Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 15-2/4906

Rīgā 2020. gada 1. jūnijā

Par Salacgrīvas novada domes 2020. gada 19. februāra saistošo noteikumu Nr. 4 "Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu

1. Salacgrīvas novada dome (turpmāk – Dome) 2020. gada 19. februārī apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 4 "Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 4). Saistošie noteikumi Nr. 4 stājās spēkā 2020. gada 3. martā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 4 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts 2020. gada 2. martā).

2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta 4. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk – ministrija) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā Likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai.

3. Likuma 26. un 27. pants nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra (turpmāk – ministrs) iniciatīvas un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšanu.

4. Atbilstoši Likuma 27. panta trešajai daļai, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.

5. Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (turpmāk – Salacgrīvas novada TP) pārsūdzēšanas termiņš beidzās 2020. gada 5. maijā.

6. Ministrija 2020. gada 5. maijā ar vēstuli Nr. 15-2/4148 informēja Domi par Salacgrīvas novada TP izvērtēšanu saskaņā ar Likuma 26. panta pirmo daļu.

7. Pamatojoties uz Likuma 27. pantā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz 2020. gada 5. maijam ir saņemti divi privātpersonu iesniegumi.

8. Ņemot vērā šā rīkojuma 6. un 7. punktā minēto Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā¹ (turpmāk – sistēma) pieejamo Salacgrīvas novada TP dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.

9. Izvērtējot Salacgrīvas novada TP saturu un izstrādes procedūru, konstatēju:

9.1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 628) 75. punktu teritorijas plānojuma izstrādi uzsāk ar pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs. Salacgrīvas novada TP uzsākts ar Domes 2014. gada 30. jūlija lēmumu Nr. 263 "Par Salacgrīvas novada Teritorijas plānojuma 2016.–2027. gadam izstrādes uzsākšanu"²;

9.2. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi³ attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti, izņemot Domes 2014. gada 30. jūlija lēmums Nr. 263 "Par Salacgrīvas novada Teritorijas plānojuma 2016.–2027. gadam izstrādes uzsākšanu" sistēmā ievietots septiņus mēnešus vēlāk, proti, 2015. gada 17. decembrī;

9.3. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 26.1. punktu un 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

Saskaņā ar noteikumu Nr. 628 86. punktu pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu.

Salacgrīvas novada TP atkārtoti pilnveidotās redakcijas (4. redakcija) publiskā apspriešana notika no 2019. gada 27. decembra līdz 2020. gada 17. janvārim.

Pēc pēdējās publiskās apspriešanas Salacgrīvas novada TP ir veiktas izmaiņas, kuras nevar uzskatīt par redakcionālām, atbilstoši normatīvajam regulējumam bija nepieciešams organizēt atkārtotu publisko apspriešanu.⁴

Precizējums nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. No šī kritērija izriet precizējumu un grozījumu nošķiršanas pazīmes, kas saistītas ar precizējumu izstrādes robežām. Redakcionāla kļūdu labošana jeb precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi publicētā normatīvā akta redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Ar precizējumu nav pieļaujamas normatīvā akta izmaiņas, kas skar personu tiesiskās intereses. ⁵ Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.¹ punkts paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.

Līdz ar to pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā⁶, kas neskar personu tiesiskās intereses. Konstatējams, ka pirms Salacgrīvas TP apstiprināšanas veikta virkne precizējumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – apbūves noteikumi), kas nav atzīstamas par redakcionālām kļūdām.

9.4. Nav izpildīta Aizsargjoslu likuma 67. pantā noteiktā prasība un Salacgrīvas novada TP projekta stadijā nav lūgts ministrijai apstiprināt izmainītās Lāņu un Lembužu ciemu, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, robežas.

9.5. Noteikumu Nr. 628 28. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā ietilpst paskaidrojuma raksts, apbūves noteikumi un grafiskā daļa. Līdz ar to tajās ietvertajai informācijai jābūt savstarpēji saistītai un atbilstošai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Turklāt apbūves noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru izdošanai pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums. Apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka juridiskā spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvajos aktos.⁷

Dome ir izstrādājusi normas, kuru regulējums ir pretrunā augstāka spēka normatīvajiem aktiem.⁸ Tāpat Salacgrīvas novada TP ir noteiktas prasības, kas ir citu saistošo noteikumu prasības⁹, kā arī nav ņemtas vērā likuma "Par pašvaldībām" 45. panta kārtībā apstiprināto Domes saistošo noteikumu prasības¹⁰;

9.6. Apbūves noteikumos ietvertas normas, kas ir pretrunā normatīvo aktu regulējumam:

9.6.1. 40.3. un 40.4. apakšpunkts ir pretrunā kārtībai, kādā veidā veicama apkures inženiertīklu un sildķermeņu būvniecība atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumiem Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi";

9.6.2. 45.5. apakšpunkts, jo spēkā esošais normatīvais regulējums nenoteic tādu parametru kā apbūves līnija. Būves izvietošanu gar ielu vai autoceļu ierobežo būvlaide¹¹, savukārt gar zemes vienības robežu minimālo attālumu noteic Latvijas Republikas Civillikums¹². Tāpat gar virszemes ūdensobjektiem un meliorācijas grāvjiem tiek noteikta aizsargjosla¹³, kurā noteikti šīs teritorijas aprobežojumi;

9.6.3. 49.5, 49.6. un 49.7. apakšpunkts ir pretrunā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 240) 195. punktam;

9.6.4. 50.5. apakšpunkts, jo tualešu izbūvi publiskām būvēm nosaka Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"";

9.6.5. 51.1. apakšpunkts, jo atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.punktam žogu būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un saskaņojums būvvaldē vai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, ja tiek ievērotas apbūves noteikumu noteiktās prasības, tai skaitā caurredzamība;

9.6.6. 55.6. apakšpunkts, jo noteikumu Nr. 240 143. punkts, kuru dublēja minētais apbūves noteikumu apakšpunkts, ir zaudējis spēku¹⁴;

9.6.7. 75. punkts, jo būvdarbu veicēja atbildība ir noteikta Būvniecības likumā, savukārt pienākumi un tiesības Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi";

9.6.8. pretēji Aizsargjoslu likuma 13. un 14. panta regulējumam, norādīts, ka jaunas sarkanās līnijas nosaka arī zemes ierīcības projektā vai būvprojektā;

9.6.9. Apbūves noteikumu 2. pielikumā ietverts ielu saraksts ar sarkano līniju platumu, nenorādot konkrēto ielu kategorijas pretēji noteikumu Nr. 240 88. un 89. punktam.

9.7. Apbūves noteikumu 31.1. apakšpunktā ietverta prasība pašvaldībai izvērtēt katru gadījumu par ceļa vai ielas izveidi un nosacījumu izvirzīšanu darba uzdevumā nevar tikt attiecināts uz servitūta ceļiem, jo nav ņemts vērā, ka servitūtu nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana var notikt vienīgi Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā un ceļa servitūtu nodibināšana un uzraudzība ir civiltiesisks jautājums, kas saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" nav pašvaldību kompetencē;

9.8. Pastāv neatbilstība starp Salacgrīvas novada TP saistošajam daļām – apbūves noteikumiem un grafisko daļu. Daļa apbūves noteikumos noteikto funkcionālo zonu apakšzonas (piemēram, apakšzonas ar indeksu DzS1 un DzM1) un teritorijas ar īpašiem noteikumiem nav attēlotas grafiskajā daļā (piemēram, Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums (TIN21- TIN24 vai teritorija ar īpašiem noteikumiem Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN41) )). Neskatoties uz to, ka Dabas un apstādījumu teritorijā (DA) kā papildizmantošana atļauta, minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība un apbūves parametri nav noteikti;

9.9. Apbūves noteikumu 35.3. apakšpunkta nosacījumu prasības, definējot detālplānojumu īstenošanas kārtību, ir maldinošas un neatbilstošas Likuma 29. panta un 31. panta otrās daļas regulējumam.

9.10. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu¹⁵ teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, nosakāmas, izvērtējot to ierīkošanas ekonomisko pamatojumu. Izvirzīt kā obligātu prasību var tikai tajā gadījumā, ja pieguļošā ielā ir centralizētie tīkli. Normatīvie akti¹⁶ noteic, ka visām apdzīvotajām vietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, ņemot vērā noteiktos kritērijus, centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un tālakai novadīšanai nosaka prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai (aglomerācijām). Grafiskajā daļā nav noteiktas apbūves teritorijas, kurās saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem¹⁷ ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

10. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

11. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. 2003-16-05, secinājumu daļas 4. punkts).

12. Atbilstoši Likuma 27. panta trešajai daļai, ja, izskatot privātpersonas iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.

13. Ņemot vērā rīkojuma 9. punktā konstatēto, secināms, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības teritorijas plānojuma izstrādei:

13.1. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrā daļa;

13.2. pārkāpta Likuma 3. pants, 23. panta otrā daļa, 29. pants, 31. panta otrā daļa;

13.3. pārkāpta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta trešā daļa;

13.4. pārkāpts Aizsargjoslu likuma.7., 13., 14., 18., 37., 47. un 67. pants;

13.5. pārkāpts Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 31.¹, 32. punkts;

13.6. pārkāpts noteikumu Nr. 628 3. punkts, 31.1. un 32.1. apakšpunkts;

13.7. pārkāpts noteikumu Nr. 240 88., 89. un 195. punkts.

14. Ņemot vērā minēto, un pamatojoties uz Likuma 26. panta pirmo daļu, apturēt saistošo noteikumu Nr. 4 darbību.

15. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce