Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 4. augusta noteikumi Nr. 115 "Normatīvie noteikumi par prasībām ieguldījumu fondu ieguldījumu objektiem, darījumiem un noteiktas darbības veida fondiem". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2020., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/op/2020/155.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 116

Noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistību iekļaušanas noguldījumu garantiju fondā normatīvie noteikumi

Vēl šajā numurā

13.08.2020., Nr. 155

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 115

Pieņemts: 04.08.2020.

OP numurs: 2020/155.4

2020/155.4
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 12 Pēdējās nedēļas laikā 7 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 115

Rīgā 2020. gada 4. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 32 4. p.)

Normatīvie noteikumi par prasībām ieguldījumu fondu ieguldījumu objektiem, darījumiem un noteiktas darbības veida fondiem

Izdoti saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma
61. panta sesto daļu un 65. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par prasībām ieguldījumu fondu ieguldījumu objektiem, darījumiem un noteiktas darbības veida fondiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības:

1.1. ieguldījumu fondu Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē (tālāk tekstā – fondi) ieguldījumu objektiem un darījumiem, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (tālāk tekstā – sabiedrība) veic fonda vārdā;

1.2. fondiem, kuri replicē vērtspapīru indeksa sastāvu, fondiem, t.sk. fondiem ar sviras finansējumu, kuri seko finanšu indeksam, un regulētā tirgū tirgotiem fondiem;

1.3. informācijas atklāšanai fonda prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un citos reklāmas materiālos par minētajiem fondiem un darījumiem.

2. Noteikumi ir saistoši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, dibinot un pārvaldot fondus Latvijā.

II. Pārvedami vērtspapīri

3. Pārvedami vērtspapīri ir Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma (tālāk tekstā – likums) prasībām atbilstoši ieguldījumu objekti, ja iespējamie zaudējumi no ieguldījumiem šādos finanšu instrumentos ir ierobežoti un nepārsniedz to iegādes vērtību (daļēji apmaksātam finanšu instrumentam – pilnu tā iegādes vērtību) un ja tie atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

3.1. to likviditāte neierobežo likumā noteiktās ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības izpildi;

3.2. tie ir ticami novērtējami;

3.3. par tiem ir pieejama pietiekama informācija;

3.4. tie ir bez ierobežojumiem atsavināmi (are negotiable);

3.5. tie atbilst fonda ieguldījumu politikai;

3.6. ar tiem saistītie riski pienācīgi aptverti fonda risku vadības procesā, kā arī nepārtraukti tiek novērtēts ar pārvedamo vērtspapīru saistītais risks un tā ietekme uz ieguldījumu portfeļa riska profilu kopumā.

4. Regulētā tirgū iekļautie vai tirgotie (tālāk tekstā – RTT) pārvedamie vērtspapīri ir atzīstami par likvīdiem un bez ierobežojumiem atsavināmiem, ja vien sabiedrības rīcībā nav informācijas, kas liecina par pretējo.

5. Ja pārvedams vērtspapīrs nav RTT vai sabiedrības rīcībā ir informācija, kas liecina, ka ieguldījums kādā RTT pārvedamā vērtspapīrā var apgrūtināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu, sabiedrība izvērtē pārvedamā vērtspapīra likviditātes risku, ņemot vērā šādus faktorus:

5.1. pārvedamā vērtspapīra emisijas apmēru un apgrozījumu;

5.2. ja cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums tirgū, emisijas kopējo apmēru un to emisijas daļu, ko fonda pārvaldītājs plāno pirkt, kā arī pirkšanas vai pārdošanas iespēju un darījumu veikšanai nepieciešamā laika izvērtējumu – pārvedamā vērtspapīra apmēru, salīdzinot ar tā apgrozījumu noteiktā laika posmā;

5.3. atsevišķos gadījumos par noteiktu laika periodu veiktos neatkarīgos pārvedamā vērtspapīra pirkšanas un pārdošanas cenu izvērtējumus, kas var norādīt uz pārvedamā vērtspapīra salīdzinošu likviditāti un pirkšanas un pārdošanas iespējām, kā arī sniegt pieejamo cenu salīdzinājumu;

5.4. tirgus starpnieku un tirgus uzturētāju, kuri veic tirdzniecību ar attiecīgo pārvedamo vērtspapīru, skaita un kvalitātes analīzi, novērtējot pārvedamā vērtspapīra otrreizējā tirgus aktivitātes kvalitāti.

6. Ja kāda pārvedama vērtspapīra likviditāte ir novērtēta kā nepietiekama, šāda pārvedama vērtspapīra iegāde vai turēšana fonda ieguldījumu portfelī ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja portfelī ir pietiekams likvīdu pārvedamu vērtspapīru apmērs, kas ļauj nodrošināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu.

7. Pārvedami vērtspapīri ir ticami novērtējami, ja ir pieejama šāda informācija:

7.1. RTT finanšu instrumentiem – precīzu, ticamu un regulāri (periodiski) atjaunotu cenu veidā, kas ir tirgus cenas vai cenas, kuras noteiktas ar vērtēšanas sistēmu, kas ir neatkarīga no emitentiem;

7.2. pārējiem finanšu instrumentiem – regulāri (periodiski) veikta novērtējuma veidā, balstoties uz pārvedamu vērtspapīru emitenta sniegtu informāciju vai ieguldījumu pētījumu, kas sagatavots, ievērojot Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās vai tām pielīdzināmas prasības.

8. Pietiekama informācija par pārvedamiem vērtspapīriem ir:

8.1. RTT pārvedamiem vērtspapīriem – tirgum pieejama regulāra, precīza un vispusīga informācija par vērtspapīru vai, kad tas ir piemēroti, par vērtspapīra portfeli;

8.2. pārējiem finanšu instrumentiem – sabiedrībai pieejama regulāra un precīza informācija par vērtspapīru vai, ja nepieciešams, par vērtspapīra portfeli.

9. Pārvedami vērtspapīri, kas nav RTT, var tikt atzīti par atsavināmiem bez ierobežojumiem vienīgi tad, ja sabiedrība ir izvērtējusi pārvedamo vērtspapīru atsavināšanas iespējas un atzinusi, ka, ieguldot šādos pārvedamos vērtspapīros, būs iespējams nodrošināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu.

10. Sabiedrība atbilstoši fonda risku pārvaldīšanas politikai un risku vadības procedūrām nepārtraukti novērtē ne tikai ar attiecīgajiem pārvedamiem vērtspapīriem saistītos riskus, bet arī to ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeļa riska profilu kopumā.

11. Par pārvedamiem vērtspapīriem, ja tie atbilst šo noteikumu 3.–10. punktā minētajām prasībām, ir atzīstami arī šādi ieguldījumu objekti:

11.1. ieguldījumi tādu slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu daļās, kuri dibināti kā ieguldījumu komercsabiedrības vai kā fondi – lietu kopības (constituted as investment companies or as unit trusts), vai kā līgumsabiedrības (constituted under the law of contract) un atbilst šādiem kritērijiem:

11.1.1. ieguldījumu komercsabiedrībām ir saistoši korporatīvās pārvaldības principi un līgumsabiedrībām ir saistoši korporatīvās pārvaldības principi, kas attiecas uz komercsabiedrībām vai ir līdzvērtīgi korporatīvās pārvaldības principiem, ko ievēro komercsabiedrības;

11.1.2. slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda līdzekļu pārvaldniekam vai ārējam pārvaldniekam, kurš šā fonda vārdā pārvalda tā līdzekļus, ir saistošas valsts normatīvajos aktos noteiktās ieguldītāju aizsardzības prasības;

11.2. ieguldījumi finanšu instrumentos, kuri ir balstīti uz citiem aktīviem vai saistīti ar aktīvu ienesīgumu, kas var atšķirties no likuma prasībām atbilstošiem fonda ieguldījumu objektiem.

12. Izvērtējot slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda korporatīvās pārvaldības principus, ņem vērā, vai:

12.1. ieguldījumu daļu turētāju tiesības ir nostiprinātas slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda prospektā (nolikumā vai citā līgumā, uz kura pamata fonds ir izveidots) un paredz:

12.1.1. tiesības balsot par būtiskiem ar slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda darbību saistītiem jautājumiem lēmumu pieņemšanas procesā (t.sk. par slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka apstiprināšanu un nomaiņu, grozījumiem prospektā vai darbības noteikumos, izmaiņām ieguldījumu politikā, apvienošanos, likvidāciju);

12.1.2. tiesības kontrolēt slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldījumu politikas atbilstību prospektā vai darbības noteikumos noteiktajam;

12.2. nosacījumu, ka slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda manta ir no pārvaldnieka nošķirts aktīvu kopums un uz slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu ir attiecināmi likvidācijas noteikumi, kas aizsargā ieguldījumu daļu turētāju īpašumtiesības.

13. Sabiedrība izvērtē, vai, ieguldot fonda līdzekļus slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda daļās, tiek ievērotas likumā un fonda prospektā noteiktās ieguldījumu ierobežojumu prasības.

III. Naudas tirgus instrumenti

14. Naudas tirgus instrumenti ir likuma prasībām atbilstoši ieguldījumu objekti, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

14.1. tie ir vai nav RTT un atbilst kritērijam – "parasti tirgoti naudas tirgū";

14.2. tie ir likvīdi;

14.3. tie ir precīzi novērtējami jebkurā laikā.

15. Valsts iekšējā aizņēmuma un pašvaldību parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, īstermiņa parādzīmes un bankas akceptēti vekseļi ir finanšu instrumenti, kas atbilst kritērijam – "parasti tirgoti naudas tirgū".

16. Naudas tirgus instrumenti ir atzīstami par finanšu instrumentiem, kas parasti tirgoti naudas tirgū, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

16.1. sākotnējais termiņš līdz to dzēšanai nepārsniedz 397 dienas;

16.2. atlikušais termiņš līdz to dzēšanai nepārsniedz 397 dienas;

16.3. to ienesīgums atbilstoši naudas tirgus nosacījumiem tiek koriģēts regulāri vismaz reizi 397 dienās;

16.4. to riska profils, ieskaitot kredītrisku un procentu likmju risku, atbilst tādu finanšu instrumentu riskiem, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz 397 dienas vai kuriem piemēro ienesīguma korekciju atbilstoši šo noteikumu 16.3. punktā minētajam.

17. Naudas tirgus instrumenti, kas parasti tiek tirgoti naudas tirgū un kas ir RTT, atzīstami par likvīdiem un precīzi novērtējamiem jebkurā laikā, ja vien sabiedrības rīcībā nav informācijas, kas liecina par pretējo.

18. Naudas tirgus instrumenti uzskatāmi par likvīdiem, ja tos var pārdot bez ievērojamiem zaudējumiem pietiekami īsā laikā, lai tiktu ievērots sabiedrības pienākums atpirkt ieguldījumu apliecības no fonda ieguldītājiem prospektā noteiktajā laikā un kārtībā.

19. Izvērtējot naudas tirgus instrumenta likviditāti, ņem vērā šādus faktorus:

19.1. tirdzniecības un cenu noteikšanas (quotes) biežumu;

19.2. starpnieku, kas ir gatavi pirkt un pārdot instrumentu un uzturēt konkrētā instrumenta tirgu, skaitu, tirdzniecības raksturojumu (nature of marketplace trades), t.sk. laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu instrumentu, piedāvājuma izteikšanas metodi, norēķinu veikšanas un naudas tirgus instrumenta pārvešanas (transfer) mehānismu;

19.3. emisijas vai emisijas programmas apmēru;

19.4. iespēju atpirkt, izpirkt vai pārdot naudas tirgus instrumentu īsā laikā (piemēram, līdz septiņām darbdienām) bez ievērojamiem zaudējumiem, par ko liecina zema komisijas maksa, neliela starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu un īss norēķinu termiņš (settlement delay).

20. Izvērtējot, vai tiks nodrošināts, ka ieguldījums attiecīgajā naudas tirgus instrumentā negatīvi neietekmē fonda likviditāti (pienākumu atpirkt ieguldījumu apliecības no ieguldītājiem prospektā noteiktajā laikā un kārtībā), ņem vērā šādus faktorus:

20.1. fonda ieguldījumu apliecību turētāju struktūru un koncentrāciju (piemēram, pēc ģeogrāfiskā kritērija vai apliecību koncentrācijas noteikta rakstura apliecību turētājiem);

20.2. tipiskā ieguldītāja (ieguldītāja, kuram paredzēts fonds) raksturojumu;

20.3. informācijas par fonda naudas plūsmām kvalitāti;

20.4. prospektā noteiktos ierobežojumus ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanai.

21. Ja kāds no šo noteikumu 19. vai 20. punktā minēto faktoru izvērtējumiem liecina, ka tas negatīvi ietekmē instrumenta likviditāti, sabiedrība atbilstoši risku pārvaldības procesam izvērtē, vai naudas tirgus instruments joprojām atzīstams par likvīdu.

22. Ņemot vērā šo noteikumu 19.–21. punktā minēto naudas tirgus instrumentu likviditātes izvērtējumu, sabiedrība atbilstoši plāno fonda ieguldījumu portfeļa struktūru un paredzamās naudas plūsmas tā, lai saskaņotu sagaidāmās naudas plūsmas no fonda ar ieguldījumu portfelī esošo atbilstošas likviditātes vērtspapīru pārdošanas iespējām.

23. Naudas tirgus instrumentus var precīzi novērtēt jebkurā laikā, ja pastāv precīza un ticama vērtēšanas sistēma, kas atbilst šādiem kritērijiem:

23.1. vērtēšanas sistēma ļauj aprēķināt fonda aktīvu neto vērtību atbilstoši vērtībai, par kādu fonda ieguldījumu portfelī esošos finanšu instrumentus iespējams apmainīt (pārdot) darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām;

23.2. vērtēšana pamatota ar tirgus datiem vai vērtēšanas modeļiem, kuru izmantošanas rezultātā iegūtā naudas tirgus instrumenta vērtība būtiski neatšķiras no tā tirgus vērtības (ne atsevišķam vērtspapīram, ne ieguldījumu portfelī kopumā).

24. Naudas tirgus instrumenti, kas nav RTT, ir likumam atbilstoši ieguldījumu objekti, ja ir ievērotas šādas prasības:

24.1. tie ir parasti tirgoti naudas tirgū atbilstoši šo noteikumu 16. punktā noteiktajiem kritērijiem;

24.2. tie ir likvīdi atbilstoši šo noteikumu 18. punktam;

24.3. tos var precīzi novērtēt jebkurā laikā atbilstoši šo noteikumu 23. punktam;

24.4. tie ir brīvi pārvedami;

24.5. par tiem ir pieejama atbilstoša informācija, lai izvērtētu ar ieguldījumiem saistītos riskus, t.sk. novērtētu kredītrisku, kas saistīts ar ieguldījumiem šādos instrumentos, atbilstoši šo noteikumu 25.–27. punkta prasībām.

25. Informācija par naudas tirgus instrumentiem, kas nav RTT un ko emitējusi komercsabiedrība, kuras vērtspapīri ir RTT, vai uz ieguldījumiem kuros attiecas ieguldītāju aizsardzība (atbilstoši likuma 62. panta otrās daļas 5. punkta prasībām), vai par naudas tirgus instrumentiem, kurus ir emitējusi dalībvalsts pašvaldība vai starptautiska finanšu institūcija, bet kurus negarantē dalībvalsts vai federālas dalībvalsts gadījumā kāda no federācijas loceklēm, ir atbilstoša, ja ir ievērotas šādas prasības:

25.1. informācija gan par emisiju vai emisijas programmu, gan par emitenta tiesisko un finansiālo stāvokli ir pieejama pirms naudas tirgus instrumenta emisijas;

25.2. šo noteikumu 25.1. punktā minētā informācija tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atjaunota, kā arī tiek atjaunota pēc katra nozīmīga notikuma;

25.3. šo noteikumu 25.1. punktā minēto informāciju ir pārbaudījusi neatkarīga, kvalificēta trešā persona. Šī persona ir specializējusies finanšu un juridisko dokumentu pārbaudīšanā un pakļauta godprātīgas profesionālās darbības standartiem;

25.4. ir pieejama un ticama statistika par emisiju vai emisijas programmu.

26. Informācija par naudas tirgus instrumentiem, kas nav RTT un ko emitējusi vai garantējusi kredītiestāde (atbilstoši likuma 62. panta otrās daļas 4. punkta prasībām), ir atbilstoša, ja ir ievērotas šādas prasības:

26.1. informācija par emisiju vai emisijas programmu, vai emitenta tiesisko un finansiālo stāvokli ir pieejama pirms naudas tirgus instrumenta emisijas;

26.2. šo noteikumu 26.1. punktā minētā informācija tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atjaunota, kā arī tiek atjaunota pēc katra nozīmīga notikuma;

26.3. ir pieejama ticama statistika par emisiju vai emisijas programmu vai citi dati, kas ļauj pietiekami izvērtēt kredītrisku attiecībā uz ieguldījumiem šādos finanšu instrumentos.

27. Informācija par naudas tirgus instrumentiem, kas nav RTT un ko emitējusi vai garantējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, cita valsts vai federālas valsts gadījumā viena no federācijas loceklēm, Eiropas Investīciju banka vai starptautiska finanšu institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles, ir atbilstoša, ja tā par emisiju vai emisijas programmu, vai emitenta tiesisko un finansiālo stāvokli ir pieejama pirms naudas tirgus instrumenta emisijas.

28. Naudas tirgus instrumenti, kas atbilst šo noteikumu 14. punktā minētajiem nosacījumiem, bet neatbilst likuma 62. panta prasībām, ir uzskatāmi par likuma prasībām atbilstošiem ieguldījumu objektiem, kuros var ieguldīt līdz 10 procentiem no fonda aktīviem.

29. Naudas tirgus instrumenti, kuru pamatā ir ieguldījumi dārgmetālos, t.sk. dārgmetālu sertifikātos, nav uzskatāmi par likumam atbilstošiem fonda ieguldījumiem.

IV. Darījumi fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai

30. Izmantojot darījumus fonda portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai, sabiedrība nodrošina, ka šie darījumi atbilst fonda prospektā deklarētajam ieguldījumu mērķim un ieguldījumu politikai, kā arī nerada citus riskus papildus tiem, kas minēti fonda prospekta riska profila un ar ieguldījumiem saistītā riska analīzes aprakstā.

31. Sabiedrība nodrošina, ka darījumi fonda portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai tiek veikti fonda interesēs un visi ieņēmumi, kas samazināti par tiešajiem un netiešajiem izdevumiem, kas saistīti ar šiem darījumiem, tiek ieskaitīti fonda mantā.

32. Sabiedrība nodrošina, ka ar fonda mantu tiek veikti vienīgi tādi portfeļa efektīvas vadības darījumi, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

32.1. vērtspapīru aizdevumu darījumu gadījumā ir iespēja jebkurā laikā atsaukt aizdotos vērtspapīrus vai izbeigt noslēgtos līgumus;

32.2. reversā repo darījuma gadījumā ir iespēja jebkurā laikā pieprasīt naudu finanšu instrumenta amortizētās iegādes vērtības (accrued basis) vai tirgus vērtības apmērā vai izbeigt noslēgtos līgumus, saņemot naudu minētajā apmērā. Ja naudu var pieprasīt tirgus vērtības apmērā, reversā repo līguma tirgus vērtību izmanto, aprēķinot fonda neto aktīvu vērtību;

32.3. pārdošanas ar atpirkšanu darījumu gadījumā ir iespēja jebkurā laikā atsaukt visus darījumos iesaistītos vērtspapīrus vai izbeigt noslēgtos līgumus.

33. Fiksēta termiņa repo un reversie repo līgumi, kuru termiņš nepārsniedz septiņas kalendārās dienas, uzskatāmi par līgumiem ar iespēju aktīvus atsaukt jebkurā laikā.

34. Sabiedrība, kura izmanto darījumus fonda portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai, ņem vērā šos darījumus, izstrādājot fonda likviditātes riska kontroles procesu, lai nodrošinātu, ka fonds spēj pildīt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasību.

35. Par darījumiem portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai fonda prospektā sniedz šādu informāciju:

35.1. norāda, kādi darījumi, kas minēti likuma 33. pantā, tiks veikti, sniedzot detalizētu aprakstu par riskiem, kas saistīti ar katru no attiecīgajiem darījumiem, t.sk. darījuma partnera risku, un iespējamajiem interešu konfliktiem;

35.2. sniedz skaidrojumu par šo darījumu ietekmi uz fonda darbības rādītājiem;

35.3. sniedz skaidrojumu, kādi tiešie un netiešie fonda izdevumi un maksas (costs and fees) no fonda līdzekļiem ir saistīti ar darījumiem fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai un var tikt ieturēti no ieņēmumiem par šiem darījumiem. Minētajos izdevumos un maksās neiekļauj slēptos ienākumus. Atklāj personu, kuras saņem minētos maksājumus, identitāti, kā arī norāda, vai šīm personām ir ciešas attiecības ar sabiedrību vai turētājbanku.

V. Darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem

36. Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk. kredītu atvasinātie instrumenti, ir likuma prasībām atbilstoši ieguldījumu objekti, ja tie atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

36.1. tie pieļauj likuma 65. panta pirmās daļas 1. punktā minēto bāzes aktīvu kredītriska pārnešanu neatkarīgi no citiem riskiem, kas saistīti ar šo aktīvu;

36.2. tie neparedz citu aktīvu piegādi vai nodošanu, t.sk. naudas izteiksmē, kā tikai to aktīvu, kas ir likumam atbilstoši fonda ieguldījumu objekti;

36.3. regulētajā tirgū netirgota (tālāk tekstā – RTN) atvasinātā finanšu instrumenta darījuma partneris (tālāk tekstā – darījuma partneris) atbilst likuma 65. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām un RTN atvasinātā finanšu instrumenta ticama un pārbaudāma novērtēšana visā līguma darbības laikā atbilst šo noteikumu 38.–39. punkta prasībām;

36.4. ar tiem saistītie riski ir pienācīgi aptverti risku pārvaldības procesā un iekšējās kontroles sistēmā – īpaši riski, kas rodas informācijas asimetrijas starp sabiedrību un darījuma partneri dēļ, ja šā darījuma partnera rīcībā ir nepubliskojama informācija par komercsabiedrībām, kuru aktīvi ir kredītu atvasināto instrumentu bāzes aktīvi.

37. Sabiedrība atbilstoši risku pārvaldīšanas politikai un procedūrām īpaši rūpīgi izvērtē šo noteikumu 36.4. punktā minētos riskus gadījumos, kad darījuma partneris ir ar sabiedrību vai kredīta devēju (credit issuer) saistīta persona.

38. Sabiedrība katru dienu veic RTN atvasinātā finanšu instrumenta ticamu un pārbaudāmu novērtēšanu, nosakot tā patieso vērtību, kas nebalstās vienīgi uz darījuma partnera paziņotajām tirdzniecības cenām (market quotations) un kas atbilst šādām prasībām:

38.1. novērtēšanas pamatā ir instrumenta ticama pašreizējā tirgus vērtība vai, ja šāda vērtība nav pieejama, cenu noteikšanas modelis, kura pamatā ir atzīta metodoloģija;

38.2. novērtēšanas pārbaudi (verifikāciju), t.i., procesu, kurā regulāri pārbauda tirgus vērtību vai modelī ievadīto datu precizitāti un neatkarību, veic vienā no šādiem veidiem:

38.2.1. to veic no struktūrvienības, kas atbildīga par aktīvu pārvaldīšanu, neatkarīga sabiedrības struktūrvienība, kuras darbiniekiem ir profesionāla pieredze un tehniskais aprīkojums šā uzdevuma veikšanai;

38.2.2. to veic no darījuma partnera neatkarīga trešā persona atbilstošā regularitātē un tādā veidā, ka sabiedrība spēj to kontrolēt.

39. Sabiedrība var izmantot vērtēšanas modeļus, ko izstrādājusi neatkarīga trešā persona. Ja modeli ir izstrādājusi sabiedrības struktūrvienība, kas atbild par fonda aktīvu pārvaldīšanu (piemēram, struktūrvienība, kas nodarbojas ar RTN atvasināto finanšu instrumentu darījumu slēgšanu), to izvērtē un pārbauda kvalificēta, no modeļa izstrādāšanas neatkarīga persona. Neatkarīgi no minētās struktūrvienības notiek modeļa testēšana, ieskaitot matemātisko aprēķinu novērtējumu un pieņēmumu un programmatūras izmantošanas pārbaudi. Nav pieļaujama tādu datu (piemēram, informācijas par svārstībām vai korelācijām) izmantošana, kurus sabiedrība iepriekš nav izvērtējusi un akceptējusi, iekļaujot savā atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas politikā un procedūrās.

40. Atvasinātā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir vērtība, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības segt darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

41. Atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūra, kas nodrošina RTN atvasinātā finanšu instrumenta precīzu un neatkarīgu novērtēšanu saistībā ar ticamu un pārbaudāmu novērtējumu, nosakot tā patieso vērtību, nozīmē:

41.1. attiecībā uz precīzu novērtēšanu – sabiedrības spēju visā atvasinātā finanšu instrumenta darbības laikā ticami un ar pienācīgu precizitāti novērtēt attiecīgo fonda ieguldījumu atbilstoši tā patiesajai vērtībai, atspoguļojot tā tirgus vērtību attiecīgajā brīdī;

41.2. attiecībā uz neatkarīgu novērtēšanu – sabiedrības spēju nodrošināt tādu sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu un līdzekļus, lai riska analīzi veiktu struktūrvienība, kas ir neatkarīga no fonda aktīvu pārvaldīšanas vai ieguldījumu darbību veicošajām struktūrvienībām un darījuma partnera, vai, ja šos nosacījumus nav iespējams ievērot, neatkarīga trešā persona. Sabiedrība pārliecinās, vai neatkarīgā trešā persona spēj atbilstoši novērtēt visus RTN atvasināto finanšu instrumentu, ko paredzēts izmantot uz fonda rēķina, veidus, ņemot vērā to raksturu un sarežģītību.

42. Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību lēmumu pieņemšanā par RTN atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu, izstrādājot un īstenojot kārtību, kādā sabiedrība izvērtē un pārbauda personu, kurai tiks deleģēta RTN atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas funkcija, tās kompetenci un spēju uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda RTN atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu, kā arī procedūru pastāvīgai šīs personas darbības novērtēšanai.

43. Ja fonda vārdā tiek slēgts kopējā ienesīguma mijmaiņas līgums (total return swap) vai darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar līdzīgām darījuma pazīmēm, sabiedrība nodrošina, ka aktīvi, kas ir iesaistīti mijmaiņas darījumā, atbilst likuma 66. un 67. pantā noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem. Piemēram, slēdzot nefondētu (unfunded) kopējā ienesīguma mijmaiņas līgumu, minētie ierobežojumi attiecināmi arī uz darījuma ietvaros nodoto (swapped out) fonda ieguldījumu portfeli.

44. Sabiedrība, fonda vārdā slēdzot kopējā ienesīguma mijmaiņas līgumu vai līgumu ar līdzīgām darījuma pazīmēm, ņem vērā tā bāzes aktīvu riska vērtību, aprēķinot darījuma koncentrācijas riska apmēru saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanai.

45. Ja vienošanās starp darījuma partneri un sabiedrību dod darījuma partnerim tiesības lemt par fonda ieguldījumu portfeļa sastāva izmaiņām vai pārvaldi vai atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīva izmaiņām, tad šāda vienošanās uzskatāma par fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu un tai piemēro likuma prasības fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanai.

46. Fonds, kura vārdā tiek slēgti kopējā ienesīguma mijmaiņas līgumi vai līgumi ar līdzīgām darījuma pazīmēm, prospektā sniedz šādu informāciju:

46.1. skaidru aprakstu par fonda izmantoto stratēģiju bāzes aktīviem vai stratēģijām noteiktā ieguldījumu mērķa sasniegšanai un par fonda ieguldījumu portfeļa vai indeksa sastāvu;

46.2. aprakstu par kopējā ienesīguma mijmaiņas līgumu vai līgumu ar līdzīgām darījuma pazīmēm darījuma partneri vai partneriem;

46.3. aprakstu par darījuma partnera saistību nepildīšanas risku un tā ietekmi uz fonda ienesīgumu;

46.4. aprakstu par to, vai un kādā mērā darījuma partnerim ir tiesības lemt par fonda ieguldījumu portfeļa sastāva vai atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīva izmaiņām un vai darījumiem ar fonda ieguldījumiem ir nepieciešama darījuma partnera piekrišana;

46.5. ziņas par darījuma partnera identitāti, ja tas ir iesaistīts fonda ieguldījumu pārvaldē atbilstoši šo noteikumu 45. punktam.

VI. Saistībā ar portfeļa efektīvas vadības darījumiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem saņemtais nodrošinājums

47. Iesaistoties darījumos ar RTN atvasinātajiem finanšu instrumentiem un portfeļa efektīvas vadības darījumos, saņemtais nodrošinājums ir atzīstams par piemērotu darījuma partnera riska pārvaldīšanai un tas nepārtraukti atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

47.1. saņemtais nodrošinājums atbilst likuma 67. pantā noteiktajām prasībām. Saņemtais nodrošinājums, kas nav nauda, ir augsti likvīds un RTT vai tirgots daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ar caurskatāmu cenas noteikšanas procesu, kur to īsā laikā var pārdot par cenu, kas ir tuva pirmspārdošanas vērtējumam;

47.2. saņemto nodrošinājumu novērtē vismaz reizi dienā un aktīvs, kuram piemīt ievērojamas cenu svārstības, nav uzskatāms par atbilstošu nodrošinājumu, ja vien tas netiek pieņemts ar pietiekami piesardzīgu vērtības diskontu (haircut);

47.3. saņemtais nodrošinājums ir ļoti kvalitatīvs, t.i., emitentam saskaņā ar sabiedrības veikto novērtējumu piemīt augsta kredītkvalitāte;

47.4. saņemto nodrošinājumu emitējusi no darījuma partnera neatkarīga persona un savstarpējā korelācija starp nodrošinājuma vērtību un darījuma partnera darbības rezultātiem nav augsta;

47.5. no viena vai vairākiem darījuma partneriem saņemtais nodrošinājums ir pietiekami diversificēts. Par pietiekami diversificētu uzskata tādu nodrošinājumu, kura sastāvā esoša konkrētā emitenta radītais risks jeb darījumu koncentrācijas riska apmērs nepārsniedz 20 procentus no fonda neto aktīvu vērtības. Šo ierobežojumu atļauts pārsniegt, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

47.5.1. pārvedamos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts, ārvalsts, dalībvalsts pašvaldība vai starptautiska institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles;

47.5.2. saņemtie pārvedamie vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti ir vismaz no sešām emisijām un vienas emisijas pārvedamo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu vērtība nepārsniedz 30 procentus no fonda neto aktīvu vērtības;

47.6. sabiedrības izveidotā iekšējās kontroles sistēma nodrošina ar saņemto nodrošinājumu saistīto risku, t.sk. operacionālā un juridiskā riska, efektīvu pārvaldīšanas procesu, kas aptver risku identifikāciju, novērtēšanu un ierobežošanu;

47.7. īpašuma tiesību maiņas (title transfer) gadījumā saņemto nodrošinājumu nodod turēšanā fonda turētājbankai. Citos gadījumos saņemto nodrošinājumu var nodot tādam līdzekļu turētājam, kura darbību uzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde un kurš nav saistīts ar nodrošinājuma sniedzēju;

47.8. saņemtais nodrošinājums ir fonda rīcībā un to ir tiesības izmantot bez iepriekšējas saskaņošanas ar darījuma partneri;

47.9. saņemtais nodrošinājums, kas nav nauda, nav atsavināts, atkārtoti ieguldīts, ieķīlāts vai citādi apgrūtināts ar lietu tiesībām;

47.10. saņemto nodrošinājumu, kas ir nauda, drīkst:

47.10.1. noguldīt, ievērojot likuma 63. panta prasības;

47.10.2. ieguldīt augstas kvalitātes valdības obligācijās;

47.10.3. izmantot aktīvu pirkšanas ar atpakaļpārdevumu (reversajos repo) darījumos ar nosacījumu, ka darījumi tiek veikti ar kredītiestādi, kuras darbību uzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde, un sabiedrība jebkurā laikā var atsaukt visu naudas summu amortizētās iegādes vērtības apmērā;

47.10.4. ieguldīt īstermiņa naudas tirgus fondos, kuru darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 14.06.2017. Regulā (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem noteiktajām prasībām.

48. Ieguldot nodrošinājumā saņemto naudu, sabiedrība ievēro šo noteikumu 47.5. punkta prasības nodrošinājuma diversifikācijai.

49. Fondam, kuram saņemtā nodrošinājuma apmērs ir vienāds ar vai lielāks par 30 procentiem no fonda aktīvu vērtības, sabiedrība darbības risku pārvaldīšanas politikas ietvaros izstrādā ar saņemto nodrošinājumu saistītā likviditātes riska kontroles procedūru, kas paredz regulāru stresa testu veikšanu fondam un finanšu tirgum parastos un ārkārtējos likviditātes apstākļos, aptverot vismaz šādus elementus:

49.1. stresa testu scenāriju analīzes, tostarp kalibrēšanas, sertifikācijas un jutīguma analīzes, izstrādi;

49.2. empīrisku pieeju ietekmes novērtējumam, ietverot likviditātes aplēšu atpakaļejošo pārbaužu izmantošanu;

49.3. ierobežojumu vai zaudējumu tolerances sliekšņa vai sliekšņu noteikšanu;

49.4. risku samazināšanas darbības, lai samazinātu zaudējumus, tostarp piemēroto vērtības diskonta politiku un aizsardzību vai apdrošināšanu kredītkvalitātes pasliktināšanās gadījumos (gap risk protection);

49.5. sabiedrības amatpersonām sniedzamo ziņojumu biežuma noteikšanu.

50. Fondam, kurš saņem nodrošinājumu, sabiedrība izstrādā un uztur dokumentētu vērtības diskontēšanas politiku, kurā paredz katram nodrošinājuma ietvaros saņemtajam aktīvu veidam piemērotu vērtības diskontēšanu. Izstrādājot vērtības diskontēšanas politiku, sabiedrība ņem vērā aktīvu raksturojošās pazīmes, piemēram, kredītkvalitāti, cenu svārstīgumu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 49. punktu veikto stresa testu rezultātus.

51. Prospektā sniedz informāciju, kurā norāda nodrošinājuma politiku, t.sk. atļautos nodrošinājuma veidus, pieprasāmā nodrošinājuma apmēru, vērtības diskontēšanas politiku, kā arī, saņemot nodrošinājumā naudu, tās ieguldīšanas politiku un riskus, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

52. Ja fonda darījumus paredzēts pilnībā nodrošināt ar vērtspapīriem, kurus emitējusi vai garantējusi dalībvalsts, to norāda prospektā. Prospektā norāda arī tās dalībvalsts, ārvalsts, dalībvalsts pašvaldības vai starptautiskās institūcijas nosaukumu, kuras emitētos vai garantētos vērtspapīrus fonds paredz pieņemt nodrošinājumā 20 vai vairāk procentu apmērā no fonda neto aktīvu vērtības.

VII. Finanšu indeksi

53. Ieguldījumi finanšu indeksos un atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvi ir finanšu indeksi, ir likumam atbilstoši ieguldījumu objekti, ja finanšu indeksi atbilst šādiem kritērijiem:

53.1. tie ir pietiekami diversificēti, ievērojot šādas prasības:

53.1.1. indekss ir veidots tā, lai tajā iekļautā viena bāzes aktīva cenas izmaiņas vai tirdzniecības aktivitātes pārmērīgi neietekmētu visa indeksa darbības rezultātu;

53.1.2. ja indeksu veido likumam atbilstoši ieguldījumu objekti, indeksa sastāvs ir diversificēts vismaz tādā veidā, ka katra atsevišķa indeksa sastāvā esošā bāzes aktīva īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no visu indeksā ietverto bāzes aktīvu pozīciju kopsummas. Gadījumos, kad to attaisno specifiski tirgus nosacījumi, kas atspoguļoti fonda prospektā, vienam no indeksa sastāvā esošajiem bāzes aktīviem ir pieļaujams palielināt īpatsvaru līdz 35 procentiem. Indeksa ar sviras finansējumu gadījumā viena bāzes aktīva ietekme uz kopējo indeksa ienesīgumu, ņemot vērā sviras finansējumu, atbilst identiskiem ierobežojumiem;

53.1.3. ja indeksu veido aktīvi, kas nav atzīstami par likumam atbilstošiem ieguldījumu objektiem, indeksa sastāvs (struktūra) atbilst diversifikācijas līmenim, kas noteikts šo noteikumu 53.1.2. punktā;

53.2. tie atspoguļo tirgus, uz kuru indeksi attiecas, adekvātu standartu, ievērojot šādas prasības:

53.2.1. indekss atbilstoši atspoguļo reprezentatīvās bāzes aktīvu grupas darbības rezultātu (performance);

53.2.2. indeksu periodiski pārskata vai pārkārto (re-balanse) tā struktūru, lai nodrošinātu, ka tas turpina atspoguļot darbības rezultātu tirgos, uz kuriem tas attiecas, atbilstoši publiski pieejamiem kritērijiem;

53.2.3. indeksa sastāvā esošie bāzes aktīvi ir pietiekami likvīdi, lai trešajai personai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams replicēt indeksu;

53.3. tie ir publicēti, ievērojot šādas prasības:

53.3.1. indeksa vērtības aprēķins un publicēšana notiek saskaņā ar rūpīgi izstrādātu procedūru, kas paredz indeksā iekļauto bāzes aktīvu cenu apkopošanu, ieskaitot cenu noteikšanas procedūru tādiem indeksa sastāvā esošiem finanšu instrumentiem, kuru tirgus cena nav pieejama;

53.3.2. savlaicīgi un izsmeļoši ir pieejama būtiska informācija par indeksa aprēķināšanas vai pārrēķināšanas metodoloģiju, indeksa izmaiņām vai jebkādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar savlaicīgas vai precīzas informācijas nodrošināšanu.

54. Ja indeksu veido bāzes aktīvi, kas nav atzīstami par likuma prasībām atbilstošiem ieguldījumu objektiem, un sabiedrība izmanto šāda indeksa atvasinātos finanšu instrumentus fonda risku diversificēšanas vajadzībām, un tiek nodrošināts, ka indeksa sastāvs ir diversificēts atbilstoši ierobežojumu līmenim – līdz 10 procentiem no indeksa bāzes aktīvu kopsummas, bet 5 procentu apmēru pārsniedzošo darījumu vērtība nepārsniedz 40 procentus –, tad var neizdalīt atsevišķi indeksa struktūru veidojošos bāzes aktīvus, aprēķinot ieguldījumu ierobežojumu ievērošanu.

55. Tādi atvasinātie finanšu instrumenti, kuru bāzes aktīvi neatbilst šo noteikumu 53. punktā noteiktajiem kritērijiem, nav uzskatāmi par finanšu indeksu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, bet ir uzskatāmi par citu likuma 65. panta pirmajā daļā minēto bāzes aktīvu kombināciju.

56. Indeksu nevar uzskatīt par atbilstošu šo noteikumu 53. punktā minētajām prasībām, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

56.1. indekss izveidots un aprēķināts pēc pieprasījuma, kas saņemts no viena tirgus dalībnieka vai ļoti ierobežota tirgus dalībnieku skaita, un atbilstoši šo tirgus dalībnieku prasībām un tādā veidā neatspoguļo tirgus, uz kuru indekss attiecas, adekvātu standartu;

56.2. indeksa pārkārtošanas biežums liedz ieguldītājiem iespēju replicēt indeksu. Tie ir indeksi, kuri tiek pārkārtoti vienu vai vairākas reizes dienā. Tomēr indeksa tehniskās korekcijas (adjustments), kas tiek veiktas atbilstoši publiski pieejamajiem kritērijiem, piemēram, indeksiem ar sviras finansējumu (leveraged index) vai svārstīguma mērķa (volatility target) indeksiem, nav uzskatāmas par pārkārtošanu šā apakšpunkta kontekstā;

56.3. indeksa uzturētājs nesniedz pilnīgu informāciju par aprēķina metodoloģiju, kura dod ieguldītājiem iespēju replicēt finanšu indeksu. Tas attiecas uz detalizētas informācijas sniegšanu par indeksa bāzes aktīviem (tālāk tekstā arī – komponenti), indeksa aprēķinu, t.sk. sviras finansējuma ietekmi uz indeksa darbības rezultātu, pārkārtošanas metodēm, indeksa izmaiņām, kā arī informāciju par iespējamām operacionāla rakstura grūtībām vai šķēršļiem saistībā ar savlaicīgas vai precīzas informācijas sniegšanu. Aprēķina metožu ietvaros ir izlaisti svarīgi parametri vai elementi, kas ieguldītājiem jāņem vērā, lai varētu replicēt finanšu indeksu. Ieguldītājiem un iespējamajiem ieguldītājiem nav nodrošināta viegla un bezmaksas piekļuve šai informācijai, piemēram, ar interneta starpniecību. Ieguldītājiem nav brīvi pieejama informācija par indeksa darbības rezultātu;

56.4. indeksa komponenti un to attiecīgais īpatsvars indeksa sastāvā netiek publiskots vai līdzšinējais komponentu īpatsvars nav publiskots pēc katras indeksa pārkārtošanas tādā veidā, ka informācija aptver iepriekšējo periodu un visu indeksa sastāvu pirms pēdējās pārkārtošanas. Ieguldītājiem un iespējamajiem ieguldītājiem nav brīvi un bez maksas pieejama šī informācija, piemēram, ar interneta starpniecību;

56.5. indeksa komponentu atlases un pārkārtošanas metodoloģija nav balstīta uz iepriekš noteiktām prasībām un objektīviem kritērijiem;

56.6. indeksa uzturētājs saņem atlīdzību par komponenta iekļaušanu indeksa sastāvā;

56.7. indeksa veidošanas metodoloģija pieļauj veikt izmaiņas iepriekš publicētajās indeksa vērtībās (backfilling);

56.8. indekss nav pakļauts neatkarīgam novērtējumam.

57. Ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvi ir preču indeksi, drīkst veikt, vienīgi ievērojot visas turpmāk minētās prasības:

57.1. indeksa sastāvs ir diversificēts atbilstoši šo noteikumu 53. punkta prasībām;

57.2. indeksa sastāvā ir dažādas preces. Vienas preces apakškategorijas nevar uzskatīt par dažādām precēm, ja tās, piemēram, iegūtas dažādos reģionos vai tirgos vai rūpnieciskā procesā atvasinātas no identiskām izejvielām. Piemēram, WTI jēlnaftas (West Texas Intermediate Crude Oil), Brent jēlnaftas, benzīna vai mazuta līgumi uzskatāmi par vienas preces (t.i., naftas) apakškategorijām. Preces apakškategorijas uzskatāmas par dažādām precēm, ja to cenu savstarpējā korelācija nav augsta. Savstarpējā korelācija starp diviem preču indeksa komponentiem, kas ir vienas preces apakškategorijas, nav augsta, ja 75 procentos no korelācijas novērojumiem korelācijas koeficients nepārsniedz 0.8. Korelācijas novērojumi tiek veikti, pamatojoties uz vienādi svērtu attiecīgās preces apakškategorijas cenas dienas ienesīgumu katram nepārtrauktam 250 dienu novērojumu periodam pēdējo piecu gadu laikā.

58. Sabiedrība pirms ieguldījumu atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvi ir finanšu vai preču indeksi, veikšanas dokumentē detalizētu katra indeksa kvalitātes izvērtējumu, kurā ņemti vērā vismaz šādi faktori:

58.1. vispusīgs indeksa veidošanas metodoloģijas izvērtējums, t.sk. piemērošanas kārtība par indeksā ietverto komponentu izvēli, īpatsvaru un atlases principiem, pamatojoties uz izvēlēto ieguldījumu stratēģiju, un tas, vai finanšu indekss atspoguļo tirgus, uz kuru tas attiecas, adekvātu standartu;

58.2. par indeksu pieejamās informācijas izvērtējums, t.sk.:

58.2.1. vai pieejamā informācija skaidri izklāsta, kādu tirgus standartu indekss atspoguļo, un detalizēti apraksta indeksā iekļautos komponentus, kā arī vai indeksa sastāvs ir pietiekami diversificēts;

58.2.2. vai indekss ir pakļauts neatkarīgai revīzijai un ko tā aptver, piemēram, revīzija aptver pārbaudi, kas nosaka, vai indeksa sastāvs tiek veidots atbilstoši noteiktajai metodoloģijai un precīzi aprēķināts;

58.2.3. kāds ir indeksa publicēšanas biežums un vai tas neietekmēs fonda spēju aprēķināt savu neto aktīvu vērtību.

59. Fonds drīkst sākt ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvi ir finanšu vai preču indeksi, kad sabiedrība par attiecīgo indeksu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir iesniegusi:

59.1. skaidrojumu, kas pamato attiecīgā indeksa atbilstību šo noteikumu prasībām, un apliecinājumu, ka indekss ir noteikts, lai atspoguļotu tirgus, uz kuru tas attiecas, adekvātu standartu;

59.2. apliecinājumu, ka tad, ja indeksa stratēģija paredz arī naudas līdzekļu pārvaldi, tas neietekmē indeksa aprēķina metodoloģijas objektivitāti;

59.3. saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu veikto indeksa kvalitātes izvērtējumu.

60. Fonda prospektā skaidri norāda informāciju par indeksa sastāvu un to, pēc kādiem kritērijiem indeksa sastāvā esošie komponenti tiek atlasīti stratēģijas ietvaros, kā arī sniedz informāciju par indeksa sastāvā esošo bāzes aktīvu pārkārtošanas biežumu un tās ietekmi uz izmaksām stratēģijas ietvaros.

VIII. Pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos ietvertie atvasinātie finanšu instrumenti

61. Pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir finanšu instrumenti ar šādiem kritērijiem atbilstošu sastāvdaļu:

61.1. šīs sastāvdaļas ietekmē naudas plūsma, kas citādi būtu nepieciešama saistībā ar pārvedamu vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu, kas ir pamatinstruments, daļēji vai pilnībā var izmainīties atbilstoši procentu likmei, finanšu instrumenta cenai, valūtas kursam, cenu vai likmju indeksam, kredītreitingam vai kredīta indeksam, vai citam mainīgajam lielumam un tādā veidā naudas plūsma mainās līdzīgi kā atsevišķam atvasinātajam finanšu instrumentam;

61.2. šīs sastāvdaļas ekonomiskās īpašības un riski nav cieši saistīti ar pamatinstrumenta ekonomiskajām īpašībām un riskiem;

61.3. šī sastāvdaļa būtiski ietekmē ar pārvedamu vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu saistīto risku un cenas noteikšanu.

62. Pārvedams vērtspapīrs vai naudas tirgus instruments nav uzskatāms par tādu, kurā ietverts atvasinātais finanšu instruments, ja tajā ir ietverta sastāvdaļa, kuru saskaņā ar līguma nosacījumiem ir iespējams atsavināt neatkarīgi no pārvedamā vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta. Šāda sastāvdaļa uzskatāma par atsevišķu finanšu instrumentu.

63. Nodrošināti parāda vērtspapīri (collatrealized debt obligations) vai uz aktīviem balstīti vērtspapīri (asset backed securities) ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai vērtspapīri tiek vai netiek aktīvi pārvaldīti, nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumus, kad pamatinstrumentam piemīt vismaz viens no šādiem faktoriem:

63.1. nodrošinātie parāda vērtspapīri vai uz aktīviem balstītie vērtspapīri ir strukturēti tā, ka nav ierobežoti ieguldītāju potenciālie zaudējumi (not limited recourse vechicle), un ieguldītāju zaudējumi var būt lielāki nekā to sākotnējie ieguldījumi;

63.2. nodrošināto parāda vērtspapīru vai uz aktīviem balstīto vērtspapīru struktūra nav pietiekami diversificēta.

64. Ja finanšu instruments ir strukturēts kā alternatīva RTN atvasinātajam finanšu instrumentam, tam piemēro RTN atvasinātajam finanšu instrumentam likumā noteiktās prasības un ierobežojumus. Tādējādi fonda vajadzībām pielāgotie hibrīdie (tailor-made hybrid instruments) finanšu instrumenti (piemēram, viena laidiena nodrošinātie parāda vērtspapīri (a single tranche collatrealized debt obligations)) uzskatāmi par finanšu instrumentiem ar ietvertajiem atvasinātajiem instrumentiem. Šāds instruments piedāvā alternatīvu RTN atvasinātā finanšu instrumenta izmantošanai ar tādu pašu mērķi – panākt riska darījumu diversifikāciju un riska pārvaldīšanas politikā noteikto kredītriska līmeni fonda ieguldījumu portfelī.

65. Strukturētie finanšu instrumenti, kas vērtējami kā instrumenti ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ir, piemēram:

65.1. ar kredītrisku saistītās parādzīmes (credit linked notes);

65.2. strukturētie finanšu instrumenti, kuru ienesīgums ir saistīts ar noteikta obligāciju indeksa ienesīgumu;

65.3. strukturētie finanšu instrumenti, kuru ienesīgums ir saistīts ar noteikta akciju groza, kas tiek vai netiek aktīvi pārvaldīts, ienesīgumu;

65.4. strukturētie finanšu instrumenti ar garantētu nominālvērtību, kuru ienesīgums ir saistīts ar noteikta akciju groza, kas tiek vai netiek aktīvi pārvaldīts, ienesīgumu;

65.5. konvertējamas obligācijas (convertible bonds);

65.6. apmaināmas obligācijas (exchangeable bonds).

66. Veicot fonda līdzekļu ieguldījumus strukturētajos finanšu instrumentos ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ievēro šādus nosacījumus:

66.1. sabiedrība nodrošina, ka likumā un fonda prospektā noteikto ieguldījumu (pēc veida) ierobežojumu prasības tiek ievērotas, ņemot vērā arī ietvertos atvasinātos instrumentus;

66.2. ņemot vērā, ka pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertos atvasinātos finanšu instrumentus iekļauj kopējā riska aprēķinā, sabiedrība:

66.2.1. izmanto tādu risku pārvaldīšanas politiku, kas nodrošina tai iespēju jebkurā laikā uzraudzīt un noteikt ar attiecīgajām atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām saistītos riskus un šo atvasināto finanšu instrumentu ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeļa kopējo risku;

66.2.2. nodrošina, ka kopējais risks, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tiek aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanai;

66.2.3. nodrošina, ka darījumu apmērs ar vienu emitentu vai darījuma partneri, ņemot vērā ietvertos atvasinātos instrumentus, tiek aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanai.

67. Sabiedrībai ir pienākums pārbaudīt, vai darījumi ar pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem atbilst šo noteikumu 66. punktā minētajiem nosacījumiem. Šo pārbaužu veids, biežums un apjoms tiek paredzēts riska pārvaldīšanas procedūrās atkarībā no ietverto atvasināto finanšu instrumentu īpašībām un to ietekmes uz fonda ieguldījumu risku, ņemot vērā fonda prospektā noteikto ieguldījumu politiku un fonda riska profilu.

68. Sabiedrība nodrošina, ka fonda risku pārvaldīšana atbilst veikto darījumu apmēram un sarežģītībai. Ja sabiedrība atzīst, ka darījumu ar vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem ietekme uz fonda ieguldījumu risku nav būtiska, atbilstoši pielāgo arī šā riska kontroli, piemēram, nosaka attiecīgo ieguldījumu ierobežojumu apmēru, ņemot vērā šo noteikumu 66. punktā minētos nosacījumus.

IX. Fondam pielīdzināms kopējo ieguldījumu uzņēmums

69. Izvērtējot, vai ieguldījumi fondam pielīdzināma kopējo ieguldījumu uzņēmuma, kas nav reģistrēts dalībvalstī, (tālāk tekstā – uzņēmums) ieguldījumu apliecībās (daļās) attiecībā uz tiesiskā regulējuma par uzņēmuma valstiskās uzraudzības līdzvērtību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbību ar attiecīgās valsts uzraudzības institūciju atbilst likuma prasībām, ņem vērā šādus nosacījumus:

69.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju informācijas apmaiņas līgumu (Memorandum of Understanding) ar attiecīgās valsts uzraudzības institūciju;

69.2. uzņēmuma ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, tās darbības noteikumus un turētājbanku (līdzekļu turētāju) ir apstiprinājusi uzraudzības institūcija, kas uzrauga šā uzņēmuma darbību;

69.3. uzņēmums ir reģistrēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.

70. Izvērtējot, vai uzņēmuma ieguldītāju aizsardzību var uzskatīt par analoģisku likuma prasībām, ņem vērā šādus nosacījumus:

70.1. ieguldījumu pārvaldes darbības noteikumi nodrošina neatkarīgu uzņēmuma līdzekļu pārvaldīšanu ieguldītāju interesēs;

70.2. ir neatkarīga persona, kuras pienākumi un atbildība attiecībā uz uzņēmuma līdzekļu glabāšanu un darbības pārraudzību ir pielīdzināma turētājbankas pienākumiem un atbildībai;

70.3. ir noteiktas prasības uzņēmuma ieguldījumu apliecības (daļas) cenas noteikšanai un publiskošanai, kā arī pārskatu sagatavošanai;

70.4. ir noteiktas prasības uzņēmuma ieguldījumu apliecību (daļu) atpakaļpirkšanai, kuras ir analoģiskas fondam noteiktajām;

70.5. pastāv ierobežojumi attiecībā uz darījumiem ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu;

70.6. tiek nodrošināta uzņēmuma aktīvu nodalīšana no pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja aktīviem.

X. Fonds, kas replicē kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāvu

71. Kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšana nozīmē fonda ieguldījumu portfeļa veidošanu atbilstoši indeksā esošo bāzes aktīvu sastāvam un struktūrai, t.sk., izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus vai ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem saistītus darījumus, kas nodrošina efektīvu fonda ieguldījumu portfeļa vadību.

72. Kapitāla vai parāda vērtspapīru indekss, kura sastāvu paredz replicēt fonds, ir likuma prasībām atbilstošs indekss, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

72.1. indeksa sastāvs ir pietiekami diversificēts, t.i., replicējot indeksa sastāvu, ieguldījuma īpatsvars katra atsevišķa indeksa sastāvā esoša emitenta vērtspapīros nepārsniedz 20 procentus no fonda aktīviem, bet gadījumos, kad fonda reģistrēšanai iesniegtajos dokumentos tiek sniegta papildu informācija, kas pamato specifiskus tirgus nosacījumus, ieguldījumu īpatsvaru viena indeksa sastāvā esoša emitenta vērtspapīros ir pieļaujams palielināt līdz 35 procentiem. Šo informāciju iekļauj arī fonda prospektā;

72.2. indeksa izveidotājs izmanto vispārēji atzītu indeksa veidošanas metodoloģiju, kas neļauj izslēgt no indeksa sastāva tirgus, uz kuru tas attiecas, nozīmīgāko emitentu;

72.3. indekss ir attiecīgi publicēts indekss, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

72.3.1. ieguldītājiem ir brīvi, piemēram, ar interneta starpniecību, pieejama visa būtiskā informācija par indeksu;

72.3.2. indeksa izveidotājs ir neatkarīgs no sabiedrības, kura pārvalda fondu, kas replicē indeksu. Ir pieļaujams, ka indeksa izveidotājs un sabiedrība var būt vienā grupā esošas komercsabiedrības, ja tiek nodrošināta efektīva interešu konflikta novēršanas kārtība, kas aprakstīta fonda ieguldījumu riska pārvaldīšanas politikā.

XI. Fonds, kurš seko finanšu indeksam

73. Fonds, kurš seko finanšu indeksam (Index-tracking UCITS), ir fonds, kura stratēģija paredz sekot (track) viena vai vairāku finanšu indeksu darbības rezultātiem, izmantojot sintētisku vai fizisku replicēšanu.

74. Fonda, kurš seko finanšu indeksam, prospektā sniedz šādu informāciju:

74.1. finanšu indeksa vai indeksu aprakstu, t.sk. informāciju par to sastāvā esošajiem bāzes aktīviem un bāzes aktīvu īpatsvaru, norādot interneta vietni, kurā tiek publiskots precīzs finanšu indeksa sastāvs;

74.2. aprakstu par to, kādā veidā fonds seko finanšu indeksa darbības rezultātam, piemēram, vai fonds pilnībā replicē finanšu indeksa sastāvu, veicot ieguldījumus indeksa sastāva bāzes aktīvos, vai izmanto izlases ieguldījumu modeli (sample based physical replication model), izlases veidā ieguldot finanšu instrumentos, kuri nav indeksa sastāva bāzes aktīvi, bet kuru savstarpējā korelācija ir augsta, vai izmanto sintētisko replicēšanu. Sniedz izvēlētā veida aprakstu (skaidrojumu) un informāciju par tā ietekmi uz fonda darbības rezultātu, ņemot vērā riskus, kam pakļauti attiecīgā finanšu indeksa sastāva bāzes aktīvi, un darījuma partnera risku;

74.3. aprakstu par sagaidāmo sekošanas novirzes līmeni (level of tracking error) parastos tirgus apstākļos. Sekošanas novirze ir atšķirība, kas veidojas starp fonda, kas seko finanšu indeksam, ienesīguma svārstīgumu un attiecīgā indeksa vai indeksu ienesīguma svārstīgumu;

74.4. aprakstu par faktoriem, kuri, visticamāk, var ietekmēt fonda spēju precīzi sekot finanšu indeksu darbības rezultātiem, piemēram, darījumu izmaksas, nelieli nelikvīdi indeksa bāzes aktīvi, dividenžu atkārtota ieguldīšana.

75. Šo noteikumu 74.2. punktā minēto informāciju iekļauj arī ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā.

XII. Fonds ar sviras finansējumu, kurš seko finanšu indeksam

76. Fonds ar sviras finansējumu, kurš seko finanšu indeksam (index-tracking leveraged UCITS), ir fonds, kura stratēģija paredz sekot finanšu indeksa darbības rezultātam, izmantojot sviras finansējumu (leveraged exposure), vai tāda finanšu indeksa darbības rezultātam, kurš izmanto sviras finansējumu (leveraged index).

77. Fonda ar sviras finansējumu, kurš seko finanšu indeksam, prospektā sniedz šādu informāciju:

77.1. sviras finansējuma politikas aprakstu un informāciju, kā tas tiek panākts, t.i, vai sviras finansējums ir ietverts indeksa līmenī vai to izraisa ar indeksu saistītie riska darījumi, kādas ir sviras finansējuma izmaksas un ar šīs politikas izmantošanu saistītie riski;

77.2. aprakstu par iespējamo reversā (reverse) sviras finansējuma ietekmi uz darbības rezultātu, kad maksa par sviras finansējumu ir augstāka nekā tā rezultātā finansēto ieguldījumu ienesīgums;

77.3. skaidrojumu, kāpēc fonda darbības rādītāji vidējā līdz ilgā termiņā var ievērojami atšķirties no daudzkāršota indeksa darbības rezultātiem.

78. Prospektā sniegto informāciju kopsavilkuma veidā iekļauj arī ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā.

XIII. Regulētā tirgū tirgots fonds

79. Fonda nosaukumā lietots apzīmējums "regulētā tirgū tirgots fonds" vai tā apzīmējums "UCITS ETF" norāda, ka tas atbilst šo noteikumu 80. punktā minētajām prasībām. Šo apzīmējumu lieto fonda nosaukumā, fonda pārvaldes nolikumā, prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un reklāmas materiālos. Apzīmējumu "UCITS ETF" vienādi lieto visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās.

80. Regulētā tirgū tirgots fonds (tālāk tekstā – ETF) ir fonds, kura vismaz viena ieguldījumu apliecību klase tirdzniecības dienas laikā tiek tirgota vismaz vienā regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš nodrošina, ka šā fonda ieguldījumu apliecību cena būtiski neatšķirtas no tā neto aktīvu vērtības un no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības, ja tāda tiek rēķināta.

81. Indikatīvā neto aktīvu vērtība ir ETF neto aktīvu vērtība, kas tiek noteikta tirdzniecības dienas laikā, balstoties uz aktualizētu informāciju. Indikatīvā neto aktīvu vērtība nav cena, par kuru ieguldītāji otrreizējā tirgū pērk un pārdod šā fonda ieguldījumu apliecības.

82. Fonda nosaukumā, fonda pārvaldes nolikumā, prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā vai reklāmas materiālos nedrīkst lietot apzīmējumu "ETF" vai apzīmējumu "biržā/regulētā tirgū tirgots fonds", ja fonds neatbilst šo noteikumu 80. punktā minētajām prasībām.

83. ETF prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un reklāmas materiālos norāda vismaz šādu informāciju:

83.1. paskaidro, kāda ir ieguldījumu portfeļa caurskatāmības (transparency) politika, un norāda, kur ir publiskota informācija par ieguldījumu portfeli;

83.2. ja tiek rēķināta indikatīvā neto aktīvu vērtība, sniedz skaidrojumu, kā un cik bieži to aprēķina, kā arī norāda, kur tā ir publiskota;

83.3. aktīvi pārvaldītam ETF, t.i., ETF, kura pārvaldē ir tiesības mainīt ieguldījumu portfeļa struktūru saskaņā ar ieguldījumu mērķiem un politiku, atšķirībā no ETF, kurš seko finanšu indeksam un kuram nav šādu tiesību, sniedz skaidru norādi par to, ka fonda ieguldījumu portfelis tiek aktīvi pārvaldīts un kā tiek īstenota noteiktā ieguldījumu politika, arī gadījumos, kad ieguldījumu mērķis ir pārsniegt noteikta finanšu indeksa darbības rezultātu.

84. Prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un reklāmas materiālos tādam ETF, kura ieguldījumu apliecības tiek tirgotas otrreizējā tirgū, t.i., tās netiek no jauna emitētas vai atpakaļpirktas, iekļauj šādu brīdinājumu: "Otrreizējā tirgū nopirktas ETF ieguldījumu apliecības parasti nav iespējams tiešā veidā atpakaļpārdot ETF. Ieguldītāji pērk un pārdod ieguldījumu apliecības otrreizējā tirgū ar starpnieka, piemēram, biržas brokera, palīdzību, un par šo pakalpojumu var piemērot maksu. Turklāt, pērkot ieguldījumu apliecības, ieguldītāji var samaksāt lielāku summu nekā spēkā esošā neto aktīvu vērtība un, pārdodot šīs ieguldījumu apliecības, var saņemt mazāk nekā spēkā esošā neto aktīvu vērtība."

85. Ja ETF ieguldījumu apliecību regulētā tirgus cena būtiski atšķiras no ETF neto aktīvu vērtības, ieguldītājiem, kuri ir iegādājušies ieguldījumu apliecības otrreizējā tirgū, ir tiesības tās atpakaļpārdot tieši ETF. Tas attiecas uz situācijām, kad tirgū ir traucējumi, piemēram, tirgus uzturētājs nespēj pildīt savu pienākumu. Šādās situācijās sabiedrība sniedz informāciju regulētajā tirgū, norādot, ka ETF nodrošina tiešu ETF ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu.

86. ETF prospektā apraksta šo noteikumu 85. punktā minētās situācijas, kad ieguldītājiem ir tiesības otrreizējā tirgū iegādātās ieguldījumu apliecības atpakaļpārdot tieši ETF, kā arī kārtību, kā ieguldītājiem jārīkojas šādās situācijās, un iespējamās izmaksas.

XIV. Noslēguma jautājums

87. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 17.10.2013. normatīvie noteikumi Nr. 228 "Normatīvie noteikumi par prasībām ieguldījumu fondu ieguldījumu objektiem, darījumiem un noteiktas darbības veida fondiem".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vadlīnijām

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Komisijas 19.03.2007. Direktīvas 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas;

2) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas pamatnostādnēm (CESR/07-044b), kas attiecas uz PVKIU ieguldījumiem piemērotiem aktīviem;

3) Komisijas 01.07.2010. Direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu;

4) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vadlīnijām (ESMA/2014/937) kompetentajām iestādēm un PVKIU ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par ETF un citiem ar PVKIU saistītiem jautājumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētājas p.i. padomes locekle K. Černaja-Mežmale

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!