Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 94 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.2020., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/op/2020/139.18

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 38

Par tramvaju un trolejbusu reģistrāciju un tehniskā stāvokļa kontroli Rīgas pilsētā

Vēl šajā numurā

22.07.2020., Nr. 139

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 94

Pieņemts: 14.07.2020.

OP numurs: 2020/139.18

2020/139.18
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 94

Rīgā 2020. gada 14. jūlijā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 28 14. p.)

Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
50. panta otro daļu un 57. panta 1.1 daļu
un Finanšu instrumentu tirgus likuma 4.2 pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka kritērijus un procesus, kas Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (tālāk tekstā abas kopā – iestāde) jāievēro, novērtējot izvirzītos vai ievēlētos (ieceltos) iestādes padomes un valdes locekļus (tālāk tekstā – padomes un valdes locekļi), nosacījumus personu (darbinieku), kuras pilda pamatfunkcijas, novērtēšanai, kā arī pasākumus, kas piemērojami gadījumos, kad šīs personas nav piemērotas attiecīgajam amatam. Noteikumos noteiktos piemērotības novērtēšanas pamatprincipus attiecībā uz valdes un padomes locekļiem ievēro tās finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras darbojas galvenokārt finanšu jomā un uz kurām attiecināmi Kredītiestāžu likuma 112.2 panta astotās daļas nosacījumi.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. amatpersona – valdes vai padomes loceklis vai persona, kura pilda pamatfunkcijas;

2.2. personas, kuras pilda pamatfunkcijas – personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav iestādes padomes vai valdes locekļi. Personas, kuras pilda pamatfunkcijas, ir, piemēram, iestādei specifisko darbības veidu vadītāji, iestādes izveidoto filiāļu vai meitas sabiedrību citā dalībvalstī vadītāji, atbalsta un iekšējās kontroles funkciju vadītāji, t.sk. risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona, iekšējā audita funkcijas vadītājs, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona, prokūrists, sabiedrības kontrolieris;

2.3. piemērotība – personas atbilstības novērtējums, kurā tiek ņemta vērā personas reputācija, zināšanas, prasmes un pieredze individuāli un kolektīvi, t.sk. personas spēja godprātīgi pildīt amata pienākumus un neatkarība lēmumu pieņemšanā, kā arī spēja veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei;

2.4. pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) terminu lietojumam.

3. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši tās organizatoriskajai struktūrai un darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai, kā arī ievērojot šo noteikumu 4. punktā minēto.

4. Kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir iestāde Regulas Nr. 575/2013 izpratnē (tālāk tekstā – Regulas Nr. 575/2013 iestāde) un kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, nodrošina atbilstošu amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un procedūru ieviešanu visās meitas sabiedrībās, kas iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, (tālāk tekstā – konsolidācijas grupa), ņemot vērā tās valsts normatīvo aktu prasības, kurā atrodas meitas sabiedrība, kā arī uzrauga to īstenošanu, t.sk. nodrošina konsolidācijas grupas sabiedrību savstarpējo informācijas apmaiņu par personām, kurām tiek veikta piemērotības novērtēšana, ņemot vērā katras meitas sabiedrības organizatorisko struktūru un darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī uz to attiecināmos normatīvos aktus. Regulas Nr. 575/2013 iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, un konsolidācijas grupā ietilpstošās meitas sabiedrības nodrošina attiecīgo grupas līmeņa politiku ieviešanu arī tādās to meitas sabiedrībās, kurām nav saistoši tiesību akti, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, prasības, ņemot vērā valsts, kurā atrodas meitas sabiedrība, normatīvo aktu prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu.

5. Lai arī piemērotības novērtēšanu veic gan iestāde, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija), tas ir galvenokārt iestādes pienākums. Komisijas veiktais novērtējums saskaņā ar Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos, kas regulē licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas kārtību, (tālāk tekstā – Licencēšanas normatīvie noteikumi) minēto vai cita veida veiktais novērtējums, nodrošinot uzraudzības funkcijas, neatbrīvo iestādi no pienākuma veikt šo noteikumu 2.1. punktā minēto amatpersonu novērtēšanu un neaizvieto iestādes veikto novērtējumu.

6. Iestāde novērtē amatpersonas piemērotību, pamatojoties uz šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem un pamatprincipiem, kā arī ņemot vērā Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Komisijas iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos (tālāk tekstā – Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumi) un Licencēšanas normatīvajos noteikumos noteiktās prasības un kritērijus.

2. Piemērotības novērtēšana

2.1. Iestādes veiktais piemērotības novērtējums

7. Iestāde nodrošina, ka amatpersonām pastāvīgi un visos gadījumos ir nevainojama reputācija (piemēram, pirmreizēja iecelšana amatā, jauni apstākļi, atbildības jomas maiņa), nepieciešamā kompetence un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze veikt ikdienas amata pienākumus saskaņā ar iestādes korporatīvajās vērtībās noteiktajiem standartiem.

8. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļi, veicot savus darba pienākumus, rīkojas neatkarīgi (independence of mind), ņemot vērā šo noteikumu 51. punktā minētos kritērijus.

9. Iestāde, novērtējot padomes locekļu neatkarību (being independent), ņem vērā Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minētos nosacījumus attiecībā uz padomes locekļu kolektīvo struktūru, kā arī izmanto šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kritērijus, ņemot vērā, ka jebkura kritērijos minētā situācija ir rūpīgi jāanalizē un pati par sevi neizslēdz iespēju padomes loceklim būt neatkarīgam.

10. Iestāde veic amatpersonu novērtēšanu, pirms tās sāk pildīt amata pienākumus.

11. Iestāde pieprasa amatpersonām informāciju, kas apliecina šo personu piemērotību amata pienākumu izpildei noteiktajām prasībām, kā arī atbilstību šajos noteikumos minētajiem piemērotības kritērijiem un pamatprincipiem.

12. Iestāde nodrošina, ka amatpersonas ir individuāli atbilstošas to amata pienākumu pildīšanai visā ar iestādi nodibināto darba tiesisko attiecību periodā.

13. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļi ir kolektīvi atbilstoši, ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, lai pārzinātu iestādes darbības veidus un specifiku, kā arī risku stratēģiju.

14. Ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto, iestādei ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt amatpersonu piemērotību.

15. Ja iestādei kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par amatpersonas zināšanām, pieredzi vai reputāciju, iestāde novērtē, kā tas ietekmē un vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

16. Iestāde dokumentē veikto padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo piemērotības novērtējumu, kā arī personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtējumu un tā rezultātus.

2.2. Iestādes veiktais padomes un valdes locekļu piemērotības novērtējums

17. Iestāde veic sākotnējo padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu šādos gadījumos:

17.1. pirms Komisijā tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbības uzsākšanai saņemšanai;

17.2. izvirzot amatam jaunu padomes vai valdes locekli.

18. Iestāde, veicot padomes vai valdes locekļu individuālo piemērotības novērtēšanu, vērtē šo personu:

18.1. reputāciju;

18.2. zināšanu, prasmju un pieredzes atbilstību ieņemamā amata pienākumu pildīšanai;

18.3. spēju rīkoties atbilstoši iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, t.sk. spēju rīkoties neatkarīgi, lai kritiski novērtētu un nepieciešamības gadījumā apstrīdētu pieņemtos lēmumus, kā arī efektīvi uzraudzītu lēmumu pieņemšanas procesu, ciktāl tas attiecināms uz konkrētā padomes vai valdes locekļa amata pienākumiem;

18.4. spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei (t.sk. komiteju, ja tādas ir izveidotas, ietvaros), bet iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, papildus izvērtē attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata vietu skaita ierobežojumu atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta prasībām.

19. Iestāde, veicot padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu, ņem vērā katras amata vietas specifiskās atbilstības prasības, kas jāatspoguļo novērtēšanas procesa gaitā. Vērtējot katra padomes vai valdes locekļa individuālo atbilstību šo noteikumu 18. punktā minētajiem kritērijiem, iestāde ņem vērā, ka katrā no kritērijiem prasības padomes loceklim var būt atšķirīgas no prasībām valdes loceklim.

20. Iestāde, lai novērtētu padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, var izmantot Eiropas Banku iestādes "Pamatnostādņu par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (EBA/GL/2017/12) (tālāk tekstā arī – Pamatnostādnes) I pielikuma veidni.

21. Iestāde padomes un valdes locekļu individuālo novērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajiem kritērijiem, vienlaikus izvērtējot padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, t.sk. ņemot vērā iestādes politiku dažādības nodrošināšanai padomes un valdes sastāvā, ieviešot atbilstošas politikas un procedūras padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības nodrošināšanai.

22. Iestāde atkārtoti novērtē padomes vai valdes locekļa individuālo piemērotību katru reizi, kad:

22.1. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, ja konkrētais padomes vai valdes loceklis sāk pildīt papildu funkcijas vai veikt būtiskas aktivitātes vai ja rodas pamatotas bažas par padomes vai valdes locekļu individuālo vai kolektīvo neatbilstību, t.sk. attiecīgo padomes un valdes locekļu vai visas iestādes būtiskām reputācijas izmaiņām vai attiecīgo padomes un valdes locekļu neatbilstību iestādes interešu konflikta situāciju novēršanas politikai, vai arī mainoties iestādes darbības veidam un sarežģītībai;

22.2. padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts amatā;

22.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos amata pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences, vai amatam tiek izvirzīti jauni padomes vai valdes locekļi, vai padomes vai valdes locekļu starpā tiek pārdalītas vai kā citādi mainītas kompetences un pienākumi;

22.4. nepieciešams nodrošināt Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minēto periodisko (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu individuālo piemērotības novērtējumu.

23. Iestāde atkārtoti novērtē padomes un valdes locekļu kolektīvo piemērotību katru reizi, kad:

23.1. atsevišķs tās loceklis pārtrauc vai sāk darba tiesiskās attiecības ar iestādi vai tiek pārvēlēts savā amatā vai šai personai tiek mainīts veicamo pienākumu apjoms vai pozīcija attiecīgajā padomes vai valdes struktūrā;

23.2. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, mainoties iestādes darbības veidam, sarežģītībai vai specifikai, veicot būtiskas izmaiņas iestādes risku stratēģijā vai norisinoties būtiskām strukturālām izmaiņām iestādē vai konsolidācijas grupā, kurā tā ietilpst;

23.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences, vai amatam tiek izvirzīti jauni padomes vai valdes locekļi, vai tiek pārdalītas vai kā citādi mainītas kompetences un pienākumi padomes vai valdes locekļu starpā;

23.4. nepieciešams nodrošināt Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minēto periodisko (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu kolektīvo piemērotības novērtējumu.

24. Ja iestāde veic piemērotības novērtēšanu šo noteikumu 22.1., 22.3., 23.2. vai 23.3. punktā noteiktajos gadījumos, to var veikt ierobežotā veidā, balstoties uz izvērtējumu, vai notikums, kurš bija par iemeslu atkārtotai novērtēšanai, ir ietekmējis padomes vai valdes locekļa individuālo un kolektīvo piemērotību.

25. Trūkumi kolektīvajā padomes vai valdes (vai to izveidoto komiteju) locekļu piemērotībā paši par sevi nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka kāds atsevišķs to loceklis nav piemērots amatam.

2.3. Iestādes veiktais piemērotības novērtējums personām, kuras pilda pamatfunkcijas

26. Iestāde identificē personas, kuras pilda pamatfunkcijas, saskaņā ar atbilstošajām regulējošajām prasībām un iestādes darbības veidu, sarežģītību un specifiku un novērtē to piemērotību saskaņā ar šo noteikumu 37. punktā minēto personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas politiku.

27. Iestāde novērtē personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotību pirms to iecelšanas amatā un nepieciešamības gadījumā arī atkārtoti (piemēram, ja iestādei rodas šaubas par personas, kura pilda pamatfunkcijas, zināšanām, pieredzi vai reputāciju vai šādu personu saistībā ar kādu notikumu, t.sk. saistībā ar izmaiņām veicamajos pienākumos vai to veikšanai nepieciešamajās kompetencēs).

28. Iestāde, nodrošinot šo noteikumu 12. punktā minēto prasību izpildi, vērtē personu, kuras pilda pamatfunkcijas, atbilstību:

28.1. pirms Komisijā tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbībai saņemšanai;

28.2. izvirzot amatam jaunu personu, kura pilda pamatfunkcijas;

28.3. ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, ja rodas pamatotas bažas par personas, kura pilda pamatfunkcijas, neatbilstību, t.sk. attiecīgās personas būtiskām reputācijas izmaiņām;

28.4. nodrošinot Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minēto personāla atbilstību, kā arī valdes funkciju īstenošanu attiecībā uz iestādes darbinieku atbilstošas kvalifikācijas un pietiekamas pieredzes nodrošināšanu.

29. Iestāde, veicot personu, kuras pilda pamatfunkcijas, sākotnējo un atkārtoto novērtēšanu, balstās uz tiem pašiem reputācijas, godprātības, spējas rīkoties atbilstoši iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes atbilstības amata pienākumu veikšanai kritēriju pamatprincipiem, kas izmantoti, vērtējot iestādes padomes un valdes locekļus, vienlaikus ņemot vērā katras atbilstošās amata vietas individuālo pienākumu un lomas specifiku.

30. Iestāde, veicot personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu, nodrošina padomes un valdes vai izvirzīšanas komitejas, ja tāda ir izveidota, informēšanu par novērtējuma rezultātiem pirms dokumentu iesniegšanas Komisijai, t.sk., ņemot vērā Licencēšanas normatīvajos noteikumos noteikto prasību iesniegt Komisijai iestādes veikto novērtējumu.

31. Ja iestāde, veicot personas, kura pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu, secina, ka, ņemot vērā šajos noteikumos minētos kritērijus un pamatprincipus, attiecīgais amata kandidāts nav piemērots tam paredzēto pienākumu izpildei, tā īsteno atbilstošus korektīvos pasākumus, informējot par tiem Komisiju.

2.4. Politikas amatpersonu piemērotības novērtēšanai

32. Iestāde izstrādā un dokumentē politikas amatpersonu piemērotības novērtēšanai, ņemot vērā iestādes iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipus, t.sk. iestādes pārvaldības sistēmas specifiku, korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus, kā arī risku stratēģiju. Iestāde dokumentē jebkuras izmaiņas attiecīgajās politikās, kā arī vismaz reizi gadā pārskata politikās minēto principu īstenošanas efektivitāti.

33. Iestāde nodrošina, ka tās amatpersonu piemērotības novērtēšanas politikas ir brīvi pieejamas visiem iestādes darbiniekiem.

34. Iestāde, izstrādājot politikas amatpersonu piemērotības novērtēšanai, pēc nepieciešamības pieprasa un ņem vērā saņemto informāciju no iestādes struktūrvienībām, piemēram, iekšējās kontroles funkciju struktūrvienībām, personālvadības struktūrvienības un juridiskās struktūrvienības, kā arī iestādē izveidotajām komitejām, piemēram, izvirzīšanas komitejas.

35. Iestāde padomes un valdes locekļu atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas procedūrās un piemērotības novērtēšanas politikā nosaka vismaz:

35.1. personu vai funkciju, vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu iestādē;

35.2. padomes vai valdes locekļa piemērotības novērtēšanas kārtību;

35.3. atbilstošos piemērotības novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šajos noteikumos minētos pamatprincipus, t.sk. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai padomes vai valdes locekli (ņemot vērā veicamos pienākumus) varētu novērtēt kā pietiekami atbilstošu;

35.4. informāciju un apliecinājumus, kuri padomes vai valdes loceklim ir jāsniedz iestādei novērtēšanas īstenošanai;

35.5. padomes locekļa ievēlēšanas gadījumā kārtību, kura iestādei ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka akcionāri pirms padomes locekļa ievēlēšanas ir informēti par amata pienākumu izpildei nepieciešamajām prasībām un ievēlējamā padomes locekļa atbilstību tām;

35.6. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

35.7. kritērijus pēctecības plānošanai, ņemot vērā prasības individuālajai un kolektīvajai piemērotībai;

35.8. prasību, ka padomes un valdes locekļiem ir rakstveidā jāziņo iestādei par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē piemērotības novērtējumu (papildus var noteikt prasību padomes un valdes locekļiem sniegt ikgadēju rakstveida paziņojumu par šādām izmaiņām vai sniegt apliecinājumu, ka attiecīgās izmaiņas nav notikušas iepriekšējā gada laikā);

35.9. veiktās amata kandidātu atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas un novērtējuma dokumentēšanas procesu;

35.10. informācijas sniegšanas Komisijai kārtību, nosakot situācijas, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nepieciešams informēt Komisiju, t.sk. padomes vai valdes locekļa kandidatūras piemērotības saskaņošanai.

36. Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, papildus šo noteikumu 35. punktā minētajam padomes un valdes locekļu novērtēšanas politikā ietver papildu izvērtējumu par to, kā atlases procesā tiek īstenoti šo noteikumu 83. punktā minētie principi dažādības nodrošināšanai padomes un valdes sastāvā.

37. Iestāde personu, kuras pilda pamatfunkcijas, atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas procedūrās un piemērotības novērtēšanas politikā nosaka vismaz:

37.1. amatus, kuriem ir jāveic piemērotības novērtēšana, t.sk. apsvērumus, kas izmantoti, lai attiecīgo amatu novērtētu kā tādu, kura pienākumu izpilde dod iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību;

37.2. personu vai funkciju, vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu iestādē;

37.3. atbilstošos piemērotības novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šo noteikumu 29. punktā noteikto;

37.4. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

37.5. kritērijus pēctecības plānošanai;

37.6. amata kandidātu atlases, iecelšanas amatā un piemērotības novērtējuma dokumentēšanas procesu;

37.7. informācijas sniegšanas Komisijai kārtību, nosakot situācijas, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nepieciešams informēt Komisiju, t.sk. personas, kura pilda pamatfunkcijas, kandidatūras piemērotības saskaņošanai.

38. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata šo noteikumu 35. un 37. punktā minētās politikas, ņemot vērā jebkuras būtiskas izmaiņas, kas ietekmē vai var ietekmēt attiecīgo politiku īstenošanu, kā arī uzrauga to īstenošanas efektivitāti.

3. Piemērotības novērtēšanas kritēriji

3.1. Reputācija, godprātība un atbilstība iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem

39. Iestādes amatpersonām ir jābūt nevainojamai reputācijai, jāatbilst iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, t.sk. jāveic savi pienākumi godprātīgi (honesty), ievērojot augstākos ētikas standartus (integrity), neatkarīgi no iestādes darbības veida, lieluma, specifikas un sarežģītības.

40. Amatpersonas neatbilstība iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem var tikt uzskatīta par šīs personas reputāciju un godprātību ietekmējošu aspektu.

41. Amatpersona nav uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tās personīgā rīcība vai īstenotā komercdarbība rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt saprātīgu un piesardzīgu iestādes pārvaldību.

42. Amatpersona ir uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju.

43. Izvērtējot amatpersonas reputāciju, godprātību, kā arī atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, ņem vērā visu būtisko informāciju, kas ir pieejama novērtējuma veikšanai, neskarot ierobežojumus, kurus nosaka spēkā esošie normatīvie akti, un neatkarīgi no valsts, kurā attiecīgie notikumi ir norisinājušies.

44. Neskarot personas pamattiesības, amatpersonu reputācijas un godprātības izvērtēšanā ņem vērā personas sodāmību, t.sk. lietas vai apsūdzības būtību un noteikto sodu, iesaistes līmeni, procesa posmu, ja lieta ir procesā (izmeklēšana, apsūdzība, spriedums, lēmums, pārsūdzība utt.), un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Izvērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai piemērotā soda (sankcijas) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas brīža un attiecīgās amatpersonas rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai piemērotā soda būtiskumu, ņemot vērā attiecīgās amatpersonas pienākumus un lomu iestādes darbībā.

45. Veicot piemērotības novērtēšanu, ņem vērā arī vairāku nelielu incidentu kopumu, kuri atsevišķi neapdraud amatpersonas reputāciju, godprātību un atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, bet kopumā var būtiski to ietekmēt (kumulatīvā iedarbība).

46. Izvērtējot amatpersonas reputāciju un godprātību, īpaši ņem vērā šādus faktorus:

46.1. notiesājošs spriedums krimināllietā vai būtiskā (t.i., tādā, kas ietekmē personas vai iestādes reputāciju vai būtiski ietekmē iestādes finanšu stabilitāti) civillietā vai administratīvajā lietā (t.sk. pārsūdzības procesā esošs notiesājošs spriedums) vai ierosināta krimināllieta vai būtiska (t.i., tāda, kas ietekmē personas vai iestādes reputāciju vai būtiski ietekmē iestādes finanšu stabilitāti) civillieta vai administratīvā lieta (t.sk. saņemts oficiāls paziņojums par izmeklēšanas sākšanu vai lietas nodošanu tiesai), īpaši:

46.1.1. par pārkāpumiem finanšu tirgus jomā vai saistībā ar šo jomu, tostarp par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā, tirgus manipulācijām vai iekšējās informācijas izmantošanu, augļošanu,

46.1.2. par pārkāpumiem, kas saistīti ar negodprātīgu rīcību, krāpšanu vai finanšu noziegumiem,

46.1.3. par pārkāpumiem nodokļu jomā,

46.1.4. par pārkāpumiem, kas saistīti ar komercsabiedrību darbību, bankrotu, maksātnespēju vai patērētāju interešu aizsardzību;

46.2. citi iepriekš veiktie vai pašreizējie pasākumi, ko piemērojusi jebkura uzraugošā vai profesionālā institūcija saistībā ar tādu noteikumu pārkāpumiem, kas reglamentē darbības kredītiestāžu, finanšu vai apdrošināšanas jomā;

46.3. uzsāktas vai notikušas izmeklēšanas darbības vai piemērotie pasākumi, ko par saistošo noteikumu neievērošanu īsteno jebkura cita tiesībsargājošā, uzraugošā vai profesionālā iestāde (organizācija).

47. Iestādes amatpersonai ir nepieciešams uzturēt augstus godprātības standartus. Reputācijas, godprātības un atbilstības iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem novērtēšanā papildus ņem vērā šādus faktorus:

47.1. pierādījumus, kas liecina, ka amatpersona savās attiecībās ar uzraudzības vai regulējošajām iestādēm nav rīkojusies atklāti un atsaucīgi (piemēram, nav sadarbojusies vai nav sniegusi patiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājusi uzraudzības iestādes);

47.2. faktu, ka amatpersonai atteikta, anulēta vai pārtraukta reģistrācija, autorizācija, dalībnieka statuss vai licence jebkurā profesionālā vai komercdarbības jomā;

47.3. iemeslus, kādēļ amatpersona saukta pie disciplināratbildības, t.sk. atzīšanu par nepiemērotu komercsabiedrības direktora vai vadītāja amatam, atcelšanu no atbildīga amata u.tml.;

47.4. amatpersonai atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par sabiedrības, kas nav iestāde šo noteikumu 1. punkta izpratnē, valdes vai padomes locekli vai personu, kura pilda pamatfunkcijas;

47.5. jebkuru citu amatpersonas rīcību, kas var liecināt par attiecīgās personas negodprātīgu vai korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem neatbilstošu darbību.

48. Veicot piemērotības novērtēšanu, iestāde ņem vērā arī amatpersonas bijušo un esošo komercdarbību un finansiālo nodrošinātību, kā arī šo apstākļu potenciālo ietekmi uz reputāciju, godprātību un atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, t.sk.:

48.1. informāciju par personas iekļaušanu parādnieku sarakstā (piemēram, nodokļu parādnieku reģistrā) vai negatīvu informāciju kredītu reģistrā;

48.2. amatpersonas īpašumā esošo vai šīs personas vadīto komercsabiedrību, kurās personai ir vai ir bijusi būtiska līdzdalība, finansiālos darbības rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot jebkuriem maksātnespējas un likvidācijas procesiem un tam, vai un kā amatpersona ir veicinājusi situāciju, kuras dēļ sākti šie procesi;

48.3. paziņojumu par fiziskās personas maksātnespēju;

48.4. civilprocesus, administratīvos vai kriminālprocesus, liela apmēra ieguldījumus vai saistības, ciktāl tie var būtiski ietekmēt personas vai tās īpašumā esošas vai vadītas komercsabiedrības, t.sk. tādas komercsabiedrības, kurā attiecīgajai personai ir būtiska līdzdalība, finanšu stabilitāti.

3.2. Padomes un valdes locekļu neatkarība

49. Padomes un valdes locekļu spēja rīkoties neatkarīgi (independence of mind) ir noteiktu darbību un personisko īpašību kopums, kas ietver ne tikai spēju aktīvi un neatkarīgi īstenot savus amata pienākumus, bet arī spēju pieņemt pamatotus, izsvērtus un objektīvus lēmumus un spriedumus savā ikdienas darbībā.

50. Neatkarīgs (being independent) padomes loceklis ir persona, kurai nav faktiskas vai noteiktu laiku iepriekš nav bijis jebkāda veida saiknes ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi un tās padomes un valdes locekļiem, kas varētu ietekmēt attiecīgā padomes locekļa objektīvu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu, kā arī samazinātu spēju pieņemt lēmumus neatkarīgi. Šā punkta prasības attiecas uz Regulas Nr. 575/2013 iestādēm. Padomes loceklis, kurš atzīts par neatkarīgu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma kritērijiem, nav vienlaikus uzskatāms par spējīgu rīkoties neatkarīgi, ja šī persona neatbilst šo noteikumu 51. punktā minētajiem kritērijiem.

51. Iestāde, novērtējot katra padomes un valdes locekļa spēju rīkoties neatkarīgi, izvērtē atbilstību šādiem kritērijiem:

51.1. personai piemīt amata pienākumu izpildei nepieciešamās rakstura iezīmes, t.sk.:

51.1.1. pārliecība un spēja efektīvi novērtēt un nepieciešamības gadījumā apstrīdēt citu padomes vai valdes locekļu piedāvātos lēmumus,

51.1.2. spēja uzdot jautājumus un veicināt diskusiju iestādes padomes vai valdes struktūrās,

51.1.3. spēja atturēties no neefektīvas kolektīvo lēmumu pieņemšanas (group think);

51.2. persona neatrodas interešu konflikta situācijā vai, ja tāda tomēr tiek konstatēta, tad tā tiek pienācīgi un efektīvi pārvaldīta atbilstoši iestādes noteiktajai interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikai un šāda situācija neietekmē šīs personas spēju īstenot amatam noteiktos pienākumus objektīvi un neatkarīgi.

52. Iestāde, veicot šo noteikumu 51.1. punktā minēto amata pienākumu izpildei nepieciešamo rakstura iezīmju izvērtējumu, ņem vērā attiecīgā padomes vai valdes locekļa esošo vai iepriekšējo darba sniegumu, īpaši pašā iestādē.

53. Iestāde, izvērtējot šo noteikumu 51.2. punktā minētos padomes vai valdes locekļa faktiskos vai potenciālos interešu konfliktus, novērtē to būtiskumu atbilstoši kārtībai, kas noteikta iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā.

54. Iestāde informē Komisiju par identificētu faktisku vai potenciālu padomes vai valdes locekļa interešu konflikta situāciju, kas var ietekmēt attiecīgās personas spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstošiem pārvaldes pasākumiem, kas paredzēti šīs situācijas pārvaldīšanai vai novēršanai.

55. Ja iestādes padomes vai valdes loceklis vienlaikus ir akcionārs, īpašnieks vai cita amata veicējs (darbinieks) iestādē vai ir iestādes vai jebkuras citas sabiedrības, kas ietilpst ar iestādi vienā konsolidācijas grupā, klients, tad šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību spējai rīkoties neatkarīgi, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 51. punktā minētajiem kritērijiem un ir saskaņā ar Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minētajām prasībām iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikai attiecībā uz iestādes amatpersonām, kā arī citiem atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.

56. Regulas Nr. 575/2013 iestāde ņem vērā, ka neatkarīgu padomes locekļu iecelšana tās padomē ir uzskatāma par labu pārvaldības praksi.

57. Ja Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis vienlaikus ir akcionārs vai klients un šīs personas līdzdalība kapitālā vai ar to kā ar klientu noslēgto attiecīgo darījumu kopsumma nepārsniedz apmēru, kas radītu pamatu būtiskam interešu konfliktam, šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību neatkarības kritērijiem, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem. Regulas Nr. 575/2013 iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā attiecībā uz iestādes amatpersonām tiek ņemtas vērā šajā punktā norādītās situācijas.

3.3. Zināšanas, prasmes un pieredze

58. Novērtējot iestādes amatpersonu zināšanas, prasmes un pieredzi, ņem vērā iestādes darbības veidu, būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Zināšanu, prasmju un pieredzes, kas tiek vērtēta valdes loceklim, apjoms un prasības var atšķirties no tām, kas tiek vērtētas padomes loceklim.

59. Iestādes padomes un valdes locekļiem ir jābūt ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, kas ietver iestādes darbības un risku stratēģiju pārzināšanu atbilstoši ne tikai saviem individuālajiem amatam noteiktajiem pienākumiem, bet arī atbilstoši kolektīvās padomes un valdes piemērotības nodrošināšanai.

60. Iestādes padomes un valdes locekļiem ir jāpārzina iestādes iekšējās kontroles sistēmu, sava loma un pienākumi šajā sistēmā, kā arī konsolidācijas grupas, kurā ietilpst iestāde, struktūra un iespējamie interešu konflikti gan iestādē, gan konsolidācijas grupā, kā arī ir jānodrošina iestādes korporatīvo vērtību un profesionālās rīcības un ētikas standartu ievērošana gan iestādē, gan padomē un valdē.

61. Novērtējot amatpersonu zināšanas, prasmes un pieredzi, ņem vērā gan to lomu, pienākumus un attiecīgajam amatam nepieciešamo kvalifikāciju, gan akadēmiskās zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko profesionālo pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Izvērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras amatpersonas ir ieguvušas un pielietojušas praksē savā profesionālajā darbībā.

62. Iestāde, novērtējot amatpersonu prasmes, var izmantot Pamatnostādņu II pielikumā minēto uzskaitījumu, ņemot vērā katra individuālā padomes vai valdes locekļa amata lomu un funkcijas.

63. Izvērtējot amatpersonu akadēmisko pieredzi, īpaši ņem vērā iegūtās izglītības līmeni un kvalifikāciju, kā arī to, vai tā ir saistīta ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem vai citām tādām nozarēm, kas saistītas ar konkrētās iestādes darbības specifiku un veidu. Izglītību kredītiestāžu un finanšu, ekonomikas, tiesību, grāmatvedības un audita, administrēšanas, finanšu sektora uzraudzības, informācijas tehnoloģiju un kvantitatīvo metožu (piemēram, statistikas, ekonometrijas, kvantitatīvo modeļu izveides) jomā var uzskatīt par saistītu ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem.

64. Amatpersonu pieredzes novērtēšana neaprobežojas tikai ar izglītību (zinātnisko grādu) un pierādījumiem par noteiktu nostrādātu laika posmu kredītiestādē, citā finanšu iestādē vai komercsabiedrībā, bet iestāde izvērtēšanas procesā ņem vērā arī šo noteikumu 65.–67. punktā noteiktās prasības.

65. Novērtējot padomes vai valdes locekļa zināšanas, prasmes un pieredzi, īpaši ņem vērā teorētisko un praktisko pieredzi, kas saistīta ar:

65.1. finanšu tirgiem;

65.2. šo noteikumu 1. punktā minēto iestāžu tiesisko regulējumu un regulējošajām prasībām;

65.3. stratēģisko plānošanu un izpratni par iestādes darbības stratēģiju vai darbības ekonomisko pamatojumu (darbības plānu) un tā izpildi;

65.4. risku pārvaldīšanu (galveno risku veidu apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību, kontroli un samazināšanu, ieskaitot paredzētos padomes vai valdes locekļa pienākumus);

65.5. grāmatvedību, auditu un revīziju;

65.6. veiktajiem pasākumiem kredītiestādes vai citas finanšu iestādes darbības efektivitātes izvērtēšanā, efektīvā pārvaldībā, pārraudzības un kontroles izveidošanā;

65.7. kredītiestādes vai citas finanšu iestādes finanšu informācijas analīzi, būtiskāko jautājumu, kas balstās uz šo informāciju, apzināšanu un atbilstīgas kontroles un pasākumu īstenošanu.

66. Lai izvērtētu, vai valdes loceklim ir pietiekama praktiskā un profesionālā pieredze vadošā amatā, novērtēšanā var ņemt vērā arī īstermiņa vai pagaidu amatus, tomēr to nevar uzskatīt par pietiekamu pieredzi. Iepriekšējos amatos gūtā praktiskā un profesionālā pieredze būtu jānovērtē, īpašu uzmanību pievēršot:

66.1. vadošā amata veidam, kā arī tā vietai sabiedrības struktūrā;

66.2. nostrādātajam laikam;

66.3. sabiedrības, kurā ieņemts amats, veidam un sarežģītībai, t.sk. tās organizatoriskajai struktūrai;

66.4. kompetences jomai, lēmumu pieņemšanas pilnvarām un pienākumiem;

66.5. tehniskajām zināšanām par sabiedrības, kurā ieņemts amats, darbību un riskiem;

66.6. pakļautībā esošo darbinieku skaitam.

67. Padomes loceklim ir pietiekama pieredze, ja tā ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu atbilstības izvērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā šo lēmumu apstrīdēšanu un efektīvu iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzību. Šī pieredze var būt gūta akadēmiskos, administratīvos vai citos amatos un īstenojot finanšu iestāžu un citu komercsabiedrību pārvaldību, uzraudzību vai kontroli.

3.4. Spēja veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei

68. Iestāde novērtē un uzrauga katra padomes un valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei (time commitment), t.sk. komiteju ietvaros, ja tādas ir izveidotas, veicot iestādes risku pārvaldības nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī īstenojot iestādes darbības un risku stratēģiju, bet iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, papildus izvērtē un uzrauga attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata vietu skaita ierobežojuma atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta prasībām, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumā minētos padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumus.

69. Iestādes padomes un valdes loceklim jābūt spējīgam veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei arī paaugstinātas intensitātes darba apstākļos, piemēram, restrukturizācijas vai apvienošanās gadījumos.

70. Iestāde, izvērtējot padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei, ņem vērā vismaz:

70.1. faktiskās amata vietas finanšu un nefinanšu sabiedrībās, ņemot vērā šo amata vietu iespējamo savstarpējo sasaisti, piemēram, konsolidācijas grupas ietvaros;

70.2. attiecīgās sabiedrības, kurā padomes vai valdes loceklis ieņem vadošu amatu, darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, īpaši, ja minētā sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī;

70.3. amata pienākumu izpildei, kā arī ceļošanai nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu amata pienākumu izpildi klātienē;

70.4. iestādes plānoto padomes vai valdes sēžu (sapulču) skaitu;

70.5. amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās, profesionālās apvienībās u.tml.;

70.6. jebkuras citas sanāksmes, kas plānotas attiecīgajam padomes vai valdes loceklim ar citiem ārējiem vai iekšējiem interesentiem papildus regulārajām plānotajām sēdēm;

70.7. attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata specifiku un pienākumus, piemēram, izpilddirektora vai priekšsēdētāja statusu, un to, vai amata specifika paredz attiecīgajai personai ieņemt citus amatus šo noteikumu 70.1. punktā minētajās sabiedrībās papildus tās amatam iestādē;

70.8. attiecīgā padomes vai valdes locekļa cita veida ārējās profesionālās vai politiska rakstura aktivitātes, t.sk. jebkuras citas funkcijas un būtiskas darbības gan finanšu, gan nefinanšu sektorā Eiropas Savienībā un ārpus tās;

70.9. nepieciešamās apmācības un citu veidu pasākumus, stājoties amatā, vai attiecīgā padomes vai valdes locekļa izvirzīšanu papildu darbam citā amata vietā;

70.10. jebkuras citas aktivitātes un situācijas, kuras būtu uzskatāmas par būtiskām, novērtējot attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

71. Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, dokumentē ne tikai katra padomes un valdes locekļa amata lomu, pienākumus un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju (piemēram, zināšanas, prasmes un pieredzi), bet arī pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

72. Iestāde, kas nav nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, var dokumentēt pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu tikai padomes un valdes struktūru dalījumā.

73. Iestāde nodrošina, ka katrs padomes un valdes loceklis ir informēts par paredzamo pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

74. Iestāde uzglabā dokumentāciju, kas iegūta, veicot novērtēšanu par katra padomes un valdes locekļa pietiekamu laika patēriņu savu pienākumu izpildei par visu periodu, kurā attiecīgā persona ir iecelta par padomes vai valdes locekli. Iestāde nodrošina, ka atbilstošā dokumentācija tiek atjaunota katru reizi, kad ir konstatētas kādas izmaiņas, kā arī veic atkārtotu padomes vai valdes locekļa novērtēšanu, ja konstatētās izmaiņas var radīt vai rada pamatu apšaubīt attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

3.5. Padomes un valdes locekļu kolektīvās piemērotības novērtēšana

75. Iestādes padomes un valdes locekļiem jāspēj kolektīvi pieņemt atbilstošus lēmumus, ņemot vērā iestādes darbības specifiku, veidu, risku stratēģiju, t.sk. riskus, kurus iestāde vēlas uzņemties.

76. Iestādes padomes locekļu kolektīvā piemērotība tiek vērtēta atsevišķi no valdes locekļu kolektīvās piemērotības.

77. Iestādes padomes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai pieredzei, lai tiktu nodrošināta atbilstoša un konstruktīva pieņemto lēmumu izvērtēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā apstrīdēšana un efektīva iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzība.

78. Iestādes valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai praktiskajai pieredzei, zināšanām un prasmēm iestādes pārvaldībā.

79. Iestādes padomes un valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamām zināšanām visās ar iestādes darbību saistītajās jomās. Katram iestādes padomes un valdes loceklim jāspēj motivēti pamatot savu viedokli, kā arī jāspēj efektīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu attiecīgajā padomes vai valdes struktūrā.

80. Iestādes padomei un valdei ir jābūt attiecīgi strukturētai, lai nodrošinātu atbilstošu pienākumu izpildi, kas nozīmē, ka šīm struktūrām kolektīvi ir nepieciešamā izpratne par attiecīgajām atbildības jomām, kā arī tām ir nepieciešamās prasmes, lai efektīvi pārvaldītu un pārraudzītu situāciju iestādē, tostarp šādus aspektus:

80.1. iestādes darbību un ar to saistītos galvenos riskus, kuriem tā pakļauta;

80.2. katru iestādes būtisko aktivitāti;

80.3. galvenās kompetences finanšu jomā, t.sk. par finanšu un kapitāla tirgiem, maksātspējas aspektiem, iestādes darbībā izmantotajiem iekšējiem modeļiem utt.;

80.4. finanšu grāmatvedību un informācijas atklāšanu;

80.5. risku pārvaldību, darbības atbilstību un iekšējo auditu;

80.6. informācijas tehnoloģijas un drošību;

80.7. vietējos, reģionālos un globālos finanšu tirgus, ja tas attiecināms uz iestādes darbības specifiku;

80.8. nacionālo regulējuma vidi;

80.9. administratīvās prasmes un pieredzi;

80.10. spēju veikt stratēģisko plānošanu;

80.11. konsolidācijas un subkonsolidācijas grupā, kurā ietilpst iestāde, īstenoto pārvaldības ietvaru un riskus, kuriem grupas struktūra ir pakļauta.

4. Dažādības politika

81. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības (diversity) īstenošanai padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā iestādes padomes un valdes locekļus, tiek veicināta viedokļu, pieredzes un kompetenču daudzveidība iestādes padomes un valdes ikdienas darbībā.

82. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka padomes un valdes locekļu dažādība tiek īstenota vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:

82.1. izglītību un profesionālo pieredzi;

82.2. dzimumu;

82.3. vecumu;

82.4. ģeogrāfisko izcelsmes vietu atsevišķiem padomes un valdes locekļiem, ja iestāde ir starptautiski aktīva sabiedrība un šāds kritērijs nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

83. Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, pēc iespējas nodrošina tās dažādības politikā kvantitatīva mērķa ieviešanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes sastāvā. Iestādes izvirzīšanas komiteja lemj par politikām un procedūrām, kas ietver plānoto iestādes rīcību un pasākumus, lai nodrošinātu kvantitatīvā mērķa sasniegšanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes struktūrās, kā arī par papildu pasākumiem, ja iestādes izvirzīšanas komiteja konstatē, ka paredzētajā laika periodā iepriekš noteiktie mērķi nav sasniegti.

84. Iestādes dažādības politika var paredzēt darbinieku pārstāvniecību padomes vai valdes struktūrās, kas nodrošina papildu praktisko zināšanu un pieredzes apmaiņu iestādes ikdienas pārvaldībā.

85. Iestāde nodrošina, ka dažādības politikā noteiktie mērķi tiek ņemti vērtā, ieceļot amatā jaunu padomes vai valdes locekli, kā arī paaugstinot amatā par iestādes padomes vai valdes locekli citu iestādes darbinieku, paredzot pēc būtības vienādus un dzimumu nediskriminējošus nosacījumus un iespējas visiem jaunajiem amata kandidātiem.

5. Padomes un valdes locekļu iecelšana amatā un nepieciešamās apmācības

86. Iestāde izstrādā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācību organizēšanas politiku un atbilstošās procedūras ar mērķi veicināt jauniecelto amatpersonu izpratni par iestādes darbības un risku stratēģiju, darbības veidu un organizāciju, pārvaldības ietvaru, kā arī amatā ieceļamo personu lomu iestādē.

87. Iestāde nodrošina pietiekamus resursus padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa īstenošanai un nepieciešamo apmācību nodrošināšanai, piemēram, personālvadības jomā un nepieciešamo apmācību nodrošināšanas jomā.

88. Iestāde nodrošina, ka amatā ieceltie padomes un valdes locekļi tiek iepazīstināti ar visu tiem būtisko amata pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju ne vēlāk kā mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas, bet nepieciešamās apmācības tiek nodrošinātas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas.

89. Iestādes padomes un valdes locekļiem nepieciešamo apmācību politikas un procedūras ietver vismaz:

89.1. mērķus nepieciešamajām apmācībām atsevišķi padomes un valdes struktūras dalījumā, kā arī ņemot vērā katra amata pienākumu izpildei nepieciešamo individuālo zināšanu, pieredzes un prasmju kopumu un plānoto dalību iestādes komitejās;

89.2. nepieciešamo apmācību nodrošināšanā iesaistīto darbinieku lomu un pienākumus, ņemot vērā iestādes plānotos finanšu un darbaspēka resursus, kas atvēlēti šiem procesiem, plānotās apmācības, kā arī, ja iespējams, tuvākā gada laikā (vai ilgāk) nākotnē plānotā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa organizāciju;

89.3. skaidri saprotamas un padomes un valdes locekļiem brīvi pieejamas apmācības, t.sk. paredz iespēju pēc nepieciešamības saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

90. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, izstrādājot iecelšanas amatā procesa un nepieciešamo apmācību politikas un procedūras, ņem vērā iestādes personālvadības struktūrvienības viedokli un tās sniegto informāciju, kā arī citu iestādes struktūrvienību viedokļus, kuri ir būtiski attiecīgo politiku un procedūru izstrādē.

91. Iestāde nodrošina attiecīgo jomu, kurās padomes un valdes locekļiem individuāli un kolektīvi ir nepieciešamas apmācības, identificēšanu, ņemot vērā iestādes biznesa funkciju un kontroles funkciju sniegto viedokli par iestādes darbības specifiku, veidu un sarežģītību.

92. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācību politika un atbilstošās procedūras tiek dokumentētas, kā arī vismaz reizi gadā atjaunotas, ņemot vērā būtiskas izmaiņas iestādes darbībā vismaz attiecībā uz iestādes pārvaldības struktūru, stratēģiskajiem mērķiem, ieviestajiem jaunajiem produktiem vai veiktajām būtiskajām izmaiņām esošajos produktos. Iestāde ne retāk kā reizi gadā pārbauda īstenoto pasākumu un darbību kvalitāti un atbilstību politikā un procedūrās noteiktajam.

6. Pārvaldības prasības padomes un valdes locekļu novērtēšanai un kolektīvās struktūras veidošanai

93. Iestāde nodrošina, ka tās padomes un valdes struktūras sastāv no pietiekama skaita padomes un valdes locekļu, kas atbilst iestādes organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai saskaņā ar Komerclikuma vai līdzvērtīgu pārvaldības struktūru regulējošu normatīvo aktu prasībām. Iestāde nodrošina, ka padomes locekļu skaits ir sabalansēts ar valdes locekļu skaitu.

94. Iestāde nodrošina adekvātu padomes un valdes locekļu amata pēctecības plānošanas procedūru situācijā, kad nepieciešams atcelt vienlaikus visus vai vairākus padomes vai valdes locekļus no amata pienākumu izpildes, ietverot iestādes lēmumu pieņemšanas procesa nepārtrauktības nodrošināšanu ar dažādu veidu pagaidu risinājumiem, vienlaikus ņemot vērā šajos noteikumos minētos padomes un valdes locekļu piemērotības nodrošināšanas pamatprincipus.

95. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, sniedz atbalstu un aktīvi iesaistās padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlasē, sadarbojoties ar personu vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu, nodrošinot:

95.1. katras atsevišķās amata vietas lomas un tai nepieciešamo prasmju aprakstu;

95.2. pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes, kas nepieciešama katrai padomes un valdes locekļa amata vietai, izvērtējumu;

95.3. izvērtējumu par katra padomes un valdes locekļa sagaidāmo spēju veltīt pietiekami daudz laika pienākumu izpildei;

95.4. izvērtējumu par padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem.

96. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, nepieciešamības gadījumā nodrošina akcionāru laicīgu informēšanu par potenciālo amata kandidātu piemērotības novērtējuma rezultātiem pirms attiecīgās akcionāru sapulces, kurā plānots iecelt amatā vai pārvēlēt amatā padomes vai valdes locekli. Akcionāriem sniegtajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai varētu pieņemt atbilstošu lēmumu.

97. Iestāde nodrošina, ka tās akcionāriem ir brīvi pieejama visa padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanā iegūtā informācija un veiktās novērtēšanas rezultāti.

7. Padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības nodrošināšana

98. Iestāde nodrošina padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības uzraudzību, kas paredz, izmantojot iekšējos vai ārējos resursus, izvērtēt padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības rezultātu efektivitāti, ņemot vērā visus notikumus, kas veicinājuši atkārtotu piemērotības novērtēšanu.

99. Iestādes padomes vai izvirzīšanas komitejas, ja tāda ir izveidota, pašas vai, izmantojot ārējos resursus, veiktajā padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības efektivitātes novērtēšanā ņem vērā vismaz:

99.1. padomes un valdes locekļu darba efektivitāti, izvērtējot, piemēram, ziņošanas kanālu un informācijas aprites efektivitāti;

99.2. efektīvas un piesardzīgas iestādes pārvaldības struktūras funkcionēšanu, kas paredz, piemēram, iestādes padomes un valdes locekļiem rīkoties iestādes ilgtermiņa interesēs;

99.3. padomes un valdes locekļu spēju ikdienas darbā koncentrēties uz iestādei būtiskākajiem jautājumiem;

99.4. padomes un valdes sēžu biežumu, to apmeklētības līmeni, kā arī atsevišķu padomes un valdes locekļu veltīto laiku sēžu darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem;

99.5. jebkuras padomes un valdes struktūru izmaiņas, t.sk. to ietekmi uz potenciālajiem trūkumiem individuālajā un kolektīvajā piemērotībā, ņemot vērā iestādes darbības specifiku;

99.6. iepriekš noteiktos iestādes padomes un valdes darbības efektivitātes mērķus;

99.7. padomes un valdes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstību Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumu prasībām attiecībā uz atsevišķas personas vai nelielas personu grupas dominances ierobežojumu padomes un valdes struktūrā un lēmumu pieņemšanā;

99.8. padomes un valdes struktūru atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

99.9. jebkurus citus notikumus vai apstākļus, kas būtiski ietekmē vai var potenciāli ietekmēt padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo piemērotību.

100. Iestāde nodrošina, ka regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā tiek dokumentēts veiktais padomes un valdes locekļu individuālais un kolektīvais novērtējums par atbilstību piemērotības kritērijiem un pamatprincipiem un visi trūkumi vai ieteikumi, kas fiksēti novērtējuma rezultātā. Ja piemērotības novērtējums ir veikts biežāk nekā reizi gadā, iestāde dokumentē šāda novērtējuma veikšanas iemeslus.

101. Iestāde nodrošina, ka tiek veikts periodisks (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes izvērtējums un tā rezultāti tiek paziņoti padomei, kā arī nepieciešamības gadījumā valdei, bet tikai par daļu, kas attiecas uz valdi.

102. Iestāde nodrošina, ka tiek veikts periodisks (vismaz reizi gadā) padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes izvērtējums un tā rezultāti tiek paziņoti padomei, kā arī nepieciešamības gadījumā valdei, bet tikai par daļu, kas attiecas uz valdi.

103. Iestādes valde ņem vērā informāciju par tās novērtējuma rezultātiem, kā arī nodrošina sniegto rekomendāciju īstenošanu. Ja šīs rekomendācijas netiek īstenotas, tad valde to dokumentē, t.sk. paskaidro attiecīgo rekomendāciju neīstenošanas apstākļus un iemeslus.

104. Iestāde pēc pieprasījuma informē Komisiju par ikgadējā padomes un valdes locekļu individuālā un kolektīvā novērtējuma rezultātiem. Iestāde informē Komisiju jebkurā gadījumā par jebkura cita saistīta novērtējuma, kas veikts, ņemot vērā noteiktu būtisku apstākļu vai notikumu iestāšanos, rezultātiem.

8. Korektīvie pasākumi

105. Ja iestāde, veicot sākotnējo piemērotības novērtēšanu, secina, ka persona nav piemērota ievēlēšanai (iecelšanai) par padomes vai valdes locekli, iestāde nodrošina, ka šī persona netiek ievēlēta (iecelta) attiecīgajā amatā. Ja šāda persona jau ir ievēlēta (iecelta) amatā vai tas, ka persona nav piemērota, ir atklājies, veicot atkārtoto piemērotības novērtēšanu, iestāde par to informē Komisiju un īsteno atbilstošus pasākumus, lai savlaicīgi nodrošinātu padomes vai valdes locekļa piemērotību, vai atbilstošus pasākumus tā aizstāšanai ar citu personu.

106. Iestāde saskaņā ar šo noteikumu 105. punktā minēto ne vēlāk kā piecu dienu laikā informē Komisiju par jebkuru identificēto padomes un valdes locekļu individuālo vai kolektīvo neatbilstību, kas atklāta novērtējuma rezultātā, kā arī jebkuriem korektīvajiem pasākumiem, kas ir piemēroti vai ko ir plānots piemērot attiecīgās neatbilstības novēršanai.

107. Padomes vai valdes locekļa neatbilstība šo noteikumu 3.1. nodaļas kritērijiem nav uzskatāma par novēršamu vai kā citādi koriģējamu.

108. Iestāde, īstenojot šo noteikumu 105. punktā minētos pasākumus, ņem vērā konkrēto situāciju un padomes vai valdes locekļa neatbilstības iemeslus. Atbilstoši korektīvie pasākumi, kurus iestāde var veikt attiecībā uz konkrētās personas zināšanām, prasmēm un pieredzi, spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei un neatkarību, ciktāl tas nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un principiem, ir pienākumu precizēšana vai pārdale starp padomes un valdes locekļiem, noteiktu personu aizstāšana, papildu padomes vai valdes locekļu iecelšana amatā, iestādes rīcība interešu konflikta situāciju novēršanai vai pārvaldīšanai un atsevišķu vai visu padomes un valdes locekļu apmācība, lai nodrošinātu pietiekamu padomes un valdes kolektīvo kvalifikāciju un pieredzi.

109. Iestāde nodrošina, ka jebkuras sākotnējā novērtēšanā konstatētās padomes vai valdes locekļu individuālās vai kolektīvās piemērotības neatbilstības tiek novērstas, pirms Komisijai tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbībai saņemšanai, kā arī pirms tiek iesniegts iesniegums saskaņojuma saņemšanai padomes vai valdes locekļu iecelšanai amatā vai pārvēlēšanai saskaņā ar Licencēšanas normatīvo noteikumu prasībām.

9. Noslēguma jautājums

110. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2019. gada 27. novembra normatīvie noteikumi Nr. 186 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes apvienotajām pamatnostādnēm "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (EBA/GL/2017/12) ("Joint ESMA and EBA Guidelines on the assessment of the suitability of members of the management body and key function holders under Directive 2013/36/EU and Directive 2014/65/EU" (EBA/GL/2017/12)).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile

 

1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
14.07.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 94

Padomes locekļu vērtēšanas kritēriji neatkarības statusa noteikšanai

Vērtējot Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes locekļus to neatkarības statusa noteikšanai, ir uzskatāms, ka attiecīgās iestādes padomes loceklis nav neatkarīgs (being independent), ja tas atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

1. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim ir bijušas vai vērtēšanas brīdī ir faktiski spēkā esošas darba tiesiskās attiecības kā Regulas Nr. 575/2013 iestādes valdes loceklim vai citu sabiedrību, kas atrodas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, valdes loceklim, izņemot gadījumu, kad attiecīgais padomes loceklis šāda veida amatu nav ieņēmis iepriekšējos piecus gadus no novērtēšanas brīža;

2. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis vienlaikus ir Regulas Nr. 575/2013 iestādes akcionārs, kurš ir ieguvis kontroli atbilstoši 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta kritērijiem, vai vienlaikus attiecīgais padomes loceklis pārstāv Regulas Nr. 575/2013 iestādes akcionāru, kurš ir ieguvis kontroli atbilstoši 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta kritērijiem, t.sk. gadījumos, kad šis akcionārs ir dalībvalsts vai cita valsts pārvaldes institūcija;

3. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim ir jebkāda veida būtiska finansiāla vai biznesa veida saikne ar šo iestādi;

4. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis ir padotais darbinieks vai jebkā citādi saistīts ar akcionāru, kurš ir ieguvis kontroli Regulas Nr. 575/2013 iestādē atbilstoši 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta kritērijiem;

5. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis vienlaikus ieņem jebkāda veida amatu citās sabiedrībās, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, izņemot, ja attiecīgais padomes loceklis atbilst abiem šādiem kritērijiem:

a) tas neieņem tādu amata vietu, kas ir hierarhiski pakļauta vadības struktūrai (t.i., padome un valde),

b) tas ir ticis ievēlēts kā tāds padomes loceklis, kurš vienlaikus pārstāv citus darbiniekus (employees' representation);

6. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim bijušas darba tiesiskās attiecības ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vai citām sabiedrībām, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, kā tādas augstākās vadības struktūras loceklim, kas ir tieši pakļauta valdei, un nav bijis vismaz trīs gadu periods starp šādu darba tiesisko attiecību izbeigšanos un attiecīgās personas iecelšanu par Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes locekli;

7. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis pēdējo trīs gadu laikā ir bijis Regulas Nr. 575/2013 iestādes vai citas sabiedrības, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, būtisks profesionālais padomdevējs vai šī padomdevēja pārstāvis (a principal of a material professional adviser), ārējais auditors vai revidents, būtisks konsultats (material consultant) vai jebkāda veida darba tiesiskajās attiecībās ar minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, ja šīs darba tiesiskās attiecības būtu vērtējamas kā būtiskas (materially associated);

8. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis pēdējā gada laikā ir bijis būtisks piegādātājs (material supplier) vai būtisks klients (material customer) Regulas Nr. 575/2013 iestādei vai citai sabiedrībai, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā, vai attiecīgajam padomes loceklim ir bijusi jebkāda cita būtiska biznesa veida saikne, kā arī gadījumā, ja attiecīgais iestādes padomes loceklis ieņem augstu amatu (senior officer) vai jebkā citādi ir saistīts ar būtisko piegādātāju, būtisko klientu vai uzņēmējdarbības subjektu (commercial entity), kuram ir būtiska biznesa veida saikne ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vai citu sabiedrību, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā;

9. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis papildus padomes locekļa amata algai un atalgojumam par darba tiesiskajām attiecībām saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu saņem citus būtiskus materiālos stimulus no Regulas Nr. 575/2013 iestādes vai sabiedrības, kas ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi ietilpst vienā prudenciālās konsolidācijas grupā;

10. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklis ir pildījis amata pienākumus kā valdes vai padomes loceklis šajā iestādē vismaz 12 gadus bez pārtraukumiem;

11. Regulas Nr. 575/2013 iestādes padomes loceklim ir tuvas radnieciskas saites (piemēram, laulāto, vecāku vai bērnu radniecība) ar:

a) Regulas Nr. 575/2013 iestādes vai ar Regulas Nr. 575/2013 iestādi vienā prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošas citas sabiedrības valdes locekli,

b) citu padomes locekli, kas nav vērtējams kā neatkarīgs, balstoties uz šā pielikuma 1.–8. punktā noteikto.

 

2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
14.07.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 94

Padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumi

Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešās daļas 1. punkts un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešās daļas 1. punkts paredz, ka par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas vienas konsolidācijas grupas ietvaros.

Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes apvienotajās pamatnostādnēs "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (EBA/GL/2017/12) termins "grupa" tiek definēts kā mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 2. panta devītajā un desmitajā daļā. Šāda pieeja atbilst grāmatvedības konsolidācijas grupas definējumam. Grāmatvedības konsolidācijas grupas pieeja pieļauj ietvert arī uzņēmumus, kuru ekonomiskā būtība un saimnieciskā darbība var būtiski atšķirties no kredītiestādes, piemēram, nefinanšu uzņēmumus.

Kredītiestāžu likuma 26.1 panta otrās daļas un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta otrās daļas prasības ir jāuztver kā atsevišķas prasības no abu minēto likumu attiecīgā panta trešās daļas prasībām. Respektīvi, padomes un valdes loceklis vienlaikus drīkst ieņemt tikai vienu no Kredītiestāžu likuma 26.1 panta otrās daļas 1. vai 2. punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētajām amata vietu kombinācijām. Gan grupas ietvaros, gan atsevišķi sabiedrību, kurās kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, ietvaros valdes locekļa amata vietas skaita atsevišķi no padomes locekļa amata vietām.

Veicot padomes un valdes locekļa amata vietu uzskaiti, Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā ietvertos nosacījumus piemēro atsevišķi, kā norādīts attēlā.

Attēls. Padomes vai valdes locekļa amata vietu uzskaites nosacījumi

Ja persona ir padomes vai valdes loceklis jebkurā sabiedrībā A līdz E, kā redzams attēlā, tad kopā tās tiek skaitītas kā divas padomes vai valdes locekļa amata vietas, nevis viena, jo Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešās daļas 1. punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešās daļas 1. punktā minētās sabiedrības skaita atsevišķi no abu minēto likumu attiecīgā panta trešās daļas 3. punktā minētajām sabiedrībām (A+B+C ir viena amata vieta, un D+E ir otra amata vieta). Pat ja persona ir valdes vai padomes loceklis sabiedrībā A un tikai sabiedrībā D, tad arī šādā gadījumā kopā tās tiek skaitītas kā divas atsevišķas padomes vai valdes locekļa amata vietas neatkarīgi no sabiedrību, kurās kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība un kurās persona ieņem valdes vai padomes locekļa amata vietu, skaita. Taču, ja persona ir padomes vai valdes loceklis sabiedrībā A, B un C, kas pēc būtības atbilst Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešās daļas 1. punkta vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešās daļas 1. punkta nosacījumiem, tad šādi valdes vai padomes locekļa amati tiek uzskatīti par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu, bet, ja persona ir valdes loceklis sabiedrībā A un padomes loceklis sabiedrībā B vai C, tad tās tiek uzskatītas par divām amata vietām.

Par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatīta arī padomes vai valdes locekļa amata vieta sabiedrībās, kuras atbilst Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešās daļas 2. punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešās daļas 2. punktā noteiktajam. Šādā gadījumā amata vietu uzskaite ir identiska ar Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešās daļas 3. punkta vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešās daļas 3. punkta nosacījumiem.

Ja persona ieņem vairākas amata vietas, kas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 26.1 panta trešo daļu vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta trešo daļu ir uzskatāmas par vienu amata vietu, tad šī viena amata vieta ir klasificējama kā valdes locekļa amata vieta, ja vismaz viena no vairākām amata vietām ir valdes locekļa amata vieta.

Neatkarīgi no Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Finanšu instrumentu tirgus likuma 106.1 panta prasību piemērošanas kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir nepieciešams vienlaikus nodrošināt šo noteikumu 3.4. nodaļas prasības par padomes un valdes locekļu spēju veltīt pietiekamu laiku savu pienākumu izpildei.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!