Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 13. februāra likums "Grozījumi Dzelzceļa likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.2020., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/op/2020/40.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"

Vēl šajā numurā

26.02.2020., Nr. 40

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.02.2020.

OP numurs: 2020/40.1

2020/40.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9. nr.; 1999, 5., 23. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 6., 10., 23. nr.; 2004, 8. nr.; 2005, 21. nr.; 2006, 1. nr.; 2007, 13., 15. nr.; 2008, 15., 16. nr.; 2009, 12., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 86., 106., 162., 205. nr.; 2011, 65. nr.; 2013, 51., 188., 232. nr.; 2014, 189., 214. nr.; 2016, 48. nr.; 2017, 253. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 123., 235. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izslēgt 1. punktu;

izteikt 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām (arī manevriem) un šim nolūkam nodrošina vilci, vai komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām, kā arī veic manevrus;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai  pārvadātāja un manevru darbu veicēja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc vienotā drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;";

aizstāt 20. punktā vārdus "konkrētās komercsabiedrības" ar vārdiem "konkrētā komersanta";

izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22) drošības pārvaldības sistēma — organizatorisko pasākumu kopums, ko ieviesis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs un manevru darbu veicējs, lai garantētu savu darbību drošu vadību;";

papildināt pantu ar 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73. un 74. punktu šādā redakcijā:

"50) kopīgās drošības metodes — dzelzceļa drošības jomu regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās metodes, kas apraksta drošības līmeņu izvērtēšanu, drošības mērķu sasniegšanu un citu drošības prasību ievērošanu, tostarp riska noteikšanas un izvērtēšanas metode; metode, pēc kuras izvērtē atbilstību vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības izsniegšanas prasībām; uzraudzības metode, kuru piemēro Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā institūcija; pārraudzības metode, kuru piemēro pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības; drošības līmeņa un pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības rādītāju izvērtēšanas metode; drošības mērķu sasniegšanas izvērtēšanas metode un citas metodes, kas aptver drošības pārvaldības sistēmas procesu. Attiecīgos gadījumos kopīgās drošības metodes var paredzēt neatkarīgas novērtēšanas iestādes iesaisti;

51) kopīgie drošības mērķi — dzelzceļa drošības jomu regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie drošības līmeņi, kas jāsasniedz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai kopumā un, ja iespējams, dažādām tās daļām. Kopīgos drošības mērķus var izteikt ar pieļaujama riska kritērijiem vai drošības mērķa līmeņiem, un tajos jo īpaši ņem vērā riskus sabiedrībai un individuālo risku pasažieriem, personālam, tostarp darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, pārbrauktuvju izmantotājiem un citām personām, kā arī individuālo risku piekļuves noteikumu pārkāpējiem;

52) savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija — dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomu regulējoši tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti, kuri attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kuru mērķis ir panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem noteikto pamatprasību izpildi, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību;

53) par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība — komersants, kas ir atbildīgs par ritekļa tehnisko apkopi, atbilst šā likuma 35.2 panta prasībām un kā tāds reģistrēts ritošā sastāva valsts reģistrā;

54) manevru darbu veicējs — komersants, kas nav pārvadātājs, bet, nodrošinot vilci, veic manevru darbus stacijās un stacijām pievienotajos privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos, kā arī starp šīm stacijām veic vilcienu satiksmi, kas nav dzelzceļa pārvadājumi, tostarp komersants, kas nodrošina tikai vilci šiem nolūkiem;

55) kravas nosūtītājs — persona, kas saskaņā ar pārvadājuma līgumu nosūta kravu savā vai trešās personas vārdā;

56) kravas saņēmējs — persona, kas saskaņā ar pārvadājuma līgumu saņem kravu. Ja kravu pārvieto bez pārvadājuma līguma, par kravas saņēmēju uzskata jebkuru personu, kas pēc kravas pārvietošanas to pārņem;

57) faktiskais pārvadātājs — pārvadātājs, kas veic pārvadājumu saskaņā ar pārvadājuma līgumu;

58) vieglā tipa dzelzceļš — pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa transporta sistēma ar maksimālo garenvirziena spiedes stiprību 800 kiloņūtoni ritekļa sakabes zonā. Vieglā tipa dzelzceļa sistēmas var izmantot savas atsevišķas līnijas vai ceļu kopīgi ar autosatiksmi, un to apmaiņa ar tālsatiksmes pasažieru vai kravas satiksmi parasti nenotiek;

59) savstarpēja izmantojamība — Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni;

60) savstarpējas izmantojamības komponenti — jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kurš iekļauts vai paredzēts iekļaušanai šā likuma 43.2 pantā minētajā apakšsistēmā, kurš ietver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru, un no kura tieši vai netieši ir atkarīga savstarpēja izmantojamība;

61) nodošana ekspluatācijā — visas darbības, pēc kuru izpildes šā likuma 43.2 pantā minēto apakšsistēmu nodod gatavu izmantošanai;

62) laist tirgū — pirmo reizi darīt pieejamu Eiropas Savienības tirgū savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmu, kas minēta šā likuma 43.2 pantā, vai ritekli, kas gatavs funkcionēt tam paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī;

63) nacionālās prasības — pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem vai citām personām piemērojamie tiesību akti, kuri ietver dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kas nav ar Eiropas Savienības tiesību aktiem noteiktās dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, un kuri ir paziņoti Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija regulas (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 881/2004 (turpmāk — regula (ES) Nr. 2016/796) 27. pantā minēto informatīvo sistēmu;

64) tramvajvilciens — riteklis, kas paredzēts kombinētai izmantošanai gan vieglā tipa dzelzceļa infrastruktūrā, gan pārējā dzelzceļa infrastruktūrā;

65) iekrāvējs — komersants, kas krauj iepakotas kravas, mazos konteinerus vai portatīvās cisternas vagonā vai konteinerā vai uzkrauj tiem, vai arī uzkrauj konteineru, beztaras pārvadājumu konteineru, daudzelementu gāzes konteineru, cisternkonteineru, portatīvo cisternu vai autotransportlīdzekli uz vagona;

66) izkrāvējs — komersants, kas no vagona nokrauj konteineru, beztaras pārvadājumu konteineru, daudzelementu gāzes konteineru, cisternkonteineru vai portatīvo cisternu, vai komersants, kas no vagona vai konteinera izkrauj iepakotas kravas, mazos konteinerus vai portatīvās cisternas, vai komersants, kas iztukšo kravas no cisternas (cisternvagona, nomontējamas cisternas, portatīvās cisternas vai cisternkonteinera), baterijvagona, daudzelementu gāzes konteinera, beztaras pārvadājumiem izmantota vagona, lielā vai mazā konteinera vai no beztaras pārvadājumu konteinera;

67) piepildītājs — komersants, kas iepilda kravas cisternā (tostarp cisternvagonā, vagonā ar nomontējamu cisternu, portatīvajā cisternā vai cisternkonteinerā), baterijvagonā vai daudzelementu gāzes konteinerā, kā arī beztaras pārvadājumiem iekrauj kravas vagonā, lielajā vai mazajā konteinerā;

68) riteklis — ritošā sastāva vienība, kura sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām, kas minētas šā likuma 43.2 pantā;

69) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunkts — informācijas un komunikācijas sistēma, kas minēta regulas (ES) Nr. 2016/796 12. pantā;

70) pretendents — jebkura persona, kas pieprasa atļauju laist tirgū ritekli vai ritekļa tipu, saņemt ekspluatācijas atļauju šā likuma 43.4 pantā minētajai apakšsistēmai vai saņemt vienoto drošības sertifikātu;

71) ritekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir ritekļa īpašnieks vai persona ar tiesībām to izmantot un kura kā tāda ir reģistrēta ritošā sastāva valsts reģistrā, kas minēts šā likuma 36.1 pantā;

72) pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veids — darbības veids, kuru raksturo pasažieru pārvadājumi, kas ietver vai neietver ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumus, kravu pārvadājumi, kas ietver vai neietver bīstamo kravu pārvadājumus, un tikai manevru pakalpojumi;

73) pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjoms — darbības apjoms, ko raksturo pasažieru skaits vai kravu apjoms, un pārvadātāja vai manevru darbu veicēja lielums, ko raksturo dzelzceļa nozarē strādājošo darbinieku skaits;

74) īpašs gadījums — situācija, kad jebkurai dzelzceļa sistēmas daļai uz laiku vai pastāvīgi savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz īpašus noteikumus ģeogrāfisku, topogrāfisku vai pilsētvides ierobežojumu dēļ vai tādu ierobežojumu dēļ, kuri ietekmē savietojamību ar esošo sistēmu, jo īpaši ar dzelzceļa līnijām un tīkliem, kas nošķirti no pārējā Eiropas Savienības dzelzceļa tīkla, ar gabarītiem, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem, ar ritekļiem, kas paredzēti vienīgi vietējiem, reģionāliem vai vēsturiskiem mērķiem, kā arī ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām."

2. 3. pantā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) personas, kuras pārvadātāja, manevru darbu veicēja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja, kravas nosūtītāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi un manevru darbus stacijā);";

papildināt pantu ar 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"8) manevru darbu veicējus;

9) par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības."

3. Papildināt I nodaļu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Eiropas Savienības dzelzceļa sistēma

(1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā ietilpst Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu veidojošās līnijas, stacijas, termināļi un dažādu veidu stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas darbību, kā arī šajā tīklā ekspluatējamais ritošais sastāvs.

(2) Eiropas Savienības dzelzceļa tīkls ir dzelzceļa infrastruktūra Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuru veido:

1) īpaši būvētas ātrgaitas līnijas, kas paredzētas braukšanai ar ātrumu 250 kilometri stundā vai lielāku;

2) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kas paredzētas braukšanai ar ātrumu ap 200 kilometriem stundā;

3) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas ar ģeogrāfisku, topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurās braukšanas ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parasto tīklu, līnijas staciju šķērsošanai, piebrauktuves termināļiem, depo un citi posmi, kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parasto ātrumu;

4) pasažieru pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas;

5) jauktai satiksmei (pasažieru un kravu pārvadājumiem) paredzētās parastās līnijas;

6) kravu pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas;

7) pasažieru staciju mezgli;

8) kravu staciju mezgli, kas ietver kombinētās satiksmes termināļus;

9) šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētos elementus savienojošās līnijas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas ritošajā sastāvā iekļauj ritekļus, kas var pārvietoties visā Eiropas Savienības dzelzceļa tīklā vai tā daļā, kā arī īpaši projektētus ritekļus, kas tiek ekspluatēti šā panta otrajā daļā minētajās dažādu tipu ātrgaitas līnijās.

(4) Pamatprasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm, (turpmāk — pamatprasības) nosaka Ministru kabinets."

4. Papildināt 4. panta pirmās daļas 8. punktu pēc vārdiem "infrastruktūras objektu" ar vārdiem "un ritošā sastāva".

5. Papildināt 5.1 pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Manevru darbu veicējiem tiesības piekļūt šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā minētajai infrastruktūrai piešķir, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar infrastruktūras pārvaldītāju, un izmantojot brīvo jaudu.

(7) Lai nodrošinātu pārvadātājiem tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņiem, Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem sniedz pārvadātājiem norēķinu un uzskaites pakalpojumus par ārvalstu komersantiem piederošo vagonu un vilces līdzekļu izmantošanu un informācijas sistēmu izmantošanu, kā arī nosaka citus pakalpojumus, kas nepieciešami dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un izriet no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dalības starptautiskajās dzelzceļa transporta organizācijās un no līgumiem par pārrobežu pārvadājumu nodrošināšanu, kurus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs noslēdzis ar robežvalstu komercsabiedrībām.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumi, kurus pārvadātājiem sniedz saskaņā ar šā panta septītajā daļā minēto kārtību, lietošanas nosacījumu un maksas noteikšanas ziņā ir pielīdzināmi apkalpes vietu sniegtajiem pakalpojumiem. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākumi, kādi noteikti apkalpes vietas operatoram, un tiek piemēroti šā panta, 11.2 panta, 12.1 panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 12.2 panta noteikumi. Minēto pakalpojumu sniegšana ir pakļauta Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībai un kontrolei."

6. Aizstāt 7.1 panta piektajā daļā skaitli un vārdu "43. panta" ar skaitli un vārdu "VII1 nodaļas".

7. Izslēgt 12.2 panta astoto daļu.

8. Aizstāt 13.2 pantā vārdu "pārvadātāji" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pieteikuma iesniedzēji" (attiecīgā locījumā).

9. 27.2 pantā:

izslēgt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "īpašos gadījumos";

izslēgt piektās daļas trešajā teikumā vārdu "īpašos".

10. 33. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, no iesniegumu par tās kompetencē esošo jautājumu iesniedzējiem un iestādes, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, kā arī no jebkuriem subjektiem, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Dzelzceļa drošību regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā valsts drošības iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir pieejami nepieciešamie cilvēkresursi un atbilstošs finansējums.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas funkcijas veic atklātā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā, jo īpaši uzklausot visas ieinteresētās personas un pamatojot pieņemtos lēmumus.";

izteikt trešās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) uzraudzīt drošības un aizsardzības pasākumu (tai skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa bīstamo kravu apritē;

3) uzraudzīt, kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki veic dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu un uzskaiti;";

izteikt trešās daļas 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6) šā likuma 34.1 panta piektajā daļā minētajā gadījumā izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus;

7) izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā;";

papildināt trešās daļas 9. punktu ar vārdiem "jo īpaši Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izveidotajā tīklā";

izteikt trešās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

"12) šā likuma 43.5 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū;";

papildināt trešo daļu ar 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktu šādā redakcijā:

"15) veikt drošības rādītāju uzskaiti un novērtēt drošības līmeņus;

16) izstrādāt un publicēt gada drošības plānus, kuros izklāstīti pasākumi kopīgo drošības mērķu sasniegšanai;

17) saskaņā ar šā likuma 43.4 pantu piešķirt atļaujas nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu;

18) šā likuma 34.1 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus;

19) saskaņā ar šā likuma 36.6 pantu uzraudzīt pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

20) uzraudzīt, kā šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minētās par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus;

21) palīdzēt (piemēram, sniedzot nepieciešamo informāciju) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai uzraudzīt dzelzceļa drošības pilnveidošanu Eiropas Savienības mērogā;

22) izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt sertifikātus, kurus piešķir par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām;

23) saskaņā ar šā likuma 43.3 pantā noteikto uzraudzīt, lai savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstu pamatprasībām;

24) šā likuma 43.5 panta trešajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa laišanai tirgū, un šā likuma 43.5 panta piecpadsmitajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa tipa laišanai tirgū;

25) pārliecināties, ka riteklim ir piešķirts numurs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva reģistrāciju;

26) pārraudzīt, vai tiesību akti dzelzceļa drošības un tehnisko prasību jomā atbilst piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un paziņot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai par tiesību aktiem un to projektiem, kuros paredzētas nacionālās prasības.";

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kompetencē esošās funkcijas nevar deleģēt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, pārvadātājam, manevru darbu veicējam un citām personām, kā arī jebkuriem subjektiem, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji.

(32) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē un līdz 30. septembrim nosūta Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai gada pārskatu. Pārskatā ietver šādu informāciju:

1) dzelzceļa drošības pilnveidošana, tostarp apkopotie kopīgie drošības rādītāji Latvijā;

2) normatīvo aktu izmaiņas attiecībā uz dzelzceļa drošību;

3) drošības sertifikātu un drošības atļauju piešķiršana;

4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju uzraudzības rezultāti un pieredze, tostarp pārbaužu un revīziju skaits un rezultāti;

5) šā likuma 35.2 panta septītajā daļā minēto par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificēšana;

6) pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pieredze attiecīgo kopīgo drošības metožu piemērošanā.";

papildināt ceturto daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) bez ierobežojumiem veikt visas pārbaudes, revīzijas un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un piekļūt visiem atbilstīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju, kā arī, ja nepieciešams, jebkura šā likuma 36.4 pantā minētā dzelzceļa sistēmas dalībnieka dokumentiem, telpām un teritorijām, objektiem un iekārtām.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas tiek finansēta no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija netiek finansēta no valsts budžeta. Maksa par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļa no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem ieskaitāma Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kontā Valsts kasē un izmantojama vienīgi inspekcijas darbības nodrošināšanai.";

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija noslēdz sadarbības nolīgumu ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 76. pantu.

(8) Papildus šā panta septītajā daļā minētajam nolīgumam Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija noslēdz daudzpusēju nolīgumu ar Igaunijas un Lietuvas attiecīgajām institūcijām un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 76. pantu.

(9) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, atbildot uz lūgumiem un iesniegumiem, bez kavēšanās, ne vēlāk kā mēneša laikā, nosūta savus informācijas pieprasījumus un visus lēmumus pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad iesniedzējs ir sniedzis attiecīgo informāciju."

11. 33.1 pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā ir patstāvīga struktūrvienība, kurā ir vismaz viens izmeklētājs, kas pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, no atbilstības novērtēšanas institūcijas un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.";

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:

"(21) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāji, izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumu, neprasa un nesaņem nekādus norādījumus un neierobežoti kontrolē dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas norisi.

(22) Izmeklējot dzelzceļa avārijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apmainās ar informāciju un sadarbojas ar amatpersonām, kuras ir pilnvarotas veikt pirmstiesas kriminālprocesu. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs var piekļūt lietiskajiem pierādījumiem, ja ir saņemta procesa virzītāja atļauja.";

izteikt trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, avārijā iesaistītā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja vai manevru darbu veicēja un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības informācijai un dokumentācijai;";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, lai izstrādātu vienotas izmeklēšanas metodes, izveidotu kopīgus drošības ieteikumu ievērošanas kontroles principus un pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai."

12. Papildināt V nodaļu ar 33.4 pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Nacionālo prasību paziņošana

(1) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija regulas (ES) Nr. 2016/796 25., 26. un 27. pantā norādītajā kārtībā paziņo Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai Latvijas tiesību aktus, kuros:

1) tiek noteikts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz esošajām drošības metodēm, kuras neaptver kopīgās drošības metodes;

2) tiek noteikts dzelzceļa tīkla ekspluatācijas tiesiskais regulējums jomās, kuras vēl neaptver savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

3) tiesiskais regulējums tiek noteikts kā steidzams preventīvs pasākums, jo īpaši pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma;

4) tiek pārskatīts tiesiskais regulējums iepriekš jau paziņotos tiesību aktos;

5) tiek noteikts tiesiskais regulējums par prasībām personālam, kas veic drošībai kritiskus uzdevumus, ietverot personāla atlases kritērijus, fiziskās un psiholoģiskās veselības stāvokli un profesionālo apmācību, kas vēl nav iekļauts savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai citos Eiropas Savienības tiesību aktos;

6) tiek noteikts tiesiskais regulējums jomās, kurās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neaptver vai pilnībā neaptver konkrētus pamatprasību aspektus, tostarp atklātajos jautājumos;

7) saskaņā ar šā likuma 43.2 panta astotajā daļā paredzēto procedūru tiek noteikta vienas vai vairāku savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju vai to daļu nepiemērošana;

8) tiek noteiktas īpašā gadījumā piemērojamās prasības, kas nav iekļautas attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā;

9) tiek noteiktas prasības esošo sistēmu precizēšanai, kuru mērķis ir vienīgi izvērtēt ritekļa un dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību;

10) tiek noteikts tiesiskais regulējums attiecībā uz dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, uz kuriem neattiecas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas.

(2) Informāciju par nacionālajām prasībām, kas paziņotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ievieto savā mājaslapā internetā.

(3) Uz nacionālajām prasībām, kuras paziņotas saskaņā ar šo pantu, neattiecas paziņošanas procedūra, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem."

13. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VI nodaļa. Pārvadātāja licence, vienotais drošības sertifikāts, drošības apliecība un par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība".

14. Papildināt likumu ar 34.1 pantu šādā redakcijā:

"34.1 pants. Vienotais drošības sertifikāts

(1) Tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai piešķir tikai tiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri saņēmuši vienoto drošības sertifikātu, ko izsniegusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka tā turētājs ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj droši darboties paredzētajā darbības telpā, ko veido tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur plānota darbība.

(3) Iesniegumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai pretendents iesniedz, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda attiecīgo pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veidu un pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjomu, kā arī paredzēto darbības telpu. Iesniegumam pievieno dokumentāciju, tostarp dokumentārus pierādījumus, par to, ka pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu saskaņā ar šā likuma 36.5 pantu, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kopīgajās drošības metodēs un kopīgajos drošības mērķos noteiktajām prasībām, citu pretendenta norādīto normatīvo aktu prasībām un attiecīgā gadījumā arī nacionālajām prasībām tā, lai kontrolētu riskus un droši sniegtu pakalpojumus.

(4) Ja darbības telpa atrodas ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu izskata un vienoto drošības sertifikātu izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 14. pantu.

(5) Ja darbības telpa atrodas tikai Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai vienoto drošības sertifikātu izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc vienoto drošības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un procedūras nosaka Komisijas 2018. gada 9. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas regulu (EK) Nr. 653/2007. Kārtību, kādā minētās regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru kabinets.

(6) Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(7) Izvērtējot iesniegumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var apmeklēt pretendenta objektu un veikt pārbaudes un revīziju. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē pretendentu, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu informāciju.

(8) Pēc tam kad pretendents ir iesniedzis visu prasīto informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz vienoto drošības sertifikātu vai pieņem lēmumu atteikt sertifikāta izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(9) Katru lēmumu par atteikumu izdot vienoto drošības sertifikātu atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu.

(10) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Vienoto drošības sertifikātu, ko izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, pēc pārvadātāja vai manevru darbu veicēja iesnieguma atjauno ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainījies pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veids vai pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjoms, sertifikāts pilnībā vai daļēji tiek atjaunināts.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtais vienotais drošības sertifikāts ir derīgs bez darbības telpas paplašināšanas ārpus Latvijas līdz tām robežas tuvumā esošajām stacijām Igaunijā vai Lietuvā, kurās paredzētas pārrobežu operācijas, ja pretendents iesniegumā norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi apstiprinājumu.

(13) Pārvadātājam var izsniegt vienoto drošības sertifikātu šādos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņos: valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne, valsts robeža—Kārsava—Rēzekne, neslēdzot līgumu ar trešās valsts pārvadājumu operatoriem, ja atbilstošs drošības līmenis ir nodrošināts ar pārvadātāja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumu par pakalpojumu saņemšanu šā likuma 5.1 panta septītajā daļā minētajā gadījumā.

(14) Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir vienotais drošības sertifikāts, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt darbības telpu Latvijā, iesniegumu iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(15) Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir vienotais drošības sertifikāts, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt darbības telpu ārpus Latvijas, iesniegumu iesniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(16) Trešās valsts, kas ir Latvijas kaimiņvalsts, pārvadājumu operatoram pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā un atbildībā ir atļauts nokļūt līdz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne vai valsts robeža—Kārsava—Rēzekne galastacijai, nesaņemot vienoto drošības sertifikātu, ja atbilstošs drošības līmenis ir nodrošināts ar pārrobežu nolīgumu starp Latviju un šo trešo valsti vai līgumsaistībām starp trešās valsts pārvadājumu operatoriem un pārvadātāju, kam ir vienotais drošības sertifikāts, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, kam ir drošības apliecība, lai darbotos minētajos iecirkņos, ar noteikumu, ka minēto līgumsaistību aspekti, kas saistīti ar drošību, ir atbilstoši atspoguļoti drošības pārvaldības sistēmā.

(17) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu pārskatīšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

15. Izslēgt 35. pantu.

16. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.1 pants. Drošības apliecība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3. panta 5. punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

(2) Drošības apliecības izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmuma par drošības apliecības izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā pēc tam, kad pretendents iesniedzis visu vajadzīgo informāciju, kā arī pieprasīto papildinformāciju, izdod drošības apliecību vai pieņem lēmumu atteikt tās izdošanu un informē par to pretendentu."

17. Papildināt likumu ar 35.2 pantu šādā redakcijā:

"35.2 pants. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība

(1) Neskarot šā likuma 36.4 pantā minēto pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par vilciena drošu ekspluatāciju, par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība, izveidojot ritekļu tehniskās apkopes sistēmu, nodrošina to ritekļu drošu ekspluatāciju, par kuru tehnisko apkopi tā ir atbildīga. Ritekļu tehniskās apkopes sistēma nodrošina:

1) ritekļu tehniskās apkopes veikšanu atbilstoši katra ritekļa tehniskās apkopes dokumentācijai, spēkā esošajām nacionālajām prasībām un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām;

2) kopīgajās drošības metodēs minēto riska noteikšanas un novērtēšanas metožu īstenošanu, ja nepieciešams, sadarbojoties ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

3) to, ka, piemērojot kopīgo drošības metodi pārraudzībai, līgumslēdzējas puses īsteno riska kontroles pasākumus, un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pieprasījuma;

4) tehniskās apkopes darbību izsekojamību.

(2) Tehniskās apkopes sistēmu veido šādas funkcijas:

1) pārvaldības funkcija — uzraudzīt un koordinēt šīs daļas 2., 3. un 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju īstenošanu un nodrošināt ritekļa drošu ekspluatāciju dzelzceļa sistēmā;

2) tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcija — nodrošināt tehniskās apkopes dokumentācijas pārvaldību, tostarp konfigurācijas pārvaldību, pamatojoties uz konstrukcijas un ekspluatācijas datiem, kā arī uz darbības rezultātiem un gūto pieredzi;

3) tehniskās apkopes pārvaldības funkcija — izņemt ritekli no aprites tehniskās apkopes veikšanai un atsākt tā ekspluatāciju pēc tehniskās apkopes;

4) tehniskās apkopes veikšanas funkcija — nodrošināt riteklim vai tā daļām nepieciešamo tehnisko apkopi, tostarp izsniegt dokumentāciju saistībā ar izmantošanas atļauju pēc tehniskās apkopes.

(3) Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība šā panta otrās daļas 1. punktā minēto pārvaldības funkciju īsteno pati. Visu vai dažu šā panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju vai to daļu veikšanu tā var uzticēt citiem līgumslēdzējiem.

(4) Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība nodrošina, ka visu šā panta otrajā daļā minēto funkciju veikšana atbilst par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām noteiktajām prasībām un to izvērtēšanas kritērijiem. Prasības par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām un to izvērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā gadījuma sertificē par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un piešķir tai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu. Ritekļus, par kuru tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešams par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības, kā arī novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šāds sertifikāts ir spēkā visā Eiropas Savienībā, un Latvijā ir spēkā attiecīgs citā Eiropas Savienības dalībvalstī izdots sertifikāts.

(6) Par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības līgumslēdzēji, kas īsteno šā panta otrās daļas 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju, atbilstoši to veiktajām darbībām piemēro prasības, kas tiek noteiktas par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām, tostarp arī to novērtēšanas kritērijus.

(7) Par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība tehniskās apkopes sistēmas īstenošanā piemēro šajā pantā minētās prasības, kas noteiktas par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificē un piešķir tai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības un novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šāds sertifikāts ir spēkā tikai Latvijā.

(8) Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība ir pārvadātājs, manevru darbu veicējs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, šā panta piektajā vai septītajā daļā minētajā gadījumā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības atbilstību sertifikācijas nosacījumiem pārbauda procedūrā, kurā lemj par vienotā drošības sertifikāta izsniegšanu pārvadātājam vai manevru darbu veicējam vai par drošības apliecības izsniegšanu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam."

18. 36.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"36.1 pants. Ritošais sastāvs, tā ekspluatācija un ritošā sastāva valsts reģistrs";

izslēgt otro un trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ritošā sastāva valsts reģistru nodrošina un uztur Valsts dzelzceļa administrācija. Ritošā sastāva valsts reģistrs ir pieejams Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam. Tiesības piekļūt ritošā sastāva valsts reģistram tādā apjomā, kāds noteikts normatīvajos aktos par ritošā sastāva reģistrācijas kārtību, ir pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī personām vai organizācijām, kas reģistrē ritekli vai kas norādītas ritošā sastāva valsts reģistrā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Reģistrējot ritekli ritošā sastāva valsts reģistrā, tam piešķir Eiropas ritekļa numuru. Ja 1520 milimetru sliežu ceļa platuma tīklam paredzēto ritošo sastāvu izmanto vai paredz izmantot ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pārvadājumiem uz valstīm un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurās lieto atšķirīgu numurēšanas sistēmu, riteklim piešķir numuru, kas ir savietojams ar attiecīgajās valstīs izmantojamo numurēšanas sistēmu. Ritekļa turētājs pirms ritekļa izmantošanas marķē ritekli ar tam piešķirto numuru."

19. Izslēgt 36.2 pantu.

20. Papildināt likumu ar 36.4, 36.5 un 36.6 pantu šādā redakcijā:

"36.4 pants. Dzelzceļa sistēmas dalībnieku loma dzelzceļa drošības pilnveidošanā un paaugstināšanā

(1) Lai pilnveidotu un paaugstinātu dzelzceļa drošību, dzelzceļa sistēmas dalībnieki un valsts pārvaldes iestādes Latvijā atbilstoši kompetencei:

1) nodrošina dzelzceļa drošības uzturēšanu kopumā un, kad tas ir praktiski iespējams, pastāvīgi to paaugstina, ņemot vērā normatīvos aktus, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un starptautiskos noteikumus, kā arī zinātnes un tehnikas progresu un piešķirot prioritāti negadījumu novēršanai;

2) piemēro tiesību aktus atklāti un nediskriminējošā veidā, veicinot vienotas dzelzceļa transporta sistēmas attīstību;

3) nodrošina sistēmiskas pieejas ievērošanu dzelzceļa drošības pilnveidošanas un paaugstināšanas pasākumos.

(2) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji:

1) ir atbildīgi par dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību un ar to saistīto risku kontroli. Tie atbild katrs par savu sistēmas daļu tiešajiem lietotājiem, klientiem, attiecīgajiem darba ņēmējiem un citiem šā panta trešajā daļā minētajiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem, tostarp atbild arī par materiālu un pakalpojumu iegādi;

2) ievieš un īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, izmantojot kopīgo riska novērtēšanas un izvērtēšanas metodi, attiecīgā gadījumā sadarbojoties savā starpā, kā arī ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

3) ievieš drošības pārvaldības sistēmas, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku un trešo personu darbību;

4) attiecīgā gadījumā slēdzot līgumu, nodrošina, ka pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kuri minēti šā panta trešajā daļā un varētu ietekmēt drošu dzelzceļa sistēmas darbību, īsteno riska kontroles pasākumus;

5) piemērojot pārraudzības procesiem kopīgo drošības pārraudzības metodi, nodrošina, ka to līgumslēdzēji īsteno riska kontroles pasākumus un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieprasījuma.

(3) Neskarot pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību, kas minēta šā panta otrajā daļā, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un visi pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kas varētu ietekmēt dzelzceļa sistēmas drošu darbību, tostarp privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, ražotāji, tehniskās apkopes un remonta nodrošinātāji, ritekļa turētāji, pakalpojumu sniedzēji, faktiskie pārvadātāji, kravas nosūtītāji, kravas saņēmēji, iekrāvēji, izkrāvēji un piepildītāji, kā arī jebkuri subjekti, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji:

1) īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārējiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

2) nodrošina apakšsistēmu, piederumu, ierīču un sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām un lietošanas nosacījumiem tā, lai attiecīgie pārvadātāji, manevru darbu veicēji vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji tos varētu droši izmantot.

(4) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un jebkurš šā panta trešajā daļā minētais dzelzceļa sistēmas dalībnieks, kas konstatē drošības risku vai tiek informēts par to saistībā ar defektiem un konstrukcijas neatbilstībām vai tehniskā aprīkojuma darbības traucējumiem, tostarp strukturālo apakšsistēmu defektiem, atbilstoši kompetencei:

1) veic visas nepieciešamās koriģējošās darbības, lai novērstu konstatēto drošības risku;

2) informē par šo risku attiecīgās iesaistītās puses, lai tās varētu veikt jebkuru nepieciešamo koriģējošo darbību un nodrošināt dzelzceļa sistēmas nepārtrauktu atbilstību drošības rādītājiem.

(5) Ja starp pārvadātājiem vai manevru darbu veicējiem notiek ritekļu apmaiņa, jebkurš iesaistītais dzelzceļa sistēmas dalībnieks apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama to drošai ekspluatācijai, tostarp informāciju par attiecīgo ritekļu stāvokli un vēsturi, kā arī ar tehniskās apkopes un iekraušanas operāciju izsekojamības dokumentiem un pavadzīmēm.

36.5 pants. Drošības pārvaldības sistēmas

(1) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji izveido savas drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa sistēma var sasniegt vismaz kopīgos drošības mērķus, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajām drošības prasībām un ka tiek piemērotas attiecīgās kopīgās drošības metodes un izpildītas nacionālās prasības, kas paziņotas saskaņā ar šā likuma 33.4 panta pirmo daļu.

(2) Drošības pārvaldības sistēmu dokumentē visās attiecīgajās daļās un apraksta pienākumu sadalījumu pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja organizatoriskajā struktūrā. Tajā parāda, kā tiek nodrošināta kontrole dažādos vadības līmeņos, kā tiek iesaistīts visu līmeņu personāls un tā pārstāvji un kā tiek nodrošināta nepārtraukta drošības pārvaldības sistēmas uzlabošana. Drošības pārvaldības sistēmā skaidri norāda, ka tiks konsekventi piemērotas ar cilvēkfaktoru saistītās zināšanas un metodes. Izmantojot drošības pārvaldības sistēmu, pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji veicina savstarpējas uzticēšanās, paļāvības un mācīšanās kultūru, kas personālu mudina uzlabot drošību, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti.

(3) Drošības pārvaldības sistēmas pamatelementus nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības pārvaldības sistēmu pielāgo veicamās darbības veidam un apjomam, darbības telpai un citiem apstākļiem. Sistēma nodrošina visu to risku kontroli, kas saistīti ar pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību, tostarp tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, neskarot šā likuma 35.2 pantā norādītos par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības pienākumus, materiālu sagādi un līgumslēdzēju pakalpojumu izmantošanu. Drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā arī riskus, kas izriet no darbībām, kuras veic citi šā likuma 36.4 pantā minētie dzelzceļa sistēmas dalībnieki.

(5) Ikviens publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā dažādu pārvadātāju un manevru darbu veicēju darbības ietekmi uz tīklu un nodrošina to, ka visi pārvadātāji un manevru darbu veicēji spēj darboties saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kā arī to vienotā drošības sertifikāta nosacījumiem.

(6) Drošības pārvaldības sistēmas uzdevums ir koordinēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ārkārtas situāciju procedūras ar visiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri izmanto tā infrastruktūru, un ar ārkārtas situāciju dienestiem, lai veicinātu ātru glābšanas dienestu iesaistīšanos, un ar jebkādu citu pusi, kas varētu tikt iesaistīta ārkārtas situācijā. Attiecīgo pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju sadarbība paredz ārkārtas situāciju dienestu koordinēšanu un sagatavotību abās robežas pusēs.

(7) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai gada drošības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

36.6 pants. Pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju uzraudzība

(1) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga, lai pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi pildītu pienākumu izmantot šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu.

(2) Šai nolūkā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro principus, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētajā regulā (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 1077/2012, nodrošinot, ka uzraudzības darbībās jo īpaši pārbauda, kā pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji piemēro:

1) drošības pārvaldības sistēmu, lai pārraudzītu tās efektivitāti;

2) drošības pārvaldības sistēmas atsevišķus vai daļējus elementus, tostarp ekspluatācijas darbības, tehniskās apkopes un materiālu nodrošinājumu un līgumslēdzēju iesaisti, lai pārraudzītu šo elementu efektivitāti;

3) attiecīgās kopīgās drošības metodes.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības piemēro kopīgās drošības metodes.

(4) Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vismaz divus mēnešus pirms jebkuras jaunas darbības uzsākšanas informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai tā varētu ieplānot uzraudzības darbības. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji sniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informāciju arī par iesaistīto personālu un ritekļu tipiem.

(5) Vienotā drošības sertifikāta turētājs nekavējoties informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju par jebkādām būtiskām izmaiņām šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā.

(6) Pārraudzību par to, kā tiek ievēroti piemērojamo normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba, vadīšanas un atpūtas laiku, nodrošina Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izdotā vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā pieprasa, lai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra minēto sertifikātu ierobežo vai atsauc.

(8) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pati ir izdevusi vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta piekto daļu un konstatē, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā, pamatojot savu lēmumu, ierobežo vai atsauc sertifikātu un informē par to Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(9) Vienotā drošības sertifikāta turētājam, kura sertifikātu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir ierobežojusi vai atsaukusi, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 34.1 panta devīto un desmito daļu prasīt attiecīgā lēmuma pārskatīšanu un to pārsūdzēt.

(10) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzraudzības laikā konstatē nopietnu drošības risku, tā jebkurā laikā var piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības. Ja vienoto drošības sertifikātu izdevusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties par to informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un iesniedz pierādījumus, kas pamato tās lēmumu.

(11) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ir lūgusi Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju pagaidu drošības pasākumus atcelt vai pielāgot, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja nepieciešams, šajā procesā iesaistot arī vienotā drošības sertifikāta turētāju. Ja vienošanās netiek panākta, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums par pagaidu pasākumu piemērošanu paliek spēkā.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par pagaidu drošības pasākumiem var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un pagaidu drošības pasākumus piemēro līdz brīdim, kad tiesvedības process ir pabeigts ar galīgo nolēmumu lietā.

(13) Ja pagaidu drošības pasākumi tiek piemēroti ilgāk nekā trīs mēnešus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var rīkoties atbilstoši šā panta septītās vai astotās daļas prasībām.

(14) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas un pieprasa, lai tās atbilstu pamatprasībām. Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras uzraudzības darbības Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic, sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vairs neatbilst drošības apliecības nosacījumiem, tā minēto drošības apliecību ierobežo vai atsauc, savu lēmumu pamatojot.

(15) Neskarot šā likuma 36.4 panta otrajā daļā minētos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju pienākumus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, uzraugot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju drošības pārvaldības sistēmu efektivitāti, var ņemt vērā citu šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minēto dzelzceļa sistēmas dalībnieku, tostarp mācību centru, veiktspējas ietekmi uz drošību.

(16) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm, koordinējot uzraudzības darbības attiecībā uz vienotā drošības sertifikāta turētāju, kam darbības telpa ir Latvija, lai nodrošinātu jebkādas būtiskas informācijas par konkrēto vienotā drošības sertifikāta turētāju, jo īpaši par zināmiem riskiem un drošības rādītājiem, koplietošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgās uzraudzības iestādes un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, ja atklāj, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs neveic nepieciešamos riska kontroles pasākumus. Minētā sadarbība nodrošina to, ka uzraudzība ir pietiekami plaša un tiek novērsta pārbaužu un revīziju dublēšanās. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm var izstrādāt kopīgu uzraudzības plānu, lai nodrošinātu periodisku revīziju un citu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā pārvadājumu veidu un apjomu katrā attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(17) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sagatavo paziņojumus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus un vienotā drošības sertifikāta turētājus brīdinātu par to, ka tie neievēro šā panta otrās daļas prasības."

21. 37. pantā:

papildināt septītās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārvadātājs" ar vārdiem "manevru darbu veicējs";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja pasažieru vai kravu pārrobežu pārvadājumi notiek uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tālāk par 15 kilometriem no Latvijas valsts robežas, darba koplīgumā vai darba līgumā ietver arī noteikumus, kas ietverti Nolīgumā starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, vai labvēlīgākus darbinieku tiesiskā stāvokļa noteikumus."

22. 37.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "pārvadātāja" ar vārdiem "manevru darbu veicēja";

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārvadātājs" ar vārdiem "manevru darbu veicējs".

23. 40. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē notikusi smaga dzelzceļa avārija, nopietns negadījums, dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums vai starpgadījums.";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Starpgadījums ir jebkāds cits notikums, kas nav dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums, nopietns negadījums vai smaga dzelzceļa avārija un kam ir vai var būt ietekme uz dzelzceļa satiksmes drošību."

24. 41. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "pārvaldītājam" ar vārdiem "manevru darbu veicējam";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma attiecīgi pārvadātājs vai manevru darbu veicējs sniedz palīdzību cietušajiem saistībā ar sūdzību procedūrām saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši regulu (EK) Nr. 1371/2007, neskarot citu personu pienākumus. Sniedzot šādu palīdzību, izmanto jebkurus saziņas līdzekļus, kā arī nodrošina psiholoģisku atbalstu dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušajiem un viņu ģimenēm."

25. Izslēgt 42. panta trešo daļu.

26. Izslēgt 43. pantu.

27. Papildināt likumu ar VII1 nodaļu šādā redakcijā:

"VIInodaļa. Prasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai

43.1 pants. Savstarpējas izmantojamības mērķis

(1) Šīs nodaļas noteikumus ievēro, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību tā, ka būtu ievērotas Eiropas Savienības prasības dzelzceļa drošības jomā, lai varētu noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni, kas ļautu veicināt, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus Eiropas Savienībā un ar trešajām valstīm, kā arī sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas un pakāpeniskas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Minētie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, lieliem pārveidošanas darbiem, izmantošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas izmantošanu, tehniskajā apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un tam piemērojamiem veselības un drošības nosacījumiem.

(2) Savstarpēja izmantojamība paredz prasības attiecībā uz apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām, kā arī vispārējās savietojamības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

(3) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas ļauj saglabāt esošās dzelzceļa sistēmas savietojamību, paredzot īpašus gadījumus katrai savstarpējas izmantojamības tehniskajai specifikācijai gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem, gan arī gabarītu, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem un ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām.

43.2 pants. Apakšsistēmas

(1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu veido strukturālās un funkcionālās apakšsistēmas.

(2) Strukturālās apakšsistēmas ir:

1) infrastruktūras apakšsistēma;

2) energoapgādes apakšsistēma;

3) vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēma;

4) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma;

5) ritošā sastāva apakšsistēma.

(3) Funkcionālās apakšsistēmas ir:

1) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma;

2) tehniskās apkopes apakšsistēma;

3) telemātikas lietojumprogrammu pasažieru un kravu pārvadājumiem apakšsistēma.

(4) Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Ja nepieciešams, uz apakšsistēmu var attiecināt vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija var attiekties uz vairākām apakšsistēmām.

(5) Stacionārās apakšsistēmas atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju stacionārās apakšsistēmas nodošanai ekspluatācijā. Ritekļi atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju ritekļa laišanai tirgū. Stacionāro apakšsistēmu un ritekļu atbilstību pastāvīgi nodrošina visā to izmantošanas laikā.

(6) Mobilās apakšsistēmas, kas ir ritošā sastāva apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, pretendents laiž tirgū tikai tad, ja apakšsistēmas ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas deklarācijas.

(7) Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot ekspluatācijā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, ja tās projektē, būvē vai ražo un uzstāda atbilstoši pamatprasībām un attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas deklarācijas.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atļaut pretendentam nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas.

(9) Prasības apakšsistēmu laišanai tirgū un to atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru kabinets.

43.3 pants. Savstarpējas izmantojamības komponenti

(1) Savstarpējas izmantojamības komponentus drīkst laist tirgū lietošanai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā tikai tad, ja tie ļauj panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilst pamatprasībām, ja tos lieto paredzētajā izmantošanas telpā, pienācīgi uzstāda un veic to tehnisko apkopi. Savstarpējas izmantojamības komponentus atļauts piedāvāt tirgū lietošanai ārpus Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas, kā arī izmantošanai citiem mērķiem.

(2) Prasības savstarpējas izmantojamības komponentu laišanai tirgū un atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru kabinets.

43.4 pants. Atļauja nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas

(1) Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām un ir saņemta attiecīga atļauja saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauj nodot ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras un vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas vai tiek ekspluatētas Latvijas teritorijā.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt šajā pantā minētās atļaujas. Pretendentam bez maksas dara pieejamu dokumentu ar norādījumiem pieteikuma iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru šādas informācijas izplatīšanā. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz, aptur un atsauc atļaujas nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas, nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai nodrošinātu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) saskaņotu ieviešanu un savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) vai dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu, pretendents iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai pozitīvu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 22. pantu, un dokumentus, kas apliecina atbilstību regulas (ES) Nr. 2016/796 30. panta 2. punktā minētās procedūras rezultātam, ja pēc pozitīva lēmuma saņemšanas ir mainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts.

(5) Mēneša laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pretendentu, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci un attiecībā uz ERTMS stacionārajām lauka iekārtām — atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajiem Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumiem. Pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas un pārbaudes Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju stacionāro iekārtu nodošanai ekspluatācijā vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(6) Lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

43.5 pants. Atļauja laist tirgū ritekli

(1) Pretendents ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ko izsniegusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū, pretendents iesniedz attiecīgu iesniegumu, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda ritekļa izmantošanas telpu, kas ir tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ritekli paredzēts izmantot, un iesniegumam pievieno dokumentārus pierādījumus tam, ka ir pārbaudīta ritekļa un izmantošanas telpas tīkla tehniskā savietojamība.

(3) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu izskata un atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 20. pantu.

(4) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū, atļaujas izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un piešķiršanas procedūras nosaka Komisijas 2018. gada 4. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību. Kārtību, kādā minētās regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas informācijas pieprasīšana, aprite un lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(6) Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu informāciju.

(7) Lai iegūtu dokumentārus pierādījumus par tehnisko savietojamību, izvērtējot iesniegumu par atļaujas saņemšanu ritekļa laišanai tirgū vai tad, ja rodas pamatotas šaubas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var pieprasīt veikt ritekļa pārbaudes tīklā. Šādā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pretendentam izsniedz pagaidu atļauju izmantot ritekli praktiskām pārbaudēm tīklā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pretendentu, veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to, ka jebkādas praktiskās pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

(8) Pēc tam kad pretendents iesniedzis visu prasīto informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(9) Lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ritekļa laišanai tirgū Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu.

(10) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(11) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas teritoriju un ja nav piemērota viena vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz tikai pēc šā likuma 43.2 panta astotajā daļā minētās procedūras piemērošanas.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtā atļauja ritekļa laišanai tirgū ir derīga bez izmantošanas telpas paplašināšanas ārpus Latvijas līdz robežas tuvumā esošajām stacijām Igaunijā vai Lietuvā, ja pretendents iesniegumā norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi attiecīgu apstiprinājumu.

(13) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt izmantošanas telpu Latvijā, pretendents iesniedz iesniegumu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(14) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt izmantošanas telpu ārpus Latvijas, pretendents iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(15) Ja pretendents to pieprasa, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vienlaikus ar atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz ar to pašu ritekļa izmantošanas telpu saistītu atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū. Iesnieguma iesniegšana, lai saņemtu atļauju ritekļa tipam, visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(16) Šo pantu nepiemēro trešo valstu lokomotīvēm vai pašgājējiem vilcieniem, kas iebrauc pa publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru iecirknī valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne vai valsts robeža—Kārsava—Rēzekne līdz stacijai, kas paredzēta pārrobežu operācijām, ja šādu ritekļu atbilstību pamatprasībām, ievērojot šā likuma 34.1 panta piecpadsmitās daļas nosacījumus, nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu.

(17) Ja ritekļa turētājs ir Latvijas fiziskā vai juridiskā persona, par atļauju laist tirgū 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonus un pasažieru vagonus, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām valstīm, lemj Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Šajā gadījumā nepiemēro šā panta pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, aptur, atjauno, groza vai atsauc atļauju 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonu un pasažieru vagonu laišanai tirgū.

(18) Ja ritekļa turētājs nav Latvijas fiziskā vai juridiskā persona, 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagoniem un pasažieru vagoniem, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām valstīm, šo pantu nepiemēro, ja minēto ritekļu atbilstību pamatprasībām nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu.

43.6 pants. Ritekļa reģistrācija pirms tā izmantošanas

(1) Pirms ritekli izmanto pirmo reizi un pēc tam, kad saskaņā ar šā likuma 43.5 pantu ir piešķirta atļauja tā laišanai tirgū, ritekli reģistrē šā likuma 36.1 panta 3.1 daļā minētajā ritošā sastāva valsts reģistrā.

(2) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas teritoriju, to reģistrē Latvijā.

(3) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver ne tikai Latvijas teritoriju, bet arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, to reģistrē Latvijā vai citā attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību, atļaujā ritekļa laišanai tirgū norādītās parametru vērtības izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas dzelzceļa infrastruktūras reģistrā.

43.7 pants. Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas dalībnieku pienākumi pirms atļauto ritekļu izmantošanas

(1) Pirms iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs izmanto ritekli tajā izmantošanas telpā, kas norādīta atļaujā tā laišanai tirgū, tas pārbauda:

1) vai riteklim ir atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma 43.5 pantu un vai tas ir reģistrēts saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu, izņemot gadījumu, kad riteklim atļauja pirmo reizi piešķirta trešajā valstī un tā izmantošanai Latvijā nav nepieciešama atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma 43.5 panta sešpadsmitās vai astoņpadsmitās daļas nosacījumiem un pārvadātājam vai manevru darbu veicējam kādā trešās valsts ritekļu reģistrā ir pieejami attiecīgie ritekļa dati, vismaz ritekļa turētāja dati, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības dati un dati par ritekļa izmantošanas ierobežojumiem;

2) vai riteklis ir savietojams ar maršrutu, pamatojoties uz infrastruktūras reģistru, attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai jebkuru citu attiecīgu informāciju, ko bez maksas mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja šāda reģistra nav vai tas ir nepilnīgs;

3) vai riteklis ir pienācīgi integrēts vilciena sastāvā, kurā to paredzēts ekspluatēt, ņemot vērā šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu un savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas par satiksmes nodrošināšanu un vadību.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, pārvadātājs vai manevru darbu veicējs var veikt pārbaudes sadarbībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, nodrošina, ka jebkādas pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pirms katra ritekļa izmantošanas tīklā nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un šo struktūrvienību saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu reģistrē ritošā sastāva valsts reģistrā.

43.8 pants. Ritekļa vai ritekļa tipa neatbilstība pamatprasībām

(1) Ja pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ekspluatācijas laikā konstatē, ka tā izmantotais riteklis neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, tas veic ritekļa atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus. Turklāt tas var informēt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas par veiktajiem pasākumiem. Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir pierādījumi, ka neatbilstība bija jau laikā, kad tika izdota atļauja ritekļa laišanai tirgū, tas informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas.

(2) Ja Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, veicot šā likuma 36.6 pantā paredzēto uzraudzību vai citādi kļuvis zināms, ka riteklis vai ritekļa tips, kura laišanai tirgū atļauju devusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un kuru izmanto paredzētajiem mērķiem, neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, kurš izmanto ritekli vai ritekļa tipu, un pieprasa, lai tas veic ritekļa atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos pārvadātāja vai manevru darbu veicēja veiktie korektīvie pasākumi nenodrošina atbilstību piemērojamām pamatprasībām un šāda neatbilstība rada nopietnu drošības risku, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija saskaņā ar šā likuma 36.6 panta desmito daļu var piemērot pagaidu drošības pasākumus atbilstoši saviem uzraudzības uzdevumiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 var piemērot ritekļa tipa atļaujas pagaidu apturēšanu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kas izsniegusi atļauju, pēc tam, kad ir pārskatīta jebkādu nopietna drošības riska novēršanai veikto pasākumu efektivitāte, var pieņemt lēmumu par atļaujas atsaukšanu vai grozīšanu, ja ir pierādīts, ka atļaujas izsniegšanas laikā nebija ievērota kāda pamatprasība. Minētajā nolūkā lēmums par atļaujas ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū atsaukšanu vai grozīšanu tiek paziņots turētājam, norādot minētā lēmuma pamatojumu. Atļaujas turētājs mēneša laikā pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma saņemšanas var lūgt lēmuma pārskatīšanu. Minētajā gadījumā lēmumu par atļaujas atsaukšanu uz laiku aptur. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ savu lēmumu. Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nepanāk vienošanos par vajadzību ierobežot vai atsaukt atļauju, izmanto procedūru, kas paredzēta regulā (ES) Nr. 2016/796. Ja šādas procedūras rezultātā ritekļa atļauja nav ne jāierobežo, ne jāatsauc, atceļ šā panta trešajā daļā minētos pagaidu drošības pasākumus.

(5) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs var to pārsūdzēt regulā (ES) Nr. 2016/796 noteiktajā kārtībā. Ja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs divu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas var lūgt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija to pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu informē Valsts dzelzceļa administrāciju. Valsts dzelzceļa administrācija izdara attiecīgu ierakstu ritošā sastāva valsts reģistrā.

(7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atsaukt atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pārvadātājus un manevru darbu veicējus, kuri Latvijā izmanto tāda paša tipa ritekļus kā tie, attiecībā uz kuriem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pieņēmusi lēmumu atsaukt atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vispirms pārbauda, vai pastāv tāda pati neatbilstība, piemērojot šajā pantā paredzēto procedūru.

(8) Ja ir atsaukta atļauja ritekļa laišanai tirgū, attiecīgo ritekli vairs neizmanto un tā izmantošanas telpa netiek paplašināta. Ja ir atsaukta atļauja ritekļa tipa laišanai tirgū, ritekļi, kas būvēti saskaņā ar to, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek atsaukti. Šādu ritekli vai ritekļa tipu var laist tirgū tikai ar jaunu atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 43.5 panta prasībām.

(9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos neatbilstība pamatprasībām skar tikai daļu no attiecīgā ritekļa izmantošanas telpas un šāda neatbilstība pastāvēja jau laikā, kad tika izsniegta atļauja to laist tirgū, atļauju groza, lai tajā nebūtu iekļautas attiecīgās izmantošanas telpas daļas."

28. Pārejas noteikumos:

izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. 2020. un 2021. gadā finansējums Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015. gadam, bet finansējums vēsturiskā mantojuma dzelzceļam nedrīkst būt mazāks par 2015. gadam piešķirto finansējumu, kas reizināts ar koeficientu 1,15.";

papildināt pārejas noteikumus ar 55., 56., 57. un 58. punktu šādā redakcijā:

"55. 2020. un 2021. gadā finansējums Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai nedrīkst būt mazāks par attiecīgi 2015. gadam piešķirto finansējumu, kas reizināts ar koeficientu 1,78.

56. Šā likuma grozījumi, kas paredz 1. panta 15. un 22. punkta, 3. panta 5. punkta, 33. panta pirmās daļas, trešās daļas 6., 7. un 12. punkta, 33.1 panta otrās daļas un trešās daļas 7. punkta, VI nodaļas nosaukuma, 35.1 panta, 36.1 panta nosaukuma un ceturtās daļas un 40. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 1. panta 1. punkta, 35. panta, 36.1 panta otrās un trešās daļas, 36.2 panta, 42. panta trešās daļas un 43. panta izslēgšanu, grozījumi 1. panta 20. punktā, 4. panta pirmās daļas 8. punktā, 7.1 panta piektajā daļā, 27.2 panta ceturtajā un piektajā daļā, 33.1 panta pirmajā daļā, 37. panta septītajā daļā, 37.1 panta pirmajā un ceturtajā daļā un 41. panta otrajā daļā un grozījumi, kas paredz likuma papildināšanu ar 1. panta 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73. un 74. punktu, 3. panta 8. un 9. punktu, 3.1 pantu, 5.1 panta sesto, septīto un astoto daļu, 33. panta trešās daļas 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktu, 3.1 un 3.2 daļu, ceturtās daļas 6. punktu un devīto daļu, 33.1 panta 2.1, 2.2 un 4.1 daļu, 33.4 pantu, 34.1 pantu, 35.2 pantu, 36.1 panta 3.1 daļu, 36.4, 36.5 un 36.6 pantu, 37. panta astoto daļu, 40. panta 1.2 daļu, 41. panta trešo daļu un VII1 nodaļu, stājas spēkā 2020. gada 16. jūnijā.

57. Ministru kabinets līdz 2020. gada 15. jūnijam izdod šā likuma 3.1 panta ceturtajā daļā, 34.1 panta piektajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 35.2 panta ceturtajā, piektajā un septītajā daļā, 36.5 panta trešajā un septītajā daļā, 43.2 panta astotajā un devītajā daļā, 43.3 panta otrajā daļā, 43.4 panta trešajā daļā un 43.5 panta ceturtajā un septiņpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus.

58. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 5.1 panta septītajā daļā minētos noteikumus."

29. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 13. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 26. februārī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!