nodrošināt šajā situācijā.

Un šodien valdībā skatām risinājumu skaistumkopšanas nozarē – frizieriem, pirtniekiem, kosmetologiem, SPA –, datos balstītu. Un arī jaunnedēļ mēs ejam uz valdību ar datos balstītu risinājumu, kā mēs varam atvērt visu tirdzniecību.

Es aicinātu noraidīt šo lēmuma projektu, jo tas neko nerisina. Tas nerisina... Mums ir jābūt ilgtspējīgam risinājumam, kas ļauj komersantiem un sabiedrībai sadzīvot ar pandēmiju. Un tāda koncepcija, kādu ir ieviesusi Ekonomikas ministrija kopā ar nozari... Vēlreiz vēlos uzsvērt – kopā ar nozari izstrādātais koncepts dod šo iespēju. Un mazajiem tirgotājiem, piemēram, pielāgoties ir viegli. Līdz ar to šobrīd mēs redzam, jā, ir rindas Rīgā pie lielveikaliem, tātad pamatuzdevums ir šīs rindas izkliedēt.

Komersanti tiešām ir atbildīgi. Viņi tiešām, cik vien spēj, ievēro prasības, lai nodrošinātu drošo vidi. Viss, kas ir izstrādāts, ir balstīts uz epidemiologu ieteikumiem, rekomendācijām, datiem. Arī šodien, kā jau minēju, mēs būsim apkopojuši lielāko daļu informācijas no tirdzniecības nozares, no Valsts policijas. Tieši datos balstītu risinājumu arī mēs nesīsim uz valdību un aicināsim atvērt tirdzniecības vietas. Jo mēs nerunājam par ierobežojumu mazināšanu, mēs runājam par drošību, par to, kā sabiedrība, uzņēmēji, mēs katrs varam dzīvot, ņemot vērā to, ka ir augsta saslimstība, ir šī epidemioloģiskā situācija, bet mēs nevaram turēt ekonomiku mūžīgi ciet.

Paldies.

Aicinu noraidīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Tavara kungs! Vai jums pietiks ar 12 minūtēm?

E. Tavars (ZZS).

Man pietiks arī ar daudz īsāku laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars. Vēlreiz, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Runājot par parlamentāras valsts parlamenta uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt saprātīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā noteiktajos tirdzniecības ierobežojumos.

Mēs klausījāmies nule kā koalīcijas pārstāvju stāstus, cik viss ir labi, cik šobrīd atklātajās valdības sēdēs visi lēmumi tiek pieņemti racionāli, izsvērti, lai nodrošinātu mūsu tautsaimniecības dzīvotspēju ilgtermiņā. Tikai tas, ko mēs redzam realitātē uz ielas, tas, ko mēs redzam realitātē mazajā, vidējā biznesā, saskaroties ar viņiem, uzklausot viņus, īpaši reģionos un ne tikai reģionos, arī galvaspilsētā, ir pilnīgi kas cits. Šis ir tas brīdis, kad darbi atkal neiet kopā ar vārdiem.

Ja mēs runājam par luksofora principu, tad – būsim atklāti! – lielai daļai mazā, vidējā biznesa šobrīd luksoforā deg sarkanā gaisma vai arī vairs nedeg vispār nekāda gaisma. Es nerunāšu pat par reģionu mazajiem tirgotājiem, kur cilvēki ar autobusu... mazā autobusā vai mikroautobusā brauc uz veikalu ilgāku laika periodu, viņi izkāpj ārā, viņi dabon pēc tam stāvēt rindā, lai ieietu veikalā, lai gan viņi braukuši ilgu laiku kopā. Kur tur ir loģika?

Šādu piemēru ir ļoti daudz. Nevienlīdzība tirgotājiem atļaut tirgot... Nostājoties par labu lielajiem pretēji mazajiem – tas neveicina mūsu tautsaimniecības asinsriti nekādā gadījumā. Jā, mēs zinām to, ka indikatīvi mazāk nekā viena trešā daļa Latvijas uzņēmēju samaksā teju 80 procentus no visiem nodokļiem, bet šie pārējie uzņēmēji – tie ir tie, kas nenāk pēc sociālā pabalsta, tie ir tie, kas nodarbina lielāko daļu Latvijas sabiedrības, kuru ieņēmumi, algas atgriežas ekonomikā, viņi tērē šo naudu pie lielajiem nodokļu maksātājiem – lielveikalos, benzīna uzpildes stacijās, komunālos pakalpojumus sedz, gāzi, telekomunikācijas un tamlīdzīgi.

Mums jāsaprot, cik ļoti svarīgi atbalstīt mazo, vidējo biznesu, arī no sociālo aspektu viedokļa raugoties. Mēs atceramies vēl pavisam nesen laiku, kad koalīcijas partijas demonstratīvi, pompozi pirms Rīgas domes vēlēšanām slēdza Tērbatas ielu, izkāra lampiņas, atveda puķu podos skaistus ziedus, tirgotāji visi priecājās, cilvēki priecājās. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām tas viss tika aizvākts. Bet ko mēs redzam šobrīd? Pastaigājiet, kolēģi, pa Tērbatas ielu! Jūs redzēsiet, ka daudzi veikali ir nevis uz īsu laiku aizslēgti, bet ir bankrotējuši un aizslēgušies pavisam. Arī galvaspilsētas tirgotājus tas skar ļoti nopietni.

Ja mēs runājam par izsvērtu politiku vai par atklātajām valdības sēdēm... būsim atklāti: ja nebūtu opozīcijas kolēģi iesnieguši šos 34 parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu, kuru gan beigās atsauca... Lai apsteigtu to, jūs pieņēmāt lēmumu atgriezties pie principa, ka sēdes ir atklātas, bet jūs aizmirsāt pateikt vienu – jūs paši bijāt nolēmuši, ka šīs Ministru kabineta sēdes ir slēgtas sabiedrības acīm.

Un tas, ko mēs šobrīd redzam, – šīs diskusijas par to, cik vienā vienībā ir devas un kādas ir devas vakcīnai. Mēs dzirdam šīs diskusijas, cik tās (pēdiņās) "ir izsvērtas un ekspertos balstītas". Arī par šiem tirdzniecības ierobežojumiem un par citiem ierobežojumiem, ar ko sabiedrība šobrīd saskaras Covid-19 laikā.

Tāpēc, kolēģi, es atgādinu vēlreiz – mēs dzīvojam parlamentārā valstī, un parlaments var sūtīt skaidru signālu valdībai, ka šie ierobežojumi ir jāpārskata, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt tiešām reāli izsvērtiem, nevis tikai vārdos, bet arī darbos.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo uzdevumu Ministru kabinetam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir palikušas astoņas minūtes līdz sēdes pārtraukumam. Dombrovska kungs, vai jums pietiktu ar astoņām minūtēm, lūdzu?

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka varētu pietikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Ir diezgan smieklīgi dzirdēt kāda koalīcijas pārstāvja teikto par to, kas viņiem ir izdevies.

Tas, kas jums, koalīcijas kolēģi, ir izdevies, ir panākt to, ka valdības vērtējums, valdības darba vērtējums, ir viszemākajā punktā, kāds, iespējams, vispār valdībām ir bijis. Un te mēs runājam par janvāri, kad tas tika mērīts. Mēs vēl redzēsim, kādu jaunu antirekordu jums izdosies panākt pēc visa tā, ko jūs esat izdarījuši šajā mēnesī. Skatījās, kolēģi, uz to, ko jūs darāt, nupat, piemēram, par tiem platības ierobežojumiem veikalos. Nu labi, no vienas puses, var saprast – jo mazāk cilvēku uz kaut kādiem kvadrātmetriem, jo, iespējams, mazāka varbūtība šiem cilvēkiem inficēties. Bet tālāk jūs aizmirsāt, nu, tā izskatās, ka tad šie cilvēki pulcēsies ārā uz ielas – ielas! Un tad jūs aizmirsāt paskatīties uz laika prognozēm un to, kāda temperatūra ārā būs.

Un tagad mums Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs mēģina iestāstīt, ka, lūk, tā ir komersanta vaina, ka komersants ir vainīgs par to, ka viņam ārā veidojas rinda. Tad paņemsim... Nu, šis premjera teiciens par to, ka ilgstoši trūkst datu un analīzes – tas laikam ir visas šīs valdības lozungs, un tas ir jo īpaši dīvaini, ņemot vērā to, cik daudzus miljonus jūs, kolēģi, esat iztērējuši visādiem pētījumiem par kovidu. Tātad miljoni ir iztērēti, pētījumi ir gatavi, bet tad mēs uzzinām, ka Veselības ministrija pat nezina, kur strādā tie, kas ir inficējušies ar kovidu, un tagad cenšas to noskaidrot. Tad kādi ir bijuši tie pētījumi? Ja jums pat tagad – cik jau? Gandrīz gads pēc šīs pandēmijas sākuma! – trūkst datu par to, ko šie cilvēki, kas inficējušies, ir darījuši, kur viņi ir bijuši, kur viņi ir strādājuši... Un jūs tikai tagad esat gatavi pamosties?

Cits piemērs. Es domāju, ka vēl labāks. Nu, pavisam tuvu pie Saeimas. Mums sēdes vadītāja, cik es sapratu, uzrakstījusi vēstuli premjeram Kariņam, aicinot organizēt atvērtas... ne atvērtas... valdības... klātienes valdības sēdes, lai šādi dotu signālu sabiedrībai. Tātad tajā pašā laikā viņas pašas partijas ministri atsakās vakcinēties. Kā tad būs klātienes sēdes, ja daļa ministru atsakās vakcinēties? Vai tad kreisā roka vispār zina, ko dara labā roka? Tātad, kolēģi, šeit... Es varu dot vēl daudzus piemērus, bet šie piemēri liecina par to, ka valdība nav spējīga izmantot datus, analizēt datus, pieņemot tālredzīgus lēmumus, saprast, kādas ir to lēmumu sekas.

Tad mums ir... Feldmana kungs uzskata, ka, lūk, tagad, kad valdības sēdes būs atklātas, acīmredzot valdības ministri vai valdības tās galvas sāks strādāt labāk. Nu, tā, protams, ir interesanta hipotēze, vai tas viss būs labāk. Es tad aicinu – varbūt svaigais gaiss palīdzēs, kolēģi! Varbūt valdībai vajadzēs organizēt savas valdības sēdes ārā, mežā, tāpat kā tiek ieteikts frizieriem. Ja jau valdība saka, ka cilvēkiem ir okay izmantot frizieru pakalpojumus mežā, svaigā gaisā, tad varbūt vajag ne tikai atklātās valdības sēdes, varbūt vajadzētu arī svaigā gaisā tās noturēt, mežā, varbūt tas palīdzēs visai tai analīzei un datu izmantošanai, un pārdomātāku, izsvērtu lēmumu pieņemšanai.

Tagad, kolēģi, šeit arī koalīcijas pārstāvis ir pārmetis opozīcijai, ka, lūk, opozīcija ne par ko neuzņemas atbildību un tikai kritizē. Nu bet, piedodiet, kas tur bija... Feldmana kungs laikam bija tas, kas to pateica?

Tas ir rezultāts tam, ka jūs, Feldmana kungs, un jūsu kolēģi – jūs esat izvēlējušies savus partnerus, ar kuriem pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par tiem pieņemtajiem lēmumiem. Bet tas, ko jūs darāt... Tāpēc jūs neesat izvēlējušies opozīciju, tāpēc... tā ir opozīcija. Jums varbūt ir vērts paņemt un palasīt "Ievadu demokrātijā" vai vēl kaut kādas tādas grāmatas (tādas pavisam noteikti ir!), lai jūs varētu iemācīties, kā tās parlamentārās valstis strādā. Bet tā vietā, lai kopā strādātu ar tiem, ar kuriem jūs esat izvēlējušies uzņemties atbildību, tas, ar ko jūs nodarbojaties, ir šis – visu laiku šis bu-bu-bu ar jūsu koalīcijas partneriem, ka viņi jums tur nedod neko darīt un jūs...

Principā tas viss, ko mēs dzirdam no koalīcijas deputātiem... šodien – no parlamentārā sekretāra... ir par to – lūk, cik mēs visi esam labi, ar labiem nodomiem, un mēs vēlamies izdarīt... mēs gribam izdarīt to, to un to, bet mums neļauj. Visa šī koalīcija ir nostājusies tādā kā aplī, kur norāda ar pirkstu cits uz citu, viens uz otru: lūk, mēs te esam labi, mēs vēlamies izdarīt visu labi, bet viņi mums neļauj.

Nu, tas ir bērnudārzs, kolēģi! Ja jūs esat izvēlējušies sev šos partnerus, ar kuriem kopīgi uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, nu tad pieņemiet tos lēmumus un esiet atbildīgi par tiem lēmumiem, nevis stāstiet par to, ka, lūk, jums vai nu slēgtas valdības sēdes ir traucējušas kaut ko darīt vai kādi nenosauktie lobisti, valdības partneri. Jūs esat uztaisījuši kaut kādu bērnudārzu – jums visu laiku kāds ir vainīgs. Tagad pat opozīcija jums ir vainīga. Nu, ja opozīcija vainīga, kolēģi, tad tas, kas jums jāizdara, – jums vajag izbeigt šo visu... valdību, jo – es piekrītu Valaiņa kungam – šī valdība sevi ir izsmēlusi.

Ja jūs nespējat uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, nu tad – viss! Jums vajadzētu atkāpties un ļaut strādāt citiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dombrovska kungs, ka jūs ieekonomējāt mūsu laiku, jo tieši pusdienu laiks ir.

Pārtraukums sēdē.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Mēs tiekamies pulksten 13.30 sēdes turpinājumā.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, nodrošinot saprātīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā".

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es jums par to luksofora gaismu, sarkano, kas deg visā Latvijas teritorijā, visos miestos, pateikšu vienu: tā sarkanā luksofora gaisma deg ierēdņu galvās. Sarkanā gaisma luksoforā deg valsts pārvaldē strādājošo ierēdņu galvās un acīs, jo viņi baidās no atbildības, viņi baidās izrādīt iniciatīvu, viņi baidās nākt klajā ar priekšlikumiem, kuri, iespējams, nav populāri, kurus nepieciešams pamatot, kurus nepieciešams aizstāvēt, kurus nepieciešams arī izsvērti un izdiskutēti piedāvāt un pieņemt.

To, ko es redzēju vairākās komisijās... Darbojoties Publisko izdevumu un revīzijas komisijas... vienā no pēdējām... kurā piedalījāmies un apspriedām darbu un iespēju atjaunot daudzmaz normālu darbības modeli sporta nozarē bērniem un jauniešiem, esmu konstatējusi totālu neprofesionalitāti, kas izpaužas Ekonomikas ministrijas uzstāšanās laikā.

Es esmu konstatējusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija konkrētajā segmentā, bērnu un jauniešu sportā, nespēj nosaukt nevienu ciparu... nevienu uzņēmumu, konkrētu nosaukumu, nevienu konkrētu ciparu, kas attiecas uz pabalsta piešķiršanu ārkārtas stāvokļa laikā tieši šajā konkrētajā segmentā strādājošiem uzņēmumiem, tieši šajā jomā strādājošiem profesionāļiem.

Tas norāda tikai un vienīgi uz to, ka segmentācija netiek veikta. Ministrijas ierēdņi, kas atbild par konkrētajām nozarēm, nespēj identificēt... un nespēj atskaitīties deputātiem par esošo situāciju, par tām problēmām, kuras pastāv. Katra nozare, katrs uzņēmējs, katrs pašnodarbinātais cīnās pats par sevi, un reālu pārstāvniecību izpildvarā un viņu interešu aizstāvību viņi neredz, nedzird un nesaņem. Un tā arī ir visbūtiskākā problēma, kas izpaužas tajā faktā, ka sarkanā gaisma deg visur vienādi un visās galvās, jo nav normāli, ka valstī...

Mūsdienīgā un digitālā valstī, par kādu mēs tagad runājam, nevar būt tā, ka mums uz visu valsti ir šāds viens luksofors! Nu, jūs man piedodiet, tas luksofors... Cik luksoforu ir Rīgā? Un kamdēļ tad ir vajadzīga gudra pārvaldības sistēma, kamdēļ ir vajadzīga gudra gaisma? Jo katrā ielā... Ja esošo situāciju mēs salīdzinām ar luksoforu, katrai ielai, katram krustojumam ir sava sistēma, sava kustība, savas īpašības un savs raksturojums, un atkarībā no tās kustības intensitātes, atkarībā no problēmas ir nepieciešams veikt regulējumu. Un tas regulējums ar luksoforu, ko izmantoja ļoti ilgstoši arī Igaunijā, – tā ir īpaša pieeja un diskusija ar nozari un ar cilvēkiem. Latvijā ierēdņi diskutē savā starpā, pārsvarā – savā starpā. Un ierēdņi negrib uzņemties atbildību diemžēl. Viņi nepārzina to jomu, kuru viņiem vajadzētu pārzināt, bet viņi runā vispārīgas frāzes, izejot no savas personīgās pieredzes.

Es saprotu Miezaiņa kunga, teiksim tā, emocionalitāti, jo viņš pārdzīvoja kovidu. Un, visticamāk, viņa emocionalitāte un viņa tāds vājums ir saistīts ar blaknēm, kuras pēc tam izraisa šī slimība. Bet tas nenozīmē, ka mums visiem tagad būtu jāraud un jāturpina konsultēties, komunicēt vai apspriest. Tāpēc arī ir izpildvara, tāpēc arī ir ministri, – lai nevis komunicētu un turpinātu diskutēt, bet lai pieņemtu lēmumus. Un tiem lēmumiem jābūt balstītiem katrā atsevišķajā nozarē, katrā atsevišķajā darbībā – specifiskiem un pārdomātiem. Bet, ja ierēdņi nezina, kas notiek tajā nozarē, tad arī lēmumi ir tādi, kādi tie ir.

Fakts, ka Latvijā sarkanā gaisma deg visur vienādi, nav saprotams loģiski domājošiem cilvēkiem. Kāpēc Igaunijā ir iespēja nodarboties ar sportu bērniem un jauniešiem – un ne tikai bērniem un jauniešiem –, bet Latvijā nav? Kāpēc Latvijā deg sarkanā gaisma visur vienādi – gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Latgalē, gan Rīgas centrā? Pasakiet man, lūdzu, to! Nevar būt, ka saslimstība ir visur vienāda, un tā arī nav. Mums pat laika apstākļi atšķiras. Ja jau atšķiras laika apstākļi, tad atšķiras arī cilvēku imunitāte un veselības stāvoklis, un tad arī riska pakāpes atšķiras, un tad arī jābūt attiecīgam regulējumam. Bet visur deg sarkanā gaisma!

Es ļoti atvainojos, man liekas, ka ierēdņiem sen jau vajadzētu ieslēgt kādu citu gaismu galvās, lai pieņemtu pārdomātus un līdzsvarotus lēmumus. Un tāpēc šis priekšlikums paredz to, ka, pirms pieņemt lēmumu, vajag konkrēti izanalizēt konkrēto nozari un ļaut darboties tiem, kas darbojas. Visi līdz šim pieņemtie sarkanajā luksofora gaismā degošie lēmumi ir balstīti tikai un vienīgi uz ierēdņu nevēlēšanos uzņemties atbildību un uz ministru patvaļu un vienpersonisku lēmumu traktējumu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un izbeigt nodarboties ar demagoģiju, ar ko nodarbojas jauno konservatīvo pārstāvis Feldmana kungs. Ir viegli diskutēt, nepieņemot lēmumus, ja sēž uz algas, ko tev maksā tie nodokļu maksātāji, kuri tagad ir saspiesti, apspiesti un kuriem netiek ļauts strādāt un pelnīt naudu iztikai.

Ir ļoti viegli gudrot un prātot par to, ka, re, opozīcija nodarbojas ar demagoģiju un ne par ko neatbild. Ja nebūtu opozīcijas, jūs nekad nebūtu izlēmuši atbalstu piešķirt bērniem ar ģimenēm. Jūs nekad nebūtu piekrituši piekāpties un atļaut kaut kādas citas darbības, kas ir nepieciešamas normālai vai daudzmaz normālai ekonomikas darbībai.

Tāpēc visa demagoģija, ko pauž pozīcijas pārstāvji, balstās uz ierēdņu nevēlēšanos pieņemt atbildīgus lēmumus.

Lūdzu atbalstīt mūsu piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem.

A. Bikše (AP!).

Liels paldies. Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Ko es gribētu pateikt? Es domāju, ka nu skaidrs, ka tā situācija ir briesmīga, jo laba risinājuma, kuru mēs varētu nekritizēt, nekad nebūs; jo, no pandēmijas ierobežošanas viedokļa, mēs varētu visus cilvēkus ielikt katru atsevišķā telpā, noturēt divas nedēļas un droši vien sasniegtu labus rezultātus. Bet, no Latvijas ekonomikas uzturēšanas viedokļa, droši vien būtu pareizi, ja mēs nevienu darbību neapturētu un strādātu tālāk. Bet tad... mēs varam iedomāties, kādas sekas tad būs – kāda būs saslimstība un kas notiks slimnīcās. Tātad, es domāju, jebkurā gadījumā būs tā: lai kurā pirkstā mēs kostu, mums sāpēs.

Par to, kā risināt šo situāciju un kā vispār... Arī es uztraucos par to, kas notiek ar mazajiem veikaliem, arī es uztraucos par to, kas notiek ar uzņēmējiem. Pirms divām nedēļām es mēģināju... un es satikos ar Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāju, tāpat ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību un runāju, un prasīju, kas notiek, kas ir tas, kā viņi redz, kā varētu atjaunot veikalu darbību, uzklausīju. Tad frakcijas sēdēs es runāju ar mūsu... ar valdībā mūs pārstāvošajiem ministriem, un tas, ko es dzirdēju, bija tas, ka principā ministri, Ministru kabinets strādā šajā virzienā, tiek meklēti risinājumi, lai mazie veikali varētu strādāt un lai mēs saglabātu cīņu pret pandēmiju un nenogalinātu savas valsts ekonomiku.

Es priecājos, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu veidot šo krīzes stratēģisko centru, kurā ir iekļauti sociālie partneri. Līdz ar to man ir pilnīga pārliecība, ka tā intelektuālā kapacitāte, kas ir šajās organizācijās, tiks novadīta un strādās uz kopējiem, pareiziem valdības lēmumiem.

Jā, es... Protams, skatoties uz šo pieteikumu, es domāju, ka opozīcija dara pareizi. Tas ir opozīcijas uzdevums – kustināt, uzmanīt valdību. Man ir prieks par opozīcijas darbu, tomēr es kā pozīcijas deputāts gribu teikt: ļausim strādāt šajā grūtajā situācijā valdībai un netraucēsim!

Tas labais, kas no šāda spiediena ir noticis, – visi mēs, gan sabiedrība, gan valdība, esam ieraudzījuši šo jūsu, opozīcijas, spiedienu, un tas noteikti tiek ņemts vērā.

Bet balsojumā es tomēr balsošu "pret". Piedodiet, dārgie opozīcijas kolēģi!

Paldies par uzklausīšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Iztulkojot to, ko mēs dzirdējām no cienītā, augsti godātā Bikšes kunga un Feldmana kunga, tas faktiski ir formulējams vienā teikumā: "Mīļā opozīcija, netraucējiet valdībai gulēt!" Un vēl: "Mīļā opozīcija! Mēs, koalīcija, esam bezspēcīgi jebko darīt jau vairāk nekā gadu."

Tas, ko mēs dzirdam nemitīgi no mūsu koalīcijas kolēģu puses, – šī guļošās valdības sargāšana, staigāšana uz pirkstgaliem: "Nedod Dievs, mēs kādu uzmodinām! Nedod Dievs, kāds tur pieņem tomēr kaut ko sabiedrībai draudzīgu!"

Cienītā sabiedrība, lūdzu, atcerieties tos cilvēkus! Atcerieties tos cilvēkus koalīcijā, kuri neļauj Saeimai kā augstākās lēmējvaras pārstāvim norādīt valdībai, kas valdībai beidzot būtu jādara!

Jā, Bikšes kungs, veselu gadu – nu jau gandrīz gadu! – mēs ļaujam valdībai strādāt. Kā jūs sakāt: "Netraucēsim valdībai strādāt!" Ja to var nosaukt par strādāšanu, tad – jā, mēs ļaujam valdībai darīt, faktiski eksperimentēt ar sabiedrību visdažādākajos veidos. Jūs pārliecinājāties: "Viens eksperiments nenostrādāja, otrs eksperiments nenostrādāja. Ko mēs, valdība, vēl varētu tādu izdarīt?"

Un, Feldmana kungs, jūsu arguments, ka nu beidzot valdības sēdes būs atklātas un tagad mēs redzēsim šo lēmumu pieņemšanas virtuvi, – tie ir maza, naiva puišeļa šļupsti, tāpēc ka valdības sēdes jau ir bijušas atklātas reiz – Repšes kunga laikos. Atklātās valdības sēdes neko nedod. Vienīgais, ko tās dara, – tās nodrošina šovu iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji varētu aizņemt savu laiku, apspriežot, kā viens ministrs otram kaut ko pastāstīja un kā kurš kam atbildēja. Bet lēmumu pieņemšanas būtību, sakni – visu to mēs tik un tā neredzēsim. Mēs neredzēsim tos "varoņus" (pēdiņās), kuri ir izdomājuši šos ierobežojumus, ar kuriem mokās šobrīd cilvēki, kuru dēļ cilvēki šodien nāca pie Mego stāvēt rindā pēc riekstiņiem. Mēs neredzēsim nekad tos kaitniekus, kuri tāpat atnes uz Ministru kabineta nu jau atklātajām sēdēm visādus murgus, jo tāpat visas šīs vienošanās – Feldmana kungs, jūs to ļoti labi zināt! – notiek ārpus atklāto sēžu šova. Un visas sarunāšanas – tieši tāpat.

Un tas, ko jūs sakāt, – ka jūs cerat uz to, ka valdība šodien aizstāvēs mazos veikaliņus, – ir vienkārši viena otra dupša sargāšana, es atvainojos, Feldmana kungs. Bet, ja jūs runājat par to, ka jūs tagad sargāsiet mazos veikalus un atbalstīsiet visus, tad es jums varu atbildēt to, ka pagājušajā nedēļā jūs – Feldmana kungs, Eglīša kungs un laikam Riekstiņa kungs – bijāt gatavi parakstīt šo lēmuma projektu, izraut mums to no rokām un atnest uz valdību un Saeimu. Jūs bijāt gatavi to darīt, bet jūs to neizdarījāt. Jūs to neizdarījāt! Un tagad jūs opozīcijai pārmetat, ka opozīcija skrien priekšā ratiem. Nē, tā nav bijis! Jau pagājušajā nedēļā mēs to visu gatavojām un aicinājām arī jūs pievienoties, bet – ko jūs mums atbildējāt? "Vai, tur taču ir opozīcija! Mums ir sava kārtība frakcijā, mēs nevaram pieļaut to, ka mēs tur arī esam, bet mēs jūs atbalstīsim ar vārdiem." Jūs mūs atbalstāt ar vārdiem? Jūs atbalstāt mazos veikalus ar vārdiem? Jūs vienkārši sargājat viens otru, sargājat savu brūkošo valdību. Jūs esat liekuļi un nelieši.

Es aicinu atbalstīt tos, kuriem ir vēl pēdējais saprāts palicis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Kā vienmēr mums ir ļoti interesantas debates.

Es saprotu – tāpat kā sliktam dejotājam kaut kas traucē, tāpat arī labi strādājošai valdībai vienmēr traucē opozīcija. Lūk, tas ir galvenais traucēklis, lai strādātu vēl labāk, vēl ražīgāk un sasniegtu vēl lieliskākus rezultātus.

Bet pagājis gads, un Feldmana kungam pielēca, ka atklātās sēdes ir labākas nekā slēgtās sēdes, jo tikai tā var dabūt skaidrību, kas ir tas sliktais lobists, kas ietekmē labi strādājošo valdību.

Pagājis gads, un valdībai pielēca, ka neviena prece nav vīrusa pārnesējs, ka tomēr to vīrusu pārnes citā veidā un ar citiem līdzekļiem. Tie aizliegumi attiecībā uz preču grupām un atsevišķu preču tirdzniecību, izrādās, bija liela muļķība.

Pagājis gads, un mēs sākam saprast, ko darīt tālāk ar infekcijas izplatīšanās ierobežojumiem, un varbūt kādreiz uzsāksim arī to masveida vakcinēšanu (dabīgi, ja būs vakcīna, ja veiksmīgi strādās vakcinācijas birojs... un tā tālāk).

Bet šodien ir runa tikai par vienu – ka vajadzētu sakārtot tirdzniecību plašā nozīmē, lai tā tiešām nebūtu infekcijas izplatīšanās avots. Un šinī gadījumā... teiksim, ir runa par to, ka tikko... nesen mēs esam apstiprinājuši jaunus ierobežojumus, kas skar, teiksim, veikala platību, – no 15 metriem esam palielinājuši uz 25 metriem...

Es domāju, ka valdības locekļi, strādājot 24 stundas diennaktī, dabīgi, neapmeklē veikalus un nekad nav redzējuši, ka tieši mazajos veikalos notiek kontakts starp vienu pārdevēju un vienu pircēju. Pircējam, ja viņš nevar tikt tanī mazajā veikaliņā, ir iespēja ieiet otrā mazā veikaliņā.

Tieši otrādi! Lielveikalos, pastāvot visiem ierobežojumiem un konkrētam ielaižamo pircēju skaitam, tomēr notiek tā, ka cilvēki, kas ir tikuši līdz tiem plauktiem, koncentrējas... viņi nevis izkoncentrējas dažādās vietās, bet koncentrējas pie konkrētiem plauktiem. Ieejiet lielveikalā un paskatieties, kas notiek pie piena produktiem, pie dārzeņiem, pie maizes produkcijas, pie kulinārijas! Tur nav tā, ka, teiksim, pēc tualetes papīra iestātos cilvēki rindā. Tas nebūt tā nav. Tātad ir jādomā par to, kādā veidā regulēt šo procesu, tirdzniecības procesu.

Tāpēc tas, kas piedāvāts šinī lēmuma projektā, – ka valdībai tiešām būtu jāpadomā un jāpārskata tirdzniecības ierobežojumi. Nav runa par citiem darbības un rīcības veidiem – ir runa tikai par vienu ļoti svarīgu posmu, un tā ir tirdzniecība, kura skar visus Latvijas iedzīvotājus.

Bikšes kungs teica, ka labākais līdzeklis būtu, teiksim, tas, ka cilvēkus varētu... ja varētu katru cilvēku ievietot uz divām nedēļām vienā izolētā telpā. Domāju, ka tam, kurš izies no tās telpas pēc tām divām nedēļām, – viņam jau vairs nevajadzēs nedz produktus, nedz kādus pakalpojumus, pat ne friziera. Tikai viens pakalpojums tad paliktu priekšā...

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un nenodarboties ar to lielo un garo muldēšanu par opozīcijas pūliņiem torpedēt valdības darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, kolēģi! Es pastāstīšu iemeslus, kāpēc šai valdībai nesanāk un kāpēc tai arī nekad nesanāks, un kāpēc šī valdība faktiski ir, varētu teikt, nomināla, un laiks tai, kā saka, doties – ar vienvirziena biļeti! – mājās.

Principā šī valdība un šī koalīcija pieļauj "trekno gadu" kļūdas, tās turpinās. Reirs, finanšu ministrs no VIENOTĪBAS, ir kā tas flīzētājs "treknajos gados", kas ar Porsche braukāja un dzīvoja daudzstāvu mājā mikrorajonā. Par to ir šis stāsts.

Un salīdzinājumam. Toreiz bankas iedzīvotājiem meta pakaļ naudu bez jebkādiem sarežģījumiem un katrs apmetējs brauca ar septītās sērijas BMW vai S klases Mercedes. Varēja aiznest uz banku mājās izdrukātu A4 formāta lapu, uz kuras uzdrukāts – strādāju tur un tur, saņemu tik un tik. Un kredīts, līzings bija rokā!

Turklāt paralēli to varēja izdarīt un nokārtot entajā skaitā kredītiestāžu. Tā nu skrēja un grāba vieglo naudu, pērkot skaistas lietas, rīkojot ballītes. Rezultāts bija tas, ka atnāca krīze, jo tērētā nauda neģenerē jaunu naudu atpakaļ, lai aizņēmēji spētu to atdot. Bankas, aizdevēji vēl šodien turpina norakstīt neatgūtos tā laika parādus.

Šodien viss ir otrādi. Šodien bankas, citi aizdevēji no kļūdām mācījušies, un arī tauta nu jau ir skarbi izgājusi vieglās naudas skolu. Aizņemties tagad ir krietni sarežģītāk. Iedzīvotājiem Latvijā atgriezties arī ir diezgan sarežģīti.

Bet, lūk, ko dara mūsu valdība ar Kariņu pie stūres un visa šī koalīcija, kas balsos "pret", – sit plaukstas kā "treknajos gados", ņem tik aizvien jaunu naudu un tērē uz nebēdu lietās, kuras nekādi nestimulē ekonomiku un nepalīdz risināt ilgtermiņa problēmas, un netiek galā vispār ne ar ko. Rezultāts – daudzā nauda neatgriezeniski ir iztērēta ierēdniecības gada atvaļinājumam, miljonāra Ulmaņa Toyota... Un bērniem paredzētā nauda patiesībā ir nevis pabalsts, bet starptautisks aizņēmums, jo daudzās naudas valsts kasē sen jau vairs nav. Tur ir tukšums.

Paši, šī koalīcija un valdība, īstermiņā priecājas par savām izdarībām, plātās ar visādiem risinājumiem, vakcinācijas birojiem un ko tik vēl ne, kuros iztērēti visi lielie miljardi, un turpina to darīt tālāk. Apbrīnojami, ka valdībā pie stūres ir cilvēki, kuri ar naudu rīkojas tāpat kā ar sērkociņiem mazi bērni! Te nav jābūt ar augstāko ekonomisko vai finanšu izglītību, lai saprastu, kas sagaida mūsu valsti un kādas ir ilgtermiņa "dāvanas" mūsu nākamajai valdībai un mūsu nākamajām paaudzēm pēc Kariņa, ballīšu rīkotāja, vadītās valdības.

Ņemam tikai kredītus Kariņa, ballīšu rīkotāja, vadītajā valdībā un tērējam kaut kādām mistiskām, nesaprotamām lietām. Paņemam kredītu, uzraujam ballīti, sarīkojam dzīres. No kurienes atdosim – nav mūsu daļa, jo tad jau mēs būsim prom no tiem siltajiem krēsliem, par to lai domā nākamie.

Un, runājot par ilgtermiņu, – interesanti, vai ārpus tā, ka haotiski un neveiksmīgi tiek menedžēti un dalīti nenopelnīti miljoni, tiek arī domāts, kā ar šo visu tikt galā ilgtermiņā? Neesmu dzirdējis no koalīcijas nevienu vārdu par to. Pastāv paliela varbūtība, ka tomēr tik drīz nekādi vīrusi nebeigsies un slimošana turpināsies. Vai tiek, piemēram, jau tagad realizēts projekts par 3000 vai 5000 gultu nodrošināšanu pusgada laikā, lai trešajā, ceturtajā vai piektajā vilnī, uz ko šī valdība cer, nebūtu atkal skaļi jāraud, ka pietrūkst gultasvietu un pietrūkst naudas?

Ekonomiku tik ilgi nebūs iespējams turēt ciet, tā būs jālaiž vaļā. Tas ir kā karā – diemžēl mirst cilvēki, bet, ja visi iebarikādētos mājās, tas neko neatrisinātu. Šobrīd nauda tiek grūsta saistībās, tas ir, pasīvos, ja mēs grāmatvediski skatāmies, nevis aktīvos. Tas ir ceļš uz nekurieni. Valsts līdz ar to pilnīgi nešaubīgi... Šī haosa, šīs nespējnieku valdības un šīs koalīcijas dēļ valsts tuvojas bankrotam. Tas nav joks! Mūsu valsts tuvojas bankrotam!

Nākotne ir tām valstīm, kuras izraugās pareizās prioritātes. Tas, kas ir noticis pēdējā gada laikā, liecina, ka pareizā prioritāte, kurai vajadzētu būt, ir veselība, bet – nevis vārdos, bet darbos.

Slimības nekur nepazudīs. Šis vīruss mutēs vai to aizstās citi. Veselības aprūpei bija jākļūst spējīgākai. Nauda bija jāiegulda cilvēkresursos, nevis sadārdzinātā diagnosticējošā aprīkojumā, nevis vakcinācijas birojos, nevis Kariņa partijas biedru tajās... SIA "Vakcīna"... firmās, kur tas Aksels Roshofs ir, un tādā garā.

Sabiedrība ir jāradina pie veselīga dzīvesveida. Tas nozīmē, ka jāļauj sportot, piemēram. Tas nozīmē, ka ir jāizglīto jaunā paaudze, tas nozīmē – skolas... aktīvi... tagad. Un tas nav nekāds divritenis! Izcilais Somijas valsts prezidents Karls Gustavs Mannerheims jau to ir darījis savulaik. Viņš jau ir darījis to! Skolai un ģimenei ir jābūt tai vietai, kur bērni iepazīstas ar veselīgu dzīvesveidu.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs! Es jums atgādināšu, ka darba kārtībā ir lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus...".

Lūdzu, runājiet par konkrēto lēmuma projektu!

A. Gobzems. Jā. Es jums, Mūrnieces kundze, gribu pasvītrot – "un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā". Es runāju par ilgtermiņu, kas palīdzēs... un kas saistīts arī ar tirdzniecību.

Sēdes vadītāja. Runājiet par konkrēto lēmuma projektu, lūdzu!

A. Gobzems. Es runāju par ilgtermiņa ietekmi uz šo jautājumu. Proti, kā tas ir noticis citās valstīs un vēstures posmos.

Tātad – ilgtermiņā mēs nevarēsim turēt ciet ekonomiku. Ilgtermiņā mums ir jāiegulda cilvēkos, veselībā, izglītībā. Un, protams, tas "ilgtermiņā" nozīmē – jau tagad atbrīvot visus un ļaut strādāt.

Bet ko es gribu pateikt? Tā ir kompleksa domāšana. To naudu – miljonus, simtiem miljonu –, ko mēs šodien ieliekam airBaltic, faktiski valsts atdod uzņēmumam, kurš tirgo prombraukšanas biļetes. Un tā ir atbilde, kāpēc jums nesanāk. Un tā ir greiza domāšana, jo jums, valdībai un koalīcijai, ir greizas prioritātes. Greizā domāšana rodas no greizām vērtībām. No greizām vērtībām! Nepareizi jūs aizstāvat, jo jūs – objektīvi – nevarat aizstāvēt pareizi mūsu sabiedrību, tāpēc ka jums nav šādu vērtību.

Ja pamats būs stingrs – proti, ja pamatvērtības būs stingras –, tad nebūs haosa arī lēmumos. Nebūs vajadzības pēc analītiķiem, vakcinācijas birojiem, stratēģiskajām padomēm un vēl daudz kā cita. Ja kompass vērtību ziņā jums būtu noregulēts pareizi, tad kuģa kurss būtu pareizs – un būtu pareizs arī vētrā. Kariņa, Pavļuta, Raivja Dzintara, Pabrika, Bordāna kompass rāda nepareizi, jo viņu vērtības ir greizas. Un līdz ar to nav būtiski, kuru ieliktu aiz Kariņa par premjeru, – visiem šiem koalīcijas pārstāvjiem vērtības ir greizas. Un ne miera laikā, ne vētrā šī koalīcija nevar novest pie pareiziem lēmumiem. Pareizi lēmumi vienmēr izriet no vērtībām, no vērtību sistēmas.

Un brīdī, kad jūs neaizstāvat vietējos, Latvijas cilvēkus, neaizstāvat mazo biznesu, neaizstāvat vidējo biznesu – jūs faktiski neaizstāvat nevienu! –, jūs nonākat pie greiziem risinājumiem. Un ar katru dienu jūsu valdība, koalīcija... Un tas der opozīcijai. Man personīgi – ļoti kā politiķim tas der, bet... Man žēl par valsti, bet man der, ka ar katru dienu jūsu valdība kļūst arvien nepopulārāka, tā jau tagad ir nepopulārākā. Vismaz trīsdesmit gadu laikā nav bijušas nepopulārākas valdības par šo. Jūs agonējat. Agonējat, bet tā problēma ir tā: pat ja politiski tas opozīcijai ir izdevīgi, ka jūs agonējat, jūsu agonija ved pie valsts bankrota. Un jums būs jāatbild par to. Un jums būs jāatbild par to tiesas priekšā. Es esmu par to dziļi pārliecināts, šodien sakot šo runu. Tauta jums nekad to nepiedos. Nekad!

Jums būs jāatbild par vērtībām, kuras jūs... Maskas pirkāt iepirkumos, lai tur kaut ko nofenderētu, – sadārdzinātos iepirkumos.

Jums būs jāatbild arī par vakcinācijas procesu. Vakcinācijas biroja direktrise pat nezina – pēc Kariņa ļoti dīvainā jautājuma, cik to devu ir flakonā –, kurā sistēmā ir jāmeklē tā atbilde – e-klasē, kaut kādā citā e-sistēmā vai e-veselībā. Viņa kaut kur noskaidros piecu dienu laikā un sniegs atbildi.

Un tās ir vērtības – savējos likt amatos, savējiem maksāt lielas algas, visus procesus veidot tikai tā, lai varētu kaut ko nofenderēt. Bet šis laiks visu izmaina. Tas viss vairs nestrādās, kā tas kā pa sviestu gāja pēdējos 30 gadus.

Tā nav situācija, kurā cilvēki pēc kaut kādiem nepopulāriem notikumiem būs jau pēc nedēļas vai divām visu aizmirsuši. Jūs gadu esat spīdzinājuši bērnus, jūs spīdzināt frizierus, sporta skolotājus, ģimenes – visus! Visus jūs spīdzināt! Un jums nepiedos. Lai ko jūs darītu, lai cik daudz naudas jūs tagad aizņemtos un dalītu pa labi, pa kreisi...

Bet patiesībā jūs lielāties ar tiem 500 eiro... Būsim godīgi – 500 eiro ģimenei ar bērnu... tās ir kaķa asaras! Jā, tas ir droši vien vienīgais tāds, nu, kaut kāds lēmums par labu cilvēkiem. Labi, ka tāds ir, bet tās ir kaķa asaras – viss, ko jūs gada laikā esat izdarījuši.

Visos rādītājos mēs kā valsts esam pēdējie, gandrīz pēdējie. Un jūs visu vasaru lielījāties ar to, kādi jūs esat čempioni!

No Latvijas aizbrauc ne tikai cilvēki, aizbrauc arī finanses, aizbrauc arī bizness. Tirdzniecība arī aizbrauc. Pat bērnus nu jau ved uz Igauniju sportot. Aizbrauc viss. Paliks tikai Maxima, bet cilvēkiem jau vairs nebūs, par ko...

Es saprotu, ka gribas apkušināt opozīcijas deputātus, jo negribas jau dzirdēt patiesību. Bet patiesība ir tāda, ka jūsu vērtības, jūsu kurss pašos pamatos ir greizs, jo jūs citādāk neprotat, jūs vienkārši tā domājat. Jūs domājat, kā nofenderēt uz katru lietu, arī nelaimē, kā nofenderēt uz katru lietu. Jums nav empātijas pret sabiedrību, pret cilvēkiem. Jūs varat melot. Pat krīzes laikā jūs melojat visu laiku. Kāpjat Saeimas tribīnē un melojat. Tā vietā, kad jūs varējāt kļūt par visu laiku populārāko valdību, cenšoties tautai palīdzēt.

Tāds premjers, kas šodien būtu palīdzējis tautai – no sirds palīdzējis, nezogot, vienkārši palīdzējis grūtā brīdī –, vēl valdītu 10, 15, varbūt 20 gadus, un mūža beigās viņam būtu uzcelts piemineklis. Bet Kariņam būs vienvirziena biļete uz dzimteni – labākajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu jā, šīs uzstāšanās kolēģiem ir bijušas ļoti dažādas, bet acīmredzot tomēr ir jāpiekrīt tam, ka ne viss, ko dara valdība šobrīd, ir ļoti labi un pareizi. Daudz kas par to liecina, tajā skaitā – arī par šo tirdzniecības ierobežojumu jautājumu ārkārtas situācijas laikā.

Kāpēc deputāti tik ļoti iestājas, lai tiktu nodrošināta tirdzniecības ierobežojumu pareiza secība? Tāpēc, ka deputāti pārstāv visu Latviju, – ievēlēti ne tikai, teiksim, Rīgā, bet no dažādām pusēm. Un, aptaujājot cilvēkus un skatoties situāciju laukos, jāteic, ka ir problēmas ar tirdzniecību. It sevišķi nobažījušies un cieš cilvēki laukos, kur ir šie mazie veikali.

Nevajag aizmirst, ka lielās veikalu ķēdes, tirdzniecības ķēdes, pārsvarā nepieder mūsu tautiešiem! Tieši pretēji: mazie lauku veikali – tie ir vietējo iedzīvotāju, pilsoņu bizness, īpašums, iztikas avots. Tāpēc pie šī jautājuma ļoti nopietni jāpieiet, tāpat pie tā, ka lauku iedzīvotājiem tomēr jānodrošina preču tirdzniecība maksimāli.

Es gribētu pozīcijas deputātiem pateikt, ka par šo situāciju uztraucas ne tikai tie deputāti, kas šobrīd pārstāv pozīciju, bet visi deputāti – gan opozīcijas, gan neatkarīgie –, jo situācija valstī patiešām ir satraucoša. Iedzīvotāju dzīves līmenis, iedzīvotāju nākotne ikvienu deputātu, es domāju, ļoti uztrauc. Uztrauc tātad arī šis jautājums, kas šobrīd tiek skatīts.

Vēl es gribētu pateikt par tādu lietu, kas cilvēkus ļoti tracina. Es nezinu, kas tas ir, – atsevišķu ministru nekompetence vai izcelties gribēšana... Proti, atsevišķos momentos ministri pasaka kaut kādu konkrētu lietu, apsola kādu pabalstu, kādu atvieglojumu, paiet laiks, dažas dienas, bet valdība nepieņem. Valdība noraida vai pieņem pavisam citu lēmumu. Tā nedrīkst darīt! Tas tracina cilvēkus.

Daudzi cilvēki ne jau visu laiku sēž pie datoriem, pie televizoriem. Izdzirdot šāda veida paziņojumu, viņi jau faktiski ir noskaņoti, ka būs šis atvieglojums vai pabalsts, un tad pēkšņi valdība pieņem pretējo.

Es lūgtu valdības pārstāvjus par to stipri padomāt. Pirms kāds ministrs ko pasaka publiski kādos masu informācijas līdzekļos vai televīzijā, ir jāpārdomā. Ja ir tiešām iespēja realizēt savu priekšlikumu, tad sakiet, bet, ja nav, tad labāk klusējiet. Nav ko tracināt! Un, ja cilvēkus tomēr pieviļat, tad nebrīnieties, ka valdība nav populāra vairs.

Tālāk. Par šo jaunizveidoto vakcinācijas biroju. Nu, kārtējā birokrātiskā iestāde, manā skatījumā. Vajadzētu pamācīties no citām valstīm. Nesaukšu tagad vienu otru vadītāju... valsts vadītāju. Droši vien tie, kas seko līdzi, zina, ka priekšlikums ir tāds: ja kāds grib palielināt iestādes vai ierēdņu skaitu, tad tai ministrijai vai institūcijai, kas šo ierosina, būtu automātiski jāsamazina... divreiz mazāk... citu šai institūcijai pakļauto ierēdņu skaits. Respektīvi, radot vienu jaunu ierēdni, jāsamazina iepriekšējie divi ierēdņi. Tāds princips būtu pieņemams.

Bet, ja runājam par vakcināciju kopumā, es piekrītu viedoklim, ka bija jāuztic privātstruktūrām šis vakcinācijas process un sistēma. Proti, mums ir daudz privātu medicīnas iestāžu, dažādu veselības centru – medicīnas iestādes, kurās ir profesionāļi, kuriem ir sakari ne tikai visā valstī, bet arī Eiropā un pasaulē. Viņi veiktu šo uzdevumu perfekti – ar visām vakcīnu iegādēm un visu pārējo. Liekas, tas Apiņa kungs bija, kas to teica. Tam ir jāpiekrīt. Ierēdņi jau nav risinātāji. Mēs redzam, ka mums šādā krīzes situācijā ierēdniecība faktiski daudzreiz parāda sevi kā lieku posmu. Un tagad ir tas brīdis, kad jādomā par tieši ministriju skaita, ierēdņu skaita samazināšanu. Lieki izdevumi. Tos liekos izdevumus valstij... varētu tiešām ietaupīt, samazinot ierēdņu skaitu.

Bet nu par šo lēmumu. Es lūgtu ņemt vērā: tas ir ļoti nopietns lēmums. Ja kāds saka, ka valdība šobrīd nopietni domā... Es domāju, ka šis lēmums tikai palīdzēs atrisināt jautājumus, kas saistīti ar tirdzniecības ierobežojumiem... ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vēlreiz par šo jautājumu. Šeit izvērtās debates arī par opozīcijas lomu un opozīcijas kaut kāda veida sprunguļu mešanu valdošajai koalīcijai. Taču mums visiem ir iespēja ne tikai sekot šodienas debatēm, bet kaut kādā veidā arī pasekot līdzi šobrīd notiekošajai – paralēli notiekošajai – valdības sēdei, kas nu jau ir atklāta sēde. Un mēs visi skaidri varam redzēt, cik svarīgs tomēr ir šāds lēmums, ko šobrīd opozīcija ir piedāvājusi.

Un tos, kas kaut kādā veidā mēģināja kritizēt to... ka šis lēmums ir kaut kādi sprunguļi valdībai, aicinu iepazīties ar pašu lēmumu.

Lēmums nekādā veidā neuzliek par pienākumu atcelt esošos vai pieņemt kādus jaunus ierobežojumus. Lēmums ļoti skaidri pasaka vadlīnijas, kas būtu kā minimums jāievēro valdībai, pieņemot lēmumus. Un kāpēc tas ir svarīgi, kolēģi? Svarīgi tas ir tāpēc, ka valdības mājā šobrīd ir ielidojis milzīgs baļķis... milzīgs baļķis, kuru nu katrs ministrs pa savam ir sācis likt plecā un sāk nest. Katrs tagad pēkšņi ir pamodies un, pats galvenais, nesaprot... nesaprot, kā valdība ir pieņēmusi tādus trakus lēmumus. Kolēģi, iedomājieties, – valdības ministri, kas paši ir balsojuši par šiem lēmumiem, tagad nāk ar atklāsmēm, ka viņi nesaprot, kā viņi pieņēmuši šo lēmumu! Un, protams, secīgi katrs ministrs pēc savas interpretācijas stāsta, cik ļoti viņi šobrīd cīnās par to, lai frizieri un skaistumkopšanas nozare varētu atgriezties normālā darbā.

Bet šīs populistiskās cīņas nav pats galvenais šajā visā. Šajā uzdevumā Ministru kabinetam ir viens svarīgs vadmotīvs – vērtēt ietekmi uz tautsaimniecību, savlaicīgi vērtēt arī cilvēku paradumu maiņu; savlaicīgi vērtēt to, kādā veidā šie lēmumi ietekmēs mūsu ekonomiku, un sniegt atbalstu īstajā brīdī, vajadzīgajā laikā, nevis gluži vienkārši spriedelēt par to, kā nu paši ir nonākuši pie šī lēmuma.

Kolēģi, Saeimai ir jādod šādas vadlīnijas, citādi valdības sēde gluži vienkārši pārvēršas par populisma teātri, kas šobrīd ir vērojams un kur viens vai otrs ministrs... Tas ir kaut kas unikāls mūsu valstī – ministrs brīnās pats par sevis pieņemtu lēmumu!

Kolēģi! Mēs visi šodien nobalsojām par 500 eiro bērniem, par šo vienreizējo pabalstu. Vai kāds brīnās, kādā veidā esam nonākuši pie šī lēmuma? Lēmums ir pieņemts. Cits varbūt par citu lēmumu nobalsoja kaut kā citādāk, bet... tātad viņš zina, kā viņš šo lēmumu pieņēma. Mūsu valdība šobrīd, kad ir redzams visai sabiedrībai, kā pieņem lēmumus, sāk uzdot viens otram jautājumus: kā mēs līdz šim lēmumam esam nonākuši? Kāda unikāla komēdija! Vienkārši tāda ir tā mūsu valdība.

Un tieši tāpēc ir vajadzīgs šāds Saeimas uzdevums, kas dod skaidras, nepārprotamas vadlīnijas, un Saeimai ir jāsāk kontrolēt, ko dara valdība. Kamēr tas nenotiek, mēs jau tūlīt pat sastapsimies ar kārtējiem apbrīnojamiem valdības lēmumiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt un nezākāt opozīciju par to, ka tā traucē valdībai strādāt. Opozīcija cenšas valdību ievirzīt pareizās sliedēs, kaut kādos rāmjos, lai valdība sāktu pieņemt lēmumus, izsverot tos no dažādām pusēm, nevis pieņemtu tos tikai vienpusēji.

Es pat nezinu, kādā veidā šīs organizācijas veidojās, bet...

Tad, kad cilvēkiem vairs nav ko ēst, – tad pamana (beidzot pamana – pēc milzīga sabiedrības spiediena, tātad arī opozīcijas spiediena – pamana!), ka šiem cilvēkiem ir problēmas, un tad haotiski sāk piedāvāt risinājumus. Un, kolēģi, šobrīd sākusies vēl arī vairāksolīšanas akcija valdošajā koalīcijā.

Kolēģi, beidzot sāciet uzņemties atbildību gan valdībā, gan arī... Saeimas deputāti, sāciet dot skaidrus signālus valdībai, kā strādāt! Valdība pati šobrīd to nespēj izdarīt, un šīs atklātās sēdes to tikai apliecina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pieteicos runāt, noklausījies, ko saka koalīcijas deputāti. Man ir tāda sajūta, ka jūs neesat vispār izlasījuši šo lēmuma projektu.

Lēmuma projekts ir pilnīgi pozitīvs un papildinošs tam, ko jūs paši tagad plānojat un taisāties darīt. Un varbūt jūs baidāties no tā, ka jūs neko neesat darījuši līdz šim. Un viss, kas izdarīts, ir nepareizā virzienā bijis. Arī attiecībā uz tirdzniecības vietām tie lēmumi ir bijuši nesaprotami, haotiski. Kāpēc vienā vietā var nopirkt preci, otrā – nevar nopirkt?

Es vēlreiz atgādināšu to, ko tagad es gandrīz katrā Saeimas sēdē saku: valdība nav strādājusi visu pagājušo gadu! Kovids nav jauns, tas ir ilgāk nekā gadu jau pasaulē. Latvijā tas parādījās pagājušā gada pavasarī. Un kopš pagājušā gada pavasara ir gads pagājis. Pagāja vasara, kuras laikā visiem likās, ka ir ļoti labi. Tas bija tikai loģiski, tāpēc ka vasarā, es atgādinu, šādi elpceļu vīrusi izplatās mazāk un ar tiem slimo mazāk. Valdībai bija visa vasara – maijs, jūnijs, jūlijs, augusts un septembris –, lai izstrādātu precīzu plānu, nevis... Tagad runā par luksofora principu, bet vajadzēja būt precīzam plānam ar ļoti sīkām detaļām: pie kāda saslimstības līmeņa ierobežo kādus pakalpojumus, pie kāda saslimstības līmeņa mēs runājam par tirdzniecības platību ierobežošanu.

Un atkal jau rodas jautājums – vai vispār vajadzēja ierobežot?

Ziniet, Zviedrijā valdībai parlaments deva tiesības tikai šī gada sākumā pieņemt pasākumus attiecībā uz kovidu. Visi līdz tam bija tikai ieteikumu formā. Vai jūs zināt, ka Zviedrijā joprojām var pulcēties līdz astoņiem cilvēkiem gan ārā uz pasākumiem, gan mājās? Zviedrijā visi veikali strādā, restorāni strādā (viņi iesaka, ka tur līdz četriem cilvēkiem drīkst sēdēt metra attālumā). Uz veikaliem tur cilvēki iet! Vai Zviedrijā tagad ir katastrofa notikusi? Nē, nav.

Un paskatieties arī, kas tepat blakus – Igaunijā – ir atļauts!

Un tad rodas jautājums: kāpēc mums šobrīd ir ciet mazie veikali un aizliegts strādāt daudziem pakalpojumu sniedzējiem? Tam aizliegumam nav pilnīgi nekāda pamata.

Es teiktu tā: nu, ja salīdzina... kovids ir tāda riebīga slimība, kas mums visiem ir apnikusi, un mēs gribam ātrāk tikt vaļā no tās. Un, es teiktu, mūsu valdība ir kā kovids. Visiem tā ir apnikusi, un visi mēs gribam ātrāk tikt no tās valdības vaļā. Valdība un kovids – starp tām ir liekama vienlīdzības zīme. Mums ir jāiznīdē kovids, un mums ir arī jāiznīdē šī valdība.

Un tāpēc es aicinu arī koalīcijas deputātus padomāt, ka šai valdībai ir pienācis beigu laiks. Valdībai ir jāiet mājās. Ja valdība nespēj sakārtot elementāras lietas, lai cilvēki... lai pensionāri var nopirkt zābakus ziemā, lai viņiem nav jāstaigā pa slapjdraņķi ar cauriem zābakiem; lai nav jāstāv mīnus 20 grādu salā pie veikaliem; lai uz bankomātu nav jāiet ar iepirkumu groziņu, it kā pensionārs varētu to groziņu piekrāmēt pilnu ar naudu... Tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem.

Mūsu valdība ir kovids. Kovids ir jāapkaro, kovids ir jānoliek pie malas, un arī mūsu valdība ir jānoliek pie malas un jāsūta mājās.

Tāds ir mans viedoklis, un es aicinu arī visus vēlētājus, deputātus, visus – visu sabiedrību – pielikt punktu šai bezjēdzīgajai valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Atgriežoties pie lēmuma projekta, es vēršu uzmanību un patiesi lūdzu kolēģus no opozīcijas atbalstīt mūsu piedāvāto lēmuma projektu, jo tas paredz, ka... ņemot vērā, ka ierobežojumi tirdzniecības vietu darbiniekiem un apmeklētājiem tika ieviesti – vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas – ar 2020. gada 13. oktobra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360, bet 2020. gada 9. novembrī stājās spēkā Ministru kabineta 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru tika pastiprināti ierobežojumi tirdzniecības vietu darbiniekiem un apmeklētājiem... Bet 2021. gada 5. februārī, grozot Ministru kabineta 6. novembra rīkojumu, tika pieņemts lēmums vēl vairāk pastiprināt jau vairākas reizes grozītos un pastiprinātos ierobežojumus tirdzniecības jomā, piemērojot tirdzniecības drošības prasību kopumu, kas paredz paplašināt preču pieejamību klātienē, un nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.

Kolēģi! Lai gan valdība vairākos dokumentos, konsultējoties ar ekspertiem, ir pieņēmusi aizvien stingrākus un stingrākus ierobežojumus, ir konstatēta aizvien pieaugoša saslimstība – saslimstības līmeņa saglabāšanās vai atsevišķos periodos pat pieaugums. Tas nozīmē, ka pieņemtie mēri nebija pietiekoši un tie neatrisināja pēc būtības šo situāciju.

Tātad nākamais: automātiski tas nozīmē arī to, ka valdības ieviestie mēri arī nerisinās pēc būtības problemātiku ar saslimstību, jo diemžēl, manuprāt, tā saslimšana notiek pavisam citā veidā un ir citi tās infekcijas izplatības fokālie punkti (nosauksim to tā).

Tāpēc arī ir acīmredzams, ka tie ierobežojumi, kuri atļauj tikai lieliem tirdzniecības uzņēmumiem darboties pandēmijas laikā, ļoti būtiski ierobežo mazo komercdarbības segmentu un ka tā vietā, lai izkliedētu cilvēkus, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju iegādāties nepieciešamos produktus un nepieciešamās preces izkliedētā veidā pa veikaliem, tiek nodrošināta cilvēku koncentrācija.

Kā jau tika atgādināts, valdības lēmums pirms Ziemassvētkiem, izsludinot, ka tuvākajā laikā būs praktiski... un nopludinot informāciju par totālu lokdaunu, izraisīja to, ka cilvēki masveidā apmeklēja veikalus, un pēc tam, pēc divām nedēļām, rezultāts bija masveida – paaugstināta! – saslimšana iedzīvotāju grupās. Tas ir tikai loģiski: jo mazāk vietas, jo lielāka koncentrācija, augstāks saslimstības risks un arī lielāka saslimstība.

Negodīgas konkurences veicināšana, paredzot tikai atsevišķa segmenta veikaliem iespēju darboties, neveicina cilvēku uzticēšanos valdības pieņemtajiem lēmumiem, neveido cilvēku uzticēšanos valdības un koalīcijas partiju rekomendācijām un neveicina vēlmi ievērot tos ierobežojumus, kurus valdība ievieš.

Lai ierobežojumi tiktu ievēroti, tiem jābūt segmentētiem, tiem jābūt pietiekoši pārdomātiem. Tur nav loģikas – atļaut tikai lielos tirdzniecības centros cilvēkiem iepirkties (turklāt – iepirkties tikai daļēji!), nevis izkliedēt cilvēkus pa vairākām mazām tirdzniecības vietām, tā nodrošinot epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, realizējot preci.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Drosmīgam premjeram vajadzētu... un koalīcijai un valdībai... Ja būtu drosmīgs premjers, vajadzētu atzīt, ka vīrusu nevar uzvarēt ne ar kādām administratīvām metodēm, nekur tas nav uzvarēts.

Paskatieties, – visa Eiropas Savienība... ir nokautas ekonomikas, ir milzīgi parādi, un neviens pat netaisās pārskatīt pieeju, bet vīruss nav uzvarēts. Un tāpēc pieeja ir jāpārskata. Ja ne...

Man ir jāpastāsta par to komēdiju, kas ir tirdzniecībā. Tā ir vienkārši komēdija! Cilvēkiem ir jāstāv tajās rindās pie veikaliem. Rindās nav jāstāv, ja tu ar ratiem brauc. Ja tu ar ratiem brauc, tad tu vari iebraukt, apejot rindu. Bet, ja nu tu tiec tajā veikalā iekšā, tad tu pannu nevari nopirkt.

Man pagājušo svētdien vajadzēja pannu. Tu nevari to nopirkt, ieejot veikalā. Nu, kā – nevari nopirkt? Nopirkt tu vari: tu aizej līdz veikalam, kurš ir atvērts, tu parādi, ka tu gribi to konkrēto pannu, un tad tev ir jāzvana tam pārdevējam, kurš stāv tikai metra attālumā... divu metru attālumā no tevis, metru jau nedrīkst. Viņš saka: "Tu zvani uz to numuru, tad mēs tev varēsim pārdot." Nu es zvanu uz to numuru, viņi pat nepaceļ telefonu, atspiež manu zvanu. Un tagad drīkst pirkt pannu. Es ar to pannu tagad eju ārā, ar visiem tiem ratiem, smejoties – mani nelaiž no tā veikala ārā, jo iziet drīkst no veikala tikai pa vienam. Visi stāv rindā.

Nu vienkārši komēdija! Labi, es braucu uz nākamo. Uz "Depo" es aizbraucu, man vajag apkurei... ūdens sistēmai sāli nopirkt. Lai to izdarītu, man vajag aiziet... es zinu, kur tas stāv, tas man prasa piecas minūtes, maksimums, bet – nē! Es tajā parastajā kasē tagad, pēc tiem jūsu noteikumiem, varu samaksāt... nezinu, nopirkt miskastes maisus, tie man jāpērk parastajā kasē. Un ko dara visi pārējie? Visi cilvēki, es tajā skaitā, liek, piemēram, apkures sāli... un es tāds tur nebiju vienīgais – ar to apkures sāli... un iet uz to juridisko personu nodalījumu, stāv rindā tur visi. Viens no otra bičo juridiskās personas kartiņas, lai var nopirkt savai mājai elementāras lietas.

Veikalā pavada divreiz vai trīsreiz ilgāku laiku šitā visa vājprāta dēļ. Mazos veikalos, protams, neko... tur arī nedrīkst.

Ā, tagad jaunākais ir tas, ka... kur tie ierobežojumi – kādas preces drīkst un kādas nedrīkst tirgot... tagad smaržu veikali sākuši tirgot kaut kādas, nezinu, zeķes vai... jo drēbes it kā drīkst tagad... Nu, kaut kā tā, lai cilvēki varētu izdzīvot.

Pilnīgs haoss! Tas tāpēc, ka mums tas vadītājs ir ar nepareizām vērtībām un bailīgs, un nesaprot neko. Viņš nav vadītājs, viņš ir ielikts tur, viņš nesaprot, ka ir premjers. Kariņš nesaprot, ka viņš ir premjers. Un koalīcija nesaprot, ka šī valsts iet uz bankrotu tādā veidā.

Bet būtu drosmīgi jāatzīst... Ja būtu drosmīgs valsts vadītājs, ar pareizām vērtībām, tad būtu jāatzīst – vīrusu uzvarēt ar administratīvām metodēm nevar. Neviens to nav uzvarējis – nekur pasaulē! – ar administratīvām metodēm. Un Eiropa tam ir vislabākais piemērs (jums patīk uz Eiropu atsaukties). Nekur. Tagad nāks pavasaris, vīrusa izplatība samazināsies pati no sevis.

Un ir jāsaprot, ka mūžīgi nevarēs tā turēt cilvēkus ieslēgtus barikādēs, vadzis lūzīs vienā brīdī. Es saprotu, ka jūs cerat vēl uz to daudzo naudu, ko jums vēl aizdos – nez cik tur tos miljardus –, ko notrallināt, un ka jums nebūs par to jāatbild.

Bet nu beidziet kropļot konkurenci, beidziet ņirgāties par cilvēkiem, beidziet pensionāriem likt stāvēt pie veikala rindā! Pensionārs jau tā apstaigā visus veikalus, lai katrā nopirktu to lētāko preci. Viņš iet vienā iepirkšanās reizē uz vairākiem veikaliem. Tas nav kā šitiem te, kuri Prezidijā sēž, kurus ar mašīnu pieved pie veikala.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es ceru, ka kāds vēl seko līdzi mūsu sēdei, vismaz es sekoju šīm debatēm, un, debatējot par šo jautājumu, es gribu uz pāris lietām tomēr reflektēt. Vispirms jau – uz Feldmana kunga teikto.

Feldmana kungs! Iespējams, ka mēs kaut ko nezinām par notiekošo valdībā. Jūs teicāt, ka, pateicoties jums, valdības sēdes tagad ir atklātas. Vai Jaunā konservatīvā partija jau ir nonākusi opozīcijā? Jo mēs visi taču labi zinām to, ka, pateicoties tieši opozīcijai, kurai izdevās diennakts laikā savākt parakstus ārkārtas sēdei, kura piespiestu valdību pieņemt šo lēmumu – lemt turpmāk atklāti savās sēdēs par kovidu –, pēkšņi... Kariņam pēc gada – pēc gadu ilgas cīņas ar kovidu! – pēkšņi nāca šī atklāsme par to, ka vajadzīgas ir atklātas valdības sēdes.

Tāpat jūs izteicāt apgalvojumu, ka apliecinājums tam, ka koalīcija spēj konstruktīvi strādāt, ir šie 500 eiro, kuru tagad nebūtu, kurus jūs apsolījāt iedot bērniem... bērnu ģimenēm. Patiesībā ir tieši otrādi. Ja koalīcija būtu spējīga konstruktīvi strādāt, tagad šie 500 eiro bērniem nebūtu vajadzīgi. Ja jūs spētu konstruktīvi strādāt un pieņemt jēdzīgus lēmumus, tagad jums nevajadzētu mest šādu palīdzību cilvēkiem, kuri tagad nodzīti līdz izmisumam. Bija jābūt izstrādātiem mehānismiem, kas nodrošinātu cilvēkiem normālu, cilvēcīgu dzīvi. Jūs neesat spējuši to izdarīt. Jūs saprotat, ka visapkārt... lai ko jūs lemjat, veidojas katastrofa, un jūs tagad vienkārši mēģināt to nodzēst, mētājot naudu, kuru būtu vajadzējis dot jēdzīgi un mērķtiecīgi – iedot tiem, kam tas tiešām būtu vajadzīgs.

Tālāk. Ļoti labi, ka debatēs piedalījās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Miezaiņa kungs, kurš mēģināja mums te iestāstīt, ka valdība pieņemot uz datiem balstītus risinājumus. Miezaiņa kungs, mēs jums – pareizāk sakot, Kariņa kungam – iesniedzām deputātu pieprasījumu "Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu", kas ir tieši par tiem tirdzniecības ierobežojumiem, par kuriem jūs tik gudri runājat. Par konkrētiem piemēriem – par konkrētiem piemēriem, kurus nevis mēs izdomājām, bet kurus mums stāstīja. Cilvēki nāca un stāstīja mums piemērus no reālās dzīves, sūtīja savus piemērus un prasīja skaidrot, kāpēc ir šādi ierobežojumi. Mēs šos jautājumus pārtransferējām Kariņa kungam, Kariņa kungs tos nosūtīja ekonomikas ministra kungam, jūs mēģinājāt sniegt atbildi uz tiem, un diemžēl tās atbildes ir vienkārši nožēlojamas. Tā ir bijusi vienkārši atrakstīšanās. Reti uz kuru jautājumu jūs esat atbildējuši pēc būtības, un tāpēc mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu, kurš jums tika nosūtīts 3. februārī.

Jau tuvojas februāra beigas. Jūs joprojām neesat spējuši atbildēt, bet jums nāksies par to atbildēt, un mēs to skatīsim Pieprasījumu komisijā, un jums vajadzēs atbildēt uz jautājumiem par visām šīm briljantajām lietām. Kāpēc, teiksim, cepampapīru jūs atļāvāt pārdot, bet foliju neatļāvāt? Kāpēc alkoholu, cigaretes un visādas pīpējamās lietas var nopirkt, bet mazulim graužamo mantiņu pie pirmā zobiņa iznākšanas nopirkt nevar? Ir vesela virkne šādu jautājumu, uz kuriem jums nāksies atbildēt.

Jūs tagad izlocījāties, pateicāt: ziniet, mēs jau esam to visu izmainījuši. Nē, jums vajadzēs atbildēt par to, ko jūs esat lēmuši, lai visa sabiedrība varētu sekot līdzi, cik pamatoti, cik jēdzīgi ir bijuši jūsu lēmumi.

Un tieši tāpēc tas bija tik svarīgi – panākt to, ka šīs valdības sēdes ir atklātas. Jo diemžēl nedz sabiedrībai, nedz arī mums šeit, parlamentā, kuriem pēc tam jāpārapstiprina jūsu lēmumi, – nevienam nav skaidra jūsu lēmumu pamatotība.

Jūs ar lielām, bailēs izvalbītām acīm atnākat šeit un mēģināt stāstīt: viss ir slikti, un tāpēc izdarīsim kaut ko, lai būtu vēl sliktāk. Tā nav argumentācija! Ar to nav pietiekoši, it īpaši sabiedrībai, kurai pēc tam visas šīs muļķības ir jāizpilda, jo, ja jūs nespējat paskaidrot savus lēmumus, tad diemžēl tieši tā tie tiek arī uztverti – kā muļķība. Un jūs ar katru savu lēmumu degradējat ne tikai savu autoritāti, mūsu valsts autoritāti; jūs degradējat, iespējams, arī visu šo sistēmu, kas būtu nepieciešama, lai mēs varētu veiksmīgi pārvaldīt kovidkrīzi. Un rezultāts ir tas, ka tik tiešām, kā es jau esmu teicis no paša sākuma, jūs esat vislielākā sērga, jūs esat tie – ar saviem lēmumiem! Šī valdība ir galvenais iemesls, kāpēc mums tik neveiksmīgi... kāpēc nesokas ar kovidkrīzes pārvarēšanu.

Diemžēl jāatzīst, ka bez opozīcijas jūs vispār neko nespējat izdarīt. Jums vispār nav sajēgas ne par ko. Sajēga jums nerodas, kamēr jums vienkārši pa vienu vietu neiesper.

Tāpat kaut vai par šiem pašiem datos balstītajiem risinājumiem... uz analīzēm un datiem balstīto risinājumu...

Kariņa kungs pie secinājuma, ka viņa valdība nespēj pieņemt uz datiem un analīzēm balstītus risinājumus, nonāca pēc gada. Nonāca tikai tad, kad viņam tika aizsūtīti opozīcijas jautājumi par valdības pieņemto lēmumu pamatotību. No šiem jautājumiem pēkšņi kādam nāca atklāsme: johaidī, mēs tāpat... mēs te uz aklo... mēs vienkārši uz dullo lemjam... lemjam cerībā, ka kaut kas sanāks.

Ziniet, tā jūsu darbošanās ļoti atgādina anekdoti no padomju laikiem. Kādā kolhozā mira vistas, un kolhoznieki vērsās pie partijas sekretāra, pie partijas vadītāja ar lūgumu, lai dod padomu, ko viņiem darīt. Un partijas vadītājs pilnā nopietnībā teica: "Ziniet, vajag katrai vistai apkārt apvilkt dzeltenu aplīti, un problēma atrisināsies." Viņi saka: "Tiešām atrisināsies?"– "Jā, pamēģiniet." Cilvēki aizgāja, pamēģināja. Atnāk un izmisumā saka: "Ziniet, sērga turpinās, vistas turpina mirt. Ko mums darīt tomēr?" Šis: "Kā – nepalīdzēja?" – "Nē, nepalīdzēja." – "Nu, pamēģiniet tagad katrai vistai apkārt apvilkt sarkanu kvadrātiņu." Viņi aiziet, apvelk, atnāk atpakaļ pēc kāda laika un saka: "Nu, nenostrādāja. Mums vispār visas vistas jau ir nomirušas. Nekas nepalīdzēja." Uz to partijas vadītājs saka: "Žēl, man bija vēl tik daudz jauku, interesantu ideju, ko pamēģināt!"

Tas ir tas veids, kādā jūs pašlaik mēģināt risināt šo krīzi. Nekur nav apakšā pamatojuma, nekur nav apakšā analīzes.

Un te kāds atkal mēģināja pārmest: redziet, opozīcija neuzņemas atbildību ne par ko. Jā, tāpēc ka... atvainojiet, tas, kurš vēl nav ievērojis... Latvija vēl joprojām, vismaz uz papīra, skaitās demokrātiska valsts. Tas nozīmē, ka tiem, kam pieder vara, tātad – koalīcijai... tai tiešām ir šī atbildība, tai ir uzdevums rīkoties, savukārt opozīcijas uzdevums ir sekot līdzi, kā tas viss notiek, kritizēt, vērtēt to un padarīt sabiedrībai redzamu. Lūk, tas ir tas, ar ko mēs, opozīcija, nodarbojamies.

Tātad, koalīcija, jums no savas puses vajadzētu rīkoties atbildīgi, tas ir jūsu uzdevums. Savukārt mūsu pienākums – vērtēt un kritizēt. Mēs savu pienākumu pildām. Sāciet pildīt arī jūs savējo, un tad mums nevajadzēs nodarboties ar jūsu kritizēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, nodrošinot saprātīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā"! Lūdzu, balsosim! Par – 39, pret – 46, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Katarīnas Sniedzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika izskatīti deviņi lēmumu projekti par Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātiem. Lai pārliecinātos par kandidātu piemērotību amatam, komisijas deputāti vērtēja saņemto informāciju. Visi izvirzītie kandidāti tika uzklausīti.

Saeimas Juridiskā komisija nolēma, ka visi tiesneša amata kandidāti atbilst izvirzītajiem kritērijiem un ir amatam piemēroti.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Katarīnas Sniedzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Katarīnu Sniedzi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Katarīnas Sniedzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Kaspara Vecozola iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kaspara Vecozola iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Kasparu Vecozolu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kaspara Vecozola iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Miķeļa Zumberga iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Miķeļa Zumberga iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Miķeli Zumbergu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Es atļaušos nocitēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja publiski pausto viedokli sakarā ar Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu apstiprināšanu.

"Desmit kandidāti tiesneša amatiem ir steigā atlasīti, nosūtīti apstiprināšanai Saeimā. Nevienam no viņiem nav tiesneša darba pieredzes, tikai daži no viņiem ir strādājuši ar tiesu informācijas sistēmu. Izņemot dažus tiesnešu palīgus, viņiem nav tiesas darba organizatoriskās pieredzes, kas apgrūtinās tiesas priekšsēdētāja izraudzīšanos. Ja nemaldos, no desmit kandidātiem tikai vienai kandidātei ir pieredze krimināltiesībās, jo viņa ir strādājusi prokuratūrā. Pārējie pārsvarā bijuši saistīti ar civiltiesībām" (ar maksātnespējas procesiem). "Ņemot vērā, ka viņiem jāsāk strādāt bez tiesneša darba pieredzes, es jūtu viņiem līdzi. Patlaban tiek plānots tiesnešus intensīvi apmācīt, bet pagaidām šī iecere ir tikai projekta stadijā. Apmācības projektam bija jābūt gatavam jau tajā brīdī, kad tika celta gaismā ideja par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Visi trūkumi šīs tiesas izveidē izriet no sasteigtības, kā šis process notiek. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka tas nav pusgada jautājums, bet gan pusotra vai pat divu gadu jautājums."

Tas ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja komentārs par Ekonomisko lietu tiesas izveidošanas procesu.

Es nepiedalos balsojumā šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl skaidrojams?

V. Agešins. Nekas nav piebilstams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Miķeļa Zumberga iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Oksanas Pulles-Čižovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Oksanas Pulles-Čižovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Oksanu Pulli-Čižovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Oksanas Pulles-Čižovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Vijas Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Vijas Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Viju Kalniņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vijas Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Dagnijas Mucenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Dagnijas Mucenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Dagniju Mucenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Dagnijas Mucenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Ļubovas Kovaļas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ļubovas Kovaļas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Ļubovu Kovaļu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ļubovas Kovaļas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Aivara Latkovska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Aivara Latkovska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Aivaru Latkovski par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aivara Latkovska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Ievas Jankovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ievas Jankovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 8. martu iecelt Ievu Jankovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ievas Jankovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – deputātu pieprasījuma izskatīšana. Par saņemto deputātu pieprasījumu.

Deputāti Ivars Zariņš, Jānis Krišāns, Ivans Ribakovs, Vladimirs Nikonovs, Regīna Ločmele, Ivans Klementjevs, Boriss Cilevičs, Jānis Tutins, Artūrs Rubiks un Igors Pimenovs ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par veselības ministra izvairīšanos sniegt konkrētu informāciju saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu".

Vārds deputātam Ivaram Zariņam – motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, tātad jautājums ir par šo leģendāro vakcīnu iepirkumu. Kā tas ir sanācis, ka Latvija ir iepirkusi tieši tās vakcīnas, no kurām tagad Eiropas valstis cita pēc citas cenšas atteikties?

Mēs uzdevām jautājumus Pavļuta kungam par šo... saistībā ar viņa veikto dienesta pārbaudi.

Kā jūs zināt, dienesta pārbaude... tiem, kuri iepazinušies ar šīs dienesta pārbaudes materiāliem, varētu pamatoti rasties daudz jautājumu. Kas tā vispār bijusi par dienesta pārbaudi, kura beigās neko nav spējusi atklāt un vispār... secināt to, ka nav pat vispār zināms, vai ir bijuši kādi lēmumi pieņemti un... vai vispār lēmumi tikuši pieņemti?

Lai gan... Patiesībā ļoti vienkārši varētu noskaidrot, kā šie lēmumi ir pieņemti, jo mēs zinām konkrēti, ka viens lēmums ir ticis pieņemts, konkrēta rīcība ir bijusi, ir veikts konkrēts pasūtījums. Un, sākot šķetināt atpakaļ šo visu pavedienu, varētu elementāri to visu noskaidrot – kā tad ir ticis pieņemts šis lēmums, kas par to ir patiesībā atbildīgs, vai kāds to ir lobējis vai nav lobējis.

Taču veselības ministrs mums sniedz vienkārši fenomenālas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, ko mēs bijām uzdevuši viņam.

No dienesta izmeklēšanas ir skaidri zināms, ka šis lēmums tika pieņemts 17., 18. novembra sēdēs. Mēs uzdevām vienkāršu jautājumu – kas vadīja 17. novembra sēdi? Atbilde – sēdēm nebija noteikts vadītājs. Tā ir atbilde par vadītāju.

Tālāk. Kad tiek prasīts, kādi konkrēti tika pausti darba... šinī sēdē... viedokļi, ko katrs konkrēti cilvēks pauda, atbilde ir – dienesta pārbaudē noskaidrots, ka darba grupas sanāksmes netika protokolētas, kā arī netika veikts to videoieraksts, audioieraksts. Līdz ar to nav iespējams skaidri noteikt, kādu viedokli sēdē pauda katrs tās dalībnieks.

Tātad – protokola nav, ierakstu nav, dalībniekiem nav pajautāts, ko viņi ir pauduši.

Jautājums – ar ko nodarbojusies šī dienesta pārbaude? Ir skaidrs, ka šī dienesta pārbaude ir nodarbojusies nevis ar to, lai atklātu šo iespējamo noziegumu, bet – tieši otrādi – lai izveidotu tam piesegu.

Mēs varam turpināt, šeit ir vienkārši kolosālākās atbildes, kas, manuprāt, ir ļoti lieliska viela pārdomām mūsu tiesībsargājošajiem orgāniem. Kamēr viņiem pašiem nav drosmes sākt izmeklēt, mēs turpināsim to izmeklēt. Tāpēc mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu.

Jo, teiksim, lieliskākā atbilde, kad mēs prasām par šo Aināra Lācberga pasūtījumu, kā tad tas ir radies... Un dienesta pārbaudē komisija nav guvusi pierādījumus, ka Veselības ministrija būtu devusi rīkojumu kādai amatpersonai vai darba grupai pieņemt lēmumu par noteiktu vakcīnas devu iegādi. Un šis lēmums ticis sagatavots, vadoties no sanāksmēs pieņemtiem lēmumiem, lai gan dienesta izmeklēšanā pateica, ka viņiem vispār nav sajēgas, vai vispār lēmumi ir bijuši...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (Nr. 872/Lp13)".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (Nr. 872/Lp13)". Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (Nr. 872/Lp13) izskatīšanas izslēgšanu no 2021. gada 18. februāra Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas rīkojumam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (Nr. 872/Lp13) izskatīšanas izslēgšanu no 2021. gada 18. februāra Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas rīkojumam"! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 18. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", trešais, galīgais, lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija un arīdzan Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ir paveikusi lielu darbu pie likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā". Šobrīd esam nonākuši pie trešā, galīgā, lasījuma.

Ir šodien tabulā mums izskatīšanai 12 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, ka personu dalība advokātu eksāmenu komisijā tām nerada valsts amatpersonas statusu. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas tehniski precizē regulējumu, nosakot, ka advokāts kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūciju loceklis nedrīkst pieņemt lēmumus, piedalīties lēmumu pieņemšanā vai veikt citas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt zvērināta advokāta, viņa radinieku vai darījumu partneru likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē personiskās vai mantiskās intereses. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, ka arī gadījumā, ja advokāta darbība apturēta sakarā ar advokāta atrašanos valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības dienestā, advokāts nav tiesīgs darboties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijās. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, ka, ja advokāts gada laikā no viņam noteiktā disciplinārsoda piemērošanas nav sekmīgi nokārtojis kvalifikācijas pārbaudi, tad advokātu atstādina no pienākumu pildīšanas līdz atkārtotai kvalifikācijas pārbaudes nokārtošanai. Savukārt, ja advokāts nenokārto šo atkārtoto pārbaudi, tad viņu izslēdz no zvērinātu advokātu skaita. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 6. – atbildīgās Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē regulējumu situācijās, ja advokāta darbības dēļ iestājies zaudējumu atlīdzināšanas gadījums, paredzot, ka primāri atlīdzību izmaksā no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noslēgtā grupas apdrošināšanas līguma. Bet, ja advokāts noslēdzis arī individuālo apdrošināšanas līgumu, tad zaudējumu apmērs, kas pārsniedz grupas apdrošināšanas līgumā paredzēto limitu... vai ja neparedz šāda zaudējuma atlīdzību, tiek segts no advokāta individuāli noslēgtā apdrošināšanas līguma. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka aktīvu un saistību nodošana komercreģistrā reģistrētajam advokātu birojam nav uzskatāma par aktīvu un saistību atsavināšanu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 8. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz precizēt termiņu, līdz kuram izdarāmi grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zvērināta advokāta eksāmenu kārtību un maksu par tiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un paredz, ka grozījumi šā likuma 41.2 pantā un 73. panta trešajā daļā, kas attiecas uz zvērinātu advokātu eksāmenu, stājas spēkā 2021. gada 30. aprīlī. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot – pēdējais... 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un paredz noteikt, ka grozījumi šā likuma 114. pantā attiecībā uz zvērinātu advokātu un to palīgu profesionālās darbības apdrošināšanu stājas spēkā 2021. gada 30. aprīlī. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Paldies. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"".

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja likumprojektu un aicina Saeimu to pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā", trešais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Administratīvi teritoriālās reformas komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" pirms trešā lasījuma.

Ir saņemti 13 priekšlikumi, un komisija tos ir izskatījusi.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 7. panta pirmo daļu ar 4.1 punktu attiecīgā redakcijā, nosakot kritērijus un kārtību detālplānojuma pārskatīšanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 3. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Taču mēs esam saņēmuši no ministra vēstuli, ar kuru viņš šo priekšlikumu atsauc.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nav balsojams. Priekšlikums atsaukts. Tālāk!

Ē. Pucens. 4. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 5. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt 25. panta pirmās daļas otro teikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 6. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 7. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums, kur ir iekļauti arī tātad atsauktā priekšlikuma... šie viedokļi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 8. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 7. pantu – likuma 27. panta papildinājumu ar 3.1 daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 9. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 10. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 11. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 12. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 13. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

Ē. Pucens. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 908/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir paplašināt 2012. gadā aizsākto Goda ģimenes konceptu, kas atbalsta daudzbērnu ģimenes ar īpašas apliecības izsniegšanu, nodrošinot tām dažādu veidu atvieglojumus, un iezīmēt nākamo posmu, programmā iekļaujot ģimenes, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti.

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izstrādājis Ministru kabineta noteikumu projektu, taču šo noteikumu pieņemšana ir cieši saistīta ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā nepieciešams veikt šajā likumprojektā iekļautos grozījumus, lai – papildus daudzbērnu ģimenēm – iekļautu arī ģimenes, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti. Ir paredzēts papildināt šī likuma 26. panta pirmo daļu aiz vārdiem "daudzbērnu ģimene" ar vārdiem "un ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti".

Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Zālīte-Grosa. Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Zālīte-Grosa. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzam noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami pirmdien, šā gada 22. februārī, līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Tātad – šā gada 22. februārī pulksten 12.00.

Un izskatīšana Saeimas sēdē?

E. Zālīte-Grosa. Un otrajā lasījumā likumprojektu izskatīsim Saeimas sēdē 25. februārī.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 25. februārī. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Invaliditātes likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Sociālo un darba lietu komisija izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā" (Nr. 909/Lp13). Tas ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Lai Goda ģimenes karti varētu saņemt arī ģimenes, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti, vienlaikus nepieciešami grozījumi Invaliditātes likumā, 3.1 pantā paredzot tiesības Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam apstrādāt invaliditātes informatīvajā sistēmā iekļauto informāciju.

Sociālo un darba lietu komisija arī šim likumprojektam lūdz piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Invaliditātes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Par steidzamību, piedodiet! Par steidzamību... Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Zālīte-Grosa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Ikstenai. Lūdzu!

I. Ikstena (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Es gribētu tomēr par šo Goda ģimenes karti mazliet parunāt, un man ļoti žēl, ka jūs šo likumprojektu virzījāt steidzamības kārtā, jo šīs plastikāta atlaižu kartes funkcionalitāte un piedāvājums Goda ģimenēm ir gaužām vājš un diskutējams atbildīgajā komisijā.

Manuprāt, tas nav īsti tas, kas ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, patiesi ir nepieciešamākais. Es varu minēt piemērus. Valsts atlaide šai kartei ir uz sabiedriskā transporta biļetēm: 50 procenti – no brauciena biļetes pilnas cenas pieaugušajam, 40 procenti – no abonementa biļetes, 90 procenti – no pilnas cenas skolēnam līdz 24 gadu vecumam, un 100 procenti – valsts svētku dienās.

Tāpat arī ir paredzēta valsts nodevas atlaide... 0,5... par īpašumtiesību nostiprināšanu no nekustamā īpašuma vērtības.

Vēl ir piecas opcijas, kuras cilvēki nemaz tik bieži neizmanto.

Un tas ir tas valsts piešķirtais atlaižu grozs.

Un tad tur tālāk nāk vesela rinda veikalu, kuri piedāvā pārsvarā 10 procentu atlaides. Ir arī lielākas, bet, nu, tas ir pārsvarā. Un arī degvielas atlaide, bet, jāsaka, ar Rimi vai Maxima karti var dabūt daudz lielākas atlaides.

Bērniem ar invaliditāti ir nepieciešami citi pakalpojumi. Piemēram, specializēti bērnu apavi. Bērna kāja izaug, un valsts nenodrošina tik daudz apavu pāru, cik nepieciešams specializēti...

Ir nepieciešami arī specializēti auto sēdeklīši, ar kuriem... pie mums nesen vērsās Teodora Jura fonda jaunās māmiņas, bet risinājums tā arī vēl nav atrasts.

Bērniem ar invaliditāti ir nepieciešami fizioterapeiti, masieri, baseinu apmeklējumi un citi veselības jautājumiem... pieejami speciālisti. Šīm ģimenēm nepieciešami atelpas brīži, kurus var nodrošināt speciāli izstrādāti pakalpojumi un institūcijas.

Māmiņām ir nepieciešama darbnespējas lapa, jo, dodoties uz kaimiņvalstīm, lai veiktu bērnam nepieciešamo rehabilitāciju, kuru Latvijā nenodrošina, Latvijas ārsts to neizraksta, un to nedara arī ārvalstu dakteris.

Nu, tā es varu turpināt vēl un vēl.

Ja jūs atvērsiet vaļā invaliditātes kartīti un... tas, kas tiek cilvēkam ar invaliditāti nodrošināts, – tas ir daudz, daudz vairāk. Un šī Goda ģimenes karte vispār netur līdzi.

Lasot sagatavotā likumprojekta anotāciju, pirmkārt, neizpratni radīja finanšu aprēķins, ņemot vērā sabiedriskā transporta izmantošanu. Es gribu teikt, ka cilvēkiem ar invaliditāti un viņu asistentiem šis pakalpojums jau ir nodrošināts. Un te ir jāatzīmē, ka bērni ar invaliditāti tiek pārvadāti pārsvarā ar automašīnām un speciāli pielāgotām automašīnām. Un ļoti daudzi nemaz nevar izmantot sabiedrisko transportu.

Māmiņa Dace, kura audzināja bērnu ar invaliditāti, stāstīja, ka bērns kopā ar ratiņkrēslu sver ap 90 kilogramiem, un bija ļoti grūti iekļūt vilcienā vai autobusā, kā arī saņēma citu pasažieru aizrādījumus, lai apklusina mazo un neļauj spārdīt ar kājām pa dzelžiem, citādi izliks ārā no sabiedriskā transporta.

Otrkārt, Goda ģimenes karte tiek piešķirta vecumā no 7 līdz 24 gadiem. Būtu jau labi, ja visi bērni, sasniedzot 24 gadu vecumu, pēkšņi kļūtu veseli. Latvijā ir 4000 mūžīgo bērnu. Un daudzu veselības stāvoklis diemžēl ar gadiem tikai pasliktinās.

Es pajautāju divām daudzbērnu māmiņām, ko viņas domā par Goda ģimenes karti. Māmiņa Elīna, kura audzina trīs mazus bērnus, man teica, ka to var tikpat labi izmest miskastē, jo neizmanto.

Otra māmiņa, kura audzina sešus bērnus, atbildēja, ka tikpat labi arī var nebūt šāda karte, jo degvielas atlaidei var izmantot Rimi vai Maxima... atlaides veikalos – 10 procenti – ir nenozīmīgas atlaides. Sabiedrisko transportu neizmanto. Vienīgi "Jāņa Rozes" grāmatnīcā kaut ko nopērk. Māmiņa uzsvēra, ka daudz svarīgākas būtu atlaides saistībā ar veselības aprūpi un pieeju ārstiem.

Lai nodrošinātu reālu palīdzību un atlaides ģimenēm, ir nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts. Un tam ir jābūt ieplānotam valsts budžetā, un tam ir jābūt saskaņā ar valsts politiku – ģimeņu un bērnu politiku.

Jāpiebilst, ka ģimenes un bērnu politikas jautājums Latvijā ir zem jebkuras kritikas, jo valstī jau kopš 2017. gada vispār nepastāv politikas plānošanas dokumenti, kuros būtu redzamas valsts noteiktās prioritātes, sasniedzamie mērķi un plāni.

Jau 2019. gadā, kad sāku strādāt Saeimā, divas reizes biju vizītē pie Valsts prezidenta Egila Levita kunga, lai apspriestu bērnu situāciju valstī. Tāpat devos pie labklājības ministres ar šo jautājumu, bet joprojām nekas nav noticis šajā jomā. Tā kā ministrijas darbība tiek organizēta pēc gadskārtējā darba plāna, kuru sagatavo katrs departaments, ņemot vērā plānošanas dokumentus un stratēģijas, nav saprotams, kas notiek ministrijā un kādi darbi tiek veikti, ja šādu plānošanas dokumentu vispār nav nu jau četrus gadus. Savukārt, ja nav plānu un darāmo uzdevumu, nav arī nauda budžetā jāieplāno.

Mans aicinājums: tomēr vēl vajag parevidēt šo karti un padomāt par pieejamiem pakalpojumiem, par to, kas tiešām tiem cilvēkiem ar invaliditāti ir nepieciešams. Bet es atbalstu Goda ģimenes statusa piešķiršanu ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

E. Zālīte-Grosa. Jā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku sēdē.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pirmdienas, 22. februāra, pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 25. februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. februāra pulksten 12.00, un izskatīšana tuvākajā Saeimas sēdē – 25. februārī. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" ir ticis sagatavots pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas. Tā mērķis ir turpināt pilnveidot normatīvo regulējumu profesionālās izglītības satura reformas īstenošanā. Tas ietver likuma normu (par profesionālajām kvalifikācijām un par profesionālās izglītības programmu veidiem) izteikšanu jaunās redakcijās.

Piedāvātie likuma grozījumi nostiprina iespēju izmantot modulārās pieejas īstenošanu profesionālajā izglītībā un arī šīs pieejas izmantošanu pieaugušo izglītībā, jo to uzskata par vienu no līdzekļiem, lai veicinātu profesionālās izglītības programmu atbilstību vidējā termiņa... darba tirgus attīstības prognozēm. Līdz ar to tie lielākā mērā iesaistītu profesionālās izglītības iestādes pieaugušo izglītības pakalpojumu sniegšanā.

Ar šiem iesniegtajiem grozījumiem ir piedāvāts arī risinājums, kā izpildīt likumdevēja doto uzdevumu Ministru kabinetam – izstrādāt un iesniegt Saeimai grozījumus Profesionālās izglītības likumā, lai šo likumu saskaņotu ar Izglītības likumā jau iepriekš iestrādātām vairākām normām.

Jāatzīmē, ka šī uzdevuma izpilde ir krietni aizkavējusies, jo Izglītības likuma pārejas noteikumu 80. punkts paredz, ka šis uzdevums bija jāpaveic jau līdz 2018. gada 31. decembrim, tas ir, jau pirms diviem gadiem.

Izskatāmie Profesionālās izglītības likuma grozījumi ir saistīti arī ar to, ka vēl Latvijas iepriekšējā valdība 2017. gada 5. septembrī ar Ministru kabineta protokollēmumu Izglītības un zinātnes ministrijai deva uzdevumu – līdz 2020. gada 31. decembrim nodrošināt monitoringa datu iegūšanu par profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātību un par viņu atalgojumiem. Taču līdz šim šis uzdevums nebija nostiprināts ar atbilstošām likuma normām. Šāds normatīvais regulējums likumā ir vajadzīgs, lai nodrošinātu attiecīgo statistikas datu likumīgas iegūšanas iespēju to iekļaušanai valsts izglītības informācijas sistēmā.

Likuma grozījumi skar arī regulējumu par izglītības iestādes nolikuma apstiprināšanu, lai šis process nebūtu pretrunā ar atbilstošajām Izglītības likuma normām.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un vienprātīgi nolēma aicināt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Vucāns. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma lūgt Saeimu noteikt, ka termiņš ir trīs nedēļas, tātad termiņš būtu 2021. gada 11. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 11. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Aigars Bikše. Lūdzu! (Pauze.)

Jā, tagad mēs jūs redzam. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Jā, es atvainojos.

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" ir sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aigaram Bikšem. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Es atvainojos, es laikam nepareizi nospiedu...

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tad slēdzam debates.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Bikše. Lūdzu noteikt termiņu – divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 4. marts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Patentu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 10. februāra sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Patentu likumā" (Nr. 773/Lp13) un atbalstījusi tā izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi Patentu likumā" paredz vienota spēka Eiropas patenta ieviešanu, kas pastāvēs līdzās nacionālajiem patentiem un klasiskajam Eiropas patentam. Likumprojekts paredz grozījumus saistībā ar Patentu administrēšanas informācijas sistēmas ieviešanu. Tāpat likumprojekts paredz arī ar patentu administrēšanu saistīto valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas pilnveidošanu.

Šobrīd izgudrojumus Eiropā ir iespējams aizsargāt ar nacionālo patentu, kuru piešķir atbildīgā nacionālā iestāde (Latvijā tā ir Patentu valde), un šī aizsardzība ir ierobežota ar attiecīgās valsts teritoriju un ar Eiropas patentu, kuru piešķir Eiropas patentu iestāde saskaņā ar 1973. gada 5. oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu. Tomēr Eiropas patents nav automātiski spēkā visās Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu dalībvalstīs, un Eiropas patenta pieteicējam ir jāizvēlas valstis, kurās viņš vēlas izgudrojuma aizsardzību, kā arī šajās valstīs piešķirtais patents īsā laika periodā ir jāapstiprina.

Ņemot vērā, ka šis process ir saistīts ar ievērojamām papildu izmaksām, Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības Padomē ir pieņemtas regulas, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentu aizsardzības izveidi, kā arī ir noslēgts starptautisks nolīgums par Vienotās patentu tiesas izveidi, kas paredz vienota spēka Eiropas patenta ieviešanu, kas pastāvēs līdzās nacionālajiem patentiem un klasiskajam Eiropas patentam. Tādēļ, kā likumprojekta anotācijā teikts, "Patentu likumu nepieciešams papildināt ar vienota spēka Eiropas patenta terminu un Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma terminu".

Tāpat ir jānosaka gadījumi, kad strīdus izskata, pamatojoties uz Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 32. pantu (par tiesas kompetenci), ņemot vērā Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 3. pantu (par nolīguma piemērošanas jomu).

Vienota spēka Eiropas patents izgudrojumam nodrošinās vienotu aizsardzību tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras ratificēs starptautisko nolīgumu par Vienotās patentu tiesas izveidi, nodrošinot vienotu patentu tiesvedību un paredzot iespēju strīdus saistībā ar Eiropas patentiem, vienota spēka Eiropas patentiem un papildu aizsardzības sertifikātiem risināt kopīgā un centralizētā patentu tiesā, nevis katrā attiecīgajā dalībvalstī atsevišķi. Tas ļaus uzņēmumiem ietaupīt tiesvedības izmaksas, nedublējot tiesvedības procesus dažādās iesaistīto dalībvalstu tiesās.

Likumprojekts paredz arī izmaiņas saistībā ar Patentu administrēšanas informācijas sistēmas ieviešanu un valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas pilnveidošanu.

Komisijas sēdē likumprojektu atbalstīja visi 11 klātesošie deputāti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Jansona kungam par detalizētu iepazīstināšanu ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Patentu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Jansons. Komisija noteica, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam ir šā gada 4. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 4. marts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 10. februāra sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 850/Lp13).

Šis likumprojekts ir kā paketes likumprojekts – tas iet kopā ar likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas ir galvenais, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" satur divus lielus grozījumus.

Pirmais. Tiek noteikts, kas tiek saprasts ar neizpildītām saistībām nodokļu jomā, un tiek pārskatīti un paplašināti izslēgšanas noteikumi. Likumā tiek noteikts, ka kandidāti un pretendenti ir izslēdzami no dalības iepirkumā. Vēl tiek paredzēts, ka nodokļu saistības nav izpildītas, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija ir publiski pieejama, kā arī ja nodokļu maksātājam ir nodokļu parādu kopsumma, kas pārsniedz 150 eiro (izņemot nodokļu maksātājus, kuriem maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos).

Otrais. Ar otro grozījumu paredzēts mainīt to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums katru dienu atjaunot informāciju par nodokļu parādu. Informācija tiek publicēta Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē. Tiek noteikts arī tas, ka šāda veida informācija ir publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktā nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas.

Komisijā šo likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Cielēna kungs, par iepazīstināšanu ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. marts.

Tālāk darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Komisija izskatīja attiecīgo likumprojektu, kas pēc būtības paredz diasporai iespējas piedalīties vēlēšanās ārvalstīs, izvēloties apgabalu Latvijā, par kuru nodot savu balsi.

Šobrīd... esošā kārtība paredz to, ka, ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mūsu vēlētājiem, piedaloties vēlēšanās, šī balss automātiski aiziet Rīgas vēlēšanu apgabalam. Šobrīd tās ir astoņas līdz deviņas balsis, kas nāk klāt tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam. Šis likums paredz iespēju ārzemēs dzīvojošiem latviešiem izvēlēties attiecīgo apgabalu, kur tad nodot savu balsi.

Attiecīgi komisijā, kolēģi, bija ļoti plašas diskusijas – ar ekspertu iesaisti! – par šo jautājumu. Diskusijas bija plašas arī starp deputātiem, kolēģiem, kuri izteica priekšlikumus gan par vēlēšanu sistēmas radikālu pārstrādāšanu, gan par esošās vēlēšanu sistēmas uzlabošanu un nonāca pie saviem secinājumiem.

Taču pirms komisijas lēmuma paziņošanas es gribētu izstāstīt pieaicināto ekspertu viedokli.

Viens no ekspertiem bija Pinto kundze, kas izteica tiešām atzinību komisijai par to, ka šim diasporas jautājumam tiek pievērsta uzmanība, norādīja uz vairākiem problēmjautājumiem, kas skar šo likumu, un norādīja, ka tas varētu radīt papildu slogu – izmaksas Centrālajai vēlēšanu komisijai un arī politiskajām partijām. Kopumā nevērtēja šo likumprojektu kā pozitīvu, bet izteica atzinību par to, ka ir vēlme strādāt. Bet! Pinto kundze arī uzsvēra to, ka ir pētījumos balstīts fakts, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši vairāk jūt piederību savam novadam, nevis Latvijai kopumā.

Komisijas sēdē viedokli par likumprojektu izteica arī Tieslietu ministrija, kas atzina komisijas sēdē to, ka kopumā problēma pastāv un problēmai nepieciešams risinājums. Un pie esošā piedāvājuma izteica arī vairākas kritiskas piezīmes, kuras būtu jānovērš likumprojekta tālākajā skatīšanā.

Arī Centrālā vēlēšanu komisija izteica komisijā to, ka tā ir pastāvoša problēma, kurai būtu nepieciešams risinājums. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja ieskicēja jautājumu par vēlētāju reģistra sistēmas pilnveidošanu, jo īpaši attiecībā uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem tas vēl joprojām ir ļoti nesakārtots jautājums, pie kā komisijai būtu jāstrādā.

Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Eglāja kungs minēja dažādo praksi, kā Eiropas Savienībā tiek risināts šis jautājums. Minēšu tikai dažus no šiem piemēriem.

Viens no piemēriem bija tas, ka ir valstis, kurās tikai 2019. gadā tika dota iespēja ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem vispār piedalīties vēlēšanās. Bet, piemēram, Čehijā loterijas kārtībā tiek izlozēts apgabals, kur konkrētajās vēlēšanās šīs ārzemju balsis tiks pieskaitītas. Turpretim Igaunijā pastāv tieši šāds regulējums, kādu šobrīd piedāvā šis likumprojekts.

Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz satversmības riskiem, kas pastāv šajā likumprojektā un attiecas tieši uz šo ierobežoto... Rīgas... ievēlēto deputātu skaitu, ko arī atzīmē Tieslietu ministrija. Bet, kā norādīja arī likumprojekta iesniedzēji, turpmākajā likumprojekta skatīšanas gaitā šī norma tiktu no likumprojekta izslēgta ārā; to paši arī iniciētu, un tas tiktu izslēgts.

Tikpat būtiski ir atzīmēt, ka Saeimas Juridiskais birojs skaidri norādīja uz to, ka šim likumprojektam nav nekādu tādu trūkumu, kuru dēļ tas nebūtu virzāms tālāk, un ka būtu iespējams turpmākajā darbā visu sakārtot un pielabot, lai likumprojektā ietvertā doma sāktu darboties reālajā dzīvē.

Kolēģi! Komisija pēc garām debatēm, uzklausījusi visus ekspertu viedokļus, balsoja un nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs, par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi un kolēģes! Teikšu, man kā no Kurzemes ievēlētam deputātam jau de facto šī ideja šķiet interesanta un vajadzētu būt "par" šiem grozījumiem, tomēr...

Kaut gan Valaiņa kungs ļoti skaidri un plaši iezīmēja problēmas, kas tika atrunātas komisijas sēdē, tomēr pārāk mazu uzsvaru lika tieši uz šiem Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas norādītajiem satversmības riskiem.

Šis deputātu izstrādātais Saeimas vēlēšanu... likumprojekts nav atbalstāms pirmajā lasījumā, jo tieši pirmais grozījums, likumprojekta 1. pants... pārkāpj Satversmē noteikto un nostiprināto proporcionalitātes principu.

Un to arī pats Valaiņa kungs atzina un piekrita tam arī komisijas sēdē.

Ko es gribu teikt? Ja ideja par diasporas... vēlēšanu kārtības maiņu šķiet atbalstāma arī citiem deputātiem, tad tomēr ir jāizstrādā vai nu alternatīvs, vai jauns likumprojekts, kurš būtu bez šiem satversmības riskiem, un es to atbalstītu.

Vienkārši būtu ļoti amizanti, ja Saeima jau pašā saknē, pirmajā lasījumā, nobalsotu par likumprojektu un normām... un tai skaitā arī anotācija ir... kas ir pret Satversmi un tās būtību.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Savā vārdā es gribētu tikai papildināt... un arī iesniedzēju vārdā apstiprināt to, ka tās bažas, kuras izteica eksperti... un arī, kā minēja ziņotājs, norādot uz Juridisko biroju...

Juridiskais birojs skaidri pateica to, ka nepastāv tādi riski, kurus nevarētu turpmākajā likumdošanas procesā izlabot, un to arī apstiprināja komisijas sēdē iesniedzēji.

Tā sadaļa... Arī komisijas sēdē neviens no deputātiem neuzstāja uz to, ka tā sadaļa būtu turpmāk likumprojektā jāatstāj. Tieši otrādi – tika uzsvērts, ka to otrajā lasījumā varētu izņemt ārā, jo pārējā likumprojekta konstrukcija ir skatāma un ir izstrādājama.

Vēršu uzmanību uz to, ka pie šāda tipa grozījumiem ir jāsāk darbs jau šobrīd, lai šis regulējums stātos spēkā gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Tas nebūs – pilnīgi noteikti nebūs! – vienkāršs uzdevums, bet tas ir izdarāms, iesaistot visus ekspertus, Centrālo vēlēšanu komisiju, Tieslietu ministriju, kā arī Iekšlietu ministriju, lai šo likumu sagatavotu tā, lai tas tiešām būtu darboties spējīgs un lai nākamajās vēlēšanās tiem cilvēkiem, kas atrodas ārpus Latvijas un vēlas piedalīties vēlēšanās, būtu šī izvēle – piemēram, nobalsot vai nu par Kurzemes vēlēšanu apgabalu, vai par Latgales vēlēšanu apgabalu... atkarībā no tā, kur šī piederība ir cilvēkam visvairāk, kur viņš jūt šo piederību visvairāk.

Un ne tikai... Papildus tam, es domāju, šis piederības jautājums varētu arī celt gan politisko partiju aktivitāti, uzrunājot vēlētājus ārpus Latvijas, gan arī pašu vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās, balsojot par cilvēkiem, kurus viņi zina, kuri pārstāv tos novadus, no kuriem viņi ir aizbraukuši. Un šis likumprojekts skaidri piedāvā...

Un, es domāju, šīs atsauces uz satversmības riskiem... gan komisijas sēdē, kur skaidri tas tika identificēts un tika arī no iesniedzēju puses... šī apņemšanās tika skaidri saklausīta... par to, ka tas tiks izslēgts uz otro lasījumu, gan arī tagad, šobrīd, šajās debatēs no Saeimas tribīnes... uz pirmo lasījumu. Manuprāt, tas jau ir pietiekami, lai varētu turpināt šīs debates un tiešām uz otro lasījumu šo likumprojektu sagatavotu jau daudz skaidrāku un saprotamāku... kā viss šis process notiks. Mēs nekavētu laiku un varētu jau šobrīd nopietni uzsākt šīs debates.

Ir pagājis ļoti garš laiks, kopš šis likumprojekts tika iesniegts Saeimā, nodots komisijai, un, manuprāt, būtu mums jāvirzās tālāk. Man ir sajūta: ja mēs šodien atbalstītu to pirmajā lasījumā, tas būtu liels izaicinājums, lai gadu līdz Saeimas vēlēšanām šo likumprojektu varētu pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātais Dolgopolova kungs, vai jums pietiktu ar četrām minūtēm? Ja nē, tad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Centīšos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Dolgopolova kungs, jums vārds.

S. Dolgopolovs. Problēma, kas ieskicēta šinī likumprojektā, ir saprotama un skaidra. Emigrācija ir palielinājusies un palielinās tādos tempos, ka principā rodas risks, ka puse ievēlēto deputātu būs no Rīgas apgabala. Šī problēma ir saprotama.

Starp citu, šodien nav nekādas prognozes, kāda būs situācija pēc pandēmijas beigām, – vai būs samazināšanās... jo tas būs atkarīgs no tā, kādi attīstības tempi būs pēc pandēmijas un vai tas veicinās emigrāciju vai veicinās reemigrāciju.

Tātad šī problēma pastāv. Risināšanas veids, kas ir piedāvāts, – tas ir tikai viens no veidiem.

Un tāpēc pirmais jautājums, uz kuru būtu jāatrod atbilde, – vai mēs gribam mainīt šo sistēmu līdz 2022. gada oktobrim, kad notiks vēlēšanas. Ja mēs to gribam darīt, tad jācenšas to darīt; ja ne – tādā gadījumā visas tās sarunas ir liekas.

Ja mēs vēlamies to darīt... Arī šodien... Es saprotu, ka koalīcija noraidīja šo likumprojektu. Mums arī nav zināmas vienprātības par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo konkrēto likumprojektu. Ir atvērts vēl viens – Saeimas vēlēšanu likums. Līdz ar to var iestrādāt grozījumus arī tanī, bet tad būtu lūgums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai – ierosināt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu, un Saeimas atbalsts šim pagarinājumam liecinās par to, vai mēs esam gatavi kaut ko mainīt vai ne, jo šeit arī risināšanas veidi ir ļoti dažādi. Vienotais vēlētāju reģistrs, kur ir savas problēmas un (Nav saklausāms.)... vēlētāju izvēli par to, kādā apgabalā... kādam apgabalam viņi jūtas piederīgi. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Otrs moments, kas šeit ir ļoti svarīgs, – ka vienlaikus ir jāgatavo grozījumi Satversmē.

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs šodien... Neatkarīgi no tā, kāds būs iznākums balsošanas gadījumā... balsošanas rezultāts, mēs turpināsim šo darbu. Un es aicinātu komisiju ierosināt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu tam atvērtajam likumprojektam, tad arī būs zināms, ko un kā mēs darīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet?

V. Valainis. Nē, nav komisijas vārdā ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 37, atturas – 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Ir notikusi deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 17.45. Lūdzu, atgriežamies strādāt precīzi pulksten 17.45.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim šā gada 18. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Šobrīd strādājam ar likumprojektu "Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā" (Nr. 575/Lp13), otrais lasījums.

Atgādināšu, ka likumprojekts "Grozījums Latvija Okupācijas muzeja likumā" ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 574/Lp13) un tajā plānotajām izmaiņām attiecībā uz būvvaldes kompetenci.

Plānotās izmaiņas saskaņo šīs prasības abos likumos un nemaina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzšinējo kompetenci attiecībā uz padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projektu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti, un tādēļ mēs sakām, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojekts otrajam lasījumam tika atbalstīts, un aicinām jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums "Latvijas Okupācijas muzeja likumā"" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Papule. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 31. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. marts.

Godātie kolēģi! Un tagad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" (Nr. 681/Lp13), pirmais lasījums. To iesnieguši deputāti Ilze Indriksone, Ramona Petraviča, Jānis Iesalnieks, Uldis Budriķis, Gatis Eglītis, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Naudiņš un Edmunds Teirumnieks.

Un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" (Nr. 931/Lp13), pirmais lasījums. To iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labvakar, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savās šā gada 3. februāra un 9. februāra sēdēs skatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" (Nr. 681/Lp13).

Šis likumprojekts tika iesniegts Saeimā jau ļoti sen – 2020. gada maijā, un likumprojekta būtība un iesniedzēju vēlme mainīt šo likumu bija saistīta ar papildus nodokļu atvieglojumu piemērošanu Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai, kas... paredz papildus nodokļu atvieglojumu par ieguldījumiem darbaspēkā.

Tā kā šis likumprojekts tika iesniegts jau pagājušā gada maijā un pēc tam Saeima grozīja likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kur šādi paši, līdzvērtīgi, nodokļu atvieglojumi tika paredzēti Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai un Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai, tad daļa, liela daļa, no šī likumprojekta regulējumiem un punktiem tika iekļauta likumā jau pagājušajā gadā ar Saeimas lēmumu.

Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtējot šo likumprojektu pēc būtības, to atbalstīja pirmajā sēdē, kur skatīja un nolēma sagatavot alternatīvo likumprojektu, nemainot likumprojekta ideju būtību un normu piemērošanu, bet izņemot ārā vairs neaktuālos regulējumus, kas jau ir spēkā esošajā likumā.

Tā ka aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu un komisijas vārdā aicinu deputātu grupas iesniegto likumprojektu neatbalstīt, noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, debates ir iespējamas par abiem likumprojektiem kopā. Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Tātad mēs balsosim. Vispirms balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu, kuru komisijas vārdā ziņotājs aicina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" (Nr. 681/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 81, atturas – 3. Likumprojekts ir noraidīts.

Un tagad balsosim par alternatīvo likumprojektu, kuru ir iesniegusi atbildīgā komisija un kuru komisijas ziņotājs aicināja atbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" (Nr. 931/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 91, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas, tas ir, šā gada 4. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 4. martam.

Kolēģi! Līdz ar to sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Vēl deputātu iesniegtie jautājumi.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Kazinovskis un Tavars iesnieguši jautājumu "Par individuālo aizsardzības līdzekļu un higiēnisko auduma sejas masku lietošanu izglītības iestādēs", ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Stepaņenko, Sprūde, Tavars, Gobzems un Švecova iesnieguši jautājumu "Par ministres nepatiesi sniegto informāciju Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē šā gada 17. februārī", ko nododam izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis informāciju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir beigusi darbu pie likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 934/Lp13) un aicina Saeimas Prezidiju sasaukt Saeimas sēdi, lai šo likumprojektu izskatītu otrajā lasījumā.

Tātad Saeimas Prezidijs plāno šodien sasaukt Saeimas sēdi. Pēc aptuveni 15 minūtēm sāksim Saeimas sēdi, kurā izskatīsim šo likumprojektu.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šā gada 18. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Tiekamies pēc 15 minūtēm.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!