Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 3. marta noteikumi Nr. 122 "Aizkraukles profesionālās vidusskolas nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.2020., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/op/2020/47.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 81

Par finansējuma piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām projektu īstenošanai

Vēl šajā numurā

06.03.2020., Nr. 47

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 122

Pieņemts: 03.03.2020.

OP numurs: 2020/47.8

2020/47.8
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 122

Rīgā 2020. gada 3. martā (prot. Nr. 9 14. §)

Aizkraukles profesionālās vidusskolas nolikums

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 7.1 punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Aizkraukles profesionālā vidusskola (turpmāk – izglītības iestāde) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana.

2. Izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, kā arī ministrijas izdotie tiesību akti.

3. Izglītības iestādei ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss, un tai ir konti Valsts kasē.

4. Izglītības iestādei var būt sava simbolika (himna, karogs, logo) un zīmogi, tai skaitā zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu izglītības iestādes nosaukumu valsts valodā un zīmogs ar lielā valsts ģerboņa attēlu, ko tā izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Izglītības iestādes juridiskā adrese – Jaunceltnes iela 21, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101.

6. Profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietas:

6.1. Jaunceltnes iela 21, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101;

6.2. Bērzu iela 14, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101;

6.3. Ķieģeļu iela 14, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5202.

II. Izglītības iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Izglītības iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, kā arī organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās izglītības standartos (valsts profesionālās vidējās izglītības standartā un valsts arodizglītības standartā) (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.

8. Izglītības iestādes darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.

9. Izglītības iestāde papildus profesionālās izglītības programmu īstenošanai veic pieaugušo tālākizglītības funkcijas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas, ja šāda funkcija uzdota vai noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

10. Izglītības iestādes uzdevumi ir:

10.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālai, tikumiskai un fiziskai attīstībai un izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;

10.2. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā un veicināt viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

10.3. veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas izglītojamam nodrošinātu attiecīgā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmētu viņa konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos;

10.4. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;

10.5. radīt motivāciju profesionālai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;

10.6. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu apguvi;

10.7. sadarboties ar darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu teorētisko mācību un praktisko nodarbību, kā arī kvalifikācijas prakses apguvi;

10.8. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

10.9. racionāli un efektīvi izmantot finanšu, materiālos un personāla resursus.

III. Izglītības iestādes īstenojamās profesionālās izglītības programmas

11. Izglītības iestāde pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības programmas šādās izglītības tematiskajās jomās: inženierzinātnes un tehnoloģijas, ražošana un pārstrāde, arhitektūra un būvniecība, komerczinības un administrēšana, sociālā labklājība, individuālie pakalpojumi.

12. Izglītības iestāde pēc saskaņošanas ar ministriju var īstenot programmas vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, interešu, pieaugušo neformālās un citas izglītības programmas.

13. Izglītības iestāde ir tiesīga piedalīties starptautiskos projektos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt izglītojamo praksi ārvalstīs.

IV. Izglītības procesa organizācija

14. Izglītības procesa organizāciju izglītības iestādē nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, izglītības iestādes darba kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi un citi izglītības iestādes iekšējie normatīvie akti.

15. Izglītojamo uzņemšana izglītības iestādē, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no izglītības iestādes notiek saskaņā ar izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

16. Izglītības iestāde var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē.

17. Minimālo izglītojamo skaitu izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

18. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver:

18.1. teorētiskās mācības vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību priekšmetos;

18.2. praktiskos darbus un patstāvīgos darbus profesionālajos un vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi;

18.3. darba vidē balstītas mācības.

19. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzes ilgumu nosaka Profesionālās izglītības likums.

20. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.

21. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā un semestrī atspoguļo stundu saraksts, ko apstiprina izglītības iestādes direktors. Ar izglītības iestādes direktora rīkojumu stundu sarakstā var izdarīt grozījumus.

22. Licencēto un akreditēto profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmu īstenošanas mācību plāniem, kurus izstrādā izglītības iestāde, apstiprina direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes izglītības programmu īstenošanas mācību plāni nosaka mācību priekšmetu skaitu un apjomu.

23. Direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, un tā ir obligāta arī visiem izglītojamiem.

24. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts profesionālās izglītības standarti.

25. Izglītības iestāde nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

26. Izglītības iestādes struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi izveido, ievērojot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.

27. Mācību prakses un kvalifikācijas prakses norisi izglītības iestāde organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

28. Pēc licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves izglītojamie saņem valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai, kādā izsniedz valsts atzītus profesionālo izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus.

V. Izglītības iestādes pārvalde, pašpārvalde un padomdevēju institūcija

29. Izglītības iestādi vada direktors. Direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo ministrija.

30. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

31. Izglītības iestādes direktors izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – izglītības iestādes konventu –, kura sastāvā ir septiņi padomnieki, un izdod tā nolikumu. Nolikumā nosaka konventa funkcijas, uzdevumus, tiesības, sastāvu un darba organizāciju. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.

32. Izglītības iestādes direktoram ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes padomes izveidošanu un darbību. Izglītības iestādes padomes sastāvā ir trīs izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji, divi izglītojamo deleģēti pārstāvji un četri izglītojamo vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) deleģēti pārstāvji.

33. Izglītības iestādes padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar izglītības iestādes padomes nolikumu, kurā noteiktas tās funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, darba organizācija un citi jautājumi. Izglītības iestādes padomes nolikumu pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes direktoru izdod izglītības iestādes padome.

34. Pedagoģiskā padome risina ar izglītības iestādes mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes direktors, un tās sastāvā ir visi izglītības iestādē strādājošie pedagogi. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un tās sēdes protokolē.

35. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm izglītības iestādē, un līdzdarbotos izglītības iestādes darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir ne mazāk kā viens katras grupas izvēlēts pārstāvis. Izglītojamo pašpārvalde tiek sasaukta ne retāk kā reizi mēnesī.

36. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Izglītības iestādes direktors un pedagogi atbalsta izglītojamo pašpārvaldes darbību.

37. Izglītības iestādes konventa, padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

38. Lai nodrošinātu izglītības programmās noteikto prasību īstenošanas kvalitāti, mācību priekšmetu pedagogi var tikt apvienoti metodiskajās komisijās. Metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, un to darbu koordinē izglītības iestādes direktora vietnieki un izglītības metodiķis.

VI. Pedagogu, citu darbinieku un izglītojamo tiesības un pienākumi

39. Izglītības iestādes direktora tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī darba līgumā un amata aprakstā. Izglītības iestādes direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv izglītības iestādi.

40. Izglītības iestādes pedagogus un citus darbiniekus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo izglītības iestādes direktors. Izglītības iestādes direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem izglītības iestādes darbiniekiem konkrētus uzdevumus.

41. Izglītības iestādes pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

42. Citu izglītības iestādes darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Citu izglītības iestādes darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

43. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktos un izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

VII. Izglītības iestādes iekšējo tiesību aktu pieņemšanas kārtība

44. Izglītības iestāde saskaņā ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu, patstāvīgi izstrādā izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus.

45. Izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus izdod izglītības iestādes direktors.

VIII. Izglītības iestādes saimnieciskā darbība

46. Izglītības iestāde ir patstāvīga finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu.

47. Izglītības iestādes direktors ir tiesīgs ar juridiskām un fiziskām personām slēgt līgumus par dažādu izglītības iestādei nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, ēdināšanas, dienesta viesnīcas, telpu nomas pakalpojumiem), ja tas neapgrūtina licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu un citu šā nolikuma 11. punktā minēto izglītības programmu īstenošanu.

48. Izglītības iestādes saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta izglītības iestādes telpu un teritorijas apsaimniekošana.

49. Izglītības iestāde papildus tās pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādis ir publiski pieejams izglītības iestādes tīmekļvietnē.

IX. Izglītības iestādes finansēšanas avoti un kārtība

50. Izglītības iestādi finansē no valsts budžeta. Izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.

51. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

51.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

51.2. sniedzot maksas pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem;

51.3. piesaistot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus un citus finanšu instrumentus.

52. Papildu finanšu līdzekļus ieskaita attiecīgajā izglītības iestādes budžeta kontā un tos izmanto:

52.1. izglītības iestādes attīstībai;

52.2. mācību līdzekļu un izglītības iestādes aprīkojuma iegādei;

52.3. pedagogu un darbinieku materiālai stimulēšanai;

52.4. ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.

53. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka izglītības iestādes direktors pēc saskaņošanas ar ministriju.

X. Izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtība

54. Lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministrijas ierosinājuma.

55. Izglītības iestādes reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.

XI. Izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

56. Izglītības iestādes nolikumu un tajā nepieciešamos grozījumus izstrādā izglītības iestāde sadarbībā ar ministriju.

57. Izglītības iestādes nolikumu un tā grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

XII. Citi nosacījumi

58. Izglītības iestādes darbības tiesiskumu nodrošina tās direktors. Izglītības iestādes direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

59. Izglītības iestādes amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu izglītības iestādes direktoram, bet izglītības iestādes direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

60. Izglītības iestāde dokumentu un arhīvu pārvaldību nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī ministrijas noteikto kārtību.

61. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz oficiālās statistikas pārskatu, statistikas pārskatu, kas noteikts ar ministrijas rīkojumu, un pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī ievada un aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.

62. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē kompetento institūciju par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumos norādīto ieteikumu ieviešanu.

63. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina piekļuvi bibliotēkas krājumiem, kā arī informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.

64. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību izglītības iestādē.

65. Izglītības iestāde veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tostarp veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

66. Izglītības iestāde nodrošina izglītojamo drošību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz:

66.1. higiēnas noteikumu ievērošanu;

66.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

67. Izglītības iestāde atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīga sadarboties ar citām izglītības iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un pašvaldībām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus un nozaru speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai izglītības iestādē.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!