Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2021. gada 23. septembra likums "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2021., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/op/2021/193.22

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Vēl šajā numurā

06.10.2021., Nr. 193

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 23.09.2021.

OP numurs: 2021/193.22

2021/193.22
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā

Izdarīt Privāto pensiju fondu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2019, 259.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1. panta pirmās daļas 25. punktu šādā redakcijā:

"25) privātais pensiju fonds — pensiju fonds, kas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība, kuras vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā un kurai Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai (turpmāk — licence);".

3. Aizstāt 14. panta trešajā daļā vārdus "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību".

4. Aizstāt 15. panta trešajā daļā vārdus "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību".

5. 20. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "normatīvo noteikumu" ar vārdu "noteikumu";

aizstāt vienpadsmitajā daļā vārdus "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību".

6. Aizstāt 22. panta piecpadsmitajā daļā, 36. panta pirmajā un devītajā daļā, 41. panta pirmās daļas 5. punktā un astotajā daļā vārdus "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā).

7. Izteikt 26. panta ceturtās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā vai alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 30 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no pensiju plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu;".

8. Izteikt 36. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos savā tīmekļvietnē."

9. Papildināt 40. pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Komisijai ir tiesības pieprasīt no pensiju fonda informāciju un noteikt tās saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar šā likuma 49. panta trešajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm, ņemot vērā pieprasītās informācijas raksturu."

10. 41. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"41. pants. Atbildība";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisijai, konstatējot šā panta pirmajā daļā paredzētos apstākļus, ir tiesības pensiju fondam piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām.";

papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:

"(41) Komisijai, konstatējot šā panta pirmajā daļā paredzētos apstākļus, ir tiesības piemērot pensiju fondam administratīvo pasākumu — licences darbības apturēšana.

(42) Komisijai ir tiesības papildus saskaņā ar šā panta ceturto un 4.1 daļu piemērotajai sankcijai vai administratīvajam pasākumam noteikt konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja līdz šā termiņa beigām pensiju fonds nav novērsis pārkāpumus, Komisija piemēro pensiju fondam sankciju — anulē tam izsniegto licenci. Ja pieņemts lēmums par pensiju fonda licences darbības apturēšanu, Komisija par to informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi.";

papildināt sesto daļu pēc vārda "apturēšanu" ar vārdiem "apstrīdēšana un";

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Komisija ir tiesīga personām, kuras veic privātā pensiju fonda darbību bez licences, piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgu regulējošus normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Latvijas Banka ņem vērā visus apstākļus, tai skaitā Latvijas Bankas likumā paredzētos, kā arī iespējamās pārkāpuma sistemātiskas izdarīšanas sekas un izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.";

aizstāt astotajā daļā vārdus "par sankcijām, kas personai piemērotas" ar vārdiem "par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas personai piemēroti";

papildināt devītās daļas ievaddaļu pēc vārda "sankcija" ar vārdiem "vai administratīvais pasākums" un 1. punktu pēc vārda "sankcijām" — ar vārdiem "vai administratīvajiem pasākumiem".

11. Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:

"48. pants. Maksājumi Latvijas Bankai

Pensiju fonds maksā Latvijas Bankai līdz 0,4 procentiem no ceturksnī pensiju plānu dalībnieku un to labā veiktajām iemaksām (veicot atskaitījumus) pensiju fonda licencētajos pensiju plānos."

12. Izteikt 49. pantu šādā redakcijā:

"49. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par pensiju fondu, pensiju plāniem un to dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, pensiju fonda un pensiju plāna darbību un pensiju plāna dalībnieku un papildpensiju saņēmēju darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Komisija, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu un ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu institucionālajām vienībām saņemtā informācija un pensiju fondu uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu pensiju fondu, pensiju plānu, pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju. Šādai informācijai par pensiju fondu, pensiju plāniem, pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, pensiju fonda un pensiju plāna darbību, pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja pensiju fondam ierosināts maksātnespējas process vai likvidācija vai pensiju fonds ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts pensiju fonda maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās pensiju fonda finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Komisija sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Komisijas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu pensiju fonda darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas līdzvērtīgas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Komisija nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Komisijas veikto stresa testu rezultātus.

(4) Komisija saskaņā ar šā panta trešo, septīto, astoto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par pensiju fondu dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par tehnisko rezervju, maksātspējas, pārvaldības organizācijas, iekšējās kontroles sistēmas un pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniegtās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt no pensiju fonda informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts pensiju fondu kompetentās institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts pensiju fondu kompetentās institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts pensiju fondu kompetentās institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts pensiju fondu kompetentajām institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un astotajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts pensiju fondu kompetentajām institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas pensiju fondu maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

6) personām, kas ir atbildīgas par pensiju fondu un pensiju plānu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(9) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no dalībvalsts vai ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. Informāciju, kuru dalībvalsts vai ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas saņēmušas saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Komisija piekritusi izpaust šo informāciju.

(10) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Komisija dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, ja tā nepieciešama šīm institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai (tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītai likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai).

(11) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(12) Komisija šā panta vienpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Komisijas telpās."

13. Izslēgt 50. un 51. pantu.

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"7. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) 22. panta piecpadsmitajā daļā, 36. panta pirmajā un devītajā daļā, 41. panta pirmās daļas 5. punktā un astotajā daļā, grozījums par 1. panta pirmās daļas 25. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 14. panta trešajā daļā, 15. panta trešajā daļā, 20. panta trešajā un vienpadsmitajā daļā un 41. panta sestajā daļā, grozījumi par 41. panta septītās daļas un 48. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

8. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

9. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 36. panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36. panta sestajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati vai konsolidētie gada pārskati, zvērināta revidenta ziņojums un tam pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā ir pieejami Uzņēmumu reģistrā."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 6. oktobrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!