Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojums Nr. 390 "Par Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.07.2020., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/op/2020/137.19

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 391

Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

Vēl šajā numurā

20.07.2020., Nr. 137

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 390

Pieņemts: 15.07.2020.

OP numurs: 2020/137.19

2020/137.19
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 20 Pēdējās nedēļas laikā 29 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 390

Rīgā 2020. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 44 49. §)

Par Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam

1. Apstiprināt Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām.

3. Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu ministram līdz 2024. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna vidus termiņa izvērtējumu un līdz 2026. gada 1. martam plāna izpildes un ietekmes izvērtējumu.

4. Ministrijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

 

(Ministru kabineta
2020. gada 15. jūlija
rīkojums Nr. 390)

Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam

Rīga, 2020

Satura rādītājs

I. Plāna kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums

II.1. Starptautiskās aktivitātes

II.2. Dzimumu līdztiesības situācija Latvijā un izpratnes veicināšana par ar dzimumu saistītu vardarbību

II.3. Nacionālā rīcības plāna mērķi, rīcības virzieni un izvērtējums

III. Teritoriālā perspektīva

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

ANO Apvienoto Nāciju Organizācija

ANO DP Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome

ES Eiropas Savienība

NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija

EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā

OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā

EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests

ĀM Ārlietu ministrija

AiM Aizsardzības ministrija

IeM Iekšlietu ministrija

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

LM Labklājības ministrija

VM Veselības ministrija

NBS Nacionālie bruņotie spēki

I. Plāna kopsavilkums

Nacionālais rīcības plāns ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību (turpmāk – DP rezolūcija) mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam ir izstrādāts, lai izpildītu Latvijas Republikas Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 (turpmāk – Rīkojums) "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk – Deklarācija). Rīkojums apstiprināja Deklarācijas punktā Nr. 218.1 3. doto uzdevumu – dzimumu līdztiesības veicināšanu nacionālā un starptautiskā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības vadošās pozīcijās (lēmumu pieņemšanā) veicināšanai bruņotos spēkos, valsts iestādēs, politikā, kā arī visa veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai, sagatavojot nacionālo rīcības plānu DP rezolūcijas izpildei.

Tematikas "Sievietes, miers un drošība" pirmsākums ir ANO DP 2000. gadā vienbalsīgi apstiprinātā DP rezolūcija. DP rezolūcijas mērķis bija integrēt dzimuma aspektu konfliktu risināšanā, ņemot vērā, ka konfliktu laikā palielinās dzimumu nevienlīdzība, tiek ierobežota sieviešu piekļuve veselības aprūpei un izglītībai, kā arī samazinās sievietes iespējas uz ekonomisko un politisko līdzdalību. ANO DP izvirzīja uzdevumu mainīt esošo situāciju visā ANO sistēmā, paredzot četrus DP rezolūcijas galvenos mērķus:

1. Prevencija – ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana un izpratnes veicināšana konfliktu prevencijā;

2. Aizsardzība – sieviešu un meiteņu aizsardzība, tostarp veselības un labklājības uzlabošana;

3. Līdzdalība – sieviešu līdzdalība miera procesos un lēmumu pieņemšanā gan ANO sistēmā, gan vietējā līmenī;

4. Dzimuma aspekta integrācija konfliktu stabilizācijas centienos, palielinot sieviešu lomu konfliktu risināšanā un pēc-konfliktu stabilizācijā, un sievietes pasargāšana no ar dzimumu saistītas vardarbības, tostarp, seksuālās vardarbības.

Tāpēc DP rezolūcija iezīmēja sākumu jaunam procesam, kurā dzimumu perspektīva kļuva par neatņemamu elementu starptautiskajā politikā. Vēlākā posmā ANO DP pieņēma vēl deviņas ar tematiku "Sievietes, miers un drošība" saistītas rezolūcijas, kuras pastiprina dažādu nemilitāru instrumentu nozīmi, arvien vairāk iekļaujot attīstības sadarbības, humānās palīdzības, izglītības un daudzus citus elementus, kas paplašina arī sieviešu iesaistes iespējas (plašāk skatīt pielikumā).

DP rezolūcija ir saistoša visām ANO dalībvalstīm. Šīs rezolūcijas elementi ir integrēti ES, NATO un citu starptautisko organizāciju politikā un aktivitātēs. Latvijai kā starptautisko organizāciju loceklei ir saistoši lēmumi un politika, par kuriem tiek panākta vienošanās starptautisko organizāciju ietvaros, tajā skaitā, attiecībā uz DP rezolūcijas mērķu integrāciju nacionālajā politikā. Šobrīd 83 valstis ir izstrādājušas savu nacionālo koordinācijas sistēmu DP rezolūcijas izpildei.

Nacionālā rīcības plāna ANO DP rezolūcijas mērķu īstenošanai Latvijā izstrādei ĀM izveidoja darba grupu, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no ĀM, AiM, IeM, IZM, LM, VM, Valsts izglītības satura centra un Valsts policijas. Nacionālā rīcības plāna izstrādē notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un akadēmisko sektoru. Nacionālais rīcības plāns koordinēs nevis dzimumu līdztiesības jautājumus, bet gan DP rezolūcijas ieviešanu, tādēļ tajā ietverto mērķu izpildes koordināciju veiks ĀM, kā tas ir arī citās ES valstīs. Nacionālais rīcības plāns attiecas uz laika posmu no 2020. līdz 2025. gadam.

Nacionālā rīcības plāna mērķis ir attīstīt un pilnveidot koordinētas darbības starptautiskā un nacionālā mērogā ar mieru un drošības uzturēšanu saistītās jomās, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principus.

Nacionālais rīcības plāns paredz īstenot šādus apakšmērķus:

1. Mērķtiecīgas un koordinētas aktivitātes "Sievietes, miers un drošība" tematikas īstenošanā starptautiskajās organizācijās un formātos.

2. Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietēm, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu.

3. Jaunās paaudzes izglītošana un izpratnes veicināšana par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu.

4. Aizsardzības sektora kapacitātes stiprināšana par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

5. Zināšanu un pieredzes apmaiņas veicināšana par DP rezolūciju divpusējas un daudzpusējas attīstības sadarbības ietvaros.

Nacionālajā rīcības plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām (AiM, IzM, IeM, LM) un nevalstiskajām organizācijām. Nacionālā rīcības plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti iesaistītajām institūcijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Svarīgs sadarbības partneris Nacionālā rīcības plāna īstenošanā būs Kanāda, jo Kanādas vēstniecība Latvijā ir piedāvājusi savu atbalstu un ekspertu pieredzi "Sievietes, Miers un Drošība" tematikā. Nacionālā rīcības plāna izpildes periodā paredzēts aktivizēt sadarbību arī ar citām valstīm, īpaši Ziemeļvalstīm, kurām ir uzkrāta ilggadīga pieredze un zināšanas dzimumu līdztiesības jautājumos.

Nacionālā rīcības plāna rīcības virzieni saskan ar Latvijas pašreizējo politiku un aktivitātēm dzimumu līdztiesības jomā, un tas paredzēts kā nozīmīgs instruments kvalitatīvākai informācijas apmaiņai un koordinācijai nacionālajā līmenī par dzimumu līdztiesības jautājumiem, īstenojot DP rezolūciju.

Ārlietu ministrija ir izstrādājusi komunikācijas plānu, ņemot vērā nacionālā un starptautiskā līmeņa notikumus "Sievietes, miers un drošība" tematikā. Nacionālā rīcības plāna atbildības sfērās, kas attiecas uz aizsardzības, ārlietu, iekšlietu, izglītības, labklājības un veselības sektoriem, kā arī nevalstisko sektoru, plānots piesaistīt cilvēkus – nacionālā rīcības plāna "sejas", kas savā darbībā iedzīvinās "Sievietes, miers un drošība" tematiku, prezentējot to plašākai sabiedrībai sociālajos tīklos, komunikācijā ar sabiedrību, tādējādi sniedzot ieguldījumu rīcības virziena par sabiedrības izpratnes veicināšanu sasniegšanā.

Interesi par iesaisti nacionālā rīcības plāna komunikācijā izrādījusi arī Latvijas pilsoniskā sabiedrība. Biedrība SparkleHeart uzsākusi jaunu iniciatīvu, kas ir sociālo mediju platforma, kurā viena no iniciatīvām ir 99 īsu filmiņu izveide par 99 Latvijas iedvesmas un pieredzes bagātām sievietēm, kuras iedvesmo uz darbību arī citus.

Nacionālais rīcības plāns būs pieejams Ārlietu ministrijas mājaslapā, un papildus tam arī citos digitālo mediju līdzekļos. Komunikācijā par nacionālā rīcības plāna rīcības virzieniem tiks iesaistītas Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.

II. Esošās situācijas raksturojums

II. 1. Starptautiskās aktivitātes

II.1.1. DP rezolūcijas starptautiskā loma

Globālā līmenī dzimumu līdztiesības jautājumam un "Sievietes, miers un drošība" tematikai ir arvien pieaugoša loma.

Dzimumu līdztiesība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības 2030 mērķus1 – izbeigt nabadzību, cīnīties pret nevienlīdzību un risinātu klimata pārmaiņu jautājumus. Nacionālā rīcības plāna mērķis saskan ar Ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030 un 5. Ilgtspējīgas attīstības mērķi "Panākt dzimumu līdztiesību, stiprināt visu sieviešu un meiteņu tiesības".

Dzimumu līdztiesība ir ES definēto vērtību pamatā un tās patstāvīga prioritāte, kas iekļauta visās ES politikas jomās un centienos atbalstīt ilgtspējīgu mieru, drošību, cilvēktiesības, taisnīgumu un attīstību. ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās pilnībā īstenot "Sievietes, miers un drošība" darba kārtību sadarbībā ar citām reģionālām un starptautiskām organizācijām.

Dzimumu perspektīva ir cieši integrēta arī NATO politikā, tostarp NATO operāciju un misiju politikas plānošanas, ieviešanas un izvērtēšanas procesā. NATO ir izpratne, ka aliansei jākalpo par paraugu sieviešu tiesību ievērošanā miera un drošības jomās tās galvenajos uzdevumos – kolektīvajā aizsardzībā, drošībā un krīžu pārvarēšanā.

2020. gadā starptautiski tiks atzīmēta DP rezolūcijas divdesmitā gadadiena un "Pekinas deklarācijas un rīcības platformas"2 (Beijing Declaration and Programme of Action) divdesmit piektā gadadiena, tāpēc dzimumu līdztiesības jautājumam šī gada ietvaros tiks piešķirta īpaši nozīmīga loma un tas tiks plaši uzrunāts dažādos starptautiskos formātos.

II.1.2. Latvijas ārpolitika DP rezolūcijas kontekstā

Latvija ir aktīva dzimumu līdztiesības un "Sievietes, miers un drošība" tematikas veicināšanā visos nozīmīgākajos starptautiskajos formātos – ANO, ES, NATO, EDSO, OECD, kā arī Ziemeļu–Baltijas valstu koordinācijas darba grupās. Latvija regulāri veic brīvprātīgās iemaksas ANO dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas (UN Women) budžetam.3

Dzimumu līdztiesība bija viena no tematiskajām prioritātēm Latvijas prezidentūrā ES Padomē 2015. gadā un Latvijas darbības laikā ANO Cilvēktiesību padomē no 2015.–2017. gadam.

Dzimumu līdztiesība un nelegālās konvencionālo ieroču aprites ietekmes uz ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanai bija Latvijas prezidentūras Ieroču tirdzniecības līgumā (Arms Trade Treaty) tematiskā prioritāte. Latvijas prezidentūras laikā no 2018. gada augusta līdz 2019. gada augustam pieņemtais rīcības plāns ar mērķi novērst ar dzimumu un ieročiem saistītu vardarbību bija pirmais šāda veida starpvaldību dokuments. Rīcības plānam pievienojās 106 valstis, tādējādi atzīstot dzimuma ietekmi uz bruņotu vardarbību un konfliktiem, un vienojās dalīties ar informāciju, kādā veidā tās piemēro uz dzimumu balstītas vardarbības riska novērtēšanas kritērijus.

Latvija aktīvi iestājās par to, lai dzimumu līdztiesība būtu atsevišķs mērķis Ilgtspējīgas attīstības 2030 mērķos.

Latvija ir izvirzījusi savu kandidatūru ANO Sieviešu statusa komisijas (Commission on the Status of Women) 2020. gada vēlēšanās uz 2021.–2025. gada termiņu, kas ir galvenā atbildīgā institūcija par dzimumu līdztiesības politikas un sieviešu tiesību veicināšanu globālā līmenī.

DP rezolūcijas mērķu īstenošana un nacionālā rīcības plāna izstrāde ir būtisks priekšnoteikums Latvijas kandidatūrai uz nepastāvīgā locekļa vietu ANO DP vēlēšanās 2025. gadā uz 2026.–2027. gada termiņu.

II. 2. Dzimumu līdztiesības situācija Latvijā un izpratnes veicināšana par ar dzimumu saistītu vardarbību

Šobrīd Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā ieņem 18. vietu, kas ir zemāks rādītājs – 59.7% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES – 67.4%4. Tomēr situācija dzimumu līdztiesības jomā Latvijā pamazām uzlabojas. Ir vērojamas izmaiņas sabiedrības attieksmē un izpratnē par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas nepieciešamību un to, kā šie principi tiek ievēroti praksē. Pasaules Banka 2019. gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence" konstatējusi, ka Latvija ir viena no sešām valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.5

Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, izglītības, jaunatnes, zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un zemkopības politika) gan to izstrādes, gan īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Politikas prioritātes un pasākumus vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, nosaka Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.–2020. gadam6. Plāna mērķis ir veicināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu nozaru politiku īstenošanu, tādējādi sekmējot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvē. Plānā īpaša uzmanība ir pievērsta sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai darba tirgū un izglītībā visas dzīves laikā, kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanai un speciālistu un sabiedrības izpratnes par dzimumu līdztiesību veicināšanai.

Latvijā ir izstrādāta "Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai"7, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu, iezīmējot prioritāros jautājumus (problēmas un to iespējamās sekas) dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, kā arī nosakot valsts pārvaldes institūciju pieejas un darbības ietvaru šo jautājumu efektīvai risināšanai. Nacionālais rīcības plāns nedublē šī dokumenta politikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus, bet ir savstarpēji papildinošs.

Latvijas NBS ir vieni no vadošajiem NATO bruņotajiem spēkiem sieviešu pārstāvības ziņā. NBS 15,3% no personāla ir sievietes un Zemessardzē 17% ir sievietes, kas ir virs NATO vidējā rādītāja 10%. Starptautiskajās operācijās Latvijas sieviešu īpatsvars ir 6%. Latvijas armijā sievietēm nekad nav bijuši ierobežojumi ieņemt jebkāda līmeņa amatu. Pulkvežleitnanta pakāpe NBS ir 10 sievietēm (pulkvežleitnantu pakāpe NBS ir 128 personām, no kurām 118 ir vīrieši un 10 sievietes). Latvija iekļāvusi DP rezolūcijas principus NBS normatīvajos aktos, kā arī apmācības programmās pirms kontingenta izvietošanas. 2020.gadā pirmo reizi Latvijas rezidējošais militārais atašejs ārvalstīs – Amerikas Savienotajās Valstīs būs sieviete. 2019. gadā Latvijas civilo ekspertu skaits starptautiskajās misijās ir 25, no tiem 5 ir sievietes (20%).

Dzimumu līdztiesības veicināšana ir arī viens no Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipiem. Latvijas attīstības sadarbības ietvars no 2016.–2020. gadam paredz 8 % no divpusējās attīstības palīdzības novirzīt atbalstam dzimumu līdztiesības stiprināšanai attīstības sadarbības partnervalstīs. Attīstības sadarbības granta projektu konkursos tiek izvērtēts, kā projektā tiks ievēroti dzimumu līdztiesības principi. Atbalstu ir saņēmuši arī tādi attīstības sadarbības projekti, kuru tiešais mērķis ir sekmēt dzimumu līdztiesību.

Latvijā pēdējo gadu laikā ir veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos, lai mazinātu vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, kā arī veikts izglītojošais darbs, lai veicinātu iesaistīto speciālistu izpratni par vardarbības ģimenē jautājumiem un stiprinātu starpinstitūciju sadarbību vardarbības gadījumu efektīvai risināšanai. Svarīgi, sastopoties ar dzimumu saistītu vardarbību, runāt par upura novirzīšanu palīdzības saņemšanai, kur institūciju savstarpējā sadarbība un rīcība ir izšķiroša.

Ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanā aktīvi iesaistās arī vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas. Lai arī īstenoto pasākumu rezultātā ir samazinājusies sabiedrības tolerance pret vardarbību, būtiski ir turpināt pilnveidot iesaistīto speciālistu zināšanas un prasmes, stiprināt starpinstitucionālo sadarbību, kā arī īstenot pasākumus vardarbības cēloņu novēršanā. Piemēram, Latvijas aizsardzības sektorā ir nepieciešamība pēc mērķtiecīgi plānotām apmācībām, kas būtu vērstas uz izpratnes par dzimumu līdztiesības veicināšanu un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu. Arī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2020. gada februārī izvērtējot Latvijas ziņojumu par ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanas izpildi Latvijā no 2005. līdz 2017. gadam, atzīmēja Latvijas sasniegumus dzimumu līdztiesības veicināšanā, vienlaikus rekomendējot kā valdības prioritāti saglabāt cīņu ar vardarbību ģimenē, vairāk pievēršoties prevencijai, vardarbības cēloņu identificēšanai un atbalsta pasākumiem.

II. 3. Nacionālā rīcības plāna mērķi, rīcības virzieni un izvērtējums

Nacionālā rīcības plāna mērķis ir veicināt valsts pārvaldē un Latvijas sabiedrībā vispārēju izpratni par DP rezolūcijas principiem. Svarīga nacionālā rīcības plāna mērķauditorija ir jaunā paaudze – ir būtiski veicināt savlaicīgu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistības vardarbības novēršanu.

Nacionālais rīcības plāns DP rezolūcijas mērķu īstenošanai Latvijā paredz trīs galvenos rīcības virzienus: (1) sabiedrības, tostarp, jauniešu, izpratnes un zināšanu veicināšanu; (2) specifiskas apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un (3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk.

Lai arī daudzās jomās Latvijā dzimumu līdztiesības rādītāji ir labāki, salīdzinot ar citām ES un NATO dalībvalstīm, ir jāveicina sabiedrības izpratne par "Sievietes, miers un drošība" tematikas nozīmi, dzimumu līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu. Saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, diskriminācija dzimuma dēļ joprojām skar daudzus jauniešus, jo īpaši jaunas sievietes, tāpēc īpaši svarīga ir jauniešu izpratnes veidošana par dzimumu līdztiesību, ar dzimumu saistītu vardarbību un DP rezolūcijas mērķiem.

Latvijas jaunais izglītības standarts paredz, ka dzimumu līdztiesības tematika tiek atspoguļota vispārizglītojošo skolu mācību procesā. Lai veicinātu Latvijas sabiedrības un jaunās paaudzes, izpratni un zināšanas par DP rezolūcijas mērķiem, nacionālais rīcības plāns paredz rīkot trīs starptautiskas konferences. Pirmajā konferencē plānots piesaistīt Kanādas ekspertus, kuriem ir ilglaicīga pieredze "Sievietes, miers un drošība" tematikā. Jaunās paaudzes sasniegšanai aktīvs sadarbības partneris būs "Klubs "Māja" – jaunatne vienotai Eiropai", kur paredzēts organizēt diskusijas par dzimumu līdztiesības un nacionālā rīcības plāna rīcības virzieniem ar jauniešiem ANO jaunatnes delegātu programmas ietvaros.

Otrais nozīmīgais Nacionālā rīcības plāna virziens ir apmācības par dzimuma aspektu militārajā un drošības jomā Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektoram. Plānots izveidot dzimumu līdztiesības konsultanta (gender adviser) pozīciju Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā, kādas pašlaik nav. Dzimumu līdztiesības konsultanta uzdevums būs izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus aizsardzības struktūras vadībai par dzimumu perspektīvas integrāciju militārajās operācijās un misijās, krīzes un konflikta situācijās, kā arī izglītot par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību aizsardzības un iekšlietu struktūrās. Pie dzimumu līdztiesības konsultanta iekšlietu un aizsardzības sektora darbiniekiem būs iespēja vērsties jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu aizsardzības un iekšlietu sektorā. Apmācības programma dzimumu līdztiesības konsultantu izglītošanai tiks izstrādāta sadarbībā ar Kanādu.

Svarīgi ir veicināt ne tikai Latvijas sabiedrības izpratni, bet iegūtās zināšanas un uzkrāto pieredzi nodot tālāk trešajām valstīm, tādā veidā veicinot pēc iespējas plašākas starptautiskās sabiedrības izglītošanu par dzimumu līdztiesības un ar dzimumu saistītas vardarbības jautājumiem. Tāpēc trešais Nacionālā rīcības plāna virziens ir Latvijas zināšanu un pieredzes tālāk nodošana Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, lai veicinātu izpratni par DP rezolūciju, dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību. Šī mērķa (virziena) īstenošanai līdzās valsts institūcijām īpaši jāuzsver Latvijas nevalstisko organizāciju loma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu dzimumu līdztiesības jomā un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Viena no pazīstamākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kura aktīvi darbojas Centrālāzijas reģionā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī paplašinot sieviešu un meiteņu ekonomiskās iespējas, nodrošinot piekļuvi izglītībai un cenšoties novērst agrīnas laulības, ir nodibinājums "Centrs MARTA". Veiksmīgi darbojas "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls", kas veic nacionālās koordinācijas funkciju un deleģē pārstāvjus Eiropas "Vardarbības pret sievieti novēršanas observatorijā", sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, kā arī līdzdarbojas sieviešu līdzdalības politisko lēmumu pieņemšanā veicināšanā.

Nacionālajā rīcības plānā paredzēto rīcības virzienu, atbildīgo institūciju un laika posma atspoguļojums tabulā:

Plāna mērķis: veicināt vispārēju izpratni par DP rezolūcijas principiem valsts pārvaldē un Latvijas sabiedrībā

Nacionālā rīcības plāna virzieni

Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 2025. gada decembrī

1. Pieaugs Latvijas sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratne un zināšanas par DP rezolūciju.

2. Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektors tiks apmācīts un izglītots par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību. Latvijas aizsardzības sektorā tiks izveidotas 3 dzimumu līdztiesības konsultanta (gender adviser) pozīcijas, bet iekšlietu sektorā 1 dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcija Nacionālā rīcības plāna izpildes termiņa laika posmā no 2020.–2025. gadam.

3. Latvijas zināšanas un pieredze tiks nodota Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, lai veicinātu izpratni par DP rezolūciju, dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību.

1. Rīcības virziens

Sabiedrības izpratnes veicināšana

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Sabiedrības izpratnes veicināšana par DP rezolūcijas svarīgumu, par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

1.

Rīkot starptautisku konferenci par "Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

3 starptautiskas konferences

ĀM

AiM, LM, IZM, IeM, VM

Paredzētas trīs konferences:

līdz 2020. gada 1. decembrim;

līdz 2022. gada 1. decembrim;

līdz 2024. gada 1. decembrim.

2.

Dzimumu līdztiesības tematikas un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas

atspoguļojums vispārizglītojošo skolu mācību procesā

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

Regulāri atspoguļota dzimumu līdztiesības tematika un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšana

vispārizglītojošo skolu mācību procesā

IZM (Valsts izglītības satura centrs)

 

2025. gada 2. pusgads

3.

Dzimumu līdztiesības tematikas un cilvēktiesību aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

Regulāri aktualizēti dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību jautājumi darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā

IZM (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra)

 

2025. gada 2. pusgads

4.

Izstāde par sievietēm/ meitenēm NBS un Zemessardzē un citas tematiskās izstādes

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

2 izstādes

ĀM

AiM

Reizi 2 gados

5.

Iesaistīt Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības "Sievietes, miers un drošība" tematikas un nacionālā rīcības plāna popularizēšanā

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

Informācija Latvijas vēstniecību un pārstāvniecību sociālajos tīklos un uzrunātajās tēmās par "Sievietes, miers un drošība" tematiku un nacionālo rīcības plānu

ĀM

 

2025. gada 2. pusgads

6.

Komunikācijas plāna īstenošana "Sievietes, miers un drošība" tematikas un nacionālā rīcības plāna popularizēšanā gan sociālajos medijos un plašsaziņas līdzekļos, gan nacionāla līmeņa pasākumos un starptautiskajās organizācijās

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

Regulāri integrēta "Sievietes, miers un drošība" darba kārtība nacionāla līmeņa pasākumos; regulāri atspoguļota "Sievietes, miers un drošība" tematika gan sociālajās platformās, gan plašsaziņas līdzekļos

ĀM

 

2025. gada 2. pusgads

7.

Kontaktpunktu tīkla izveide ar "Sievietes, miers un drošība" darba kārtībā iesaistītajām personām/ institūcijām

Sabiedrības izpratnes veicināšana par "Sievietes, miers un drošība" tematikas svarīgumu, dzimumu

līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu

Izveidots kontaktpunktu tīkls

ĀM

 

2025. gada 2. pusgads

2. Rīcības virziens

Apmācības/ izglītošana par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu, un dzimumu līdztiesības konsultantu (gender adviser) pozīcijas izveide Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Apmācības par dzimumu līdztiesību un par ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu; dzimumu līdztiesības konsultanta (gender adviser) pozīcijas izveide Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā

1.

Apmācības par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā

Apmācības par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu

5 apmācību cikli Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam

ĀM, AiM

IeM

2025. gada 2. pusgads

2.

Apmācības atlasītai cilvēku grupai aizsardzības un iekšlietu sektorā dzimuma līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidei

Dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveide Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā

Izveidotas 3 dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas Latvijas aizsardzības sektorā un 1 dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcija Latvijas iekšlietu sektorā

laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam

AiM, IeM

 

2025. gada 2. pusgads

3. Rīcības virziens

Latvijas zināšanu un pieredzes nodošana tālāk

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Iegūto zināšanu un pieredzes nodošana tālāk, "Sievietes, miers un drošība" mērķu starptautiskās ieviešanas veicināšana

1.

Atbalstīt iniciatīvu "Sievietes, miers un drošība" starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos

Iegūto zināšanu un pieredzes nodošana tālāk, "Sievietes, miers un drošība" mērķu starptautiskās ieviešanas veicināšana

Atbalstītas 10 līdz 20 "Sievietes, miers un drošība" iniciatīvas gadā starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos

ĀM, Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs

AiM, LM

2025. gada 2. pusgads

2.

Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā ES un EDSO misijās Ukrainā

Iegūto zināšanu un pieredzes nodošana tālāk militārajā jomā strādājošām profesionālēm, "Sievietes, miers un drošība" mērķu starptautiskās ieviešanas veicināšana

Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā starptautiskajās misijās – sieviešu īpatsvars 20% apmērā

ĀM

AiM

2025. gada 2. pusgads

3.

Praktisku darba metožu un pieredzes nodošana, lai Centrālāzijā un Austrumu partnerības valstīs aktualizētu dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanu

Iegūto zināšanu un pieredzes nodošana tālāk, "Sievietes, miers un drošība" mērķu starptautiskās ieviešanas veicināšana

Īstenota 1 mācību programma attīstības sadarbības granta projektu konkursu ietvaros

ĀM

 

2025. gada 2. pusgads

4.

Turpināt integrēt dzimuma aspekta svarīgumu attīstības sadarbības finansējuma novirzīšanā

Iegūto zināšanu un pieredzes nodošana tālāk, "Sievietes, miers un drošība" mērķu starptautiskās ieviešanas veicināšana

Dzimuma aspektu iekļaujoši novirzīts attīstības sadarbības finansējums

ĀM

 

2025. gada 2. pusgads

Nacionālā rīcības plāna izvērtēšanai tiks izveidota jauna starpministriju darba grupa Ārlietu ministrijas vadībā. Darba grupas sanāksmes tiks sasauktas pēc nepieciešamības.

Ārlietu ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā Nacionālā rīcības plāna vidusposma izvērtējumu līdz 2024. gada 1. decembrim, savukārt līdz 2026. gada 1. martam – informāciju par Nacionālā rīcības plāna izpildi, nodrošinot iespēju veikt nepārtrauktu pāreju no viena plāna perioda uz nākamo.

DP rezolūcijas kontaktpunkts Latvijā ir Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departaments, kurš uzturēs saikni arī ar starptautiskā tīkla kontaktpunktiem.

III. Teritoriālā perspektīva

Nav attiecināma.

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Plāns tiek īstenots institūciju budžeta ietvaros.


1 https://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

2 https://www.un.org/womenwatch/daw/beijing/platform/declar.htm

3  Latvija iemaksājusi 2013. gadā 10 000 USD, 2014. gadā 10 000 USD, 2015. gadā 10 000 USD, 2016. gadā 10 000 USD, 2018. gadā 20 000 EUR, 2019. gadā 10 000 EUR.

4 https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2019/LV

5 http://pubdocs.worldbank.org/en/702301554216687135/WBL-DECADE-OF-REFORM-2019-WEB-04-01.pdf

6 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6226

7 http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/dzimumu_lidztiesiba.doc

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

 

Pielikums
Nacionālajam rīcības plānam Apvienoto Nāciju Organizācijas
Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību"
mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam

Informācija par DP rezolūciju ANO, ES un NATO

ANO

Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšana ir integrēta vairākos ANO formātos, proti, DP rezolūcijā un tās dienaskārtībā, kā arī sieviešu iespēju veicināšanas programmā "Pekinas deklarācija un rīcības platforma" (Beijing Declaration and Programme of Action) un ANO dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas organizācijas (UN Women) dienaskārtībā.

2000. gadā pieņemtā DP rezolūcija bija pirmā ANO DP rezolūcija, kas atspoguļoja karadarbības ietekmi uz sievietēm, sieviešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā, tajā skaitā, arī miera sarunās un mediācijas procesos. ANO DP ir pieņēmusi vēl deviņas papildinošas rezolūcijas par Sievietēm, mieru un drošību:

Rezolūcija 1820 (2008. gads) nosoda seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci un paziņo, ka izvarošana un cita veida seksuālā vardarbība ir kara noziegums;

Rezolūcija 1888 (2009. gads) sniedz miera uzturēšanas misijām mandātu novērst un reaģēt uz seksuālo vardarbību konfliktu laikā, izveido ANO Īpašā pārstāvja par seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos amatu;

Rezolūcija 1889 (2009. gads) vērš uzmanību uz sieviešu lomas palielināšanu miera procesos;

Rezolūcija 1960 (2010. gads) koncentrējas uz nesodāmības izskaušanu par seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos;

Rezolūcija 2106 (2013. gads) norāda, ka seksuālā vardarbība konfliktos var arī ietekmēt vīriešus un zēnus, kā arī visu sabiedrību;

Rezolūcija 2122 (2013. gads) atkārtoti apstiprina ANO DP apņemšanos ieviest rezolūciju 1325;

Rezolūcija 2242 (2015. gads) koncentrējas uz drošības situācijas izmaiņām un atsaucas uz vairākām rekomendācijām, kas tika iekļautas globālajā pētījumā; ANO DP apsola vairāk integrēt rezolūciju Nr.1325 tās ikdienas darbā;

Rezolūcija 2467 (2019. gads) aicina valstis pieņemt konkrētas apņemšanās, lai izskaustu seksuālo vardarbību konfliktos un pieņemtu uz izdzīvotājiem vērstu pieeju;

Rezolūcija 2493 (2019. gads) koncentrējas uz informētības palielināšanu dzimumu vienlīdzības jautājumos, kā arī uz esošās pieejas pielietošanu un uzlabošanu.

"Pekinas deklarācija un rīcības platforma" pieņemta ANO ceturtajā pasaules sieviešu konferencē par sieviešu tiesībām 1995. gada 14. septembrī, un tā ir sieviešu iespēju veicināšanas programma. Tās mērķis ir novērst visus šķēršļus sieviešu aktīvai līdzdalībai visās sabiedriskās un privātās dzīves jomās, nodrošinot sievietēm pilnīgu un vienlīdzīgu lomu ekonomisko, sociālo, kultūras un politisko lēmumu pieņemšanā. Deklarācijā un rīcības platformā ir apstiprināts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir cilvēktiesību jautājums un sociālā taisnīguma nosacījums. Tas ir arī nepieciešams un būtisks vienlīdzības, attīstības un miera priekšnoteikums. Pekinas Rīcības Platforma ietver 12 uzraudzības jomas: sievietes un nabadzība, izglītība sievietēm, sievietes un veselība, pret sievietēm vērsta vardarbība, sievietes un bruņotie konflikti, sievietes un ekonomika, sievietes pie varas un lēmumu pieņemšanā, institucionālie mehānismi sieviešu virzīšanai, cilvēktiesības sievietēm, sievietes un mediji, sievietes un vide, bērns – meitene.

ANO dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas organizācija (UN Women) nodarbojas ar dzimumu vienlīdzību un sieviešu tiesību stiprināšanu kopš 2010. gada. ANO dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas organizācija tika izveidota, lai atbalstītu un pārstāvētu sieviešu un meiteņu intereses pasaulē.

Organizācijas stratēģiskās prioritātes ir:

1. Sasniegt dzimumu līdztiesību politiskā līdzdalībā un pārvaldībā;

2. Aizsargāt sieviešu ienākumus, darba stabilitāti un nodrošināt sieviešu ekonomisko autonomiju;

3. Izskaust pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību;

4. Atbalstīt sieviešu un meiteņu aktīvu iesaisti miera uzturēšanas procesos un nodrošināt vienlīdzīgu atbalstu dabas katastrofās, konfliktu gadījumos un humānajā darbībā. Atbalstīt sieviešu un meiteņu aktīvu iesaisti miera uzturēšanas procesos un nodrošināt vienlīdzīgu atbalstu dabas katastrofu, konfliktu un humānās palīdzības apstākļos.

ES

2008. gadā ES Padome apstiprināja Visaptverošo pieeju DP rezolūcijas īstenošanai ES, kas paredz rīcību šādos virzienos: politiskais atbalsts, apmācība, informācijas un labas pieredzes apmaiņa, rīcība valstu un reģionālajā līmenī, politikas integrācija dažādās sektorālajās aktivitātēs, sadarbība ar ANO un citiem starptautiskajiem partneriem, kā arī monitorings un novērtēšana.

ES kontekstā ir izstrādāts "Rīcības plāns dzimumu līdztiesībai 2016.–2020. gadam" (Gender Action Plan 2016–2020, turpmāk – GAPII). Tas ir ES ietvars dzimumu līdztiesības veicināšanai ES ārējās attiecībās ar trešajām valstīm un partnervalstīm, kā arī starptautiskajā arēnā un darba kārtībā. GAPII ietverti Eiropas Vienprātībā attīstības sadarbībai (European Consensus on Development) nospraustie dzimumu līdztiesības principi, kā arī GAPII mērķu īstenošana ir būtiska kopējā ANO Dienaskārtības 2030 noteikto mērķu sasniegšanas kontekstā. 2018. gada sākumā ES dalībvalstis iesniedza ziņojumus par GAPII īstenošanu nacionālajā līmenī. Ir izstrādāts Padomes secinājumu projekts.

2015. gada oktobrī EĀDD tika apstiprināta īpaša augsta līmeņa amatpersona DP rezolūcijas ieviešanas un dzimumu līdztiesības jautājumos – vēstniece Mara Marinaki (Mara Marinaki).

2018. gada 10. decembrī tika apstiprināta jaunā ES stratēģiskā pieeja "Sievietes, miers un drošība" tematikā (EU Strategic Approach to Women, Peace and Security 2018), ar ko tika aizstāta 2008. gada pieeja. Jaunajā ES stratēģiskajā pieejā ir uzsvērts, ka nepieciešamas konkrētas saistības un darbības dzimumu līdztiesības jomā, kā arī ir jāiesaista, jāaizsargā un jāatbalsta sievietes un meitenes un jānodrošina viņām pilnvērtīgas iespējas, lai panāktu noturīgu un ilgstošu mieru un drošību, kas ir cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības neatņemamas sastāvdaļas, saskaņā ar ES Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šajā pieejā ES arī apņēmusies ar konfliktiem saistītas seksuālas vardarbības problēmu risināt kā daļu no visa ar dzimumu saistītas neaizsargātības un vardarbības kopuma, kas cieši savstarpēji saistīts ar plašākiem uzbrukumiem dzimumu līdztiesībai un sieviešu un meiteņu cilvēktiesībām, tostarp tiešsaistē, un digitālo un kibervardarbību.

2018. gada 10. decembrī ES Padome pieņēma secinājumus par "Sievietes, miers un drošība" tematiku, atgādinot par ES un tās dalībvalstu apņemšanos pilnībā īstenot šo darba kārtību, un nodrošinot, ka tā tiek pilnībā integrēta visās ES politikās un centienos veicināt sieviešu iesaistīšanās nozīmīgo lomu ilgtspējīga miera, drošības, cilvēktiesību, taisnīguma un attīstības atbalstīšanā.

2019. gada jūlijā EĀDD nāca klajā ar ES Rīcības Plānu par "Sievietes, miers un drošība" tematiku 2019.–2024. gadam. Galvenās prioritārās jomas ir konfliktu novēršana, aizsardzība, palīdzība un atveseļošana, kā arī trīs visaptveroši horizontāli principi – līdzdalība, dzimumu līdztiesības integrēšana un piemēra rādīšana. Svarīgs process, kas paplašina dzimuma perspektīvas integrācijas iespējas ES krīžu pārvarēšanā un miera uzturēšanā, ir drošības un attīstības saiknes stiprināšana.

NATO

DP rezolūcija veicināja nozīmīgas alianses politikas izmaiņas, mudinot NATO izcelt to, ka sieviešu pieredze un loma konfliktu risināšanā un miera veidošanā ir starptautiskā miera un drošības jautājums.

Par atskaites punktu šim procesam tiek uzskatīts 2007. gads, kad NATO un tās partneri apstiprināja NATO/Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) nostāju DP rezolūcijas ieviešanas atbalstam. 2014. gadā NATO apstiprināja jaunu rīcības plānu DP rezolūcijas un saistīto rezolūciju ieviešanai, liekot pamatus vēl padziļinātākai jautājuma integrācijai NATO darbā. 2016. gada jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināts stratēģiskais ziņojums par progresu rīcības plāna ieviešanā, kā arī aktualizēts rīcības plāns 2016.–2018. gadam. Stratēģiskajā ziņojumā tika atzīmēts panāktais progress dzimumu līdztiesības jomā tādos jautājumos kā izglītība, apmācība, misiju un operāciju plānošana un darbība, kā arī politika. Īpaši pozitīvi ziņojumā tiek atzīmēta attiecīgu dzimumu jautājumu padomnieku un kontaktpersonu nozīmēšana NATO struktūrās, kā arī dzimumu līdztiesības jautājuma iekļaušana aizsardzības plānošanas un ziņošanas ciklā, un aizsardzības spēju stiprināšanas iniciatīvās sadarbībā ar partneriem.

2018. gadā NATO samitā Briselē alianses valstu un valdību vadītāji apstiprināja pārskatīto NATO rīcības plānu par "Sievietēm, mieru un drošību", balstoties uz alianses vērtībām – individuālo brīvību, demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu. Minētajā dokumentā izcelti trīs galvenie principi:

1. Integrācija – tās mērķis ir garantēt, ka dzimumu līdztiesība ir visu NATO politikas virzienu, programmu un projektu caurvijoša sastāvdaļa. Tas veicina dzimumu līdztiesības integrēšanu kā procesu un cenšas integrēt dzimumu līdztiesības aspektus visos alianses darbos. NATO turpina attīstīt izglītības, apmācības programmas un instrumentus, lai labāk integrētu dzimumu līdztiesību.

2. Iekļaušana – sieviešu skaita palielināšanu visā NATO struktūrā, nacionālajos bruņotajos spēkos un citās drošības institūcijās, tāpat vadošos amatos. Plašāka sieviešu pārstāvība ir būtiska, jo tā uzlabo NATO politikas efektivitāti. Vērsts uz nepieciešamību palielināt sieviešu pārstāvību misijās, un citās aktivitātēs, jo sievietes spēj iesaistīt un uzklausīt konfliktu skartās kopienas.

3. Godīgums/taisnīgums – NATO misijās un operācijās, neatkarīgi no apstākļiem ir jāievēro visaugstākie uzvedības standarti. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un cieņu pret sievietēm, sabiedrotajiem saskaņā ar starptautiskajām normām un standartiem jābūt absolūtai neiecietībai pret vardarbību.

2012. gadā tika izveidots atsevišķs NATO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja sieviešu, miera un drošības jautājumos amats, kas ir alianses vadošā amatpersona un kontaktpunkts jautājumos, kas ir saistīti ar dzimumu perspektīvu. Tāpat kontaktpersonas dzimumu jautājumos ir nozīmētas arī visās NATO vadītajās operācijās.

NATO ir izstrādājusi politiku seksuālas izmantošanas un vardarbības novēršanai un pašlaik izstrādes procesā ir rīcības plāns, kurā tiks iekļauti pasākumi, tiesiskie un militārie aspekti minētās politikas ieviešanai.

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!