Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 5. jūnija rīkojums Nr. 306 "Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2020., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/op/2020/110.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 38

Ministru kabineta sēdes attālinātā veidā protokols

Vēl šajā numurā

09.06.2020., Nr. 110

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 306

Pieņemts: 05.06.2020.

OP numurs: 2020/110.1

2020/110.1
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 16 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 306

Rīgā 2020. gada 5. jūnijā (prot. Nr. 38 30. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi" ietverto risinājumu.

2. Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Konceptuāli atbalstīt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas izveidi Aizsardzības ministrijas padotībā.

4. Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (Valsts izglītības satura centru) līdz 2021. gada 29. janvārim izstrādāt jaunākā līmeņa militārā vadītāja profesionālās izglītības programmas īstenošanai un profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo profesijas standartu.

5. Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (Valsts izglītības satura centru) līdz 2021. gada 26. februārim izstrādāt atbilstošu izglītības programmu.

6. Aizsardzības ministrijai sagatavot un līdz 2021. gada 31. martam iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas dibināšanu.

7. Aizsardzības ministrijai izstrādāt un līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas nolikumu.

8. Aizsardzības ministrijai profesionālās vidējās izglītības iestādes – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas – izveidi un uzturēšanu nodrošināt no budžeta apakšprogrammā 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums" un budžeta apakšprogrammā 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" paredzētajiem līdzekļiem un ar būvniecību saistītos izdevumus segt no budžeta programmā 33.00.00 "Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana" paredzētajiem līdzekļiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

(Ministru kabineta
2020. gada 5. jūnija
rīkojums Nr. 306)

Konceptuālais ziņojums "Par profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi"

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Lai stiprinātu valsts aizsardzību, attīstītu Nacionālos bruņotos spēkus un rekrutētu personālu ar labām zināšanām eksaktajās disciplīnās un labu fizisko sagatavotību, nepieciešams radīt ilgtspējīgu izglītības sistēmu militārajā jomā, kuras mērķis ir sagatavot Latvijas jauniešus profesionālajam militārajam dienestam.

Lai īstenotu šo mērķi, Aizsardzības ministrija plāno savā pakļautībā izveidot profesionālo vidusskolu.

Profesionālās vidusskolas vīzija ir jaunās bruņoto spēku virsniecības paaudzes audzināšana un veidošana. Vidusskolas izglītības programmas apguve nodrošinās skolēniem iemaņas un pieredzi būt līderiem, attīstot tādas prasmes kā spēju sadarboties komandā, vadīt un uzņemties atbildību, apstrādāt daudzveidīgus datus, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijās, plānot laiku un resursus, izvirzīt reālus un sasniedzamus mērķus, saskatīt un pieņemt alternatīvas, plānot savu rīcību.

Neviena no Latvijas vidējās izglītības iestādēm šobrīd nepiedāvā jaunākā militārā līdera kvalifikācijas apguvi. Jaunveidojamās profesionālās vidusskolas stratēģiskā vīzija ir izveidot Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošu profesionālās vidējās izglītības iestādi, kur vispārizglītojošo priekšmetu studijas tiek apvienotas ar militāro pamatprasmju un vērtību apguvi, attīstot skolēnus kā intelektuālas personības ar līdera dotībām, morālu godīgumu, atbildības sajūtu un attīstītām fiziskajām spējām.

II. Problēmas vai situācijas apraksts

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" nosaka, ka Latvijā cilvēkkapitāla pamata vērtības primārais komponents ir izglītība skolā. Šis komponents jāstiprina, veicot ieguldījumus vidējā vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī vispārējā sabiedrības izglītošanā, nodrošinot augstas kvalitātes vispārējās un profesionālās izglītības pieejamību Latvijas bērniem un jauniešiem. Profesionālās vidējās izglītības mācību iestādes ar militāro novirzienu pieejamība un pārmaiņas izglītības procesa organizācijā, profesionālās vidējās izglītības iestāžu sistemātiska sadarbība, gan veidojot mācību saturu, gan sekmējot skolotāju kompetences uzlabošanu, nodrošinās fiziski attīstītu un eksaktajos priekšmetos balstītu, kvalitatīvi izglītotu jauniešu sagatavošanu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās. Profesionālās vidusskolas izveide Latvijas reģionā nodrošinās sociālā tīklojuma centra izveidi reģionā, kā arī radīs apstākļus, kas mazinās jauniešu izbraukšanu no Latvijas.

2. Visaptverošā valsts aizsardzības sistēma nosaka, ka nepieciešams attīstīt sadarbību starp publisko un izglītības sektoru aizsardzības jomā, veikt investīcijas Latvijas jauniešos, veicinot valstiskuma pamatu apzināšanu, nodrošinot viņu piesaisti un noturēšanu Latvijā. Veikt civilās aizsardzības un militāro spēju attīstību.

3. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijas 107. punktam valstij ir jāuzlabo karavīru sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni. Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir būtiski radīt ilgtspējīgu izglītības sistēmu, kura sagatavos Latvijas jauniešus profesionālajam militārajam dienestam.

4. Saeimas 22.05.2014. apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam1 nosaka, ka darba vidē balstītas profesionālās izglītības nodrošināšana šobrīd ir augsta līmeņa ES, t.sk. Latvijas, izglītības un nodarbinātības politikas prioritāte. Profesionālo izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā kā vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas, tādējādi pasvītrojot darba devēju un sociālo partneru iesaistes nepieciešamību un nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas stadijās, tajā skaitā attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un tā īstenošanas formām.

Konceptuālā ziņojuma ietvaros ir plānots risināt šādas visbūtiskākās aizsardzības nozares problēmas:

1) attīstoties militārajai tehnoloģijai un modernizējot Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (turpmāk – NBS), tiek iegādāta moderna kaujas tehnika. Lai spētu šo tehniku lietot atbilstoši tehniskajām prasībām, nepieciešami kadeti, karavīri, instruktori un virsnieki ar eksaktajām zināšanām, kas nodrošina modernās tehnikas atbilstošu lietošanu operacionālajā vidē, pildot miera laika un kaujas uzdevumus;

2) dienestam NBS ir daudz augstākas fiziskās sagatavotības un noturības prasības, tāpēc savlaicīgi jāuzsāk jauniešu fiziskās attīstības programma, kura paredz sagatavot viņus dienestam NBS, attīstot vispārējo fizisko sagatavotību un spēju izturēt paaugstinātu fizisko slodzi, neradot traucējumus veselībai.

Ziņojuma izstrādes gaitā tika veikta:

1) Latvijas normatīvo aktu, kas regulē vidējo profesionālo izglītību, izpēte un analīze;

2) vidējo profesionālās izglītības programmu salīdzināšana, vērtēšana un analīze;

3) citu valstu pieredzes izpēte.

Problēmas izklāsts

Daudzās valstīs pastāv militārās vidusskolas, kur skolēni vienlaikus ar vidējās izglītības programmu apgūst arī militāro mācību.

Valsts Skolēnu vecuma grupa Finansējums
ASV 9.–12. klase Privātais un valsts
Kanāda 5. –12. klase Privātais un valsts
Apvienotā Karaliste 8.–12. klase Privātais un valsts
Polija 10.–12. klase Valsts
Čehija 10.–12. klase Valsts
Rumānija 8.–12. klase Valsts
Lietuva 5.–12. klase Valsts
Gruzija 9.–12. klase Valsts

Visām šīm izglītības iestādēm raksturīgs tas, ka tajās:

– tiek apgūta vispārējās vidējās izglītības programma, lai absolventi varētu turpināt studijas jebkurā augstskolā (lai nodrošinātu augstus sasniegumus mācībās, tiek nodrošinātas papildu nodarbības un individuālās konsultācijas);

– tiek ievērots noteikts dienas režīms, kurā iekļautas arī fiziskās aktivitātes;

– tiek ievērota militārās tradīcijās balstīta disciplīna, un skolēni valkā formas;

– tiek organizēta pamata militārā mācība;

– mācību programmā liels uzsvars tiek likts uz līdera prasmju attīstīšanu.

Neviena no Latvijas vidējās izglītības iestādēm šobrīd nepiedāvā jaunāko militāro līderu izglītību, lai gan vēsturiski ir bijuši mēģinājumi NBS nepieciešamo personālu sagatavot, piemēram, Kazdangas tehnikumā.

Pulkveža O. Kalpaka profesionālā vidusskola Latvijā ir nepieciešama, jo šobrīd NBS novērojams personāla trūkums (1. attēls), īpaši – ar labām zināšanām eksaktajos priekšmetos, kas spētu apgūt un lietot NBS rīcībā esošo kaujas tehniku (CVRT, RBS-70, haubices M109, SPIKE prettanku sistēmas, pretgaisa aizsardzības un radaru sistēmas).

Būtiskākās iztrūkstošās specialitātes:

1) auto un kaujas tehnikas vadīšana un remonts;

2) nodrošinājums un apgāde;

3) netiešais uguns atbalsts (artilērija).

Jau ilgstoši personāla skaits nesasniedz plānoto personāla skaitu. Ar Pulkveža O. Kalpaka profesionālās vidusskolas dibināšanu plānots motivēt jauniešus iestāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (turpmāk – LNAA), NBS un Zemessardzē.

1. attēls. NBS trūkstošā personāla skaita attēlojums

Būtisks izaicinājums ir arī tas, ka daļa no potenciālajiem studētgribētājiem LNAA šobrīd neatbilst izvirzītajām prasībām, primāri – fiziskajām. Saskaņā ar NBS Rekrutēšanas un atlases centra datiem, veicot kandidātu atlasi profesionālajam militārajam dienestam, vērojama Latvijas jauniešu fiziskās sagatavotības līmeņa pazemināšanās, uzsākot dienestu.

Laika periodā no 2013. līdz 2018. gadam (2. attēls), ar katru nākamo gadu konsekventi samazinās izcilo, teicamo un ļoti labo rezultātu daļa, savukārt pieaug vājo rezultātu daļa, kas pēdējos divos gados veido gandrīz pusi no dienestā pieņemto kandidātu kopējā skaita. Labo un apmierinošo vērtējumu īpatsvars paliek salīdzinoši nemainīgs.

2. attēls. Procentuālā sadalījuma grafisks salīdzinājums, 2013. un 2018. g.

Savukārt kadetu kandidāti, kuri pretendē uz studijām LNAA, ir fiziski vislabāk sagatavoto kandidātu kategorija, kur vērtējumu "ļoti labi", "teicami" un "izcili" īpatsvars parasti ir lielāks nekā vājāko rezultātu īpatsvars. Tomēr arī šajā kategorijā laikā no 2013. līdz 2018. gadam ir vērojams neliels, bet pamanāms izcilo rezultātu samazinājums un vājo rezultātu pieaugums (3. attēls).

3. attēls. Procentuālā sadalījuma grafisks salīdzinājums, 2013. g. un 2018. g.

Kā pozitīvs piemērs jauniešu sagatavošanai pirms studijām augstskolā ir jāmin Rīgas Tehniskā universitāte, kas uzlaboja potenciālo studentu sagatavotību pirms studijām, 2015. gadā izveidojot Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolu. Pulkveža O. Kalpaka profesionālās vidusskolas izveide veicinātu arī reģiona attīstību un decentralizāciju.

III. Risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums

Jaunveidojamās izglītības iestādes sasniedzamais mērķis ir jaunās bruņoto spēku virsniecības paaudzes audzināšana un tas, ka katru gadu profesionālo vidusskolu absolvē 50 motivēti skolēni ar kvalitatīvu militāro zināšanām un prasmēm, kuri turpina studijas LNAA.

Ņemot vērā, ka profesionālās vidusskolas programmā uzsvars tiks likts uz līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas prasmēm, jaunieši, kas absolvēs šo vidusskolu un iestāsies LNAA, arī veidos nākotnes bruņotos spēkus, un tas ir pamatots arguments, kādēļ jāinvestē un jāiegulda finanšu līdzekļi un cilvēkresursi nākotnes topošajos virsniekos, lai šīs rakstura īpašības tiktu tālāk attīstītas un iesakņotas NBS.

Mērķtiecīga un attiecīgi orientēta izglītība ir galvenais instruments, kā šos procesus veicināt un ilgtermiņā nodrošināt jaunās virsnieku paaudzes izaugsmes kvalitāti. Turklāt ir ļoti būtiski, ka šo rakstura īpašību attīstīšana un sekmēšana notiek tieši pusaudžu gados, kad jauniešiem veidojas un nostiprinās raksturs un vērtību sistēma. Vidusskola ir galvenais posms jauniešu pasaules izpratnes veidošanā un nostiprināšanā turpmākajai dzīvei.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes stratēģiskā vīzija:

Izveidot Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošu profesionālās vidējās izglītības iestādi, kur vispārizglītojošo priekšmetu studijas apvienotas ar militāro prasmju un vērtību apguvi, attīstot skolēnus kā intelektuālas personības ar līdera dotībām, morālu godīgumu, atbildības sajūtu un attīstītām fiziskajām spējām.

Mērķi

1. Nodrošināt jaunās paaudzes veidošanu un sagatavošanu profesionālajam militārajam dienestam, attīstot iemaņas un pieredzi būt līderiem un tādas prasmes kā spēju sastrādāties, sadarboties komandā, vadīt un deleģēt atbildību, apstrādāt daudzveidīgus datus, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijās, plānot laiku un resursus, izvirzīt mērķus, saskatīt un pieņemt alternatīvas, plānot savu rīcību.

2. Nodrošināt jauniešiem tādu mācīšanās pieredzi, kuras saturs balstās uz inženierzinātņu pamatpriekšmetiem un nodrošina jauniešu lietpratību jeb kompetenci – spēju kompleksi lietot zināšanas, attīstot prasmi atrast, analizēt, interpretēt un izmantot informāciju, argumentēti paust attieksmi, risināt problēmas reālās dzīves situācijās.

3. Apgūt caurviju prasmes – pašiniciatīvu un patstāvību, domāšanu un radošumu, sadarbību un līdzdalību un digitālās prasmes, kā arī vērtības/tikumus – atbildību, centību, drosmi, disciplīnu, godīgumu, gudrību, laipnību, līdzcietību, mērenību, savaldību, solidaritāti, taisnīgumu, toleranci, sistemātiskumu un pastāvību.

4. Apgūt militāro iemaņu pamatus un sniegt nepieciešamās militārās zināšanas un prasmes, attīstīt vadītāja (līdera) iemaņas, lai spētu vadīt nodaļas lieluma apakšvienību vienkāršu taktisko uzdevumu izpildei un lai iegūtās zināšanas atbilstu studijām LNAA vai ārvalstu militārajās mācību iestādēs.

5. Audzināt psihiski un fiziski veselu, sportisku un intelektuālu jauno paaudzi, attīstīt jauniešu vispārējo fizisko sagatavotību un spēju izturēt paaugstinātu fizisko slodzi.

Aizsardzības resora un reģiona ieguvumi:

1. Eksaktajos priekšmetos sagatavoti LNAA studenti un profesionālā dienesta karavīri, kuri spēj apgūt un lietot NBS rīcībā esošo kaujas tehniku.

2. Ietaupīts laiks uz militāro pamatiemaņu un pamatzinību mācību, radot apstākļus uzreiz uzsākt specifisku militāro profesiju apguvi.

3. Attīstīta un nostiprināta fiziskā sagatavotība, kas mazinās traumatismu un profesionālo saslimšanu (pēdu locītavu, ceļgalu un muguras traumatisms), uzsākot profesionālo militāro dienestu.

4. Intelektuāli attīstīti un patriotiski noskaņoti jaunākā līmeņa militārie līderi.

5. Motivēti un patriotiski noskaņoti Latvijas Republikas pilsoņi.

6. Darba vietu nodrošinājums reģiona iedzīvotājiem.

7. Tradīciju un kultūrvides attīstība reģionā.

Piedāvātais risinājums

Saskaņā ar Izglītības likuma 23. panta pirmo daļu valsts izglītības iestādes dibina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma, kā arī pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma 15. panta 1) apakšpunktu, valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādei ir paredzēts – valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.

Lai risinātu šajā konceptuālajā ziņojumā identificētās problēmas, aizsardzības ministrs ierosina Ministru kabinetam konceptuāli atbalstīt profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi.

Pulkveža O. Kalpaka profesionālajā vidusskolā tiktu uzņemti 9. klases absolventi un viņiem piedāvāts apgūt vispārējo vidējo izglītību (10.–12. klase) ar pastiprinātu inženierzinātņu tehnisko priekšmetu apguvi, angļu valodu, līderību, sporta nodarbībām, militāro mācību un ceturtajā mācību gadā – praktisko kaujas mācību apguvi (960 h nodarbības). Pabeidzot šo izglītības iestādi, skolēni iegūtu profesiju – jaunākā līmeņa militārais vadītājs, kuras standarts turpmāk ir jāizstrādā.

Plānots, ka šī profesionālā vidusskola būtu Aizsardzības ministrijas padotības iestāde, kura tiktu finansēta no Aizsardzības ministrijas budžeta, neprasot no valdības papildu budžeta līdzekļus.

Sasniedzamie mācību rezultāti

Optimālais izglītojamo skaits vienā gadā ir 50 skolēni, skolēnu skaits klasē – ne vairāk par 25, lai nodrošinātu militārās struktūras organizāciju, kas veicina sasniegt mērķi – attīstīt praktiskās līderu iemaņas.

Apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmu, tiek iegūts Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ceturtais līmenis, kas Profesionālās izglītības likumā raksturots kā paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana.

Par akreditētas profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi tiek izsniegti šādi valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti:

– diploms par profesionālo vidējo izglītību;

– valsts atzīts profesionālās izglītības dokuments, kas apliecina noteiktas profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Iegūstamā profesionālā kvalifikācija ir jaunākā līmeņa militārais vadītājs.

Absolventiem var tikt nodrošinātas priekšrocības, uzsākot studijas LNAA. Profesionālās vidusskolas absolventiem tiktu ieskaitīts NAA Pirmsstudiju posms, jo pirms imatrikulēšanās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Komandējošā sastāva virsnieks" un profesionālajās bakalaura studiju programmās visiem NAA studiju kandidātiem jāpabeidz pirmsstudiju kurss – Kadeta kandidāta kurss, kas sastāv no Militārās pamatapmācības kursa (1. un 2. līmenis) un Jaunākā instruktora kursa.

Profesionālās izglītības programmas absolvēšana neuzliek obligātu pienākumu kļūt par profesionālu karavīru. Ja šīs militārās ievirzes vidusskolas absolvents nevēlēsies studēt LNAA, lai kļūtu par profesionālā dienesta virsnieku, viņam kā alternatīvas var tikt piedāvātas:

– augstskolu studentu militārā mācība (ar iespēju kļūt par leitnantu Zemessardzē);

– profesionālā dienesta uzsākšana (darba attiecību ar NBS uzsākšana) ar tiesībām ieņemt jaunākā instruktora amatu un pēc noteikta izdienas perioda pirmās instruktora pakāpes – kaprālis – saņemšana;

– dienests Zemessardzē jaunākā instruktora amatā un pēc noteikta izdienas perioda pirmās instruktora pakāpes – kaprālis – saņemšana;

– ieskaitīšana NBS rezervē jaunāko instruktoru sastāvā, saņemot dienesta pakāpi – kaprālis.

Ministru kabineta noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu nosaka, ka mācību programmas īstenošanas ilgums ir četri gadi un programmas apjoms ir 5760 stundas, no tām 60% ir vispārizglītojošie mācību priekšmeti un 40% ir profesionālie mācību priekšmeti un moduļi. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā turpinās darbs pie jauna profesionālās vidējās izglītības standarta izstrādes, un pēc tā apstiprināšanas izglītības programmas slodze būs jāprecizē.

Pulkveža O. Kalpaka profesionālās vidusskolas izglītības programma sastāvēs no četriem būtiskiem blokiem:

Profesionālās vidusskolas izglītības programmas ietvaros plānots apgūt šādus mācību priekšmetus:

1) militārā sadaļa – militārās mācības 1. un 2. līmeņa pamatkursi, jaunākā instruktora kurss. Kaujas ieroču mācība un kaujas šaušanas mācība paredzēta 4. mācību gadā, kad izglītojamie būs sasnieguši pilngadību. Militārā sadaļa ietver ne mazāk kā 706 stundas un sniedz iespēju absolventam iestāties LNAA bez šo posmu atkārtotas apguves;

2) inženierzinātņu tehniskie priekšmeti – matemātika un fizika;

3) papildu sporta nodarbības – viena nodarbība papildus noteiktajam sporta nodarbību skaitam nedēļā jeb 28 papildu nodarbības viena mācību gada laikā;

4) papildu profesionālās militārās angļu valodas nodarbības – viena nodarbība papildus noteiktajam angļu valodas nodarbību skaitam nedēļā, kopumā – 35 papildu nodarbības viena mācību gada laikā;

5) līderības nodarbības – viena nodarbība reizi trīs nedēļās. Vienā mācību gadā – 11 nodarbības;

6) prakse – ceturtajā mācību gadā – 960 h nodarbības, kas notiks NBS vienībās.

Izglītības programmā apgūstamie militārie mācību priekšmeti

Priekšmets Stundu skaits
Ieroču mācība 18
Šaušanas mācība 38
Ierindas mācība 12
Normatīvie akti 20
Lauka administrācija 4
Lauka kauju iemaņas 50
Topogrāfija 4
Orientēšanās 6
Fiziskā sagatavotība 60
Psiholoģija/ Komandas vadības psiholoģija 12
Sakaru mācība 2
Medicīna – pirmā palīdzība 20
Instruktoru loma NBS 1
NBS struktūra 2
Lietvedība 2
Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem 1
Latvijas militārā vēsture/ Latvijas valsts un armijas vēsture 5
Karavīra (militārā) ētika 4
Karavīru pamatzināšanu mācība 77
Nodarbību vadīšanas mācība 56
Nodarbību analizēšana un vērtēšana 52
Kaujas procedūra 60
Taktika 6
Militārā vadība 110
Padoto karavīru izvērtēšanas procedūra 3
Nodrošinājums 9
Plānošana 58
NATO struktūra un taktiskie apzīmējumi 7
Ieskaites 9

Var tikt organizēti arī papildu mācību kursi (par to saņemot sertifikātus, kas derīgi militārajā dienestā vai civilajā dzīvē), kā arī fakultatīvie kursi. Vasarās 1., 2. un 3. kursa izglītojamie var tikt iesaistīti uzdevumu izpildē Jaunsardzes centra organizētajās nometnēs, kā arī viņiem būs iespēja doties uz nometnēm ārvalstīs, kuras organizē ES un NATO sadarbības partneri.

Izglītojamie tiks nodrošināti ar dienesta viesnīcu, ēdināšanu četras reizes dienā un militāro formastērpu.

Militārā specifika

Paredzēts, ka izglītojamie dzīvos dienesta viesnīcā, lai pieradinātu viņus pie disciplīnas un militārā režīma. Diena sāksies plkst. 06.30 ar vieglām fiziskām aktivitātēm – rīta rosmi, kam sekos mācību stundas, fakultatīvo priekšmetu apguve, konsultācijas, ekipējuma apkopes. Mācību dienas noslēgums paredzams apmēram plkst. 20.00, kad tiek plānots laiks personiskajām vajadzībām un gatavošanās nākamajai dienai. Naktsmiers sāktos pulksten 22.30.

Izglītojamie ikdienā nēsās militāro formastērpu. Lai nodrošinātu militāro disciplīnu un pilnveidotu sevi, brīvajā laikā tiks organizētas konsultācijas un sporta nodarbības dažādos sporta veidos, kultūras un sporta pasākumi, kā arī vieslektoru vizītes, kas ļaus kursantiem pilnveidoties gan garīgi, gan fiziski.

Profesionālās vidusskolas ieroču uzbūves apmācība un šaušanas nodarbības notiks atbilstoši Ieroču aprites likuma 15. un 71. pantam2 un Aizsardzības ministrijas 15.11.2018. noteikumiem Nr. 44 NOT "Drošības noteikumi jaunsargu nodarbībās un pasākumos".

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar sporta speciālistiem izstrādās fiziskās slodzes atbilstoši skolēnu vecuma grupām.

Plānotā profesionālās vidusskolas dienas laika sadale

  Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena
06.30 Pamošanās
06.40–07.00 Rīta rosme
07.00–07.30 Duša, sagatavošanās mācību dienai
07.30–08.20 Brokastis
08.30–12.15 1.–5. stunda
12.20–13.10 Pusdienas
13.10–16.45 6.–10. stunda Izbraukšana uz mājām
brīvais laiks, sporta aktivitātes
17.00–18.00 Launags
18.00–19.30 Mācību sagatavošanās, konsultācijas, fakultatīvie pulciņi, kultūras pasākumi (soma.lv, vieslektori, citas aktivitātes) Brīvais laiks
19.40–20.40 Vakariņas
20.50–21.50 Brīvais laiks Brīvais laiks
21.50–22.30 Sagatavošanās naktsmieram
22.30–06.30 Naktsmiers
Brīvdienās, brīvlaikos
07.30 Pamošanās
08.00–09.00 Brokastis
09.00–10.00 Telpu uzkopšana
10.00–12.00 Sporta, kultūras pasākumi, apmeklētāju laiks
12.00–13.00 Pusdienas
13.000–17.00 Brīvais laiks, pašmācības
17.00–18.00 Launags
18.00–22.45 Atpūta, brīvais laiks
19.00–20.00 Vakariņas
22.45–07.30 Naktsmiers

Izglītojamo juridiskais statuss

Izglītojamajiem tiek plānots piešķirt jaunsarga statusu, bet, lai atšķirtu profesionālās vidējās izglītības iestādes klausītājus no pārējiem jaunsargiem, tiks lietots papildus apzīmējums – jaunkadets.

Jaunkadetu mācību procesa ietvaros, t.sk. ieroču mācībās, šaušanas mācībās izglītojamo drošība tiks nodrošināta atbilstoši jaunsargu drošības noteikumiem nodarbībās un pasākumos.

Tas nozīmē ka Jaunsardzē var darboties bērni un jaunieši no 10 gadu vecuma līdz vidējās izglītības ieguvei vai brīdim, kad jaunietis ir sasniedzis 21 gada vecumu. Par jaunsargu bērns vai jaunietis kļūst pēc līguma par dalību Jaunsardzē noslēgšanas un jaunsarga solījuma došanas. Līgumu par dalību Jaunsardzē slēdz ar nepilngadīga bērna vai jaunieša likumisko pārstāvi.

Profesionālas vidusskolas skolēnu veselības aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti saskaņā ar MK 23.03.2010. noteikumiem Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs", kā arī saskaņā ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 770 "Noteikumi par jaunsargiem apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to saņemšanas nosacījumiem un samaksas kārtību" jaunsargiem atlīdzina apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Uzņemšanas nosacījumi

Līdzīgi kā Welbeck Defence Sixt Form College Apvienotajā Karalistē izglītojamo atlase primāri ir balstāma uz viņu rezultātiem valsts centralizētajos eksāmenos, pabeidzot pamatizglītību.

Pirms iestāšanās vidusskolā tiks veikti:

• psiholoģiskie testi, lai identificētu līdera dotības, noteiktu noturību stresa situācijās;

• fiziskās sagatavotības testi atbilstoši vecuma grupām;

• vispārēja medicīniskā pārbaude, lai pārliecinātos, ka izglītojamā veselības stāvoklis atbilst dalībai paaugstinātas fiziskās slodzes nodarbībās.

Šī skola orientēta uz izglītojamajiem ar augstiem mācību sasniegumiem, augstu pilsonisko aktivitāti un līderības īpašībām, tai skaitā jauniešu iepriekšējo dalību skolu mācību priekšmetu olimpiādēs, sabiedriskajās aktivitātēs skolu padomēs un NVO. Priekšrocības būtu jaunsargiem.

Profesionālās vidusskolas administratīvais un pedagoģiskais personāls

Skolas direktors / komandants var būt militārpersona vai civilpersona, ja direktora vietnieks, kurš koordinē izglītības programmas militāro sadaļu, ir militārpersona.

Katram kursam (50 audzēkņiem) nepieciešams viens kursa vadītājs (OR-6), kopā – 4 kursa vadītāji. Uz kopējo skolēnu skaitu jāparedz minimāli vismaz 8 nodaļu komandieri (katrai klasei ar 25 audzēkņiem plānojot 1 komandieri OR-4/OR-5). Vidusskolas attīstības sākumposmā var tikt piesaistīti arī Jaunsardzes centra instruktori. Ideālā instruktoru / izglītojamo attiecība militārajām līderības nodarbībām būtu – viens instruktors uz katriem 8–10 izglītojamajiem.

Administratīvais, tehniskais un medicīnas personāls ir civilie darbinieki. Paredzēts nodrošināt arī dežurantu un sargu, pusaudžu psihologa, sociālā pedagoga un kapelāna funkcijas.

Aizsardzības ministrija padziļināti izvērtēs, kurus pakalpojumus nodrošināt ar skolas resursiem, bet kuriem nepieciešams slēgt ārpakalpojuma līgumus. Piemēram, apsaimniekošanas pakalpojumam, ēdināšanas pakalpojumam.

Lai uzturētu vispārējo disciplīnu un militāro struktūru izglītības iestādē, dežurantu un apsargu funkcijas skolā un skolas dienesta viesnīcā būtu vēlams uzdot Zemessardzei. Tāpat vēlams, lai vismaz daļa pedagogu un civilo darbinieku būtu zemessargi, kuriem ir piešķirtas tiesības skolā nēsāt formastērpu, pārņemot ārvalstu skolu praksi, kur lielākā daļa pasniedzēju ir atvaļinātie karavīri.

Personālsastāva pieaugums pa gadiem

Aizsardzības ministrija, veidojot Pulkveža O. Kalpaka profesionālo vidusskolu, plāno palielināt Aizsardzības ministrijas resorā nodarbināto skaitu, veidojot jaunas amata vietas.

Provizoriskais plānotais personāla pieaugums 4 gadu periodam:

  2021. gads 2022. gads 2023. gads 2024. gads
Militārpersonas 12 18 22 22
Pedagogi 18 20 20 20
Darbinieki 31 32 34 34
KOPĀ 61 70 76 76

Profesionālās vidusskolas provizoriskā struktūra – pielikumā.

Infrastruktūra

Aizsardzības ministrijas ieskatā, mācību iestādei piemērota vieta ir Rudbāržu muiža Skrundas novadā, kur atradās bijusī Oskara Kalpaka pamatskola. Muižas ēka tiks pielāgota mācību procesa vajadzībām.

Rudbārži ir vieta, kur 1919. gada janvāra beigās un februārī uzturējās pulkveža O. Kalpaka bataljons un sākās Latvijas faktiskā atbrīvošana no lieliniekiem. Šeit O. Kalpaks pārliecināja zemniekus un pilsētniekus, ka neatkarīga Latvija ir iespējama, tikai par to ir jācīnās.

Rudbāržu muižā līdz 2018. gada martam darbojās Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskola, tādējādi tā būs viegli pielāgojama vispārējās profesionālās vidējās izglītības skolas vajadzībām. Profesionālās vidusskolas galvenais sasniedzamais mācību mērķis ir jaunā virsniecības paaudzes audzināšana bruņotajiem spēkiem, kuru raksturo līderība, objektīva kritiskā domāšana, spēcīgas argumentācijas prasmes, drosme, spēks un iniciatīva. Ņemot vērā vēsturisko mantojumu, izglītības iestādes dibināšana šajā ģeogrāfiskajā apvidū, tieši šajā vietā ir būtisks apstāklis, lai vēstures notikumi iedvesmotu šīs cildenās personības īpašības attīstīt Latvijas jauniešos.

Rudbāržu muižas ēkā ir pieejamas arī noliktavas, kurās var uzglabāt pneimatiskos vai mazkalibra ieročus, ir izmantojama sporta zāle, stadions un ēdnīca. Šobrīd daļu šo telpu izmanto Jaunsardzes centrs.

Netālu no Rudbāržiem, 12 km attālumā, atrodas militārā šautuve "Mežaine", kuras attīstībā tiek investēti AM līdzekļi un kura tiks izmantota profesionālās vidusskolas militārā mācību procesa nodrošināšanai. Skolēnu izmitināšanai tiek apsvērta iespēja būvēt jaunu kopmītņu ēku Rudbāržu muižas tuvumā.

Esošais un papildus nepieciešamais finansējums

Uz doto brīdi ir veikts tikai provizorisks finanšu resursu plānojums un sadalījums pa gadiem. Precīzāks izdevumu plānojums būs pieejams pēc izglītības programmu izstrādes un materiāltehnisko līdzekļu apzināšanas, šīs programmas nodrošināšanai.

Provizoriskais izdevumu sadalījums pa budžeta programmām un gadiem
  2021. gads 2022. gads 2023. gads 2024. gads 2025. gads un turpmākie gadi
Budžeta apakšprogramma 22.10. 267 300 568 884 1 721 080 1 721 080 1 721 080
Budžeta apakšprogramma 22.12. 420 340 1 019 410 1 373 160 1 726 910 1 949 160
Budžeta programma 22.00. kopā 687 640 1 588 294 3 094 240 3 447 990 3 670 240
Budžeta programma 33.00. 1 800 000 5 000 000 5 000 000 0 0
Pavisam kopā 2 487 640 6 588 294 8 094 240 3 447 990 3 670 240

Izglītības likuma 53. panta pirmā daļa nosaka, ka pedagoga mēnešalgu nosaka atbilstoši mēnešalgas likmei, kas nav zemāka par Ministru kabineta noteikto likmi, un darba slodzei. Nosakot mēnešalgu, var ņemt vērā arī pedagoga darba stāžu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, kā arī pedagoga profesionālo kvalifikāciju.

Saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta pirmo daļu valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Izglītības likuma 60. panta trešā daļa nosaka, ka pedagogu darba samaksa valsts izglītības iestādēs tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Tāpat ir noteikts, ka pašvaldības var piedalīties valsts izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 10. punktu izglītības iestādes vadītājam saskaņā ar iestādē apstiprinātajiem kritērijiem, kas saskaņoti ar izglītības iestādes dibinātāju vai tā noteikto kompetento iestādi, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un personīgo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, apstiprinātā valsts budžeta finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt līdz 50 procentiem augstāku vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagoga mēneša darba algas likmi.

Izvērtējot nepieciešamās izmaksas, Aizsardzības ministrija ir vadījusies pēc NBS Kājnieku skolā un NBS Instruktoru skolā īstenoto mācību faktiskajām izmaksām. Jāņem vērā arī fakts, ka, uzsākot mācību procesu, būs tikai viens kurss ar 25–50 skolēniem. Maksimālais skolēnu skaits tiks sasniegts tikai ceturtajā mācību gadā, kad būs nokomplektēti visi četri kursi ar 200 skolēniem. Aizsardzības ministrija, izglītības iestādes nepieciešamās izmaksas nav aprēķinājusi atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo", jo plāno izstrādāt savus noteikumus, līdzīgi, kā tas ir Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi un uzturēšanu Aizsardzības ministrija īstenos tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Projekts tiks realizēts sadarbībā ar attiecīgā novada pašvaldību, ārvalstu sadarbības partneriem un vietējo industriju. Aizsardzības ministrija ar profesionālās vidusskolas izveidi saistītos finanšu aprēķinus 2021. gadam izstrādās 2021. gada budžeta likumprojekta izstrādes procesā, bet finanšu aprēķinus par nākamajiem gadiem izstrādās 2021.–2023. gada budžeta ietvara likumprojekta izstrādes procesā, pārskatot ilgtermiņa saistības. Precīzāku informāciju par kopējo finansējumu un tā avotiem Aizsardzības ministrija iesniegs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas nolikuma iesniegšanu Ministru kabinetā.

Priekšlikumi turpmākajai rīcībai

Ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā sniegto situācijas izvērtējumu un piedāvāto problēmas risinājumu, piedāvājam Ministru kabinetam atbalstīt šādus priekšlikumus turpmākajai rīcībai:

1) konceptuāli atbalstīt Pulkveža O. Kalpaka profesionālās vidusskolas kā Aizsardzības ministrijas padotībā esošas iestādes izveidi;

2) Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (Valsts izglītības satura centru) izstrādāt jaunākā līmeņa militārā vadītāja profesionālās izglītības programmas īstenošanai un profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo profesijas standartu līdz 2021. gada 29. janvārim.

3) Uzdot Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (Valsts izglītības satura centru) izstrādāt atbilstošu izglītības programmu līdz 2021. gada 26. februārim.

4) Aizsardzības ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam rīkojuma projektu par Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas dibināšanu līdz 2021. gada 31. martam.

5) Aizsardzības ministrijai izstrādāt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas nolikumu un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā līdz 2021. gada 30. aprīlim.

6) Aizsardzības ministrijai profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi un uzturēšanu nodrošināt tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums" un budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana", un ar būvniecību saistītos izdevumus no budžeta programmas 33.00.00 "Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana.


1 https://m.likumi.lv/doc.php?id=266406

2 https://likumi.lv/ta/id/305818-ierocu-aprites-likums

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

Pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par profesionālās vidējās izglītības iestādes izveidi"

Profesionālās vidusskolas provizoriskā struktūra

Ministru prezidenta biedrs,
 aizsardzības ministrs A. Pabriks

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!