Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Zemkopības ministrija
Zemkopības ministrija publicē lēmumus par pieņemtajiem zvejas regulēšanas pasākumiem vai par zvejas apturēšanu Latvijas Republikas ūdeņos vai to daļā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmums Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 2.01.2020., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/op/2020/1.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par izmaiņām Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā

Vēl šajā numurā

02.01.2020., Nr. 1

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Zemkopības ministrija

Veids: lēmums

Numurs: 4.1-12e/163

Pieņemts: 30.12.2019.

OP numurs: 2020/1.1

2020/1.1
RĪKI

Zemkopības ministrijas lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/163

Rīgā 2019. gada 30. decembrī

Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu

I. Mencu piezvejas izmantošanas papildu regulējuma nepieciešamības pamatojums

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Padomes 2019. gada 30. oktobra Regula (ES) 2019/1838, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (turpmāk – ES regula) paredz 2020. gadā mencas specializētās zvejas liegumu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, kā arī mencas atpūtas zvejas liegumu Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā. Atbilstoši ES regulas nosacījumiem, Latvijai mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā 2020. gadā noteikta 171 tonnas apmērā.

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un ES regulā noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju Baltijas jūrā, ir nepieciešams paredzēt papildu nosacījumus Latvijai noteiktās mencu piezvejas kvotas izmantošanai 2020.gadā. Gadījumā, ja 2020. gadā pilnībā tiks izmantota Latvijai Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonos noteiktā kopējā mencu piezvejas kvota, Latvijai nāksies slēgt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms, gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos.

Izvērtējot jūras zvejas raksturojumu Latvijā, rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku intereses, paradumus un pēdējo gadu nozvejas, ievērojot ar ES regulu noteiktās prasības mencu piezvejas kvotas izmantošanai, kā arī konsultējoties un saņemot no institūta zinātniski pamatotu atzinumu (11.11.2019. Nr. 30-1/1268-e) par ieteicamo plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā (turpmāk – institūta atzinums), ministrija konstatē, ka 2020. gadā nepieciešams ieviest vairākus zveju regulējošus papildus pasākumus. Turklāt arī Zivsaimniecības konsultatīvās padomes (izveidota pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 62 "Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums") sēdē tika izskatīti un atbalstīti iepriekšminētie institūta sniegtie priekšlikumi (05.12.19. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/7/2019 un 19.12.2019. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/8/2019).

II. Zvejnieku papildus pienākumi veicot komerczveju Baltijas jūras piekrastes ūdeņos

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms tiek sadalīts zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Likums paredz, ka mencu zvejai piekrastes ūdeņos Baltijas jūras austrumu daļā iedala ne mazāk par 3 procentiem no Latvijai pieejamām kopējām mencu zvejas iespējām šajos ūdeņos. Savukārt ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos".

ES regula 2020. gadā paredz mencu specializētās zvejas liegumu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, kas attiecas arī uz visiem Latvijas piekrastes ūdeņiem.

Ievērojot to, ka piekrastes ūdeņos pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, Zivsaimniecības konsultatīvā padome 05.12.2019. sēdē ir lēmusi, ka 2020. gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai būtu lietderīgi palielināt no 3 līdz 6 procentiem un noteikt to 10 tonnu apmērā no Latvijai ES regulā paredzētās kopējās mencu piezvejas kvotas (171 tonna) Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, lai ar to samazinātu risku potenciālai zvejas slēgšanai piekrastē, ja noteiktais mencu piezvejas apjoms tiks pilnībā izmantots. Tāpat Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir nolēmusi, ka minēto mencu piezvejas limitu (10 tonnas) sīkāk starp pašvaldībām 2020.gadā nevajadzētu sadalīt jo šis apjoms nav paredzēts iedalīšanai specializētai mencu zvejai, bet tikai piezveju segšanai citu zivju sugu zvejā.

ES regulas pielikumā arī noteikts, ka no 1. maija līdz 31. augustam Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, zvejojot piekrastes ūdeņos ar kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri, zvejniekam ir jānodrošina kontroles iestādēm iespēja jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbības. Piekrastes ūdeņi 26. apakšrajonā piekļaujas Rucavas, Nīcas, Grobiņas novadiem un Liepājas pilsētas teritorijai.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome nolēma, ka ministrijai būtu nepieciešams rūpīgi sekot līdzi piezvejotajam mencu apjomam piekrastes ūdeņos un vienojās par attiecīgu pasākumu veikšanu piekrastes zvejas regulēšanai (05.12.2019. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2019). Lai to īstenotu, rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastes ūdeņos (turpmāk – komerczvejnieki) 2020. gadam būtu lietderīgi noteikt šādas papildus prasības:

1. pienākumu apkopot mencu piezvejas datus, zvejojot Baltijas jūras piekrastes ūdeņos par katrām desmit dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minētā informācija līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniedzama Valsts vides dienestā, nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību.

2. izceļot zvejas rīkus un konstatējot, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus un vairāk no kopējā nozvejotā visu zivju apjoma, noteikt pienākumu nākamajā reizē zvejas rīkus ievietot ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsākt zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. Šis ieteikums attiecināms uz Latvijas piekrastes novadiem uz dienvidiem no Pāvilostas un ieviešams, lai izvairītos no piekrastei paredzētās mencu piezvejas limita pārsniegšanas un potenciālās zvejas slēgšanas, veicot komerciālo zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas teritorijas piekrastes ūdeņos.

3. komerczvejniekiem, veicot zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas teritorijas piekrastes ūdeņos, sākot no 2020. gada 1. maija līdz 2020. gada 31. decembrim noteikt pienākumu ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūtīt Valsts vides dienestam (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu) sekojošu informāciju:

3.1. ziņojumus par plānoto iziešanas jūrā laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru, ar kuru plāno veikt zvejas darbību (ziņojumu nosūta/ iesniedz pirms iziešanas jūrā);

3.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 5. pielikuma ziņojuma saturam, kā arī paziņojumam pievienojot katra zvejā izmantotā zvejas rīka lielākā garuma vai atvēruma divas koordinātas. Paziņojumu iesniegt vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, savukārt, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, tad iepriekšējo paziņojumu iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas.

Ievērojot Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolemto, Ministrija secina, ka kuģa (laivas) zvejas darbību uzraudzības prasības ir jānodrošināta, pretējā gadījumā atbilstoši ES regulai, tāda kuģa (laivas) darbība, kura nevar tikt uzraudzīta jebkurā laikā, attiecīgo pašvaldību teritoriju piekrastes ūdeņos nebūs pieļaujama vispār.

III. Plekstu zvejas limitēšana saistībā ar mencu specializētās zvejas liegumu

Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir atbalstījusi (05.12.2019. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2019) pieļaujamā plekstu nozvejas apjoma noteikšanu. Sakarā ar to, ka 2020. gadā ir noteikts mencu specializētās zvejas liegums Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, ir palielinājusies zvejnieku interese iesaistīties plekstu zvejā. Ņemot vērā pēdējo gadu plekstu nozvejas datus, kā arī institūta sniegto zinātniski pamatoto rekomendāciju (11.11.2019. vēstule Nr. 30-1/1168-e), lai izvairītos no pārmērīgas plekstu resursu izmantošanas Baltijas jūrā, kuru ieguves apmērs vienlaikus ir cieši saistīts ar mencu piezveju – pieaugot plekstu nozvejai, palielināsies arī mencas piezvejas apjomi, un lai nekaitētu plekstu krājumam ilgtermiņā, ir svarīgi ierobežot pieļaujamo plekstu nozvejas daudzumu 2020. gadā. Saskaņā ar institūta zinātniski pamatoto rekomendāciju plekstu kopējais nozvejas apjoms zvejai aiz piekrastes ūdeņiem būtu nosakāms 1500 tonnu apmērā.

IV. Zvejnieku līdzatbildība par mencu piezvejas apjoma ievērošanu veicot zveju Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem

Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā pieejamā 2018. gada mencu piezvejas datu analīze brētliņu un reņģu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) liecina, ka uz 100 tonnām nozvejoto reņģu un brētliņu tika nozvejotas 0–0,1 tonna mencu.

Ministrija, ievērojot Latvijai Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā noteiktās mencu piezvejas kvotas kopējo lielumu un analizējot iepriekšējo gadu nozvejas datus, secina, ka mencu piezvejas kopējais limits plekstu zvejā (izņemot Rīgas jūras līcī 28.1. apakšrajonā, kur mencu piezveja nav novērota) uz 1500 tonnām plekstu varētu veidot 80 tonnas (5,3 tonnas mencu uz 100 tonnām plekstu).

Ievērojot Latvijai pieļaujamo mencu piezvejas apjomu, ministrija uzskata, ka komerczvejniekiem, veicot zveju aiz piekrastes ūdeņiem būtu jānodrošina:

1. reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – 1 tonna mencu uz 500 tonnām reņģu un brētliņu, par ko tika panākta vienošanās arī Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē (05.12.2019. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2019). Ievērojot to, ka zvejas specifikas dēļ minēto proporciju varētu būt neiespējami izpildīt katrā zvejas rīka pacelšanas reizē, šīs proporcijas nodrošināšana būtu attiecināma summāri katra 2020. gada ceturkšņa griezumā (trīs mēnešu reņģu un brētliņu kopējā nozvejā mencu piezveja nedrīkst summāri pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsnieguma gadījumā pret komerczvejnieku būtu jāpielieto soda sankcijas.

2. plekstu zvejā Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu, par ko tika panākta arī vienošanās Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē (05.12.2019. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2019). Ievērojot to, ka zvejas specifikas dēļ minēto proporciju varētu būt neiespējami izpildīt katrā zvejas rīka pacelšanas reizē, šīs proporcijas nodrošināšana būtu attiecināma summāri katra 2020. gada ceturkšņa griezumā (trīs mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja nedrīkst summāri pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsnieguma gadījumā pret komerczvejnieku būtu jāpielieto soda sankcijas.

V. Makšķerēšana, zemūdens medības un pašpatēriņa zveja

ES regula 2020. gadā nosaka mencas ieguves aizliegumu atpūtas zvejā (makšķerēšana, zemūdens medības un pašpatēriņa zveja) Baltijas jūrā 25. un 26. apakšrajonā. Tai pat laikā Ministru kabineta 2015. gada 2. decembra noteikumu Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 16.2. apakšpunkts atļauj makšķerniekiem un zemūdens medniekiem paturēt lomā 10 mencas, savukārt Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 22.5. apakšpunkts paredz mencu piezveju piekrastē pašpatēriņa zvejā līdz 10 procentiem. Tas nozīmē, ka uz laiku – 2020. gadu – būtu nepieciešams piemērot atkāpi no iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem un Baltijas jūras 26. apakšrajona ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Liepājas pilsētas daļai un Rucavas un Nīcas novadam pieguļošajos Baltijas jūras ūdeņos) būtu jānosaka, ka visas nejauši nomakšķerētās vai pašpatēriņa zvejā noķertās mencas nevar tikt paturētas lomā un tās ir jāatbrīvo, kā arī zemūdens medībās menca nedrīkst būt zemūdens medību objekts.

VI. Pilnīga mencu piezvejas kvotas izmantošana

Gadījumā, ja 2020. gadā pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencas piezvejas kvota (171 tonna), Latvijai saskaņā ar ES regulas nosacījumiem līdz 2020. gada 31. decembrim nāksies slēgt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms (gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos).

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un 2019. gada 27. decembrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

1. noteikt papildus pienākumu komerczvejniekiem, kas zvejo Baltijas jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) 2020. gadā apkopot mencu piezvejas datus par katrām desmit dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minēto informāciju līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniegt Valsts vides dienestā, nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību;

2. noteikt šādus papildus pienākumus komerczvejniekiem 2020. gadā, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos:

2.1. ja, izceļot zvejas rīkus konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2.2. no 2020. gada 1. maija līdz 2020. gada 31. decembrim ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūtīt Valsts vides dienestam šādu informāciju:

2.2.1. ziņojumus par plānoto iziešanas jūrā laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt/ iesniegt pirms iziešanas jūrā;

2.2.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 5. pielikumam, kā arī paziņojumam pievienot katra zvejā izmantotā zvejas rīka lielākā garuma vai atvēruma divas koordinātas. Paziņojumu iesniegt vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, savukārt, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, iepriekšējo paziņojumu iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas.

3. reņģu un brētliņu komerczvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) aiz piekrastes ūdeņiem ievērot mencu piezvejas proporciju – 1 tonna mencu uz 500 tonnām reņģu un brētliņu. Proporciju nepārsniegt katra 2020. gada ceturkšņa griezumā (gada katra ceturkšņa trīs mēnešu reņģu un brētliņu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz katra attiecīgā ceturkšņa beigu datumam – 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda sankcijas;

4. plekstu komerczvejā Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) ievērot mencu piezvejas proporciju – 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu. Proporciju nepārsniegt katra 2020. gada ceturkšņa griezumā (gada katra ceturkšņa trīs mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz katra attiecīgā ceturkšņa beigu datumam – 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31.decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda sankcijas.

5. noteikt 2020. gadā Baltijas jūras 26. apakšrajona piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Liepājas pilsētas daļai un Rucavas un Nīcas novadam pieguļošajos Baltijas jūras ūdeņos) aizliegumu – makšķerējot un veicot pašpatēriņa zveju paturēt lomā mencu, kā arī iegūt mencu zemūdens medībās.

6. noteikt komerczvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem plekstu nozvejas apjomu 1500 tonnu apmērā. Slēgt plekstu komerczveju aiz piekrastes ūdeņiem, ja tiek sasniegts 150 tonnu nozvejas apjoms un institūts zinātniski pamatotā rekomendācijā apstiprina, ka plekstu nozvejas apjoma palielināšana virs 1500 tonnām 2020. gadā nav pieļaujama.

7. slēgt komerczveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms (gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos), ja Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā 171 tonna tiks pilnībā izmantota.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!