Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas pirmā sēde 2021. gada 2. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Labrīt, augsti godātie Saeimas deputāti! Ir liels prieks redzēt visus atgriežamies klātienē šeit, Saeimas Sēžu zālē.

Godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2021. gada 2. septembra sēdi.

Darba kārtībā ir Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.

Lūdzu, Valsts prezidenta kungs, vārds jums.

E. Levits (Valsts prezidents).

Augsti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man tiešām ir liels prieks redzēt, ka jūs esat atsākuši darbu klātienē, kā tas šim konstitucionālajam orgānam pienākas. Mums bija pārtraukums, kas ir saistīts ar kovidkrīzi; tagad situācija ir tāda, ka ir iespējams turpināt normālā režīmā, jo šis, normālais, režīms ir tas, kas garantē īstu parlamentāru darbību.

Vēl gads vai nedaudz ilgāk, un mēs vērtēsim šī sasaukuma Saeimas paveikto. Jūsu pirmais un neatliekamais pienākums šai laikā būs bijis lemt par to, kā vislabāk nosargāt cilvēku dzīvības, sabiedrības veselību un drošību.

Šis uzdevums būs aktuāls priekšā stāvošā gada garumā. Globālās pandēmijas jauns vilnis pieņemas spēkā arī Latvijā. Tāpēc Saeimai un valdībai ir jāpanāk vienots redzējums par Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā nepieciešamo. Tas ir visas tautas interesēs.

Lai cik skaļi reizēm izskan "par" un "pret", mums visiem kopā, visai Latvijas sabiedrībai, ir viens kopējs ienaidnieks, un tas ir kovidvīruss.

Es pateicos visiem Latvijas cilvēkiem, kas, rūpējoties par savu un par savu tuvinieku veselību, visas sabiedrības drošību, ir vakcinējušies. Es pateicos visiem, kas ir uzrunājuši un pārliecinājuši līdzcilvēkus, kuri jūtas nedroši un šaubās.

Cilvēku šaubas ir saprotamas, tādēļ neviens nedrīkst tikt atstumts. Mums visiem kopā, rūpēs citam par citu, ir jāiztur šis pārbaudījums.

Covid-19 pandēmijas apkarošana un brīvprātīgās vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopējā lieta.

Pāvests Francisks to ir ietvēris skaistos vārdos: "Vakcinēšanās ir vienkāršs, bet ietekmīgs veids, kā vairot kopējo labumu un rūpēties vienam par otru."

Godātie deputāti! Mēs nevaram vēl vienu gadu atņemt saviem bērniem pilnvērtīgu izglītību un mūsu uzņēmumiem – pilnas jaudas darbu.

Tāpēc es piedāvāju šādus valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai.

Pirmkārt, valsts politikai ir jābūt elastīgai. Situācija ir nepārtraukti mainīga. Valstij ir jāņem vērā gan saslimstības līmenis, gan jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze.

Tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

Otrkārt, ir tādi noteikumi, kuri jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurās priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kurās nepieciešama vakcinācija (piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk). Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi.

Vienlaikus Saeimai, šeit kolēģiem, ir jādod tiesības pieņemt decentralizētus lēmumus pašvaldību un iestāžu līmenī, piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību, ņemot vērā konkrēto epidēmijas izplatību.

Treškārt, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar sadarbspējīgiem sertifikātiem.

Šāds regulējums atbilst Satversmei, un tas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kā to nesen sprieda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienā analogā gadījumā. Tas ir tiesisks un samērīgs, jo pienācīgi ņem vērā to cilvēku tiesības un intereses, kuri vakcinējoties ir samazinājuši inficēšanās risku sev un apkārtējiem.

Ceturtkārt, ņemot vērā, ka vakcīnas ir pieejamas un katrs, kurš vēlas, var vakcinēties, turpmāk vairs nebūtu pieņemama tik plaša mēroga tautsaimniecības apturēšana, kādu mēs pieredzējām iepriekšējā ziemā.

Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja saslimstība sasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu medicīnas sistēma tiek pārslogota un netiek ar to vairs galā.

Piektkārt, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu (trešo) poti imūnsistēmas nostiprināšanai. Tātad Latvijai jau tagad ir jāiepērk attiecīgās devas. Un es saprotu, ka tik daudz devu Latvijai jau patlaban ir. Starp citu, Lietuva tieši diskutē šo jautājumu, tā ka mums ir jāseko līdzi attīstībai.

Dāmas un kungi! Mēs visu laiku runājam par Covid-19 pandēmiju, taču, lai cik svarīgs šis jautājums arī būtu, valstī vienlaikus pastāv un ir jārisina arī citas problēmas, it sevišķi tās, no kurām ir atkarīga valsts stratēģiskā attīstība.

Krīze, it īpaši nomācoši ilga, provocē negatīvismu. Un tas ir saprotami. Gan mans, gan jūsu darbs, dārgie deputāti, gan valdības darbs tiek vērtēts saasināti kritiski. Un es varu teikt, ka tas ir jāiekļauj krīzes laiku amatpersonu dienesta komplektā. Tomēr tas nedrīkst aizēnot būtiskas reformas ar ilglaicīgu pozitīvu ietekmi, kuras šī Saeima, jūs, dārgie kolēģi, jau esat īstenojuši.

Atgādināšu tikai dažas no tām: finanšu sistēmas kapitālais remonts (tas mūs paglāba no ārkārtīgi dziļas ekonomiskās krīzes), administratīvi teritoriālā reforma, Latviešu vēsturisko zemju likums, augstskolu reforma, Ekonomisko lietu tiesas izveide, sabiedriskā medija jauna pārvaldība un iziešana no reklāmas tirgus, tiesvedības procesu ilguma samazināšana (nepietiekoša samazināšana, bet tomēr), nodokļu reforma.

Katru no tām arī es esmu kritizējis un aicinājis uzlabot, īpaši jau tas attiecas uz nodokļu reformu, kuras iespaids uz nepilnu darba laiku strādājošajiem vai mazo algu saņēmējiem noteikti vēl būs jākoriģē.

Vēsturē paliek darbi, kas atstāj ilglaicīgu iespaidu uz tautas dzīvi un padara labāku Latvijas valsti.

Tāpēc, godātie deputāti, es aicinu turpināt aizsāktās reformas un likt stabilus pamatus atsevišķām kritiski svarīgām reformām, kas ietekmēs mūsu dzīvi ilgtermiņā. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu, lai to izdarītu līdz galam.

Šodien es vēlos runāt par divām jomām, kurās steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Pirmā – tā ir Latvijas iekšējā drošība, un otrā – tā ir mūsu valsts strukturālā atpalicība, kas iezīmējas arvien draudošāk.

Godātie deputāti! Globālā pandēmija ir bijusi stresa tests mūsu veselības aprūpes sistēmai, bet šobrīd stresa testu iziet Valsts robežsardze. Pandēmija uzrādīja, cik ilgstoši nesagatavota krīzes situācijām bija veselības pārvaldība. Toties Valsts robežsardze pārbaudījumu līdz šim ir izturējusi godam.

Šobrīd pret Eiropas Savienības ārējo robežu ir vērsts hibrīdkarš. Šī nav bēgļu krīze. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem bēgļi var lūgt patvērumu, ierodoties pirmajā drošajā valstī. No savas valsts – pirmajā drošajā valstī, un tā šajā gadījumā ir Baltkrievija, kur viņus nevajā, bet – tieši otrādi – izsniedz tūristu vīzas.

Atsevišķi izvērtētos gadījumos humānu apsvērumu dēļ Latvijā var uz noteiktu laiku uzņemt atsevišķus cilvēkus.

Bet pirmajā vietā, dārgie kolēģi, ir jābūt Latvijas, Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas aizsardzībai. Tas ir mūsu pirmais uzdevums – to nosargāt.

Šobrīd steidzami nepieciešams ātri izbūvēt robežu ar Baltkrieviju. Bet vai tiešām bija jāpienāk šai krīzei, lai mēs ieraudzītu, cik neaizsargāta tā ir?

Iekšējās drošības nostiprināšana ir jānosaka kā daudzgadu prioritāte, arī lemjot par budžetu jau šogad. Mēs nevaram gaidīt vēl kādu neparedzamu pārbaudījumu kādai no iekšlietu jomām.

Konsekventi un atbilstoši NATO standartiem jau ilgāku laiku tiek nostiprināta valsts ārējā drošība, un tā mums ir labā līmenī, ļoti labā līmenī. Bet tagad tikpat konsekventi, soli pa solim, ir jānostiprina valsts iekšējā drošība.

Robežsargi sargā Latvijas robežu. Bet vai tas ir pareizi, ka viņiem, lai no savām mājām nokļūtu uz robežas dienesta vietu, teiksim, 30 kilometru attālumā, benzīns jāpērk pašiem?

Ugunsdzēsējiem ir jāspēj operatīvi rīkoties drošā un mūsdienīgā ekipējumā, taču uz izsaukumiem viņi brauc ar padomju okupācijas laikā ražotām mašīnām.

Ir jāieliek stūrakmeņi valsts kiberdrošības sistēmai, tās pārvaldībai, jāiegulda atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi. Digitālie rīki tiek izmantoti, lai mūsu valstij nedraudzīgi iekšēji un ārēji spēki slēptā veidā ietekmētu mūsu valsts politiku un ekonomiku.

Un tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams iekšlietu sistēmā laikus veidot attiecīgi sagatavotu un izglītotu kiberpolicijas vienību. Ir pēdējais laiks to darīt, jo mēs esam tieši hibrīdkara fokusā un mūsu sagatavotība nav pietiekoša – tālu no pietiekošā.

Neapmierinošs ir pirmstiesas izmeklēšanas procesa ilgums un kvalitāte, taču pēc Policijas akadēmijas likvidācijas (pirms 12 gadiem) specifiskā izglītība, kāda ir nepieciešama izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem, netiek adekvāti piedāvāta. Un rezultātu mēs šodien redzam.

Latvijai tāpēc ir nepieciešams moderns izmeklētāju un operatīvo darbinieku mācību centrs. Es ceru, ka jau šī gada budžetā tam tiks atvēlēti attiecīgi līdzekļi. Tas nav tik vienkārši – uzbūvēt to dažos mēnešos, tas ir vairāku gadu darbs, bet tas ir jāsāk.

Ir pakāpeniski jāizlīdzina arī lielās atalgojuma atšķirības starp iekšlietu jomu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Kolēģi, iekšlietu joma pārāk ilgi nav uzskatīta par valsts budžeta prioritāti, un es vēlos aicināt jūs, godātie deputāti, apzināties, ka tas tā turpināties nevar.

Dāmas un kungi! Mums visiem kopā ir jāiedziļinās un jāatrod jēdzīgi risinājumi problēmai, kas kļūst arvien redzamāka, un šī problēma ir tāda, ka Latvija atpaliek. Un šī atpalicība ir strukturāla.

Par spīti pēdējā ceturkšņa straujajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Mēs parasti bijām otrajā vietā aiz Igaunijas, bet starplaikā mēs esam jau aiz Igaunijas un Lietuvas. Un šeit ir strukturālas problēmas.

Arvien biežāk mūsu valsts atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā. Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ir trešā no beigām, bet produktivitātes rādītājos mēs esam ceturtie no beigām.

57 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tas Eiropā tiek vērtēts kā kritisks rādītājs.

Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcijā no visa nodarbināto kopskaita. Modernā sabiedrībā tā tas nevarētu būt.

Vēl varētu minēt joprojām lielo ēnu ekonomikas iespaidu, administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai un tā tālāk.

Un tādēļ es vēlos koncentrēt jūsu uzmanību, dārgie deputāti, uz galveno iemeslu šai atpalicībai. Tas ir redzams Latvijas valsts nespējā piedāvāt visiem saviem pilsoņiem vērtīgāko resursu – kvalitatīvu izglītību, kvalitatīvu augstāko izglītību, kvalitatīvu profesionālo izglītību un kvalitatīvu tālākizglītību mūža garumā jeb mūžizglītību.

Mūsu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikas ilgstoši nav bijušas savstarpējā sazobē, tās nav bijušas saslēgtas vienotā ķēdē, kur visi posmi darbotos ar vislielāko atdevi, taču tas ir iemesls Latvijas strukturālajai atpalicībai, kas, es atkārtoju, ir redzama arvien vairāk un vairāk. Un tādēļ jums, kolēģi, šajā atlikušajā gadā šis apburtais loks ir jāpārrauj.

Tādēļ es aicinu Saeimu pievērst uzmanību it īpaši šādiem virzieniem:

Pirmkārt, ir beidzot jāveic skolu tīkla sakārtošana, kas ilgstoši aizkavēta. Tās mērķis ir novērst būtisko atšķirību zināšanu kvalitātē dažādās skolās. Zināšanas, ko skolēni iegūst, nedrīkst būt atkarīgas no tā, kur viņi dzīvo un kādā skolā iet. Un to veicinās arī administratīvi teritoriālā reforma. Tā ka šeit šis darbs ir jānoslēdz, jāpabeidz līdz galam, un es ceru, ka šī sasaukuma Saeima vai vēl šī sasaukuma Saeimas laikā tas tiks izdarīts.

Otrkārt, augstskolu reforma ir jāturpina, un, liekot lietā mērķtiecīgu finansējumu, jānovērš sadrumstalotība un jāsekmē augstskolu izcilība un starptautiskā konkurētspēja.

Un, treškārt, es aicinu jūs jau nākamajā gadā, tas ir, šī gada budžeta debatēs, palielināt Latvijas zinātnes bāzes finansējumu, kas šobrīd ir katastrofāli zems. Rēķinot uz iekšzemes kopproduktu, tas ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kolēģi, vai jūs neredzat starpību starp to, ko mēs gribam panākt, un to, kas mēs esam? Tas ir jūsu rokās – šo atpalicības galveno faktoru mazināt. Nevis likvidēt uzreiz šajā gadā, bet sākt mazināt.

Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumu inovācijās kavē administratīvie šķēršļi.

Es aicinu jūs nopietni pievērsties šiem šķēršļiem, kuri kavē Latvijas attīstību. Latvijas tauta ir pelnījusi dzīvot modernā un labklājīgā valstī. Un tas lielā mērā ir atkarīgs no jums, dārgie kolēģi.

Dāmas un kungi! Nobeigumā pavisam īsi par diviem likumprojektiem, kurus es šajās dienās iesniegšu Saeimai.

Pirmais likumprojekts piedāvā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, jo ir daudzas jomas, kurās mūsu dinamiskais laiks pieprasa dažādu ministriju un pārvaldes iestāžu ciešu un elastīgu kopdarbību. Likuma grozījumi piedāvā vajadzīgos instrumentus šādai – pārnozaru – sadarbībai.

Ar 1922. gada izpratni par to, kā darbojas valdība un kā darbojas struktūra (es domāju 1922. gada izpratni – tad, kad mēs pieņēmām mūsu Satversmi), vairs nepietiek šodien – kompleksajā, modernajā valstī. Un tādēļ šis likumprojekts paredz iespēju nākamajai Saeimai, nākamajai valdībai, ne vairs šai (šai – jums – par to vairs nebūs jādomā, jālauza galva; jums tikai ir jāatstāj labs mantojums nākamajai Saeimai), – paredz iespēju, starp citu, iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru − uz Ministru kabineta darbības vai uz konkrēta uzdevuma izpildes laiku noteiktā pārnozaru politikas jomā. Ir jābūt šeit, Saeimā un Ministru kabinetā, politiski atbildīgam cilvēkam, kurš šīs specifiskās jomas, kuras mums patlaban nav nosegtas ar politiku un kuras visā Eiropā ir nosegtas ar politiku, arī pārvalda un ir atbildīgs par to.

Otrs likumprojekts attiecas uz partiju finansēšanu. Valsts budžeta finansējums, respektīvi, tā palielinājums, bija pareizs un nepieciešams politisks solis. Sabiedrībai lētāk izmaksā valsts finansētas politiskās partijas nekā korumpētas partijas, dārgie draugi. Tādēļ, jau pieņemot regulējumu, tomēr bija skaidrs, ka vairākas normas būs jāprecizē. Toreiz mani ierosinājumi palika nesaklausīti.

Manis iesniegtā likumprojekta būtība ir šāda: ja kādas partijas frakcija Saeimā ir beigusi pastāvēt vai ja tās locekļu skaits ir samazinājies par divām trešdaļām, partija zaudē daļu finansējuma, kas tai piešķirts par iegūtajām balsīm Saeimas vēlēšanās, taču tiek saglabātas citas finansējuma komponentes, it sevišķi – bāzes finansējums, jo partija jau varbūt vēl var atkopties, taču savu uzdevumu tā vairs nepilda, jo vēlētāji par to balsoja tādēļ, lai tā ar savu frakciju spētu ietekmēt valsts politiku. Ja tā to darīt vairs nav spējīga, tad vairs nav attaisnojuma tālākam finansējumam par šīm balsīm. Es domāju, ka šie grozījumi varētu uzlabot sabiedrības uzticēšanos partiju sistēmai, kura mums ir jāstiprina.

Godātie Saeimas deputāti! Jums priekšā ir ražīga darba gads. Es novēlu jums neklausīties populisma sirēnu vilinošajās balsīs, jo nereāliem solījumiem cilvēki netic, neizpildītus solījumus atceras un vairāksolīšana nedarbojas. Bet solītāju jau mums netrūks.

Bet par to, ka piena upes ķīseļa krastos nemēdz būt, jau ir norādījis klasiķis.

Lai jums visiem sekmīgs šis darba cēliens Latvijas tautas un valsts labā!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam. (Aplausi.) Paldies Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Tātad... (Pauze.)

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Ministru kabinets ir informējis, ka atsauc likumprojektu "Vakcinācijas loterijas likums". Līdz ar to šis likumprojekts ir atsaukts un no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Deputāti Ritvars Jansons, Krišjānis Feldmans, Juris Pūce, Arvils Ašeradens un Atis Zakatistovs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Akciju atpirkšanas likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jansona, Feldmana, Pūces, Ašeradena un Zakatistova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie deputāti! Sāksim izskatīt likumprojektus sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 31. augusta sēdē tika izskatīts par steidzamu atzītais likumprojekts Nr. 1098/Lp13 – "Grozījumi Maksātnespējas likumā".

Likumprojekts paredz nodrošināt maksātnespējas procesa administratora amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu un izmaiņas administratora eksaminācijas procesā. Papildus precizēti gadījumi administratora atcelšanai un atstādināšanai.

Juridiskajā komisijā saņemti un izskatīti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja redakcionāla un tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 896/Lp13), trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad – "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 896/Lp13).

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 916/Lp13), trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Šim likumprojektam tika saņemti divi grozījumi.

1. ir Krišjāņa... Tā... Es te kaut ko jaucu... Ā, nē, nē, nē, arī šim nav saņemti (Starpsauciens: "Ir!")... atvainojos, tur būs tālāk cits likumprojekts. (Starpsauciens: "Viss kārtībā!")

Sēdes vadītāja. Rancāna kungs, divi priekšlikumi.

J. Rancāns. Jā, jā, jā, labi, labi. Tā, atvainojos, viss kārtībā.

Atsākam darbu klātienē, tā sakot...

1. priekšlikums – Saeimas deputāta (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Tātad 1. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums par pārejas noteikumiem. Neatreferēšu, bet komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Laikam pirmās debates pēc ilgāka pārtraukuma. Zināmā mērā jūtos kā svētkos. Un šis priekšlikums, ja mēs nobalsosim par to, arī būs svētku vērts. Kāpēc? Tāpēc, ka šis priekšlikums paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra darbu izbeigtu Imigrācijas likuma 23. panta 29. un 30. punkts. Un to mēs... Šos pantus mēs ļoti labi zinām, tautā tie tiek saukti par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas pantiem.

Viens no šiem pantiem ir par to, ka, ja persona nopērk nekustamo īpašumu vismaz 250 tūkstošu eiro apmērā, tad tā pretendē uz termiņuzturēšanās atļauju apmēram uz pieciem gadiem. Un otrs punkts, ko es piedāvāju izbeigt no nākamā gada 1. janvāra: ja gadījumā tai ir pakārtotās saistības (personai – 280 tūkstoši eiro) un tā pie reizes arī ieskaita Valsts kasē 25 tūkstošus eiro skaidrā naudā, arī tad tai pienākas termiņuzturēšanās atļauja.

Kolēģi, man liekas, ka tas laiks, kad varējām atļauties tirgot termiņuzturēšanās atļaujas, ir beidzies. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, alternatīvi aicinu nākt visiem tribīnē un stāstīt, kādēļ viņi šo priekšlikumu komisijā nav atbalstījuši, un atgādinu, ka priekšlikums arī paredz, ka tos pieteikumus, kas ir iesniegti pēc esošās kārtības līdz gada beigām, protams, izskata pēc iepriekšējā regulējuma. Manuprāt, ļoti loģisks priekšlikums, īpaši ņemot vērā, ka mums nedraudzīgas valstis nesnauž un hibrīdkarš, kā jau Valsts prezidenta kungs teica, ir aktīvajā fāzē.

Paldies par uzmanību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. (Starpsauciens: "Bet atbalstīts vai neatbalstīts? Jāpasaka!"; dep. I. Zariņš: "Kā komisija lēma?")

Komisija lēma tā, kā visiem ir pieejams tabulās. Vēlreiz – tiem, kas nedzirdēja iepriekš (Starpsauciens no NA frakcijas: "Labs priekšlikums!"), – komisija šo priekšlikumu neatbalstīja!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Dep. I. Zariņa starpsaucieni.)

J. Rancāns. Zariņa kungs, aicinu sekot sēdes norisei! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Feldmana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ar to komisija izslēdz likumprojekta 3. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Klausieties, Zariņa kungs! Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. R. Ločmeles starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 916/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Trešajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 903/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti seši priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās tiesību normas spēkā stāšanās laiku. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tāpat arī trešajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (Nr. 902/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nākamie četri likumprojekti – tā ir vesela likumprojektu pakete, kas saistīta ar Latvijas Bankas likuma izmaiņām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 8. jūnija sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

Priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. septembris.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šā gada 8. jūnijā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija apsprieda arī likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā".

Arī šim likumprojektam netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. septembris.

Likumprojekts "Grozījums Ieroču aprites likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Arī šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šā gada 8. jūnijā.

Arī šim likumprojektam netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. septembris.

Likumprojekts "Grozījums Apsardzes darbības likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 8. jūnija sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījums Apsardzes darbības likumā".

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2., 3., 4., 5. un 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un 6. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Apsardzes darbības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Arī šim likumprojektam termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Priekšlikumi šajā likumprojektā otrajam...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, Rancāna kungs!... Rancāna kungs, pagaidiet! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Varam turpināt. Lūdzu!

J. Rancāns. Priekšlikumi šā likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Medību likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1027/Lp13 – "Grozījumi Medību likumā".

Komisijā ir saņemti 35 priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 1. pantu. Šis pants attiecas uz tiesību īpašnieku grupām – medību tiesību īpašnieku apvienībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 2. pantu... 2., 3. ... kur nav reģistrēts medību iecirknis, un tur tālāk ir trīs izņēmumi. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 3. ir deputātu Rukšānes-Ščipčinskas, Bikšes, Ikstenas, Dūrīša un Baumanes priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts (par šo pašu tēmu) un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 4. ir deputātes Švecovas priekšlikums. Arī par šo pašu tēmu, daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sākas rudens, sākas Saeimas rudens klātienes sesija, un sākas arī medību sezona, kas laikam ir pieskaņota arī kontekstā ar šī likumprojekta nonākšanu Saeimas dienaskārtībā tieši pirmās darba dienas sēdē.

Ar ko šis likumprojekts patiesībā ir interesants, un kāpēc es iesniedzu priekšlikumus? Jā, es, protams, pozitīvi vērtēju faktu, ka mans priekšlikums daļēji ir atbalstīts un diskusijas laikā... komisijas sēdēs arī notika vairākas kvalitatīvākas diskusijas un tika rasti kvalitatīvāki risinājumi attiecīgo pantu formulējumiem.

Taču diemžēl jāatzīst, ka gan sabiedrībā kopumā, gan arī Saeimā mednieku lobija spēki ir pārāk stipri un pārāk lobē savas intereses... lai nodrošinātu arī citu sabiedrības daļu, proti, Vides konsultatīvās padomes, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un arī mazo mednieku kolektīvu intereses. Likumprojekts paredzēja vairākas lietas, kas patiesībā ļoti paplašināja mednieku saimniecību pilnvaras un arī lobēja tieši lielo mednieku saimniecību intereses.

Mana priekšlikuma būtība attiecīgi paredzēja... lai nodrošinātu iespēju... tajā skaitā... neļaut medības lobēt pilsētu teritorijās un... tajā skaitā... ļaut nekustamā īpašuma īpašniekiem vai lauksaimniecības zemēs, vai arī attiecīgi meža zemēs, nepārslēdzot bez viņu zināšanas līgumus... neļaut mednieku saimniecībām turpināt medības viņu teritorijā.

Kāds vēl negatīvs moments atklājās komisijas sēdē? Tas ir fakts, ka diemžēl Vides konsultatīvās padomes un vides biedrības intereses netika sadzirdētas un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura patiesībā ir atbildīga par attiecīgo tēmu un par vides prasību nodrošināšanu, nebija nedz aktīva, nedz arī... nerunājot jau par proaktivitāti... diemžēl arī komisijas sēdes laikā, izskatot priekšlikumus un izlobēto Saeimas mednieku deputātu likumprojektu, neņēma vērā to, ko Vides konsultatīvā padome lūdza, – lai Saeimas apakškomisija, kura tieši ir atbildīga par vides jautājumiem un kuru vada Ščipčinskas kundze... atteicās izskatīt šo jautājumu detalizētāk un komplicētāk un ņemt vērā arī Vides konsultatīvās padomes iebildumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

J. Dūklavs. Tātad komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā. Attiecīgi aicinu vai nu atturēties, vai balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Sakiet, lūdzu, vai Švecovas kundze lūdz balsojumu? (Dep. Ļ. Švecova: "Nē, nelūdzu.") Tātad balsojums netiek lūgts.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Dūklavs. 5. – deputātes Papules priekšlikums ir identisks 4. priekšlikumam. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Švecovas kundze plaši izstāstīja par šo priekšlikumu... būtību. Tātad viss ir apkopots. Te bija diezgan liela skaņošana ar Juridisko biroju, kamēr mēs tikām pie šī rezultāta. Un visas puses, ja tā drīkst izteikties, palika pie šī – atbildīgās komisijas – priekšlikuma.

Komisijā tas ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Paldies.

7. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas Ministru kabinetam uzdod noteikt Valsts meža dienestam, kādas ir tiesības attiecībā uz medību termiņiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 8. ir deputātes Švecovas priekšlikums. Tas attiecas uz medību iecirkņu reģistrāciju. Tātad tiek piedāvāts mainīt iecirkņa lielumu, precīzāk – samazināt uz 200 hektāriem. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, jāatzīst, ka viss šis likumprojekts, kuru ierosināja atsevišķi Saeimas deputāti, kuri lobē lielas mednieku saimniecības (un arī komisijas sēdē diskusijā piedalījās tikai divu lielu mednieku saimniecību pārstāvji), patiesībā pārstāv tieši šo segmentu un lobē viņu intereses.

Es ceru, ka visi Saeimas deputāti, kas darbojas ne tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet arī citās komisijās, ir saņēmuši maza mednieku kluba "Mārupes bebrs" vēstuli, kurā ir paskaidrots un sniegta argumentācija par to, kāpēc viņi iebilst pret ļoti lielas platības noteikšanu mežsaimniecībās, lai attiecīgi varētu veikt medības.

Arī es savu priekšlikumu iesniedzu tādēļ, ka uzskatu, ka mazās saimniecībās ir iespējams operatīvāk reaģēt uz izaicinājumiem, kas pastāv attiecīgajā segmentā, reģionā vai attiecīgajā vietā.

Kārtējo reizi gribu pievērst uzmanību tam, ka diskusijas laikā pasīvu novērotāja lomu ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura arī neizteica... un pat jāatzīst, ka attiecīgo biedrību vēstules un informācija, kas bija iesniegta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, nav nonākusi ne līdz Saeimas komisijas deputātiem, ne līdz Zemkopības ministrijai, kura patiesībā veica diskusijas saistībā ar šo likumprojektu.

Kolēģi, es lūdzu balsot par šo manu priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šī nu būs tā reize, kad lielāks – tas ir labāk. Runājot par medību kolektīviem, es aicinu stingri pieturēties pie tām redakcijām, ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir saistīts ar to, ka, jo lielāks ir medību kolektīvs, jo lielāka... tādā nu... tā pārraudzībā teritorija, jo ilgtspējīgāk tas spēj saimniekot. Tas ir saistīts arī ar resursu pieejamību, tas ir saistīts ar atbildību pret dabu, un nav nepieciešams mazākā teritorijā nomedīt lielāku dzīvnieku skaitu.

Tādēļ aicinu atstāt likumprojektā oriģinālo redakciju, kura paredz pietiekami nopietnus... ilgtspējīgas teritorijas medību kolektīviem. Tādēļ arī šajos un turpmākajos priekšlikumos, kas, manuprāt, pietiekami kvalitatīvi tika izdiskutēti komisijā... ir arī tāda liela vienprātība par šo jautājumu un tāds vispārējs miers, es pat teiktu... Aicinu stingri pieturēties pie komisijas nolemtā.

Šajā gadījumā visu cieņu iesniedzējām. Mēs arī uzklausījām, diskutējām, beigu beigās noraidījām. Citur mēs varbūt daļēji atbalstījām. Kā nu kuro reizi, bet šoreiz neatbalstījām.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nedaudz atgādināšu, kāda bija likumprojekta tapšanas gaita.

Tātad šis likumprojekts ir tapis... mūsu kolēģu tātad sagatavots, to ir parakstījuši vairāki kolēģi no dažādām frakcijām, tai skaitā arī neatkarīgie deputāti. Tajā brīdī, kad šis likumprojekts nonāca Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs to tomēr nodevām vēl diskusijām Zemkopības ministrijā.

Zemkopības ministrijā šīs diskusijas bija pietiekami kvalitatīvas, tika iesaistītas ļoti daudzas dažādas puses. Jāsaka, nav tādas labas vai sliktas vienošanās, ir vienkārši vienošanās. Un šī procesa gaitā – tātad gan diskusijās komisijā, gan diskusijās darba grupā Zemkopības ministrijā – šāda vienošanās tika panākta. Un es aicinu, kolēģi, līdzīgi kā komisijas priekšsēdētājs tikko minēja, sekot līdzi komisijas lemtajam.

Šis ir, protams, sensitīvs likumprojekts, tomēr tas ir panākts daudzu diskusiju rezultātā. Mēs noturējām vairākas sēdes un panācām to rezultātu, kurš šobrīd mums ir lemšanai.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šajā gadījumā sekot līdzi komisijas lemtajam, tas tiešām ir kompromiss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, likumprojekts tiešām ir sensitīvs, un ir skaidrs, ka divas puses nespēj vienoties par elementārām lietām – mednieki, kas, protams, šeit ir atraduši vairāk draugus, es atļaušos teikt, vismaz tādā atbalsta formātā, un dabas draugi, kuri aicina ievērot zināmu sabalansētību starp abām pusēm.

Līdz ar to šajā brīdī aicinu tomēr pārdomāt un paskatīties uz likumprojektu kopumā, tai skaitā uz priekšlikumiem un arī uz šo priekšlikumu par teritorijas apjomu, nevis diskutējot, kurš lielāks un labāks vai mazāks un sliktāks, bet gan ieklausoties tajā, ka komisijas laikā, spraigu diskusiju laikā... tai skaitā es nesaņēmu atbildes ne no vienas ministrijas – ne no Zemkopības ministrijas, ne no VARAM jeb Vides aizsardzības un tā tālāk... ministrijas par to, kādi ir ekonomiskie ieguvumi vienā vai otrā gadījumā. Jo šajā gadījumā, runājot par hektāriem, ir skaidrs, ka jūs atbalstīsiet ekonomiskās medības. Un tad gribētos dzirdēt, kāds ir vai nu fiskālais ieguvums, vai tieši pretēji – nodarījums dabai, zinot, ka šobrīd Eiropas Savienība runā par zaļo kursu un īpaši vides aizsardzību un Latvija savos dokumentos daudzās vietās to ir norādījusi. Manuprāt, arī uz Medību likumu būtu jāskatās šādā kontekstā.

Līdz ar to šajā gadījumā (šis ir tikai otrais lasījums) aicinu tomēr komisiju, arī tos, kas atbalsta kādu no hobijiem (nevis pārliecību, bet hobijus), padomāt un, iespējams, uzlabot šo likumu, tai skaitā arī ar finanšu aprēķiniem. Ar to es šai brīdī tiešām domāju Zemkopības ministriju un arī VARAM aprēķinus, lai mēs redzam, kā šī darbība ietekmē vai, tieši pretēji, neietekmē kopējo situāciju, ja mēs runājam par vides aizsardzību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

J. Dūklavs. Kolēģi, es jau jums minēju, ka komisija šo samazinājumu no 350 hektāriem (lai visiem būtu skaidrs!) uz 200 hektāriem neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Paldies.

9. – Papules kundzes priekšlikums. Tas ir pilnīgi identisks iepriekšējam priekšlikumam. Jūs jau arī pastāstījāt. Komisija diemžēl arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeima izteica jau savu pozīciju, balsojot par 8. priekšlikumu, līdz ar to arī par 9. priekšlikumu.

J. Dūklavs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit pasaka par šiem 350 hektāriem, kā var medību iecirkni reģistrēt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 12. – deputātes Švecovas priekšlikums par kritērijiem. Nu, diemžēl arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ņemot vērā to, ka kopumā likumprojekts tika virzīts ļoti lielu mednieku kolektīvu interesēs, priekšlikums tika izstrādāts kopā ar vides aizsardzības organizācijām un vides pētnieku un ornitologu biedrībām, vadoties no viņu iesniegtajām rekomendācijām un ieteikumiem, kuri diemžēl netika sadzirdēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un kuri arī attiecīgi... apakškomisijas vadītāja neiebilda un nesniedza nekādus savus komentārus... vai neieklausījās vides aizstāvju pozīcijā un priekšlikumos.

Šie kritēriji, ko es piedāvāju, paredz to, ka nav atļauts medīt vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja ar medību tiesību īpašnieka vai tā pilnvarotās personas rakstveida atļauju ir noslēgta medību tiesību lietotāju savstarpējā vienošanās par reģistrētā medību iecirkņa ārējām robežām.

Kāpēc radās šāda satura priekšlikums? Jo diemžēl komisijas sēdē izskanēja un – tikai vienpusīgi – lielie mednieku kolektīvi uzspieda uz to, ka, ja ir ievainots dzīvnieks un viņš ieskrien kādā teritorijā, ar kuras īpašnieku pastāv tikai vecā noslēgtā vienošanās, tad mednieku kolektīvs var sekot līdzi minētajam dzīvniekam un nogalināt viņu arī tajā teritorijā.

Attiecīgi... Savukārt es esmu dzirdējusi no vairākām zemnieku saimniecībām un zemniekiem, kuri ir neapmierināti ar mednieku patvaļu, ar mednieku iekļūšanu... un mednieku rīcību, turpinot arī medīt dzīvniekus, – ir situācijas, kad tieši zemnieki ir neapmierināti ar to, ka mednieku kolektīvi, piemēram, pārgriež elektrisko ganu vai tiek teritorijā un balstās uz vienošanos, kas ar zemnieku bijusi noslēgta iepriekš.

Es uzskatu, ka cilvēka tiesības uz privātīpašuma neaizskaramību un arī attiecīgi ierobežošanu... un atļauju medību kolektīvam lobēt savas intereses tik klaji un bezkaunīgi... nav pieļaujamas, tāpēc lūdzu atbalstīt 12. un arī 13. priekšlikumu, kas pēc būtības ir analoģisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Komisijā par šo jautājumu arī bija plašas diskusijas, un, kā jūs, lasot iepriekšējo redakciju un Švecovas kundzes piedāvāto... tad tur ir ļoti minimālas izmaiņas. Kā jau es minēju, šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, arī Juridiskais birojs informē, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs atbalstījām 11. priekšlikumu, ar kuru tika izslēgta likuma 17. panta otrā daļa. Tātad priekšlikums nav balsojams. (Dep. E. Papule: "Bet debatēt taču var?")

J. Dūklavs. Paldies.

Tālāk 13. – deputātes Papules priekšlikums, kas ir identisks 12. priekšlikumam. Nu, cik es saprotu, tad, jā... Lūdzu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Saprotu, ka priekšlikumi interesē, izskatās, tikai dažus no klātesošajiem un tomēr...

Paldies komisijas vadītājam, ka jūs teicāt, ka diemžēl šie priekšlikumi nav atbalstīti, un šorīt, noklausoties arī Valsts prezidenta runu, kurš pat obligāto vakcināciju jums aicina uzticēt Ministru kabinetam... tad es varētu darboties līdzīgi un tomēr lūgt ieskatīties, ka... vairākas lietas, vairākus kritērijus... kā atrast kompromisu starp divām pusēm, aicinu nodot Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets var atrast sarunu starp divām pusēm, tai skaitā diskutējot un uzklausot vides aizsardzības speciālistus.

Šajā brīdī saprotu, ka nav balsojams, tomēr trešajā lasījumā arvien, arvien aicinu visiem paskatīties uz procesu, nevis aizstāvot kādu pusi, bet uz to, lai kopējais risinājums ir fiskāli un loģiski izveidots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Dūklavs. Paldies.

Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav arī balsojams.

J. Dūklavs. Tālāk 14. – deputātes Švecovas priekšlikums. Šeit runa ir par medību platībām attiecīgām dzīvnieku sugām. Šis jautājums jau arī nedaudz tika diskutēts – par šiem 200 hektāriem, un šeit ir gan par meža cūkām, gan par staltbriežiem, gan par aļņiem; attiecīgi sadalījums – par platībām, kādām ir jābūt, lai šos dzīvniekus varētu medīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, ir jāatzīst, ka es neesmu medību un mednieku atbalstītāja, nepiedalos medībās un arī iepriekšējā Saeimā iebildu, kad tika izskatīts jautājums par to, ka medībās tika atļauts piedalīties bērniem no 16 gadu vecuma.

Runājot arī par šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka tas ir diezgan specifisks un nosaka platības, paskaidrošu tikai vienu – šis priekšlikums tapa, konsultējoties un izvērtējot to informāciju, ko visiem Saeimas deputātiem sniedza Vides konsultatīvā padome. Un Vides konsultatīvajā padomē ietilpst nodibinājumi: Latvijas Dabas fonds, Vides izglītības fonds, Pasaules dabas fonds, Ķemeru nacionālā parka fonds, Teiču dabas fonds; biedrības: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, "Vides fakti", Vides aizsardzības klubs, Latvijas Makšķernieku asociācija, "Latvijas Ezeri", "Zaļā brīvība", Ekodizaina kompetences centrs un citas biedrības.

Sanāk tā, ka deputāti, kas darbojas gan komisijā, gan arī pašlaik... vai nu nesadzird šo biedrību viedokli un viņu piedāvātās likuma variantu redakcijas, vai negrib viņus sadzirdēt, vai mednieku lobijs ir tik stiprs, ka vienkārši pārējiem ausis ir aiztaisītas ciet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Komisijas vārdā vienīgi piebildīšu, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 57, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Nākošais ir 15. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Papule. Tas ir identisks 14. priekšlikumam. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti savu viedokli jau izteica pie iepriekšējā priekšlikuma.

J. Dūklavs. Paldies.

16. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Par līguma neatņemamu sastāvdaļu... ka tas ir līgums par kopējām ārējām robežām. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 17. – deputātes Švecovas priekšlikums. Par aizsargājamām dabas teritorijām un medību iecirkņiem. Šis priekšlikums arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nedzird dabas aizstāvjus, nedzird Ķemeru Nacionālo parku, nedzird arī Slīteres aizsargājamo teritoriju, tad nācās sniegt priekšlikumus man – ne medniekam un neatkarīgajam deputātam.

Ko šis priekšlikums paredz? Priekšlikums paredz, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās ir noteikti medību ierobežojumi (īpaši uzsveru – tiem, kas nedzird vai kam trūkst intelekta, – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās ir noteikti medību ierobežojumi!), nav uzskatāmas par medību... to nosaka attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Ko šis priekšlikums paredz? Šis priekšlikums paredz, lai šo kompetenci pārņemtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un attiecīgi šo jomu un kontroli pār medībām tieši aizsardzības teritorijās... tiktu nodrošināts īpašs režīms, jo ir jāatšķir medību saimniecību saimnieciskā darbība un lielo medību saimniecību saimnieciskā darbība lielajās teritorijās no dabas parkiem, no dabas aizsardzības teritorijām un no īpaši aizsargātajiem objektiem.

Gribētos arī paklausīties kolēģu no "Attīstībai/Par!", kuru pārraudzībā atrodas attiecīgā ministrija, viedokli un arī apakškomisijas vadītāju Ščipčinskas kundzi, kā viņi vērtē visu šo likumprojektu, visus šos priekšlikumus, ko iesniedza seši Saeimas deputāti mednieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Jā, nu varu atgādināt, ka arī šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Nākošais ir 18. – Papules kundzes priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējam – 17. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Papildinot jau kolēģes teikto, gribu vienkārši pievērst uzmanību divām lietām. Pirmā no tām ir – aicinu trešā lasījuma laikā... un droši vien priekšlikumi tam sekos, jo vides aizsardzības kolēģi ir aktīvi, līdz ar to... Komisijas vadītāj, jūs dzirdēsiet, ko es teikšu?... Paldies. Līdz ar to es aicinu vienkārši nodalīt un neatļaut medīt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) dažādās vai vienādās teritorijās vienādi, ja mēs runājam par īpašiem dabas aizsardzības objektiem. Tātad nodalīt šīs teritorijas un tur izveidot īpašu kārtību, kādā notiek medības.

Kādēļ? Viens no iemesliem un, manuprāt, pirmais, kas ir pats svarīgākais, neskatoties uz jaunajām tendencēm Eiropas Savienībā, kam mēs taču tik ļoti sekojam, faktiski ir pedagoģiskais aspekts un audzināšanas aspekts. Mēs runājam par vides izglītību, un mēs runājam par to, ka jaunie cilvēki ir jāveido... vai tiem ir interesanti, vai tie veidojas par vides aizsargātājiem, nevis otrādi.

Līdz ar to aicinu šoreiz nodalīt kompetences un Zemkopības ministrijai atteikties no šīs kompetences, tātad – par īpašām dabas aizsargājamām teritorijām, to nodot VARAM kompetencē, kas tiešām ir resors, kas atbild par vides aizsardzību. Līdz ar to mēs rūpētos gan par vides ekspertu ieteikumu ievērošanu, gan par zaļo kursu, tai skaitā Latvijā, gan arī par jauno cilvēku audzināšanu un viņu vēlmju ņemšanu vērā. Kādēļ? Tādēļ, ka šīs īpašās teritorijas ir vietas, kur notiek bērnu izglītošana, kas varētu būt zināmā mērā neiespējama, ja dabas un faunas teritorija netiks aizsargāta un nebūs dzīvnieku, nebūs, uz ko skatīties, uz ko, tā teikt... mācīties un skatīties, kas notiek mūsu dabā.

Aicinu trešajā lasījumā tomēr izsvērt un atrast kompromisu starp vides ekspertiem un medību hobija ekspertiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Ņemot vērā to, ka iepriekšējais priekšlikums netika atbalstīts un šis ir identisks, laikam arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, jā.

J. Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

J. Dūklavs. Tālāk. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija paredzēja izslēgt 22. panta ceturto un piekto daļu. Ceturtā daļa runā par informācijas sniegšanu par nelimitētajiem medījamiem dzīvniekiem, kas nomedīti. Un piektā daļa ir par to, ka, ja šī informācija netiek sniegta, nākošo atļauju nesaņem. Šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Diezgan tehnisks priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 21. – deputātes Švecovas priekšlikums. Šeit ir runa par gaismas ķermeņiem un dzīvniekiem, kurus ar tiem tiek atļauts medīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Seši Saeimas deputāti, koalīcijas deputāti, tajā skaitā arī deputāts no "Attīstībai/Par!", kas sākotnēji parakstīja šo likumprojektu, paredz atļauju izmantot nakts redzamības tēmēkļus un siltumu uztverošos tēmēkļus krietni plašākam medību lokam.

Diemžēl pret to iebilst vides aizstāvji un vides aizstāvības biedrības, kuras rakstīja vēstules un kuras arī piedalījās diskusijā Saeimas komisijā, un kuras diemžēl netika sadzirdētas, tajā skaitā no atbildīgajām apakškomisijām, kas atbild par dabas aizsardzību. Gribas, lai visi to zina, atceras par to darba kvalitāti, par tām vēlmēm un par tiem lobijiem, kurus kurš nodrošina.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo arī Valsts policijas pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē, norādīja uz vairākiem riskiem, ka medībās tiek atļauts izmantot krietni plašākas iespējas – gan nakts redzamības gaismekļus, gan arī attiecīgās siltumu uztverošās ierīces, kas medības padara bīstamākas un kas patiesībā nevar tikt savlaicīgi izkontrolētas, un nevar tikt konstatēti arī konkrēti fakti, kurā gadījumā šie tēmēkļi tiek pielietoti atbilstoši likuma prasībām un kurā gadījumā, iespējams, mednieki rīkojas negodprātīgi un izmanto šos zinātniskos ieročus pretēji medību nosacījumiem, vienkārši atšaujot dzīvniekus.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un neļaut medniekiem izmantot nakts redzamības tēmēkļus un siltumu uztverošos tēmēkļus plašākā lokā, kā to grib nolobēt atsevišķi Saeimas deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Paldies. Nu, šis priekšlikums arī netika atbalstīts, un varbūt piebildīšu tikai vienu teikumu no sevis, ka jenotsuņi, ko mēs ļoti labi pazīstam, kādu skādi viņi dara mūsu (Dep. A. Kaimiņš: "Par suņiem, lūdzu, mierīgāk!"; dep. I. Voika: "Jenotsuņi!")... tā ka, es domāju, šis papildinājums ir vietā. Bet Švecovas kundzes priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 22. ir deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks... piedodiet, 22. ir deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks 21. priekšlikumam. Tā kā 21. priekšlikums nav atbalstīts, tad arī par šo priekšlikumu nevajag balsot.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

J. Dūklavs. 23. ir deputātes Švecovas kundzes priekšlikums. Tas piedāvā izslēgt 24. panta 9. punkta m) apakšpunktu. Tas arī saistīts ar termāliem tēmēkļiem...

Sēdes vadītāja. Vai jums pietiks debatēm, Švecovas kundze, ar trīs minūtēm?

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, man pietiks. Man pilnīgi pietiks, lai pateiktu, ka mans priekšlikums neparedz ierobežot tieši jenotsuņu atšaušanu, jo iepriekšējā redakcija to paredz un atļauj. Mana piedāvātā redakcija ir saskaņota ar vides pārstāvju... dabas organizācijām, un līdz ar to šis priekšlikums paredz tikai nepaplašināt tiesības, nedodot medniekiem tiesības izmantot siltumu uztverošos termālos tēmēkļus diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības. (Dep. A. Kaimiņš: "A lapsas var, ja? Jenotsuņus nevar?!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Kā jau es minēju, arī komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 24. ir deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks 23. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Un par to Saeima savu viedokli jau izteica.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā. (Starpsauciens: "Vēl nav! Pēc divām minūtēm!")

Vēl deputātu reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Paldies. Līdz ar to pārtraukums līdz pulksten...

Tātad reģistrējies 91 deputāts.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Godātie kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Aldis Gobzems, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro... ir, Vladimirs Nikonovs, Ivars Puga un Gatis Zamurs.

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: "Kas pēdējais?") Zamurs.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godāti kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Godātie deputāti! Godātie kolēģi! Saeimas Administrācija mūs ir informējusi, ka Saeimas Sēžu zālē atrodas deputāts, kurš nav uzrādījis ne Covid-19 sertifikātu (Starpsaucieni.), ne Covid-19 negatīvu testa rezultātu. Līdz ar to mēs nevaram atsākt darbu.

Tehniskais pārtraukums – piecas minūtes – līdz pulksten 11.07.

Mēs lūdzam šo deputātu uzrādīt vai nu Covid-19 sertifikātu, vai negatīvu testēšanas rezultātu atbildīgajam Saeimas Administrācijas darbiniekam.

Pārtraukums līdz pulksten 11.07. (Starpsauciens: "Kurš tas ir?")

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums vajadzētu turpināt Saeimas darbu.

Mēs esam lūguši vienam deputātam uzrādīt vai nu Covid-19 sertifikātu, vai negatīvu testa rezultātu. Diemžēl deputāts šos dokumentus neuzrāda. Es aicinātu šo deputātu nekavēt Saeimas darbu klātienē un ļaut Saeimai turpināt strādāt klātienē, uzrādīt negatīvu testa rezultātu vai Covid-19 sertifikātu. (Starpsauciens.) Mēs aicinām nekavēt Saeimas darbu klātienē! Mēs dodam vēl piecas minūtes – līdz pulksten 11.13. Lūdzu, uzrādiet šo dokumentu klātienē, lai Saeima varētu strādāt un turpināt darbu klātienē. (Dep. A. Gobzems: "Mūrnieces kundze, ko jūs uz mani skatāties?")

Pārtraukums līdz pulksten 11.13.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs esam sapulcējušies šeit, Saeimā, lai veiktu savus deputātu pienākumus klātienē. Šodien šis darbs tika uzsākts klātienē. Mēs redzam, ka konkrētam deputātam ir iebildumi pret darbu klātienē.

Saeima turpinās darbu, bet mēs turpināsim darbu šodien e-Saeimā pulksten 11.45. Šī Saeimas sēde tiek turpināta e-Saeimā.

Paldies.

Tātad darbu turpinām pulksten 11.45, lūdzu, e-Saeimā.

(Pārtraukums.)

(Sēde tiek turpināta platformā e-Saeima.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 2. septembra sēdi attālināti.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Skatām likumprojektu "Grozījumi Medību likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs. Lūdzu!

Dūklava kungs, mēs jūs nedzirdam. Pārbaudiet skaņu.

J. Dūklavs (ZZS).

Tagad jūs dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Jā. Mēs jūs dzirdam.

J. Dūklavs. Paldies.

Tātad mēs apstājāmies pie 25. priekšlikuma. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, saistīts ar informācijas sniegšanu no Valsts meža dienesta un pašvaldībām medību kolektīvu vadībai. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 26. – deputātes Švecovas priekšlikums. Šeit atkal ir jautājums par medījamiem dzīvniekiem Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet... ir pieteikušies.

Lūdzu, vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! 26. priekšlikums ir saistīts ar to, ka grozījumi paredz paplašināt mākslīgās gaismas avotu izmantošanu diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku medības, un nakts redzamības tēmēkļa ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu izmantošanu.

Kāpēc es iesniedzu priekšlikumu? Tāpēc, ka... priekšlikuma pamatojumam varu paskaidrot sekojošo: jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgās gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisko attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. Eiropas direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību tos aizliedz pielietot, medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī, piemēram, lūšus un vilkus. Savukārt lapsas un jenotsuņi, uz kuriem medībās šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieku mērķa suga, bet, tā kā tie ir medījami visa gada garumā, tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez jebkāda ierobežojuma.

Medību norises gaitā ieroču aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam... neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. Tas ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas sēdes – Laura Arāja (Iekšlietu ministrijas Valsts policijas) ziņojuma.

Tāpēc es uzskatu, ka ir jāatbalsta mans priekšlikums un nav pieļaujama paplašināta īpašu ieroču izmantošana medībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! No savas puses es aicinātu pārējos kolēģus deputātus, debatējot par likumprojektiem, tomēr atgriezties iespējami daudz... kuriem ir šī iespēja – Sēžu zālē un kaut vai šādā veidā turpināt piedalīties debatēs.

Un es gribētu sveikt īpaši mūsu jaunos kolēģus, kurus šodien mēs redzam pirmo reizi, kuriem šodien bija pirmā iespēja atrasties šajā Saeimas Sēžu zālē un tomēr piedalīties normālā parlamenta darbā.

Lai vai kādas, tomēr šīs iespējas, manuprāt, būtu jārod, un arī šādā veidā mēs to varētu turpināt, vismaz kaut kādā veidā tuvoties normālam parlamenta darbam.

Kolēģi! Par šo konkrēto priekšlikumu. Es domāju, Dūklava kungs jau komisijas vārdā iepriekš minēja to, kāpēc ir izvēlēts atbalstīt šāda veida risinājuma izmantošanu medībās, un es aicinātu sekot komisijas viedoklim, kas tomēr balstās arī uz medību ekspertu viedokli, un šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt, un sekot komisijas tālākajiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Neskatoties uz to, ka, jā, tiešām komisijas sēdē bija uzaicināti jau krietni vairāk ieinteresēto... pušu loks un arī tika uzklausīts vides aizsardzības biedrību viedoklis, ieteikumi un priekšlikumi, jāatzīst, ka sākotnējā periodā diemžēl ne viņu viedoklis, ne viņu priekšlikumi netika ne saklausīti, ne arī izdiskutēti. Īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgie vides eksperti piedāvāja un lūdza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pieņemt lēmumu un nosūtīt šo likumprojektu uz Vides un klimata apakškomisiju, kuru vada Dace Rukšāne-Ščipčinska un kura ir atbildīga par vides jautājumiem, taču diemžēl vairākums no komisijas deputātiem atteica. Arī pati Dace Rukšāne-Ščipčinska neizrādīja iniciatīvu iedziļināties problemātikā, kvalitatīvi izdiskutēt priekšlikumus, kurus izvirzīja pieci deputāti mednieki, un arī līdz ar to netika pietiekoši ņemts vērā pārējās sabiedrības viedoklis, diskutējot par grozījumiem Medību likumā.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un nepakļauties mednieku lobija ietekmei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Dūklava kungs, lūdzu!

J. Dūklavs. Komisijas vārdā varu tikai piebilst, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 27. – deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks 26. priekšlikumam. Tā kā mēs neatbalstījām 26. priekšlikumu, manuprāt, šis nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā. Priekšlikums nav balsojams.

Lūdzu, Dūklava kungs!

J. Dūklavs. 28. arī ir deputātes Švecovas kundzes priekšlikums. Šeit jautājums ir par slazdiem, kurus rosina izslēgt no 32. panta astotās daļas 6. punkta. Šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mans priekšlikums balstās uz vides aizstāvju organizācijas viedokli un esošās situācijas izvērtējumu. Tas ir pamatots arī ar Eiropas Savienības nostādnēm attiecībā uz pieļaujamiem medību pielietošanas... veidiem un ieročiem, līdz ar to es gribētu uzturēt savu lūgumu izvērtēt dabas aizsardzības ekspertu viedokli un ņemt to vērā balsojot.

Ņemot vērā to, ka šo likumprojektu kopumā, arī uz nākotni ejot, visticamāk, vairākums Saeimas deputātu atbalstīs, es lūdzu kolēģus, kamēr vēl ir laiks, pārdomāt un kopumā balsot "pret" šādu redakciju šim likumprojektam un nodrošināt kvalitatīvu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses. Ne tikai post factum – tad, kad praktiski viņi tiek noraidīti no visām iepriekš iesaistītajām... veiktajām komisijām un sēdēm vai netiek uzaicināti, vai viņu viedoklis netiek sadzirdēts un netiek nodrošināts, lai tas nonāk līdz visiem deputātiem un ekspertiem.

Tāpēc uzturu savu priekšlikumu un arī pārējos priekšlikumus un lūdzu nepieļaut paplašināto iespēju izmantot ieročus dzīvnieku medībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... Nē, debates nav slēgtas.

Lūdzu, vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Gribu aicināt paskatīties mazlietiņ plašāk uz šo punktu un uz šo priekšlikumu.

Mēs atceramies skaļas debates vismaz pirms gada, kas arī bija par Medību likumu un par to, cik gadus jauniem cilvēkiem (nu, protams, uzraudzībā vai palīdzībā) atļaut piedalīties medībās un atļaut lietot ieročus medībās.

Arī šajā gadījumā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – pretēji tam, ko komisija lēma, jo, atceramies, pie ieročiem, tai skaitā pie šādiem, varētu tikt arī gados jauni cilvēki vai bērni. Un atceramies, kādu psiholoģisko ietekmi varētu atstāt arī šādas gandrīz vai profesionālas tehnikas jeb profesionāli vērtējama ieroča lietošana agrā jaunībā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Dūklava kungs, jūsu komentārs?

J. Dūklavs. Komisijas vārdā mans komentārs ir – atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Nākamais ir 29. priekšlikums. Tas ir deputātes Papules priekšlikums, kas ir identisks 28. priekšlikumam un, manuprāt, arī nav atbalstīts... jo 28. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Ja arī šis priekšlikums šobrīd vairs nav balsojams, tad tomēr tas ir tikai otrais lasījums un komisijai būs jāstrādā vēl pie likumprojekta uzlabošanas trešajā lasījumā.

Pievēršu uzmanību tam, ko vides aizsardzības speciālisti vairākkārt ir atkārtojuši, tai skaitā komisijas sēdēs, – ka šī norma, kas šobrīd tiks iebalsota, noraidot tai skaitā arī manu priekšlikumu, var nonākt pretrunā ar Eiropas Savienības kopējiem nosacījumiem, īpaši ja runā par vides aizsardzību.

Aicinu komisijā turpināt diskusijas un izvērtēt šobrīd jau, visticamāk, iebalsoto normu līdzsvaru vai atbilstību Eiropas Savienības attiecīgajām regulām. Lai arī komisijā diskusijās atbildīgās ministrijas, Zemkopības ministrija pamatā, jo VARAM klusēja, vismaz tajās diskusijās, kurās es piedalījos, kas, manuprāt, nav īsti atbilstīgi noteiktajām funkcijām un tomēr... Zemkopības ministrija norādīja, ka neesot pretrunu, ir skaidrs, ka jāturpina sarunas, lai arī Latvijā vides aizsardzības speciālisti, pirmkārt, varētu argumentēti izteikt savu viedokli, nevis netikt uzklausīti, bet tiešām tikt profesionāli uzklausīti. Un, otrkārt, kopējā atbildībā izvērtēt, cik šā brīža spēkā esošās normas atbilst Eiropas Savienībā jau pieņemtajām regulām, kas, kā mēs zinām, mums kā likumdevējiem ir obligātas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

L. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēlos tikai papildināt kolēģes Evijas Papules teikto; attiecīgi, ka patiešām arī jāvērtē konteksts un tie argumenti, ko iepriekšējās sēdēs Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās attīstības komisijā Iekšlietu ministrija norādīja, – par bīstamību medībās izmantot īpašus ieročus, īpaši aprīkotus ieročus. Kā es jau pateicu, ar likumu ir atļauts atsevišķos gadījumos tādus pielietot, taču piedāvātā redakcija, ko izlobēja mednieki, paplašina tādas iespējas, un atbilstoši Iekšlietu ministrijas ekspertu viedoklim tas varētu apdraudēt dzīvību un veselību, tajā skaitā pieļauj arī iespējamu nonāvēšanu.

Mēs esam dzirdējuši arī publiskajā telpā par vairākiem gadījumiem, kad diemžēl medības beidzas ar letālu rezultātu, teiksim tā, un tas letālais rezultāts ir nevis dzīvnieks, bet cilvēks jeb cits mednieks. Līdz ar to izsvērts lēmums un pārdomāts regulējums varētu nepieļaut tādus cilvēku dzīvības zaudējumus medībās. Tāpēc uzskatu, ka patiešām jāizvērtē visas iesaistītās puses, visi riski un tikai tad jāpieņem lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Dūklava kungs, jūsu vārds.

J. Dūklavs. Kā jau es minēju, neko vairs negribu piebilst... tika jau izskatīts... iepriekšējais priekšlikums. Šis vienkārši nav balsojams... skatīt 30. priekšlikumu.

30. arī ir deputātes Švecovas priekšlikums, kur viņa lūdz saglabāt 32. panta četrpadsmitās daļas 8. punktu. Tas punkts tika izslēgts un attiecas uz siltumu uztverošiem tēmēkļiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Šī priekšlikuma būtība arī balstās uz Iekšlietu ministrijas Valsts policijas ekspertu ziņojumu, tajā skaitā negadījumu medību laikā izvērtējumu, to, ka tiek paaugstināti cilvēku nogalināšanas riski medību laikā, izmantojot siltumu uztverošos termālos tēmēkļus medībās.

Vēl viena lieta, kam gribu pievērst uzmanību, uz ko norādīja arī vides aizsardzības biedrības, ir tā, ka aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi, kas ir atrunāti Eiropas Savienības direktīvā 94/43/EEK, apdraud īpaši aizsargājamās sugas un medību kārtību attiecībā uz citiem medījamiem dzīvniekiem, kuru medīšana ar šiem rīkiem nav atļauta.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un atstāt likuma iepriekšējo redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, vai komisijas vārdā jums ir kas komentējams?

J. Dūklavs. Nav nekas komentējams. Kā jau minēju, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 31. – deputātes Papules priekšlikums. Tas ir identisks 30. – Švecovas kundzes priekšlikumam. Tā kā tas netika atbalstīts, manuprāt, arī šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams. Turpinām.

J. Dūklavs. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Pirmkārt, bija patiess prieks jūs uz īsu laiku redzēt un atkal tikties (Nav saklausāms.)... klātienē. Jāsaka arī, ka tas ir savā ziņā nožēlojami, ka atkal atgriežamies e-Saeimā. Bet jāsaka, ka kopumā likuma grozījumi paredz vairākus jauninājumus, kā, piemēram, medību iecirkņu izveidi. Vienlaicīgi likumprojekta sākotnējā redakcija izslēdz vienu ļoti svarīgu punktu no 3. panta trešās daļas, proti, piebildi par termiņiem un vietām, kur medības aizliedz citi normatīvie akti.

Mums bija ļoti spraigas diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par to, kā līdzsvarot vides aizsardzību ar medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībā un mežos. Mums izdevās panākt kompromisu, ko mēs nupat izskatījām un atbalstījām 6. priekšlikumā. Tas ir tāpēc, lai turpinātu nodrošināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus un dažādu sugu aizsardzību šajās teritorijās. Un man kā Saeimas Vides un klimata apakškomisijas vadītājai bija īpaši svarīga šī lieta.

Paldies visiem par konstruktīvo darbu un vides jautājumu aizstāvību tiem, kas to aizstāvēja. Paldies, es aicinu atbalstīt pārejas noteikumus, bet es balsošu "pret" par visu likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Nu, tāda divkosība par īpašu nozīmi, kur tika iesniegts tikai viens priekšlikums un kurš bija vitāli – vitāli! – nepieciešams, un par kuru lūdzās, praktiski lūdzās, Vides konsultatīvās padomes eksperti, lai Saeimas deputāti nodrošina un lai viņus dzird ne tikai opozīcija vai neatkarīgie deputāti, bet arī pozīcija... nu, vajag paklausīties arī.

Visās diskusijās un visos balsojumos dienaskārtībā šodien, kad mēs runājām par grozījumiem Medību likumā, jūs neredzējāt aktīvā diskusijas dalībnieka "Attīstībai/Par!" pārstāvjus vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, vai kādu no parlamentārajiem sekretāriem.

Es uzskatu, ka tā ir divkosība. Es uzskatu, ka arī cienījamai Rukšānes-Ščipčinskas kundzei, kura saņem lielāku atalgojumu, vadot Vides un klimata apakškomisiju Tautsaimniecības, agrārās un vides reģionālās politikas komisijas paspārnē... tad, kad vides eksperti lūdza Tautsaimniecības, agrārās un vides reģionālās politikas komisijas laikā izskatīt šo likumprojektu detalizētāk, kvalitatīvāk un izdiskutēt atsevišķi... diemžēl Rukšānes kundze sēdēja un klusēja, nekomentējot un neatbalstot Vides konsultatīvās padomes ekspertu lūgumus un viedokļus. Bija klusums kā kapā. Un tagad pēkšņi parādījās, jā, skaņa. Nu vismaz kaut kas parādās, tas ir labi, bet ir jāsaprot, ka kopumā grozījumi Medību likumā ir izlobēti, tikai pateicoties pieciem Saeimas deputātiem, kuri darbojas acīmredzami lielo medību saimniecību kolektīvu interesēs.

Mazo mednieku kolektīvu viedoklis, kas ir aizsūtīts un ko ir saņēmuši visi deputāti, netika vērtēts un netika diskutēts. Un tikai vēlāk diskusijai tika pieaicināta Zemkopības ministrija, attiecīgie eksperti no Vides konsultatīvās padomes. Tādu divkosību no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas... nu tā ir gan redzama, gan dzirdama. Izskatās, ka šī ministrija ļoti labi, skaisti māk dalīt Eiropas Savienības apzaļumošanas fondus un apzaļumoties, bet reāli, kad eksperti aicina aizsargāt dabas aizstāvju prasības un intereses attiecībā uz īpaši aizsargājamām teritorijām, kādas ir Ķemeru nacionālais parks un Slīteres rezervāts, mēs nedzirdam ne komisijas, ne apakškomisijas vadītājus. Kauns.

Paldies. Lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. No vienas puses, piekrītu tikko izteiktajai kritikai, no otras puses, es aicinātu Daci Rukšāni-Ščipčinsku ne tikai balsot "pret", bet runāt ar attiecīgo komisiju par to, ka, kamēr jūsu apakškomisijā nav notikušas plašākas diskusijas, kamēr jūsu apakškomisija... un jūs to tiešām varat kā pozīcijas pārstāvji... kamēr nav izveidoti priekšlikumi, kas zināmā mērā sabalansē gan mednieku kā tomēr hobija, gan vides aizsardzības ekspertu kā tomēr profesionāļu, viedokļus, tikmēr nevirzīt šo likumprojektu trešajam lasījumam, tai skaitā diskusijās attiecīgajā komisijā.

Kādēļ? Tādēļ, ka patiešām arī apakškomisijā (un jāatzīst, ka jūs to izteicāt komisijā, ja mani atmiņa neviļ) ir jāatrod profesionāli risinājumi, tai skaitā iesaistot VARAM, kuras nosaukuma pirmie vārdi ir "Vides aizsardzības". Un diezgan nožēlojami, ka Vides aizsardzības... ministrija neiesaistījās, manuprāt, profesionālās diskusijās. Jā, to darīja Zemkopības ministrijas ierēdņi, tiem ir savs viedoklis par darbību, un tomēr valsts vides aizsardzība šobrīd ir divu ministriju pārziņā.

Līdz ar to, ja Saeima ir izveidojusi apakškomisiju un tai ir arī vadītāja, kura šobrīd ir paudusi savu pozīciju, tad es aicinātu būt profesionālai vidutājai un šobrīd profesionāli komisijā rast priekšlikumus, ko tad arī attiecīgi, tā teikt, likumdevēju komisija ierosinātu kā komisijas priekšlikumus, lai rastu saprātīgu risinājumu. Pirmkārt, lai rastu tādus priekšlikumus likumā, kas atbilstu Eiropas Savienības regulām. Otrkārt, lai izbeigtu pretnostatīt medniekus un vides aizsardzības cilvēkus (tie nav tikai floras pārstāvji, bet tie ir faunas eksperti, tātad pārzina vairākas lietas, kas dabas aizsardzībā ir svarīgas). Treškārt, lai atrisinātu jautājumu par īpašām dabas aizsardzības teritorijām, uz kurām Medību likums neattiektos. Un, ceturtkārt, droši vien iedotu arī Ministru kabinetam zināmas priekšrocības vai nosacījumus noteiktu kritēriju izstrādei.

Tātad Saeima darbotos, izmantojot savus resursus, likumīgus resursus, tai skaitā pozīcijas kontekstā, un uzdotu arī izpildvarai (nevis otrādi!)... uzdotu izpildvarai veikt nosacījumus, kas izpildītu gan kopējās sabiedrības, tai skaitā audzināšanas ziņā, ko jau pieminēju vienā no savām runām, gan arī kontekstā ar Eiropas Savienības likumdošanu...

Aicinu izmantot šo... nevis tikai ar pogas... vienas pogas nospiešanu vienā reizē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi, vēlreiz. Esam ļoti daudz debatējuši pie šī likumprojekta, un atgādināšu, ka gan Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja, gan ministrijas, gan dažādas organizācijas tika iesaistītas šī jautājuma dažādu pakāpju izskatīšanā. Tātad gan darba grupā, kas ir veidota Zemkopības ministrijā, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs uzklausījām dažādus viedokļus vairāku sēžu garumā un nonācām pie šī kompromisa. Šī vienošanās ir balanss starp vides aizsardzību un lauksaimnieku interesēm.

Protams, vēlreiz gribu atgādināt, ka šis jautājums, kas saistīts ar Medību likumu, tradicionāli Saeimā ir bijis ārkārtīgi sensitīvs, bet, kolēģi, es aicinu tomēr iet uz priekšu, pieņemt drosmīgu lēmumu. Šis ir otrais lasījums, un līdz ar to uz trešo lasījumu atsevišķi precizējumi vēl ir sagaidāmi. Ir vairākas diskusijas bijušas, ir panākta vienošanās. Komisija ir izskatījusi dažādus priekšlikumus un nav skatījusies uz to, kas ir iesniedzis šos priekšlikumus – deputāti no pozīcijas, opozīcijas vai neatkarīgie deputāti –, un arī šodien šajā likumprojektā daļēji atbalstīti priekšlikumi mums ir redzami.

Kolēģi, vēlreiz – lūdzu, ejam līdzi komisijai. Komisija tiešām ir ļoti daudz strādājusi pie šī jautājuma sabalansēšanas, un ir panākts pietiekoši kvalitatīvs kompromiss. Nav tā, ka kāds nav uzklausīts, un, manuprāt, ir ļoti absurdi nepārtraukti runāt par kādu interešu lobēšanu. Piekāpšanās ir bijusi no visām pusēm, līdz ar to lobiju eksistence šajā gadījumā ir ne tikai nepamatota, bet pilnībā absurda.

Paldies. Aicinu iet līdzi komisijas pieņemtajiem lēmumiem šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Jā, es arī piedāvāju deputātiem pieņemt drosmīgu lēmumu – neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību, jo šajā likumprojektā... gan sākotnējā iesniegšana... kuru parakstīja un iesniedza pieci Saeimas deputāti un virza tikai un vienīgi lielo medību saimniecību interesēs, ir...

Tikai tāpēc, ka bija spiediens no neatkarīgo deputātu puses, tika sadzirdēts vides aizsardzības konsultatīvās padomes... Vides konsultatīvās padomes... Latvijas vides aizsardzības fonda konsultatīvās padomes viedoklis... un arī atsevišķu ar to saistīto biedrību, kuras nodarbojas ar dabas aizsardzību...

Līdz komisijas sēdei, kurā bija iesniegti priekšlikumi no manis un no deputātes Evijas Papules, tos nedzirdēja neviena no ministrijām – nedz Zemkopības ministrija, nedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija –, nedz arī īpašā komisija, kura atrodas Saeimā (Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas paspārnē) un saucas Vides un klimata apakškomisija, kurai vajadzētu rūpēties par dabas aizsardzību.

Nevajag melot! Tikai pēdējā posmā, jau pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, dabas aizsargus iekļāva Zemkopības ministrijas darba grupā. Tikai tad ar viņiem sāka runāt un uzklausīja viņu viedokli.

Man interesē, kāpēc tādā gadījumā nebija iesniegti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai dokumenti, kurus attiecīgi Vides konsultatīvā padome un citas biedrības bija sūtījušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kāpēc VARAM pārstāvji kautrīgi sēdēja un klusēja visu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu laikā, kad tika diskutēts par šī likuma grozījumiem, kaut gan šai ministrijai vajadzēja vienkārši kliegt un iebilst... un arī saklausīt... un tos priekšlikumus izrunāt ar vides aizsardzības organizācijām?

Tas nebija izdarīts, pirms netapa mūsu... ar Eviju Papuli... priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, vai vēl gribat ko bilst komisijas vārdā?

J. Dūklavs. Šis priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Dūklavs. 33. – deputātes Švecovas priekšlikums. Viņa rosina: "Izslēgt piedāvāto pārejas noteikumu jauno 23. punktu."

Šis punkts, 23. punkts, ir par... attiecīgu medību iecirkņu platības, kas ir mazākas par noteikto... ka Valsts meža dienests šīs iecirkņu platības izslēdz no reģistra līdz 2023. gada 1. aprīlim. Nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Vides konsultatīvās padomes atzinumā saistībā ar grozījumiem Medību likumā rakstīts: sešu Saeimas deputātu mednieku iesniegtais likumprojekts skar sabiedrības nelielas daļas – mednieku – vēlamās izmaiņas Medību likumā; izstrādes procesā nav tikuši iesaistīti citi ar medībām saistīti nozaru speciālisti, nav uzklausīts nedz viņu, nedz plašākas sabiedrības viedoklis.

Tas nav mans personīgais deputātes viedoklis, tas ir Vides konsultatīvās padomes atzinums par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā".

Un, ņemot vērā, ka praktiski šis ir pēdējais no maniem piedāvātajiem priekšlikumiem, par kuriem es varu izteikties, es lūdzu kolēģus, it īpaši no frakcijas "Attīstībai/Par!", attapties un balsot "pret" grozījumiem Medību likumā, un nodrošināt, lai arī Vides konsultatīvās padomes un vides aizsardzības organizāciju viedoklis tiktu uzklausīts, lai šajā ministrijā ne tikai pārdala Eiropas Savienības fondus, ne tikai nodrošina barjeras un šķēršļus, izmantojot citas institūcijas, kas atrodas pārraudzībā... un kas darbojas VARAM attiecīgajā resorā, bet arī nodrošina konkrētu atbalstu vides aizsardzības dalībniekiem un organizācijām, kuras ietilpst Vides konsultatīvajā padomē.

Lūdzu neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, komisijas vārdā – jūsu komentārs.

J. Dūklavs. Jā. 33. – deputātes Švecovas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 15, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 34. – deputātes Papules priekšlikums. Tas ir identisks 33. – Švecovas kundzes priekšlikumam. Ņemot vērā tikko notikušo balsojumu, tas, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams. Un arī debates nav pieteiktas.

J. Dūklavs. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz 23. punktu, kas skan šādi: "Valsts meža dienesta pieņemtie lēmumi par medību iecirkņa reģistrāciju tādiem medību iecirkņiem, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam." Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Īss komentārs kontekstā ar šo likumprojektu kopumā.

Ir jāsaprot, ka šis likumprojekts pēc būtības skar arī dabas aizsardzības teritorijas un diemžēl neparedz instrumentus, lai pietiekoši skaidri un saprotami noteiktu, ka attiecībā uz dabas aizsardzības teritorijām, tādām kā Ķemeru nacionālais parks, Slīteres rezervāts, jābūt diferencētai pieejai, jābūt diferencētam regulējumam... tajā skaitā attiecībā arī uz medībām šajās teritorijās.

Līdz ar to būtu tikai loģiski, ja diferencētu regulējumu nodrošinātu nevis Zemkopības ministrija, kas gan vēsturiski, gan arī pēc būtības... un pēc Medību likuma mērķa... un subjektiem... aizstāv medību saimniecības interešu pārstāvniecību (un arī turpmāk likumdošanas ietvaros viņus lobē), bet... nodrošināt, lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija... lai VARAM (nevis Zemkopības ministrija!) ir tieši tā, kas regulē medību teritorijas un medības... vai attiecīgu regulējumu dabas aizsardzības teritorijās.

Diemžēl šajā likumprojektā tādi instrumenti netika ieviesti un netika paredzēti.

Līdz ar to lūdzu kolēģus neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs dzirdam šīs debates par grozījumiem Medību likumā un redzam dažādas pretrunas, kas ir starp vides organizācijām un mednieku kolektīviem un medniekus pārstāvošām biedrībām; dzirdam par to, ka nav gana daudz uzklausīts viedoklis – un ne tikai. Pēc būtības nav notikušas debates saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem.

Tāpēc mans priekšlikums būtu... pēc šī likumprojekta... pagarināt šī likumprojekta iesniegšanas termiņu par vienu nedēļu – nevis līdz šī gada 16. datumam, bet līdz 23., respektīvi, līdz šī gada 23. septembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par priekšlikumu, to mēs izlemsim tūlīt, kad būs nobalsots par likumprojektu.

Debates ir slēgtas.

Dūklava kungs, vai gribat vēl ko komentēt komisijas vārdā?

J. Dūklavs. Kā jau komisijas vārdā minēju, 35. – Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies jums par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 3, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Dūklavs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 12, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 15. septembris.

Sēdes vadītāja. 15. septembris.

Šeit izskanēja vēl viens datums, Tavara kungs? Jā.

Lūdzu, atveriet sadaļu par procedūru! Lūdzu, Tavara kungs, pieteikties par termiņu priekšlikumiem! Lūdzu!

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! Tabulā bija 16. datums, respektīvi – 15. ... Mans priekšlikums bija pagarināt par vienu nedēļu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, respektīvi, līdz šī gada 23. septembrim, lai pa šo laiku kopā sanāktu Vides un klimata apakškomisija. Un vēršos arī pie Vides un klimata apakškomisijas vadītājas – rosinu sasaukt Vides un klimata apakškomisiju, kas ir atbildīgā par šo jautājumu, un uzaicināt tiešām profesionālās mednieku organizācijas un profesionālās vides organizācijas, lai lietišķi, kvalitatīvi mēs varētu izdebatēt visus plusus un mīnusus un sagatavot, ja būs nepieciešams, precizējošus priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Tāpēc mans priekšlikums ir – 23. septembris. Tad, manuprāt, būtu gana daudz laika no šī brīža, kā to redzam kalendārā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Saprotot, ka apakškomisijai ir laiks, lai sanāktu, es aicinu par termiņu noteikt 30. septembri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mēs sākam ar balsojumu par tālāko datumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par termiņu priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Medību likumā" noteiktu 30. septembri! Lūdzu, balsosim par šo termiņu – 30. septembri! Par 30. septembri kā termiņu balsojums ir šāds: par – 27, pret – 42, atturas – 10. Tātad ir noraidīts priekšlikums par 30. septembri.

Lūdzu, balsosim par šādu termiņu priekšlikumiem – 23. septembris! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 7, atturas – 3. Termiņš priekšlikumiem noteikts – 23. septembris.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām šā gada 2. septembra kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" un to sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Vēlos atgādināt, ka šis likums kļūs par vienu no pamatdokumentiem valsts un pašvaldību politikas izstrādei turpmākajiem gadiem, lai risinātu svarīgos jautājumus par tiesībām jebkuram Latvijas iedzīvotājam uz mājokli un palīdzību no valsts vai pašvaldību puses, lai mājoklis būtu piemērots un Eiropas iedzīvotāja cienīgs.

Tika izdarīts ļoti liels darbs gan darba grupā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā.

Pateicos no visas sirds visu ministriju, sabiedrisko organizāciju un... Saeimas deputātu puses... kas tika ieguldīts, izstrādājot priekšlikumus.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 29 priekšlikumi. Pārsvarā tie ir pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegti, un tie tika izstrādāti, pamatojoties uz darba grupas darba rezultātu.

Jāuzsver, ka, lai izstrādātu šos komisijas priekšlikumus, tika veikta – ar Latvijas Pašvaldību savienības palīdzību! – vērienīga aptauja, pieprasot datus no visām Latvijas pašvaldībām par situāciju – par to, kā ar mājokli tiek nodrošinātas vismazāk aizsargātās Latvijas iedzīvotāju grupas, proti, bijušie ieslodzītie, bēgļi, bāreņi, maznodrošinātas ģimenes, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar ierobežotām iespējām, pensionāri, respektīvi, visi tie cilvēki, kuriem arī iepriekš tika sniegta palīdzība.

Sakarā ar to, ka nesen Saeima ir pieņēmusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, bija nepieciešams pārliecināties, ka likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" normas atbilst jaunajam likumam un tiešām atbilst realitātei, proti, tai situācijai, kura izveidojusies pašlaik mūsu valstī.

Un, pateicoties Latvijas Pašvaldību savienības veiktajai aptaujai, mēs pārliecinājāmies par vairākām lietām, par kurām iepriekš bija diskusijas. Proti, šīs lietas ir šādas.

Pirmais. Mēs pārliecinājāmies, ka vairs nav aktuāla palīdzība mājokļu piešķiršanai politiski represētām personām, jo faktiski visas šīs personas ir jau apzinātas un tām ir piešķirta dzīvojamā platība. Bet komisija tomēr bija lēmusi atstāt šo normu šajā likumā gan simboliski, gan konceptuāli.

Otrais. Tika konstatēts, ka mājokļu piešķiršanas jautājumā nav tik kritiska situācija bijušajiem ieslodzītajiem. Bet ir gūts apstiprinājums tam, ka ir ļoti kritiska (es pat teiktu – katastrofāla!) situācija ar dzīvokļu piešķiršanu bāreņiem.

Uz trešo lasījumu gan darba grupa, gan Mājokļa jautājumu apakškomisija un pati lielā komisija strādās pie tā, lai nodrošinātu visiem Latvijas bāreņiem iespēju tikt pie sava mājokļa – un nevis uz kaut kādu īsu periodu, bet uz pēc iespējas ilgāku laiku, lai pēc iespējas labāk šie cilvēki varētu integrēties mūsu sabiedrībā.

Vēl viens svarīgs jautājums, kurš tika aktualizēts no pašvaldību puses, bija jautājums par dzīvokļiem jaunajiem speciālistiem. Un jau šajā, otrajā, lasījumā mēs spērām pirmo soli, lai jaunie speciālisti jebkurā pašvaldībā varētu justies kā savi cilvēki, kuriem tiek nodrošināts arī atbilstošs mājoklis... un arī – nevis uz īsu periodu, bet... arī ar domu, ka viņi paliks attiecīgajā pašvaldībā. Un trešajā lasījumā mēs arī pie tā pastrādāsim.

Un vēl viens ļoti svarīgs jautājums. Tas bija saistīts ar to, ka beidzot Saeima šī gada ietvaros un trīs gadu ietvarā ir ieplānojusi naudu denacionalizēto namu īrniekiem kā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo platību. Bija nepieciešams veikt izmaiņas, lai arī šajā likumā, proti, likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", fiksētu iespējas pēc iespējas plašākam denacionalizēto namu īrnieku lokam tikt pie šīs kompensācijas. Diemžēl tieši šajā jomā nav izdevies līdz galam īstenot iecerēto, jo Ekonomikas ministrija vēl nevar saskaņot ar valdošo koalīciju jautājumu par iespēju pacelt ienākumu griestus tiem cilvēkiem, kuri uz šādu kompensāciju varētu pretendēt; nauda ir, cilvēki, kuriem šī kompensācija būtu nepieciešama, ir, bet pagaidām par to nav politiska konsensa.

Es ļoti ceru, ka uz trešo lasījumu šī vienošanās tiks panākta un mēs tiešām varēsim lepoties par to, kas 13. Saeimas sasaukuma laikā tika izdarīts šajā jautājumā, proti, par kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem.

Tagad pārejam pie priekšlikumiem.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Runa ir par to, ka likums regulēs gan pašvaldības, gan sociālos dzīvokļus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. (Nav saklausāms.)... ietver to cilvēku skaitā, kam pašvaldības palīdzība... varētu sniegt palīdzību, ir ietverti arī bēgļi un cilvēki ar alternatīvo statusu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz mājokļa palīdzības reģistrā iekļaut ne tikai pašvaldībai piederošus vai nomātus dzīvokļus, bet arī sociālos dzīvokļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura (saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt 11. panta otro daļu. Arī – redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka lēmumus par palīdzību mājokļu jautājumā var pieņemt ne tikai pašvaldības dome, bet arī tās deleģēta institūcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņus, kādos slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas sniedz pašvaldībai atsavināšanas tiesības attiecībā uz pašvaldībai piederošo mājokli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē... un ir redakcionāls, iekļauj attiecīgajā normā gan pašvaldības, gan sociālos dzīvokļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē normu par to, kādi mājokļi tiek atzīti par dzīvei nepiemērotiem. Proti, ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija (konstatēta būves bīstamība, jo netiek nodrošinātas Būvniecības likuma attiecīgās normas)...

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par to, kā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu vai atteikumu sniegt palīdzību mājokļa jautājumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē to personu loku, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Un šeit norma ir papildināta ar vārdiem "ar tiesas nolēmumu"; tas ir ļoti svarīgi. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas uzlabo bāreņu tiesības uz pašvaldības sniegto palīdzību mājokļa jautājumā, proti, par dzīvokļa piešķiršanu.

Ņemot vērā iepriekšējās diskusijas un strīdīgās situācijas... ņemot vērā to, kā dažādas pašvaldības traktēja konkrētās tiesību... likuma normas, tagad šī norma ir precizēta un nosaka, ka bez vecāku gādības palicis bērns ir tiesīgs prasīt šo pašvaldības palīdzību ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Saistīts ar to, ka pašvaldības norādīja uz to, ka dažreiz nav iespējams tieši sešu mēnešu laikā apgādāt cilvēku ar attiecīgu mājokli. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas statusu un nosaka ļoti precīzi, kādai ir jābūt dzīvošanai derīgai dzīvojamai telpai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš precizē dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Vienu mirkli!...

Sēdes vadītāja. Tātad... Vienu mirklīti, līdz ziņotāja novērsīs tehniskās problēmas. Un tad turpināsim likumprojekta izskatīšanu.

R. Ločmele. Lūdzu piedošanu par tehnisko pauzi.

Tātad – 16. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, un arī deputāti atbalsta 16. priekšlikumu.

Tagad – par 17., lūdzu!

R. Ločmele. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir ļoti svarīgs – tas paredz izslēgt no likuma normu, kura nosaka: "Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem un ja ir spēkā sadarbības līgums ar speciālista darba devēju."

Vēlreiz atkārtošu: šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, un šis ir pirmais solis uz jauno speciālistu integrēšanu no Rīgas attālinātajās pašvaldībās.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka sociālo dzīvokļu statusu.

Vispār tas bija viens no darba grupas panākumiem, ka beidzot – atbilstoši reālajai situācijai – likumā ir definēts ne tikai sociālā dzīvokļa, bet arī sociālās mājas statuss un likumā ir veselas normu kopas, kas ļoti precīzi nosaka gan šo mājokļu statusu, gan atsevišķu sociāli mazāk aizsargāto grupu tiesības tikt pie šādiem mājokļiem.

Komisijā 18. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nosaka to personu loku, kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nosaka kārtību, kādā personu vai ģimeni atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir jaunā redakcija attiecībā uz sociālā dzīvokļa īres līgumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir jaunā redakcija attiecībā uz sociālā dzīvokļa īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu saistītiem maksājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 24. priekšlikums. Tas ir ļoti svarīgs, tas ir par... sakarā ar denacionalizēto namu īrnieku tiesībām uz kompensācijām; tas ir šo cilvēku tiesību – tiesību uz mājokli – aizsardzībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē to pašu procedūru, kas attiecas uz kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir ļoti svarīgs pašvaldībām. Tas nosaka palīdzību, kuru pašvaldība var sniegt saviem iedzīvotājiem. Pasākumu uzskaitījumu papildina ar normu, ka pašvaldība drīkst sniegt finansiālu palīdzību arī uz publisko ārtelpu vērstu dzīvojamo ēku fasāžu atjaunošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", jo visas normas no šā likuma tiks ietvertas jaunajā redakcijā šajā likumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Un pēdējais – 29. – redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (Nr. 143/Lp13) otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis, proti, 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. oktobris.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Sveicināti, kolēģi! Bija patiess prieks mazliet redzēt jūs šodien klātienē.

Ķeramies klāt pie likumprojekta "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1129/Lp13) pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šā gada 17. augustā mums bija diezgan gara sēde – trīs stundas. Mēs bijām pieaicinājuši ļoti plašu ekspertu loku, gan no NEPLP, proti, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, gan no SEPLP, šīs jaunās padomes, proti, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, gan no Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, gan no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, gan no Latvijas Televīzijas, un mēs izskatījām šo jau iepriekš Saeimas... nodoto likumprojektu, kurš ir identisks šim; mēs to izskatījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Lūk, mēs šo likumprojektu, balsojot divreiz (četri pret četri), noraidījām. Un šajā pievienotajā dokumentā jūs redzat komisijas parakstīto dokumentu par to, ka šis likumprojekts ir noraidīts. Kārtības rullis paredz to, ka deputāti var, tā teikt, apejot komisiju, iesniegt vēlreiz attiecīgo likumprojektu, nu tad šeit mēs esam arī šobrīd nonākuši.

Mēģināšu izstāstīt, par ko tad bija šis likumprojekts, kāda bija tā doma. Redzu, ka jau ir pieteikušies ļoti daudzi runātāji, par to prieks. Tad arī paši varēs vairāk vai mazāk izstāstīt.

Katrā ziņā tas galvenais faktors, ko komisijas vārdā es varu pateikt, ir tas, ka šis likumprojekts paredz grozīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta sestās daļas noteikumus, attiecinot to uz visu sabiedrisko mediju radīto saturu – neatkarīgi no sākotnējās izplatīšanas platformas. Tas savukārt radītu situāciju, kurā kabeļoperatoriem, programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem vienlaikus būtu jāpārraida visas sešas Latvijas Radio programmas, abas LTV programmas, kā arī visi LSM raksti un radītais saturs; tas pat teorētiski nav iespējams.

Tātad pirmā lieta ir tā, ka praksē un dabā tas nestrādā – šis likumprojekts.

Otrā lieta, kas ir jāņem vērā (un to es minēju arī iepriekš), ir tā, ka ir arguments par šiem ieguldītajiem līdzekļiem jaunās multimediju platformas izveidei... un šā gada aprīlī šis ir stājies spēkā... šī trīspusējā vienošanās starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē reģistrēto uzņēmumu Zinc Network Limited un Latvijas Televīziju, un NEPLP par mazākumtautības platformas izveidi... kopsummā par 421 615 eiro līdzfinansējumu...

Tātad šobrīd mēs atrodamies... Dāmas un kungi, ir 2021. gada 2. septembris. No 1. septembra... iepriekšējie likuma grozījumi noteica, ka krievu valoda, mazākumtautību valodas netiks pārraidītas LTV7, savukārt vakardien no komisijas uzdotā uzdevuma, kas... tas notika 17. augustā... kur mēs devām... komisija... uzdevumu par to, ka... lai jaunā padome, SEPLP, kura ir nesen sākusi darbu, rod risinājumu, kādā veidā šo krievvalodīgo auditoriju uzrunāt... un darīt tai... nu, arī viņiem pierastajā, ierastajā ritmā... ziņu vai kādu citu... informācijas nodošanu caur LTV7 kanālu.

Un, saņemot šo vēstuli, kas ir nosūtīta visiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem... SEPLP ir vienojusies ar Latvijas Televīziju, ka jau no šodienas... līdz gada beigām, vismaz līdz gada beigām, LTV7 tiks pārraidītas ziņas krievu valodā.

Un šis šajā likumprojektā pirms tam tika ņemts ārā... Tātad šī vienošanās šobrīd ir panākta, un SEPLP šo soli ir spērusi. Es negribu lasīt visu garo vēstuli no SEPLP, jo ir arī debatētāji pieteikušies.

Gribu atgādināt to, ka komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu noraidīt. Noraidīt to tāda iemesla pēc, ka, pirmkārt, šis likumprojekts paģēr to, kas praksē nav īsti izpildāms.

Ja tas tiks nodots komisijai, tad mums principā jāraksta jauns likumprojekts. Kāpēc jānodod šis, lai rakstītu jaunu, man skaidrs īsti nav. Tas ir arguments numur divi.

Arguments numur trīs. Šim likumprojektam rakstītā anotācija vairs nevar tikt mainīta, jo, ja deputāti iedomāsies atbalstīt šo likumprojektu, tad tas viss, kas tiks izdarīts komisijā... iespējamais alternatīvais projekts... tas šim likumprojektam līdzi nevar iet, jo anotāciju mainīt vairs nedrīkst.

Es saprotu daudzu deputātu no "Attīstībai/Par!" un arī Borisa Cileviča... un arī no JAUNĀS VIENOTĪBAS... vēlmi šo jautājumu aktualizēt un nepalaist to garām... proti, ar tādu domu, ka, ja šo likumprojektu neatbalstīs, tad nu visi aizmirsīs par krievvalodīgajiem LTV7 skatītājiem. Un, manuprāt, tas nav taisnīgi, tas nav pareizi, un tā tas nebūs, jo mums ir jādod šis uzticības kredīts SEPLP – padomei, kura ir sākusi strādāt tikai no pirmā... Respektīvi, nu viņiem pirmā nedēļa... pirmās divas, atvainojiet, nedēļas ir tagad.

Tā ka mans lūgums – komisijas vārdā – būtu noraidīt šo.

Ja būs kādi pretēji argumenti runātājiem, es pieteikšos pats un tad arī stāstīšu to visu, bet... Es neredzu pamatotu argumentāciju... tikai tāpēc, lai par to runātu, nodot komisijai otro reizi, lai mēs atkal ietu pa apli un meklētu šos risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētāja! Paldies Kaimiņa kungam par šo izklāstu.

Es ļoti īsi atgādināšu to vēsturi. Var būt, ka ne visi deputāti atceras, kāpēc šis likumprojekts vispār radās savulaik.

Es atgādināšu jums, ka jau sen tika pieņemts lēmums, ka, sākot ar 1. septembri, tātad ar vakardienu, visi sabiedriskās televīzijas raidījumi krievu valodā (ziņas un četri raidījumi – diskusiju raidījumi) tiek izņemti no lineārās apraides un tiek raidīti un izplatīti tikai internetā.

Problēma ir saistīta ar to, ka, protams, tas var palīdzēt paplašināt auditoriju uz gados jaunāku cilvēku rēķina, bet absolūti nav skaidrs, kas notiks ar jau tagad esošo diezgan lojālo auditoriju, kas nav liela, bet stabila. Pretēji dažu kolēģu apgalvojumiem, ikdienā ziņas skatās – vidēji – 30 tūkstoši; tas nemaz nav tik maz Latvijas apstākļos. Un faktiski tās ir vienīgās uzticamās ziņas krievu valodā, kas vispār ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem. Un šo ziņu veidošanā tiek ieguldīti budžeta līdzekļi. Samazināt auditoriju nebūtu prāta darbs, mūsuprāt.

Īpaši jāņem vērā tas, ka hibrīdkara apstākļos, uz kuriem mēs visu laiku atsaucamies, nevar atslēgt Krievijas propagandu. Vienīgais veids – var daļēji to ierobežot. Bet kopumā izslēgt nevar, mēs jau dzīvojam 21. gadsimtā. Un ir gan juridiskas dabas, gan pirmām kārtām tehnoloģiskas dabas problēmas... Protams, ja mēs negribam sevi... ar tādu valsti kā, piemēram, Turkmenistāna, kā, es domāju (Nav skaidri saklausāms.)...

Tātad vienīgais veids, kā var cīnīties pret naidīgo propagandu, ir veidot alternatīvu. Un LTV7 krievu valodā – tā ir faktiski vienīgā krievvalodīgā alternatīva. Tāpēc tas pilnībā atbilst valsts interesēm, lai šīs ziņas un citi raidījumi būtu pieejami visplašākajam skatītāju lokam.

Un tie ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kas ir pieraduši skatīties... lineāri, bet tomēr pārsvarā... lielākoties kabeļtelevīzija un (Nav skaidri saklausāms.)... TV...

Tad šī auditorija tiks zaudēta, jo saskaņā ar spēkā esošo likumu tā saucamais must carry princips attiecas tikai uz to sākumu, kas... tiek sākotnēji izplatīts tieši lineārajā apraidē... tātad – zemes platforma...

Un tas nozīmē, ka ar 1. septembri... tātad jau vakar... visām šīm ziņām būtu jāpazūd no visām kabeļtelevīzijām, bet absolūti lielākā daļa skatītāju izmanto tieši kabeļtelevīziju.

Un šī priekšlikuma būtība ir attiecināt to must carry principu, tātad pienākumu iekļaut bez maksas visās savās paketēs visus raidījumus, ko ražo sabiedriskā televīzija... tātad attiecināt šo principu arī uz to saturu, kas sākotnēji tiek izplatīts internetā, nevis lineāri. Mūsuprāt, tas ir ļoti saprātīgs risinājums, jo patiešām... Es atkārtošu: mūsu pienākums ir nodrošināt, ka sabiedrisko mediju saturs ir pieejams pēc iespējas plašākam skatītāju lokam. Tas ir pamatojums, tas ir iekļauts un skaidrots anotācijā.

Godīgi sakot, es... Mani priecē tas, ka... Praktiski visi atzīst, ka problēma pastāv; ka patiešām mums jācīnās pret naidīgu propagandu; ka hibrīdkara apstākļos mēs nevaram to atļauties. Un jo vairāk tāpēc man īsti nav skaidrs, kāpēc kolēģi iebilst pret šo priekšlikumu.

Paskatīsimies uz kolēģa Kaimiņa argumentu, kāpēc... Nu, tas iebildums, ka būtu jāpārbauda absolūti viss... Man šķiet, ka tas ir diezgan samāksloti, jo ir pilnīgi skaidrs, ka televīzijas pakalpojumu sniedzēji izplata tikai televīzijas saturu, neko citu. Un tā ir tāda normāla un loģiska šīs normas interpretācija. Bet, pat ja mēs spēlēsim tur vēl advokātu un pieļausim, ka tā tas nav, ka ir iespējama cita interpretācija, to var atrisināt ar vienu vārdu. Iekļausim tajā normā, ko mēs piedāvājam, vārdus "televīzijas saturs", un viss! Vairs nekādu pārpratumu, nu, principā nevar būt.

Mēs to darām visu laiku – mēs visu laiku precizējam formulējumus uz otro, uz trešo lasījumu. Absolūti nav skaidrs, kāpēc uz tā pamata būtu jānoraida viss likumprojekts.

Otrais. Tas, ka kaut kas ir ierakstīts anotācijā un tāpēc mēs nevaram grozīt likumu... Bet, piedod, Artus, es tiešām nesapratu tavu... veidu, kā tu interpretē Kārtības rulli. Mēs visu laiku grozām likumus un negrozām anotāciju. Tātad tās ir pilnīgi Saeimas tiesības – izdarīt jebkurus grozījumus, neskatoties uz to, kas sākotnēji bija ierakstīts anotācijā.

Trešais. Visa tā finansējuma pieminēšanas tēma... multimediju studijas aprīkošana un tā tālāk... Tam nav absolūti nekāda sakara ar šī likumprojekta būtību. Šis likumprojekts ir par ko citu – par izplatīšanu. Un viss finansējums attiecas uz sakaru veidošanu. Un likumprojekts neparedz nekādas izmaiņas jau iesāktos projektos, kam būtu jādarbojas jau šodien. Nu, kā mums bieži gadās, tas netika izstrādāts savlaicīgi, tagad mēs runājam par 17. septembri; nu redzēsim, kā tur būs.

Tāpēc absolūti es neredzu to pamatojumu, un, godīgi sakot, es varu tikai minēt un izvirzīt visādas versijas, kāpēc ir tāda pretestība šim ļoti racionālajam lēmumam. Es neesmu sazvērestību teorijas piekritējs, tāpēc es nerunāšu par to, ka acīmredzami šo raidījumu pazušana no Latvijas ētera ir izdevīga mūsu pretiniekiem, ir izdevīga tiem, kas attīsta to hibrīdkaru pret mums, bet, protams, es negribētu domāt, ka tie, kas iestājas pret šo likumprojektu, patiešām grib palīdzēt jeb piespēlēt tieši mūsu pretiniekiem; noteikti tā tas nav, cēloņi acīmredzot ir citi. Es negribu minēt, kādi tieši.

Un tiešām vakar mēs saņēmām šo vēstuli – atbildi no SEPLP, un faktiski komisijas lēmums bija uzdot SEPLP vai lūgt SEPLP sagatavot kaut kādus alternatīvus priekšlikumus. Es to visnotaļ atbalstu, jo mēs nekad nepretendējam uz to, ka mēs piedāvājam vienīgo iespējamo vai vispareizāko risinājumu. Ja kāds var piedāvāt kaut ko labāku, mēs labprāt to atbalstīsim, jo galvenais ir sasniegt mērķi. Varbūt patiešām eksperti no SEPLP vai no citām partijām piedāvās kaut ko labāku un gudrāku nekā to, ko piedāvājam mēs. Mūsu mērķis bija uzsākt šo sarunu, un šis mērķis ir sasniegts, vismaz sākām visu to kustināt.

Bet ko mēs redzam tagad? Jau vakar koncepcija kārtējo reizi tika mainīta pilnīgi radikāli. Nu, piedodiet, kolēģi, nevar tā strādāt! Bija jau sen paziņots – un tas bija atbalstīts visos līmeņos –, ka ar 1. septembri viss saturs tiek sākotnēji izplatīts tikai internetā. 1. septembrī mēs saņēmām vēstuli, kur ir apgalvots, ka, nē, tas paliks vismaz līdz gada beigām un ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, būs kaut kāds cits risinājums.

Jā, šis risinājums ir iespējams, bet principā, ja mēs uzmanīgi lasām šo SEPLP vēstuli, ka... principā tiek izplatīta LTV pozīcija, nu būtībā mūsu priekšlikumi tur visnotaļ ir atbalstīti, jo...

Es negribētu ilgi citēt, bet... dažas lietas, jo ne visiem deputātiem šī vēstule ir pieejama.

Tā... Faktiski LTV ir iespējams izveidot atsevišķu kabeļtelevīzijas operatoru platformas retranslējumu... mazākumtautību lineārās televīzijas programmu, kas principā ir viens no iespējamiem tehniskiem risinājumiem, kas... nu, mūsuprāt... ka nevajadzētu noteikt ar likumu, pietiek ar to, ka gan LTV, gan Kultūras ministrija, gan paši kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji apliecināja, ka nekādu tehnisku problēmu nav, jo saturu tikpat viegli ir tehniski un tehnoloģiski... var ņemt no interneta... cik tas ir tagad darīts... no zemes apraides, no lineārās izplatīšanas.

Bet galvenais. SEPLP un LTV ieskatā, viens no obligātajiem LTV mazākumtautību lineārās televīzijas programmas izveides priekšnosacījumiem ir obligāta must carry iekļaušana kabeļtelevīzijas operatoru pamatpiedāvājumā. Tas ir tieši tas, ko mēs piedāvājam šajā likumprojektā, tikai bez detaļām, ko LTV kopā ar kabeļoperatoriem varētu risināt pati.

Un patiešām – nākamajā rindkopā to pašu apliecina SEPLP. Protams, padome ir jauna, un tā raksta, ka ir nepieciešams padziļināti izpētīt... un tā tālāk. Nu nekas netraucē to darīt, kad mums jau ir likumprojekts, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Ja mēs tagad visu noraidām, tad mums nav nekā, mēs atkal gaidām kaut kādas jaunas, radikālas, drastiskas izmaiņas, kas ir izdarītas pēdējā brīdī, kas principā pilnīgi dezinformē un dezorientē visus tirgus dalībniekus, jo... protams, šis lēmums būtiski ietekmēs arī komerciālās raidorganizācijas, jo viņi arī domā par savas auditorijas paplašināšanu. Un, protams, ja visās kabeļtelevīzijās tiek izplatīts sabiedriskās televīzijas saturs krievu valodā, tad konkurēt ir diezgan grūti, jo tomēr tur ir zināms kvalitātes līmenis. Nebūs tik viegli no viņiem atraut skatītājus.

Bet, ja viss pazūd un nekā nebūs, tad noteikti šis tirgus tiks kaut kādā veidā aizpildīts. Kas to aizpildīs? Protams, šobrīd situācija ir ļoti vienkārša – tās ir Krievijas programmas, jo nekā cita šobrīd tirgū vienkārši nav. Kaut gan vairākas komerciālās raidorganizācijas jau sāka taustīt... un mēģināt kaut ko ražot, tas, protams, vēl nav absolūti salīdzināms ar LTV produktu.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, – tā pēdējā rindkopa gan man vieš zināmas bažas, jo šeit SEPLP raksta par to, ka ir jāizstrādā nosacījumi, kā šīs sabiedriskās televīzijas izstrādātais saturs var tikt nodots izplatīšanai citām raidorganizācijām.

Un šeit es saskatu zināmus draudus godīgai konkurencei. Ja patiešām tiks izdalīti daži pakalpojumu sniedzēji – kabeļtelevīzijas vai raidorganizācijas –, tiem būs ekskluzīvas tiesības izplatīt sabiedriskās televīzijas veidoto saturu. Un vai tas būs godīgi? Un diemžēl šeit ir zināmas briesmas sastapties ar to situāciju, kas mums... ar ko jau tagad diezgan bieži mēs sastopamies arī dažās citās jomās, – negodīga konkurence un tā tālāk.

Manā skatījumā, šobrīd must carry princips paredz vispareizāko pieeju. Tātad visiem pakalpojumu sniedzējiem, visiem televīzijas pakalpojumu... televīzijas... izplatīšanas pakalpojumu provaideriem ir pienākums bez maksas izplatīt visu sabiedriskās televīzijas saturu. Un, mūsu skatījumā, šis princips arī jāuztur un jāsaglabā neatkarīgi no tā, kā sākotnēji tiks izplatīts šis televīzijas saturs. Tāpēc patiešām man grūti redzēt kaut kādus racionālus argumentus mūsu likumprojekta noraidīšanai.

Es aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā, lai mums būtu, ko spriest un ko labot pēc tam, un aicinu paredzēt pietiekoši ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai gan SEPLP, gan visi deputāti, gan visas ieinteresētās puses, pilsoniskā sabiedrība varētu iesniegt savus priekšlikumus un lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kāda mums ir šobrīd, – ka 2. septembrī mēs pilnīgi radikāli mainām... darām kaut ko tādu, kam bija jānotiek jau vakar.

Un, ja mēs neko nedarām, noraidām šo priekšlikumu, tad, es esmu absolūti pārliecināts, 1. janvārī notiks tas pats, jo tas pagaidu risinājums, ko šobrīd mēs redzam tajā SEPLP atbildē... tas patiešām būs spēkā līdz 1. janvārim, un tad atkal mēs tā kā mēģināsim tur ar kārtējo ugunsgrēku ņemties un pēdējā brīdī kaut ko lemt. Nekādas jēgas es tur neredzu. Ja varat uzlabot, – lūdzu! Mēs labprāt... mēs noteikti atbalstīsim visus racionālos priekšlikumus. Bet balsot "pret" nozīmē palīdzēt mūsu pretinieku propagandai un hibrīdkaram.

Aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Par šo likumprojektu mēs runājām vairākkārt – runājām gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Un, es atceros, sākotnēji bija tāds liels prieks, kad mēs uzzinājām, ka būs jauna multimediju platforma, ka viss būs ļoti moderni, bet vēlāk... Mēs saprotam, ka tā ziņa nav tik viennozīmīga un jautājums nav tik vienkāršs.

Visiem ir skaidrs un saprotams, ka LTV7 formāts līdz šim nebija veiksmīgs. Divas valodas, dīvainā veidā viss ir samiksēts, un īsti nav skaidrs, kurš visu to produktu var patērēt. Tāpēc izmaiņas bija vajadzīgas, šaubu nav.

Bet kur ir problēma? Problēma ir faktā, ka ir cilvēki... mēs nezinām precīzi, cik daudz, bet ir cittautieši, kas patērē produktu... ar šo vārdu es domāju ziņas... patērē produktu – ziņas –, kas gatavotas Rīgā, un tā ir iespēja informēt mūsu cilvēkus viņiem saprotamā valodā par procesiem, kas notiek Latvijā. Un ir ļoti labi, ka tagad internetā būs iespēja skatīties un klausīties informāciju jaunā formātā. Tas ir ļoti, ļoti pozitīvi. Bet, kad mēs domājam nevis par jauniešiem, bet par cilvēkiem citā vecumā, tad nu ir pamats bažām, vai šie cilvēki šo informāciju patērēs. Un tad ir jautājums, pamatjautājums, – ko viņi skatīsies? Kādas ziņas tad tieši viņi uztvers, un ko viņi... kas būs viņiem pieejams? Tā ir tā lielā problēma. Un tāpēc visās tajās sēdēs, kas mums notika, mēs mēģinājām saprast, ko var darīt lietas labā.

Runājot par šo konkrēto likumprojektu – manuprāt, tas nav realizējams (nu, vismaz ne tādā veidā, kā ir piedāvāts), jo... Es atceros ekspertu skaidrojumus, kas palīdzēja man labāk saprast. Es arī sākotnēji aizstāvēju domu, ka operatori var ņemt šo kontentu un tad piedāvāt patērētājam. Bet – kur ir problēma? Operatori var ņemt kādu kanālu, viņi nenodarbojas ar paketēšanu. Tātad, ja ir produkts, viņi var paņemt, bet – nevis tā, ka no interneta mājaslapas tad retranslē vienu kaut kādu videoproduktu, otru, trešo. Nu, tā tas nestrādā.

Un tad, kad mums bija pēdējā komisijas sēde... Es varu atkārtot, ko es teicu. Es neuzskatu, ka must carry princips šajā gadījumā var palīdzēt. Es uzskatu, ka šis risinājums īsti neder, bet es toreiz tomēr balsoju "par" šo likumprojektu, tāpēc ka es uzskatīju – ja mēs vienkārši noraidām likumprojektu, tad nu diemžēl mūsu ierēdņi neizdarīs daudz vai varbūt neizdarīs neko, lai problēmu risinātu.

Taču esmu tomēr patīkami pārsteigts, ka nesen izveidotā SEPLP tomēr sāk rīkoties. Tā informācija, ko mēs saņēmām, – par to, ka ziņas krievu valodā būs pieejamas, informācija, ka tiek meklēts risinājums, – tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Tātad es šodien nebalsošu "par" šo likumprojektu. Es neatbalstīšu tagad, jo tas tiešām nav tādā kvalitātē, lai pieņemtu. Man ir svarīgi, lai mēs turpinātu meklēt risinājumu. Es domāju, ka komisijai – es domāju par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju – ir visas iespējas strādāt ar šo jautājumu.

Es tagad gribu uzrunāt godājamo Kaimiņa kungu. Es ceru, ka viņš neaizmirsīs, ka šis jautājums ir svarīgs, ka šis jautājums ir aktuāls. Mums nav jāgaida 1. janvāris, lai runātu par problēmu, jo, ja ir cilvēki, kas nesaprot diemžēl latviešu valodu... Un tas ir jautājums – kāpēc viņi nesaprot? Ko neizdarīja valsts, lai nodrošinātu... lai iesaistītu viņus, – nu, tas ir cits jautājums.

Vienkārši runāsim par faktu – viņi nesaprot valodu. Viņi neskatīsies "Panorāmu", viņi nesaprot, ka ir "De Facto" un citi raidījumi. Jautājums – kā nodrošināt šiem cilvēkiem iespēju saņemt informāciju?

Mums rudenī jāatrisina šis jautājums. Mums jāatbild uz šo jautājumu. Tātad, lūdzu, strādāsim ar to. Es aicinu arī Tēraudas kundzi apakškomisijā veltīt tam laiku. Es aicinu arī Kaimiņa kungu, plānojot komisijas sēdes, neaizmirst par šo aktuālo jautājumu.

Bet likumprojekts... nu, diemžēl... tāds variants diemžēl nav atbalstāms. Atbalstīt, tagad pieņemt pirmajā lasījumā, zinot, ka meklēsim kaut ko pilnīgi citu, ka būs jāatrod cits risinājums, atbalstīt vienkārši tādēļ, lai uzturētu šo jautājumu aktuālu, – tas nav pareizi. Es vienreiz izdarīju... tieši tad... nobalsojot komisijā...

Ņemot vērā šos apsvērumus, svarīgi, lai turpinātos diskusija. Mēs turpinām diskusiju. Arī šodien mēs runājam par šo jautājumu.

Bet galvenais... Kolēģi, es domāju, ka galvenais – lai mēs turpinātu un, šodien noraidot likumprojektu, tomēr neaizmirstu, ka jautājums ir aktuāls. Nevajadzētu nodot šos cilvēkus Kremļa propagandai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Aicinu šodien atbalstīt likumprojekta tālāku virzīšanu.

Jautājums ir par to, kā sabiedriskā medija saturs nonāk pie tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri patērē medijus krievu valodā. Šis jautājums ir sens, un jau daudz debatēts par to.

Latvijas Televīzijā ir jauna stratēģija. Tā veido jaunu, uz nākotni vērstu multimediju platformu krievu valodā, kas būs pieejama interneta vidē. Mērķis ir sasniegt plašāku auditoriju, bet ir jāatceras, ka tā būs auditorija, kura medijus patērē interneta vidē. Saglabājas ievērojams skaits līdzšinējo LTV7 skatītāju, kuri vairs nevarēs atrast sabiedriskā medija saturu ierastajā formā – lineārajā apraidē. Šī ir auditorijas daļa, kura neizmanto internetu informācijas ieguvei.

Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai šī auditorijas daļa turpinātu saņemt sabiedriskā medija veidoto informāciju.

Mēs visi saprotam: ja viņi nesaņem šo informāciju... Krievu valodā esošas informācijas lineārajā apraidē netrūkst, taču tā informācija ir gatavota kaimiņvalstī un atspoguļo kaimiņvalsts mērķus.

Lai gan konkrētais likumprojektā ietvertais formulējums noteikti būs labojams un papildināms, ir svarīgi meklēt un atrast veidu, kā turpināt sasniegt šo auditoriju. LTV jau ir paziņojusi: gaidot risinājumu, LTV turpinās līdz gada beigām ziņas krievu valodā piedāvāt lineārajā apraidē.

Jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir iezīmējusi ceļu, kā domā strādāt, lai multimediju kanālu saturu varētu pielāgot un piedāvāt sadarbībā ar kabeļtelevīzijām. SEPLP savā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai arī norāda, ka par mediju politiku atbildīgajām institūcijām būs jāizvērtē, kādi grozījumi nepieciešami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai šādu pieeju īstenotu. Šī likumprojekta tālākais ceļš Saeimā piedāvā iespēju veikt šādu izvērtējumu un nonākt līdz situācijai piemērotiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Tādēļ, kolēģi, aicinu atbalstīt šo diskusiju, atbalstīt likumprojekta tālāku virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Noklausījos Kaimiņa kunga uzstāšanos un tiešām nesaprotu, kas ir tas galvenais iemesls, kāpēc jānoraida tāda likuma projekts, kurš 30 procentiem Latvijas iedzīvotāju uzlabotu iespēju saņemt kvalitatīvu un saprotamu informāciju par valstī notiekošo, it īpaši mūsdienu apstākļos, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija.

Mēs visu laiku runājam par to, ka ir jāinformē cilvēki par zinātnes panākumiem, par to, ka vakcinācija – tas ir glābiņš visai mūsu dzīvei, mūsu ekonomikai, mūsu iespēja apmācīt bērnus, un vienlaikus iznīcinām vienīgo iespēju Latvijas iedzīvotājiem, pārsvarā krievvalodīgajiem, skatīties sabiedriskajā televīzijā raidījumus. Nu runāsim godīgi – tas tā ir! Jūs vienkārši vēlaties iznīcināt pēdējo televīziju krievu valodā Latvijā, to, kuru uztur arī šie krievvalodīgie iedzīvotāji par saviem nodokļiem. Mēs taču nerunājam par to, ka latviski runājošajiem tiks atņemta viņu naudiņa, lai krieviem tur kaut ko stāstītu, tas tā nav.

Un, ja paskatīsimies, cik sabiedrisko mediju programmas gan radio, gan televīzijā... cik stundu pašlaik tiek raidīts latviski un cik – krievu valodā, tad jūs redzēsiet, ka pēc būtības krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ar saviem nodokļu maksājumiem apmaksā iespēju skatīties pārējiem raidījumus latviešu valodā.

Šeit Judina kungs runāja par to, ka, lūk, tas viss ir nepieciešams... šie raidījumi ir nepieciešami, lai... jo šie cilvēki nesaprot valodu. Nu nav tik vienkārši, Judina kungs! Nav tik vienkārši, jo citādi nebūtu arī tādas zinātnes kā komunikācijas teorija. Cilvēks, pat saprotot svešvalodu, ne vienmēr prot šo valodu tādā līmenī, lai kvalitatīvi un precīzi uztvertu visu informāciju. Un tieši komunikācijas teorijā pastāv tāds termins – "komunikācijas troksnis". Tas troksnis varētu būt tīri tehnisks, piemēram, kā mūsu Saeimas sēdēs, kad kādam pazūd internets, notiek sistēmas kļūda vai kas tamlīdzīgs. Bet visnopietnākais komunikācijas troksnis ir tad, kad cilvēks nesaprot informācijas vēstījuma sniegšanas kodu, proti, šajā gadījumā – valodu konkrēti. Viņš nesaprot katra vārda nozīmi vai... vēl trakāk un sliktāk, un šausmīgāk – viņš varētu pārprast veselu vēstījumu tikai tāpēc, ka viņš nepareizi pārtulko kādu vārdu.

Vēlreiz atkārtoju: pašlaik, kad pie mums plosās pandēmija, liegt cilvēkiem saņemt kvalitatīvu sabiedrisko mediju sniegtu informāciju dzimtajā valodā, kur cilvēki saprot katru vārdu, ir vienkārši noziegums.

Un, ziniet, atrunas... Mani neinteresē cīņa ar Kremļa propagandu; manuprāt, pats galvenais – sniegt cilvēkiem visu nepieciešamo informāciju par sociālo jomu, par medicīnu, par to, kā mācīsies bērni, un tā tālāk. Tas viņiem ir jāsniedz.

Mēs varam to garantēto minimumu, kas ir...? Ak vai, LTV, NEPLP... SEPLP tik labi strādā, tik labi strādā, ka viss... Ir izsitis, ka līdz jaunajam gadam tomēr paliks lineārajā... Paši...

Es izlasīju rūpīgi šo vēstulīti. Pirmām kārtām – šeit nekas nav skaidrs, šeit ir minēts tikai par to, ka it kā katru dienu pulksten 19.00 tiks raidīts LTV7 ziņu kopsavilkums krievu valodā, kas būs viens ziņu raidījums. Šeit nav rakstīts, cik ilgs šis raidījums. Divas minūtes, divdesmit... divas stundas? Nekas nav skaidrs. Ir skaidrs no šīs vēstules tikai tas, ka tiks pieprasīts papildu finansējums, jo... es iedomājos, ka laikam viņi pieņems kaut kādu redaktoru, kurš izvēlēsies, ko ņemt no šīs jaunizveidotās multimediālās platformas; viņš paņems kaut kādu saturu, tad viņš sarediģēs un kaut ko ieliks.

Nu, ziniet, tiešām... nu pajautājiet profesionāļiem. Nu milzu komercradio un komerctelevīzija strādā, pārveidojot svešu video un audio saturu priekš konkrētas programmas; to dara parasti tehniskie darbinieki... tad, kad viņi nerediģē iepriekšizveidoto saturu, jo tieši satura veidošana – tas ir visdārgākais visā šajā procesā.

Un ko jūs... gribat teikt, ka tā būs vēl papildu kaut kāda cenzūra? Nu, pēc manas informācijas, Rudušas kundze ies prom no LTV7, ņemot vērā notiekošo, un es pagaidām nestādos priekšā, kādā veidā varētu, piemēram, vairāku stundu raidījumus saīsināt tā, lai pēc tam... Cik...? Nu, es vēl nezinu... šeit nav nekā, Kaimiņa kungs... cik ilgs būs šis raidījums? Varbūt jūs atbildēsiet? Varbūt piezvaniet tagad tai SEPLP un pajautājiet, cik ilgs būs šis raidījums šiem cilvēkiem. Par ko mēs runājam vispār?

Manuprāt, tas, ko minēja Cileviča kungs... par principu – ņemam raidījumu, kurš... Sagatavo raidījumus, visus video, visu video saturu...

Kaimiņa kungs runā par to, ka – vai! – nav iespējams pārraidīt visus LSM tekstuālos materiālus. Nu, piedodiet, Kaimiņa kungs, – nu tiešām jūs varētu... jau sen vajadzēja apgūt žurnālistikas pamatus – par žanriem, par žurnālistikas produktu veidiem un tā tālāk.

Ir taču skaidrs, ka pašlaik mēs runājam par video saturu, jo jūs gribat aizliegt televīziju; mēs runājam par televīziju. Vēlreiz – nu izlasiet, kas ir televīzija! Tas ir video saturs. Un video satura izplatīšana jebkuros nesējos – telefonos, datoros, lielajos ekrānos, smart TV un tā tālāk – tā ir vispasaules tendence, a mēs ejam uz to, ka vienkārši iznīcinām veselu kanālu. Sen vajadzēja visu LTV7 atdot tikai raidījumiem mazākumtautību valodās – krievu, poļu, lietuviešu. Lūdzu! Sen vajadzēja.

Es saprotu, ka mums nav naudas, jo televīzija – tas ir dārgi. Bet atrunāties ar to, ka, lūk, pat šī platforma ir "jāved" tikai tādēļ, ka ir ārzemju finansējums... Nu jums pašiem nav smieklīgi, kad jūs runājat par to, ka tas ir valsts drošības interesēs – cīņa ar propagandu un tā tālāk?

Es saku, mani interesē tikai viens – lai šie cilvēki, kuri maksā valstij nodokļus, varētu saņemt sabiedriskā medija saturu. Es par to runāju visās komisijas sēdēs, kuras vada Judina kungs... kad Āboliņa kungs mani pilnīgi ignorēja, apsaukāja mani, ka es tur meloju nezin ko. Nu tagad lai Āboliņa kungs pastrīdas ar Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāju Kozina kungu, kurš tā arī teica, ka tā bija kļūda, kura tagad jālabo. Kas to labos? Tagad jau ir 1. septembris. Jūs esat pretrunā ar pašu pieņemtajiem likumiem. Un jūs gribat tagad noraidīt mūsu likumprojektu, kurš varētu glābt un palīdzēt jums šo kļūdu labot.

Nu parunājiet, lūdzu... Ir jābūt... Komunikācijas jautājumos ir jābūt profesionālai pieejai. Šodien, kad runāja Valsts prezidenta kungs, bija skaidrs, ka, runājot par IT jautājumiem, viņu konsultē profesionāļi, kad viņš runā par iespējamo kiberpolicijas izveidošanu un tā tālāk. Nu, lūdzu, šeit nepieciešama profesionālu cilvēku konsultācija, bet tādu profesionālu cilvēku, kuri tiešām ir politiski neitrāli un kuri nav atkarīgi no, piedodiet, politiskā pasūtījuma, kā to varēja novērot, klausoties Āboliņa kunga uzstāšanos dažādās komisijās, kad jebkuri fakti, kad jebkuri reitingi tika pievilkti ar vienu domu – iznīcināt to pēdējo krieviski runājošo... kas ir palicis mūsu ēteros par valsts naudu. Komerciālais paliks, par to nav šaubu. Un, kad jūs kāds papētīsiet, kam pieder šis komerciālais, jūs sapratīsiet, kam kas ir izdevīgi.

Bet, ja mēs runājam par valsts interesēm un – galvenais – par cilvēku interesēm, skaidrs ir tikai viens – jums, Kaimiņa kungs, un jūsu vadītajai komisijai, gan... un arī jaunizveidotajai SEPLP, kurai ir paaugstinātas algas, par ko mēs nesen nobalsojām, steidzami ir jāmeklē risinājums. Un pirmais solis ir jāsper šodien un jāatbalsta šis likumprojekts, jo tas princips ļaus gan piesaistīt finanses, gan piesaistīt profesionāļus. Šeit būs nepieciešami ne tikai televīzijas profesionāļi, bet arī dažādu IT risinājumu profesionāļi. Viss ir ļoti vienkārši, es jums pat varēšu ieteikt cilvēkus, kuri nosauks jums precīzi tās programmas un licences, kuras ir jāiepērk, lai jebkurš tehniski apdāvināts cilvēks varētu montēt šīs izveidotās platformas video saturu un pasniegt to jebkuram kabeļtīklam.

Ziniet, pats galvenais ir tas, ka, lai aiz tā, kas pašlaik notiek, nestāvētu vēl kaut kādas... jo es jau esmu dzirdējusi aizdomas par to, ka arī iespēja pārraidīt šo saturu... aiz tā arī varētu stāvēt kāda komersanta komercintereses. Tā ka, ja tas tā nav, ja tur nav nekādas komercijas, es domāju, vienkārši nobalsojiet, lūdzu, par šo likumprojektu. Tad jūs varēsiet teikt, ka mēs tiešām esam izdarījuši visu iespējamo, lai cilvēki šajos grūtajos laikos, pandēmijas apstākļos, sēžot karantīnā vai lokdaunā gaidāmajā rudenī, ziemā, nedod dievs, saņemtu kvalitatīvu informāciju pat tad, ja mājās nav datora, nav interneta pieslēguma, bet ir ierasts televizors. Ļaujiet cilvēkiem palikt ar televizoru. Ļaujiet izmantot iespēju, ko viņi sev ir garantējuši, maksājot nodokļus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, cienījamās dāmas un godājamie kungi! Vai dreļļu rakstu var pārnest uz mākslas darba pieminekli? Mākslinieki ir brīnumdari. Un to tiešām ir arī izdarījuši. Var aiziet uz Latviešu strēlnieku laukumu – paskatīties, kā dreļļu raksts rotā memoriālu.

Vai dreļļu rakstu var pārnest no multimediju platformas banera uz lineāro televīziju? Var, bet tikai jautājums, vai tas ir lietderīgi. Un vai tas atmaksājas, jo nu ko tad darīs – ekrānā rādīs dreļļu rakstu vai aizklās diktoru daļēji ar to? Un ko darīs ar citiem rakstiem, kas ir multimediju platformā? Lēni slidinās pa ekrānu, lai visi tos paspēj izlasīt. Ko darīs ar radiokanāliem, kas raida mūziku? Raidīs tos lineārajā televīzijā ar tumšu ekrānu vai izmantos padomju laika televīzijas pieredzi, kad mūzikai fonā lēni nomainīja fotogrāfijas vienu pēc otras.

Šajā gadījumā būs jāmeklē fotogrāfijas, kurām nav aizstāvētas autortiesības. Diemžēl šis likumprojekts piedāvā pārnest visu šo multimediju platformu uz lineāro televīziju, un līdz ar to tas nav uzskatāms par tehniski noslīpētu likumprojektu. Tādēļ lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt.

Jau vairāku deputātu runās izskanēja, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vērsusies ar saviem priekšlikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un varbūt tas ir tas pamats, par ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskutēt. Jo kāpēc tad mēs vēlējām šo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi? Kāpēc likām lielas algas viņiem? Nu tad viņiem ir jāparāda tas savs piedāvājums.

Bet šo tehniski nesagatavoto likumprojektu lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es nekonkurēšu šodien runas mākslā, mēģināšu izteikties īsi.

Kolēģi, īpaši pēdējie notikumi ar vakcinācijas aptveri un tiem "panākumiem", es domāju, ir ļoti skaidri parādījuši, ka valstij jārunā ar saviem iedzīvotājiem. Valstij jācīnās par savu iedzīvotāju prātiem un sirdīm. Jāizmanto katra iespēja, jāuztur atvērti visi iespējamie komunikācijas kanāli. Ja valsts to nedarīs, tad to darīs kādi citi. Es labi saprotu, ka mūsu sabiedrībā ir daži, varbūt pat daudzi, kas uzskata, ka runāt ar saviem valsts iedzīvotājiem vajag tikai un vienīgi valsts valodā. Bet, kolēģi, mēs faktiski esam tur, kur mēs esam. Ir daļa sabiedrības, kurai ir vai nu diemžēl vājas latviešu valodas zināšanas, vai viņi vienkārši vēlas skatīties televīziju, lasīt avīzes un tā tālāk savā dzimtajā valodā.

Un te mums jāsaprot, ka, liedzot šiem iedzīvotājiem, piemēram, LTV7 ziņas, tas viņus nekādā veidā nemotivēs mācīties latviešu valodu, jo konkurējošu piedāvājumu netrūkst. Ir citi TV kanāli, un to nav maz, ko var skatīties krievu valodā. Tad arī jāsaprot, ka šo iedzīvotāju prāti un sirdis... ja tā var teikt, drīzāk, nu, tos uzrunās citi cilvēki.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka daudziem no mums ir skaidrs, pat ja ne visi ir gatavi to publiski atzīt, ka likvidēt LTV7 ziņas, televīzijas ziņas, faktiski ir bijusi liela kļūda. Šī bija liela NEPLP kļūda. Man prieks, ka NEPLP nepieņēma šo lēmumu vienbalsīgi. Un man ir prieks, ka (mums tagad tik daudz – NEPLP, SEPLP...) SEPLP saprata, ka tā ir bijusi kļūda, un ir gatava spert soļus, lai šo kļūdu labotu.

Te, kolēģi, runa par to, kam ir labāks tehniskais risinājums, par to, cik šis... kāds likumprojekts ir kvalitatīvs, vairāk vai mazāk kvalitatīvs, šodien ir absolūti nevietā.

Tam, ka Saeima šodien skata šo likumprojektu, ir liela konceptuāla un simboliska nozīme. Ja komisija... Tas bija komisijas lēmums – virzīt to uz šo sēdi. Ja komisija uzskatīja, ka šis konkrētais risinājums nav kvalitatīvs un drīz parādīsies vairāk kvalitatīvs, tad varbūt nevajadzēja virzīt šo konkrēto likumprojektu uz šo konkrēto Saeimas sēdi, bet vajadzēja pagaidīt, kad parādīsies šis labākais risinājums, un tad tos apvienot. Bet, ja jau mēs te esam un debatējam par šo jautājumu, tad Latvijas sabiedrības acīs tam ir liela simboliska un konceptuāla nozīme.

Tāpēc es uzskatu, ka visiem tiem kolēģiem, kas konceptuāli ir par to, lai ziņas krievu valodā paliktu TV platformā, vajadzētu šo atbalstīt. Un tad tā ir komisijas kompetence, kā labāk veidot šo tehnisko risinājumu.

Tāpēc aicinu atbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Ir patiešām dīvaini klausīties, ka valstī, kurā lielākais laikraksts iznāk krievu valodā (un tas ir Latvijā), – ka mums šeit pietrūkst informācijas no medijiem tiem cilvēkiem, kas to vēlas saņemt krievu valodā.

Tātad mums ir lielākais laikraksts krieviski, mums ir neskaitāmas radiostacijas krievu valodā, internetā visi lielākie portāli arī ir krievu valodā, tāpat arī televīzijā ir pieejama informācija, un problēmas ar kovidu, ar to, ka krievu valodā runājošie tādu vai citu apsvērumu dēļ ir pasīvi kovida sakarā (vakcinējoties un tā tālāk), acīmredzami nav saistītas ar to, ka nav pieejama šī informācija. Šī informācija ir.

Tāpēc es uzskatu, ka nekādā gadījumā šāda veida likumprojekts nav atbalstāms. Es domāju, ka, bezgalīgi turpinot šo divkopienu valsts modeli Latvijā, visu pilnībā tulkojot krievu valodā, mēs tiešām esam vēl arvien tajā situācijā, par ko šeit runāja Judina kungs. Proti, ka cilvēki... ka esot vēl cilvēki, kas nesaprot latviski, un viņiem būtu ērtāk skatīties... Nu tad līdz mūža galam mēs tādu situāciju uzturēsim. Es domāju, mums beidzot ir jābeidz dzīvot šajā faktiski padomju laika modelī, mums ir jāpāriet uz informācijas vidi latviešu valodā, un ir skaidrs, ka visi cilvēki, kas grib, to saprot.

Tāpēc es tiešām nesaprotu, par ko ir runa, un sevišķi šeit ir runa par LTV7. Tātad tiek minēts, ka tiek atņemta pēdējā iespēja krievu cilvēkiem iepazīties ar Latvijas valsts nodrošināto informāciju Latvijas Televīzijā krieviski. Es uzsvēršu, ka LTV7 lielākā daļa skatītāju ir latvieši un krievu cilvēki šeit, Latvijā, nemaz LTV7 krievu valodā neskatās, viņiem tas neinteresē, viņiem interesē pavisam citas lietas, un tās viņi arī skatās. Un to jau mēs redzam no preses izdevumiem, kāda veida informācija, ar kādu ievirzi viņiem interesē. Tāpēc ar varu uzspiest kaut ko, nu tas diez vai izdosies. Un, ja tam vēl grib tērēt Latvijas valsts nodokļu maksātāju naudu, tad tas ir klajš nesaimnieciskums un tā ir nepareiza rīcība.

Es aicinu noraidīt arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Šnores kungam. Tagad ir skaidrs, kāda politiskā spēka pasūtījumus izpilda Āboliņa kungs. Bet tomēr – es taču aicināju vispirms konsultēties ar profesionāļiem, tad runāt.

Jansona kungs, ja jūs tiešām gribat apgalvot, ka jaunizveidota, par britu naudu izveidota, mazākumtautību multimediāla platforma vienlaicīgi raidīs gan radio ziņas, gan televīzijas ziņas, gan arī tekstus, – tas nozīmē ko? Ka arī interneta vidē cilvēki nevarēs uzreiz atšķirt, nodalīt radio plūsmu no video un no tekstuāla satura. Nu, pirms runāt kaut ko, tiešām nevajag runāt muļķības, ja jūs neko nesaprotat.

Vēlreiz. Es varu jūs personīgi pakonsultēt, kā tas ir jādara, jo, nestrādājot šādā jomā, jūs tikpat droši varētu spriest par metalurģiju un, nezinu, par kādu citu jomu, kur jūs neko nesaprotat. Tas ir pirmais.

Otrais. Šnores kungs! Varētu jums apliecināt, ka tas lielākais Latvijas laikraksts krievu valodā, kuru jūs minējāt, un tas noteikti ir "MK Latvija", tiek izdots nevis par valsts vai pašvaldības naudu, nedod dievs, tas ir komerciāls pasākums, tas ir komercizdevums, un tas, ka tas ir iekarojis Latvijā lielāko popularitāti, ir vienkārši tādēļ, ka tiešām tur ir atbildes uz visiem jautājumiem, kas skar sociālo jomu – par pensijām, kā strīdēties par dzīvokļu jautājumiem, par zemi un tā tālāk. Palasiet, tur ir arī ļoti daudz labas informācijas, un tas ir vienīgais laikraksts, starp citu, kurš tulko pats par savu naudu, par komerciālu naudu, Latvijas likumus krievu valodā, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kādus likumus jūs, Saeimas deputāti, pieņēmāt pagājušonedēļ vai šonedēļ, un, galvenais, paskaidro, ko tas nozīmē viņiem reālajā dzīvē.

Un par ievirzēm. Jūs zināt, ja skatīties reitingus, kādi izdevumi ir populāri latviešu auditorijā, pirmajās vietās vienmēr ir "Privātā dzīve" un "Kas jauns", tad var apgalvot, ka latviešu nāciju interesē tikai izklaide un skatīties, kā citi cilvēki savā privātumā dzīvo.

Lūdzu vēlreiz – pirms kaut ko sakāt, apdomājiet situāciju; nav vairs tā situācija, kura bija jums, Nacionālā apvienība, piecus vai 10 gadus atpakaļ. Pasaule ir mainījusies, un vairs nekad neatgriezīsies vecā situācija, jums ir jārēķinās ar to, ka cilvēkiem ir jāsaņem kvalitatīva informācija.

Un vēlreiz, Šnores kungs: ir sabiedriskie mediji, kurus pamatā finansē valsts. Un ir komerciālie. Un viss, kas pašlaik notiek krievu valodā, – paliek tikai viena kvalitatīva, pilna radioprogramma, un tas ir viss. Nevienas avīzes, neviena žurnāla, un drīz nebūs arī televīzijas krievu valodā. Nekad arī nebija televīzijas programmas ar pilnu nosaukumu, ne 1990. gadā, ne 2000. gadā, ne pašlaik. Bija atsevišķi īsi raidījumi 10–15 minūtes dienā. Jūs vēlaties reitingus? Es pati strādāju ziņās krievu valodā. Deviņdesmito gadu sākumā auditorija bija līdz 160 tūkstošiem cilvēku. Jūs paši ar savu nacionālo politiku atradinājāt cilvēkus skatīties sabiedriskos medijus, jo viņi jums vairs vienkārši netic. Un, ja jūs tagad nobalsosiet "pret", jūs vienkārši vēlreiz Eiropai parādīsiet savu īsto seju, to cilvēku seju, kuri nedomā par cilvēkiem, kuri nekā nesaprot jautājumos, par kuriem viņi mēģina runāt.

Es jūs aicinu, lūdzu, tas ir ļoti specifisks, sensitīvs, ar valsts drošību saistīts jautājums. Lūdzu, neizdariet kļūdu, kura pēc tam būs jālabo, un tas izmaksās gan valstij, gan jums ļoti dārgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanta diskusija. Gribu izdalīt trīs lietas. Pirmā – vispār mediju loma šinī jautājumā. Ir runa par divām lietām. Viena ir satura radīšana, un otra – šā satura izplatīšana.

Dabīgi, var diskutēt par to – visu vai ne visu var... vajag izplatīt visur, un tas ir diskusiju jautājums. Un šeit ir jautājums, par ko būtu jādomā un būtu jārunā.

Bet otra lieta, it īpaši runājot par sabiedriskajiem medijiem. Tie pilda ne tikai ceturtās varas funkciju, bet tie pirmām kārtām ir starpnieks starp valsti un iedzīvotājiem, kuri veido šo valsti. Līdz ar to šeit ir runa ne tikai par pašu saturu, bet arī par satura pasniegšanas veidiem. Un šeit ir runa arī par valodām. Nav runa tikai par krievu valodu vai par poļu valodu, jo varbūt tuvākajā nākotnē mums būs nopietni jādomā par to, vai veidot ziņas arābu valodā vai puštu valodā. Tas ir tikai dažu gadu jautājums, bet tas ir jautājums, kas jārisina sabiedriskajiem medijiem, ja viņi pilda šo starpnieka lomu.

Un trešais. Par pašu likumprojektu. Dabīgi, var to noraidīt, var to atbalstīt, bet, ja mēs to noraidām, tādā gadījumā mēs visu šo lietu un visu šo sarunu sākam no gala.

Nebūt nekur nav teikts un rakstīts, ka Kaimiņa kungs pie labākām iecerēm noteikti ieliks darba kārtībā savas komisijas nākamajā sēdē diskusiju par šo likumu jaunā veidā. Es domāju, ka tas, ka šis likumprojekts ir parādījies, ir laba zīme un arī labs iegansts tam, lai ar to strādātu tālāk, jo to var uzlabot, tas nav no tiem materiāliem, kur vajadzētu visu sākt no gala. Tas ir punkts viens. Bet, ja nu domas dalīsies tik tālu, ka vajadzēs veidot alternatīvo likumprojektu, tad to varēs arī darīt, izmantojot tās iespējas, ko dod mums visi sepli, nepli un tā tālāk, un joprojām.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un turpināt ne tikai darbu pie tā, bet arī publiskās diskusijas par lietderīgumu un par turpmāko dzīvi mediju telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Jā, es atbalstu šos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un lūdzu arī pārējos kolēģus atbalstīt turpmāko virzību un diskusijas laikā radīt kvalitatīvāku un precīzāku saturu.

Gribu pateikt, tā kā reflektējot uz Nacionālās apvienības argumentiem un iepriekšējo uzstāšanos, kur tika skarts jautājums par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, radot saturu krievu valodā, un par rakstu pārnešanu no vienas platformas uz citu platformu un tā tālāk, nerunājot jau par sepliem, nepliem un tā tālāk... citiem savienojumiem un saīsinājumiem.

Gribu vērst uzmanību tikai uz vienu situāciju, par kuru klusē Nacionālā apvienība. Un šī situācija ir saistīta tajā skaitā arī ar rakstu veidošanu vai zīmējumu veidošanu, kad uz Rīgas 40. vidusskolas sienām tapa mākslinieciskais darbs, kuru apmaksāja tajā skaitā arī nodokļu maksātāji.

Šajā skolā mācās pārsvarā krievvalodīgo ģimeņu bērni. Viņiem neviens neprasīja ne viedokli, ne pozīciju. Uz skolas vienkārši tika uzzīmēts sātanismu piekopjošā mākslinieka zīmējums, kas ir ļoti divdomīgs un kas sociālajos tīklos izraisīja ļoti plašas diskusijas un arī pietiekoši lielu sabiedrības neapmierinātību no vecāku puses par vietas izvēli tādai mākslai.

Un šajā gadījumā man ļoti sāp tieši jautājums par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Kāpēc krievvalodīgiem bērniem un viņu vecākiem netika paprasīts, kad uz skolas tika uzzīmēts divdomīgs mākslas darbs? Visas sabiedrības naudu izlietoja, lai tas taptu, un visi bērni tagad uz to skatās. Un Nacionālā apvienība klusē. Nacionālā apvienība, kurai būtu jācīnās par bērnu morāli, par bērnu tikumību un par kristīgajām vērtībām. Kāpēc tika izvēlēts mākslinieks, kas piekopj sātanismu? Un par to nerunā. Viņa bildes ir pieejamas arī sociālajos tīklos, kas, manās acīs, ir ļoti, ļoti izaicinoši.

Tāpēc es lūdzu kolēģus padomāt, ko mēs atbalstām, kā mēs atbalstām un kur mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai jums pietiks ar piecām minūtēm?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es domāju, ka pietiks. Es drīkstu?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš. Kolēģi! Debatējot par šo likumprojektu, ir svarīgi atdalīt mušas no kotletēm. Skaidrs, ka mums ir politiskie spēki, kuri ir ļoti ieinteresēti nācijas sašķeltībā, lai pēc iespējas vairāk būtu nianšu, ar kurām varētu šķelt šo sabiedrību, tieši akcentējot atšķirīgo un akcentējot to tādā veidā, lai kāda sabiedrības daļa justos aizskarta un nepieņemtu to, ko cenšas piedāvāt Latvijas (Nav saklausāms.)... Un, to profesionāli darot, izsmalcināti darot, vēl gadiem mēs saskarsimies ar situāciju, kad kāda sabiedrības daļa nepieņems to, ko vēlas piedāvāt šī vara. Nepieņems arī tās vērtības, ko vēlas piedāvāt šī vara.

Tas dos iespēju šiem politiskajiem spēkiem teikt: redziet, mums ir jāturpina šis kurss, mums ir jāpierāda viņiem, jāpiespiež pieņemt šīs vērtības, lai gan viņi paši darīs visu iespējamo, lai šīs vērtības nevarētu pieņemt. Un vērsīsies pret jebkuru iespēju, pret jebkuru instrumentu, kas varētu palīdzēt veidot saskaņu valstī. Un tieši tāpēc arī tagad uzstājas pret šo likumprojektu.

Es gribētu arī praktiski pajautāt (tīri no praktiskās puses) tiem, kuri tagad iebilst, saka – ziniet, nav vajadzīgs šis likumprojekts, taisīsim jaunu. Kurš taisīs šo likumprojektu? Kurš ieliks iekšā šos priekšlikumus, kas ir atsūtīti? Kurš izveidos to visu?

Es šaubos, ka tā būs atbildīgā komisija, ka tai ir tāda kapacitāte. Ja tā ir, tad, lūdzu, es vēlētos, lai komisijas priekšsēdētājs piesakās un pasaka – jā, mēs to izdarīsim, mums būs likumprojekts tādā un tādā termiņā. Būs gatavs kaut kas jauns, labāks, sagatavots. Ja tas tā nav, tad, manuprāt, pašlaik racionāli ir atbalstīt šo likumprojektu un ietvert tajā visus tos priekšlikumus, kurus mēs uzskatām par jēdzīgiem, un sagatavot normālu likumprojektu, kas jau iegūtu plašu atbalstu.

Šodien, starp citu, ja mēs runājam par likumprojekta kvalitāti, jūs lielā vienbalsībā atbalstījāt grozījumus Medību likumā, kas bija vēl lielāks brāķis, kas bija atsevišķas šauras grupas lobijs, interešu grupas lobijs, kurš vienkārši tika cauri Saeimai, un tā likumprojekta kvalitāte bija vienkārši zem katras kritikas. Tāpat arī pati šī procedūra, kā tas tika dzīts cauri, kā jūs paši to dzirdējāt, – bez atbilstošas iesaistes, bez atbilstošām debatēm un tā tālāk, un tā tālāk. Un tas netraucēja šo likumprojektu pieņemt.

Tā ka nez kāpēc... es vispār neredzu iemeslu, kāpēc esošajā brīdī būtu... kad mēs redzam, labi, likumprojekts nav ideāls, bet tas ir reāli uzlabojams, cilvēki ir gatavi strādāt, vēl jo vairāk – ir sapratne, kas ir jāizdara... kāpēc mums to nepieņemt pirmajā lasījumā, konceptuāli pateikt – jā, mēs ejam šo ceļu, un uz otro lasījumu to sakārtot.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un uz otro lasījumu iesniegt nepieciešamos, ja vēl vajag, priekšlikumus un sagatavot likumprojektu, kuram, es domāju, mums būs plašs atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm?

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Nē, diemžēl diez vai.

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad sēdes pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Par procedūru ir pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu. Stepaņenko kundzi aicinu pieteikties arī elektroniski.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Tad, kad mēs šodien uzsākām mūsu darbu, mēs kopā ar pārējiem deviņiem kolēģiem parakstījām un iesniedzām lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt diskriminējošās un nesamērīgās normas Covid-19 ierobežojumu regulējumā". Šo lēmuma projektu Dokumentu pārvaldības nodaļas darbinieki izdalīja visiem Saeimas deputātiem, bet es neredzu, ka tas būtu parādījies šodienas sēdes darba kārtībā.

Es aicinu to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Stepaņenko kundzei. Te ir jāpaskaidro, ka, jā, patiešām deputātiem šis dokuments tika izsniegts un deputātiem ar to bija pietiekams laiks iepazīties, tomēr mēs uzsākām Saeimas sēdes darbu klātienē... radās neprognozēts incidents, un mēs bijām spiesti pāriet uz darbu e-Saeimā. Attiecībā uz attālināto sēžu norisi tiek piemērota ārkārtas sēžu darba kārtība, kur darba kārtība konkrētajā sēdē nav papildināma.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka e-Saeimā darba kārtība nav papildināma. Līdz ar to šis likumdošanas priekšlikums tiek skatīts... vai tiks iekļauts prognozējami nākamajā Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un debates.

Vārds Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētāja! Es gribētu īsi atbildēt uz dažām tēzēm, kas tika izteiktas debatēs.

Es esmu pateicīgs Judina kungam par viņa aktīvo dalību šajās diskusijās, bet tomēr man diemžēl jāiebilst attiecībā uz to, ka tas nav tehniski iespējams. Tā tas nav, Judina kungs. Neiedziļināsimies detaļās, es vienkārši gribētu atgādināt, ka gan Latvijas Televīzija, gan arī paši kabeļtelevīzijas pārstāvji komisijas sēdē apgalvoja, ka tehnisku problēmu tur nav. Ir iespējami dažādi tehniskie risinājumi, tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Tāpēc tie pārmetumi, ka tehniski mūsu piedāvātais likumprojekts nav pareizs, nav atbalstošs, – nu, piedodiet, tas neatbilst patiesībai.

Otrais moments, kas ir vēl būtiskāks, jo vairāki deputāti apgalvoja, ka mēs runājam par to auditoriju, kas nerunā latviski. Kolēģi, tā tas nav. Runa faktiski... lietas būtība ir saistīta nevis ar valodu, bet tieši ar saturu. Ja jūs veidosiet kaut kādu programmu vai kanālu, vai raidījumu, tas būs veiksmīgs, to skatīsies tikai tad, ja tā programma vai kanāls atbilst mērķauditorijas interesēm. Līdz ar to jābūt ļoti skaidram priekšstatam, kam mēs veidojam vienu vai otru saturu. Ja, piemēram, mums ir jauniešu kanāls, nu diez vai varētu sagaidīt, ka to kuplā skaitā skatīsies seniori, un otrādi. Ja mēs taisām kristīgo raidījumu, tad diez vai neticīgie cilvēki to regulāri un aktīvi skatīsies. Katrai grupai sabiedrībā ir savas intereses. Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, un tieši sabiedriskajiem medijiem jāatspoguļo visas sabiedrības intereses.

Latvijas Televīzija diemžēl un pārsvarā televīzijas... latviešu valodā ir domātas latviešiem. Tās veido latvieši priekš latviešiem. Man nav īpašu problēmu ar latviešu valodu, bet vienkārši es neredzu, ka manas intereses, mana dzīve, tās problēmas, kas, piemēram, mani interesē, LTV raidījumos tiktu atspoguļotas. Tieši tāpēc es, dabiski, meklēju to, kas uzrunā mani. Un domāju, Judina kungs, ka es varu tikai piekrist Regīnas Ločmeles teiktajam, ka jāieklausās speciālistu teiktajā.

Pēdējo nedēļu laikā notika vairākas ekspertu diskusijas. Ļoti interesanta diskusija bija Delfos. Ļoti interesantas un saturīgas diskusijas notika festivālā "Lampa", un tur piedalījās arī tie cilvēki, kas praktiski strādā ar šo auditoriju, kas ir ieinteresēti un kas to zina. Un šī ideja, kas šeit izskanēja, ka mēs vienkārši krieviski tulkosim latviešu ziņas, taisīsim kopsavilkumu... kolēģi, neviens to neskatīsies, jo atcerēsimies to pieredzi, kas bija ar "Dienu" krievu valodā, kas bija ar "Rīgas Balsi" un citiem divvalodīgajiem izdevumiem. Tas neiet cauri, to nelieto skatītāji.

Paskatīsimies uz tādiem veiksmīgiem projektiem kā Delfi vai TVNET. Tur saturs krievu valodā un latviešu valodā ir diezgan līdzīgs, bet atšķirīgs, un to cilvēki dara profesionāli, un tāpēc šiem portāliem ir liela auditorija, jo nevajag to visu reducēt tikai uz valodu. Es vēlreiz uzsveru – Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, un, kur es pilnībā piekrītu Šnores kungam, jā, tā arī gadās izņēmuma veidā – ka arī latvieši aktīvi skatās LTV raidījumus krievu valodā, un tas ir normāli, jo latviešiem tas interesē un cilvēki vēlas saņemt daudzveidīgu informāciju gan satura, gan formas ziņā.

Nevajag domāt, ka hibrīdkara problēma ir tikai krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju problēma. Nebūt nē. Ja kāds domā, ka cilvēki ar dzimto – latviešu – valodu ir kopš dzimšanas imūni pret naidīgu propagandu, tie dziļi maldās. Un daži pēdējā laika notikumi tepat Latvijā to ļoti skaidri parāda.

Tāpēc ceru, ka... Jūs, protams, varat šo likumprojektu noraidīt, bet jebkurā gadījumā man tomēr gribētos cerēt, ka šinī likumprojektā parādīsies vēl kaut kas, ka mēs atkal nevadīsimies pēc principa "ne mana cūka, ne mana druva" – kas notiks, tas notiks, lai viņi paši tur LTV un komercmedijos dara, ko vēlas, bet mēs, deputāti, tur nepiedalāmies. Tas vienkārši nozīmētu, ka mēs nepildām savus galvenos pienākumus.

Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu un turpināt diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams, skaidrojams?

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es labprāt paskaidrotu dažas tādas puspatiesības, kas šeit izskanēja.

Boris Cilevič! Pirmā lieta. Jūs teicāt, ka LTV nebija nekādu iebildumu. Tā nav taisnība. Tas bija LTV viens no principā lielākajiem argumentiem, viņi arī to teica, ka tas tā nestrādās.

Jūs pieminējāt, ka Delfos bija diskusija. Jā, Delfos bija diskusija, bet Delfos bija uzaicināti tikai un vienīgi vienas puses pārstāvji, tā teikt, šis pats Kozina kungs, bet otra puse – vai kāds no SEPLP vai no NEPLP, vai no Latvijas Televīzijas, vai, pieņemsim, kāds no komisijas deputātiem, vai vienkārši no deputātiem... vienalga – nebija uzaicināta otra puse. Un tā bija saruna tā kā vienos vārtos.

Dombrovska kungs, man jūs ir jāpalabo. Šis nav komisijas virzīts likumprojekts. Šis ir deputātu, SASKAŅAS deputātu, otro reizi virzīts likumprojekts, jo pirmo reizi mēs to komisijā noraidījām 17. augustā. Saeimas kārtības rullis ļauj apiet, tā teikt, komisiju un iesniegt to vēlreiz. Un šobrīd mēs esam šeit vēlreiz.

Tālāk. Par to, cik daudz un dikti deputāti zina par medijiem un žurnālistiku, – tas tikai priecē. Bet es gribētu arī atgādināt to, ko mēs komisijā novērojām, dzirdējām, un principā visi arī tam piekrita, ka katram jau tas savs darbiņš ir jādara. Deputātiem šobrīd nevajadzētu dublēt SEPLP funkcijas un darbības, nevajadzētu arī dublēt NEPLP funkcijas un darbības.

Tas, ko minēja Zariņa kungs, – par to, ka komisijai ir jāskatās līdzi... tāpat kā Boriss to teica... tāpat kā Judina kungs to teica... Mēs to darīsim, mēs skatīsimies līdzi SEPLP, lai šo risinājumu viņi rod.

Dombrovska kungs, vēlreiz – nekādas ziņas nekur netiek izbeigtas krievu valodā, tās paliek. Šobrīd... Tās paliek līdz 2022. gada 1. janvārim, tāda ir noruna ar LTV. Es domāju, ka līdz šim datumam mēs lūgsim SEPLP vēl pilnveidot šo redzējumu – kādā veidā viņi grasās ar LTV7 šo visu... strādāt un darīt.

Par mazākumtautību platformu, par ko šobrīd ir runa, un par to, ka, teiksim, vecāka gadagājuma cilvēki savu ieradumu pēc varbūt nelieto modernās tehnoloģijas un skatās lineārajā. Tad man ir jāatgādina, ka šie LTV7 reitingi ir drastiski zemi, it sevišķi raidījumiem mazākumtautību valodās, šajā gadījumā – krievu valodā. Tie ir aptuveni 20 tūkstoši – tikai un vienīgi. Šajā jaunajā mazākumtautību platformā, kurā jau ir noslēgts šis trīspusējais līgums, no LTV puses tiek sniegti iekšā vēl 600 tūkstoši eiro, un no angļiem mēs esam dabūjuši 450 tūkstošus eiro. Ja tas viss aptrūkst, tad Latvijas Televīzijai kaut kur jāizrok pusmiljons, lai to atdotu atpakaļ angļiem. Tā mēs to nedarītu.

Bet tas mērķis mazākumtautību platformai, kas patiesībā izskatīsies tikpat kvalitatīvi, kā šobrīd izskatās jaunā Latvijas TV1 "Panorāmas" ziņu studija... Jūs esat pamanījuši – tā ir milzīga atšķirība, kā ir šobrīd un kā, teiksim, bija pirms nedēļas... tad tas mērķis ir sasniegt līdz 200 tūkstošiem skatītāju mēnesī.

Un pats galvenais, lai būtu mazliet miers sirsniņā, nocitēšu pašu pēdējo daļu no SEPLP vēstules par to, kas tad īsti tur grasās būt ar šo... mazākumtautību ziņām un vispār raidījumiem kā tādiem. Tātad: "Vienlaikus SEPLP informē, ka, lai palielinātu kvalitatīvu ziņu un analītiskā satura pieejamību, tiklīdz to ļaus jaunveidojamās institūcijas juridiskā kapacitāte, SEPLP plāno pieņemt satura nodošanas vadlīnijas saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma..." tāda un tāda panta... respektīvi, visas ziņas, visi raidījumi, saturs tai skaitā (kas ir visdārgākais – pareizi jūs teicāt, Ločmeles kundze!), tiks nodoti bez maksas komerckanāliem, ja viņiem būs tāda prasība, vajadzība vai vēlme. Nekas netiek šobrīd atņemts. Tas ir labi, ka mēs esam šo noti uztaustījuši, mēs esam sapratuši.

Es lūdzu komisijas vārdā šo noraidīt. Komisija turēs roku uz pulsa un gaidīs no SEPLP šo redzējumu, koncepciju, kas ir arī SEPLP uzdevums un par ko viņiem maksā naudu. Es domāju, ka beidzot mums ir šāda padome, kuras... tiešā vārda... uzdevums ir visas šīs lietas saprast, sakārtot, un deputātiem tur īsti nav jājaucas iekšā. Ja būs pilnīgas auzas, tā teikt, nu tad mēs jauksimies iekšā. Protams, mēs vienmēr viņus aicināsim, gan NEPLP, gan SEPLP, šīs lietas skaidrot, un nu nekas... es varu apsolīt, ka šīs lietas nepaliks neizdarītas.

Tā ka katrā ziņā, kolēģi, garas debates, plašas debates, nākamreiz arī komercmedijiem. Ja taisa debates par šo tēmu, lūgtu uzaicināt arī otras puses viedokļu paudējus, lai diskusija būtu godīga.

Komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 40, pret – 47, atturas – 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Par procedūru vēlreiz ir pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Stepaņenko kundze, jums arī elektroniski... jā, paldies, pieteicāties. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paldies par šīs situācijas izskaidrojumu, taču, manuprāt, lai Saeima varētu aiziet atkal uz e-Saeimas režīmu, ir nepieciešams tāds priekšnosacījums kā, piemēram, epidemioloģiskās situācijas krasa pasliktināšanās.

Mums nebija nekādas īsziņas par to, kādā veidā Saeima šobrīd mēģinās strādāt. Līdz ar to mēs arī neredzam šajā pēdējā Prezidija rīkojumā, ar kuru visi iepazinās, nosacījumus, pie kādiem Saeima atgriežas e-Saeimas režīmā.

Visticamāk, tie tātad būtu kaut kādi epidemioloģiskie rādītāji, taču šobrīd mēs tādus neredzam. Mēs ar tiem neesam iepazinušies. Līdz ar to mēs arī redzam, ka šī Saeimas sēde nav ārkārtas sēde. Tātad šīs Saeimas sēdes papildināšana ir tikai tehniska problēma, kuru e-Saeimas vidē varēja atrisināt, jo e-Saeima darbojas jau vairāk nekā gadu. Mums nav saprotams, kāpēc tas nav vēl līdz šim brīdim izdarīts. Tās ir tikai tehniskas problēmas.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Tātad deputātes kundzei ir beidzies laiks, runājot par procedūru.

Es varu atkārtot tikai vēlreiz šo skaidrojumu, ka šajās attālinātajās sēdēs darba kārtība nav papildināma tieši tāpat, kā mēs nepapildinājām darba kārtību, strādājot arī iepriekš, bet mēs rīkojām atsevišķas sēdes. Deputātu iesniegtais likumdošanas priekšlikums tiks izskatīts, bet ne šajā sēdē, virzot to vēl tālāk uz priekšu.

Tālāk, kolēģi, esam nonākuši darba kārtībā pie lēmuma projektu izskatīšanas.

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi un sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Rīkojumā ir divas būtiskas lietas – ārkārtējās situācijas laikā tiek piešķirtas tiesības atkāpties no iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu iesaistīto dienestu izmitināšanu un ēdināšanu. Un otra lieta ir – atļauja atkāpties no maksimālā darba laika robežām, lai atļautu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei strādāt vairāk virsstundas.

Komisija atbalstīja šo lēmuma projektu, un aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk darba kārtībā Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību" (Nr. 718/Lm13). Ja kādam no deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties. Deputāti nav pieteikušies.

Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Saeima 2021. gada 28. jūnijā atkārtoti saņēma kolektīvo iesniegumu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" ar 16 559 Latvijas pilsoņu parakstiem.

Iniciatīvā lūgts izveidot tādu tiesisko normu kopumu, kas nepieļautu ne valsts, ne pašvaldību, ne privātajā sektorā strādājošo pakļaušanu diskriminācijai vakcinācijas fakta esamības vai neesamības dēļ.

7. jūlijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atkārtoti uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka nav pieņemami tas, ka personu par nevēlēšanos vakcinēties var atlaist no darba. Komisija, uzklausījusi iniciatīvas autoru, nolēma atkārtoti nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, mani vēlētāji un tie, kas kļūs par maniem vēlētājiem! Mīļie cilvēki, mīļie Latvijas cilvēki, latvieši un krievi! Jums ir jāsaprot, ka jautājums par brīvprātīgu vakcināciju faktiski ir izlemts. Tas tika izlemts jau iepriekš, sakot, ka pilnvaras mūsu Valsts prezidentam... sakot, ka pilnvaras ir jānodod Ministru kabinetam. Kāpēc? Tāpēc, ka tad nevarēs apstrīdēt Satversmes tiesā. Līdzīgi kā par maskām nevarēja apstrīdēt Satversmes tiesā, tā arī viņi ir izdomājuši šo jautājumu par obligātu vakcināciju. Būtībā izlemj Kariņš ar visu savu varzu.

Otra lieta, kas jums ir jāsaprot. Obligāta vakcinācija faktiski jau pastāv. To ļoti labi apzinās visi studenti, to apzinās skolotāji, pasniedzēji, kuri ar to saskaras un kuriem skaidri un nepārprotami pateikts – līdz oktobrim visiem obligāti.

Ļoti interesanti, ka 95 procentiem Saeimas deputātu nav obligāti jāuzrāda sertifikāti par visām savām infekcijas slimībām, visām! – es uzsveru. Ļoti interesanti, ka demokrātiskā valstī ziņas par savu veselības stāvokli ir jāuzrāda, piemēram, kaut kādam mistiskam saimniecības daļas vadītājam, nevis savam ārstējošam ārstam... bet kaut kam, kaut kādam nepazīstamam cilvēkam. Apsargam pie durvīm.

Man liekas, ka... Mīļie cilvēki, mēs esam nonākuši tajā brīdī, kad ir skaidri un gaiši jāpasaka – šis režīms rīkojas noziedzīgi.

Ir skaidrs, ka šajā rudenī, šajā ziemā izšķirsies, vai nu viņi mūs uzvarēs... skaidrs, ka viņi spiedīs vispirms, kā saka, spēcīgāko. Šodien jau parādījās ziņas, ka mani atkal sodīs, izslēgs un kas tik tur vēl nebūs, lai pēc tam varētu nospiest visus jūs, sabiedrība. Arī tos, kas ir vakcinējušies, bet grib brīvprātīgu pieeju visai šai lietai.

Jūs skaidri redzējāt šodien Saeimā, ka 95 procenti – 95 procenti! –vakcinētu deputātu baidās no viena nevakcinēta deputāta ar negatīvu kovida testu. Neticēja pūļa imunitātei, par kuru pusotru gadu runāja, ka tai jābūt 70 procentiem, nevis 95. Un acīmredzot baidās arī no tās vakcīnas, ko ir saņēmuši, un netic tai. Un tas viss liecina, ka obligāta vakcinācija ir realitāte, nevis tas, kas varētu nenotikt.

Vienīgais ceļš to apturēt, un cita ceļa nebūs... ir skaidrs, ka represīvais aparāts soda par politisku uzskatu paušanu un par pretošanos obligātai vakcinācijai. Un soda bargi ikvienu, kurš nebaidās.

Ir skaidrs, ka arī šī sistēma, līdzīgi kā pirms 30 gadiem, kad sabruka padomju režīms, ir sabrukšanas priekšā. Skaidrs, ka tas prasīs arī dažus sāpīgus upurus – gan finansiālus, gan emocionālus droši vien. Kādam šie upuri būs jānes. Es kā Saeimas deputāts, kurš ir par demokrātiju, pret sabiedrības segregāciju, pret dalīšanu tīrajos un netīrajos un pret visu to afēru, kuru daži ļoti veiksmīgi izmanto, lai vienkārši brutāli zagtu nodokļu maksātāju naudu, esmu gatavs nest šo upuri sabiedrības vārdā un aicinu visu sabiedrību saprast, ka mēs uzvarēsim tikai tad, ja daudzskaitlīgi iesim ielās – nevis padsmit tūkstoši kā pēdējo reizi pie Rīgas pils, bet ļoti lielā skaitā.

Ar šiem parakstiem un turpmāko virzību ir tā, ka šie papīri tiks ielikti plauktiņā vai pat apstiprināti, bet no tiem rezultāta nekāda nebūs. Mīļie cilvēki, jums ir jāsaprot – vienīgais veids ir miermīlīgā, nevardarbīgā, bet pacietīgā, gudrā un ar izturību apveltītā ceļā gāzt šo režīmu, demokrātiskā ceļā gāzt šo režīmu, un pēc gāšanas šo varu tikpat nesaudzīgi, kā viņa ir rīkojusies pret jums, likt cietumā.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, mēs šeit runājam par kolektīvo iesniegumu, kolektīvajam iesniegumam nav nekāda sakara ar to, ko jūs šobrīd runājat. Lūdzu, runājiet par tēmu, nevis par savām politiskajām iecerēm! Par konkrēto kolektīvo iesniegumu.

A. Gobzems. Jā, un es domāju, mīļā sabiedrība, ka šī kolektīvā iesnieguma vietā mums jāsāk domāt arī par to, lai arī Ināra Mūrniece (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien es esmu... šodien es pārstāvu studentus. Es pārstāvu studentus, tāpēc ka studentiem šodien neļāva paust savu viedokli pie Saeimas, ir ierobežotas vietas, kurās to drīkst darīt un kurās to nedrīkst darīt. Studenti vēlējās uzrunāt Valsts prezidentu, kurš bija ienācis pie mums teikt savu ikgadējo runu.

Studenti vēlas pievērst uzmanību tam, ka arī studentu vidū vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai. Jebkurā vidē vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai. Diemžēl vairāku politiķu meli ir apliecinājuši to, ka sabiedrības attiecības ar valdību ir ļoti, ļoti krasi sabojājušās. To principā, es uzskatu, jūt arī Levits, to jūt arī Kariņš un visi ministri. Viņi saprot, ka virzīšanās tālāk ar vakcinācijas – obligātās vakcinācijas! – likumprojektu nozīmēs vēl lielākus mīnusus reitingos un ļoti lielas neveiksmes gaidāmajās vēlēšanās.

Protams, tas liecina arī par ļoti lielu viltību, jo mēs redzam, ka arī šodien prezidenta runātais apliecināja, ka, noliekot šo likumprojektu par obligāto vakcināciju malā, tiek meklēti dažādi veidi, aplinkus taciņas, ar kuru palīdzību varētu panākt līdzīgu efektu, kādu bija vēlējušies panākt šī slavenā neveiksmīgā likumprojekta autori.

Ja mēs runājam par šo tautas iniciatīvu, tad es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī tautas iniciatīva ir, ja nemaldos, trešā visvairāk atbalstītā iniciatīva, kuru mums pēdējā laikā nācies redzēt Saeimā. Saeimā mēs neesam redzējuši tikai to iniciatīvu, kura ir savākusi vairāk nekā 50 tūkstošus balsu. Tā ir iniciatīva par Saeimas atlaišanu. Bet, ja mēs runājam par ManaBalss.lv iniciatīvām, tad pirmajā vietā ir iniciatīva par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim un šī konkrētā iniciatīva par to, ka vakcinācijai jābūt brīvprātīgai.

Godātie kolēģi! Tas liecina tikai par to, ka šis jautājums ir ne mazāk svarīgs par to, ka cilvēkiem ir tiesības dzīvot savā mājoklī un netikt izliktiem, par to, ka valdība izdomā jaunus nodokļus un tos paceļ. Un šī iniciatīva ir tikpat svarīga kā tā iniciatīva, par kuru mēs runājām tikko, – par Saeimas atlaišanu.

Diemžēl esošie likumi, kas šobrīd ir spēkā, liedz uzsākt referendumu pie šī esošā cipara, bet ir skaidrs, ka šis cipars ir gana pietiekams, lai mums valstī jau šobrīd būtu sākts referendums par vakcinācijas brīvprātīgumu. Mehānisms, kas ļauj šim jautājumam vairākas reizes atgriezties Saeimā, ļoti skaidri norāda uz to, ka šis jautājums par vakcinācijas brīvprātīgumu ir ļoti, ļoti svarīgs sabiedrībai un prasa risinājumu.

Diemžēl līdz šim Saeimas lēmumu projekti par šo pašu jautājumu ir sastapušies ar neizpratni gan no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem, gan arī no atbildīgās komisijas deputātiem, kurā lēmuma projekts nonāk.

Lai gan daži šīs komisijas deputāti ir deklarējuši, ka sabiedrības viedoklis ir ļoti svarīgs, un kādos citos jautājumos ļoti, ļoti liela uzmanība tiek veltīta tai pašai ManaBalss.lv iniciatīvai – kaut vai par tām pašām viendzimuma
laulībām –, šeit nez kāpēc iesniedzēji, tāpat savākuši ne mazāk kā 10 tūkstošus parakstu, jau otro reizi un trešo reizi sastopas ar neizpratni un absolūti neprofesionālu darbu, tā varētu pateikt.

Tas, ka šī iniciatīva šodien ir atnākusi uz Saeimu divas reizes, nozīmē to, ka pa šo laiku, kamēr Saeima bijusi atpūtā, ir sakrājušies vēl divreiz vairāk iedzīvotāju parakstu par to, lai šī vakcinācija būtu tikai un vienīgi brīvprātīga. Diemžēl mūs ir tiešām mānījuši.

Mēs, opozīcijas deputāti, esam iesnieguši vairākas reizes gan Pavļutam, gan Pabrikam deputātu jautājumus par vakcinācijas brīvprātīgumu. Tikko kā mēs sadzirdējām kādus bīstamus signālus... Piemēram, tas bija šī gada sākumā, tad, kad vairāki studenti mūs aicināja pievērst uzmanību tam, ka notiek dažādas aptaujas par to, vai plāno vakcinēties vai neplāno, viņi jau tad bija satraukti par šo aptauju un kaut kādā mērā nojauta, ka nebūs labi. Protams, ka mēs ķērāmies pie darba un uzdevām jautājumus Pavļutam. Mēs to darījām vairākas reizes, un katru reizi mums tika melots.

Pirmo reizi mums tika melots pavasarī, kad Pavļuts pateica – nevienā brīdī, nekādā gadījumā studentiem vakcinācija nebūs obligāta, un tas, ka viņi izvēlēsies nevakcinēties, nenozīmēs to, ka viņi nevarēs tālāk mācīties. Bet ko mēs redzam tagad? Mēs redzam, ka 360. noteikumi nosaka: studentiem mācīties būs liegts – tiem studentiem, kuri nebūs vakcinējušies. Un tas notiek tajā brīdī, kad mēs no katra stūra dzirdam vakcinācijas aizstāvju, obligātās vakcinācijas aizstāvju, argumentus par to, ka šī tauta, kura tagad iestājas pret obligāto vakcināciju, ir neizglītota un tumsonīga.

Vai jūs, godātie kolēģi, tie, kas atbalsta šādu pieeju, tiešām uzskatāt, ka šāda pieeja, liedzot studentiem iespēju gūt jaunas zināšanas, kaut kādā veidā mums palīdzēs būt... turpināt būt izglītotiem un apgaismotiem? Es domāju, ka šajā jūsu lēmumā nav ne mazākās loģikas. Viens un vienīgs veids – cenšanās par katru cenu piespiest cilvēkus vakcinēties, nekas cits.

Šodien mēs redzējām, ka arī Valsts prezidents ierosināja Saeimai to pašu darīt. Un, apmeklējot izglītības iestādes, visticamāk, arī bērniem tika pateikts, ka viņiem tas obligāti jādara.

Šī nav brīvprātīga vakcinācija. Tas ir pavisam kas cits. Tā ir politika, tā ir jauna sistēma. Tā ir jaunas identitātes radīšana, jo arī šodien Saeimas deputātiem, tiem, kuri nav vakcinējušies, bija ļoti, ļoti daudz kas jāizdara, lai viņi varētu piedalīties savu pienākumu izpildē.

Mēs, tie, kas nav vakcinējušies, šobrīd esam atkarīgi no privātas iestādes kapacitātes un precizitātes, jo pietiek tikai kādai iestādei nedaudz pakavēties ar testa rezultātu nosūtīšanu vai pietiek kādai iestādei neievadīt šo sertifikātu sistēmā, lai mēs pārstātu būt par deputātiem. Man tiešām ir ļoti liels kauns redzēt to, ka mūsu vidū ir tādi deputāti, kuri ar abām rokām to atbalsta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs redzam, ka šī vakcinācijas brīvprātīguma tēma ir bijusi tikai un vienīgi tāda mirāža, ar kuru mēģināja mūs apmānīt valdošās koalīcijas politiķi – gan Kariņa kungs, gan Pabrika kungs, runājot par NBS kareivjiem, gan arī Pavļuts.

Mums ir dokumentāri pierādījumi tam, ka tika melots sabiedrībai un Saeimas deputātiem. Protams, ka šie pierādījumi tiks izmantoti pret amatpersonām, lai pierādītu, ka tās ir rīkojušās negodprātīgi.

Vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai – nevis tādai brīvprātīgai, kā šo brīvprātīgumu saprot Pavļuts, Kariņš, arī prezidents, bet tiešām brīvprātīgai, kas nozīmē, ka katram cilvēkam ir sava brīva izvēle, spriežot pēc savas izpratnes par savu veselību, par kuru tikai un vienīgi viņš ir visu savu dzīvi rūpējies un arī viņa vecāki ir rūpējušies, kad viņš vēl bija maziņš. Un rūpējās viņa mamma, kad tas cilvēks vēl nebija piedzimis. Tikai un vienīgi viņam ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu veselību. Un nekas un neviens apstāklis nedrīkst būt noteicošais, lai cilvēkam šī izvēle būtu jāizdara spaidu situācijā. Un šo spaidu situāciju, godātie kolēģi no koalīcijas, esat radījuši jūs.

Šī gada laikā, šo mēnešu laikā, mēs esam saņēmuši simtiem vēstuļu – simtiem vēstuļu! – no Latvijas iedzīvotājiem, kas stāsta par savu izvēli, kuru viņi nožēlo, jo viņiem šī izvēle attiecībā uz savu veselību bija jāveic tikai tāpēc, ka kāds darba devējs piedraudēja, bija jāveic tikai tāpēc, ka viņi gribēja turpināt studijas, bija jāveic tikai tāpēc, ka viņiem nav citas izvēles, ja viņi grib turpināt strādāt, ceļot vai, piemēram, apmeklēt pasākumus.

Tas, protams, šajā gadījumā ir mazākais, bet pats svarīgākais ir tas, ka šobrīd jūs esat apdraudējuši cilvēku tiesības saņemt godīgi nopelnīto iztiku par savu darbu. Vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai.

Un šim lēmuma projektam pēc nonākšanas komisijā ir jāpārtop par likumu. Nekā savādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakcinācijai ir jābūt tikai un vienīgi brīvprātīgai. Un to nedrīkst pārvērst par uzpirkšanas akciju, piesolot dāvanas, naudu vai realizējot kādas draudu kampaņas. Pirmkārt, tas nav ētiski. Tas ir tāpat kā uzklāt bagātu galdu un cerēt, ka veģetārietis paķers gaļas gabalu tikai tāpēc, ka tas kārdinoši izskatās, vai tāpēc, ka tas ir bez maksas.

Un, ja tiek teikts, ka nevienam taču ar vakcīnu pakaļ neskrien un ar varu nepotē, tad ar ko atšķiras obligāta vakcinācija no pienākuma vakcinēties? Taču, kā zināms, par pienākumu nepildīšanu cilvēku drīkst atbrīvot no darba. Tas ir tieši tik vienkārši, lai piespiestu cilvēku vakcinēties labprātīgi piespiedu kārtā.

Tiešām uztrauc šodien no Valsts prezidenta dzirdētais, kas izraisa zināmas pretrunas. Tātad vakcinācijai jābūt brīvprātīgai, bet tai pašā laikā... es citēju: Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

Otrkārt. Ir tādi noteikumi, kuri jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurās priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kurās nepieciešama vakcinācija (piemēram, skolotājiem un medicīnas darbiniekiem, noteiktiem pakalpojuma sniedzējiem, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk). (Beidzu citātu.)

Tātad būs vesela rinda ar profesijām, kurās strādājošajiem būs jāvakcinējas obligāti, un tad diez vai vispār būs tāda profesija, kura paliks kā izņēmums. Tikai tad par to vairs nevarēs lemt Saeima, bet to paklausīgi pieņems valdība.

Vairāk nekā 800 studenti ir vērsušies pie Valsts prezidenta ar lūgumu izbeigt diskrimināciju un ļaut studēt. Studenti ir iedzīti izmisumā, un viņiem principā šobrīd ir divas iespējas – vai nu pakļauties, lai sistēma viņus salauž, un pieņemt tādus lēmumus, ko viņi citādi nekad nepieņemtu, vai pamest studijas. Studijas, par kurām ir samaksāts, par kurām ir ņemts kredīts... vai ģimene ir atlicinājusi no saviem ienākumiem un krājusi gadiem, lai varētu savu bērnu sūtīt studijās. Un šobrīd studenti tiek augstprātīgi diskriminēti. Viņi nav vajadzīgi mūsu valstij, viņi, kuri nākotnē varētu būt augsti kvalificēti speciālisti.

Es šodien esmu saņēmusi vēstuli no kādas studentes, kura raksta, ka palicis studēt vairs tikai rudens semestris un studijas klātienē ir atļautas ar negatīvu testu līdz 10. oktobrim, pēc tam nederēs arī siekalu tests, kas ir lētāks, bet būs jātaisa testi par 45 eiro, jo siekalu testi, redziet, esot neprecīzi. Nez kāpēc skolās tie der.

Un otrs, kas šokē, ir... Februārī būs eksāmeni, un pie eksāmeniem netiks pielaisti, jo pirms tam būs divu mēnešu prakse, kur tests... varētu iztikt ar testu un nebūtu nepieciešama vakcinācija, bet eksāmenus nevarēs nokārtot, jo šeit būs nepieciešams vakcinēties. Tāda ir attieksme pret mūsu studentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma, ka vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai, turpmāko virzību, manuprāt, mums nevajadzētu gari un plaši diskutēt. Mums ir jānobalso "par", un es pilnīgi piekrītu tiem opozīcijas kolēģiem, kuri rosina, ka šai iniciatīvai jāpārtop par skaidru likumu... ka tas, kas šobrīd notiek, zināmā mērā arī caur sētas durvīm... no vienas puses, ieklausoties gan opozīcijā, gan arī sabiedrības viedoklī, atceļot šo strīdīgo likumu, kas bija nonācis atbildīgajā komisijā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā – saistībā ar... kur mēs diskutējām saistībā ar obligāto vakcināciju noteiktām profesijām... cilvēki ļoti labi dzird un arī redz tos Ministru kabineta lēmumus, ar kuriem pa sētas durvīm mēs vienalga nesam iekšā šo obligāto vakcināciju. Tas, kolēģi, nav pieļaujams.

Daudzi satraucas par to, ka sabiedrība nevakcinējas. Neskaitāmas reizes arī mēs šeit esam teikuši, kāpēc... viens no argumentiem, kāpēc cilvēki nevakcinējas, – tāpēc, ka netic, tāpēc, ka nemitīgi tiek mainīti viedokļi, tāpēc, ka redz, ka attieksme nav godīga un ar dezinformāciju visbiežāk nodarbojas valdības vai koalīcijas pārstāvji, sakot vienu, bet darot pilnīgi ko citu. Un arī no likuma viedokļa, arī no ētiskā viedokļa ir identiska situācija.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo iniciatīvu, lai mēs raidām skaidru signālu sabiedrībai, ka vakcinācija ir brīvprātīga, un godīgi cilvēkiem arī pasakām, kādas var būt iespējamās blaknes, ka šīs blaknes, visticamāk, var būt mazākas nekā sekas tad, ja mēs smagi pārslimojam, un lai mēs sniedzam tikai un vienīgi godīgu atbildi un nekādā gadījumā nelaupām mūsu jaunajiem studentiem vai vairākām profesijām iespēju strādāt vai iespēju mācīties, jo, ja šobrīd daudzi nezina, kā vadīt valsti, tad tiem, kas šobrīd studē, būs šī valsts jāvada jau pēc 10 vai pēc 15 gadiem, iespējams, pat ātrāk. Tāpēc nelaupīsim viņiem iespēju tiekties pēc labām zināšanām, pēc kvalitatīvas izglītības un nodrošināsim to, ka vakcinācija ir brīvprātīga, skaidrosim cilvēkiem.

Vakcīnas šobrīd valstī ir pieejamas, praktiski visa buķete; 24 stundu laikā jebkurš, kas uzskata, ka vakcīna viņu var pasargāt, vai tiešām tic profesionāļu viedoklim, var saņemt šo vakcīnu un sevi pasargāt. Bet, ja kādam ir savi argumenti vai kāds šobrīd grib nogaidīt, mums ir jārespektē viņa griba un mēs viņu nevaram sodīt.

Neļaut studentam mācīties klātienē – tas ir sods. Neļaut attiecīgām profesijām kvalitatīvi, pilnvērtīgi sniegt pakalpojumu cilvēkiem – tas ir sods šiem cilvēkiem. Tā darīt nedrīkst, tas nav demokrātiski.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo konkrēto iniciatīvu un pēc iespējas operatīvāk un ātrāk vienoties par to, ka šī iniciatīva pārtop par likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klausoties kvēlās uzrunas, nudien pārņem tāda dziļa neizpratne.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir divas opcijas attiecībā uz kolektīvajiem iesniegumiem – vai nu noraidīt, vai virzīt tālāk padziļinātai izskatīšanai. Par ko šī – te es gribu lietot vārdu "cepšanās"? Mēs vienbalsīgi komisijā virzījām tālāk. Tāda sajūta, ka mēs jebko cenšamies pārvērst par izvērstu politinformācijas stundu.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo kolektīvo iniciatīvu virzīšanai uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Un politinformāciju varbūt... jeb arī mūsu apsvērumus izteikt tad, kad jau ir runa par konkrētu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Un paldies arī kolēģiem! Nu, mazlietiņ nepiekrītu tam, ko tikko teica mana kolēģe Janīna Kursīte-Pakule, jo mans stāsts nav par to.

Vispirms – noteikti pārstāvu to pozīciju, kas atbalsta brīvprātīgu vakcināciju un katra indivīda atbildības uzņemšanos – brīvu – paša izvēles veikšanai.

Otrkārt. Domāju, ka ir vērts diskutēt arī par šāda veida iesniegumiem, vienalga, kā to nosauc pozīcijas kolēģi, ir vērts diskutēt, jo šobrīd mums ir iespēja paust savu viedokli oficiāli, konstruktīvi un pozīcijā.

Līdz ar to šobrīd gribu teikt, ka es atbalstu brīvprātīgu vakcinēšanos. Un šajā brīdī izmantošu iespēju tomēr norādīt, ka, pozīcijas kolēģi, jūs esat zaudējuši iespēju, neesat izmantojuši iespēju uzrunāt, aicināt svarīgāko, vismazāk aizsargāto grupu – seniorus – vakcinēties un gribēt dzīvot, nevis pretēji – šobrīd uzrunāt vai piespiedu kārtā likt vakcinēties jauniem cilvēkiem, ja jūs nespējāt uzrunāt seniorus. Izmantojiet, lūdzu, šo iespēju, lai mēs kopīgi varam aizsargāt visneaizsargātāko auditoriju – mūsu seniorus.

Otrs. Un tomēr, mani kolēģi, kuri vēl joprojām strādā augstākās izglītības iestādēs, šogad mēs lepojamies – vismaz dati to vēstīja – ar, nu, zināmā mērā lielāko uzņemto studentu skaitu. Un tai pašā laikā diezgan vīzdegunīgi atļaujamies pateikt – studēs tikai daļa no tiem. Kādēļ? Vai tādēļ, ka finanšu nepietiek, vai tādēļ, ka vēlaties šajā brīdī atkal daļai studentu teikt: nē, augstākā izglītība Latvijā jums nav atvēlēta, izvēlieties citas valstis, citas augstskolas, citu valstu augstskolas un studējiet tur? Itin bieži tas nav jādara par personiskā budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tāda mazlietiņ iedomība un augstprātība pret jauno paaudzi, pret jaunajiem zinātniekiem, kas, iespējams, veidosies augstākās izglītības iestādēs, šobrīd nav pieņemama.

Brīvprātīga vakcinēšanās – tas nav stāsts par to, ka kāds ir mazāk izglītots vai kāds neatbalsta zinātni. Nē! Pierādiet šobrīd ar saviem lēmumiem, ka augstākā izglītība patiešām ir atvērta Latvijas iedzīvotājiem un tiem, kuri ir izturējuši zināmā mērā konkursu un vēlas studēt Latvijas augstskolās.

Vēlreiz atkārtoju – ja dati, kuri ir redzami šobrīd un pieejami publiski, ir pareizi, tad lielākais skaits tuvākajā vēsturē ir izvēlējies studēt Latvijā.

Aicinu pārskatīt arī attieksmi un atbalstīt ar citu veidu noteikumiem un nosacījumiem studentus, kas ir pieteikušies, lai viņi neņem jau pirmajā kursā vai pirmajā dienā akadēmisko atvaļinājumu, lai viņi var studēt un, vēlreiz saku, neizvēlas citu valstu augstākās izglītības iestādes.

Kādēļ vēlējos paust savu pozīciju par brīvprātīgu vakcināciju, to, ka katrs indivīds ir brīvs savā izvēlē un atbildīgs par savu izvēli? Tādēļ, ka pēc Levita kunga šodienas runas noklausīšanās man patiešām netop skaidrs, nu, tāds ieteikums un tāds sagatavotais likumprojekts, par ko mēs arī acīmredzot kaismīgi diskutēsim, – par to, ka jautājumu par obligātu vakcināciju izlems Ministru kabinets.

Tātad atkal – mēs jau to izdarījām pirms kāda laika pandēmijas kontekstā, mēs atteicāmies no savām likumdevēja tiesībām par labu izpildvarai. Šobrīd Levita kungs aicina, rosina atkal darīt to pašu, bet jau citā izpildījumā. Tātad Ministru kabinets atbildēs par to, kurās profesijās strādājošajiem būs vai nebūs obligāti jāvakcinējas, kuru profesiju pārstāvjiem nebūs izvēles brīvprātīgi un atbildīgi vakcinēties.

Manuprāt, šāds aicinājums ir vairāk nekā diskusiju vērts, un es aicinātu kolēģus, kas, kaut arī vienprātīgi atbalsta šā kolektīvā iesnieguma tālākvirzīšanu, droši vien arī divus nākamos atbalstīs... tomēr padomāt par to, ko mēs īsti šeit nu jau gandrīz trīs gadus darām.

Līdz ar to es domāju, ka šobrīd, atbalstot un veidojot, iespējams, arī likumprojektu par brīvprātīgu vakcināciju, mums tomēr būs iespēja parādīt savu skaidru pozīciju par to, ka vakcinācija ir tiešām brīvprātīga un indivīdam pašam ir atbildīgi jāpieņem šis lēmums, nevis novirzīt izpildvaru vai Ministru kabinetu par atbildīgo, kurš tad noteiks, kuras profesijas cilvēkiem būs obligāti kaut kas jādara. Manuprāt, tā nav godīga attieksme pret mūsu pašu darbu.

Līdz ar to es priecājos un priecāšos, ja mēs atbalstīsim šo un arī divas nākamās pilsoņu kolektīvās iniciatīvas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, tā ir tāda, redziet, parlamentārisma īpatnība, ka tomēr deputāti sanāk kopā un diskutē, Kursītes-Pakules kundze, tāpēc es domāju, ka mums ir atļauts runāt arī par šo tēmu. Šim lēmuma projektam ir atvēlētas piecpadsmit plus piecas minūtes, tas nozīmē, ka arī tautas iniciatīvas deputātiem ne tikai ir brīv apspriest, bet pat ir ļoti labi, ka viņi to dara, jo tad tie, kas parakstīja šo iniciatīvu, redz, kāda ir tautas priekšstāvju patiesā attieksme pret tik milzīgā skaitā atbalstīto iniciatīvu.

Ja mēs runājam... atgriežoties pie studentiem – vairāk nekā 800, jā, studentu griezās pie prezidenta, un ļoti žēl bija šodien dzirdēt to, ka prezidents atbildēja: mums trūkst kvalitatīvas izglītības piedāvājuma. Šeit mēs tiešām esam... mēs redzam, ka ir nonākts pretrunās, jo ir... atbilstoši pētījumiem redzot to, cik ļoti maz jauniešu patiesībā vēlas studēt, katrs jaunietis, kas vēlas turpināt studijas, kas sapņo, kas ir iedomājies sevi kādā profesijā, manuprāt, katrai valstij ir ļoti liels ieguvums, lepnums un gods, jo pretēji tam diemžēl ir liels skaits tādu jauniešu, kuri neko nevēlas, kuri nevēlas ne studēt, ne strādāt un kuriem nav nekādas skaidrības par savu nākotni.

Tie cilvēki, kuri grib studēt, kuri ir gatavi lietū, sniegā, vējā iet par savām tiesībām, – viņi grib turpināt mācības. Viņi ir jāciena par to, ka viņi grib Latvijai nest nākotni. Viņi grib tiešām strādāt savā specialitātē, savā izsapņotajā profesijā, un viņi grib iegūt jaunas zināšanas.

Tas ir tiešām pārsteidzoši, ka Latvijā šāds regulējums pastāv, jo... Studenti nebija slinki, viņi izpētīja vairākas citas universitātes, viņi sarakstījās ar šīm universitātēm, pa vasaru veicot apjomīgu pētījumu darbu. Tas, ko viņi saņēma, tās atbildes – no Kembridžas, no Oksfordas, no Tartu universitātes –, apliecināja to, ka tajās universitātēs nekāda tamlīdzīga segregācija nenotiek. Tur viss ir pieejams, brīvs un nav nekādas studentu mocīšanas ar maksas testiem vai – vēl jo vairāk – pēc 10. oktobra nevakcinētiem studentiem pilnībā atņemt iespēju vispār apmeklēt studijas... šāda regulējuma nav, nepastāv. Un tas ir tiešām brīnums, ka Levita kungam šis fakts ir kaut kādā veidā pazudis no acu... no acu rauga, jo patiesībā, ja mēs dzirdējām šādu runu šodien, tad droši vien bija jāpadomā par to, ka studenti ir ļoti, ļoti svarīgi Latvijas nākotnei.

Līdz ar to es aicinu tiešām padomāt ļoti rūpīgi par šī likumprojekta tapšanu. Man nav lielu ilūziju, man patiesībā nemaz nav ilūziju, ka izvēlētā komisija kaut ko varētu izdarīt lietas labā. Es domāju, ka tas būs jādara tiem deputātiem, kuri tiešām ir norūpējušies par vēstulēm, kuras mēs turpinām saņemt katru dienu savos e-pastos.

Es aicinu padomāt par likumprojektu par obligātās vakcinācijas atcelšanu un brīvprātīguma principa nostiprināšanu likumā. Tas ir ļoti svarīgi, lai atbildīgie politiķi neturpinātu mums melot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka vienā no iepriekšējām sēdēm gandrīz katrs trešais deputāts ir izteicis savu viedokli par piespiedu vakcināciju. Es arī esmu par brīvprātīgu vakcināciju, un šis viedoklis man nav mainījies.

Bet šodien ir runa nevis par to – būt vai nebūt piespiedu vakcinācijai, bet par iesniegumu. Kolektīvais iesniegums ir saņemts, un, kā pilnīgi precīzi teica Janīna Kursīte-Pakule, komisijas uzdevums ir virzīt to tālāk vai noraidīt un... ne tikai noraidīt vai virzīt, bet, ja virzīt, tad arī noteikt, kam tas ir novirzīts.

Un šeit, manā skatījumā, būtu pareizi novirzīt to nevis Saeimas komisijai, bet Ministru kabinetam un varbūt tieši Ministru prezidentam Kariņa kungam, jo attiecīgi likumprojekti parādās, top tieši Ministru kabinetā. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ir jādomā arī par to, ko piedāvāt piespiedu vakcinācijas vietā, kādi citi instrumenti varētu būt.

Te jau gāja runa, arī šodien debatēs, par to, ka, lūk, testēšana paliek maksas produkts, līdz ar to testēšana pirms mācībām vai pirms darba kļūst ļoti dārgs prieks un šāda prasība faktiski piespiež cilvēkus vakcinēties. Varbūt Ministru kabinets varētu noteikt, ka testēšana ir bez maksas, jo, ticiet man, testēšana pati par sevi nav īpaši patīkama procedūra un es nedomāju, ka cilvēki būtu laimīgi katru dienu staigāt testēties. Var būt arī citi instrumenti, citi paņēmieni. Es nemaz nerunāju par to, ka skaidrošanas kampaņa, godīgi sakot, ir zem jebkādas kritikas, jo tiešām – kas nav, tas nav.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šī kolektīvā iesnieguma virzīšanu, bet padomāt par to, kam tas tiek virzīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad vidēji Eiropā ir jau vakcinējušies virs 70 procentiem iedzīvotāju, citur šie rādītāji ir vēl augstāki, un mēs varam redzēt Eiropas valstis, kas pilnībā atsakās no visiem ierobežojumiem un atgriežas pie normāliem apstākļiem, bet mums diemžēl šis rādītājs ir salīdzinoši zems. Un tam ir, manuprāt, ļoti saprotami iemesli.

Es domāju, viens no galvenajiem iemesliem ir tieši valdības haotiskais darbs un nespēja darboties krīzes apstākļos. Krīzes apstākļi, kas ir šobrīd, un tas, kas bija pagājušajā ziemā, kad bija mums šie, manuprāt, ļoti nepārdomātie un sabiedrībai nesaprotamie lēmumi un ziemā, mīnus 20 grādos, cilvēkiem bija jāstāv ārā pie veikaliem rindās, nevarēja nopirkt cimdus, šie preču saraksti, par kuriem citstarp pavisam nesen parlamentārās izmeklēšanas komisijā Ekonomikas ministrijas ierēdnis atzina, ka tā ir bijusi kļūda... Kļūda – tā ir viena no tām daudzajām kļūdām, kas novedušas līdz tam, ka iedzīvotāji neuzticas ne valdībai, ne epidemiologiem, ne veselības jomas ekspertiem par to, ka būtu jāveic šī vakcinācija, un tas ir loģiski. Un šajos apstākļos te nodarboties ar kaut kādu ideju veicināšanu attiecībā uz piespiedu vakcināciju, manuprāt, ir absolūti nepareizi.

Paies laiks, un iedzīvotāji, kas vēlēsies, ies vakcinēties, vakcinēsies, bet ar šādiem piespiedu mehānismiem, manuprāt... un arī visādā ziņā šie eksperimenti jau pierāda to, ka tas nestrādās. Kā jau kolēģe minēja attiecībā uz to, ka studenti ņem akadēmiskos gadus...

Dati par veselības jomā strādājošajiem arī atšķiras no pilsētas uz pilsētu, cik tur ir – 95 vai 90 procenti slimnīcā vakcinēti, citur ir 70 procenti no slimnīcas personāla. Un iemesli katrā vietā ir daudzi un dažādi, un, es domāju, laiks ies un parādīs to, ka šie skaitļi uzlabosies. Bet, ja tas notiks piespiedu kārtā, tad diemžēl es šaubos, vai kaut kas uzlabosies, tieši pretēji. Premjers kādā no savām intervijām minēja šo labo piemēru par skaistumkopšanas nozari, kur patiesībā šobrīd jau ir piespiedu vakcinācija. Tātad, ja cilvēks grib nodarboties ar šo pakalpojumu sniegšanu, viņam ir jāvakcinējas, respektīvi, jābūt vakcinētam, jābūt šim sertifikātam.

Un – ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tam papildus nākusi arī šī ļoti nepārdomātā nodokļu reforma, mēs redzam, ka ļoti daudzi no šiem pakalpojumu sniedzējiem atrodas ēnu sadaļā. Ēnu ekonomikas īpatsvars ir ļoti būtiski pieaudzis pēdējā gada laikā.

Un šie lēmumi... tas viss ir savā ziņā saistīts, un šobrīd tie iedzīvotāji, šajā gadījumā 16 tūkstoši, nākamie arī – tie ir vairāk nekā 10 tūkstoši... ir pietiekoši liels iedzīvotāju daudzums, kas šobrīd netic valdībai un, manuprāt, netic arī šai piespiedu vakcinācijai un vakcinācijas procesam kā tādam. Manuprāt, jādod cilvēkiem maksimāli brīvprātīga iespēja izvēlēties. Un, ja jau mēs visu šo laiku esam dzīvojuši un kaut kā atraduši veidu, kā var strādāt – rūpnīcas ir atradušas veidu, kā strādāt, veikali ir atraduši veidu, kā strādāt, slimnīcas ir atradušas veidu, kā strādāt – testējoties, dažādos veidos veicot kaut kādu pielāgošanu infrastruktūras videi, zivju cehos atrod veidu, kā strādāt, virknē vietu atrod veidu, kā strādāt...

Tad man būtu aicinājums tiešām domāt par to, kā tomēr turpināt iedzīvotājiem skaidrot, pastiprināti skaidrot, un nekādā veidā neatbalstīt nekāda piespiedu vakcinācijas procesa uzsākšanu, bet meklēt veidus, kā drošā vidē var darboties, tai skaitā mēs Saeimā varam darboties – nevis šādā veidā, attālināti, bet gan klātienē un pilnvērtīgi.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ikvienā jomā tas ir atrodams... Bet, manuprāt, ļoti bīstams – ļoti bīstams! – ir šis šodien izskanējušais prezidenta aicinājums, ar kuru viņš patiesībā pateica to, ka neuzticas šai Saeimai un ka nepieciešams deleģējums valdībai risināt šo jautājumu pēc saviem ieskatiem.

Valdības risinājumus mēs redzam. Mēs redzam valdības idejas problēmas risināšanai – tā ir vakcinācijas loterija, tie ir dažādie preču saraksti, ierobežojumi un vēl virkne citu sabiedrībai nesaprotamu un tiešām haosu raisošu lēmumu, kas radījuši tieši otrādu rezultātu – milzīgu neticību. Un, manuprāt, nebūtu pareizi, ja mēs tagad valdībai uzticētu šī jautājuma tālāku regulēšanu, lai arī cik elastīgs tas būtu, tas ir jāpatur Saeimas kontrolē.

Un arī es pievienojos tam, ka vajadzētu likumprojektā noteikt, ka vakcinācija tomēr ir brīvprātīga, un turpināt pastiprināti strādāt uz to, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju vakcinētos. Ar piespiedu mehānismiem mēs panāksim tikai to, ka šie cilvēki... Mēs dzīvojam brīvā ekonomikā, pārvietošanās iespējas nevienam nav aizliegtas. Es šajā vasarā esmu runājis gan ar skolu kolektīviem, izglītības pārvalžu vadītājiem, kuri jo īpaši uzsver, ka situācija ir ļoti kritiska attiecībā tieši uz pirmsskolas pedagogiem, kuru jau tā zemais atalgojums ir... jau tā situācija ir diezgan saspringta, un tur tieši gados jaunie speciālisti ir tie, kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās vakcinēties. Es runāju arī ar viņiem un esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi kaut kādā brīdī savas domas mainīs, bet tas nevar tikt panākts ar piespiedu mehānismu. Tam vienkārši ir nepieciešams laiks un vairāk skaidrojošā darba, tad, es domāju, būs arī kādi rezultāti.

Pretējā gadījumā, ja mēs šobrīd kādā no šīm jomām ieviesīsim piespiedu vakcināciju, tad dabūsim pilnīgi pretēju efektu un sastapsimies ar citiem izaicinājumiem, piemēram, gluži vienkārši vairs nebūs pedagogu vai apkalpojošā personāla slimnīcās. Vai, kā mēs redzam šobrīd skaistumkopšanas pakalpojumu jomā, šo pakalpojumu sniedzēji vienkārši aizies ēnās.

Nu, es domāju, kolēģi, šādu piemēru ir daudz, tāpēc es aicinātu būt ļoti uzmanīgiem, skatoties tālāk šo jautājumu par jebkādu pilnvaru deleģēšanu jeb nodošanu valdībai. Es uzskatu, ka tas ir bīstami, to nevajadzētu pieļaut, un šī kolektīvā iesnieguma kontekstā arī Saeimai būtu kaut kādā veidā skaidri jāpauž, ka tā vēlas saglabāt kontroli... īpaši šo brīvību ierobežojošo noteikumu pieņemšanas gaitā attiecībā tieši uz vakcināciju un ar to saistītiem jautājumiem... Saeimai tomēr ir jāsaglabā kontrole pār attiecīgajiem lēmumiem. Pretējā gadījumā mēs varam iestūrēt daudz lielākās problēmās, nekā šobrīd jau mēs esam, un nonākt pie gluži pretējā, ka šie skaitļi... cilvēki, kas ir vakcinējušies... nepieaugs tādos tempos, kā mēs to gribētu. Tieši otrādi – situācija varētu kļūt ļoti sarežģīta daudzās jo daudzās jomās.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, kā arī turpmākos lēmumu projektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, visi klātesošie deputāti – tie, kuri šobrīd ir šeit! Ir tikai daži palikuši uz vietas, pārējie ir aizmukuši uz savām dzīvesvietām. Vispirmām kārtām būtu jājautā – no kā jūs baidāties, ja jūs esat vakcinējušies?

Tieši tāpat arī Veselības ministrijā. Veselības ministram Pavļuta kungam es biju jautājis, cik ministrijā ir vakcinējušos darbinieku, ierēdņu, un viņa atbilde bija, ka ir vakcinējušies simtprocentīgi visi darbinieki. Tomēr Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mēs redzējām, ka arī Veselības ministrijas pārstāvji joprojām strādā no mājām un neuzdrošinās iet uz Veselības ministriju strādāt.

Tad man ir jājautā – no kā jūs vispār baidāties? Kas tie ir par iemesliem, kāpēc jūs nespējat pilnvērtīgi uzsākt darbu? Un vai tiešām tikai viens Gobzema kungs spēj paralizēt šādu Saeimas darbu? Vai vienkārši jūs esat pieraduši strādāt no mājām?

Šeit mēs runāsim par to, ka joprojām vakcinācijai būtu nepieciešams būt brīvprātīgai, jo šie lēmumi, ko jūs esat pieņēmuši, atstāj dziļas pēdas Latvijas tautsaimniecībā un arī daudzās ģimenēs. Kā piemēru varu minēt šobrīd kaut vai skaistumkopšanas jomu. Vakar, 1. septembrī, daudzas frizētavas bija ciet, jo visiem šiem darbiniekiem ir jābūt vakcinētiem vai ar testiem (testi maksā ļoti lielu naudu!). Šis ir zaudējums tautsaimniecībai, un daudzi cilvēki aizies pagrīdē, kamēr deputāti vienā mierā sēdēs mājās un skatīsies no šiem ekrāniem.

Ir jāsaprot, kādas ir mūsu prioritātes – tautsaimniecība vai arī tā saslimstības līkne, kura neuzrāda šos kritiskos... rādītājus.

Par piemēru var minēt kaut vai Poliju. Cilvēki tur jau brīvi pārvietojas, netiek prasīti šie kovidsertifikāti, netiek lietotas maskas, un saslimstība ir mazāka nekā Latvijā.

Jautājums – kam tas ir nepieciešams, visa šī jezga? Man ir žēl noskatīties uz šīm naudas summām, kas šobrīd tiek plūdinātas šajā kovidafērā. Kā vienu šādu piemēru var minēt kaut vai šo sabiedrisko... integrācijas fondu, kurā tiks ieguldīti 400 tūkstoši eiro, lai spētu uzrunāt tikai 13 tūkstošus cilvēku, ka jādodas vakcinēties.

Ir ļoti labi uzrakstīts nolikums, kurā... Nevarēs izmērīt to, kā šie 13 tūkstoši cilvēku tiks uzrunāti. Viena cilvēka uzrunāšana varētu izmaksāt apmēram 30 eiro. Tā ir tipiska naudas izšķērdēšana. To pašu var teikt arī par šiem testiem, kas šobrīd tiek veikti skolēniem. Un, kā redzams, ne visi skolēni tiek testēti pareizi.

Tādēļ es joprojām aicinu deputātus turēties saprāta robežās – saprast to, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijas vārdā praktiski nekas nav piebilstams.

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu un šo kolektīvo iesniegumu nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību" (Nr. 718/Lm13)! Lūdzu, balsosim! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Tavara kungs, piesakieties, lūdzu, elektroniski.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šoreiz vēršos vairāk pie... tieši pie sēdes vadītājas un pie Saeimas Prezidija pārstāvjiem.

Mēs savos telefonos saņēmām par Saeimas šodienas sēdi, 2. septembra sēdi, paziņojumu, ka notiks klātienes sēde. Klātienes sēde! Šī sēde tik tiešām sākās klātienē, un Saeimas mājaslapā šī sēde oficiāli tā arī saucas – Saeimas klātienes sēde.

Taču tajā brīdī, kad notika šis negadījums vai starpgadījums, kā sēdes vadītāja minēja, mēs pārgājām uz e-platformu. Nevienā brīdī netika pieņemts lēmums, nedz arī deputāti tika informēti, ka šī ir ārkārtas sēde.

Respektīvi, es aizvien uzskatu, ka mēs turpinām strādāt klātienes –kārtējā – sēdē... nevis klātienē, bet e-Saeimā... bet klātienes sēdē, kur tika iesniegts šis 10 Saeimas deputātu lēmuma projekts... Ministru kabinetam... par nesamērīgām normām Covid-19 ierobežojumu (Nav skaidri saklausāms.)... citstarp, kas attiecas gan uz studentiem, gan uz vairāku profesiju... nodarbinātajiem... pārstāvjiem, kurus... mēs aicinājām iekļaut šīs sēdes darba kārtībā.

Tāpēc es lūdzu Saeimas Prezidiju atbilstoši Saeimas kārtības rullim arī šo punktu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā vai arī pateikt, ka šobrīd ir ārkārtas sēde – atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam –, kuras darba kārtību mēs nevaram mainīt. Tādā gadījumā mēs neesam ne par to informēti, ne...

Šī sēde līdz šim, vismaz manā ieskatā, ir kā kārtējā sēde. Tāpēc lūdzu sniegt atbildi uz šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies Tavara kungam.

Tātad: atbilstoši mēs sanācām kopā – visi frakciju vadītāji un Saeimas Prezidijs –, lai lemtu par to, kādā veidā mēs strādāsim un kādā veidā atgriezīsimies klātienē. Frakciju padomē faktiski vienprātīgi pieņēmām lēmumu, kurā paredzējām klātienes darbu, ja deputātiem ir Covid-19 sertifikāti vai negatīvi Covid-19 testa rezultāti. Tas bija Frakciju padomes lēmums. Taču šajā brīdī... Tad, kad šie noteikumi tika ignorēti, bija jāpilda šis Frakciju padomes pieņemtais lēmums.

Godātie kolēģi! Tāpat mēs esam vienojušies un ir pieņemts lēmums par Saeimas attālināto sēžu norises kārtības apstiprināšanu; tajā ir izklāstīta attālināto sēžu norises kārtība. Arī šis dokuments savulaik jums visiem tika izsūtīts un ir pieejams e-pastos.

Kā jau es skaidroju, arī atbildot uz deputātes jautājumu... tātad: pārejot uz darbu e-Saeimā, tiek piemērots nosacījums, ka Saeimas sēžu darba kārtība nav papildināma. Iesniegtais dokuments tiks izskatīts, bet tiks izskatīts jau nākamās sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Turpināsim darbu.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Pūce, Baumane, Šteins, Orlovs un Možvillo lūdz pārcelt sēdes darba kārtības pēdējo punktu un izskatīt to pēc darba kārtības 26. punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Gobzema kungam ir iebildumi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju par procedūru parunāt.

Sēdes vadītāja. Nu tad jums ir jāsūta e-pasts, lai runātu par procedūru.

Tātad deputātiem iebildumu nav, neviens...

Ģirģena kungs...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Es atvainojos (Nav saklausāms.)... sekosim tad pēc saraksta, paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad nav iebildumu. (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Tātad ir iebildumi. Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 2. septembra sēdes darba kārtības pēdējais punkts tiktu izskatīts pēc darba kārtības 26. punkta izskatīšanas! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 7, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, elektroniski nomainiet tablo.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šī gada 5. jūlija sēdē izskatīja deputātu Kristas Baumanes, Arvila Ašeradena, Jura Juraša, Ulda Auguļa un Ineses Voikas iesniegumu, kurā tika lūgts sniegt vērtējumu deputāta Alda Gobzema rīcībai, jo deputāts bija publicējis sociālajos tīklos ierakstus un fotogrāfijas, kurās deputāts redzams ar pie krekla piespraustu heksagrammu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem, lai viņus kā grupu publiski identificētu, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.

Komisija šī gada 7. jūlijā, izskatot ierosināto lietu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu, konstatēja, ka deputāts Aldis Gobzems ar savu rīcību ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7., 8., 16. un 19. punktu.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179. panta septītās daļas 5. punktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, septiņiem deputātiem balsojot "par", vienam – "pret" un diviem nebalsojot, nolēma rosināt Saeimai izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no vienas Saeimas sēdes.

Lūdzu jūs atbalstīt Saeimas sagatavoto lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie cilvēki! Pagājušās nedēļas beigās Rīgā notika Rīgas maratons. Tajā uzvarēja Jānis Višķers – viens no slavenākajiem maratonistiem; viņš bija ar dzeltenu aproci. Dzeltenas aproces tika izdalītas visiem, kuriem nav kovidsertifikāta. Šie cilvēki bija otršķirīgi cilvēki, un uzvara maratonā, precīzi sakot, pusmaratonā, netika ieskaitīta, "pateicoties" šai dzeltenajai aprocei. Uzvarēja cilvēks ar zaļo aproci, kurš noskrēja lēnāk.

Un šeit ir jautājums – ar ko šāda dzeltenā aproce 2021. gadā atšķiras no aizlieguma sēdēt parkā uz soliņa, iet pa trotuāru ar dzeltenu lenti ap roku laikā, kad nevienu vēl nenosmacēja gāzes kamerās? Līdz gāzes kamerām vēl bija gadi.

Mani soda par mana politiskā viedokļa paušanu mani politiskie pretinieki. Viņi grib aizvērt man muti par to, ka man ir viedoklis un es to nebaidos paust. Un mans viedoklis ir taisnīgs un precīzs un atbilst ļoti daudzu cilvēku, sabiedrības lielas daļas, interesēm. Par mani ir balsojuši desmitiem tūkstošu, un par partiju, no kuras es tiku ievēlēts, ir balsojuši vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku.

Mans politiskais viedoklis šādā veidā tiek apklusināts. Tas tiek apklusināts, jo šie mani politiskie oponenti negrib dzirdēt arī šādu sabiedrības viedokli. Un es citēju mana vēlētāja pausto: "Tieši tā arī spriedām ar kolēģi, kura ļoti mīl lasīt grāmatas un kura vesela nevar vairs aiziet pēc iemīļotās grāmatas uz bibliotēku. Spriedām, ka esam vai nu ebreji, vai suņi. Un pat sunim šobrīd ir vairāk tiesību. Trūktu vēl uzzīmēt mums, visiem nevakcinētajiem jeb vakcīnu iepirkumu nelietotājiem, krustus uz pieres, lai redzētu pa gabalu un varētu no mums izvairīties. Šādā valstī, kurā nav tiesību veselam cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un pat izdzīvot, nav jāmaksā nodokļi. Tā nav valsts, tas ir noziedzīgs grupējums, kas ir sagrābis varu valstī un to izmanto. Un viņiem ir vienaldzīga gan vakcinētu, gan nevakcinētu cilvēku veselība, dzīvība, ienākumi un viss pārējais."

Manas norādes par dzeltenām lentītēm, zvaigznēm un visu pārējo atbilst visai tai demokrātiskajai kustībai, kas šobrīd notiek globāli – visā pasaulē. Šo jautājumu es esmu pārrunājis ar ebreju kopienu, un mēs esam raduši savstarpēju sapratni.

Daži, kuri uzdodas vairāk par ebrejiem, bet kuri patiesībā aizstāv noziedzīgu grupējumu, pie varas esošu noziedzīgu grupējumu, vienkārši brutāli šodien grib aizvērt man muti. Tāpat kā pēc Saeimas šodienas sēdes... aizbildinoties ar to, ka 95 procentiem vakcinētu deputātu ir bail no tā saucamās vakcīnas neefektivitātes vai pūļa imunitātes neesamības, ir bail no viena Gobzema.

Man nav jāatskaitās jūsu priekšā, noziedzīgais grupējum! Man ir jāatskaitās tikai savu vēlētāju priekšā – desmitiem tūkstošu... vairāk nekā simts tūkstošu cilvēku priekšā. Un es esmu pārliecināts, ka mēs uzvarēsim viņus – šo noziedzīgo grupējumu. Es esmu pārliecināts, ka šis noziedzīgais grupējums tuvākā gada laikā sēdēs cietumā.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es... man jums jāaizrāda.

Tagad vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Satiekot cilvēkus, mēs dzirdam atsauksmes par Saeimā notiekošo. Bieži šīs atsauksmes ir viena otru, cita citu izslēdzošas, tāpēc izmantojamas pēc vajadzības. Lai nepārstāstītu tikai vienu viedokli, nekad neesmu centusies pie tām apelēt. Šis ir izņēmuma gadījums.

Jūlijā iznāca būt Žīguros; tas ir Balvu novads. Meža muzeja vadītāja Anna Āze tieši lūdza publiski pateikt, ko viņa domā par šo Alda Gobzema izrīcību.

Es citēšu: "Tas ir liels grēks. Ne Gobzems, ne tie, kas uz viņu pavilkās, to nevarēs mūžam izpirkt. Nedrīkst tādas lietas piesaukt. Nedrīkst.

1941. gada augustā Balvu Kubulos, mežā, man tēvs stāstīja, saveda Balvu ebrejus, nostādīja bedres malā un nošāva. Kuram bērniņi bija uz rokām, tos dzīvus iegrūda bedrē. Trīs dienas zeme vaidēja. Tie cilvēki ne pie kā nebija vainīgi. Un tagad – vai tad nevakcinētajiem kāds liks zvaigzni un sūtīs uz geto? Vai šaus nost? Ir lietas, ko var salīdzināt, un ir lietas, ko laikam tomēr nevajag salīdzināt."

Šis salīdzinājums, šī paralēle man liekas briesmīga. Un man ir grūti ko piebilst šajā situācijā, bet... Mēs vienmēr varam atrast attaisnojumus, bet ir reizes, kad laikam nevajag meklēt attaisnojumus. Man šobrīd pietrūkst vārdu.

Es zinu, ka Gobzems var un spēj uz katru vārdu atrast pretvārdu, bet nu nevajag izmantot jūtīgus simbolus. Nevajag! Tas ļoti... tas uzceļ no zemes vecus rēgus. Ir jāskatās pagātnē, bet nedrīkst pagātni izmantot nelietīgos nolūkos. Varbūt tie nolūki nebija nelietīgi, bet situācija ir tāda, ka es pilnībā piekrītu šai sievietei Annai no meža muzeja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs te varam runāt, kam mēs piekrītam, kam mēs nepiekrītam, es arī nepiekrītu daudz kam, ko saka Gobzema kungs, bet... Es skatos pašreiz šo deputātu iesniegumu, un man rodas vairāki jautājumi. Un tie jautājumi ir saistīti ar Satversmi un ar deputāta, katra deputāta, tiesībām (es runāšu nevis par šo konkrēto gadījumu, bet vispār par deputātu tiesībām) izteikt savu viedokli. Tādas nelielas pārdomas par vārda brīvību un formu, kādā šis viedoklis tiek izteikts.

Es skatos, ka tajā iesniegumā ir rakstīts, ka deputāts ir pielicis sešstaru zvaigzni... nu, vārdu sakot, – ka tas ir ļoti aizvainojoši. Es īsti nesaprotu, kas tur ir aizskarošs, jo sešstaru zvaigzne ir marķēšanas zīme. Tā jau šeit nav slavēta! Kā es saprotu, deputāts to ir minējis negatīvā izteiksmē, nosodošā. Tā ir tieši tāda pati marķēšanas zīme kā vakcinācijas sertifikāts, kas arī ir marķēšanas zīme.

Un, ja tā nebūtu marķēšanas zīme un ja mēs nebūtu kļūdījušies, tad Valsts prezidents taču neatceltu... viņš ierosinātu atcelt šo likumu par obligāto marķēšanu jeb par obligāto vakcināciju, kura jāveic, lai dabūtu šo sertifikātu.

Tātad nekāda negatīva konteksta nav šai rīcībai, bet ir negatīvs konteksts tieši pašai šai zīmei. Tāpat tas, kā tā ir salīdzināta ar citām zīmēm... Nu var strīdēties, vai tā ir laba gaume vai slikta gaume, bet nekādā ziņā mēs nevaram teikt, ka šeit deputāts ir slavinājis, teiksim, kaut kādus nacistu noziegumus. Es domāju, nu nevajadzētu pārspīlēt.

Nākamais. Kā var aizliegt kādam deputātam, kurš var mums patikt vai nepatikt, kaut kādu rīcības brīvību, kas nav aizliegta likumā? Ja šinī gadījumā komisija nobalsos, ka tas ir nosodāms, tad būtu jābūt atsaucei uz likumu, kurā šādi simboli ir aizliegti. Vai tad mēs taisāmies ieviest kaut kādu "domu policiju", aizliegt sešstaru zvaigzni pielietot? Tad mēs aizliegsim rozā lentītes – tādas, starp citu, bija homoseksuālistiem nometnēs jānēsā –, aizliegsim svītrainus kreklus un tērpus, jo tādi bija politiskajiem ieslodzītajiem, aizliegsim svītrainas kaklasaites un tā tālāk.

Respektīvi, manas uzstāšanās mērķis ir aicināt jūs padomāt, no kā ir lielāks ļaunums, – vai varbūt ne visai ētisku salīdzinājumu, kas var kādam patikt, kādam tas var arī nelikties kā ētikas pārkāpums, – vai to mēs varam salīdzināt ar, teiksim, lielāku pārkāpumu Satversmē garantētajām izteiksmes un rīcības brīvībām.

Te ir atsauce uz kodeksa 19. punktu, kurš nosaka, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās. Nu, es domāju, ka šie iesniedzēji paši ir pašmērķīgi izrādījušies. Un Saeimā, man liekas, ļoti daudzi deputāti pašmērķīgi izrādās.

Starp citu, šis salīdzinājums jau nav konkrēti Gobzema kunga izgudrojums. Pašreiz Eiropā, kā mēs redzam televīzijā, ļoti daudzās valstīs tas tiek pielietots – ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Savienības valstīs. Es jums nosaukšu konkrēti – Francijā. Nesen mēs redzējām, ka arī lietuvieši bija masveidā izgājuši ar šo... ar šo zīmi. Tā ka acīmredzot nevar taču teikt, ka visi šie cilvēki, kas šo zīmi lieto, salīdzinādami to ar kaut kādu vakcinēšanas sertifikātu, – ka viņi gribētu godināt kaut kādus nacistu noziegumus. Tas taču ir ārkārtīgi aplams pieņēmums.

Es domāju, ka priekšlikums sodīt deputātu par viņa viedokli vai viņa mēģinājumu nosodīt marķēšanu nav nekas cits kā cenzūras ieviešana, un cenzūra nav atbalstāma.

Ierosinu iesniedzējiem pašiem padomāt par to veidu, kādā viņi ir mēģinājuši rupji pārkāpt Satversmē garantēto vārda un uzskatu brīvību un izteiksmes brīvību.

Godājamie kolēģi! Ja mēs kaut ko tādu pieļausim, mēs radīsim precedentu, un tad mēs varēsim jau katrā sēdē izskatīt kādu ētikas pārkāpumu, kas kādam liekas vai neliekas kā ētikas pārkāpums.

Es domāju, šeit komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ir pieļāvusi kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei otro reizi.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Pirmām kārtām teikšu, ka nav iespējams – un diez vai kādreiz būs iespējams – likumiski aprakstīt visu, ko cilvēks vien var izdomāt.

Protams, ne heksagramma, ne pentagramma, ne kāda cita zīme nepieder nevienai tautai. Tās izsenis ir zināmas un plaši lietotas, bet ir situācijas, kas vēsturiski sāpīgi sasaucas, ja saistās ar kādiem traģiskiem notikumiem, un sāpīgi griež un atgādina.

Es iedomājos situāciju, ja piecstaru zvaigzni, sarkanu piecstaru zvaigzni, – pentagrammu – kāds, protestējot pret kaut ko, pieliek 14. jūnijā vai citā jūtīgā datumā vai citā īpašā laikā. Jā – protestējot. Bet kādam vai kādai cilvēku grupai, etniskai vai sociālai... vai kādai citai grupai tas ir kā Klāsa pelni, kas kvēlo. Un es nezinu... kad pelnus uzbiksta, tas nekad nebeidzas labi.

Protams, mums katram var būt savs viedoklis, mēs katrs varam demonstrēt savu pārliecību ar dažādiem līdzekļiem, bet, manuprāt, demokrātija tomēr nenozīmē visatļautību; demokrātija tomēr nozīmē arī cienīt kādas citas grupas, cita etnosa traģēdiju, vai tā būtu armēņu traģēdija, vai tā būtu ebreju tautas traģēdija, vai tā būtu latviešu tautas vai poļu traģēdija vai kāda cita.

Katrai lietai – diemžēl vai paldies dievam – ir konteksts. Ja mēs nedomājam par kontekstu un domājam tikai par zīmi kā abstraktu tēlu... tā tas neiet. Mēs tomēr uztveram konkrēti – konkrētā laikā, konkrētā vietā, konkrētā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi Gobzema kunga rīcība ir nosodāma. Neapšaubāmi. Jo nedrīkst dejot uz kauliem. Dzeltenā zvaigzne ir vistraģiskākais Otrā pasaules kara simbols, kas liecināja par īstenoto genocīdu pret ebreju tautu. Tāpēc nekādā gadījumā nevarēja un nedrīkstēja to darīt.

Bet šinī gadījumā ir runa par to, kādā veidā mēs gribam nosodīt šo rīcību. Man šķiet, ka tas, ka Gobzema kungs būs izslēgts no vienas no Saeimas sēdēm, – tas nav, es teiktu, izsmeļošs solis. Man šķiet, ka daudz svarīgāk būtu izteikt nosodījumu un Saeimas nožēlu par to, ka viens no Saeimas deputātiem rīkojās amorāli. Tas ir punkts numur viens. Izslēgšana nav tas līdzeklis, kas domāts audzināšanai vai sabiedrības pārliecināšanai, ka mēs visi domājam līdzīgi šinī jautājumā.

Bet ir arī otrs jautājums. Šeit ir runa par simboliem. Dzeltenā zvaigzne ir traģisks simbols, bet ir arī citi simboli, kas ir ne mazāk svarīgi. Es nedzirdēju nevienu nosodījuma vārdu, teiksim, tad, kad mūsu, Latvijas valsts, Latvijas Republikas, ārlietu ministrs bija norāvis kaimiņvalsts karogu. Un tas palika ne tikai nenosodīts, bet... vispār neizskanēja nekādi vārdi, kas nosodītu šāda veida rīcību, kura arī ir diezgan amorāla un nebūt ne profesionāla.

Es domāju, ka šinī gadījumā daudz svarīgāk būtu, ja Saeima izteiktu savu reakciju, savu vērtējumu šai rīcībai. Bet izslēgšana no sēdes – tas, man šķiet, nav tas īstais instruments.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Pirmkārt, mani, protams, uzjautrina Janīnas Kursītes-Pakules teiktais par... kā viņa tur nosoda vēl kaut ko.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā viņa man vārdu nedeva, visu laiku slēdza ārā mikrofonu. Es pat nevarēju paskaidrot to, ka tā mana fotogrāfija bija kopā ar genocīdu nosodošu tekstu. Kursīte-Pakule nemaz to dzirdēt negribēja. Dolgopolovs arī droši vien vispār nav dzirdējis, nav lasījis. Tas tā.

Bet būtiskākais ir tas: sanāk tā, ka genocīds pret ebreju tautu ir slikts, bet genocīds pret cilvēkiem, kuri grib brīvas izvēles – potēties vai nepotēties, strādāt un netikt atlaisti, studēt un netikt atlaisti –, ir labs, tā vajag. Kad nedrīkst iet uz teātriem, nedrīkst iet uz kafejnīcām, sporta zālēm, veseli cilvēki tiek iezīmēti ar dzeltenām lentītēm, kā tas maratonists pēdējā Rīgas maratonā pagājušās nedēļas nogalē, tad viss ir kārtībā, tā drīkst, tas ir demokrātiski.

Tagad man aizver muti tāda Kursīte-Pakule un Saeima. Es nezinu, varbūt pēc diviem trim gadiem mani šaus nost par to, ka es domāju citādāk, – to mēs nezinām. Viss nesākas ar gāzes kamerām. Viss sākas ar tādām kursītēm-pakulēm.

Sēdes vadītāja. Es aicinu izvēlēties ar Saeimas godu un cieņu saistītus izteicienus savās runās.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Kursīte-Pakule. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes"! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 8, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Baumane, Šteins, Ločmele, Orlovs un Voika lūdz pēc šī jautājuma izskatīšanas izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 9. septembra pulksten 9.00.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Bet... godātie kolēģi... Papules kundze.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Un es uzreiz atvainojos, – iespējams, tas ir procedūras jautājums... Nebija sistēmā... vismaz manā datorā redzams, ka vispār es varu kaut kā iebilst vai kaut ko teikt, jo šobrīd vēl joprojām ir iepriekšējās debates.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, bet deputāti pret pārtraukuma izsludināšanu neiebilst.

Līdz ar to pirms pārtraukuma vēlos jūs informēt par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Stepaņenko, Možvillo, Ģirģens, Sprūde un Švecova ir iesnieguši jautājumu "Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Stepaņenko, Švecova, Možvillo, Petraviča un Pucens ir iesnieguši jautājumu "Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19", ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija veiksmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz šā gada 9. septembra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

 

1.jautājums

Masu vakcinācijas centru manipulācijas 03095, 03096 2021.gada marts - jūlijs.

Iestādes kods	AI_NOSAUKUMS	Kopējais veikto vakcināciju skaits masu vakcinācijas centros	Masveida vakcinācijas centrs			Maksimālā kapacitāte nedēļā
010001626	Klīnika Piramīda 3, SIA	3677	Jaunolaines Sporta nams	Jaunolaine	Meža iela 2b	1000
010044003	Diplomātiskā servisa medicīnas centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	5255	Kongresu nams B ieeja	Rīga	Krišjāņa Valdemāra iela 5, B ieeja	1666
010054114	DZELZCEĻA VESELĪBAS CENTRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	32977	Kongresu nams A ieeja	Rīga	Krišjāņa Valdemāra iela 5, A ieeja	1666
010064114	VESELĪBAS CENTRS 4, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	64880
			Ķīpsalas halle	Rīga	Ķīpsalas iela 8	20000
			Ķekavas vidusskolas jaunā piebūve	Ķekava	Gaismas iela 9	1000
010064120	Veselības centru apvienība, AS	138813
			Atta centrs	Rīga	Krasta iela 60	20000
			Jūrmalas sporta skola	Jūrmala	Nometņu 2B	5000
			Liepājas olimpiskais centrs	Liepāja	Brīvības iela 39	3500
			Tukuma sporta halle	Tukums	Pauzeru iela 7	1000
			Alūksnes kultūras centrs	Alūksne	Brūža iela 7	1000
			Madonas pilsētas sporta centrā	Madona	Gaujas iela 13	1000
			Siguldas Sporta centrs	Sigulda	Ata Kronvalda iela 7a
			Bauskas Sporta Halle	Bauska	Pilskalna iela 26	1000
			Zemgales olimpiskais centrs	Jelgava	Kronvalda iela 24	5000
050000020	LUC MEDICAL, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	6922	Liela mēroga vakcinācijas centrs	Daugavpils	Parādes iela 7	2000
050000139	Latgales medicīnas centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	10594	Daugavpils kultūras pils	Daugavpils	Smilšu iela 92	4000
050000158	MEDEXPERT PLUS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	4374	Liela mēroga vakcinācijas centrs	Daugavpils	Parādes iela 7	2000
110000048	Jēkabpils reģionālā slimnīca, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	10997	Jēkabpils sporta centrs	Jēkabpils	Brīvības iela 289B	3000
170065204	L. ATIĶES DOKTORĀTS, SIA	10011	Liepājas olimpiskais centrs	Liepāja	Brīvības iela 39	3500
210020301	RĒZEKNES SLIMNĪCA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	14138	Gors	Rēzekne	Pils iela 4	3000
250000092	Vidzemes slimnīca, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	13698	Valmieras kultūras centrs	Valmiera	Rīgas iela 10	3000
270020302	Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, SIA	23987
			Sporta nams "Centrs"	Ventspils	Brīvības iela 14	3500
			Talsu sporta nams	Talsi	Kareivju iela 12	1000
620200058	VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA, SIA	42262
			Bijušajās Super Netto veikala telpās	Cēsis	Bērzaines ielā 2a	3000
			Kuldīgas vieglatlētikas manēža	Kuldīga	Dzirnavu iela 13	1000
			Rīgas Centrāltirgus	Rīga	Centrāltirgus iela 3	5000
			Kongresu nams C ieeja	Rīga	Krišjāņa Valdemāra iela 5, C ieeja	1666
740200008	Ogres rajona slimnīca, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	4545	Ogres sporta centra halle	Ogre	Skolas iela 21	1000
801200001	Salaspils veselības centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	8308	Salaspils sporta centrs	Salaspils	Smilšu iela 1	1000
840200047	Saldus medicīnas centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	402
	SIA Dziedniecība (veica darbību līdz 12.07.2021.)	1298	Dobeles Sporta centrs	Dobele	Tērvetes iela 10	1000
Kopā		397138				101498

2.jautājums

					Gada nedēļa
Iestādes kods	Nosaukums				14	15	16	17	18	19	20	21	22	23	24	25	26	27	28	29	30	31	Pavisam	Piezīmes
010001626	Klīnika Piramīda 3, SIA	Jaunolaines Sporta nams	Jaunolaine	Meža iela 2b	0	0	0	0	0	0	359	323	314	567	457	147	384	495	229	274	128	0	3677
010044003	Diplomātiskā servisa medicīnas centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Kongresu nams B ieeja	Rīga	Krišjāņa Valdemāra iela 5, B ieeja	0	0	0	0	0	0	0	0	906	881	500	778	568	899	472	0	82	168	5254
010054114	DZELZCEĻA VESELĪBAS CENTRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Kongresu nams A ieeja	Rīga	Krišjāņa Valdemāra iela 5, A ieeja						2806	2927	3328	3400	4026	3882	2861	918	2030	2243	1324	2051	1181	32977
010064114	VESELĪBAS CENTRS 4, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību				1026	2344	1062	1508	2988	4981	12351	4435	6790	10941	4059	3540	1656	5106	1832	127	131	2	64879	Masu vakcinācijas fakti laikā no 29. - 31. nedēļai ir ievadīti ar nobīdi; faktiski tika veikti laika posmā līdz 28. nedēļai (ieskaitot).
		Ķīpsalas halle	Rīga	Ķīpsalas iela 8
		Ķekavas vidusskolas jaunā piebūve	Ķekava	Gaismas iela 9
010064120	Veselības centru apvienība, AS				1532	3030	5493	4385	2127	12122	14171	10726	16045	13746	12984	5738	3295	11338	9739	3708	4412	4222	138813
		Atta centrs	Rīga	Krasta iela 60
		Jūrmalas sporta skola	Jūrmala	Nometņu 2B
		Tukuma sporta halle	Tukums	Pauzeru iela 7
		Alūksnes kultūras centrs	Alūksne	Brūža iela 7
		Madonas pilsētas sporta centrā	Madona	Gaujas iela 13
		Zemgales olimpiskais centrs	Jelgava	Kronvalda iela 24
		Bauskas Sporta Halle	Bauska	Pilskalna iela 26
		Siguldas Sporta centrs	Sigulda	Ata Kronvalda iela 7a
		Liepājas olimpiskais centrs	Liepāja	Brīvības iela 39
170065204	L. ATIĶES DOKTORĀTS, SIA	Liepājas olimpiskais centrs	Liepāja	Brīvības iela 39	114	164	602	51	190	684	407	788	574	971	1111	948	230	1152	1119	642	67	197	10011	Masu vakcinācijas fakti laikā no 30. - 31. nedēļai ir ievadīti ar nobīdi; faktiski tika veikti laika posmā līdz 29. nedēļai (ieskaitot).
050000020	LUC MEDICAL, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Liela mēroga vakcinācijas centrs	Daugavpils	Parādes iela 7			110	108			432	695		995	759	906	222	1260	993	100	342		6922
050000158	MEDEXPERT PLUS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Liela mēroga vakcinācijas centrs	Daugavpils	Parādes iela 7	90	122	422	74		1378	337	180	1467	162	142								4374
050000139	Latgales medicīnas centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Daugavpils kultūras pils	Daugavpils	Smilšu iela 92	102	155	33	219	219	270	581	582	869	851	747	981	529	1193	1100	727	721	715	10594
110000048	Jēkabpils reģionālā slimnīca, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Jēkabpils sporta centrs	Jēkabpils	Brīvības iela 289B	167	206	419	435	462	368	1060	1162	773	521	1117	786	183	859	726	468	586	699	10997
210020301	RĒZEKNES SLIMNĪCA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Gors	Rēzekne	Pils iela 4			381		248	882	1578	891	1458	1516	1466	1194	497	1363	881	529	588	666	14138
250000092	Vidzemes slimnīca, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Valmieras kultūras centrs	Valmiera	Rīgas iela 10	180	370	805		654	1381	1080	1308	1093	1088	1366	693	589	1147	568	415	688	273	13698
270020302	Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, SIA				297		1530	678	1266	2281	1924	2660	2271	1794	1853	2287	527	1384	1106	627	713	789	23987
		Sporta nams "Centrs"	Ventspils	Brīvības iela 14
		Talsu sporta nams	Talsi	Kareivju iela 12
620200058	VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA, SIA				805	561	536	1179	735	4058	4199	2282	6808	5978	3114	3551	1526	1981	2017	929	1152	851	42262
		Bijušajās Super Netto veikala telpās	Cēsis	Bērzaines ielā 2a
		Kuldīgas vieglatlētikas manēža	Kuldīga	Dzirnavu iela 13
		Rīgas Centrāltirgus	Rīga	Centrāltirgus iela 3
		Kongresu nams C ieeja	Rīga	Krišjāņa Valdemāra iela 5, C ieeja
740200008	Ogres rajona slimnīca, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Ogres sporta centra halle	Ogre	Skolas iela 21							1132	566	569	1131	570	577							4545
801200001	Salaspils veselības centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Salaspils sporta centrs	Salaspils	Smilšu iela 1		1		214	619	260	775	940	750	812	833	745		894	408	292	477	288	8308
840200047	Saldus medicīnas centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību	Saldus sporta komplekss	Saldus	Jelgavas iela 6												114			153			135	402
Kopā					4313	6953	11393	8851	9508	31471	43313	30866	44087	45981	34960	25846	11124	31101	23586	10162	12138	10186	395840

 

4.jautājums

---

---

---

---

1. pielikums informatīvajam ziņojumam
"Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu
prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam"

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem

					Papildu nepieciešamais finansējums, euro
N.p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums		2022.gads	2023.gads	2024.gads	turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts)	turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)	Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)
Kopā (visi prioritārie pasākumi):					1,457,986,771	1,651,625,014	1,919,470,752	779,038,780	1,161,544,905
03. Ministru kabinets kopā:					2,119,530	2,106,952	2,219,952	3,149,796	734,953
1	03_01_P	Resora "Ministru kabinets" IKT un materiāli tehniskās bāzes kapacitātes stiprināšana		Kopā:	646,070	158,500	31,500	0	31,500
			01.00.00	Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika	499,070	71,500	31,500	0	31,500
			19.00.00	Valsts administrācijas skola	147,000	87,000	0	0	0
2	03_02_P	Moderna, atvērta un efektīva valsts pārvalde		Kopā:	1,473,460	1,948,452	2,188,452	3,149,796	703,453
			01.00.00	Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika	414,058	389,051	369,051	100,000	344,051	2028
			19.00.00	Valsts administrācijas skola	1,059,402	1,559,401	1,819,401	3,049,796	359,402	2028
04. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kopā:					319,000	10,500	5,500	0	5,500
3	04_01_P_1	Biroja pirmstiesas izmeklēšanas tehnisko iespēju un kapacitātes celšana	01.00.00	Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs	239,000	5,500	5,500	0	5,500
4	04_01_P_2	Pētījums “Interešu konflikta novēršanas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība”	01.00.00	Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs	20,000	0	0	0	0	2022
5	04_01_P_3	Interaktīvas pretkorupcijas spēles izstrāde un integrēšana 7.-9. klašu mācību saturā	01.00.00	Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs	60,000	5,000	0	0	0	2023
08. Sabiedrības integrācijas fonds kopā:					1,788,004	1,758,004	1,758,004	0	1,758,004
6	08_01_P	Latviešu valodas apguves programmas pieaugušajiem	02.00.00	Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas	504,000	504,000	504,000	0	504,000
7	08_02_P	Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība	01.00.00	Sabiedrības integrācijas fonda vadība	700,000	700,000	700,000	0	700,000
8	08_03_P	Ģimenes vērtību stiprināšana	01.00.00	Sabiedrības integrācijas fonda vadība	500,000	500,000	500,000	0	500,000
9	08_04_P	Nacionālās koordinējošās iestādes izveide un darbības nodrošināšana	01.00.00	Sabiedrības integrācijas fonda vadība	84,004	54,004	54,004	0	54,004
11. Ārlietu ministrija kopā:					8,798,091	8,459,207	8,955,747	6,709,264	2,946,776
10	11_01_P	Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta cilvēkresursu stiprināšana Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai, konsulāro pakalpojumu nodrošināšanai		Kopā:	2,237,425	2,130,450	2,130,450	0	2,130,450
			01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	1,457,769	1,367,504	1,367,504	0	1,367,504
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	779,656	762,946	762,946	0	762,946
11	11_02_P	Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.g. lobija kampaņas nodrošināšana Latvijas dalībai ANO Drošības padomē 2026-2028.g.		Kopā:	873,823	1,177,667	1,344,686	6,709,264	0
			01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	630,648	690,655	887,300	6,020,110	0	2028
			02.00.00	Iemaksas starptautiskajās organizācijās	100,000	100,000	100,000	300,000	0	2028
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	143,175	387,012	357,386	389,154	0	2028
12	11_03_P	Attīstības sadarbības projektu īstenošana, sniedzot ieguldījumu drošības un stabilitātes veicināšanā Eiropas kaimiņu reģionos	07.00.00	Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība	1,231,595	2,109,137	3,210,635	0	0
13	11_04_P	Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē 2023.gadā		Kopā:	33,517	226,894	0	0	0
			01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	0	142,900	0	0	0	2023
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	33,517	83,994	0	0	0	2023
14	11_05_P	Sadarbības stiprināšana Baltijas jūras un Ziemeļeiropas reģionā	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	37,845	107,570	16,475	0	0	2024
15	11_06_P	IKT funkcionalitātes nodrošināšana un pārvaldības spēju stiprināšana		Kopā:	726,884	4,066	4,066	0	4,066
			01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	25,765	0	0	0	0
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	701,119	4,066	4,066	0	4,066
16	11_07_P	Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpu, drošības sistēmu un materiāltehniskais nodrošinājums	01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	3,607,002	2,653,423	2,199,435	0	812,260
17	11_08_P	Atbalsts biedrībai “Baltijas Mediju izcilības centrs” mediju vides un informācijas telpas drošības stiprināšanai	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	50,000	50,000	50,000	0	0
12. Ekonomikas ministrija kopā:					168,446,092	17,715,835	58,224,969	0	58,006,866
18	12_01_P	Finanšu instruments - aizdevumi investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	141,435,000	0	0	0	0	2029
19	12_02_P	Mājokļu garantiju un "Balsts" atbalsta programma	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	0	4,400,000	10,400,000	0	10,400,000
20	12_03_P	Ilgtspējīga mājokļu pieejamības finansēšanas fonda izveide	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	0	0	30,000,000	0	30,000,000
21	12_04_P	Grants kompetences centru atbalstam 1.2.1.1. pasākuma ievaros	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	20,000,000	0	0	0	0	2022
22	12_05_P	Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšana	28.00.00	Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana	1,231,066	1,696,535	2,278,371	0	2,278,371
23	12_06_P	Misiju orientētas pētījumu programmas (LV MOPP)	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	4,000,000	10,000,000	10,000,000	0	10,000,000
24	12_07_P	Enerģētikas politikas īstenošanas monitorings un ziņošanas sistēmas īstenošana, IKT risinājumu izstrāde	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	439,185	402,515	222,515	0	222,515
25	12_08_P	PTAC darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšana	26.01.00	Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība	287,424	284,374	159,374	0	159,374
26	12_09_P	Jaunu datu avotu integrācija statistisko datu piedāvājuma paplašināšanā ekonomisko procesu izmaiņu analīzei	24.00.00	Statistiskās informācijas nodrošināšana	170,064	271,061	431,056	0	212,953
27	12_10_P	Tiešo investīciju pieauguma veicināšana, veidojot izcilu uzņēmējdarbības vidi	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	0	0	1,274,880	0	1,274,880
28	12_11_P	Latvijas vienota valsts tēla ieviešana, lai veidotu vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem	28.00.00	Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana	0	0	1,367,761	0	1,367,761
29	12_12_P	Konkurences padomes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un uzraudzīt iekšējā tirgus pienācīgu darbību	26.02.00	Konkurences politikas ieviešana	126,864	126,707	1,000,941	0	1,000,941
30	12_13_P	Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšana liftu un vertikālo cēlējplatformu, kā arī spēļu un rekreācijas laukumu drošības uzraudzības jomās	26.01.00	Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība	130,994	117,994	949,306	0	949,306
31	12_14_P	Valsts dzīvojamo māju privatizācija	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	325,495	266,649	140,765	0	140,765
32	12_15_P	Tirgus uzraudzības sistēmas un iestāžu darbības efektivitātes izvērtējums atbilstoši OECD labākajai praksei	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	300,000	150,000	0	0	0	2023
13. Finanšu ministrija kopā:					11,464,558	11,597,842	10,493,891	225,000	10,262,971
33	13_01_P	Inovāciju ieviešana azartspēļu nozares uzraudzības nodrošināšanā	39.02.00	Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība	0	169,433	18,864	0	18,864
34	13_02_P	VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kapacitātes stiprināšana un muitas infrastruktūras pilnveidošana	33.00.00	Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana	3,094,175	3,568,026	3,179,644	225,000	2,943,724
35	13_03_P	Latvijas iesaistes sekmēšana ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos	38.01.00	Eiropas Savienības pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu koordinācija	176,288	116,288	71,288	0	71,288
36	13_04_P	Augsts sniegums nodokļu un muitas lietu administrēšanā labprātīgas nodokļu un muitas saistību veicināšanai, nodokļu nomaksas uzlabošanai, klientu apmierinātības paaugstināšanai, kā arī VID prestiža celšanai	33.00.00	Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana	6,934,854	6,934,854	6,934,854	0	6,934,854
37	13_05_P	CESOP (Central Electronic System for Payment Information) un DAC7 (Padomes Direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā) nacionālo IT risinājumu ieviešana	33.00.00	Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana	630,000	500,000	120,000	0	125,000
38	13_06_P	Fiskālās disciplīnas padomes kapacitātes stiprināšana	29.00.00	Fiskālās disciplīnas padomes darbības nodrošināšana	39,241	39,241	39,241	0	39,241
39	13_07_P	Valsts pārvaldes iekšējā audita struktūrvienību darbības ārējais novērtējums	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	50,000	80,000	0	0	0	2023
40	13_08_P	Iekšējā audita ieviešana pašvaldībās	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	230,000	90,000	90,000	0	80,000
41	13_09_P	Valsts pārvaldes iekšējā audita struktūrvienību kapacitātes stiprināšana	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	310,000	100,000	40,000	0	50,000
14. Iekšlietu ministrija kopā:					72,255,931	68,745,996	72,825,020	38,083,798	47,693,533
42	14_01_P	Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)		Kopā:	20,735,004	20,735,004	20,735,004	0	20,735,004
			06.01.00	Valsts policija	6,604,966	6,604,966	6,604,966	0	6,604,966
			07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	4,599,224	4,599,224	4,599,224	0	4,599,224
			10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	9,500,878	9,500,878	9,500,878	0	9,500,878
			42.00.00	Iekšējās drošības biroja darbība	29,936	29,936	29,936	0	29,936
43	14_02_P	Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)		Kopā:	2,990,682	1,762,922	1,921,233	0	1,893,332
			02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	20,000	10,000	2,000	0	2,000
			06.01.00	Valsts policija	1,670,682	1,752,922	1,919,233	0	1,891,332
			40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	1,300,000	0	0	0	0	2022
44	14_03_P	Valsts policijas transportlīdzekļu noma un izpirkšana, noslēdzoties nomas līgumam	06.01.00	Valsts policija	1,149,767	2,779,240	2,779,240	0	2,779,240
45	14_05_P	Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	11,998,002	10,191,990	14,020,142	23,723,880	0	2026
46	14_06_P	Nodrošinājuma valsts aģentūras kapacitātes stiprināšana	40.01.00	Administrēšana	251,160	251,160	251,160	0	251,160
47	14_07_P	Valsts policijas kiberpolicijas struktūrvienības izveide		Kopā:	1,103,887	962,001	962,001	0	962,001
			02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	20,760	1,020	1,020	0	1,020
			06.01.00	Valsts policija	1,063,127	960,981	960,981	0	960,981
			40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	20,000	0	0	0	0	2022
48	14_08_P	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju saglabāšana un nepārtrauktas darbības nodrošināšana	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	3,334,117	3,334,117	3,334,117	0	3,334,117
49	14_09_P	Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra izveide		Kopā:	577,775	729,100	573,000	0	0
			07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	62,375	729,100	573,000	0	0	2024
			40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	515,400	0	0	0	0	2022
50	14_10_P	Tehniskās gala iekārtas Vienota kontaktu centra platformas saziņai ar operatīvajiem dienestiem un mobilo darba vietu aprīkošana pamata darba funkciju veikšanai	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	3,390,000	2,620,000	2,620,000	5,240,000	0	2026
51	14_11_P	Administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēmas pilnveidošana un uzturēšana likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" ieviešanas nodrošināšanai	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	179,186	179,186	179,186	0	179,186
52	14_12_P	Lidostas "Rīga" robežkontroles punkta kapacitātes paaugstināšana (35 amatpersonas)	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	445,572	689,486	689,486	0	689,486
53	14_13_P	Kuģa RK-03 “TIIRA” kuģošanas spējas atjaunošana, kā arī iekārtu, sistēmu un mezglu atjaunošana un uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	1,200,000	0	0	0	0	2022
54	14_14_P	Eiropas Robežu un krasta apsardzes nodrošināšana (30 amatpersonas)	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	329,771	207,727	368,215	0	624,047
55	14_15_P	Saspiesta gaisa elpošanas aparātu rezerves daļu iegāde un to elementu remonts un apkope	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	106,777	89,860	97,639	0	97,639
56	14_16_P	Papildu telpu izbūve Iekšējās drošības biroja funkciju nodrošināšanai (Kr. Valdemāra ielā 1A, Rīgā)	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	70,000	180,000	0	0	0	2023
57	14_17_P	Iekšlietu ministrijas būvju aprīkošana ar ugunsaizsardzības sistēmām	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	200,000	300,000	300,000	0	0	2024
58	14_18_P	Paaugstināt valsts ēku Ezermalas ielā 8A, Rīgā, energoefektivitāti (Ezermalas ielā 8A, Ezermalas ielā 10B, Ezermalas ielā 10 un Ezermalas ielā 10C, Rīgā)	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	1,680,000	0	0	0	0	2022
59	14_19_P	Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm psiholoģiskā atbalsta un apmācību centra izveide ēku kompleksā Piestātnes ielā 14, Jūrmalā		Kopā:	615,198	1,676,333	4,861,365	8,909,918	0
			02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	0	0	0	79,965	0	2026
			38.05.00	Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība	0	0	0	187,736	0	2026
			40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	615,198	1,676,333	4,861,365	8,642,217	0	2026
60	14_20_P	Valsts robežsardzes koledžas objektu renovācija	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	539,111	392,531	1,479,442	0	0	2024
61	14_21_P	Trauksmes apziņošanas sistēmas modernizēšana	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	1,314,398	1,199,660	0	0	0	2023
62	14_22_P	Robežsargu skaita blīvumu uz "zaļās" robežas palielināšana atkarībā no pastāvošajiem riska faktoriem (233 amatpersonas) un VRS patstāvīgās ātrās reaģēšanas grupas izveidošana (21 amatpersona)	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	1,354,528	3,677,643	4,420,786	0	5,285,062
63	14_23_P	Runas tehnoloģiju platformas funkcionalitātes izmantošanai nepieciešamā audio un video aprīkojuma iegāde	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	3,139,000	800,000	288,000	0	288,000
64	14_24_P	Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšana ar nepieciešamo formas tērpu		Kopā:	349,369	2,423,926	2,004,011	0	2,004,011
			07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	349,369	1,679,660	1,259,745	0	1,259,745
			10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	0	744,266	744,266	0	744,266
65	14_25_P	Tehnoloģiska rīka un risinājuma ViedX un video analīzes platformas uzturēšana drošas robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	65,000	65,000	65,000	0	65,000
66	14_26_P	Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana iekšlietu nozarē	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	511,400	0	0	0	0	2022
67	14_27_P	Videonovērošanas un piekļuves kontroles tehniskās platformas izveide Valsts policijas vajadzībām	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	786,882	78,688	78,688	0	78,688
68	14_28_P	Inovatīvu tehnoloģiju ilgtspējīga uzturēšana un attīstība Iekšlietu ministrijas resorā	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	258,614	258,614	258,614	0	258,614
69	14_29_P	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšana ar aprīkojuma komplektāciju dienesta pienākumu veikšanai un "Dūmu gāzu" konteinera izveide praktisko nodarbību īstenošanai Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	431,600	535,650	315,000	0	0	2024
70	14_30_P	Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Nodrošinājuma valsts aģentūras nodrošināšana ar alternatīvu elektroenerģijas avotu	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	405,975	424,190	363,085	0	0	2024
71	14_31_P	Iekšlietu nozares nodarbināto, ar kuriem noslēgts darba līgums, atlīdzības palielināšana		Kopā:	5,249,497	5,249,497	5,249,497	0	5,249,497
			06.01.00	Valsts policija	2,709,826	2,709,826	2,709,826	0	2,709,826
			07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	1,115,424	1,115,424	1,115,424	0	1,115,424
			10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	1,424,247	1,424,247	1,424,247	0	1,424,247
72	14_32_P	Robežkontroles punkta "Grebņeva" nomas maksas un papildu maksājumu palielinājums	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	66,116	66,116	66,116	0	66,116
73	14_33_P	Vieglo bruņu vestu iegāde Valsts policijas vajadzībām	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	318,000	180,000	180,000	0	0	2024
74	14_34_P	Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra paplašināšana un modernizācija objektā J.Tiņanova ielā 86, Rēzeknē	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	2,987,730	1,478,140	41,496	0	41,496
75	14_35_P	Datu pārraides tīkla ātruma palielināšana IeM padotības iestāžu struktūrvienībām	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	42,402	70,912	65,640	0	65,640
76	14_36_P	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursu vadības dispečeru un kvalitātes kontroles nodaļas darbavietu ierīkošana.	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	129,116	0	0	0	0	2022
77	14_37_P	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esošo autotransportlīdzekļu uzturēšana un remonts	07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	145,054	145,054	145,054	0	145,054
78	14_38_P	Informatīvo kampaņu nodrošināšana personāla piesaistei un iekšlietu nozares popularizēšanai	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	80,000	80,000	80,000	0	80,000
79	14_39_P	Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju uzturēšanas izdevumu nodrošināšana	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	281,914	281,914	281,914	0	281,914
80	14_40_P	Ārējās robežas infrastruktūras nekustamā īpašuma objektu un robežapsardzībā izmantojamo kuģošanas līdzekļu atbalsta bāzes tehniskā stāvokļa uzlabošana	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	1,027,569	1,914,440	961,660	0	0	2024
81	14_41_P	Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu uzkopšanas nodrošināšana	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	57,546	57,546	57,546	0	57,546
82	14_42_P	Izveidotājai telpu gaisa dzesēšanas sistēmai Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa Čiekurkalna 1.līnijā 1 k-1, Rīgā, 1. un 4.korpusā elektroenerģijas patēriņa pieauguma segšanai	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	70,965	70,965	70,965	0	70,965
83	14_43_P	Amatpersonu fiziskās sagatavotības, veselības aprūpes un sociālo garantiju uzskaites informācijas sistēmas pilnveide	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	533,333	586,666	640,000	0	160,000
84	14_44_P	Psiholoģiskās un emocionālās noturības veicināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm	38.05.00	Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība	10,000	70,000	70,000	210,000	0	2027
85	14_45_P	Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra kapacitātes stiprināšana	38.05.00	Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība	207,459	207,459	207,459	0	207,459
86	14_46_P	Veselības aprūpes izdevumu kompensāciju limitu paaugstināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm	38.05.00	Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība	1,283,369	1,743,259	1,743,259	0	1,743,259
87	14_47_P	Būvniecības projekta „Krāslavas rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa ēkas būvniecības pabeigšana Tirgus ielā 19, Krāslavā (I kārta) un jaunas garāžu ēkas būvniecība Siena ielā 16b, Krāslavā (II kārta)” izstrādes izmaksu segšana valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”	40.02.00	Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums	253,086	0	0	0	0	2022
15. Izglītības un zinātnes ministrija kopā:					46,659,272	63,972,439	79,745,322	10,288,000	67,765,173
88	15_01_P	Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā	05.02.00	Zinātnes bāzes finansējums	7,600,000	15,200,000	22,800,000	0	22,800,000
89	15_02_P	Valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī		Kopā:	2,894,586	2,894,586	2,894,586	0	2,787,345
			09.09.00	Sporta federācijas un sporta pasākumi	770,252	770,252	770,252	0	770,252
			09.17.00	Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai	369,334	369,334	369,334	0	369,334
			09.21.00	Augstas klases sasniegumu sports	1,610,000	1,610,000	1,610,000	0	1,532,759
			09.25.00	Dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai	145,000	145,000	145,000	0	115,000
90	15_03_P	Finansējums studiju un studējošo kredītu pieejamībai	03.04.00	Studējošo un studiju kreditēšana	526,660	771,585	883,019	0	883,019
91	15_04_P	Profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājums	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	2,731,088	2,731,088	2,731,088	0	2,731,088
92	15_05_P	Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšana	21.00.00	Jaunatnes politikas valsts programma	754,380	724,380	724,380	0	724,380
93	15_06_P	Latvijas dalība Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās dalībvalsts statusā	05.01.00	Zinātniskās darbības nodrošināšana	1,609,184	1,628,184	1,468,184	0	1,468,184
94	15_07_P	Papildu finansējums bērnu un jauniešu sporta, tautas sporta un augstu sasniegumu sporta programmām (Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošana)		Kopā:	4,100,000	4,100,000	4,100,000	0	4,100,000
			09.09.00	Sporta federācijas un sporta pasākumi	750,000	750,000	750,000	0	750,000
			09.17.00	Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai	850,000	850,000	850,000	0	850,000
			09.21.00	Augstas klases sasniegumu sports	2,000,000	2,000,000	2,000,000	0	2,000,000
			09.25.00	Dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai	500,000	500,000	500,000	0	500,000
95	15_08_P	Izglītības satura ieviešana un attīstība, pārvaldības digitalizācija	42.06.00	Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana	1,327,971	1,512,309	2,029,602	0	2,029,602
96	15_09_P	Digitālo mācību līdzekļu iegāde (saglabāt 2021.gadam piešķirto papildu finansējumu digitālajiem un citiem mācību līdzekļiem)	01.14.00	Mācību līdzekļu iegāde	1,094,000	1,094,000	1,094,000	0	1,094,000
97	15_10_P	Nodrošināt finansējumu valsts nozīmes interešu izglītības centru pedagogiem	01.08.00	Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi	94,842	292,467	316,995	0	316,995
98	15_11_P	Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūras mītnes līguma 21. panta 3. punkta nosacījumu izpilde	01.08.00	Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi	160,000	184,000	208,000	0	240,000
99	15_12_P	Valsts atbalsts profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai atbilstoši audzēkņu skaita pieaugumam	09.19.00	Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	2,500,885	2,500,885	2,500,885	0	2,500,885
100	15_13_P	Asistenta pakalpojumu nodrošināšana izglītības iestādēs	12.00.00	Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai	912,408	1,003,053	1,141,361	0	1,141,361
101	15_14_P	Papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzība ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda projektos	97.01.00	Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana	51,584	51,584	51,584	288,000	0	2032
102	15_15_P	Individuālo aizsardzības līdzekļu laboratorijas darbības nodrošināšana	05.01.00	Zinātniskās darbības nodrošināšana	256,000	256,000	256,000	0	256,000
103	15_16_P	Mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšana profesionālajā izglītībā	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	6,518,683	7,200,193	7,881,703	0	7,881,703
104	15_17_P	Finansējuma pieaugums Fundamentalo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai	05.01.00	Zinātniskās darbības nodrošināšana	3,000,000	6,000,000	9,000,000	0	9,000,000
105	15_18_P	Investīcijas valsts pārvaldībā esošo sporta bāzu attīstībā	09.04.00	Sporta būves	4,437,700	9,004,300	12,000,000	10,000,000	0	2025
106	15_19_P	Latviešu valodas lietojuma vides paplašināšana un lībiešu valodas attīstība	04.00.00	Valsts valodas politika un pārvalde	424,000	422,000	390,000	0	390,000
107	15_20_P	Finansējums Akadēmiskā informācijas centra darbības ilgtspējas nodrošināšanai un valsts deleģēto uzdevumu izpildei	03.13.00	Studiju virzienu akreditācija	271,648	271,648	271,648	0	271,648
108	15_21_P	Valsts finansēto vietu skaita palielināšana profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanai	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	104,392	417,569	730,745	0	1,043,921
109	15_22_P	Nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšana Latvijā	09.16.00	Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā	2,000,000	2,000,000	2,000,000	0	2,000,000
110	15_23_P	Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana, tai skaitā "Gaudeamus"	42.03.00	Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki	484,650	345,280	718,350	0	484,650
111	15_24_P	Atbalsts darba vidē balstītās studiju programmas pedagogu sagatavošanai īstenošanai un attīstībai	03.01.00	Augstskolas	257,958	956,270	956,270	0	956,270
112	15_25_P	Remigrējošo izglītojamo atbalsts	01.08.00	Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi	632,781	686,073	743,703	0	743,703
113	15_26_P	Atbalsts bilaterālo sadarbības programmu starptautiskās sadarbības projektiem pētniecības un tehnoloģijas jomās	05.01.00	Zinātniskās darbības nodrošināšana	500,000	500,000	500,000	0	500,000
114	15_27_P	Atbalsts Murjāņu sporta ģimnāzijas mācību - treniņu darba nodrošināšanai	09.10.00	Murjāņu sporta ģimnāzija	852,212	300,000	300,000	0	300,000
115	15_28_P	Latvijas Sporta muzeja attīstība (krājumu digitalizācija un papildināšana)	09.12.00	Latvijas Sporta muzejs	35,000	25,000	25,000	0	25,000
116	15_29_P	Finansējums Nordforsk pētniecības projektu īstenošanai	05.01.00	Zinātniskās darbības nodrošināšana	526,660	771,585	883,019	0	883,019
117	15_30_P	Latvijas dalības nodrošināšana Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijā (EMBL) dalībvalsts statusā	05.01.00	Zinātniskās darbības nodrošināšana	0	128,400	145,200	0	212,400
16. Zemkopības ministrija kopā:					55,025,851	55,392,061	52,752,659	6,150,000	46,399,782
118	16_01_P	Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai	21.01.00	Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai	30,000,000	30,000,000	30,000,000	0	30,000,000
119	16_02_P	Zaļā publiskā iepirkuma pastiprināta kontrole	20.01.00	Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole	218,219	218,219	218,219	0	218,219
120	16_03_P	Palielināt PVD, BIOR, LDC kapacitāti, lai uzlabotu zoonožu un zoonožu ierosinātāju diagnostiku un uzraudzību		Kopā:	1,696,726	1,311,326	806,326	0	806,326
			20.01.00	Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole	634,787	249,387	234,387	0	234,387
			20.02.00	Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā	1,061,939	1,061,939	571,939	0	571,939
121	16_04_P	Valsts uzraudzības nodrošināšana pārtikas un veterinārajā jomā		Kopā:	1,103,422	897,402	897,402	0	897,402
			20.01.00	Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole	869,994	663,974	663,974	0	663,974
			20.02.00	Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā	233,428	233,428	233,428	0	233,428
122	16_05_P	Valsts meliorācijas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu hidromelioratīvā stāvokļa novērtējums (visaptverošā inventarizācija)	26.02.00	Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana	122,900	1,580,975	1,293,525	0	0	2024
123	16_06_P	Valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšana mazinot plūdu un palu riskus valsts teritorijā un nodrošinot meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu	26.02.00	Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana	1,877,100	2,419,025	2,706,475	0	500,000
124	16_07_P	Atlīdzības politikas pārskatīšana izlīdzinot iestāžu mēnešalgu grupu ietvaros noteikto atlīdzību		Kopā:	6,411,794	6,411,794	6,411,794	0	6,411,794
			20.01.00	Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole	1,053,949	1,053,949	1,053,949	0	1,053,949
			21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	2,173,364	2,173,364	2,173,364	0	2,173,364
			24.01.00	Meža resursu valsts uzraudzība	2,016,000	2,016,000	2,016,000	0	2,016,000
			27.00.00	Augu veselība un augu aprites uzraudzība	838,153	838,153	838,153	0	838,153
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	330,328	330,328	330,328	0	330,328
125	16_08_P	Pārtikas un veterinārā dienesta pārvalžu ēku (pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu) renovācija	20.01.00	Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole	30,000	660,000	30,000	0	100,000
126	16_09_P	Robežkontroles valsts uzraudzības un kontroles darbību nodrošināšana	20.01.00	Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole	88,702	48,976	48,976	0	48,976
127	16_10_P	Notekūdeņu monitorings Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei	20.02.00	Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā	538,749	518,749	518,749	0	518,749
128	16_11_P	Īstenošanas lēmumā 2021/788 noteikto Covid-19 infekcijas uzraudzības pasākumu izpildes nodrošināšana	20.02.00	Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā	21,959	0	0	0	0	2022
129	16_12_P	Telpu nomas izdevumu segšana saistībā ar izmaksu pieaugumu		Kopā:	113,155	113,155	113,155	0	113,155
			21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	32,583	32,583	32,583	0	32,583
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	80,572	80,572	80,572	0	80,572
130	16_13_P	Vienotas dzívnieku identifikácijas, audzēšanas, vērtēšanas un ciltsdarba uzraudzības un kontroles e-sistēmas izveide	21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	657,478	475,990	133,560	0	65,800
131	16_14_P	Veterinārās e-sistēmas izveide dzīvnieku veselības un produkcijas ražošanas uzraudzībai un kontrolei.	21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	362,624	543,544	393,553	0	81,978
132	16_15_P	Lauksaimniecības datu centra pamatfunkciju nodrošinājuma finansējums	21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	549,100	549,100	549,100	0	549,100
133	16_16_P	No trešajām valstīm ievesto mājas (istabas) dzīvnieku (suņu) izsekojamības nodrošināšana	21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	57,475	57,475	0	0	0	2023
134	16_17_P	Ēkas jumta atjaunošana Latvijas Lauksaimniecības muzejā (turpmāk tekstā "LLM"), lai nodrošinātu valsts īpašumā esošā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un novērstu Nacionālā muzeja krājuma neatgriezenisku bojāeju un lauksaimniecības nozares muzeja darbības apturēšanu	21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	120,944	0	0	0	0	2022
135	16_18_P	Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošana, Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla un Latvijas tirgus un cenu informācijas sistēmas darbības nodrošināšana	21.02.00	Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā	295,930	260,930	260,930	0	260,930
136	16_19_P	Pētījumu programma lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs	22.04.00	Zinātne	2,000,000	2,000,000	2,000,000	0	2,000,000
137	16_20_P	Sezonā nodarbināto kapacitātes celšana meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsdzēsības funkcijas nodrošināšanai	24.01.00	Meža resursu valsts uzraudzība	2,056,569	2,056,569	2,056,569	0	2,056,569
138	16_21_P	Autotransporta iegāde	24.01.00	Meža resursu valsts uzraudzība	2,255,000	2,050,000	1,500,000	4,650,000	0	2028
139	16_22_P	Portatīvo datoru iegāde	24.01.00	Meža resursu valsts uzraudzība	378,624	0	0	0	0	2022
140	16_23_P	Meža ugunsdzēsības stacijas būvniecība un kapitālais remonts, un garāžas kapitālais remonts meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsdzēsības funkcijas nodrošināšanai	24.01.00	Meža resursu valsts uzraudzība	318,034	100,000	100,000	0	100,000
141	16_24_P	Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna īstenošana	25.01.00	Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte	346,750	488,893	489,542	0	0	2024
142	16_25_P	Zivju ceļu efektivitātes novērtējums	25.01.00	Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte	52,400	50,000	54,000	0	0	2024
143	16_26_P	Svešzemju zivju sugu un jūras zīdītāju ietekme uz piekrastes zvejniecību	25.01.00	Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte	50,000	50,000	50,000	0	50,000
144	16_27_P	Informācijas sniegšana un zinātiskā padoma nodrošināša zivsaimniecības jomā	25.01.00	Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte	15,300	15,300	15,300	0	15,300
145	16_28_P	Publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošana, resursu papildināšanas un zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība	25.02.00	Zivju fonds	207,723	207,723	207,723	0	207,723
146	16_29_P	Jauno augu veselības un augu aizsardzības risku izvērtēšana un novēršana atbilstoši Zaļā kursa mērķiem	27.00.00	Augu veselība un augu aprites uzraudzība	2,579,174	1,806,916	1,397,761	0	1,397,761
147	16_30_P	Zinātniskā pamatojuma izstrāde zoonotisko slimību nacionālās uzraudzības sistēmas pilnveidei un gatavības stiprināšanai infekciju pārvaldībā	20.02.00	Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā	500,000	500,000	500,000	1,500,000	0	2027
17. Satiksmes ministrija kopā:					142,291,847	404,487,982	474,813,884	625,606,827	31,585,324
148	17_01_P	Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai	31.04.00	Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai	14,225,000	20,420,798	21,047,292	0	21,321,636
149	17_02_P	Vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas uzturēšana	31.05.00	Dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai	140,670	146,569	146,569	0	146,569
150	17_03_P	Valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam īstenošanas uzsākšana	23.06.00	Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana	1,020,000	7,852,000	11,946,000	0	0	2024
151	17_04_P	Valsts reģionālo autoceļu pārbūve un atjaunošana	23.06.00	Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana	57,700,000	57,600,000	60,600,000	182,100,000	0	2027
152	17_05_P	Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem	31.06.00	Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem	32,871,089	6,854,118	6,854,118	0	6,854,118
153	17_06_P	Dotācija zaudējumu kompensēšanai par braukšanas maksas atvieglojumiem	31.06.00	Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem	327,062	327,062	327,062	0	327,062
154	17_07_P	Velosipēdu ceļu izbūve	23.06.00	Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana	0	1,200,000	1,800,000	0	2,000,000
155	17_08_P	VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšana	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	32,838,674	26,914,499	14,683,713	8,160,177	0	2025
156	17_09_P	Pasažieru tiesību iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos uzraudzība	31.05.00	Dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai	37,011	34,551	34,551	0	34,551
157	17_10_P	Rail Baltica projekta neattiecināmo izdevumu aktivitāšu ieviešana	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	1,640,000	279,510,000	341,997,368	435,000,000	0	2026
158	17_11_P	Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveide un uzturēšana	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	391,352	185,652	113,052	0	113,052
159	17_12_P	Finansējums vilcienu remontu centra izbūvei	31.09.00	Dotācija jauno elektrovilcienu projektam	0	0	11,400,000	0	0	2025
160	17_13_P	Rīcības plāna trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem īstenošana	23.06.00	Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana	0	50,000	2,050,600	0	0
161	17_14_P	Atbalsta pasākumi Interneta protokola 6.versijas ieviešanai valsts pārvaldē	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	13,400	36,400	36,400	0	36,400
162	17_15_P	Atbalsta pasākumi nacionāla interneta apmaiņas punkta (GLIX) izveidei	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	50,000	60,000	60,000	0	60,000
163	17_16_P	Platjoslas kompetences centra darbības nodrošināšana	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	35,000	70,000	70,000	210,000	0	2027
164	17_17_P	Kiberdrošības aizsardzība valsts iestādēm	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	217,873	141,617	55,223	136,650	0	2026
165	17_18_P	TESTA-ng tīkla pieslēguma pakalpojuma darbības nodrošināšana	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	25,284	25,284	25,284	0	25,284
166	17_19_P	Otrā līmeņa tīmekļvietņu domēna vārda gov.lv zonas uzturēšana	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	57,832	57,832	57,832	0	57,832
167	17_20_P	Dzelzceļa sistēmas pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām	31.04.00	Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai	500,000	2,800,000	400,000	0	0	2024
168	17_21_P	Jūrnieku sertifikātu digitalizēšanas iespēju izvērtēšana, optimālākā risinājuma izvēle	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	0	0	500,000	0	0	2024
169	17_22_P	Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana un attīstība	05.00.00	Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana	201,600	201,600	608,820	0	608,820
18. Labklājības ministrija kopā:					76,230,631	121,809,005	153,978,511	2,503,868	149,957,043
170	18_01_P	Atalgojuma paaugstināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās		Kopā:	9,850,680	10,460,772	11,986,002	0	11,986,002
			05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	7,833,219	8,203,743	9,130,053	0	9,130,053
			05.03.00	Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās	1,968,233	2,207,801	2,806,721	0	2,806,721
			97.01.00	Labklājības nozares vadība un politikas plānošana	49,228	49,228	49,228	0	49,228
171	18_02_P	Mērķdotācijas sociālajiem darbiniekiem	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	2,503,868	2,503,868	2,503,868	2,503,868	0	2026
172	18_04_P	Piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšana		Kopā:	6,958,461	11,581,531	21,379,413	0	21,379,413
			04.01.00	Valsts pensiju speciālais budžets (tai skaitā konsolidējamā pozīcija)	6,111,958	10,310,684	18,982,564	0	18,982,564
			04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets (tai skaitā konsolidējamā pozīcija)	822,908	1,270,847	2,396,849	0	2,396,849
			04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	23,595	0	0	0	0	2022
			20.03.00	Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām (konsolidējamā pozīcija)	6,934,866	11,581,531	21,379,413	0	21,379,413
173	18_05_P	Pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana		Kopā:	2,362,829	13,791,482	30,829,222	0	30,829,222
			04.01.00	Valsts pensiju speciālais budžets	2,348,672	13,791,482	30,829,222	0	30,829,222
			04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	14,157	0	0	0	0	2022
174	18_06_P	Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu		Kopā:	2,093,164	2,062,490	2,062,490	0	2,062,490
			20.01.00	Valsts sociālie pabalsti	2,062,490	2,062,490	2,062,490	0	2,062,490
			97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde	30,674	0	0	0	0	2022
175	18_07_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām *		Kopā:	711,026	663,394	699,394	0	699,394
			05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	639,394	663,394	699,394	0	699,394
			97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde	71,632	0	0	0	0	2022
176	18_08_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, pilnveidošana, pieejamības un kvalitātes uzlabošana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	689,830	689,830	689,830	0	689,830
177	18_09_P	Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības un klāsta pilnveidošana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	5,687,888	5,785,757	5,973,349	0	5,973,349
178	18_10_P	Tehniskā palīglīdzekļa - skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	878,628	878,628	878,628	0	878,628
179	18_11_P	Ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana LM līgumorganizācijās	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	818,954	818,954	818,954	0	818,954
180	18_12_P	Mērķdotācijas ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai pašvaldībās	22.02.00	Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai	126,720	760,200	1,520,400	0	2,662,800
181	18_13_P	Atbalsts ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbībai	22.03.00	Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei	1,090,483	1,090,483	1,090,483	0	1,090,483
182	18_14_P	Funkcionālās pārraudzības īstenošana pār bāriņtiesām, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 5.panta (1)1 daļai un 49.2 pantam	22.01.00	Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis	133,019	226,163	215,766	0	215,766
183	18_15_P	Valsts atbalsts pašvaldībām sociālo pakalpojumu dzīvesvietā nodrošināšanai bērniem, kuriem noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	3,542,600	7,085,200	10,627,800	0	10,627,800
184	18_16_P	Pensiju, pabalstu un atlīdzības piegādes saņēmēja dzīvesvietā samaksas pieauguma kompensēšana		Kopā:	492,324	777,403	1,083,811	0	1,083,811
			04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets (tai skaitā konsolidējamā pozīcija)	492,324	777,403	1,083,811	0	1,083,811
			20.01.00	Valsts sociālie pabalsti (konsolidējamā pozīcija)	16,896	26,928	37,752	0	37,752
185	18_17_P	Ēku apsaimniekošanas izdevumu pieauguma segšana		Kopā:	267,311	267,311	267,311	0	267,311
			04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	89,761	89,761	89,761	0	89,761
			05.62.00	Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana	8,432	8,432	8,432	0	8,432
			07.01.00	Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana	30,998	30,998	30,998	0	30,998
			21.01.00	Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība	379	379	379	0	379
			22.01.00	Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis	1,894	1,894	1,894	0	1,894
			97.01.00	Labklājības nozares vadība un politikas plānošana	50,094	50,094	50,094	0	50,094
			97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde	85,753	85,753	85,753	0	85,753
186	18_18_P	Valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšana		Kopā:	13,912,422	32,657,509	34,284,314	0	34,284,314
			04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets	13,762,812	32,524,416	34,151,221	0	34,151,221
			04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	149,610	133,093	133,093	0	133,093
187	18_19_P	Mērķdotācija pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu- GMI un mājokļa pabalsta - nodrošināšanai		Kopā:	11,122,130	14,180,591	14,950,023	0	14,950,023
			05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	11,077,209	14,135,670	14,905,102	0	14,905,102
			97.01.00	Labklājības nozares vadība un politikas plānošana	44,921	44,921	44,921	0	44,921
188	18_20_P	Sociālās garantijas aizbildņiem	04.00.00	Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai	412,768	412,768	412,768	0	412,768
189	18_21_P	Valsts atbalsta pilnveidošana nestrādājošam bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējam pensiju nodrošinājumam	04.00.00	Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai	436,140	436,140	436,140	0	436,140
190	18_22_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā bērniem un pilngadīgām personām, kuras ir atkarīgas no apreibinošām vielām vai procesiem, pieejamības nodrošināšana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	580,284	580,284	580,284	0	580,284
191	18_23_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes invaliditāti pilnveidošana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	444,242	444,242	444,242	0	444,242
192	18_24_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes invaliditāti pilnveidošana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	331,516	331,516	331,516	0	331,516
193	18_25_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem (CTU) pilnveidošana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	34,058	34,058	34,058	0	34,058
194	18_26_P	Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto pakalpojumu pieejamības uzlabošana	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	1,150,616	1,150,616	1,150,616	0	1,150,616
195	18_27_P	Pakalpojuma kvalitātes uzlabošana - nozares infrastruktūras sakārtošana		Kopā:	7,511,000	8,920,000	5,660,000	0	3,000,000
			05.03.00	Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās	7,015,000	7,370,000	3,935,000	0	2,500,000
			05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	291,000	100,000	1,225,000	0	0
			97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde	205,000	1,450,000	500,000	0	500,000
196	18_28_P	Atbalsta pilnveide adoptētājiem		Kopā:	934,448	985,504	992,793	0	992,793
			20.01.00	Valsts sociālie pabalsti	920,291	985,504	992,793	0	992,793
			97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde	14,157	0	0	0	0	2022
197	18_29_P	Sociālās aizsardzības palielināšana nestrādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem pensiju nodrošinājumam un bezdarba un invaliditātes gadījumā **	04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets (konsolidējamā pozīcija)	29,792,513	31,778,262	34,003,374	0	34,003,374
198	18_30_P	Personu ar invaliditāti un bezdarba riskam pakļauto personu preventīvie pasākumi	04.02.00	Nodarbinātības speciālais budžets	999,329	2,061,036	2,061,036	0	2,061,036
199	18_31_P	Sociālo uzņēmumu komisijas darbības nodrošināšana	97.01.00	Labklājības nozares vadība un politikas plānošana	9,005	11,500	14,000	0	14,000
200	18_32_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma "Psihosociālais atbalsts ģimenēm, kurās ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem" īstenošanas nodrošināšana (pilotprojekts)	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	129,888	159,775	0	0	0	2023
201	18_33_P	Latvijas dalība OECD apsekojumā Risks That Matter	97.01.00	Labklājības nozares vadība un politikas plānošana	15,000	0	0	0	0	2022
19. Tieslietu ministrija kopā:					7,354,113	8,133,464	7,762,701	1,974,681	6,600,192
202	19_01_P	Valsts probācijas dienesta nodarbināto, kuru darbs ir saistīts ar īpašu risku, aizsardzība	04.03.00	Probācijas īstenošana	514,534	514,534	514,534	0	514,534
203	19_02_P	Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugums	04.03.00	Probācijas īstenošana	1,397,425	1,397,425	1,397,425	0	1,397,425
204	19_03_P	Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitātes stiprināšana	03.04.00	Tiesu ekspertīžu veikšana	163,968	159,468	159,468	0	159,468
205	19_04_P	Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu datu publicēšana atvērto datu veidā	07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	2,149,344	1,988,220	1,988,220	0	1,988,220
206	19_05_P	Valsts adrešu reģistra un administratīvo robežu datu publicēšana atvērto datu veidā	07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	192,115	86,905	86,905	0	86,905
207	19_06_P	Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveide	07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	237,489	60,510	244,769	0	0	2024
208	19_07_P	Tiesu administrācijas kapacitātes stiprināšana	03.01.00	Tiesu administrēšana	127,875	127,875	127,875	0	127,875
209	19_8_P	PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem aprēķināšanas pabeigšana	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	100,000	0	0	0	0	2022
210	19_09_P	Digitalizācijas direktīvas ieviešana, t.sk. integrācijas ar Eiropas Centrālās platformas un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu ikgadējā uzturēšana	06.01.00	Juridisko personu reģistrācija	81,675	190,575	81,675	0	81,675
211	19_10_P	Latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas un attīstības jautājumu aktualizēšana un lietojuma veicināšana	09.01.00	Valsts valodas aizsardzība	23,051	21,051	21,051	0	21,051
212	19_11_P	Informācijas nodrošināšana zvērinātiem notāriem amata darbību izpildei bez maksas		Kopā:	547,058	547,058	547,058	0	547,058
			03.01.00	Tiesu administrēšana	452,778	452,778	452,778	0	452,778
			07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	94,280	94,280	94,280	0	94,280
213	19_12_P	Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana privatizētajās daudzdzīvokļu mājās		Kopā:	90,992	1,084,955	920,792	1,974,681	525,629
			03.01.00	Tiesu administrēšana	0	182,644	0	0	0	2023
			03.05.00	Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām	0	394,936	394,936	1,974,681	0	2027
			07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	90,992	507,375	525,856	0	525,629
214	19_13_P	Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas attīstība		Kopā:	772,304	785,894	708,594	0	227,094
			03.01.00	Tiesu administrēšana	640,915	669,232	591,932	0	110,432
			06.03.00	Maksātnespējas procesa pārvaldība	131,389	116,662	116,662	0	116,662
215	19_14_P	Informācijas sistēmu pilnveide un attīstība atbilstoši jaunajām tehnoloģijām.	03.01.00	Tiesu administrēšana	282,677	189,973	140,000	0	140,000
216	19_15_P	Aprīkojuma iegāde biometrijas datu apstrādei	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	100,000	0	0	0	0	2022
217	19_16_P	Resocializācijas pasākumos iesaistīto Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku profesionālās kapacitātes stiprināšana	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	118,644	75,479	75,479	0	34,402
218	19_17_P	Nekustamā īpašuma nomas maksas izdevumu pieaugums	04.03.00	Probācijas īstenošana	58,567	58,567	58,567	0	58,567
219	19_18_P	Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mehānisma ieviešana un juridiskās personas maksātnespējas procesa publicitātes nodrošināšana	06.01.00	Juridisko personu reģistrācija	94,961	0	0	0	0	2022
220	19_19_P	Kaitējuma atlīdzinājums privātpersonai par radīto tiesību aizskārumu kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā	03.06.00	Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām	28,271	28,271	28,271	0	28,271
221	19_20_P	Atbalsta pasākumi cietušo aizstāvībai un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūta pilnveide	03.05.00	Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām	25,600	25,600	25,600	0	25,600
222	19_21_P	Telpu nomas maksas pieauguma segšana Valsts nekustamajiem īpašumiem		Kopā:	54,205	54,205	54,205	0	54,205
			04.03.00	Probācijas īstenošana	43,293	43,293	43,293	0	43,293
			07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	10,912	10,912	10,912	0	10,912
223	19_22_P	Datu pieejamības ierobežošana atbilstoši nacionālās drošības interesēm	07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	193,358	193,358	38,672	0	38,672
224	19_23_P	Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības paplašināšana, ieviešot daļējās juridiskās palīdzības sistēmu visās lietu kategorijās	03.03.00	Juridiskās palīdzības nodrošināšana	0	543,541	543,541	0	543,541
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā:					213,065,614	210,878,026	276,203,216	944,484	189,412,084
225	21_01_P	Pašvaldību aizdevumu programma		Kopā:	100,079,225	100,071,175	100,071,175	0	100,071,175
			30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	79,225	71,175	71,175	0	71,175
			Pašvaldību kopējā aizņēmumu limita palielināšanai		100,000,000	100,000,000	100,000,000	0	100,000,000
226	21_02_P	Pašvaldību investīciju programma	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	80,079,225	80,071,175	80,071,175	0	80,071,175
227	21_03_P	Integrētā pieeja resursu pārvaldībai III posms		Kopā:	2,306,166	2,306,166	2,306,166	0	2,306,166
			23.01.00	Valsts vides dienests	431,919	431,919	431,919	0	431,919
			23.02.00	Vides pārraudzības valsts birojs	26,849	26,849	26,849	0	26,849
			24.05.00	Zinātniskā institūta "Nacionālais botāniskais dārzs" valsts funkciju nodrošinājums	148,708	148,708	148,708	0	148,708
			24.06.00	Latvijas Dabas muzeja darbības nodrošināšana	51,674	51,674	51,674	0	51,674
			24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	148,320	148,320	148,320	0	148,320
			28.00.00	Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība	300,000	300,000	300,000	0	300,000
			32.00.00	Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana	198,696	198,696	198,696	0	198,696
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	1,000,000	1,000,000	1,000,000	0	1,000,000
228	21_04_P	LVAF finansējums nacionālās nozīmes un vides projektiem		Kopā:	300,000	300,000	300,000	0	300,000
			21.02.00	Vides aizsardzības projekti	150,000	150,000	150,000	0	150,000
			21.13.00	Nozares vides projekti	150,000	150,000	150,000	0	150,000
229	21_05_P	Atbalsts plānošanas reģionu funkciju izpildei	31.00.00	Atbalsts plānošanas reģioniem	624,000	624,000	624,000	0	624,000
230	21_06_P	Atbalsts Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapacitātei	31.00.00	Atbalsts plānošanas reģioniem	600,000	600,000	600,000	0	600,000
231	21_07_P	Nodrošināt augstvērtīgu vides un meteroloģijas atvērto datu publicēšanu Direktīvas (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu ietvarā	28.00.00	Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība	450,000	450,000	450,000	0	450,000
232	21_08_P	Ūdens monitorings, kas saistīts ar parkāpuma procedūru	28.00.00	Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība	719,834	719,834	719,834	0	719,834
233	21_09_P	Diennakts (24x7) atbalsta nodrošināšana sabiedrībai svarīgiem IKT risinājumiem	32.00.00	Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana	181,170	178,393	178,393	0	178,393
234	21_10_P	Iestāžu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamības prasību padziļinātā izvērtēšana	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	81,740	81,740	83,660	0	83,660
235	21_11_P	VARAM jomas un VARAM resora (t.sk. PAŠVALDĪBU) IKT pārvaldība un koordinācija	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	119,413	107,338	107,338	0	107,338
236	21_12_P	Numerācijas datubāze - valsts informācijas sistēma, kas tiek uzturēta VAS “Elektroniskie sakari” - funkcionalitātes palielināšana, numerācijas nodevas administrēšanas sistēma.	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	28,000	28,000	28,000	0	28,000
237	21_13_P	Vienlīdzīgu iespēju visu valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā nodrošināšana.	32.00.00	Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana	174,377	174,377	174,377	0	174,377
238	21_14_P	Atbalsts centralizētai neklātienes komunikācijai ar vienota valsts pārvaldes pakalpojumu palīdzības dienesta starpniecību	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	297,402	265,202	265,202	0	265,202
239	21_15_P	Atkopšanās pēc COVID-19 pandēmijas.	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	248,546	224,396	224,396	0	224,396
240	21_16_P	Latvijas jūras piekrastes joslas apsaimniekošana	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	836,107	832,082	832,082	0	832,082
241	21_17_P	Pašvaldību darbības uzraudzības pilnveidošana	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	650,000	650,000	250,000	0	250,000
242	21_18_P	Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	17,583,120	16,148,000	82,062,880	0	0	2024
243	21_19_P	Vides pārraudzības valsts biroja reaģētspējas stiprināšana augstas pievienotās vērtības investīciju projektu prioritārā apkalpošanā	23.02.00	Vides pārraudzības valsts birojs	28,531	25,617	25,617	25,617	0	2026
244	21_20_P	Monitoringa programmu īstenošana. Natura 2000, speciālais un fona monitorings. Iepirkums Biodaudzveidības monitoringa programmas sadaļām, ekspertu grupu pakalpojumi	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	408,817	408,817	408,817	0	408,817
245	21_21_P	Neapbūvētas zemes atpirkšana dabas liegumos (ja nav sadalīti funkcionālajās zonās) vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonās kā kompensācijas veids	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	639,397	639,397	639,397	639,397	0	2032
246	21_22_P	Kompensāciju maksāšana zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru zemes ar minēto ierobežojumu kopējā platība ir mazāka par 1 hektāru	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	486,887	486,887	486,887	0	486,887
247	21_23_P	Gaisa piesārņojošo vielu emisijas mērījumu kontroles programmas izpilde	23.01.00	Valsts vides dienests	49,885	49,885	49,885	68,450	0	2030
248	21_24_P	Valsts vides dienesta kapacitātes stiprināšana gatavībai un rīcībai radiācijas avārijās	23.01.00	Valsts vides dienests	156,098	154,118	154,118	0	122,918
249	21_25_P	Izmaiņas datu nodošanā starp VRAA Elektronisko iepirkumu sistēmu un IUB Publikāciju vadības sistēmu sakarā ar e-formu ieviešanu	32.00.00	Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana	510,934	310,885	135,992	0	135,992
250	21_26_P	Atbalsts Valkas novada Attīstības programmā noteiktā prioritārā investīciju projekta īstenošanai	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	1,000,000	0	0	0	0	2022
251	21_27_P	DAP valdījumā esošo valsts zemes īpašumu uzmērīšana, zemes ierīcības un inženierģeodēzisko darbu nodrošināšana	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	141,020	190,020	211,020	211,020	0	2029
252	21_28_P	DAP IT sistēmas veiktspējas pilnveidošana kompensāciju sistēmas darbības ieviešanai, attālināto pakalpojumu attīstībai pandēmijas un klientu ērtības nodrošināšanas kontekstā, IT sistēmas pielāgošana attālinātā darba apstākļiem, kā arī dabas tūrisma informācijas attālinātās pieejamības nodrošināšanai	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	539,450	299,344	299,344	0	299,344
253	21_29_P	DAP valdījumā esošo valsts meža īpašumu inventarizācija un apsaimniekošanas plānu izstrāde	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	624,000	58,500	117,000	0	173,550
254	21_30_P	Neatliekamo ugunsdrošības infrastruktūras uzlabojumu veikšana DAP valdījumā esošajās valsts meža zemēs.	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	1,443,332	355,322	355,322	0	355,322
255	21_31_P	Dabas aizsardzības plānu izstrāde Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	550,000	385,000	150,000	0	0	2024
256	21_32_P	Neatliekamie pasākumi invazīvo sugu ierobežošanai, kā arī sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanai DAP valdījumā esošajos valsts zemes īpašumos	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	79,500	79,500	79,500	0	79,500
257	21_33_P	DAP tūrisma infrastruktūras pielāgošana un diversifikācija apmeklētāju plūsmas organizēšanai pandēmijas apstākļos	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	217,000	1,640,000	70,000	0	40,000
258	21_34_P	Neatliekamie pasākumi DAP valdījumā esošo valsts īpašumu – būvju tehniskās atbilstības prasību nodrošināšanai	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	813,482	1,888,900	3,657,683	0	10,000
259	21_35_P	Līgatnes dabas taku savvaļas dzīvnieku kolekcijas karantīnas novietnes izveide	24.08.00	Nacionālo parku darbības nodrošināšana	5,000	60,000	0	0	0	2023
260	21_36_P	Ministrijas nomas maksas palielinājuma nodrošināšana no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nomatām telpām	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	13,956	13,956	13,956	0	13,956
22. Kultūras ministrija kopā:					48,309,827	68,845,063	87,738,885	83,403,062	57,834,254
261	22_01_P	Atalgojuma celšana kultūras nozarē nodarbinātajiem		Kopā:	12,907,984	19,231,167	25,554,755	0	25,554,755
			19.03.00	Filmu nozare	61,736	76,566	91,397	0	91,397
			19.07.00	Mākslas un literatūra	4,789,608	7,607,179	10,424,749	0	10,424,749
			20.00.00	Kultūrizglītība	1,394,331	2,011,294	2,628,255	0	2,628,255
			21.00.00	Kultūras mantojums	6,143,234	8,836,507	11,529,781	0	11,529,781
			22.08.00	UNESCO Latvijas Nacionālā komisija	40,600	44,660	49,126	0	49,126
			25.01.00	Valsts kultūrkapitāla fonda darbības nodrošināšana	113,133	127,963	142,794	0	142,794
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	365,342	526,998	688,653	0	688,653
262	22_02_P	Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijai 150 gadu	21.00.00	Kultūras mantojums	7,163,684	6,437,845	6,314,853	0	6,314,853
263	22_03_P	Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu ilgtspēja		Kopā:	4,100,000	4,100,000	4,100,000	0	4,100,000
			21.00.00	Kultūras mantojums	300,000	300,000	300,000	0	300,000
			22.02.00	Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas	200,000	200,000	200,000	0	200,000
			22.13.00	Mediju politikas īstenošana	3,500,000	3,500,000	3,500,000	0	3,500,000
			25.02.00	Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursi	100,000	100,000	100,000	0	100,000
264	22_04_P	Valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu saglabātība		Kopā:	1,725,982	3,069,896	2,090,543	0	1,175,395
			20.00.00	Kultūrizglītība	975,982	2,319,896	1,660,543	0	745,395
			21.00.00	Kultūras mantojums	750,000	750,000	430,000	0	430,000
265	22_05_P	Kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanas programma "Mantojums 2030"		Kopā:	11,421,392	23,717,875	37,367,696	79,116,762	10,699,863
			19.07.00	Mākslas un literatūra	231,963	231,963	231,963	0	231,963
			20.00.00	Kultūrizglītība	91,096	0	0	0	0	2022
			21.00.00	Kultūras mantojums	2,457,061	5,293,641	10,394,170	31,521,917	10,052,022
			22.03.00	Kultūras infrastruktūras attīstība	8,641,272	18,192,271	26,741,563	47,594,845	415,878
266	22_06_P	Nacionālā kino stiprināšana	19.03.00	Filmu nozare	2,050,000	2,250,000	2,100,000	0	2,100,000
267	22_07_P	Latvijas eksporta, kultūras un publiskās diplomātijas programma Latvijas dalības sagatavošanai viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū	22.02.00	Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas	952,950	1,228,800	2,321,650	4,286,300	0	2026
268	22_08_P	VDK dokumentu digitalizācijas turpināšana	21.00.00	Kultūras mantojums	79,954	79,954	79,954	0	79,954
269	22_09_P	I.Ziedoņa muzeja darbības nodrošināšana	21.00.00	Kultūras mantojums	140,000	140,000	140,000	0	140,000
270	22_10_P	Latviešu vēsturisko zemju likuma ieviešana (sekretariāta darbības nodrošināšana)	21.00.00	Kultūras mantojums	97,096	97,096	97,096	0	97,096
271	22_11_P	Augstākās izglītības kapacitātes stiprināšana	20.00.00	Kultūrizglītība	1,324,464	1,247,217	1,247,217	0	1,247,217
272	22_12_P	IT procesu pilnveide kultūras nozarē		Kopā:	922,988	1,821,880	901,788	0	901,788
			21.00.00	Kultūras mantojums	467,988	467,988	467,988	0	467,988
			24.00.00	Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana kultūras nozarē	455,000	1,353,892	433,800	0	433,800
273	22_13_P	UNESCO programmu īstenošana	22.08.00	UNESCO Latvijas Nacionālā komisija	20,000	20,000	20,000	0	20,000
274	22_14_P	Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas uzturēšana	21.00.00	Kultūras mantojums	233,333	233,333	233,333	0	233,333
275	22_15_P	Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšana	27.00.00	Mediju politikas īstenošana	3,800,000	3,800,000	3,800,000	0	3,800,000
276	22_16_P	Radošo personu atbalsts	25.02.00	Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursi	500,000	500,000	500,000	0	500,000
277	22_17_P	ES programmas "Radošā Eiropa" un "Eiropa pilsoņiem" Latvijas projektu dalībnieku līdzfinansējuma nodrošināšana	67.06.00	Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana	150,000	150,000	150,000	0	150,000
278	22_18_P	Grāmatu iepirkums	21.00.00	Kultūras mantojums	300,000	300,000	300,000	0	300,000
279	22_19_P	Grāmatu starts, lasīšanas veicināšanas programma	21.00.00	Kultūras mantojums	400,000	400,000	400,000	0	400,000
280	22_20_P	Sabiedrības izpratnes veidošana par autortiesībām un blakustiesībām	19.07.00	Mākslas un literatūra	20,000	20,000	20,000	0	20,000
29. Veselības ministrija kopā:					600,769,354	607,291,216	629,665,052	0	490,098,897
281	29_01_P	Rezidentu apmācības nodrošināšana	02.04.00	Rezidentu apmācība	266,735	1,257,676	2,218,495	0	3,279,684
282	29_02_P	Darba samaksas nodrošināšana rezidentiem, kuru rezidentūras studijas netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem	02.04.00	Rezidentu apmācība	5,601,056	5,601,056	5,601,056	0	5,601,056
283	29_03_P	Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.-2024.gadam (projekts) realizācija		Kopā:	102,558,655	127,482,942	142,867,171	0	142,167,171
			33.03.00	Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana	61,962,413	84,240,243	98,852,135	0	98,852,135
			33.04.00	Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde	646,017	525,754	525,754	0	525,754
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	727,391	727,391	727,391	0	727,391
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	1,571,150	1,571,150	1,571,150	0	1,571,150
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	20,742,806	21,142,161	21,655,567	0	21,655,567
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	15,229,066	15,886,891	17,325,002	0	16,625,002
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	1,500,000	3,120,000	1,890,000	0	1,890,000
			46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	179,812	269,352	320,172	0	320,172
284	29_04_P	Tarifu un kompensāciju palielināšana (tarifa elementu palielināšana, pacientu līdzmaksājumi, pārējo kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas un centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošana)		Kopā:	146,915,544	157,802,494	167,337,323	0	167,337,323
			33.03.00	Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana	73,854,624	81,915,585	90,447,822	0	90,447,822
			33.04.00	Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde	2,363,853	2,363,853	2,363,853	0	2,363,853
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	1,006,478	1,006,478	1,006,478	0	1,006,478
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	804,566	804,566	804,566	0	804,566
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	38,387,971	39,067,409	39,823,333	0	39,823,333
			33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	11,851,548	13,442,309	13,442,309	0	13,442,309
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	18,646,504	19,202,294	19,448,962	0	19,448,962
285	29_05_P	Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija		Kopā:	9,015,211	9,161,239	9,196,065	0	9,196,065
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	223,829	254,112	288,938	0	288,938
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	8,683,418	8,799,163	8,799,163	0	8,799,163
			39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	107,964	107,964	107,964	0	107,964
286	29_06_P	Reto slimību plāna 2017. - 2020.gadam ieviešanas turpinājums		Kopā:	30,499,917	30,499,917	30,499,917	0	30,499,917
			33.03.00	Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana	703,257	703,257	703,257	0	703,257
			33.12.00	Reto slimību ārstēšana	28,832,642	28,832,642	28,832,642	0	28,832,642
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	339,000	339,000	339,000	0	339,000
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	501,164	501,164	501,164	0	501,164
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	88,109	88,109	88,109	0	88,109
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	21,840	21,840	21,840	0	21,840
			46.01.00	Uzraudzība un kontrole	13,905	13,905	13,905	0	13,905
287	29_07_P	Nozares digitalizācijas pasākumi, padarot caurspīdīgāku resursu izlietojumu un uzlabojot ārstēšanas kvalitāti un pieejamību	45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	6,300,000	6,300,000	6,300,000	0	2,500,928
288	29_08_P	Darba samaksas pieauguma nodrošināšana Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu (Nacionālā veselības dienesta un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja) amatpersonām (darbiniekiem) funkciju nodrošināšanai		Kopā:	1,698,666	1,698,666	1,698,666	0	1,698,666
			06.02.00	Medicīnas vēstures muzejs	173,342	173,342	173,342	0	173,342
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	806,936	806,936	806,936	0	806,936
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	718,388	718,388	718,388	0	718,388
289	29_09_P	Veselības ministrijas nekustamo īpašumu nomas maksas palielinājums (Veselības ministrija, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Valsts asinsdonoru centrs, Slimību profilakses un kontroles centrs un Latvijas Antidopinga birojs)		Kopā:	149,713	149,713	149,713	0	149,713
			06.02.00	Medicīnas vēstures muzejs	3,801	3,801	3,801	0	3,801
			39.03.00	Asins un asins komponentu nodrošināšana	6,701	6,701	6,701	0	6,701
			39.07.00	Antidopinga politikas īstenošana	5,144	5,144	5,144	0	5,144
			46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	2,272	2,272	2,272	0	2,272
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	131,795	131,795	131,795	0	131,795
290	29_10_P	Veselības ministrijas padotības iestādēm nepieciešamais papildus finansējums funkciju, uzdevumu pilnvērtīgai un savlaicīgai izpildei, kā arī kapacitātes stiprināšanai (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Valsts asinsdonoru centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs un Latvijas Antidopinga birojs)		Kopā:	8,203,520	11,460,606	6,958,028	0	6,958,028
			06.02.00	Medicīnas vēstures muzejs	170,940	14,000	14,000	0	14,000
			39.03.00	Asins un asins komponentu nodrošināšana	2,165,179	1,194,991	1,194,991	0	1,194,991
			39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	1,475,575	5,863,482	905,965	0	905,965
			39.06.00	Tiesu medicīniskā ekspertīze	2,980,695	2,143,325	3,176,926	0	3,176,926
			39.07.00	Antidopinga politikas īstenošana	24,827	22,973	22,973	0	22,973
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	26,043	26,043	26,043	0	26,043
			46.01.00	Uzraudzība un kontrole	164,937	666,729	658,186	0	658,186
			46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	1,195,324	1,529,063	958,944	0	958,944
291	29_11_P	Vispārējā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana		Kopā:	132,643,797	115,108,444	116,070,155	0	116,070,155
			33.03.00	Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana	13,658,530	13,658,530	13,658,530	0	13,658,530
			33.04.00	Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde	29,874	29,874	29,874	0	29,874
			33.09.00	Interešu izglītības nodrošināšana VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"	7,756	15,512	15,512	0	15,512
			33.12.00	Reto slimību ārstēšana	33,132	41,415	51,769	0	51,769
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	28,521,715	28,575,801	28,683,973	0	28,683,973
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	5,686,607	5,686,607	5,686,607	0	5,686,607
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	49,847,963	39,292,795	39,777,318	0	39,777,318
			33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	14,543,371	14,760,167	15,031,111	0	15,031,111
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	19,979,981	12,701,219	12,788,937	0	12,788,937
			39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	111,798	111,798	111,798	0	111,798
			46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	223,070	234,726	234,726	0	234,726
292	29_12_P	Pārējie veselības nozares prioritārie pasākumi		Kopā:	6,130,011	4,640,191	4,640,191	0	4,640,191
			33.12.00	Reto slimību ārstēšana	578,000	578,000	578,000	0	578,000
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	56,877	56,877	56,877	0	56,877
			33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	16,107	16,107	16,107	0	16,107
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	5,150,458	3,660,638	3,660,638	0	3,660,638
			39.06.00	Tiesu medicīniskā ekspertīze	168,597	168,597	168,597	0	168,597
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	23,360	23,360	23,360	0	23,360
			97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	136,612	136,612	136,612	0	136,612
293	29_13_P	Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi		Kopā:	150,786,529	136,128,272	136,128,272	0	0
			33.04.00	Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde	1,169,459	389,820	389,820	0	0
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	15,964,724	15,964,725	15,964,725	0	0
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	41,227,328	27,986,777	27,986,777	0	0
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	26,462,293	26,462,293	26,462,293	0	0
			33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	40,840,057	40,840,057	40,840,057	0	0
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	16,552,488	16,552,488	16,552,488	0	0
			39.03.00	Asins un asins komponentu nodrošināšana	176,509	169,975	169,975	0	0
			39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	6,243,520	6,243,520	6,243,520	0	0
			39.06.00	Tiesu medicīniskā ekspertīze	16,629	16,629	16,629	0	0
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	2,113,741	1,482,207	1,482,207	0	0
			46.01.00	Uzraudzība un kontrole	15,713	15,713	15,713	0	0
			46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	4,068	4,068	4,068	0	0
35. Centrālā vēlēšanu komisija kopā:					3,089,056	421,422	2,327,439	0	483,553
294	35_01_P	Saeimas vēlēšanu materiālu nodrošināšana	02.00.00	Saeimas vēlēšanas	161,474	0	0	0	0
295	35_02_P	Vēlēšanu vadības sistēmas tehniskā pavadīšana Saeimas vēlēšanās	02.00.00	Saeimas vēlēšanas	349,854	0	0	0	0
296	35_03_P	Vēlēšanu komisiju atalgojuma un ēdināšanas izdevumu pārskatīšana		Kopā:	1,909,875	0	1,823,886	0	0
			02.00.00	Saeimas vēlēšanas	1,909,875	0	0	0	0
			05.00.00	Eiropas Parlamenta vēlēšanas	0	0	1,823,886	0	0
297	35_04_P	Vēlēšanu IT sistēmu uzturēšana	01.00.00	Vispārējā vadība	224,296	188,465	250,596	0	250,596
298	35_05_P	CVK IT struktūrvienības izveide	01.00.00	Vispārējā vadība	241,557	232,957	232,957	0	232,957
299	35_06_P	Vēlētāju līdzdalības veicināšanas komunikācijas kampaņa	02.00.00	Saeimas vēlēšanas	177,000	0	0	0	0
300	35_07_P	Vēlēšanu pieejamība personām ar invaliditāti		Kopā:	25,000	0	20,000	0	0
			02.00.00	Saeimas vēlēšanas	25,000	0	0	0	0
			05.00.00	Eiropas Parlamenta vēlēšanas	0	0	20,000	0	0

Ministrs J. Reirs

 

2. pielikums informatīvajam ziņojumam
"Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu
prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024. gadam"

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtie pieprasījumi starpnozaru prioritārajiem pasākumiem

					Papildu nepieciešamais finansējums, euro
N.p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums		2022.gads	2023.gads	2024.gads	turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts)	turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)	Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)
Kopā (visi prioritārie pasākumi):					220,778,273	451,319,624	595,343,489	1,894,822	718,454,162
1	11_01_H	Diasporas atbalsta valsts budžeta finansējuma pieprasījums		Kopā:	863,636	1,095,415	758,909	0	813,630
		3. Ministru kabinets	01.00.00	Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika	65,000	46,494	46,494	0	46,494
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	04.00.00	Valsts valodas politika un pārvalde	100,136	88,636	88,636	0	88,636
		22. Kultūras ministrija	26.02.00	Diasporas pasākumu īstenošana	81,000	366,000	81,000	0	81,000
		35. Centrālā vēlēšanu komisija	02.00.00	Saeimas vēlēšanas	20,000	0	0	0	0	2022
		47. Radio un televīzija	02.00.00	Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana	127,500	124,285	72,779	0	127,500
		47. Radio un televīzija	03.00.00	Televīzija	470,000	470,000	470,000	0	470,000
2	14_01_H	Valsts materiālo rezervju iegāde, atjaunināšana un uzturēšana		Kopā:	1,243,415	1,370,192	1,552,478	1,894,822	0
		14. Iekšlietu ministrija	40.04.00	Valsts materiālās rezerves	26,719	8,029	0	0	0	2023
		17. Satiksmes ministrija	23.06.00	Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana	308,829	233,829	113,829	242,658	0	2026
		19. Tieslietu ministrija	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	186,368	0	0	0	0	2022
		29. Veselības ministrija	39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	721,499	1,128,334	1,438,649	1,652,164	0	2026
3	15_01_H	Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošana pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā		Kopā:	15,195,644	45,586,927	45,586,927	0	45,586,927
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.03.00	Sociālās korekcijas izglītības iestāde	5,783	17,349	17,349	0	17,349
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.05.00	Dotācija privātajām mācību iestādēm	344,184	1,032,552	1,032,552	0	1,032,552
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.08.00	Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi	2,076	6,228	6,228	0	6,228
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	1,847,156	5,541,468	5,541,468	0	5,541,468
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	09.10.00	Murjāņu sporta ģimnāzija	27,338	82,014	82,014	0	82,014
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	09.19.00	Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	653,924	1,961,772	1,961,772	0	1,961,772
		16. Zemkopības ministrija	22.01.00	Profesionālā izglītība	9,285	27,855	27,855	0	27,855
		18. Labklājības ministrija	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	10,291	30,870	30,870	0	30,870
		19. Tieslietu ministrija	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	2,265	6,793	6,793	0	6,793
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	1,124,554	3,373,662	3,373,662	0	3,373,662
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	5,720	17,160	17,160	0	17,160
		29. Veselības ministrija	33.09.00	Interešu izglītības nodrošināšana VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"	6,162	18,486	18,486	0	18,486
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	01.00.00	Mērķdotācijas izglītības pasākumiem	842,953	2,528,859	2,528,859	0	2,528,859
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	05.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	9,054,493	27,163,479	27,163,479	0	27,163,479
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	10.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	1,259,460	3,778,380	3,778,380	0	3,778,380
4	15_02_H	Pirmsskolas izglītības pedagogu vienas darba stunas izmaksu izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām		Kopā:	2,338,776	2,338,776	2,338,776	0	2,338,776
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.05.00	Dotācija privātajām mācību iestādēm	119,856	119,856	119,856	0	119,856
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	01.00.00	Mērķdotācijas izglītības pasākumiem	201,312	201,312	201,312	0	201,312
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	05.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	4,368	4,368	4,368	0	4,368
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	10.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	2,013,240	2,013,240	2,013,240	0	2,013,240
5	15_03_H	Vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas modeļa pilnveide		Kopā:	16,203,903	63,228,353	109,276,613	0	162,415,165
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.05.00	Dotācija privātajām mācību iestādēm	270,604	1,406,204	3,289,396	0	5,497,072
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	05.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	15,933,299	61,822,149	105,987,217	0	156,918,093
6	15_04_H	Pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas modeļa pilnveide		Kopā:	4,383,463	26,465,462	43,740,510	0	43,740,510
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.05.00	Dotācija privātajām mācību iestādēm	200,251	1,251,774	2,074,396	0	2,074,396
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	10.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	4,183,212	25,213,688	41,666,114	0	41,666,114
7	15_05_H	Akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšana		Kopā:	29,020,000	87,050,000	87,050,000	0	87,050,000
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.01.00	Augstskolas	10,420,000	31,250,000	31,250,000	0	31,250,000
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.11.00	Koledžas	2,140,000	6,430,000	6,430,000	0	6,430,000
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	05.02.00	Zinātnes bāzes finansējums	8,040,000	24,110,000	24,110,000	0	24,110,000
		16. Zemkopības ministrija	22.02.00	Augstākā izglītība	2,090,000	6,260,000	6,260,000	0	6,260,000
		18. Labklājības ministrija	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	70,000	210,000	210,000	0	210,000
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	2,360,000	7,080,000	7,080,000	0	7,080,000
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	3,900,000	11,710,000	11,710,000	0	11,710,000
8	15_06_H	Finansējuma pieaugums augstākās izglītības finansēšanas modeļa II pīlāram, ieviešot jaunus snieguma rādītājus		Kopā:	14,259,834	14,259,834	14,259,834	0	14,259,834
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.03.00	Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās	8,729,044	8,729,044	8,729,044	0	8,729,044
		16. Zemkopības ministrija	22.02.00	Augstākā izglītība	1,443,445	1,443,445	1,443,445	0	1,443,445
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	1,443,060	1,443,060	1,443,060	0	1,443,060
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	2,644,285	2,644,285	2,644,285	0	2,644,285
9	15_07_H	Pedagogu darba samaksai un mācību līdzekļu un mācību grāmatu iegādei nepieciešamā finansējuma nodrošināšana 2021.gada līmenī, pieaugot izglītojamo skaitam		Kopā:	4,114,825	4,114,825	4,114,825	0	4,114,825
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.05.00	Dotācija privātajām mācību iestādēm	142,920	142,920	142,920	0	142,920
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.14.00	Mācību līdzekļu iegāde	54,361	54,361	54,361	0	54,361
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	05.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	3,678,816	3,678,816	3,678,816	0	3,678,816
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	10.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	238,728	238,728	238,728	0	238,728
10	15_08_H	Valsts pētījumu programmas finansējums		Kopā:	7,289,920	7,289,920	8,289,920	0	7,689,920
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	05.12.00	Valsts pētījumu programmas	1,189,920	1,189,920	2,189,920	0	2,189,920
		16. Zemkopības ministrija	22.04.00	Zinātne	2,000,000	2,000,000	2,000,000	0	2,000,000
		21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija	30.00.00	Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	600,000	600,000	600,000	0	0	2024
		22. Kultūras ministrija	26.01.00	Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana	500,000	500,000	500,000	0	500,000
		29. Veselības ministrija	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	3,000,000	3,000,000	3,000,000	0	3,000,000
11	15_09_H	Bāzes finansējuma palielināšana profesionālās izglītības programmu īstenošanai		Kopā:	2,471,494	3,893,156	7,414,480	0	7,414,480
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	2,099,662	3,149,493	6,298,985	0	6,298,985
		16. Zemkopības ministrija	22.01.00	Profesionālā izglītība	21,379	42,757	64,136	0	64,136
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	337,533	675,065	1,012,598	0	1,012,598
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	12,920	25,841	38,761	0	38,761
12	15_10_H	Stipendijas apmēra un skaita palielināšana pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas), bakalaura un maģistra līmeņa studijām		Kopā:	5,100,000	5,100,000	5,100,000	0	5,100,000
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.01.00	Augstskolas	3,141,879	3,141,879	3,141,879	0	3,141,879
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.11.00	Koledžas	467,676	467,676	467,676	0	467,676
		16. Zemkopības ministrija	22.02.00	Augstākā izglītība	505,701	505,701	505,701	0	505,701
		18. Labklājības ministrija	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	4,133	4,133	4,133	0	4,133
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	344,919	344,919	344,919	0	344,919
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	635,692	635,692	635,692	0	635,692
13	17_01_H	2021.gada abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācija un atbalsts abonēto preses izdevumu piegādēm 2022., 2023. un turpmākajiem gadiem		Kopā:	499,184	0	0	0	0
		17. Satiksmes ministrija	02.00.00	Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi	499,184	0	0	0	0	2022
14	18_01_H	RINA integrācija ar VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu un NVD starptautiskās sadarbības informācijas sistēmu		Kopā:	271,203	242,806	242,806	0	242,806
		18. Labklājības ministrija	04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	190,268	161,871	161,871	0	161,871
		18. Labklājības ministrija	97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde (konsolidējamā pozīcija)	190,268	161,871	161,871	0	161,871
		29. Veselības ministrija	45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	80,935	80,935	80,935	0	80,935
15	18_02_H	Nestrādājošu diplomātu laulāto, karavīru laulāto, Eirojusta pārstāvju un sakaru virsnieku laulāto sociālās aizsardzības palielināšana pensiju nodrošinājumam un bezdarba gadījumā		Kopā:	25,366	25,366	25,366	0	25,366
		11. Ārlietu ministrija	01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	25,107	25,107	25,107	0	25,107
		17. Satiksmes ministrija	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	259	259	259	0	259
16	19_01_H	Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana		Kopā:	343,210	0	0	0	0
		1. Valsts prezidenta kanceleja	04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana	155,050	0	0	0	0	2022
		19. Tieslietu ministrija	09.07.00	Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana	61,000	0	0	0	0	2022
		22. Kultūras ministrija	21.00.00	Kultūras mantojums	73,300	0	0	0	0	2022
		28. Augstākā tiesa	01.00.00	Tiesa	32,000	0	0	0	0	2022
		30. Satversmes tiesa	01.00.00	Tiesa	21,860	0	0	0	0	2022
17	22_01_H	Abonētās preses piegāde		Kopā:	1,104,094	1,104,094	1,104,094	0	1,104,094
		17. Satiksmes ministrija	02.00.00	Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi	1,104,094	1,104,094	1,104,094	0	1,104,094
18	22_02_H	Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošana		Kopā:	1,295,424	1,645,984	1,305,424	0	1,285,424
		8. Sabiedrības integrācijas fonds	02.00.00	Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas	280,000	280,000	280,000	0	280,000
		19. Tieslietu ministrija	09.07.00	Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana	0	10,060	0	0	0	2023
		22. Kultūras ministrija	26.01.00	Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana	1,015,424	1,355,924	1,025,424	0	1,005,424
19	22_03_H	SEPLP un Ombuda darbības nodrošināšana un NEPLP algu palielinājumam		Kopā:	626,233	626,233	626,233	0	626,233
		13. Finanšu ministrija	31.01.00	Budžeta izpilde	22,274	22,274	22,274	0	22,274
		46. SEPLP	01.00.00	Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Ombuda darbības nodrošināšana	603,959	603,959	603,959	0	603,959
20	25_01_H DLC	Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana bērna kopšanas periodā no bērna kopšanas un vecāku pabalsta kopsummas *		Kopā:	0	0	0	0	0
		18. Labklājības ministrija	04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets	0	0	0	0	0
21	25_02_H DLC	Sociālā stipendija "Studētgods" augstākās izglītības iegūšanai jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm		Kopā:	4,400,000	7,350,000	10,050,000	0	11,550,000
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.00.00	Vispārējā izglītība	50,000	50,000	50,000	0	50,000
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.01.00	Augstskolas	4,350,000	7,300,000	10,000,000	0	11,500,000
22	25_03_H DLC	Ģimenes pirmsskolas reforma - pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana (DLC izstrādāts koncepts, skatīts un atbalstīts Soclietu kom))		Kopā:	1,500,000	3,000,000	3,000,000	0	3,000,000
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	"Mērķdotācijas pašvaldībām" - jauna programma		1,500,000	3,000,000	3,000,000	0	3,000,000
23	25_04_H DLC	Mājokļu programma "Balsts"		Kopā:	3,600,000	3,600,000	3,600,000	0	3,600,000
		12. Ekonomikas ministrija	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	3,600,000	3,600,000	3,600,000	0	3,600,000
24	25_05_H DLC	Tautas ataudzes stratēģijas realizācija - 2022.gads - Jauno ģimeņu gads. Starptautiskais forums. Diskusiju platforma demogrāfisko izaicinājumu aktualizēšanai un pasākumu kopums ģimeņu godināšanai un atbalstam		Kopā:	500,000	0	0	0	0
		25. Pārresoru koordinācijas centrs	01.00.00	Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana	500,000	0	0	0	0
25	25_06_H DLC	Programmas "Ģimenei draudzīga darba vieta" realizācijas nodrošināšana		Kopā:	180,000	180,000	180,000	0	180,000
		8. Sabiedrības integrācijas fonds	01.00.00	Sabiedrības integrācijas fonda vadība	180,000	180,000	180,000	0	180,000
26	25_07_H DLC	Latvijas Goda ģimenes programmas paplašināšana, starptautiskā dimensija, modernas digitālas platformas izveide un nodrošināšana		Kopā:	80,000	80,000	80,000	0	80,000
		8. Sabiedrības integrācijas fonds	01.00.00	Sabiedrības integrācijas fonda vadība	80000	80000	80000	0	80000
27	25_08_H DLC	Ģimeņu atbalsta NVO projektu īstenošana pašvaldībās programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" ietvaros		Kopā:	350,000	350,000	350,000	0	350,000
		8. Sabiedrības integrācijas fonds	01.00.00	Sabiedrības integrācijas fonda vadība	350,000	350,000	350,000	0	350,000
28	25_09_H DLC	Vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošana - koeficienta piemērošana dvīņu gadījumos un papildus bērna kopšanas atvaļinājuma pagarinājums		Kopā:	0	0	0	0	0
		18. Labklājības ministrija	04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets	0	0	0	0	0
29	25_10_H DLC	Mediācija ģimeņu stabilitātes stiprināšanai, kā arī pasākumi laulību skaita palielināšanai un šķirto laulību skaita mazināšanai		Kopā:	100,800	100,800	100,800	0	100,800
		19. Tieslietu ministrija	09.05.00	Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem	100,800	100,800	100,800	0	100,800
30	25_11_H DLC	Sociālās rehabilitācijas kurss vardarbīgas uzvedības mazināšanai **		Kopā:	146,000	146,000	146,000	0	146,000
		18. Labklājības ministrija	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	146,000	146,000	146,000	0	146,000
31	25_12_H DLC	Valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana		Kopā:	500,000	500,000	500,000	0	500,000
		29. Veselības ministrija	33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	500,000	500,000	500,000	0	500,000
32	25_13_H DLC	Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveide , aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana		Kopā:	120,000	250,000	250,000	0	250,000
		29. Veselības ministrija	33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	120,000	250,000	250,000	0	250,000
33	25_14_H DLC	Valsts apmaksāto bērnu aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana		Kopā:	50,000	100,000	100,000	0	100,000
		29. Veselības ministrija	33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	50,000	100,000	100,000	0	100,000
34	29_01_H	Jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana		Kopā:	80,411,673	146,046,720	216,752,413	0	287,342,291
		10. Aizsardzības ministrija	22.10.00	Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums	1,237,077	1,741,391	2,262,109	0	2,796,682
		14. Iekšlietu ministrija	06.01.00	Valsts policija	14,892	27,223	41,357	0	55,476
		14. Iekšlietu ministrija	10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	9,845	14,947	20,049	0	25,151
		14. Iekšlietu ministrija	38.05.00	Veselības aprūpe un fiziskā sagatavotība	221,988	355,954	510,678	0	652,852
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.03.00	Sociālās korekcijas izglītības iestāde	2,097	4,648	7,199	0	9,750
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	181,320	237,647	293,974	0	350,272
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	09.10.00	Murjāņu sporta ģimnāzija	122,465	147,218	171,971	0	196,649
		18. Labklājības ministrija	04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	34,411	42,271	50,132	0	57,962
		18. Labklājības ministrija	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	1,015,792	1,265,040	1,523,177	0	1,778,325
		18. Labklājības ministrija	05.03.00	Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās	826,469	1,057,834	1,295,936	0	1,529,254
		18. Labklājības ministrija	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	345,618	434,009	525,396	0	613,907
		18. Labklājības ministrija	05.62.00	Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana	65,894	93,405	120,916	0	148,324
		19. Tieslietu ministrija	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	30,513	56,449	90,942	0	131,780
		29. Veselības ministrija	02.04.00	Rezidentu apmācība	11,781,055	15,117,763	18,454,470	0	21,778,587
		29. Veselības ministrija	33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	13,733,619	25,968,769	39,048,557	0	52,726,869
		29. Veselības ministrija	33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	2,374,864	4,368,939	6,551,288	0	8,846,138
		29. Veselības ministrija	33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	16,417,413	32,754,052	48,803,571	0	65,898,966
		29. Veselības ministrija	33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	17,575,331	36,314,292	57,759,140	0	77,991,287
		29. Veselības ministrija	33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	9,604,945	19,846,174	31,565,457	0	42,622,516
		29. Veselības ministrija	39.03.00	Asins un asins komponentu nodrošināšana	170,742	257,339	355,263	0	443,120
		29. Veselības ministrija	39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	320,311	581,401	882,637	0	1,217,825
		29. Veselības ministrija	39.06.00	Tiesu medicīniskā ekspertīze	141,770	196,348	263,692	0	329,778
		29. Veselības ministrija	45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	168,702	241,574	319,033	0	398,355
		29. Veselības ministrija	46.01.00	Uzraudzība un kontrole	1,408,293	1,733,455	2,059,658	0	2,384,631
		29. Veselības ministrija	46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	535,454	641,568	747,682	0	853,396
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	01.00.00	Mērķdotācijas izglītības pasākumiem	2,070,793	2,547,010	3,028,129	0	3,504,439
35	29_02_H	Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" ieviešana		Kopā:	3,101,925	5,253,766	7,429,863	0	7,429,863
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.01.00	Augstskolas	2,250,813	4,156,126	5,528,070	0	5,528,070
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	851,112	1,097,640	1,901,793	0	1,901,793
36	29_03_H	Konceptuālā ziņojuma "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" ieviešanas turpinājums		Kopā:	18,048,895	18,924,995	20,017,218	0	20,017,218
		18. Labklājības ministrija	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	2,100,385	2,424,043	2,924,724	0	2,924,724
		18. Labklājības ministrija	jauna budžeta apakšprogramma	jauna budžeta apakšprogramma	10,154,999	10,347,086	10,539,174	0	10,539,174
		29. Veselības ministrija	33.04.00	Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde	424,800	781,200	1,137,600	0	1,137,600
		29. Veselības ministrija	33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	246,642	265,147	283,653	0	283,653
		29. Veselības ministrija	33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	1,930	3,592	5,254	0	5,254
		29. Veselības ministrija	33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	1,700,177	1,692,558	1,708,244	0	1,708,244
		29. Veselības ministrija	33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	3,404,169	3,411,369	3,418,569	0	3,418,569
		29. Veselības ministrija	46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	15,793	0	0	0	0
37	35_01_H	Vēlētāju reģistra attīstības un atbalsta pasākumi		Kopā:	1,039,356	0	0	0	0
		14. Iekšlietu ministrija	02.03.00	Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība	50,215	0	0	0	0
		14. Iekšlietu ministrija	11.01.00	Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde	518,572	0	0	0	0
		35. Centrālā vēlēšanu komisija	02.00.00	Saeimas vēlēšanas	470,569	0	0	0	0

Ministrs J.Reirs

 

3. pielikums informatīvajam ziņojumam
"Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu
prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam"

Neatkarīgo institūciju iesniegtie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem

					Papildu nepieciešamais finansējums, euro
N.p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums		2022.gads	2023.gads	2024.gads	turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeig-šanai (ja tas ir terminēts)	turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)	Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)
Kopā (visi prioritārie pasākumi):					18,676,539	22,178,803	33,131,253	71,000,000	11,768,475
01. Valsts prezidenta kanceleja kopā:					514,766	270,845	220,845	0	220,845
1	01_01_P_N	Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšana	04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana	220,845	220,845	220,845	0	220,845
2	01_02_P_N	"Valsts prezidenta institūcijai 100" pasākumu nodrošināšana	04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana	40,000	0	0	0	0	2022
3	01_03_P_N	Koncertflīģeļa iegāde Rīgas pils Svētku zālei	04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana	183,921	0	0	0	0	2022
4	01_04_P_N	Rīgas pils dārza labiekārtošana	04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana	70,000	50,000	0	0	0	2023
14. Iekšlietu ministrija (Valsts drošības dienests)					2,631,650	3,071,871	3,039,810	0	3,039,810
5	14_04_P	Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšana	09.00.00	Valsts drošības dienesta darbība	2,631,650	3,071,871	3,039,810	0	3,039,810
19. Tieslietu ministrija (Zemesgrāmatu nodaļas, rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas)					2,755,970	2,078,522	1,947,008	0	1,839,533
6	19_01_P_N	Videokonferenču un datortehnikas infrastruktūras pilnveidošana, datu plūsmas ātruma palielināšana	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	634,180	634,180	634,180	0	576,705
7	19_02_P_N	Atvaļinājuma pabalsta nodrošināšana tiesnešiem	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	661,318	664,058	664,058	0	664,058
8	19_03_P_N	Apmācību programmu un tiesnešu pilnveides iespēju (juridiskā literatūra) paplašināšana un psihologa piesaiste tiesneša amata kandidātu atlases procesā	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	57,161	57,161	51,141	0	51,141
9	19_04_P_N	Ar E-lietas reformas pakāpenisku īstenošanu un pilnveidi saistītu aktivitāšu īstenošana		Kopā:	994,682	376,376	250,882	0	200,882
			03.01.00	Tiesu administrēšana	93,174	87,484	80,484	0	80,484
			03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	901,508	288,892	170,398	0	120,398
10	19_05_P_N	Pilnvērtīga tiesām sniegto pakalpojumu nodrošināšana	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	408,629	346,747	346,747	0	346,747
19. Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija)					127,894	123,626	123,626	0	123,626
11	19_01_P_DVI	Datu valsts inspekcijas nodarbināto mēnešalgu palielinājums	09.02.00	Fizisko personu datu aizsardzība	50,342	50,342	50,342	0	50,342
12	19_02_P_DVI	Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (ETIAS, IIS, ECRIS-TCN) revīzijas un uzraudzības nodrošināšana	09.02.00	Fizisko personu datu aizsardzība	77,552	73,284	73,284	0	73,284
19. Tieslietu ministrija (Satversmes aizsardzības birojs)					2,425,609	994,609	1,016,671	0	1,016,671
13	19_01_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	502,721	502,721	502,721	0	502,721
14	19_02_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	1,573,000	142,000	142,000	0	142,000
15	19_03_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	187,226	187,226	199,045	0	199,045
16	19_04_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	162,662	162,662	172,905	0	172,905
24. Valsts kontrole kopā:					410,750	350,750	350,750	0	350,750
17	24_01_P_N	Valsts kontroles (VK) kapacitātes stiprināšana publiskā sektora revīzijās	01.00.00	Valsts kontrole	410,750	350,750	350,750	0	350,750
28. Augstākā tiesa kopā:					551,541	523,581	523,581	0	470,271
18	28_01_P_N	Konkurētspējīgas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas izveidošana	01.00.00	Tiesa	218,545	218,545	218,545	0	218,545
19	28_02_P_N	Augstākās tiesas kapacitātes stiprināšana	01.00.00	Tiesa	200,709	181,669	181,669	0	181,669
20	28_03_P_N	Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšana	01.00.00	Tiesa	78,977	70,057	70,057	0	70,057
21	28_04_P_N	Sabierības informēšana un izglītošana	01.00.00	Tiesa	53,000	53,000	53,000	0	0
22	28_05_P_N	Dalība Starptautiskajā augstāko administratīvo tiesu asociācijā	01.00.00	Tiesa	310	310	310	0	0
30. Satversmes tiesa kopā:					232,852	49,686	49,686	0	49,686
23	30_01_P_N	Satversmes tiesas administratīvās kapacitātes stiprināšana juridiskās analītikas atbalsta jomā	01.00.00	Tiesa	52,852	49,686	49,686	0	49,686
24	30_02_P_N	Satversmes tiesas ēkas ekspluatācijas drošības stiprināšana	01.00.00	Tiesa	180,000	0	0	0	0	2022
32. Prokuratūra kopā:					1,436,628	1,451,266	1,577,881	0	1,577,881
25	32_01_P_N	Prokuratūras informācijas sistēmas ProIS uzturēšana, tehniskais nodrošinājums un tehnoloģisko risinājumu attīstība	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	234,587	249,225	375,840	0	375,840
26	32_02_P_N	Prokuroru un prokuratūras darbinieku kvalifikācijas celšana	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	33,500	33,500	33,500	0	33,500
27	32_03_P_N	Prokuroru atalgojuma palielināšana (piemaksu par dežūras dienām un atvaļinājuma pabalsta 50% apmērā no mēnešalgas nodrošināšanai)	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	1,084,711	1,084,711	1,084,711	0	1,084,711
28	32_04_P_N	Prokuratūras apsaimniekošanā un lietošanā nodoto nekustamo īpašumu nomas maksa	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	83,830	83,830	83,830	0	83,830
47. Radio un televīzija kopā:					7,588,879	13,264,047	24,281,395	71,000,000	3,079,402
29	47_01_P_N	Komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšana	04.00.00	Komerciālās televīzijas un radio	500,000	500,000	500,000	0	500,000
30	47_02_P_N	VSIA"Latvijas Radio" satura informācijas vadības sistēmas (Media Asset Management - MAM) iegāde	02.00.00	Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana	390,000	260,000	0	0	64,000
31	47_03_P_N	VSIA"Latvijas Televīzija" satura informācijas vadības sistēmas (Media Asset Management - MAM) iegāde	03.00.00	Televīzija	314,600	314,600	0	0	63,000
32	47_04_P_N	NEPLP Monitoringa departamenta kapacitātes stiprināšana	01.00.00	Nozares vadība	54,667	58,790	86,123	0	199,580
33	47_05_P_N	Sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, stiprinot Latvijas informatīvo telpu	04.00.00	Komerciālās televīzijas un radio	1,000,000	1,000,000	1,000,000	0	1,000,000
34	47_06_P_N	Satura pieejamības palielināšana, nodrošinot surdo tulkojumu un subtitrēšanu LTV	03.00.00	Televīzija	50,000	100,000	100,000	0	100,000
35	47_07_P_N	VSIA "Latvijas Radio" 1.studijas rekonstrukcija	02.00.00	Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana	250,000	1,000,000	2,000,000	0	0	2024
36	47_08_P_N	Satura pieejamības palielināšana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos	04.00.00	Komerciālās televīzijas un radio	100,000	200,000	200,000	0	200,000
37	47_09_P_N	Medijpratības veicināšana sabiedrībā	01.00.00	Nozares vadība	34,008	0	0	0	0	2022
38	47_10_P_N	Studiju režijas un aparātu centrāles pārejas uz augstas izšķirtspējas (HD) apraides formātu nodrošināšana	03.00.00	Televīzija	1,475,783	2,238,085	0	0	0	2023
39	47_11_P_N	Visaptveroša kampaņa, sekmējot legāla satura izmantošanu	04.00.00	Komerciālās televīzijas un radio	60,000	0	0	0	0	2022
40	47_12_P_N	HD kvalitātes nodrošināšana bezmaksas zemes apraidē	01.00.00	Nozares vadība	322,850	322,850	322,850	0	322,850
41	47_13_P_N	Kompleksās transformatoru apakšstacijas rekonstrukcija un dīzeļģeneratora uzstādīšana	03.00.00	Televīzija	96,800	798,600	689,700	0	0	2024
42	47_14_P_N	VSIA "Latvijas Radio" galvenā redaktora amata vietas izveide un nodokļu pieauguma kompensācija	02.00.00	Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana	259,923	259,923	259,923	0	259,923
43	47_15_P_N	VSIA "Latvijas Televīzīja" Galvenā redaktora amata vietas izveide un nodokļu pieauguma kompensācija	03.00.00	Televīzija	370,049	370,049	370,049	0	370,049
44	47_16_P_N	VSIA "Latvijas Radio" ēkas renovācijas projekta izstrāde un ieviešana	02.00.00	Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana	550,000	3,000,000	6,000,000	31,000,000	0	2027
45	47_17_P_N	VSIA "Latvijas Televīzija" nekustamā īpašuma darbības nepārtrauktības nodrošināšana	03.00.00	Televīzija	1,760,199	2,841,150	12,752,750	40,000,000	0	2027

Ministrs J.Reirs

 

4. pielikums informatīvajam ziņojumam
"Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu
prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024.gadam"

Neatkarīgo institūciju iesniegtie pieprasījumi starpnozaru prioritārajiem pasākumiem

					Papildu nepieciešamais finansējums, euro
N.p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums		2022.gads	2023.gads	2024.gads	turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts)	turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)	Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)
Kopā (visi prioritārie pasākumi):					1,520,317	0	0	0	0
1	01_01_H_N	Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšana 2022. gadā		Kopā:	1,520,317	0	0	0	0
		1. Valsts prezidenta kanceleja	04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana	593,000	0	0	0	0	2022
		11. Ārlietu ministrija	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	394,817	0	0	0	0	2022
		12. Ekonomikas ministrija	28.00.00	Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana	532,500	0	0	0	0	2022

Ministrs J.Reirs

 

Atbalstītais papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem 2021., 2022. un 2023.gadam

euro

N.p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums		2021.gads	2022.gads	2023.gads
		PAVISAM KOPĀ:			344,434,058	345,523,390	343,066,424
I. Neatkarīgo institūciju prioritārie pasākumi kopā:					19,122,322	17,257,395	17,215,387
05. Tiesībsarga birojs					209,657	370,858	370,858
1	05_01_P_N	Atlaišanas pabalsts tiesībsargam	01.00.00	Tiesībsarga birojs	5,152	0	0
2	05_02_P_N	Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšana	01.00.00	Tiesībsarga birojs	204,505	370,858	370,858
19. Tieslietu ministrija (Zemesgrāmatu nodaļas, rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas)					5,547,163	4,337,954	4,392,904
3	19_01_P_N	Tiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšana	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	3,405,139	3,405,139	3,405,139
4	19_02_P_N	Tiesnešu un tiesu darbinieku kompetenču stiprināšana	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	74,255	154,483	154,483
5	19_03_P_N	Videokonferenču un datortehnikas infrastruktūras pilnveidošana	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	658,000	0	0
6	19_04_P_N	Drošības sistēmu ieviešana tiesās	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	387,737	387,800	417,750
7	19_05_P_N	Apsardzes nodrošināšana valsts noslēpuma objektos	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	230,413	230,413	230,413
8	19_06_P_N	Tiesu telpu nomas maksas segšana	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	1,650	1,650	1,650
9	19_07_P_N	E-lietas ieviešana tiesvedības procesā		Kopā:	631,500	0	25,000
			03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	539,000	0	25,000
			04.03.00	Probācijas īstenošana	92,500	0	0
10	19_08_P_N	Mākoņpakalpojumu licenču atjaunošana un uzturēšana		Kopā:	158,469	158,469	158,469
			03.01.00	Tiesu administrēšana	34,497	34,497	34,497
			03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	123,972	123,972	123,972
19. Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija)					56,449	56,449	56,449
11	19_01_P_DVI	Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana un tās uzlikto funkciju nodrošināšana	09.02.00	Fizisko personu datu aizsardzība	56,449	56,449	56,449
24. Valsts kontrole					378,388	378,388	361,888
12	24_01_P_N	Valsts kontroles (VK) revīziju rezultātu ietekmes stiprināšana efektīvas, atbildīgas, pārredzamas publiskās pārvaldes attīstībai	01.00.00	Valsts kontrole	378,388	378,388	361,888
28. Augstākā tiesa					567,461	590,961	510,503
13	28_01_P_N	Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma palielināšana	01.00.00	Tiesa	468,003	468,003	468,003
14	28_02_P_N	Augstākās tiesas informācijas tehnoloģiju infrastruktūras mobilitātes attīstīšana	01.00.00	Tiesa	45,000	68,500	42,500
15	28_03_P_N	Augstākās tiesas Administratīvā departamenta kapacitātes palielināšana	01.00.00	Tiesa	54,458	54,458
30. Satversmes tiesa					376,427	75,041	75,041
16	30_01_P_N	Satversmes tiesas administratīvās pārvaldības stiprināšana	01.00.00	Tiesa	70,009	65,111	65,111
17	30_02_P_N	Stiprināt Satversmes tiesas funkcionālo kapacitāti	01.00.00	Tiesa	81,735	0	0
18	30_03_P_N	Stiprināt tiesas analītisko kapacitāti	01.00.00	Tiesa	9,930	9,930	9,930
19	30_04_P_N	Satversmes tiesas tiesneša atlaišanas pabalsts	01.00.00	Tiesa	14,753	0	0
20	30_05_P_N	Satversmes tiesas darbības un attīstības nodrošināšana, kā arī dialoga ar sabiedrību veicināšana	01.00.00	Tiesa	200,000	0	0
32. Prokuratūra					2,822,366	2,533,333	2,533,333
21	32_01_P_N	Prokuratūras darbinieku atalgojuma palielināšana	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	1,635,887	1,635,887	1,635,887
22	32_02_P_N	Eiropas deleģēto prokuroru biroja izveide un darbība	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	1,115,939	886,290	886,290
23	32_03_P_N	Prokuratūras informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšana un nepieciešamā drošības līmeņa nodrošināšana	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	70,540	11,156	11,156
47. Radio un televīzija					9,164,411	8,914,411	8,914,411
24	47_01_P_N	VSIA "Latvijas Radio" attīstība pēc iziešana no reklāmas tirgus	02.00.00	Radioprogrammu veidošana un izplatīšana	2,204,175	2,204,175	2,204,175
25	47_02_P_N	VSIA "Latvijas Televīzija" attīstība pēc iziešanas no reklāmas tirgus	03.01.00	Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana	6,140,236	6,140,236	6,140,236
26	47_03_P_N	Aktuālie informatīvās telpas drošības pasākumi (Mākoņtehnoloģiju pakalpojums)	01.00.00	Nozares vadība	30,000	30,000	30,000
27	47_07_P_N	Padomes monitoringa apjoma palielināšana	01.00.01	Nozares vadība	40,000	40,000	40,000
28	47_04_P_N	Sabiedriskā pasūtījuma satura veidošana komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, stiprinot Latvijas informatīvo telpu	04.00.00	Komerciālās televīzijas un radio	500,000	500,000	500,000
29	2.lasījums	Finansējums komecmediju atbalsta nodrošināšanai	04.00.00	Komerciālās televīzijas un radio	250,000
II. Neatkarīgo institūciju starpnozaru prioritārie pasākumi kopā:					497,386	444,296	444,296
30	19_01_H_N	Iestāžu izvietošana jaunuzceltajā tieslietu nozares administratīvajā centrā Jēkabpilī		Kopā:	497,386	444,296	444,296
		19. Tieslietu ministrija	03.02.00	Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas	273,571	273,571	273,571
			06.01.00	Juridisko personu reģistrācija	14,685	14,685	14,685
			04.03.00	Probācijas īstenošana	26,592	26,592	26,592
			07.00.00	Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana	80,044	80,044	80,044
		32. Prokuratūra	01.00.00	Prokuratūras iestāžu uzturēšana	102,494	49,404	49,404
III. Ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu prioritārie pasākumi kopā:					30,073,128	17,062,741	14,631,883
04. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs					1,535,000	2,000,000	3,000,200
31	04_01_P	Biroja amatpersonu (darbinieku) konkurētspējīgs atalgojums	01.00.00	Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs	1,500,000	2,000,000	3,000,200
32	04_02_P	Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja fiziskās drošības pasākumu ieviešana un uzlabošana	01.00.00	Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs	35,000	0	0
		08. Sabiedrības integrācijas fonds			450,000	0	0
33	2.lasījums	Mediju atbalsta fonda stiprināšana	04.00.00	Mediju projektu īstenošana	450,000
		11. Ārlietu ministrija			252,145	6,030	0
34	2.lasījums	Civilo ekspertu darbības nodrošināšana Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā un Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā	01.04.00	Diplomātiskās misijas ārvalstīs	132,145	6,030
35	2.lasījums	Atbalsts cietušajiem Baltkrievijā, sniedzot psiholoģisku, medicīnisku, juridisku un praktisku palīdzību, stiprinātu mediju brīvību un veicinātu demokrātiskās reformas	07.00.00	Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība	120,000
		12. Ekonomikas ministrija			5,000,000	0	0
36	12_06_P	Mājokļu garantiju atbalsta programma	35.00.00	Valsts atbalsta programmas	5,000,000	0	0
		13. Finanšu ministrija			2,311,620	0	0
37	2.lasījums	Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība	41.13.00	Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem un pasākumiem	1,800,000
38	2.lasījums	Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu pilnveidošana un attīstība normatīvo aktu īstenošanas nodrošināšanai (likums “Par akcīzes nodokli” un likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu")	33.00.00	Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana	511,620
14. Iekšlietu ministrija (Valsts drošības dienests)					304,044	273,793	273,793
39	14_04_P	Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšana	09.00.00	Valsts drošības dienesta darbība	277,887	247,636	247,636
40	14_71_P	Tiesiskā regulējuma īstenošana	09.00.00	Valsts drošības dienesta darbība	26,157	26,157	26,157
15. Izglītības un zinātnes ministrija					5,286,874	0	0
41		XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšana	42.03.00	Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki	4,080,816	0	0
42	2.lasījums	Jauna, droša energoekonomiska apkures katla uzstādīšana izglītības programmu īstenošanas vietā Dagdā, kā arī ēku remontdarbu īstenošana izglītības programmu īstenošanas vietā Višķi	02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	250,000
43	2.lasījums	Olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības pabeigšana	09.04.00	Sporta būves	956,058
17. Satiksmes ministrija					9,502,428	9,832,500	6,957,500
44	17_11_P	Abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācija	02.00.00	Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi	6,627,428	0	0
45	17_01_H	2021.gada abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācija un atbalsts abonēto preses izdevumu piegādēm 2022., 2023. un turpmākajiem gadiem	02.00.00	Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi	2,875,000	9,832,500	6,957,500
18. Labklājības ministrija					885,155	685,155	685,155
46	18_06_P	Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana		Kopā:	685,155	685,155	685,155
			05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	123,660	123,660	123,660
			05.03.00	Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās	561,495	561,495	561,495
47	18_19_P	Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām vai procesiem, kapacitātes palielināšana	05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	200,000	0	0
19. Tieslietu ministrija					100,000	225,398	225,398
48	19_01_P	Visu pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšana, tos publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un sistematizēšana portālā www.likumi.lv	09.07.00	Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana	0	225,398	225,398
49	19_02_P	Pieminekļa uzstādīšana latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	100,000	0	0
19. Tieslietu ministrija (Satversmes aizsardzības birojs)					387,317	326,157	326,157
50	19_01_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	61,160	0	0
51	19_02_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	26,157	26,157	26,157
52	19_03_P_SAB	Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana	43.00.00	Satversmes aizsardzība	300,000	300,000	300,000
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija					25,181	0	0
53	2.lasījums	Latvijas Okupācijas muzeja likumā noteikto būvvaldes funkciju īstenošana	97.00.00	Nozaru vadība un politikas plānošana	25,181
22. Kultūras ministrija					750,000	0	0
54	2.lasījums	Sakrālā mantojuma saglabāšana	21.00.00	Kultūras mantojums	510,000
55	2.lasījums	Brīvības pieminekļa izgaismošana	21.00.00	Kultūras mantojums	100,000
56	2.lasījums	Imanta Ziedoņa muzeja krājumu saglabāšana un uzturēšana	21.00.00	Kultūras mantojums	140,000
29. Veselības ministrija					3,283,364	3,713,708	3,163,680
57	29_01_P	Slimību profilakses un kontroles centra vispārējās kapacitātes attīstīšana un kontaktpersonu identificēšanas un informēšanas tehnoloģiskā risinājuma ieviešana, uzturēšana	46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	483,364	413,708	413,680
58	29_02_P	Vēža skrīninga uzlabošana un medikamentu pieejamība onkoloģiskiem pacientiem		Kopā:	1,800,000	2,600,000	2,450,000
			33.03.00	Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana	1,146,511	1,787,188	1,612,188
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	109,390	109,390	109,390
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	544,099	703,422	728,422
59	29_03_P	E-veselības uzlabošana un attīstība	45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	1,000,000	700,000	300,000
IV. Ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu starpnozaru prioritārie pasākumi kopā:					224,078,828	239,760,107	239,760,107
60	15_01_H	Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošana pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā		Kopā:	33,347,487	49,117,982	49,117,982
		62. Mērķdotācijas pašvaldībām	01.00.00	Mērķdotācijas izglītības pasākumiem	2,803,996	4,205,994	4,205,994
			05.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	20,063,644	30,095,466	30,095,466
			10.00.00	Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	2,439,776	3,659,664	3,659,664
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.03.00	Sociālās korekcijas izglītības iestāde	13,272	19,908	19,908
			01.05.00	Dotācija privātajām mācību iestādēm	702,048	1,053,168	1,053,168
			01.08.00	Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi	4,169	6,551	6,551
			02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	2,685,319	3,927,438	3,927,438
			09.10.00	Murjāņu sporta ģimnāzija	74,856	112,284	112,284
			09.19.00	Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	1,379,296	2,068,944	2,068,944
		16. Zemkopības ministrija	22.01.00	Profesionālā izglītība	21,308	31,962	31,962
		18. Labklājības ministrija	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	23,616	35,424	35,424
		19. Tieslietu ministrija	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	5,903	8,622	8,622
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	3,102,855	3,852,322	3,852,322
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība - Sarkanā Krusta medicīnas koledža	13,402	19,358	19,358
			33.09.00	Interešu izglītības nodrošināšana VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"	14,027	20,877	20,877
61	15_02_H	Akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšana saskaņā ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku (MK rīk. Nr. 17)		Kopā:	7,205,893	7,205,893	7,205,893
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	03.01.00	Augstskolas	3,441,048	3,441,048	3,441,048
			03.11.00	Koledžas	851,530	851,530	851,530
		16. Zemkopības ministrija	22.02.00	Augstākā izglītība	688,413	688,413	688,413
		22. Kultūras ministrija	20.00.00	Kultūrizglītība	784,204	784,204	784,204
		29. Veselības ministrija	02.03.00	Augstākā medicīnas izglītība	1,301,552	1,301,552	1,301,552
		18. Labklājības ministrija	05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	60,349	60,349	60,349
		14. Iekšlietu ministrija	06.01.00	Valsts policija	66,611	66,611	66,611
			07.00.00	Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība	12,186	12,186	12,186
62	19_01_H	1991.gada barikāžu trīsdesmitgades atzīmēšana		Kopā:	89,216	0	0
	2.lasījums	47. Radio un televīzija	02.00.00	Radioprogrammu veidošana un izplatīšana	12,681	0	0
	2.lasījums		03.01.00	Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana	33,307	0	0
	2.lasījums	19.Tieslietu ministrija	09.05.00	Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem	39,228	0	0
	2.lasījums	15. Izglītības un zinātnes ministrija	42.06.00	Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana	4,000	0	0
63	29_01_H	Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana		Kopā:	183,005,047	183,005,047	183,005,047
		29. Veselības ministrija	02.04.00	Rezidentu apmācība	7,313,139	7,313,139	7,313,139
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	28,154,069	28,154,069	28,154,069
			33.15.00	Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē	5,940,771	5,940,771	5,940,771
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	40,437,561	40,437,561	40,437,561
			33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	47,898,076	47,898,076	47,898,076
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	26,045,957	26,045,957	26,045,957
			39.03.00	Asins un asins komponentu nodrošināšana	904,175	904,175	904,175
			39.04.00	Neatliekamā medicīniskā palīdzība	15,674,046	15,674,046	15,674,046
			39.06.00	Tiesu medicīniskā ekspertīze	959,017	959,017	959,017
			45.01.00	Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana	1,017,070	1,017,070	1,017,070
			46.01.00	Uzraudzība un kontrole	1,047,873	1,047,873	1,047,873
			46.03.00	Slimību profilakses nodrošināšana	439,079	439,079	439,079
			97.00.00	Nozares vadība un politikas plānošana	690,863	690,863	690,863
			06.02.00	Medicīnas vēstures muzejs	175,651	175,651	175,651
		10. Aizsardzības ministrija	22.10.00	Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku centralizētais atalgojums	839,582	839,582	839,582
		15. Izglītības un zinātnes ministrija	01.03.00	Sociālās korekcijas izglītības iestāde (Naukšēni)	3,451	3,451	3,451
			02.01.00	Profesionālās izglītības programmu īstenošana	88,730	88,730	88,730
			09.10.00	Murjāņu sporta ģimnāzija	30,292	30,292	30,292
		62. Mērķotācijas pašvaldībām	01.00.00	Mērķdotācijas izglītības pasākumiem	780,663	780,663	780,663
		18. Labklājības ministrija	04.05.00	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets	10,369	10,369	10,369
			05.03.00	Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās	2,042,744	2,042,744	2,042,744
			05.37.00	Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana	432,390	432,390	432,390
			05.62.00	Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija)	501,341	501,341	501,341
			05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas	595,984	595,984	595,984
		19. Tieslietu ministrija	04.01.00	Ieslodzījuma vietas	677,393	677,393	677,393
		14. Iekšlietu ministrija	06.01.00	Valsts policija	36,413	36,413	36,413
			10.00.00	Valsts robežsardzes darbība	20,424	20,424	20,424
			38.05.00	Veselības aprūpe un fiziskā sagatavošana	247,924	247,924	247,924
64		Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests		Kopā:	431,185	431,185	431,185
		25. Pārresoru koordinācijas centrs	01.00.00	Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana	431,185	431,185	431,185
V. Satversmes tiesas spriedumu izpilde labklājības jomā kopā:					70,662,394	70,998,851	71,014,751
65	18_01_H	Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai			70,662,394	70,998,851	71,014,751
		18. Labklājības ministrija kopā:			69,079,914	69,637,414	69,863,201
				pamatbudžets	69,079,914	69,637,414	69,863,201
				tai skaitā konsolidējamā pozīcija	57,742,012	57,937,235	58,172,080
				speciālais budžets	57,742,012	57,937,235	58,172,080
		Minimālo pensiju paaugstināšana			51,241,272	51,455,327	51,686,231
			04.00.00	Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai (pamatbudžets, konsolidējamā pozīcija)	51,241,272	51,455,327	51,686,231
			04.01.00	Valsts pensiju speciālais budžets	22,508,641	22,435,451	22,374,915
			04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets	28,732,631	29,019,876	29,311,316
		Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšana	20.01.00	Valsts sociālie pabalsti (pamatbudžets)	10,195,604	10,741,027	10,865,062
		Ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pensiju apmēru pārskatīšanu saistītie pakalpojumi			2,224,928	2,199,964	2,197,987
			04.00.00	Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai (pamatbudžets, konsolidējamā pozīcija)	1,595,289	1,576,457	1,580,398
			05.01.00	Sociālās rehabilitācijas valsts programmas (pamatbudžets)	33,318	33,318	33,318
			05.03.00	Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās (pamatbudžets)	219,779	219,779	219,779
			20.01.00	Valsts sociālie pabalsti (pamatbudžets)	376,542	370,410	364,492
			04.02.00	Nodarbinātības speciālais budžets	271,726	226,143	201,761
				tai skaitā speciālā budžeta savstarpējie izdevumu transferti uz 04.01.00	42,040	34,445	30,382
			04.03.00	Darba negadījumu speciālais budžets	891,230	917,981	946,304
			04.04.00	Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets	432,333	432,333	432,333
		Atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā			5,092,381	5,111,323	5,113,921
			04.00.00	Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai (pamatbudžets, konsolidējamā pozīcija)	4,905,451	4,905,451	4,905,451
			20.01.00	Valsts sociālie pabalsti (pamatbudžets)	186,930	205,872	208,470
			04.01.00	Valsts pensiju speciālais budžets	4,895,629	4,895,629	4,895,629
			04.03.00	Darba negadījumu speciālais budžets	9,822	9,822	9,822
		IT sistēmu pielāgošana	97.02.00	Nozares centralizēto funkciju izpilde (pamatbudžets)	325,729	129,773
		29. Veselības ministrija			1,582,480	1,361,437	1,151,550
		Veselības aprūpes pakalpojumu (pacientu līdzmaksājumu kompensācija, ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācija) nodrošināšana trūcīgām pilngadīgām personām saistībā ar trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa paaugstināšanu			1,582,480	1,361,437	1,151,550
			33.03.00	Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana	972,937	837,036	707,994
			33.14.00	Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana	214,963	184,937	156,426
			33.16.00	Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	51,245	44,087	37,290
			33.17.00	Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs	239,337	205,906	174,163
			33.18.00	Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana	103,998	89,471	75,677

Informatīvi (pašvaldību budžetu daļa)

		Pašvaldību budžetu daļa, tai skaitā:			25,041,101	23,060,234	21,175,496
		No pašvaldību budžetiem GMI un mājokļa pabalsta finansēšanai			23,777,464	21,796,597	19,911,859
		No pašvaldību budžetiem sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem			1,263,637	1,263,637	1,263,637

---

---

 

Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā

		Kultūras ministrija
		(ministrija vai cita centrālā valsts iestāde)

I. Prioritārie pasākumi (izņemot starpnozaru prioritāros pasākumus)

Nr. p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro					Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)
				2022. gadam	2023. gadam	2024. gadam	turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts)	turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)
1.	22_01_P	Atalgojuma celšana kultūras nozarē nodarbinātajiem		12,907,984	19,231,167	25,554,755		25,554,755
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			19.03.00 Filmu nozare	61,736	76,566	91,397		91,397
			19.07.00 Mākslas un literatūra	4,789,608	7,607,179	10,424,749		10,424,749
			20.00.00 Kultūrizglītība	1,394,331	2,011,294	2,628,255		2,628,255
			21.00.00 Kultūras mantojums	6,143,234	8,836,507	11,529,781		11,529,781
			22.08.00 UNESCO Latvijas Nacionālā komisija	40,600	44,660	49,126		49,126
			25.01.00 Valsts kultūrkapitāla fonda darbības nodrošināšana	113,133	127,963	142,794		142,794
			97.00.00 Nozaru vadības un politikas plānošana	365,342	526,998	688,653		688,653
2.	22_02_P	Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijai 150 gadu		7,163,684	6,437,845	6,314,853		6,314,853
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	7,163,684	6,437,845	6,314,853		6,314,853
3.	22_03_P	Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu ilgtspēja		4,100,000	4,100,000	4,100,000		4,100,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			22.13.00 Latvijas skolas soma	3,500,000	3,500,000	3,500,000		3,500,000
			25.02.00 Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursi	100,000	100,000	100,000		100,000
			21.00.00 Kultūras mantojums	300,000	300,000	300,000		300,000
			22.02.00 Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas	200,000	200,000	200,000		200,000
4.	22_04_P	Valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu saglabātība		1,725,982	3,069,896	2,090,543		1,175,395
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	750,000	750,000	430,000		430,000
			20.00.00 Kultūrizglītība	975,982	2,319,896	1,660,543		745,395
5.	22_05_P	Kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanas programma "Mantojums 2030"		11,421,392	23,717,875	37,367,696	79,116,762	10,699,863
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			19.07.00 Mākslas un literatūra	231,963	231,963	231,963		231,963
			20.00.00 Kultūrizglītība	91,096	0	0		0	2022
			21.00.00 Kultūras mantojums	2,457,061	5,293,641	10,394,170	31,521,917	10,052,022
			22.03.00 Kultūras infrastruktūras attīstība	8,641,272	18,192,271	26,741,563	47,594,845	415,878
6.	22_06_P	Nacionālā kino stiprināšana		2,050,000	2,250,000	2,100,000		2,100,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			19.03.00 Filmu nozare	2,050,000	2,250,000	2,100,000		2,100,000
7.	22_07_P	Latvijas eksporta, kultūras un publiskās diplomātijas programma Latvijas dalības sagatavošanai viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū		952,950	1,228,800	2,321,650	4,286,300
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			22.02.00 Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas	952,950	1,228,800	2,321,650	4,286,300		2026
8.	22_08_P	VDK dokumentu digitalizācijas turpināšana		79,954	79,954	79,954		79,954
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	79,954	79,954	79,954		79,954
9.	22_09_P	I.Ziedoņa muzeja darbības nodrošināšana		140,000	140,000	140,000		140,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	140,000	140,000	140,000		140,000
10.	22_10_P	Latviešu vēsturisko zemju likuma ieviešana (sekretariāta darbības nodrošināšana)		97,096	97,096	97,096		97,096
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	97,096	97,096	97,096		97,096
11.	22_11_P	Augstākās izglītības kapacitātes stiprināšana		1,324,464	1,247,217	1,247,217		1,247,217
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			20.00.00 Kultūrizglītība	1,324,464	1,247,217	1,247,217		1,247,217
12.	22_12_P	IT procesu pilnveide kultūras nozarē		922,988	1,821,880	901,788		901,788
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	467,988	467,988	467,988		467,988
			24.00.00 Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana kultūras nozarē	455,000	1,353,892	433,800		433,800
13.	22_13_P	UNESCO programmu īstenošana		20,000	20,000	20,000		20,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			22.08.00 UNESCO Latvijas Nacionālā komisija	20,000	20,000	20,000		20,000
14.	22_14_P	Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas uzturēšana (ATIS)		233,333	233,333	233,333		233,333
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	233,333	233,333	233,333		233,333
15.	22_15_P	Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšana		3,800,000	3,800,000	3,800,000		3,800,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			27.00.00 Mediju politikas īstenošana	3,800,000	3,800,000	3,800,000		3,800,000
16.	22_16_P	Radošo personu atbalsts		500,000	500,000	500,000		500,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			25.02.00 Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursi	500,000	500,000	500,000		500,000
17.	22_17_P	ES programmas "Radošā Eiropa" un "Eiropa pilsoņiem" Latvijas projektu dalībnieku līdzfinansējuma nodrošināšana		150,000	150,000	150,000		150,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			67.06.00 Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstanošana	150,000	150,000	150,000		150,000
18.	22_18_P	Grāmatu iepirkums		300,000	300,000	300,000		300,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	300,000	300,000	300,000		300,000
19.	22_19_P	Grāmatu starts, lasīšanas veicināšanas programma		400,000	400,000	400,000		400,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			21.00.00 Kultūras mantojums	400,000	400,000	400,000		400,000
20.	22_20_P	Sabiedrības izpratnes veidošana par autortiesībām un blakustiesībām		20,000	20,000	20,000		20,000
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			19.07.00 Mākslas un literatūra	20,000	20,000	20,000		20,000
Kopā, euro				48,309,827	68,845,063	87,738,885	x	x	x

II Starpnozaru prioritārie pasākumi

Nr. p.k.	Prioritāra pasākuma kods	Prioritāra pasākuma nosaukums	Budžeta resora numurs	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro					Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)
					2022. gadam	2023. gadam	2024. gadam	turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts)	turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)
1.	22_01_H	Abonētās preses piegāde			1,104,094	1,104,094	1,104,094	0	1,104,094
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			17	02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi	1,104,094	1,104,094	1,104,094		1,104,094
2.	22_02_H	Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošana			1,295,424	1,645,984	1,305,424		1,285,424
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			08	02.00.00 Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas	280,000	280,000	280,000		280,000
			22	26.01.00 Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana	1,015,424	1,355,924	1,025,424		1,005,424
			19	09.07.00 Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana	0	10,060	0			2023
3.	22_03_H	SEPLP un Ombuda darbības nodrošināšana			626,233	626,233	626,233		626,233
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1			46	01.00.00 Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba nodrošināšana	603,959	603,959	603,959		603,959
			13	31.01.00 Budzēta izpilde	22,274	22,274	22,274		22,274
Kopā, euro					3,025,751	3,376,311	3,035,751	x	x	x

	Sagatavoja: Budžeta nodaļas vadītāja
	(amats)
	Barba Krišjāne
	(vārds, uzvārds)			(paraksts2)
	06.08.2021.
	(datums2)
	67330224
	(tālrunis, elektroniskā pasta adrese)