Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Kultūras ministrija
Kultūras ministrija publicē:
  • rīkojumus par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Objekts iegūst vai zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pēc rīkojuma publicēšanas;
  • paziņojumus par ģerboņa reģistrāciju un ģerboņa aprakstu un attēlu. Tas notiek septiņu dienu laikā no ģerboņa reģistrācijas dienas, kad pieņemts lēmums par tā reģistrāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 2020. gada 24. janvāra rīkojums Nr. 2.5-1-13 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.2020., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/op/2020/27.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 15

Privāto pensiju fondu informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi

Vēl šajā numurā

07.02.2020., Nr. 27

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 2.5-1-13

Pieņemts: 24.01.2020.

OP numurs: 2020/27.6

2020/27.6
RĪKI

Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-13

Rīgā 2020. gada 24. janvārī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas apbūves daļas – ēkas "Direktora māja" (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2019. gada 4. aprīļa sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/7;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta shematiskie un fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašniekiem;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks un valdītājs, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo un otro daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes 2019. gada 7. jūnija vēstuli Nr. 08-03/2157 informēti par ierosinājumu. Ar 2019. gada 22. maija vēstuli Nr. 1.14/19/410 valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" un 2019. gada 27. maija vēstuli Nr. 01-18.1/2214 Veselības ministrija pauž piekrišanu ierosinājumam.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 7.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus var iekļaut – būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Psihoneiroloģiskā slimnīca tika celta laikā no 1904.–1906.gadam arhitekta A. Reinberga un pirmā slimnīcas vadītāja A. Bēra vadībā, apbūvi un iekārtojumu plānojot atbilstoši garīgi slimu cilvēku aprūpes tendencēm Vācijā un Austrijā 20. gadsimta sākumā. Slimnīca, kura tika atklāta 1907. gadā, atbilda modernākajām Eiropas prasībām, tajā bija ierīkota centrālapkure, elektrība, ūdens apgāde no divām artēziskām akām un notek sistēma, aprīkota ar tam laiku modernām tehnoloģijām. Objekts, tāpat kā pārējā vēsturiskā apbūve ir līdzīgā manierē modelētām un harmoniski saskanīgām fasādēm, veidots tā sauktajā "ķieģeļu stilā" – vienā no 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma eklektisma stila formālajiem paveidiem. Objekta māksliniecisko tēlu veido fasādēs mijkārtoti gaiša apmetuma laukumi un sarkano ķieģelu virsmas, ķieģeļu pilastri, dekoratīvas ailu apmales, joslas un satrpdzegas, kā arī ieejas koka veranda ar greznu siluetgriezuma dēlīšu apdari. Objekts kopā ar pārējām slimnīcas būvēm veido autentisku, tipoloģisku retu būvju ansambli ar augstu ainavisku, arhitektonisko un kultūrvēsturisku vērtību.

Objekta saglabājamās vērtības: būves telpiskais risinājums ainavā, celtnes telpiskais izveidojums, plānojuma struktūra, konstrukcijas, fasāžu dekoratīvā apdare, būvelementi, logailu un durvju aizpildījumi, būvgaldniecības izstrādājumi, kāpņu izveidojums un apdare, apkures sistēma, tās elementi (divu krāšņu oriģinālais konstruktīvais un dekoratīvais risinājums, oriģinālais materiāls un virsmas apdare (lustras glazūra)).

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

9198 Valsts nozīmes Arhitektūra Direktora māja Strenču novads, Strenči, Valkas iela 11A 1904.–1906.

6. Kultūras pieminekļa sastāvs: ēka ar kadastra apzīmējumu 9417 001 3109 040.

7. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23. panta pirmajai daļai ir apstiprināta Objekta individuālā aizsardzības zona, kas ir šā rīkojuma pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.2. un 7.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV - 4201).

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!