Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 27. maija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2021., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/op/2021/108.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit devītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 31. maijā

Vēl šajā numurā

07.06.2021., Nr. 108

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 27.05.2021.

OP numurs: 2021/108.2

2021/108.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim šā gada 27. maija trešo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādinu, ka likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pieprasīt, sagatavot, izsniegt, pārbaudīt un izmantot digitālos kovidsertifikātus. Sertifikāts verificēs to, ka sertifikāta turētājs ir vakcinējies, testējies (ar negatīvu testa rezultātu!) vai ir pārslimojis Covid-19 un ieguvis imunitāti. Sertifikāti būs izmantojami, gan ceļojot Eiropas Savienībā, gan Latvijas iekšienē.

Uz otro lasījumu ir saņemti 19 priekšlikumi.

1. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz noteikt kārtību, ka Ministru kabinetam saviem lēmumiem ir jāsaņem Saeimas apstiprinājums – pretēji šībrīža kārtībai, kad Ministru kabinetam ir pilns deleģējums. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Redzējām to, kā notika Saeimas debates pagājušajā ceturtdienā, un redzējām JK deputātu lielo degsmi mainīt situāciju. Mēs atceramies, ka JK deputāti pagājušajā ceturtdienā ļoti stingri iestājās par to, lai ar Saeimas lēmumu grozītu Ministru kabineta noteikto kārtību attiecībā uz pasaules hokeja čempionāta apmeklējumu. Diemžēl nepanāca savu.

Un tad arī, protams, mēs dzirdējām Feldmana kungu šķendējamies par to, ka Ministru kabinetam ir pārāk... tiešām... ka viņi "sēž uz rokām", ka nekas nenotiek un ka mums ir nepieciešams tomēr kaut ko mainīt. Es tā sapratu no Feldmana kunga vārdiem, ka šī neapmierinātība bija liela. Līdz ar to mums ir ļoti lielas cerības piedāvāt šo priekšlikumu jau kuro reizi, taču mazliet, mazliet vairāk modificētu attiecībā uz to, ka mums, es domāju, beidzot tomēr ir pienācis laiks atņemt valdībai tiesības lemt par to, cik lielā skaitā mēs varam pulcēties, kā mēs varam... pa kurām durvīm mēs varam ieiet veikalā, cik ilgi mēs varam sēdēt uz terases un tā tālāk.

Tas, kas notiek šobrīd, – Saeima mēģina gan ar lēmumiem, gan ar priekšlikumiem šo Ministru kabineta dīvaino kārtību mainīt. Un arī šajā likumā tas būs, un mēs redzam, ka arī šajā likumā... arī koalīcijas deputāti būs iesnieguši dažādus priekšlikumus, ar kuriem viņi centīsies aizsniegties līdz šiem Ministru kabineta noteikumiem, kuros atkal... cilvēki saņem dažādus ierobežojumus.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir noteikt līdzīgu kārtību tai, kāda bija ārkārtas situācijas laikā, taču nosakot Saeimai tiesības lemt. Un ar Saeimas lēmumu šie Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi būtu stājušies spēkā, nevis tā, kā tas bija ārkārtas situācijas laikā, kad Ministru kabinetam ir ierosinājums, piemēram, atkal aizliegt pārdot kaut kādas preces. Ministru kabinets atnāk uz Saeimu un piedāvā šādu priekšlikumu, un Saeima lēmumu veidā, līdzīgi kā tas bija ārkārtas situācijas rīkojumā, nosaka, ka ir atbalsts vai nav atbalsta, piemēram, gurķu pārdošanas aizliegumam.

Līdz ar to Saeima uzņemas pilnu atbildību par šādu rīcību. Saeimas deputāti, kurus ir iecēlusi tauta, attiecīgi arī atskaitās savu vēlētāju priekšā, nevis, kā tagad, vienkārši rausta plecus un saka: mēs neko nelemjam šai valstī, mēs neko nelemjam, mēs neko... Ministru kabinets visu lemj.

Un tā tas diemžēl, mīļie kolēģi, turpinās jau gadu. Šī situācija nav normāla, un to ļoti labi saprot arī koalīcijas kolēģi, taču joprojām balso tā, kā viņi balso.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 2. priekšlikums, ko arī iesniegušas deputātes Stepaņenko, Švecova un Sprūde, ir saistīts ar 1. priekšlikumu. Tas precizē, kas Saeimai būtu vērtējams, kad tā lemj par akcepta došanu Ministru kabineta lēmumiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Līdz šim... tā kā šobrīd ir spēkā... Mēs ceram, ka mēs kaut kad varbūt tomēr to varēsim mainīt... Šobrīd ir spēkā tas, ka Ministru kabinets, lemjot par šiem ierobežojumiem, pirmkārt, īpaši izvērtē šo ierobežojumu samērīgumu, nepieciešamību, pēc tam izvērtē ierobežojumu vai aizliegumu ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu, un tad... trešais punkts, par ko mums savulaik arī bija ļoti daudz debašu, – izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses tiktu ierobežotas.

Tātad šobrīd Ministru kabinetam ir tikai jāizvērtē nepieciešamība – vai vajag vai nevajag atbalstīt tos, kurus skars atkal kārtējais aizliegums pārdot gurķus...

Taču Saeimas... taču mūsu priekšlikums attiecībā uz Saeimas lēmumu ir daudz konkrētāks – Saeimai ir jāpārliecinās par pirmajām divām lietām, bet par trešo lietu Saeimai ir jābūt drošai, ka šādi atbalsta pasākumi ir nodrošināti. Tātad Ministru kabinetam būtu jāsniedz Saeimai redzējums, kā gurķu tirgotāji tiks pasargāti no bankrota tad, ja Ministru kabinets būs izdomājis, ka gurķi Latvijā būs aizliegti.

Tāpēc mēs aicinām... Es nezinu, vai šis priekšlikums ir balsojams, bet jebkurā gadījumā es tomēr aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 52, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 3. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Tas ir saistīts ar pirmajiem diviem jau neatbalstītajiem priekšlikumiem, kas nosaka procedūru, kā Saeimai būtu jāakceptē Ministru kabineta lēmumi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pretēji tam, kā tas šobrīd notiek attiecībā uz Ministru kabineta noteiktajiem ierobežojumiem, mēs piedāvājam, ka šos Ministru kabineta priekšlikumus, kuri būtu jāapstiprina Saeimai un kuri nebūtu spēkā, kamēr Saeima tos nebūtu apstiprinājusi, – ka šos priekšlikumus iesniegtu tiešām kopā ar izvērtējumu un ka šim izvērtējumam ir jābūt... ka ir jābūt nevis vienkārši kaut kādiem vārdu savirknējumiem – jā, mēs visu izvērtējām, viss ir kārtībā –, bet gan dokumentāli pierādāmam... kopā ar šo trešo punktu, par kuru es jums tikko stāstīju. Tātad ir runa par nepieciešamību – obligāto nepieciešamību! – paredzēt arī atbalsta pasākumus tām personām, kuru intereses tiks skartas.

Aicinu atbalstīt, ja tas ir iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 52, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 4. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz atteikties no naudas sodiem par mutes un deguna aizsega lietošanu. Komisijā priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mums tiešām ir ļoti žēl, ka komisijas vairākums vēlas turpināt iekasēt sodus par masku nenēsāšanu, vēlas turpināt atbalstīt vēršanos pret cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ šīs maskas nav uzvilkuši. Īpaši žēl, ņemot vērā to, cik ļoti divkosīga ir mūsu sabiedrība. Un es nerunāju par visu sabiedrību, bet par tās it kā šķietami labāko daļu, kura sevi uzskata par labāko daļu, kura sevi uzskata par tādu sabiedrības daļu, kurai ir steidzami jāpotējas, lai nodrošinātu valsts darbības nepārtrauktību.

Mēs runājam par situāciju, kuru mēs varējām vērot gan Saeimā attiecībā uz dažādiem Saeimas deputātiem (atkal pieminēšu Čakšas kundzi, sveiciens viņai!), gan arī... Mēs redzējām šādu situāciju arī attiecībā uz hokeja čempionāta vērošanu. Bija bildes, kurās bija cilvēki, kuriem nebija sejas masku.

Līdz ar to cilvēki, kuri saņem sodu – 50 eiro! – par to, ka viņi iegājuši veikalā bez maskas, jo viņiem bija ārsta zīme, kura viņus atbrīvo no maskas nēsāšanas, ir neizpratnē, kāpēc ir tādi cilvēki, kuriem šādas tiesības ir un kuriem pat nav jāskaidro, kāpēc viņi šo masku nenēsā, un kuri nesaņem sodu. Kāpēc citiem cilvēkiem sods pienākas?

Ja mēs skatāmies uz mūsu kaimiņvalstīm... Jūs redzējāt šo salīdzinājumu, šo tiešām, var teikt, šokējošo salīdzinājumu, – redzējāt, kādi ir naudas sodi, kuri tika piemēroti Latvijā, salīdzinot ar naudas sodiem Igaunijā un Lietuvā. Jūs redzat, ka pienākums nēsāt sejas maskas bija gan Igaunijā, gan Lietuvā. Daži cilvēki to neievēroja, citi ievēroja, bet, vienalga, šie saslimstības rādītāji no tā nebija atkarīgi.

Manuprāt, šis bargais sodīšanas mehānisms, kurš ir šobrīd spēkā Latvijā un kuru jūs tik ļoti gribat turpināt atbalstīt, ir neefektīvs un ir ļoti, ļoti diskriminējošs pret tiem cilvēkiem, kuriem šīs iespējas – staigāt ar masku – nav.

Bija viens gadījums, kurš šobrīd atrodas pārsūdzības stadijā, – par vienu kundzi, kurai nebija iespējas šo masku vilkt, viņai bija attaisnojoša zīme no ārsta. Un jūsu atbalstītie noteikumi nosaka, ka cilvēkam ir jābūt ar acīmredzamiem traucējumiem, lai viņam būtu atļauts šo masku nenēsāt. Un, atbalstot šos noteikumus, jūs esat atbalstījuši to, ka veikala apsargs tagad vēro... nu, viņš ir spiests to darīt, citādi viņu atlaidīs no darba, jo, ja policija piefiksēs kaut vienu cilvēku bez maskas veikalā, tad, protams, veikals būs jāslēdz uz septiņām dienām. Apsargam ir jāvēro tas, kā cilvēks uzvedas veikalā, vai viņš var kustināt rokas, – jāvēro, lai pēc tam izsauktu policiju un piemērotu sodu. Jūs vienkārši iedomājieties, līdz kam ir nonākusi šī situācija! Un jūs esat līdzvainīgi pie tā.

Tanī pašā laikā, redzot Andu Čakšu bez maskas un dzirdot viņas kolēģus turpat kabinetā runājam, jūs izliekaties, it kā nekas nebūtu bijis. Tātad ir tādi izredzētie, kuri drīkst to darīt.

Absolūti nav nekāda pamatojuma šobrīd noteikt naudas sodus par masku nenēsāšanu. Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un tiešām beigt ņirgāties par cilvēkiem

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 5. – deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums, kas paredz likumā veidot jaunu nodaļu, kurā varētu uzskaitīt izņēmumus, kas attiektos uz personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas kovidu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Sabiedrība! Domāju, ka noteikti jums tas šķiet interesanti – kā tas var būt, ka jau dažas dienas valsts augstākās amatpersonas runā par to, ka tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies vai ir pārslimojuši, varētu būt paredzēti kādi atvieglojumi un būtu ļauts atgriezties pie normālas dzīves, bet valdošās koalīcijas deputāti neatbalsta, lai likumā būtu tāda sadaļa... ar tādu nosaukumu. Nu, bet, kā jau mēs zinām, gan Saeimas komisijās, gan Saeimā ir tāds jebkādu opozīcijas priekšlikumu noraidīšanas konveijers – bez nekādām īstām... ne debatēm, ne pēc būtības... nekas.

Kolēģi! Šie priekšlikumi, no kuriem šis ir pirmais un kuri ir no manis un no kolēģes Evijas Papules, ir identiski tiem, kas tika iesniegti pirms septiņām dienām (es uzsvēršu – iesniegti pirms septiņām dienām!) arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, bet... nu, tā teikt, tajā pašā, bet citā likumā... Mums tie ir vairāki šādi... šo likumu, likumprojektu versijas, grozījumi, kuri ir atvērti un "staigā" pa Saeimu, bet... nu, pēc būtības tiek marinēts komisijā. Tātad kaut kādu iemeslu dēļ virzās ļoti, ļoti lēni.

Tātad... Mēs runājam par to, kas tika iesniegts pirms septiņām dienām. Kolēģi, šie priekšlikumi tika iesniegti tāpēc, ka ir redzams – nu, vismaz man, un, es domāju, arī daudziem citiem ir redzams –, ka valdībā valda ļoti liels apjukums vispār par notiekošo un tajā apjukumā nav redzama valdībai tā skaidrā stratēģija vispār, kā tad cilvēkiem parādīsies šī gaisma tuneļa galā, kā mēs sāksim pakāpeniski iziet ārā no šīs jau šķietami mūžīgās ārkārtējās situācijas, pandēmijas situācijas.

Kolēģi, es jums atgādināšu, ka tikai pirms (Cik sen tas bija?) apmēram divām nedēļām mums gan valdībā, gan šeit... daži kolēģi, atcerieties... ka tās bija arī debates par terašu atvēršanu – vai ļaut atvērt terases, ārējās terases... Mums te stāstīja par to, ka, lūk, tūlīt šo terašu atvēršanās dēļ sākšoties jauns šīs pandēmijas uzliesmojums. Un ļoti izskatījās, ka daudzi no tiem, kas par to runāja, par to runāja pilnā nopietnībā, pilnā pārliecībā par to, ka tā tas arī būs. Kā mēs redzam, protams, nekas tāds nav noticis. Redzam, ka noticis ir pilnīgi pretējais, lai gan ārējās terases ir atvērtas un cilvēki var tur gan pasēdēt, gan paēst (tur bija pamanīti dzerot tēju pat daži deputāti). Nekāda apokalipse nav notikusi. Noticis pilnīgi pretējais – saslimstības rādītāji samazinās. Un tas nav nekāds pārsteigums, kolēģi! Jo, kā saka zinātne, risks inficēties ārtelpās – tās dabas dēļ, kā izplatās šis vīruss, – ir 20 reizes zemāks. Varbūtība inficēties ārtelpās ir 20 reizes zemāka nekā iekštelpās. Bet valdība, pilnīgi skaidrs, gatavojas tam, ka iestāsies jau tagad tas ceturtais vai kāds tur vilnis.

Un, tāpat kā valdība, tā teikt, pilnībā nogulēja otro vilni, šoreiz valdība pilnībā nogulēja saslimstības samazināšanos. Valdība nekādi nebija gatava... Mēs to redzam jau pēdējo divu nedēļu laikā – valdība nav gatava, nebija gatava tam, ka saslimstība samazināsies, un nebija gatava tam, lai noteiktu atvieglojumus tiem cilvēkiem, kuri ir vai nu jau pārslimojuši, vai pilnībā vakcinējušies.

Tātad, kolēģi, šeit mēs tādu ceļu piedāvājam, jo cilvēkiem ir nepieciešama izpratne par to, kas tad viņiem ir jādara, lai atgrieztos pie normālas dzīves... un pie kādiem nosacījumiem... un par to, kā tā normālā dzīve varētu atsākties.

Es vēlreiz uzsvēršu – valdība nedod nekādu skaidrību par šiem jautājumiem. Valdība pat nevar pateikt, vai... tikko pateikusi, vai... bērni var iet vasaras nometnēs. Taču vasara jau ir klāt. Nevar pateikt, vai 1. septembrī bērni ies uz skolu.

Es turpināšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā priekšsēdētājas kundze. Kolēģi! Es gribētu papildināt: tas, kādēļ ir šāda veida priekšlikumi, faktiski ir saistīts ar trim tādiem, var teikt, mērķiem.

Pirmais, protams, ir motivēt cilvēkus izvēlēties... tā ir brīva izvēle... izvēlēties vakcinēties. Un šajā brīdī redzēt, kā valsts atbalsta vai rāda, ka šāda atbildīga, paša pieņemta lēmuma izvēle tiek atbalstīta, ja reiz tā ir šobrīd valdībā sludināta kā viena no vienīgajām izejām no kovidsituācijas.

Otrais – dot ziņu, ka valdība (un šajā brīdī – arī parlaments faktiski) saredz iespēju... ka, jā, aizliegumu laiks ir beidzies un ir jāsāk skatīties, kā mums iziet no kovidsituācijas. Tas būtu viens aspekts, kādēļ mēs dotu cilvēkiem ziņu, ka, jā, arī mēs saredzam cita veida risinājumu, kas ļautu mums atgriezties, ja var tā teikt, normālā dzīvē.

Otra, tā teikt, grupa... otra iemeslu grupa būtu – uzsākt diskusiju arī par citām grupām; ne tikai par tiem, kas ir vakcinējušies vai izslimojuši, bet arī par citām grupām, kurām būtu iedodams jūsu jaunievedums, ģeniāls jaunievedums, – "sadarbībspējīgs sertifikāts".

Es ceru, ka Ministru kabineta noteikumos (projekts gan par to neko neliecināja) tomēr tiks iekļautas arī, piemēram, divas citas grupas.

Pirmā grupa būtu tie cilvēki, kam ir dabiskā imunitāte. Un to var pierādīt. Arī tie, kas noliedz... vai nenoliedz... zinātni... To var pierādīt – ka ir dabiska imunitāte pret šo slimību... vai kā citādi.

Otra grupa – tie cilvēki, kuri nemaz nedrīkst, nevar vakcinēties vai par kuriem ārsti vēl nav izlēmuši, vai tie var vakcinēties pret kovidu vai nevar sava veselības stāvokļa vai kādas noteiktas diagnozes dēļ. Un mēs zinām, ka šādas diagnozes ir. Ārsti arī uzvarēta vēža gadījumā vēl nav izlēmuši, jo dažādas var būt blaknes un komplikācijas, un sekas. Nav izlēmuši, vai šāda veida vakcīna... kā šāda veida vakcīna ietekmēs veselību, ja runājam arī par blaknēm, kas nav noliegtas arī no zinātnes puses, ja runājam par vakcināciju pret kovidu.

Un trešais iemesls būtu faktiski retorisks jautājums – vai koalīcija šobrīd... bez "sadarbībspējīgiem sertifikātiem"... saredz vajadzību... Vai būs kāds jauns, trešais, vai vēl kāds cits speciāls likums par to, kā Latvijas valsts plāno iziet – nevis novērst sekas, bet iziet! – no kovidsituācijas (ietverot, protams, vairākas jomas, ne tikai atvieglojumus vai aizliegumu pakāpenisku noņemšanu, bet ietverot vairākas jomas... par to, kā cilvēkiem organizēt normālu dzīvi ar, iespējams, kādiem mazākiem vai cita tipa ierobežojumiem, ko mēs jau zinām un pazīstam)?

Faktiski šīs trīs, var teikt, grupas ir šo priekšlikumu iemesls.

Es aicinu koalīciju nevīpsnāt un nenoraidīt šos priekšlikumus vai vismaz debatēs pastāstīt, ka komisijā tika minēts – ne šodien, bet vakar – no valdības pārstāvju puses tas, ka ir 11 lappušu gari ierosinājumi (Ministru kabineta noteikumu izskatā). Tad, lūdzu, debatējiet šeit un stāstiet, nevis noraidiet priekšlikumus, kas... šķiet, daļa jau ir ietverti arī šajās 11 lappusēs, kuras varbūt cilvēki ieraudzīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es turpināšu.

Tā kā valdība, kā es jau minēju, nav definējusi nekādu stratēģiju, nekādu redzējumu, nav izskaidrojusi cilvēkiem, kā viņi var atgriezties pie normālas dzīves, tad, lūdzu, es to varu izdarīt šobrīd, tūlīt, lai koalīcijas deputāti... es ceru, ka jūs, tā teikt, pienācīgi tagad pierakstīsiet visu to, ko es pateikšu, lai jūs pēc kāda laika varētu to visu nodot kā savas idejas.

Pirmais. Atgriezties pie normālas dzīves, tas ir, pārstāt valkāt maskas (un tā tālāk), sākt apmeklēt kinoteātrus, sporta zāles (un tā tālāk), var tie cilvēki, kas ir pilnībā vakcinējušies, – tas ir absolūti skaidrs.

Otra grupa, kas var to darīt, ir tie, kas ir pārslimojuši vai... nu, es šajās zinātnēs neesmu tik spēcīgs... tie, kuriem ir vai nu tās antivielas, nu, kaut kāda cita iemesla dēļ, vai dabiskā imunitāte, vai... nu, kas tur ir...

Trešais. Es uzskatu, ka nepieciešams paredzēt iespējas atgriezties pie normālas dzīves, vismaz apmeklēt sporta zāles un teātrus, un tā tālāk arī tiem cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies nevakcinēties kaut kādu (nav svarīgi – kādu!) iemeslu dēļ, bet ar nosacījumu, ka viņi nokārtos kovida testu kādas 24 vai 48 stundas pirms tam, kad viņi apmeklēs sporta zāli, un tas būs derīgs uz kādu laiku. Protams, tests būtu par saviem – par saviem! – līdzekļiem.

Un tad ir nepieciešams skaidri pateikt, kad, pie kāda vakcinētu (pilnībā vakcinētu!) un pārslimojušu cilvēku procenta (visticamāk, pie 60–70), varētu pie normālas dzīves atgriezties absolūti visi. Pat tie, kas nav vakcinējušies.

Es ceru, ka jūs esat to pierakstījuši, dārgie koalīcijas deputāti, un drīz par to paziņosiet kā par saviem plāniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Dombrovska un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 6. – deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz, ka vakcinētām vai kovidu pārslimojušām personām nav pienākuma lietot sejas masku. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz labdien, godātie kolēģi! Es domāju, ka šeit visi absolūti saprot, ka šāds priekšlikums gan parādīsies, gan drīz tiks atbalstīts un tiks ieviests. Protams, koalīcijai diezgan neērti, ka tie bijām mēs ar Eviju Papuli, kas vēl pirms nedēļas – pirms nedēļas! – iesniedzām šādu priekšlikumu. Apmēram tajā pašā laikā, kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baidens tviterī bija ierakstījis, ka, lūk, tiem, kas ir vakcinējušies vai pārslimojuši, nav pienākuma... nebūs vairs pienākuma ASV valkāt maskas. Tātad – kura, kolēģi, jums lielāka autoritāte, lai jums būtu skaidrs, ka tas drīz notiks?

Kolēģi, arī pēc būtības... Kolēģi, es jums atgādināšu, kas zinātnei ir zināms par to, kā izplatās šis konkrētais vīruss – Covid-19. Tas izplatās divos ceļos. Galvenokārt – pilienu ceļā. Un tieši tāpēc ir maskas. Tad, kad mēs runājam vai kliedzam, vai kā, tie pilieni varētu izplatīties... uz kaut kādu distanci. Nu, ja mēs atceramies fiziku – tā distance nav pārāk liela. Tieši tāpēc mums ir tie divu metru... noteikumi. Un tieši tāpēc ir tā pārliecība... tiek uzskatīts, ka masku lietošana varētu palīdzēt, jo skaidrs, ka tad tie pilieni neizplatīsies tik tālu no, iespējams, inficētu cilvēku mutes.

Otrais veids ir – aerosola veidā. Pret to, protams, nekāda maska nepalīdzēs. Un ar laiku... un pie distances... aerosola veidā – tas ir īpaši bīstami iekštelpās, bet ne īpaši darbojas ārtelpās. Kā es jau minēju agrāk, ārtelpās... šajā aerosola veidā... varbūtība inficēties ir kādas 20 reizes mazāka, nekā tā ir iekštelpās. No tā, kolēģi, izriet, ka cilvēkiem, kuri ir vai nu pilnībā vakcinējušies, vai ir pārslimojuši kovidu, nav nekādas jēgas lietot sejas maskas. Nekādas jēgas.

Jā, pirms nedēļas... es atceros, ka daži no jums, kolēģi, mums te mēģināja iestāstīt, ka tādā gadījumā, ja... tagad mēs runājam par konkrētu piemēru – par hokeja čempionātu... ka tādā gadījumā, kā bija piedāvāts no dažu kolēģu – no JKP – puses... ka, ja pilnībā vakcinētas personas un kovidu pārslimojušie cilvēki ieradīsies iekštelpās uz čempionātu, tad... daži no jums mēģināja mums te pateikt, ka, lūk, tā viņi varētu inficēties; ka tas varētu kaut kā veicināt kovidpandēmijas izplatību un paplašināšanos un ka tas būtu pret mediķiem... un tā tālāk. Kolēģi, tas viss ir pilnīgi murgi! Tagad, parādoties vēstulei no Veselības ministrijas, kura arī... beidzot pateiks, ka, nē, nekas tāds nevarētu būt.

Tāpēc, kolēģi, es jūs aicinu ilgi neuzturēt šo stulbo situāciju, ka tiem cilvēkiem, kas ir pārslimojuši, un tiem cilvēkiem, kas ir pilnībā vakcinējušies, – ka viņiem joprojām ir pienākums lietot maskas. Viņiem šādam pienākumam nevajadzētu būt.

Tas, ka viņi lieto... turpina lietot maskas, ir pilnīgi nevajadzīgi. Un katru dienu, kad viņi turpina to darīt... šie cilvēki nav stulbi, viņi sev uzdod jautājumu. Tātad katru dienu, kad viņi turpina ievērot šo acīmredzami nejēdzīgo prasību... Tam var būt tikai viens efekts – tas, ka viņu uzticēšanās, viņu ticība tam, kas nāk no valdības un Saeimas, samazināsies arvien vairāk.

Kolēģi! Likumdevēja pienākums ir radīt ne tikai saprotamus, bet arī saprātīgus likumus, citādi cilvēki tos vairs neievēros. Un nerespektēs nedz likumus, nedz likumdevēju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Papildinot kolēģa teikto, es arī, protams, aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu. Un atkal minēšu vismaz dažus piemērus un iemeslus – kādēļ.

Pirmais iemesls būtu skaidri definēt, kādā veidā mēs sākam iziet no situācijas... nevis no seku likvidēšanas viedokļa, bet tieši otrādi... iziet no esošās situācijas un atgriezties normālā dzīvē, kā to dara šobrīd arī jau citas valstis.

Otrkārt, novērst neskaidrību, kādēļ daži cilvēki var nenēsāt maskas, dažādās situācijās tiek atļauts to nedarīt. Mēs zinām, kas šobrīd notiek, piemēram, ar televīziju... ar diskusijām televīzijā... Kādēļ daļai ir atļauts nenēsāt maskas, bet visiem pārējiem tās ir jāvalkā obligāti?

Minēšu varbūt arī trešo piemēru. Faktiski tas dotu iespējas arī mums atgriezties pie darba klātienē. Iespējams, ka kāds to vairs nevēlas, un tomēr – atgriezties klātienē un Saeimai strādāt klātienes režīmā. Tātad visiem tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, diskutēt bez maskas, nevis tā, ka tikai acis redzamas. Es domāju, ka tas būtu ērtāk arī jums, Saeimas priekšsēdētājas kundze, vai jūsu kolēģēm, kas vada sēdes.

Jebkurā gadījumā aicinu atbalstīt, jo tas dotu skaidrību, kādēļ vieni kādā noteiktā situācijā nēsā maskas un kādēļ citi to nedara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija 6. priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Dombrovska un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 56, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 7. – deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz, ka vakcinētas vai kovidu pārslimojušas personas var apmeklēt sporta zāles, sporta treniņus un sporta pasākumus. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz labdien, godātie kolēģi! Es ļoti gaidu, vai kāds no koalīcijas varētu mums te pateikt (kāpēc ne?), kāpēc valsts augstās amatpersonas aicina cilvēkus vakcinēties, sakot, ka šādi būs iespējams atgriezties pie normālas dzīves. Tagad jau simtiem tūkstošu cilvēku ir vai nu pilnībā vakcinējušies... vai nu saņēmuši pirmo poti, vai pilnībā vakcinējušies, bet jūs šiem cilvēkiem liedzat iespēju atgriezties pie normālas dzīves. Kāpēc jūs liedzat šiem cilvēkiem iespēju nodarboties ar sportu, iet uz sporta zāli? Kāpēc? Kāpēc jūs liedzat sporta zālēm iespējas strādāt?

Mēs te runājam arī par cilvēkiem, kuri sēž bez darba. Iespējams, sēž uz nodokļu maksātāju, uz parāda rēķina, saņemot tos dīkstāves pabalstus, kuru dēļ valstij vajag aizņemties naudu, kuru pēc tam mums visiem vajadzēs atdot. Mūsu bērniem, mūsu mazbērniem vajadzēs atdot to naudu.

Tā vietā, lai vismaz tie, ja es nemaldos, vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, kuri ir vai nu pārslimojuši, vai pilnībā vakcinējušies, varētu atgriezties pie normālas dzīves, varētu sākt apmeklēt sporta nodarbības, sporta zāles, citus sporta pasākumus, jūs... Kāpēc jūs liedzat viņiem iespēju to darīt? Vai vismaz kāds no koalīcijas deputātiem var šodien, lūdzu, paskaidrot, kāpēc? Kāpēc jūs liedzat cilvēkiem iespēju strādāt, ja tam nav nekādu...? Es domāju, ka tikai pilnīgs idiots laikam nesaprot to, ka tam nav nekādu nopietnu epidemioloģisku risku; ka viss, ko jūs darāt, – jūs liedzat cilvēkiem strādāt, jūs liedzat cilvēkiem, kas ir pilnībā vakcinējušies, nodarboties ar sportu. Nu tiešām jāuzdod jautājums – kāpēc? Vai tikai tāpēc, ka šis priekšlikums tagad ir no opozīcijas iesniegts? Jūs plānojat tādu pašu priekšlikumu iesniegt? Kad? Jūs gaidāt, kamēr valdība beidzot tur par kaut ko vienosies, vai tā? Nu cik daudz laika vēl valdībai vajag, lai to darītu? Valdība jau tā kustas kaut kādā gliemeža ātrumā, kolēģi. Vai nevarētu ātrāk, lūdzu?

Aicinu atbalstīt, kolēģi. Jūs visi – jūs visi! – ļoti labi zināt, ka tas ir laika jautājums – ka šāds priekšlikums tiks atbalstīts. Laika jautājums. Labāk agrāk nekā vēlāk.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Neskaitāmās sarunās, dažādās komisijās un darba grupās Veselības ministrijas ierēdņi norāda uz nepietiekamu finansējumu dažādām vajadzībām, sākot ar zāļu kompensācijai nepieciešamo finanšu palielinājumu un beidzot, iespējams, ar vēl nezināmiem... nu, nezināmām lietām, kam trūkst naudas. Ir skaidrs, ka veselības jomā naudas nav pietiekami.

Tieši tādēļ ir šis priekšlikums, lai tie cilvēki, kas ir izpildījuši noteiktus valsts nosacījumus, brīvprātīgi... izvēlējušies vakcinēties, varētu pakāpeniski atjaunot sporta aktivitātes savā brīvajā laikā... un nebūtu tie cilvēki, kam, iespējams, kādā vienā brīdī būtu papildus nepieciešami kādi rehabilitācijas kursi, tātad atkal papildu nauda, un tad atkal Veselības ministrija atrunātos un skaidrotu iemeslus – ka naudas nav vai nauda ir nepietiekamā daudzumā.

Šajā brīdī es nerunāšu par hokeja čempionātu un par daudzām citām lietām, kas nav saprotamas un nav arī izpildītas no Ministru kabineta puses.

Un droši vien arī "sadarbībspējīgi sertifikāti" nepalīdzēs hokeja čempionāta faniem Latvijā nonākt klātienē un skatīties spēles klātienē. Taču ir skaidrs, ka sporta aktivitātes dos iespēju cilvēkiem nekrist depresijā, pakāpeniski atgriezties normālā dzīvē un rast dzīvesprieku, kas droši vien ļautu nerunāt arī par citu blakni kovidsituācijā... Tas viss rāda valsts nespēju sniegt saviem iedzīvotājiem atbalstu – mēs runājam par pašnāvībām, par jaunu cilvēku smagām depresijām, par jaunu cilvēku izvēli vairs nemācīties tālāk. Tātad zūd dzīves... aktivitāte vai interese par dzīvi.

Šajā brīdī šis priekšlikums, kas droši vien tāpat pakāpeniski tiks atbalstīts arī slavenajos 11 lapu garajos Ministru kabineta, iespējams, noteikumos, dotu arī mūsu artavu, ka, jā, arī Saeimas deputātiem rūp mūsu cilvēku fiziskā veselība.

Aicinu atbalstīt. Vai vismaz izstāstīt, kā valdība plāno šo dzīves daļu atgriezt... atdot saviem iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Tēma ir ļoti aktuāla, bet diemžēl tad, kad mēs izskatījām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... vienmēr ir steiga. Gan vakar bija steiga, gan šodien ir steiga – nekad nav laika normāli pieķerties pie tiem jautājumiem, lai cilvēki var paskaidrot... lai būtu tā paskaidrojošā informācija no valsts institūcijām arī, nevis to pašu... Vienu un to pašu tekstu mēs dzirdam jau pusgadu – bez nekādiem pētījumiem, bez nekādiem zinātniskiem pierādījumiem... vienkārši aizliegt. Sak’, aizliegt tāpēc, ka es tā gribu, un viss.

Un jūs tā kā... opozīcija... klusējat mierīgi... balsosim, un viss. Un tas notiek bez nekādām parlamentārajām diskusijām. Tāpat šodien arī. Bet, ja mēs ķersimies pie tā jautājuma tā nopietni...

Pa šo gadu, drusciņ vairāk nekā gadu, Latvijā kovidu jau pārslimojuši apmēram 200 tūkstoši, bet, ja mazāk, arī nav tik svarīgi. Vēl tikpat daudzi jau dabūja otro vakcīnas devu. Tā ka gandrīz pusmiljons ir tādu cilvēku, kas ierobežoja sevi no tās saslimšanas.

Un arī, protams, tie, kas pārslimoja kovidu... Mēs zinām, arī par ko mums vēl atklātā tekstā nerunā ārsti, bet situācija ir diezgan traģiska, tāpēc ka tiem cilvēkiem, visiem, kas pārslimojuši, vajag rehabilitāciju. Un tā ilgst no mēneša... mēneša laika – labākajā gadījumā, varbūt līdz trim... līdz pusgadam laikam – atkarībā no veselības stipruma. Ir ļoti svarīgi, lai tiem cilvēkiem, vismaz tiem, kas var kustēties, kas grib kustēties, – lai viņiem būtu iespējams apmeklēt sporta zāles, lai tie... protams, tie nav rehabilitologi, kas strādā medicīnas iestādēs, bet viņu pietrūkst diemžēl, jo ir arī gara rinda. Par to mums arī vajag uztraukties Saeimā – kas noticis tajā nozarē?

Bet tur arī (Skaņas defekts.)... un palīdzēt cilvēkiem sākt kustēties, lai tā elpošana tomēr būtu... Tas ir svarīgi. Un arī jau tagad mēs... Latvijā sākam runāt par to, ka sports palīdz, lai organisms paliktu stiprāks un lai nesaslimtu ar kovidu. Tas palīdz. Pat tad, ja tas cilvēks, sportists, saslimst ar kovidu, viņam process iet ļoti... ātrāk vismaz. (Nav saklausāms.)... viņi cīnās ar to.

Nu būsim prātīgi! Pusgada laikā mēs nevaram saņemt no Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas, no Veselības ministrijas... Nu sākam domāt! Nē, mēs nedomājam, vienkārši pasakām – aizliegt, un viss! Aizliegt, un viss! Gaidīsim tos ciparus, kamēr būs 200 cilvēki saslimuši dienā, nu tad varbūt – jā. Nu, tad būs jau citi...

Mēs dzīvojam tajā režīmā jau kopš septembra – deviņi mēneši. Pa deviņiem mēnešiem, cienījamās dāmas un kungi, varējām kaut ko izdarīt. Tas nozīmē, ka mūsu ministriem nav pareiza taktika, vajag mainīt tad taktiku. Ja šī taktika nedarbojas – mainīsim to taktiku. Paskatīsimies uz mūsu kaimiņiem, paskatīsimies uz Eiropas Savienību, kas tur noticis, kā viņi ir... Diemžēl, jā, var teikt, ka vakcinācija ir ļoti lēna, bet arī tā ir jūsu kļūda tāpēc, ka to, ka prokuratūra ierosināja krimināllietu par to, ka mēs nepētīsim Pfizer iepirkumu... Tā ka mēs paši atteicāmies, un mēs zaudējām trīs mēnešus laika faktiski... kur cilvēki jau varēja uz pusmiljonu vairāk varbūt potēties. Un ar pirmo devu un ar otro, nevis gaidīt 12 nedēļas AstraZeneca. Tie ir trīs mēneši, ļoti garš periods. Tā ka mēs esam ierobežoti... un tās (Nav skaidri saklausāms.)... vajadzēja no valdības, no veselības ministres... Nu, atzīstiet savas kļūdas!

Tā ka es aicinu jūs nobalsot "par" šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sveicināta, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Vjačeslav Dombrovski, jūs uzdevāt jautājumu par to, vai kāds varētu atbildēt, kāpēc – nē. Es nevaru atbildēt – uzreiz pasaku, tāpēc ka man tas liekas ļoti sakarīgs priekšlikums un arī laikā. Man liekas, ka šis priekšlikums neiztur kritiku par to, ka tas ir iesniegts no opozīcijas, pieņemsim, un tāpēc tas tā kā nedrīkst tikt atbalstīts. Man liekas, ka tas ir pilnīgi garām.

Es savu runu mēģinu pateikt par to, ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, 7., un nākamo, 8., priekšlikumu arī – par teātra izrādēm. Un nevis tāpēc, ka es esmu strādājis teātrī, bet tieši tā iemesla dēļ, ka šis ir viens no ķēdes posmiem. Teiksim, 7. priekšlikums. Ņemam, lasām: "Persona, kura ir pilnībā vakcinējusies pret Covid-19 vai ir pārslimojusi to, var bez ierobežojumiem apmeklēt sporta zāles, sporta treniņus un sporta pasākumus."

Lai notiktu kaut kādi sporta pasākumi vai sporta zālēs sporta treniņi, ir noteikti kaut kādi entie kvadrātmetri, cik ir jābūt vienai personai, un tā tālāk. Tāpat kā veikalā Rimi – tu nevari ieiet, kamēr tev nav brīvs groziņš. Kaut kāda kontrole šeit notiek. Tāpat ar sporta pasākumiem... ne, bet sporta treniņiem. Protams, ka tie ir vitāli nepieciešami un nav Klementjevam jāstāsta, pieņemsim, par to, cik sports ir vajadzīgs. Nu, tādā ziņā, ka tas nav jāatkārto, to taču visi saprot.

Atbildes, Vjačeslav, man uz tavu jautājumu nav, ja godīgi, jo priekšlikums ir par lietu.

Tas, ko Klementjeva kungs minēja par to, ka tādā baigā ātrumā notiek šo priekšlikumu apspriešana. Jā, es esmu bijis klāt, un tā tas ir, un tas temps ir milzīgs, tāpēc ka vienkārši tās informācijas ir ļoti, ļoti daudz un to vēlmju ir ļoti daudz.

Es aicinu atbalstīt, deputāti, 7. priekšlikumu, 8. priekšlikumu. Un, pieņemsim, teātros... Nu, neesat jau jūs bijuši teātros. Es ceru, ka vispār kāds šo runu klausās, jo paralēli amerikāņi ar Latviju hokeju spēlē. Bet, ja nu gadījumā klausās, tad teātros ir tā, ka tur jau ir šīs vietas atdalītas ar divu metru distanci un vēl ar tādu organiskā stikla sienu tā, lai tie skatītāji nav viens otram blakus. Gluži tāpat kā Circle K benzīntankos arī, nu, ir priekšā šī caurredzamā siena.

Es aicinu atbalstīt šo. Un nevis tāpēc, ka tā ir opozīcija vai tā ir pozīcija. Atceramies... nu, varbūt kāds no jums ir bijis no Saeimas komandējumā. Vienalga, uz kurieni... ārpus Latvijas robežām. Tad ir parastā tā komandējuma deputātu grupa, un tur ir gan pozīcijas deputāti, gan opozīcijas deputāti. Viņi brauc ārpus Latvijas un pārstāv valsti, viņi pārstāv Latviju, viņi ir Latvijas seja. Un tad nu, ticiet man (es esmu, nezinu, varbūt trijos komandējumos bijis pa sešiem gadiem, man tā šķiet, man tā liekas, varbūt četros, nezinu) – visi ir kā viens. Visi! Nav vairs nekādu strīdu – kurš ir pozīcijā, kurš ir opozīcijā –, tikko kā tu pārej pāri Latvijas robežai, respektīvi, lidmašīnā tu apsēdies, tā visi ir par vienu, jo mēs prezentējam vienu valsti.

Šeit ir principā līdzīga lieta, šeit tiek piedāvāts loģisks priekšlikums, viens no ķēdes posmiem, un neatbalstīt to tikai tāpēc, ka to ir Vjačeslavs ieteicis vai ir iesniedzējs, – tas nav, tas nav tas... Pēc kā tas izskatās? Tas nav nopietni!

Un tad, teiksim, paiet nedēļa, un tad tagad būs. Šodien šeit būs gan par terasēm – par to, ka drīkst strādāt līdz naktij. Es domāju, ka tas arī ir jāatbalsta.

Ir jāatbalsta arī par hokeja treniņiem bērniem, tas arī ir jāatbalsta, ir jāatbalsta šis priekšlikums, ir jāatbalsta 8. priekšlikums par teātra izrādēm, kā var apmeklēt teātri, koncertus un tā tālāk. Šis viss ir, manuprāt, vienkārši, nu... kur tad šīs sarunas ir notikušas, ka tagad neatbalstīs šo. Tāpēc, ka nē, un viss.

Un es neticu tam, ka nevar to atbalstīt. Es neticu, ka tam ir jābūt tā, kā ir šobrīd. Man liekas savādāk. Man ir tāda pārliecība, un tās ir manas tiesības uz šo pārliecību.

Es aicinu deputātus atbalstīt 7. un 8. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām liels paldies, protams, gan Kaimiņa kungam, gan pārējiem kolēģiem, pārējiem tiem, kas klausās.

Jūs, kolēģi, izlasiet ziņas pulksten 15.49, kamēr mums te notiek tās debates. Sabiedriskajos medijos parādās ziņa, ka, lūk, no... Es jums nolasīšu ziņu. No 15. jūnija – to valdība mums ziņo šodien – no 15. jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret kovidu vai to ir pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino, teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus. Uzmanību! – nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Vai jums, kolēģi, tas nešķiet kaut kā smieklīgi – kamēr jūs te, koalīcijas deputāti, noraidāt šos priekšlikumus, tāpēc ka tos iesniedza Vjačeslavs Dombrovskis ar Eviju Papuli, jūsu valdība saka: lūk, tas viss, ko jūs šodien noraidāt, pret ko jūs šodien balsojat, tas viss būs no 15. jūnija. Vai jums tas nešķiet smieklīgi, ar ko jūs šodien nodarbojaties?

Diemžēl... diemžēl valdība strādā tik lēni, ka tā vietā... Es jums atgādināšu: šie priekšlikumi tika iesniegti citā likumā pirms septiņām dienām – pirms septiņām dienām! Tātad tā vietā, lai dotu cilvēkiem iespēju apmeklēt sporta nodarbības un tā tālāk, sporta zālēm strādāt, jūs tādēļ, ka valdība to var izdarīt tikai no 15. jūnija, liksiet visiem tiem cilvēkiem gaidīt vēl vairāk nekā divas nedēļas. Tikai tādēļ, ka – nē, ja Dombrovskis iesniedzis, nedrīkst. Uzgaidīsim divas nedēļas, kamēr valdība sakustēsies. Nu, kas tas ir, kolēģi?

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Dombrovska un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 8. – arī deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Tas paredz, ka vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas var apmeklēt teātra izrādes, koncertus, kinoteātrus un kultūras pasākumus. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es jums tikai atgādināšu, ka tas, ko jūs šobrīd darāt, – jūs balsojat pret precīzi tiem pašiem priekšlikumiem, par kuriem valdība, kuru jūs ievēlējāt, tika paziņojusi, ka precīzi tas viss sāks darboties no 15. jūnija. Jo tā Latvijas sabiedriskā medija ziņa saka, ka paziņojums ir no valdības – no 15. jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret kovidu vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino, teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus... nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Tāpēc es nezinu, kolēģi, kas šodien te notiek. Vai nu tas ir pilnmēness, vai šodien iestājas šīs koalīcijas gals, kad tomēr visas tās koalīcijas partijas nolemj noteikti balsot pret to, ko piedāvā jūsu valdība, jo jūs tagad balsojat pret to, ko piedāvā jūsu valdība. Es tā saprotu, ka jūs tikpat konsekventi balsosiet pret tiem priekšlikumiem – gan jūsu ministri valdības sēdēs, gan... tad, kad tie attiecīgie grozījumi nonāks līdz Saeimai.

Ja tas tomēr, nedod dievs, tieši tāpēc, ka šīs ir kaut kādas piedevas no Vjačeslava Dombrovska... un to drīkst darīt tikai tad, kad valdība sarosīsies to beidzot darīt, tad parunāsim drusku par to, ko jums valdība stāsta par to, kāpēc to nav iespējams darīt tūlīt. Jums valdība stāsta, cik es saprotu, ka, lūk, nav tāda IT risinājuma, lai būtu iespējams šodien noskaidrot, kurš ir vakcinēts vai pārslimojis un kurš nav vakcinēts vai pārslimojis. Es pie tā... Ievērojiet, ka sabiedriskā televīzija, piemēram, to jau drīkst darīt – pietiek tikai parakstīt papīru. Bet kaut kā savādāk parakstīt papīru nav iespējams.

Tātad jums stāsta, ka IT risinājuma šobrīd nav. Tad, kolēģi, uzdosiet sev tādu jautājumu, kāpēc pie tā... Vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi atceras – februāra sākums, nāk vakcinācijas birojs ar apropriāciju, nu, kopā ar valdību, protams, lūdzot 1,4 miljonus vakcinācijas procesa pārvaldībai ar to pamatojumu uz trim rindkopām. Nu, kas... Protams, ka koalīcija piešķir viņiem šo naudu. Tiek pateikts, ka tas viss tiks izstrādāts mēneša laikā. Tātad 1,4 miljoni IT risinājumam vakcinācijas procesa pārvaldībai piešķirts, bet kaut kā izrādās, ka šis IT risinājums nekā nevar palīdzēt, lai noteiktu, vai cilvēks ir pārslimojis... pilnībā vakcinējies vai nav. Kā tas var būt? Vai valdība ņirgājas par mums, kolēģi? Arī tai skaitā par jums, par koalīcijas kolēģiem.

Kā tā var, ka miljons iztērēts IT risinājumiem un šis IT risinājums nav spējīgs noteikt, kurš ir vakcinēts, kurš nav vakcinēts? Tā ir kaut kāda pilnīga fantastika, kolēģi! Un tad jums saka, ka, lūk, šis risinājums būs tikai no 1. jūnija vai no 15. jūnija. Kāpēc? Tāpēc... Kamēr to neizdarīs Eiropas Savienība, kamēr Eiropas Savienība nepieprasīs tos drošos zaļos sertifikātus, mūsējie arī nav spējīgi nekur kustēties. Lietuvieši jau to izdarīja iekšzemes lietošanai. Tas jau darbojas Lietuvā – šāda pase. Viņi ir spējīgi noteikt, kurš ir vakcinējies, kurš nav vakcinējies. Pie mums nav spējīgi.

Nu, es nezinu, kolēģi, cik var tiešām brīnīties par to... Kas, nu, kas notiek ar mūsu valdību, kolēģi! Tā tiešām ir pelnījusi šo ārkārtas sēdi, kura tika sasaukta šodien ar opozīcijas balsīm, jo tas ir drusku neaptverams – tas, kas šodien notiek.

Aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Aicinu atbalstīt priekšlikumu. Minēšu tikai dažus aspektus.

Pirmais. Atbalstot šo priekšlikumu, jūs ietaupīsiet aizņēmuma naudu un mūsu bērniem un mazbērniem būs jāatdod mazāks parāds, kuru jūs šobrīd tērējat nozares atbalstam, izmaksājot pabalstus.

Šajā brīdī, kad nozare... nozare ir paudusi savu gatavību pakāpeniski atgriezties, ievērojot arī jūsu visvisādus uzliktus ierobežojumus, tomēr atgriezties savā darbā, tādējādi atjaunojot gan iesāktās tradīcijas, gan... savas nozares darbu. Kultūras nozare ir jāatbalsta, ļaujot viņiem pašiem strādāt.

Otrs. Ir skaidrs, ka šis priekšlikums atšķirībā no iepriekšējā runā par mentālo veselību jeb garīgo veselību, kas ir ne mazāk svarīga kā fiziskā veselība. Līdz ar to, noraidot šo priekšlikumu, jūs līdzīgi kā iepriekšējā reizē pasakāt – mums vienalga, kas ar jums, cilvēkiem, notiek gan fiziski, gan garīgajā attīstībā. Un es neminēšu jaunu cilvēku depresiju, arī senioru zināmā mērā ierobežojumus apmeklēt vairākas iespējas. Līdz ar to viņi varbūt neredz vajadzību vakcinēties, jo tas nedod nekādas priekšrocības un viņi nevar baudīt viņu tradicionālās kultūras iestādes, ko piedāvā. Līdz ar to jūs pasakāt – jums ir pilnīgi vienalga, jums ir citi iemesli un citas vajadzības, un citas intereses, tai skaitā, iespējams, arī par finanšu aizņēmuma tēriņu.

Un trešais. Nu, godīgi sakot, aicinātu Valsts prezidentu paskatīties uz lietām, līdzīgi minot par negadījumiem, kādi notiek valsts pārvaldīšanas sistēmā, šobrīd, iespējams, šo varēs saukt par valdības negadījumu, jo parlaments, ko ir ievēlējusi tauta, atšķirībā no Ministru prezidenta saka – nē, mums nevajag atbalstīt ne sportu, ne kultūru, ne kādus citus pasākumus, lai pakāpeniski atgrieztos normālā dzīvē. Nē, deputāti saka: "Sēdiet savos būros, un viss! Mēs tā vēlamies!" Tai pašā laikā valdība, kuru veido gan premjers, gan ministri, daži, kas nav bijuši ievēlēti, saka: "Nē, nē, nē – mēs būsim labie, un mēs atceļam vairākus ierobežojumus, pat līdz masku nenēsāšanai." Nedomāju, ka šādi jūs spēsiet rehabilitēt valdības darbu cilvēku novērtējuma ziņā.

Šobrīd aicinu domāt pašiem par sevi un atbalstīt šo priekšlikumu, jo uz jums paralēli hokeja spēlei cilvēki skatās un gaida jūsu lēmumu par labu viņu dzīvei.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, nu, es esmu sapratis, ka šai sēdei šobrīd seko līdzi vismaz Latvijas Televīzijas "Panorāmas" žurnālisti, jo es atveru tviteri un "Panorāmas" žurnālisti raksta... pirms piecām minūtēm. Es riktīgi nesaprotu, kam tad tagad ir taisnība un ko mēs šeit darām šajā sēdē. Teksts ir sekojošs, ar izsaukuma zīmi sākas: "No 15. jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci." Tas ir sertificēts "Panorāmas" konts tviterī. Es to tagad lasu. Tas ir pirms piecām minūtēm ielikts iekšā.

Es atveru vaļā 8. priekšlikumu, es lasu priekšlikumu. Iesniedzēji – Dombrovskis, Papule. "Persona, kura ir pilnībā vakcinējusies pret Covid-19 vai ir pārslimojusi to, var bez ierobežojumiem apmeklēt teātra izrādes, koncertus, kinoteātrus un citus kultūras pasākumus." Nu, ja godīgi, šis ir vēl šaurāks priekšlikums nekā tas, ko "Panorāma" paziņojusi tagad. Un tad man ir tagad jautājums... tā, nu, bez kaut kādiem līkumiem un tā tālāk.

Referents – Vita Anda Tērauda. Jūs esat referente. Pastāstiet tad, kāpēc ir noraidīts, jo "Panorāma" ir atbalstījusi. Tas ir viens. Tad ir atbalstījusi... Tātad 15. jūnijs ir atbalstīts, a šodien mēs to nevaram atbalstīt, jo... Kāpēc? Kas? Kur ir problēma? Es nesapratu tagad. Nu, tā ka esiet, lūdzu, vismaz ar to klusēšanu... Dūrīša kungs, jūs kā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, nu, paskaidrojiet, kur ir... Es tos svarus nesaprotu tagad, jo, nu, kāpēc te ir jāatkārtojas par to, ka... Te taču beigtam zaķim ir skaidrs, nu!

Es aicinu atbalstīt 8. priekšlikumu, un man ļoti žēl par iepriekšējo, 7., bet es saprotu, ka tā vai tā, nu, 15. jūnijā... Tagad ir 27. maijs. Nu, "Panorāma" zina labāk. Un es arī viņiem piekrītu, bet tad varbūt mēs varam apsteigt "Panorāmu"? Nevis "Panorāma" ražo ziņas, bet Saeimas nams ražo ziņas! Kā būtu otrādāk?

Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Arī šo, 8., priekšlikumu noraidīja, uzskatot, ka šīs funkcijas ir jau deleģētas Ministru kabinetam un divi regulējumi nav nepieciešami.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Dombrovska un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 9. – arī deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Uzdod Ministru kabinetam līdz 31. maijam noteikt prasības un kārtību, kā varēs notikt bērnu un jauniešu vasaras nometnes. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Cienījamā komisijas referente! Jūs zināt – mūsu likumdevējs nenodarbojas ne ar ko tādu, ar ko nebūtu nodarbojies arī Ministru kabinets. Tāpēc, ja jūs uzskatāt, ka līdz ar to sanāk, ka Ministru kabinetam ir deleģēts nodarboties ar visu to pašu, ar ko nodarbojas likumdevējs, un, ja jūs tagad publiski sakāt, Tēraudas kundze, ka, ja tas ir deleģēts Ministru kabinetam, tad visu... jebko, kas nāk no likumdevēja puses, ko likumdevējs neatbalsta... kaut kādus priekšlikumus, tad jautājums loģiski – ko jūs te darāt? Ko tad darāt jūs personīgi, ko tad dara visa jūsu frakcija? Ko te vispār mēs visi darām? Nu, tad vai būs tikai viena valdība? Varbūt labāk kāds diktators vai kas? Tad nekāds likumdevējs nav nepieciešams. Tad pārrakstām Satversmi, tad jums vajag grozīt Satversmi atbilstoši jūsu vārdiem.

Ja konkrēti par šo priekšlikumu. Mums, kolēģi, šeit, es domāju, ka ne par ko vairs nav nekāda liela pārsteiguma. Mums ir situācija, kur vasara ir klāt, mācību gads beidzas. Es domāju, ka tie, kam ir bērni, zina, ka ir tāda lieta kā vasaras nometnes. Es domāju, ka viņi ļoti labi zina, ka tās vasaras nometnes tiek organizētas, cilvēki piesakās jau mēnešiem... un plāno mēnešiem, pirms tas notiek... no kāda marta, aprīļa, varbūt vēl agrāk. Tiem, kas organizē vasaras nometnes – arī tiem uzņēmējiem, pašvaldībām vai kas tur ir –, arī būtu diezgan labi zināt, vai tās vasaras nometnes vispār strādās. Ja strādās, tad ar kādiem nosacījumiem? Kam viņiem gatavoties?

Es te šodien jau pateicu, ka likumdevēja darbs ir... Es jau pateicu par saprotamu likumdošanu, par saprātīgu likumdošanu, bet arī par savlaicīgu. Kolēģi, likumdevēja darbs (un, ja valdība nevar to izdarīt, valdības darbs) – lai cilvēkiem būtu skaidri spēles noteikumi laikus. Ne cik tur... ne dažas dienas pirms vasaras iestāšanās, bet vismaz mēnesi iepriekš, lūdzu, varētu! Kas bija tik sarežģīti, cienījamā valdība un Saeima... kas bija tik sarežģīti mēnesi pirms vasaras, vismaz maija sākumā vai aprīļa beigās, ieviest skaidrību par to, vai vasaras nometnes bērniem strādās vai nestrādās? Tas bija tik sarežģīti to izdarīt, ka tas tikai tagad... vēlreiz – šie priekšlikumi tika iesniegti pirms nedēļas – pirms nedēļas! Un tikai tad, kad pirms nedēļas tie priekšlikumi tika iesniegti, mēs atkal – kāds pārsteigums, pārsteigums! – lasām ziņas, ka valdība beidzot mums ir paziņojusi – beidzot mums valdība ir paziņojusi! –, ka jā, vasaras nometnes varētu strādāt. Nu, es nezinu, pateikt paldies tad sev, opozīcijai, es nezinu, vai tā ir sakritība vai kā, bet opozīcijas priekšlikums iesniegts, valdība beidzot... beidzot ir sapratusi, ka vasara jau pavisam, tā teikt, ir klāt, un beidzot nāk ar kaut kādiem paziņojumiem, ka vasaras nometnes tomēr būs.

Šis tagad ir vienalga – es domāju, kolēģi, vai jūs atbalstīsiet vai neatbalstīsiet to priekšlikumu. Šeit arī izskatās, ka valdība ir izkustējusies. Bet jūs, kolēģi... Es nezinu, vai jums kādam ir bērni, varbūt tā jūs sapratīsiet, ja jums kādam ir bērni, kuriem jūs plānojat vai esat pieteikuši to vasaras nometni... Tikai tagad, tikai tagad sāk veidoties kaut kāda skaidrība. Vai jūs tiešām domājat, ka tas ir pieņemami – šādi rīkoties ar cilvēkiem? Tas ir pieņemami – tas, kā valdība strādā? Es nezinu, kas te vainīgs. Izglītības un zinātnes ministrija... vai Izglītības un zinātnes ministrija neļauj Veselības ministrijai nonākt pie kādas vienošanās. Es nezinu, kas... Vienalga, kolēģi. Skaidrs, ka vainīga ir valdība, jo tikai dažas dienas pirms vasaras sākuma nākt ar skaidrību par to, vai būs vai nebūs, – nu, tas nav pieņemami, kolēģi!

Dariet, ko vēlaties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Godīgi sakot, man ir jāpiekrīt Kaimiņa kungam. Es šobrīd lasu ziņas un redzu, ka no 1. jūnija hokeja čempionātu varēs skatīties klātienē. Koalīcija, kāpēc mēs vispār šo likumprojektu šobrīd skatām? Tur varēja nebūt arī piecas minūtes, tur varēja būt vispār necik minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kāpēc jūs muļķojat cilvēkus, kas cer uz konsekventu darbību arī no Saeimas puses?

Lasīsim ziņas, un tur visas atbildes būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Dombrovska un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 10. – deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz vecākiem kompensēt bērnu un jauniešu vasaras nometnes izmaksas –200 eiro apmērā par katru bērnu. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz labdien, godātie kolēģi! Godātā sabiedrība! Nu, šis ir priekšlikums, par kuru ne valdošā koalīcija, ne valdība, cik es sapratu, nav nekādi iedomājusies, vismaz nav nekādu ne plānu, ne ideju kaut ko tādu darīt.

Bet, kolēģi, atkal... īpaši, ja jums ir bērni. Jūsu bērni, mūsu bērni vairāk nekā gadu ir nosēdējuši mājās. Visa tā izolācija. Izolācija no saviem draugiem, no citiem bērniem, sēžot pie ekrāna vai nesēžot, it kā mācoties... Es domāju, ka to, kas būs šo tā saucamo mācību efekts, mēs sapratīsim, iespējams, vien pēc gadiem, bet mēs jau tagad redzam, ka vairāki tūkstoši bērnu, visticamāk, paliks uz otru gadu, tādēļ ka skaidrs – visas tās attālinātās mācības, nu, diez vai ir kādas efektīvas mācības.

Kas tā visa dēļ notiek ar bērniem psiholoģiski? Ļoti labs jautājums. Es domāju, ka mēs... par to, ko mēs domājam, pat ja mēs domājam, ka tas ir slikti, mēs pat... Tā, iespējams, ir tikai tā aisberga virsotne – tas, ko mēs redzam, kas ir slikti. Es domāju, ka tā sēdēšana mājās visu šo gadu, iespējams, ir atstājusi ļoti nopietnu psiholoģisku iespaidu uz bērniem.

Šajā situācijā, it īpaši ņemot vērā to, ka, ja valdība tiešām, tā teikt, ne tikai pļāpā par to, cik svarīga ir tā zinātnē un pierādījumos balstītā pieeja, bet arī kaut ko saprot par to, kā tas vīruss izplatās... Nu, valdībai noteikti vajadzēja saprast, ka ārtelpas iespējas ir ļoti plašas, ka visu to, ko bija riskanti darīt iekštelpās, ārtelpās vasaras laikā darīt iespējams.

Un kāpēc... Es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, kāpēc valdība nav padomājusi par to, kā nodarbināt, kā palīdzēt arī vecākiem nodarbināt bērnus, kā mēģināt kompensēt visu to, kas ar bērniem skolās tika izdarīts jeb netika izdarīts, kā viņiem vismaz mēģināt kompensēt to vasaras laikā. Kā to darīt, kā tajās bērnu nometnēs mēģināt atjaunot bērnu psiholoģisko stāvokli, līdzsvaru, lai viņi atkal komunicētu ar pusaudžiem, ar saviem... vai vispār ar draugiem. Kā varbūt arī izmantot šo laiku, lai mēģinātu palīdzēt viņiem apgūt to, ko viņi nav apguvuši šā gada laikā mācību procesā.

Es tā saprotu, ka valdība par to absolūti nav domājusi. Absolūti! Tāpēc šodien mēs esam stāvoklī, kad varam paļauties diemžēl tikai uz to, ko privātais sektors ir spējīgs sagādāt... vai pašvaldības, privātais sektors un pašvaldības šajā vasaras nometņu jomā.

Mūsu priekšlikums ir vismaz izdarīt to, kas ir iespēju robežās. Skaidrs, tas bērnus vismaz... Nu, paldies, tagad mums ir kaut kāda skaidrība, ka tās vasaras nometnes varētu būt. Es ļoti ceru, ka Veselības ministrija savās labākajās tradīcijās nesabojās ar savām, tā teikt, epidemioloģiskajām prasībām ārtelpās tā, lai tas nebūtu... tās vasaras nometnes.

Tātad tas, ko ir iespējams izdarīt, – tā kā tās vasaras nometnes ir diezgan dārgas, tās izmaksas uz vienu bērnu kādām 10 dienām, divām nedēļām varētu būt ap 200–300 eiro, mūsu priekšlikums ir no valsts puses veicināt, motivēt, palīdzēt vecākiem nosūtīt bērnus uz vasaras nometnēm. Es domāju, ka ne tikai bērni... ne tikai vecāki, bet arī bērni jums pateiks par to lielu paldies.

Aicinu atbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nu, jāatzīst, ka valdība tiešām, cik var saprast, ir atvēlējusi noteiktu finansējumu – nepilnus 2,2 miljonus vai kaut ko līdzīgu – vasaras nometņu organizēšanai pašvaldībām. Un aplēses, cik bērnu varētu tajās piedalīties, ir – nepilni 30 tūkstoši.

Mēs zinām, ka skolēnu skaits ir krietni lielāks, pat neskaitot 9. un 12. klasi, – gandrīz 200 tūkstoši. Tas nozīmē, ka tiem bērniem, kuriem būs iespēja piedalīties šādās nometnēs, neskatoties uz vecāku sociālekonomisko situāciju vai arī uz interesēm, kā kuras nometnes izvēlēsies no piedāvātā klāsta... Nu, tas bērnu skaits ir nepiedodami mazs, tā ir ļoti maza daļa, ņemot vērā, ka vairāk nekā gadu skolēni nav mācījušies parastajā vidē, nav mācījušies klātienē, un zināmā mērā nav bijusi vienaudžu komunikācija.

Mūsu priekšlikums dotu iespēju visiem vecākiem, kuri uzskata to par vajadzīgu, atļauties sūtīt bērnus vismaz uz vienu diennakts vai dienas nometni. Aplēses tiešām balstītas arī uz tiem aprēķiniem, ko izmantoja valdības pārstāvji, līdz ar to tās izmaksas dienas vai diennakts nometnēm tiešām būtu adekvātas vai līdzīgas un tā būtu viena nometne.

Šajā brīdī, ja nometņu piedāvājums pašvaldībā par valsts budžetu būtu nosegts daļēji, tad mēs zinām, ka vasaras nometnes un nodarbības, nu, tajā ziņā arī dienas nodarbības, piedāvā daudzi sertificēti nometņu rīkotāji. Un tas dod iespēju, vēlreiz atkārtoju, visiem tiem bērniem, kuru vecāki uzskata to par nepieciešamību, zināmā mērā piedalīties nometnēs. Tas pat nebūtu svarīgi, vai tā būtu sporta, kultūras, vai tā būtu nometne, kur bērni apgūst vairāk kompetenču kādā no jomām vai mācību priekšmetiem, kur varbūt ir bijuši mazāki mācību sasniegumi. Jādod iespēja to kompensēt. Pirmām kārtām kompensēt arī vienaudžu savstarpējās komunikācijas ziņā. Kompensēt to vasarā, visticamāk, arī ārtelpās nodarbojoties, tātad uzkrājot arī veselībai zināmus spēkus.

Mēs aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, neskatoties uz to, ka koalīcijas pārstāvji (ne šodienas diskusijās, bet vakardienas diskusijās) pārmeta, ka 500 eiro vecākiem jau ir iedoti un šo finansējumu tam var izmantot. Bet atļaušos atgādināt, ka oficiālajā retorikā valdības pārstāvji un arī attiecīgi koalīcijas deputātu pārstāvji norādīja, kam šo naudu izmantot, un tajā skaitā nebija nometņu.

Līdz ar to patiešām vecāki nevarēja, pirmkārt, zināt, ka vispār būs vasaras nometnes, jo valdība to neziņoja kā iespējamu aktivitāti, ko tomēr plāno. Otrkārt, ja nu šis finansējums varbūt jau ir iztērēts. Treškārt, varbūt tas ir ieplānots citiem mērķiem. Un, ceturtkārt, šķiet, ka nav ētiski norādīt, kam īsti tad noteiktu pabalstu izmantot.

Līdz ar to šāds finansējums ir viegli aprēķināms, cik tas ir kopumā nepieciešams. Ja būtu atļautas sporta nodarbības un kultūras nodarbības, tad būtu jāmaksā mazāki pabalsti dīkstāvē esošajiem uzņēmējiem un darbiniekiem. Tad šīs naudas izmantošana, iespējams, pat būtu adekvāta un nepalielinātu ne aizņēmumu, ne arī kādu iepriekšējo aprēķinu.

Es aicinātu padomāt... ja nedomājat par pieaugušajiem cilvēkiem, tad tomēr padomāt par bērniem, tai skaitā arī pusaudžiem. Kā jau minēju – depresijas, nevēlēšanās mācīties (parādās arī nevēlēšanas iziet ārpus mājas), nevēlēšanās darīt kaut ko citu kā tikai izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Līdz ar to šī mentālā veselība – vēlreiz uzsvēršu pusaudžus un droši vien arī gados jaunākus bērnus – ir ļoti būtiska, bet valstij nav atbalsta plāna, kā strādāt ar mentālo veselību un ar tās uzlabošanu, īpaši kovida apstākļos, vai seku novēršanu. Līdz ar to šis būtu mazs solis, tai skaitā valdības, iespējams, plusam, atbalstot vecākus, ļaujot bērniem vasarā ar valsts atbalstu pabūt vismaz vienā, ja vecāki to ir izvēlējušies, dienas nometnē vai diennakts nometnē. Varbūt tomēr paskatieties ne tikai uz sevi spogulī, bet paskatieties uz saviem iedzīvotājiem, uz valsts iedzīvotājiem, īpaši bērniem, un parūpējieties par atbalstu šajā vasarā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es pateicos kolēģiem – Dombrovska kungam un Papules kundzei – par šādu priekšlikumu. Žēl, ka mēs nepaspējām pievienoties šai iniciatīvai, jo patiesībā arī pagājušā pavasara beigās jau vairākas vecāku organizācijas šo jautājumu par apmaksātām nometnēm bērniem bija cēlušas gaismā, kopā ar valdības pārstāvjiem debatējot un runājot par jautājumu, jo, nu, vēl tad... tad bija daži mēneši izciesti no šīs tā saucamās pandēmijas krīzes un vecāki vēl neapzinājās, ka priekšā būs vēl viens garš un briesmīgs gads ar visu attālināto apmācību. Jau tad, 2020. gadā, vecāki lūdza iespēju, nu, tā kā tādu atlīdzību, atvieglojumu par viņu ieguldīto darbu pie attālinātajām mācībām, tā kā bonusu... bonusa veidā palīdzēt viņiem, arī viņu bērniem šādās nometnēs piedalīties. Taču tagad, kad ir pagājis vesels gads, kad bērni ir veselu gadu gandrīz... nu, mēs to varam teikt, tas ir tiešām gandrīz vesels mācību gads bijis. Pašā sākumā pavisam mazliet bija tā laika, kad bērni bija kopā. Tiešām šī socializēšanās ir nepieciešama bērniem – par to es domāju. Ceru, ka neviens nestrīdas. Bet vēl jo vairāk tieši vecākiem ir nepieciešams atbalsts. Un vecākiem ir nepieciešams gan finansiālais atbalsts, gan arī morālais atbalsts. Vecākiem ir jāredz savi bērni laimīgi, priecīgi, atpūtušies un mazliet izvēdinājuši galvu. Tas, ko mēs dzirdējām komisijā no Severa kunga, patiesi bija jokaini.

Acīmredzot šie 500 eiro, ko valdība kopā ar opozīciju bija nolēmusi piešķirt vecākiem par katru bērnu, kāda ieskatā, varbūt arī Severa kunga ieskatā, ir tā kā tāds vērdiņš no Skalbes pasakas, kurš katrreiz pēc tā iztērēšanas atgriežas atpakaļ, nu, nevis kabatā, bet vecāku kontā. Jo par tiem 500 eiro, valdības ieskatā, vecākiem bija jānopērk viss, jāapmaksā rēķini, kurus viņiem nebija iespējams apmaksāt, tāpēc ka nebija iespējams strādāt, jānopērk obligāti bērnam dators, tāpēc ka ne katram bērnam bija iespēja šo datoru saņemt no pašvaldības, un, protams, jāapmaksā arī nometnes. Šāda bija atbilde no Severa kunga tad, kad arī Papules kundze iebilda, ka privātajiem organizētājiem tātad... lai apmaksātu privātos, vecākiem tomēr būs nepieciešama nauda. Ir runa par pašvaldībām. Bet, kā jau kolēģi norādīja, šādu vietu ir ļoti maz. Un tā atbilde tiešām ir graujoša.

Es aicinu kolēģus no valdības un valdošās koalīcijas beigt vienreiz pieminēt šos 500 eiro kā tādu universālu ielāpu visiem tēriņiem, kuri šobrīd ir ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, it īpaši saistībā gan ar attālināto apmācību, gan ar visu šo drausmīgo gadu, kas mums ir bijis. Līdz ar to es tiešām aicinātu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo šādu priekšlikumu ļoti lūdz atbalstīt arī vairākas vecāku organizācijas, kuras ir vērsušās ar atklātu vēstuli un lūgumu piešķirt šādu finansējumu par katru bērnu attiecībā uz nometnēm. Ļoti lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2021. gada 27. maija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tātad ir sāktas debates par 10. – deputātu Vjačeslava Dombrovska un Evijas Papules iesniegto priekšlikumu.

Vārds debatēs deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Lai gan jāsaka, no opozīcijas puses šī problēma ir pareizi identificēta, jāmin dažādas lietas, ko valdība ir darījusi un Izglītības un zinātnes ministrija ir virzījusi, lai risinātu šo problēmu, lai ļautu bērniem vasarā satikties, lai ļautu uzņemt šo kontaktu un atgūt dzīvesprieku, tā teikt. Un minēšu tikai dažus.

Pirmām kārtām šis jau, ko diskusijās kolēģi pieminēja... Valdība ir piešķīrusi... un šodien arī Ministru kabinetā ir apstiprināts regulējums par nometņu norisi, tātad epidemioloģiski drošu nometņu norisi. Valdība šeit ir piešķīrusi papildus 2,2 miljonus eiro.

Jāatzīst un jāsaka, ka šie 2,2 miljoni nav vienīgais finansējums, kas ir pieejams, liela daļa finansējuma, visdrīzāk, pat lielākā daļa, ir pašvaldību budžetos, un pašvaldības no saviem budžetiem, kā ierasts, organizē šīs nometnes. Šis atbalsts 2,2 miljonu apmērā ir papildus tam, ko pašvaldības jau plāno un plānoja, to vēl papildus valsts dod kā atbalsta mehānismu.

Tāpat nedrīkstam aizmirst arī šo psihoemocionālo atbalstu... tātad arī vairāk nekā miljona apmērā, un šis atbalsts ir virzīts vairāk tieši uz sociāli maznodrošinātajām, teiksim, iedzīvotāju grupām, jauniešu grupām. Arī šeit ir paredzēts strādāt nometņu veidā ar jauniešiem, tieši pievēršot uzmanību varbūt, jā, sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Tā ka arī tas nāk klāt.

Minēja arī šo 500 eiro... jau iepriekš valdības piešķirto pabalstu par katru bērnu vecākam. Tātad arī tas nāk klāt.

Tā ka šis, teiksim, atbalsta mehānismu kopums, ko es šeit minu, ir diezgan būtisks atbalsts un spēs piedāvāt dažādas nometnes un dažādas iespējas ne tikai šiem 30 tūkstošiem bērnu, bet krietni, krietni vairāk jauniešiem, jo jāņem vērā gan pašvaldību atbalsts, gan arī šis psihoemocionāli... emocionālais... atsevišķi piešķirtais finansējums, kur caur jauniešu organizācijām tātad tas tiks organizēts visas vasaras garumā.

Tā ka paldies kolēģiem par aktualizēto problēmu, bet šeit tiešām jau ir labs darbs veikts un nopietna atbalsta mehānismi ir rasti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim debatēs otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es domāju, ka es šodien tagad negribētu runāt par to, cik lielā mērā tas, ko jau dara Izglītības un zinātnes ministrija šai jomā, ir vai nav pietiekams. Manuprāt, stipri nepietiekams, bet, nu, vismaz labi, ka kaut kas tiek darīts.

Galvenais, ko es vēl varu pateikt, kolēģi, ir tas, ka... Es vēlos atzīmēt, ka Reinis Znotiņš ir tas retais parlamentārais sekretārs, kurš nebaidās šeit, Saeimas debatēs, atklāti argumentēt un aizstāvēt savas ministrijas pozīciju. Es kaut kā no citu ministriju puses īpaši daudz tādu neatceros. Ja tādi gadījumi ir bijuši, tad daudz, daudz retāk. Tātad šeit, es domāju, Znotiņa kungs ir zināms paraugs jūsu koalīcijai, kolēģi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei debatēs otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Un arī kolēģiem... Gribu tikai piebilst vienu lietu, ka minētie pasākumi, ko parlamentārais sekretārs izglītības jomā minēja, droši vien ir saistīti ar citiem pasākumiem, bet... un neļaus visiem bērniem vasarā izbaudīt tās priekšrocības, ko var dot tikai vasaras nometne, iespēja patiešām būt ārā, ne vienmēr telpās tas ir jādara.

Mūsu priekšlikums dod iespēju to baudīt faktiski visiem bērniem, kuru vecāki tā ir nolēmuši. Es ļoti ceru, ka iesāktās darbības būs arī kā turpinājums. Un šis priekšlikums faktiski saka, ka apstāties nedrīkst, nevar teikt, ka ir pietiekami izdarīts tas un tas, bet ir vēl veidi un ir vēl vasarai trīs mēneši, kur šāda veida atbalsts būs nepieciešams.

Iespējams, ka šāda veida atbalsts var tiešām turpināties tik ilgi, cik Latvijas apstākļi to ļauj, jo nometnes var būt ne tikai ārā, bet arī iekšā. Var būt, ka arī, sākoties nākamajam mācību gadam, tāda nometņu organizēšana pēc mācību laika (tātad dienas otrajā pusē vai arī sestdienās, svētdienās) var būt ļoti, ļoti nepieciešama neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar psiholoģisko atbalstu vai arī ar atbalstu šajā gadījumā mācību sasniegumu paaugstināšanā, jo, kā zināms, šis gads ļoti daudziem bērniem nebūs iedevis maksimāli to, ko viņi varētu paši, mācoties skolotāju vadībā klātienē, apgūt.

Līdz ar to var jau būt, ka... Ja tas tiek atzīts kā labs priekšlikums, tad modifikācijas var būt, bet, vienalga, tas varētu būt kā atbalsts vecākiem, jo tad vecāki izlemtu, kāda veida palīdzība ir nepieciešama ne tikai vasarā, bet arī septembrī un oktobrī, lai, iespējams, uz priekšu neveidotos mācību grūtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Tēraudas kundze...?

V. A. Tērauda. Komisija 10. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Vjačeslava Dombrovska un Evijas Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 11. – deputātu Eglīša un Feldmana priekšlikums. Paredz atļaut ārstniecības personām sniegt pakalpojumus citur, ne tikai ārstniecības iestādēs kā šobrīd. Priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi, šajā saulainajā dienā! Šis priekšlikums izcēlās komisijas sēdē ar to, ka balsis dalījās un bija četri pret četri. Līdz ar to, arī divreiz balsojot, priekšlikums tika tehniski noraidīts.

Bet – kāpēc tad bija šāda strīdīga situācija un kāpēc šo priekšlikumu es nododu, kā saka, sēdē uz izskatīšanu visiem deputātiem? Tas ir saistīts ar to, ka šis priekšlikums tika iesniegts arī no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Arī ir no manis, bet tad – no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vienbalsīgi likumprojektā Nr. 1066/Lp13. Tas ir tas otrs likumprojekts, kas paralēli tiek virzīts Saeimai cauri.

Un kāpēc bija tāds vienprātīgs atbalsts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šim priekšlikumam? Liekas nedaudz dīvaini, ka mēs runājam, ka visām ārstniecības personām ir atļauts sniegt pakalpojumus neatkarīgi no darbavietas adreses, kas... it kā šķiet... nu, kāpēc gan to nevarētu veikt. Nu, kā gadījies, kā ne, bet ir tāda problēma... tiešām pastāv. Tā ir tāda, kā es to sauktu... viena no tādām, nu, pārskatīšanās problēmām lielā mērā, kas ir varbūt radusies ierēdņiem. Un tāpēc šai problēmai savulaik, pareizāk sakot, 31. martā, uzmanību pievērsa Konkurences padome, kura arī vērsās pie tiesībsarga. Un tiesībsargs šā gada 8. aprīlī vērsās faktiski pie... visur, kur vien varēja, sākot no valdības vadītāja, beidzot ar... tātad atbildot Konkurences padomei... un arī vērsās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā. Un viņš saka tā, kā saka, kungi un dāmas: attiecīgajos MK noteikumos ir profesijas, kurām ir radīta nevienlīdzīga un konkurenci kropļojoša, un diskriminējoša situācija atkarībā no tā, kur kādi konkrētie pakalpojumi tiek sniegti. Runa ir tieši par ārstniecības personām, par ārstniecības personu sniegtajiem pakalpojumiem. Atgādināšu, ka ārstniecības personas un atbalsta personas, manuprāt, arī tiek reģistrētas speciālā Veselības inspekcijas reģistrā Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā. Tas nav tā, ka katrs var iedomāties, ka viņš ir ārstniecības persona, un tā nosaukties.

Šajā gadījumā ir tātad speciāls Veselības inspekcijas reģistrs, kur ir šīs personas. Un ir tās profesijas, kur kaut kādu iemeslu dēļ, ja strādā viena veida iestādē, var sniegt pakalpojumus, ja cita veida iestādē – nevar sniegt pakalpojumus. Un par to, zināms, nu, lielu sašutumu pauda tiesībsargs, kurš nesen tika Saeimā ievēlēts ar ļoti pārliecinoši daudz balsīm.

Kas ir labā ziņa? Labā ziņa ir, ka Veselības ministrija arī ļoti... ir jau sākusi darbu pie šī jautājuma risināšanas un arī jau ir pamanījusi pati šo problēmu. Šodien ir pirmie lēmumi sekojuši, ka no 1. jūnija tātad arī attiecīgās profesijas pārstāvji var sākt darbu – visas ārstniecības personas –, bet ārpus ārstniecības iestādēm – tikai tajā gadījumā, ja ir vakcinētas. Bet, ja ārstniecības iestādēs strādā, tad var nebūt vakcinētas.

Nu, man... es novērtēju pozitīvi šo soli. Un mēs vispār zinām, ka kopumā ir ļoti uzlabojies Ministru kabineta darbs kopš ēdināšanas terašu jautājuma izskatīšanas Saeimā. Tāpēc, nu, es uzskatu, ka tiesībsargam būtu atkal pamats vērsties ar vēstuli Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā par to, ka atkal ir kārtējā diskriminācija.

Šajā sakarā es iesniedzu šajā likumprojektā to pašu priekšlikumu, ko komisija bija iesniegusi tajā... otrajā, un nododu to vienkārši balsošanai, kolēģi, – jūsu balsošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja! Paldies, Feldmana kungs, par jūsu atklāto atsauci uz to, ka šodien Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu, ko deputāti būs noraidījuši šodien pēc sēdes, jo par masku valkāšanu... Deputāti neatbalsta masku nevalkāšanu nekādos apstākļos – ne vakcinētiem, ne izslimojušiem, ne kādiem citiem –, toties valdība ir bijusi ļoti jauka un atļāvusi vienai cilvēku grupai piedalīties kaut kādās kustībās un kaut kādās darbībās, par ko mēs diskutējam tiešām ļoti sen.

Otra lieta. Paldies, ka jūs arī norādījāt, ka šajā gadījumā gan ir mazliet pretruna starp to, ko tiešām atbalstām. Jūs esat piedāvājuši... kas ir kontekstā arī ar mūsu vairākiem priekšlikumiem, kas jau rūpīgi ir noraidīti, neskatoties uz to, ka valdība līdzīgas darbības šobrīd jau ir atbalstījusi. Bet jūs kā koalīcijas pārstāvis saskatāt vispār iespēju novērst šo zināmā mērā pretrunu tajos pašos priekšlikumos, ko šobrīd jūs kā koalīcijas pārstāvji iesniedzat, un tajā, ko šobrīd valdība nolemj? Un vai jūs domājat, ka terašu jautājums iedos jums vēl iespēju sabalansēt šīs darbības ne tikai valdības kontekstā... kā viņi pretrunā darbojas... bet arī šobrīd jūsu kontekstā, darbojoties Saeimā.

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet tomēr tas rada, nu, tādu diskursu un diskomfortu starp jūsu pašu pieņemtajiem lēmumiem, jo jūs taču par to diskutējat kādā noteiktā forumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Tiešām gribu apliecināt, ka deputāts Krišjānis Feldmans ļoti precīzi atreferēja to, par ko bija runa Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šis priekšlikums ar identisku saturu tiešām bija vienbalsīgi atbalstīts.

Komisijas sēdes laikā tika uzklausīti ļoti daudz dažādu viedokļu, tajā skaitā arī Veselības ministrijas viedoklis. Un šādu priekšlikumu mēs iesniedzām arī paralēlajā likumprojektā, par kuru jau runāja deputāts. Savukārt tajā likumā šāds priekšlikums īsti neguva atbalstu, jo netika sniegta, manuprāt, precīza informācija komisijas deputātiem.

Ja mēs skatāmies uz Ārstniecības likumu, tad zinām, ka Veselības inspekcijā visas šīs prakses vietas tiek reģistrētas. Pirms reģistrē, tās tiek pārbaudītas. Ārstniecības reģistrā reģistrētās personas ir sertificētas, ieguvušas attiecīgu izglītību un līdz ar to ir pietiekami kompetentas tieši veselības jautājumos, lai varētu sniegt šos pakalpojumus.

Man jāsaka godīgi, ka šodien paralēli notiekošie notikumi tviterī, dažādos ziņu kanālos, valdības sēdē un šeit, Saeimā, rada nedaudz diskomfortu vairākiem deputātiem. To es varu dzirdēt no kolēģiem, jo mēs lemjam par paralēliem jautājumiem. Iepriekš daudzi deputāti ir gan iesnieguši savus priekšlikumus, gan runājuši par šo tēmu dažādos sadarbības formātos, un te pēkšņi notiek tas, par ko mēs īsti nebijām tā... ko īsti nebijām gaidījuši.

Līdz ar to es gribu teikt, ka šoreiz es lūgtu... aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir loģisks, racionāls un arī jau iepriekš atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un pavisam loģisku apsvērumu dēļ ir arī īstenojams.

Jāsaka, kolēģi, ka mēs strādājam ļoti labi, jo visi tie priekšlikumi, kas ir iesniegti agrāk vai vēlāk un ir ar loģiku apveltīti, un neietekmē epidemioloģiskos riskus un tādējādi slimības izplatību, – es neredzu iemeslu, kāpēc lai tie nevarētu būt atbalstīti.

Šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kuru gan komisija ir atbalstījusi, gan arī nozare ir apņēmusies īstenot. Un Veselības ministrija neiebilda. Vienīgais, kas iebilda, bija valsts galvenais ierēdnis, kurš diezgan, teiksim, tādā paaugstinātā tonī deputātiem mēģināja uz kaut ko norādīt. Domāju, ka tas nav tas cilvēks, kurš vienīgais varētu lemt šeit šos jautājumus. Jo mēs tomēr, uzklausot ekspertus, uzklausot nozari, uzklausot viens otru, debatējot par jautājumiem, pieņemam kompetentus lēmumus.

Līdz ar to šis ir viens no ļoti labiem priekšlikumiem, kas ir iesniegts. Aicinu to atbalstīt arī jūs, kolēģi. Vai tas notiek paralēli vēl kādām sēdēm vai ne – tas nav būtiski, mums šis jautājums ir jānostiprina. Līdz ar to aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vita Anda Tērauda, komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisijas vārdā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Gata Eglīša un Krišjāņa Feldmana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 44, pret – 37, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. A. Tērauda. 12. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz atļaut bērnu un jauniešu hokeja un daiļslidošanas nodarbības iekštelpās. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām apsveicu Feldmana kungu un Eglīša kungu ar uzvaru. Mēs arī priecājamies un atbalstām.

Mūsu priekšlikums arī sakrīt ar jūsu priekšlikumu. Un man ļoti žēl, ka komisijā tas neguva atbalstu un ka komisijā daži deputāti izvēlējās labāk balsot "par" nākamo priekšlikumu. Par to ir jārunā kopumā, jo mūsu priekšlikums atšķiras no nākamā priekšlikuma ar to, ka mums nav prasības hokeja treneriem būt obligāti vakcinētiem. Jūs paši arī laikam lieliski zināt to, ka mēs nevaram noteikt šādu prasību, kurā būs tikai vakcinētie, pat ja mēs spēlējam pēc jūsu jaunajiem noteikumiem, kur sākas cilvēku šķirošana: vakcinētie, nevakcinētie; tāpat pie tās pirmās grupas vienmēr piederēs tie, kas ir pārslimojuši, – nu, pēc jūsu loģikas. Taču šajā priekšlikumā diemžēl mēs to neatrodam, tāpēc es ļoti lūgtu iespēju nobalsot "par" mūsu priekšlikumu.

Otrs jautājums, kāpēc būtu jāatbalsta mūsu priekšlikums, ir tehniski šī iespēja, ka šis priekšlikums stātos spēkā un darbotos, jo nosaka konkrēti, ka ir atļauts, ar likumu noteikts, bet jūsu priekšlikumā diemžēl... Un es negribu šobrīd mēģināt kaut kādā veidā strīdēties ar jums vai kritizēt, bet tīri praktiski jūsu priekšlikums nosaka to, ka īpašās prasības vēl no Ministru kabineta mums būs jāsagaida.

Es negribu, lai atkārtotos situācija, kā bija ar (Skaņas pārrāvums.)... ka Saeima lēma, ka tad valdība it kā domāja, vilka garumā un vēl kaut ko ilgi gaidīja. Šis priekšlikums ir diezgan konkrēts, un tāpēc es arī lūgšu jūs atbalstīt un nobalsot "par" šo priekšlikumu.

Piecdesmit kvadrātmetri uz bērnu, bez ģērbtuvēm... Saskaņots gan ar vecākiem... hokeja vecākiem, kuri ir vieni no aktīvākajiem mūsu Latvijā, kuri raksta deputātiem vēstules un lūdz iestāties par bērnu sportu, kuri ir lūguši atļaut bērnu hokeju jau vairāku mēnešu garumā, gan ar Latvijas Hokeja federāciju viss ir saskaņots, ir absolūti skaidri spēles noteikumi... un saprotami spēles noteikumi, kā tam būtu jānotiek... un realizējami pie tam. Protams, jūs arī noteikti zināt, ka sportisti ir vieni no disciplinētākajiem cilvēkiem, un šajā gadījumā kaut kādi dīvaini teksti no Veselības ministrijas puses komisijā par hokeja spēlītēm, es domāju, ir aizskaroši gan bērniem, kas spēlē hokeju, gan viņu vecākiem, kuriem tas ir otrs darbs, gan arī hokeja treneriem.

Tātad aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot "par".

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jūs saprotat to absurdu, ka Veselības ministrija – Veselības ministrija! – aizliedz bērniem sportot. Tas ir slimi vienkārši. Tā nav Veselības ministrija, tā ir slimnieku ministrija. Neko citu te nevar pateikt. Skaidrs, ka jāatļauj! Kādi vēl tur 50 metri un kāda ākstīšanās! Vienkārši jāļauj cilvēkiem sportot, bērniem sportot. Jo vairāk cilvēki sporto, jo veselīgāki viņi ir. Kaut kā neesmu pamanījis, ka tie, kas sporto, šausmīgi slimotu visu laiku, nepārtraukti ar vīrusiem un visu pārējo.

Kas slimo? Tie, kas sēž mājās; tie, kam ir liekais svars. Jūs redzat tos sportistus, kas tur visu laiku tagad spēlē hokeja hallēs? Viņi tur slimo visu laiku? Gagarina kauss nesen bija. Bobs Hārtlijs uzvarēja. Gagarina kausā pilnas tribīnes, tūkstošiem cilvēku. Tur slimos redzējāt? Tepat aiz robežas, Sanktpēterburga nav ļoti tālu no Rīgas, starp citu, ar mašīnu var aizbraukt, diezgan ātri pie tam vēl. Visi veseli tā kā rutki.

Bet – nē! Bērniem jāsēž mājās vai jāklaiņo apkārt, jādzerstās. Tas ir tas, ko jūs piedāvājat. To piedāvā Veselības ministrija un apstiprina šī koalīcija. Slimi! Tas ir vienkārši slimi, tas ir prātam neaptverami!

Ja tā pavisam godīgi, pa kluso... puse Latvijas pa kluso trenējas. Vai tad tā nav? Tā ir. Paldies dievam, ka cilvēki vismaz pa kluso atļaujas to darīt. Dariet, cilvēki, to! Trenējieties! Uzspļaujiet tiem visiem ierobežojumiem tāpēc, ka tie ir slimi. Tie nav vērsti uz veselības aprūpes uzlabošanos, tie ir vērsti uz to, lai jūs būtu neveselīgāki, lai jums būtu sliktāka veselība, lai jūs vairāk slimotu, lai jums būtu zemāka imunitāte un viss pārējais. Uzspļaujiet! Uz katru stulbu un debilu lēmumu uzspļaujiet! Dariet tā!

Tieši tāpat kā valdošā koalīcija uzspļauj jums un jūsu dzīvēm, jūsu bērnu dzīvēm, jūsu bērnu izglītībai, jūsu darba dzīvei, jūsu tiesībām priecāties, satikties. Uz krodziņu aiziet jūs nevarat vakarā. Saulainā vakarā pasēdēt līdz pusnaktij. Visā pasaulē var, pie mums nevar. Tāpēc ka mums ir globālistu valdība. Vienīgais mērķis ir izpatikt, varbūt dabūs amatiņu Briselē kāds, nezinu, Kariņš vai Rinkēvičs, vai Kols, vai kas pēc karjeras Latvijā.

Tā kā Dombrovskis. Amatiņš Briselē ir, bet kāds labums Latvijai no tā? Mēs esam bagātāki no tā, ka Dombrovskis tur izkalpojas tiem ārzemniekiem? Nē! Mēs esam viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā un kļūstam arvien nabadzīgāki. Leiši un igauņi arvien vairāk atraujas no mums, mūsu dzīves laikā viņus panākt jau vairs nevar, pateicoties tādiem dombrovskiem, kariņiem un visai šai koalīcijai, visiem šiem slimajiem lēmumiem. Lielākais sasniegums ir runāt par to, vai uz šņabja pudeles parādīt, cik tur kalorijas. Nu, tad veči dzers un skaitīs kalorijas. Tas ir lielākais, ko var izdarīt šī koalīcija. Tad vēl bišķiņ nozagt kaut ko... Kriminālprocesus pat kaut kur ierosināja. Viņķelei sanāca atkāpties no kaut kāda kārtējā amata.

Pārkāpiet, cilvēki! Mīļie cilvēki, ignorējiet vienkārši! Jo vairāk jūs ignorēsiet, jo ātrāk tas viss beigsies. Nebaidieties ignorēt!

Pa kluso... Es arī pa kluso trenējos. Re, kur man arī ir sporta tērps, iešu pa kluso trenēties tūlīt pēc Saeimas sēdes. Dariet to visu! Uzspļaujiet! Es gribu dzīvot veselīgi. Jūs arī gribat dzīvot veselīgi, jūs gribat, lai jūsu bērni dzīvo veselīgi, dariet to vienkārši!

Es jūs tiešām uz to aicinu, jo slimi lēmumi, kas pasliktina sabiedrības veselību, nav jāievēro. Un tos arī... tas ir noziegums tos ievērot. Jāievēro ir tas, kas ir labāk cilvēkiem, kas uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Sports uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, hokejs uzlabo dzīves kvalitāti, daiļslidošana uzlabo dzīves kvalitāti, mākslas vingrošana uzlabo dzīves kvalitāti. Viss, kas saistīts ar prieku, uzlabo dzīves kvalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, arī par hokeju un, pareizāk sakot, tieši pasākumiem, kas notiek ledus hallēs, un dažādiem treniņu pasākumiem, tai skaitā bērniem. Nu, šeit ir jābūt tādiem prātīgiem, jo hokeja halles vispār šobrīd, kuras stāv bez ledus... Ir diezgan dārgi to ledu, piemēram, uzsaldēt atkal. Un būtu ļoti, ļoti muļķīgi, ja tiktu pieļautas kaut kādas kļūdas un tad izrādītos, ka tas ledus atkal jākausē nost un pēc tam atkal jāsaldē par jaunu.

Šo konkrēto priekšlikumu nevar atbalstīt, tādēļ ka tas vienkārši pasaka, ka ir atļauts viss, tikai jāievēro 50 kvadrātmetri. Un konkrētas nodarbības – tātad hokejs un daiļslidošana. Man tagad jautājums – kādēļ... kas jums ir pret šorttreku? Kas jums ir pret to? Nu, es aicinu neiestāties pret šorttrekistiem, īpaši jaunajiem, un tādēļ, es domāju...

Arī mūsu priekšlikums, starp citu, to nerisina – 13. priekšlikums. Un es domāju, nu, kā lai panāk virzību? Tādēļ es sazinājos ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, kuri ir kontaktā ar Veselības ministrijas pārstāvjiem. Kā jau es minēju, Veselības ministrija tiešām ir aktivizējusi darbu, un redzam, ka notiek process tādā labā virzienā. Kā zināms, no 1. jūnija varēsim... varēs tie, kas ir pilnībā vakcinējušies, skatīties klātienē hokeju. Es nebūšu to starpā.

Bet... tā doma ir tāda, ka jau pirmdien ir paredzēts uz operatīvās vadības grupu virzīt adekvātu regulējumu, tieši tādu kā... nu, varbūt līdzīgi kā hokeja čempionāts ir tāds pilotprojekts visiem pasākumiem iekštelpās, ko varētu piemērot pēc tam kultūras nozares pasākumiem. Līdzīgi kā Eirovīzija bija Nīderlandē speciālas valsts programmas ietvaros, tā arī šis hokeja haļļu treniņu jautājums varētu būt pilotpasākums Latvijā. Un tad to tālāk varētu visiem citiem treniņiem piemērot.

Kā es redzu, nu, vismaz runājot ar cilvēkiem... un atbildīgajiem ierēdņiem, ka ir apņēmība virzīties tāda regulējuma ietvaros, lai tad vienreiz uzsaldētu tās ledus halles, kur varētu notikt jauniešu treniņi, un tad tās paliktu uzsaldētas. Nenostādot nevienu ledus sporta veidu kaut kā pārāku... piemēram, tur tikai hokejs vai tikai daiļslidošana... pārāku par citiem.

Ņemot vērā, ka ir šis saprātīgais... nu, es to uztveru kā tādu virzību izpildvarā, es pirmām kārtām atsaucu savu parakstu no 13. priekšlikuma.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un skatīties ar vienu atrunu. Ja varbūt neizdodas izpildvarai tik labi šo... tādu labāku regulējumu īstenot, piemēram, Ministru kabineta otrdienas sēdē, tad mēs kopīgi atgriezīsimies Saeimā vēlvienreiz pie šī jautājuma.

Bet es ticu – es ticu! – tiešām labajam. Es ticu tam, ka visi ļoti labi zina, kā kopš terašu atvēršanas uzlabojas epidemioloģiskā situācija Latvijā. Un nesaku, ka tur ir cēloņsakarība, bet, nu, vienkārši fakts kā tāds, ka mums nav Indija iestājusies šeit un ka mums pieaug vakcinācijas aptvere. Paldies, starp citu, Veselības ministrijai, kas tad... kad vakcīnas ir, tad arī tā lieta ir aizgājusi.

Šajā sakarā es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Kā jau teicu, atsaucu savu parakstu no 13. priekšlikuma. Un pagaidām Ministru kabineta otrdienas sēdi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu, mēs visi ar jums saņemam ļoti daudz vēstules no daudzām sporta skolām, no vecākiem, kuru bērni nodarbojas ar hokeju. Bija pat videoklips, kur bērni paši prasa: "Atļaujiet mums sportot!" Un viņiem ir taisnība.

Komisijas laikā šodien izskanēja no veselības ministra informācija, ka tiešām no Daugavpils hokeja skolas sākās epidēmija rudenī. Nu, es nepiekrītu tam. Nezinu, cik tur saslimuši bija rudenī Daugavpilī, bet Latgalē bija ļoti augsts rādītājs šī pandēmijas viļņa laikā... nekā pirmajā. Kāpēc? Tāpēc, ka atkal jau pandēmija sākās ļoti augstā līmenī gan Baltkrievijā, gan Lietuvā, mums bija atvērta robeža un cilvēki, mūsu latvieši, aktīvi ceļoja gan uz vienu, gan uz otru valsti un atveda to vīrusu. Tā arī bija mūsu kļūda – ka mūsu varasiestādes neaiztaisīja ciet robežu tad, kad vajadzēja reaģēt ļoti ātri. Es Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā jau septembrī prasīju, kas noticis mums uz robežām, kā mēs pārbaudām? Iekšlietu ministra atbilde bija, ka neko mēs nedarām, robežas ir vaļā. Pēc tam parādījās oktobris... Mēs zinām, ka...

Ko teica Feldmana kungs tagad par 12. priekšlikumu? Ka viens priekšlikums otram netraucē. Ja mēs atbalstījām 12. priekšlikumu, tāpat arī 13. priekšlikums vienkārši papildina to 12. priekšlikumu. Tie ir identiski, tikai 13. – droši vien plašāks.

Bet arī hokejs... Jūs nedomājiet, ka hokeju var spēlēt tikai tā, ka viena komanda pret otru komandu. Hokejisti arī vienkārši brauc pa ledu, viņiem vajag trenēties arī... dažādi kubi, piruetes... un arī strādāt ar ripu. Un atsevišķi viņi var strādāt, nav obligāti tā, ka vienā stundā atnāks uzreiz 20 vai 30 bērni, var nākt katru stundu pa 10 cilvēkiem, un to arī var mierīgi regulēt treneris, vienalga, vai viņš ir vakcinēts, vai viņš nav vakcinēts. Bet katrā hallē ir arī medicīnas darbinieki, kuri var pārbaudīt temperatūru – ir temperatūra vai nav. Un vecākiem arī vajag... Viņi ir gudri un skatās, kā jūtas viņu bērns, un neved savu bērnu, ja viņš ir slims vai slikti jūtas. Par to arī vajag domāt, nevis domāt, ka, nu, visi nav prātīgi. Cilvēki ir ļoti prātīgi un uzmanās arī.

Jūs teicāt, ka bērni tomēr var apdraudēt savu veselību. Nu, paskatīsimies, ja mūsu bērni, kas mācās skolā, sākumskolā, negāja uz skolu, bet pirmsskolas iestādes visas strādāja, visu ziemu strādāja, ja tur nebija kādi saslimšanas gadījumi... Tā ka tā arī var. Tāpat arī šeit var. Ļoti daudziem bērniem pašlaik ir psiholoģiskas problēmas, skolas psihologi viņiem nevar palīdzēt, tāpēc ka ir liela rinda. Nu, ļaujam vismaz tiem cilvēkiem, kas grib sportot, grib kustēties, lai viņi kustas.

Paskatīsimies, kas noticis ar tiem sporta laukumiem, kas atrodas ārā pie skolām, vienkārši mikrorajonos. Tur katrā laukumā ir pa 20–30 cilvēkiem, kuri rāpjas, pievelkas, vēl kaut ko dara. Un problēma tur, ka neviens nedezinficē tos... visus trenažierus. Tad tas ir mūsu trūkums, trūkums pašvaldībām.

Arī pats galvenais un pats bēdīgākais, ka diemžēl lēmumus pieņem cilvēki, kuri paši neko nesaprot no sporta un paši nesporto. Un tie cilvēki pieņem lēmumus – kas ir pats bēdīgākais. Es aicinu tomēr, ja jūs nesaprotat neko, nu, paklausieties, parunājiet ar citiem speciālistiem un pieņemiet pareizo lēmumu.

Aicinu atbalstīt gan 12., gan 13. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Klausoties koalīcijas runātājus, nāk prātā dziesma "Viss reiz jums būs". Un es pat nejautātu: "Kad?", bet es teiktu: "Kur?" Vai tas būs citā valstī vai citā valdībā 3050. gadā? Gaidiet, un viss jums reiz būs. Nezinu, vai iedzīvotāji tic šādai dziesmai.

Bet, runājot par šo priekšlikumu, gribu atgādināt, ka īsti jau valdība nav izpildījusi arī mūsu visu kopējo lēmumu janvāra beigās – sporta jomu atdzīvināt jeb reanimēt un dot iespēju sportam dzīvot ne tikai kovida apstākļos, bet arī pakāpeniski iziet no kovida, tā teikt, dzīvot jau jaunu dzīvi ierobežojumu samazināšanas laikā. Atbildes nav ne no atbildīgās ministrijas, kur nu vēl no Saeimas atbildīgās apakškomisijas vadītāja, kurš šodien labprāt debatē par alkoholu, bet (šobrīd vismaz neredzu, ka ir pieteicies) negrib neko teikt par savu atbildīgo... vismaz komisijas darbā vadīto jomu.

Jebkurā gadījumā, ja jūs tiešām atvērāt e-pastus un lasījāt vecāku vēstules, tad tas, ko es gribētu papildināt pie ne koalīcijas deputātu teiktā, ir: ja jūs ļausiet hokejistiem, jaunajiem hokejistiem, nodarboties arī vasaras laikā, jums nevajadzēs tik daudz naudas vasaras nometnēm, jo šeit vecāki neprasa nekādu atbalstu, bet prasa atļauju viņu bērniem nodarboties ar viņu iemīļoto sporta veidu tai skaitā vasarā.

Šiem bērniem būtu iespēja neizmantot 2,2 miljonus (nepilniem 300 tūkstošiem bērnu piešķirto valsts finansējumu), neizmantot, iespējams, arī pašvaldību atbalstu, bet, kā parasti, par vecāku finansējumu būt sporta nodarbībās, neizmantojot nekādu citu psiholoģisku vai kādu citu atbalstu, par ko mēs runājam, kas bērniem ir nepieciešams, bet šie bērni to atrisinātu jau sev pieņemamā veidā un ar pārbaudītu efektu.

Aicinu atbalstīt, un, godīgi sakot, es nedzirdu šo dziesmu "Viss jums reiz būs" un neticu, ka viss kādreiz mums būs, jo vēlreiz jautāju... neprasu: "Kad?", bet domāju, ka uz jautājumu "Kur?" jūs paši nevarat atbildēt, jo 3050. gads diez vai jums ir piedzīvojams.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tad, kad Saeima pagājušajā ceturtdienā nobalsoja "par" uzdevumu valdībai atļaut dažām grupām skatīties hokeju, un tad, kad tas kļuva jau saprotams, ka valdība Saeimai ir parādījusi, kurš šeit ir galvenais, tad... un vēl nākamā dienā jūs redzējāt, ka hokeju tomēr skatās izredzētie, tostarp Jaunās VIENOTĪBAS ministrs... Pēc visiem šiem notikumiem... vai tiešām, Feldmana kungs, jūs varat apgalvot, ka jūs ticat labajam? Es domāju, vai tas ir naivums, vai tā tiešām ir melošana.

Ja mēs runājam par aicinājumu atbalstīt hokeja treniņus un daiļslidošanas treniņus, tad mēs runājam tostarp arī par individuālajiem treniņiem, kurus varbūt jums grūti iedomāties. Tie hokeja treniņi notiek bērnam ar visu aprīkojumu, viņam ir ķivere. Es tiešām nezinu, kā, kādā veidā, neizmantojot ģērbtuves, tas jūsu kovids varētu tam bērnam pielipt. Man tiešām grūti iedomāties to iemeslu, kāpēc būtu jāvāc nost ledus, ja nu, vienīgais, jūsu mīļais Kariņš būs izdomājis, ka mēs atkal visu taisām ciet.

Bet ar visiem citiem nosacījumiem mums būtu jāatļauj gan hokejs, gan daiļslidošana, gan arī šorttreks. Jūs droši varat papildināt šo sporta veidu... Jums ir visas iespējas, jūs vienmēr visās grupās atrodaties un strādājat vai nestrādājat, bet jūs to varat izdarīt.

Tas, ko mēs varam izdarīt, – mēs varam uzklausīt vecāku aicinājumu un atbalstīt vecākus, spēcīgākos hokeja vecākus, kuri ir uzrakstījuši mums ļoti daudz vēstuļu. Un arī jums, Feldmana kungs!

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R. Naudiņš (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Tiešām šis ir ļoti aktuāls jautājums šobrīd hokeja... Latvijas hokeja ģimenei, Latvijas hokeja vecākiem, bērniem, kuri reģionos un arī Rīgā pusgadu – jau pusgadu! – nevar spēlēt un trenēties. Arī daiļslidotāji. Nu, dažreiz videorullīšus, ko es redzu Facebook, kur daiļslidotāji izliek, kā viņi savas piruetes veic uz asfalta... Es varu iedomāties, kā viņi jūtas, ja kaimiņos, Igaunijā un Lietuvā, bērni un viņu vecuma jaunieši slido, pilnvērtīgi trenējas, bet viņi savas piruetes nevis veic uz ledus, bet uz asfalta.

Tamdēļ, kolēģi... Mēs jau pirms pāris mēnešiem, ja nemaldos, balsojām "par" šo jautājumu. Mēs balsojām "par" sportu iekštelpās, lai Ministru kabinets atļauj. Līdz šim nekas nav noticis diemžēl. Un šim līdzīgu priekšlikumu mēs noraidījām pirms vairākiem mēnešiem.

Tā ka, kolēģi, es aicinātu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt. Ministru kabinets neko jaunu un labāku, un inovatīvāku neizdomās attiecībā uz epidemioloģiskās drošības noteikumiem, jo galvenais, kur tā saslimstība tika veicināta (šeit tika pieminēta Daugavpils), – tās ir ģērbtuves. Toreiz bija atļauts izmantot ģērbtuves. Šajā priekšlikumā mēs konkrēti pasakām, ka ģērbtuves nevar tikt izmantotas un uz treniņu ir jāierodas pilnā ekipējumā. Līdz ar to saslimstības riski ir praktiski izslēgti. Hokeja hallēs ir ļoti laba ventilācija, lai mazinātu šos riskus.

Šobrīd situācija ir tāda, ka, jā, pēc nedēļas mūsu bērni brauc trenēties uz kaimiņvalstīm – gan spēlēt sacensībās, gan arī piedalīties treniņnometnēs un dažādās citās meistarklasēs. Vairāki simti bērnu nedēļas nogalē no Latvijas brauc uz kaimiņvalstīm. Arī Skandināvijas valstīs nekur hokeja dzīve nav apstājusies. Visur treniņi notiek pārdomāti, attiecīgi ievērojot visus drošības pasākumus.

Mums ļoti daudz... Daudzreiz mēs skatāmies uz Igauniju, Lietuvu. Nu, kā tā, ka viņi mums ekonomiski ir priekšā?! Kā tā, ka viņiem iekšzemes kopprodukts ir daudz labāks nekā Latvijai... tiem pašiem igauņiem un lietuviešiem. Es paskatījos datus par 2019. gadu. Igaunijai iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju... ne iekšzemes kopprodukts, bet preču un pakalpojumu eksports uz vienu iedzīvotāju ir 15,3 tūkstoši, Latvijai – 9,5. Stipri mazāk. Es domāju: daži gadi vēl, un Igaunija mūs apsteigs divreiz. Lietuvai arī stipri labāki rādītāji. Nu, šīs visas ir tādas mazas nianses dažādās tautsaimniecības nozarēs, kas sapil vienā traukā un veido preču, pakalpojumu eksporta kopumu. Arī naudu, ko mēs... vecāki, hokeja vecāki, šobrīd izved ārā no valsts un atdod Lietuvai, Igaunijai, – tā nauda varēja palikt šeit, Latvijā, kuru izmantot Latvijas ekonomikā, ievērojot drošības noteikumus. Mēs un vecāki neprasām neko vairāk, kā tas ir Skandināvijas valstīs un tajā pašā Lietuvā. Vienkārši ļaujiet pārdomāti trenēties bērniem!

Šis priekšlikums ir ļoti pareizs un labs. Pilnā ekipējumā bērni ierodas un dodas uzreiz uz laukuma slidot. Arī treneri sporta skolās katru nedēļu var veikt testus. Tāpat kā skolotāji un bērnudārza audzinātāji veic testus, arī pedagogi var veikt testus katru nedēļu, tādā veidā mazinot riskus.

Kolēģi! Man būtu tomēr lūgums atbalstīt. Es saprotu, ka šodien valdība ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz nometnēm bērniem līdz 20 cilvēkiem. Varētu rīkot diennakts nometnes, un tas it kā varētu attiekties arī uz hokeju, kur varētu bērni dzīvot burbulī un nedēļu trenēties hokeja nometnēs, bet ledus halles nevar pastāvēt, ja notiek viena vai divas nometnes. Ledus hallei ir jābūt noslogotai intensīvi, lai tā atmaksātos. Ja mēs rīkosim reģionos – Rēzeknē vai Daugavpilī – šādu nometni... vienu vai divas, halles nevar pastāvēt. Tas neatmaksājas. Līdz ar to ir jābūt atjaunotiem pilnvērtīgiem hokeja treniņiem un daiļslidošanas nodarbībām, lai halles būtu noslogotas intensīvi. Tikai tas var palīdzēt atvērt ledus halles un uzliet ledu.

Kolēģi! Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Kā jau teicu, valdība neko jaunāku neizdomās, un (Skaņas pārrāvums.)... virzīties uz priekšu (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Deputāts Romāns Naudiņš jau tikko ieskicēja... ļoti plaši argumentus. Es neatkārtošu. Vēlos tikai pievērst jūsu uzmanību tam aspektam, ka liela daļa no ierobežojumiem ir jāsalāgo tomēr ar Baltijas kaimiņvalstīm, īpaši tajā gadījumā, ja notiek kādas sporta sacensības, jo mūsu kaimiņvalstīs šīs sacensības ir iespējams realizēt. Es varu arī pieskarties... par motokrosa sacensībām. Mūsu valsts pilsoņi brauc uz kaimiņvalstīm, apmeklē šīs sacensības, bet šeit mēs tās nevaram apmeklēt. Tas pats attiecas arī uz ledus hallēm, par kurām runāja visi deputāti pie šī priekšlikuma. Līdz ar to loģiski būtu salāgot šos jautājumus, jo faktiski mēs runājam par epidemioloģiski drošu ledus haļļu apmeklēšanu un šis priekšlikums to paredz.

Es, līdzīgi kā iepriekšējie kolēģi, arī aicinu šo priekšlikumu atbalstīt to iemeslu dēļ, par kuriem pietiekoši precīzi jau runāja iepriekšējie runātāji, īpaši deputāts Romāns Naudiņš.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Tajā laikā, kamēr mēs šeit runājam, mūsu, Latvijas, hokeja komanda pagaidām zaudē ASV komandai. Esmu pārliecināts – ja tribīnēs būtu vismaz tūkstoš skatītāju, mūsu spēcīgo fanu grupa, tad viņi varētu palīdzēt kā sestais spēlētājs mūsu komandai izcīnīt uzvaru pār ASV komandu.

Bet runa šeit ir ne tikai par hokeju. Ja premjers saprata, ka, labi, tur varbūt ir kāds risks, kā mums stāsta Veselības ministrija... Nu tad atvērsim un atļausim rīkot sacensības, individuālas sacensības, kas ir ārā, nevis iekšā, kur netraucē nekas, kur cilvēki nekontaktējas viens ar otru, bet – nē, mums ir tāda nostāja, ka – nē! Aizliegt, tāpēc ka es tā nolēmu, negribu, un viss! Aizliegt!

Tā ka aicinu vēlreiz padomāt prātīgi, ar vēsu galvu un pieņemt lēmumu, lai mūsu Latvijas sportisti nebrauc rīkot Latvijas čempionātus Igaunijā vai Lietuvā, kur jau federācijas brauc un rīko, tāpēc ka Latvijā ir aizliegts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāšu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 35, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 13. – deputātu Eglīša un Feldmana priekšlikums. Paredz atļaut bērnu un jauniešu hokeja nodarbības iekštelpās, nosakot konkrētas prasības, kas būtu jāievēro. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Feldmans debatēs pie 12. priekšlikuma atsauca savu parakstu 13. priekšlikumam.

Sākam debates par 13. – deputāta Gata Eglīša iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Es arī gribēju atsaukt savu parakstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad abi iesniedzēji parakstus ir atsaukuši.

Debates slēdzu, bet ir pieprasīts balsojums.

Tādēļ vēlreiz komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Tātad arī Eglīša kungs ir atsaucis... Kaimiņa kungs, jūsu pieprasītais balsojums nevar notikt, jo abi iesniedzēji ir atsaukuši šo priekšlikumu. Nupat arī debatēs to izdarīja Eglīša kungs. Tātad 13. priekšlikums nav balsojams, jo abi priekšlikumu iesniedzēji to ir atsaukuši. Tas būtu bijis debatējams, bet debates jau ir slēgtas.

V. A. Tērauda. 14. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz uzdot Ministru kabinetam piecu dienu laikā izstrādāt plānu bērnu un jauniešu vasaras sporta treniņu procesam, sacensību un nometņu organizēšanai iekštelpās un ārtelpās. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es saprotu, ka daļēji kaut kas kustas šinī virzienā un Ministru kabinets kaut ko lemj, taču tad, kad mēs vakardien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā runājām tieši par šo pašu jautājumu, es uzsvēru, ka ir ļoti svarīgi arī runāt par sacensībām, par kurām šobrīd neviens vairs nerunā. Veselības ministrijas atbilde bija tāda kā tiešām pamošanās no miega – ai, ziniet, mēs par to vispār pat neesam domājuši, par sacensībām vispār nav domāts un var būt, ka sacensībās varētu piedalīties tikai vakcinētie.

Tādi bija Veselības ministrijas apsvērumi, runājot par bērnu un jauniešu sacensību plānošanu. Un mēs nesagaidījām atbildi no Veselības ministrijas par to, kā principā ierēdņi ir iedomājušies vakcinēt bērnus ar vakcīnām, kuras bērnu vecumam, ja mēs runājam, piemēram, par 12 gadus veciem bērniem, vēl īsti nav pat apstiprinātas. Mēs nerunājam par vecāku tiesībām iebilst pret šādām vakcīnām un bērnu tiesībām turpināt nodarboties ar sportu.

Es domāju, ka šis gadījums lieliski ilustrē visu mūsu gudro lēmumu pieņēmēju – visu mūsu labo, kam tic Feldmana kungs, – intelektu un ieinteresētību visā tajā procesā, kas šobrīd viņiem ir uzticēts. Ar šādām spriestspējām un ar šādu informētību, es domāju, mēs ļoti ilgi gaidīsim no mūsu ierēdņiem, mūsu ministrijām un mūsu Ministru kabineta kaut cik jēdzīgus lēmumus.

Un arī šeit mēs runājam par sacensībām, mēs runājam par dažādām sacensībām. Ir konkūrs, kurš ir aizliegts šobrīd, aizliegtas ir sacensības ar zirgiem, aizliegtas ir motosacensības. Jebkura veida sacensības šobrīd ir aizliegtas, neskatoties uz to, cik ļoti liels apdraudējums ir, piemēram, cilvēkam atrodoties zirgā... zirga mugurā. Es nezinu, kā... kā Veselības ministrija to ir iedomājusies. Tieši tāpat arī ar motoķiverēm. Nu, šeit, es domāju, vienkārši ir tāds ļoti šaurs skatījums uz lietām, nekādas praktiskas pieredzes, tikai un vienīgi cipari, papīri, nekas vairāk.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un tomēr mainīt situāciju.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāšu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 15. – deputāta Tavara priekšlikums. Paredz uzdot Ministru kabinetam līdz 1. jūnijam noteikt kārtību, kā var notikt starptautiskas sporta sacensības izlašu sportam klātienē iekštelpās ar skatītāju līdzdalību. Komisijā priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Konkrētais priekšlikums, kā jau Tēraudas kundze minēja, paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus līdz 1. jūnijam, nosakot drošas prasības un norises kārtību. Es gribētu likt akcentu uz šiem diviem vārdiem, kā organizēt starptautisku sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļauto sporta sacensību norisi, tai skaitā pirms sacensībām paredzēto oficiālo treniņu izlašu sportistiem norisi klātienē iekštelpās un ārtelpās ar skatītāju piedalīšanos. Akcentu liekam uz drošību un uz šo visu procesu organizēšanu.

Šobrīd mēs lasām ziņās, ka faktiski ar 1. jūniju atbilstoši Latvijas Hokeja federācijas aicinājumam valdība jau nolēmusi šo jautājumu ļaut tieši pēc šādiem principiem... darīt hokejā. Šis priekšlikums paredz citas starptautiskas sacensības pēc līdzīgiem principiem, kas ir izstrādāti ar attiecīgajām starptautiskajām sporta federācijām, ar vietējām sporta federācijām... deleģējumu Ministru kabinetam nodrošināt skatītāju drošu klātbūtni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šodien, aizstāvot 7. un 8. priekšlikumu, Kaimiņa kungs bija izteicies, ka viņš kādreiz ir strādājis teātrī. Man šķiet, ka mēs visi turpinām strādāt teātrī, un tas ir absurda teātris. Absurda teātris, kurā ilgu laiku iet viena un tā pati luga ar nosaukumu "Liela brēka, maza vilna".

Šodien apspriežamais priekšlikums, par kuru mēs runājam tagad, jau faktiski ir noraidīts komisijā ne tāpēc... droši vien ne tāpēc, ka tas nav realizējams, bet tāpēc, ka tas jau ir realizēts, jo tas, par ko vēsta informācijas aģentūras un mediji par pieņemtajiem lēmumiem, nozīmē, ka visa tā apspriešana, kas mums šodien notiek par iesniegto likumprojektu, ir nokavēta. Principā, lai atļautu to, kas ir paredzēts Ministru kabineta lēmumā, sākot ar 1. jūniju vai ar 15. jūniju, – tas nozīmē, ka attiecīgajam dokumentam jau ir jābūt gatavam un attiecīgajai programmatūrai jābūt izstrādātai un izmēģinātai.

Līdz ar to šodien būtu jāskata nevis jautājumi par uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt šāda veida sertifikātu vai ko citu, bet par uzdevumu, kā... pat ne par uzdevumu, bet par to dokumenta statusu, kāds ir tā juridiskais un tiesiskais statuss, ko ar to drīkst darīt, ko nedrīkst darīt, kur tas ir lietojams, kur ir izstrādāts un kur izsniedzams, un tā tālāk, un joprojām.

Mēs aizkavējāmies, un līdz ar to tas ir tiešām absurda teātris, kurā mēs visi spēlējam diezgan apkaunojošu lomu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir jāveic zināmas korekcijas iepriekšējā runātāja tekstā par to, kas ir absurda teātris un kas ir "Liela brēka, maza vilna".

Tātad sākšu no senākā. Tātad senākais ir "Liela brēka, maza vilna". Autors – Viljams Šekspīrs. Tā ir komēdija. Un Viljams Šekspīrs ir dzīvojis, ja nemaldos, 1600. gads... četrdesmitie gadi, kaut kas tamlīdzīgs.

Absurda teātris. Dolgopolova kungs, nu, jūs taču viens no pieredzējušākajiem, arī miesiskajā ziņā, fiziskajā ziņā, deputātiem šajā parlamentā, ja mēs paskatāmies pasē. Tad jums būtu jāsaprot, ka absurda teātris... Tas radās, nu, varbūt tad, kad jums bija gadi 15, iespējams. Varbūt – septiņi. Nu, tajā laika posmā. Šo teātri savukārt mēģināja aktualizēt un rādīt tāpat kā Maļeviča "Melno kvadrātu", ko viņš pats uztaisīja, un tas tika jau kā simbols tālāk virzīts.

Daniils Harmss. Daniils Harmss par šo savu absurda teātra skatu tika ielikts trakonamā. Tas notika, pirms Staļins nāca pie varas, jo neviens nesaprata, ko tad Harmss īsti grib pateikt, nu, kādā veidā tā māksla iet pāri visām robežām. Un tā arī viņš tajā trakonamā palika. Manuprāt, nenodzīvoja pāri 45 gadiem. Ģēnijs viņš bija. Tas bija Daniils Harmss.

Nu, lūk, man paniski riebjas, ka pieauguši cilvēki jauc jēdzienus, jauc visu vienā rasolā, es nezinu, un šādā veidā būvē savu argumentāciju.

Dolgopolova kungs! Es saprotu, ka šobrīd sēdes vadītājai ir pilnīgas tiesības un vajadzētu jau sen iejaukties manā runā par to, ka es nerunāju par priekšlikumu, jo es runāju vienīgi, vienīgi tikai par jūsu argumentāciju, kurai ir jābūt labotai.

Man ir patiesi žēl, ka mēs šodien zaudējām Amerikas hokeja izlasei, bet mēs šādā veidā, nezinot arī mūsu pagātni, nevaram veidot savu nākotni, ja mēs jaucam absurda teātri ar Viljama Šekspīra komēdiju "Liela brēka, maza vilna".

Tā ka paldies jums, un, lūdzu, balsojiet tālāk pēc sirdsapziņas.

Tavara kungs, vai būs par teātri vai par priekšlikumu? Lūdzu, jums vārds.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram debatēs otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Lūdzu, atbalstiet 15. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

(Skaņas pārrāvums.)... par īsu pamācību mīlestībā, par to, kas ir absurda teātris, un par visu pārējo.

Es zinu, ka viņš slikti mācījies skolā, bet, nu, es nezināju, ka tik traka tā lieta ir.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāte Vita Anda Tērauda – komisijas vārdā.

V. A. Tērauda. Komisija 15. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 30, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 16. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz atļaut sniegt plašākus tirdzniecības pakalpojumus, nekā šobrīd ir noteikts. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs aicinām labot to kļūdu, kura tika pieļauta nesaprotamu iemeslu dēļ un kuru, mēs saprotam, šobrīd arī mēģinās varbūt labot Satversmes tiesa. Mēs runājam par 25 kvadrātmetru atcelšanu; tā vietā noteikt vismaz tos 15 kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju, lai mēs varētu palīdzēt atjaunot vismaz kaut kādu kustību tirdzniecībā.

Mēs esam sadarbībā ar tirdzniecības... Latvijas Tirgotāju asociāciju esam šādu priekšlikumu iesnieguši, un arī Tirgotāju asociācija atbalsta šo priekšlikumu kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kurai, es noprotu, īsti netika dots šodien vārds varbūt laika trūkuma dēļ.

Taču mēs aicinām jūs respektēt šos nodokļu maksātājus, kuri ir mēnešiem ilgi cīnījušies par savām tiesībām, nesaprotamu iemeslu dēļ ierobežoti savā darbībā, savā rīcībā. Tas, ka šobrīd tika atklātas gan terases, gan arī mazliet atvieglotas tirdzniecības iespējas, liekot cilvēkiem pa evakuācijas izejām meklēt ieejas savā mīļākajā veikalā, nekādā veidā neatspoguļojas uz epidemioloģiskajiem rādītājiem. Tas kārtējo reizi pierāda to, ka valdības lēmums aizliegt šāda veida tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu bija kļūda, par ko, mēs ļoti ceram, valdības pārstāvjiem būs jāmaksā.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda. Komisija 16. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāšu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 39, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 17. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās no pulksten 6.00 līdz 24.00. Priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Savu priekšlikumu es motivēju daļēji ar to, ka cilvēki šobrīd terasēs satiekas, skatās hokeju, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Tad, kad, piemēram, hokeja spēle notiek vakarā, tad pulksten 21.00 jau jāslēdz viss ārā un jāiet prom. Tas ir diezgan necilvēcīgi attiecībā pret hokeja faniem. Un tas, ka šis darba laiks terasēm ir noteikts tiešām tik īss... ievērojot šos nu jau vasaras vakarus... kur drīz nāks garie vasaras vakari, kuros ļoti ilgi paliek gaišs. Cilvēki ir izslāpuši pēc pastaigām un pēc drošas, distancētas komunikācijas.

Tas, ko mēs dzirdējām no Veselības ministrijas... Manuprāt, te man būs jāaicina Kaimiņa kungs, lai viņš varbūt atrastu piemērotu izrādes nosaukumu tam, ko mēs dzirdējām komisijā. Veselības ministrija šajā gadījumā pateica, ka ilgstoša uzturēšanās terasēs pēc pulksten 21.00 nozīmē alkohola lietošanu un līdz ar to kaut kādu citu pārkāpumu veikšanu.

Man tiešām jāsarūgtina tie, kas domā, ka cilvēki terasēs tikai piedzeras – galvenokārt piedzeras pēc pulksten 21.00 – vai skatoties hokeju. Mēs zinām, ka ir cits dzīvesveids, normāls dzīvesveids, kuru piekopj lielākā daļa mūsu cilvēku, kuri sēž terasēs un mierīgi sarunājas – skaisti, mierīgi, godīgi, labi uzvedas. Es nezinu, kur Veselības ministrijai ir šādi dati, bet Veselības ministrija neko nespēja atbildēt uz mūsu priekšlikumu.

Mums ir, es domāju, jāatbalsta šis priekšlikums. Es ļoti aicinu arī koalīciju šo priekšlikumu atbalstīt, palīdzēt mūsu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem atgūties no šī briesmīgā gada un nodrošināt arī pakalpojumus cilvēkiem, kuri strādā vēlus vakarus, palīdzēt viņiem mazliet, mazliet gūt prieku šajā pavasarī un vasarā.

Paldies jums.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Kolēģi, pirms dažām nedēļām mēs pieņēmām lēmumu par āra terašu atvēršanu, un es domāju, ka tas bija ļoti labs lēmums. To mēs visi redzam. Un tas nekādā veidā nav ietekmējis, teiksim, Covid-19 izplatību.

Es domāju, šis priekšlikums ir ļoti loģisks un saprātīgs, un es aicināšu atbalstīt, jo šeit tiešām es neredzu to pamatojumu, kāpēc mums komersantiem būtu jātur spēkā joprojām šis ierobežojums par pulksten 21.00. (Pauze.) Es atvainojos, man te, Saeimas kabinetā, bija kaut kāds... Tātad šis ierobežojums ir neloģisks, kāpēc mums būtu līdz pulksten 21.00 tagad jāierobežo darbalaiks, jo skaidrs, ka nav nekādu korelāciju – tagad strādās līdz pulksten 22.00 vai 22.30 –, ka tas kaut kā ietekmēs šos inficēšanās riskus.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Jūlija, es nebiju klāt tajās sēdēs, neredzēju to... nedzirdēju arī to argumentāciju no Veselības ministrijas.

Bet par tevis uzdoto jautājumu. Tur viss īstenībā ir baigi vienkārši, ja to shēmu saproti. Tātad dramaturģijas tēvs pasaulē ir Viljams Šekspīrs, un viņš ir uzrakstījis 38 lugas. Domāju, vai 38 vai 36? Manuprāt, 38. Un 38 lugas nekad neatkārtojas, tās ir 38 dažādas dramatiskās situācijas. Vai nu tur nodod, vai nu tur ir politika, vai nu tur ir meli, vai nu tur ir mīlestība, vai nu tur indēšana, vai nu tur ir greizsirdība. Un šādā veidā cienījamais Viljams Šekspīrs ir izdomājis pilnīgi visas dramatiskās situācijas, kādas pasaulē vien var būt. Un tas ir vienkārši neticami! Bet nav 39. situācijas, ir tikai 38 dramatiskās situācijas.

Tas, ko jūs tikko aprakstījāt... Man ir jāsaka, ka visās šajās 38 Viljama Šekspīra lugās, kuras ir vairāk vai mazāk pazīstamas pasaulē, vai tā būtu "Hamlets", vai tā būtu "Romeo un Džuljeta", "Makbets" vai "Karalis Līrs", vai tā pati pieminētā "Liela brēka, maza vilna", vai vēl 30... Šajā gadījumā visās šajās dramatiskajās lugās, komēdijās... visur ir klāt alkohols. Nu, sit mani nost, visur viņi dzer vīnu. Visur ir klāt alkohols.

Un man ir dīvaini dzirdēt to, ka vakarpusē būs trakāk nekā pa dienu. Pa dienu tu taču vari alkoholu pasūtīt tajās trasēs? Vari! Bet kāpēc tu vakarā nevari pasūtīt? Tas, Jūlija, neiztur kritiku no Veselības ministrijas, es piekrītu. Tas būtu jāskaidro ar kaut kādiem citiem argumentiem.

Es absolūti atbalstu šo, 17., priekšlikumu.

Kā jau es minēju, Viljams Šekspīrs, 1600. gads, 17. gadsimta sākums. Iedomājieties, nu, un tad tagad ir kas par gadsimtu? Nekas jau nav mainījies! Tikai jāzina ir tas, ka tagad tā ir augstā māksla – Viljama Šekspīra lugas –, pirms tam jau tas bija plebejiem. Plebejiem jeb parastajiem cilvēkiem, tā teikt, tās izrādes jau tā kā, nu... Vai tad man tik daudz vajag jums atgādināt par to, ka teātri – tā nebija nekāda ekskluzīvā māksla. Vīrieši tēloja sievietes, un te var aiziet tālāk, vai ne, no šī visa...

Katrā ziņā par priekšlikumu... Es domāju, ka es atbildēju arī Jūlijai Stepaņenko. Es aicinu atbalstīt šo, 17., priekšlikumu par to, ka terases var strādāt un savus pakalpojumus sniegt arī līdz attiecīgajam laika posmam, kas šajā priekšlikumā ir ietverts.

Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, protams, ka viss ir saistīts ar dzīvi un priekšlikumu, tomēr es aicinu kaut nedaudz vairāk iepazīties arī ar pašu priekšlikuma tekstu un runāt par to.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Pavisam nesen, 19. maijā, terases tika atvērtas Francijā, un kā sava veida žests – valsts prezidents devās uz terasēm, lai iemalkotu tasi kafijas, tādējādi simboliski atbalstot uzņēmējus. Tāpēc pirmā lieta, ko es vēlos teikt šobrīd, – es aicinu arī mūsu Valsts prezidentu doties uz terasēm un atbalstīt uzņēmējus. Viņi to ļoti gaida.

Otra lieta. Es atceros tos argumentus, kāpēc bija nepieciešams darbalaika ierobežojums. Jāsaka, bija zināma loģika. Tas bija saistīts ar to, ka diennakts tumšajā laikā ir grūtāk veikt kontroles pasākumus.

Man jums ir labas ziņas. Mēs dzīvojam. Tātad zemeslode ir nedaudz sagāzta, un tad, kad mēs tuvojamies tam datumam, ko sauc par Jāņiem, kas ir saulgrieži, kad ir īsākā nakts, tad ir... faktiski saule pa dienu spīd ļoti ilgi. Un jūs neticēsiet – šodien saule riet ne vairs pulksten 21.00, bet pulksten 21.58. Šajā sakarā es Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pēc tā... nu, ja jau pat saule riet pulksten 21.58 un vēl pēc tam ir tādas krēslas stundas, un var, kā saka, izšķirt zināmas detaļas priekšmetiem un cilvēku siluetus, – vai nevajadzētu kompromisa redakciju? Nu, piemēram, līdz pulksten 23.00 atļaut. Diemžēl komisijai neizdevās izveidot šādu priekšlikumu. Balsis sadalījās – četri pret četri. Līdz ar to šajā balsošanas tabulā šodien nav tādu priekšlikumu – līdz pulksten 23.00, palicis tikai šis priekšlikums – par pulksten 24.00.

Ņemot vērā, ka es nevaru izskaidrot šobrīd... Jo diena ir pagarinājusies. Kādreiz, kad droši vien sāka domāt par šiem jautājumiem, saule rietēja pulksten 21.00, nu tā riet jau pulksten 22.00. Es nevaru izskaidrot, kāpēc laiks līdz pulksten 22.00 būtu uzskatāms par diennakts tumšo laiku, vēl zinot, ka vismaz stundu ir gaišs arī vēl pēc tam... pietiekama redzamība.

Tad man jāsaka tā, ka jāatbalsta šis priekšlikums, jo jārēķinās arī, ka Valsts prezidentam ir ļoti gara darbadiena un var būt, ka viņam arī neizdodas atnākt tā uzreiz pēc pulksten 17.00, varbūt viņam ir jāatnāk... viņš gribētu iet pulksten 21.00, bet terases jau ciet. Nu lai nāk pulksten 23.00! Ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, viņam būs tādas iespējas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vita Anda Tērauda – komisijas vārdā.

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāšu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 48, pret – 26, atturas – 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. A. Tērauda. 18. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz atļaut piedalīties organizētos pasākumos ārtelpās līdz 50 cilvēkiem. Komisijā priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Sirsnīgs paldies par atbalstu iepriekšējā priekšlikumā. Šis priekšlikums ir par organizētajiem pasākumiem. Pie mums ir vērsušies gan bērnudārzu izlaiduma grupu audzēkņu vecāki, gan arī cilvēki, kuriem ir gaidāmas kāzas šogad, gan arī cilvēki, kuriem diemžēl ir... kuri diemžēl saskārušies ar skumjiem notikumiem savā dzīvē. Runa ir par bērēm.

Ja mēs runājam par bērēm, tad diemžēl situācija ir tāda, ka joprojām ir atļautas tikai divas mājsaimniecības, kā tika noskaidrots. Un tas noteikti ir jāmaina. Ja netiks atbalstīts šis priekšlikums, tad es ļoti ceru, ka vismaz kāds no valdības dzird šīs debates un vismaz kāds no valdības šodien arī lika aiz auss mūsu runāto Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šī situācija ir noteikti jāmaina. Šobrīd mēs varam noteikt šos pasākumus ārā, ārtelpās, ievērojot visu, ko jūs teiksiet, – maskas, distancēšanos –, bet ir nepieciešams noteikti noskaidrot gan šo jautājumu, gan arī... attiecībā uz bērnudārzu izlaidumiem.

Mammas, kuru bērni ir ar īpašajām vajadzībām, šobrīd saskaras ar to, ka bērniem ir izlaidums bērnudārzā, bet mammām un tētiem ir jāstāv aiz žoga. Un tas lielais satraukums... un viss šis pasākums, nu... Mēs esam nolaupījuši... jūs esat nolaupījuši, godātā valdība, bērniem šos svētkus, un viņi nav vainīgi, ka viņiem... ka ir kovids. Atļaut būt klāt ārā tajā pašā, teiksim, bērnudārza pagalmā vismaz vienam vecākam – es domāju, tur vispār nav nekādas problēmas, ja mēs nosakām, ka ir jāvelk gan maska, gan jāievēro divi metri. Atļaut vienkārši mammai uz bērnu paskatīties – tas nemaz nav daudz. Jo, tā kā šobrīd valdības noteikumos ir noteikts... mēs redzam, ka nav atļauts vecākiem piedalīties šajā izlaidumā, nu, nav atļauts.

Tāpēc, lūdzu, mīļie kolēģi, varbūt kāds arī no valdības vēl paspēs ieklausīties šajā situācijā, ja mēs runājam par to, ka diemžēl no praktiskās puses droši vien visi šie lēmumi netiek izsvērti. Tāpēc aicinu padomāt par to.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda. Komisijā 18. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāšu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 32, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 19. – deputāšu Stepaņenko, Švecovas un Sprūdes priekšlikums. Paredz atļaut skatītājiem apmeklēt pasaules čempionāta hokejā spēles. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti nav pieteikušies debatēs... Deputāti ir pieteikušies debatēs, bet ir pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas trešo ārkārtas attālināto sēdi. Un turpinām ar debatēm pie 19. priekšlikuma.

Debatēs vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Paldies par pacietību. Tiešām, šis ir mūsu pēdējais priekšlikums, un mēs, reaģējot uz pagājušās ceturtdienas debatēm un... nu, protams, mēs redzam, ka ir jau izlemts, ka hokeju varēs skatīties tikai noteiktu cilvēku grupa, kuri ir veikuši ārstniecisku manipulāciju vai kuri ir izslimojuši šo slimību.

Mēs tomēr piedāvājam nešķirot cilvēkus. Mēs turpinām to piedāvāt, un mēs nekad neatbalstīsim cilvēku šķirošanu. Tāpēc mūsu priekšlikums attiecībā uz hokeja čempionāta apmeklējumu ir ļoti vienkāršs – tieši tāpat kā šobrīd cilvēki apmeklē tirdzniecības centrus, tieši tāpat mēs piedāvātu arī atļaut cilvēkiem apmeklēt hokeja spēli. Ir noteikti kvadrātmetri, ir noteiktas prasības, distancēšanās prasības, kvadrātmetri uz vienu cilvēku. Tāpat ir maska, un tas viss ir iespējams. Bez kaut kādu Covidpass vai zaļo sertifikātu, vai sadarbspējīgu sertifikātu uzrādīšanas pie ieejas – vienkārši tīri cilvēcīgi. Nāk cilvēks – viņš ne ar ko neatšķiras no citiem cilvēkiem, nav jāšķiro cilvēki pēc izslimošanas, pēc vakcinācijas, pēc testiem. Tāpēc mēs piedāvājam šādu koncepciju.

Mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet, Tēraudas kundze?

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāšu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Karinas Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 49, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 5, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā nākamā sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par pretlikumīgo reisa FR4978 lidmašīnas nosēdināšanu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Ļoti cienījamie, godātie deputāti! Šobrīd skatām Ārlietu komisijas sagatavoto un vakardienas Ārlietu komisijas sēdē atbalstīto Saeimas lēmuma projektu "Par pretlikumīgo reisa FR4978 lidmašīnas nosēdināšanu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā".

Iekāpjot Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Īrijas Ryanair lidmašīnā Atēnās – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī Grieķijā –, paceļoties lidojumam uz Viļņu – citā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī Lietuvā –, noteikti būtu bijis grūti iedomāties, ka tikai 10 kilometrus no Lietuvas robežas lidmašīna pēkšņi pagriezīsies par 180 grādiem, lai to piespiedu kārtā nosēdinātu Minskā.

Baltkrievijas varas iestādes apgalvo, ka tas bijis nepieciešams, reaģējot uz iespējamiem spridzināšanas draudiem lidmašīnā. Un tas viss esot bijis teroristiskās organizācijas HAMĀS ļaundarbs. Bet gūt kādus pierādījumus vai pat kaut cik loģisku pamatojumu un apstiprinājumu šim pasakainajam stāstam nav izdevies.

Bet ir lietas, kam ir pierādījumi un ko mēs visi zinām. Mēs zinām, ka Baltkrievijas iznīcinātāju Mig pavadībā reisa FR4978 lidmašīna tika spiesta nosēsties Minskā. Minskā Baltkrievijas varas iestādes izmantoja šo avārijas nosēšanos kā iespēju arestēt vienu no neatkarīgā medija Nexta dibinātājiem un bijušo galveno redaktoru opozicionāru Ramanu Protaseviču.

Ja līdz svētdienas incidentam Baltkrievijas neleģitīmā Lukašenkas režīma cīņa pret saviem pretiniekiem, demokrātisko pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem bija faktiski tikai iekšēja līmeņa lieta, tad svētdien notikusī Eiropas Savienības gaisa lainera piespiedu nosēdināšana un pasažieru, Eiropas Savienības un arī Latvijas pilsoņu, faktiskā nolaupīšana ir nopietna eskalācija. Pēc Lukašenkas īstenotā pirātisma ir skaidrs, ka Lukašenkas režīms ir drauds ne tikai savai tautai, bet arī starptautiskajai drošībai un citu valstu pilsoņiem.

Saistībā ar iepriekš minēto Ārlietu komisija ir izstrādājusi Saeimas paziņojuma projektu.

Piedāvātajā paziņojuma projektā uzsveram, ka Saeima stingri nosoda Baltkrievijas varas iestādes, kas ar vardarbības draudiem un militāro spēku iesaisti panākušas lidmašīnas nosēšanos, tādējādi apdraudot aviācijas drošību, vairāk nekā 123 lidmašīnas pasažieru un apkalpes locekļu dzīvību, un norādām, ka ar šādu rīcību ir pārkāptas starptautisko tiesību normas.

Mēs aicinām Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru nekavējoties izmeklēt šo incidentu un aizliegt visus pārlidojumus Baltkrievijas gaisa telpā, ieskaitot lidojumus uz Baltkrieviju un no Baltkrievijas, kamēr nebūs zināmi izmeklēšanas rezultāti vai uzlabojusies drošības situācija.

Ar šo paziņojumu Saeima pievienojas Eiropadomes lēmumam par turpmāku mērķtiecīgu pret Baltkrieviju vērstu ekonomisko sankciju noteikšanu, soli, uz kuru jau ilgstoši un aktīvi aicinājusi Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija, un aicina visu starptautisko sabiedrību nepārprotami nosodīt Baltkrievijas varas iestādes par Ryanair lidmašīnas nelikumīgo nosēdināšanu, kā arī vardarbīgu izturēšanos pret miermīlīgiem iedzīvotājiem un mediju pārstāvjiem.

Protams, mēs arī paužam protestu pret žurnālista Ramana Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšanu, tā pārkāpjot viņu pamattiesības, un pieprasām nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Ramanu Protaseviču un Sofiju Sapegu, kā arī citus politieslodzītos.

Vispār ir interesanti apdomāt, kāpēc Krievijas un Baltkrievijas autoritārajiem līderiem tik ļoti nepatīk blogeri. Atcerēsimies, ka arī Navaļniju tā joprojām dēvē Kremlim lojālie mediji. Nu, tik ļoti nepatīk, ka viņi ir gatavi tiem pakaļ sūtīt iznīcinātājus un ķīmiskos ieročus. Vārda brīvība. Viņu atļaušanās miermīlīgi pārliecināt un pārliecinoši paust to, ko uzskata par patiesu. Abus līderus, šķiet, aizvaino brīvība.

Kolēģi, starptautiskajai sabiedrībai ir kopīga prioritāte un nepieciešamība nodrošināt, ka civilie avio... var veikt savus lidojumus droši un bez ierobežojumiem. Daļai Eiropas dalībvalstu Ryanair lidmašīnas sagrābšana un žurnālistu nolaupīšana bija vajadzīga kā auksta ūdens šalts, lai izpurinātu tās no pārliekas pašapmierinātības un "mūs tas neskar" ilūzijām.

Par to, ka Eiropas Savienība ir pietiekami vienota šobrīd savā attieksmē un izpratnē par Baltkrieviju, liecina Eiropadomes pieņemtais lēmums iziet uz maksimālo pozīciju, kas bija uz galda, – paplašināt sankcijas... aviosatiksmes apturēšana Baltkrievijā un aizliegums ieiet Eiropas Savienības gaisa telpā.

Ir beidzies neskaidru un bažu paušanas paziņojumu laiks attiecībā uz Baltkrieviju. Mums būtu jāatbalsta Baltkrievijas pilsoņi un arī, iespējams, savi. Sankcijas nekad nav precīzas, tās drīzāk ir lielgabals, ar ko šauj pa zvirbuļiem. Baltkrievijas gadījumā sankcijas var būt izšķirošas.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt Saeimas paziņojuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Lūdzu apvienot manas uzstāšanās laikus.

Patiešām mūsu komisijā mēs izskatījām faktoru, par kuru tagad pauda savu un komisijas vairākuma nostāju Kola kungs.

Bet es, piemēram, nenobalsoju par šo projektu. Kāpēc? Tāpēc, ka, man šķiet, jau ir par vēlu. Latvijas diplomātija jau izpildīja un pārizpildīja piedāvājumus, ko šeit "atskaņoja" Rihards Kols. Proti, valdības loceklis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi noņēma Baltkrievijas valsts karogu no masta blakus Ministru kabinetam un blakus viesnīcai, kur dzīvo hokeja čempionāta dalībnieki.

Šis simboliskais žests tika uztverts Baltkrievijā kā nievājošs, pret baltkrievu tautu vērsts, un Baltkrievija atsauca savus diplomātus no Latvijas, izraidīja Latvijas diplomātus no Baltkrievijas. Latvija deva "spoguļa atbildi" – izsūtīja baltkrievu diplomātus. Faktiski mums pašlaik neeksistē diplomātiskās attiecības.

Protams, katram politiķim piemīt vēlme uztaisīt kādu žestu. Visiem emocijas sit augstu vilni. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Bet, man liekas, ārlietu resora vadītājam nav faktiski tādas opcijas kā pikets vai kaut kāds flešmobs... un pārējie žesti. Rinkēviča kungam joprojām jāsavalda sava tāda... augsta nostāja. Kāpēc? Tāpēc, ka diplomātijā vienmēr... nav runa starp draugiem, bet dažreiz arī starp valstīm... kuri ir ienaidnieki.

Es gribētu pieskarties ASV un Ķīnas attiecībām. Kad Ķīnā pie varas bija Mao Dzeduns un tur valdīja kultūras revolūcija, un gāja bojā 100 tūkstoši cilvēku, un faktiski valsts stāvēja uz iznīcības sliekšņa, amerikāņi aizsūtīja uz Beidzinu galda tenisa komandu, un sākās tā sauktā pingponga diplomātija. Pēc tam gada laikā organizēja Niksona vizīti uz Ķīnu, un pēc tam normalizējās attiecības starp Ķīnu un Ameriku, kas savukārt nospēlēja ļoti lielu lomu aukstajā karā. Tādēļ ASV un Rietumiem... uzvarēja... PSRS... tolaik, tāpēc ka viņi bija sazobē ar Ķīnas Tautas Republiku.

Bet mūsu gadījumā viss beidzās ar sportu, ar hokeju. Vispirms mēs "atspiedām" šo čempionātu no baltkrieviem, pēc tam mums bija par maz. Mēs vēlējāmies parādīt savu solidaritāti ar Baltkrievijas opozīciju un nomainījām šo Baltkrievijas valsts karogu uz karogu, ko atnesa Baltkrievijas opozīcija.

Man liekas, ka rezultāts ir ļoti skumjš. Faktiski Latvijai nav vairs iespējas sekot līdzi attīstībai Baltkrievijā. Pirms tam mums tur bija diezgan stiprs vēstnieks – Einars Semanis. Viņš faktiski, manuprāt, ir Latvijas diplomātijas veterāns – strādā Ārlietu ministrijā kopš deviņdesmito gadu sākuma, bija vēstnieks gan Somijā, gan Ķīnā – ļoti lielā un "sarežģītā" valstī. Ar savu pieredzi viņš varētu dienēt Baltkrievijā, saņemt informāciju par notikumiem tur, sazināties ar visdažādākajiem "spēles" dalībniekiem gan no valdības, gan no opozīcijas un ar maigās varas paņēmieniem (Skaņas pārrāvums.)... nacionālās intereses.

Kola kungs šeit pieminēja starptautisko solidaritāti un Eiropas Savienības kopējo nostāju, bet es gribētu norādīt uz to, ka Latvijai ir kaimiņvalsts intereses – mēs esam kaimiņi ar Baltkrieviju, un nevajag aizmirst par to, ka Baltkrievija ir valsts, kas organizē mums... 20 procentus no tranzīta caur Latviju. Kas būs tagad? Pēc šī diplomātiskā skandāla diez vai Baltkrievijas varasiestādes būs ar mieru, lai turpinātu ekonomisko sadarbību starp kompānijām, kuras... pieder Baltkrievijas valstij.

Nav noslēpums, ka Baltkrievijā ir stipri centralizēta ekonomika. Faktiski tur ļoti liela daļa kokrūpniecības sektora pieder valstij, bet mūsu valsts, mūsu, Latvijas, kokrūpniekiem imports no Baltkrievijas ir faktiski izdzīvošanas lieta. Pašlaik cenas koksnei palielinās visā pasaulē, un nebūs, kur paņemt šo izejvielu.

Arī Baltkrievija sūta minerālvielas caur Latvijas ostām. Tas arī ir diezgan kritiski mūsu tranzītam un infrastruktūrai.

Ir "Latvijas dzelzceļa" pārstāvniecība Minskā; tas atrodas Pobediteļej prospektā – galvenajā Lukašenkas trasē. Man ir ļoti lielas šaubas, vai LDz pārstāvniecība turpinās savu darbu pēc visa šā skandāla.

Faktiski zem sitiena tagad atrodas visas programmas, kuras pirms gadiem uzsāktas starp pilsētām, starp augstākās izglītības iestādēm, un faktiski visi cilvēciskie kontakti arī ir iesaldēti. Latvijas pilsoņi un Baltkrievijas pilsoņi nevar vairs saņemt iebraukšanas vīzas uz kaimiņvalstīm. Turpinās strādāt tikai konsulāti – respektīvi, Daugavpilī un Vitebskā. Tie apkalpos tikai tālbraucējus un vilcienu komandas, bet visa sporta apmaiņa pēc čempionāta būs slēgta. Būs arī slēgta normāla tirdzniecības prakse. Mēs visi zinām, ka baltkrievu preces ir pārstāvētas Latvijas veikalos un otrādi – Latvijas preces ļoti pieprasītas Baltkrievijā.

Faktiski mums draud jaunais, teiksim tā, nedraugs. Nedraugs mums bija pirms tam viens. Visas mūsu aizsardzības doktrīnas ir rakstītas ar scenāriju par konfliktu ar Krieviju. Baltkrievija pirms tam neveidoja nekādu informatīvo karu pret Latviju, nebija hibrīdkara. Un vispār bija diezgan normāla sadarbība. Par to liecina tādi fakti, ka jau pēc protestiem Minskā Ārlietu ministrija savā dokumentā par attīstības sadarbību pieminēja sadarbības programmas starp robežsargiem no Baltkrievijas, Latvijas un Igaunijas. Uz 2022., 2023. gadu bija saplānoti kopēji semināri un pat bērnu nometnes, ko gribēja organizēt Daugavpilī.

Es akcentēju, vēršu jūsu uzmanību: tas viss bija izdarīts, saplānots jau pēc notikumiem augustā, septembrī – pagājušajā gadā. Šis dokuments ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā, un tā izskatīšana notika pirms divām nedēļām.

Man liekas, ka daži mūsu politiķi vēlas būt par baigajiem baltkrieviem, par tādiem opozicionāriem.

Man ir viens jautājums jums, Kola kungs, un pārējiem, kas cīnāties par Baltkrievijas demokrātiju: vai jums nešķiet, ka Baltkrievijas tautai bija ļoti liela iespēja parādīt savu īsto nostāju – iziet uz ielām, iet uz demonstrācijām, streikiem? Protams, jūs teiksiet, ka tā bija – bija desmitiem un simtiem... tūkstošiem cilvēku. Bet Baltkrievijā dzīvo apmēram 10 miljoni cilvēku. Un tā daļa cilvēku, kas nav apmierināti ar esošo režīmu, ir robežās starp 10 un 20 procentiem. Protams, viņi ir ļoti aktīvi. Šie cilvēki vēršas pie mums, vēršas pie Rietumiem un prasa, lai mēs darām demokrātiju Baltkrievijā, lai mēs ejam tālāk, lai mēs iesaldējam visus Lukašenkas kontus un tā tālāk.

Tāpēc man ir jautājums – kāpēc tik gļēvulīga ir Baltkrievijas demokrātijas aizstāvju pozīcija? Kāpēc jūs uzreiz tagad negribat pasludināt boikotu, piemēram, Baltkrievijas banku kontiem Latvijas bankās? Kāpēc jūs negribat slēgt visu veidu transporta kustību ar Baltkrieviju (es domāju sauszemes transportu) un pēc tam varbūt konfiscēt īpašumus no Baltkrievijas amatpersonām, kas atrodas Latvijā? Nē, jūs to negribat darīt! Jums vieglāk noņemt karodziņu un pēc tam spēlēties (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, mēs jūs nedzirdam. Kabanova kungs, mēs jūs nedzirdam! (Pauze.) Kabanova kungs, jūsu laiks vēl nav beidzies, mēs jūs nedzirdam. Lūdzu!

Turpinām debates.

Vārds deputātei Kristai Baumanei. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Labvakar, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas neleģitīmais vadītājs Lukašenka apdraud vairs ne jau tikai vien savas valsts pilsoņu veselību un dzīvību, bet katru, kas ielido Baltkrievijas gaisa telpā. Viņa bailes no brīvas preses ir aizgājušas tik tālu, ka žurnālistus, kas pasaulei vēsta par režīma noziegumiem, viņš vajā ne tikai uz zemes, bet arī gaisā.

Svētdien viņš lika piespiedu kārtā nosēsties Minskā lidmašīnai, kas bija reisā... kas bija ceļā no vienas NATO un Eiropas Savienības galvaspilsētas uz citu, un tādējādi viņš apdraudēja 123 pasažierus, to skaitā divus Latvijas pilsoņus. Faktiski tā ir uzskatāma par lidmašīnas nolaupīšanu, par ķīlniekiem sagrābjot pasažierus. Lukašenka rīkojas kā terorists, savu rīcību cenšoties attaisnot ar visdažādākajiem ieganstiem, kas katru dienu tiek izgudroti no jauna, kad atklājas, ka iepriekšējie ir meli.

Minskā svētdien tika aizturēts žurnālists Romāns Protasevičs un viņa ceļabiedre Sofija Sapega. Viņi nevarēja turpināt ceļu uz Viļņu, jo ir apcietināti. Vakar bija bēres aktīvistam Vitoldam Ašurakam, ko Lukašenkas režīms nomocīja ieslodzījumā. Arī vakar... Septiņpadsmitgadīgs jaunietis Dmitrijs Stahovskis Minskā izdarīja pašnāvību, izlecot pa daudzstāvu ēkas logu – apsūdzību par dalību protestos dēļ.

Lukašenkas režīms nogalina. Pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, šobrīd Baltkrievijā ieslodzījumā atrodas 421 politieslodzītais.

Godātie kolēģi! Latvijai jāturpina visos iespējamos veidos solidāri atbalstīt Baltkrievijas tautu, palīdzot tai īstenot vēlmi pēc brīvības. Mums kopā ar pārējo civilizēto pasauli jāpauž skaidra un nepārprotama nostāja attiecībā uz Lukašenkas noziegumiem un jāizmanto visas mūsu rīcībā esošās sviras, lai viņu ietekmētu.

Ir daudzas lietas, ko mēs varam darīt, un tās visas ir svarīgas:

stingrākas, precīzāk mērķētas ekonomiskās sankcijas;

ierobežojumi Baltkrievijas aviokompānijām izmantot Eiropas gaisa telpu;

finansiāla un citu veidu palīdzība baltkrievu pilsoniskajai sabiedrībai un konkrētiem cilvēkiem, kas ir cietuši no vardarbības;

patvēruma piedāvājums tiem, kas bēg no Lukašenkas režīma;

valsts amatpersonu un Saeimas paziņojumi, kuros stingri paužam savu attieksmi, kā arī simboliska rīcība, kā, piemēram, brīvās Baltkrievijas baltsarkanbaltā karoga pacelšana Rīgas centrā pasaules hokeja čempionāta laikā, kā to lepni pirmdien izdarīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis kopā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču;

globāls solidaritātes pikets sestdien, 29. maijā, uz ko aicina brīvās Baltkrievijas līdere Svjatlana Cihanouska;

praktiska palīdzība, piemēram, ziedojot naudu vai sadzīves lietas baltkrievu bēgļiem Latvijā.

Es šodien pusdienas pārtraukumā pati aizvedu vairākas mantas sabiedriskajai organizācijai, kura tās nogādās baltkrievu žurnālistiem, kas Latvijā tikko ieradušies un turpinās darīt šeit savu darbu, nebaidoties par savu dzīvību.

Kolēģi, šis nav pirmais Saeimas paziņojums par situāciju Baltkrievijā. Un diemžēl, visticamāk, nebūs pēdējais. Tādā veidā mēs kā demokrātiska, civilizēta Eiropas valsts paužam savu attieksmi pret noziedzīgo režīmu mums kaimiņos. Uzskatu, ka to darīt ir mūsu pienākums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamā Saeima! No 2020. gada augusta visas manas simpātijas ir Baltkrievijas protestētāju pusē. Es atbalstu viņu prasības veikt godīgas, caurskatāmas, pārliecinoši nefalsificētas Valsts prezidenta vēlēšanas. Atbalstu viņu tiesības protestēt, kā arī tiesības, kuras esot nostiprinātas un garantētas Baltkrievijas likumdošanā. Nosodu esošo Baltkrievijas drošības iestāžu veiktās represijas, protestu aktīvistu aizturēšanu un pret viņiem veikto varmācīgo rīcību. Nosodu žurnālista Romāna Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšanu.

Tomēr uzskatu, ka Latvijas Saeimas lēmumos nav pieļaujamas paviršas, nekritiskas, vispārējas apsūdzības. Īstenībā tās vājina demokrātijas pārkāpēju kritiku, kuru viņi ir nopelnījuši. Tās rada iespaidu, ka Saeimas deputāti kritizē, vienpusīgi spriežot par notikumiem, un nosoda Baltkrievijas valsts varas praksi, pamatojoties uz savu nepatiku un neobjektīviem pieņēmumiem, nevis uz Minskā izdarītiem tiesību pārkāpumiem un protestētāju apspiešanu.

Nav izvēlīgs arī izskatāmais lēmuma projekts. Tas balstās uz (citāts) "pretlikumīgo lidmašīnas nosēdināšanu". (Citāta beigas.)

Tomēr ir jau apliecinājumi, ka tās apkalpe pati pavirzījusi lidmašīnu uz Minskas pusi, kad saņēma Minskas lidostas dispečera ziņu par to, ka Viļņā lidmašīnā var notikt sprādziens. Un tikai tad, kad tā jau lidoja uz Minsku, bija parādījusies kara lidmašīna.

Lēmuma projekts norāda, ka ar lidmašīnas nosēdināšanu ir pārkāptas starptautisko tiesību normas. Bet vai tiešām savā gaisa telpā svešas lidmašīnas piespiedu nosēdināšana ir pretlikumīga? Prakse ir dažāda, un tā pierāda, ka kampaņa ap reisu FR4978 ir politiski mērķtiecīga.

2004. gada 5. janvārī pēc Ziemeļkalifornijas apgabala prokurora prasības Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Palmbīčā tika piespiedu kārtā nosēdināta lidmašīna, kurā lidoja Krievijas Federācijas Federālās sapulces loceklis Andrejs Vavilovs, kurš tika pēc tam nopratināts bijušā Ukrainas premjerministra Pavlo Lazarenko lietā. Tā ziņa uzkavējās medijos ne ilgāk par vienu dienu.

2010. gada 23. februārī virs Persijas līča Irānas gaisa karaspēki notvēra un nosēdināja pilsētā Bandarabāsā Kirgīzijas aviokompānijas Kyrgyz Airways lidmašīnu Boeing 737, kura lidoja no Dubaijas uz Biškeku. Lidmašīnā tika arestēts sunnītu opozīcijas līderis Abdolmaleks Rigi. Lidmašīna turpināja lidojumu uz Biškeku, Abdolmaleks Rigi tika pakārts Teherānas cietumā tā paša gada 20. jūnijā. Nekādu protestu pret lidmašīnas nosēdināšanu un opozicionāra pakāršanu.

2016. gada 21. oktobrī Baltkrievijas aviokompānijas Belavia lidmašīna Boeing 737, kura lidoja no Kijevas uz Minsku, 50 kilometru attālumā no Baltkrievijas tika piespiedu kārtā atgriezta uz Kijevu. Lidmašīnā bija 136 pasažieri. Lidmašīnas komandieris saņēma dispečera pavēli, kurai nebija pievienots nekāds paskaidrojums, bet bija paziņots, ka kara aviācija tikšot pacelta gaisā, ja pavēle nebūs izpildīta. Pēc tam kad lidmašīna nolaidās Žuļani lidostā Kijevā, no lidmašīnas Ukrainas Drošības dienests izveda žurnālistu un antimaidana kustības aktīvistu – Armēnijas pilsoni Armenu Martirosjanu. Lidmašīna aizlidoja uz Minsku. Baltkrievija izteica Ukrainai protestu pret lidmašīnas piespiedu atgriešanu. Neviena valsts, ieskaitot Latviju, protestu neuzturēja.

Un pēdējais piemērs. Varbūt jūs atceraties, ka pagājušā gada 29. jūlijā sanatorijā pie Minskas tika aizturēti 33 Krievijas pilsoņi, kuri tika attiecināti uz privāto kara kompāniju Vagner. Toreiz bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītājs oficiāli paziņoja, ka lidmašīnu, kurā šīs personas vienu dienu vēlāk taisījās lidot no Minskas uz Stambulu, bija plānots nosēdināt Kijevā vai Odesā – turpmākajai pasažieru aizturēšanai.

Es nedodu viņu iespējamās misijas vērtējumu. Stāsts ir par to, ka, ja nacionālajā gaisa telpā lidmašīnas piespiedu nosēdināšana nebūtu atbilstoša starptautiskajām tiesību normām un praksei, diez vai Ukrainas valsts institūcija ieplānotu šādu rīcību un par to paziņotu. Un tas, ka prese komentēja šādu paziņojumu visai sausi, to tikai pierāda.

Visu šo plašo kontekstu lēmuma projekts ignorē, tāpēc ir novērtējams kā pavirši sagatavots un nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man ļoti nepatīk liekulība. Šajā lēmuma projektā vienīgā lieta, varbūt viena no lietām, kurai es varētu piekrist, ir tas, ka beidzot nav jāatgādina mūsu kolēģiem, ka mums ir jāreaģē uz mūsu valstspiederīgo veselības un drošības apdraudējumu.

Taču tas, kas seko tālāk visā šajā stāstā, ir diemžēl liekulība. Tā ir liekulība, jo neviens no šī lēmuma projekta sastādītājiem un arī tas mūsu lielākais hokeja fans, kurš norāva karogu (es runāju par Rinkēviča kungu), nav pat pakustinājis pirkstu, lai nodrošinātu to, ka tā kļūda, kuru pieļāva pats Rinkēviča kungs, izņemot ārā Oleksina kungu no sankciju saraksta, tiktu labota.

Ja šajā lēmuma projektā skaidri un gaiši mūsu ārlietu ministram tiktu dots uzdevums tomēr ielikt atpakaļ sankciju sarakstā šo cilvēku, kurš, pēc neformālas informācijas, kas bieži vien izrādās arī taisnība, ir attiecīgā režīma finansētājs, tad tas būtu pilnīgi skaidrs signāls, ka Latvija adekvāti un konsekventi reaģē uz šādiem notikumiem. Taču ar vienu roku jūs turpināt atbalstīt šādus pasākumus, netiešā veidā tātad atbalstot to, ka Rinkēviča kungs izņem ārā no sankciju saraksta šo cilvēku it kā biznesa interešu dēļ, bet ar otru roku... Tagad notiek visi šie skaistie pasākumi – karogu maiņas, paziņojumi... Vēl daudz ko var izdomāt, protams, vienlaicīgi arī paspīdot pirms vēlēšanām. Tas ir viens moments.

Otrs moments, ja mēs runājam par divkosību, ir kolēģu no "Attīstībai/Par!" tiešām brīnumainā – brīnumainā! – uzvedība. Es saprotu, ka kolēģus no "Attīstībai/Par!" ļoti mīl nauda. Nauda seko visur viņiem pa pēdām, līp klāt, un tiešām viņi ir ļoti labās attiecībās ar naudu, viņiem vienmēr veicas. Bet tas, kas viņus nemīl, ir liktenis. Liktenis ļoti nemīl kolēģus no "Attīstībai/Par!", jo katrreiz, kad kolēģi no "Attīstībai/Par!" gatavo kādas zāles sabiedrībai, vai nu tā ir "naida runa", vai kaut kāds... vēl viens liekulīgs paziņojums, liktenis atspēlējas.

Un tā tas ir šobrīd ar Bikšes kungu. Bikšes kungs nav iekļauts šajā lēmuma projektā. Šajā lēmuma projektā nav rakstīts, ka Saeima stingri un kategoriski norobežojas no Bikšes kunga retorikas un nekādā gadījumā neatbalsta, pat neiedomājas atbalstīt šādu ideju, kādu ir izteicis viens no Saeimas locekļiem – Saeimas deputāts Aigars Bikše –, kurš ir aicinājis... nu, pēc tam, protams, nobijies no tā, ka tomēr ir kriminālatbildība... aicinājis sagrābt ķīlniekus.

Kā mēs lasām Krimināllikumā, ķīlnieku sagrābšana ir terorisms, bet aicinājums uz ķīlnieku sagrābšanu ir aicinājums uz terorismu, un par to ir paredzēta attiecīga kriminālatbildība – bez jebkādiem citiem variantiem.

Es saprotu, ka arī Baumanes kundze... droši vien ir uzrakstījusi iesniegumu policijā pret Bikšes kungu... vai arī – nav? Jo, ja viņa nav uzrakstījusi iesniegumu pret šādu gājienu, tad viss, ko mēs tikko dzirdējām, ir vienkārši tukšas runas.

Tātad šis Bikšes kunga negadījums nav iekļauts Saeimas paziņojumā. Pateicoties visiem medijiem, kuri seko līdzi mūsu informatīvajai telpai, tagad jau visa pasaule zina, ko mūsu Saeimas deputāts, parlamenta deputāts, ir piedāvājis, visa pasaule zina šīs idejas. Un nekāda – nekāda! – nosodījuma nedz no Saeimas Prezidija, nedz no Ārlietu komisijas, nedz no frakcijas. Nekas tāds nav sekojis, viņš pat nav izslēgts no Saeimas sastāva.

Un tagad mēs dzirdam visas šīs runas – par to, cik norūpējušies mēs esam un kā mēs kārtosim lietas citā valstī. Tā ir liekulība.

Un "Attīstībai/Par!" ir kārtējo pļauku saņēmusi no likteņa. Nu sēdiet tagad un ēdiet paši savas zāles, tieciet galā ar šo situāciju, kuru jūs izliekaties neredzam! Un lieciet iekšā Bikšes kungu šajā lēmumā! Es ļoti labprāt gribētu to redzēt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds Nikolajam Kabanovam. Jums ir astoņas minūtes. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Tehnisku iemeslu dēļ es biju spiests pārraut savu uzstāšanos.

Es vēlos pieskarties vēl vienam aspektam. Šajā paziņojumā ir teikts par gaisa satiksmes ierobežojumiem ar Baltkrieviju. Tas jau ir izdarīts. Šodien pēdējais reiss no Minskas uz Tallinu šķērsoja Latvijas robežu, un no šodienas Latvijas Civilās aviācijas aģentūra pieņēma aizliegumu jebkuram Baltkrievijas civilajam lidaparātam šķērsot Latvijas gaisa telpu; tikai ārkārtas situācijas gadījumā viņi var nosēsties Latvijā.

Bet es gribu jums, kolēģi, atgādināt periodu, kas bija uzreiz pēc pandēmijas. Pagājušajā pavasarī un vasarā visas aviokompānijas Eiropā slēdza savus pārvadājumus, atcēla reisus, un Belavia bija vienīgā, kas saglabāja aviosatiksmi un palīdzēja vairākiem Latvijas cilvēkiem nokļūt mājās.

Man liekas, ka šis žests pret aviokompāniju, kura nekādā gadījumā nav saistīta ar šo dramatisko Ryanair incidentu, – tā ir vēršanās pret nevainīgiem cilvēkiem, kuri tagad būs atvaļināti, būs samazināts štats. Un galu galā varbūt arī Belavia nokļūs kaut kāda Krievijas oligarha kabatā.

Pret ko jūs, cienījamie iesniedzēji, vēršaties? Jūs vēršaties pret Baltkrievijas inkorporāciju Krievijas Federācijā, bet īstenībā jūs veicināsiet to ar savu lēmumu.

Vēl viens aspekts. Es dažreiz jūtu līdzi Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem, jo es pats atrodos opozīcijā, un es saprotu, ko nozīmē būt mazākumā.

Protams, mums Latvijā ir demokrātija. Mums ir demokrātiski ievēlēts prezidents. Mums ir demokrātiska tiesa, un vispār pie mums valda harmonija starp valsti un cilvēku. Bet mēs... vai mēs gribam pamācīt baltkrievus? Tagad mums vairs nebūs tādas iespējas, jo nebūs vēstniecības, netiks Latvijā rīkotas pieņemšanas, visādas apmācības... programmas... un tā tālāk.

Mēs zaudējam savu "maigo varu" Baltkrievijā. Un mēs faktiski izdarījām triecienu pa Baltkrievijas vidusslāni, jo tieši Baltkrievijas vidusslānis, tie pilsētnieki, kas bieži ceļo ar lidmašīnām, bija pasažieri Belavia reisos un citu kompāniju lidmašīnās, kas lido no Minskas.

No vakardienas viņiem vairs nebūs iespējas apmeklēt Eiropu, uzelpot mūsu brīvības gaisu, parunāt ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem no frakcijas "Attīstībai/Par!". Un tas kopumā sarežģī jau tā grūto Baltkrievijas opozīcijas dzīvi.

Ja Latvija vēlas kādreiz redzēt demokrātisku Baltkrieviju blakus, mums vajag būt pacietīgiem, mums vajag gaidīt, jo neviena politiķa mūžs nav 100 gadu... Protams, Aleksandrs Lukašenka ir labā fiziskā formā, viņš spēlē hokeju, dažreiz pat apspēlē savus politiskos pretiniekus, bet, protams, mēs zinām, ka dzīve ir ļoti nežēlīga, un kādreiz arī esošā prezidenta laiks beigsies. Bet beigsies viss šai pasaulē. Nebūsim tik naivi, lai domātu, ka ar savu lieko aktīvismu mēs sasniegsim kaut ko labāku nekā kārtējais starptautiskais skandāls.

Vakar es ar interesi noklausījos Aleksandra Lukašenkas uzstāšanos Nacionālajā asamblejā. Tur viņš dažreiz pieminēja Latvijas politiķus ar ļoti neglītiem vārdiem. Es šeit nepieminēšu visu, ko viņš ir teicis, bet, ticiet man, 25 gadu laikā no Aleksandra Lukašenkas nekad nebija dzirdama tāda retorika pret Latviju un pret Latvijas politiķiem.

Es vēlos atgādināt, ka tikai pagājušā gada janvārī esošais Ministru prezidents Kariņa kungs apmeklēja Minsku un uzdāvināja Aleksandram Lukašenkam Latvijas valstsvienības kreklu ar viņa uzvārdu un numuru 1.

No tā laika daudz kas ir mainījies, daži cilvēki iet prom, daži cilvēki nomiruši un gājuši bojā. Situācija Baltkrievijā ir ļoti dramatiska, bet tas nav kaut kāds unikāls izņēmums.

Eiropā 20. gadsimtā bija vairākas autoritāras valstis. Bija diktatūra Spānijā, bija karastāvoklis Polijā, bija diktatūra Grieķijā, militārais apvērsums. Un visur tur turpināja strādāt demokrātisko valstu diplomāti. Viņi savāca informāciju, viņi pieņēma prasības pēc politiskā patvēruma, viņi kontaktējās ar opozīciju, un visu laiku viņi centās darīt savu darbu godīgi. Bet viņiem bija acīmredzot labāki ārlietu ministri nekā esošais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, vēlreiz padomāt, vai mums ir vērts šovakar pieņemt tādu, manuprāt, nesagatavotu un aplamu rezolūciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, kolēģi! Tiešām jautājums ir ļoti nopietns, bet diemžēl mums ir ļoti īsa atmiņa.

Kas attiecas uz opozīcijas stāvokli Baltkrievijā, tad, dabīgi, tas ir tiešām dramatisks. Bet tā nav ne šā gada, ne pagājušā gada parādība. Es gribētu atgādināt, ka pēc iepriekšējām vēlēšanām Minskā bija protesti, kas bija apturēti daudz bargākā veidā. Un bija arī opozicionāri, kas iesēdināti cietumā. Bija Eiropas Savienības izsludinātās sankcijas, kur mēs arī ļoti aktīvi piedalījāmies. Es ļoti labi atceros Rinkēviča kunga ziņojumu par sankcijā minētajiem baltkrievu uzņēmumiem, no kuriem daudziem bija tiešām labi un ilggadēji sakari ar Latviju. Viņš tiešām bija uzņēmies toreiz un panāca dažu uzņēmumu izslēgšanu no tā saraksta. Līdz ar to viss atkārtojas.

Varbūt kāds atceras, ka savā laikā un pavisam nesen Lukašenkas kungs bija nosaukts par pēdējo Eiropas diktatoru. Pēc tam laiks bija pamainījies, viņš kļuva par civilizēto pēdējo diktatoru. Vairāk... ne tikai Kariņa kungs bija uzdāvinājis viņam kreklu, bet... Es gribu atgādināt, ka viņš bija aicināts oficiālajā vizītē Latvijā, un tā vizīte iztrūka nevis tāpēc, ka Latvijas varas iestādes bija pārdomājušas organizēt šo vizīti, bet tikai pandēmijas rezultātā.

Tagad mēs gatavojam kārtējo paziņojumu, gatavojamies piedalīties kārtējās sankcijās. Ar kādu mērķi? Mēs panāksim demokrātijas uzplaukumu Baltkrievijā? Vai mēs tomēr mēģinām padarīt šīs attiecības... novest līdz kliņķim? Kāds rezultāts būs no visa tā?

Starp citu, paziņojuma tekstā, kas piedāvāts šodien apspriešanai, ir viens ļoti interesants teikums, ka jāuzdod ICAO izmeklēt šo incidentu. Man liekas, ka būtu pareizi izdarīt secinājumus pēc tam, kad šis izmeklējums būtu veikts. Pēc tam, kad būtu publicētas gaisakuģa kapteiņa sarunas ar dispečeriem Atēnās, Viļņā un Minskā. Kad būtu zināma visa šī lieta, uzlikta uz galda... nevis politiķu emocijas, bet uzlikti uz galda dokumenti, tad varētu runāt par incidentu un to, vai tiešām tas ir apdraudējums gaisa satiksmei Eiropas gaisa telpā. Tikai tad to var darīt, bet mēs mēģinām iebāzt vienā maisā visu: mēs nosodām Baltkrievijas režīmu, mēs atbalstām Baltkrievijas opozīciju, mēs ierobežojam gaisa satiksmi, mēs vērtējam incidentu un tā tālāk, un tā joprojām. Man liekas, ka ir jābūt zināmām konsekvencēm visā mūsu iekšpolitikā un, it īpaši, ārpolitikā, kas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu pašcieņu un cieņu arī no citām valstīm, tai skaitā arī no Eiropas Savienības.

Ne vienmēr, ja mēs gribam kļūt par pirmajiem kaut kādā lietā, tas ir labs solis. Labi, ja mēs veiktu pārdomātus soļus, ļoti labi apzinoties arī šo soļu sekas. Teiksim, tas, ka bija noņemts Baltkrievijas karogs, jūs man piedodiet, ir, nu, tāds puiciskums, puika var rīkoties šādi, nevis ārlietu ministrs.

Godīgi sakot, kas ir valsts simboli? Himna, karogs, ģerbonis. Ne valsts prezidents, ne ārlietu ministrs, kuru krēslus var ieņemt jebkurš. Bet šie ir tie valsts simboli. Un šinī gadījumā tas tiešām bija, nu... man liekas, ka tā bija... neapzināta... nē, apzināta, bet bezatbildīga muļķība.

Es aicinātu neatbalstīt šāda veida paziņojuma tekstu un padomāt par nopietnu sadarbību i ar opozīcijas spēkiem, i ar Baltkrievijas tautu pirmām kārtām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Es patiesībā atļaušos nepiekrist Dolgopolova kungam par to, ka tas, ko izdarīja ārlietu ministrs un Rīgas mērs, ir neapdomīga rīcība. Es vairāk par to, kas notiek un kā reaģē tieši ārlietu ministrs, teiktu, ka tiek darīts viss iespējamais, lai patiesībā izdarītu (un šeit es gan piekritīšu Kabanova kungam)... lai panāktu to, ka Baltkrievijai nebūs citas iespējas un tā viennozīmīgi pievienosies lielākajam kaimiņam – Krievijas ģeopolitiskajai telpai un arī ietekmes sfērai. Visa tā rīcība, ko izdarīja gan Rīgas mērs, gan mūsu ārlietu ministrs, tieši motivē uz šādu virzienu un paātrina tieši šādu notikumu attīstības gaitu.

Šeit arī jāpiemin tas, ka, ja jūs labi atceraties, pateicoties Ārlietu ministrijas iesaistei, par ko publiski izteicās Lielbritānijā dzīvojošais opozīcijas līderis no Baltkrievijas Hazins, netika iekļauts sankciju sarakstā viens no Baltkrievijas lielākajiem oligarhiem un praktiski viens no cilvēkiem, kuru sauc par Lukašenkas režīma makiem. Un te parādās tā divkosība, dubultspēle un, manuprāt, arī melīgums no ārlietu ministra puses, jo jābūt arī konsekvencei, pieņemot paziņojumus, rīcībai jābūt konsekventai.

Bet, ja mēs atcerēsimies vēl notikumus pirms pagājušā gada augusta vēlēšanām Baltkrievijā, tad vēl arī jāatceras, ka, tieši pateicoties Latvijas specdienestu materiāliem, ko nosūtīja Finanšu izlūkošanas dienests Baltkrievijas specdienestiem, tika "noņemti" no piedalīšanās vēlēšanās vairāki opozīcijas pārstāvji. Un to izdarīja tieši Latvijas specdienestu eksperti.

Tad no tā visa konteksta, ja mēs pasekosim hronoloģijai un notikumu attīstībai, sākot ar premjerministra vizīti Baltkrievijā un pat mēģinājumu koķetēt krievu valodā sarunā ar Lukašenku... Vēlāk palīdzība ar specdienestu informāciju par opozīcijas naudas plūsmu un finanšu darījumiem, tad sekoja arī attiecīgi oligarhu neiekļaušana sankciju sarakstā. Tagad pēkšņi galīgākais nonsenss un pazemojošais žests un rīcība – noņēmāt valsts karogu.

Vienīgais secinājums, kas man rodas no visas šīs situācijas un hronoloģijas analīzes, ir, ka patiešām varbūt mūsu ārlietu ministrs patiesībā darbojas nevis Latvijas interesēs, bet tieši otrādi – kādas citas valsts interesēs. Un viss, kas notiek, pie tā arī novedīs.

Tad piedalīties šovā, kas... patiesībā ir apslēpti citi mērķi... es, kolēģi, piedodiet, bet neplānoju. Tāpēc ļoti kritiski vērtēju gan šo paziņojumu, gan arī kopumā visu notikumu gaitu, kas saistās ar notikumiem Baltkrievijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Īsa replika. Vienkārši līdz šim arī dzirdētajos... nu, analīzē nosacīti ir katra deputāta redzējums par situāciju, kas ir notikusi Baltkrievijā un kādas ir gan ar to saistītas Latvijas intereses, gan viss cits pārējais...

Redziet, it īpaši no... es teikšu tā, no... Vismaz izklausās tā, ka tiešām Kremļa dzeguze staigā, runā, atskaņo vienus otrus sarunu šova Krievijā tādus galvenos naratīvus, vēstījumus, arī par šo svētdienas gadījumu. Redziet, izskan dažādi argumenti, fakti, mēģina to tādā loģiskā ietērpā ielikt.

Turpretim komisijā deputāti, kas pārstāv... un partija, kas šeit ļoti zinoši runā par visu to gadījumu, kā vajadzētu un kā nevajadzētu darīt, sēdēja kā ūdeni mutē ieņēmuši. Nu, varēja taču piedāvāt, ko vajag precizēt, kas ir aplami, kas ir nepareizi, likt galdā gan šos faktus, gan visas citas lietas, bet nekā tāda jau nebija.

Redziet, tā ir vienkārši pašlaik pozicionēšanās Saeimas sēdē, lai publiskajā telpā būtu argumentācija, atrunas, lai vienkārši nebalsotu, jo redzēsim... tad, kad Saeima balsos par šo Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu, mana pārliecība ir, ka šie aktīvie runātāji vispār balsojumā nepiedalīsies, jo tā ir ērtāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Reflektējot par šīm debatēm – tādas ļoti, ļoti dīvainas debates mums šodien. Ņemot vērā tās politiskās kaislības, kas ir notikušas uz mūsu politiskās skatuves saistībā ar Baltkrieviju, es sagaidīju, ka šodien šeit arī turpinās sacensties daiļrunībā deputāti tādā pašā performancē, kā tas tika darīts gan ar karogu, gan ar Baltkrievijas hokejistiem.

Mēs šeit dzirdējām tikai vienu uzstāšanos, kur mēģināja cilvēkus, kuri pauda savu viedokli, nosaukt par Kremļa dzeguzēm. Man savukārt liekas, Kola kungs, ka, ja kāds šeit ir Kremļa dzeguze, tad visvairāk šinī gadījumā tieši jūs velkat uz šo statusu. Un es to paskaidrošu pamatoti.

Tātad, kolēģi, ja tik tiešām ir noticis valsts varas īstenots terorakts, kā tas tiek apgalvots, tad tā tiešām ir rīcība, kas pārkāpj starptautisko tiesību normas un ir apdraudējums gan cilvēku, gan valstu drošībai. Un pret šādu faktu ir jāvēršas ar atbilstošu rīcību, ne tikai ar paziņojumiem vai karoga vicināšanu. Saprotams, ka šāda rīcība prasa atbilstošu pamatojumu.

Taču, ja mēs lasām šo savu lēmumu un to pieņemam tikai (citēju) "sakarā ar to, ka radušās bažas" (un tas ir vienīgais pamatojums), tad mēs savā rīcībā kļūstam tādi paši kā tie, kurus vēlamies nosodīt, tikai citā krāsā krāsoti. Ja mēs neesam tikai drebstelīgi plānā galdiņa urbēji vai vēlamies būt vismaz kaut cik cienījami ūdens glāzes pienesēji kāda cita spēlē, tad būtu vērts padomāt vismaz pāris soļus tālāk, kādu rezultātu mēs sasniegsim, pieņemot šādi pamatotu paziņojumu. To noteikti pret mums izmantos šī lēmuma oponenti, norādot uz šādu "pamatojumu" (pēdiņās), tādējādi mēs dosim iespēju pamatoti diskreditēt gan šo mūsu lēmumu, gan paši sevi, izpelnoties ar savu rīcību tos pašus pārmetumus, kādus tagad vēlamies ietvert šajā paziņojumā, tikai – atšķirībā no mūsu paziņojuma – viņi jau argumentēti varēs pierādīt, ka notiek nepamatota vēršanās pret kādas valsts suverēnajām tiesībām.

Kā tas tālāk tiks izmantots? Kāds būs reālais pienesums no šādas mūsu rīcības? Tas strādās kā instruments, ar kuru mobilizēt Baltkrievijas sabiedrības atbalstu esošajai varai. Nebūsim naivi – liela daļa Baltkrievijas sabiedrības atbalsta esošo varu. Ir daļa, kas svārstās. Ja mēs pieņemsim šādi "pamatotu" paziņojumu, kuru mēs nespējam pamatot, kuru balstām tikai uz savām bažām un vēl nepierādītiem faktiem, tad mēs dodam iespēju izmantot šo lēmumu, lai saliedētu sabiedrību ap esošo varu, jo ir skaidrs, ka šī vara mūsu lēmumu pamatoti varēs pasniegt kā nepamatotu vēršanos pret Baltkrieviju, pret Baltkrievijas tautu.

Un to būs jo sevišķi ērti izdarīt attiecībā uz Latviju, sasaistot šo paziņojumu ar nupat notikušo ap Baltkrievijas valsts karogu, ko daudzi Baltkrievijā uzskata par savas valsts zaimošanu – un diemžēl pamatoti. Manuprāt, šajā sakarā mūsu ārlietu ministram vajadzētu sniegt paskaidrojumu Saeimai par šādas savas rīcības pamatojumu – kāpēc? Kāpēc viņš tā rīkojās?

Es vēl varētu atrast izskaidrojumu, ne attaisnojumu, Rīgas mēra rīcībai – viņš deviņdesmitajos gados vēl bija maziņš puika, droši vien skraidīja virtuvē zem galda un neko nezināja ne par Baltkrieviju, ne par notiekošo tajā. Bet mūsu ārlietu ministram taču vajadzēja zināt, ka šis karogs... Tas nav nekāds citas valsts amatpersonas izvēlēts karogs, tas ir karogs, ko sev kā simbolu ir izvēlējusies Baltkrievijas tauta, 1995. gadā tautas referendumā par to nobalsojot gandrīz 90 procentiem baltkrievu.

Vērsties pret kādas citas valsts oficiālo simbolu, kuru par savu referendumā ir izvēlējusies tauta, – ar kādu mērķi to darīja ārlietu ministrs? Un kas tālāk ir paredzēts, jo nepavisam taču nebija grūti paredzēt, kāda reakcija uz to tiks saņemta un kā šī rīcība tiks izmantota? Ko mēs tagad redzam – tas ir tikai sākums tam visam.

Ja es pietiekoši ilgi nebūtu bijis Latvijas politikā un nezinātu, kāda tā ir, es drīzāk noticētu, ka notikušais ar Baltkrievijas valsts karogu ir tāds deepfake, tāds dziļš viltojums, ka tas bija nevis Staķis un Rinkēvičs, bet to ir izdarījuši kādi citi, teiksim, tie atkal ir bijuši bēdīgi slavenie FSB aģenti – Boširovs un Petrovs.

Katrā ziņā šī karoga nolaišana būs dārgākā Latvijas valsts vēsturē. Domāju, diez vai kādu citu valstu specdienestu operācija būs sagādājusi mums lielākus zaudējumus un lielāku saspīlējumu ar mūsu austrumu kaimiņu nekā šāda lētas slavas tīkotāju... mūsu amatpersonu rīcība.

Es saprotu, viņi nav vienīgie, kuriem pirms vēlēšanām ir jāsteidz apseglot šo savu slavas vilni, kura dēļ diemžēl citiem var nākties maksāt ļoti dārgi, varbūt pat ar dzīvību, proti, ja mēs turpinām analizēt iespējamās sekas no šī mūsu šādi sagatavotā Saeimas paziņojuma... kā jūs domājat: ja mēs vienkārši nosodām un pieprasām esošajai Baltkrievijas varai atbrīvot Protaseviču, bet nespējam nekādi pamatot šo savu prasību – kā tas atkal tiks izmantots? Kādu motivāciju (Skaņas pārrāvums.)... zinot, kā rīkojas šis režīms? Kāda ir reakcija uz šādām prasībām?

Tā ir tieši pretēja prasītajam, jo piekrist izvirzītajām prasībām nozīmētu parādīt savu vājumu, bet to šī vara nevar atļauties. Nu, tad taču ir elementāri paredzams, ka arī šajā gadījumā mēs tādējādi provocējam tieši pretēju rīcību, tas ir, lai notiktu pēc iespējas ātrāka izrēķināšanās ar šo cilvēku.

Tas ir tas, ko jūs vēlējāties panākt, Kola kungs? Vai tas ir tas, ko jūs gribat panākt ar šo ziņojumu? Nu, nesakiet, ka jums nepietika sajēgas, lai spētu saprast, kāda var būt iespējamā reakcija uz šādu jūsu uzstādījumu. Vai varbūt jūs iedomājaties sevi kā īstenus demokrātijas nesējus, kuri nespēj nosargāt demokrātiju savās mājās un pie pirmās iespējas to piesmej, un esat nolēmuši, ka tādējādi iedvesmojat opozīciju turpināt cīņu ar esošo varu, tas ir, sagādājot tai šādu sakrālo upuri, proti, panākot, lai esošā vara izrīkotos ar šiem aizturētajiem cilvēkiem pēc iespējas bargāk, iespējams, izrēķinātos pilnīgi ar viņiem. Vai tas ir tas, ko jūs pašlaik vēlaties panākt ar šādu Saeimas paziņojumu? Vai jums galvenais ir pagūt nopelnīt sev slavu, izcelties, vienalga, kādas ciešanas tas var sagādāt cilvēkiem, vienalga, kādus zaudējumus tas var radīt Latvijas sabiedrībai?

Visdrīzāk, tie būs mērāmi daudzos miljonos. Mēs jau saņemam paziņojumus par Baltkrievijas tranzīta kravu pārtraukšanu, par mūsu preču tirdzniecības embargo ne tikai Baltkrievijā, bet arī Krievijas tirgos. Un tas ir tikai sākums tam sankciju karam, kuru jūs piedāvājat sākt. Jā, Ārlietu komisija ar šo paziņojumu piedāvās sākt sankciju eskalāciju. Citēju: "[..] turpmāku mērķtiecīgu pret Baltkrieviju," nevis Baltkrievijas režīmu, "vērstu ekonomisko sankciju noteikšanu."

Es pieņemu, ka šo priekšlikumu jūs neesat radījuši vienkārši kā karstgalvji, alkstot ātras slavas un atpazīstamības, vai kaut kur vienkārši nošpikojuši, ka jums ir arī aprēķini saistībā ar savu priekšlikumu par šo sankciju iespējamo ietekmi, nu, vismaz jelkāda nojēga par to, gan kādu mēs varam radīt iespaidu, gan kādu iespaidu šo sankciju eskalācija var radīt mums.

Diemžēl nekur Saeimas materiālos pirms šī paziņojuma es to neatrodu. Es ceru, ka Saeimas debatēs jūs, kas gatavi atbalstīt šādi sagatavotu priekšlikumu redakciju, pieteiksieties un sniegsiet savas aplēses par to... nu, vismaz uzskatāmi nodemonstrēsiet savu sapratni, lai visu to var novērtēt. Savādāk ar tām sankcijām mums var sanākt kā ar visu, ko mēs darām. Ironiski, bet, piemēram, pat uz tādu elementāru jautājumu kā izejvielas aviodegvielai, kuru mēs tagad papildus tērējam, padarot savus aviopakalpojumus dārgākus, lai aplidotu Baltkrievijas teritoriju... Tā arī man neviens nav spējis atbildēt, no kurienes nāk izejvielas šai aviodegvielai... kas to piegādā.

Tā ka šīm sankcijām var sanākt interesantas sekas. Bet, lai aiztaupītu retoriku demagogiem, un plānā galdiņa urbējiem jo īpaši, es vēlreiz paskaidroju: jā, protams, ir lietas, kuras nav mērāmas materiālos labumos. Un ir brīži, kad ir principiāli jāiestājas par vērtībām, kuras mums ir svarīgas, un šis var būt viens no šādiem brīžiem. Mums ir jābūt gataviem maksāt šādu maksu. Es tikai gribētu zināt, kāda tā ir un vai pašiem šī paziņojuma virzītājiem ir jelkāda nojēga par to.

Tas, uz ko es vēlos norādīt, – ar šādi sagatavotu paziņojumu, kas ir lēta haltūra un brāķis, mēs darām tieši pretējo, mēs ne tikai neaizstāvam šīs vērtības, mēs tās graujam un degradējam. Kas mums būtu jādara, ja mums tik tiešām būtu svarīgi tiesiskuma, demokrātijas un taisnīguma principi un mēs vēlētos par tiem iestāties un palīdzēt cilvēkiem, kuri cīnās par to, lai mazāk būtu ciešanu, lai mazāk būtu izlieto asiņu, to panākot?

Pirmkārt. Pieprasīt veikt kompetentu un objektīvu notikušā izmeklēšanu, iesaistot starptautiskas organizācijas, lai nevienam nebūtu šaubas par izdarītajiem secinājumiem un tos nevarētu apstrīdēt. Uz doto brīdi ir visdažādākās versijas un fakti par notikušo. Skaidrs, ka patiesība var būt tikai viena, un to ir svarīgi noskaidrot, pirms pieņemt kādus nozīmīgus lēmumus, lai šos lēmumus nevarētu diskreditēt kā balstītus uz meliem vai nepatiesību, un tas ir būtiski.

Otrkārt. Pieprasīt sniegt pamatojumu par konkrēto personu aizturēšanu, ja nepieciešams, – arī par šīs aizturēšanas apstākļiem. Tur atkal, kā mēs redzam, notiek visdažādākās interpretācijas. Tas ir būtiski, ja mēs tiešām vēlamies panākt tiesiskumu un taisnīgumu šajā lietā, nevis – tieši otrādi – steigt visu tā eskalēt, lai nebūtu iespējams racionāls risinājums tam visam.

Ja mēs pacentīsimies to panākt tikai uz pieņēmumiem, pašizteiktiem apgalvojumiem, bez balstīšanās uz patiesi pierādītiem faktiem, tad tas neizbēgami radīs tieši pretēju virzību, ar šādu rīcību tikai dodot esošajai Baltkrievijas varai trumpjus un palīdzot tai īstenot savu patiesību un sev izdevīgu lietu kārtību.

Uzskatu, ka šis paziņojums ir jāpārstrādā, lai to varētu atbalstīt. Personīgi es šādu paziņojumu nevaru atbalstīt. Aicinu to pārstrādāt, savādāk mēs izskatāmies tikai kā tādi tukšmuldētāji un lētas slavas meklētāji, vienkārši nokrāsoti citā krāsā nekā tie, pret kuriem mēs tagad vēršamies.

No manas puses viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ir ļoti viegli raut nost karogus. Ir ļoti viegli rakstīt šādus bezgala daudzus Saeimas paziņojumus, kurus, starp citu, pārējiem deputātiem nemaz nav iespēju koriģēt, Kola kungs! Bet neviens no jums, mīļie varoņi, nebūs atbildīgs par šīm sekām, neviens! Nevienam no jums nebūs jādodas bezalgas atvaļinājumā, tāpēc ka bizness ir beidzies, nevienam no jums nebūs jādomā, kā jūs varēsiet satikt savu tēvu vai māti, kura dzīvo, piemēram, Baltkrievijā, un kura nav redzēta jau vairāk nekā gadu. Nevienam no jums nebūs par to jāmaksā.

Jūs krāsiet uzlīmītes savā partiju reitingā, centīsieties kaut kādā veidā vēl piesaistīt vēlētāju balsis ar dažādām skaistām bildēm, kur jūs pozējat ar šo baltsarkanbalto karogu, un tā tālāk. Tas viss tiešām ir lēta, lēta, lēta popularitāte, kuru jūs mēģināt šobrīd saņemt uz citu cilvēku traģēdijas fona.

Visbeidzot es tikai gribētu bilst Kola kungam, kurš nu jau kādu laiku cenšas spēlēt lielo politiku, – es domāju, kamēr jūs, Kola kungs, kā Ārlietu komisijas vadītājs, kuram ir diezgan neierobežoti resursi un iespējas sekot līdzi visiem drošības protokoliem, nevarēsiet nodrošināt to, ka jūs neizskatāties muļķīgi, sarunājoties ar neīstajiem Krievijas opozicionāriem (es runāju par Volkova gadījumu), tikmēr jūs varat neturpināt šo spēli un tikmēr jūs varat netēlot lielo politiķi, jo jūsu izgāšanās bija visiem redzama un visiem saprotama.

Tā ka sākumā, lūdzu, Kola kungs, nodrošiniet to, lai drošības dienesti pārbauda tās personas, ar kurām jūs taisāt zūmus un citas sapulces.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par pretlikumīgo reisa FR4978 lidmašīnas nosēdināšanu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā"! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši 27. maija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs iepazīstināt ar Saeimas Prezidija saņemto iesniegumu ar lūgumu, ko ir izteikuši deputāti Ainars Latkovskis, Iveta Benhena-Bēkena, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens un Anda Čakša, izsludināt pārtraukumu Saeimas 2021. gada 27. maija pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 3. jūnija pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Latkovska, Benhenas-Bēkenas, Kalniņa, Ašeradena un Čakšas iesniegumu izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 3. jūnija pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Deputātu iesniegums... tātad sēdes pārtraukums līdz šā gada 3. jūnija pulksten 9.00.

Vēlos jūs vēl iepazīstināt ar deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Tāds ir viens šovakar.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Aldis Gobzems un Edgars Tavars ir iesnieguši deputātu jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Rīgas Stradiņa universitātes rektora rīkojumu par studentu pienākumu vakcinēties".

Vārds jautājuma motivācijai – deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Rīgas Stradiņa universitātes rektors Pētersona kungs, kurš arī ir Jaunās VIENOTĪBAS deputāts... Jaunās VIENOTĪBAS biedrs, ir izdevis ļoti dīvainu rīkojumu, kurā ir noteikts, ka ar nākamo gadu visiem studentiem būs iespēja apmeklēt studijas tikai tādā gadījumā, ja viņi būs, pirmkārt, vakcinējušies, izgājuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19; otrkārt, būs pārslimojuši un attiecīgi to varēs dokumentāri apliecināt konkrētajā termiņā; treškārt, viņiem būs tātad attiecīgā reakcija no pirmās potes, kas būs dokumentāri apliecināts; vai, ceturtkārt, viņi varēs veikt 72 stundu testu. Pie tam pēdējos divos gadījumos šie testi ir jāveic, pat ja tev ir reakcija no potes. Šie testi ir jāveic par saviem līdzekļiem.

Tāpēc mums ir jānoskaidro, ko par to visu domā Pavļuta kungs, kas noteica, ka studentiem šādu ierobežojumu nevarētu nekad būt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jūsu jautājums tiks nodots veselības ministram.

Šovakar vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Visiem mierīgu vakaru!


 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!