INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS par vides apsvērumu, vides pārskatā izteikto atzinumu un sabiedriskās apspriešanas rezultātu integrāciju LATVIJAS NACIONĀLAJĀ ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNĀ 2021.-2030. gadam

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija informē, ka saskaņā ar Ministru Kabineta (turpmāk -MK) 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" ir jāievieš Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam (turpmāk - Plāns), ievērojot tautsaimniecības attīstības un enerģētikas un klimata mērķus. Plāna izstrādi nosaka Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmeņa dokuments - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regula Nr.2018/1999 Par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (turpmāk Regula Nr.2018/1999), kura nosaka Plānā iekļaujamo informāciju un Plāna saturu, kam atbilstoši Plāns ir izstrādāts, piemērojot MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6.punktu.

Plāns ir pieņemts 2020.gada 28.janvāra MK sēdē ar piebildi, ka precizējams Plāna 11.rīcības virziena darbības rezultātu 1.2.punkts, paredzot, ka tiks izvērtēta nodokļu likmes diferencēšanas iespēja siltinātām ēkām, uzdodot Ekonomikas ministrijai līdz 2020.gada 31.janvārim nodrošināt Plāna, tā pielikumu un aizpildīto Eiropas Komisijas datu un informācijas ziņošanas datņu iesniegšanu Eiropas Komisijā. Precizētais Plāns ir publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29, 11.02.2020, OP numurs: 2020/29.11.^[1]

Šis informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2019. gada 10. decembra atzinumā Nr.4-03/23 "Par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam Vides pārskatu" iekļautajām rekomendācijām, un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (turpmāk Noteikumi 157.) 27.punktu.

Plānā ir iekļauti mērķi visām ES Enerģētikas Savienības dimensijām, kur daļu no mērķiem nosaka ES tiesību akti, piemēram, siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas mērķis, atjaunojamo energoresursu (turpmāk - AER) īpatsvara sasniegšanas enerģijas gala patēriņā transportā, moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvara enerģijas patēriņā transportā mērķis, starpsavienojumu mērķis, vai ES tiesību akti nosaka mērķu noteikšanas pienākumu, nosakot arī konkrētus mērķiem piemērojamos nosacījumus. Plānā iekļautie pasākumi un tajā noteiktie principi tiek balstīti uz Līgumā par ES darbību noteiktā principa "piesārņotājs maksā" pilnīgu ieviešanu un īstenošanu. "Piesārņotājs maksā" princips nozīmē praksi, ka tiem, kas rada piesārņojumu, ir arī jāsedz tā apsaimniekošanas izmaksas, lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi. Piesārņojumu vislielākajā mērā rada galapatērētājs, jo patēriņa pieprasījuma apmierināšana veicina piedāvājuma ražošanu, kas savukārt rada piesārņojumu. Tāpēc patērētājiem arī ir jābūt atbildīgiem par piesārņojuma administrēšanas - ierobežošanas, mazināšanas un kaitējuma cilvēka veselībai vai videi novēršanas - izmaksām. Tomēr patērētājiem ir arī jābūt tiesīgiem saņemt precīzu informāciju par ar piesārņojuma administrēšanu saistītām izmaksām.

Vides apsvērumu integrēšana attīstības programmā

Plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā tika veikts tā stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - SIVN), lai savlaicīgi izvērtētu sagaidāmo ietekmi uz vidi saistībā ar Plāna īstenošanu. SIVN novērtējuma rezultāti tiek atspoguļoti vides pārskatā, kurā novērtēts esošais vides stāvoklis Latvijā, ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistītas vides problēmas un būtiskās ietekmes uz vidi, lai piedāvātu risinājumus būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai, alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums.

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Plānam parāda, ka:

1. Plāns kopumā atbilst Eiropas Savienības un nacionālajiem vides politikas plānošanas dokumentiem un starptautiskajām konvencijām. Galvenie mērķi un atbalstāmie rīcības virzieni ir vērsti uz kompromisa rašanu starp tādām bieži konfliktējošām nepieciešamībām kā: ekonomiskā izaugsme, cilvēkkapitāla un saimnieciskā attīstība un dabas un vides aizsardzība.

2. Plānā noteiktie rīcības virzieni un pasākumi nav pretrunā ilgtspējīgas attīstības mērķiem, principiem un nacionālajai vides politikai, kā arī veicina Latvijas starptautisko saistību izpildi vides jomā.

3. Pēc ietekmes uz vidi īstenojami ir visi vērtētie scenāriji, bet konstatējams, ka pēc ietekmes uz vidi optimāls būtu Plāna piedāvātais Mērķa scenārijs.

4. Konkrētiem Plānā paredzētiem projektam jāveic visas likumā noteiktās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras.

5. Vēja enerģētikas straujas attīstības gadījumā ieteicams veikt vēja elektrostaciju ietekmju uz putniem un sikspārņiem nacionāla mēroga monitoringu ar mērķi optimizēt turpmāku vēja enerģētikas attīstību ar minimālām nelabvēlīgām ietekmēm uz Latvijas faunu.

6. Atbilstoši Plāna 4. daļā "Rīcībpolitikas un pasākumi" noteiktajam, pirms katra Plānā noteiktā pasākuma īstenošanas ir jāveic risku izvērtējums alternatīvu risinājumu iespējām.

7. Veicot plāna pārskatīšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, veikt detalizētāku analīzi dažādo rīcībpolitiku mijiedarbībai, sinerģijai un kompromisiem, to dažāda veida ietekmēm uz vidi, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Kopumā Plāna realizācijas ietekme uz vidi novērtēta kā būtiski labvēlīga, tieša, ilgtermiņa, primāra un neatgriezeniska (pieņemot, ka videi draudzīgas enerģētikas attīstība nebeigsies).

Izteiktie atzinumi un publiskās apspriešanas rezultāti

Plāna SIVN Vides pārskata projekta publiskā apspriešana tika organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumiem. Vides pārskata projekts no 2019.gada 21. oktobra līdz 20. novembrim tika nodots sabiedriskajai apspriešanai. Sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja līdzdarboties Plāna un Vides pārskata projekta komentēšanā, iepazīties ar izstrādātajiem dokumentiem, izteikt viedokli un priekšlikumus. Pēc sabiedriskās apspriešanas visi sabiedrības iebildumi, komentāri un priekšlikumi par pašu Plānu un tā Vides pārskatu tika izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā Plāna un Vides pārskata gala redakcijā.

Sagatavotais Vides pārskats tika iesniegts izskatīšanai un atzinuma saņemšanai Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts birojs atzinumā norādīja pilnveidot Plānu un attiecīgi precizēt Vides pārskatu. Kopumā Birojs pozitīvi vērtēja Plānā paredzētos pasākumus un rīcības, kas sekmē pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi CO₂, emisijas, attīsta AER, kā arī saglabā un vairo CO₂ piesaisti, tādējādi radot priekšnoteikumus sabalansētai un ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai nesaistīti ar SEG emisiju palielināšanos. Biroja norādījumi attiecās tikai uz SIVN pilnveidošanu, un to izpilde ar attiecīgām izmaiņām Vides pārskatā ir apkopota pielikumā.

Plāna monitorings

Plāna īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Noteikumi Nr. 157. Monitoringa uzdevums ir noskaidrot plānošanas dokumentu tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi un nepieciešamības gadījumā, izstrādāt papildus nosacījumus. Tomēr Plāna gadījumā Regula Nr.2018/1999 nosaka detalizētākus Plāna monitoringa nosacījumus, kuri izklāstīti Plānā un tā SIVN ziņojumā. Tāpēc veicot noteiktos monitoringa nosacījumus Ekonomikas ministrija attiecīgi informēs Vides pārraudzības valsts biroju, atbilstoši Noteikumu Nr. 157, 30.-32. punktu noteiktajai kārtībai.

Pielikums

Vides pārraudzības valsts biroja rekomendāciju analīze

[1] https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam