Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 27. novembra likums "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 11.12.2020., Nr. 240A https://www.vestnesis.lv/op/2020/240A.14

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"

Vēl šajā numurā

11.12.2020., Nr. 240A

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 27.11.2020.

OP numurs: 2020/240A.14

2020/240A.14
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.; 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. nr.; 1998, 1. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2002, 6. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 2., 8., 24. nr.; 2006, 14., 22. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 12. nr.; 2009, 1., 2., 15., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 82., 131., 178., 206. nr.; 2011, 99., 144., 157., 204. nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234. nr.; 2014, 47., 57., 257. nr.; 2015, 42., 97., 227., 248. nr.; 2016, 123., 241. nr.; 2017, 156., 242. nr.; 2018, 95., 111., 194., 249. nr.; 2019, 66., 118. nr.; 2020, 138. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta otro daļu pēc vārdiem "nodokļa un" ar vārdu "samazinātās".

2. 3. panta trešajā daļā:

izteikt 12. punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) autoratlīdzība (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, ņemot vērā nosacīto izdevumu normu saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktu,";

papildināt daļu ar 14.2 punktu šādā redakcijā:

"142) valsts fondētās pensijas kapitāls, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto un kurš tiek aprēķināts mantiniekam pirms mantinieka saistību dzēšanas pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja mantinieks izvēlējies to saņemt ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu kredītiestādē;".

3. Papildināt 4. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem "kā arī" ar vārdu "samazināto".

4. 8. pantā:

izslēgt 2.12 daļu;

izteikt trešās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

"8) samaksa par intelektuālo īpašumu;";

papildināt trešo daļu ar 10.2 punktu šādā redakcijā:

"102) valsts fondētās pensijas kapitāls, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto un kurš tiek aprēķināts mantiniekam pirms mantinieka saistību dzēšanas pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja mantinieks izvēlējies to saņemt ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu kredītiestādē;";

papildināt trešo daļu ar 20.5 punktu šādā redakcijā:

"205) ienākumi, kas radušies samazinātu vai dzēstu saistību rezultātā, izņemot šā likuma 9. panta pirmās daļas 8.3, 35.1, 35.2, 35.3, 35.4, 35.5 un 45. punktā minētos ienākumus;";

papildināt pantu ar 11.2 un 11.3 daļu šādā redakcijā:

"11.2 Šā likuma izpratnē samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, kuru saņem kā atlīdzību par autortiesībām un blakustiesībām vai kā atlīdzību par tiesībām izmantot autortiesības un blakustiesības uz literatūras, zinātnes vai mākslas darbiem, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

11.3 Ja samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, minētais ienākums šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par saimnieciskās darbības ienākumu, ja vien gūtais ienākums pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāms par algota darba ienākumu atbilstoši šā panta 2.2 daļas nosacījumiem.";

papildināt pantu ar divdesmit otro daļu šādā redakcijā:

"22. Šā panta trešās daļas 20.5 punkta izpratnē par ienākumu neuzskata dzēstās vai samazinātās nodokļu saistības (parādus) un ar tām saistītās dzēstās vai samazinātās nokavējuma naudas un soda naudas."

5. 9. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8.3 punktu šādā redakcijā:

"83) ienākums, kas gūts studiju un studējošo kredīta dzēšanas rezultātā;";

izteikt pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

"9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un valsts fondētās pensijas kapitālu, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto un kurš tiek aprēķināts mantiniekam pirms mantinieka saistību dzēšanas pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja mantinieks izvēlējies to saņemt ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu kredītiestādē;";

papildināt pirmo daļu ar 26.2 punktu šādā redakcijā:

"262) laimesti, kas gūti momentloterijā "Sporta loterija" vai interaktīvajā izlozē "Sporto visi";";

papildināt pirmo daļu ar 45. un 46. punktu šādā redakcijā:

"45) samazinātu vai dzēstu saistību rezultātā gūtais ienākums, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:

a) samazinātās vai dzēstās saistības ir iekļautas kreditora ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu,

b) samazinātās vai dzēstās saistības ir izslēgtas no kreditora uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes un ir izpildīts viens no Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 4., 5., 6. punktā un 8. punkta "b" apakšpunktā vai 11. punktā minētajiem nosacījumiem;

46) no valsts budžeta izmaksājamais pabalsts par vienās dzemdībās dzimušu triju un vairāk bērnu piedzimšanu.";

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"6.1 Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodibinātās stipendijas nolikuma reģistrāciju rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo, informāciju publicējot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē. Valsts ieņēmumu dienests ievieto informāciju vienas darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Lēmums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc informācijas publicēšanas."

6. 10. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) nosacītie izdevumi, kas saistīti ar samaksas par intelektuālo īpašumu gūšanu, 25 vai 50 procentu apmērā no samaksas par intelektuālo īpašumu (ja samaksu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija vai tā tiek izmaksāta nerezidentam) par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem. Minēto autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida nosaka Ministru kabinets.";

papildināt 1.4 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētos attaisnotos izdevumus maksātājs ir tiesīgs piemērot arī par brāli vai māsu — personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.";

papildināt piektās daļas otro teikumu pēc vārda "maksāta" ar vārdu "samazinātā".

7. 11. pantā:

papildināt pantu ar 3.5 un 3.6 daļu šādā redakcijā:

"3.5 Nosacītie izdevumi, kas saistīti ar samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) gūšanu, kā arī literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori un izpildītāji saņem atlīdzību, ja šie maksātāji negūst cita veida saimnieciskās darbības ieņēmumus, par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem ir 25 vai 50 procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minēto autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida nosaka Ministru kabinets. Ja maksātāja saimnieciskās darbības faktiskie izdevumi ir lielāki, viņš ir tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu 25 vai 50 procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem), ņemot vērā šā panta 3.1, 3.2 un 3.3 daļas nosacījumus.

3.6 Ja samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, minēto ienākumu neietver maksātāja saimnieciskās darbības ienākumos.";

papildināt divdesmito daļu pēc vārdiem "nevar būt" ar vārdu "samazinātās";

papildināt pantu ar divdesmit otro daļu šādā redakcijā:

"22. Ja maksātājam samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, viņam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, bet ienākuma izmaksātājs minētajam ienākumam taksācijas gada laikā piemēro šā likuma 15. panta astoņpadsmitajā daļā noteikto nodokļa likmi, kā arī šā likuma 17. panta desmitās daļas 1. punktā un 10.1 daļā noteikto kārtību. Savukārt, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu rezumējošā kārtībā, gada apliekamajam ienākumam tiek piemērota nodokļa likme atbilstoši šā likuma 15. panta deviņpadsmitajā daļā noteiktajai kārtībai."

8. Papildināt 11.1 panta četrpadsmito daļu pēc vārdiem "nevar būt" ar vārdu "samazinātās".

9. Papildināt 11.5 panta astoto daļu pēc vārda "patentmaksu" ar vārdiem "vai samazināto patentmaksu".

10. Izteikt 11.10 pantu šādā redakcijā:

"11.10 pants. Īpaši noteikumi samazinātās patentmaksas maksātājiem

1. Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību.

2. Samazinātā patentmaksa ir 17 euro gadā vai deviņi euro pusgadā. Samazinātā patentmaksa ir galīgs nodokļa maksājums par kalendāra gadu vai sešiem kalendāra mēnešiem, un tā nav atmaksājama maksātājam, izņemot gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt fizisko personu kā samazinātās patentmaksas maksātāju.

3. Maksātājs var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja viņš darbojas kādā no šādām saimnieciskās darbības jomām:

1) ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;

2) apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;

3) amatniecības izstrādājumu izgatavošana;

4) floristika;

5) privātie mājsaimniecības pakalpojumi;

6) mājas aprūpes pakalpojumi.

4. Maksātājam ir tiesības maksāt samazināto patentmaksu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) viņam ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

2) maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 euro;

3) maksātājs nav algas nodokļa maksātājs;

4) maksātājs savā saimnieciskajā darbībā nenodarbina citas personas.

5. Maksātājs var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs 3000 euro.

6. Maksātājs, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz 3000 euro, bet kurš taksācijas gadā ir maksājis samazināto patentmaksu, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā saimnieciskās darbības ieņēmumu sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, aprēķina saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1 pantu. Maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

7. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā samazināto patentmaksu, vienlaikus nevar būt:

1) saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot šā likuma 11. panta divpadsmito daļu) vai 11.1 pantu;

2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;

3) pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru samazinātās patentmaksas maksātājs maksā samazināto patentmaksu.

8. Samazināto patentmaksu administrē Valsts ieņēmumu dienests.

9. Samazinātās patentmaksas maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskā persona reģistrācijas iesniegumu samazinātās patentmaksas piemērošanai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un veic samazinātās patentmaksas maksājumu vienotajā nodokļu kontā.

10. Kārtību, kādā reģistrē samazinātās patentmaksas maksātāju, maksā samazināto patentmaksu, kā arī detalizētas saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā samazināto patentmaksu, nosaka Ministru kabinets.

11. Ja samazinātās patentmaksas maksātājam nav ārējā attaisnojuma dokumenta kādam darījumam, iekšējo attaisnojuma dokumentu var negatavot, bet ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda informāciju par darījuma dalībnieku, ja to var identificēt. Ja darījuma dalībnieku nevar identificēt (piemēram, ienākumi gūti, pārdodot produkciju tirgū), ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, darījuma aprakstu un dienā vai nedēļā darījumā gūto ieņēmumu kopsummu. Ieņēmumu uzskaites reģistrs uzglabājams piecus gadus no dienas, kad tajā izdarīts pēdējais ieraksts. Ja ieņēmumu uzskaites reģistru kārto papīra reģistra veidā, tā lapas numurē no taksācijas gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu."

11. 12. pantā:

papildināt 1.2 daļu pēc vārdiem "saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā" ar vārdu "samazināto";

papildināt devīto daļu pēc vārda "maksāta" ar vārdu "samazinātā".

12. Papildināt 13. panta trešās daļas trešo teikumu pēc vārda "maksāta" ar vārdu "samazinātā".

13. Papildināt 14. panta 1.1 daļu pēc vārdiem "kāds no vecākiem vai vecvecākiem" ar vārdiem un skaitļiem "personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti brālis vai māsa".

14. 15. pantā:

aizstāt visā pantā skaitli un vārdu "31,4 procenti" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "31 procents" (attiecīgā locījumā);

izslēgt devīto daļu;

izteikt astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"18. Nodokļa likmi 20 procentu apmērā taksācijas gada laikā piemēro šā likuma 8. panta trešās daļas 8. punktā minētajam ienākumam.";

papildināt pantu ar 19.1 daļu šādā redakcijā:

"19.1 Nodokļa likme, kas rezumējošā kārtībā jāmaksā profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti."

15. 17. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Algas nodokli aprēķina, ietur un iemaksā budžetā darba devējs. Algas nodoklis iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam. Darba devējs no darba samaksas ieturēto algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs darbiniekam aprēķina un izmaksā darba samaksu šādos gadījumos:

1) tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības;

2) tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam;

3) darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā;

4) tiek izmaksāta slimības nauda;

5) ja saskaņā ar tiesas spriedumu, tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu pārvaldes lēmumu personai ir izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi.";

izteikt desmitās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) samaksa par intelektuālo īpašumu;

2) autoratlīdzība (autortiesību un blakustiesību atlīdzība), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;";

papildināt desmito daļu ar 5.2 punktu šādā redakcijā:

"52) valsts fondētās pensijas kapitāls, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto un kurš tiek aprēķināts mantiniekam pirms mantinieka saistību dzēšanas pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja mantinieks izvēlējies to saņemt ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu kredītiestādē;";

izteikt desmitās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) ieņēmumi (arī samaksa par intelektuālo īpašumu, ja ienākuma izmaksātājs nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas;";

izteikt 10.1 daļu šādā redakcijā:

"10.1 Kolektīvā pārvaldījuma organizācija no samaksas par intelektuālo īpašumu ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Ieturot nodokli no samaksas par intelektuālo īpašumu, ja to izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā minētos nosacītos izdevumus.";

aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus "14.1, 15." ar skaitļiem "14.1, 14.2, 15.".

16. 18. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam" ar vārdiem "ne vēlāk kā līdz šajā likumā noteiktajai deklarācijas iesniegšanas dienai";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Maksātājs patstāvīgi iemaksā vienotajā nodokļu kontā" ar vārdiem un skaitli "Ja maksātāja pirmstaksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, viņš patstāvīgi iemaksā vienotajā nodokļu kontā";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"3.1 Ja maksātāja pirmstaksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, viņš patstāvīgi iemaksā vienotajā nodokļu kontā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 23. martā, ne vēlāk kā 23. jūlijā, ne vēlāk kā 23. septembrī un ne vēlāk kā 23. novembrī. Ne vēlāk kā 23. martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 23. jūlijā, ne vēlāk kā 23. septembrī un ne vēlāk kā 23. novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs."

17. 19. pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda "ienākumi" ar vārdiem un skaitli "kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļa pārmaksas atmaksu, kas deklarēta rezumējošā kārtībā un apstiprināta pilnā apmērā, rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo ar nodokļa pārmaksas atmaksas veikšanu maksātāja kredītiestādes kontā, maksātāja norēķinu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai skaidrā naudā vai ar paziņojumu par novirzīšanu nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai vai ieskaitīšanu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei.";

papildināt pantu ar 4.2 daļu šādā redakcijā:

"4.2 Nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu Valsts ieņēmumu dienests veic šā likuma 20.1 pantā noteiktajā kārtībā.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, — no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Valsts ieņēmumu dienests aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās un par rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokļa summu.";

papildināt 5.4 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja maksātājs šā panta piektajā daļā noteiktajā deklarācijas iesniegšanas termiņā nav apstiprinājis deklarācijā norādītās informācijas patiesumu (nav iesniedzis deklarāciju), precizējis vai papildinājis deklarācijā norādīto informāciju, uzskatāms, ka viņš piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta aizpildītajā maksātāja deklarācijā iekļautajai informācijai un rezumējošā kārtībā budžetā maksājamai nodokļa summai.";

papildināt pantu ar 10.3, 10.4, 10.5, 10.6 un 10.7 daļu šādā redakcijā:

"10.3 Pašvaldība līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju par taksācijas gadā aktuālajām licencēm interešu un pieaugušo neformālās izglītības maksas programmu īstenošanai, norādot šādu informāciju:

1) licences saņēmēja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu vai licences saņēmēja — juridiskās personas — nosaukumu un reģistrācijas numuru;

2) licences izsniegšanas datumu;

3) licences derīguma termiņu taksācijas gadā.

10.4 Ja pakalpojumu sniedzējs sniedz šā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā minētos pakalpojumus, par kuriem veiktos izdevumus maksātājs ir tiesīgs iekļaut savos attaisnotajos izdevumos, šāda pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju par pakalpojuma saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, maksājuma dokumentu identificējošo informāciju (datumu, kases čeka vai kvīts sēriju un numuru, maksājuma uzdevuma numuru), saņemtā pakalpojuma veidu (izglītības vai medicīnas un ārstnieciskais pakalpojums) un saņemtā maksājuma apmēru Valsts ieņēmumu dienests izmanto, veicot deklarācijas apstrādi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) attiecībā uz medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem nodokļa maksātājs pakalpojumu sniedzējam saistībā ar konkrēto pakalpojumu devis savu piekrišanu ar viņu saistīto personas datu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam;

2) pakalpojumu sniedzējs sniedz šādu informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai, noslēdzot attiecīgu līgumu, ir vienojies ar Valsts ieņēmumu dienestu par šādu informācijas nosūtīšanas kārtību un datu formātu.

10.5 Valsts ieņēmumu dienests šā panta 10.7 daļā noteiktajam mērķim izmantojamo informāciju par attiecīgo taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās uzglabā piecus gadus no pēctaksācijas gada 1. janvāra, bet gadījumā, kad saskaņā ar likumu tā ir izmantojama ilgāku laika periodu, — termiņā, kas atbilst tās piemērošanas laikam.

10.6 Apdrošināšanas sabiedrība pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma sniedz informāciju par fiziskajai personai atmaksāto summu saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ja tas iekļauts deklarācijā kā attaisnoto izdevumu pamatojums, norādot:

1) atlīdzības saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) kases čeka vai kvīts datumu, kases čeka vai kvīts sēriju un numuru;

3) pakalpojumu sniedzēja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu, pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;

4) pakalpojuma veidu;

5) pakalpojuma pilnu cenu un apdrošinātāja atmaksāto summu.

10.7 Šā panta desmitajā, 10.1, 10.2, 10.4 un 10.6 daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests izmanto deklarāciju apstrādē, piemērojot šā likuma 10. pantā noteiktos attaisnotos izdevumus un 13. pantā noteiktos atvieglojumus."

18. Izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā:

"2. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajai informācijai rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa atbilst maksātāja taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un iemaksājama budžetā. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, kā arī Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai deklarācijā nav aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo summu, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā."

19. Papildināt IV nodaļu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

"20.1 pants. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa

1. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa ir nodokļa pārmaksas atmaksa, kuru Valsts ieņēmumu dienests bezskaidrā naudā veic maksātājam, kurš nav iesniedzis deklarāciju līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai un uz kuru attiecas šā likuma 20. pantā noteiktie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi.

2. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa notiek, ja atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajai informācijai pārmaksu veido šādi faktori:

1) gada diferencētais neapliekamais minimums;

2) pensionāra neapliekamais minimums;

3) papildu atvieglojums (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);

4) progresīvā nodokļa likme;

5) atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, ja maksātājs, kuram ir tiesības uz šo atvieglojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniedzis paziņojumu par apgādībā esošām personām un Valsts ieņēmumu dienests ir izdarījis attiecīgu ierakstu algas nodokļa grāmatiņā;

6) maksātāja attaisnotie izdevumi saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, ja Valsts ieņēmumu dienests par tiem ir saņēmis informāciju atbilstoši šā likuma 19. panta desmitajai daļai.

3. Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu veic, ja tā rīcībā ir informācija par aktuālo maksātāja kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, uz kuru veicama pārmaksas atmaksa, un maksātājam nav nodokļu parādu. Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu neveic, ja tā rīcībā ir informācija, ka uz atmaksas dienu maksātāja konts, par kuru tika sniegta informācija, ir slēgts.

4. Lai saņemtu nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu, maksātājs līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā sniedz informāciju par aktuālo personīgo kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kur vēlas saņemt nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu. Informāciju par kontu Valsts ieņēmumu dienestam var nesniegt, ja maksātājs šādu informāciju ir sniedzis iepriekš un tajā nav veicami precizējumi.

5. Ja maksātājs līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai nav iesniedzis deklarāciju, ar to viņš apliecina, ka uz viņu attiecas šā likuma 20. pantā noteiktie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi un ka viņš apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotajā deklarācijā iekļauto informāciju. Ja maksātājs līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nav atteicies no pārmaksātā nodokļa automātiskās atmaksas saņemšanas, ar to viņš apliecina, ka piekrīt pārmaksātā nodokļa automātiskās atmaksas saņemšanai.

6. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu rakstveidā neizdod. Lēmumu paziņo ar nodokļa pārmaksas atmaksas veikšanu maksātāja kredītiestādes kontā vai maksātāja norēķinu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vienlaikus nosūtot maksātājam par to informāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā."

20. Izslēgt 26. panta sesto daļu.

21. Papildināt 28. pantu ar 19. punktu šādā redakcijā:

"19) līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par atteikšanos no nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas, ja uz maksātāju ir attiecināmi šā likuma 20.1 pantā minētie nosacījumi, bet viņš nevēlas izmantot šajā pantā noteiktās tiesības saņemt nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu."

22. Papildināt 29.1 pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"3. Valsts ieņēmumu dienests līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. maijam informē maksātāju, ka viņam Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā valsts informācijas sistēmās esošā informācija un Valsts ieņēmumu dienests ir aizpildījis tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu. Ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, Valsts ieņēmumu dienests informāciju maksātājam nosūta līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. jūnijam.

4. Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 20.1 pantā noteikto nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu veic pēctaksācijas gadā no 1. oktobra līdz 31. decembrim."

23. Papildināt 30. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, dzēst Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kuru Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis no šā likuma 10. panta pirmās daļas 2., 5. un 6. punktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem."

24. 32. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17. panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā, 11.1 daļā un 29. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteikto pārskatu — iesniegšanas termiņu neievērošanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā administratīvā atbildība.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā" ar vārdiem "administratīvā procesa ietvaros paredzētā".

25. 32.1 pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Par deklarācijas, deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma un informatīvo deklarāciju — šā likuma 17. panta 9.1, vienpadsmitajā un 11.1 daļā, 18. panta sestajā daļā un 28. panta 7. punktā noteikto paziņojumu — iesniegšanas termiņu neievērošanu maksātājam piemērojama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā administratīvā atbildība.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Ja pēc nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanas Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis informāciju, kas apliecina, ka maksātājam nebija tiesību uz pārmaksātā nodokļa automātisko atmaksu, maksātājam ir pienākums 30 dienu laikā no dienas, kad viņš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņojumu par minēto faktu, iemaksāt budžetā nepamatoti izmaksāto nodokļa pārmaksas summu."

26. 38. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu" ar vārdiem "izņemot paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Ministru kabinets nosaka paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju."

27. Pārejas noteikumos:

aizstāt 44. punktā vārdu un skaitli "un 2020." ar skaitļiem un vārdu "2020., 2021., 2022. un 2023.";

aizstāt 52. punktā vārdus un skaitli "un 2020. gadā" ar skaitļiem un vārdiem "2020., 2021., 2022. un 2023. gadā";

papildināt pārejas noteikumus ar 146., 147., 148., 149., 150., 151., 152., 153., 154., 155., 156., 157., 158., 159., 160., 161., 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170., 171. un 172. punktu šādā redakcijā:

"146. Dividendēm, dividendēm pielīdzināmajam ienākumam un nosacītajām dividendēm, kas radušās, veicot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ienākumu (peļņas) sadali, ja šis saimnieciskās darbības ienākums (peļņa) radies līdz 2020. gada 31. decembrim, nepiemēro šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktā noteikto atbrīvojumu.

147. Likvidējot mikrouzņēmumu, likvidācijas kvotai (nesadalītās peļņas apmērā, kas radusies līdz 2020. gada 31. decembrim) nepiemēro šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.2 punktā noteikto atbrīvojumu.

148. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītās dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, Latvijas Republikā ir samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

149. Grozījumi šā likuma 9. panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 45. punktu ir piemērojami ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

150. Grozījumi šā likuma 10. panta 1.4 daļā un 14. panta 1.1 daļā ir piemērojami par attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

151. Piemērojot šā likuma 11.10 pantu ar 2021. gadu, maksātāji, kas patentmaksas maksājumu par 2021. gadu ir veikuši līdz 2020. gada 31. decembrim, patentmaksas režīmu varēs piemērot arī 2021. gadā laika periodā, par kādu tika veikta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Maksātāji, kas piemēro patentmaksas režīmu 2021. gadā, attiecībā uz patentmaksām piemēro šā likuma normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.

152. Ja maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta.

153. Grozījumi šā likuma 19. panta 5.4 daļā un 20. panta otrajā daļā, kā arī 29.1 panta trešā daļa ir attiecināma uz deklarācijām par 2020. gadu un turpmākajiem gadiem.

154. Šā likuma 19. panta 10.3, 10.4 un 10.6 daļa piemērojama ar 2022. gada 1. janvāri par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

155. Šā likuma 19. panta 10.5, 10.7 daļa un 30. panta 9. punkts piemērojams ar 2022. gada 1. janvāri.

156. Šā likuma 19. panta 4.2 daļa, 20.1 pants, 28. panta 19. punkts, 29.1 panta ceturtā daļa un 32.1 panta ceturtā daļa piemērojama nodokļa pārmaksām, kuras nosaka rezumējošā kārtībā, aprēķinot nodokli par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

157. Grozījumi šā likuma 38. panta otrajā daļā un 38. panta trešā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

158. Nodokļa maksātājs, lai saņemtu nodokļa pārmaksas automātisku atmaksu 2023. gadā par 2022. gadu, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā šā likuma 20.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju sniedz līdz 2023. gada 30. septembrim.

159. No aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro.

160. Šā likuma pārejas noteikumu 159. punktu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

161. Šā likuma pārejas noteikumu 159. punktu nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

162. Grozījumus šā likuma 3. panta trešās daļas 12. punkta "a" apakšpunktā, 8. panta 2.12 daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu), trešās daļas 8. punktā, 8. panta 11.2 un 11.3 daļu, grozījumus 10. panta pirmās daļas 4. punktā, 11. panta 3.5, 3.6 daļu un divdesmit otro daļu, kā arī grozījumus 15. panta astoņpadsmitajā daļā un 17. panta desmitās daļas 1., 2. un 7. punktā un 10.1 daļā piemēro ar 2021. gada 1. jūliju.

163. Maksātājam (rezidentam), kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja minētais maksātājs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, minētajiem ienākumiem piemēro šā likuma pārejas noteikumu 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170. un 171. punkta nosacījumus.

164. No šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem maksātāja ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot šādu likmi:

1) ieņēmumiem līdz 25 000 euro — 25 procenti;

2) ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro — 40 procenti.

165. Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, pēc personas — nodokļa maksātāja — pieprasījuma saņemšanas izsniedz šai personai paziņojumu par šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem maksātāja ienākumiem un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.

166. Maksātājs par šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minēto ienākumu līdz 2022. gada 28. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, ja šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētais ienākums:

1) ir saņemts no vairākiem ienākuma izmaksātājiem un tas kopā pārsniedz 25 000 euro;

2) laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim ir gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis.

167. Maksātājs šā likuma pārejas noteikumu 166. punktā minētajā autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarācijā deklarē visus laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim gūtos ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas un atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 164. punktā noteiktajam aprēķināto nodokli.

168. Ja, iesniedzot autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, uz tās pamata maksātājam veidojas nodokļa piemaksa, maksātājs trūkstošo nodokļa summu piemaksā rezumējošā kārtībā līdz 2022. gada 23. jūnijam.

169. Ja maksātājs šā likuma pārejas noteikumu 166. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2022. gada 5. martam aizpilda minēto deklarāciju ar informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarācija ir iesniegta.

170. Ja maksātājs laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim gūst šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minēto ienākumu un izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs:

1) šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētie ienākumi netiek ietverti taksācijas gada kopējā ar nodokli apliekamajā ienākumā, kuram tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, un tie netiek ņemti vērā, nosakot maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu;

2) šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem ienākumiem netiek piemēroti šā likuma 10., 12. un 13. pantā noteiktie atskaitījumi.

171. Vienotajā nodokļu kontā iemaksāto nodokli no šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētā ienākuma attiecina un ieskaita šādā sadalījumā:

1) 80 procentus attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā;

2) 20 procentus attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

172. Ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2021. taksācijas gadā, maksātājam 2021. taksācijas gadā attiecībā uz ienākumu no minētā autoratlīdzības līguma piemēro šā likuma normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 27. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. decembrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!