Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas devītās sēdes (2020. gada 5. martā) turpinājums 2020. gada 11. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim izskatīt 5. marta sēdes darba kārtību!

Darba kārtībā – likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Debates par 82. priekšlikumu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Protams, ir skaidrs, ka par visām šīm izklaidēm tāpat būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. No tā mēs nevarēsim izvairīties. Bet visnepatīkamāk bija apzināties to, ka šis priekšlikums, kurš tika atbalstīts, ievieš pavisam jaunu kārtību, kādā veidā šīs Pūces izklaides apmaksās visas pašvaldības.

Tas ir tiešām tāpat kā, piemēram, situācijā, kad (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) kāds jums piedāvā pārbūvēt jūsu māju bez maksas, viņš uzņemas visas izmaksas. Kaut kāds jauns arhitekts, dizainers tagad ir izdomājis, ka otrais stāvs būs lielāks par pirmo, jūs tur dzīvosiet daudz labāk. Viņš jums to sola. Un, kad ķeras pie darba, viņš saprot, ka, lai to izbūvētu, būs nepieciešami daudz lielāki resursi. Viņš saprot, ka tiešām tas vairs nav viņa spēkos un tas arī varbūt nemaz nebija viņa spēkos, tas varbūt bija vienkārši tāds reklāmas triks. Un tad, kad šī māja, šķība, greiza, tiek pārveidota (Dep. R. Kols: "Jau vakar dzirdējām!"), viņš jums saka tā: "Ziniet, mēs skatīsimies pēc apstākļiem, kā būs nākamgad. Ja nākamgad jūsu sievasmāte vinnēs konkursā (mēs runājam par pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā), tad varbūt jums būs jāpiemaksā tikai 10 procenti, bet, ja ne, tad visi 99." Un tas ir apmēram tas, kā izskatās šobrīd šis priekšlikums likumprojektā.

Es pieļauju, ka tas ir likts ne tikai ar domu, ka jūs neesat pareizi sarēķinājuši visus izdevumus, bet tas ir likts arī ar domu, ka... kā būs 2021. gada vēlēšanas... Ja pašvaldībās 2021. gada vēlēšanās tāpat uzvarēs jūsu visu nīstie, godātā koalīcija, zemnieki un pārējie, tad jūs droši vien Ministru kabineta noteikumos paredzēsiet to, ka tās nolādētās pašvaldības lai tagad maksā 90 vai 99 procentus un līdzfinansējums no valsts būs tikai viens procents. Bet, ja Pūces komanda brīnumainā kārtā uzvarēs visās pašvaldībās, tad šis līdzfinansējums, iespējams, būs daudz, daudz lielāks.

Kolēģi! Šis ir tāds neliels pareģojums, ieskats tajā, kādā veidā jūs plānojat šo reformu, kuru jūs neesat vispār pat pareizi saplānojuši. Bet es, protams, aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo jūs liksiet maksāt daudzām pašvaldībām par to, ka jūs esat nodrošinājuši viņiem sliktākus apstākļus, nekā ir bijuši līdz šim. Un viņiem par to būs jāpiemaksā vēl no sava (Starpsauciens: "Laiks!")... nodokļu maksātāju naudas, no ienākumu nodokļiem. Tas būs viņu slogs, kurš...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, debašu laiks ir beidzies.

J. Stepaņenko. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, kāpēc šis priekšlikums ir riskants ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij un valsts budžetam kopumā.

Nu pirmām kārtām tieši apvienošanās projekti parādīs īstās izmaksas, kādas būs nepieciešamas, lai reforma būtu veiksmīga. Un atbilstoši jau iepriekš apstiprinātajiem priekšlikumiem mēs to zināsim 2021. gada 1. decembrī.

Bet šobrīd nav skaidrs, kas izstrādās šos apvienošanās projektus. Vai paredzētos 18 tūkstošus vienam projektam varēs tērēt konsultanti tajā ļoti īsajā laikā vai to varēs darīt un darīs pašvaldības pašas?

Protams, uz to brīdi... un šobrīd arī vēl nav zināms, kādiem šiem apvienošanās projektiem ir jābūt. Galu galā mums joprojām nav vietējo pašvaldību likuma, kas runās par funkcijām, un bez funkcijām izstrādāt šos apvienošanās projektus, bez finansējuma, kādu saņems pašvaldības, vienkārši nav iespējams.

Atbilstoši jau mūsu iebalsotajai kārtībai šie apvienošanās projekti... 40 būs jāizstrādā pusgada laikā. Cik tādu... ja to darīs konsultanti... jo visdrīzāk būs jāveic iepirkums, lai saņemtu valsts mērķdotāciju... cik tādu konsultantu mums Latvijā ir, kas šādus projektus varēs izstrādāt?

Ja valsts... Kāpēc šis priekšlikums ir riskants? Ja valsts būtu visu izdevumu sedzējs, tad arī varētu stingri noteikt apmaksas pozīcijas un uzdevumus, kas tiktu iekļauti. Jo pretējā gadījumā tad, kad būs tapuši šie apvienošanās projekti, sāksies strīdi – kas par ko maksās un cik maksās.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt ministra priekšlikumu – vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs nezinām, vai ar šobrīd ieplānotajiem 10 miljoniem trīs gadu laikā pietiks. Jautājums par šo naudu un līdzfinansējumu, nepieciešamo finansējumu, šobrīd ir tikai un vienīgi spekulācijas. Un galu galā vēl jo vairāk tāpēc, ka par reformu ministrija tos jau veiksmīgi sākusi tērēt pagājušajā gadā. 2019. gadā ir iztērēti 500 tūkstoši, un šogad tiek plānots tērēt gandrīz 300 tūkstošus. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Te ir izveidojusies situācija, ka... valsts no savas puses sākotnēji minēja to, ka segs šīs izmaksas. Un šīs izmaksas tik tiešām ir ieplānotas šajā piedāvājumā – tie ir septiņi miljoni, bet līdz galam neviens nav paskaidrojis. Arī mūsu komisijā strādājot, iezīmējās, ka atsevišķās vietās vienai teritorijai administratīvās izmaksas būs septiņi miljoni apvienošanās rezultātā, kas ir IT sistēmu savienošana, dažādi citi risinājumi, kas ir jāsavieno. Šajā gadījumā ministrija ir izrēķinājusi – tie septiņi miljoni ir tikai un vienīgi par blanku nomainīšanu, par šiltīšu nomainīšanu, par tādām ļoti elementārām praktiskām lietām, nerunājot par sīkākiem sadalījumiem. Manā ieskatā, šis priekšlikums nav atbalstāms. Vēl jo vairāk – tieši tā iemesla dēļ, ka valsts pasaka, ka tā gatava līdzfinansēt, bet līdz galam pat nav apzinājusi kaut aptuvenās izmaksas, cik šo reformas administratīvo izdevumu būs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie godātie deputāti! Mazas replikas no izskanējušajiem kritizētājiem par konkrēto priekšlikumu piedāvājumu, ka nav aprēķinu un būs pašvaldībā sliktāka situācija ar finansējuma pieeju, apguvi. Ne no viena opozīcijas pārstāvja nedzirdēju konkrētus aprēķinus, kādā veidā pasliktināsies situācija. Tikai... Bet, ja jūs apgalvojuma formā paužat savus kaut kādus aprēķinus... jums laikam tādu nav.

Šeit tomēr, kolēģi, vēršu uzmanību uz to, ka ir skaidrs, ka tā ir lielākā reforma pēdējo 10 gadu laikā – novadu apvienošana, un mēs paši ļoti labi apzināmies, ka ir diezgan daudz pašvaldību, kas līdz šim īstenībā ir bijis galvenais darba devējs konkrētajā novadā, un tamlīdzīgi. Tā ir absurda situācija no valsts resursu, pašvaldības resursu izlietošanas... Tas savā ziņā... jā, es domāju, ka, šādi optimizējot un apvienojot novadus, varēs skaidri pusotra gada laikā aprēķināt, kādi pakalpojumi nepieciešami, kur dublējas, kur pārklājas, kur īstenībā ir kaut kādas liekas funkcijas, un attiecīgi izvērtēt, kur šo finansējumu papildus gūt. Es domāju, tas ir pilnīgi saprātīgi – pusotrā gadā šādi noteikt. Un skaidrs, ka pusotrs gads ir neatgriezeniski līdz vispārējām pašvaldību vēlēšanām. Un šeit pateikt, ka uzvarēs viena vai otra partija... un tad šādā veidā mēs skatāmies, kā te jau preventīvi vērsīsimies pret vienu vai otru potenciālu uzvarētāju, ir pilnīgs absurds un savā ziņā demagoģija. Es domāju, ka ir pilnīgi optimāli noteikt periodu, kur attiecīgi 40 pašvaldības, kā mēs arī plānojam izveidot, attiecīgi veic aprēķinus par konkrētā novada iespējām, jo, nu, tiešām paskatieties uz dažu labu pašvaldību, kur mēs redzam, ka 70... 60 procenti pašvaldību ar tās kapitālsabiedrībām vai ar kādu citu pakalpojumu sniedzēju ir galvenais darba devējs. No kā te radīsies tie pašu pašvaldību ieņēmumi?

Tā ka, es domāju, šis ir ļoti racionāls piedāvājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labrīt, kolēģi! Vēlos atzīmēt trīs lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka, kā jau mēs arī vakardien diskutējām, līdz šī gada 1. jūlijam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos metodiku, kādā veidā pašvaldībām jaunajās teritorijās būs jāstrādā un kādā veidā tās varēs veikt gan apvienoto projektu izstrādi, gan kopumā organizēt darbu jaunajās teritorijās un pēc būtības sagatavoties tam jaunajam darba cēlienam, kas būs.

Otra lieta. Šī likumprojekta anotācijā (Valaiņa kungs neprecīzi norādīja) būs... nevis septiņi miljoni, bet vairāk nekā deviņi miljoni šīs reformas ietvaros ir paredzēts, lai pašvaldības varētu gan administratīvās struktūras projektus izveidot, gan teritoriālās attīstības plānojumus veidot, gan arī šī summa ir paredzēta papildu izdevumu segšanai, kas pašvaldībām reformas īstenošanas gaitā varētu rasties.

Un trešā lieta. Kā Kola kungs jau iezīmēja (tur es viņam varu pievienoties), svarīga loma administratīvi teritoriālās reformas procesā un tajā brīdī, kad pašvaldības jaunajās teritorijās uzsāks darbu, būs arī pašām pašvaldībām. Pašām pašvaldībām būs jādomā, kādā veidā šo darbu pašvaldības ietvaros padarīt efektīvāku, kādā veidā nodokļu maksātāju naudu un katru izlietoto eiro mēs varam iztērēt daudz lietderīgāk.

Un šeit es tiešām varu atzīmēt Latvijas Bankas veikto pētījumu, kas skaidri norāda, ka pašvaldībās, kurās vidēji kopumā būs ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju, tas potenciālais ietaupījums un ieguvums, ko pašvaldībām tērēt pakalpojumu attīstībā vai nodrošināšanā, varētu sasniegt 190 miljonus eiro. Un šajā gadījumā, tā kā pašvaldības, mēs redzam, būs pēc iedzīvotāju skaita lielākas, tad, attiecīgi pieņemot, arī šis potenciālais ietaupījums, ko varētu novirzīt pakalpojumu attīstībai, būs lielāks.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Papildinot – zem vārda "līdzfinansēšana" patiesībā slēpjas vārdi "naudas nebūs". Jo – kāpēc? Es domāju, ka pilnīgi godīgi un atklāti sabiedrībai ir jāpasaka: ir sākusies krīze, tā krīze būs ļoti nopietna. Koalīcija un valdība ļaujas brīvajam kritienam. Un faktiski mēs piedzīvosim to, ka valdībai naudas nav. Budžets jau tagad nepildās. Valstij nebūs naudas, ar ko līdzfinansēt šo projektu, ja pat nebija pārdesmit miljonu mediķu algām.

Tādēļ visas runas par to, ka valsts kaut ko dos pašvaldībām šajā reformā, it īpaši ņemot vērā esošos apstākļus, protams, ir tukšas runas. Un tas arī izskaidro iemeslu, kāpēc ministrs Pūce nekāpj tribīnē un nesaka, cik konkrēti valsts dos šai reformai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kola kungs, viss būtu ļoti labi, ja šī saruna notiktu, pirms ministrija iesniedza šo likumprojektu. Ministrija iesniedza likumprojektu, kur tika skaidri un gaiši rakstīts, ka valsts segs visus izdevumus... administratīvus... nekādus citus, kas saistīti ar pašvaldību apvienošanos. Mēs mainām noteikumus spēles laikā. Kas tāds ļoti būtisks ir noticis, lai vajadzētu mainīt šo vienu vārdu? Es zinu, kas ir noticis. Vienkārši nebija ne iepriekšējo aprēķinu, ne citu. Notika liela steiga, un tieši tā steiga ir par pamatu tam, ka opozīcijai ir jānorāda uz veselu virkni nekvalitatīvi izstrādātu normu, kas padara šo valstij kopumā ļoti vajadzīgo projektu par tādu, par kuru mums ir ceturto dienu jāstrīdas. Un valsts uzdod...

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, runas laiks ir beidzies. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Dep. N. Kabanovs: "Lūdzu apvienot debašu laikus!") Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien Latvijas Pašvaldību savienība savā paziņojumā teica, ka valdība apzināti slēpj no pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas gaitu. Kas notiek, ministra kungs? Jūs piedāvājat tagad aizstāt vārdus "segtu izdevumus" ar vārdu "līdzfinansētu". Tas nozīmē, ka pašvaldībām pašām nāksies apmaksāt savu atlaišanu un apvienošanu. Bet man gribētos pajautāt ministram – no kurienes vietējās varas ņems naudu? Vai jūs vispār iedomājaties, kas Latvijā notiks tuvākajos mēnešos ar ekonomiku?

Jau 2019. gada pēdējā ceturksnī mūsu ekonomikas izaugsmi mērīja tikai ar procentu desmitdaļām. Pirms dažām dienām Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks jau atklāti runāja par nenovēršamu recesiju. Un šajā pirmdienā visā pasaulē notika globāls finanšu cunami. (Dep. G. Eglītis: "Par priekšlikumu!") Sabruka naftas cenas un biržu indeksi, sākās pilnvērtīga ekonomiskā krīze. Latvijas pašvaldībām nebūs, kur ņemt naudu, jo Eiropas Savienībai būs jāsedz Itālijas krīzes sekas, kura tagad atrodas koronavīrusa centrā. ES budžets tika koriģēts uz dotāciju samazināšanu Austrumeiropas valstīm, tai skaitā Latvijai. Kur doties tūkstošiem atlaisto vietējo pašvaldību un dažādu novadu iestāžu darbiniekiem? Pūces kungs, vai jūs varat parūpēties par jaunu darbavietu izveidi provincē? Ziniet, Latvijas dziļumos uzņēmums pat ar 10 darbiniekiem ir jau vesels veiksmes stāsts. Tāds start-up, bet to nav tik daudz. Faktiski izmaiņas Latvijas teritoriālajā iedalījumā radīs bezdarbu un sociālās degradācijas pieaugumu visā Latvijā.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu, nebūs iespējams imigrēt, jo visur Eiropā būs apmēram tāda pati situācija. Vai ir izeja? Saeimai nekavējoties jāaptur tā sauktā administratīvi teritoriālā reforma un jākoncentrē Saeimas darbs Latvijas ekonomiskā sabrukuma novēršanai. Labi, ka mēs pēdējā laikā strādājam katru dienu no rīta līdz vakaram. Šajā režīmā parlaments var pievērsties reāliem iedzīvotāju vajadzību jautājumiem. Ierosinu neatbalstīt ministra labojumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mana atbilde patiesībā Kola kungam. Mēs redzam, kā tiek plānoti līdzekļi, mēs redzējām, kas notika šī gada budžeta plānošanas gadījumā, kad Ministru kabinets septembra vidū sanāca un fiksi sagrozīja likumus, lai tikai atņemtu finansējumu bērniem brīvpusdienām un pieliktu partijām naudu. Mēs nevaram paļauties uz to, ka it kā 2021. gadā ieplānotā nauda, par kuru Kola kungs aizmirsa pateikt, vai tiešām tie septiņi miljoni tomēr ir paredzēti... vai tie vairs nebūs paredzēti pašvaldībām. Mēs nevaram paredzēt to, ja tas nav ierakstīts likumā. Jo, pat ja tas būs ierakstīts likumā... mēs zinām, ka ar mediķu algām sanāca pavisam slikti. Bet šajā gadījumā jūs vēl vairāk gribat norobežoties no saviem pienākumiem, ierakstot Ministru kabinetā... deleģējot Ministru kabinetam tiesības noteikt, grozīt, izdomāt, kādā veidā pašvaldībām uzkraut šo līdzfinansējuma nastu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad mēs sākām ar ļoti nevainīgu procedūru, debatējot un diskutējot par to, kā izskatīsies jaunā karte.

Debašu laikā viens pēc otra sāka uzpeldēt jautājumi. Parādījās, ka nav izstrādāta normatīvā bāze, kas būtu saistīta ar šo reformu. Tagad mēs apspriežam arī ļoti svarīgus ekonomiskos momentus, kas skar pašas reformas realizācijas izmaksas. Tiešām tas, ko teica iepriekšējie runātāji, ir liela problēma un to nevar izraut no kopējās ekonomiskās situācijas konteksta.

Šodien mēs varam apņemties solīt visu ko, bet šodien neviens – ne premjers, ne ministrs – nevar pateikt, kā izskatīsies šā gada budžets gada beigās. Es jau nerunāju par nākamā gada budžetu. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā tas... atlikšana... tas ir atsevišķs stāsts, par ko es vēl runāšu... ir jāpārdomā. Bet atbalstīt ministra priekšlikumu gan nevar nekādu apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir... Paldies, Dolgopolova kungs. Runas laiks ir beidzies.

S. Dolgopolovs. Jo principā nav ne līdzekļu, ne pārliecības, ka tas notiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Sliktāka par sliktām ziņām ir tikai neziņa, un šodien šinī likumā ir ļoti daudz neziņas cilvēkiem un pašvaldībām.

Arī vakar vakarā un šorīt es zvanīju uz... runāju ar pašvaldību dažiem vadītājiem, jo esmu daudzus gadus bijis pašvaldības deputāts un varu pateikt, ka par to, ko pētīja Latvijas Banka, es varētu pastrīdēties. Dzīvē diemžēl nekas nesakrīt... bieži vien nesakrīt prakse ar teoriju. Šodien tiešām pašvaldības jau mēģina kaut ko rēķināt. (Starpsaucieni.) Tā gadās dzīvē. Mēģina rēķināt arī savus izdevumus, mēģina... neviens nav pateicis, ka šī reforma nav vajadzīga, bet jābūt ir zināmai skaidrībai.

Reģionos tie cilvēki, kas tur dzīvo, arī mazās zemnieku saimniecības... Šodien es runāju ar vienu. Viņš saka: "Es nezinu, ko darīt, vai man turpināt savu dzīvi tur vai man visu pārdot ārzemniekiem un braukt prom?" Jo šodien nav skaidrs, kādas skolas paliks viņa bērniem. Sanāk, ka viens viņa īpašums šodien būs vienā novadā, otrs – otrā. Es domāju, ja mēs aiziesim uz trešo lasījumu, tad būtu jādod skaidrāki signāli un vairāk sapratnes cilvēkiem, lai viņi saprot, nu kas tad būs. Valda neziņa. Un es apskaužu tos cilvēkus, rīdziniekus, kas visu zina. Tā nu nav. (Starpsauciens: "Laiks!")

Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Kad šo likumprojektu iesniedza Saeimā pagājušā gada decembrī, neviens no oponentiem neminēja ekonomisko izaugsmi vai ekonomiskās izaugsmes samazināšanos.

Skaidrs, jā, ir neparedzēti apstākļi, kas ietekmē ne tikai Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājus, bet globāli ir pasaules kopējās ekonomikas sabremzēšanās. Bet, redziet, protams, reformas vienmēr labāk īstenot, kad ir tie labākie rādītāji. Nu mēs zinām, ka ne vienmēr tos ideālos apstākļos atradīs. Un, kas attiecas uz pašvaldībām... Nu, redziet, arī tagad mēs otrajā lasījumā skatām šo likumprojektu, un vēl neviena no pašvaldībām... kas jau indikatīvi ir skaidrs, ka novadi apvienosies... nav veikusi pat aprēķinus, kādiem vajadzētu būt tiem papildu finansējuma avotiem, lai mazinātu to ietekmi, lai izlīdzsvarotu. Nav neviens veicis. Ir indikatīvi norādīts. (Dep. V. Valaiņa starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie koalīcijas kolēģi, labrīt! Es jūs aicinu būt konsekventiem. Ministra kungs un opozīcijas kolēģi... un piedāvājiet tādus pašus grozījumus arī citos likumos. Attiecībā uz pensijām, piemēram, līdzfinansēsim – cik? Redzēsim. Bērnu pabalstiem – līdzfinansēsim. Un tā tālāk.

Nu kas tā, kolēģi, par tādu liekulību? Jūs, piemēram, aicināt kādu... es nezinu, Pūces kungs, jūs aicināt sievu uz vakariņām (te jau tāds populārs piemērs), sakāt: "Es samaksāšu par vakariņām." Pēc tam: "Nē, es tomēr līdzfinansēšu." (Dep. A. Muižniece: "Par priekšlikumu, nevis Pūces sievu!") Nu kas tas ir, kolēģi? Atrodiet tad... atrodiet, lūdzu, tad drosmi un izslēdziet šo 10. punktu, jo jau tagad ir skaidrs, ka neko jūs nelīdzfinansēsiet. Vai nu tās izmaksas tiks segtas no valdības puses, vai netiks. Nu beidziet tiešām šo divkosību, ministra kungs!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 82. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. – ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 83. priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz pārejas noteikumos noteikt kārtību, kādā veidā tiktu segti administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanai nepieciešamie izdevumi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Turpināsim šo krāšņo debati par pārejas noteikumu 10. punktu. Arī es piedāvāju to izteikt citā redakcijā. Manuprāt, tiem deputātiem, kas nav iepazinušies ar pašvaldību sniegto informāciju, kādas ir administratīvās izmaksas... ieteiktu paskatīties Saeimas mājaslapā, pašu pašvaldību atzinumus palasīt. Tur ir ļoti precīzi izrēķināts. Un šis priekšlikums, manuprāt, būtiski to parāda.

Es mēģināju piedāvāt skaidrāku redakciju, kādā veidā... un izstrādāt, ne tikai pateikt to, kas finansē, bet arī izstrādā metodiku, pēc kādas ministrija finansētu administratīvos izdevumus. Es saprotu, ka šī redakcija un tā lielā apņēmība finansēt šo pasākumu tapa tajā laikā, kad vēl ministrijai, visticamāk, nebija ne jausmas, kādas ir patiesās izmaksas. Un tā tapa tikai aiz bailēm tajā brīdī, kad pašvaldības norādīja uz to, kādas ir reālās izmaksas un kas pēc būtības būs jāfinansē tieši administratīvajā ziņā. Vēlreiz atkārtošu: pašvaldības attiecībā par šo jau komisijā norādīja vairākās vietās, ka tikai vienai pašvaldībai vien tās izmaksas pārsniegs visas kopumā minētās izmaksas.

Un tāpēc arī šis jautājums ir, manuprāt, ļoti nepareizs, ka valsts no šī pienākuma atsakās, tā ir zināma piemānīšana procesa laikā. Es ar šo priekšlikumu piedāvāju noteikt kārtību, kādā veidā valsts tomēr sniedz vienreizēju dotāciju, lai Ministru kabinets nosaka kārtību, lai ir skaidri saprotami noteikumi un dotācija tiktu virzīta. Pretējā gadījumā šobrīd tiešām budžetā ir cipars. Un visi ir uzaicināti... nu, teiksim, te runā daudz par vakariņām. Es teiktu tā: ir uzaicināti uz ballīti un gluži vienkārši izrēķināts, cik maksā baloni, bet nav izrēķināts viss pārējais. Un šobrīd valsts piedalās tikai balonu izmaksu segšanā, bet pārējās administratīvās izmaksas... Var jau strīdēties pašvaldības par visu ko... tur jauna administratīvā ēka jābūvē... nu, to mēs varam paņemt nost. Bet tur bija arī ļoti daudz objektīvu lietu, kas diemžēl ministriju ir tā sabiedējis, ka ir radies šāds priekšlikums un no saviem vārdiem nākas jau atkāpties. Manuprāt, tas nav pieņemami.

Aicinu atbalstīt 83. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es uzreiz gribu nomierināt Mūrnieces kundzi. Es sākšu tāpat kā Satversmē – ar nelielu preambulu.

Kā es jau iepriekšējā runā teicu, debašu laikā viens pēc otra uzpeld vairāki nesakārtoti jautājumi. Līdz ar to būtu loģiski koalīcijas... mūsu ēnu valdībai, koalīcijas vadībai apspriest iespēju nevis piebremzēt, nevis atcelt šo reformu, bet piebremzēt druscītiņ un atlikt līdz Saeimas vēlēšanām. Kāpēc? Vairākkārt pašvaldību kongresos izskanēja priekšlikumus – apvienot Saeimas un pašvaldību domju vēlēšanas, kas ir ļoti loģisks priekšlikums divu apsvērumu dēļ... trīs apsvērumu dēļ.

Pirmais apsvērums ir tas, ka mēs ietaupām diezgan lielus līdzekļus no valsts budžeta.

Otrais. Mēs pārtraucam politisko putnu migrāciju no Saeimas uz pašvaldību domēm un atpakaļ.

Un trešais. Mēs uz pusi samazinām arī to nūdeļu karināšanas procesu, kas saucas priekšvēlēšanu aģitācijas laiks. Atlikušais laiks līdz 2022. gadam palīdzētu rast atbildes uz visiem nesakārtotajiem jautājumiem un paredzēt jau budžetā, nākamā gada budžetā, visus nepieciešamos izdevumus, lai šo procesu veiktu civilizēti, nevis kā feodālisma laikos. Runājot... tā ir preambula.

Runājot par Valaiņa kunga priekšlikumu, es gribu teikt, ka Valaiņa kungs šinī priekšlikumā ir parādījis, ka viņš domā daudz tālredzīgāk nekā cienījamais ministra kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bet tomēr šajā jautājumā par izmaksām... ja ir izveidojusies objektīvi... Es pēc šīm debatēm sapratu, ka objektīvi ir izveidojusies tāda situācija, ka deputāti nav iepazinušies ar informāciju par administratīvās reformas izmaksām. Es aicināšu visas pašvaldības... sagatavošu tādu tabuliņu un visas pašvaldības aicināšu aizpildīt, un iepazīstināšu deputātus uzskatāmā veidā, kādas ir reālās šīs reformas administratīvās izmaksas. Tie nav septiņi miljoni. Tas būs daudz, daudz lielāks cipars. Noņemsim nost māju būvniecību. Tur arī tāda ir ierēķināta iekšā. Loģiski, tas nav normāli. Bet ir izmaksas, par kurām, es domāju, būs grūti strīdēties... par to, ka to vajag vai nevajag.

Šobrīd ministrijas piedāvātais ir tikai blankas. Un tas, ko es te vakardien daudz runāju par to, ka ir daudzas nevajadzīgas lietas, piemēram, plānošanas dokumenti, vadības dokumenti, izstrāde kaut kāda... kas tas par murgu? Nekad nekas tāds nav bijis, un tagad te ministrs nosēdēja un tā arī neko neizskaidroja, priekš kam tas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Neliela replika Valaiņa kungam. Viņš minēja, ka esot viena pašvaldība (Dep. V. Valainis: "Vairāk!"), kurai administratīvie izdevumi un visas reformas procesi izmaksātu vairāk nekā valdības atvēlētie līdzekļi. Un šī pašvaldība, par ko Valaiņa kungs runāja, ir Jelgavas pašvaldība. (Dep. V. Valainis: "Nē!") Tajā dienā, kad bija pie mums komisijā, viņi teica – mums vajadzīgi vismaz pieci miljoni eiro, lai savestu kopā datubāzes, lai savestu kārtībā. Tad, kad mēs komisijā uzdevām jautājumu – nu kādi tad ir tie aprēķini, kā jūs vispār nonācāt līdz tik milzīgam ciparam? Neviens to nespēja pamatot. Neviens nespēja atbildēt uz deputātu objektīviem jautājumiem, kādā veidā tik liels cipars ir izveidojies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau bija slēgtas.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 83. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 84. priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs Bordāns, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. 85. priekšlikums, ko arī ir iesniedzis tieslietu ministrs Jānis Bordāns, arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. 86. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, ir saistīts ar 83. priekšlikumu, ko mēs tikko noraidījām, un paredzētu noteikt termiņu pārejas punkta izstrādei, līdz ar to tas šajā brīdī nebūtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, ir ļoti interesanti dzirdēt, ka jūs tagad stāstāt, ka jūs pašvaldībām esat uzdevuši jautājumus par administratīvi teritoriālo reformu. Vēl foršāk būtu dzirdēt, ja jūs pašvaldībām būtu atbildējuši kaut uz vienu jautājumu, ko tās jums uzdeva, tai skaitā par šī priekšlikuma jautājumiem, cik tad īsti... vai pietiks ar šo naudas apjomu administratīvo izmaksu segšanai.

Es tomēr aicinātu, kolēģi... Šeit ieviešas neliels haoss. Un neliels haoss visiem tiem, kuriem rūp valsts nodokļu maksātāju naudas lietderīga iztērēšana. Ir divas sadaļas, par kurām Saeima ir lēmusi, ka tomēr vajag taisīt teritorijas attīstības plānošanas dokumentus vienotus un finansēt no valsts un pašvaldību budžetiem... kas ir pilnīgi lieki. Tāpat tās vadības sistēmu izstrādes. Un tā vietā, lai finansētu tiešām vajadzīgas un praktiskas lietas, jūs finansēsiet pilnīgi bezjēdzīgas lietas.

Vakardien pēc garām debatēm ministrs tā arī nosēdēja tajā krēslā un neuzkāpa... vispār neko neatbildēja. Šodien jau ministram palicis par grūtu, viņš jau ir projām. Un varbūt labi ir, ka viņš šodien ir projām, jo īsti jēgas no viņa šajā zālē tāpat nebija nekādas, vienkārši atsēdēja un smuki izskatījās.

Attiecībā uz šo priekšlikumu es tomēr aicinātu, kolēģi, šis... varat nomainīt tos vārdus "finansēt", "līdzfinansēt", bet tomēr jābūt kaut kādai skaidrai kārtībai, kādā veidā nauda līdz teritorijām nonāk, kādi ir kritēriji. Šobrīd jau skaidrs, ka jums tās naudas ir objektīvi par maz. Nepietiks ar tiem septiņiem miljoniem, kas tur ierēķināti.

Mans aicinājums būtu tomēr strādāt pie pārejas noteikumiem, kaut kādā veidā izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kādā veidā šī nauda tiks sadalīta no valsts puses, lai arī jaunveidojamās pašvaldības var rēķināties un kaut kādā veidā saprast, kā šī nauda tiks dalīta. Pagaidām izpratnes, skaidra redzējuma tajā nav. Ir tikai divas sadaļas, kur tiek tiešām bezjēdzīgi iztērēti lieli resursi, un viena sadaļa, kur tiešām pietrūkst naudas. Nu skaidrs, finansēs, bet vajag arī metodiku, pēc kādas finansēs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Es domāju, šajā jautājumā ir jāskatās no otras puses. Nevis kārtība, kā paredzēt, kā finansējumu saņems, bet pirmām kārtām es domāju, ka vajadzētu pārejas noteikumos noteikt, ka VARAM izstrādā metodiku, kā noteiktā periodā pašvaldības iesniedz aprēķinus par to, kā vajadzēs, un tad var lemt, kā naudu pārdalīs. Jo pagaidām nav skaidrs. Ir dažas pašvaldības... jā, ir iesniegušas šos aprēķinus, kā jau minēja Pleša kungs, īsti nepamatojot, vienkārši nosaucot ciparu, bet, kas zem tā paiet, nav skaidrs. Un, ja ir skaidra metodika, kas ir tas optimālais slieksnis, ko valsts līdzfinansē, ar skaidru pamatojumu no pašvaldības šī finansējuma nepieciešamībai, tad tādā veidā virzās uz priekšu.

Savādāk es domāju, ka būs diezgan interesanti, ka iesniegs astronomiskus aprēķinus, kas var būt bez jebkāda pamatojuma. Būs pašvaldības, kas iesniegs, jā, tieši pragmatiski ejot, saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, ar datubāzu salāgošanu un tamlīdzīgi, bet, ja būs tāda viena līnija, vadlīnija, kas pašvaldībām nosaka metodiku, kādā veidā iesniegs šos aprēķinus par līdzfinansējuma nepieciešamību, tad varam skatīties. Savādāk es domāju, ka deputāti... varētu mēs sākt diskutēt vispār par autonomo funkciju pārskatīšanu pašvaldībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es te klausos tās debates, un man vairs nav nekādu šaubu par to, ka šīs apvienošanās, šīs reformas autoriem nu tomēr ļoti būtiski trūkst kompetences. Ja mēs runājam par apvienošanās izmaksu segšanu kā tādu, tad izmaksas tam var būt atbilstošas vai neatbilstošas, pamatotas vai nepamatotas, kur cilvēki ar veselo saprātu var vienoties par to, kuras izmaksas ir pamatotas un kuras nav pamatotas. Un tad vai nu kaut kas tiek finansēts... vai nu tās izmaksas tiek segtas, vai netiek segtas. Ko nozīmē "līdzfinansēt"? Uz 99 procentiem ir līdzfinansēts, bet uz vienu procentu arī ir līdzfinansēts. Un uz 0,0000 un tā tālāk vienu no procentpunkta – tas arī ir līdzfinansēts. Nu tad jau rakstiet savus priekšlikumus, ka valdībai ir tiesības finansēt... vai nu valdība var nofinansēt pēc savas iegribas, vai atkarībā no tā, no kuras kājas piecelsies ministrs Pūce vai kāds cits. Bet šo cirku labāk beigt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kola kungs, ja viss notiktu šajā reformā pareizi, šī reforma... mēs visi šeit, Saeimā, balsotu vienbalsīgi un nebūtu šīs diskusijas šeit šodien no šīs tribīnes.

Jo tā problēma ir... finansējuma apjomi nav zināmi, tāpēc ka reforma ir sākta no augšas, nevis no apakšas. Nav prasīts pašvaldībām, kādā veidā tās redz šos apvienošanās scenārijus. Viss ir izdarīts otrādāk, tāpēc arī rodas šīs būtiskās problēmas.

Es domāju par pašvaldību funkcijām. Jūs jau pareizi teicāt, ka vispareizākais būtu sākt ar pašvaldības funkcijām, sākt ar šiem līmeņiem. Mēs sākām pilnīgi no otra gala – mēs runāsim par pašvaldību funkcijām pēc tam, kad būsim izveidojuši teritorijas. Vai tad tas ir normāli? Manuprāt, tas ir pilnīgi ačgārni. Pašvaldību funkcijām... jau šobrīd skaidrs, ka nekas nemainīsies un nebūs tādas sarunas. Un, ja jūs runājat, ka pašvaldībās daudz darbinieku, jums ir iespējas, nāciet un sakiet, kura funkcija jāņem pašvaldībām nost vai kurās vietās, nu, skolas jāslēdz, kas jādara. Tās ir jūsu iespējas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. T. Plešs. Jā. Kā jau minēju, šis priekšlikums, ko iesniedzis Viktors Valainis, ir saistīts ar 83. priekšlikumu, kuru Saeima noraidīja, līdz ar to tas šajā brīdī nebūtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. 87. – tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 88. priekšlikumu bija iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 89. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums un pārejas noteikumos paredz noteikt to, kādos termiņos Ministru kabinets izstrādā nepieciešamos normatīvos aktus un arī konstatē, kādi grozījumi ir nepieciešami saistošajos normatīvajos aktos, lai līdz reformas veikšanai tos varētu izstrādāt. Tāpat norādīts, ka līdz 2023. gada 30. septembrim tiks sagatavots un iesniegts Saeimai izvērtējums par lielo pilsētu robežu grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošo administratīvo teritoriju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. S. Riekstiņš: "Viktor, pasaudzē sevi!")

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vai šī ir pēdējā administratīvi teritoriālā reforma? Lielais uzsaukums bija, ka mums tā beidzot ir jāpabeidz. Izlasiet šī priekšlikuma beigas! Šī priekšlikuma beigas, piektais apakšpunkts: "Līdz 2023. gada 30. septembrim sagatavo un iesniedz Saeimai izvērtējumu par republikas pilsētu robežas grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošu administratīvo teritoriju." Tas pēc būtības jau pasaka to, ka šī reforma ar to nebeidzas. Šī reforma turpināsies. Pēc 2023. gada atkal taisīs izvērtējumus, atkal taisīs robežu grozīšanas, šī reforma nebeigsies. Kā tā deviņdesmitajos gados ir sākusies, tā turpināsies vēl nākamos 20. Un, es domāju, pilnīgi droši nebeigsies šī reforma, tā tik un tā tiks raustīta.

Bet kas ir otra būtiskā lieta, ko parāda šis priekšlikums? Tas parāda to, cik patiesībā nesagatavota ir šī reforma, cik daudz lietās mēs tomēr paļaujamies uz to, ka valdība vēl izdarīs, Saeima vēl grozīs. Tas parāda, cik daudz jautājumu vēl nav sagatavoti. Un, manuprāt, šiem jautājumiem bija jābūt jau skaidriem, saprotamiem, un pie šīs sadaļas atgriezīšos arī pie 10. punkta, kur mēs minējām par izmaksu segšanu no valsts budžeta. Tieši par šo naudas sadaļu. Tur šajā gadījumā, manuprāt, šī finansiālā sadaļa tiek lietota ļoti... bez konkrētiem uzstādītiem kritērijiem, bez nekā. Vienkārši pateikts, ka būs. Kam būs, kā būs, nav pateikts.

Tāpat arī par šiem likumiem. Nevienam no likumiem, noteikumiem, kas ir minēti šajos pārejas noteikumos, nav skaidra redzējuma, kādā veidā tie tiks izstrādāti. Labi, viens ir par cenrādi un tādām lietām, bet ir arī tādi praktiskie jautājumi, kas caurvijas caur šo likumu, cik daudz tiek atlikts uz vēlāku laiku. Visu darīsim pēc tam.

Pats trakākais jau, šie ir tādi... šajā priekšlikumā tiek runāts salīdzinoši par tādiem sīkumiem. Vakardien ar lielu pompu pateica, ka tiks veidots otrais pārvaldības līmenis. Ar milzīgu pompu. Tajā pašā laikā Nacionālās apvienības kolēģi turpina runāt par nullto līmeni. Nu kā tur īsti būs? Nebūs tādi... otrais, mazākais līmenis... tāpēc arī šīs mazās lietiņas tiek atliktas, un arī lielās lietas tiek atliktas uz kaut kādu vēlāku laiku, kas man liek domāt, ka, visticamāk, tās nepiepildīsies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Arī iepriekšējā teritoriālā reforma, var teikt, noslēdzās līdz ar šī likumprojekta iesniegšanu Saeimā un tā izskatīšanas uzsākšanu. Jo arī kopš 2009. gada mums ir bijusi virkne papildinājumu tai reformai. Nebija tā, ka 2009. gadā pieņēma, viss, un reforma beidzās. Viss ir īstenots. Mums bija lēmumi, ko mēs lēmām... par brīvprātīgu apvienošanos pašvaldībām, tāpat arī vēlāk bija par sadarbību starp pašvaldībām. Un es domāju, ka arī šeit, šajā punktā noteiktais, ko Valaiņa kungs minēja... ka 2023. gadā izvērtējot... noteikti mēs vērtēsim, skatīsimies, kādas ir iespējas vēl šo reformu pilnveidot. Es nedomāju, ka, apstiprinot trešajā lasījumā šo likumprojektu, reforma ir noslēgusies un viss, darbu esam padarījuši, varam iet mājās. Reforma ir: mēs – Latvija – valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kādas garas debates par šo priekšlikumu, bet man tomēr jāatbild. Nu, noslēdzās... Tas bija uzstādījums, ka ar šo mēs reformu pabeigsim. Tas, kas notika 2013. gadā, bija izvērtējums, jūsu minētās lietas par brīvprātīgu apvienošanos un par sadarbības teritorijām... tādi lēmumi netika pieņemti. Tās bija idejas, un tas viss bija ideju līmenī, Kola kungs. Tas netika pieņemts... šādi lēmumi. Un jums tomēr bija pārraudzībā VARAM, un jums vajadzētu vislabāk atcerēties, kādi lēmumi tajā laikā, kāda bija VARAM pozīcija tajā laikā un kāpēc mēs šodien esam tur, kur mēs esam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā apkopoti termiņi, kādi likumprojekti un papildinājumi būs paredzami šajos termiņos. Bet no vakardienas diskusijām man joprojām ļoti prātā ir Kučinska teiktais par to, ka 2000. gadā bija cita situācija un šobrīd ne. Vai tiešām atšķirības starp reģioniem Latvijā ir izlīdzinājušās, salīdzinot pa šiem gadiem? Nav. Tātad joprojām paliek spēkā, kā atrisināt, lai šīs atšķirības mazinātos.

Redziet, šeit ir daudz jaunu deputātu. Viņi tikai tagad klausās un redz, saprot to situāciju, kāda veidojusies Latvijas neatkarības procesā, kad mēs darbojamies. Ir tā, ka šobrīd joprojām darbojas šī centralizētā līdzekļu pārvaldes sistēma, tai skaitā Eiropas struktūrfondiem.

Un es teikšu tā, ka šī sistēma ir ļoti viltīga. Piemēram, izstrādājot NAP... it kā visa sabiedrība ir iesaistīta, sākot ar sabiedriskajām organizācijām... tirdzniecības kameras, ministrijas, pašvaldības visi darbojas darba grupās. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Bet faktiski scenārijs jau ir uzrakstīts, un šajās darba grupās labākajā gadījumā kāds priekšlikums tiek ņemts vērā vai paturēts prātā. Bet rezultāts ir tāds, ka šis finansējums, kas ir NAP... projektu veidā ministrijas... jau paredz gadu griezumā, teiksim, šajos nākošajos septiņos gados, kā šie projekti tiek realizēti. Un tā tas turpinās katrā programmēšanas periodā arī tagad un uz priekšu.

Ko mēs piedāvājam? Piedāvājam mainīt šo sistēmu. Īstenībā, nu, es teikšu, ka joprojām, ja mēs nemainām sistēmu, turpināsies šī, atklāti teikšu, lauku un reģionu apzagšana. Jo vēlreiz saku: struktūrfondu līdzekļi nav domāti bagātajām pašvaldībām – ne Berlīnei, ne Hamburgai, ne Briselei, ne Rīgai, kas šobrīd pārkāpusi to slieksni 100 procenti no Eiropas vidējā rādītāja –, bet tieši atpalikušajiem reģioniem. Ja mēs turpināsim un neveidosim administratīvos reģionus, mēs redzam, ka Latvija atpaliks vēl vairāk no kaimiņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Gribētu teikt Kola kungam, ka Latvijas valsts neesam mēs, Latvijas valsts ir tās iedzīvotāji. Līdz ar to, kad mēs debatējam par šo reformu, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju, tā atbildība ir milzīga. Nevajag pārmest, ka, lūk, viens grib bremzēt, bet otrs grib paātrināt. Ir runa tikai par to, lai šā likumdošanas procesa rezultātā parādītos kvalitatīvs produkts. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ja mēs runājam par to, ka reforma nebeidzas... Ja reforma nebeidzas, no vienas puses, dabīgi, tas ir slikti, jo tas nozīmē, ka katrs no reformas posmiem nav pārdomāts līdz galam, bet, no otras puses, ko mēs liekam... ko mēs saprotam zem tā jēdziena. Ja mēs runājam par pārmaiņām, ko diktē dzīves izmaiņas, – jā, tiešām tas notiek... ja mēs runājam par reformu, tad tā ir darbību kopa, kas noved pie konkrēta rezultāta.

Šodien tas rezultāts, kā es jau teicu, ir tikai karte. Ļoti daudz atliktu, neatbildētu jautājumu. Tāpēc, es domāju, tiešām pienācis laiks tā, kā tas izskan arī no šā priekšlikuma, kur jau ir 2023. gads... turpmākai rīcībai. Padomāt, ka varbūt sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, ieskaitot arī attiecīgu normatīvu bāzes izstrādāšanu līdz 2022. gadam, apvienojot Saeimas un pašvaldību domju vēlēšanas. Tas ir pragmatisks solis, kas tiešām palīdzēs veikt reālu attīstību valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Ir ļoti svarīgi, lai arī tad, tajā brīdī, kad administratīvi teritoriālā reforma ir pieņemta, mēs raugāmies, kādā veidā tie principi, kurus mēs esam ievērojuši, izpildās dabā.

Kad 2013. gadā tika veikts izvērtējums par iepriekšējo reformu, kas tika veikta, tas parādīja, ka reforma nav bijusi sekmīga. Diemžēl nekādi soļi, lai to mainītu, iepriekšējos septiņus gadus netika sperti.

Vakardien mēs arī runājām... arī no Valaiņa kunga dzirdējām par to, cik tomēr svarīgi ir raudzīties uz situāciju, monitorēt to situāciju un paskatīties, kā mēs kaut kādas lietas, ja tas ir bijis, ja nav tas attīstības potenciāls... ko mēs varam darīt nākotnē labāk. Un šeit, pārejas noteikumos, tieši tas ir piedāvāts – līdz 2023. gadam iesniegt izvērtējumu, kādā veidā republikas pilsētas ar tiem... ar tām... piegulošajiem novadiem sadarbojas kopā, izvērtēt, pieņemt lēmumu un skatīties uz priekšu.

Manuprāt, tas ir ļoti saprātīgs priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Man tiešām ļoti patīk Dolgopolova kunga ideja par reformas piesaisti nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ja jūs cerējāt, ka cilvēki aizmirsīs to, kas notiek pašlaik un kādā veidā tika īstenota sagatavošanās šai reformai, es jūs varētu mierināt: ziniet, laukos cilvēkiem tā atmiņa ir garāka nekā pilsētniekiem. Ticiet man!

Runājot par Kola kungu, ziniet, es varētu krieviski teikt vienu citātu. (Dep. R. Kols: "Nu sāc! Tikai tulkojumu!...") Es varu pat pārtulkot uzreiz: "Mēs, visas Lielkrievijas cars." (Mi, car vseja Rusi.) Neesat jūs, Nacionālā apvienība, ne cars šajā valstī, ne noteicēji, bet tieši tas, ko jūs izdarījāt ar Saulkrastu novadu, izdarīja lāča pakalpojumu "Attīstībai/Par!" un visai reformai. Jo, ja nebūtu... Nē, pirmie, bija, protams, KPV ar Liepāju... Ja nebūtu šo divu precedentu... ar Liepāju, jo pēc tam Rēzekne un Daugavpils – tas bija piesegs tam, kas tika izdarīts ar Liepāju, un otrais ar Saulkrastu novadu... tad varētu ticēt tam, ka bija doma par to, ka padarīt valstī labāku dzīvi visiem cilvēkiem un tā tālāk. Bet tad, kad notika šie divi precedenti ar Liepāju un Saulkrastiem, kļuva skaidrs, ka nekas cits kā politika zem tā neslēpjas.

Un diemžēl cilvēki, pateicoties attīstītajiem sociālajiem tīkliem un komunikācijai, visu to redz. Tāpēc vienalga, vai tas notiks 2021. vai 2022. gadā, cilvēki to visu atcerēsies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 89. – atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 90. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paredz izslēgt pārejas noteikumu 13. punktu. Komisijā tas tika atbalstīts, jo tās lietas, kas noteiktas pārejas noteikumu 13. punktā, tika iekļautas pārejas noteikumu 2. punktā 71. priekšlikumā, ko mēs vakar atbalstījām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, pārejas noteikumu 13. punkts. Aicinājums to izslēgt arī savā ziņā ir loģisks, jo tas tiešām ir noteikts arī 71. priekšlikumā. Tomēr pie šī punkta gribētos pakavēties pie iepriekšējiem runātājiem un īpaši uzsvērt to, ko minēja Pleša kungs, un to, ko minēju arī es vakardien, runājot par to, ka ir jābūt kaut kāda veida monitoringam... un... lai vērtētu pašvaldību darbību. Bet, Pleša kungs, monitorings ir iespējams tikai tad, ja ir kritēriji, pēc kuriem vērtēt. Vai tad jums ir kritēriji? Jums ir viens kritērijs, pēc kura ir izveidotas visas šīs teritorijas, ir attīstības centrs, kas likumā nekur nav noteikts. Komisijā valdīja viens kritērijs – attīstības centrs. Ekonomiskie ieguvumi republikas pilsētām vispār nav tikuši vērtēti, jo vienīgais vērtējums, kas jums ir, ir Latvijas Bankas vērtējums. Un Latvijas Banka godīgi pateica, ka viņi pilsētas vispār nav vērtējuši.

Attiecībā par citiem piesauktiem ieguvumiem, iespējām. Vērtēt iespējams tikai tad, ja ir kritēriji, pēc kuriem vērtēt. Šeit vispār nav nekādu kritēriju, pēc kuriem vērtēt. Un arī šajā priekšlikumā, kur ir minēts... attiecībā par republikas pilsētu, novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu, apstiprināšanu un citiem noteikumiem... te jau parādās arī tas, ka ir kaut kāda jēga nodalīt tās republikas pilsētas. Šobrīd jūs nevienā no ziņojumiem, ko VARAM, tās ministrs būtu gatavojis... ar viņu jau komisijā viss tika iztirzāts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kungs. Nevienā vietā nav loģiska pamatojuma, kāpēc republikas pilsētas jāapvieno ar apkārtējiem novadiem. Un, protams, nav arī pamatojuma, kāpēc jūs to atsevišķos gadījumos neesat izdarījuši. Absolūti nevienā vietā. Tur, kur jūs tikai un vienīgi runājat par republikas pilsētām, ministra kungs, jūs tās esat tikai... tikai uzskaitījuši. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Kāds tam sakars ar šo priekšlikumu?") Jūs nāciet uz tribīnes, parunājiet, pastāstiet, kāds tam sakars ar šo priekšlikumu! Vistiešākais! Te ir stāsts par republikas pilsētām un novada teritoriju grozīšanu. Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir loģisks, jo tas ir iekļauts jau 71., tā ka neatbalstīt būtu neloģiski.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Godīgi sakot, man rodas jautājumi, kas ir rakstījis šos pārejas noteikumus un pašu likumprojekta tekstu. Ministrija vai komisija, vai kāds cits? Ja ministrs piedāvā izslēgt pārejas noteikumu punktu, kuru viņš pats piedāvāja, ko tas nozīmē? (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Izteikt jaunā redakcijā!") Tas kārtējo reizi nozīmē, ka mēs esam sastapušies ar neprofesionālu darbību no ministrijas puses.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, vai jūs uzturat balsojumu par šo priekšlikumu? Uzturat? Paldies. Neuztur.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bet nu nevaru... nevaru vēlreiz neuzsvērt to, cik patiesībā šis viss likumprojekts ir aplams (Dep. M. Bondars: "Mēs tevi dzirdējām, paldies!") un pārejas noteikumu haoss tikai to parāda. Ministrs iesniedza vienu likumu, vienu pieeju, pēc tam pats atsakās no saviem vārdiem (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Identisks teksts!"), līdzīgi kā ir šajā priekšlikumā. Ir viena pieeja, tad ir cita pieeja. Attiecībā par izmaksām – tad sedz, tad līdzfinansē. Varbūt uz trešo lasījumu vispār izslēgsim to pantu ārā (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Ja tu, Viktor, ierosināsi, tad skatīsim!"), ka valdība kaut kur vispār piedalās, ministra kungs. Ietaupīsiet valstij līdzekļus valsts pusē, kolēģi! Tas tikai parāda to, cik patiesībā lielā steigā un diemžēl neprofesionāli, nesagatavoti ministrija ir virzījusi šo likumu, un tas parādās arī daudzās citās jomās, piemēram, jau iepriekš minētais par republikas pilsētām. Izvērtējums vispār nav ticis veikts, un kritēriji gluži vienkārši nepastāv, un šobrīd jums pašiem jātaisnojas, kāpēc Rēzekne ir lielāka par Jelgavu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates ir slēgtas. Tātad runātāji neuztur balsojumu par šo priekšlikumu.

Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Komisijā 90. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 91. priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 90. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

A. T. Plešs. 92. priekšlikums, ko iesniegusi Nacionālā apvienība, paredz uzdot Kultūras ministrijai līdz šī gada beigām izstrādāt koncepciju kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstam. Komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 93. priekšlikumā. Galvenās izmaiņas: šis uzdevums tiks dots nevis konkrētai ministrijai, bet kopumā Ministru kabinetam, bet Kultūras ministrija, cik zināms, pie tā jau strādā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Par šo priekšlikumu. Viens ir kultūrvēsturiskā telpa. Un savā ziņā pilnīgi atbalstāms. Bet ko es gribētu uzsvērt: nevajag jaukt šo kultūrvēsturisko telpu ar pašvaldības jēgu un pašvaldības būtību. Viens ir izveidot šādu atbalsta mehānismu. Otrs ir sajaukt šīs lietas kopā... no pašvaldības jēgas.

Respektīvi, paskaidrošu sīkāk. Jautājumā, kad mēs lemsim par Sēlijas novada izveidi, nevajag teikt, ka tas nav tas... Sēlijas novads nav tas pats, kas Sēlijas kultūrtelpas stiprināšana. Tās ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Un to vajag saprast, pirms balsot par tālākajiem priekšlikumiem, jo šis ir... Iniciatīva ir laba, apsveicama, bet arī es to atbalstīju un atbalstu arī gan šo, gan nākamo... šo un nākamo priekšlikumu jo īpaši. Bet tas ir savā ziņā mēģinājums atbildēt uz to, ka šī reforma nav tikai ekonomisku vienību radīšana.

Manā ieskatā, pašvaldība ir kaut kas daudz vairāk nekā ekonomiska vienība, tai skaitā kultūrtelpa, vide un iespēja lemt par tiem notikumiem, kas notiek tuvāk mājām. Bet šajā gadījumā šis ir tāds stiprinošs priekšlikums, bet tas nav... To nevar aizstāt ar pašvaldības būtību kā tādu. Nu, kā minēju piemērā Sēlijas novadu... un tāpēc šis nevar kalpot kā Sēlijas vai Alsungas novada pamatinstruments... pateikt, ka tagad jums, re kur, būs atbalsta programma kultūras stiprināšanai un tāpēc jums nevajag savu novadu. Manuprāt, tas nav savietojams... tās nav savietojamas lietas. Un, ja kāds bļauj no vietas, ka kāds kaut kam ir piekritis, tad mēs par to vēl padebatēsim. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Saprotu, ka runātāji neuztur balsojumu.

A. T. Plešs. Jā, 92. priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 93. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 94. un 95. priekšlikums ir identiski un paredz svītrot pārejas noteikumu 15. punktu, kas noteiktu tiesību saistību pārdali attiecībā uz Ulbrokas novada Vangažu pilsētu. Tā kā komisija atbalstīja Ulbrokas novada pārdali attiecībā uz Vangažu pilsētu un to, kas ir minēts 15. punktā, tad šos priekšlikumus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Izmantošu iespēju uzdot jautājumu nevis Butāna kungam, bet ministram Pūces kungam. Butāna kungs piedāvā mainīt 15. punktu. Jūsu iesniegtajā likumprojektā 15. punkts ir... principā tas ir par Ulbrokas novada izveidi.

Man ir jautājums ministra kungam: kādā veidā jūs nonācāt līdz Ulbrokas novada izveidei? Jūs minējāt, ka kaut kādās intervijās esat teicis, ka pie jums uzņēmēji vērsās, iedzīvotāji vērsās, deputāti vērsās un jūs izvērtējāt un nonācāt... ka šis ir tas labākais risinājums. Es gribētu šo situāciju salīdzināt ar Ikšķiles novadu, piemēram. Uzņēmēji, deputāti, iedzīvotāji. Tur jums viss vienalga. Šajā gadījumā tomēr ir svarīgi, ka tādi virzieni iet. Un jautājums nav... Es negribētu, lai jūs atfutbolējat šo jautājumu uz Saeimu, ka tā ir Saeimas izlemšana. Šis ir tas, ko jūs izlēmāt. Jūs, ministra kungs, izlēmāt, ka šāds ir jāveido, un paši vēl... pats vēl stāstījāt, ka tas ir, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem, saņemtajām vēstulēm. Tā kā likumprojektā nav nekādu – absolūti nekādu! – kritēriju, kādā veidā izveidot, izņemot attīstības centru... šajā gadījumā te nav arī attīstības centra, te ir administratīvais centrs. Tad man ir gluži vienkāršs jautājums: kā jūs līdz tam... līdz tam nonācāt, kāda ir jūsu vērtēšanas... personīgie ministrijas vērtēšanas kritēriji? Mums diemžēl ar tiem nav iespējams iepazīties, un šajā gadījumā vēl jo vairāk ļoti miglaini ir izveidoti šie novadi.

Es saprotu, ministra kungs, ka jums negribas nākt kaut ko skaidrot, varbūt jūs gaidāt kādu... kārtējo reizi kādu īpašu priekšlikumu, bet varbūt tad nevajag atrasties šajā zālē, vajag vienkārši iet strādāt, kaut kur darīt darbu, jo šobrīd no jums zālē īsti nekādas jēgas nav. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Jums nav, man ir!")

Konkrēts jautājums. Ulbrokas novada pašvaldības izveidošanas kritēriji. Kādi ir šie kritēriji, ministra kungs? Kādi ir šie kritēriji, kā jūs nonācāt līdz Ulbrokas novada pašvaldības izveidei? Jūs to izdomājāt, Butāna kungs piedāvā to mainīt. Arī Ādamsona kungs piedāvā to mainīt. Tāpēc man ir jautājums jums: kā jūs nonācāt līdz šī konkrētā novada izveides kritērijiem? Manuprāt, tas neatbilst nekādiem kritērijiem. Manuprāt, tas parāda to, cik politiska patiesībā ir šī karte.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Visa turpmākā diskusija atkal būs veltīta kritērijiem. Šinī gadījumā tie kritēriji arī nav saprotami. Bet, ja mēs atgriezīsimies pie vēsturiskās atmiņas, tad var atcerēties, ka savā laikā Ulbrokā bija tāds attīstības centrs kā lielākā Pierīgas cūku ferma. Varbūt investori arī taisās atjaunot šo kā investīciju projektu, un tas būs tiešām... pārveidos Ulbroku par attīstības centru visam reģionam. Bet, godīgi sakot, man liekas, ka būtu svarīgi jebkurā tādā priekšlikumā ministrijai argumentēt arī ar kritērijiem rokās, zobos un citās vietās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ar šo priekšlikumu mēs pieskaramies nākamajai smagajai, ļoti jutīgajai tēmai par konkrētu teritoriju, administratīvo teritoriju robežām. Un šeit ir tikai ieskicējums tiem strīdiem, kuri norisināsies šeit, Saeimā, turpmākās, es domāju, vismaz divas dienas. Jautājums par to, kur palikt Vangažu pilsētai, ir tikai viens no jautājumiem. Bet, manuprāt, pamatjautājums šeit bija: vispār... vai vajadzēja vispār aiztikt Pierīgas novadus? Absolūti pašpietiekamus, tos, kuri pelna priekš izlīdzināšanas fonda to naudiņu, kuru pēc tam pārdala citiem reģioniem, lai izlīdzinātu iedzīvotāju situāciju novados – gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan it īpaši Latgalē. Vai vajadzēja apvienot Mārupi ar Babīti? Vai vajadzēja apvienot Ulbroku, Stopiņus ar Ropažiem, kuriem nav tik spīdoša finansiālā situācija?

Šeit mēs pieskaramies arī vēl vienai tēmai, par ko runāsim, – tie ir toponīmiskie nosaukumi. Šeit, piemēram, var strīdēties, vai Nacionālajai apvienībai patiks tas, ka viens no novadiem tiks nosaukts Ulenbroka kunga vārdā. Palasiet par viņu, kas viņš ir bijis! Vai tas ir labi vai tomēr jāatbalsta ropažnieku nostāja, ka visiem šiem apvienotajiem novadiem ir jākļūst nevis par Ulbrokas, bet par Ropažu novadu, kur viņiem ir savs stāsts un sava vēsture par to, kā cēlies šis nosaukums?

Tā ka apsveicu jūs! Mēs tuvojamies ļoti spilgtai un ļoti asai diskusijai par Latvijas ģeogrāfisko nākotni.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bet, ministra kungs, es nopietni domāju: nāciet un izstāstiet, kā tapa Ulbrokas novads, pēc kādiem kritērijiem. Bet varbūt, Butāna kungs, nāciet jūs un pastāstiet, kāpēc vairs necīnāties par šo priekšlikumu. Varbūt jūs zināt atbildi, jo es zinu tikai baumas, kā tapa Ulbrokas novads. Pie nākamā priekšlikuma varbūt es jau kā pie opozīcijas deputāta priekšlikuma nākšu un stāstīšu, kā tad, iespējams, tapis Ulbrokas novads, jo klīst visādas runas. Varbūt, Butāna kungs, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc jums jūsu priekšlikums ir kļuvis vienaldzīgs? Kāpēc jūs par to vairs... kas procesā ir izmainījies? Jo, manuprāt, Ulbrokas... tieši Ulbrokas novada izveide, un, ja jūs iesniedzāt tādu priekšlikumu, jūs noteikti to zināt, ka tas bija vienkārši tāds ļoti politiski angažēts un motivēts pasākums, kuru... centās aiztaisīt visiem ausis, ka tur ir... uzņēmēji, deputāti un kas tik vēl tur nav vērsies pie ministra, un tā viņš ir izvērtējis un radījis šo novadu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Runas laiks beidzies.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 94. – Butāna kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai kāds vēlas balsojumu? Tātad balsojumu vēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 95. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ādamsons. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Butāna kungs, jūs netikāt atbalstīts. Šis priekšlikums ir jau no opozīcijas puses, un, protams, mēs varētu arī sākt personiski runāt par to, kā tapis šis jaunveidojamais Ulbrokas novads. Bet vai kāds vispār ir gatavs nākt un pastāstīt par kaut kādiem kritērijiem, kas pēc būtības... pēc kuriem tika veidota? Nu, es varētu iet cauri jebkurai... jebkurai frakcijai. Es biju komisijās. Komisijā strādāja. Komisijā par šīm lietām... (Starpsaucieni.)

Komisijā par šīm lietām es vērsu uzmanību. Nevienā brīdī es atbildi nesaņēmu, visi virzījās tikai pēc iedomātajiem kritērijiem. Bet ar ko ir īpašs šis gadījums? Tika izveidota, manuprāt, ministra kungs... 35 novadu karte bija sākumā izveidota. Vai es kļūdos? 35, manuprāt, bija sākumā. Un tad, kā visiem par pārsteigumu tika paziņots, ka nākamajā dienā... ka vienā dienā tiks prezentēti 36. Un tad bija jautājums: kas būs 36.? Un bija vairākas opcijas, kas tas varētu būt, un radās Ulbrokas novads. Kas tas tāds ir? (Dep. A. T. Plešs: "Ulbrokas novads!") Ministra kungs, jautājums ir, kādā veidā ministrija... ministrija nevar atļauties vienkārši politiski zīmēt kartes. Bet šajā gadījumā jūs to izdarījāt, ministra kungs. Jūs to izdarījāt! Un šobrīd jūs to apliecināt, nenākdams... no šīs tribīnes, neaizstāvot. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Kas man jāaizstāv?!") Jo jūsu vienīgie argumenti bija uzņēmēji, kas vēl tur bija, viņiem... tur deputāti kaut kādi vērsās. Mēs esam... mēs varam iepazīties ar domju lēmumiem, mēs varam redzēt, kādi ir domju... tie ir vienīgie pārstāvji. Tieši domes ir tās, kas pauž šo viedokli. Kāds ir bijis domju lēmums attiecībā uz jaunveidojamo Ulbrokas novadu?

Mēs varam iepazīties arī ar to, kāda ir bijusi pieeja pilnīgi citos identiskos gadījumos, piemēram, kāpēc, kāpēc, ministra kungs, Ikšķiles jautājumu jūs atstājāt vispār nevirzītu tālāk. Kāpēc Ikšķiles jautājumu nevarēja pavērst pret Salaspili? Kāpēc nevarēja Ikšķili pievienot Salaspilij? (Dep. A. T. Plešs: "Ikšķilei ir sadarbība ar Ogri! Visi dati...") Taču uzņēmēji, iedzīvotāji, deputāti, visi par to runā. Kāpēc? Un... un par tiem datiem mēs vēl parunāsim. Un attiecībā par šo, kolēģi, šis Ulbrokas piemērs... šo varēs iztirzāt, skatīties atbildi uz to, normāla... normāla atbilde, ministra cienīga atbilde par to, kā šis novads ir izveidojies. Jūs sēžat šobrīd šajā krēslā un slēpjaties aiz koalīcijas balsīm, un to jūs darāt un nenākat šajā tribīnē, un nerunājat.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kā es jau teicu, mēs ķeramies pie ļoti nopietna administratīvi teritoriālās reformas gabala. Tā ir Lielrīga. Šeit laikam tomēr atkal vajadzētu paskatīties uz to, ko mēs darām: mēs veidojam administratīvo karti, lai būtu skaisti ripulīši, kas apvieno apmēram vienādas teritorijas pēc izmēriem, vai mēs veidojam politiski ekonomisko karti? Par to šodien sarunas nav vispār, jo tādā gadījumā Rīga un Pierīgas apgabali, gabali, novadi būtu izdalāmi kā atsevišķs sarunu priekšmets. Jo to funkcija ir absolūti skaidra un saprotama. Šeit attīstība nevar iet savu... teiksim, dažādu tautsaimniecības nozaru attīstību. Tie ir Rīgas guļamrajoni, un tā tie arī attīstās, par ko liecina arī attīstības dinamika. Pie kam ne vispār uz pirkstiem rādot, bet ar konkrētiem cipariem: iedzīvotāju skaits, ieņēmumi, izdevumi, dotācijas, mērķdotācijas un viss pārējais.

Ja mēs pielietojam šāda veida pieeju, tad mums vajadzētu... ne mums, bet ministrijai pirmām kārtām padomāt arī par to, kā veidot šo teritoriju, jo šeit nav runa par to, ka pašvaldības, Pierīgas pašvaldības slikti sadarbojas viena ar otru, tādu problēmu nav vispār. Ir problēmas attiecībās starp Rīgu un Pierīgas pašvaldībām, ko diemžēl Pleša kungs nevarēs atrisināt ar piedāvāto likumprojektu par sadarbību. Jo tā ir... sadarbības likums – tā ir muļķība, tāpat... ja mēs piedāvātu mīlestības likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, labi, pietiek ķerties klāt ministram. Ministrs ir atnācis, lai viņš dara savu darbu, lai sēž šajā krēslā. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Es tevi klausos, Viktor!") Bet varbūt koalīcijas deputāti kāds var atnākt un izskaidrot, kā tad ir radies Ulbrokas novads. Nu varbūt Pleša kungs, varbūt... (Starpsauciens.)

Kolēģi! Kā ir radies Ulbrokas novads? Vai kāds var izskaidrot? Es... Es nesaprotu, kā mēs līdz tam nonācām. Neviens šajā zālē nezina, kā ir radies Ulbrokas novads. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Visi zina, izņemot tevi!") Visi zina! Kur to var izlasīt? Kur var izlasīt, kā ir radies Ulbrokas novads? Nāciet un pastāstiet, kā tas ir radies! Tik vienkāršs jautājums. No šīs tribīnes: kā tas ir radies? Es varu pateikt: tas vienkārši radās tāpēc, ka vajadzēja tādu Ulbrokas novadu izveidot, un viss. Nav tur neviena cita argumenta, nav neviena cita argumenta, kā radās Ulbrokas novads!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 95. priekšlikums komisijā netika atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. 96. priekšlikums ir iesniegts no tieslietu ministra Bordāna puses, tas ir tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 97. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz izslēgt pārejas noteikumu 21. punktu. Šis pārejas noteikumu punkts nosaka to, kādā veidā apvienotās administratīvās teritorijas pašvaldības lemj kopīgi par dažāda veida... piemēram, nekustamā īpašuma ilgtermiņa saistībām, galvojuma uzņemšanos un citiem aktīviem un tiek regulēts: ja šī vērtība pārsniedz 50 tūkstošus eiro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tad ir jāpieņem šo pašvaldību kopējs finanšu komisijas pozitīvs lēmums. Viktors Valainis piedāvā šo priekšlikumu izslēgt. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu pēc būtības atbalstīt, jo šobrīd var izveidoties attiecībā uz investīcijām... kā jau iepriekš minēju, šis ir par to, kā pašvaldība strādās šo atlikušo periodu, un var objektīvi izveidoties tāda situācija, ka, piemēram, ir pašvaldības, kur ir apmierināti ar šo reformu. Par tām es nestrīdos, tur viss būs, visticamāk, kārtībā, viņi jau strādās kā vienots veselums. Ir administratīvās teritorijas, kur varbūt ne visi ir vienā... vienisprātis par to, kā vajadzētu attīstīt šo teritoriju. Varbūt ir dažādas politiskās partijas. Varbūt ir dažādi pārvaldes... vispār izpratne, kādā veidā ir jāvada, cits varbūt ir attīstījis sporta virzienā, cits – izglītības virzienā, citam ļoti rūp uzņēmējdarbība. Un, ja šādā... pie šī priekšlikuma šo pārejas noteikumu 21. punkts... ja šādā sastāvā sanāk kopā finanšu komisija un sāk lemt par to, kā attīstīsies šī teritorija, nu, paņemsim, piemēram, Cēsu jaunveidojamo novadu. Tur ir Cēsis, un vēl kādi laikam septiņi novadi nāk klāt. Ja viens no šiem novadiem tagad izdomās, ka to neapmierina Cēsu organizētā politika un investīciju politika vispār, tam būs visas iespējas Cēsu novada pašvaldības attīstību ietekmēt uz turpmākajiem gadiem.

Manuprāt, šis ir ļoti nepārdomāts priekšlikums. Es īsti nesaprotu, kāpēc vispār pamatlikumā jau šāds tika iesniegts, nekad nav bijusi problēma ar šīm... veicot reformu, nekad šajos jautājumos nav bijušas problēmas. Šobrīd šīs problēmas tiek piedāvāts radīt un piedāvāts arī kaut kāds risinājums, bet, manuprāt, šī sadaļa... šo sadaļu jau šobrīd regulē valsts budžeta likums, Pavļuta kungs. Valsts budžeta likums jau daudzus no šiem jautājumiem atrisina, lai neveidotos situācija, ka novadi pirms, teiksim tā, apvienošanas veic kādas nesamērīgas investīcijas. Šajā gadījumā šis varētu apturēt arī loģiskas investīcijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Debatēsim tālāk pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Atis... es atvainojos, Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Linda... Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām debates.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Runājot par šo priekšlikumu, ir ļoti svarīgi, lai visā pārejas periodā, līdz stājas spēkā reforma un pašvaldības uzsāk darbu jaunajās administratīvajās teritorijās, mēs nodrošinātu to, lai finanšu līdzekļu ieguldījumi tiktu veikti prātīgi.

Tas, ko mēs redzējām iepriekšējā reformā... veicot iepriekšējo reformu, nu šādi būtībā... mehānismi nebija paredzēti, un mēs redzējām pašvaldības... veic apšaubāmus darījumus, iztirgo īpašumus, iztirgo pagastmājas, kā rezultātā jaunajās teritorijās bieži vien saskārās ar sava veida problēmu. Mums tas tādā ziņā ir jānovērš, un ir skaidrs, ka tam ir jābūt spēkā līdz nākamā gada jūlijam, kad jaunās pašvaldības sanāks un sāks darbu administratīvi... administratīvajās teritorijās.

Tas, ko piedāvā Valaiņa kungs, izslēdzot šo pārejas normu, būtībā ir radīt tieši pretēju efektu, radīt tādu vidi pašvaldībām, lai līdz nākamā gada... ne tikai šajā gadā, ne tikai par šo gadu iet runa, bet arī lai līdz nākamajam gadam potenciāli pastāvētu šādas iespējas pašvaldībām daudz neapzinātāk rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Līdz ar to, kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

It kā, Pleša kungs, ideja ļoti jauka – novērsīsim līdzekļu izšķērdēšanu, bet vienlaikus mēs arī piebremzēsim bišķītiņ reformas īstenošanu. Kāpēc?

Jūs teicāt, ka bija ļoti daudz piemēru, izšķērdēšanas piemēru. Nu, godīgi sakot, es nedzirdēju nevienu skaļu procesu, kas būtu saistīts ar izšķērdēšanu šinī situācijā iepriekšējās reformas gaitā. Bija citas lietas.

Es atceros ļoti labi konfliktu starp Aloju un Staiceli, kad bija runa par vienu no Alojas projekta finansēšanas lietām, kur bija runa par futbola centra attīstību Alojā. Godīgi sakot, tanī laikā tā bija vienīgā darbavieta visā tai pilsētā. Tas konflikts, kuru tiešām balsu vairākums līdzēja atrisināt ne par labu Alojai, noveda pie tā, ka Saeima bija ilgi nodarbināta tolaik, risinot šo strīdu.

Mērsraga un Rojas sadalīšanas jautājums arī lielā mērā ir saistīts ar šāda veida problēmām, jo tur bija divas ostas un divu ostu izmantošana, un to preferences arī tika diktētas ar naudas sadalījuma iespējām. Tā nav izšķērdēšana. Tā ir reālā dzīve.

Šinī gadījumā piedāvātais risinājums, godīgi sakot, ir birokrātisks. Tas nav nedz tiesisks, nedz demokrātisks, jo, ja mēs runājam par šāda veida situāciju izveidošanu, tādā gadījumā pirmām kārtām ir jābūt administratīvajam projektam, par ko mēs jau ļoti ilgi runājam. Diemžēl tas ir atkal atlikts jautājums. Šeit ir jābūt arbitrāžai, kas būtu veidota varbūt nevis no apvienojamajām pašvaldībām, bet būtu neitrāla arbitrāža, un tas ir pārdomu jautājums, gatavojot šo likumprojektu. Jo šeit mēs runājam atkal par konkrētām lietām un par konkrēto lietu ietekmi uz pašas reformas gaitu.

Valaiņa kunga priekšlikums... Varbūt priekšlikuma vājā puse ir tā, ka šeit nav piedāvāts cits mehānisms, bet tas mehānisms, ko piedāvā ministrija. Ka tas ir labākais vai vispār būtu labs – tā nav patiesība.

Es aicinātu atbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Šis stāsts, Pleša kungs, ir, kad labā roka nezina, ko dara kreisā. Manuprāt, jau šobrīd Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka ļoti stingrus kritērijus, kur šie jautājumi, par kuriem jūs runājāt, jau ir risināti. Šajā likumā tā problēma, uz ko es vērsu jūsu uzmanību... Pieņemsim, tiek izveidota... jaunveidojamais Valmieras novads. Jūs šādā veidā pakļaujat riskam Valmieras pašvaldības attīstības programmu, Valmieras pašvaldības investīciju programmu, jo mehānisms darbosies abos virzienos. Ja Mazsalacas pašvaldības vadītājs izdomās to, ka Valmierā nevajag tālāk attīstīt sporta infrastruktūru, viņam būs visas iespējas to darīt. Visas iespējas! Nekas viņam nespēs to liegt. Šis priekšlikums tieši paver tās draudu iespējas apturēt pašvaldību attīstības... finanšu attīstības programmas, kolēģi. Un tas ne pie kā laba, manuprāt, nenovedīs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tikai gribēju vērst uzmanību uz dažām lietām. Droši vien tie, kas gatavoja šo priekšlikumu, nezina, kā īsti darbojas pašvaldības.

Pirmām kārtām sanāk tā, ka ministrija no uzraudzības... kas jāuzrauga, kā rīkojas pašvaldība, vai likumīgi, uzliek to uz, nu, blakus esošo pašvaldību vadītāju pleciem. Es pat nevaru iedomāties, kā, sanākot kopā, viņi savstarpēji vienojas.

Bez tam es gribētu pateikt, ka šī jaunveidotā finanšu komisija nekādā veidā nevar aizvietot finanšu komitejas, kas ir... sagatavo lēmumus. Katrā pašvaldībā lēmumus pieņem dome. Ja mēs gribam mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību, tad pirmām kārtām ir jālūdz un jāliek mainīt domēm nolikumi, jo pretējā gadījumā visi viņu pieņemtie lēmumi šajā piedāvātajā kārtībā būs nelikumīgi jau no paša sākuma.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Pēc manis kaut vai ūdens plūdi – tā varētu teikt par pašreizējo mazo pašvaldību attieksmi. Tāpēc ir nepieciešams šis likumprojekta pants, kas ierobežotu viņu darbību attiecībā uz savu mantu, jo pašreiz situācija ir tāda, ka viņi, neesot pārliecināti par to, kāda būs nākotne, cenšas šo mantu maksimāli izpārdot un šo naudu iztērēt (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Dažus faktus pieminiet!"), tāpēc piekrītu Artūram Tomam... Artūram Tomam Plešam. (Starpsaucieni: "Piemērus!") Varat paskatīties arī kaut vai pašvaldību mājaslapās, kurās tiek regulāri publicēti dati par... un informācija par plānotajām izsolēm, tiek izsolītas cirsmas, zemes, citi nekustamie īpašumi. Tas ir no vienas puses.

No otras puses, ja mēs skatāmies attiecīgo likumprojekta pantu, tad pilnībā nepiekrītu Valaiņa kungam, jo šeit ir atruna par to, ka notiek balsošana par noteiktu jautājumu, un pozitīvs lēmums ir gadījumā, ja nobalso vairāk nekā puse no plānojamā novada iedzīvotāju skaita, tātad attiecīgi Valmieras gadījumā – ir liels iedzīvotāju skaits. Ja priekšlikums ir pamatots un loģisks, tad tikai pāris novadi varētu pievienoties šim Valmieras viedoklim un jau ir šis... puse, vairāk. Ja nepievienojas, acīmredzot tātad nav pamatots šis arguments par nepieciešamību. Bet, ja ir argumentēts un pamatots viedoklis, neredzu, kāpēc nevarētu šāda kārtība pastāvēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 97. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 98. – deputātes Indriksones iesniegtais priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo šeit tas būtiskākais priekšlikumā ir tas, ka finanšu komisiju veidotu visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji un to vadītu tas, kurš pieteiktu finansējuma nepieciešamību. Pēc diskusijām komisijā tomēr izkristalizējās viedoklis, ka daudz... daudz saprātīgāk būtu nodrošināt to, ka to darbu organizē tā pašvaldība, kurā atrodas administratīvais centrs.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Savā ziņā loģisks... Un šeit jāpievienojas Pleša kungam. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi veiksmīgāku redakciju, bet ne līdz galam veiksmīgu pēc būtības, jo arī šajā saglabājas princips... ka stāsts jau ir par tiem attīstības centriem, kurus jūs tik ļoti slavējat. Un, ja jūs te runājat par to, ka varētu būt tā, ka tas nav pamatots, tas liecina tikai par to, ka jums nav absolūti nekādas sajēgas, kāda ir situācija reģionos. Un to, ka jums nav sajēgas arī par to, par ko jūs esat paši balsojuši budžeta likumā, apliecina tas, ka... jo šīs lietas attiecībā uz to, ko jūs te runājat, ka pašvaldības izpārdod mantu, vēl kaut ko... Bez VARAM saskaņojuma nekas šobrīd nav iespējams. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra J. Pūces starpsauciens.) VARAM kopā ar Finanšu ministriju šobrīd ir stipri ierobežojusi vispār pašvaldību spēju aizņemties.

Ja kāds runā par to, ka kaut kas kaut kur tiek izpārdots, tad, jā, ir piemēri, tiešām ir. Es iepazinos ar vienu piemēru, ļoti konkrēts piemērs. Pašvaldība pārdeva mežu, lai nopirktu skolēnu autobusus. (Starpsauciens: "Kura pašvaldība tā bija?") Jo viņi vienkārši nevarēja dabūt kredītu, jo Finanšu ministrija pateica, ka tā viņiem nav prioritāte, un pašvaldībai pašai ieņēmumi bija jau samazināti. Budžeta dotāciju jūs samazinājāt. Līdz ar to nav jau citas iespējas. Ja paskatās šos konkrētos piemērus, kāpēc kaut kas ir pārdots un kas par to naudu... kur tālāk ir ieguldīti šie līdzekļi, tad, piedodiet, atvainojiet, manuprāt, tie... visi šie projekti ir visnotaļ atbalstāmi.

Un šajā gadījumā jūs vienkārši parādāt to, ka dzīvojat no baumām un jums nav nekādas sajēgas par reālo dzīvi. Un reālā dzīve pavisam vienkārša. Ir pašvaldības, ir teritorijas, kuras tiek ar varu apvienotas. Tajā brīdī, kad tiek ar varu apvienotas... un, piemēram, es ne velti minēju Cēsu novadu.

Cēsu novadā nav tā, ka tur visi būtu laimīgi par šo piedāvāto reformas modeli. Es neesmu īsti drošs, ka tur visi ir priecīgi par vienas vai otras puses veikto finanšu pārvaldību, investīciju pārvaldību. Ja nāks kāda pašvaldība šobrīd ar kādu ambiciozu projektu, kas ir pilnīgi normāli, piemēram, jums patīk runāt par īres namu attīstību. Ja kāda pašvaldība gribēs attīstīt īres namus, tad apkārtējās pašvaldības, protams, saprotot to, ka tas varētu nozīmēt iedzīvotāju aizplūšanu no lauku teritorijām (automātiski tas tā notiks, un tas tā arī notiek visās vietās, kur šis tiek izveidots), var mierīgi nobloķēt šādu iniciatīvu un atlikt to līdz 2021. gadam, un beigās šī iniciatīva būs vēlēšanu sastāvdaļa.

Manuprāt, ja jūs runājat par attīstību šajos priekšlikumos, tad šāda pieeja ir absolūti lieka.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien! Es atbalstu komisijas sagatavoto priekšlikuma variantu, bet gribu komentēt, kāpēc tapa mans variants. Tas ir ar piemēru, ka ļoti daudzas pašvaldības tiek apvienotas vienā jaunā pašvaldībā, un vienai pašvaldībai, kura laimīgi nelaimīgā kārtā ir tā, kam ir visvairāk iedzīvotāju šobrīd, administratīvi tiks noslogota ar visiem pieprasījumiem no visām pārējām pašvaldībām. Tas ir viens aspekts.

Otrs, ka mēneša laikā šī sēde jāsasauc un jautājums jāizlemj. Reizēm mēnesis ir arī ilgs laiks, jo situācijas ir dažādas, un varētu būt, ka šis vienas pašvaldības vadītājs un šī administrācija apzināti vai neapzināti, bet necenšas to jautājumu risināt un vienmēr izvēlas 30. vai 31. dienu, un tas arī varētu tad noteikt šo risinājumu atlikšanu. Ja tā pašvaldība, pieņemsim, arī tai pašā Lejaskurzemes novadā, kurā apvieno astoņus novadus, ir ieinteresēta to izdarīt ātrāk, tad tā sasauks šo sēdi ātrākā laikā un ātrāk šo jautājumu izskatīs. Tas būtu operatīvāk. Tāpēc bija šāds mans priekšlikums, bet arī komisijas priekšlikums ir labs.

Runājot par šo kārtību kopumā un izvēli uzlikt šādu apgrūtinājumu, es pieņemu, ka riski ir no abām pusēm. Es saprotu tos riskus, par ko domā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo piemēri tiešām ir (arī grandiozi šajā ziņā) pirms reformas un pat ne pirms reformas laikā, bet ir arī pašvaldības, kuras ļoti racionāli risina šos jautājumus un, piemēram, arī dzīvojamā fonda sakārtošanai mērķtiecīgi atsavina šobrīd pašvaldībai nevajadzīgos īpašumus un mājokļus, lai par iegūtajiem līdzekļiem tos uzlabotu tajā sadaļā, kas viņiem ir vajadzīga. Šie projekti, protams, varētu kavēties, un arī, sabloķējoties vairākām mazām pašvaldībām, var būt risks, ka tiks bloķēti vai aizkavēti daži citi investīciju projekti.

Tā ka, manuprāt, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir tas risinājums, ka viņi vērtē šos projektus un iespējas aizņemties vai pārdot. Atsavināt īpašumus nemaz nav slikts risinājums – tas, kas ir šobrīd. Bet es saprotu, ka šis risinājums ir terminēts līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam. Var būt, ka mums ir jāatrod kaut kāds risinājums un ka ministrija tomēr turpina šo uzraudzību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pirmām kārtām gribētu norādīt Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Butāna kungam, ka tas ir nožēlojami, ka jūs kārtējo reizi šeit no tribīnes bez nekādiem pierādījumiem, bez nekādiem faktiem apgalvojat kaut ko, kas jums ir ienācis prātā, jo jums nav neviena piemēra vai jūs neesat gatavs to klāstīt no tribīnes.

Es jūs aicinātu labāk šeit nākt un stāstīt Latvijas iedzīvotājiem, kā būs ar tiem 300 miljoniem un kā jūsu ministrija, kura vada nozari, plāno sakārtot Latvijas valsts ceļus. (Dep. S. Riekstiņš: "Tā kā Rīgā!") Kā ministrija plāno sakārtot un izremontēt tiltus? (Dep. K. Feldmans: "Jāprasa Rīgai, protams!")

Protams, Indriksones kundzes priekšlikums ir mazākais no ļaunumiem, bet tas nav iemesls balsot par to, jo iemesls balsot bija priekšlikumam, kurš izskanēja no Valaiņa kunga.

Jo, ja mēs runājam par riskiem, es varētu teikt tā – tie profili, kuri tika iesniegti komisijai, nesaturēja ļoti svarīgu informāciju, piemēram, par to, kāda no pašvaldībām, cik lielā apmērā bija aizņēmusies iepriekšējos periodos un kāda būs bilance, konkrēti finanšu bilance, jaunizveidotajai pašvaldībai. Šis aspekts vispār netika vērtēts, jo bija... Es teikšu tā, arī runājot par Indriksones kundzes priekšlikumu, ir absolūti skaidrs, ka tiek apvienota pilsēta ar lauku teritoriju. Protams, lielākais iedzīvotāju skaits būs tieši pilsētas pašvaldībai.

Un tad, kad mazās pašvaldības, kuras tā nepatīk Butāna kungam, stāsta par to, cik rūpīgi viņi saimniekoja, cik viņi bija piesardzīgi, ņemot aizdevumus, ka dažiem... dažām pašvaldībām ir tādi aizdevumi, ar kuriem tiešām var lepoties. Viņi bija īsti, rūpīgi saimnieki. Tagad jūs nosaucat viņus par mazām... kaut kādām mazām pašvaldībām, kas tik vien domā, ka izpārdot savus īpašumus. Jums kauns nav?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nevar būvēt nevienu likumu uz pieņēmuma, ka mēs dzīvojam blēžu zemē. Tomēr likumi ir domāti, lai regulētu dzīvi, kurā piedalās normāli cilvēki ar normālām interesēm, vairākumā, absolūtā vairākumā, Latvijas patrioti un tā tālāk. Tāpēc tāda veida pieņēmums, godīgi sakot, tiešām ir apkaunojošs.

Bet mēs runājam šodien par ļoti elementāru lietu no pārvaldes teorijas un prakses viedokļa. Mēs runājam par pārejas perioda nodrošināšanu tā, lai tas pārejas periods nebūtu stop periods, lai tomēr tur turpinātos dzīve, lai turpinātos attīstības procesi, lai turpinātos tas viss, ar ko nodarbojas šodien pašvaldības.

Goldbergas kundzei ir absolūta taisnība, runājot par to, ka līdz tam brīdim, kad tiek izveidota jauna pašvaldība, darbojas pašvaldības nolikums ar visu to kārtību, ko tas paredz, kas ir apstiprināta ar saistošajiem noteikumiem, kuri izgāja VARAM ekspertīzi.

Līdz ar to šeit ir jāsaprot: ja mēs gribam ieviest īpašu regulējumu, tad vajag arī atrunāt, ko mēs darām ar šiem nolikumiem. Iepriekšējā priekšlikuma debatēs es teicu, ka šeit lielākā no problēmām ir tā, ka mēs tikai tagad esam sapratuši, ka reformas gaitā ir nepieciešami administratīvie projekti, kas ir reformas sastāvdaļa, kas reglamentētu arī šo pārejas posmu regulējumu. Un šeit galvenais kritērijs nebūt nav tas, kurā no apvienotajām pašvaldībām ir lielāks iedzīvotāju skaits, jo tas nevar būt diktāts. Jo šeit mēs runājam par kopējās pašvaldības, tā lielā mērogā – par visas valsts interesēm, tāpēc tas administratīvais projekts ir ārkārtīgi svarīgs.

Un otrs moments šai pašā sarunā. Ir svarīgi arī, kas ir tie tiesneši, kas spriež par to, vai piedāvātais lēmums ir pareizs, taisnīgs, saprotams un sakarīgs vai tas ir tiešām faux pas, kā franči saka, – tas ir lieks solis, kas var novest pie izšķērdēšanas. Es vēlreiz pasvītroju – var novest, jo nevar pateikt, ka pašvaldība, pašvaldības dome vai amatpersona izšķērdē līdzekļus, kamēr to nav apstiprinājusi tiesa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izlasot šo pārejas noteikumu 21. punktu, protams, un izejot vēl no šiem priekšlikumiem, kas ir tālāk par šo... par šo punktu. Protams, es arī gribu pievienoties.

Un nesaprašana par šīm finanšu komisijām. Finanšu komisija tātad sastāvēs no šo domju priekšsēdētājiem. Daža laba komisija sastāvēs no sešiem septiņiem domju priekšsēdētājiem, daža laba sastāvēs tikai no diviem. Ja komisija sastāv no diviem, tad tie divi, ja nevar vienot... Es tā vismaz saprotu, ja es tā pareizi esmu sapratusi. Ja tie divi vienojas, nu, vienojas, ja viņi nevienojas, nu, tad tur jautājums jau ir izlemts, jo iedzīvotāju skaits tam lielajam ir liels un tam otram, kuru pievieno, mazs. Bet šeit runa arī ir par to, ka aizņemties, pārdot... Arī šodien, ja kāda pašvaldība nerīkojas atbildīgi, ir institūcijas, kas to pārbauda un tā tālāk. Tomēr pašvaldības rīkojas ļoti atbildīgi, ņemot gan aizņēmumus... Un, ja ir jāpārdod kādi nelietderīgi īpašumi, kuri šodien netiek izmantoti, tad tie tiek pārdoti, un varbūt par šiem īpašumiem arī tiek sakārtots dzīvojamais fonds vai kāds ceļš – nav svarīgi, ko šīs pašvaldības deputāti šodien ir izlēmuši.

Bet tādā veidā... Tādā veidā veidot šīs komisijas... Šodien finanšu komisija sastāv pa astoņi deviņi (kā kurā novadā)... arī no deputātiem... A kuri tad būs tie deputāti? Tie deputāti vairs nebūs finanšu komisijas locekļi?

Tā ka šeit ir ļoti daudz jautājumu. Es domātu, šeit uz trešo lasījumu ir jātiek galā ar visiem šiem priekšlikumiem un ar šo pārejas noteikumu 21. punktu.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! (Starpsaucieni: "Labrīt!") Saeimas priekšsēdētājas kundze! Vispirms es aicinātu kolēģus deputātus tiešām ieklausīties tajās deputātēs un tajos kolēģos, kas ir pašvaldībās strādājuši un zina, kā viss praktiski strādā un kā tiek organizēts darbs. Es domāju, ka tā pieredze ir vērā ņemama.

Viena lieta, kas, manuprāt, ir jāsaprot. Ķīniešiem ir tāds vēlējums vai teiciens, ka tikai naidniekam var novēlēt dzīvošanu pārmaiņu laikā. Pašvaldībām būs milzīgas pārmaiņas reformas kontekstā. Un tas, kas arī jāsaprot, ka vēl kopā ar vēlēšanu laiku tas nebūt nebūs vienkārši.

Iedomājieties, kāda situācija būs, kad dažādu pašvaldību priekšsēdētāji veidos šo finanšu komisiju. Visticamāk, liela daļa no viņiem būs konkurenti priekšā stāvošajās pašvaldību vēlēšanās un būs ne tās draudzīgākās attiecības savā starpā, un cik liels būs kārdinājums vienam otram bloķēt kāda partnera – pašvaldības vadītāja – attīstības projektus.

Tas, kas arī jāņem vērā, ka tas būs periods... Nu jau beigsies 2020. gads, tas būs 2021. gada sākums, kad būs beidzies vecais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods un vēl nebūs sācies jaunais.

Katrs investīcijas... investīciju projekts tieši tajā brīdī būs ļoti, ļoti svarīgs. Ja mēs tos visus ļausim bremzēt, tad pēc tam atkal būs sastrēgumi. Tas ir viens aspekts, kas, es domāju, ir jāņem vērā.

Butāna kungam es arī tomēr vēlos atbildēt. Butāna kungs, jums drīzumā vajadzētu pārcelties tur, pie opozīcijas, varbūt galējā malā, jo katru reizi, kad jūs kāpjat tribīnē, jūs visu laiku kritizējat. Jums tāds ļaunums nāk, un tāda sajūta, ka jums visapkārt visi vien slikti dzīvo, visi krāpjas, pašvaldības krāpjas...

Sēdes vadītāja. Runājiet par priekšlikumu! Reiznieces-Ozolas kundze, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

D. Reizniece-Ozola. Jā, jo, piemēram, tika minēts, ka pašvaldības, nu, nesaimnieciski rīkojas ar mantu. Pašvaldībām, tāpat kā valsts institūcijām, ir saistošs Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Un es domāju, ka tieši labi, ka pašvaldības izmanto arī savu mandātu un iespējas atbrīvoties no tiem nevajadzīgajiem īpašumiem, lai nebūtu jātērē pašvaldību nauda to uzturēšanai. Tieši tāpat būtu jādara arī ministrijām. Es domāju, ka jūs arī varat padomāt, cik daudz šobrīd nelietderīgu īpašumu Satiksmes ministrija no savas rocības ir atsavinājusi, lai to uzturēšanai nebūtu jāizšķērdē valsts līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es gribētu reflektēt uz Jalinskas kundzes aicinājumu uz trešo lasījumu sakārtot šo normu. Manuprāt, šim likumam vispār nepieciešams būtu ceturtais lasījums, jo uz trešo lasījumu būs tik daudz priekšlikumu un labojumu pēc būtības, kā notiek, lai pieslīpētu pēc formas... Ceturtais lasījums būtu atbalstāms.

Uz to norādīja arī Valsts prezidents, tiekoties ar mūsu speciālās komisijas locekļiem, ka viņš, iepazīstoties ar šo likumprojektu, uzskata – viņš pievērs acis uz to, ka uz trešo lasījumu tiešām varētu būt priekšlikumi (saturiski un pēc būtības), kas īstenībā, viņaprāt, ir slikta likumdošanas prakse. Bet šoreiz viņš teica – labi, labi, tā būs laba likumdošanas prakse –, jo runa ir tiešām par nekvalitatīvu likumprojektu.

Runājot par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, es varētu norādīt...

Sēdes vadītāja. Paldies, runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātie koalīcijas deputāti! Es jūs aicinātu... Nu, viens, jūs šobrīd acīmredzami neieklausāties tajā, ko norāda opozīcija. Jūs uzticaties ministram, tas ir pareizi. Bet es jūs aicinātu vienkārši pārbaudīt šo informāciju. Satiecieties ar to attīstības centru vadītājiem, ap kuriem veidosies šīs jaunveidojamās pašvaldības, paskatieties šo attīstības centru attīstības programmas, kādas ir plānotās investīcijas! Paskatieties, kāda ir politiskā situācija ap šiem attīstības centriem, un saprotiet to, ka visi šie lēmumi tiks pieņemti vēlēšanu gaisotnē!

Uz trešo lasījumu, cerams, mēs nonāksim pie kāda saprātīga risinājuma.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divi momenti.

Pirmais. Cerības uz trešo lasījumu ir lielas, bet, manā skatījumā, nav īpaši pamatotas, jo, visdrīzāk, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs no piecām minūtēm līdz vienai dienai.

Otrs moments. Es aicinātu jebkuru deputātu padomāt par to. Šodien, atbalstot šo likumprojektu, mēs noņemam atbildību no ministrijas, no Ministru kabineta un pārņemam to sev. Tas ir ļoti svarīgs un ļoti būtisks moments. Jo pēc tam viss, kas nebija izdarīts likumprojekta sagatavošanas laikā, viss, kas izies ārā, kas noteikti izies ārā, būs mūsu rezultāts. Un mūsu atbildība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Par attiecīgo likumprojekta pantu, man saka, vajagot kaut ko pozitīvu pateikt, lai es joprojām būtu piederīgs pie koalīcijas puses, lai nebūtu jāiet sēdēt tajā stūrī.

Konkrēti lai būtu – man prasīja. Nav pierādījumu vai tamlīdzīgi, kāpēc šis pants ir vajadzīgs. Tika piesaukts arī Cēsu novads, no kura arī es pats esmu pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Šajā novadā esmu uzaudzis, mācījies, un tur ir mani draugi (Dep. V. Valainis: "No kurienes tu īsti esi?")... (un no Cēsīm). (Dep. V. Valainis: "Nesarunājies ar zāli!") Mani draugi un paziņas dzīvo arī dažādos mazākajos novados apkārt Cēsīm. Es atvēru vienu... internetā vienas pašvaldības, neteikšu kuras... pie Cēsīm no plānotā lielā Cēsu novada. Katras pašvaldības mājaslapā ir tāda sadaļa "Izsoles", kurā var paskatīties, ko tad viņi izsola, un tur var labi redzēt pa gadiem, kāda ir šo nekustamo īpašumu izsoles dinamika. Nezin kāpēc tā dinamika strauji pieaug tieši 2019. gadā.

Protams, šīs pašvaldības neko sliktu nedomā, tās grib tikai to labāko saviem iedzīvotājiem. Protams, viņi cer līdz reformai paspēt maksimāli daudz izdarīt savas pašvaldības... mazās pašvaldības ietvaros, kas, no vienas puses, ir apsveicami un tā varbūt arī vajadzētu. Bet, no otras puses, viņi skatās tikai šauri savā mazajā mazās pašvaldības ietvarā, nevis jau lielās pašvaldības ietvarā un novada teritorijas... Un (Starpsauciens.)... Novadā. Savukārt lielajā novada ietvarā varbūt tās kopējās vajadzības būs pavisam savādākas, bet šis viss resurss jau būs iztērēts šī mazā... kaut kādu atsevišķu, niecīgu vajadzību īstenošanai.

Tāpēc šis likumprojekts, manuprāt, ir... likumprojekta pants, manuprāt, ir pozitīvs un atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 98. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsot?

Deputāti balsojumu neuztur un piekrīt komisijas viedoklim.

A. T. Plešs. 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Un tas ir tādā ziņā arī daļa no deputātes Indriksones kundzes iekļautās domas – kādā veidā un kas veido apvienojamo pašvaldību domju finanšu komisijas; kādā veidā nosaka, kurā pašvaldībā ir lielākais iedzīvotāju skaits.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Turpinām par 21. pantu. Liela starpība jau nav starp šo un iepriekšējo priekšlikumu, bet, ja tā drīkst teikt, šis priekšlikums paredz, kādā veidā notiks lēmuma pieņemšana.

Jā, protams, Butāna kungs, ir izveidojusies situācija, ka 2019. gadā pašvaldības arvien vairāk pārdod savus īpašumus. Un tas ir visās... lielā daļā pašvaldību. Un, ja mēs paskatīsimies, kāpēc tas tā ir noticis, – jūs pats personīgi varat uzņemties zināmu... nu, prieka nastu... atbildības nastu, jo tieši jūs nobalsojāt par valsts budžetu, kur pašvaldībām tika samazināts finansējums. Un tas ir pilnīgi loģiski. Jūs ne tikai to izdarījāt, jūs vēl nobalsojāt par budžetu, kurā tika ierobežotas pašvaldību aizņemšanās iespējas. Tas ir jūsu pirmais lielais panākums.

Tādēļ pašvaldības, lai nopirktu skolēnu autobusus, ir spiestas pārdot mežus. Pārdod mežus, lai nopirktu skolēnu autobusus. Pārdod aktīvus, lai izpildītu autonomās funkcijas, Butāna kungs. Tieši tā! Nākot pie varas un balsojot par budžetu, jūs esat radījuši šo situāciju. Ja man pirms brīža likās, ka jums īsti nav sapratnes par to, kāda ir pašvaldību darbības organizācija, tad pēc jūsu iepriekšējās uzrunas es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jūs vēl... jums vēl ir jāpamācās. Varbūt nāciet uz... Nomainiet komisiju! Nāciet uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, tur pastrādāsiet, sapratīsiet pašvaldību struktūru, uzbūvi, kas īsti ir pašvaldību pamatpienākumi.

Cēsīs dzīvot ir viena lieta. Jūs kā cēsnieks... Piemēram, jums ļoti rūpēja, lemjot Cēsu pašvaldībā, kā tiks organizēts Siguldas pašvaldības darbs? Tāpēc jau jūs esat cēsnieks un balsojat par Cēsu pašvaldību. Tā ir pašvaldības jēga un būtība, viņiem nav pienākuma lemt par Siguldas pašvaldības attīstību. (Dep. J. Butāna starpsauciens.)

Un, jā. Vēlreiz aicinu kolēģus apdomāties par to, cik patiesībā attīstībai kaitējošs ir šis piegājiens. Jūs jau esat izdarījuši nopietnus grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri principā jau tagad ierobežo pašvaldību rīcību ar finanšu mantu. Jau tagad! Šajā gadījumā jūs sarežģīsiet tieši šo te centru attīstību. Nu, paskatieties, cik ir Cēsu novadā iedzīvotāju un cik ir apkārtējos novados! Paskatieties un tad nāciet uz tribīni stāstīt! Varbūt jūs nonāksiet pie kaut kādas sapratnes, par ko mēs runājam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Visam tam, ko Viktors Valainis tikko teica no lēmumu satura viedokļa, kas saistīts ar šo priekšlikumu, es pievienojos. Bet es gribu runāt par to risku situāciju, kura ir iestrādāta lēmumu pieņemšanas shēmā, kur beigās ir teikts, ka, ja viedokļi dalās, ka pēc būtības noteicošais ir to pašvaldību finanšu komisiju priekšsēdētāju balsu īpatsvars, kuriem... kuri sastāda lielāko daļu no atbilstošo novadu iedzīvotājiem pēc iedzīvotāju rēķinu datiem.

Šeit man ir jārunā par to lietu, par ko es arī daļēji runāju jau vakardien, par vienu priekšlikumu runājot. Iedzīvotāju reģistra aktuālie dati – tie ir tie dati, kas atspoguļo, cik iedzīvotāji ir piedeklarēti, ņemot vērā nomirušos, ņemot vērā piedzimušos, konkrētajā dienā. Šis skaits no dienas uz dienu var mainīties. Pēc tās konstrukcijas, kas ir šajā priekšlikumā, es saprotu, ka šī kopīgā finanšu komisija tomēr ir domāta kā pārejas laika komisija, kura diez vai katrā... katrai nākamajai sēdei būtu prātīgi, ka ir jauns komisijas priekšsēdētājs, kurš organizē, kā ir teikts šajā priekšlikumā, šīs komisijas darbu. Tie, kas ir strādājuši pašvaldībās, zina, ko nozīmē organizēt komisijas darbu. Tas nav atnākt tikai un pieņemt lēmumus. Tas nozīmē sagatavot visu atbilstošo dokumentu paketi. Tāpēc, lai neiebrauktu vēlreiz tādās problēmās, es jums nosaukšu konkrētu piemēru.

Izskatās, ka pavisam drīz līdz galam tiks atrisināta sāga, kura arī radās jau... jau šī... šīs Saeimas laikā un šī parlamenta laikā, un es runāju par to konfliktsituāciju, kura bija saistīta ar Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Ministru kabinetā, kur argumentācija bija: vai tur bija 12 nederīgi mandāti vai 13 nederīgi mandāti? Un arī... Arī tālākajās visās lietās praktiski šī viena balss izšķīra, vai tas lēmums ir leģitīms vai neleģitīms.

Šeit šī shēma, kas ir iestrādāta šajā priekšlikumā, ja mēs paliekam pie aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem, iespējams, ka tie var radīt dažos jaunajos novados tieši šādu pašu situāciju. Un pēc tam būs tiesvedības, pēc tam būs vēl kaut kas, būs nelietderīgs resursu patēriņš. Tāpēc, ja jūs paliekat pie šīs shēmas, es aicinu tomēr precizēt, ka tie ir statistikas dati uz kaut kādu noteiktu datumu, kuri negrozās. Un tad tā komisija būs viena uz visu pārejas laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Protams, es saprotu, cik grūti uzrunāt deputātus Vucāna kungam un cilvēkiem, kuri vispār kaut ko saprot pat tādā zinātnē kā statistika... un kas tas ir.

Gribētu atkal vērsties pie Butāna kunga. (Dep. J. Butāns: "Nāciet, es izstāstīšu!") Jo saprotiet, jūsu aicinājums... apgalvojums, ka mazas pašvaldības redz tikai savu teritoriju, un aicinājums redzēt plašāk ir ļoti atbalstāms.

Es aicināšu jūs darīt to pašu un pameklēt, kur tiek izšķērdēti valsts līdzekļi, piemēram, ja mēs runājam par bijušo Privatizācijas aģentūru (Starpsaucieni.)... ja mēs runājam par tagadējo "Possessor", parevidēt "Valsts nekustamo īpašumu" īpašumus. Un varbūt tur jūsu partija sameklēs to teritoriju, kur izvietot nākamo Valsts drošības dienesta ēku. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujiet turpināt debates!

R. Ločmele-Luņova. Jo "Valsts nekustamajiem īpašumiem" ir ļoti daudz graustu, ļoti garš graustu saraksts, kādēļ viņi maksā palielinātu nodokli Rīgas pilsētai, ja? Un pārmeklējiet (Starpsaucieni. Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) teritoriju.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Kolēģi, nu, ļaujiet turpināt debates! Starpsaucieni ir pieļaujami, bet tie nevar traucēt debates.

R. Ločmele-Luņova. Gan Ezermalas iela, gan Flotes iela... Es varētu jūs pakonsultēt, kur to sameklēt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Pašvaldībai esot jāpārdod aktīvi, lai tā varētu nodrošināt un realizēt tai uzticētās funkcijas. Tas ir tas, ko no tribīnes teica Valaiņa kungs.

Tieši šī iemesla dēļ, lai pašvaldībai nebūtu jāpārdod savi aktīvi, lai tā varētu realizēt tai uzticētās funkcijas, tieši šī iemesla dēļ administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, lai samazinātu kopējos administratīvos izdevumus un tos iztērētu daudz efektīvāk. Jo tas, ko mēs redzam, samazinoties iedzīvotāju skaitam pašvaldībās, administratīvie izdevumi uz iedzīvotāju pieaug, jūs vainojat mūs, bet mēs cenšamies to labot. Mēs cenšamies nodrošināt to, lai pašvaldībām nebūtu jāpārdod meži, lai nopirktu skolēnu autobusus, bet jūs cenšaties mūs kavēt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pleša kungs! Nevis mēs, bet jūs samazinājāt pašvaldībām dotāciju... vēsturiski vienā no zemākajiem līmeņiem... atgriezāt to krīzes līmenī... šo samērību starp budžetu un pašvaldību ieņēmumiem. Ne jau mēs liedzām pašvaldībām aizņemties. Pleša kungs, tādas problēmas nebija līdz jūsu nākšanai koalīcijā! Un visu šo jautājumu, kas tagad rodas pašvaldībās, iepriekš nebija! Jūs jau to situāciju esat radījuši. Noņemiet nost naudu, un būs...!

Par administratīvajām izmaksām. Varat man pateikt kaut vienu piemēru... kaut vienu piemēru...? Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā es uzdevu jautājumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par administratīvajām izmaksām. Būtu tur viņi kaut vienu piemēru konkrēti pateikuši, ka, lūk, tik un tik samazināsies...! Es jums varētu nosaukt vairākus piemērus – pašvaldību centru vadītāji skaidri pateica, ka izmaksas palielināsies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 99. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 100. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens: "Ak Dievs! Ak Dievs!")

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, 100. priekšlikums paredz zināmu atkāpi un kaut kādā veidā piedāvā arī risināt to problēmjautājumu loku, par kuriem es runāju iepriekšējā priekšlikumā... pie iepriekšējiem priekšlikumiem. Šis paredzētu to, ka tas neattiecas uz administratīvā centra pašvaldībām un uz tām pašvaldībām, kurām noteikts republikas pilsētas statuss.

Kāpēc šāds priekšlikums?

Jau iepriekšējā runā... jau pie iepriekšējiem priekšlikumiem es norādīju uz šo problemātiku. Uz to, ka tas varētu kaitēt tieši attīstības centru, nacionālo... vietējo attīstības centru attīstībai. Un šajā gadījumā... ja apstiprinātu šo priekšlikumu, tas ļautu no šīs kārtības izvairīties tieši tiem attīstības centriem, kur būs jādomā par nopietnām investīcijām, kur būs jāveido nopietna investīciju politika arī tajā laikā, kad būs šis tā sauktais investīciju pārrāvums un... kas būs no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Jo šobrīd piedāvātais mehānisms apdraud tieši tos, teiksim tā, Latvijas dzinējspēkus, kas ir šie attīstības centri, viņu attīstība tiek apdraudēta. Un ar šo priekšlikumu... ļoti skaidri pateikt to, ka noteiktā kārtība neattiecas uz šajā likumā noteikto... administratīvo centru pašvaldība, kurai līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām bija noteikts republikas pilsētas statuss. Tāpat kārtība neattiecas uz šajā likumā noteikto... nacionālās attīstības centru pašvaldība, kurai līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām bija noteikts republikas pilsētas statuss.

Tā ka es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt.

Nu, ilustrēsim ar vienu piemēru. Viens piemērs – Valmieras pašvaldība. Valmieras pašvaldībā... kas ir pie varas Valmieras pašvaldībā? Valmieras... Valmierai... un Vidzemei... piedodiet, ja kļūdīšos, ir vietējā reģionālā partija. Kas ir pie varas apkārt esošajās...? (Dep. J. Butāns: "Nezinu, kas ir apkārtējās partijas!") Vietējās reģionālās partijas, ZZS, dažādas... dažādas partijas. Ja kāds būtu kādreiz paklausījies, ko par šiem pārvaldības modeļiem runā Valmiera un ko runā apkārtējās pašvaldības... viņiem ir diametrāli pretēji viedokļi. Šajā gadījumā tās apkārtējās pašvaldības var apturēt Valmieras pašvaldības attīstību. Šis priekšlikums tādu situāciju izslēgtu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šobrīd pulkstenis ir 12.50, un mēs skatām 100. priekšlikumu.

Dažas minūtes atpakaļ, Valaiņa kungs, jūsu kolēģe uzkāpa šeit, tribīnē, un teica: "Labrīt!" Es jums arī gribu teikt: "Labrīt, Valaiņa kungs!" (Starpsauciens.)

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Bondara kungs!

M. Bondars. 100. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Labi, ka jūs zināt, cik ir pulkstenis. Par priekšlikumu runājiet! (Starpsauciens.)

M. Bondars. 100. priekšlikums, priekšsēdētājas kundze, neatbilst 21. gadsimtam. Ja vairāk nekā gadu vajag šiem attīstības centriem pielāgoties, tad, ziniet, šie te dzinējspēki nav dzinējspēki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, Bondara kungs! Bija prieks ar jums... paklausīties jūsu saturīgo uzstāšanos, bet jūs absolūti nedzirdējāt, ko es teicu. (Starpsauciens: "Es klausījos!") Šis priekšlikums paredzētu izslēgt to kārtību... to, ka varētu izveidoties situācijas, ka tieši attīstības centru attīstība tiek ierobežota. Attīstības centru attīstību mierīgi – pie šī piedāvājuma! – var apturēt, politiskās intrigas var sākties, dažādā veidā... Var pateikt, ka Valmierai tomēr... piemēram, Valmierai tomēr nevajag tālāk attīstīt Olimpisko centru, Valmierai nevajag tālāk attīstīt īres namu projektus. Ja nu gadījumā izveidojas attiecīga situācija un, kā par brīnumu, valsts tomēr piešķir kaut kādu mērķdotāciju īres namu būvniecībai, apkārtējie novadi to var nobloķēt automātiski.

Manuprāt, šādas iespējas ir jāizslēdz un uz attīstības centriem šis nebūtu attiecināms.

Bondara kungs, es ceru, ka jūs saprotat, kas ir attīstības centrs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi. (Starpsauciens.)

M. Bondars (AP!).

Valaiņa kungs, es jums gribētu teikt sekojošo. (Starpsauciens: "Mums?") Demokrātijās visādi notiek, taisnība. Demokrātijās patiešām visādi notiek un pie varas nāk cilvēki, kuri nemāk sadarboties – kuri nemāk sadarboties! (Starpsaucieni: "Tieši tā!"; "Jā!" Aplausi.) Nemāk sadarboties! Principā, lai demokrātijā kaut kas pozitīvi notiktu, ir jāsadarbojas. Un es novēlu jums iemācīties sadarboties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Es vispār brīnos, ka mēs runājam par attīstības centriem. Tūlīt mums te vispār nevienam naudas nebūs valstī, kādi attīstības centri?!

Bet par to sadarbību... Bondara kungs, jūs ļoti labi pateicāt, ka pozīcijai būtu jāiemācās sadarboties ar opozīciju. (Starpsauciens: "Jā!" Aplausi.) Tas tiešām... un ieklausīties visos šajos daudzajos konstruktīvajos priekšlikumos...

Un tas, ko es gribētu uzslavēt šodien, jo jūs jau zināt, ka es vienmēr taisnīgs esmu, – es gribētu uzslavēt JKP. Kopš Saeimā nav pāris dienu Juta Strīķe... jūs pamanījāt?... viņi neviens nebļauj no vietas. (Opozīcijas aplausi.)

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, par priekšlikumu.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 100. priekšlikums, ko iesniedzis Viktors Valainis, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 101. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, arī attiecas uz 21. punkta precizēšanu un nosaka to, kādā veidā tiek fiksēts, kāds finanšu komisijas lēmums ir pieņemts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, tā kā, kolēģi, jūs neatbalstījāt iepriekšējo (es ceru, ka jūs ar pilnu apziņu to izdarījāt), šobrīd izveidojās situācija... un 101. priekšlikums...

Bondara kungs, tātad vismaz lēmuma pieņemšanas mehānismā... finanšu komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

Jaunveidojamā Valmieras novadā Valmieras pilsētu... cik pārstāvēs? To pašu mēs varam pateikt arī par Jēkabpili. Jēkabpils jaunveidojamā novadā, ja netiek atdalīta Sēlija, tad Sēlija būs lielāka par Jēkabpili. Turpmāko gadu Sēlija principā rullēs... (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: "Viņi vienmēr rullē!") nu, viņu kopskaits būs lielāks... lielāks par Jēkabpils pilsētu. Un, manā ieskatā, ja ir kaut kāda vispār vēlme sakārtot... pirmām kārtām vispār šis pants nebija vajadzīgs. Tas ir tikai Pūces izdomājums par to, ka vajag šādu kārtību, to varēja visu noregulēt citā veidā. Šobrīd jūs veidojat riskantu mehānismu, kas neapšaubāmi sasniegs ļoti... tam būs negatīvas sekas. Un būs tās teritorijas... Protams, tas var arī pagriezties otrā virzienā, un būs teritorijas, kur arī otrā virzienā tas strādās. Būs tā, kur šis lielais attīstības centrs pateiks, ka tāda attīstības stratēģija novadā vairs nav vajadzīga, visu centralizēsim uz pilsētu, arī tas ir iespējams, bet tas diemžēl neatbildīs tai stratēģijai... tam, kas ir Latvijas izaugsmes un attīstības stratēģijā noteikts, – ka Latvija tomēr ir policentriska valsts, nevis monocentriska valsts.

Attīstībai/Par! šobrīd ir tādas monocentriskas valsts attīstības scenārija piekritēji. Tas ir pretēji tam, ko domā Nacionālā apvienība, kas tomēr vairāk uztraucas par to policentrisko. Un tāpēc es šajā jautājumā vērsīšos arī pie Nacionālās apvienības. Kolēģi, jums arī tik ļoti rūp mazo novadu attīstība.

Šis priekšlikums skaidri pasaka to, ka būs virkne teritoriju, kur mazo novadu attīstību vienkārši varēs nobloķēt. Mierīgi! Visi tiek... jūs iedodat šādu pieeju. Kāda vaina bija regulēt šos jautājumus ar valsts budžetu? Kur bija problēmas to darīt? Vai tad viņiem ir iespējas kaut kādas halles uzbūvēt tagad tajos mazajos novados? Parādiet kaut vienā vietā! Vai estrādes kaut kur būvēt? Parādiet kaut vienā novadā, kur šobrīd to var izdarīt! Nevienā! Vai viņiem ir iespēja skolēnu autobusu nopirkt šobrīd? Viņiem mežs jāpārdod, un to darījumu tāpat kontrolē Finanšu ministrija. Un mežs ir jāpārdod tieši šīs koalīcijas dēļ, šī koalīcija bija tā, kas samazināja pašvaldībām finansējumu un ierobežoja viņu aizņemšanās iespējas.

Dzīve jau nemainās, izaicinājumi tāpat paliek. Jūs vienkārši to neesat vērtējuši, un tāda ir šobrīd tā skaudrā realitāte, ir radušās šīs problēmas. Kolēģi, tā ir jūsu atbildība!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Daži piemēri.

Ilūksti ir plāns pievienot Daugavpils novadam. Ilūkstē ir apmēram 8000 iedzīvotāju, Daugavpils novadā – 22... Nu, ja šo priekšlikumu atbalsta, tad... Ilūkste, tas ir sveiciens jums! Visticamāk, jums attīstība apstāsies līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Baika kungam, Jēkabpils mēram, nu, arī jums sveiciens, jums būs nopietni jāpasvīst, lai motivētu novada pašvaldību vadītājus atbalstīt jūsu attīstības projektus. Ventspils novadā ir 11 000 iedzīvotāju, pilsētā – 35... Nu, pēc šī priekšlikuma... Aivars rullē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Dep. M. Bondars: "Šodien Viktors rullē!")

V. Valainis (ZZS).

Nu, paņemsim piemēru, kas ir tepat. Es saprotu, ka jums tie reģioni ir kaut kas tāds tāls, kaut kas nesaprotams, paņemsim tepat Pierīgu. Nu, piemēram, Mārupe. Visi zina, kur ir Mārupe, blakus ir Babīte. Nu, šajā gadījumā Mārupes pašvaldības vadītājs... paldies Dievam, tas ir ZZS... pašvaldības vadītājs (Starpsauciens: "Ooo!") principā kontrolēs... kontrolēs LRA... pašvaldību pilnā apmērā. Jo visas finanšu investīcijas, kas attiecas uz Babīti, būs jāsaskaņo ar Mārupi. Un Mārupe varēs darīt, ko viņa grib savā teritorijā, jo viņiem iedzīvotāju skaits... Šie divi kungi sanāks kopā, tā arī būs visa komisija. Un tas, ko saka Babītes priekšsēdētājs, principā nevienam neinteresēs. Un jūs šādu kārtību šobrīd radāt! Kolēģi, tas jums liekas normāli? Jums liekas varbūt normāli tas, ka mēs jums to nenorādām... uz šīm aplamībām? Kolēģi, paši padomājiet par šīm lietām un neklausieties ministrā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 101. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 102. priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs Bordāns, nosaka to, cik ātri Valsts zemes dienests veic izmaiņas adrešu reģistrā. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 103. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 103. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas tika veidots, balstoties uz 102. – tieslietu ministra priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 104. – deputāta Kazinovska priekšlikums, kas ir par pārejas noteikumiem un runā par administratīvo reģionu izveidi. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 105. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis ir stāsts par to, vai vispār pēc vakardienas debatēm vēl kādam ir ticība, ka būs šie otrās pārvaldības... administratīvie reģioni. Jūs savā ziņā esat sasolījuši ļoti daudzas konceptuālas lietas, kas tiks risinātas jau vairs... nu jau kaut kas trešajā lasījumā... un kaut kas citā likumā... Šis risinājums pēc būtības stāsies... ir paredzēts risināt jaunveidojamā likumprojektā... Un pēc būtības... es tiešām tā domāju... JKP kolēģi, jūs vienkārši tiekat piemānīti ar šo pieeju. Jūs esat ļoti aktīvi cīnījušies par šo otro pārvaldes līmeni, vismaz Kazinovska kungs to ir darījis, es nezinu par jums... par pārējo frakciju, vai tiešām pārējā frakcija arī vispār atbalsta Kazinovska kungu tajās domās. Bet viņš to noteikti ir darījis. Un mans pienākums šodien ir jums pateikt, ka tas, ko ministra kungs minēja vakardien, ka būs Latvijā otrais pārvaldības līmenis, ir gluži vienkārši fikcija. Jo saturiski šajā, otrajā, pārvaldības līmenī pēc būtības jau šobrīd ir diezgan liels izaicinājums, vai tur vispār kaut ko varēs novirzīt. Ja būtu tiešām lēmums par to, ka otrais pārvaldības līmenis būs Latvijā, tad jau tagad būtu jābūt ļoti skaidrām izmaiņām. Un principā, ja otrais pārvaldības līmenis tiek veidots, tad arī šis kartes pielikums principā ir jāskata pēc daudziem citiem kritērijiem. Un šobrīd mēs strauji tuvojamies pielikuma vērtēšanai, sāksim vērtēt šo pielikumu, bet mums vēl joprojām nav skaidrības, kas būs, kāds būs... Te ir tas stāsts, Kola kungs, par tām funkcijām. Jūs šobrīd skatīsieties pašvaldību pirmo pamatlīmeni, nezinot, kādas būs funkcijas otrajā līmenī, bet... it kā pasaka, ka otrais līmenis būs.

Ja tas būtu, tad jau būtu skaidri jābūt iezīmētam, kāds tas būs, ar kādām funkcijām. Un tur jau nav daudz to funkciju. Spēkā esošajā likumā jau tās funkcijas ir minētas. Attiecībā uz apriņķiem. Var iziet tam cauri – patīk vai nepatīk. Bet administrācijas kapacitātes nodrošināšanai svarīgi ir, lai tās funkcijas būtu arī tādas... ar kaut kādu svaru. Tas nevar būt... kaut kādas funkcijas tur... nezinu, bāriņtiesas pārņemt. Tām funkcijām jābūt ļoti nopietnām, kā, piemēram, sabiedriskais transports, izglītības funkcija. Tas jau ir kaut kas, un tam nāk līdzi arī...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Tātad šis priekšlikums... tas ir viens no četriem priekšlikumiem, kas bija iesniegti. Tie praktiski... bija paredzēts, ka tiks izskatīti un apstiprināti vienlaikus un kompleksi. Tātad... Pirmie trīs tika noraidīti, un tad no šiem visiem četriem priekšlikumiem tika tā kā izveidots komisijas kompromisa priekšlikums 70. pantā. Bet iepriekšējo triju priekšlikumu būtība, pati svarīgākā, bija tāda, ka šie administratīvie reģioni ir... bija jābūt nosauktiem... kā administratīvās teritorijas, uzreiz aiz novadiem un tagad – lielajām pilsētām. Pagaidām tas nav izdarīts. Es uzsveru – pagaidām. Ja šie izveidotie administratīvie reģioni jaunajā likumprojektā, kas acīmredzot... iespējams, taps, tik un tā tiks apzīmēti par administratīvajiem reģioniem, bet tie nebūs kā administratīvās teritorijas ar savām robežām, kur būs konkrēti novadi fiksēti, kur valsts institūcijas varēs salāgot savas struktūrvienības atbilstoši katram reģionam Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē... un Rīgas reģionā, kur... tiks ieviesta kārtība valstī... tad tiešām tas pants, 70. pants, viens pats neko nedos.

Es ceru uz trešo lasījumu. Es ceru, ka gaidīšu trešo lasījumu, bet ja ne... man ir sagatavots tāds vārdu krājums, lai šo reformu un Pūces kungu apzīmētu. Domāju, ka nepatiks tas jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Kā Kazinovska kungs minēja, 104. priekšlikums ir saistīts ar viņa iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem. Šis priekšlikums tika komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par 104. – daļēji atbalstīto? (Dep. A. Gobzems: "Protams! Mēs jau te tāpēc esam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. – deputāta Kazinovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 105. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas kopsakarā ar 70. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – runā par administratīvo reģionu izveidi un jauna likumprojekta izstrādi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Cienījamie kolēģi! Man jāsaka paldies Andrim Kazinovskim, kas visu šo ATR apspriešanas laiku ir aktīvi cīnījies par otro pārvaldības līmeni. Liela daļa viņa cīņas atspoguļojas tieši 105. – komisijas priekšlikumā, kas ir būvēts uz Andra Kazinovska iesniegto 104. priekšlikumu.

Ir ļoti labas ziņas, ka ir skaidri pateikts šajā pārejas noteikumā, kādi vispār tad būs tie reģionu nosaukumi. Man ir radusies pārliecība jau vēl pirms Saeimas vēlēšanām un tagad man šī pārliecība ir tikai nostiprinājusies, ka... attiecībā uz kartēm, uz valsts iestāžu izvietojumu, plānojumu, uz darbu komandā un sadarbību starp dažādiem novadiem... šie reģioni ir nepieciešami. Un šie, kas šeit ir nosaukti, – Rīgas, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Vidzemes – ir kā iestādes, novadi varēs savā starpā efektīvi sadarboties.

Jaunajiem konservatīvajiem ir raksturīgi strādāt komandā, un mēs ceram sagaidīt, ka pēc tam (Starpsauciens.), kad otrajā lasījumā tiks atbalstīts 105. priekšlikums (tas neapšaubāmi notiks!), tiks iedota papildu virzība visam tam darbam, kas ir izdarīts Andra Kazinovska vadītajā apakškomisijā, kur ministrijas jau ilgāku laiku nāk un runā par to, kādas funkcijas šis, otrais, līmenis varētu veikt, un arī visi novadi sapratīs, ka bez sadarbošanās savā starpā nav iespējams veikt daudzas valstij nozīmīgas un publiskajai pārvaldei nozīmīgas funkcijas. To skaitā civilā aizsardzība. Jā, varbūt arī satiksme, arī lietas, kas skar izglītību. (Dep. E. Papule: "Labāk nepiemini!") Tam ir nepieciešams sekot līdzi, un mēs diemžēl esam nokavējuši šajās debatēs daudz piesaukto statistisko reģionu pārveidi. Tā tiešām ir patiesība, ka Latvija ir viens liels statistiskais reģions Eiropas finansējuma saņemšanai. Šajā gadījumā ir bijusi iepriekšējo valdību atklāta nolaidība... ar vēlmi centralizēt Eiropas Savienības fondu līdzekļus pretvalstisko spēku pārvaldītajā Rīgā. Nākotnē jāveido tāds sadalījums, lai vismaz Rīgu izdalītu kā vienu reģionu, pārējo Latviju – kā otru; tas būtu kā minimums. Diemžēl šajā brīdī, tieši šajā brīdī, tas nav tehniski iespējams, bet uz nākamo... nākamo periodu tas ir obligāti jāizdara.

Paldies Andrim Kazinovskim par darbu.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pats par sevi ir saprotams, ka visām iepriekšējām valdībām ir vieta cietumā.

Ja mēs runātu par konkrēto priekšlikumu... nu, godīgi sakot, ļoti mīļi, ka tas ir parādījies, jo principā tas atkārto to, kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmē, tur arī ir nosaukti visi četri minētie reģioni un arī atzīmēts, ka Rīga ir galvaspilsēta. Varbūt ar to arī pietiktu, jo... šeit ir klajš mēģinājums, kā saka, aizbāzt muti Kazinovska kungam. Jo, ja mēs runājam, ka tas administratīvais dalījums ir šā likumprojekta jautājums, tādā gadījumā tiešām ir jābūt kartei. Ja mēs runājam, ka tā ir valsts pārvaldes iekārtas problēma, tad ir jābūt grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Ja mēs runājam, ka tas ir kaut kas cits, tad tas arī ir jāatrunā.

Bet šeit ir ne šis, ne tas. Tāpēc tas priekšlikums nebūt nerisina ne otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, ne reģionālā līmeņa izveidošanu.

Galvenais jautājums, par ko jau šodien vairākkārt ir teikts, – ka mēs runājam par funkcijām pirmām kārtām. Un nevis šim likumprojektam, kas ir minēts komisijas lēmumā, būtu jābūt izstrādātam pirmām kārtām, bet likumam "Par pašvaldībām" jaunajā redakcijā ar precīzi definētām funkcijām. Un tur ir runa arī par to, vai ir vai nav otrā līmeņa pašvaldības un kādā veidā tās ir, un kādas funkcijas ir, un tikai pēc tam var parādīties šis likumprojekts. Mēs visu darām kaut kā jocīgi... otrādi.

Vēlreiz saku: tas ir diemžēl (lai Pūces kungs neapvainojas!) viņa un viņa ministrijas darbinieku neprofesionalitātes apliecinājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Lai gan mūsu Brīvības piemineklim ir trīs... Brīvības pieminekļa Milda (Dep. E. Papule: "Tā nav Milda!") tur trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs Latvijas reģionus (Dep. D. Šmits: "Nesimbolizē! Vēsturi pamācies!"), priekšlikums ir par piecu reģionu izveidi. Tas nenozīmē, ka vajadzēs tagad piecas zvaigznes; joprojām varēs palikt pie trijām zvaigznēm. Un jau līdz šim ir iegājies vairāk vai mazāk, ka Latvijā mums jau ir pieci reģioni, un domāju, ka tas nebūs apgrūtinājums arī nākotnē un šis priekšlikums tikai nostiprinās to, ka Latvijā ir pieci reģioni.

Tāpēc aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms pieskarties valsts simboliem, vajadzētu vismaz palasīt drusciņ kaut ko vēsturē un uzzināt šo trīs zvaigžņu izcelsmi. (Smiekli. Aplausi.)

Bet atgriezīšos... par priekšlikumu. Šis, 105., tieši tāpat kā 70. priekšlikums... Patiešām, es varu Feldmana kungam piekrist, ka tas ir liels Kazinovska nopelns, ka tādi priekšlikumi vispār ir parādījušies, tikai ne jau tādā kontekstā, kādā Feldmana kungs to stāstīja. Tā oriģinālā izcelsme... pavisam vienkāršā izpratnē... Redzot, ka Kazinovska kungs ir eksperts šajos jautājumos, ar viedokli, JK rindās kompetentākais šajā jautājumā, bija bažas, ka JK varētu sekot Kazinovska kungam un arī uzstāt uz tiešām divu līmeņu administratīvo iedalījumu un tamlīdzīgi. Mēs redzam, ka visi balsojumi līdz šim četros nosauktajos punktos... Kazinovska... liecina, ka JK frakcija balso pretēji savam biedram un viņa redzējumam. Līdz ar to, teiksim, tā nozīme ir tikai simboliska.

Un kur ir viena tāda liela problēma tajā visā? Tā problēma šobrīd ar 105. un 70. ... Tā problēma ir Pūces kungam... tādā izpratnē... ja es būtu zinājis, ka JK Kazinovski uzmetīs, nekad nebūtu šos punktus izstrādājis! Un tagad ir jāmokās. Tagad ir jāsola, ka tas nav māņu solījums, varbūt kaut kas vēl jādara, ak Dievs! Cik muļķīgi! Un to jau ļoti skaidri apliecina vakardienas uzstāšanās pie 70. priekšlikuma... Pūces kunga, kur stundas vietā viņš izmantoja nepilnas sešas minūtes, precīzi nepasakot nevienu funkciju, ko nodos no valsts pārvaldes līmeņa uz otro līmeni. Nevienu funkciju, ko no pašvaldībām nodos uz otro līmeni, nevienu funkciju nenosauca. Tikai teica, ka tādas būs. Kāpēc? Tāpēc, ka nekad jau nebija plānots neko nodot. Nekad pie tā vispār nav strādāts. To, ka tā ir, es domāju, Kazinovska kungs ir sapratis. Es domāju, ka lielākā daļa zālē to arī saprot. To, ka šis blefs pierādīsies pēc kāda laika, – mēs to redzēsim. Jau pavasarī. Un patiesībā šajos apstākļos tas varbūt būtu labākais, kas varētu notikt, – ka tas ir blefs. Jo ja tiešām ir tā... ja nu tomēr solījums, kas vakar tika dots, ka otrais līmenis tiks vēl veidots... pēc tam, kad tiks uztaisīts šis likums... un pateiks – viena līmeņa pašvaldības, nemaz nerunājot par nulltajām, kas varbūt sekos... Tad vēlreiz noraut jumtu... Un tajā brīdī, kad pašvaldības būs pārdalījušas savas funkcijas... izpratnē... tās pašas funkcijas sadalījušas savā starpā jaunajos novados, viņiem vēl viņas ņems nost un atdos otrajam līmenim. Tad mēs tiešām būsim radījuši totālu haosu savā valstī.

Ja mēs esam jau tagad, iepriekšējos lēmumos, bloķējuši pašvaldības rīcības iespēju līdz vēlēšanām, mēs esam bloķējuši to pēc vēlēšanām, jo pirmie divi gadi paies, mēģinot kaut kā sastrādāties... Un tad mēs vēlreiz norausim jumtu. Malači!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Šobrīd daudz runu ir par funkcijām, kādas būs administratīvajiem reģioniem. Man ir kardināli cita pieeja.

Teiksim, ministra kungs... kā viņš darīja? Aizsūtīja ministrijām pieprasījumu: lūdzu, ministrijas, izskatiet, kādas funkcijas būs jānodod reģioniem! Nolika termiņu, un punkts. Ministrijas, kā to jau vēsture pierādījusi, nelabprāt nodod savas funkcijas... un sevišķi arī finansējumu līdzi.

Mums šī pieeja ir drusciņ citāda. Uzklausām viņus, bet arī liekam priekšā, tieši kādas funkcijas ministriem būtu jānodod. Piemēru ir daudz. Dalībvalstīs, tepat kaimiņos, Igaunijā... Jo viss, kas darbojas arī administratīvi, kas darbojas teritorijā ārpus galvaspilsētas... tas padara reģionus konkurētspējīgākus. Piemēram, Igaunijā, jūs zināt, Kultūras ministrija – Tartu. Kādas problēmas? Viss notiek, funkcijas tiek pildītas valsts mērogā. Tas nekas, ka ministrija strādā Tartu. Arī Latvijā varētu līdzīgi ieviest.

Bet, runājot par šo, otro, administratīvo līmeni, jāteic, ka tā tiešām nav panaceja. Visam pamatā ir tātad līdzekļi. Un man doma bija, ka līdz ar administratīvo reģionu izveidošanu ir tad pamats novirzīt šos līdzekļus reģioniem. Pašvaldības ir par mazu, viņu ir par daudz. Arī 40 vai... cik tur būs?... viņu ir par daudz! Toties šie reģioni – pieci reģioni – ļoti... daudz vienkāršāk varētu šo līdzekļu ieguldīšanu... Protams, es stāstīju par... attiecīgi katram reģionam plānu, kas ir NAP sastāvdaļas, tā būtu lietderīga, mērķtiecīga līdzekļu izlietošana, kas nav bijusi līdz šim Latvijā.

Vēl viena nozīme, kāpēc es šeit stāstu un arī jūs daudzi, kas esat ar pieredzi, stāstāt par reģioniem, – par reģionālo līmeni. Te ir daudz jaunu cilvēku, jaunu deputātu, gados jaunu. Arī tas ir, es domāju, pienesums. Ja ne tagad, bet ar laiku pamazām, pamazām tā izpratne par reģionālo līmeni, par pašvaldību līmeni... tā kompetence pieaugs. Tas arī priecē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šmita kungs daudz ko pateica, bet, Feldmana kungs, jums gan bija tāda tiešām... tāda kārtīga uzruna. Pieminējāt tādas ļoti būtiskas lietas kā, piemēram, valsts pārvaldes kartējumu, par ko jūs esat tik ļoti vīlies pirms Saeimas... un šobrīd. Jūs varbūt varētu sākt ar savām ministrijām: Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju. Nu, paskatieties, kā šīs ministrijas konkrētās, ja reiz jums tas ir tik svarīgi, kādā veidā tās veic savu pakalpojumu, kāds ir viņu pakalpojumu kartējums. Un bez jebkādiem likumiem jūs varat mainīt to, ieviest to, lai būtu Zemgalē viens, Vidzemē otrs... lai nebūtu... Jūsu pašu ministrijā jau ir puse no šiem te... dažādiem kartējumiem, te pat citām... Jūs jau milzīgu darbu varētu paveikt. Par šo... otro pārvaldīšanas līmeni. Ne velti es pieminu kā piemēru sabiedrisko transportu. Es šo jautājumu esmu diezgan plaši pētījis jau ilgāku laiku. Un šobrīd pretvalstisko elementu cīnītājiem – Jaunajai konservatīvajai partijai... jūs atbildat šobrīd par Satiksmes ministriju. Tā ir viena no galvenajām funkcijām, ko vajadzētu nodot otrajam līmenim, bet tā vietā jūs šo funkciju jau esat izslēguši no jebkādām iespējām to kaut kādā pārskatāmā periodā... vismaz līdz... Es domāju, līdz 2030. gadam par šo funkciju mēs varam vairs nerunāt. Tas vienkārši tāpēc... jo ir beidzies iepirkuma konkurss. Un es esmu arī apskatījies, kas tad ir tie, kas šajā konkursā ir tā kā uzvarējuši... šajās te lotēs. (Dep. M. Bondars: "Nu, nu?!")

Un tur Jaunajai konservatīvajai partijai... Nu, padomājiet par pretvalstiskajiem elementiem un to, kāda tā situācija izskatās tur. Un tur ir ļoti īpatnēji šie konkursa uzvarētāji. Nu katrā ziņā ļoti, ļoti, ļoti nepiestāv jums kā pretvalstisko spēku cīnītājiem. (Dep. K. Feldmans: "Viktor, kuri ir tie pretvalstiskie? Nosauc konkrētus uzņēmējus!")

Kas tad ir šie...? Ja iepriekšējie visi bija slikti un mēs tik tiešām darījām visu iespējamo, lai tos iepriekšējos kaut kādā brīdī nomainītu, tad jūs viņus esat nostiprinājuši vēl uz 10 gadiem. Nav ko, lai iet – lai iet! Un ja jums ir tik ļoti... ja jums tik ļoti nepatīk tas, kas notiek Rīgā ar "Rīgas karti"... Arī "Rīgas kartes" monopolu jūs esat nostiprinājuši uz turpmākajiem 10 gadiem! Par to mēs vēl daudz parunāsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Lai saprastu, ka ir jāpiekrīt Šmita kunga aizdomām par to, ka valdība un JK ir uzmetuši Kazinovska kungu, vienkārši ir jāizlasa un jāsaprot, kādas ir atšķirības starp Kazinovska iesniegto 104. priekšlikumu un komisijā atbalstīto 105. priekšlikumu.

No šī priekšlikuma ir pazuduši vārdi par to, ka šis likums noteiks administratīvo reģionu funkcijas, struktūru, pārvaldi un, galvenais, finansējumu. Šo vārdu vairs nav. Un var nozīmēt šajā likumā... mēs jau zinām, tas nozīmē, ka tieši par struktūru, pārvaldi un finansējumu attiecībā uz administratīvajiem reģioniem valdībai nekādu skaidrību un vienošanās nav un, es domāju, arī nebūs.

SASKAŅAS pozīcija ir, ka šeit trūkst vēl viena pozīcija – administratīvo reģionu izveidošanas kārtība. Tātad – vēlēsim vai ne. Un vēlreiz atgādināšu: ja administratīvie reģioni netiks vēlēti, SASKAŅA to nekādā gadījumā neatbalstīs.

Un vēl, piedodiet, atkal par Butāna kungu, kurš šodien tiešām priecē ar sava domu gājiena neprognozējamību, jo... ar Feldmana kungu viss ir skaidrs, viņš ir absolūti prognozējams, jo katrā runā viņš lieto vārdu salikumu... (Dep. K. Feldmans: "Kādu? Kāds ir tas salikums?")

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet! Lūdzu, runājiet precīzi par priekšlikumu. (Starpsauciens.)

R. Ločmele-Luņova. Jā, paldies.

Tātad par šo priekšlikumu. Es zinu Kazinovska kunga nostāju, un tur noteikti ir runa tiešām par...

Jautājums ir tāds. Mums tā piektā zvaigzne ir Rīga vai Sēlija? Es mēģinu saprast, kāds bija domu gājiens un vai šajā gadījumā Butāna kungs nejauca administratīvos reģionus ar kultūrvēsturiskajiem novadiem, jo runāt par Brīvības pieminekļa zvaigznēm var tikai šādā aspektā, nevis tādā, par ko visu laiku uzstājas jūsu kolēģis no jūsu pašu partijas. Nejauciet, lūdzu, administratīvos reģionus ar kultūrvēsturiskajiem novadiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Feldmana kungs, es priecājos, ka jūs paslavējāt Kazinovska kungu kā savu partijas biedru un teicāt, ka ļoti ieklausāties viņā. Šis priekšlikums lielā mērā ir rezultāts viņa tādai kaismīgai cīņai par otrā līmeņa pašvaldību izveidi. Bet man ir aicinājums klausīties Kazinovska kungā līdz galam. Tā otra daļa, ko viņš saka, ir... ka šīm otrā līmeņa pārvaldes formas funkcijām ir jau jābūt zināmām šobrīd, un tur ir ļoti liela patiesība. Ja līdz 2021. gada sākumam vien ir plāns sagatavot likumu un tiešām pamatot funkcijas uz ministriju priekšlikumiem, es domāju, ka mēs iebrauksim dziļā grāvī.

Funkcijām vai vismaz tām aplēsēm ir jābūt jau šobrīd, un par to ir jālemj politiķiem. Ministriju ierēdņiem ir jāpalīdz pabīdīt, paanalizēt, pavērtēt, vai tās funkcijas var pārdalīt un vai tas ir prātīgi. Ja jūs tiešām domājat, ka, pajautājot ministrijām, kuras funkcijas varētu atdot otrajam līmenim, jūs sagaidīsiet labu rezultātu, es domāju, jūs dziļi alojaties.

Viens piemērs ir Zemkopības ministrija. Komisijā tai tika uzdots jautājums: nu kādas funkcijas varētu nodot šim pašvaldību otrajam līmenim? Un atbilde: suņu čipošanu. (Starpsaucieni.) Tas bija viss, ko Zemkopības ministrija varēja vai gribēja izdomāt kā funkciju jaunajam otrajam pārvaldes līmenim. Es domāju, tas ir diezgan smieklīgi, es jau jūtu, kāda reakcija zālē ir izraisījusies. Un es domāju, ka tieši tāds būs rezultāts šai ministriju aptaujai par jaunajām funkcijām.

Es domāju, ka Pūces kungs faktiski mūs visus vazā aiz deguna, paredzot, ka pēc šī likuma izskatīšanas vien notiks kvalitatīva diskusija par jauno... jaunā pārvaldes forma... formas funkcijām. Ir mums tāda, nu, acu aizmālēšana, lai mēs šobrīd par to nedebatētu, lai mēs faktiski neredzētu visu spēles laukumu un pieņemtu jauno regulējumu, jaunās administratīvi teritoriālās vienības bez vienas būtiskas komponentes – bez skaidrības, ko darīs jaunās pašvaldības, ko darīs otrais līmenis un ko darīs valsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, diskusijas par šo priekšlikumu ir bijušas galvenokārt par pārejas noteikumu 24. punktu, bet nezin kāpēc neviens nerunā par pārejas noteikumu 25. punktu, kas arī ir šajā priekšlikumā. Un, Kazinovska kungs, manuprāt, šis priekšlikums pārejas noteikumu 25. punktā ir tas, par ko tikko teica Dana Reizniece-Ozola, ka ne par velti un ne bez nodoma šie divi priekšlikumi ir salikti kopā, sapakoti paketē. Jo tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka tajā brīdī, kad Ministru kabinets būs izstrādājis likumprojektu, un, ja nu šis... par administratīvajām teritorijām... un ja nu šis likumprojekts tiks apstiprināts, tad no šī likuma 16. punkta, kurā ir skaidri un gaiši pateikts, ka otrā līmeņa pašvaldībām jeb otrā līmeņa pārvaldības struktūrai ir jābūt, tas no šī likuma tiek paņemts nost. Ne tur ir likumā vairs runa par statusu, ne par funkcijām, ne par ko.

Manuprāt, tas ir tiešām ar nodomu tur iestrādāts šādā veidā, lai tas, par ko jūs degat, ja, lai šī ideja būtu izravēta ar visām saknēm un lai pat nepaliktu nekādas pēdas, lai pat pelni tur nepaliktu. Un, ja Pūces kungs kā ministrs var atspēkot to, tad es ļoti vēlētos, lai viņš nāk šeit tribīnē un nosauc 10 kopīgās valsts un pašvaldību funkcijas, kuras būtu jānodod administratīvajiem reģioniem. Ja mēs redzēsim šo uzskaitījumu, tad mēs uz tām lietām varēsim skatīties daudz nopietnāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Nu visas šīs debates, lūdzu, neuztveriet personīgi. Tas vairāk ir ar domu, lai tieši JK kolēģi sarosītos, it īpaši tie, kas te runā par to, ka tas viss ir ļoti vajadzīgs. KPV LV kolēģi vispār sēž klusi kā ūdeni mutē ieņēmuši (Dep. L. Liepiņa: "Tūlīt nāks "Jelgava" runāt!"; dep. A. Gobzems: "Tūlīt būs!"), kaut gan viņi arī solīja šīs pašas iniciatīvas un bez šīm iniciatīvām nebalsot par reformu. Jūsu acu priekšā šobrīd tas viss tiek izravēts ārā. Jūsu acu priekšā! Vienīgā otrā līmeņa funkcija, kas šobrīd tiek piedāvāta, ir suņu čipošana, kolēģi!

Un tas, ko runāja Feldmana kungs, par statistikas reģioniem... man ir ļoti pamatotas aizdomas, ka Feldmana kungs nemaz nesaprot, kas ir šie statistikas reģioni un kādi būs tie reālie ieguvumi, ja kaut ko tādu veidos. Jūs esat koalīcijā, jums ir visas iespējas šo jautājumu aktualizēt. Kaut vienu reizi ir bijis aktualizēts šis jautājums? Kaut vienu reizi, kopš jūs esat koalīcijā! Pēc būtības. Vai ir notikusi kaut viena saruna? Nulle. Nulle! Tā ir tā pievienotā vērtība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Laiks paziņojumam.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc 10 minūtēm paredzētajās telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anda Čakša, Inese Ikstena, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Inese Lībiņa-Egnere, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Atis Zakatistovs un Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Mēs debatējām par 105. priekšlikumu. Neviens no deputātiem debatēt nav pieteicies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Jā, komisijas vārdā par 105. priekšlikumu. Kā jau iepriekš minēju, 105. priekšlikums ir saistīts gan ar Andra Kazinovska iesniegtajiem priekšlikumiem, gan arī 70. priekšlikumu, kuru iesniedza atbildīgā komisija... kuru izstrādāja atbildīgā komisija. Šajā jautājumā mēs tiešām... es vēlos atgādināt, diezgan pozitīvi un arī saprātīgi raugāmies uz to, ka otrais teritoriālās pārvaldes līmenis ir nepieciešams. Komisija arī konceptuāli par to nobalsoja.

Uz šī pamata Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijai tika uzdots strādāt pie funkciju apkopošanas, tāpat arī atbildīgā ministrija līdz 1. aprīlim, kas būtībā ir tepat, apkopo funkcijas no ministrijām, lai attiecīgi saprastu, cik lielā mērā un cik daudz funkciju... kādā veidā kopā mēs varam organizēt pārvaldi otrajā teritoriālās pārvaldes līmenī. Un līdz ar to ir sagaidāms, ka arī līdz, nevis... jā, ka līdz... jau šajā gadā sāksim skatīt šo jauno likumprojektu, ko būs izstrādājis Ministru kabinets, kas tad attiecīgi noteiks to, kādā veidā otrajam teritoriālajam līmenim funkcionēt, kāds būs atbildību sadalījums, kādā veidā pārvalde funkcionēs, kāda būs struktūra un citi elementi. Bet vienlaikus tas, ko mēs kā komisija redzam... ir svarīgi konstatēt to, kādas būs pirmā līmeņa pašvaldības, cik tās būs lielas, lai tad attiecīgi lemtu par funkcijām.

Bet šajā gadījumā 105. priekšlikums atbildīgajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret un atturas – nav. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 72 deputāti. Mums tātad ir jābalso par 105. priekšlikumu vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Kolēģi! Turpinām darbu.

A. T. Plešs. Paldies.

106. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces iesniegtais priekšlikums, kas pārejas noteikumos regulē to, kādā veidā Daugavpils pilsēta ar novada pašvaldību, Liepājas pilsēta ar Lejaskurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes pilsēta un Rēzeknes novada pašvaldība veido kopīgu investīciju plānu, sadarbības institūcijas vairākās jomās, lai nodrošinātu kopīgu teritorijas attīstību nākotnē. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis ir vēl viens priekšlikums, kur ir skaidrs, ka tas, kas ir gatavojis šo priekšlikumu pie ministra, nekad nav strādājis pašvaldībās un nezina, kā darbs notiek.

Šajā priekšlikumā ir pateikts, ka jāraksta kopīgs investīciju plāns. Gribu pateikt, ka investīciju plāns ir daļa no attīstības programmas, kuru pašvaldība apstiprina katru gadu, apstiprinot budžetu. Un tas bija ilgs, ilgs ceļš, arī tai skaitā sadarbībā ar Valsts kontroli, lai šī plānošana notiktu tiešā sasaistē ar budžetu. Kas apstiprinās šādu investīciju plānu? Kas galu galā apstiprinās budžetu? Šajā gadījumā absolūti nav skaidrs.

Vēl gribu pievērstu uzmanību, ka kopīgi investīciju plāni, lielie plāni, parādās arī programmās, bet ne tādā kontekstā, kā šeit domāts. Vēl šeit ir plānots izveidot trīs kopīgas iestādes. Tieši trīs.

Teritorijas attīstības un investīciju plānošana. Nu nekādi nevaru iedomāties, kādēļ šeit ir vajadzīga iestāde – vai tā būs kaut kāda jauna attīstības aģentūra, vēl kaut kāda iestāde?

Runājot ar kolēģiem pašvaldībās, nekādi nevarējām izdomāt šo jauno administratīvo slogu. Izglītības pārvaldes šeit arī nav īsti saprotamas. Ja tas skar tikai metodisko darbu, tad, protams, var būt un var vienai otrai pašvaldībai uzticēt, bet, ja tas saistīts ar skolām, uzturēšanos, ar to, ar ko nodarbojas izglītības pārvaldes, te nav pamata.

Un trešā kopīgā iestāde ir atkritumu apsaimniekošana. Atvainojiet par ironiju, bet, kur Attīstībai/Par!, tur uzreiz kaut kas par atkritumiem.

Es gribu paskaidrot, ka atkritumu apsaimniekošana jau šobrīd notiek sadarbībā ar šīm pašvaldībām, apsaimniekojot poligonus, un savukārt kopīgus iepirkumus tiešām var veikt, bet tam nav vajadzīgs veidot vēl vienu iestādi. To var regulēt citādi.

Es nesaprotu, kāpēc noteikti tikai šie trīs iestāžu veidi, kāpēc ne sabiedriskā transporta organizēšanai, kāpēc ne sociālajai palīdzībai vai vēl citās sfērās, kas tik tiešām būtu ļoti svarīgi šajā jomā. Un vispār jau sadarbība notiek, to varētu regulēt un atbalstīt, bet tikai noteikti savādākā veidā.

Saistībā ar VARAM informatīvo ziņojumu ir tikai 11 kopīgas pašvaldību iestādes, kas atzītas ne par labāko formu.

Es aicinu neatbalstīt konkrēto priekšlikumu. Un, ja mēs gribam veicināt šo sadarbību uz trešo lasījumu, meklējiet citu veidu, kā to atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Daudz ko no sacītā, ko es gribēju teikt, jau Goldbergas kundze pateica par sadarbību, kas notiek, teiksim, konkrētāk, Daugavpils novadam ar Daugavpils pilsētu, vēl pieminot arī Eiropas fondus, šīs degradētās teritorijas, kas ir, un tā tālāk.

Šeit uz papīra var salikt neskaitāmas funkcijas, ko pašvaldības tur kopā var darīt. Kā to darīs – tas ir jautājums. Un vēl lielāks jautājums – kas notiks, ja pašvaldības nespēs vienoties dažādu iemeslu dēļ? Ekonomisku, politisku iemeslu dēļ. Kas notiks, ja pašvaldības nespēs vienoties par tādām ļoti svarīgām funkcijām kā attīstības plāni, investīciju plāni? Un, zinot situāciju mūsu pusē, viss var gadīties. Tā ka uz trešo lasījumu ir jāizstrādā normāli šis priekšlikums, lai būtu visiem viss skaidrs, jo... tik svarīgas jomas kā attīstība un investīciju plāns, un arī skolu pārvaldes.

Izglītība – tas arī ļoti svarīgi mūsu reģionā, kā tad šīs divas... kā tad šīs divas pašvaldības varēs īstenot ļoti daudzus... teiksim, sasniegt tos mērķus, kas jāsasniedz, izpildīt visu to, kas ir jāsasniedz.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nu, lūk, tas ir kārtējais priekšlikums, kur nozīme ir katram vārdam, jo aiz katra vārda slēpjas konkrētas partijas un to sponsoru intereses.

Pleša kungs vienā no sēdēm pārmeta, ka opozīcijai nav vēlmes rūpēties par iedzīvotāju interesēm. Tad man ir jautājums – kur šajā uzskaitījumā ir rūpes, piemēram, par sociālo jomu? Kāpēc šīm pašvaldībām Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas apkārtnē nebūtu jāvienojas par to, kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem sociālā palīdzība ir nepieciešama? Un vispār, manuprāt, šīs reformas apspriešanas ietvarā absolūti netika runāts par sociālo jomu. (Dep. K. Feldmans: "Jūs taču paši to monopolizējāt!") Ļoti žēl, ka labklājības ministre (Dep. A. Geidāns: "Deputāte!") jau ir aizgājusi, jo tieši viņas ministrijas pilnvaras ir tās, kuras būtu tiešām apspriežamas šīs reformas ietvarā.

Jo, ja tiešām valsts uzņemtos rūpēties par sociālo jomu, nevis pārliktu to uz pašvaldības pleciem, daudz vieglāk būtu arī reformu īstenot. Protams, ļoti interesanti izlasīt šeit par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, un ļoti interesanti būs paskatīties Jaunās konservatīvās partijas balsojumu šajā jautājumā, kura tā rūpējas, tā rūpējas par konkurences nodrošināšanu šajā jomā! (Dep. K. Feldmans: "Jūs paši Rīgā balsojāt par monopolu! Atdevāt visus atkritumus Šķēlem!") Tā ka mēs redzēsim pēc jūsu balsojuma, vai tiešām šīs rūpes ir īstas, nevis viltus rūpes atbilstoši jūsu sponsora interesēm. Par jūsu sponsoru interesēm – tas viss ir priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Gribu uzsvērt, ka varbūt ideja iesākumā šim priekšlikumam bija ļoti laba. Ideja, ka jāsadarbojas... un šis arī varētu būt priekšlikums, kas radies no vienīgā loģiskā argumenta, ko mēs sadzirdējām, kad bija runa par citu lielo pilsētu un funkcionālo teritoriju apvienošanu, ka kopīgi investīciju projekti, kopīga Eiropas naudas apguve ir tas pamats, kāpēc ir jābūt kopā. Bet, kad mēs iedziļināmies tajos nosacījumos, uz kādiem ministrijas priekšlikums, varētu teikt, liek sadarboties šīm iestādēm, šīm pašvaldībām, veidojot kopīgo institūciju, kas ir šajā likumā... bet Teritorijas attīstības plānošanas likumā šis vārds ir cits. Tur rakstīts "iestāde"... kopīga.

Manuprāt, tās tomēr ir divas atšķirīgas lietas. Jo institūcija varētu būt arī komisija, darba grupa kaut kādā statusā, kas veic šo uzraudzības funkciju, šo sadarbības nodrošināšanas pasākumu... Arī šobrīd pašvaldību sadarbība vislabāk notiek tieši izglītības un kultūras jomā, kur ļoti daudzas pašvaldības sadarbojas bijušo rajonu teritorijās vai līdzvērtīgās teritorijās. Bet uzspiest ar likuma spēku to... un uzspiest veidot vēl vienu administratīvu vienību, institūciju, teiksim... vēl varētu būt labāks, bet iestādi kopīgu veidot... manuprāt, nav samērīgi, un tas varētu vairāk ļaunuma nest nekā labuma.

Un tad es arī gribu pievērst uzmanību reformas mērķim – valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, ko var atrast arī VARAM mājaslapā. Tur ir tāds viens konkrēts mērķis, ka reforma ir mērķēta pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšanai. Šis priekšlikums ir pilnīgi pretrunā ar šo mērķi. Tas mazina autonomiju un, varētu teikt, izglītības funkciju, kas ir (paši vienmēr esat atzinuši, arī Pūces kungs vienmēr uzsvēris)... puse no pašvaldības budžeta iet izglītībai. Lielākā funkcija. Šobrīd jūs šo autonomiju izglītības funkcijai atņemat.

Viss būtu labi, ja, tā kā te pieminēja iepriekšējie, sadarbība būtu vērsta uz attīstību. Bet ir ļoti atšķirīgas situācijas. Es šoreiz pieminēšu Daugavpils pilsētu un Daugavpils novadu. Liela pilsēta ar spēcīgu izglītības pārvaldi, droši vien ar lielām skolām. Novadā tikpat lielā teritorijā ir ļoti būtiski saglabāt skolas tuvāk dzīvesvietai, sevišķi sākumskolas posmā.

Arī, pieminot citus piemērus, es domāju, tie riski, ko mēs, ieliekot kopīgā iestādē visu lemšanu par pusi no pašvaldības budžeta... tā ir būtiska autonomijas ierobežošana, un, manuprāt, tas nav samērīgs risinājums. Ir jāsadarbojas, ir kopīgi jāplāno attīstība, kopīgi projekti ir jāvirza, un katram tie ir jāieliek savā investīciju plānā. Varētu teikt, vienam ir viena daļa, otram ir otra daļa, un viņi pieņem lēmumu, ka šo projektu kopīgi īsteno. Un tas būtu pareizais veids.

Nedrīkst pieļaut, ka vienas pašvaldības lēmēji vai deputāti lemj par citas kaimiņu pašvaldības teritorijas attīstību. Tas ir pretrunā ar pašvaldības jēgu, būtību un tās funkcijām. Šo priekšlikumu šādā izpildījumā nedrīkst atstāt, un trešajā lasījumā noteikti tas ir jāpilnveido un jālabo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tā kā mēs apspriežam likumprojektu, es šinī gadījumā varbūt mazāk gribētu pievērst uzmanību praktiskām lietām, bet gan tīri juridiskām.

Pirmkārt. Šāda veida priekšlikums klaji pārkāpj tās prasības, kas ir ietvertas Latvijai ratificētajā pašvaldību hartā.

Otrkārt. Likums "Par pašvaldībām" esošajā redakcijā jau paredz, kādā veidā un kādas iespējas ir pašvaldībām sadarboties, kādā veidā un kā var veidot kopējas iestādes.

Treškārt. Šīs iestādes var veidot kā kopīgas tikai saskaņā ar tiem speciālajiem likumiem, kas paredz attiecīgo nozaru funkcionēšanu. Piemērs. Kad bija runa par municipālo policiju, kopīgu municipālo policiju izveidošanu, teiksim, vairākos novados, bija jāgroza likums "Par policiju", kur šāda iespēja nebija paredzēta, neskatoties uz to, ka likumā "Par pašvaldībām" tāda iespēja bija. Tikai tad, kad bija iestrādāti attiecīgi grozījumi likumā "Par policiju", tad arī varēja juridiski korekti veidot attiecīgas kopīgās iestādes, kuras saucās municipālā policija.

Tāpēc šis priekšlikums ne tikai ir bezjēdzīgs, bet arī juridiski nepareizs, neprecīzs un nekorekts.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Deputāti! Iepriekšējā periodā plānošana vairāk vai mazāk bija sakārtota. Jau no pašiem pirmsākumiem sistēma bija kāda? Savulaik pagasti veica savu plānojumu. Šo pagastu plānojums tika ietverts rajonu plānojumā. Tālāk bija brīvprātīgi izveidotie reģioni. Tad šie visi kopīgie rajonu plānojumi bija iekļauti kopīgā reģionu plānojumā un iespēju robežās valsts savos plānu dokumentos iekļāva arī reģionu plānojumu.

Šobrīd situācija ir drusku citāda. Novadi plāno, reģioni ir plānojuši, bet faktiski ir veci plāni, kas vairs bieži neatbilst pašreizējo novadu un pilsētu attīstības plāniem. Un valsts šobrīd strādā pie saviem attīstības dokumentiem, praktiski neņemot vērā, kas ir reģionu plānos. Ir pārrāvums.

Tagad mēs veicam reformu. Nu tā kā vajadzētu sakārtot šos jautājumus. Šeit atkal izpaužas administratīvo reģionu klātbūtnes neesamība. Atkal šī vecā kārtība, par ko es esmu runājis. Nav reģionu, nav savu plānu, nav attīstība sakārtota reģionu griezumā. Bet būs mērķprogrammas, atkal būs konkursi, to paredz pašreizējais NAP.

Atkal mēs varam strādāt pie šiem plāniem arī šajā gadījumā, kad būs Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas apvienotie plāni, bet tas jau negarantēs šo plānu izpildi. Tāpēc ka būs mērķdotācijas, kur būs konkursi, mērķprogrammas, kur būs konkursi... un konkursu rezultātā pilnīgi nav zināms, uz kuru pusi līdzekļi tad aizies.

Runājot par šo konkrēto. Jūs ņemiet vērā, ka tas ir papildu finansējums. Pašvaldības jau var veikt pēc saviem ieskatiem plānojumu, bet šeit ir nosauktas konkrētas funkcijas, kur tieši būs kopējais plānojums. Nu katrā gadījumā pie plānošanas dokumentiem, pie valsts vispār plānveidīgas attīstības un dokumentu sakārtošanas ir ļoti daudz jāstrādā. Šis likums ir ļoti svarīgs arī šajā ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienītie deputāti! Es ar dziļu izpratni saprotu, kāpēc šī problēma ir pacēlusies, kāpēc to mēģina ministrs risināt. Un tāpat es arī ļoti labi saprotu, ka labāk... Nu, godīgi, teiksim, šobrīd no tās pagaidām atteikties, ņemot vērā, ka šis ir viens no piemēriem, kur taisa problēmu vietā, kur patiesībā problēmas nav, jo ne attiecībā uz skolu tīklu... un to man apliecina gan Liepājas pilsēta, gan arī blakus esošais novads... es saprotu arī Daugavpilī... tur nemaz tās domstarpības tādas nav, kas pie kaut kā būtu novestas, bet es...

Kāpēc? Vēl viens arguments ir tas, ka to var aprunāt... nu tad sauciet ekspertu grupu un paskatieties. Vēl lielāka problēma, un to neviens nenoliegs, ir Rīgai ar blakus esošajiem novadiem, vai maziņiem vai tagad lielākiem, tad... piemēram, Rail Baltica, kas uz lidostu ies, citi investīciju projekti... Arī joprojām pastāv šī dažādība, teiksim, Pierīgas, Rīgas... Pierīgas skolas ir pieblīvētas pilnas ar bērniem, pat astoņas paralēlklases, Rīgā ir daudzas pustukšas skolas, kas ir vēl viens risinājums.

Es gribu teikt, ka ar izpratni... saprotu problēmu, kas var būt, bet esmu kategorisks pret risinājumu, kas ir piedāvāts. Šis nav tas risinājums, ar ko var no tā aiziet, ir... nu, es domāju, ka tas nemaz nav tik grūti, nav jau tikai ar vienu noteikumu... Protams, ja jūs neuzskatāt, ka pašvaldībnieki visi ir stulbi, ka viņi visi ir ZZS rindās un tāpēc viņi vispār ir jāiznīcina.

Ja mēs tā nepieejam, es ceru, tad tādā gadījumā ir pietiekoši daudz labu ekspertu, kuri kopā var aprunāt, kā šīs problēmas, kas vietām varētu veidoties, mīkstināt vai samazināt, bet šī... kopīga iestāde... vienkārši mēs ieprogrammēsim šobrīd iekšā, nu, tādu... lielas problēmas. Ar vienu problēmu, ko mēs apzināmies, radīsim vēl trīs problēmas, tad pēc tam visi šeit metīsimies tās trīs jaunās problēmas risināt. Nu, man liekas, ka tas gan nav sagatavots šobrīd, tāpēc drusciņ vajadzētu apstāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es saprotu, ka reforma ir cauri. Mēs sākām tādā diezgan spraigā diskusijā. Un tagad es skatos šodien, ka kapusvētkos ir dzīvelīgāka atmosfēra, nekā izskatot reformu. Nekas labs tur vairs nav gaidāms.

Par apvienošanu, par to plānošanu un apvienošanu. Es domāju, ka tā galvenā tēze ir, ka nav ko māžoties. Ko mēs apvienosim tik maz? Es domāju, ka plānošanu, finanšu plānošanu, uzreiz vajag apvienot ar Pūces kabinetu. Visas pašvaldības apvienojam ar Pūces kabinetu. Un viss, un miers! Aptuveni tāds ir tas priekšlikums.

Bet es negribēju koalīciju kritizēt, jo, es saprotu, ka koalīcija – tas ir kā mazi bērni. Jo, ja tu mazus bērnus rāj, tad viņi speciāli grib, nu, kaut ko, lai sliktāk būtu, lai kaut ko ieriebtu, kaut ko uzzīmētu uz sienas vai iemācītos kādu necenzētu vārdu un pateiktu, neklausītu vecākus. Jūs darāt tieši tāpat, ja jūs kritizē, jūs tā... nu, lai pēc iespējas sliktāk būtu. Droši vien jāsāk jūs slavēt, cik labi strādājat. (Dep. G. Eglītis: "Par priekšlikumu!")

Nu tad es arī jūs sākšu slavēt. Jūs esat milzīgi malači, ka jūs reformu veicat tieši tāpat kā visus citus ekonomiskos uzlabojumus Latvijā, īpaši tranzīta jomā! (Dep. K. Feldmans: "Par priekšlikumu! Mēģini par priekšlikumu!") Mēģiniet klausīties, tad jūs sapratīsiet. Es saprotu, ka JK ir problēmas ar uztveri, bet klausieties uzmanīgi.

Tātad tranzīta jomā vai izglītības jomā... un, uzdodot jautājumu cilvēkiem, visai sabiedrībai kopumā: ko šī koalīcija gada un nu jau vairāk laikā ir labu sabiedrībai izdarījusi? Vienu labu darbu, vienu ekonomisku uzlabojumu, vienu ekonomisko uzrāvienu! Mēs nonāksim pie secinājuma, ka neko. Un tā problēma... tā problēma ir tieši apstāklī, ka šo reformu jūs veicat pēc tiem pašiem principiem. Jūs nedomājat par cilvēkiem, jūs nedomājat par cilvēkiem Latgalē, jums vajadzētu ministram Pūcem uzkāpt tribīnē pie šī priekšlikuma un pateikt – Latgalei vispār mēs plānojam... Latgali atbrīvot no nodokļiem, jo tas ir vienīgais veids, kā Latgali atdzīvināt. Visu Latgali pasludināt par nodokļu brīvu zonu – tas būtu drosmīgi, tas būtu novatoriski, un tā būtu cilvēkiem palīdzība. Nevis tas, ko jūs šeit šobrīd piedāvājat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums tiešām attiecas tikai uz dažām pilsētām, es lasu, dažiem novadiem. Tātad Daugavpils pilsēta, Daugavpils novads, Liepājas pilsēta un Liepājas novads un Rēzeknes pilsēta un Rēzeknes novads.

Bet es domāju, ka tas ir jāpaplašina, piemēram, uz jaunveidojamo Saulkrastu novadu. Vajag noteikt sadarbību jaunveidojamajam Saulkrastu novadam un Siguldas novadam. Man liekas, ka tas būtu ļoti pareizi, jo, redzat, Jaunā konservatīvā partija Skultes terminālī grib attīstīt šo... Skultes ostā... attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli, kur jūsu sponsori jau televīzijā publiski saka, ka tur ir vajadzīgs iepirkums "Latvenergo", un viss. Kā jūs varēsiet attīstīt šo savu ļoti iekāroto projektu, ja nenoteiksiet likumā sadarbību starp šiem diviem novadiem?

Tā ka, es domāju, šis priekšlikums ir ļoti nepilnīgs. "Attīstībai/Par!" to ir iesniegusi, bet noteikti Jaunajai konservatīvajai partijai, lai izdabātu saviem sponsoriem, ir noteikti jāvirza priekšlikums par šādu pašu sadarbību starp Saulkrastu novadu un Siguldas novadu. Jo tādā veidā tomēr jūs varēsiet atstrādāt to savu naudu, ko jūs esat aizņēmušies no oligarhiem... un nu nekādīgi nesanāk tā kā...

Un tādas pašas bildes ir, ko te tagad rāda daži JK kolēģi, kur Ragauša kungs sēž kopā tepat ar Gati Eglīti. Jūs noteikti varat apspriest arī reģionālo reformu tādā kontekstā, kā tieši varbūt vispār veidot pat veselu novadu, ne tikai sadarbību. Jo jūsu projekts taču jāvirza uz priekšu, saviem sponsoriem, tā teikt, paņemtā nauda ir jāatstrādā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nē, nu... Man arī, protams, būtu ko pateikt par to, ko Krauzes kungs minēja. Bet būtība ir tāda, ka nevar pašvaldībām likt pieņemt kopīgus dokumentus, jo tas neveicinās elastīgu un ātru lēmumu pieņemšanu, tas nebūs katras pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs. Tur sāksies... tas būs tieši tāpat kā ar izglītības reformu, kura mums nav notikusi 30 gadus. Principā viss apstāsies tajā brīdī. Tā ir viena lieta.

Bet par to, ka kopīgi Skultei un Saulkrastiem pēc šādas pašas loģikas... ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir jādara. Kāpēc tas ir jādara kopā, Krauzes kungs? Tāpēc, ka tā problēma ir tāda, ka tas Ragauša... tas, kas ir sponsors JK, viņš jau tur tikai septiņus tūkstošus ir ieguldījis. Viņš jau pats nevar, tāpēc arī prasa to valsts atbalstu, lai valsts dod obligāto iepirkumu. Viņam acīmredzot īstenībā pašam nav naudas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Komisijā 106. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. – ministra Pūces iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 27, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar 107. priekšlikumu mēs nonākam pie šī likumprojekta pielikuma izskatīšanas.

107. ir deputātes Indriksones priekšlikums, kas paredz izteikt tabulas nosaukumu nedaudz vienkāršotāk. Komisijā diskutējot par to... komisijas ieskatā, esošais nosaukums daudz precīzāk raksturo to, kam pielikumā būtu jāatspoguļojas, un līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. 108. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Indriksone, ir būtībā identisks 109. un 110. priekšlikumam. 108. priekšlikums paredz Ventspils kā republikas pilsētas saglabāšanu. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Ja šodien zālē būtu mūsu kolēģis Ivars Zariņš (Troksnis zālē.), es pilnīgi precīzi zinu, ka viņš teiktu: šī ir patiesības stunda. Un patiesības stunda attiecībā pret statistikas datiem, patiesības stunda attiecībā pret elementāru loģiku.

107., 108., 109. un 112. priekšlikums ir par divām pilsētām – par Ventspili un par Jelgavu, un es runāšu par visiem šiem priekšlikumiem kopā, ja paspēšu.

Priekšlikumi ir par to, ka šīm pilsētām būtu jābūt republikas pilsētām, bet mēs esam jau vienojušies, ka sauksim tās par lielajām pilsētām. Un es vairāk runāšu arī tiešām par vārdu "lielā pilsēta" nozīmi. Jo, raugiet, starp šīm... Likumprojekta pirmajā jeb bāzes variantā uz pirmo lasījumu skatītajā variantā minētajām republikas jeb lielajām pilsētām mums ir tādas pilsētas kā Daugavpils, Liepāja un Rēzekne. Un nav noslēpums, ka problēmas rodas tieši Rēzeknes sakarā, jo, ja mēs paskatāmies pēc oficiālās statistikas datiem uz 2019. gada 1. janvāri (jaunāku oficiālo datu Latvijas statistikai nav), tad Rēzeknē iedzīvotāju skaits tajā brīdī ir bijis 27 836.

Un tajās divās pilsētās, kas ir minētas šajos manis minētajos priekšlikumos... Ventspilī iedzīvotāju skaits ir 34 358 vai par 23,4 procentiem vairāk, un Jelgavā iedzīvotāju skaits ir 56 090, kas ir vairāk nekā divreiz vairāk – par 101 procentu vairāk nekā Rēzeknē.

Varētu rasties jautājums: iespējams, ka Rēzekne ir strauji augoša pilsēta, taču statistika rāda, ka Latvijā vienīgā pilsēta no lielajām... no tā saucamajām lielajām pilsētām, kurā iedzīvotāju skaits nedaudz aug, ir Jūrmala. Visās pārējās pilsētās iedzīvotāju skaits dilst. Ja mēs skatāmies Rēzekni kā pilsētu, tad attiecībā pret 2000. gadu, tas ir, 20 gadu perspektīvā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 28,5 procentiem, attiecībā pret 2011. gadu – par 14 procentiem.

Arī Jelgavā un Ventspilī iedzīvotāju skaits ir kļuvis mazāks, bet Ventspilī samazināšanās temps ir apmēram divreiz lēnāks nekā Rēzeknē un Jelgavā – apmēram četrreiz lēnāks. Un tas nozīmē, ka nav skaidrojuma, kāpēc Rēzekne ir šajā sarakstā un kāpēc Jelgavas un Ventspils nav.

Es lūdzu šo netaisnību otrajā lasījumā likvidēt un atbalstīt (Starpsauciens.)... atbalstīt no 108. līdz 112. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Paldies, Vucāna kungs. Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem. (Dep. G. Daudze: "Es lūgtu apvienot abus laikus.")

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

G. Daudze (ZZS).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es jau iepriekš debatēs par šo likumprojektu norādīju uz nepieciešamību saglabāt Ventspils pilsētai republikas pilsētas statusu. Un atsaucos uz Administratīvi teritoriālās reformas komisijas šī gada 7. februāra sēdi, kad Ventspils novada un Ventspils pilsētas pašvaldību pārstāvji skaidroja esošo pašvaldību patstāvības tiesības un abu teritoriju apvienošanas riskus.

Jau iepriekš norādīju argumentus par Ventspils pilsētas republikas pilsētas statusa saglabāšanu. Un šodien es vēlos atgādināt Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldību pārstāvju argumentus pret abu administratīvo teritoriju apvienošanu, kas atbildīgās komisijas pārstāvjiem dīvainā kārtā šķita nebūtiski. Bet ir svarīgi, lai varbūt šodien Saeimas deputātu vairākums pārdomātu komisijas nepamatoto lēmumu.

Ventspils pilsēta un Ventspils novads jau ilgstoši ir bijušas atšķirīgi pārvaldītas teritorijas, un Ventspils pilsēta vienmēr ir bijusi atsevišķa pilsēta bez lauku teritorijas. Nedz pilsētas, nedz novada pašvaldību profili nav saskanīgi ne no pārvaldības, ne no sabiedrības, ne no uzņēmējdarbības skatpunkta, jo Ventspils pilsēta ir industriāla ostas pilsēta, bet Ventspils novads – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorija.

Vienkāršas matemātiskās aplēses turklāt liecina, ka lauku iedzīvotāju pārstāvniecība jaunajā domē būs līdzīga iedzīvotāju skaita proporcijai apvienotajā novadā. Šobrīd pilsētā dzīvo trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, bet lauku teritorijā – viena ceturtā daļa iedzīvotāju no paredzētā jaunā novada iedzīvotāju skaita. Šādas pilsētas pārstāvība jeb vairākums jaunā novada domē sekmēs to, ka pilsētu pārstāvošo deputātu viedoklis prevalēs domes lēmumu pieņemšanā. Un, apvienojot abas teritorijas, mēs radīsim iedzīvotāju neapmierinātību un konfrontāciju, no kā cietīs abu pašvaldību iedzīvotāji. Apvienojot abas pašvaldības, tiks apdraudēta arī dažādu projektu ieviešana un finansējuma piesaiste lauku teritorijai, jo vienmēr varēs atrast ekonomiski pierādītu nelietderību investēt lauku teritorijā.

Ir vispārzināms, ka šā gada 14. oktobrī, tikai vienu dienu pirms valdības sēdes, kurā tika apstiprināts šis likumprojekts, tajā tika izdarīti grozījumi, valdošajai koalīcijai politiski voluntāri nolemjot republikas pilsētas statusu saglabāt Liepājai, Rēzeknei, Daugavpilij, bet šādu statusu nepamatoti atceļ... atņemt Ventspilij un Jelgavai. Mēs vēl joprojām neesam dzirdējuši atbildīgās komisijas un ministra skaidrojumu, ar ko tad Rēzekne atšķiras no Ventspils un Jelgavas. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka jauna, apvienota Ventspils novada izveides piedāvājums nav balstīts uz pētījumiem un par to pēc būtības nav notikušas konsultācijas ar pašvaldībām. To neatbalsta abu pašvaldību iedzīvotāji, pašvaldību nevalstiskās organizācijas un uzņēmēju profesionālās organizācijas, kā arī nozares eksperti un zinātnieki.

Tomēr pats galvenais arguments par Ventspils pilsētas un Ventspils novada administratīvo teritoriju neapvienošanu, kas būtu jāņem vērā Saeimas deputātiem, ir fakts, ka nospiedoši lielākā daļa gan Ventspils pilsētas, gan Ventspils novada iedzīvotāju iebilst pret novadu apvienošanu ar Ventspils pilsētu. Un, pieņemot šādu lēmumu, tiks pārkāpts demokrātijas, labas likumdošanas un pašvaldības princips, graujot sabiedrības uzticību taisnīgai politikai.

Es aicinu deputātus atbalstīt 108., 109., 110. priekšlikumu par Ventspils pilsētas kā republikas pilsētas administratīvās teritorijas statusa saglabāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Godīgi sakot, šie argumenti, kas izskan no tribīnes, nekādi nemainīs balsojuma rezultātus ne par vienu jautājumu. (Dep. K. Feldmans: "Nekad nav mainījuši!") Un tā ir patiesība, bet – bet! – visi šie argumenti, kas nebalstās uz emocijām, bet balstās uz veselo saprātu un likumdošanas normām, noteikti tiks ņemti vērā turpmākajā darbībā ar šo brāķi, kuru mēs saucam par administratīvi teritoriālo reformu un šo attiecīgo likumprojektu.

Mēs ilgi un dikti diskutējām par to, kādi kritēriji nosaka lielpilsētu statusu. Šodien bija runa par to iedzīvotāju skaitu, par visu pārējo. Tikko šodien pavīdēja informācija, ka airBaltic atlaiž 250 darbiniekus. Ko tas nozīmē? (Dep. K. Feldmans: "Par priekšlikumu!") Jā... Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits principā lielās pilsētās ap tām samazināsies, un tā tendence ir i ap Ventspili, i ap Rīgu. Jo mēs visi kopā, bet lielākoties valdošā koalīcija, varbūt ne pie tik lielas pretestības, kādai bija jābūt, darām visu, lai sagrautu to, kas ir šodien. Un, ņemot vērā smago ekonomisko situāciju, kas ir Eiropā un pasaulē, tomēr vajadzētu saudzīgāk skatīt arī tās problēmas, par kurām runā deputāti.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un tomēr atgriezties pie veselā saprāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es esmu kuldīdzniece, bet augstāko izglītību esmu ieguvusi Ventspilī un arī profesionālās darba gaitas sākusi tur, tāpēc esmu tās pilsētas patriote, un man ir arī svarīgi, ko domā gan Ventspils pilsētas, gan novada iedzīvotāji.

Ventspilij republikas nozīmes pilsētas statuss ir kopš 1991. gada. Faktiski kopš mūsu neatkarības atgūšanas. Un Ventspils to ir attaisnojusi. Ja skatāties pēdējos statistikas datus, tā ir piektā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tās nozīme Latvijas valsts IKP ir 1,8 procenti. Tas ir ļoti, ļoti daudz. IKP uz iedzīvotāju ir otrais augstākais aiz Valmieras, kas arī ir daudz. Un faktisko darba vietu skaits ir vairāk nekā 16 000, kas arī ir daudz. Un, kolēģi, ir ļoti žēl, ka tiešām tādas politiskās greizsirdības dēļ jūs mēģināt šos labos sasniegumus kaut kā nonievāt un apgrūtināt, un iznīcināt. Nu, man šķiet, pietiek jau ar to vien, ka tādu politisko darbību rezultātā par 40 procentiem krities Ventspils ostas apgrozījums. Un Rīgai arī, sekojot ar, manuprāt, 25 procentiem šī gada sākumā, atdodot tās konkurētspējas priekšrocības Klaipēdai.

Daudzas lietas, kas arī nav ņemtas vērā, šo piedāvājumu gatavojot... pilsētu apvienot ar Ventspils novadu. Piemēram, nav pat vērtēts tas, ka Ventspilī ir 27 paaugstinātas bīstamības objekti un kā varēs laikus reaģēt, lai tos uzturētu un novērstu bīstamas situācijas, ja visiem dienestiem būs jāapkalpo ne tikai pilsēta, bet arī novads?

Nav, protams, ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis, nedz Ventspils pilsētas iedzīvotāju... un to varētu arī varbūt saprast... nedz Ventspils novada iedzīvotāju vēlme nav pievienoties pilsētai. Un, es domāju, tas lielā mērā ir saistīts arī ar to, ka abās vietās iedzīvotāji ir apmierināti ar pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Nu pēdējā socioloģija rāda, ka Ventspils pilsētā ar pakalpojumiem ir apmierināti gandrīz 90 procenti un Ventspils novadā – 81 procents – ļoti liels... augsts apmierinātības līmenis. (Dep. S. Riekstiņš: "Kas taisīja aptauju?") Vai, apvienojot Ventspils pilsētu un novadu, jums tiešām šķiet, ka jūs šos rādītājus varētu uzlabot?

Es domāju, ka taisnība arī Daudzes kungam, ka jūs, konfrontējot šos iedzīvotājus, radīsiet lielas problēmas, jo sociālie pabalsti, visticamāk, visiem kritīsies, pakalpojumu līmenis nepieaugs. Un kur rezultātā būs ieguvums? Jūs būsiet vienkārši atņēmuši Ventspils pilsētai iespēju piesaistīt papildu finansējumu jau iepriekš minētajā pilsētvides programmā, kas ļauj tai būt spēcīgam ekonomiskajam centram, galu galā nodokļus maksājot ne tikai pilsētas iedzīvotāju labā, bet visas valsts labā. Es domāju, ka tie, kas var pavilkt, ir jāstiprina, nevis jāvājina.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums un vēl pieci priekšlikumi par Ventspils pilsētu un par Jelgavu pēc būtības ir priekšlikumi par kvalitatīvu un cilvēkiem saprotamu likumdošanu. Un man ļoti gribētos, lai visi tautas kalpi, visi kolēģi saprastu, ka Saeimā viņi pārstāv nevis sevi, bet gan tūkstošiem cilvēku. Arī Ventspils un Jelgavas iedzīvotājus. Un ar savu darbu mēs visi esam atbildīgi gan par iedzīvotāju labklājības līmeni, gan par kvalitatīvu likumdošanu. Un uzskatu, ka mums šeit un tagad jāstrādā pie tā, lai likumdošanas bāze būtu visiem cilvēkiem, iedzīvotājiem saprotamāka un lai būtu skaidrs, kāpēc katrs priekšlikums un katrs likums ir pieņemts, un nebūtu iespējama tiesību normu ļoti plaša interpretācija.

Es uzskatu, ka Ventspils un Jelgava absolūti nepamatoti atstātas ārpus lielo pilsētu loka. Tas nozīmē, ka pilsētas plānots apvienot ar novadiem, ar lauku teritorijām, bet ikviens cilvēks, kurš strādā pašvaldībā, ļoti labi apzinās, ka pilsētas attīstības stratēģija pārsvarā ir saistīta ar rūpniecību, bet novadā tās pamatā ir lauksaimniecība un/vai mežsaimniecība. Tāpēc es domāju, ka mums tagad jānovērš acīmredzamā pretruna un pat nejēdzība un jāatbalsta no 108. līdz 112. priekšlikumam ieskaitot.

Mūsu frakcijas nostāja – Ventspils un Jelgava ir lielās republikas pilsētas. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Es arī aicināšu šajā lasījumā atbalstīt 108., 109. vai 110. priekšlikumu, jo tie principā visi vienādi. Tas, visticamāk, nenotiks. Bet tad es gribētu jūs aicināt uz trešo lasījumu atgriezties nedaudz pie veselā saprāta, un tas ir... atgriezties nevis pie kaut kādiem nenoteiktiem politiskiem kritērijiem, kas šobrīd nosaka lielās pilsētas statusu, bet pie visai sabiedrībai un šajā kontekstā arī Ventspils iedzīvotājiem saprotamiem kritērijiem, kas tad ir lielās pilsētas un kas nav lielās pilsētas. Jo es saprotu to atriebības kāri pret Aivaru Lembergu, bet Lemberga kunga dēļ nevajadzētu likt ciest ne pilsētas, ne novada iedzīvotājiem... un tomēr šim procesam būtu jābūt kaut kādam skaidram.

Un, ja varētu būt saprotama Pūces kunga sākotnējā vēlme nākt ar šo reformu, kurā ir tikai viena... faktiski viena lielā pilsēta – Rīga... un piekabināt klāt Jūrmalu, tad tas hibrīdveidojums, kas šobrīd ir sanācis, izejot šai reformai cauri, darbam, 80 stundu darbam komisijā... šis hibrīdveidojums šobrīd ar šīm piecām pilsētām nu galīgi nav saprotams.

Tādēļ es tiešām sirsnīgi jūs aicinu atgriezties pie veselā saprāta un konkrētiem kritērijiem, kas būtu skaidri man kā deputātei un arī iedzīvotājiem.

Prieks, ka deputāts Geidāns ir modies, jo drīz mēs šo pašu runāsim arī par Jelgavu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Mēs daudz esam runājuši par atriebību, par to, ko valdošā koalīcija kādam cenšas atriebt vai ieriebt, bet, kā mēs arī iepriekš jau runājām, ir atsevišķas pašvaldības, kur arī ZZS ir pie varas, bet tās netiek tādā veidā aiztiktas, lai kādam atriebtos.

Es gribētu reflektēt nedaudz par to, ko Agešina kungs teica par pilsētu attīstību... pilsētu sadarbību ar lauku teritorijām. (Dep. V. Agešins: "Jā!") Jā, redziet, Eiropas piemēri ļoti labi parāda, un arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka nākotnes attīstība ir pilsētu reģioniem, pilsētām ar funkcionālām teritorijām, pilsētām ar lauku reģioniem vai kā mēs to nosauksim.

Šajā konkrētajā piedāvājumā tas arī tiek piedāvāts. Jo arī raugoties no tādas tīri saimnieciskas perspektīvas, arī no uzņēmējdarbības perspektīvas, ir taču labi, ja mēs diversificējam savu attīstību, ja mēs tās visas oliņas nesaliekam vienā grozā. (Starpsaucieni.)

Un šajā gadījumā, lai nodrošinātu Jelgavas novada attīstību, lai nodrošinātu Ventspils novada attīstību, kur ir šī lauku teritorijas attīstība, kas varbūt vairāk saistīta ar lauksaimniecību, ar mežsaimniecību, pretēji tam, kā attīstās pilsēta, kur ir šī rūpnieciskā attīstība, ir daudz svarīgāk, ka mēs koncentrējam šo attīstību kopā. Jo arī nākotnē Eiropas fondu projektu attīstībai, Eiropas fondu projektu realizācijai Eiropas Komisija... tieši šādiem liks uzsvaru.

Un arī, kas attiecas uz citām pašvaldībām, par ko mēs esam šodien diskutējuši, tieši tā iemesla dēļ nepieciešams stiprināt šo pašvaldību sadarbību dažādās jomās, lai nodrošinātu kopīgu investīciju plāna izveidošanu, lai šīs pašvaldības arī uz dažādu veidu Eiropas Savienības projektiem varētu startēt... un nodrošinātu to attīstību.

Tā ka, kolēģi, nākotne ir attīstībā. Un tas, ko mēs varam nodrošināt, ir, lai šīs pilsētas ar lauku reģioniem attīstās daudz ciešāk, daudz integrētāk un mēs radām labus priekšnosacījumus pašvaldībām un to iedzīvotājiem dzīvot daudz spēcīgākās, daudz labākās pašvaldībās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Manuprāt, nākotne nav tikai globalizācijā, kosmopolītismā un attīstībā, nākotne ir arī tradicionālajās vērtībās latviešu laukos, viensētās. Jo, paskatoties uz to, kā Latvijas valsts ir tapusi un kā tas ir nonācis līdz mūsdienām un šai situācijai, kurā mēs tagad dalām, pārdalām un vienojamies par kaut kādiem risinājumiem tautas labā un attīstības labā, ir jāņem vērā visas intereses. Un, manuprāt, Ventspils novada iedzīvotāji ir pelnījuši, lai viņus arī sadzird, uzklausa un apzinās tos riskus, kas ir Ventspils novada iedzīvotājiem, ja viņus apvienos vienā pašvaldībā ar pilsētu.

Būtiskākais un pirmais, ko jau es minēju pie pirmā lasījuma, ir šī pārstāvniecības minimizētā iespēja, faktiski neiespējamā pārstāvniecība, lai panāktu savu vajadzību, ieceru iekļaušanu pašvaldības plānojumos. Vēl jo vairāk, skatoties uz šībrīža situāciju, kad attīstība tiks izlikta kā virsmērķis un galvenais... ekonomiskā attīstība, ekonomika. Kur paliks sociālie jautājumi, kultūra, tās vērtības, kas šobrīd Ventspils novadā ir ļoti augstā cieņā un vērtē?

Ja mēs runājam par skaitļiem, tad mums ir arī tāds Līvānu novads, kurā pēc datiem, kas ir manā rīcībā, 2019. gadā ir 11 961 iedzīvotājs. Ventspils novadā tai brīdī ir bijuši 11 760 iedzīvotāji. Turpretī samazinās iedzīvotāju skaits no 2011. līdz 2019. gadam. Līvānos tas samazinājies par 16 procentiem, Ventspils novadā – tikai par 14. Ja mēs prognozējam, ka samazinājums turpināsies šādā pašā tempā, tad drīz jau Līvānu novadā būs mazāk nekā Ventspils novadā.

Tai pašā laikā par vienīgo argumentu izvirzot, kā sākumā izskanēja, iedzīvotāju nepietiekamo skaitu, kas šobrīd vairs nav aktuāls kritērijs... Šobrīd kā galvenais arguments jau tiek izvirzīts mērķis attīstībai, kopīgi koncentrēt resursus attīstībai. Un, galvenais, lai būtu attīstība. Vienīgais arguments, ko es sadzirdēju komisijas sēdē, bija, ka nākamajā plānošanas periodā Eiropa uzliek nosacījumu, ka visiem projektiem jābūt saistītiem ar funkcionālo teritoriju pie lielajām pilsētām, tikai tad šie atbalsta instrumenti būs pieejami.

Jā, tas ir ļoti labi, ka tā būs, un, protams, viņi nevar dzīvot tā fiziski viens bez otra. Mūri pa vidu necels. Bet neviens neliedz sadarboties, kopīgi plānot šos lielos projektus, katram savā plānojumā tos iekļaut, savā investīciju plānā savu līdzfinansējumu paredzēt un arī projekta naudu apgūt, īstenot un sasniegt kopīgos mērķus. Tai pašā laikā ir daudzi sociālie jautājumi un būtisks atbalsts kultūrai, ģimenēm un arī tai skaitā bērnu brīvpusdienām, kas ļoti bieži novadu teritorijās ir augstākā līmenī un labāks nekā pilsētās. Un nav pārliecības, ka apvienojot pilsēta palielinās savu daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

I. Indriksone. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Varētu ticēt Pleša kungam, ka nodomi ir uz attīstību, nevis uz Attīstībai/Par! vērsti, ja būtu ievērota konsekvence, bet konsekvences nav. Un, nu, tiem, kas varbūt nezina detaļas... bet, piemēram, saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam Ventspils, tāpat kā Liepāja un Daugavpils, kas netiks apvienotas ar saviem novadiem, ir ne tikai Latvijas, bet Baltijas jūras reģiona attīstības centrs. Šīs trīs pilsētas ir daudz augstākā līmenī ārpus Rīgas nekā visas pārējās, un ilgus gadus ir arī plānota infrastruktūra un citu veidu attīstība šajos centros, lai apkārtējās teritorijas kopā ar tām pavilktos... pavilktos uz augšu.

Tā ir vienīgā pilsēta arī ārpus Rīgas, kas ir TEN-T jeb Eiropas transporta tīklā, un tas arī ir rādītājs. Eiropa saprot, ka tas ir Eiropas nozīmes attīstības centrs. Un jūs tagad vienā dienā to vienkārši gribat aizslaucīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trīs lietas.

Pirmā. Es saprotu, ka vismaz vienai frakcijai noteikti, bet laikam ne tikai vienai, Aivars Lembergs ir tā kā nu... visa ļaunuma sakne, visas Latvijas bēdas izriet no Aivara Lemberga.

Vispirms ir sātans! Un tad – Lembergs. Nu supersātans! Un ko jūs tagad darāt? Jūs paplašināt supersātana ietekmes... supersātana ietekmes teritoriju. (Starpsaucieni.) Tas ir tas, ko jūs šobrīd darāt. Vēl vairāk! Ja gadījumā kādam liekas, ka tas var kaut kā mainīt nākamo vēlēšanu rezultātus, tad tas, ko mēs lēmām dienas pirmajā daļā, proti, kas notiek līdz vēlēšanām, nu, kurš pārvalda, kurš lemj par to, kā mantas ir pārdodamas, atsavināmas un tamlīdzīgi, – pilnīga kontrolpakete supersātanam. Jūs šodien par to nobalsojāt. Un tagad jūs viņam iedosiet vēl pilnīgu varu... vēl līdz vēlēšanām! Vau! Tas ir smalki! Interesanti.

Otra lieta ir tā, ka šis ir tāds ļoti konkrēts gadījums, kad ir pilnīgi skaidrs... es domāju, par to nevienam nav šaubu, ka šis lēmums... šis konkrētais lēmums tiks pārsūdzēts Satversmes tiesā. Lembergam ir zināma juridiska pieredze, gatavība tiesāties. Ne tikai Lembergam un Ventspilij, bet arī Ventspils novadam. Jo tur ir interesanta situācija, kas būs ļoti sarežģīta Satversmes tiesai, jo, ja mums būtu situācija, kādas mēdz būt, ka, teiksim, viens novads grib pievienoties, apvienoties, viens negrib vai tur vairāki grib, negrib... Vienmēr ir jautājums, kuram ir taisnība... izpratnē. Bet kopējais ieguvums tiek iegūts un iedzīvotāju viedoklis tiek ņemts vērā un tamlīdzīgi. Šis ir unikāls gadījums, šeit ir apvienots novads un pilsēta. Abi ir pieņēmuši lēmumus, ka negrib apvienoties un ka pamatoti būs sliktāk nekā neapvienojoties. Un Satversmes tiesā... es gribu redzēt, kā Satversmes tiesa varētu lemt savādāk, kā atzīt šo lēmumu apvienot piespiedu kārtā par faktos un pierādījumos nebalstītu... tā ka tā ir otra lieta.

Bet trešā lieta. Pagājušajā reformā... iepriekšējā administratīvā reforma, kur, kā saka, ar flomāsteru zīmējām, bet kaut ko arī lēmām... patiesībā šis bija labs gadījums, kurā apkārt esošas pilsētas, kur ir savi specifiski pagasti, spēj apvienoties vienotā novadā. Jo objektīvi tādām pilsētām kā Ventspils... varētu garāk stāstīt, tikai laiks mums ir saīsināts... ir zināma specifika – kā ostas... tranzīta ostas pilsētai un apkārt esošajiem novadiem, tagad vienam novadam... un tiem ir vienkārši loģiski savas rūpes risināt katram savā līmenī, izņemot, ja mēs uzbūvēsim... Pūce solīja... ā, viņa vairs nav... otro līmeni kaut kad pavasarī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šmita kungs un pārējie kolēģi! Aicinu debatēs ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksu. (Starpsaucieni: "Par ko?"; "Kas tika pateikts?")

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. (Dep. A. Gobzems: "Nesapratu! Ko nedrīkstēja teikt?") Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kā kādreizējais Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs gribu teikt, ka šinī gadījumā Saeimas deputātu ētikas kodekss netika pārkāpts. (Aplausi.) Bet ne par to ir runa.

Cienījamie kolēģi! Ceturtās dienas nogalē mēs esam sadzirdējuši pirmo zinātnisko argumentu, un tas ir olu skaits vienā grozā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mazliet jāatgriežas vēsturē. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija legalizē vārda "idiots" lietošanu Saeimā. Es tā saprotu, ka vārds "sātans" ir sliktāks nekā "idiots" un tāpēc tas ir kaut kā saistīts ar ētiku, ja?

Un noklausieties līdz galam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par konkrēto priekšlikumu! Darba kārtībā ir 108. – deputātes Indriksones priekšlikums.

A. Gobzems. ... Tad, kad jūs klausīsieties, jūs sapratīsiet, kāpēc ir tāds ievads. Kādreiz paklausieties arī, ja?

Sēdes vadītāja. Debatējiet par priekšlikumu!

A. Gobzems. Iemācieties klausīties, kad citi runā, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Sāciet debatēt!

A. Gobzems. Un par Ventspili runājot. Ir pilnīgi skaidrs, un to zina viss parlaments, sabiedrība to nezina... bet Saeimā ir viena augsta ranga politiķe. Es nesaukšu viņu vārdā, bet tautā viņu sauc par Annu. Un viņa ir pateikusi, ka Ventspilij republikas pilsētas statuss būs tikai pār viņas līķi. Nu tā runā Saeimas kuluāros. Tas ir tas iemesls, kāpēc mēs par šo jautājumu strīdamies.

Es domāju, ka ir jāiet tālāk. Es domāju... tālāk. Ir divi risinājumi: viens risinājums ir: tā, kā Tramps uz Meksikas robežas... sienu uzcelt Ventspils pusē, lai, nedod Dievs, viss ļaunais nenāk pārējā Latvijā iekšā. Vai otrs... otrs variants: vienkārši pieņemt kaut kādu arī speciālo zonu tādu un nodot visu uzreiz... visu atdot Meroni... nu, tas, kas jūs atbalsta. Atdot visu viņam, es domāju, ka tas būs tas risinājums, jo cilvēki, Latvijas sabiedrība, nesaprot, kā var būt, ka pilsēta, kurā ir divreiz vairāk iedzīvotāju, ir mazā pilsēta un pilsēta, kurā ir divreiz mazāk iedzīvotāju, ir lielā pilsēta. Kāpēc ir atšķirīgi kritēriji Rēzeknei un kāpēc atšķirīgi kritēriji Ventspilij?

Un es, starp citu, neesmu pret to, ka Ventspili apvienotu ar attiecīgo novada teritoriju konceptuāli, bet es esmu pret to... ja to dara ar Ventspili, tad tas ir jādara ar visām analoga izmēra pilsētām vienādi, tajā skaitā, piemēram, ar Rēzekni, tajā skaitā ar Liepāju un tādā garā. Un nākamreiz, lūdzu, klausieties ievadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni. Smiekli. Starpsauciens: "Mārtiņ…"; dep. L. Liepiņa: "Tas gan runās par lietu!"; dep. D. Šmits: "Bondars izdzīs sātanu!")

M. Bondars (AP!).

Nē nu, kolēģi! Mēs runājam par 108. priekšlikumu, vai Ventspils ir lielā pilsēta vai nav. Pieķērām klāt arī 111. priekšlikumu par Jelgavu un 112. priekšlikumu par Jelgavu.

Es klausījos ļoti uzmanīgi visus tos runātājus, ļoti uzmanīgi, un tikai Dana Reizniece-Ozola ieskicēja... nu tā minimāli, bet tieši kāpēc Jelgava un Ventspils ir lielākās pilsētas. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!) Kāpēc tās ir lielās pilsētas? Kāpēc Ventspils ir lielā pilsēta, sakiet, lūdzu? (Starpsauciens.) Jā, kāpēc Ventspils ir tieši lielā pilsēta? Kas bija... nē, es nesaklausīju to iepriekšējo runātāju teiktajā. (Starpsauciens.) Tāpēc, ka Rēzekne ir mazā pilsēta, ja? Tas ir jūsu arguments? (Starpsauciens.) Paskatieties uz pasaules kartes, ja! Paskatieties uz pasaules kartes un tad sāciet vienkārši runāt.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Starpsaucieni.)

A. Krauze (ZZS).

Par 108. priekšlikumu un par Ventspili. Pirmkārt, nopietnā daļa par šo priekšlikumu. Un tā tomēr... ko jau daudzi debatētāji pieminēja, ja mēs klasificējam pilsētas – lielās pilsētas un citas –, tad tomēr jābūt objektīviem kritērijiem, nevis vienkārši koalīcijas politiskajiem kritērijiem. Tas, piemēram, ir iedzīvotāju skaits.

Un es vēlreiz varu atgādināt, ka tādā gadījumā mums ir jānosaka, kas ir lielā pilsēta. Piemēram, pasakām – pilsētas, kurās ir vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Tādā veidā, protams, arī Ogre būs lielā pilsēta.

Un tagad tā nākošā daļa. Es tomēr nesapratu... par Ventspili runājot... tātad mēs nevaram pieminēt vārdu "Aivars" vai "Aivars Lembergs"? Vai mēs nevaram pieminēt to, ka Aivars Lembergs ir svētais vai Aivars Lembergs varbūt ir sātans? (Dep. K. Feldmans: "O! Ētikas pārkāpums!") Es tagad... es godīgi... es kā deputāts nesaprotu.... Bet es saprotu, ka tas varētu radīt problēmas, protams, runājot par Ventspili un pieminot vārdu "Aivars Lembergs"... noteikti gan Mūrnieces kundzei, gan arī koalīcijai, tai skaitā Jaunajai konservatīvajai partijai. Jo... kā tad tagad, Dievs pasarg, viņi varēs atskaitīties Pārdaugavā vienā ēkā, ka Saeimā ir notikušas debates par Ventspili un tur ir pieminēts vārds, uzvārds cilvēkam, kurš ir Amerikas sankciju sarakstā? Laikam par to ir bail, ja? Tāpēc arī tas ir ētikas pārkāpums. Es sapratu, nu, mēs varētu tiešām acīmredzot... mums jau ar segvārdiem kaut kādiem jārunā... jo, nu, jūs... jūs nevarat vienkārši atskaitīties, ka debatēs par Ventspils priekšlikumu... par 108. priekšlikumu tiek pieminēts Aivars Lembergs (Dep. R. Kols: "Bet kurš viņu pieminēja?")... par Ventspils pilsētu. Jūs vispār saprotat, par ko mēs šeit runājam? Mēs nevis runājam par normāliem, loģiskiem kritērijiem, bet mēs tagad jau domājam, kā mēs atskaitīsimies vienas valsts vēstniecībā. Tas ir kauns, tas ir kauns tiešām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Iedzīvotāji... Latvijas iedzīvotāji klausās šīs debates. Es tikko saņēmu īsziņu no viena tāda cilvēki, kas klausās, un viņš... viņš raksta sekojošo: "Es nebrīnos, ka "Latvijas Krājbanka" aizgāja pa burbuli. Tagad, klausoties Saeimas debates, ir pilnīgi skaidrs, ka pa burbuli, ja mēs tā turpināsim, aizies arī visa valsts."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J. Tutins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatot priekšlikumus šajā likumprojektā un klausoties argumentācijas no pozīcijas puses gan par to, kā būs labāk – vai kopā vai atsevišķi... pie argumentācijām, ka Rēzeknei būt atsevišķi un Daugavpilij atsevišķi, un Liepājai atsevišķi būs labāk, argumentācijām, ka Ventspilij kopā ar novadu un Jelgavai kopā ar novadu būs labāk...

Man liekas, tāda situācija, ka jūs līdz galam paši neesat sapratuši, kā ir labāk un kā ir precīzāk, un kā... kā tiešām būt. Un šajā gadījumā mēs... jūs, jā, uztaisāt to tādā veidā... kā eksperimentus, kā eksperimentus vienā veidā vai otrā veidā.

Arī citi priekšlikumi šajā likumprojektā... tie ir vērsti uz to: paskatīsimies, kā būs labāk... pēc vēlēšanām, pēc pašvaldību vēlēšanām, pēc tam 2023. gadā savāksim informāciju, apkoposim, kā ir labāk. Varbūt visus pārējos sadalīt? Varbūt atlikušos salikt kopā?

Es domāju, ka šis viss, kas ap lielajām pilsētām, kuras ir pilsētas, kurām ir jāattīstās kā pilsētām, balstoties uz industriju, uz rūpniecību, tām ir jāattīstās atsevišķi. Tajā pašā laikā novados, kur praktiski ir zemkopība, lauksaimniecība, tiem ir jāattīstās atsevišķi un jāattīstās pēc saviem kritērijiem. Es domāju, ka tas, ko jūs piedāvājat, ir pilnīgi stulbi, neloģiski un pretrunīgi jums pašiem, ko jūs argumentējāt no tribīnes gan par vienu situāciju, gan par otru.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Jau – cik? – 20 gadus katrā Latvijas reģionā samazinās iedzīvotāju skaits. Un visas prognozes saka, ka vēl vismaz 20 gadus šis... iedzīvotāju skaita samazināšanās arī turpināsies katrā Latvijas reģionā. Un, kamēr tas viss notiek, jums vairs nav, ko darīt... nekā nodarboties ar to, lai likumā aizliegtu nosaukt Ventspili par pilsētu. Un pēc tā visa jūs vēl mūs nosaucat par pretvalstisku spēku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums, lai vai kā uz to skatītos, vispār tā pieeja mainīt pilsētu, apvienot ar novadu... būtu atbalstāma tikai pie viena nosacījuma – ja jūs to būtu pierādījuši, ka tā apkārtējam novadam un pilsētai būs labāk.

Pretstatā tam visam šobrīd es esmu pilnīgi drošs, ka liela daļa no tiem, kas grasās šo pilsētu apvienošanu īstenot, vispār nemaz īsti nesaprot šo pilsētu lomu Latvijas ekonomikā, Latvijas reģionu attīstībā. Šajā gadījumā jūs uzsverat, ka Ventspils pašvaldība turpmāk būs atbildīga par Ventspils novada veiksmīgu tālāko attīstību, ka tur pakalpojumi pieaugs un viss būs kārtībā. Pēc šāda principa, ja jūs tā vadītos, jums būtu jāapvieno Rīga vismaz ar visu Pierīgu un vēl attālākiem novadiem.

Šobrīd piedāvātais regulējums nesatur nekādu pamatojumu. Lai vai ko teiktu ministrs Pūce, ka tā dzīvot būs labāk, mēs jau šajās debatēs esam pie vairākiem iepriekšējiem priekšlikumiem runājuši par to, ka tas salīdzinājums, uz kura pat, ja varētu tā teikt, uzķērās deputāts Dūrītis, stāstot, ka labais piemērs ir Īrija... līdz galam nepasaka to, ka Īrijā ir vairāku līmeņu pārvaldības modelis. Pilnīgi cita pārvaldības struktūra. Tā nav salīdzināma ar Latvijas pārvaldības struktūru.

Tai pašā laikā sasniedzamie izaicinājumi, kas tad Ventspilij būs tālāk jādara ar šo novadu, nav pateikti. Jūs pat neesat vērtējuši pilsētas un novada sadarbības aspektus attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbību, kas atrodas Ventspils novadā... ja mēs paskatāmies. Kāpēc uzņēmēji izvēlas strādāt Ventspils novadā? Tāpēc, ka Ventspils novadā ir pilnīgi citi atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbību. Viņi attīstās tuvāk pilsētai, lai izmantotu pilsētas infrastruktūru, bet novadā viņi izmanto pilnīgi citus atbalsta mehānismus, kas paredzēti lauku teritorijām.

Lauku teritoriju un urbānā politika ir divas atšķirīgas lietas. Ar šo priekšlikumu jūs pēc būtības ieliekat pamatus urbānās politikas iznīcināšanai Latvijā. Urbānā politika... jūs neizprotat, kas tas ir. Un šis priekšlikums ir vienkārši urbānās politikas iznīcināšana. Jūs urbāno politiku pārveidojat par novadu. Urbānās politikas jēga ir, lai tā dzītu uz priekšu veselu reģionu, un tas nav tikai Ventspils novads, kas viņiem jāattīsta. Viņiem visa Kurzeme ir jāattīsta... šiem attīstības punktiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! To, ko es gribēju... lielu daļu, ko es gribēju teikt, tikko Viktors Valainis jau pateica. Bet, klausoties debatēs, vienīgi Pleša kungs mēģināja argumentēt, kāpēc pilsētām būtu jāattīstās kopā ar apkārtējo teritoriju. Un, protams, daļēji tam var piekrist. Bet Ventspils šajā gadījumā ir īpašā situācijā. Vēl es gribu vispirms pateikt, ka šī sadarbība starp pilsētu un novadu jau notiek. Un, ja mēs skatāmies kaut vai to pašu Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, kas ir izveidots uz bijušās padomju militārā mantojuma bāzes, tad tas pēc būtības ir izveidots ar pilsētas spēkiem.

Bet, ja mēs runājam, kur ir tā lielākā atšķirība vai tā lielākā īpatnība Ventspilī un Ventspils novadā, tad ir jāņem vērā, ka Ventspils novads ir vismazāk apdzīvotais... pēc blīvuma vismazāk apdzīvotais novads Latvijā. Un, ja mēs paņemam novada karti un apskatāmies, kur atrodas Jūrkalne, kur atrodas Tārgales pagasta tālākais gals, kur atrodas Užavas pagasta tālākais gals, tad jūs sapratīsiet, ka tur šīs mijiedarbības ar pilsētas...

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu runas laiks ir beidzies.

J. Vucāns. ... industriju nebūs, bet kaut kas tuvāk tur noteikti būs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ja kāds man atļaujas kviekt no vietas par to, ka nesaprot, kas ir urbānā politika, un ka viņam nepieciešams skaidrojums, es aicinātu jūs kaut vienā vietā, kaut vienā vietā paskaidrot, kāds būs ieguvums pilsētas un novada apvienošanai. Tas ir viens no būtiskākajiem šīs reformas mīnusiem, ka jūs to neesat izdarījuši nevienā vietā. Komisijā uzdeva jautājumus gan novads, gan pilsēta. Abi divi domes lēmumi pilnīgi pretēji. Jūs šobrīd liekat kopā, gribat, lai izdodas laulība, kad viens otru negrib. Tur jau saknē skaidrs, ka neizdosies. Aiziesiet jūs, nāks nākamie... un šie novadi atkal dalīs atpakaļ. Nav iespējama veiksmīga pārvaldība tādā vietā, kur tas notiek pretēji.

Viens piemērs – Valmieras izveidošana. Valmieru 2009. gadā mākslīgi izveidoja, šobrīd viņi paši vēlas, lai viņus apvieno atpakaļ. Tas ir viens piemērs, un šis būs tieši tāds pats piemērs. Jūs neesat pierādījuši, ka tas būtu nepieciešams... nevienā dokumentā, vēl jo vairāk komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijā pēc ļoti garām diskusijām šis priekšlikums netika atbalstīts. (Dep. V. Valainis: "Ko tu stāsti?! Kādām garām diskusijām?")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, ir tehniskais pārtraukums 15 minūtes, tas sakrīt ar kārtējo pārtraukumu. Līdz ar to ir priekšlikums tagad reģistrēties un atgriežamies turpināt darbu pulksten 16.30.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ivars... es atvainojos, Ivans Klementjevs, Māris Kučinskis, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs, Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Godātie kolēģi, mēs turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Desmit deputāti – Jūlija Stepaņenko, Uldis Augulis, Armands Krauze, Viktors Valainis, Raimonds Bergmanis un citi – lūdz 2020. gada 5. marta sēdē par likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" priekšlikumiem noteikt debašu laiku piecas minūtes pirmo reizi un otras... un divas minūtes otro reizi.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, šis ir aicinājums no opozīcijas sākt pie šī priekšlikuma palielināt debašu laiku. Pamatošu, kāpēc.

Šobrīd mēs sākam skatīt pielikumu. Katrai no pielikumā esošajām administratīvajām teritorijām, jaunveidojamām teritorijām... būtu nepieciešams pēc būtības kārtīgi diskutēt. Viss, kas notika šodien, vakar, ceturtdien, piektdien, tas viss attiecās mazliet uz pamatlikumu, un pamatlikumā pēc būtības pēc visām šīm garajām debatēm nekas nav izmainījies. Bet šīs debates šobrīd ir jāskata plašākā kontekstā, un ar plašāku kontekstu es domāju to, ka attiecībā uz teritoriju grozīšanu ir regulējums, kas ir Eiropas vietējo pašvaldību harta... ir šie principi, kas jāievēro, un arī Saeimai pēc būtības ir jādebatē par katru no šīm teritorijām.

Kolēģi, es domāju, ka mēs nonāksim arī pie teritorijām, par kurām jūs paši gribēsiet plaši debatēt. Tādas teritorijas būs. Un, lai par šīm teritorijām tiktu debatēts pēc būtības, ir jādod pienācīgs laiks, lai šīs debates noturētu šeit, Saeimā.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt piecu minūšu laiku... debašu laika noteikšanu, jo objektīvi tik īsā laikā nav iespējams debatēt par šīm teritorijām. Šīs nav teritorijas, par kurām mēs runājam. Ir gan lielas, ir arī mazas teritorijas. Par mazām teritorijām, protams, būs varbūt mazāk, bet ir arī teritorijas, kur ir jāapskata arī vēsturiskie aspekti, jāapskata ekonomiskie aspekti, un to visu diemžēl, lai kā gribētos, trijās minūtēs nav iespējams konstruktīvi izstāstīt. Ir visi šie pašvaldību atzinumi, kas ir atnākuši tagad... pirms tam par viņiem kaut kādā veidā ir jāizrunā, lai arī visai Saeimai būtu pārliecība par to... lai ir sapratne, par ko šodien tālākajos priekšlikumos balsos.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Savā ziņā par to jūs paši arī runājāt jau pašā sākumā, kad samazinājāt... ka tajā brīdī, kad mēs nonāksim līdz šiem priekšlikumiem par pielikumu, mēs sāksim jau runāt par laika pagarināšanu. (Starpsauciens.)

Šobrīd es aicinu pagarināt šo laiku un tiešām cieņpilni izturēties pret tām administratīvajām teritorijām. Jebkura administratīvā teritorija ir pelnījusi, lai par to izrunātu cieņpilni. (Starpsauciens.) Jebkura! Un es aicinātu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai debates notiktu pēc būtības.

Šobrīd es jums lūdzu to izdarīt.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Es iebilstu, es neatbalstu šādu priekšlikumu – atgriezties vai pāriet uz piecu plus divu minūšu formātu mūsu debatēm.

Atgādinu acīmredzamo – to, ko visa Latvijas sabiedrība šobrīd ar mediju starpniecību... (Dep. L. Liepiņa un dep. A. Gobzems: "Kuru mediju?") kas tiešām sāk uzdot jautājumus par to, cik lietderīgi ir šādā veidā risināt... vienu likumprojektu... sāk pamanīt. Visi to ir ieraudzījuši, ka mēs jau gandrīz četras pilnas dienas skatām vienu likumprojektu. (Starpsauciens.) Mēs esam izskatījuši tikai likumprojekta pamattekstu. (Starpsauciens.) Mēs redzam, ka ir virkne cilvēku, kuri kāpj tribīnē faktiski par katru priekšlikumu, ieskaitot nebalsojamus priekšlikumus, ieskaitot redakcionālus priekšlikumus un tā tālāk. Tā ka faktiski es atļaušos uzskatīt, ka cilvēki, kuri gribētu runāt šeit ilgāk nekā šīs trīs plus viena minūte, kas mums šobrīd ir kopīgi pielemtas, pie kam kopīgi ar opozīcijas kolēģu līdzdalību... šādi cilvēki burtiski pāris.

Es aicinu šos cilvēkus savus runas plūdus apvaldīt (Starpsaucieni: "Ūja! Ūja!") un citos gadījumos, ja jārunā par priekšlikumiem, kas ir procedurāli, neizmantot maksimālās piecas minūtes un centīšos rādīt piemēru.

Paldies. Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika noteikšanu likumprojektam "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" – piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 54, atturas – nav. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām debates.

Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Jā, kolēģi! Pirms pārtraukuma mēs nobalsojām par 108. priekšlikumu, līdz ar to 109. priekšlikums, kas runā par to pašu, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pavļuta kungs! Lielai daļai Latvijas sabiedrības rodas jautājums, kā var tik nejēdzīgu likumprojektu vispār iesniegt. Un šobrīd tieši šis priekšlikums parāda to, cik bezjēdzīgs un patiesībā nepārdomāts ir šis likumprojekts.

Kāpēc es varu droši to apgalvot? (Starpsauciens.) Mums šobrīd jau vairākas dienas šajā Sēžu zālē sēž ministrs, vienkārši atsēž. Atsēž... Es nesaprotu, kāda jēga ir no ministra klātbūtnes šajā Sēžu zālē, ja viņš nevar atnākt un pamatot, kāpēc Ventspils būtu jāapvieno ar Ventspils novadu? Vai kāds no jums var to pamatot loģiski un saprotami? Man tas nav skaidrs, jo attiecīgi likumprojekta sagatavošanas paketē šis skaidrojums nav iedots. Ir pieminēti piemēri, ļoti muļķīgi piemēri attiecībā uz Īriju, kur ir cita līmeņa pārvaldības modelis, attiecībā uz Latviju... Ventspils pašvaldība, Ventspils novads visos informatīvajos ziņojumos ir pieminēts tikai statistiski. Un par ko tad jūs brīnāties, ka šīs debates šajā zālē notiek tik ilgi? Tikai tāpēc, ka likumprojekts ir liels brāķis. Tāpēc arī ir šīs debates. Un mūsu pienākums ir uz šo brāķi norādīt. Un liela daļa sabiedrības jau redz, kāds šis likums ir brāķis.

Tālāk mēs runāsim arī par Jelgavu, un tur jūs varēsiet nākt stāstīt, kāpēc Jelgava ir mazāka par Rēzekni. Un šajā gadījumā pēc būtības nav pierādīts, kāpēc Ventspils pašvaldība būtu jāapvieno ar novadu. Ir tikai un vienīgi politiskie apsvērumi. Ir iedomāts izdevīgums no tā, kas notiks, bet pēc būtības šis ir tieši pretēji. Tas nostrādās tieši pretēji, tas nostrādās pretēji Ventspils novadam, jo balsu sadalījums proporcionāli... kāds būs Ventspils pašvaldībā pēc vēlēšanām? Pašvaldības... Kāda vispār ir pašvaldības jēga? Jūs visās šajās četrās dienās to neesat sapratuši! Jūs neesat sapratuši, kāpēc cilvēki iet uz pašvaldību vēlēšanām, kāpēc viņi vispār tur vēlē tos cilvēkus.

Un tieši... municipālā loģika, kāpēc cilvēki vēlē, būs arī tā loģika, kāpēc Ventspils novada iedzīvotājiem šī reforma ļoti kaitēs. Jūs neesat sagatavojuši nekādus priekšlikumus par to, kādā veidā... Jums pat nav redzējuma, kādā veidā tiks nodrošināta valsts pārvaldes funkciju izpilde šajos novados. Jums nav redzējuma ne par izglītības tīklu, ne par sabiedriskā transporta tālāko organizēšanu.

Butāna kungs! Pamostieties, nāciet un paskaidrojiet, kā turpmāk Ventspils jaunajā novadā tiks organizēts sabiedriskais transports. Ir jums atbilde? Nav jums atbildes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Divas daļas – nopietnā un ļoti nopietnā.

Tātad nopietnā daļa pirmā. Ventspilij lielās pilsētas statusu jūs atņēmāt. Dzelzceļu jūs principā arī Ventspilij esat atņēmuši. Jūs atņēmāt arī kuģus Ventspilij, arī pilnīgi skaidrs – kuģi tur vairs nebrauc. Varbūt tad jāiet tālāk. Tā koncertzāle, kas tur ir, to vajadzētu pievienot pie Jūrmalas pludmales kaut kādā vietā, jo Ventspilij vajadzētu arī jūru atņemt drošības pēc. (Starpsauciens: "Jā!")

Un padomājiet arī par tādu lietu: ja Lembergs uz vecumu pārvācas uz Rēzekni. Padomājiet, tas likumā nav ielikts. Tad arī īstenībā... vismaz pārejas noteikumos ielieciet šādu punktu. Tā ir nopietnā daļa.

Ļoti nopietnā daļa ir – deputāti no koalīcijas. Divi... tie divi deputāti, kas noklepojās, jūs mani apdraudat. Jūs zināt, ka šobrīd pasaulē ir problēma. Šajā flangā viens noklepojās un tajā. Labāk ejiet projām! Labāk ejiet projām, jo jūs paši cilvēkiem stāstāt, ka ar veselības problēmām apkārt vazāties nevajag. (Starpsauciens no NA frakcijas: "Ej mājās!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kur šajā priekšlikumā ir runa par Ventspili un Ventspils novadu? Principā ir runa par to, ka lielās pilsētas sadarbojas ar apkārtējo teritoriju vai tām pašvaldībām, kas tur ir. Sadarbības formas ir ļoti dažādas, un piemēri arī ir ļoti dažādi. Ir veiksmīgas sadarbības formas, tā, kā tas notiek Daugavpilī, un vājākas, ir citas... citi veidi, un viens no tiem ir tas, ko piedāvā likumprojekta autori, – apvienot teritorijas. Ir arī citi veidi. Teiksim, ja sadarbību valdība atbalstītu ar ekonomiskiem kopējiem projektiem, varbūt tiešām tas stimulētu arī visas teritorijas attīstību. Tas jautājums netiek skatīts vispār.

Bet atgriezīsimies pie netālās vēstures! Es domāju, ka Jaunā VIENOTĪBA droši vien zina vienu no saviem atbalsta punktiem – Tukumu, kas pēc pirmās reformas apvienoja vairākus vai gandrīz visus Tukuma rajona novadus ap Tukuma pilsētu. Kas rezultātā? Līdz tam skaistajam brīdim, kad tika izveidots kopīgs novads, Tukums bija donors pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Kopš tā laika apvienotais novads diemžēl ir kļuvis par saņēmēju.

Attiecīgs piemērs ir arī Gulbenes novads.

Varbūt būtu vērts izanalizēt visus šos piemērus tā, lai tiešām pieņemtu tos galīgos lēmumus. Kas ir izdevīgāk – apvienot vai neapvienot, izveidot vienotu teritoriju, vienotu pašvaldību vai neizveidot? Tas ir ļoti būtiski. Jo pagaidām izskanējis tikai viens kritērijs – par to, ka nedrīkst likt visas olas vienā grozā. Bet es jums pateikšu tā: ja ir runa par strausa olām, diez vai vajadzēs divus grozus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tas ko mēs šeit runājam, – ka, protams, nevar reformu taisīt, nu, pēc kaut kādām savām ļoti šaurajām interesītēm. Tas ir valstisks jautājums, un ir jānorobežojas no kaut kādām simpātijām vai antipātijām, un pret visiem, visu Latvijas sabiedrību, jābūt vienādai attieksmei. Visiem jābūt līdzvērtīgiem.

Tāpēc es arī ar humoru runāju.

Varbūt ejam tālāk – nomainām Ventspilij nosaukumu! Varbūt tas atrisinās problēmu. Vai nu uz citu vārdu, vai... nu, kaut kā tā, lai būtu loģiski... pa visu Latviju... tas izkārtojums.

Un, Nacionālā apvienība, starp citu, pie jums es vēršos. Jūs taču esat daudzus jo daudzus gadus bijuši gan Lemberga, gan ZSS sabiedrotie, roku rokā staigājāt... Vismaz jūs ar veselo saprātu paskatieties, ka Ventspilij ir divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Rēzeknei! Nu, objektīvi tas tā ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es tikai mazliet no sanāksmē, no šajā komisijā apspriestajām tēmām...

Ja mēs paskatāmies Ventspils novadu dažādos griezumos... pilnīgi vienalga, kurā griezumā... Mēs varam skatīties iedzīvotāju skaitu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas... jebkurā... jebkurā sadalījumā attiecībā uz pārējiem Latvijas lielajiem novadiem, kuri tika saglabāti atsevišķi. Jebkurā sadaļā Ventspils novads ir par galvas tiesu pārāks par viņiem. Jebkurā. Un šajā gadījumā... Kā jūs domājat – vai kaut vienu jautājumu pēc būtības atbildēja atbildīgajā komisijā? Atbildīgajā komisijā skanēja tikai politiski lozungi: "Tā jums būs labāk dzīvot." Tas ir viss, kas pavada šo reformu: "Tā jums būs labāk dzīvot." Tik būtiskā lietā! Tās ir demokrātiski vēlētas pašvaldības, kuras ir pieņēmušas domju lēmumus. To, ka viņi šādu modeli nepieņem, viņi argumentēti komisijā stāstīja, viņiem tā atbildēja...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Diskusija par procedūru parasti ir mazāk aizraujoša, bet es vēlos dažus vārdus minēt arī par to.

Pašvaldības princips nosaka, ka katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā ir jābūt iespējai iepazīties ar pietiekami konkrēti izstrādātu paredzamo grozījumu projektu.

Samērīguma princips savukārt nosaka, ka likumdevējam saprātīgi ir jāizsver visu iesaistīto pušu intereses un jāpieņem vairākuma gribai atbilstošs lēmums, kurā vienlaikus tiktu samērīgi ievērotas skarto personu intereses, tas nozīmē – arī iedzīvotāju intereses un arī pašvaldību vadības intereses.

Šī ir atsauce uz Satversmes tiesas lēmumiem (jau no 2009. gada).

Par procedūru šajā kontekstā. Pieņemot lēmumu apvienot Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, šie principi nav ievēroti.

Informatīvais materiāls, kas tiek sagatavots, ir diezgan vājš pēc būtības, un arī argumentācija komisijas sēdē bija, nu, diezgan smieklīga. Arguments bija, ka, nu, kopā... tiks veidota pašvaldība ar vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju un tādā veidā... ka tiks sniegti pakalpojumi un sasniegti vajadzīgie mērķi. Kādi mērķi tiks sasniegti, netika minēts. Konsultācijas arī ar pašvaldību vadību bija iluzoras, bez pašvaldības deputātu iespējas izteikties, bez konsultāciju protokolēšanas, bez viedokļu fiksēšanas un arī izvērtēšanas.

Tā kā pašvaldības atbildes nesaņēma šajās konsultācijās, tās uzrakstīja ministrijai vēstuli jau pagājušā gada 2. augustā, tur vairāk nekā 100 jautājumi tika nosūtīti, VARAM sniedza atbildes tikai uz 29 jautājumiem – uz vienu jautājumu pēc būtības, uz vienu daļēji, bet 27 atbildes no šīm visām nav uzskatāmas par atbildēm. Tas, manuprāt, diezgan klaji demonstrē to, ka ministrijai nav bijusi interese ieklausīties pašvaldību iedzīvotāju viedoklī. Viņiem ir loģiski jautājumi – kas būs labāk? Vai būs vairāk darba vietu? Kā jūs nodrošināsiet to, ka nebūs visiem izmaiņas negatīvā virzienā sociālo pakalpojumu nodrošināšanā? Kā tiks organizēts sabiedriskais transports? Kā notiks izglītība?

Nav tā, ka, piemēram, Ventspils novada iedzīvotāji ir pret reformu, vienkārši viņi nevēlas pievienoties Ventspils pilsētai. (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.) Par to, ka Ventspils novada iedzīvotāji ir atvērti reformām, manuprāt, liecina tas, ka viņi jau labprātīgi, bez kādas ministrijas spiediena, ir četras skolas aizvēruši. Viņi domā par to, kā dzīvot kvalitatīvāk, kā dzīvot saimnieciskāk, un šinī gadījumā, protams, ir vīlušies, ka ministrija neieklausās viņu viedoklī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. 109. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tas priekšlikums tātad ir atbalstīts 108. priekšlikumā. (Starpsaucieni.)

A. T. Plešs. 110. ... nav atbalstīts... 108. ...

Sēdes vadītāja. Tātad izteikts... Saeima ir izteikusi savu viedokli 108. priekšlikumā.

110. ...?

A. T. Plešs. Jā. Un 110. priekšlikums arī nav balsojams, jo Saeima ir balsojusi par 108. priekšlikumu un to noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Jūs tik tiešām nav grūti kritizēt par šo priekšlikumu, jo vienkārši tas ir aplams pēc būtības un jūs nevienā brīdī neesat piedāvājuši nekādu skaidrojumu – kas tad būs labāks.

Vēlreiz varu uzsvērt: es darbojos komisijā. Komisijā praktiski ne uz vienu jautājumu netika sniegtas atbildes.

Ilustrēšu ar vienu piemēru, cik VARAM ir nekompetenta šā jautājuma izskatīšanā.

Es komisijā uzdevu elementāru jautājumu. VARAM kolēģiem jau nu gan būtu jābūt kompetentiem spēt uz to atbildēt. Es uzdevu jautājumu – kas turpmāk Ventspils jaunveidojamā novadā organizēs sabiedrisko transportu? Bija pauze. Tad es uzdevu konkrētāku jautājumu: kas Ventspils pilsētā šobrīd organizē sabiedrisko transportu? Atbilde bija – kāda? Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija organizē transportu Ventspils pilsētā. Tas jau parāda to, cik zemu kvalificēti speciālisti tika sūtīti uz šo komisiju. Viss, ko viņi varēja atbildēt, bija tikai un vienīgi tas, ka tā būšot labāk. Tā ministrija ir izdomājusi.

Es mēģināju lasīt visus dokumentus, ko piedāvā ministrija šī jautājuma skatīšanai. Atradu atbildi? Vienīgais, kas tur bija, – tas bija vienkārši uzskaitījums... ka ir tāda Ventspils – republikas pilsēta... vairākās vietās. Bet, kādi būs ieguvumi no tā visa, atbildes nav. Jautājums ir par ieguvumiem – par šiem leģendārajiem ieguvumiem saistībā ar administratīvajām izmaksām –, kurus sniegs šī reforma.

Vienīgais, uz kā balstās Attīstībai/Par! ministrs un jūs šobrīd, lemjot par šo priekšlikumu, ir Latvijas Bankas pētījums. Latvijas Banka jūsu... jums pieejamos materiālos ir atrakstījusi, ka pilsētas, republikas pilsētas, vispār nav pētījusi. Vispār nav apskatītas republikas pilsētas šajā pētījumā, uz ko jūs atsaucaties, ka tas ir tas īstais!

Ja mēs skatāmies, kāda ir pašvaldību budžeta struktūra, tad redzam, ka vienīgie ietaupījumi, kas pēc būtības... administratīvie... Ja pavērtē iepriekšējo reformu, – administratīvie ietaupījumi nebija nemaz tik lieli. Citos gadījumos tie saglabājās vai pat pieauga pēc šāda tipa reformas. Uz ko varētu...? Uz skolu tīklu. Tā ir puse no pašvaldības budžeta. Ventspils novadā pilnīgi noteikti.

Attiecībā uz skolu tīklu... Reiznieces-Ozolas kundze jau minēja – attiecībā uz skolu tīklu Ventspils novads jau veic optimizāciju. Pēc reformas tur nekas nemainīsies, līdz ar to arī ieguvumu nebūs. (Starpsauciens.) Un vēl lielāks jautājums ir par to, kas ar šiem ieguvumiem notiks tālāk, vai tie paliks šai teritorijai vai nepaliks.

Kolēģi, ir tik daudz neatbildētu jautājumu, bet jūs jau esat gatavi lemt par šo jautājumu! Jūs paļaujaties uz ministru, kas jums nav pierādījis to, ka tā būs labāk. Jūs vienkārši politiski par to lemjat.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas, ko es vēlreiz un vēlreiz gribu uzsvērt. Mans viedoklis varbūt nedaudz atšķiras no Valaiņa kunga viedokļa. Es saku, ka man personīgi, subjektīvi, nebūtu nekas pret to, ka Ventspili apvieno ar Ventspils novadu, bet pie tāda scenārija tāda pati rīcība... tas pats jādara ar jebkuru citu lielo pilsētu, lai visiem būtu identiski, loģiski, racionāli, saprotami spēles noteikumi. Nevis tā, kā ir tagad! Jo šī rīcība, kāda ir tagad, ir nevis valstiska pieeja un identiska pieeja visai valsts teritorijai, bet... Šādi izņēmumi, ka lielāka teritorija ir ar zemāku statusu nekā mazāka teritorija, ir personisku... teiksim, nespēja rīkoties valstiski.

Tā ir rīcība, kas ir šauru, personisku interešu vadīta, un tā nerīkojas valstsvīri. Tā nerīkojas cilvēki, kas grib par sevi... grib saviem mazbērniem kādreiz atstāt mantojumu, ka par viņiem rakstīs vēstures grāmatās. Par kuru no koalīcijas deputātiem un par kuru šajā sasaukumā pieņemtu koalīcijas lēmumu rakstīs vēstures grāmatās? Kuru bulvāri blakus Meierovica bulvārim nosauks kāda šīs koalīcijas deputāta uzvārdā? Kuru? Kurš ir tas lēmums? Sabiedrība, padomājiet par to!

Pilnīgi viss, ko šī koalīcija šī sasaukuma laikā ir darījusi, ir pasliktinājis Latvijas ekonomiku. Visi rādītāji mums iet uz leju. (Starpsauciens.) Pilnīgi visi rādītāji! Kuģi Ventspilī vairs neienāk, un tas ir jūsu rīcības rezultāts. Jūsu rīcības rezultāts! Satiksmē viss iet uz leju. Izglītības un zinātnes ministrei lielākās zināšanas ir par Pandoras lādi.

Rīgas mēra amata kandidāti par pašvaldībām, par lielajām pilsētām runāt nekāpj tribīnē. Viens vispār nav zālē, otrs ir tikai uz plakātiem.

Tāpēc es jūs aicinu – varbūt nu vienreiz pa 30 gadiem pieņemiet kādu valstisku lēmumu attiecībā uz visu Latviju, rīkojoties visur identiski, neatkarīgi no tā, kādas ir jūsu simpātijas vai antipātijas, jo valstsvīrs stāv pāri simpātijām un antipātijām. Man šķiet, ka tā rīkojas tas, kas domā par nākamajām paaudzēm.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ja vienā likumā parādās vairāki modeļi, dabīgi, ir runa arī par kritērijiem.

Mūsu garo debašu laikā izskanēja ļoti interesants priekšlikums no Nacionālās apvienības – par to, ka vajadzētu izveidot novadus apriņķu veidā. Un tādā gadījumā varbūt atkristu šīs debates par to, kura pilsēta ir pilsēta, kura pilsēta ir novada centrs, kura pilsēta... ir nekas. Tādā gadījumā mums būtu nevis... nevis tā, kā tagad ir plānots, bet būtu identiski 35 vai 39, vai 40 apriņķi ar apriņķa pilsētām. Un tad viss ir kārtībā, viss ir saprotams un viss ir skaidrs. Plus Rīga kā galvaspilsēta; tur arī var padiskutēt par robežām – samazināt vai palielināt, bet tas ir citas sarunas priekšmets.

Tāpēc es domāju, ka šīs debates ir ārkārtīgi lietderīgas, jo tās palīdz – un palīdzēs arī turpmāk, strādājot pie citiem likumiem, kas būs saistīti ar šo reformu, – tomēr pieturēties pie veselā saprāta, nevis pie politiskām vai kvazipolitiskām emocijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 110. priekšlikums nav balsojams, jo Saeima pauda savu viedokli 108. priekšlikumā, to noraidot.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. 111. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Māris Kučinskis, ir identisks 112. priekšlikumam, un tajā ir runa par vienu jautājumu – par republikas pilsētu Jelgavu, par tās statusa saglabāšanu. Par tās saglabāšanu republikas pilsētas statusā.

Komisijā 111. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nebūsim oriģināli. Arī Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada, un Ozolnieku novada apvienošana ir lēmums, kuru atbildīgā ministrija diemžēl nav nekādā veidā pamatojusi, nav pateikusi, ko tas dos. Arī šajā gadījumā ir pilnīgi pretēji novadu viedokļi, pilnīgi pretēji pašvaldību viedokļi, domes lēmumi – ka tas nav pareizi.

Jelgava kā republikas pilsēta vienmēr – vienmēr! – ir pildījusi daudz nopietnākas funkcijas nekā tās, kas ir tikai Jelgavas pilsētai. Tas tā ir bijis vienmēr. Jelgavas pilsētā koncentrējas pakalpojumi, kurus sniedz arī citiem iedzīvotājiem, ne tikai jelgavniekiem. Ietekmes areāls šai pilsētai ir no Talsiem līdz Jaunjelgavai. Ietekmes areāls šai pilsētai ir arī saistībā ar Rīgu – abējādā virzienā.

Šī pilsēta ir izteikti industriāla pilsēta. Šī pilsēta ir zinātnes centrs. Jebkurā jomā – veselības aprūpes, izglītības, uzņēmējdarbības jomā, jebkurā no šīm jomām! – tas ir dzinējspēks visai Zemgalei. Tas ir Zemgales centrs. Tā ir nozīmīgākā pašvaldība visā Zemgalē. Šīs pašvaldības kā dzinējspēka loma ir apstiprināta visos valsts attīstības plānošanas dokumentos. Tā vienmēr ir bijusi izteikta urbānās politikas sastāvdaļa. Izteikta! Ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju tā viennozīmīgi ir teju divas reizes lielāka par Rēzekni. Jūs šobrīd pasakāt, ka šīs pilsētas loma ir mazāka par Rēzekni.

Augsti godātie kolēģi no "Attīstībai/Par!", vēršos pie jums jo īpaši! Ja ministrs nenāk šeit debatēt, tad nāciet vismaz jūs, paskaidrojiet šos ieguvumus ne tikai Jelgavas novadam, bet visai Zemgalei!

Es uzskatu, ka būs tikai un vienīgi zaudējumi, īstenojot šādu piedāvājumu. Šis piedāvājums nekur – nekur! – nav pamatots.

Šī ir ļoti nopietna pilsēta – visas Zemgales dzinējspēks! Visas Zemgales! Tās ir pilnīgi atšķirīgas politikas, kas tiek veidotas Ozolnieku novadā, Jelgavas novadā un Jelgavas pilsētā. Jelgavas novads nekad nenodarbosies ar to, ar ko nodarbojas Jelgavas pilsēta. (Dep. A. Geidāna starpsauciens.) Tāpat arī Ozolnieku novads ir pilnīgi cita attīstības struktūra, pilnīgi cits pārvaldības modelis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jelgavas pilsētas pašvaldība jau vairākkārt šīs reformas laikā un arī pirms tam ir iebildusi pret šo virzīto modeli un aicinājusi, pilsētām piešķirot republikas pilsētas nozīmes statusu, ievērot vienlīdzības un taisnīguma principu un, pieņemot galalēmumu, piemērot vienādus kritērijus un nodrošināt Jelgavas pilsētai republikas pilsētas statusa saglabāšanu.

Ja Saeima nobalsos par šādu reformas modeli, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Jelgava apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā par demokrātijas principu neievērošanu un iedzīvotāju viedokļa ignorēšanu.

Es neatkārtošu... šobrīd vairāk nerunāšu par šiem kritērijiem, kuru nav. Neparādās šajā likumā nevienā vietā kritēriji, kādām pilsētām tad mēs nosakām šo statusu, kādām – ne. Es vienkārši vēlreiz, atkārtoti, paudīšu savu izbrīnu: cik ļoti nav jāmīl sava zeme un sava pilsēta, lai par šādu absurdu šeit, zālē, klātesošie jelgavnieki varētu balsot un par to vēl lepoties!

Ir pilnīgi skaidrs, ka Aivara Geidāna sapratne par administratīvi teritoriālo reformu sākas ar to, ka... Viņa izpratnē, tikšanās ar domes pārstāvjiem un iedzīvotājiem ir tukša kafijas dzeršana un bulciņu ēšana, tā viņš to saprot. Un tā sapratne par to teritoriālo reformu beidzas ar zālē vairākkārtēji, vairāku dienu garumā, izkliegtu saukli: "Atņemiet Rāviņam naudu!" Tieši tāda ir izpratne Geidāna kungam par teritoriālo reformu. Un viņš ar to lepojas! Un viņš var ar lepni paceltu galvu staigāt pa pilsētu un spiest jelgavniekiem rokas! (Dep. A. Geidāna starpsaucieni.)

Nu tad, Geidāna kungs, man jūs ir jāapbēdina, jo pēc jūsu iepriekšējās uzstāšanās saņēmu vairākas vēstules... Citēšu nelielu gabaliņu no viena jelgavnieka rakstītā: "Visādi gudrīši stāsta pasaciņu, ka esot jānomainās paaudzēm, lai kaut kas mainītos uz labu. Aivara Geidāna replika par Jelgavu pierāda, ka cerības ir veltas. Man ir kauns!"

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es jau ilgstoši klausos šīs debates. Es domāju, ka šī tribīne ir daudz ko dzirdējusi, tai skaitā arī premjerministra šībrīža aicinājumu balstīties faktos, kad mēs mēģinām kaut ko argumentēt.

Pleša kunga galvenais šīs reformas kvalitātes kritērijs ir 80 stundas. Tas ir galvenais kritērijs, kas mums dod pārliecību, ka šī lieta ir izdebatēta līdz pēdējai niansei un ka pieņemti vispareizākie lēmumi.

Un, tā kā es teicu, ministra kungs, jums, ka es uzstāšos un mēģināšu... Varbūt arī jums ir bērni skolas vecumā, varbūt viņiem ir matemātikā uzdevumi – tā sauktie cietie riekstiņi. Nu pamēģināsim atrisināt vienu cieto riekstiņu!

Pilsētā J dzīvo 55 972 iedzīvotāji, bet pilsētā R dzīvo 24 687. Kura no šīm pilsētām ir lielāka? Mēģiniet varbūt mājās... Ja arī kādam citam ir skolas vecuma bērns, pajautājiet. Interesanti, kādas tad būs tās atbildes. Bet atgādinu, ka tas ir cietais riekstiņš un cietā riekstiņa īstā atbilde ir pavisam cita. Cietā riekstiņa atbilde ir pavisam cita, ko Pleša kungs precīzi noformulēja 5. martā avīzē. Novadu reforma. Saeimai jāredz lielā aina! Pareizi, vai ne? Tāda ir pareizā atbilde, kāpēc Jelgava nevar būt starp pilsētām. (Dep. M. Šteins: "Tieši tā!") Nu malacis! Es atvainojos, Šica kungs, jums ir bērni jau? (Smiekli.) Tad, kad jums būs, pajautājiet viņiem... uzdodiet vēl vienu uzdevumu (Starpsauciens: "... Šica kungs?")... Šteina kungs, piedodiet! Es jums uzdošu vēl vienu jautājumu, uz ko jūs droši vien varēsiet sameklēt atbildes.

Jautājums ir šāds: ar ko Ventspils un Jelgava atšķiras no citām republikas pilsētām un apkārtnes novadiem, ka tām nevar saglabāt statusu? Jautājums un atbilde... Nu kāpēc mēs šeit tik ilgi debatējam? Atbildes jau ir sniegtas. Un tā atbilde ir sekojoša: VARAM uz valdību gāja ar 35 pašvaldību modeli, bet Ministru kabinets nolēma virzīt uz Saeimu šādu modeli, un koalīcija to atbalstīja. Lūk, pareizā atbilde! Un, es domāju, šīs pārējās diskusijas šodien šeit ir liekas. Bet īstenībā šim jautājumam un šim uzdevumam ir vēl vienkāršāka atbilde, tā ir otra atbilde, un tā varētu skanēt šādi: sadarbības padome tā nolēma, un tā būs būt!

Paldies. Lūdzu... aicinu visus atbalstīt 111. – Māra Kučinska priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jelgavai arī turpmāk ir jāpaliek lielajai pilsētai, tāpēc ka tā pēc būtības tāda arī ir.

Daži skaitļi.

Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā pilsēta starp šībrīža republikas nozīmes pilsētām.

2,2 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta tiek radīti Jelgavas pilsētā. (Starpsauciens.)

24 tūkstoši, mazliet pat vairāk, darba vietu.

Jelgava – tā ir lielā pilsēta, tā ir tālu priekšā, piemēram, Rēzeknei, ko jūs grasāties turpmāk dēvēt par lielo pilsētu, kamēr Jelgavu – ne.

Un vēl daži citi argumenti. Viens – pārstāvības princips. Pati ministrija jau skaidroja, ka Rēzeknei un Daugavpilij, un Liepājai... ka novads tiks nākotnē turēts atsevišķi no pilsētas tādēļ, lai nodrošinātu pārstāvību novadā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Jelgavai ir tieši tā pati problēma, pēc apvienošanas Jelgavas novada iedzīvotājiem pārstāvība būtiski kritīsies.

Otrs arguments. Jelgavas novads patiešām pats... ir pašpietiekams. Viens no pašvaldību kvalitātes rādītājiem ir teritorijas attīstības līmeņa indekss. Jelgavas novadam – 38. vieta. Un salīdzinājumam: Daugavpils novadam – 98. vieta, Rēzeknes novadam – 102. vieta. Jelgavas novads ir daudz spēcīgāks par šiem diviem novadiem, kurus jūs grasāties turēt atsevišķi.

Vēl viens arguments, kas tika lietots no ministrijas puses, – ka Jelgavas novadam nav sava attīstības centra. Nu, tas esot tas princips, kādēļ pievienot novadu Jelgavas pilsētai. Bet, kolēģi, Daugavpilij, Rēzeknei un arī Lejaskurzemes novadam nav savu attīstības centru, viņu attīstības centrs būs pilsēta.

Un visbeidzot. Princips – ievērot iedzīvotāju intereses. 80 procenti Jelgavas novada iedzīvotāju, pat ne pilsētas iedzīvotāju, uzskata, ka reformas kontekstā Jelgavai ir jāsaglabā republikas nozīmes pilsētas statuss. (Starpsauciens: "Tikai 80 procenti?")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu paskatīties arī no tāda pārvaldības viedokļa.

Iedomāsimies, ka jebkurš no mums, jebkurš no jums, kas šeit sēž, kļūst par tādas lielas pašvaldības mēru. Es sapratu, runātājs aiz manis domā, ka mēra amats – tas nozīmē dzert kafiju un bulciņas ēst un ka viss pārējais notiek pats no sevis, bet... To var paskaidrot (Starpsauciens.)... Bet no pārvaldības viedokļa man... neiztur nekādu argumentāciju attiecībā uz Daugavpili un Liepāju, un pārējo... attiecībā uz to, ka pilsētas apjoms un pilsētas masa, ja tā var izteikties par cilvēku daudzumu un visu, kas atrodas pilsētā, ir pārāk liela, lai varētu riskēt ar tādu pašu lielu... Ozolnieku pievienošanu, ar tādas visas teritorijas... Pēc 10 gadiem varbūt... iespējams, Jelgava pati prasīsies, lai būtu šī teritorija. Šobrīd Jelgava to nevar darīt un nevar to atļauties. Tieši tas bija iemesls, kādēļ... tika arī uzklausīta Liepāja, tika uzklausīta, es domāju, arī Daugavpils.

Šis etaps... šī reforma nevar būt eksperiments, jo nav īsti argumentu. Ja mēs vēl pievienojam, ka... izrādās, ka Rēzeknē... tomēr tiek respektēts tas, ka Rēzekne ar savu masu nepārvaldīs... Tad nu nav citas argumentācijas. Nu tad nāciet... Lai nāk nākamais runātājs un pasaka... pasakiet, ka jūs piekrītat tam, ka viss iemesls Jelgavas atstāšanai kopā ar visu teritoriju ir tas, ka mums nepatīk Rāviņš! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jelgavnieki! Pilsētas, kurā ir dzimusi grupa "Prāta vētra", iedzīvotāji! Jūs esat lielas pilsētas iedzīvotāji, jūsu pilsēta tika dibināta 1573. gadā, un tā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Jūs esat liela pilsēta. Neklausieties koalīcijā, kas grib jūs padarīt mazus!

Palieciet lieli savā garā un atcerieties, ka Jelgavai lielās pilsētas statusu grib atņemt viens lobists, kurš ir Saeimā, un es viņu nosaukšu vārdā. Tas lobists ir Geidāna kungs no KPV LV. Viņš ir parlamentā tikai tāpēc... un vēlēšanās startēja tikai tāpēc, ka viņam nepatīk, ka Rāviņš ar volvo brauc. Par to viņš runā visu laiku.

Tas ir vienīgais – vienīgais! – iemesls, kāpēc Jelgavai tiek atņemts lielās pilsētas statuss. (Dep. A. Geidāns: "Vēl nav bijis balsojums!") Tāpēc, ka Geidānam nepatīk Rāviņš. (Starpsauciens.) Tas ir viss!

Bet ko es gribu piebilst? Es gribu piebilst tikai un vienīgi to, ko jau esmu teicis iepriekš. Valstsvīri izdara secinājumus neatkarīgi no tā, vai viņiem patīk vai nepatīk Rāviņš, vai viņi pazīst vai nepazīst Rāviņu. Es arī viņu nepazīstu. Valstsvīri stāv pāri tam. Valstsvīri atceras, ka Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta – viena no izcilākajām pilsētām Latvijā.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es sākšu ar preambulu un tikai pēc tam pāriešu pie priekšlikuma. Preambula ir sekojoša.

Bergmaņa kungs, jūs te minējāt cieto riekstiņu. Es saprotu, ka tas ir tāds teiciens... tāds ļoti interesants un skaists. Bet cietā riekstiņa vietā es... atbildot es teiktu tā: mums ir VARAM, un mēs varam.

Kas attiecas uz priekšlikumu, es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mums visiem būtu jāapzinās pašreizējā realitāte, ka jau šobrīd gandrīz visas lielās pilsētas ir cieši saistītas ar to apkārtējām teritorijām, gandrīz visās atrodas citu pašvaldību administrācijas, tāpat arī daļa pakalpojumu. Apkārtējo teritoriju iedzīvotāji dodas uz šīm pilsētām strādāt, mācīties un iepirkties. Arī darba vietas šobrīd lielākoties rodas pilsētās vai to tiešā tuvumā. Un tajās strādā ne tikai pilsētu iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka nodokļos samaksātā nauda pamatā rodas pilsētās, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido lielāko daļu no pašvaldību budžeta. Tā rodas pašvaldības, kuru budžets faktiski tiek nopelnīts citur.

Tieši Jelgavā ir... vairāk nekā trešdaļa no abu kaimiņu novadu, Jelgavas un Ozolnieku, iedzīvotājiem dzīvo Jelgavas... teritorijā – Ozolniekos, Ānē, Brankās, Mežciemā, Svētē, Viesturciemā. Un šāda pieeja no publisko līdzekļu racionāla izlietojuma viedokļa nav pamatota.

Viens no svarīgākajiem pašvaldības uzdevumiem ir nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, un uz to arī ir vērsta mūsu administratīvi teritoriālā reforma. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits sarūk. Piemēram, Jelgavā salīdzinājumā ar 1989. gadu iedzīvotāju skaits samazinājies par 25 procentiem. Ierobežota budžeta apstākļos ir grūti nodrošināt pakalpojumus, tāpēc ir nepieciešama šī pakalpojumu un iestāžu tīkla optimizācija. Un 2008. gada administratīvi teritoriālā reforma, atstājot Jelgavu nošķirtu no tuvākās ietekmes areāla, šo procesu noteikti nav veicinājusi, daudzi pakalpojumi nav attīstījušies tā, kā tie varēja attīstīties. Un Jelgavas... un Ozolnieku novads, neraugoties uz savu iedzīvotāju ciešo ikdienas saikni ar Jelgavu, izglītības un citu iestāžu tīklu attīstījis autonomi, būtībā tikpat kā nerēķinoties ar pilsētas piedāvātajām iespējām.

Piemēram, šī skolu reforma, ko mērķtiecīgi sākusi Jelgavas pašvaldība, noteikti būtu veicama vienkāršāk, ņemot vērā situāciju arī kaimiņu novados. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka viens no šķēršļiem tās norisei ir, piemēram, pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem, kas... varētu izzust tikai pēc pašvaldību apvienošanas.

Apvienojot Jelgavu ar Ozolnieku novadu un Jelgavas novadu, izveidotos ekonomiski spēcīga pašvaldības teritorija (pievienotās vērtības apjoma ziņā – 314 miljoni eiro), un tā būtu sestā lielākā no pašvaldību teritorijām. Bet, rēķinot pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju (3,6 tūkstoši eiro), tā ierindotos 15. vietā.

Es vēl vienu informāciju gribu pateikt. Šobrīd Jelgavā pret administratīvi teritoriālo reformu tiek vākti paraksti. Un, izrādās, parakstu vākšanā iesaistīta arī Jelgavas SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde". Viņi esot nosūtījuši 9000 vēstules saviem klientiem, aicinot parakstīties. Mani ļoti interesē, kas par to maksā. Protams, par to maksā Jelgavas iedzīvotāji savos rēķinos... tālāk – Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldei.

Es ļoti ceru, ka šim jautājumam pievērsīsies arī dažādas tiesībsargājošās iestādes, kuru kompetencē šis jautājums ir, jo tomēr tas ir ļoti jocīgs gājiens no viena pašvaldības uzņēmuma puses.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Koalīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Katram jautājumam un katram likumprojektam, un arī katram priekšlikumam, ko mēs šeit skatām, ir politiskā dimensija, ekonomiskā dimensija un arī morālā dimensija. Un Jelgavas gadījumā es gribu runāt par morālo dimensiju.

Tā kā es nāku no akadēmiskajām aprindām, es nevaru neatgādināt to, ka Jelgava ir tā Latvijas pilsēta, kurā pirms 245 gadiem ir dzimusi augstākā akadēmiskā izglītība Latvijā – Academia Petrina (ja kāds to vēl nezina).

Daudzi arī no šeit, zālē, klātesošajiem ļoti labi zina, ka Jelgava vismaz pēdējos 40–50 gados neoficiāli vienmēr ir dēvēta par Latvijas studentu galvaspilsētu.

Bet šodien šeit es gribētu uzsvērt to, ka šajā morālajā plāksnē mums ir jāatceras, ka Jelgavā ir izglītojušies un devuši morālo pienesumu gan mūsu valstij, gan mums apkārt esošajām valstīm divi bijušie Latvijas prezidenti – Jānis Čakste un Alberts Kviesis –, viens Polijas prezidents – Staņislavs Vojcehovskis –, viens Lietuvas prezidents – Antans Smetona –, divi Lietuvas premjerministri – Ernests Galvanausks un Mikols Sleševičs. Jelgavas vīriešu ģimnāzijā izglītību ir ieguvuši tādi mums zināmi filologi kā Kārlis Mīlenbahs un folklorists Krišjānis Barons.

Un kādas mums ir morālās tiesības šādai pilsētai, kas Latvijai ir devusi (ne tikai Latvijai, bet arī manis nosauktajām kaimiņvalstīm) šos izcilos prātus, liegt valsts nozīmes pilsētas statusu? Manuprāt, nav mums tādu tiesību, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es neatkārtošos... no tā visa, kas ir teikts un ko es pats esmu teicis iepriekš par Jelgavas kā nelielas pilsētas statusu. Es tikai tā pateikšu – te jūs uzrausieties! Uz Jelgavas jūs uzrausieties! Jelgavnieki ir ļoti spēcīgi cilvēki gadsimtos un nepakļaujas idiotiskām pavēlēm.

Es izstāstīšu vienu šādu piemēru, kas ir puča laiks augustā, kad bija izveidotas... Tās sauca... tautā tās sauca par "baltajām beretēm". 1. Policijas bataljons, vēlāk drošības dienests. Viņiem bija divas vienības, viena bija Rīgā, viena – Jelgavā. Un bija Godmaņa neoficiāla pavēle (kad sākās pučs, notikumi sāka notikt Maskavā, nevis vairs šeit): visām vienībām – šīm divām – nolikt ieročus. Rīga to izdarīja. Sakrāva ieročus kaudzē, atstāja astoņu cilvēku maiņu apsardzi, kuru... atbrauca OMON un sasita, un atņēma ieročus.

Jelgava, kā lai pieklājīgi pasaka, Gunta Kupča vadībā pasūtīja šo pavēli un pavēles devējus tur, kur viņiem ir jāiet. Viņi nenolika ieročus, viņi paņēma ieročus, munīciju, aizgāja, sadalījās grupās, aizgāja mežā un gatavojās pretošanās ciklam.

Mums visiem noveicās. Latvija, pareizāk sakot, Jeļcins, uzvarēja Maskavā, un Latvija bija brīva valsts.

Vēl ļoti ilgi pēc tam drošības dienesta vadība, Vectirāna personā tai skaitā, nezināja, ko īsti darīt ar jelgavniekiem, kuri it kā bija jāsoda par pavēles nepildīšanu, bet reizē sodīt jau, protams, nevarēja.

Tā ka Jelgava ir speciāla pilsēta, un ne tikai no šī konteksta, no visiem citiem arī.

Renār Kauper un "Prāta vētra", tagad ir tas brīdis, kad jums jāaizstāv sava pilsēta! Es ceru, ka uz trešo lasījumu jūs uztaisīsiet... jūs uztaisīsiet mums vienu kārtīgu koncertu. Vienu kārtīgu koncertu par Jelgavu, nevis par Rāviņu, nevis par ZZS, bet par Jelgavu! Visi jelgavnieki, kam ir traktori, tie, kas māk dziedāt, un tie, kas aizstāvēja Latviju 1990., pulcējieties!

Jūs esat tie, kas šo ārprātu var šeit izbeigt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Dūrīša kungs, ja jūsu arguments novada pievienošanai Jelgavas pilsētai ir tas, ka tāpat jau tur iedzīvotāji no novadiem brauc uz pilsētu strādāt, tad ejiet soli tālāk – vienkārši pievienojiet visu pārējo Latviju Rīgai, jo ļoti daudzi cilvēki no reģioniem brauc strādāt uz Rīgu un Pierīgu.

Jelgavā ir attīstības centrs... un ne tikai Jelgavas novadam un pašai pilsētai, bet daudz plašākam areālam. Viens no iemesliem ir tas, ka tā ir spējusi arī piesaistīt finansējumu, tai skaitā – no starptautiskiem fondiem, lai veidotu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru un iedzīvotājiem kvalitatīvu vidi. Atņemsiet pilsētas... pilsētas statusu, un nebūs vairs šādas iespējas pilsētvides attīstības naudu izmantot. Es domāju, ja jūs paši neatbalstāt reģionu attīstību, ļaujiet viņiem darīt to pašiem. Tas, ko jūs darāt, – jūs 150 miljonus pagājušajā... gada budžetā visām pašvaldībām reģionos atņēmāt... tad ar lielu vērienu septiņus piesviežat ATR īstenošanai un tad vēl pasakāt, ka, nu, sīknaudu vai tos atlikumus varat paturēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Mēs daudz runājam. Arī šodien runājām par to, kādā veidā tiks organizēts sabiedriskais transports. Vienā versijā – ka to varētu darīt kā reģionālo funkciju, bet mums ir tāda lieta šobrīd kā lielo pilsētu organizētais sabiedriskais transports, kur lielās pilsētas šo... Ir noteikts, ka lielās pilsētas organizē pilsētas sabiedrisko transportu un kompensēts tiek tikai šis... šī pārvadājumu daļa, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Kā tas notiks nākotnē, ja Jelgava vairs nebūs lielā pilsēta, arī Ventspils? Kas kompensēs, un kas atmaksās visu pārējo? Tīri leģitīmi Jelgavai vairs nebūtu jāuzņemas visi pilsētas pārvadājumi. Bet to acīmredzot būtu jāuzņemas kompensēt vai organizēt valstij.

Ja kādam tas šobrīd ir skaidrs, kā tas nākotnē notiks, tad es aicinātu nākt uz šo tribīni un to visu izstāstīt, pirms mēs pieņemam lēmumu par to, ka Jelgava nav lielā pilsēta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Ziniet, daudzos laikos un tautās ir daudz bijušas diskusijas par to, kas ir pats svarīgākais jautājums jeb alfa un omega. Nu izskatās, ka šeit, šajā Saeimas sasaukumā, atbilde uz to, kas ir alfa un omega, ir atrasta. Jautājums ir – vai Jelgava būs vai nebūs lielā pilsēta? Tas izšķir pilnīgi visu. Sajūta ir, ka ir jābūvē barikādes uz Jelgavas pilsētas robežas, lai sargātos no apkārtējo novadu iedzīvotājiem. Nedod Dievs, būs kopā jāorganizē atkritumu saimniecība, transports, veselības aprūpe, sociālie... Dievs pasarg, tiem Ozolnieku un citu apkārtējo novadu iedzīvotājiem būs kaut kāda teikšana par to, kādi ir pakalpojumi, ko sniedz Jelgava un apkārtējie novadi kopā.

Kolēģi, šis ārprāts tiešām ir jāizbeidz, es piekrītu Šmita kungam. Tas ārprāts, ka cilvēkus biedē, ka no tā lielās pilsētas statusa pārsaukšanas par citu vārdu un apkārtējo novadu pievienošanas, izveidojot lielāku novadu ar lielāku iedzīvotāju skaitu, ar kopīgiem pakalpojumiem, – ka no tā Jelgavu nolīdzinās līdz ar zemi kā Otrā pasaules kara laikā. Kolēģi, nopietni?! (Dep. L. Liepiņa: "Vaau! Daniel! Nopietni?...") Par ko ir runa? Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot pēc iespējas lielākus novadus, spējīgākus (Starpsaucieni.), ar lieliem, jaudīgiem attīstības centriem, kāds Jelgava noteikti ir.

Atgādināšu... Nekliedziet uz mani! Atgādināšu, ka VARAM valdībā iesniedza (Dep. V. Valainis: "Kaut viens izvērtējums būtu!") – paklausieties, lūdzu! – valdībā iesniedza, ka visas lielās pilsētas, kā mēs tās agrāk dēvējām, varam nosaukt savādāk – par centrālajām pilsētām, par valsts pilsētām –, vienalga. Vienosimies, ka šīs pilsētas ir kopā ar apkārtējām teritorijām, izņemot Jūrmalu un Rīgu, kas ir specifiskas. Valdība vienojās citādi – kaut kur tā, kaut kur tā. Es būtu priecīgs, lai visur vienādi.

Es uzskatu – tas, ka Jelgavai būs novads kopā ar apkārtējiem novadiem, ir pluss, tā ir konkurences priekšrocība. Jelgava attīstīsies ātrāk un labāk nekā Rēzekne vai tā pati Liepāja, kas nevēlas būt solidāra ar apkārtējiem novadiem, kur pilsētas vadība skaidri pateica, ka negrib rūpēties par apkārtējiem novadiem. Manuprāt, tas nav pareizi arī no morālā viedokļa.

Veidosim pēc iespējas lielākus, stiprākus novadus ar labiem pakalpojumiem un vienotu sadarbības mehānismu. Tas ir tas, par ko ir administratīvi teritoriālā reforma. (Koalīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Daniel Pavļut, es gribētu, lai tu šādi pat kāp tribīnē un pasaki par Rēzekni... par Rēzekni, kur par to tu nesaki (Dep. D. Pavļuts: "Tu neklausījies!"), kur... kur jūs pieņemat pavisam citu lēmumu. Bet, lai jūs saprastu, kāda ir demokrātija Latvijā. Tātad divi Jelgavas puses iedzīvotāji – Dūrīša kungs no "Attīstībai/Par!" un Geidāns no KPV LV. Dūrīša kungs saņēma 282 plusus vēlēšanās. Geidāna kungs ir saņēmis mīksto mandātu, proti, viņš principā netika ievēlēts Saeimā un ir nonācis nejaušas sakritības dēļ... nejaušas sakritības dēļ. Šie cilvēki izvēlas to, kāds ir vairāk nekā 50 tūkstošu cilvēku turpmākais liktenis. Un tas nav pareizi demokrātiskā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Daniel Pavļut! Ja tu kāp tribīnē un stāsti, cik tas viss būs labi, tad pasaki, cik tas būs labi! Cik katram cilvēkam būs labi? Cik būs investīcijas papildus klāt? Cik būs dzimstība lielāka? Cik būs... nezinu, izglītojamo skaits lielāks? Cik būs...? Šobrīd šādas atbildes nav.

Un nevajag stāstīt te, ka cilvēki brauc jau tagad un brauks... Daniel, teica: cilvēki brauc arī uz Rīgu. No Jelgavas cilvēki brauc arī uz Dobeli, strādā arī Dobelē. No novada brauc uz Dobeli strādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Daniel, alfa un omega? Alfa tu noteikti neesi. (Starpsauciens.) Alfa tu noteikti neesi, kur nu vēl tēviņš! (Smiekli. Starpsauciens.)

Omegā... Omegā neuzņems. Nē, nopietni, man šīs debates vienkārši – kur Jelgava ir kļuvusi mazāka par Rēzekni! – prasās uz vienu teikumu. Ziniet, šis nams tiešām gaidīs, "lai iesper zibens, gaudo suns". Goda vārds!

Sēdes vadītāja. Šmita kungs, es jums izsaku aizrādījumu. (Dep. A. Gobzems: "Par ko? Konkretizējiet! Par to, ka dziesmas nosaukumu citēja?")

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Starpsaucieni.)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Te nākamais ir ministrs, tas ir ļoti labi.

Jūs zināt, es... Diezgan sen tas bija, kad es savulaik mācījos, man... Viena no manām divām specializācijas jomām bija tieši valsts finanses un fiskālais federālisms. Un es biju tāds... Mana profesore bija tieša Ričarda Masgreiva mācekle. Ričards Masgreivs... Viņš tāds... ASV ir tāds fiskālā federālisma tēvs praktiski. Ja viņš nebūtu nomiris, viņš noteikti būtu saņēmis Nobela balvu par šo.

Ko es ar to gribu pateikt? Ka vismaz izglītības ziņā, es domāju, es zinu par tām lietām vairāk nekā jūs visi kopā, bet pat es neuzdrošinātos veikt tādas kustības... (Starpsaucieni.) tādas kustības un reformas, ar kurām jūs tagad šodien nodarbojaties, jo no tām jūsu tā sauktajām debatēm... Labi, tās nav debates tad, kad daži no koalīcijas dažreiz nāk uz tribīni un sāk kaut ko stāstīt un skaidrot. Es redzu, ka jūs tajās absolūti neko nesapratāt, ka šodien ir tādas... tādi kā tumsonības un analfabētisma svētki attiecībā uz visu reģionālo reformu.

Saprotu, jūs ar to... Lai ko jūs nerakstītu tajā likumprojektā – vai tur kaut kāda pilsēta Jelgava, kas ir pilsēta, nav pilsēta, liela pilsēta, ļoti liela pilsēta –, jūs nekad nemainīsiet faktu par to, kāds šobrīd ir iedzīvotāju skaits Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un tā tālāk. Vai – cik daudz tur ir darba vietu, uzņēmumu un tā tālāk.

Bet skaidrs, ka tā vai citāda statusa piešķiršana, nu, kaut ko ietekmē administratīvi, pārvaldības ziņā, un es redzu, ka tie no šīs puses... mani kolēģi... tajā orientējas. Nu, pateikt daudz nozīmē neko nepateikt... Nu, tur 10 reizes labāk nekā jūs. Vismaz 10 reizes labāk nekā jūs. (Starpsaucieni.)

Tāpēc, nu, ko te teikt: jūs te varat, tā teikt, kliegt – 10, 100, vēl kaut kas... kurš skaļāk kliegs... vai viens otram dot kaut kādu drosmi vai kā, bet tie fakti ir tādi, ka jūs... jūs te veicat kaut kādas reformas, kurās ļoti maz ko saprotat. Rezultāts būs diezgan likumsakarīgs, un pēc mazāk nekā trim gadiem jūs diezgan likumsakarīgi būsiet ārā no šīs vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ministram Jurim Pūcem. (Dep. V. Valainis: "Droši! Ievies skaidrību!")

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Es izmantošu šo iespēju, debatējot par augsti godātā Saeimas deputāta Māra Kučinska priekšlikumu saistībā ar Jelgavas pilsētu... Šķiet, vispārīgi arī skaidrot to faktu, kā tad mēs esam – gan Ministru kabinets – nonākuši līdz konkrētam likumdošanas priekšlikumam, kas izraisa tik asas debates.

Pirmām kārtām vairākkārt šajās debatēs arī dažādi deputāti lieto apzīmējumu (tagad, šķiet, nobalsotas) "lielās pilsētas", bet oriģināli likumprojektā ir "republikas pilsētas", ka tas esot statuss, ka ar šo likumu tiek piešķirts statuss pilsētai.

Bet tas tā nav. Republikas pilsēta ir pašvaldības (Starpsauciens.)... pašvaldības paveids. Tas ir pašvaldības paveids. Likumprojektā ir faktiski paredzētas divu veidu pašvaldības. (Starpsaucieni.) Ir republikas pilsētas un novada pašvaldības. (Starpsaucieni. Dep. A. Gobzems: "Kurā vietā ir rakstīts, ka tas ir pateikts? Kurā vietā...?")

Līdz diviem tūkstošiem... Šīs divas pašvaldības pēc būtības raksturo tas, kā tās ir uzbūvētas teritoriālajā ziņā. Republikas pilsētas – tās ir pašvaldības, kurās ir tikai pilsēta bez lauku teritorijām, kamēr novada pašvaldības – tās ir pašvaldības, kur ir pilsētas un pagastu teritorijas vai arī tikai pagastu teritorijas. (Dep. V. Valainis: "Jelgava tad ir tāda pati kā Iecava!")

Šobrīd (Starpsauciens.)... Līdz 2009. gadam, pastāvot pagasta pašvaldībām, kad faktiski pastāvēja pirmajā līmenī trīs veidu pašvaldības – pagastu pašvaldības, novadu pašvaldības un republikas pilsētu pašvaldības – bija arī funkciju atšķirības starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām. Kopš tā laika pašvaldību funkcijas ir vienādotas, līdz ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma pieņemšanu 2009. gadā funkcijas ir vienādas. (Starpsaucieni.)

Ministru kabineta atbalstītajā likumprojektā ir iesniegtas piecas republikas pilsētas. Un daudzi šodien prasa, kāpēc. Lai paskaidro, kāpēc viena vai otra nav.

Jāatgādina tas fakts, ka Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu, ar kuru sagatavoja pašvaldību piedāvājumu diskusijām ar pašvaldībām, un pēc tam pēc diskusijām ar pašvaldībām, konsultāciju procesa, kas noritēja vasarā, pagājušogad, sagatavoja konceptuālo ziņojumu. Tajos abos faktiski bija piedāvāts viens pamatmodelis administratīvo teritoriju noteikšanai.

Es atgādināšu, kāds tas pamatmodelis ir. Mēs fiksējām to, ka pamatattīstības atslēga Latvijas teritorijā ir attīstības centrs ar lauku teritoriju kopā. Tas ir pamatmodelis. (Starpsauciens: "Kurā vietā?")

Attīstības centram mēs izvēlējāmies dokumentus, kas ir valdībā pieņemti un Saeimā pieņemti (tajā skaitā iepriekšējās Saeimas laikā un aiziepriekšējās Saeimas laikā) un kur ir definēti reģionālie un nacionālie attīstības centri. Šīs reformas modelim faktiski automātiski rodas jautājums, kāpēc un kādā veidā noteikt šo lauku teritoriju kopā ar attīstības centru.

Faktiski ir skaidrs, ka atslēga šim vārdam ir tā sauktās funkcionālās teritorijas, proti, tādas lauku apdzīvotās teritorijas, kas kopā ar pilsētu veido vienotu saimnieciski funkcionālu telpu, kuru ir vērts saimnieciski pārvaldīt kopā, vienoti, izveidojot vienu konkrētu kopīgu modeli publisko pakalpojumu sniegšanai. (Starpsauciens: "Dobeles novads un Auces novads...") Protams... Protams, ka izveidojas objektīvas atšķirības, jo funkcionālās teritorijas pilsētām ievērojami atšķiras. Un tās lielā mērā nosaka (Starpsauciens.)... Tās lielā mērā nosaka tas, cik liela pilsēta ir (Starpsauciens: "Ar ko tu salīdzini?"), kāda ir tās ekonomiskā aktivitāte un cik lielā mērā tā spēj nodrošināt (Starpsauciens.) to funkciju realizāciju.

Tas patiesībā automātiski noved arī pie secinājuma, ka mums ir divas... sākotnēji arī mūsu konceptuālā ziņojuma piedāvājumā... divas republikas pilsētas (Rīga un Jūrmala), kuras mēs bijām spiesti izdalīt un neiekļaut parastajā modelī divu atšķirīgu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Rīgas pašvaldības reālā funkcionālā teritorija jeb tā ietekme ir tik liela, ka tas būtu nefunkcionāli no pašvaldību kartes veidošanas viedokļa, jo faktiski tā ir ievērojami lielāka nekā jebkurai citai pilsētai un veido ap pusi no Latvijas valsts teritorijas.

Savukārt Jūrmalas pašvaldībai, Jūrmalas pilsētai specifisku iemeslu dēļ ilgstoši ir republikas pilsētas statuss, bet faktiski tai, protams, vērā ņemamas nopietnas funkcionālās teritorijas nav.

Iemesli tiešām ir specifiski, kāpēc Jūrmalai ir republikas pilsētas statuss. (Dep. V. Valainis: "Jelgavai nav?") Tā tika izdalīta no Rīgas pilsētas un pārvaldīta atsevišķi Padomju Savienības politikas realizācijas iemeslu dēļ.

Attiecībā uz tālāko piedāvājumu ­– faktiski mēs piedāvājam veidot novadus ap pilsētu attīstības centriem un pagastiem.

Kučinska kungs debatēs uzsvēra, ka tādam modelim, kur lielās pilsētas ir apvienotas ar lauku teritorijām, iespējams, mēs neesam gatavi. Es neesmu tik skeptisks kā jūs, Kučinska kungs. Es domāju, ka faktiski mēs sen esam nobrieduši šim faktam. Un jāsaka, Kučinska kungs, tad, kad jūs bijāt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un ministrija sagatavoja vērtējumu par ieviešamo modeli, tieši šis bija rekomendētais modelis. Tieši šādu modeli kā nepieciešamu Latvijas attīstībai toreiz jūs arī aizstāvējāt. Diemžēl tas neizdevās dažādu iemeslu dēļ. Citas valstis šo ceļu ir gājušas un gājušas diezgan sekmīgi.

Jā, pēc konceptuālā ziņojuma atbalstīšanas valdībā, ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus, to spēju vienoties, sagatavojot likumprojektu izskatīšanai valdībā, republikas pilsētu skaits tika papildināts ar vēl trīs pilsētu pašvaldībām.

Visos trīs gadījumos lēmuma pamatojums, būtisks faktors, kāpēc mēs vispār varējām šādu lēmumu pieņemt, ir tas, ka gan pilsētas, gan novada pašvaldībai ir pietiekams iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu pašvaldību funkciju īstenošanu. Tomēr ir arī skaidrs, ka šis nav vienkāršs lēmums, vismaz mūsu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – ministrija uzskata, ka šajās trīs republikas pilsētās un trijos novados būs nepieciešams veidot vismaz daļēju, ja tā tēlaini var izteikties, kopdzīvi.

Es esmu pateicīgs Saeimai, ka jūs esat atbalstījuši otrajā lasījumā vairākus manus priekšlikumus šajā jautājumā, tai skaitā 106. priekšlikumu, kas mainīs pašvaldības darbības modeli, faktiski uzliekot par pienākumu noteiktus jautājumus pārvaldīt kopā. Kopumā es uzskatu, ka šādu jautājumu skaits tikai pieaugs.

Funkcionālās teritorijas arī nākotnē pēc būtības ir jāveido par Latvijas reģionālās attīstības atslēglielumu. Gan Liepājai, gan Rēzeknei, gan Daugavpilij būs citā veidā jāpārvalda sevi, un Lejaskurzemes novadam, Daugavpils novadam un Rēzeknes novadam būs pēc būtības jāiekļaujas kopīgajā dzīvē ar šīm pilsētām, lai izveidotu funkcionālajām teritorijām nepieciešamo atbalstu. (Starpsaucieni.)

Es gribu vēl dažas replikas pateikt. Es gribu nomierināt Reiznieces-Ozolas kundzi, kur viņa saka... un par to uztraucas Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs un, iespējams, viena daļa jelgavnieku. Apgalvojums – jūs teicāt, ka pilsētvides fondu, Eiropas Savienības struktūrfondu, kas ir paredzēti pilsētvides prioritātei, līdzekļu šādos apstākļos Jelgavai un Ventspilij nebūs. Tā nav taisnība! Es jums varu pavisam vienkārši pierādīt, kāpēc tā nav taisnība.

Šajā plānošanas periodā mēs lietojam pilsētvides fondu naudu ne tikai deviņām lielajām pilsētām, bet visām Latvijas pašvaldībām. Pilnīgi visām! Gan deviņām, gan tām 21, kas ir tā sauktie reģionālie attīstības centri, pašvaldības, gan arī 89 pārējām pašvaldībām. Visām tām ir iespēja šos līdzekļus lietot, un tās to lieto! Attīstībai.

Šis jautājums būs arī nākamajā periodā. Es varu jūs pilnīgi nomierināt par to – gan jelgavniekus, gan ventspilniekus. Arī nākamajā periodā Jelgavas novadam, Ventspils novadam, kuros būs gan pilsēta, gan lauku teritorija, būs iespējas izmantot pilsētvides fondu naudu savai attīstībai.

Savukārt Vjačeslavam Dombrovskim, kurš teica, ka viņš neuzdrīkstētos veikt šādu reformu, kādu mēs šodien atbalstām... Dombrovska kungs, mani tas nepārsteidz. Kad jūs bijāt ministrs, nevienu reformu jūs arī neveicāt.

Paldies. (Koalīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pūces kungs, jums vajadzētu pateikties nevis Saeimai, bet 51 balsij, kas atbalsta jebkuru muļķību, ko jūs piedāvājat. (Opozīcijas aplausi.)

Šinī gadījumā es gribētu pateikt tikai vienu. Kad Pavļuta kungs te runāja par morāli... Morāle nav saistīta ar dubultstandartiem un neprofesionalitāti rīcībā un plānojumā.

Tāpēc es uzskatu, ka mums būtu jāatbalsta Kučinska kunga priekšlikums, jo mēs šodien runājam par visu ko, tikai ne par teritoriālo reformu. (Opozīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim otro reizi.

M. Kučinskis (ZZS).

Viena pilsēta ar funkcionālām teritorijām nozīmē abus variantus – vai nu teritorija tiek pievienota, vai arī teritorija paliek otrai pašvaldībai. Funkcionalitāti jebkurā gadījumā, protams, īsteno lielās pilsētas.

Bet jūs šobrīd jau de facto esat mazliet sapinušies, un tāpēc es jau pārāk lielu kritiku arī neesmu izteicis kopumā. Bet tajā brīdī, kad jūs nesaprotamu iemeslu pēc atlaidāt Liepāju, un tajā brīdī, kad netika izdomāts, kā saglabāt šo nu jau lielās pilsētas vai republikas pilsētas statusu tai skaitā Jelgavai, par ko runā, tajā brīdī faktiski nonācāt līdz bankrotam. Es gribētu teikt – jūs pazemojāt jelgavniekus ar to. Tas bija jāizdomā.

Tas ir viss pārmetums. Vairāk man nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Nav jau varbūt nozīme, kā mēs saucam, republikas pilsēta, lielā pilsēta vai tā tālāk, bet – kāds ir tas rezultāts un kā tālāk funkcionēs jaunās pašvaldības.

Ja mēs runājam par to, ka vajag pilsētu ar pietiekamu lauku teritoriju, tad Jelgavas jaunajā novadā būs apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju. Tai pašā laikā... Tātad Saulkrasti – cik tur būs? Tur būs knapi 10, es nezinu. (Starpsauciens.) Ir atstāts, ir atstāti vēl daži novadi, kur ir tikai knapi ap 10, kur arī faktiski, ja pēc tāda principa ejam, mēs varētu tos vienot kopā.

Te nu, protams, es tomēr vēršos pie tiem, kas ir bijuši saistīti ar Jelgavu. Es neesmu jelgavnieks, bet es esmu studējis un arī strādājis Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Arī jūs, Dūrīša kungs, esat strādājis Veterinārmedicīnas fakultātē un daudz zināt par Jelgavas pilsētu.

Šajā sakarā saprotiet visi, ka Jelgavas pilsētas apvienošana ar novadu ir tikai politisku motīvu vadīta.

Te es atgādināšu, ko es, man liekas, jau pirmajā dienā debatēs teicu. Vienā aizkulišu sarunā ar jūsu, Pūces kungs, partijas biedru... Es, protams, neatsaukšos uz uzvārdu, jo tas nebūtu korekti, tāpēc ka tā bija saruna divatā. Arī jūs minējāt Rāviņa kungu šodien, jā, ka vajag tik ieriebt Rāviņam. Nē, nu, citiem partijas Attīstības/Par! biedriem ir savādāka motivācija un domu gājiens. Un domu gājiens bija tāds: "Nē, nu, klausieties, Jelgavu vajag likt kopā ar novadu, jo tādā gadījumā vismaz Caune nebūs novadā, būs Rāviņš!"

Tā ka nu tieciet paši galā! Pirmkārt, no šīs apvienošanas Latvijas valsts neiegūst, iedzīvotāji neiegūst, un, otrkārt, jūs politiski ar ZZS arī neizrēķināsieties. Mēs bijām, un mēs esam, un mēs būsim tur. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Pūces kungs, jūs te kaut ko solāt no tribīnes, kaut kas būs vai nebūs, vai kas. Cik lielā mērā vispār var ticēt jūsu vārdiem? Ministra, kurš sākotnēji solīja segt ar apvienošanos saistītās izmaksas, pēc tam viņš tikai daļēji līdzfinansēs. Ministrs, kurš... par kaut kādiem 300 miljoniem ceļiem, reģioniem... par kuriem jūs runājāt, bet par kuriem ne Satiksmes ministrija neko nav dzirdējusi, ne Nacionālajā attīstības plānā tos atrast var. (Starpsauciens.) Nezinu...

Ja mēs runājam par reformām, tad mums ir dažāda izpratne, ministra kungs. Es noteikti neesmu veicis nekādas reformas, kuras... viena pilsēta ar divreiz lielāku iedzīvotāju skaitu ir pilsēta, ar divreiz mazāku – nav pilsēta.

Es nezinu, par kuru ministriju jūs runājāt, par to pirmo, kur es strādāju, vai par to otro ministriju, kurā pirms tam jūs bijāt valsts sekretārs un no kuras jūs, cik es atceros, izmeta par to, ka jūs... jūsu tagadējā kolēģa viedoklī... piesedzāt OIK afēru, Pūces kungs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es esmu jelgavnieks, es esmu šajā pilsētā uzaudzis, man daudzi draugi ir Jelgavā. Un šajā jautājumā jebkurš kārtīgs jelgavnieks ir kārtīgs Jelgavas patriots. Jelgavai ir bijusi ļoti smaga vēsture. Tā ir pārdzīvojusi Otro pasaules karu, gandrīz pilnībā nopostīta (Starpsauciens: "Bermontu arī!") un atkal ir piedzīvojusi savu jauno elpu. Man ir bijis milzīgs prieks augt pilsētā un redzēt šīs pārmaiņas, kā tā ir izmainījusies pēdējos gados. Tieši visu šo pārmaiņu gaitā es tiešām esmu lepojies ar šo pilsētu.

Kolēģi, es Saeimā nekad, nekad nevienu lēmumu neesmu uztvēris personīgi, bet šis būs tas, kuru es uztveršu personīgi un darīšu visu iespējamo gan kā politiķis, gan kā iedzīvotājs, lai šo jautājumu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Runas laiks beidzies.

V. Valainis. ... pārstrīdētu, apstrīdētu un panāktu Jelgavas atgriešanu... kā republikas pilsētas, kā patstāvīgas pilsētas statusu...

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms...

Jūsu debašu laiks ir beidzies, Valaiņa kungs! (Aplausi.)

Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. 111. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 39, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 112. priekšlikums nav balsojams. Līdz ar to... Jo tas... Jo Saeima savu viedokli pauda 111. priekšlikumā, to neatbalstot.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Savu izvēli jūs, kolēģi, esat izdarījuši. Es domāju, šis jautājums tiks vēl plaši diskutēts, un attiecībā uz Jelgavu, kā jau minēju, es personīgi gan kā politiķis, gan kā iedzīvotājs darīšu visu iespējamo, lai šo jautājumu atgrieztu un sakārtotu.

Būsiet jūs šeit vai nebūsiet – Jelgavas pilsēta atgūs savu statusu! Attiecībā uz to, ko runāja ministra kungs. Nu, būtu grēks viņam neatbildēt. Bet tomēr visi šie argumenti, tas, ko pauda ministra kungs attiecībā uz pilsētvidi... Pēc būtības viņš pateica to, ka urbānās politikas Latvijā vairāk nav. Tas ir tas, ko viņš pateica pēc būtības.

Pēc būtības viņš pateica to, ka šie naudas resursi, kas tā jau ir maz, tiks izkliedēti pa visu Latvijas teritoriju. Jautājums – kādā veidā tad notiks šo teritoriju attīstība?

Bet runāsim konkrēti par Jelgavu. Jelgavas... Pavļuta kungs, tik gudri runājat par tiem pakalpojumiem... Es jau pirms jums, kāpjot tribīnē, minēju to, ka Jelgava, gluži tāpat kā ministra minētā Rīga, ir ar daudz lielāku ietekmes areālu. Tas nav tikai Jelgavas novads, Ozolnieki. Tas ir no Talsiem līdz Jaunjelgavai un vēl vairāk, vērtējot jebkuru funkciju. Bet vai tas ministrs ar to ministriju, kuru viņš vada, izvērtēja kaut vienu no šīm funkcijām? Kaut vienu no šīm funkcijām?

Dūrīša kungs pieminēja izglītības funkciju. Dūrīša kungs, ja jūs nezinājāt, uz Jelgavu katru dienu 1000 bērnu brauc mācīties no apkārtējiem novadiem... Un ne tikai no Jelgavas un Jelgavas novada, Ozolnieku novada, arī no Bauskas, arī no Rīgas. Tad ko – pievienosim arī Bausku un Rīgu klāt?

Kolēģi, Jelgavas loma šajā Latvijas... Zemgales attīstības centrā... Neviens pakalpojums nav vērtēts, neviens! Tas, ko ministrs runāja no tribīnes, – būtu labi to kaut kur izlasīt. Nekur tas netika vērtēts. Vai kādai pašvaldībai tika sniegta atbilde pēc būtības kaut uz vienu viņu uzdoto jautājumu? Vienīgā atbilde bija, līdzīgi kā ministrs demonstrēja – jums tā būs dzīvot labāk.

Ministra kungs! Jūs šobrīd būsiet tas ministrs, kas būs pārtraucis urbāno politiku Latvijā. Apsveicami! Arī tā var virzīties.

Bet attiecībā uz Jelgavu. Jelgavas novadam ir viena lieta, jaunveidojamajam Jelgavas novadam. Jūs ieliekat Jelgavas pilsētu rāmjos. Jūs ieliekat Jelgavas pilsētu bezjēdzīgos rāmjos un nepasakāt Jelgavas pilsētai, kāda ir tās stratēģiskā loma. Jelgavas pilsētas stratēģiskā loma kā katram jelgavniekam vēsturiski ir iekodēta – skatīties daudz plašāk nekā tikai Jelgavas pilsētu. Tas vienmēr tā ir bijis. Jelgavas pilsēta ir bijusi Latvijas galvaspilsēta! Jelgavas pilsēta vienmēr ir bijusi dominējošā stāvoklī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijas sabiedrība, lai jūs saprastu, kāda ir šī reforma. Lai sakasītu Saulkrastos 10 tūkstošus iedzīvotāju, jo tur ir Dombravas māja, tad mums sanāk tas novads. Savukārt, lai Jelgava tiktu apvienota, – tur arī ir ļoti dziļš zemteksts.

Deputāts Geidāns no KPV LV – viņš īsti nav jelgavnieks, viņš ir novadā. Tā kā viņš cierē uz Jelgavas mēru... tā kā viņš cierē uz Jelgavas mēru, tad vajag pievienot klāt... Tāpat kā Dombravam vajag to māju atsevišķi.

Un tad jūs sakāt, ka jūs mēģināt uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīvi, jūs mēģināt atcelt OIK, jūs mēģināt pielikt pie algām, samazināt nodokļus un tādā garā. Mēģināt, mēģināt – visu laiku jūs kaut ko mēģināt. Kāds ir rezultāts? Cilvēki no Latvijas aizbrauc, un jūsu mēģinājumi visu laiku cieš fiasko, jo mūsu ekonomika tikai krīt un krīt, un krīt, bet Dombravam būs savs pagasts. Dombravam būs pagasts! Un Geidāns varēs kļūt Rāviņa vietā par mēru beidzot. Piepildīt savu dzīves sapni. (Starpsaucieni.) Tas ir tas.

Pēdējā lieta, ko mēs vēl paspēsim pārrunāt... Ko jūs gribēsiet izdarīt nākotnē, un tas būs droši vien nākamās sēdes laikā, kad jūs gribēsiet latgaļus par čangaļiem pārtaisīt. (Dep. E. Papule: "Tas nenotiks!") Tas arī šajā reformā iekšā būs. Tas ir tas, ar ko jūs šeit nodarbojaties.

Bet varbūt, ka jūs beidzot saņematies visi un kā valstsvīri... Viens vismaz – Raivis Dzintars. Vismaz uztaisām tā, ka Raivis Dzintars atplēš... torsu un mums ir nevis Brīvības bulvāris, bet Dzintara bulvāris. Nu, lai ir kā valstsvīrs un pasaka: "Dombrava, tev nebūs savs pagasts!"

Rīkosimies valstiski, jo mēs esam nacionāli noskaņoti, mēs esam par Latviju, mēs esam par lielu Latviju, mēs esam par lielu Jelgavu, mēs esam par vēsturi, mēs esam par mūsu cilvēkiem, nevis par savtīgām, personīgām Dombravas vai Geidāna, vai kāda cita interesēm.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Dzintars, Feldmans, Zakatistovs, Pavļuts un Latkovskis lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 12. marta pulksten 9.00 un noteikt 12. marta kārtējās sēdes sasaukšanas laiku 10 minūtes pēc 5. marta sēdes darba kārtības izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vēlreiz. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem, kolīdz tie ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Linda Ozola, Dana Reizniece‑Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde (Starpsaucieni: "Dana Reizniece-Ozola ir!"; "Dana ir!")... Dana Reizniece-Ozola ir, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 12. marta pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)