Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Zemkopības ministrija
Zemkopības ministrija publicē lēmumus par pieņemtajiem zvejas regulēšanas pasākumiem vai par zvejas apturēšanu Latvijas Republikas ūdeņos vai to daļā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrijas 2020. gada 21. aprīļa lēmums Nr. 4.1-12e/51 "Par grozījumu Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2020., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/op/2020/78.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts meža dienesta informācija

Par ugunsnedrošā laikaposma izsludināšanu

Vēl šajā numurā

22.04.2020., Nr. 78

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Zemkopības ministrija

Veids: lēmums

Numurs: 4.1-12e/51

Pieņemts: 21.04.2020.

OP numurs: 2020/78.2

2020/78.2
RĪKI

Zemkopības ministrijas lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/51

Rīgā 2020. gada 21. aprīlī

Par grozījumu Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu"

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un Padomes 2019. gada 30. oktobra Regulā (ES) 2019/1838, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (turpmāk – ES regula) noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju Baltijas jūrā, ministrija 2019. gada 30. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" (turpmāk – lēmums Nr. 4.1-12e/163).

ES regulā ir noteikts, ka dalībvalstij 2020. gadā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā iedalītā mencu piezvejas kvota nedrīkst tikt apgūta Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem laikā no 1. maija līdz 31. augustam. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī institūta zinātniski pamatoto atzinumu (24.03.2020. Nr. 30-1/580-e), kurā tika apliecināts, ka, veicot reņģu, brētliņu un plekstu zveju Baltijas jūras 25.–26. apakšrajonā laika periodā no 1. maija līdz 31. augustam nav iespējams pilnībā izvairīties no mencu piezvejas, ministrija 2020. gada 30. martā pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/45 "Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu"", ar kuru tika noteikts aizliegums reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. augustam.

Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (turpmāk – EK regula Nr. 1380/2013) 13. pantā ir paredzēts, ka attiecīgā dalībvalsts var pieņemt ārkārtas pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu jūras bioloģisko resursu saglabāšanai vai jūras ekosistēmai.

Pēc institūta sniegtajiem datiem, un ministrijā veiktās Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmā uzkrātās iepriekšējo gadu nozvejas informācijas izvērtēšanas, var secināt, ka, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados reņģu, brētliņu zvejā iesaistīto kuģu darbībā daudzos gadījumos nav reģistrēta mencu piezveja, saglabājas būtisks risks mencu piezvejai reņģu, brētliņu un plekstu zvejā Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā īpaši laikposmā, kas ietver maija, jūnija un jūlija mēnešus, ja salīdzina ar augusta mēnesi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu Latvijā noteiktā reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejas aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā lieguma atbilstību mencu resursu saglabāšanas vajadzībām, saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Savienības normatīvo aktu nosacījumiem, ir nepieciešams veikt minētā zvejas lieguma attiecināmo periodu un to nosacījumu precizējumu.

Ievērojot iepriekš minēto un Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu, un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

izdarīt Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" grozījumu un izteikt nolēmuma daļas 8. punktu šādā redakcijā:

8. lai izvairītos no mencu nejaušas nozvejas, to piezvejas lieguma periodā, noteikt aizliegumu saskaņā ar EK regulas Nr. 1380/2013 13. pantu sekojošos laikposmos:

8.1. reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. jūlijam;

8.2. reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā laika periodā no 2020. gada 1. augusta līdz 31. augustam, izņemot reņģu, brētliņu zveju ar kuģiem, kuriem iepriekšējo divu gadu laikā, zvejojot šajos ūdeņos minētajā laikposmā, nav reģistrēta mencu piezveja, ja tie spēj nodrošināt attiecīgo mērķsugu zveju bez jebkura apjoma mencu piezvejas.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!