Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumi Nr. 91 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" īstenošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2020., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/op/2020/34.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 56

Par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskā centra Administratīvajā padomē, Padomnieku ekspertu grupā un Arbitru ekspertu grupā

Vēl šajā numurā

18.02.2020., Nr. 34

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 91

Pieņemts: 11.02.2020.

OP numurs: 2020/34.1

2020/34.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 7 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 91

Rīgā 2020. gada 11. februārī (prot. Nr. 6 24. §)

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda
vadības likuma 15. panta 12. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) 2014.–2021. gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" (turpmāk – programma):

1.1. mērķi, pieejamo finansējumu un sasniedzamos rezultātus;

1.2. apsaimniekotāju;

1.3. iepriekš noteiktos projektus (turpmāk – projekti), to iesniedzējus un partnerus;

1.4. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.5. projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.6. divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu ieviešanas kārtību.

2. Programmas atbalsta jomas ir:

2.1. starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4. un 15.5. apakšpunktā minētie projekti);

2.2. vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība (šo noteikumu 15.6. apakšpunktā minētais projekts).

3. Programmas mērķis ir uzlabot noziedzības novēršanu un izmeklēšanu ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā un bērnu aizsardzības jomā.

4. Programmas mērķa sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāju vērtības ir noteiktas šo noteikumu pielikumā.

5. Kopējais programmas finansējums, kas 100 procentu apmērā sedz programmas apsaimniekošanas un projektu izmaksas, ir 17 647 059 euro, ko veido finanšu instrumenta līdzfinansējums 85 procentu apmērā – 15 000 000 euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 2 647 059 euro.

6. Grozījumus projekta līgumā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, ciktāl šo noteikumu 7. punktā nav noteikta atšķirīga grozījumu veikšanas kārtība.

7. Ja grozījumu priekšlikums ietekmē programmas rezultātus un iznākuma rādītājus vai ja ierosināto projekta līguma grozījumu nav iespējams veikt bez grozījuma programmas līgumā, tad grozījumu projekta līgumā apstiprina pēc tam, kad attiecīgais grozījums ir apstiprināts programmas līgumā.

8. Programmas apsaimniekotājs ir Iekšlietu ministrija.

9. Programma tiek īstenota partnerībā ar Eiropas Padomi (turpmāk – starptautiskā partnerorganizācija).

10. Programmas apsaimniekotājs izveido sadarbības komiteju, kurā kā locekļus ar balsstiesībām iekļauj divus programmas apsaimniekotāja pārstāvjus un vienu starptautiskās partnerorganizācijas pārstāvi.

11. Programmas apsaimniekotājs var uzaicināt Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumenta biroja un vadošās iestādes pārstāvjus piedalīties sadarbības komitejas sēdēs novērotāja statusā.

12. Programmas apsaimniekotājs nodrošina, ka šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā programmas atbalsta jomā būvniecībai (neieskaitot projektēšanu, būvuzraudzību un autoruzraudzību) tiek novirzīti ne vairāk kā 60 procenti no atbalsta jomai piešķirtā kopējā finansējuma.

13. Programmas apsaimniekotājs nodrošina, ka šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā programmas atbalsta jomā būvniecībai (neieskaitot projektēšanu, būvuzraudzību un autoruzraudzību) tiek novirzīti ne vairāk kā 50 procenti no atbalsta jomai piešķirtā kopējā finansējuma.

14. Programmas administratīvo izdevumu attiecināmības termiņš ir 2024. gada 31. decembris.

II. Projekti, to iesniedzēji un partneri

15. Lai sasniegtu šo noteikumu pielikumā norādītos rezultātus un iznākuma rādītāju vērtības, programmas ietvaros tiek īstenoti šādi projekti:

15.1. "Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā";

15.2. "Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova"";

15.3. "Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā";

15.4. "Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā";

15.5. "Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā";

15.6. "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā".

16. Šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto projektu īsteno Valsts ieņēmumu dienests kā projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta partneri – Valsts policiju.

17. Šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minēto projektu īsteno Valsts ieņēmumu dienests kā projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta partneriem – valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (turpmāk – OECD).

18. Šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minēto projektu īsteno Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kā projekta iesniedzējs.

19. Šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minēto projektu īsteno Valsts policija kā projekta iesniedzēja sadarbībā ar projekta partneriem – OECD, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Nodrošinājuma valsts aģentūru.

20. Šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minēto projektu īsteno Finanšu izlūkošanas dienests kā projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta partneri – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

21. Šo noteikumu 15.6. apakšpunktā minēto projektu īsteno Labklājības ministrija kā projekta iesniedzēja sadarbībā ar projekta partneriem – Islandes valdības bērnu aizsardzības aģentūru, OECD un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

22. Programmas ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

22.1. programmas apsaimniekotāja izmaksas, tai skaitā izmaksas divpusējās sadarbības stiprināšanai;

22.2. projektu izmaksas.

23. Programmas apsaimniekotāja attiecināmās izmaksas, tai skaitā izmaksas divpusējās sadarbības stiprināšanai, ir:

23.1. atlīdzības izmaksas (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi);

23.2. iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas (saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi);

23.3. kancelejas un biroja preču iegādes izmaksas;

23.4. programmas īstenošanai nepieciešamo ārpakalpojumu izmaksas (piemēram, audits, ekspertu pakalpojumi, tulkošana);

23.5. publicitātes un informācijas izplatīšanas izmaksas (piemēram, bukletu izdošana, publikācijas un informācijas sagatavošana plašsaziņas līdzekļiem, reklāmas, semināri, konferences);

23.6. semināru un konferenču organizēšanas izmaksas;

23.7. sadarbības komitejas sanāksmju organizēšanas izmaksas;

23.8. izmaksas, kas saistītas ar programmas īstenošanas laikā izmantojamā tehniskā aprīkojuma iegādi un nomu, amortizācijas izmaksas;

23.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar programmas administratīvajām izmaksām un nav atgūstami atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu jomā;

23.10. citas ar programmas īstenošanu saistītās izmaksas, kas nav pretrunā ar šiem noteikumiem un nodrošina programmas mērķa un rezultātu sasniegšanu.

24. Projektu ietvaros atbalstāmās darbības (ja tās paredzētas attiecīgajā projektā) ir:

24.1. projekta vadība, publicitātes pasākumi un darbības, kas tieši saistītas ar projekta līgumā noteikto prasību izpildi;

24.2. apmācību programmu izstrāde un apmācības;

24.3. konferenču un semināru organizēšana;

24.4. pētījumi un dalība starptautiskajās konferencēs programmas jomā;

24.5. ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņas vizītes;

24.6. informācijas tehnoloģiju sistēmu izstrāde;

24.7. jauna aprīkojuma un iekārtu iegāde;

24.8. būvniecība;

24.9. citas darbības, kas vērstas uz programmas vai projekta mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

25. Projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir faktiski radušās līdzfinansējuma saņēmējam vai projekta partnerim un atbilst šādiem nosacījumiem:

25.1. tās ir radušās izmaksu attiecināmības periodā, kas norādīts attiecīgā projekta līgumā, – līdz 2024. gada 30. aprīlim;

25.2. tās ir saistītas ar projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu un ir apstiprinātas projekta budžetā;

25.3. tās ir samērīgas un nepieciešamas projekta īstenošanai;

25.4. tās ir radušās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

25.5. tās ir apmaksātas, pakalpojumi ir saņemti vai preces ir piegādātas projekta līgumā noteiktajā izmaksu attiecināmības periodā;

25.6. tās ir uzskaitītas līdzfinansējuma saņēmēja vai projekta partnera grāmatvedības un nodokļu uzskaites reģistros, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecina attaisnojuma dokumentu oriģināli.

26. Projektu ietvaros attiecināmas ir:

26.1. atlīdzības izmaksas (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi);

26.2. publicitātes pasākumu izmaksas un izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta līgumā noteikto prasību izpildi;

26.3. iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas (saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi);

26.4. jauna aprīkojuma un iekārtu iegādes vai nomas izmaksas;

26.5. telpu nomas izmaksas;

26.6. apmācību programmu izstrādes un apmācību izmaksas;

26.7. pētījumu izmaksas un izmaksas par dalību starptautiskās konferencēs;

26.8. informācijas tehnoloģiju sistēmu izstrādes vai iegādes izmaksas;

26.9. ārvalstu ekspertu piesaistes un pieredzes apmaiņas braucienu izmaksas;

26.10. konferenču un semināru organizēšanas izmaksas;

26.11. būvniecības izmaksas;

26.12. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;

26.13. citu preču un pakalpojumu iegādes izmaksas, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

27. Izmaksas, kas saistītas tikai ar projekta administrēšanu un neattiecas uz projekta rezultātu sasniegšanu, ir projekta administratīvās izmaksas. Projekta administratīvās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām izmaksām.

28. Programmas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

28.1. zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību rezultātā;

28.2. maksa par finanšu transakcijām;

28.3. izmaksas, ko sedz no citiem finanšu avotiem;

28.4. naudas sodi, sankcijas un tiesvedības izdevumi, izņemot gadījumu, ja tiesāšanās ir saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu;

28.5. visi maksājumi (tai skaitā avansa maksājumi) un izdevumi par faktiski veiktajām piegādēm, izpildītajiem darbiem un pakalpojumiem, kas sniegti ārpus projekta līgumā noteiktā projekta izdevumu attiecināmības perioda;

28.6. parāda procenti, aizdevumu apkalpošanas maksa un nokavējuma nauda;

28.7. atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis;

28.8. izmaksas, kas nav saistītas ar programmas vai projekta mērķa sasniegšanu.

29. Programmas apsaimniekotājam ir tiesības vienpusēji uzteikt projekta līgumu, ja konstatēts, ka:

29.1. projektā visi veiktie izdevumi ir atzīti par neattiecināmām izmaksām;

29.2. projekta mērķis nav sasniegts atbilstoši projekta līgumā noteiktajam;

29.3. projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav izpildīti programmas apsaimniekotāja atkārtoti norādījumi.

IV. Divpusējās sadarbības fonds

30. Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Islandi, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku divpusējās sadarbības aktivitāšu īstenošanai programmā ir piešķirti 100 000 euro (turpmāk – divpusējās sadarbības fonda finansējums).

31. Sadarbības komiteja pieņem lēmumu par divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas apstiprināšanu vai noraidīšanu.

32. Divpusējās sadarbības fonda finansējumu piešķir Latvijas un donorvalstu institūciju sadarbības veicināšanai:

32.1. programmas apsaimniekotājam;

32.2. starptautiskajai partnerorganizācijai;

32.3. projekta īstenotājam, ja tas iesniedzis programmas apsaimniekotājam pamatotu pieprasījumu.

33. Divpusējās sadarbības fonda finansējuma ietvaros ir atbalstāmas šādas aktivitātes:

33.1. divpusējo attiecību stiprināšana starp donorvalstīm un Latviju;

33.2. donorvalsts projektu partnerības veicināšana pirms projektu iesniegumu izstrādes un to izstrādes laikā;

33.3. sakaru dibināšana un zināšanu, tehnoloģiju, pieredzes un labākās prakses apmaiņa, koplietošana un nodošana starp institūcijām Latvijā un donorvalstīs un (vai) starptautiskajām organizācijām;

33.4. sadarbības stiprināšana, pieredzes un labākās prakses apmaiņa starp programmas apsaimniekotāju un līdzīgām institūcijām donorvalstīs, kā arī ar starptautiskajām organizācijām, ja pasākumā piedalās vismaz viena institūcija no donorvalstīm.

34. Ja šo noteikumu 33. punktā minētās aktivitātes īsteno divpusējās sadarbības fonda līdzfinansējuma saņēmējs, kas:

34.1. ir valsts budžeta iestāde, bet kas nav Iekšlietu ministrija vai tās padotībā esoša iestāde, programmas apsaimniekotājs plāno Iekšlietu ministrijas budžetā transfertu izdevumus (saskaņojot transferta veidlapu ar līdzfinansējuma saņēmēju) uz citām nozaru ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kas iesaistītas minēto aktivitāšu īstenošanā. Līdzfinansējuma saņēmējs 30 dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas pārskatu kopā ar pamatojošo dokumentāciju;

34.2. ir Iekšlietu ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai Finanšu izlūkošanas dienests, attiecīgā iestāde 30 dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas pārskatu kopā ar pamatojošo dokumentāciju.

35. Programmas apsaimniekotājs katru gadu sagatavo divpusējās sadarbības pasākumu plānu.

36. Programmas apsaimniekotājs informāciju par divpusējās sadarbības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu, saturu un sasniegtajiem rezultātiem norāda gada pārskatā. Gada pārskatu iesniedz izskatīšanai arī sadarbības komitejā.

37. Lai saņemtu papildu finansējumu, programmas apsaimniekotājs var iesniegt Divpusējās sadarbības fonda komitejai pamatotu divpusējās sadarbības iniciatīvas priekšlikumu. Minēto priekšlikumu pirms tam apstiprina sadarbības komiteja.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 

Pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 11. februāra
noteikumiem Nr. 91

Programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāju vērtības

  Apraksts Rādītāji Bāzes līnija Sasniedzamā vērtība
1. rezultāts Paaugstināta ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas efektivitāte (PA20) Pilnveidoti nacionālie politikas dokumenti un normatīvie akti 0 5
Kriminālvajāšanai nodoto izmeklēto ekonomisko noziegumu krimināllietu skaits 10 % 20 %
Kriminālistikas ekspertīzes, kas ilgst vairāk nekā 30 dienas 71 % 60 %
Ikgadējais skaidras naudas konfiskācijas gadījumu skaits uz robežām 28 31
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (turpmāk – ENAP) izmeklējamo krimināllietu skaits uz vienu izmeklētāju 22 15
1.1. iznākums Uzlabota starpinstitucionālā sadarbība ekonomisko noziegumu apkarošanā Izveidota vienota IT sistēma ekonomisko noziegumu apkarošanai
Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50
1.2. iznākums Uzlaboti pretkorupcijas mehānismi Izveidota tiešsaistes trauksmes cēlēju ziņošanas platforma
Organizētas sabiedrības izpratni un informētību veicinošas kampaņas 0 2
Apmācīti darbinieki, kuri pilda amata pienākumus korupcijas novēršanā un apkarošanā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 30
1.3. iznākums Uzlabota ekonomisko noziegumu izmeklēšana Uzlabota kriminālistikas laboratoriju infrastruktūra
Ieviesta jauna kriminālistikas ekspertīzes metode
Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50
1.4. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kuras ir atbildīgas par ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu Apmācīti darbinieki cīņai ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (sadalījumā pa dzimumiem) 0 75
Uzstādīts IT rīks ENAP vajadzībām
Paplašināta un uzlabota ENAP infrastruktūra
1.5. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kuras ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 20
1.6. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kuras ir atbildīgas par pārrobežu ekonomisko noziegumu apkarošanu Uzlabota robežšķērsošanas vietas "Terehova" infrastruktūra
Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50
Uzlabota VID infrastruktūra kinoloģijas jomā 0 2
2. rezultāts Uzlabota bērnu aizsardzības sistēma (PA22) Pilnveidoti nacionālās politikas dokumenti un normatīvie akti 0 5
2.1. iznākums Ieviests Barnahus Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 200
Īstenotas informētības veicināšanas kampaņas 0 2
Uzlabotas telpas (saskaņā ar t. s. Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem) 0 1
Attīstīts multidisciplinārais starpinstitucionālais pakalpojumu modelis bērniem, kas cietuši no vardarbības
Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota policijas, starptautisko organizāciju un pašvaldību sadarbība Uzticības līmenis starp saņēmējvalsts un donorvalstu iestādēm (skalā 1–7) Tiks noteikts ≥ 4,5
Apmierinātība ar partnerību (skalā 1–7) Tiks noteikts ≥ 4,5
Iestādes, kas izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas N/A ≥ 50 %
Divpusējās sadarbības iznākums Atbalstīti divpusējie sadarbības tīkli Organizēti kopīgi saņēmējvalsts un donorvalstu iestāžu mācību kursi 0 3
Īstenoti projekti, kas ietver sadarbību ar donorvalsts projekta partneri 0 2
Dalībnieku skaits no saņēmējvalsts, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 20
Dalībnieku skaits no donorvalstīm, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 10

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!