Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 3. novembra noteikumi Nr. 207 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2020., Nr. 218 https://www.vestnesis.lv/op/2020/218.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 208

Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi

Vēl šajā numurā

10.11.2020., Nr. 218

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 207

Pieņemts: 03.11.2020.

OP numurs: 2020/218.6

2020/218.6
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 207

Rīgā 2020. gada 3. novembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 46 3. p.)

Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
34.1 panta otro daļu un 34.3 panta septīto daļu un
Finanšu instrumentu tirgus likuma
124. panta 1.1 daļu un 1.7 daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka atalgojuma politikas pamatprincipus un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām licence atļauj sniegt Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, (tālāk tekstā – iestāde). Noteikumos noteiktos atalgojuma politikas pamatprincipus ieteicams piemērot pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

2. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši tās organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidiem, sarežģītībai un specifikai.

3. Iestādes, kurām ir saistošas šo noteikumu prasības, ievēro šo noteikumu 21. punkta prasības individuāli, ja tās nav pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) vai citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija, vai konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, ja tās ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Komisija, bet nav pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. iekšējās kontroles funkcijas – iestādē veiktās risku kontroles, darbības atbilstības kontroles un iekšējā audita funkcijas;

4.2. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā formā (tostarp prēmijas) vai nemonetārā formā (tostarp akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā). Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc iestādes iniciatīvas noteiktos ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits), kuru apmērs ir atkarīgs no darbības rezultātiem, bet neietver tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai tādus ar pensionēšanos saistītus izdevumus, kas noteikti saskaņā ar iestādes pensiju politiku iestādes organizācijas līmenī;

4.3. atalgojums – darba samaksas nemainīgās daļas (parasti – darba alga) un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

4.4. būtiska atalgojuma mainīgā daļa – atalgojuma mainīgā daļa, kas veido 70 līdz 100 procentus (neieskaitot) no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

4.5. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – atalgojuma mainīgā daļa, kas veido 100 procentus (ieskaitot) un vairāk no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

4.6. iestādes riska profilu ietekmējošie amati – amati, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, piemēram, tādi amati kā valdes locekļi un augstākā līmeņa vadītāji, amati, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, amati, kuru pilnvarās ir veikt iestādē iekšējās kontroles funkcijas, kā arī amati, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu vai amatu, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, amatu saimju zemākā atalgojuma līmeņa skalu.

5. Iestāde nosaka iestādes riska profilu ietekmējošos amatus, ievērojot 2014. gada 4. marta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 604/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, prasības.

6. Iestāde nodrošina, ka:

6.1. amatpersonas un darbinieki apņemas neizmantot personīgās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kuras noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu;

6.2. veicot atalgojuma mainīgās daļas izmaksu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šo noteikumu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – ES regula Nr. 575/2013) prasību ievērošanas.

7. Iestāde ievieš atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka, aprēķinot atlīdzību trešajām personām (piemēram, piesaistītajiem aģentiem) par ieguldījumu pakalpojumu vai blakuspakalpojumu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē sniegšanu iestādes klientam, tiek ievērotas šo noteikumu prasības. Ja iestāde ieguldījumu pakalpojumu vai blakuspakalpojumu nodrošināšanai izmanto ārpakalpojumus, tā pārbauda, vai ārpakalpojuma sniedzēja atalgojuma politika atbilst šo noteikumu prasībām.

2. Atalgojuma politika

2.1. Pārvaldība

8. Iestāde nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas:

8.1. neveicina risku uzņemšanos virs iestādes risku stratēģijā noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

8.2. neierobežo iestādes spēju stiprināt tās pašu kapitālu;

8.3. atbilst iestādes vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm, attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī atbilst un veicina piesardzīgu un efektīvu risku pārvaldīšanu un interešu konfliktu novēršanu;

8.4. nav pretrunā ar klientu vai ieguldītāju interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

8.5. ņem vērā, ka garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas noteikšana neatbilst piesardzīgai risku pārvaldīšanai vai atalgojuma mainīgās daļas par darbības rezultātiem noteikšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām un to nedrīkst paredzēt nākotnes atalgojuma plānos (prospective remuneration plans). Garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā jaunu amatpersonu vai darbinieku nolīgšanas gadījumos pirmā darba gada laikā, ja tas netraucē iestādei uzturēt atbilstošu kapitāla bāzi (a sound and strong capital base).

9. Iestādes padome ir atbildīga par:

9.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu;

9.2. atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas uzraudzību;

9.3. atalgojuma noteikšanu iestādes valdes locekļiem, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa amatpersonām vai darbiniekiem, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu amatu saimes zemākā atalgojuma līmeņa skalu. Ja iestāde saņem komercdarbības atbalstu, iestādes padome nekavējoties pārskata iestādes valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu atbilstoši pamatotai un efektīvai risku pārvaldīšanai un ilgtermiņa izaugsmei, kā arī veic tā turpmāku pārskatīšanu atbilstoši izmaiņām iestādes finanšu stāvoklī;

9.4. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

9.5. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes esošajai darbībai un tās attīstības stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros;

9.6. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par iestādes atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai (piemēram, iestādes padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā pārbauda un novērtē iekšējās kontroles funkcijas);

9.7. ziņošanas kārtības iestādes padomei noteikšanu par iekšējās kontroles funkciju veiktajām pārbaudēm un iegūtajām atziņām, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

10. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to īstenošanu. Iekšējās kontroles funkciju atalgojumu nosaka saskaņā ar iekšējās kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem iekšējās kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās.

Iestādes valde nodrošina amatpersonu un darbinieku informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm, kā arī nodrošina, ka iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, t.sk. novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un iekšēji pieejami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

11. Iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina iestādes padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus sagatavo, ņemot vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses, kā arī sabiedrības intereses.

Saskaņā ar iestādes padomes pilnvarojumu iestādes atalgojuma komiteja var būt atbildīga arī par iestādes valdes locekļu, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku, amatu, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par iestādes valdes locekļu amatu saimes zemākā atalgojuma līmeņa skalu, atalgojuma noteikšanu, kā arī par risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību.

Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no iestādes padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus, izņemot, ja normatīvie akti paredz amatpersonas, kas nav iestādes padomes loceklis, vai darbinieka pārstāvību iestādes padomē. Šādā gadījumā par atalgojuma komitejas locekli drīkst iecelt arī iestādes amatpersonu, kas nav iestādes padomes loceklis, vai darbinieku.

Iestāde nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti un pamatoti.

12. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē, ieviešanā un ievērošanas nodrošināšanā iesaista arī amatpersonas vai darbiniekus, kas iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas, un amatpersonas vai darbiniekus, kas iestādē veic personāla vadības funkciju, kā arī, ja nepieciešams, akcionārus un ārējos ekspertus. Iesaistītajām amatpersonām vai darbiniekiem, atalgojuma komitejas locekļiem, akcionāriem, ārējiem ekspertiem, kā arī par iestādes atalgojuma politiku atbildīgajiem padomes locekļiem jābūt:

12.1. atbilstošai kompetencei;

12.2. funkcionāli neatkarīgiem no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (vienībām);

12.3. nepieciešamajām pilnvarām to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai;

12.4. spējīgiem sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās ievērošanu, kā arī tās piemērotību iestādes darbībai, t.sk. tās ietekmi uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

2.2. Atalgojuma politikas pamatprincipi

13. Atalgojuma politikas pamatprincipos nosaka:

13.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, iestādes noteikto darbības mērķu sasniegšana, t.i., attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšana un motivēšana;

13.2. atalgojuma elementus, t.sk. darba algu, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas, ar akcijām saistītus instrumentus vai citus instrumentus, kas atbilst šo noteikumu 19.2.2. punktā minētajām prasībām, atlīdzību darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos, ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits) un citus ar pensionēšanos saistītos izdevumus saskaņā ar iestādes pensiju politiku, maksājumus, kuri saistīti ar atlīdzināšanu vai atbrīvošanu no amatpersonas vai darbinieka saistībām, kas izriet no pilnvarojuma līguma, kas noslēgts ar iepriekšējo darba devēju, vai darba līguma izbeigšanas un kas atbilst iestādes ilgtermiņa interesēm, tostarp nemonetāro instrumentu turēšanas politikai (retention policy) saskaņā ar šo noteikumu 19.2. punkta prasībām, būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtībai saskaņā ar šo noteikumu 19.1. punkta prasībām, atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismiem saskaņā ar šo noteikumu 19.3.1. punkta prasībām, kā arī darbības rezultātiem u.c.;

13.3. finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Iestāde skaidri nošķir rādītājus, kurus izmanto, lai noteiktu:

13.3.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo amatpersonas vai darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgās amatpersonas vai darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

13.3.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa, noteiktās prasības, to noturīgumu un ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

13.4. pasākumus interešu konflikta novēršanai, piemēram, izslēdzot iespēju iestādes valdes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā vai tieši piesaistīt atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteiktu apjomu pārdošanai;

13.5. katrai amatpersonai vai darbiniekam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā darbības jomas, kurā attiecīgais amats veic darbību, nosacījumus un specifiku. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai iestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, iestādes finansiālā stāvokļa un tās maksātspējas pasliktināšanās gadījumā, ņemot vērā ilgtermiņa kapitāla pietiekamības nodrošināšanas apsvērumus;

13.6. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darbības periodā ir pieļautas kļūdas un nepilnības vai nepienācīgi veikta profesionālā darbība (misconduct);

13.7. iestādes riska profilu ietekmējošos amatus, nodrošinot, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par iestādes riska profilu ietekmējošo amatu noteikšanu ir dokumentēti.

2.3. Darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

14. Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai darbības apjomus raksturojošus finanšu rādītājus, piemēram, ienākumus vai apgrozījumu. Ja darbības rezultātu novērtēšanai izmanto finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, iestāde ņem vērā, ka šādi rādītāji ietver darbības rezultātus par iepriekšējiem periodiem, bet neietver riskus, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos. Finanšu rādītājus koriģē, ņemot vērā:

14.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

14.2. izdevumus par kapitālu, kā arī izdevumus par likviditātes nodrošināšanu.

15. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, ieteicams noteikt, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā katrai amatpersonai vai darbiniekam atspoguļo:

15.1. riskus, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks;

15.2. iekšējās kontroles elementus esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

15.3. periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks, rezultātu.

16. Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto nefinanšu rādītājus (piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem un ieguldītājiem, vai noteikto limitu ievērošana, taisnīga attieksme pret klientu, klientu apmierinātība), un tos ņem vērā, izvērtējot katras amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, iestāde ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt iestādes riska profilu vai tās finanšu rezultātus.

17. Atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā ņem vērā amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātu novērtējumu individuāli kombinācijā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības līmenī un kombinācijā ar vispārējiem darbības rezultātiem iestādes, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, kā arī ekspertu, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu).

18. Iestāde izstrādā rādītājus, kurus izmanto atalgojuma mainīgo daļu veidojošo elementu vai atalgojuma mainīgās daļas veidojošo elementu kopējā apmēra (pools of variable remuneration components) aprēķina koriģēšanai, ņemot vērā šo noteikumu 14.1. un 14.2. punktā minētos apsvērumus. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma mainīgo daļu veidojošos elementus iestādes ietvaros sadala, ņemot vērā ar attiecīgā sadalījuma līmeņa darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu.

2.4. Prasības, kas attiecas uz iestādes riska profilu ietekmējošajiem amatiem

19. Atalgojuma politikas pamatprincipos attiecībā uz iestādes riska profilu ietekmējošajiem amatiem papildus nosaka:

19.1. būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka būtiskas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kurš nav mazāks kā trīs līdz pieci gadi atkarībā no amata vai atbildības līmeņa un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus. Atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu nosaka atbilstoši darbības ciklam, komercdarbības veidam, tā riskiem un iesaistītās amatpersonas vai darbinieka darbībām;

19.2. īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū, tad īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, kuru veido:

19.2.1. akcijas vai ar akcijām saistīti instrumenti;

19.2.2. ja iespējams, ES regulas Nr. 575/2013 52. un 63. panta prasībām atbilstoši instrumenti vai citi instrumenti, kuri pilnā apmērā konvertējami (converted) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstāmi (written down) un kuri visos gadījumos atbilstoši atspoguļo iestādes kredītu kvalitāti tās parastās darbības laikā (the credit quality of the institution as a going concern), kā arī ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas nolūkā.

Iestāde attiecībā uz šajā punktā minētajiem instrumentiem nosaka tiem atbilstošu nemonetāro instrumentu turēšanas politiku (retention policy), t.i., gadu skaitu, kādā attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu iestādes atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību iestādes ilgtermiņa interesēm;

19.3. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošas atalgojuma mainīgās daļas neatkarīgi no tās struktūras (iestādes akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

19.3.1. atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 19.3.2. punkta prasības, uz to iegūst atbilstoši iestādes darbības ciklam un tās darbības riskiem, kā arī gadījumā, ja maksājums atbilst iestādes finanšu stāvoklim un iestādes, tās riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem. Iestāde samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra izmaksu, ja tās finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi. Iestāde nodrošina tādu koriģēšanas mehānismu izmantošanu kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus). Iestāde nosaka kritērijus minēto koriģēšanas mehānismu piemērošanai un nodrošina, ka tie aptver situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kuras rezultātā iestādei radās būtiski zaudējumi, vai situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks neatbilda noteiktajiem piemērotības un atbilstības standartiem (standards of fitness and propriety);

19.3.2. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas. Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Iestāde ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt pēc tam, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek noteiktas, aprēķinātas un izmaksātas dividendes vai procenti;

19.3.3. veicot īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu, šo noteikumu 19.2. punkta prasības piemēro gan atalgojuma mainīgās daļas atliktajai, gan neatliktajai daļai;

19.4. ar pensionēšanos saistīto labumu, kas ir atalgojuma mainīgās daļas elements (discretionary pension benefits), izmaksas nosacījumus, ievērojot šādas prasības, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū:

19.4.1. ja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, iestāde nodrošina ar pensionēšanos saistīto labumu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus, t.i., ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā piecus gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

19.4.2. amatpersonai vai darbiniekam sasniedzot pensionēšanās vecumu, iestāde nodrošina, ka ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā un tiem tiek piemērota iestādes noteiktā nemonetāro instrumentu turēšanas politika, ievērojot, ka minēto instrumentu turēšanas periods nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, t.i., amatpersona vai darbinieks saņemtos ar pensionēšanos saistītos labumus nemonetārā formā drīkst pārdot ne ātrāk kā piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

19.5. nosakot atalgojuma mainīgo daļu, darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus, lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem.

3. Informācijas par atalgojuma politiku atklāšana un pārskati

20. Par pārskata periodu, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un vēlāk, iestāde atklāj informāciju par tās atalgojuma politiku un praksi, ievērojot ES regulas Nr. 575/2013 450. panta prasības un aizpildot šo noteikumu 1. pielikumā pievienoto tabulu. Tabulu aizpilda, ievērojot šādas prasības:

20.1. pārskatu sagatavo par pārskata gadu konsolidācijas grupai vai subkonsolidēti, vai individuāli;

20.2. pārskatā norāda bruto atalgojumu, neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

20.3. pārskatā kopsummas uzrāda pilnos euro. Atalgojumu, kas noteikts ārvalsts valūtā, konvertē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu;

20.4. darbinieku skaitu pārskatā norāda pilna laika ekvivalentā (full time equivalent) gada beigās, izņemot informāciju par padomes un valdes locekļiem. Padomei un valdei norāda ievēlēto locekļu skaitu.

Iestāde iesniedz Komisijai un publisko šo informāciju, ievērojot normatīvos aktus fizisko personu datu aizsardzības jomā, līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam.

21. Iestāde iesniedz Komisijai informāciju saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā pievienoto tabulu par tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par 1 miljonu euro, (tālāk tekstā – augsti atalgots darbinieks), ievērojot šādas prasības:

21.1. šo noteikumu 3. punktā minētās iestādes pārskatu par katru dalībvalsti, kurā tās veic savu komercdarbību un kurā ir vismaz viens augsti atalgots darbinieks, sagatavo atsevišķi;

21.2. informāciju par augsti atalgotu darbinieku ietver pārskatā, kas sagatavots par to dalībvalsti, kurā attiecīgais darbinieks veic savu profesionālo darbību;

21.3. informāciju par augsti atalgotu darbinieku, kas veic savu profesionālo darbību vairākās dalībvalstīs, ietver pārskatā, kas sagatavots par to dalībvalsti, kurā attiecīgais darbinieks galvenokārt veic savu profesionālo darbību. Informāciju par augsti atalgotu darbinieku, kas veic savu profesionālo darbību gan dalībvalstī, gan ārvalstī, ietver pārskatā, kas sagatavots par attiecīgo dalībvalsti, ja šis darbinieks savu profesionālo darbību galvenokārt veic šajā dalībvalstī, nevis ārvalstī;

21.4. pārskatu sagatavo par pārskata gadu;

21.5. pārskatā kopsummas uzrāda pilnos euro. Atalgojumu, kas noteikts ārvalsts valūtā, konvertē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu;

21.6. pārskatā neietver informāciju par augsti atalgotiem darbiniekiem, kas veic savu profesionālo darbību ārvalstīs.

Iestāde Komisijai iesniedz pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. martam. Ja nevienā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kurā šo noteikumu 3. punktā minētā iestāde veic savu komercdarbību, nav neviena augsti atalgota darbinieka, pārskats nav jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai.

Papildus iestāde atklāj informāciju par augsti atalgotu darbinieku skaitu saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 450. panta (i) punkta prasībām.

22. Noteikumu 20. un 21. punktā minētos pārskatus sagatavo atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas kārtību. Ja Komisija konstatē, ka pārskats ir sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto pārskatu iesniedz ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

4. Noslēguma jautājums

23. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2014. gada 2. jūlija normatīvie noteikumi Nr. 126 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile

 

1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
03.11.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 207

Iestādes vai konsolidācijas grupas nosaukums:

Kods:

Pārskats par darbinieku atalgojumu

 

20__. gada

   
    (pārskata periods)  

1. tabula. Informācija par darbinieku atalgojumu

  Padome Valde Ieguldījumu pakalpojumi1 Privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana2 Aktīvu pārvaldīšana3 Korporatīvā atbalsta funkcija4 Iekšējās kontroles funkcija5 Pārējie darbības veidi6
Darbinieku skaits gada beigās                
Peļņa/(zaudējumi) pēc nodokļiem  
Kopējais atalgojums                
t.sk. mainīgā atalgojuma daļa                

2. tabula. Informācija par iestādes riska profilu ietekmējošajiem darbiniekiem

    Padome Valde Ieguldījumu pakalpojumi1 Privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana2 Aktīvu pārvaldīšana3 Korporatīvā atbalsta funkcija4 Iekšējās kontroles funkcija5 Pārējie darbības veidi6
  Iestādes riska profilu ietekmējošo darbinieku skaits gada beigās                
  t.sk. riska profilu ietekmējošo darbinieku skaits augstākās vadības pozīcijās                
Atalgojuma nemainīgā daļa Kopējā atalgojuma nemainīgā daļa                
t.sk. nauda un citi maksāšanas līdzekļi                
t.sk. akcijas un ar tām saistītie instrumenti                
t.sk. citi instrumenti7                

Atalgojuma mainīgā daļa

Kopējā atalgojuma mainīgā daļa                
t.sk. nauda un citi maksāšanas līdzekļi                
t.sk. akcijas un ar tām saistītie instrumenti                
t.sk. citi instrumenti7                
Atliktā atalgojuma mainīgā daļa Kopējā atliktā atalgojuma mainīgā daļa, kas atlikta pārskata gadā                
t.sk. atliktā daļa naudas un citu maksāšanas līdzekļu formā                
t.sk. atliktā daļa akciju un ar tām saistīto instrumentu formā                
t.sk. atliktā daļa citu instrumentu formā7                
Kopējā neizmaksātā atliktā atalgojuma mainīgā daļa, kas piešķirta pirms pārskata gada                
t.sk. daļa, uz kuru ir iegūtas neatsaucamas tiesības                
t.sk. daļa, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības                
Kopējā pārskata gadā izmaksātā atliktā atalgojuma mainīgā daļa                
Atalgojuma mainīgās daļas korekcija Pārskata gada laikā piemērotā atalgojuma mainīgās daļas korekcija, kas attiecināma uz iepriekšējos gados piešķirto atalgojuma mainīgo daļu                
Garantētā atalgojuma mainīgā daļa Garantētās atalgojuma mainīgās daļas (sign-on payments) saņēmēju skaits                
Garantētās atalgojuma mainīgās daļas (sign-on) apmērs                

Atlīdzība par darba tiesisko attiecību izbeigšanu

Darbinieku, kas saņēmuši atlīdzību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, skaits                
Pārskata gadā izmaksātās atlīdzības apmērs par darba tiesisko attiecību izbeigšanu                
Lielākās atlīdzības par darba tiesisko attiecību izbeigšanu apmērs vienai personai                
Ar pensionēšanos saistītie labumi Darbinieku, kas saņem ar pensionēšanos saistītos labumus, skaits                
Ar pensionēšanos saistīto labumu apmērs                

1 Konsultāciju sniegšana par komercsabiedrību finansēm, darījumi ar regulētā tirgū tirgotiem vai regulētā tirgū netirgotiem finanšu instrumentiem, kā arī ar finanšu instrumentu tirdzniecību un pārdošanu saistīti pakalpojumi.

2 Privātpersonu un komercsabiedrību kreditēšana.

3 Ieguldījumu individuālo portfeļu pārvaldīšana, ieguldījumu, kas veikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) prasībām atbilstošos ieguldījumu fondos, pārvaldīšana (managing of UCITS) un citi aktīvu pārvaldīšanas veidi.

4 Visas funkcijas, kuru darbība attiecināma uz visu kredītiestādi vai konsolidācijas grupu, piemēram, informācijas tehnoloģijas, personāla vadība.

5 Iekšējais audits, darbības atbilstības kontroles funkcija un risku kontroles funkcija.

6 Darbinieki, kuru profesionālo darbību nevar attiecināt uz iepriekš minētajām darbībām. Iestāde pārskatam pievieno papildu skaidrojumu, norādot, kādos darbības veidos darbinieki veic savu profesionālo darbību.

7 Instrumenti, kas atbilst šo noteikumu 19.2.2. punktā minētajām prasībām.

Iestādes vadītājs
(paraksts) (vārds, uzvārds)
Izpildītājs
(vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese)

 

2. pielikums 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 
03.11.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 207

Pārskats par augsti atalgotu darbinieku atalgojumu

Iestādes nosaukums:    
Dalībvalsts, uz kuru attiecas dati:    
Pārskata gads:    
Iesniedzējs:    
Tālrunis:    
E-pasts:    
         
Darbības veids Ieguldījumu pakalpojumi1 Privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana2 Aktīvu pārvaldīšana3 Pārējie darbības veidi4
Kopējais augsti atalgotu darbinieku skaits5, t.sk.:        
iestādes riska profilu ietekmējošo darbinieku skaits        
Atalgojuma nemainīgās daļas kopsumma (euro)        
Atalgojuma mainīgās6 daļas kopsumma (euro), t.sk.:        
pēc iestādes iniciatīvas noteikto ar pensionēšanos saistīto labumu kopsumma (total discretionary pension benefits)        
pārskata gadā atliktās atalgojuma mainīgās daļas kopsumma        
Papildu skaidrojums par kolonnā "Pārējie darbības veidi4" ietverto augsti atalgoto darbinieku darbības veidu:

1 Ietver konsultāciju sniegšanu par komercsabiedrību finansēm, darījumus ar regulētā tirgū tirgotiem vai regulētā tirgū netirgotiem finanšu instrumentiem, kā arī ar finanšu instrumentu tirdzniecību un pārdošanu saistītus pakalpojumus.

2 Ietver privātpersonu un komercsabiedrību kreditēšanu.

3 Ietver ieguldījumu individuālo portfeļu pārvaldīšanu (portfolio management), ieguldījumu, kas veikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) prasībām atbilstošos ieguldījumu fondos, pārvaldīšanu (managing of UCITS) un citus aktīvu pārvaldīšanas veidus.

4 Ietver augsti atalgotus darbiniekus, kuru profesionālo darbību nevar attiecināt uz tādiem darbības veidiem kā ieguldījumu pakalpojumi, privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana vai aktīvu pārvaldīšana. Šādā gadījumā iestāde pārskatam pievieno papildu skaidrojumu, norādot, kādos darbības veidos augsti atalgotie darbinieki veic savu profesionālo darbību.

5 Augsti atalgoto darbinieku skaitu (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) norāda par stāvokli pārskata gada 31. decembrī.

6 Ietver pārskata gadā noteiktā atalgojuma mainīgo daļu, t.sk. pārskata gadā noteiktā atalgojuma atlikto daļu, kā arī pēc iestādes iniciatīvas noteikto ar pensionēšanos saistīto labumu kopsummu, garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu un atlīdzību, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!