Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 10. jūnija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit sestās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 10. jūnijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2021., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/op/2021/119.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas informācija

Par nolīguma grozījumu publicēšanu

Vēl šajā numurā

21.06.2021., Nr. 119

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 10.06.2021.

OP numurs: 2021/119.2

2021/119.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit sestās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 10. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt neizskatīto Saeimas šā gada 27. maija sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 18. maija sēdē izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem" (Nr. 956/Lp13).

Likumprojekta galvenais mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu piemērotu izslēdzošā ieskaita režīmu attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu darījumiem un tūlītējiem spot darījumiem.

Uz otro lasījumu tika saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar likumprojekta nosaukuma maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu. Komisijā priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek izslēgta otrā daļa: "Ar finanšu nodrošinājumu saistītās tiesiskās attiecības regulē Finanšu nodrošinājuma likums." Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas saistīts ar Eiropas Centrālās bankas atzinumu. Tiek precizēta 3. panta trešā daļa. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Formulējuma precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar 5. priekšlikumu. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt trešo un ceturto daļu, jo normas atkārtojās. Komisijā priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizētas atsauces. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Teksts tiek papildināts ar normu, kas tika izslēgta no 3. panta sākuma, lai nodrošinātu skaidrāku kopējo likumprojekta struktūru. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Terminoloģijas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir terminoloģijas precizējums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi izskatīti.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 957/Lp13).

Šis ir saistītais... Šis likumprojekts ir no likumprojektu paketes, kurā galvenais likumprojekts ir nupat izskatītais likumprojekts "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem".

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Skaidrojoša atsauce – terminoloģijas precizējums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 957/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 958/Lp13) – otrs pavadošais likumprojekts par izslēdzošo ieskaitu.

Uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz panta pirmajā daļā 53. punktu un precizē ceturto daļu, izsakot to jaunā redakcijā; tur ir skaidrots termins. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu pantu. Komisijā priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (Nr. 959/Lp13) ir trešais pavadošais likumprojekts likumprojektam "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem".

Uz otro lasījumu tika saņemts viens  priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1001/Lp13), otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Grozījumi ir saistīti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu ar Latvijas Banku.

Likumprojektam komisija nav saņēmusi priekšlikumus un to ir atbalstījusi otrajam lasījumam.

Tātad aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1001/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas – šā gada 15. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 15. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 978/Lp13), otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi arī otru likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 978/Lp13).

Komisijā tika saņemti divi priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Par 1. priekšlikumu. Saeima 2020. gada 10. decembrī ir pieņēmusi grozījumus atlīdzības likumā, nosakot, ka šī likuma normas tiek attiecinātas arī uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Komisijas izstrādātais priekšlikums nodrošina līdzvērtīgus nosacījumus atlīdzības noteikšanā šīm amatpersonām, attiecinot to turpmāk arī uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonām.

Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. 2. – tiesībsarga priekšlikums. Paredz Tiesībsarga biroja amatpersonu pārcelšanu uz citu – radniecīgo – grupu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. Esam izskatījuši abus priekšlikumus šim likumprojektam.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 978/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Adamovičs. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 15. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 15. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 18. marta sēdē izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 942/Lp13). Uz otro lasījumu tika saņemti 9 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Saistīts ar direktīvas pārņemšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, daļa pārejas noteikumu pārnesti uz likuma pamattekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. Un 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 943/Lp13). Uz otro lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Priekšlikums saistīts ar direktīvas par nenodrošināto parādu instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā ieviešanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Normas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Pants tiek papildināts ar jaunu kreditoru grupu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" (Nr. 944/Lp13). Šis ir otrs pavadošais likumprojekts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumam.

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminu skaidrojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi četri priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šā gada 17. jūnijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums".

Uz otro lasījumu komisijā mēs esam saņēmuši un izskatījuši 44 priekšlikumus. Lielākā daļa ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumi, kuros ir precizēti gan termini, gan ir redakcionāli precizējumi, kas izstrādāti un saskaņoti komisijas izveidotajā darba grupā vēl pirms otrā lasījuma, un tieslietu ministrs tos attiecīgi darba grupā lemtajam iesniedzis. Tāpat mums ir arī Juridiskā biroja piedāvājumi terminiem un redakcionāliem precizējumiem, kas arī komisijā ir izskatīti. Iesim, kolēģi, cauri priekšlikumu tabulai.

Tātad 1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 3. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 4. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 5. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas seko atbalstītajiem Bordāna kunga priekšlikumiem, ar kuriem arī ir precizēti termini. Tātad nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. 7. – tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 10. – Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 12. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 14. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 19. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Valainis. 20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 21. – Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 22. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šodien notiks balsojums par ļoti svarīgu likumprojektu, kurš skar aptuveni 300 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju labklājību. Proti, runa ir par bēdīgi slaveno piespiedu nomu un par to, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, dzīvokļu īpašniekiem, ir jāmaksā tikai par to, ka viņu daudzdzīvokļu māja atrodas uz zemes, kas pieder citam īpašniekam.

It kā ļoti cēls nolūks – ar šo likumu izbeigt piespiedu dalīto īpašumu Latvijā. Atgādināšu, ka šis institūts bija vienīgais Eiropā un tieši mūsu Latvijā. Tas noticis tādēļ, ka nebija savlaicīgi pieņemts likums, Saeima nebija pieņēmusi likumu par to, kā kompensēt bijušajiem īpašniekiem zemes vērtību vai izdalīt viņiem citus zemes gabalus citur Latvijā tā vietā, lai šo dalīto īpašumu veidotu.

Pašlaik šis likums it kā risina šo problēmu, bet ir liels jautājums – vai risina? Un ar 22. priekšlikumu sākas jautājumu loks, kurš šajā likumā nerisina šo problēmu, bet tieši otrādi – sarežģī un padara Satversmes riskantu visu likumprojektu. Par ko ir stāsts? Šis likums ļaus dzīvokļu īpašnieku kopībai, pieņemot lēmumu ar 50 plus vienu balsi, lemt par zemes izpirkumu. Zemes izpirkums notiks par zemes kadastrālo vērtību. Tam es pievēršu ļoti lielu uzmanību, jo, ja jūs atceraties, mēs pašlaik iesaldējam (bet tikai uz vienu gadu) kadastrālās vērtības reformu, tātad mēs tagad pieņemsim likumu par to, ka dzīvokļu īpašnieki izpirks zemi zem savas mājas, bet par vērtību, kura vēl nav zināma, jo, ja mainīsies kadastrs, mainīsies arī šī cena.

Otrais. Pašlaik... Jūs jau laikam esat dzirdējuši tādu uzvārdu kā Šlitke, jo ļoti daudz zemes gabalu zem daudzdzīvokļu mājām kontrolē tieši ar Šlitkes kungu saistītie uzņēmumi, kas nodarbojas ar piespiedu nomas iekasēšanas biznesu. Pašlaik ir tā, ka Šlitkes kungs (viņam laikam naudas pietrūkst) ir ļoti ieinteresēts saņemt jebkādu naudu no iedzīvotājiem. Prakse rāda, ka pašlaik šīs zemes zem dzīvojamām mājām tirgus vērtība ir pat zemāka nekā zemes kadastrālā vērtība.

Un par ko ir stāsts? Stāsts ir par to, ka ar šo likumu tiks dota iespēja nopelnīt zemes īpašniekiem – lēš tā – no 150 miljoniem eiro līdz 250 miljoniem eiro. Protams, visi ir ieinteresēti, lai šo sasāpējušo mezglu... izbeigtu, bet par kādu cenu un kas maksās? Kā vienmēr mūsu valstī ir iecere, lai maksā iedzīvotāji, otrais, lai maksā par pilnu... tātad simts procentus kadastrālās vērtības. Un pats galvenais, ka lēmumu pieņems kolektīvi, bet ar 50 plus vienu balsi.

Mēs piedāvājam, lai šo lēmumu pieņem katrs dzīvokļa īpašnieks individuāli, lai viņš izpērk savu zemes domājamo daļu. Nē, mums piedāvā, lai māja ņem kredītu, lai, ja pieņemts lēmums – 50 plus viena balss –, izpērk šo zemi, bet pārējie, kuri nebija "par", būs spiesti maksāt par lēmumu, kuru viņi nav pieņēmuši. Tieši šajā jautājumā ir ļoti liels satversmības risks. Tieši šajā jautājumā ir ļoti liela netaisnība attiecībā pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nebūs ar mieru izpirkt šo zemi par kadastrālo vērtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicinātu saprast to, ka Ločmeles kundzes teiktajā daudz kas ir taisnība. Un es gribētu vērst uzmanību uz dažām lietām.

Tātad šīs zemes izpirkšana var notikt tikai un vienīgi par tirgus vērtību. Un, ja mēs skatāmies apstākļus, pie kādiem notiek šī zemes izpirkšana, jums ikvienam jāsaprot, ka šī zemes izpirkšana notiek piespiedu kārtā. Ar šo likumprojektu Saeima iejaucas divu privātpersonu savstarpējās attiecībās, kur valsts līdz šim īsti ir noteikusi tikai kaut kādus minimālos ienākumus un tādā veidā ir regulējusi šīs attiecības. Bet šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem ar likumu tiek dota iespēja, ja dzīvokļa īpašnieks... īpašnieku vairākums, tātad 50 plus viens... tātad galvenais uzsvars uz "vairākums"... lemj, ka viņi vēlas to izpirkt, tad zemes īpašniekam pēc šī likuma pieņemšanas nebūs nekādu iespēju atteikt šo darījumu. Tāpēc šai darījuma summai ir jāatbilst tirgus vērtībai.

Mēs komisijā analizējām dažādus modeļus, kādi šobrīd valstī jau pastāv – vai tas varētu būt, piemēram, tirgus vērtējums (un kādas ir no tā sekas), vai tas ir šis kadastrālais... kadastrālā vērtība –, un nonācām pie secinājuma, ka kadastrālā vērtība ir visobjektīvākais, ko vislabāk var arī pamatot... un kā tas darbojas līdzīga tipa darījumos arī citur, kur Eiropas tiesās ir vērtētas šādas piespiedu atsavināšanas. Tāpēc, kolēģi, es aicinātu šo konceptu saglabāt un virzīties tālāk tādā veidā.

Es vēlos atzīmēt, ka komisijā mēs skatāmies arī finansējuma modeļus, un tas koncepts, kas šobrīd ir ietverts likumā... Ko ir svarīgi saprast? Nevienam dzīvokļa īpašniekam nebūs jāieķīlā savs īpašums. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība vēlēsies izpirkt šo zemes gabalu, tad šī kopība kopā ar apsaimniekotāju varēs finansēt, neieķīlājot nekustamo īpašumu. To ir ļoti svarīgi visiem saprast. Tāpat es nekādā veidā nevaru piekrist... mēs esam analizējuši šo situāciju... par to, ka katrs dzīvokļa īpašnieks izpērk atsevišķi. Tādā veidā mēs šo tā jau ļoti, ļoti sarežģīto jautājumu padarām vēl sarežģītāku. Ja tādu ceļu mēs iesim, tad varētu būt tā, ka šī dalītā īpašuma izbeigšana vispār nekad nebeigsies, jo veidosies situācija, ka viens ir izpircis, otrs nav izpircis, un tad trešā daļa mājas būs izpirkusi, vēl viena trešā piederēs pašvaldībai, un tad trešā daļa domās, ko nu ar viņiem darīt. Es vēršu uzmanību uz to, ka tāda situācija diemžēl, diemžēl tieši šīs valsts nenoteiktās kārtības rezultātā šobrīd jau veidojas, jo ir Ločmeles kundzes pieminētais uzņēmējs... un jau pārdod šos zemes gabalus atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem... piedāvājot izpirkt viņu daļu. Es nekādā veidā nevaru atbalstīt šādu pieeju, jo redzu, ka bardaks tajā veidojas diemžēl vēl lielāks.

Kolēģi, es aicinu saglabāt to koncepciju, pie kuras komisija ir pieturējusies, kuru kopā ar Tieslietu ministriju, zemesgrāmatas... tiesnešiem, dažādiem tiesību ekspertiem un pārvaldniekiem, finansējumu... Altum... banku asociācijas pārstāvjiem mēs šobrīd veidojam. Un atcerieties vienu – mēs izveidosim un būs ļoti rūpīgi jāskatās, kā šis regulējums strādās. Pilnīgi noteikti vēl būs veicami uzlabojumi, un to varēs darīt jaunā, pieņemtā, likuma ietvaros. Šobrīd mums nav pamatlikuma, un šis ir pamatlikums, kas tiek piedāvāts. Un es aicinātu virzīties šajā virzienā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Turpinot debates par konceptuālu pieeju šim likumprojektam, pieminēšu vēl dažas ļoti svarīgas nianses.

Ja jūs ieskatīsieties šī likumprojekta beigu daļā, jūs ieraudzīsiet, ka ir plāns, lai šis likums stājas spēkā 2023. gadā. Uz to laiku jaunās kadastrālās cenas būs jau pieņemtas, bet par to vēl neviens nezina.

Otrais. Es tiešām cienu un atbalstu Valaiņa kunga pūles atrisināt piespiedu nomas problēmu, bet par ko vēl ir stāsts? Neviens uz pašreizējo brīdi nevar atbildēt: ja māja (50 plus viena balss) pieņem lēmumu par to, ka viņi izpērk šo zemi, un jāmaksā konkrēta summa (kadastrālā zemes vērtība), un ja kāds no tiem 49 procentiem, kas bija "pret", vai, vienalga, no tiem, kas bija "par", apzināti nemaksā... nepilda kopības lēmumu un nemaksā par šo zemi, – kas notiek ar šī cilvēka īpašumu; kādi ir instrumenti, kā šis cilvēks tiks ietekmēts; kādas būs sekas? To vēl neviens nezina, jo nav ne judikatūras, ne tiesu prakses. Reāli neviena māja vēl nav pieņēmusi tādu lēmumu.

Kā es jau teicu, galvenās šī likuma problēmas ir tās, ka pašlaik neviens nevar zināt, par kādu cenu šī zeme tiks izpirkta, lēmuma leģitimitāti un sekas tam, ja kāds nemaksās savu daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tiešām šis likumprojekts mēģina atrisināt problēmu, ko radījis likumdevējs deviņdesmito gadu sākumā. Neviens no risinājumiem nav veiksmīgs, jo konceptuāli šeit mēs mēģinām manipulēt ar dažādu interešu grupu viedokļiem un interesēm. No vienas puses, šis likumprojekts atbalsta zemes īpašniekus, no otras puses, kaut kādā veidā mēģina salikt kopā un sakārtot nekustamā īpašuma īpašnieku intereses, bet rezultāts ir tāds, kāds tas ir.

Šinī gadījumā problēma ir sekojoša.

Pirmkārt. Pieņemot lēmumu, ka izpirkuma tiesības pieder dzīvokļu īpašnieku kopībai ar balsu vairākumu... viena balss no visiem dzīvokļu īpašniekiem... tas lēmums ir saistošs visiem. Tas nozīmē, ka 49 procentiem tas ir tikpat saistošs, kā tiem, kas ir nobalsojuši "par".

Punkts divi. Lēmums ir pieņemts. Darījums ir noslēgts. Tālāk notiek "priecīgs" brīdis, kad jāmaksā par šo darījumu. Un tad tā piespiedu norma attiecas arī uz tiem 49 procentiem.

Situācija. Tikko Regīna minēja, ka cilvēki nemaksā. Kas būs tālāk? Tiesvedība. Kāds būs iznākums no šīs tiesvedības? Likums, dabīgi... Šis likums neaizstāv to īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, intereses, kuri nav balsojuši "par" šo darījumu. Bet – kā lems tiesa, ļoti grūti pateikt. Līdz ar to mēs vienas problēmas vietā liekam otru problēmu.

Nākamais moments, kas arī saistīts ar šo pašu. Ar šo likumu mēs neizbeidzam pašu dalītā īpašuma principu. Kā bija, tā arī paliek, jo, ja 40... ja 51 procents vai 50 plus viens nenobalso, tad situācija saglabājas. Tā nav piespiedu norma, kas obligāti būtu saistoša visiem. Līdz ar to problēma saglabājas, tā drusku var mazināties, bet saglabājas.

Trešais moments. Ir runa arī par kompensācijas mehānismiem. Bet, mīļie cilvēki, ņemiet vērā, ka tas it kā atbalsts pircējiem faktiski ir atbalsts nevis pircējiem, bet pārdevējiem, jo šeit valsts mēģina subsidēt tos pašus zemes pārdevējus ar nodokļu maksātāju līdzekļiem. Vai tas ir taisnīgi vai netaisnīgi – tā ir cita saruna.

Vēlos atgādināt – kad Satversmes tiesa skatīja šo saspringto jautājumu, tiesnešu balsis dalījās. Tur nebija viennozīmīga lēmuma par labu vai par sliktu Saeimas pieņemtajiem iepriekšējiem lēmumiem, jo, godīgi sakot, lai atrisinātu šo problēmu blīvi apbūvētās vietās, kas ir pilsētas, kas ir ciemati, kas ir ciemi, būtu jābūt citam risinājumam. Proti, šeit to izpirkšanas procesu vajadzēja uzticēt pašvaldībām, jo tas ir pašvaldību galvenais īpašums – zeme tajās teritorijās, kuras apsaimnieko noteiktā pašvaldība. Bet tā ir atsevišķa dziesma, atsevišķs stāsts, un es domāju, ka varbūt kādreiz mēs pie tā nonāksim, jo šeit ir vairāk plusu nekā mīnusu, šeit ir varbūt vienreizējais pašvaldību līdzekļu ieguldījums ar pastāvīgu atdevi... ar pastāvīgu atdevi un ar lielākām pašvaldību tiesībām normāli apsaimniekot savas teritorijas. Šodien mēs nerunājam... izbeidzot dalīto īpašnieku... par tādām lietām kā... teiksim, kā apsaimniekot tos pašus zemes gabalus, kas ir tie izpērkamie zemes gabali, kā ierīkot stāvvietu, kā ierīkot atkritumu konteineru vietas un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir pašvaldību funkciju jautājums, bet risināt to vajadzēs atkal "laimīgajiem" dzīvokļu īpašniekiem.

Un vēl viens moments. Gribu pievērst, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanību, ka, pērkot zemi, izpērkot zemi zem dzīvojamām mājām, to īpašnieki iegūst arī pienākumu maksāt zemes nodokli, ko šodien maksā zemes īpašnieks. Tas faktiski sadārdzina komunālos izdevumus, kas uz šodienu ir viens no lielākajiem izdevumu faktoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams?

V. Valainis. Nē, komisijas vārdā nav vairs nekas piebilstams. Tikai tas, ka 22. priekšlikumu, kas ir redakcionāls precizējums uz pirmo lasījumu iesniegtajai redakcijai, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 4, atturas – 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam... Laiks paziņojumam.

Šodien dzimšanas dienu svin trīs mūsu kolēģi – deputāti Jānis Krišāns, Armands Krauze un Reinis Znotiņš. Un mēs viņus sveicam. (Aplausi.)

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Skatām likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums". Skatām 23. priekšlikumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis. Paldies, cienītā sēdes vadītāja!

23. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 24. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 26. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet vēršu uzmanību, ka pie šī jautājuma komisija turpinās darbu uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 43, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. 27. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Atvainojiet, deputāti prasīja balsojumu.

Lūdzu zvanu!... Jeb atsaukts balsojums? Nē, ir prasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 53, pret – 2, atturas – 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. Valainis. 28. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 29. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 53, pret – 2, atturas – 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. Valainis. 30. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem šī likuma sakarā, jo runa ir par finansējumu.

Es piekrītu, ka var strīdēties par to, kādā kārtībā ir atpērkama šī zeme, kā ir izbeidzamas šīs tiesības... un, protams, daudzi kolēģi no šīs, 13., Saeimas atceras arī to, ka pie šī likumprojekta tika strādāts, sākot jau ar 12. Saeimu, un cik lielas cerības bija uz šo likumprojektu. Redzams, ka šobrīd tās cerības ir noplakušas.

Bet tas, kas tika iekļauts šajā likumprojektā, – šis pants par to, ka valsts var... un it kā var, ja grib, sniegt atbalstu šī finansējuma iegūšanai, lai notiktu zemes izpirkšana, patiesībā skan visai dīvaini. Pēc būtības jau šādi panti varēja arī tikpat labi nebūt, jo tas pants nenosaka nekādu pienākumu valstij, vienīgi, nu, tādu ideju, ka, ja kādreiz būtu kāda labvēlība no finanšu ministra vai no premjera, tad varbūt kaut kas varētu notikt.

Tāpēc nenoliedzami, ieraugot šādu pantu, pirmais, kas uzreiz nāk prātā, ir noteikti paredzēt obligātu valsts pienākumu piedalīties šī pasākuma finansēšanā, nosakot Ministru kabineta... kārtību un veidus, kādā šis finansējums ir iegūstams; kārtību, kādā šis finansējums ir arī nodrošināms. Protams, valstij ir pienākums labot savas kļūdas, un šādā veidā, es domāju, tas varētu arī tikt atrisināts.

Tā ka, vēlreiz pasvītroju, manā pantā ir paredzēts ne tikai obligāts pienākums valstij šo finansējumu nodrošināt, bet arī paredzēta kārtība, kādā Ministru kabinets detalizēti var atrunāt to, kādā veidā šī kārtība ir nosakāma un kādā veidā šis finansējums tiek piešķirts. Bet atstāt tā, kā ir šobrīd, – es domāju, ka tikpat labi šis pants tad varēja arī nebūt, tad nevajag melot.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Paldies Stepaņenko kundzei par iesniegto priekšlikumu. Un te būtu jāatgriežas jau 12. Saeimā, kurā šis likumprojekts arī tapa.

Sākotnēji jau bija tā doma, ka valstij būs obligāts pienākums piedalīties šo darījumu izpirkšanā. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka valstij jebkurā gadījumā būs jāpiedalās šo darījumu izpirkšanā. Tomēr šīs sarunas ar Finanšu ministriju jau toreiz un arī tagad... pēc būtības jau nekas nav mainījies – liek atstāt šādu ierakstu kā iespēju. Un šīs iespējas valstij, kādā veidā palīdzēt, ir tiešā veidā atkarīgas no tā, cik valsts budžets atvēlēs šīs problemātikas atbalstam, risinājumam papildus jau tam atbalstam, kas šajā likumprojektā ir iekļauts, kas attiecas uz administratīvā sloga mazināšanu, jo principā visas administratīvās izmaksas ir... valsts budžets tās sedz. Tās ir tiesu izpildītāji, ieraksts zemesgrāmatā un citi izdevumi, kas veido ne mazu summu. Bet atbalsti, kas ir tieši pašam darījumam, arī tur būs.

Un pie šī paša panta mēs komisijā vēl uz trešo lasījumu kopā ar Altum un Ekonomikas ministriju turpināsim darbu un šī panta redakcija vēl tiks precizēta, lai tas dotu iespēju arī vairāk izmantot Altum finanšu instrumentus, ko Altum šobrīd piedāvā. Lai tie nav tikai, kā teikt, valsts budžeta instrumenti, kas var piedalīties šo darījumu atbalstīšanā.

Tāpēc man šobrīd ir sajūta, ka uz trešo lasījumu mēs darba grupā šo priekšlikumu vēl pilnveidosim. Bet šobrīd, lai nekavētu un neraisītu sarunas par šo obligāto ierakstu, es aicinātu Stepaņenko kundzes labi domāto priekšlikumu, pēc būtības pareizo priekšlikumu, šobrīd neatbalstīt, bet strādāt tālāk pie šīs redakcijas. Ja mēs ierakstām šādu obligātu punktu iekšā – ka valstij noteikti ir jāpiedalās –, tad uzreiz paveras virkne jautājumu: cik tad liels atbalsts būs, kāds tieši šis atbalsts būs... Mēs komisijas darba grupā arī skatījām šos instrumentus, kas varētu būt, un to ir daudz un dažādi, un tie visi tiešā veidā ir atkarīgi no tā, cik liels varētu būt piešķirtais valsts budžeta finansējums.

Šobrīd, lai nekavētu likumprojekta tālāko gaitu, es aicinu virzīties šādā veidā. Katrā ziņā šāda likuma pieņemšana vai esamība dos ikvienai valdībai... pozīcijai vai opozīcijai dos pamatu, pieņemot valsts budžetu, pieprasīt finansējuma veidošanu, iekļaušanu valsts budžetā šādam atbalsta mērķim. Labāk, es domāju, iet šādu ceļu. Tas vismaz būtu kaut kāds solis kaut kādā virzienā nekā šībrīža situācija, kad mēs varam tikai noskatīties uz šo problemātiku, bet nekādu risinājumu pēc būtības piedāvāt nevaram.

Tāpēc es aicinu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu un virzīties tālāk pēc šī komisijas sagatavotā piedāvājuma, un tālāk jau, kad likumprojekts tiek pieņemts, strādāt gan pozīcijai, gan opozīcijai, ja iespējams... cik iespējams vienoti, lai radītu priekšnosacījumus, lai valsts budžetā būtu kāds finanšu apjoms atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem zemes izpirkšanas darījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Valstij, iejaucoties privāto tiesību subjektu attiecībās, vajadzētu uzņemties ne tikai morālu, bet arī materiālu atbildību par šīs iejaukšanās rezultātiem. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Jā, tiešām, es jau minēju to, ka šis atbalsts pirmām kārtām ir nevis atbalsts pircējiem, bet atbalsts pārdevējiem, jo principā šeit ir mēģināts piemaksāt zemes baroniem kaut kādu naudiņu par to, ka viņi piespiedu kārtā atdod savus īpašumus.

Treškārt. Dabīgi, kā es jau minēju, būtu lietderīgi paredzēt šo finansējumu nevis priekš privāttiesību subjektiem, bet priekš publiskām personām, kā pašvaldības, teiksim, lai viņiem palīdzētu šo procesu veikt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.

Un visbeidzot. Jā, mēs varam vēlējuma kārtā ierakstīt daudz ko i likumā, i visu pārējo, bet, ja likumā nav minēts pienākums valdībai, starp citu, izstrādāt attiecīgus mehānismus un paredzēt līdzekļus valsts budžetā, pieņemot attiecīgu likumu, tas ir, normatīvo aktu, tad tam likumam cena ir tuvu nullei.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es vēlos atbildēt Valaiņa kungam. Šis ir likuma otrais lasījums, un otrajā lasījumā parasti notiek, nu, tādas konceptuālas pārmaiņas arī likumprojektā, un deputātiem ir pienākums attiecīgi pie otrā lasījuma iesniegt tiešām būtiskus priekšlikumus, kas maina likumu, ja viņi to vēlas. Es izpildīju savu pienākumu un izmantoju savas tiesības.

Ja mēs runājam par trešo lasījumu... Ja Valaiņa kungs vēlas trešajā lasījumā pēc būtības, jā, tiešām konceptuāli mainīt šo pieeju, tad tas ir cits jautājums. Tad droši vien kāds kaut ko nav pastāstījis deputātiem, jo otrais lasījums – tā ir... mēs nekavējam laiku, šis patiesībā aizņem tikai kādas 15 minūtes, un pats balsojums – ne vairāk kā minūti. Tā ka es nedomāju, ka tā ir laika kavēšana, tā ir konceptuāla jautājuma izlemšana otrā lasījuma laikā.

Tas, ko jūs piedāvājat, – ka mēs trešajā lasījumā varētu kopā darba grupā mainīt koncepciju –, manuprāt, īsti neatbilst principam, labas pārvaldības principam, jo, ja jūs lasāt, ka šobrīd valsts var arī... valsts pēc būtības var arī nepiedalīties... šis pants nosaka to, ka valsts gan var piedalīties, gan arī var nepiedalīties, un, ja valsts pilnībā nepiedalīsies, nekas arī nenotiks, likums tiks pildīts jebkurā gadījumā.

Ministru kabineta noteikumi, kas minēti manā priekšlikumā, būs tie, kas detalizēti noteiks, atbildēs uz jūsu jautājumu, kādā mērā, cik un kā... kā tālāk. Pie trešā lasījuma jūs varat, atbalstot šo priekšlikumu, tālāk kopā ar valdību lemt, kādā veidā šis finansējums tiks nodrošināts, bet ne jau tā, ka, šobrīd neatbalstot manu priekšlikumu, pēc tam pie trešā lasījuma kaut ko domāt. Mans priekšlikums piedāvā ļoti skaidru kārtību, obligātu pienākumu un Ministru kabineta noteikumus.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Runa tiešām ir par maģiskajiem vārdiem – "valsts sniedz finansiālu atbalstu" vai "valsts var sniegt finansiālu atbalstu".

Mūsu gadījumā... Atgādināšu, ka šis likums stāsies spēkā – ja šodien tiks apstiprināts otrajā lasījumā – 2023. gadā, tātad jau tad, kad 14. Saeima strādās un 14. Saeimas deputāti atbalstīs konkrētus budžetus konkrētiem gadiem.

Vai, pieņemot normu, kurā ir ierakstīts, ka valsts var sniegt finansiālu atbalstu, dzīvokļu īpašniekiem tiks garantēts valsts atbalsts finansējuma iegūšanai? Es domāju, ka ne – ja mēs atceramies epopeju ar kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem, kad vairāk nekā astoņus gadus apzināti netika pildīts likums, jo nepiešķīra naudu no valsts budžeta šim pasākumam. Šeit var atkārtoties tas pats.

Bet pats galvenais – vienalga, vai redakcija būs ar formulējumu "var sniegt finansiālu atbalstu" vai "sniedz finansiālu atbalstu", šis atbalsts ir tik nebūtisks. Atgādināšu, ka uz svariem ir no 150 līdz 250 miljoniem eiro, kas varētu ieplūst zemes baronu kabatās no parastu Latvijas iedzīvotāju makiem.

Un vēl viens ļoti svarīgs juridisks jautājums. Atgādināšu, ka pašlaik šajā likumprojektā absolūti netiek risināta problēma: ja valsts pat uzstājas kā garants šiem darījumiem, kas notiek ar konkrētā dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesībām gadījumā, ja viņš nesamaksā savu daļu par savu zemes domājamo daļu? Kamēr nebūs atbildēts šis jautājums, šim likumprojektam nav nekādas jēgas un neviens no dzīvokļu īpašniekiem nevienā Latvijas novadā nekādu labumu no tā nesaņems.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs redzam no diskusijas, kas izriet, – ka atkal komisija, komisijas locekļi, un arī deputāti saka, ka mēs strādāsim, mēs darīsim, mēs to darīsim uz trešo lasījumu, sakārtosim, bet es pateikšu – ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, nekas netiks darīts. Nonāksim līdz trešajam lasījumam un tad saņemsim ieteikumus no Juridiskā biroja, ka tas ir pārāk konceptuāli, to mēs nevaram darīt, uz trešo lasījumu tādus priekšlikumus sniegt nedrīkstam. Un mēs nonāksim... nekur.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, atbalstīsim šo priekšlikumu, lai nākamā valdība var jau pieņemt un palīdzēt šiem cilvēkiem.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko es gribētu atgādināt visiem kolēģiem, – ka šis likums skar ļoti daudzu cilvēku reālās intereses. To cilvēku skaits mērāms simtos tūkstošu. Līdz ar to, kā jūs balsosiet un kāds lēmums būs pieņemts attiecībā uz šo likumprojektu, no tā būs atkarīgi daudzu ģimeņu likteņi. Tāpēc es piedāvātu bišķiņ nopietnāk attiekties pret balsojumiem, pie izskatīšanas... un arī lūdzu ziņotāju drusku precīzāk un pilnīgāk skaidrot priekšlikuma būtību, pirms rezumējat, ka tas ir atbalstīts vai nav atbalstīts.

Šis tiešām ir ļoti nopietns likums. Un šinī gadījumā... Tiešām daudzos likumos, kur bija parādījusies norma, ka valdība iespēju robežās sniedz to, to, to un to, dabā tas tiek atlikts pēdējā atvilktnē un tiek risināts pēdējā kārtā vai netiek risināts vispār – tā, kā tas bija ar denacionalizēto māju īrniekiem... un tā tālāk, un tā joprojām.

Tādi piemēri ir neskaitāmi, tāpēc šis priekšlikums ir atbalstāms pēc savas būtības, jo tas ir konceptuāls priekšlikums. Trešajā lasījumā to var izņemt ārā. Tas nemainīs likuma koncepciju, ne visai pareizu koncepciju... bet nemainīs to. Bet uz otro lasījumu gan šo ideju vajadzētu atbalstīt un strādāt pie tās, nu, pilnveidošanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Valaiņa kungs?

V. Valainis. Komisijas vārdā es varētu teikt, ka gan šo, 30., gan 31. priekšlikumu, kas attiecas uz 16. pantu, komisijā izskatīja un pēc Ekonomikas ministrijas un Altum uzklausīšanas vienojās, ka spēkā esošā redakcija var konceptuāli kalpot kā pamats tam, lai uz trešo lasījumu vēl precizētu šo redakciju un padarītu to skaidrāku, līdz ar to, iespējams, arī mazliet paplašinātu, bet pamatu pamatos tā paredz to, ka komisija vienojās saglabāt konceptu. Valdība var sniegt atbalstu šo darījumu atbalstīšanai. Komisija šo, 30., priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. 31. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Valainis. 32. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 33. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 35. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 36. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Arī 37. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 38. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Valainis. 39. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 44, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. 40. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 41. – Bordāna kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 42. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 43. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, tādēļ ka termiņi, kas tiek piedāvāti, jau ir notecējuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 73, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku – likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tas pamatojas uz jaunajām kadastrālajām vērtībām, ko šodien debatēs pieminēja. Uz trešo lasījumu mēs pilnīgi noteikti pie šīs redakcijas turpināsim strādāt, bet pašlaik Tieslietu ministrijas priekšlikums bija 2023. gada 1. janvāris. Komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Šis likums tika piedāvāts izstrādei vēl 12. Saeimas pilnvaru laikā. Tieši 12. Saeimas pilnvaru laikā dzīvokļu īpašnieki visā Latvijā dibināja biedrību "Tauta pret zemes baroniem", jo zemes baronu cinisms kļuva nepanesams.

Paldies medijiem, kas aktualizēja šo problēmu un palīdzēja 12. Saeimā šo likumprojektu apturēt. 2017. ... piedošanu, 13. Saeimas pilnvaru laikā mēs mēģinām vēlreiz pieskarties dalītā īpašuma problēmu risināšanai – pēc tam, kad Satversmes tiesā zemes baroni kārtējo reizi svinēja uzvaru pār 300 tūkstošiem Latvijas dzīvokļu īpašnieku, jo, lūk, mums spēkā ir Civillikuma norma, kura ir tik novecojusi, ka pierādīt, ka piespiedu nomas iekasēšana sešu procentu apmērā no kadastrālās vērtības... ir absolūti likumīga. Un visi mēģinājumi norādīt uz to, ka tādas peļņas procenti mūsdienās nav iespējami, Latvijas Bankas aprēķini par to, ka labākajā gadījumā tas varētu būt pusotrs procents no kadastrālās vērtības... Nē, nevienu... nekas neietekmēja Satversmes tiesas lēmumu, neskatoties uz to, ka atsevišķi tiesneši... viņiem bija īpašs viedoklis un viņi neatbalstīja šo galīgo Satversmes lēmumu.

Toreiz biedrība "Tauta pret zemes baroniem" bija gatava plašai demonstrācijai. Mums pat bija doma nākt pie Saeimas ar ļoti vienkāršiem plakātiem, kur uz katra plakāta būtu konkrēta mājas adrese gan Rīgā, gan Jūrmalā, gan citviet Latvijā. Ja Latvijas novados šī piespiedu nomas nasta nav tik liela, jo zemes kadastrālā vērtība nav tik liela kā Rīgā un Jūrmalā, tad es jums – pārdomām – varētu teikt, ka Rīgā zem dažām mājām, kas ir tuvu Olimpiskajam sporta centram... zemes gabala vērtība zem vienkāršas piecstāvu hruščovkas ir 800 tūkstoši eiro. Un tagad iedomājieties – 800 tūkstoši eiro! Pie šīsdienas kadastrālās vērtības iedzīvotāji, no kuriem ir ļoti daudz pensionāru, varētu samaksāt zemes baroniem? Par ko?! Vai Šlitkes kungs ir kāda likumīga īpašnieka pēctecis? Vai viņa kolēģi no dažādām firmām ir likumīgie zemes gabalu īpašnieki? Nē, tie ir pārpircēji!

Viss, kas pēdējos gados bija saistīts ar dalīto īpašumu, ir absolūti ciniska, ekonomiski nepamatota un Latvijas iedzīvotāju labklājībai un Latvijas ekonomikai kaitīga biznesa atbalsts. Pie tam atbalsts no tiesu varas, no izpildvaras un diemžēl no likumdevēja varas. Un tieši Latvijas likumdevējs deviņdesmito gadu sākumā ir vainīgs pie divām lielākajām traģēdijām mājokļu un īpašumu jomā – denacionalizētie nami un piespiedu noma.

Lūdzu neatbalstīt ne šo, 44., priekšlikumu, kas liks stāties šim likumam spēkā tikai 2023. gadā, kad no jums tiks noņemta visa atbildība, ne likumprojektu kopumā. Šis balsojums būs jūsu konkrēta atbildība par 300 tūkstošu Latvijas dzīvokļu īpašnieku labklājību un likteni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Kolēģi! Jāsaka, ka šim jautājumam ir ļoti gara vēsture. Regīna jau minēja tos lēmumus, ko pieņēma likumdevējs deviņdesmito gadu sākumā... un arī tanī laikā, apzinoties, ka šī problēma var attīstīties nelabvēlīgā gaisotnē, tika pieņemtas dažas likuma normas, kas regulēja šīs lietas. Jāsaka, ka tanī laikā, kad tas bija pieņemts, manā iespaidā, tas bija ļoti spilgts korupcijas piemērs likumdošanas varā, bet, nu, laiks ir pagājis, tie dalībnieki sen jau ir aizsaulē, par to runāt varbūt nav vērts. Bet problēma ir un paliek.

1994. gadā, ja es nemaldos, likumdevējs paredzēja, ka piespiedu noma... tās apmērs ir aprēķināms, vadoties no zemes nodokļa likmes zemēm zem mājām. Tā tanī laikā bija 1,5 procenti no kadastrālās vērtības, un likuma norma secināja, ka piespiedu noma šinī gadījumā nevar būt lielāka par divkāršotu zemes nodokļa likmi, proti, trim procentiem. Ap šo skaitli – trim procentiem – svārstījās visas darbības, kas bija saistītas ar piespiedu nomas izveidošanu, lietošanu. Bija trīs, bija seši, bija četri ar pus. Tas jautājums vairākkārt bija skatīts Satversmes tiesā. Pat tad, kad parādījās Satversmē sadaļa, kura saucas "Satversmes preambula", kur skaidri un nepārprotami rakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts un tas nozīmē, ka sociālo grupu intereses jāievēro pilnā nozīmē un ar pilnu apziņas sajūtu... tas diemžēl netika darīts un arī netika ņemts vērā, ne tikai strādājot ar likumiem, bet arī komentējot šo likumu būtību.

Šis likumprojekts nerisina praktiski nevienu jautājumu, jo arī šodien bez šā likuma ir visas iespējas pirkt un pārdot šo zemi. I dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi to darīt, i zemes īpašnieki ir tiesīgi pārdot, vienojoties par summām. Likums paredz kaut kādu atbalstu tam, lai šis process tiktu paātrināts, bet nebūt nerisina pašu problēmu.

Es ļoti labi atceros, ka Bordāna kungs, būdams tieslietu ministrs savā pirmajā ministrēšanas laikā, arī bija ļoti aktīvi ķēries klāt pie šā likuma un ļoti daudz bija strādāts pie tā. Es ar pateicību atceros tās mūsu tikšanās reizes, kad mēs apspriedām dažas normas un dažas detaļas. Atkārtoti kļūstot par tieslietu ministru 13. Saeimas startā... darbības sākumā viņš bija svinīgi apsolījis (un tas ir protokolēts un lasāms komisijas sēdes protokolos), ka Tieslietu ministrija izstrādās dalītā īpašuma izbeigšanas likumu, kurš ietvers visu šo jomu – ne tikai daudzdzīvokļu mājas, bet arī visus pārējos objektus, kuru skaits ir mērojams vairākos tūkstošos un kur tās attiecības ir daudz saspīlētākas nekā šinī jomā.

Diemžēl no tā visa iznāca tikai tas, ar ko mēs strādājam šodien. Es to nosauktu pat ne par pusfabrikātu – mēs mēģinām iekonservēt to situāciju, kas bija izveidojusies deviņdesmito gadu sākumā. Un cik tas man ir neizprotami – ka jaunie deputāti, kas ir atnākuši ar jaunām spējām, ar jaunu intelektu, ar vēlmi revolucionāri pieiet dažādām lietām un veikt dažādas reformas, baidās no radikāliem soļiem, kas varētu palīdzēt izbeigt šo problēmu... līdz galam. Diemžēl mēs atkal mēģinām to konservēt.

Es aicinu neatbalstīt ne 44. priekšlikumu, ne likumprojektu kopumā, jo tas ir ne tikai... godīgi sakot, ne īpaši labi izveidots kā likums, bet tas arī ir amorāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Debates pie šī priekšlikuma, kad likums stājas spēkā, nu jau ir izveidojušās gana plašas, tāpēc, manuprāt, pienākums ir izstāstīt, kā mēs esam nonākuši līdz šim priekšlikumam, ja tā var teikt.

Es gribētu atgādināt – protams, likumprojekts... kopā ar Tieslietu ministriju... tika izstrādāts jau 12. Saeimā, un šī Saeima to nolēma pārņemt. Bet te ir viena būtiska lieta – dažādās koncepcijas, par kurām šobrīd tiek runāts. Šim jautājumam tika pievērsta īpaši liela nozīme, un īpaši liela nozīme... es domāju, tik liela šim jautājumam tika pievērsta... Nav daudz jautājumu, kuriem Saeimā tā tas tiek darīts, – bija organizēta speciāla konference... speciāla konference, kur veselas dienas garumā ar dažādiem ekspertiem "par", "pret"... tika izrunāti dažādi modeļi, lai ikvienam deputātam būtu iespēja iepazīties padziļināti ar šo problemātiku, kur tika izrunāti, manuprāt, visi iespējamie risinājumi – pavisam reāli, ne tik reāli –, jebkurš veids, un principā viss, kas te šodien tika pieminēts... kādi varētu būt citi alternatīvie scenāriji.

Pēc šīs konferences, lai komisija vispār tālāk darbotos, mēs komisijas vārdā lūdzām visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām izteikt viedokli, kuru no šiem scenārijiem... pie kura komisijai turpināt darbu, jo neapšaubāmi darbs jāiegulda liels un arī pie šī likumprojekta darbs ir ieguldīts gana liels, lai sagatavotu ikvienu no šiem terminoloģiskajiem jautājumiem un redakcijām un katrai no tām sagatavotu pamatojumu, lai šīs likumprojekta normas nevarētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Lai tām būtu... ikvienai no šīm normām būtu pamatojums.

Visu šo ceļu mēs izgājām, un Saeimas vairākums, frakciju vairākums, nolēma izvēlēties to ceļu, pa kuru mēs šodien ejam. Tāpēc, kolēģi, es aicinu turpināt virzīties šajā virzienā. Esmu pilnīgi pārliecināts... Un pats galvenais – nozares, kuras darbojas šai jomā...

Visu laiku tiek pieminēti šie zemes īpašnieki, tiek pieminētas dzīvokļu īpašnieku biedrības... vairākas, kas ir. Es gribētu akcentēt to, ka šeit pieminētā namu pārvaldnieku asociācija, kur darbojas organizācija, kurā ir cilvēki, kas ikdienā ar šiem jautājumiem ļoti cieši nodarbojas un kas strādā ar iedzīvotājiem, strādā ar cilvēkiem, tiesājas ar zemes īpašniekiem par iedzīvotāju tiesībām un šo jautājumu, ir, manuprāt, izanalizējusi vēl vairāk nekā Tieslietu ministrija vai Saeimas Juridiskais birojs, vai ikviens no šiem debatētājiem... kuri ikdienā piedalās tiesu procesos par šiem jautājumiem. Šie cilvēki viennozīmīgi šo likumprojektu un šo pieņemto Saeimas ceļu uzskata par pareizu – ka tas būs risinājums, tas būs solis pareizā virzienā.

Protams, mēs varam iet... Arī es tomēr esmu opozīcijas pārstāvis, arī es varētu šodien kāpt tribīnē un teikt, ka valstij viss jāizpērk, pašvaldībai viss jāizpērk, bet ir objektīvā realitāte. Esmu ne vienu vien dienu, es pat teiktu, gadiem pārrunājis šos jautājumus gan ar pašvaldību vadītājiem, gan budžeta veidošanas sarunās šo jautājumu aktualizējis... tādu galējo ceļu. Un diemžēl tāds galējais risinājums... nav nekā, neviena pamata, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Tāpēc mums ir jāiet tāds kompromisa ceļš, šis kompromisa ceļš, ka šo jautājumu risina visi kopā – iedzīvotāji, valsts budžets, pašvaldību budžets... es domāju, arī būs iespējas iesaistīties... ka visi kopā risina. Tad nu šis likumprojekts tomēr ir pamats, kur šis risinājums tiek piedāvāts. Protams, šim piedāvājumam jābūt tādam, lai mēs varētu izturēt arī, nu, teiksim tā, konstitucionālo pārbaudi, kas, manuprāt, šobrīd pēc ļoti liela Tieslietu ministrijas ieguldītā darba... šobrīd arī iztur.

Tāpēc es aicinātu virzīties arī tālāk pēc šī koncepta, kur ir ieguldīts ļoti liels darbs, analīze un konceptuāli runāts ļoti daudz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Jāieskatās ir nedaudz arī vēsturē, kā šāda situācija vispār varēja izveidoties. Laika gaitā varētu laikam atzīmēt divus tādus posmus, kas faktiski šajā piespiedu nomas attiecību kontekstā ir bijuši izšķiroši būtiski.

Pirmais būtiskais, protams, ir tas, ka šīs likmes tika noteiktas no kadastrālās vērtības. Man jāsaka, ka visiem debatētājiem ir sava daļa taisnības. Zem mājas zeme ar 800 tūkstošiem eiro kadastrālo vērtību, jāsaka, ir pilnīgs absurds, jo kadastrālajām vērtībām pēc savas būtības ir nozīme (un tas izriet no likuma) tieši nodokļu aprēķinā. Savukārt kadastrālajai vērtībai ir jābūt pielīdzinātai tirgus vērtībai. Lai no šīm debatēm arī būtu praktisks pienesums, es aicinu visus, absolūti visus, iedzīvotājus, kuriem šādas kadastrālās vērtības ir aprēķinātas – absolūti nenormālas un neadekvātas –, veikt vērtējumu un lūgt Valsts zemes dienestam veikt kadastrālās vērtības pielīdzināšanu tirgus vērtībai. Tas nav dārgs process, bet ar ļoti lielu ietekmi, ļoti lielu lietderību un efektu. Tāpēc, protams, šīs kadastrālās vērtības, kuras tiek ņemtas par pamatu, ir jāpārskata, un no tā izrietēs ļoti daudz... arī konsekvences.

Otrs aspekts, kāpēc vispār šādi zemes baroni ir izveidojušies... nevis, teiksim, ļoti daudz bijušo zemes īpašnieku, bet tieši zemes baroni. Bija ļoti vienkārši. Uzņēmumi bieži tātad veidoja... Bija maksātnespējas procesa ietvaros... maksātnespējas administrators cēla prasības tiesā. Un kāpēc maksātnespējas administratori tik daudzas prasības tiesā cēla? Ļoti vienkārša iemesla dēļ – tāpēc, ka maksātnespējas administratoriem nebija jāmaksā valsts nodevas. Tieši tāpēc notika arī šis otrs posms, kad ļoti daudz zemes gabalu pēkšņi nokļuva tā saucamo zemes baronu īpašumā.

Tāpēc risināt šo problēmu neapšaubāmi vajag, un ir bijušas ļoti plašas debates, un noteikti vēl par to būs ļoti plašas debates. Ļoti pareizi tika atzīmēts tas, ka faktiski šis likumprojekts ietver ārkārtīgi lielu, plašu cilvēku loku, uz kuriem tas tieši attiecas. Ja mēs skatāmies uz taisnīgumu vai netaisnīgumu, tad šobrīd, manuprāt, šādi likumi, kas ir izveidoti tieši pretēji Latvijas valsts iedzīvotāju interesēm... Ir jāpaskatās balsojumi, kas kā ir balsojis savulaik un kurš kādus lēmumus ir pieņēmis. Un kurš par to, protams, līdz ar to ir atbildīgs.

Šie "varoņi", protams, diezgan viegli iezīmēsies. Es aicinu paskatīsies Saeimas balsojumus, Saeimas stenogrammas. Šajā gadījumā ļoti precīzi iezīmēsies, kas par ko šobrīd... kurš šobrīd neko vairs nerunā.

Tāpēc es, protams, redzu, ka, ja mēs runājam par šo priekšlikumu pēc būtības, tā ir atkal termiņu pārlikšana, jāteic, ka diemžēl likumdošanas procesā – īpaši ierēdņiem – patīk šo termiņu nepārtraukti pārlikt. Mēs strādāsim, mēs tur veidosim vēl kaut kādas grupas un ļoti daudz debatēsim... Fundamentāli likumprojekts ir sensitīvs, fiskāli ļoti ietilpīgs, bet ir jāpieņem drosmīgs lēmums un jāizbeidz šī netaisnīgā situācija.

Kolēģi, šis ir otrais lasījums, vēl būs trešais lasījums. Mums jāvirzās uz priekšu un brīdī, kad notiks trešā lasījuma debates, būs jāņem vērā arī tas, kas ir runāts otrā lasījuma debatēs, tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību. Un es piekrītu, ka šeit ļoti daudz kas vēl risināms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Dažas piezīmes.

Pirmā piezīme – par 44. priekšlikumu. Parasti jau spēkā stāšanās laiku nosaka uz trešo lasījumu. Tā ir parasta prakse. Šeit tas ir ielikts apdomāti, ar diviem mērķiem. Pirmkārt, lai noņemtu atbildību no 13. Saeimas, jo likums sāks darboties jau 14. Saeimas pilnvaru laikā, un, otrkārt, lai mēģinātu pārliecināt esošo valdību un topošās valdības, ka tādi darbi ir nepieciešami. Tāpēc tas priekšlikums tiešām varēja netikt skatīts šodien un apspriests tikai tad, kad mēs runāsim par gala redakciju.

Otra piezīme ir, runājot par to, ka, lūk, bija sarunas ar pašvaldībām, visu pārējo... ka tās ir izmaksas un tā tālāk. Tās ir izmaksas attiecībā uz likuma subjektiem, šinī gadījumā, ja tie ir pircēju un pārdevēju privāto tiesību subjekti. Ja mēs runājam par pašvaldībām, tad tā nav izmaksa no budžeta, tā ir investīcija attīstībā. Tā ir investīcija, jo zeme ir visdārgākais, kas pašvaldībām ir, kas pieder pašvaldībām, un tas ir visefektīvākais instruments, kā pašvaldības var regulēt teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājību. Tāpēc šeit jābūt arī precīziem terminoloģijā. Šeit šīs lietas ir daudz nopietnākas, nekā tas liekas uz pirmo acu uzmetienu.

Trešā piezīme. Redziet... Vēlreiz gribu pateikt, ka šis ir ļoti sensitīvs likumprojekts. Visas tās sarunas būtu jāveic pie otrā lasījuma, nevis pie trešā lasījuma, kur arī parādīsies vairāki priekšlikumi, kas arī dos barību Satversmes tiesai skatīt jautājumu no procedūras viedokļa, tāpēc – varbūt kādreiz mēs sāksim strādāt nopietni un tā, kā to prasa laba likumdošanas prakse.

Es aicinu neatbalstīt 44. priekšlikumu, atliekot to uz trešo lasījumu. Un aicinu neatbalstīt likumprojektu, jo vēlreiz gribu teikt, ka tas nav solis uz priekšu, tā ir mīņāšanās uz vietas... labākajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Reaģējot uz Ralfa Nemiro aicinājumu iedzīvotājiem... dzīvokļu īpašniekiem griezties un prasīt kadastrālās vērtības samazināšanu, varētu teikt, tā – pa punktiem.

Pirmais. Vai jūs tiešām ticat, ka cilvēkiem ir kaut kāda vara šajā valstī pie lēmumu pieņemšanas?

Otrais. Par to, kā tiek vērtēta šī zeme no tirgus viedokļa. Lūk, statistika. Kopš 2000. gada zeme zem daudzdzīvokļu mājām vidēji tiek vērtēta (un ir oficiāls apstiprinājums tam) 30–35 procentu apmērā no kadastrālās vērtības. Ko tas nozīmē? Ja tiks pieņemts šis likums par to, ka varēs izpirkt par kadastrālo vērtību, kas no tā nopelnīs? Pelnīs zemes baroni un pirmām kārtām Šlitkes kungs, kurš dīvainā kārtā pie šī likumprojekta apspriešanas nevienu reizi nav debatējis. Tas ir ļoti aizdomīgi, jo visi, kas pazīst Šlitkes kungu, saprot: tad, kad viņš klusē, tas nozīmē, ka viņš ir apmierināts, jo viņam tas ir izdevīgi.

Vēlreiz. Jūs tagad nobalsosiet par iespēju ielikt no iedzīvotāju kabatām zemes baronu kabatās no 150 līdz 250 miljoniem eiro. 300 tūkstošu iedzīvotāju intereses pašlaik ir tā likme... kad mēs runājam par šo likumprojektu.

Par to, kādas blēdības bija pa visiem šiem gadiem, – tas ir atsevišķs stāsts. Ir vēstules Ģenerālprokuratūrā, ieskaitot par blēdībām ar PVN no Šlitkes kunga puses... bet galvenais atcerēties: tas būs izdevīgi tikai zemes baroniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā ko bildīsiet, Valaiņa kungs?

V. Valainis. Komisijas vārdā pie šī priekšlikuma man nekas vairs nav bilstams. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 55, pret – 14, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. Valainis. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 19, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Valainis. Komisijā vienojāmies – divi mēneši, tāpēc es teiktu, ka būtu baigi labi, ja tas būtu 10. augusts.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 10. augusts. Paldies.

Godātie kolēģi, esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Skatām deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Valērija Agešina, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Esiet sveicināti, dāmas un kungi! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Valērija Agešina, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem" (Nr. 59/P13).

Balsojot 3 – par, 8 – pret un vienam deputātam nebalsojot, komisija atzīst, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Man gan būs jāprecizē tikko teiktais. Patiesībā Pieprasījumu komisija nemaz neizskatīja šo pieprasījumu, pareizāk sakot, vispār neļāva to izskatīt līdz galam. Mēs sākām to skatīt, un bija acīmredzami, ka pieprasītā informācija nav iesniegta, atbildētāji nespēj sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Neskatoties uz to, šis pieprasījums tika noraidīts, vispār to neizskatot līdz galam.

Bet par visu pēc kārtas. Tas, ko mēs redzam, ka saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu vai, pareizāk sakot, neiepirkumu, sāk veidoties analoģisks scenārijs, kā tas savulaik bija ar OIK afēru. Arī tur sākotnēji atbildīgās amatpersonas nevēlējās sniegt pieprasīto informāciju. Arī toreiz mēs nonācām līdz situācijai, ka Pieprasījumu komisijā tika balsots par pieprasījumiem, vispār neļaujot tos pēc būtības izskatīt.

Nu ko uz šo es varu teikt? Mēs jau zinām, ko darīt šādā situācijā, kā salauzt sprandu šādai ierēdņu un amatpersonu visatļautībai. Tas, ko mēs izdarījām, – mēs uzreiz, tanī pašā dienā, sagatavojām jaunus pieprasījumus, lai turpinātu izzināt patiesību un lietas patiesos apstākļus. Sākām no tās vietas, līdz kurai mēs tikām, skatot šo pieprasījumu tajā 19. maija sēdē – Pieprasījumu komisijas sēdē.

Iedomājieties, kolēģi, – pieprasījums, kurš vispār tika iesniegts jau kaut kad aprīlī, komisijā tika skatīts maijā, un tikai tagad, gandrīz pēc mēneša, mēs to varam skatīt šeit, Saeimā. Tāda ir šī pasākumu virzība, kad ir runa par jautājumu, kas ir aktuāls visai sabiedrībai.

Kāpēc mēs vispār iesniedzām šādu pieprasījumu? Kāpēc mēs esam tik uzstājīgi, lai noskaidrotu, lai iegūtu atbildes uz saviem jautājumiem? Proti, kā jau daudzi to zina, Latvija nav iepirkusi vakcīnas – ne tikai šīs Pfizer vakcīnas, par ko jau visi zina, bet... Pavisam kopumā ir jau trīs epizodes. Ir vēl viena epizode ar Pfizer vakcīnām, un tāpat ir ar Moderna vakcīnām. Kopumā mēs runājam par vairākiem simtiem tūkstošu vakcīnu. Tas ir vairāk nekā miljons vakcīnu, kas netika iepirktas, ko Latvija nepasūtīja.

Tāpēc mums radās pamatoti jautājumi. Šie pamatotie jautājumi radās pēc tam, kad mēs iepazināmies ar Veselības ministrijas veiktajām (it kā) tā sauktajām dienesta pārbaudēm, kurās, kā jūs zināt, tika konstatēts tas, ka nav īsti skaidrs, kas tad ir pieņēmis kādus lēmumus; ka notikusi tāda kā kolektīvā bezatbildība un galu galā neviens ne par ko nav atbildīgs. Tie interesantākie – tie interesantākie! – secinājumi bija, ka visi lēmumi tikuši pieņemti darba grupā, par kuru nav zināms, kas īsti to ir izveidojis; par kuru nav zināms, kādas tai ir bijušas pilnvaras. Nav zināms, ko tā īsti ir lēmusi, bet tiek uzskatīts, ka tieši šīs darba grupas sanāksmēs tikuši pieņemti šie lēmumi. Nav arī zināms, vai vispār darba grupa bija pilnvarota un kas to bija pilnvarojis pieņemt šos lēmumus. Taču, neraugoties uz to, darba grupa... ierēdņi, kas tanī strādājuši, esot pieņēmuši šos lēmumus, un, balstoties uz šiem lēmumiem, tad tika pieņemti tālāk arī... tika veiktas tālākās darbības.

Ikvienam, kurš daudzmaz saprot, kā darbojas valsts pārvaldes aparāts, kā darbojas ierēdņi, vajadzētu uzreiz rasties loģiskiem, pamatotiem jautājumiem un zināmam izbrīnam par to, vai tiešām tā tas varēja būt.

Kolēģi, iedomājieties paši! Iedomājieties paši – mūsu ierēdņi tagad bez tiem dotām pilnvarām pieņem kaut kādus lēmumus, par to neinformējot savu vadību! Tas ir vēl viens no secinājumiem, kuru... Šī dienesta pārbaude ir secinājusi, ka dienesta pārbaudes rezultātā nav secināts, ka Veselības ministrijas vadība ir bijusi informēta par šiem sanāksmes lēmumiem. Tātad ierēdņi paši uz savu roku, vienkārši ignorējot vadību, nemaz nezinot, vai viņiem ir tādas pilnvaras vai nav tādu pilnvaru, ir pieņēmuši šādus lēmumus. Nu, tas skan ļoti ticami, ja runājam par mūsu ierēdņiem.

Tālāk. Ja pieņemam, ka tā tomēr ir patiesība, tad ir jautājums – kā tad ir ar politisko amatpersonu atbildību? Jo situācijā... Ja tas tik tiešām tā ir, tad... Ja situācijā, kad šī valdība bija paziņojusi, ka vakcinācija ir vienīgā viņu izeja no šīs kovidkrīzes, nav likušies ne zinis par šo vakcīnu iepirkšanas procesu, par tajā pieņemtajiem lēmumiem, tad tas liecina par... ne tikai par to, ka tā ir bijusi bezatbildība, – tā ir bijusi jau noziedzīga bezatbildība. Un ne velti pēc tam, kad mēs izskatījām 19. maijā Pieprasījumu komisijas sēdē – pareizāk sakot, neļāva izskatīt! – šo pieprasījumu, mēs vērsāmies pie medijiem, paziņojām par to, kāda ir situācija ar šo iepirkumu, kāda informācija ir mūsu rīcībā un kā mēs redzam, kā šo procesu vajadzētu tālāk... ka par šo procesu vajadzētu gūt nepieciešamo informāciju.

Pēc tam... Kā jūs visi zināt, Ģenerālprokuratūra – Ģenerālprokuratūra! – ir atsaukusi šo KNAB lēmumu par to, ka... un ierosinājusi pati savu krimināllietu, izmeklēšanas... kriminālprocesu par iespējamo... nu jau politisko amatpersonu... bezatbildīgo rīcību un atbildību šajā vakcīnu iepirkuma procesā.

Tā ka tā ir atbilde tiem, kuri šaubās, vai opozīcijas pieprasījumiem ir jēga pat tad, ja tie tiek noraidīti. Jēga ir, ja jūs turpināt pastāvēt, ja jūs turpināt mērķtiecīgi izgaismot esošo situāciju.

Tas ir tāpat... analoģiski, kā tas bija ar OIK afēru; tur bija līdzīgi – tas pats. No sākuma amatpersonas mēģināja slēpt informāciju, mēģināja nesniegt, pēc tam sniedza bezjēdzīgi daudz informācijas, mēģinot noslēpt patiesību informācijas plūdos, lai to būtu pēc iespējas grūtāk atklāt.

Mēs tam visam esam gājuši cauri. Arī tagad tas tā ir. Mēs mērķtiecīgi ejam cauri šim pašam procesam.

Šeit es gribu teikt, ka tās amatpersonas... un arī kolēģiem no valdošās koalīcijas... ka, gribat to vai negribat, tas būs līdzīgi – tāpat kā ar OIK afēru. Mēs patiesību noskaidrosim – neatkarīgi no tā, kā jūs centīsieties bloķēt šo procesu, neatkarīgi no tā, cik bezatbildīgi jūs mēģināsiet pildīt savus pienākumus un tādējādi pārkāpt savu Latvijas tautai doto zvērestu pildīt savus pienākumus godprātīgi. Mēs tik un tā virzīsimies uz priekšu un patiesību noskaidrosim. No jums ir atkarīgs tikai tas, ar cik lielām asinīm tas tiks panākts, cik daudz pūliņu būs jāiegulda.

Tātad, tās konkrētās lietas noskaidrojot, varētu iegūt patiesību par notikušo. Mēs zinām konkrētas lietas. Mēs zinām konkrēti, ka ir bijuši šie pasūtījumi. Mēs zinām konkrēti šos cilvēkus, kas ir izdarījuši šos pasūtījumus. Nu tad nav problēmu noskaidrot no šiem cilvēkiem, uz kādu informāciju balstoties, uz kādiem lēmumiem... ir tikuši pieņemti šie... Balstoties – uz ko? Kas viņiem ir teicis sagatavot un īstenot tādu rīcību? To nez kāpēc dienesta pārbaude nav vēlējusies noskaidrot, jo tālāk, pa ķēdītei, mēs nonāktu pie tā – kas tad ko ir lēmis.

Tālāk. Ja dienesta pārbaudē tiek apgalvots, ka tā bija darba grupa, kas visu ir izlēmusi, kāpēc jūs nenoskaidrojāt, kas viņiem ir devis šādas pilnvaras? To taču varēja noskaidrot. Ja kāds saka, ka tādu pilnvaru viņam nebija, tad ir jautājums... ir pamatoti uzdot šai darba grupai, tās locekļiem, jautājumu: a no kurienes jūs pieņēmāt... kas tad īsti pieņēma šo lēmumu? Un šiem konkrētajiem darba grupas locekļiem ātri ataustu atmiņā, kas tad ko ir lēmis. Pretējā gadījumā iznāk, ka viņi ir bijuši tie, kas ir atbildīgi par visu šo stāstu. Tā mēs varētu ātri nonākt pie tā, vai tik tiešām visi šīs darba grupas locekļi kā partizāni, tāpat kā partizāni fašistu priekšā, ir klusējuši veselības ministrei par to, ko tad viņi īsti dara. Es domāju, ka šeit arī ātri varētu visu noskaidrot, it sevišķi, ja to paprasītu Svenam Henkuzenam.

Un ir jautājums – kāpēc tad šie it kā pārbaudītāji, kas veica dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļus, to nav izdarījuši? Kāpēc šinīs dienesta pārbaudēs neuzrādās tas, ka patiesībā informācija, ja mēs runājam par pirmo Pfizer iepirkumu, bija krietni agrāk zināma un ka tika gaidīta atbilde no Latvijas puses, un nekas netika izdarīts? Kāpēc par šo posmu, kas ilga vairākas dienas, gandrīz nedēļu, – kāpēc par to nekas nav noskaidrots? Kāpēc par to vispār nekas nav minēts?

Tas viss liecina par to, ka patiesībā tas, ar ko pašlaik nodarbojas Veselības ministrija un esošais... diemžēl... veselības ministrs, – nevis mēģina izmeklēt šo afēru, šo lietu, kas aizvien vairāk sāk izskatīties pēc afēras, bet gan mēģina uztaisīt veiklu piesegu, lai beigās... it kā visi ir atbildīgi un beigās neviens nav atbildīgs. Taču patiesībā viņi aizvien vairāk sāk sapīties savā meistarībā.

Ja mēs pieņemam par patiesību to, kas ir rakstīts dienesta pārbaudes ziņojumā... ka pēc būtības tā jau ir tiešām tāda nopietna apsūdzība politiskajai vadībai, jo pēc būtības... No vienas puses, tiek apgalvots, ka politiskā vadība neko nav zinājusi par šo vakcīnu iepirkumu. Ja nav zinājusi... Bet tajā pašā laikā mēs redzam to, ka vakcīnu iepirkumi notiek. Viņi ir zinājuši. Un tas jau norāda... liecina par to, ka šīs amatpersonas ir bijušas maksimāli bezatbildīgas, no vienas puses, vai, no otras puses, ir notikusi dubulta spēle, proti, ir bijušas kādas slepenas instrukcijas – ko pirkt un kādos apjomos un ko nepirkt – un ierēdņi vienkārši centās to izpildīt.

Un tagad, pareizi uzdodot jautājumus, pareizi izgaismojot šo situāciju un parādot, kas par ko varētu būt atbildīgs, mēs varētu nonākt pie patiesības. Un tas ir tas, ar ko mēs arī turpināsim nodarboties, kas šeit ir uzmanības – visas sabiedrības uzmanības! – vērts. Jo fakts ir tas, ka šinī Pieprasījumu komisijas sēdē... kad Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu, starp tiem deputātiem, kuri balsoja pret to, lai šī informācija, kas būtiski izgaismotu šīs vakcīnu iepirkuma sāgas patiesos apstākļus... tātad pret to, lai šāda informācija tiktu iegūta un tiktu sniegta Saeimai, balsoja arī Rihards Kozlovskis, kurš ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura veic izmeklēšanu par visām kovidafēras lietām, vadītājs.

Tad ir pamatots jautājums – ar ko tagad nodarbojas šī parlamentārās izmeklēšanas komisija, tās vadība? Vai viņi tiešām vēlas kaut ko izmeklēt, vai patiesībā šī parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība ir ievēlēta ar to pašu mērķi, ar kuru parasti tiek ievēlētas šādu komisiju vadības, – lai sabotētu šo izmeklēšanas darbu? Diemžēl, cik es esmu dzirdējis, tad šinī Pieprasījumu komisijā, uzaicinot attiecīgās amatpersonas, lai izskatītu šīs epizodes saistībā ar vakcīnu iepirkumu, šie būtiskie jautājumi netika uzdoti, pēc būtības tika sabotēti. Un tas bija Rihards Kozlovskis, kura balss bija izšķiroša, lai šo pieprasījumu noraidītu un neturpinātu izskatīt.

Tātad visai Latvijas sabiedrībai ir vērts aizdomāties, kas pašlaik notiek Saeimā un ar ko nodarbojas šī valdošā koalīcija, – vai viņi tik tiešām vēlas dzīvot tā, kā to stāsta, un īstenot tiesiskas un demokrātiskas valsts principus Latvijā vai patiesībā vienkārši mērķtiecīgi tos grauj – mērķtiecīgi un izmanīgi! –, lai tikai varētu saglabāt savas iespējas palikt pie varas. Līdzīgi, kā tas savulaik tika darīts ar OIK afēru. Arī toreiz izmisīgi un izmanīgi centās slēpt patiesību no sabiedrības, taču mēs to noskaidrojām. Un, ja nebūtu bijis tā, ka tieši pirms vēlēšanām valdošajām partijām izdevās bloķēt opozīcijas pieeju masu medijiem un izplatīt tur... un dot iespēju izplatīt atkal šos nepamatotos solījumus, kā nu tie, kas īstenojuši OIK afēru, tagad ar to cīnīsies un to novērsīs, bet būtu bijusi iespēja objektīvi pastāstīt, kas tad patiesībā notiek, ar ko nodarbojas šīs valdošās partijas, tad, visticamāk, mums šodien būtu pavisam cits Saeimas sastāvs un pavisam cita problemātika, kas būtu jārisina. Diemžēl tas nenotika.

Pašlaik ir vēl krietni daudz laika, lai mēs varētu izmeklēt un nonākt līdz patiesībai. Un tas ir tas, ko mēs darīsim. Tas, ko mēs jau esam izdarījuši, – mēs jau esam sagatavojuši trīs jaunus pieprasījumus, kurus, kā es saprotu, beidzot nākošnedēļ skatīsim Pieprasījumu komisijas sēdē. Tur ir ļoti precīzi un detalizēti jautājumi, uz kuriem mēs ceram sagaidīt precīzas un detalizētas atbildes. Tā atrakstīšanās, ko atkal ir mēģinājusi īstenot Veselības ministrija, netiks tolerēta. Ja vajadzēs, mēs turpināsim vēl. Līdzīgi, kā mēs to darījām ar pieprasījumu, kad mēs izmeklējām OIK afēru. Tur mums nācās viena pieprasījuma vietā uztaisīt septiņus pieprasījumus, lai nonāktu līdz tam, kas bija nepieciešams. Kopumā vairāk nekā 20 pieprasījumi bija vajadzīgi, lai varētu izgaismot OIK afēru.

Ja vajadzēs, tagad mēs šeit iziesim to pašu ceļu. Gribat jūs to vai negribat, patiesība tiks atklāta. No jums ir atkarīgs tikai tas, cik daudz asiņu tiks izliets, cik daudz pūļu tiks ieguldīts. Un rezultāts būs – jums nāksies par to atbildēt.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu kolēģis jau ļoti spilgti iezīmēja... par visu šo iepirkumu. Mēs ļoti labi redzam, ka mēģina norādīt tieši to, ka šeit ir vainīgi kādi ierēdņi, bet... nu, es tomēr skatītos, kas vada ministriju, kas strādā ministrijā un kas, kā teikt, dod uzdevumus saviem ierēdņiem.

Bet es... Pētot šo iepirkumu, man radās tādas nelielas bažas... Liekot skaitļus kopā, es saprotu, ka mēs, Latvija, esam iepirkuši vairāk nekā 12,5 miljonus... 12,5 miljonus... lai mēs varētu iedzīvotājus novakcinēt. Nu tad mums... man ir... 2,5 miljoni, precizēšu. Un man ir jautājums – kur mēs dabūsim šos iedzīvotājus, vai mēs brauksim varbūt uz Lietuvu vēl vakcinēt kādu vai uz Igauniju? Bet tad jau man radās... skaidrs, ka mūsu viens no PR... ministriem... speciālistiem jau sāk medijos runāt, ka mēs te sāksim dāvināt varbūt, kam mēs varam šīs vakcīnas nodot.

Bet es vēršu uzmanību, ka visas šīs vakcīnas tomēr ir pirktas par nodokļu maksātāju naudu un par aizņemtu naudu. Un nu... es teiktu tā – tas nebūtu godīgi pret mūsu bērniem, kuriem nāksies atmaksāt šo naudu. Un... nu, redzēsim, kur beigās šīs vakcīnas nonāks.

Bet, nedaudz paklausoties Ministru kabineta sēdes, rodas arī... nu, ne tikai vakcīnu iepirkums ir ar tādu lielu šaubu ēnu; rodas jautājums arī par... un pats interesantākais, ka arī finanšu ministram bija jautājums par šīm speciālajām gultām. Tika iztērēti 68 miljoni – tika nopirktas 86 gultas. Nu labi, es pieņemu, ka tās ir aprīkotas ar kaut kādām speciālām iekārtām, bet... viena šāda gulta maksā gandrīz 800 tūkstošus. Nu tad rodas jautājums, kas tās par briljanta gultām, jo mēs ļoti labi zinām, piemēram, to, cik Iekšlietu ministrijā... piemēram, būtu vajadzīgi bijuši transportlīdzekļi, un tie nemaksā 800 tūkstošus... viens transportlīdzeklis. Nu tad... Mēs varējām skatīties varbūt arī uz valsts drošību un domāt arī par ugunsdzēsējiem.

Es domāju, ka šeit jau ir pamats nākamajiem deputātu jautājumiem ministra kungam. Pēc iespējas ātrāk sagatavošu, un varbūt būs skaidras atbildes, varbūt tās gultas ir patiešām no zelta.

Tā ka – paldies kolēģiem par šo pieprasījumu. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja un arī kolēģi! Man vienmēr ir tādas derības jāslēdz – vai Zariņa kungs spēs norunāt pilnas 15 minūtes vai tomēr ne. Šoreiz pietrūka 14 sekunžu.

Bet nu par vakcīnām. Es vēlētos atgādināt, ka jaunie konservatīvie, šajā gadījumā Juris Jurašs un Krišjānis Feldmans, savulaik vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un bija negatīvs rezultāts tam... ko nācās pārsūdzēt. Jurašs pārsūdzēja šo lietu Ģenerālprokuratūrā, kura ir ierosinājusi kriminālprocesu par amatpersonu iespējamo bezdarbību vakcīnu iepirkuma jautājumā. Es domāju, tas ir ļoti labs virziens, kurā strādāt. Nu tātad Ģenerālprokuratūra ir iesaistīta jau šajā lietā.

Viena lieta, ko savukārt es nesaprotu, – kāpēc Zariņa kungs sniedz pieprasījumus Pieprasījumu komisijā, zinot, ka pats ir parakstījis ierosinājumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju (to arī mēs, jaunie konservatīvie, atbalstījām). Un šobrīd arī viņa paša frakcijas pārstāvis Agešina kungs strādā šajā komisijā un tieši to visu arī izmeklē. Un turklāt sēž šajā komisijā Ģenerālprokuratūras pārstāvis. Tiek maksāta komisijas vadītājam alga, sekretāram alga, konsultantam alga.

Tad ir jautājums. Kāpēc tad jūs rosinājāt to parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kur sēž, ir klāt visi tie cilvēki un tērē laiku, ja jūs nodarbojaties ar desmitkārt mazākas nozīmes jautājumiem Pieprasījumu komisijā? Vai tiešām jūs domājat, ka no šādas papīriņu rakstīšanas, kad nopietnas darbības jau ir veiktas un jaunie konservatīvie jau ir panākuši kriminālprocesa ierosināšanu, un jau ir... parlamentārās izmeklēšanas komisija jau strādā (un arī tas maksā, arī tas prasa no nodokļu maksātājiem nopietnu naudu)... ka no šī jūsu papīriņa būs kaut kāds labums? Vai jūs nodarbojaties ar politiskā... kaut kāda varbūt pašizdomāta kapitāla celšanu?

Es domāju, ka Zariņa kungam ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk palīdzēt savam frakcijas kolēģim strādāt efektīvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā un attiecīgos jautājumus noskaidrot. Mēs pat esam redzējuši televīzijā sižetu, ka tiešām nāk gaismā jauni fakti, kas varbūt pirms tam pat nebija deputātiem zināmi. Un atgādināšu, ka Pieprasījumu komisijā tie nekad netika noskaidroti, tos izdevās noskaidrot tikai parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Es, protams, nešaubos, ka Zariņa kungs tagad pieteiksies otro reizi un runās pēc iespējas tuvāk piecām minūtēm, bet es ceru, ka viņš palīdzēs tiem formātiem, kurus Saeima... parlamentārieši visi kopā jau ir izveidojuši, šajā gadījumā – parlamentārās izmeklēšanas komisijai, veikt savu darbu pilnvērtīgi un attaisnot tās izmaksas, kuras nodokļu maksātājiem tagad ir radušās tieši šīs iniciatīvas dēļ, proti, šīs komisijas izveides dēļ.

Es ceru, ka gan mēs kā sabiedrība, gan arī parlaments... es arī kā tāds vienkāršs politikas vērotājs, protams, ceru, ka mēs līdz patiesībai nonāksim. Tāpēc ir jāstrādā efektīvākajā iespējamajā veidā, un tā nauda, kura ir no nodokļu maksātājiem un kura tātad ir arī izmeklēšanas procesam paredzēta, ir jāizmanto pareizi un lietderīgi.

Protams, var turpināt rakstīt šos pieprasījumus Pieprasījumu komisijai un cerēt, ka tas būs kaut kāds papildinājums, bet man liekas, ka tas tikai mutes dzesēšanas dēļ tiek darīts. Atvainojos, protams, ja tas tā nav, bet man šķiet, ka tas tā ir. Es ļoti ceru, ka nonāksim līdz rezultātam parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kurai ir doti seši mēneši laika, lai nonāktu līdz kaut kādiem secinājumiem par atbildīgajām personām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Tas, ko mēs šodien dzirdējām, – tas bija, manuprāt, izmisums no Jaunās konservatīvās partijas. Un tas izmisums ir – par ko? Tāpēc, ka Jaunā konservatīvā partija pretēji tam, ko viņi ir solījuši, kad viņi nāca šeit, Saeimā, – ka viņi cīnīsies ar varas visatļautību, iespējamo korupciju un tamlīdzīgi... tieši otrādi, tagad nodarbojas ar to, ka viņi ir spiesti to visu piesegt. Un katrs pieprasījums, katrs balsojums ir uzskatāms apliecinājums tam. Un tagad viņi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņi atsakās no saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, no saviem principiem, kāpēc gulstas zem šīs esošās varas un piesedz šo acīmredzamo visatļautību un bezatbildību.

Feldmana kungs, es jums varu pateikt, ka vienīgais instruments, ar kuru kaut ko šeit var panākt un izdarīt, ir pieprasījums. Lai izmeklēšanas komisijas strādātu, ir jābūt kādam, kas šo patiesību... sagatavo, kas veic šo izmeklēšanu, jo, kā mēs zinām, izmeklēšanas komisijas nevar strādāt efektīvi, kamēr tās vada tie politiskie spēki, kuru darbība būtu jāizmeklē. Un tieši tāpēc – tieši tāpēc! – ir vajadzīgi šie pieprasījumi.

Ja tas tā nav, tad atnāciet un pasakiet, ko tad jaunu ir atklājušas šīs izmeklēšanas komisijas. Tās neko jaunu nav atklājušas. Kaut vai tā pati OIK izmeklēšanas komisija. Viņi knapi spēja atreferēt to, kas bija atklāts ar šiem pieprasījumiem, jo pieprasījumi – tas ir īstais, reālais instruments, kas strādā, kas liek noskaidrot to, kas ir vajadzīgs, jo pieprasījuma galvenā jēga un galvenā priekšrocība ir tā, ka pieprasītāji paši ir tiesīgi izvēlēties, ko viņi vēlas pajautāt un vai šīs atbildes viņus apmierina.

Savukārt, ja runājam par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, – katru reizi opozīcijai, dibinot šīs izmeklēšanas komisijas, ir cerība, ka varbūt, iespējams, tām arī būs iespēja īstenot šo izmeklēšanas procesu. Diemžēl, ja šis izmeklēšanas process tiek atdots, šī procesa vadība tiek atdota varas koalīcijai, kuras rīcība ir jāizmeklē, tad iestājas šī absurdā situācija, ka jums ir jāmēģina izdarīt lietas, kuras... jūs paši skaidri zināt. Un uzdot jautājumus, kuri nepieciešami, un procesu īstenot tā, kā jūs to redzat, ir nepieciešams; jums tas ir jāmēģina – pierunāt to darīt valdošo koalīciju, kura, protams, tam nepiekrīt, kura to sabotē.

Līdz ar to efektīvāk, daudz efektīvāk, ir to darīt ar pieprasījumiem.

Un patiesībā arī jūs to labi zināt. Un tas ir tas iemesls, kāpēc jūs šos pieprasījumus neatbalstāt. Tāpēc, ka, ja tie tiks atbalstīti, tad patiesība tiks noskaidrota. Savukārt jūs to nedrīkstat darīt, un tāpēc jūs spēlējat visu šo cirku un tagad stāstāt visādas muļķības.

Tas, ka Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi šo procesu, – nu skaidrs, ka tas ir noticis, pateicoties tieši šiem pieprasījumiem. Proti, pēc tam... tanī pašā nedēļā, kad mēs nācām ar tiem argumentiem, ar to retoriku par šiem notikumiem, saistībā ar šo pieprasījumu to pašu teica... burtiski to pašu, bezmaz vai vārds vārdā, pēc tam teica Ģenerālprokuratūra. Ir skaidrs, ka viņi seko līdzi šim procesam un pareizi to dara, jo tieši šādā veidā – ar pieprasījumiem – mēs tiekam pie skaidrības, jo tajos ir ļoti konkrēti un skaidri jautājumi.

Ja jūs uzskatāt, ka tas tā nav, tad pamēģiniet atbildēt – kuri izmeklēšanas komisijā ir atbildējuši kaut vai uz vienu no šiem jautājumiem. Vai tad, kad bija šīs izmeklēšanas komisijas sēde, tika noskaidrots, vai un kā Viņķelei tika sniegta informācija par šo procesu? Vai tika noskaidrots no Henkuzena, vai viņš un kā viņš bija informējis Viņķeli par šiem procesiem? Vai tiešām bija tā, ka šī darba grupa, pret kuru tiek vērsti... uz kuru tiek likta... tiek novelta vaina, ka viņi bija vainīgi un atbildīgi par visu šo procesu, – vai tiešām viņi par to klusēja kā partizāni un nestāstīja neko Viņķelei un politiskajai vadībai? Vai tiešām bija tā, ka valdība vispār neko nezināja, neviens politiskajā vadībā neko nezināja, kas tiek lemts un kā tas viss tiek darīts?

Kāpēc bija tik grūti to noskaidrot, uzdot šos konkrētos jautājumus? Un kāpēc šeit mēs tos varam uzdot ar pieprasījumiem, bet izmeklēšanas komisijā – nevar? Varbūt atbilde slēpjas tur – tieši tāpēc, ka Pieprasījumu komisijā... izmeklēšanas komisiju vada cilvēks, kurš Pieprasījumu komisijā balsoja "pret" un kura balss bija izšķirošā, lai patiesība netiktu noskaidrota.

Un tas, ko jūs tagad stāstāt... par to, ka vajadzīga izmeklēšanas komisija... Es to dzirdēju par izmeklēto OIK afēru. Man vienkārši staigāja apkārt un lūdzās, teica: "Zariņ, nu pietiek tev ar tiem saviem pieprasījumiem! Nu taisi izmeklēšanas komisiju!" Jo visi labi zināja, arī es to labi zināju: ja es uztaisīšu izmeklēšanas komisiju, tad izmeklēšanas darbs būs beidzies, neko tur nevarēs izmeklēt.

Lūk, tāpēc ir vajadzīga Pieprasījumu komisija, kura veic šo izmeklēšanu reāli un pēc tam nodod jau gatavu informāciju šai izmeklēšanas komisijai, kura tad... blakus... prokuratūrai var iedot gatavu... teiksim tā, gatavus lietas apstākļus, lai tad jau var veikt kriminālprocesuālās darbības. Tas ir tas, ko mēs darām. Un tas ir tas, ko jūs nevēlaties, jo jūs baidāties no patiesības, jūs baidāties no tā, ka atmaskos, ka jūs liekulīgi mēģināt...

Sēdes vadītāja. Laiks beidzies.

Nemiro kungs, lūdzu, vai jums pietiktu ar astoņām minūtēm debatēs? (Pauze.) Nedzirdam jūs! Nedzirdam!

R. Nemiro (KPV LV).

Es ļoti atvainojos, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Noteikti pietiks, jā.

Sēdes vadītāja. Ja pietiks, tad – vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro. Cienījamie kolēģi! Pieprasījums par kādas amatpersonas darbību vai bezdarbību, izteikumiem un citām ar amatu saistītām lietām tomēr ir būtisks. Pieprasījumu komisijā darbojas deputāti, kuri tad saņem atbildes uz jautājumiem vai – tieši pretēji – nesaņem tās.

Šajā gadījumā... Šis pieprasījums par vakcīnu iepirkumiem, manuprāt, ir daudz komplicētāks un sabiedrībai pietiekami svarīgs jautājums. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka mēs šobrīd cīnāmies ar Covid-19 pandēmiju un vakcinācijas process līdz šim brīdim Latvijā bija noticis gausi... Tomēr ir jāsaprot, kāpēc... kādi cēloņi ir bijuši, kāpēc tie ir radušies. Un mums būtu jāizdara attiecīgi secinājumi.

Šajā komisijā darbojas frakciju pārstāvji – gan no pozīcijas, gan no opozīcijas –, kā arī neatkarīgie deputāti, līdz ar to šī plašā aina, protams, tiek saskatīta. Līdz ar to... Es domāju, ka, ja mēs skatāmies uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tad neapšaubāmi... parlamentārās izmeklēšanas komisijās mēs tomēr meklējam politiski atbildīgās personas. Bieži vien sekas, ļoti nopietnas sekas, vienam vai otram lēmumam rodas politiskas nekompetences, bezdarbības dēļ vai varbūt arī tādas darbības dēļ, kas faktiski vedina uz kļūdām.

Tātad... Līdz ar to es tomēr uzskatu, ka visi šie darbības virzieni, par kuriem ir runājuši iepriekšējie debatētāji, ir pareizi un atbalstāmi – gan vēršanās Ģenerālprokuratūrā, gan pieprasījumu rakstīšana, gan arī... veicot un organizējot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Kāpēc? Tāpēc, ka gan viens, gan otrs, gan trešais... varbūt arī kādi citi virzieni tomēr ir ar mērķi noskaidrot objektīvo patiesību un nepieļaut šādas kļūdas nākotnē. Tāpēc, protams, arī pieprasījums ir svarīgs.

Jāsaka godīgi, ka tām personām, kuras nepiedalās Pieprasījumu komisijā (piemēram, arī man), ir grūti no ziņotāja saprast, cik plašas debates ir bijušas, kādi dokumenti nav saņemti. Jo, piemēram, Zariņa kungs norāda uz to, ka kaut kāda informācija ir slēpta. To šobrīd mums, pārējiem parlamenta deputātiem, kuri nepiedalās komisijas sēdēs, ir diezgan grūti identificēt.

Taču parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas ir ar līdzīga rakstura... jautājumu, tieši jautājumiem par vakcinācijas procesu un iepirkumiem un ļoti daudziem ar to saistītiem jautājumiem mēs varēsim pievērst daudz plašāku uzmanību.

Šis jautājums ir ļoti aktuāls, tāpēc ka, lai nodibinātu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, arī ir nepieciešams lielāks skaits deputātu, kas šādu komisiju izveido.

Parlaments to arī turpmāk... ir atbalstījis.

Ja mēs runājam tik "globāli", ka Pieprasījumu komisijā tiek slēpta informācija, vai ja kādas tamlīdzīgas aizdomas... tiek veidotas, tad paceļas jautājums vispār par šādas komisijas, Pieprasījumu komisijas, nepieciešamību jeb varbūt pat jau gandrīz likvidēšanu.

Es tomēr uzskatu, ka tas nebūtu pareizi, jo tiešām, sniedzot dažādas atbildes... un man ir nācies Pieprasījumu komisijā būt iepriekš gan kā atbildētājam, gan kā jautājumu uzdevējam, un tas ir demokrātisks process. Kolēģi, tas tiešām ir demokrātisks process, pie kura mums arī ir jāpieturas, jo tādējādi mēs spējam atšķirt, kā viens deputāts mīl bieži izteikties, pelavas no graudiem. Un tas ir arī būtiski.

Un šeit savukārt... Mēs šeit nevaram tik precīzi izanalizēt tos jautājumus un dokumentus... saņemt tādus, uz kuriem mēs varētu balstīt visu informāciju, savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisija tomēr ir apveltīta ar daudz plašākām pilnvarām un tiesībām (un tāpēc sabiedrība tai seko līdzi daudz vairāk). Un, kā ļoti pareizi tika uzsvērts, tur piedalās arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis.

Līdz ar to tas vedina uz iespējamu atbildi... kuras laikā tad...

Mēs noskaidrosim, kurš tad īsti ir pieļāvis ļoti būtiskas kļūdas, pie kurām mēs esam nonākuši šobrīd.

Jāsaka, viena amatpersona politiski jau ir cietusi, tā ir iepriekšējā veselības ministre. Premjerministrs, kā mēs atceramies, izteica nekompetences apliecinājumu, atlaižot šo ministri no darba. Vai tas bijis pamatoti vai nav bijis pamatoti, es šobrīd nevaru spriest, bet gan Pieprasījumu komisijas, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs, uzdodot jautājumus un saņemot atbildes, mēs to varēsim tomēr noskaidrot.

Tāpēc šobrīd jāteic, ka visi virzieni, manuprāt, tomēr... nav izslēdzami, visi virzieni ļoti būtiski. Ja kāds no deputātiem vai deputātu grupas vai ja pat frakcijas ir apņēmušās vērsties vienā vai otrā, vai trešajā virzienā, lai noskaidrotu objektīvo patiesību, manuprāt, tas ir pareizs virziens.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šajā gadījumā nediskutēt par to, vai Pieprasījumu komisija ir vajadzīga vai nav vajadzīga, – tādās kategorijās –, bet skatīt šo jautājumu pēc būtības un sasaistīt to, protams, ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Liels paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām.

Sēdi pēc pārtraukuma turpinām ar 27. maija sēdes darba kārtības pēdējo sadaļu "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Es pateicos kolēģim Ralfam Nemiro, kurš ir ļoti precīzi izskaidrojis politikas novērotājiem no Jaunās konservatīvās partijas, kāda ir atšķirība starp pieprasījumiem un izmeklēšanas komisiju darbību.

Gribētu papildināt, pateikt tikai vēl vienu lietu – ka šeit nav domāts tikai iegriezt koalīcijai vai pasniegt patiesību. Šeit ir ļoti svarīgs instruments – parlamentārās darbības pastāvīgais instruments –, kas palīdz uzlabot izpildinstitūciju darbu; kas palīdz politiski atbildīgiem vai ne īpaši atbildīgiem ministriem tikt galā ar saviem aparātiem; kas ir vērsts uz to, lai uzlabotu šo ministriju... resoru darbību, par ko, starp citu, ir ļoti skaidri un nepārprotami teikts šinī pieprasījumā.

Es ļoti ceru, ka politikas novērotāji no Jaunās konservatīvās partijas atcerēsies arī savus priekšvēlēšanu solījumus – padarīt efektīvāku izpildvaras aparātu, panākt, lai būtu sasniegts taisnīgums un tiesiskums, – un atbalstīs šo pieprasījumu, kas būtu loģisks solis, vērojot politiku ne tikai no malas, bet arī piedaloties politikas izstrādāšanā un realizācijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Pugas kungs, jūs ko bildīsiet? Lūdzu!

I. Puga. Jā. Cienījamie kolēģi! Ja es parādu šo pildspalvu un saku, ka tā ir zila, tad noteikti atradīsies kāds, kurš teiks, ka tas tā nav, – tā ir tumši violeta. Ja es parādīšu uz to egli mežmalā un pateikšu, ka tā ir līka, noteikti būs kāds, kas teiks, ka tā ir taisna. Un abām pusēm būs sava taisnība.

Un tāpat arī... Brīžiem situācija Pieprasījumu komisijā ir līdzīga: kad viena puse saka – atbildes ir sniegtas, der, otra puse saka – atbildes nav saņemtas, neder.

Tieši tāpēc komisija... sekojot līdzi sēdes gaitai, komisijas deputāti beigās izdara savus secinājumus, kuri atspoguļojas balsojumā.

Uz aizrādījumu detalizētāk izstāstīt sēdes norisi es atbildēšu, ka ir ļoti grūti, brīžiem pat neiespējami, izstāstīt dzīvu, emocionālu sarunu, bet labā ziņa ir tāda, ka komisijas sēdes ir atvērtas un tās pēc vēlēšanās var apmeklēt ikviens deputāts, ikviens deputāta palīgs, jebkura ieinteresēta persona.

Attiecībā uz šo pieprasījumu (Nr. 59/P13) jāteic, ka tas ir noraidīts.

Un vēl. Es ceru, ka asinis, kā izteicās Zariņa kungs, gan mums nebūs jālej... nekādā variantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Pugas kungs, par jūsu ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Ivana Ribakova pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem"! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 50, atturas – nav. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši 27. maija darba kārtību.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Šī sēdes sadaļa ir slēgta.

Mēs tiekamies pēc 15 minūtēm, pulksten 13.54, un turpināsim sēdi ar 3. jūnija darba kārtību.

Pārtraukums – 15 minūtes.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!