Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumi Nr. 557 "Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2019., Nr. 240 https://www.vestnesis.lv/op/2019/240.35

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 558

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

28.11.2019., Nr. 240

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 557

Pieņemts: 26.11.2019.

OP numurs: 2019/240.35

2019/240.35
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 17 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 557

Rīgā 2019. gada 26. novembrī (prot. Nr. 55 2. §)

Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju"
5. panta pirmo daļu un 11. panta pirmo un otro daļu

1. Noteikumi nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu akciju sabiedrībai "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (vienotais reģistrācijas numurs 40003192154, juridiskā adrese – Krišjāņa Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887) un kārtību, kādā tiek segti ar minētā uzdevuma izpildi saistītie izdevumi un izmantojami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" izveidotā rezerves fonda (turpmāk – rezerves fonds) līdzekļi.

2. Akciju sabiedrībai "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – sabiedrība "Possessor") tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums).

3. Veicot valsts pārvaldes uzdevumu, sabiedrība "Possessor" atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

4. Valsts un sabiedrība "Possessor" noslēdz līgumu (pielikums) par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevuma līgums).

5. Ekonomikas ministrija ir pilnvarota valsts vārdā parakstīt valsts pārvaldes uzdevuma līgumu.

6. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītie sabiedrības "Possessor" izdevumi tiek segti no valsts īpašuma objektu un zemesgabalu (turpmāk visi kopā – valsts īpašumi) privatizācijas ieņēmumiem un rezerves fonda līdzekļiem.

7. Visi ieņēmumi, kas gūti no valsts īpašumu privatizācijas un sabiedrības "Possessor" valdījumā esošā valstij piederošā un piekrītošā īpašuma nomas, ieskaitāmi sabiedrības "Possessor" kontos.

8. Valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai tiek noteikti šādi atskaitījumi no valsts īpašumu privatizācijas ieņēmumiem:

8.1. apbūvēta zemesgabala vai tā domājamās daļas privatizācijai – 50 procenti no pārdošanas cenas, bet ne mazāk kā 1300 euro;

8.2. cita nekustamā īpašuma privatizācijai – 50 procenti no pārdošanas cenas, bet ne mazāk kā 2130 euro;

8.3. valsts kapitāla daļas privatizācijai – 5 procenti no pārdošanas cenas;

8.4. privatizācijai nodoto valsts kapitāla daļu pārvaldībai līdz pirkuma līguma noslēgšanai:

8.4.1. ja valsts līdzdalība pārsniedz 50 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla:

8.4.1.1. par mazu kapitālsabiedrību – 100 euro mēnesī;

8.4.1.2. par vidēju kapitālsabiedrību – 1000 euro mēnesī;

8.4.1.3. par lielu kapitālsabiedrību – 5000 euro mēnesī;

8.4.2. ja valsts līdzdalība nepārsniedz 50 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla:

8.4.2.1. par mazu kapitālsabiedrību – 50 euro mēnesī;

8.4.2.2. par vidēju kapitālsabiedrību – 500 euro mēnesī;

8.4.2.3. par lielu kapitālsabiedrību – 2500 euro mēnesī;

8.5. pirkuma līgumu kontrolei no līguma parakstīšanas dienas līdz privatizācijas noteikumos vai līgumā noteikto nosacījumu izpildes termiņa beigām – 100 euro par līgumu mēnesī;

8.6. nomas maksājumu kontrolei – 50 procentu no nomas maksas mēnesī;

8.7. privatizējamo valsts īpašumu apsardzes, apsaimniekošanas un apdrošināšanas izdevumu segšanai – minēto izdevumu faktiskajā apmērā;

8.8. to tiesvedības izdevumu segšanai, kas saistīti ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu, – atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram;

8.9. sabiedrības "Possessor" valdījumā pārņemto privatizējamo valsts īpašumu nodokļu un nodevu maksājumu segšanai – minēto izdevumu faktiskajā apmērā.

9. 10 procentus no privatizācijas procesā iegūtajiem naudas līdzekļiem, iepriekš ieturot šo noteikumu 8. punktā minētos atskaitījumus, ieskaita rezerves fonda veidošanai.

10. Reizi pusgadā līdz nākamā pusgada otrā mēneša beigām privatizācijas procesā iegūtos naudas līdzekļus pēc visu ieturējumu veikšanas ieskaita valsts budžetā. Ja rezerves fonda līdzekļu atlikums ir negatīvs, maksājumi valsts budžetā tiek veikti tikai pēc rezerves fonda negatīvā atlikuma segšanas no privatizācijas procesā iegūtajiem naudas līdzekļiem.

11. Rezerves fondā uzkrātos līdzekļus izmanto:

11.1. lai segtu izdevumus, kas saistīti ar pirkuma līgumu atcelšanu un pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesību īstenošanu, atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram;

11.2. sabiedrības "Possessor" paredzētajiem atskaitījumiem, ja tie nav nosedzami no valsts īpašumu pārdošanas ieņēmumiem. Pēc papildu ieņēmumu gūšanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ rezerves fondā;

11.3. to ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saistīto izdevumu segšanai, kurus sabiedrība "Possessor" nespēj segt no tam paredzētajiem atskaitījumiem no valsts īpašumu privatizācijas ieņēmumiem. Pēc papildu ieņēmumu gūšanas no valsts īpašumu pārdošanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ rezerves fondā;

11.4. lai segtu izdevumus, kas rodas personai, pildot saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 23. panta 11.2 daļu un 24. panta 4.1 daļu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā;

11.5. lai segtu izdevumus, kas rodas personai, pildot saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.1 panta pirmo daļu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana;

11.6. lai segtu izdevumus, kas rodas personai, pildot saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 5. panta otro daļu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

11.7. lai segtu izdevumus, kas rodas personai, pildot saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.1 panta pirmo daļu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – privatizācijas sertifikātu aprites administrēšana;

11.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību";

11.9. lai segtu dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas izdevumus, kas saistīti ar likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" minēto pienākumu veikšanu, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam tam nav paredzēts finansējums;

11.10. valsts kapitāla daļu atsavināšanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam, ja no kapitāla daļu atsavināšanas saņemtie līdzekļi nav pietiekami.

12. Reizi ceturksnī sabiedrība "Possessor" iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par rezerves fonda līdzekļu izlietojumu.

13. Ekonomikas ministrija iesniedz priekšlikumu par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu citai privātpersonai vai valsts pārvaldes iestādei, ja sabiedrība "Possessor" atkāpjas no valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. novembra
noteikumiem Nr. 557

Līgums par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma veikšanu

Rīgā, 2019. gada ____. __________________

Latvijas Republika Ekonomikas ministrijas (vienotais reģistrācijas Nr. 90000086008; adrese Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519) personā, kuras vārdā saskaņā ar ______________________________________________________ rīkojas ___________________________ (turpmāk – Ministrija), no vienas puses, un akciju sabiedrība "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (vienotais reģistrācijas numurs 40003192154, juridiskā adrese – Krišjāņa Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887), kuras vārdā saskaņā ar ____________________________________ rīkojas ___________________________ (turpmāk – Pakalpojuma sniedzējs), no otras puses, turpmāk kopā saukti "Puses" vai atsevišķi "Puse", pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr. 557 "Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu" 2. punktu, saskaņā ar kuru Pakalpojuma sniedzējam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – no 2019. gada 1. decembra valsts vārdā veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus, noslēdz šādu līgumu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – Līgums).

1. Līguma priekšmets

Līgums nosaka kārtību, kādā Pakalpojuma sniedzējs par Ministru kabineta noteikumos paredzēto samaksu veic tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, vienojoties par konkrētu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas kārtību, noteikumiem un termiņiem.

2. Pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi

2.1. Pakalpojuma sniedzējam, veicot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādas tiesības:

2.1.1. Līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā saņemt samaksu par valsts pārvaldes uzdevuma pienācīgu veikšanu;

2.1.2. normatīvajos aktos valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai noteiktās tiesības.

2.2. Pakalpojuma sniedzējam, veicot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādi pienākumi:

2.2.1. veikt valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saistītos jautājumus;

2.2.2. mēneša laikā pēc kārtējā ceturkšņa beigām iesniegt Ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un rezerves fonda (izveidots saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 11. pantu (turpmāk – rezerves fonds)) līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī;

2.2.3. nekavējoties informēt Ministriju par procedūras vai organizācijas izmaiņām, kas var ietekmēt Līguma īstenošanu, kā arī par visiem notikumiem, kas var kaitēt veiksmīgai valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai;

2.2.4. 10 darbdienu laikā pēc Ministrijas pieprasījuma saņemšanas (ja pieprasījumā nav norādīts cits termiņš) sniegt Ministrijai papildu informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas gaitu un rezerves fonda līdzekļu izlietojumu;

2.2.5. 10 darbdienu laikā pēc valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma beigām iesniegt Ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu pēdējā kalendāra gadā;

2.2.6. nodrošinot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas nepārtrauktību, nodot visu ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistīto informāciju un dokumentus personai vai institūcijai, kurai Ministru kabinets deleģē vai nosaka valsts pārvaldes uzdevuma turpmāku veikšanu.

3. Ministrijas tiesības un pienākumi

3.1. Ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, ir šādas tiesības:

3.1.1. pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un rezerves fonda līdzekļu izlietojumu;

3.1.2. pieprasīt papildu informāciju par Līguma 2.2.4. un 2.2.5. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

3.2. Ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, ir šādi pienākumi:

3.2.1. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ministrijā saņemtajām sūdzībām, kā arī citu informāciju saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu;

3.2.2. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ministrijā saņemtajiem privātpersonu pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Atlīdzināšanas likums).

4. Norēķinu kārtība par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu

Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek segti no valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācijas ieņēmumiem un rezerves fonda līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 557 "Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu".

5. Zaudējumu pieteikuma izskatīšana un zaudējumu segšana

5.1. Ja Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmis privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, Pakalpojuma sniedzējs nekavējoties pārsūta minēto pieteikumu Ministrijai, kā arī sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, tostarp sniedz viedokli, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.2. Ja Ministrija atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmusi privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, Ministrija nekavējoties pārsūta Pakalpojuma sniedzējam minēto pieteikumu skaidrojumu sniegšanai. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, tostarp sniedz viedokli, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.3. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes gaitā trešajai personai radītie un Atlīdzināšanas likumā noteiktie zaudējumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz Ministrijas lēmumu vai tiesas nolēmumu.

5.4. Līguma 5.3. apakšpunktā minētos valsts budžeta izdevumus Pakalpojuma sniedzējs sedz no saviem līdzekļiem. Šā punkta nosacījumi nav piemērojami, ja trešajai personai zaudējumi radušies Ministrijas vai citas valsts pārvaldes institūcijas darbības vai bezdarbības dēļ.

5.5. Ja Pakalpojuma sniedzējam ir beidzies valsts pārvaldes uzdevuma deleģējums, bet Līguma 5.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā nav segti visi valsts budžeta izdevumi saistībā ar zaudējumu atlīdzību Atlīdzināšanas likuma izpratnē, Pakalpojuma sniedzējs neatlīdzinātos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

6. Nepārvarama vara

6.1. Puse tiek atbrīvota no atbildības par daļēju vai pilnīgu Līgumā paredzēto saistību neizpildi, ja saistības nav izpildītas nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu dēļ. Par nepārvaramas varas apstākļiem ir atzīstami tādi apstākļi vai šķēršļi, no kuriem nav iespējams izvairīties un kuru sekas nav iespējams pārvarēt, un kurus saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī nevarēja paredzēt, un attiecīgie apstākļi nav radušies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ, kā arī tie līguma izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.

6.2. Tai Pusei, kura atsaucas uz nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu darbību, triju dienu laikā par tiem jāpaziņo otrai Pusei, norādot iespējamo saistību izpildes termiņu.

7. Informācijas pieejamība

Informācijas pieejamība attiecībā uz Līguma nosacījumu izpildi tiek nodrošināta, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

8. Līguma izpildes termiņš un kārtība

8.1. Valsts pārvaldes uzdevums tiek veikts līdz valsts pārvaldes uzdevuma izbeigšanai Līgumā noteiktajā kārtībā.

8.2. Ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi, kas ietekmē valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu vai finansēšanas kārtību un Līgumā noteikto saistību izpildi, Puses pēc iespējas ātrāk izdara grozījumus Līgumā.

8.3. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē spēku normatīvo aktu izmaiņu dēļ, Līgums nezaudē spēku tā pārējos noteikumos. Šādā gadījumā Pusēm ir pienākums piemērot Līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu var izbeigt, ja Puse sešus mēnešus iepriekš par to rakstiski informē otru Pusi.

8.5. Ja Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Līguma 8.4. apakšpunktā minēto paziņojumu, Ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā virza izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz noteikt valsts pārvaldes institūciju vai citu privātpersonu par atbildīgo valsts pārvaldes uzdevuma veikšanā.

9. Noslēguma jautājumi

9.1. Jautājumi, kas nav noteikti Līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

9.2. Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina pārrunu ceļā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.3. Visi Līguma grozījumi vai papildinājumi ir spēkā tikai tad, ja tie noformēti rakstiski un ir Pušu parakstīti. Šādi Līguma grozījumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

9.4. Ja kādai no Pusēm tiek mainīts juridiskais statuss, atrašanās vieta vai citi rekvizīti, tā nekavējoties par to paziņo otrai Pusei.

9.5. Līgums ir saistošs Pušu tiesību un saistību pārņēmējiem.

9.6. Līgums ir sastādīts latviešu valodā divos eksemplāros, katrs no tiem uz ____ lapām, no kuriem viens glabājas pie Pakalpojuma sniedzēja, bet otrs – Ministrijā.

Pušu rekvizīti un paraksti
Publiskās personas rekvizīti   Pilnvarotās personas rekvizīti
     
(paraksts)   (paraksts)

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!