Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošas iestādes publicē informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos.

Oficiālajā izdevumā publicē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izdotos rīkojumus par:

  • nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu apturēšanu;
  • nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu atzīšanu par spēku zaudējušiem;
  • domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad publicēts ministra rīkojums.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021. gada 16. decembra rīkojums Nr. 1-2/168 "Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 38 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" darbības apturēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.2021., Nr. 244A https://www.vestnesis.lv/op/2021/244A.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 17.12.2021.

Laidiena Nr. 244B, OP 2021/244B

Vēl šajā numurā

17.12.2021., Nr. 244A (09:56)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 1-2/168

Pieņemts: 16.12.2021.

OP numurs: 2021/244A.1

2021/244A.1
RĪKI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/168

Rīgā 2021. gada 16. decembrī

Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 38 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" darbības apturēšanu

[1.] Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome (turpmāk – dome) 2021. gada 30. septembrī apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 38 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 38).

Saistošie noteikumi Nr. 38 paredz veikt grozījumus Jūrmalas valstspilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 1), palielinot nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēru vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma transportlīdzekļa iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā 3,00 euro apmērā un pagarinot minētās nodevas piemērošanas periodu no 5 mēnešiem līdz kalendārajam gadam, sākot ar 2022. gada 1. aprīli.

[2.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija), pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 45. panta otro daļu, izvērtēja saistošos noteikumus Nr. 38 un 2021. gada 13. oktobrī nosūtīja domei atzinumu Nr. 1-18/9091, kurā par saistošiem noteikumiem Nr. 38 tika sniegts negatīvs atzinums, lūdzot pārskatīt saitošos noteikumus Nr. 38. Iebildums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1.] Likuma "Par autoceļiem" 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt likuma "Par autoceļiem" 6. panta trešajā daļā ir noteikts izņēmums, kad par autoceļa lietošana ir maksājama valsts nodeva. Attiecīgā panta 4.1 daļā ir noteikts, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu. No minētā ir secināms, ka pamatā valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas un pašvaldībām nav dots deleģējums noteikt maksu par pašvaldības ceļu un ielu lietošanu.

Pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punktu, vietējās pašvaldības dome ir tiesīga Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldība var uzlikt pašvaldības nodevas" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 480) 11. punktā noteikts, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuru transportlīdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 480 4. punktā noteikts, ka pašvaldību nodevu veidā apmaksā atlīdzību tikai par pašvaldību sniegto nodrošinājumu.

Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 1 (2021. gada 17. marta redakcijā) 2. punktu saistošo noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Nosakot nodevu ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmi caur pilsētu, pēc būtības pašvaldība ir noteikusi nodevu par pašvaldības ielu lietošanu.

Izvērtējot saistošajos noteikumos Nr. 38 noteikto par nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piemērošanas periodu no 5 mēnešiem līdz kalendārajam gadam kopsakarā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 1 ir konstatējams, ka pašvaldība citstarp faktiski ir noteikusi maksu par Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas centrālo ielu (Rīgas iela, Lienes iela, Jomas iela, Z. Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts) lietošanu. Tādējādi, apstiprinot saistošos noteikumus Nr. 38, pašvaldība ir pārsniegusi tai normatīvajos aktos piešķirto deleģējumu.

[2.2.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

Ministrija secina, ka pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus Nr. 38, nav vērtējusi pašvaldības sniegto nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas likmes apmēru, kā arī, pieņemot lēmumu par nodevas apmēra paaugstināšanu un nodevas apmaksas perioda pagarināšanu, nav bijusi izpratne par nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā objektu.

[2.3.] Saistošo noteikumu Nr. 1 un Nr. 38 mērķus ir iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem un metodēm. Satiksmes organizācijas jautājumus regulē Ceļu satiksmes likums, likums "Par autoceļiem", Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" u. c. attiecīgo jomu regulējošie normatīvie akti. Savukārt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana ir valsts funkcija, ko, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.1.1.1. un 4.1.1.4. apakšpunktā noteikto, funkciju (vides kvalitātes uzlabošanas un klimata politikas īstenošana) ietvaros nacionālā līmenī realizē ministrija. Informējam, ka ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros no 2022. gada sākuma piedāvāt finansiālu atbalstu grantu veidā videi draudzīgu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.

Tādējādi, ministrijas ieskatā, ir pārvērtējama saistošo noteikumu Nr. 1 un Nr. 38, kuros noteikta pašvaldības nodeva par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, nepieciešamība, ņemot vērā, ka videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu var sasniegt ar privātpersonu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

[2.4.] Likuma "Par pašvaldībām" 43.1 pantā noteikts, ka, izstrādājot saistošo noteikumu projektu, tam pievieno paskaidrojuma rakstu, kurā sniegts īss projekta satura izklāsts, projekta nepieciešamības pamatojums, informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, administratīvajām procedūrām un konsultācijām ar privātpersonām.

Tādējādi, lai pašvaldības dome varētu apstiprināt saistošos noteikumus, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā ir jāiekļauj pamatojoša informācija par konkrēto saistošo noteikumu nepieciešamību, kā arī jānorāda informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un pašvaldības teritorijām un par konsultācijām ar privātpersonām.

Izvērtējot saistošo noteikumu Nr. 38 tiesiskumu, tai skaitā likuma "Par pašvaldībām" 43.1 pantā noteiktajam, ministrija ir konstatējusi neatbilstību, paskaidrojuma rakstā ietvertā informācija ir atzīstama par formālu un nepietiekamu, lai saistošos noteikumus Nr. 38 atzītu par tiesiskiem, tai skaitā nepieciešamiem, objektīviem, pamatotiem un samērīgiem.

[2.4.1.] Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 2. punktā norādīts, ka saistošie noteikumi Nr. 38 ir sagatavoti, lai sasniegtu vienu no Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030. gadam definētajiem pasākumiem "Tranzīta samazināšana caur pilsētu", ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu [..].

Saistošo noteikumu Nr. 1 paskaidrojuma raksta 2. punktā noteikts, ka noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta (transportlīdzekļu, kuru galamērķis neatrodas īpaša režīma zonā Jūrmalā) satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Turklāt šī mērķa sasniegšana ir aktuāla ne tikai pavasara/vasaras sezonā, kad Jūrmalu apmeklē liels tūristu un pilsētas viesu skaits, bet arī pārējā laikā. Tāpat 2. punktā norādīts, ka viens no saistošo noteikumu izstrādāšanas pamatojumiem ir Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030. gadam noteiktā prioritāšu pasākuma "Dabas vērtību aizsardzība, kas nodrošina kūrortvides saglabāšanu", kas paredz nodrošināt vides kvalitāti – virszemes un pazemes ūdeņu, gaisa, augsnes, trokšņu līmeņa, sasniegšana. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka trokšņa un gaisa piesārņojumu rada pieaugoša satiksmes intensitāte.

No šāda pamatojuma varētu secināt, ka pavasara/vasaras sezonā transportlīdzekļu plūsmas intensitāte Jūrmalas valstspilsētas īpaša režīma zonā ir sevišķi augsta uz lielā tūristu un pilsētas viesu skaita rēķina, bet arī pārējos gada mēnešos tā ir palielinājusies līdz tādiem apmēriem, ka, lai nodrošinātu esošās kūrortvides saglabāšanu, tiek lemts par nodevas palielināšanu un jauna perioda nodevas piemērošanai noteikšanu.

Ministrija konstatē, ka gan saistošo noteikumu Nr. 1, gan saistošo noteikumu Nr. 38 izstrādāšanas mērķis ir analoģisks – ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr saistošo noteikumu Nr. 38, kas, lai sasniegtu to pašu mērķi, pēc būtības paredz daudz stingrākus ierobežojumus attiecībā pret privātpersonām, kas iebrauc īpaša režīma zonā ar privātu transportlīdzekli (par 50 % lielāks nodevas apjoms un uz pusi garāks nodevas maksāšanas termiņš), paskaidrojuma rakstā nav ietverta detalizēta informācija (tranzīta plūsmas un gaisa kvalitātes rādītāju aprēķini pa periodiem ilgtermiņā u. c.), kas pamatotu, ka saistošo noteikumu Nr. 1 spēkā esošais regulējums nesasniedz izvirzīto mērķi.

Ievērojot augstāk minēto, saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā nav ietverta tāda informācija, kas pamato būtisku tranzīta satiksmes palielinājumu caur Jūrmalu vai satiksmes intensitātes palielinājumu uz pilsētas tūristu un viesu skaita rēķina. Tāpat ministrija no saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā ietvertās informācijas negūst pārliecību, ka satiksmes intensitāte pēdējos gados ir radījusi būtisku troksni un gaisa piesārņojumu. Papildus ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumiem Nr. 1104 "Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem" apkārt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai ir izbūvēts apvedceļš ar lielu satiksmes intensitāti, kura ietekmē gaisa kvalitāti arī īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ministrija norāda, ka ar dažādu satiksmes ierobežojumu ieviešanu Jūrmalas valstspilsētā, iespējams, ir samazināma satiksmes intensitāte ielu noslodzes kontekstā, bet attiecībā uz gaisa piesārņojumu, ko rada mehānisko transportlīdzekļu izplūdes gāzes, ir jāņem vērā, ka gāzveida vielām ir raksturīgi ieņemt visu pieejamo telpu, līdz ar to, arī mēģinot ierobežot satiksmes plūsmu caur pilsētas teritoriju, no gaisa piesārņojuma izvairīties nav iespējams, jo blakus pilsētai atrodas apvedceļš ar augstu satiksmes intensitāti. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, apgalvojums, ka, palielinot nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, kā arī pagarinot nodevas maksāšanas termiņu, tiks samazināta satiksmes intensitāte un tādējādi arī gaisa piesārņojums, nav objektīvs. Šo faktu pašvaldība nav ņēmusi vērā un nav izvērtējusi saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā.

Ņemot vērā minēto, ministrija secina, ka saistošie noteikumi Nr. 38 pieņemti, neizvērtējot tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa un trokšņu piesārņojuma mijiedarbību un, neizvērtējot nodevas par transportlīdzekļa iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā apmēra un apmaksas perioda palielināšanas nepieciešamību.

[2.4.2.] Izstrādājot jaunu saistošo noteikumu regulējumu, viena no prasībām ir izvērtēt ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. Ministrija konstatē, ka saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā norādīts, ka juridisko personu, kuru juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek reģistrētas bez maksas. Pārējo juridisko personu izdevumi nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko caurlaides veidu.

Ministrijas ieskatā, šāds izvērtējums ir vērsts tikai uz komersantiem, kuru juridiskās adreses reģistrētas Jūrmalā, savukārt to komersantu, kas nodarbojas ar komercdarbību Jūrmalā, bet kuru juridiskās adreses reģistrētas ārpus Jūrmalas, tiesības un intereses netiek ņemtas vērā.

Nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā ir kopš 1996. gada. Savukārt 2013. gada 25. jūlijā dome apstiprināja 2013. gada 25. jūlija saistošos noteikumus Nr. 28 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 28), ar kuriem atcēla nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā rudens un ziemas periodā.

Saistošo noteikumu Nr. 28 paskaidrojuma rakstā norādīts, ka sakarā ar uzņēmējdarbības izteiktu sezonalitāti Jūrmalas pilsētā, lai veicinātu saimnieciskās darbības attīstību, ir nepieciešams noteikt ar nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā neapliekamo laika periodu, kas sekmēs tūristu pieplūdumu rudens/ziemas periodā un pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. No minētā ir secināms, ka jau 2013. gadā dome secināja, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā piemērošana visa gada ietvaros būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vides attīstību.

Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu (likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 10. punkts). Tādējādi pašvaldībai ir jārada mehānismi un pasākumi, tai skaitā normatīvajos aktos ietverot attiecīgas normas, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.

Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka saistošajos noteikumos Nr. 38 ietvertais regulējums ir pretrunā likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktās autonomās funkcijas izpildes realizēšanai. Turklāt prasība izvērtēt saistošo noteikumu Nr. 38 ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un informāciju par to iekļaut saistošos noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā izpildīta formāli, nenorādot patieso nodevas palielināšanas un nodevas perioda pagarināšanas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

[2.4.3.] Likuma "Par pašvaldībām" 43.1 pantā noteikts, ka saistošo noteikumu paskaidrojumu rakstā iekļauj informāciju par konsultācijām ar privātpersonām. Ministrija konstatē, ka saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 6. punktā norādīts, ka konsultācijas ar privātpersonām 2021. gadā nav notikušas, vienlaikus, pieņemot lēmumu par nodevas perioda pagarināšanu, pašvaldība atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 3. pantā noteiktajam ievēro tieši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Būtiski uzsvērt, ka privātpersona saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 11. punktu ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Tādējādi par saistošo noteikumu paredzamo regulējumu ir jāveic konsultācijas gan ar fiziskajām, gan privāto tiesību juridiskajām personām vai šādu personu apvienībām. Turklāt konsultācijas jāveic ar visām privātpersonu grupām, kuras ietekmēs paredzēto saistošo noteikumu regulējums, jo, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 45. panta pirmo daļu, spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

[3.] Dome 2021. gada 25. novembrī pieņēma lēmumu Nr. 535 "Par Jūrmalas domes 2021.gada 30.septembra saistošo noteikumu Nr.38 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" precizēšanu" (prot. Nr. 19, 4. punkts), ar kuru nolemts precizēt saistošos noteikumus Nr. 38 un to paskaidrojuma rakstu.

Paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 38 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts 2021. gada 1. decembrī. Saistošie noteikumi Nr. 38 stājās spēkā 2021. gada 2. decembrī.

[4.] Izvērtējot precizētos saistošos noteikumus Nr. 38, ministrija secina, ka saistošie noteikumi Nr. 38 nav precizēti atbilstoši ministrijas 2021. gada 13. novembra atzinumā Nr. 1- 18/9091 izteiktajiem iebildumiem. Tādējādi saistošie noteikumi Nr. 38 izstrādāti un apstiprināti, neņemot vērā sabiedrības intereses, un tie ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai, likuma "Par autoceļiem" 6. panta pirmajai daļai un likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrajai daļai, ņemot vērā šā rīkojuma 2. punktā un zemāk minētos pamatojošos apsvērumus.

[4.1.] No saistošajiem noteikumiem Nr. 38 nav svītrotas normas, kas paredz palielināt nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēru vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma transportlīdzekļa iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā 3,00 euro apmērā un pagarināt minētās nodevas piemērošanas periodu no 5 mēnešiem līdz kalendārajam gadam.

[4.2.] Saistošo noteikumu Nr. 38 (2021. gada 30. septembra redakcijā) paskaidrojuma raksta 2. punktā tika norādīts, ka saistošie noteikumi Nr. 38 ir sagatavoti, lai sasniegtu vienu no Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030. gadam definētajiem pasākumiem "Tranzīta samazināšana caur pilsētu" ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu [..]. Vienlaikus saistošo noteikumu Nr. 1 2. punktā citstarp noteikts, ka saistošo noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas administratīvo teritoriju.

Ministrija 2021. gada 13. oktobra atzinumā Nr. 1-18/9091 citstarp norādīja, ka saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā nav ietverta tāda informācija, kas pamato būtisku tranzīta satiksmes plūsmas palielinājumu Jūrmalas administratīvajā teritorijā.

Ministrija konstatē, ka precizēto saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā nav ietverta informācija, kas pamatotu tranzīta satiksmes palielinājumu Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Vienlaikus precizētajos saistošajos noteikumos Nr. 38 ir iekļauts punkts, kas nosaka, ka saistošo noteikumu mērķis ir samazināt transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

No minētā secināms, ka dome nespēja pamatot būtisku tranzīta satiksmes palielinājumu Jūrmalas administratīvajā teritorijā un tādējādi arī nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā palielināšanas un nodevas piemērošanas perioda pagarināšanas nepieciešamību, kā rezultātā formāli grozīja saistošo noteikumu mērķi. Tādējādi konstatējams, ka domei, izstrādājot saistošos noteikumus Nr. 38, nav bijusi izpratne par nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā objektu.

[4.3.] Saskaņā ar precizētajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 38 viens no saistošo noteikumu, kas nosaka nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, mērķiem ir veicināt videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumu Nr. 78 "Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām" 12. punkta prasībām elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes vai ūdeņraža uzpildes punkta operators informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" publicē elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes vai ūdeņraža uzpildes punkta operatoru sniegto informāciju.

Jāuzsver arī, ka saskaņā ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" publicēto informāciju Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība nav uzstādījusi nevienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju, kā rezultāta secināms, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības darbība videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanai ir nepietiekama, lai pamatotu nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēra palielināšanu un nodevas piemērošanas perioda pagarināšanu.

[4.4.] Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 2. punkta 2. apakšpunktā norādīts, ka no apkopotajiem datiem izriet, ka mēnešos, kad nodeva netiek piemērota (marts, oktobris), iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir lielāks nekā aprīlī, maijā, augustā un septembrī, t. i., salīdzināmos mēnešos, kad par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā tiek iekasēta nodeva.

Ministrija, izvērtējot minētos datus, secina, ka iebraucošo transportlīdzekļu skaits mēnešos, kad nodeva netiek piemērota (marts (463012), oktobris (447794)) ir nebūtiski lielāks nekā aprīlī (417500), maijā (428278), augustā (38620) un septembrī (379078) . Turklāt jūnija (553222) un jūlija (486961) mēnešos iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir lielāks nekā martā (463012) un oktobrī (447794), kad nodeva netiek piemērota. Līdz ar to domes minētie dati nepamato saistošo noteikumu Nr. 38 izdošanas nepieciešamību.

[4.5.] Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 2. punktā norādīts, ka pašvaldībai nepieciešams savā teritorijā radīt vidi, kas pēc iespējas samazina privātpersonu pārvietošanos ar privātajiem transportlīdzekļiem. Minētais jautājums kļūst arvien aktuālāks un tiek atspoguļots dažādu līmeņu plānošanas dokumentos, tai skaitā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcībās plānā 2020.-2030. gadam1.

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcībās plāns 2020.-2030. gadam attiecībā uz lielajām pilsētām (tajā skaitā attiecībā uz Jūrmalu) akcentēta tieši privāto siltumapgādes iekārtu izmantošana kā gaisa kvalitāti negatīvi ietekmējošs faktors un paredzēta rīcība tā mazināšanai. Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcībās plāna 2020.-2030. gadam 7. punktā noteikts, ka vietējās pašvaldības, ja ir konstatēta gaisa kvalitātes neatbilstība, izstrādā, apstiprina un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai atbilstoši prasībām, kuras ir noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1290) IV nodaļā.

MK noteikumu Nr. 1290 26. punktā noteikts, ka, lai uzlabotu gaisa kvalitāti aglomerācijās vai zonas teritorijās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt vienu vai vairākus trauksmes līmeņus (ja nepieciešams, arī gadījumos, kad pārsniedz vienu vai vairākus robežlielumus vai mērķlielumus), vietējā pašvaldība izstrādā un īsteno īstermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai (turpmāk – īstermiņa programma). Īstermiņa programma ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai. Atkarībā no konkrētā gadījuma var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu vai pārtrauktu tādas darbības, kas palielina attiecīgā robežlieluma, mērķlieluma vai trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespēju.

No minētā regulējuma neizriet, ka pašvaldība, pamatojoties uz gaisa piesārņojuma līmeni, būtu tiesīga noteikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Turklāt ministrija konstatē, ka saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā nav sniegta informācija par gaisa piesārņojumu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, līdz ar to dome nav sniegusi faktiskajā situācijā balstītu pamatojumu attiecīgā regulējuma nepieciešamībai.

[4.6.] Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 2. punkta 3. apakšpunktā norādīts, ka nodeva pēc būtības ir samaksa par konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem un veiktajām darbībām. Konkrētajā gadījumā pašvaldības nodrošinājums ietver sevī gan infrastruktūras objektu lietošanu (tajā skaitā autoceļi, kultūras objekti, dabas tūrisma objekti, pludmales infrastruktūra u. c.), gan pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus (tajā skaitā sabiedriskais transports, bezmaksas autostāvvietas, bezmaksas publiskās tualetes, sporta un kultūras pasākumi, sabiedriskās kārtības nodrošināšana, ielu un pludmales uzkopšana, atkritumu izvešana u. c.).

Likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā citstarp ir noteiktas šādas pašvaldības autonomās funkcijas:

• gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

• rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

• nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu;

• piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;

• organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

Ministrija secina, ka saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā norādīto nodevas būtība ir saistīta ar samaksu par likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Nav pamatota finanšu līdzekļu iegūšana autonomo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā un nodevas piemērošanas termiņu, jo atbilstoši MK noteikumu Nr. 480 11. punktā noteiktajam nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā noteikšanas mērķis ir saistīts ar konkrētas īpašā režīma zonas satiksmes drošības uzlabošanu, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzības nodrošināšanu. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldības autonomās funkcijas ir pildāmas kārtībā, kādu nosaka likums "Par pašvaldībām".

[4.7.] Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 2. punkta 3. apakšpunktā norādīts, ka nodevas palielināšanas mērķis cita starpā ir, piemērojot piesardzības un preventīvās darbības principu, samazināt satiksmes intensitāti, kā arī nodrošināt principa "piesārņotājs maksā par nodarīto kaitējumu" piemērošanu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) ir norādījusi, ka piesardzības princips ir piemērojams citstarp arī tādēļ, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku cilvēka veselības un vides drošības līmeni. Piesardzības princips noteic, ka valsts nedrīkst izvairīties no tādu efektīvu un samērīgu pasākumu veikšanas, kuri nepieciešami, lai novērstu risku, ka personas veselībai un videi varētu tikt nodarīts smags un neatgriezenisks kaitējums tikai tāpēc, ka attiecīgajā brīdī pieejamā tehniskā un zinātniskā informācija nesniedza noteiktu atbildi uz jautājumu par šāda riska pakāpi. Ja pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta sūdzības iesniedzēju veselība un labklājība, tad valstij ir pozitīvs pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības un vispār veicinātu vides veselību un aizsardzību jau tikmēr, kamēr negatīvās sekas vēl nav radušās. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanas procesā visupirms ir veicama pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš izvērtēt iespaidu, ko noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un indivīdu tiesībām, novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm. (Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. 2017-02-03, 19.2. apakšpunkts). No paskaidrojuma rakstā ietvertās informācijas secināms, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība nav veikusi pienācīgu izpēti, lai varētu konstatēt, ka nodevas palielināšanā ir ņemts vērā piesardzības princips. Proti, nav vērtēts, kādu iespaidu nodevas palielināšana atstās uz vidi un indivīdu tiesībām un kā tās palielināšana nodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm. Piemēram, šī rīkojuma 4.8. apakšpunktā ir norādīts, ka dome ir konsultējusies tikai ar Jūrmalas valstspilsētas nozaru uzņēmumu pārstāvjiem, bet citas sabiedrības grupas nemaz nav uzklausītas. Arī pats saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksts nesatur informāciju par veikto izpēti un piesārņojuma rādījumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā, bet satur vispārīgas norādes par citu Eiropas valstu pašvaldībām, attīstības plānošanas dokumentiem utt.

Praksē preventīvās darbības princips gandrīz vienmēr tiek lietots kopā ar piesardzības principu, un abi jēdzieni var tikt lietoti kā sinonīmi. (Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2008-05-03, 15.2. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka pašvaldība nav izvērtējusi piesardzību principu, tad arī preventīvās darbības princips, palielinot nodevu, nav pienācīgi vērtēts.

Atbilstoši Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktam princips "piesārņotājs maksā" nozīmē, ka persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. No paskaidrojuma raksta secināms, ka ar principu "piesārņotājs maksā par nodarīto kaitējumu" tiek domāts gaisa piesārņojums videi. Proti, autotransporta izplūdes gāzēs konstatējami dažādi gaistoši ogļhidrāti un citas organiskas vielas, ko parasti kopumā definē kā gaistošās organiskās vielas, oglekļa oksīds (CO) un daļiņas (PM), kas sastāv no oglekļa un citām vielām. Izplūdes gāzu sastāvā ir arī benzols. Papildus tam augsta temperatūra un spiediens iekšdedzes dzinējā izraisa gaisā esošā slāpekļa oksidāciju, kā rezultātā veidojas slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2). Ministrija vērš uzmanību, ka par transportlīdzekli tiek maksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. To piemēro par īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa mērķis ir veicināt efektīvāku un videi draudzīgāku transportlīdzekļu iegādi un ekspluatēšanu. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanu regulē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums. Personas pienākums maksāt pašvaldības nodevu pēc sava ekonomiskā rakstura var tikt pielīdzināts personas pienākumam maksāt nodokli. Tāpēc arī pienākums maksāt jebkuru pašvaldības nodevu kā pašvaldības noteiktu obligātu maksājumu ir jāvērtē kā personas īpašuma tiesību ierobežojums (Satversmes tiesas 2016. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. 2015-13-03, 15.2. apakšpunkts). Ministrijas ieskatā, princips "piesārņotājs maksā" par gaisa piesārņojumu videi tiek regulēts Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Līdz ar to ir vērtējams, vai Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai vispār ir tiesības noteikt nodevu, kas pēc būtības ir līdzīga transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim.

Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma rakstā kā saistošo noteikumu izdošanas pamatojums norādīts, ka autotransports veicina klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojumu, tas rada lielu daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām un lielā mērā veicina klimata pārmaiņas.

Saistošo noteikumu Nr. 38 faktiskais mērķis ir samazināt tranzīta plūsmu Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, daļu no tās novirzot apbraukšanai pa apvedceļu. Novirzot daļu transporta plūsmas par garāku ceļu, netiek sasniegts paskaidrojuma rakstā minētais mērķis – gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, bet gan, iespējams, pat palielināts kopējais gaisa piesārņojums un siltumnīcefekta gāzu emisiju apmērs. Līdz ar to attiecīgais mērķis nevar kalpot par pamatu saistošo noteikumu Nr. 38 izdošanai.

Ievērojot visu minēto, secināms, ka nodevas palielināšanai nav nekā kopēja ar vides aizsardzības principu ievērošanu.

[4.8.] Saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojuma raksta 6. punktā norādīts, ka dome ir konsultējusies ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kuras sastāvā iekļauti 18 Jūrmalas valstspilsētas nozaru uzņēmumu pārstāvji, un saņēmusi Uzņēmumu konsultatīvās padomes 2021. gada 22. oktobra vēstuli (reģistrēta domē ar Nr. 1.1-39/21S-19295), kurā pausts atbalsts saistošajos noteikumos paredzētajam nodevas periodam un nodevas maksai. Tāpat nodevas perioda pagarināšana un nodevas apmēra palielināšana nerada Jūrmalas iedzīvotājiem papildu administratīvo slogu, un, pieņemot lēmumu par nodevas perioda pagarināšanu, pašvaldība atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 3. pantā noteiktajam ievēro tieši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Ministrija norāda, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēra palielināšanas un nodevas piemērošanas perioda pagarināšana tiešā veidā ietekmēs gan juridiskās, gan fiziskās personas, attiecībā uz kurām nodeva par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piemērojama. Vienlaikus, piemērojot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā visu kalendāro gadu, ir prognozējams būtisks Jūrmalas valstspilsētas viesu skaita kritums rudens/ziemas mēnešos, kā rezultātā prognozējams uzņēmumu ienākumu kritums.

Tādējādi, izvērtējot saistošo noteikumu Nr. 38 paskaidrojumu rakstu, ministrija secina, ka nav veiktas konsultācijas ar privātpersonām, pilnā apjomā nav izvērtēta tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa un trokšņu piesārņojuma izmaiņas pavasara/vasaras periodā un rudens/ziemas periodā un nav veikti detalizēti aprēķini, kā arī nav pilnvērtīgi veikta izpēte par saistošajos noteikumos Nr. 38 noteiktā regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Regulējuma par nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēra palielināšanas un nodevas piemērošanas perioda pagarināšanas pieņemšana bez konsultēšanas ar privātpersonām un bez ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā izvērtēšanas tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktais.

[5.] Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrajā daļā noteikto pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

Likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā noteikts, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47. panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Rīkojumā jānorāda konkrēto saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta punkti, kuri atceļami kā nelikumīgi, vai jānorāda, ka atceļami saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts kopumā. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms attiecīgās domes priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi.

[6.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantā noteikts, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Minētā likuma 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Saskaņā ar šā panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

Likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piektajā daļā noteikts, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda, vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministrijai. Vienlaikus minētā likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi, kas gan nenorāda uz visatļautību, jo galvenais pašvaldību funkcionēšanas mērķis ir tās iedzīvotāju interešu nodrošināšana.2

Tādējādi, uzlūkojot likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piektās daļas tiesisko regulējumu kopsakarā ar šā likuma 41. panta otrajā daļā noteikto, ir identificējams pašvaldību kontroles mehānisms pār tās pieņemto lēmumu un normatīvo aktu atbilstību Satversmei un augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Šā likuma 5. pantā ietvertā ziņošanas pienākuma atruna neizslēdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesības īstenot pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli un iejaukšanās instrumentus tās nodrošināšanai ex officio (bez ārēja iesnieguma).

[7.] Viens no likumā "Par pašvaldībām" reglamentētajiem pārraudzības instrumentiem ir noteikts šā likuma 49. pantā, proti, nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47. panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Likums "Par pašvaldībām" tieši nosaka pašvaldību institucionālās padotības saturu. Pašvaldības atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta ceturtajai daļai un likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piektajai daļai atrodas ministrijas institucionālā pārraudzībā. Tādējādi likumā "Par pašvaldībām" noteiktā pašvaldību darbības tiesiskuma nodrošināšanas instrumenta izmantošana ietilpst ministrijas īstenotās pašvaldību institucionālās pārraudzības saturā.3

[8.] Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantu, 7. panta pirmo, otro un piekto daļu, 8. panta pirmo un ceturto daļu, 10. panta pirmo un vienpadsmito daļu un likuma "Par pašvaldībām" 5. panta pirmo un piekto daļu, 41. panta otro daļu un 49. panta pirmo daļu, nolemju apturēt saistošo noteikumu Nr. 38 darbību.

[9.] Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms domes priekšsēdētājam.


1 Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojums Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam". Latvijas Vēstnesis, 77, 21.04.2020. pieejams: https://likumi.lv/ta/id/314078 [apmeklēts: 14.12.2021.]

2 Stucka A. Par pašvaldību darbības pārraudzību. Jurista vārds. 2001. gada 15. maijs, Nr. 14. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/20348-par-pasvaldibu-darbibas-parraudzibu/

3 Skat. arī Jaunzeme K. Latvijas pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti. Jurista vārds. 2006. gada 31. janvāris, nr. 5. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!