Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2019., Nr. 222 https://www.vestnesis.lv/op/2019/222.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 166

Grozījumi "Pārskata par segtajiem noguldījumiem sagatavošanas un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā piemērojamo korekcijas koeficientu noteikšanas normatīvajos noteikumos"

Vēl šajā numurā

01.11.2019., Nr. 222

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 537

Pieņemts: 29.10.2019.

OP numurs: 2019/222.2

2019/222.2
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 537

Rīgā 2019. gada 29. oktobrī (prot. Nr. 50 25. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) II sadaļas 1. nodaļā ietverto 1. risinājumu.

2. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma II sadaļas 2. nodaļā ietvertos pasākumus māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāšanai ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās, atsakoties no sertifikācijas procesa.

3. Veselības ministrijai līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus normatīvos aktus, kas nepieciešami konceptuālā ziņojuma II sadaļas 1. nodaļā ietvertā 1. risinājuma un II sadaļas 2. nodaļā ietverto pasākumu ieviešanai:

3.1. grozījumus Ārstniecības likumā;

3.2. grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu";

3.3. grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu";

3.4. grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība";

3.5. grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 460 "Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām";

3.6. grozījumus Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr. 68 "Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai";

3.7. grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi".

4. Veselības ministrijai Eiropas Sociālā fonda projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" ietvaros sākt profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kvalifikācijas uzturēšanu un specializācijas iegūšanu.

5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanai 2022. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

6. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

 

(Ministru kabineta
2019. gada 29. oktobra
rīkojums Nr. 537)

Konceptuālais ziņojums "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

SAĪSINĀJUMI

KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

I. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

II. PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

1. Māsas profesijas standarta un izglītības programmu aktualizācija

2. Specializācijas iegūšana

3. Nozares viedoklis par pārmaiņām

III RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

SAĪSINĀJUMI

AIC Akadēmiskās informācijas centrs
ĀPR Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs
ECTS Eiropas Kredītu pārneses sistēmas
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KP Kredītpunkts
LKI līmenis Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis
LMA Latvijas Māsu asociācija
LU Latvijas Universitāte
PVO Pasaules Veselības organizācija
RSU Rīgas Stradiņa universitāte
TIP Tālākizglītības punkti
VAM Vispārējās aprūpes māsa
VM Veselības ministrija
Direktīva 2005/36/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

1. Veselības ministrija, lai nodrošinātu Ministru kabineta atbalstītā Veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālā ziņojumā1 noteikto, ka māsas profesijas turpmākai attīstībai jāparedz māsas kompetences pilnveidošana, nesadrumstalojot to pa vairākām pamatspecialitātēm un līdz 2019.gadam aktualizējot māsas profesijas standartu – vispārējas aprūpes māsa, izstrādāja Konceptuālo ziņojumu "Par māsu profesijas turpmāko attīstību"

2. Ziņojuma izstrādes gaitā tika veikta:

1) VM darba grupas izveide, iesaistot profesionālo organizāciju pārstāvjus, augstskolas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

2) darba tirgus statistikas datu analīze, kā arī Pasaules Bankas 2015.gada ziņojuma "Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti"2 secinājumi;

3) ES un Latvijas normatīvo aktu, kas regulē māsas izglītību un tās profesionālo darbību, izpēte un analīze;

4) augstākās izglītības 1. un 2.līmeņa studiju programmu salīdzināšana, vērtēšana un analīze;

5) pieredzes izpēte māsu darbības jomā Lietuvā.

3. Darba grupas galvenie secinājumi:

1) Māsas profesijas attīstību ir būtiski ietekmējušas izmaiņas, kas gadu gaitā tiek ieviestas veselības aprūpes sistēmās. Tā, piemēram, tiecoties uz integrētas veselības aprūpes sistēmu, kuras centrā ir pacients, māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt. Vienlīdz svarīgi māsu kompetences pilnveidē ir novērst profesijas sadrumstalošanos pa vairākām pamatspecialitātēm. Izmaiņas māsu kompetencēs 2013.gadā tika noteiktas Direktīvā 2013/55/EK, ar kuru groza Direktīvu 2005/36/EK3 un ir pēdējais laiks tās iekļaut arī Latvijas māsas profesijas standartā.

2) Divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai ir nesamērīga, nepamatota un rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm, kā arī ir sarežģīts un neelastīgs pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē.

3) Nepietiekamais māsu skaits veselības aprūpes sistēmā ievērojami apdraud veselības aprūpes kvalitāti kopumā, jo māsām (arī vecmātēm), kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā4 (šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu, bet optimāla skaita nodrošināšanai valstī kopā trūkst 3050 māsu5).

4. Ņemot vērā kritisko situāciju ar māsu nodrošinājumu Latvijas veselības aprūpes sistēmā, lai nodrošinātu profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū, konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāta rīcība trīs galvenajos virzienos, kurus nepieciešams uzsākt nekavējoties jau 2019.gada otrajā pusē:

1) veikt grozījumus veselības un izglītības jomas normatīvajos aktos, kas nosaka kvalifikācijas prasības, profesionālās darbības uzdevumus, kompetenci māsas profesijā, lai māsas profesijas pamatizglītībā ietvertu padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.

2) ieviest jaunu pieeju māsas specializācijai, kuru var iegūt profesionālās pilnveides programmas ietvaros (līdzšinējais regulējums paredz, lai iegūtu pamatspecialitāti, pēc koledžas beigšanas jāturpina studijas augstskolā), vienlaikus dodot studējošiem izvēles iespēju paralēli pēdējā gada studijām apgūt profesionālās pilnveides programmu un iegūt specializāciju ātrāk;

3) atteikties no sertifikācijas procesa, tā ietvaros māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāt ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās.

5. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais māsas (vispārējā aprūpes māsa) standarta projekts atbilst 6. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim6 (turpmāk tekstā – LKI līmenis) un 5. profesionālās kvalifikācijas līmenim (turpmāk tekstā – PKI līmenis)7. Izglītības programmas apjoms ir 160 KP, kas tiek īstenoti 8 semestros (programmas īstenošanas plānojums, ieskaitot semestru sākuma un beigu termiņu noteikšanu ir augstskolas rīcības brīvības jautājums).

6. Lai realizētu šo profesijas standartu un nodrošinātu iespēju iegūt vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā, ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbalstoši 1.risinājuma variantam.

7. Klīnisko apmācību nodrošināšanā (vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas ietvarā), neformālās izglītības un profesionālās pilnveides procesā nepieciešams definēt klīnisko universitāšu slimnīcu un specializēto slimnīcu lomu, paredzot tam atbilstošu finansējumu. Māsām, kuras pēc pirmreizējas reģistrācijas reģistrā vēlas pagarināt reģistra termiņu reģistrā (pirmā pārreģistrācija) neformālā izglītība un profesionālā pilnveide māsām tiek nodrošināta veselības aprūpes iestādēs.

8. Veicot detalizētu māsas specializācijas un sertifikācijas procesu izvērtēšanu, izvirzīts priekšlikumus aktualizēt māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju, kurā apvienotas māsu kompetences atbilstoši 2013.gadā Direktīvā 2005/36/EK8 noteiktajām māsu kompetencēm, vienlaicīgi paredzot iespēju māsām specializēties attiecīgajā profesionālajā jomā9.

9. Īstenojot šādu konceptuālo pieeju studijām un profesionālajai pilnveidei, kā arī ņemot vērā to, ka māsas profesijā dominē caurviju kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, turpmāk vairs netiks piemērota sertifikācijas un resertifikācijas kārtība māsu specializācijas nodrošināšanai.

10. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātās rīcības virzieni nodrošina māsām iespēju profesionāli pilnveidoties atbilstoši darba tirgus prasībām un māsas profesijas attīstības tendencēm, respektējot arī citu Eiropas valstu pieredzi šajā jomā.

11. Sasniedzamie rezultāti prognozēti ar nosacījumu, ka māsu profesijas turpmākās attīstības ietvaros būs pieejami papildus valsts budžeta līdzekļi (sākot ar 2022.gadu augstākā izglītības nodrošināšanai), tai skaitā ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai10.

1) Praktizējošo māsu skaits uz 1000 iedzīvotāju: 4,6 māsas 2016.gadā,

6,0 māsas 2023.gadā;

2) Māsu/ārstu attiecība: 2015.gadā 1,5; 2023.gadā 1,9.

12. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātās rīcības ieguvumi (1.tabula):

1. Ieguvumi pacientam
1.1. Pieejamāka aprūpe – sagaidāms, ka veselības aprūpē māsu nodrošinājums pieaugs vai vismaz nesamazināsies.
1.2. Kvalitatīvāka, drošāka aprūpe – paplašinātas kompetences (patstāvīgi diagnosticēt pacienta aprūpes problēmas, konsultēt, nodrošināt, novērtēt un analizēt pacientu aprūpes kvalitāti).
2. Ieguvumi māsām
2.1. Viens izglītības process – vienreiz iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas darbu.
2.2. Vienkāršota specializācijas iegūšana – praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas specialitātē (specializācijas jomā) varēs apgūt profesionālajā pilnveidē, tas nozīmē, ka vairs nebūs papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē.
2.3. Māsām lielāka mobilitāte darba tirgū – vispārējās aprūpes māsas profesijā plašākas kompetences.
2.4. Netiks piemērots sertifikācijas/resertifikācijas process.
3. Ieguvumi ārstiem, ārstniecības iestādēm
3.1. Paplašinot kompetenču jomu, māsa var būt mobilāka un pieejamāka darba tirgū pakalpojumu nodrošināšanai, vienlaikus tiks nodrošināta iespēja specializēties atbilstoši nepieciešamībai.
3.2. Ģimenes ārstu praksēs māsas ar nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistīsies pacientu aprūpē, tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu, lai sasniegtu labākus rezultātus pacientu aprūpē.
4. Ieguvumi veselības nozarei
4.1. Straujāk mazināts māsu deficīts, jo praktizēttiesīgas māsas profesija tiks apgūta īsākā laikā.
4.2. Pilnvērtīga māsas profesijas potenciāla izmantošana – no 01.01.2020. būs spēkā tikai tie sertifikāti, kas atbilst spēkā esošajam ārstniecības personu klasifikatoram (indikatīvi 543 māsām (no 8791) ir sertifikāti atbilstoši spēkā neesošajam klasifikatoram).
4.3. Ātrāk sasniegti ārstniecības rezultāti – kvalitatīvāka un pieejamāka aprūpe, veicināta pacientu apmierinātība.
5. Ieguvumi valstij, pašvaldībām
5.1. Uzlaboti sabiedrības veselības rādītāji kopumā.
5.2. Racionāla līdzekļu izlietošana, tai skaitā izglītības nozarē un veselības aprūpē (no 250 absolventiem gadā, tikai aptuveni 60 uzsāk darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs11 – vienkāršojot izglītības un kvalifikācijas uzturēšanas sistēmu sagaidām, ka uz valsts apmaksātajām studijām pieteiksies daudz motivētāki studenti, kā arī beidzot studijas māsai būs tiesības praktizēt ārstniecībā).
6. Ieguvumi sabiedrībai
6.1. Kvalitatīva aprūpe (pacientu aprūpi nodrošina patstāvīgi praktizēttiesīga māsa).
6.2. Uz indivīdu centrēta aprūpe.
6.3. Pieejama aprūpe visiem vecumiem, grupām un ģimenēm, veseliem un slimiem (cilvēks ar invaliditāti un mirstošs cilvēks).
6.4. Aprūpes pamats veselības veicināšana un slimību profilakse.
6.5. Izglītošana ir galvenā māsas loma.
6.6. Pacientu drošība un risku pārvaldība.

13. Atalgojuma jautājums Konceptuālajā ziņojumā netiek skatīts, jo VM izveidotā darba grupa12 izvērtēja un noteica ārstniecības iestādēs strādājošajiem, tai skaitā arī māsām, darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu vidējā termiņā, kā arī izskatīja risinājumu, lai pēc iespējas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu normāla darba laika ietvaros. Lai turpinātu uzsākto ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas izvērtēšanu un pilnveidotu veselības nozares darba samaksas sistēmu, kā arī sniegtu un sagatavotu priekšlikumus konkurētspējīgas darba samaksas palielināšanai darba grupa turpina darbu arī 2019.gadā13.

14. Līdz 2020.gada 31.decembrim tiks veikti grozījumi attiecīgajā normatīvajā regulējumā, (reģistrs, kompetences), izstrādātas attiecīgas izglītības programmas un aktualizētas augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Jauno māsu profesionālās attīstības konceptuālo risinājumu plānots ieviests ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim.

I. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

15. Māsa ir ārstniecības persona14, kura piedalās veselības aprūpē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei ārstniecībā15. Māsas profesija ir reglamentēta profesija16. Daudzējādā ziņā tieši māsas darbs garantē ātrāku ārstniecības rezultātu sasniegšanu, to saglabāšanu un uzturēšanu, kas vienlaikus veicina pacientu apmierinātību ar pakalpojuma kvalitāti, uzlabo sabiedrības veselības rādītājus kopumā un nodrošina racionālu līdzekļu izlietošanu veselības aprūpē.

16. Vairākās PVO rezolūcijās un progresa ziņojumos uzsvērts, ka uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā un tās ilgtspējai ir nepieciešamas izglītotas, novērtētas un pienācīgi atalgotas māsas un vecmātes. Arī PVO Eiropas Reģionālā komiteja 2007. un 2009.gadā uzsvēra īpašo veselības aprūpes darbinieku lomu un viņu iesaistīšanas nepieciešamību un nozīmību veselības aizsardzības sistēmas stiprināšanā17.

17. Saskaņā ar PVO 2015.gadā izstrādātā dokumenta "Eiropas stratēģiskie virzieni māsu un vecmāšu stiprināšanai, lai sasniegtu Veselība–2020 mērķus" (Europen strategic directions for strengthening nursing and midwifery towards Health 2020 goals) stratēģiskajiem virzieniem, kas vērsti uz māsas un vecmātes profesijas stiprināšanu, viena no dalībvalstu prioritātēm ir augstskolā iegūtas profesionālās kvalifikācijas nodrošināšana māsām un vecmātēm18.

18. Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā:

1) reģistrētu strādājošu māsu skaits sarucis aptuveni par 21%, t.i., par 2319 māsām19;

2) māsu nodrošinājums uz 10 000 iedzīvotājiem ir samazinājies par 12% (49,3% – 2007.gadā, 43,9% – 2017.gadā)20;

3) māsu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem ES valstīs21;

4) strauji sarucis pirmreizēji reģistrēto māsu skaits22;

5) darbu slimnīcās ir uzteikušas aptuveni 5 000 māsas23;

6) no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas uzsāk darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs24;

7) aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā25;

8) Rīgā strādā vislielākais ārstu un māsu skaits, tomēr Rīgas un Pierīgas reģionā praktizējošu māsu skaits uz vienu praktizējošu ārstu attiecīgi ir 1,1 un 1,2, kas ir zem vidējā rādītāja valstī (1,3)26;

9) no visām 18 950 personām, kas ieguvušas māsas izglītību par māsu strādā mazāk kā puse (44,7%): no 18 950 māsām, praktizēttiesīgas ir tikai 66% (12 479 māsas), savukārt no visām praktizēttiesīgajām māsām par māsu strādā tikai 67 % (8 474 māsas).

10) vēl jo vairāk, sertificētas ir tikai 5675 māsas (66,9% no strādājošajām māsām).

19. Darba tirgū māsu īpatsvars, kuras ir sertificētas saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru27 ("zelta fonds") ir augsts, jo patlaban veselības aprūpē vēl strādā arī māsas ar profesionālo vidējo izglītību, kurām ārstniecības personas sertifikāts ir derīgs tikai līdz 31.12.2019.28, jo izsniegts pēc iepriekšējā ārstniecības personu specialitāšu klasifikatora, kas bija spēkā līdz 2009.gadam. Tiek prognozēts, ka 543 māsām (no 8791) pēc 31.12.2019. nebūs patlaban spēkā esošajam ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram atbilstoša sertifikāta.

20. Pasaules Bankas 2015.gada ziņojumā "Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti"29 diskusiju un interviju rezultāti30 attiecībā uz cilvēkresursiem atklāja, ka lielākā daļa veselības sistēmā iesaistīto pušu uzskata, ka būtiska problēma ir veselības aprūpes personāla trūkums. Kā viena no tendencēm, kas varētu būt par iemeslu veselības aprūpes personāla trūkumam Latvijā ir ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas medmāsu specialitātes, piemēram, ambulatorās aprūpes medmāsa un slimnīcas medmāsa31 ir dažādas specialitātes, tādēļ, ja medmāsai nav abu sertifikātu, nav iespēju strādāt abās jomās, kas ierobežo viņu darba mobilitāti. Iepriekš minētajā ziņojumā vairāku reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver, ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Slimnīcām reizēm var rasties nepieciešamība nekavējoties palielināt medmāsu skaitu vienā vai citā nodaļā, t.i., nosūtīt medmāsas, kas strādā vienā nodaļā, veikt pienākumus citā, ja vienā jomā darba noslodze ir liela, bet otrā maza. Tā kā strādāšana neatkarīgi ir atļauta vienīgi speciālistiem, kuriem ir sertifikāti konkrētajā nozarē, šāda fleksibla nodarbinātība nav iespējama. Tādēļ cilvēkresursu vadītāji iesaka paplašināt specialitāšu grupas, jo slimnīcu ikdienas praksē ir nepieciešams nošķirt vienīgi dažas medmāsu specialitātes (piemēram, reanimācija un intensīvā aprūpe, anestezioloģija, dzemdniecība). Apspriežot šo risinājumu, cilvēkresursu vadītāji nenorādīja uz nepieciešamību pēc papildu apmācībām medmāsām, kuras viņi varētu fleksibli nodarbināt dažādās specialitātēs.

Māsas (medicīnas māsa) kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība un profesionālās kompetences

21. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu"32 paredz minimālo māsas studiju programmas ilgumu koledžām un augstskolām.

22. Saskaņā ar minēto likumu, studiju programmu ilgums koledžām un augstskolām atšķiras, kaut gan studiju noslēgumā tiek piešķirta identiska kvalifikācija (skat.2.tabulu)

23. Māsas (medicīnas māsas) profesijas (kvalifikācijas) iegūšanai pilna laika koledžas studiju programmā ir 3 gadi, savukārt augstskolā – 4 gadi33.

24. Patlaban māsas (medicīnas māsas) kvalifikācijas iegūšanu nodrošina 5 medicīnas koledžas (RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža, LU Rīgas 1.medicīnas koledža, Daugavpils Universitātes Daugavpils Medicīnas koledža, LU Rīgas Medicīnas koledža, LU P.Stradiņa medicīnas koledža) un RSU (Liepājas filiāle), īstenojot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (5.LKI līmenis), un 2 augstskolas (Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas Universitāte), īstenojot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (6.LKI līmenis).

2.tabula

Minimālais izglītības programmas ilgums māsām

Māsu skolā Medicīnas koledžā Augstskolā
Pilna laika studiju trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības — vismaz pusi no kopējā mācību laika34.

(Trīs pilna laika studiju gadi 1.līmeņa augstākās izglītības iestādē atbilst 80 KP līdz 120 KP jeb no 120 ECTS līdz 180 ECTS35).

Četri gadi, kas atbilst vismaz 160 KP jeb 240 ECTS36 bakalaura studiju programmās
Izglītība atbilst trešajam PKL un ceturtajam LKI līmenim Izglītība atbilst ceturtajam PKL un piektajam LKI līmenim37 Atbilst piektajam PKL un sestajam LKI līmenim38
Māsu skolās māsu izglītības programma vairs netiek īstenota Vispusīgas un specializētas zināšanas, prasmes un kompetences profesionālajā jomā, kas paredz pacientu aprūpi, tai skaitā tehnoloģiju zināšanas un izpratne par profesijas būtību kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi39 Pamata un specializētās zināšanas, prasmes, kompetences un to kritiska izpratne zinātņu nozarē vai profesijā, kas saistīta ar pacientu aprūpi, tajā skaitā izpratne par profesionālo ētiku, profesionālās darbības ietekmi uz pacientu, kā arī lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu profesijā, plaša zināšanu bāze specialitāšu un jaunu tehnoloģiju apguvei turpmākajā profesionālajā darbībā40

25. Koledžas Māszinību studiju programmas apjoms ir 120 KP, tajā skaitā kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana 8–10 KP apjomā, bet augstskolas profesionālā bakalaura māszinību studiju programmas apjoms ir 160 KP, tajā skaitā bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana 10 KP apjomā. Šī 40 KP starpība, uzsākot studijas augstskolā vēlākajos studiju posmos, rezultējas vēl vienā studiju gadā, kas paredz bakalaura darba izstrādi papildus 10 KP apjomā. Šāda divpakāpju (divu noslēguma darbu izstrādāšana un aizstāvēšana) izglītības sistēma kvalifikācijas iegūšanai pamatspecialitātē ir nesamērīga un nepamatota, un ir slogs māsām pēc koledžas beigšanas turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu pamatspecialitāti (no visām praktizēt tiesīgām māsām mazāk kā puse 45% ir sertificētas māsas41).

26. Veidojot vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK prasībām, tajā paredzēts ietvert padziļinātas kompetences attiecīgi šo kompetenču apgūšanā nodrošinot klīnisko praksi nepieciešamā apjomā (skat. šī ziņojuma 7.punktu). Izvērtējot gan izstrādāto māsas (vispārējā aprūpes māsa) profesijas standartu, gan pašu koledžu sniegto informāciju, ir skaidrs, ka izglītības saturs, kas ir jāapgūst māsai, lai tā pēc studijām varētu pilntiesīgi strādāt profesijā atbilstoši darba tirgus prasībām, pārsniedz 3 gadu studiju ilgumu un to nevar iekļaut 120 kredītpunktos. Līdz ar to ir nepieciešams māsu izglītībā ieviest vienotu vienu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, kas atbilst 6 LKI līmenim.

27. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" (turpmāk – 8.1.4. SAM) ietvaros realizē atbalstu koledžu (Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža, LU Rīgas 1.medicīnas koledža, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža) infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma modernizācijai, iekārtu un aprīkojuma iegādei pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.

28. 8.1.4. SAM ietvaros Daugavpils Universitātes aģentūrā "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" tika modernizētas divas STEM pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas: "Māszinības" un "Ārstniecība" (ārsta palīgs)42. Projekts ir noslēdzies. Tika izveidoti un aprīkoti četri jauni mācību kabineti: pacientu aprūpes procesa simulāciju centrs (procedūru kabinets un manipulāciju istaba), ārstnieciskās masāžas mācību centrs praktisko iemaņu apguvei, inovatīvo tehnoloģiju laboratorija, kur tiks veikti pētījumi un nodrošināta inovāciju ieviešana studiju procesā un neatliekamās medicīniskās palīdzības simulācijas centrs. Mācību telpas varēs izmantot ne tikai koledžas studenti un docētāji tālākizglītības un profesionālas pilnveides programmu apguvei un specializācijas nodrošināšanai studiju programmās "Māszinības" un "Ārstniecība", bet arī ārstniecības iestāžu darbinieki kvalifikācijas paaugstināšanai un profesionālajai pilnveidei, ievērojot 8.1.4.SAM noteikto prasību par papildinošas saimnieciskās darbības apjoma ierobežojumu43.

29. 8.1.4. SAM ietvaros Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" veic infrastruktūras modernizēšanu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās "Ārstniecība" (ārsta palīgs), "Farmācija" (farmaceita asistents) un "Māszinības", kā arī profesionālās vidējās izglītības programmās "Zobārstniecība" (zobārstniecības māsa) un arodizglītības programmās "Zobārstniecība" (zobārsta asistents) un "Māszinības" (māsas palīgs). Projektu plānots pabeigts 30.09.2019., tā ietvaros:

1. Telpu labiekārtošana mācību procesa uzlabošanai;

2. Ekstremālās, intensīvās un paliatīvās aprūpes moduļa izveide:

2.1. NMPD tehniskais aprīkojums;

2.2. Jaundzimušo intensīvās terapijas komplekts;

2.3. Geriatrijas un paliatīvās aprūpes komplekss;

3. Zobārstniecības 3D iekārtas CAD CAM sistēmā iegāde un uzstādīšana44.

30. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža" veic infrastruktūras modernizēšanu (Projektu plānots pabeigt 30.09.2019.) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās "Māszinības", "Ārstniecība" (ārsta palīgs), "Ārstnieciskā masāža" un "Farmācija" (farmaceita asistents), kā arī profesionālās vidējās izglītības programmā "Zobārstniecība" (zobārstniecības māsa):

1. Auditorijas "Aktu zāle" labiekārtošana modernai un ergonomiskai mācību videi;

2. Esošās infrastruktūras optimizēšana un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā;

3. Mācību līdzekļu un mācību aprīkojuma iegāde esošo programmu nodrošināšanai un jaunu programmu ieviešanai45.

31. Uzlaboto studiju mācību vidi koledžās izmanto (un turpinās izmantot) koledžu realizētā studiju virziena "Veselības aprūpe" studējošie, gan 1.līmeņa programmu studējošie, gan vidējās profesionālās un arodizglītības audzēkņi, piemēram, ārsta palīgs, vecmāte, farmaceita asistents, zobu tehniķis, māsas palīgs līdz ar to nepieciešams saglabāt un izmantot 8.1.4. SAM ietvaros, veiktos ieguldījumus koledžu infrastruktūrā un aprīkojuma iegādē, lai nodrošinātu 8.1.4. SAM sākotnējo mērķu sasniegšanu.

32. Vienlaikus jānorāda, ka koledžas ir integrētas augstskolās, veidojot stratēģisku sadarbību. Ar 2019.gada 1.jūliju Rīgas 1.medicīnas koledža turpina pastāvēt kā Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledža"46. Ar 2018.gada 1.martu Daugavpils medicīnas koledža ir Daugavpils Universitātes aģentūra ar nosaukumu "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža"47. Ar 2010.gada 2.janvāri Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra – "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža"48.

33. Koledžu integrācija dot iespēju augstskolām attīstīt esošos studiju virzienus, nodrošinot lielāku studējošo skaitu un stiprinot akadēmiskā personāla kompetenci.

34. Koledžu integrācija augstskolās ļauj efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, konsolidējot medicīnas studijām un zinātniskajai pētniecībai pieejamos resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti ar zinātnisko pētniecību. Jāatzīmē, ka studiju programmu saturu reglamentētajās profesijās nosaka normatīvie akti, kā arī veicot studiju programmu ārējo novērtējumu licencēšanas un akreditācijas procesā, par studiju programmu satura atbilstību nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atzinumu sniedz nozares sertificējošās institūcijas. Šobrīd koledžas saskaņo māszinību studiju programmas saturu ar augstskolu, nodrošinot studiju programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu.

35. Līdz 2022.gadam koledžas realizēs pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Māszinības", izmantojot 8.1.4. SAM ietvaros modernizēto infrastruktūru. Attiecīgi no 2022.gada līdz projekta uzraudzības beigām koledžas sadarbojas ar augstskolām noslēdzot līgumu par sadarbību un infrastruktūras izmantošanu tādējādi nodrošinot 8.1.4.SAM projekta ilgtspēju. Līdz ar to netiek skarts darbības programmas mērķis, uzdevumi un grozījumi darbības programmā nav jāveic, pie tam infrastruktūra paliek koledžā, jo šo infrastruktūru izmanto vēl citu programmu studenti.

36. Turpmākajā māszinību izglītības studiju programmu īstenošanā 8.1.4. SAM ieguldījumi māszinību programmās tiks izmantoti tiem pašiem mērķiem, proti, lai sagatavotu māsas un lai studiju laikā iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmes būtu atbilstošas ES prasībām. Ieguldījumi nav veikti lieki un neietekmēs projekta ilgtspēju.

37. Vienlaicīgi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" ietvaros augstskolas piesaista doktorantus/ zinātnisko grādu pretendentus un ārvalstu pasniedzējus akadēmiskam darbam un tiek pilnveidotas augstskolu (RSU un LU), kā arī augstskolu padotībā esošo koledžu (piemēram, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas, LU P.Stradiņa medicīnas koledžas, LU Rīgas 1.medicīnas koledžas49 un LU Rīgas Medicīnas koledžas) akadēmiskā personāla kompetences, ko varēs izmantot profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Māszinības" īstenošanā.

38. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši kompetencei50 atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā51.

39. Ārstniecības personas sertifikāts ir sertifikācijas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē52. Māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju veic Latvijas Māsu asociācija.53

40. Atbilstoši Ārstniecības personu klasifikatoram54 māsas profesijā ir septiņas pamatspecialitātes, sešas papildspecialitātes un trīs ārstnieciskās un diagnostiskās metodes (skat. 3.tabulā). Sertifikācija vai resertifikācija papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē.

3.tabula

Māsas (medicīnas māsa) specialitātes

Pamatspecialitātes 6 papildspecialitātes 3 ārstnieciskās un diagnostiskās metodes
Bērnu aprūpes māsa Diabēta aprūpes māsa Endoskopijas metode māsu praksē
Ambulatorās aprūpes māsa Onkoloģiskās aprūpes māsa Funkcionālās diagnostikas metode māsu praksē
Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa Nieru aizstājējterapijas un nefroloģiskās aprūpes māsa Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē
Ķirurģiskās aprūpes māsa Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa
Operāciju māsa Transfuzioloģijas māsa
Garīgās veselības aprūpes māsa Neonatoloģijas māsa
Internās aprūpes māsa

41. Māsām, kuras vēlas praktizēt specialitātē pēc profesionālās kvalifikācijas "Māsa (medicīnas māsa)" iegūšanas (t.i. pēc koledžas), šobrīd ir jāturpina mācības attiecīgajā pamatspecialitātē, piemēram, ķirurģiskās aprūpes māsas pamatspecialitāti var apgūt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā. Tas nozīmē, ka māsai minētās pamatspecialitātes iegūšanai pēc 3 (trīs) gadu studijām koledžā, tajā skaitā arī kvalifikācijas darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas (8-10KP), vēl vienu gadu jāstudē augstskolā, atkal izstrādājot un aizstāvot kvalifikācijas darbu specialitātes iegūšanai:

1) jāiestājas augstskolā (dokumentu iesniegšana, reģistrācijas maksa);

2) klātienes studijas (no valsts budžeta finansētas studiju vietas un maksas studiju vietas);

3) studiju savienošana ar māsas darbu;

4) jāizstrādā kvalifikācijas darbs.

42. Jāatzīmē, ka atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam, pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas māsa vēl nedrīkst veikt patstāvīgu ārstniecības darbību specialitātē, jo nepieciešams sertifikāts pamatspecialitātē. Savukārt sertifikāciju māsa var kārtot tikai pēc pamatspecialitātes apgūšanas, ko apliecina augstākās izglītības diploms55.

43. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta arī ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā56.

44. Atbilstoši ārstniecības personu sertifikācijas kārtībai māsa, kura vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā iesniegumu, tam pievienojot MK noteikumos minētos dokumentus.

45. Māsai, lai pretendētu uz sertifikāciju57, ir sarežģīts izglītības process, jo māsām ir dažādi profesionālās izglītības līmeņi. Līdz ar to sagatavošanās sertifikācijai ir laikietilpīga un sarežģīta. Māsām, kurām ir vidējā profesionālā izglītība un kuras kaut kādu apstākļu dēļ nevar resertificēties, lai saņemtu sertifikātu, vispirms jāpabeidz studijas kādā no pamatspecialitātēm un jāturpina mācības papildspecialitātes iegūšanai, ja attiecināms. Resertifikācija ir attiecināma uz specialitātē sertificētu māsu, kura ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām ir pieteikusies atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai58.

46. LMA novērtē resertificējamās ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā veikto kompetenču pilnveidi, pirms tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzkrājot 100 tālākizglītības punktus (turpmāk – TIP), un iesniegto profesionālās darbības pārskatu par attiecīgajā pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veiktā darba apjomu, tā intensitāti un kvalitāti (informācija sniedzama par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi)59.

47. Profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumos sertifikāta derīguma termiņa laikā māsas profesijas pamatspecialitātēs, papildspecialitātēs vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ir nepieciešams iegūt 100 TIP, no kuriem vismaz 60% ir par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē60.

48. Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kad resertifikācija netiek piemērota un gadījumi, kad tā tiek atteikta61. Abos minētajos gadījumos māsai tiek liegts strādāt specialitātē līdz sertifikāta iegūšanai.

49. Ja ārstniecības personai nepiemēro vai atsaka resertifikāciju62, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu, nokārtojot sertifikācijas eksāmenu63. Visbiežākie atteikumi ir gadījumos, kad:

1) ārstniecības personai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš;

2) pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē nostrādāti mazāk kā trīs gadi;

3) nepietiekams TIP skaits specialitātē un kopumā vai arī tiek konstatēta darbības pārskata64 neatbilstība specialitātes darbībai, piemēram, māsas profesionālā darbība saistīta ar bērnu aprūpi, bet māsa sākotnēji ieguvusi sertifikātu fiziopulmonoloģijā, savukārt pēc resertifikācijas tiek piešķirts sertifikāts internās aprūpes māsas specialitātē, nākamajā resertifikācijas periodā uzrādītais darbības pārskats atspoguļo tikai bērnu aprūpes kompetences, kā rezultātā personai tiek atteikta resertifikācija.

50. Izpētot Lietuvas pieredzi, tika konstatēts, ka Lietuvā ir piecas māsu specialitātes: anestēzijas un intensīvās aprūpes māsa, operāciju māsa, neatliekamās aprūpes māsa, garīgās aprūpes māsa un ambulatorās aprūpes māsa. Līdz 2009. gadam Lietuvā māsas specialitātēs tika piemērota sertifikācija. Šajā laikā māsas specializāciju ieguva profesionālās pilnveides programmās, kuru mācību ilgums bija 3–6 mēneši (1000 akadēmiskās stundas), no kuriem 80% tika veltīti praktiskajām mācībām. Savukārt kopš 2010.gada Lietuvā prakses tiesības profesijā apliecina vispārējās aprūpes māsas licence65, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi. Lai pagarinātu licences termiņu, ir noteikts, ka minimālais prakses apjoms profesijā 5 gadu periodā ir 3 gadi, papildus nosakot profesionālo pilnveidi 60 akadēmisko stundu apjomā. Ja persona 3 gadus nav strādājusi profesijā, tad profesionālā pilnveide jāveic 160 akadēmisko stundu apjomā.

51. Tātad, lai māsa, neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības līmeņa, varētu strādāt veselības aprūpē un pilnvērtīgi veikt amata pienākumus, viņai:

1) jābūt reģistrētai un reizi 5 gados jāatjauno reģistrācija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (turpmāk – ĀPR);

2) reizi 5 gados jāsertificējas un/vai jāatjauno sertifikācija pamatspecialitātē, papildspecialitātē un/vai metodē;

3) jāapgūst, jāpilnveido, jāuztur vai jāatjauno sava profesionālā kvalifikācija pamatspecialitātē, papildspecialitātē un/vai metodē atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

52. Direktīva 2005/36/EK paredz, ka vispārējās aprūpes māsas izglītību var iegūt vismaz trīs gadus ilgās studijās, kas atbilst 4600 akadēmiskajām stundām, no kurām vismaz ⅓ ir teorētiskās mācības un vismaz ½ – klīniskā prakse66.

53. Jāuzsver, ka jau šobrīd māsu profesija prasa no māsām lielu atbildību, nodrošinot veselības aprūpi mājās un sarežģītu aprūpes manipulāciju izmantošanu, ko diktē tehnoloģiju nepārtraukta attīstība, kā arī uz cilvēkiem orientētas pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā, kas nozīmē, ka pakalpojumi ir visaptveroši, nepārtraukti, droši un atbilst indivīda vajadzībām67. Tāpēc 2013.gadā Direktīvā 2005/36/EK68 tika aktualizētas un noteiktas jaunās kompetences, kas ietver:

1) kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un prasmes;

2) kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes darbinieku praktiskajā apmācībā;

3) kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību;

4) kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;

5) kompetence patstāvīgi konsultēt, dot norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus;

6) kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti un to novērtēt;

7) kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē;

8) kompetence analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo vispārējās aprūpes māsas praksi.

54. Lai plašākā lokā diskutētu par šo jautājumu un uzklausītu visu ieinteresēto pušu viedokļus, VM sadarbībā ar LMA 2017.gada 11.janvārī organizēja diskusiju par māsas profesijas un specialitāšu profesionālo kvalifikāciju un kompetenci ārstniecībā. Diskusijā piedalījās pārstāvji gan no nozares profesionālajām organizācijām, gan izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas69.

55. Diskusijas dalībnieki panāca vienošanos par šādām turpmākajām darbībām:

1) izglītības iestādēs sagatavot speciālistus atbilstoši darba tirgus pieprasījumam;

2) izstrādāt māsas profesijas standartu tajā ietverot vispārējās aprūpes māsas (VAM) kompetenci;

3) pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) izglītības ieguves nodrošināt iespēju saņemt VAM māsas sertifikātu;

4) izveidot darba grupu profesijas standarta izstrādei.

56. Secīgi Veselības ministrijā laika periodā no 2017.gada 2.februāra līdz 2017.gada 16. novembrim strādāja darba grupa "Māsas un vecmātes profesijas un specialitāšu izvērtēšanai"70 (turpmāk – Darba grupa), kuru vadīja Latvijas māsu asociācija.

57. VM darba grupa, izvērtējot Direktīvā 2005/36/EK aktualizētās kompetences, secināja, ka minētās kompetences ir daudz plašākas, nekā 2006.gada māsas profesijas standartā ietvertās un tās atbilst 6.LKI71 līmenim.

58. Situācijas izpētes gaitā konstatētās problēmas:

1) Netiek nodrošināta paaudžu nomaiņa māsas profesijā. Latvijā ir reģistrētas 18882 māsas, taču tikai 8460 māsas strādā māsas profesijā, no tām 2148 māsas ir pirmspensijas un pensijas vecumā (33% ir pirmspensijas vecumā, 7% pārsniedz 65 gadu slieksni)72.

2) Risks darba tirgū zaudēt māsas, kuras ir sertificētas saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru.

3) Ilgs mācību laiks pamatspecialitātes iegūšanai. Lai māsa ar vidējo profesionālo izglītību iegūtu pamatspecialitātes sertifikātu, viņai jāstudē 2 gadi.

4) Darba tirgus nosacījumi sertificētām māsām un nesertificētām māsām ir atšķirīgi. Patlaban liela daļa (33%73) māsu strādā tikai profesijā bez sertifikāta, līdz ar to viņas:

• nav tiesīgas patstāvīgi strādāt pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai metodē (ārstniecības iestādei ir jānodrošina uzraudzība),

• ir mazāka alga nekā sertificētām māsām, jo ir noteikta algas diferenciācija,

• tiek liegta iespēja konkurēt darba tirgū, jo sertificētai māsai ir priekšroka,

• tiek liegta iespēja apgūt papildspecialitāti un metodi, ko var apgūt tikai sertificēta māsa.

5) Savukārt sertificētām māsām ir ierobežota iespēja mainīt darba vietu, jo viņas drīkst patstāvīgi strādāt tikai sertifikāta darbības jomā.

6) Māsām, kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš vai tās kādu iemeslu dēļ sākotnēji nav reģistrējušās ĀPR, ir sarežģīti atgriezties darba tirgū.

7) Lai atjaunotu reģistrāciju ĀPR, māsām profesionālās pilnveides kursos jāapgūst jaunas profesionālās kompetences un prasmes, jānokārto reģistrācijas eksāmens, jāatjauno profesionālā darbība medicīnas jomā, reģistrējoties ĀPR. Secīgi tam jāapgūst specialitāte (formālā izglītība) un jānokārto sertifikācijas eksāmens.

59. Secinājumi:

1) Latvijā māsai (medicīnas māsai) ir viens profesijas standarts un viena kvalifikācija74, kas tiek iegūta 2 dažādu līmeņu izglītības programmās ar atšķirīgu zināšanu, prasmju, kompetenču līmeni. 5 LKI līmenis – veikt praktiskus uzdevumus un analizēt praktiskas problēmas profesijā; 6 LKI līmenis – patstāvīgi iegūt, atlasīt informāciju un analizēt aprūpes kvalitāti, to izmantot, pieņemot lēmumus un risinot problēmas attiecīgajā nozarē vai profesijā. Šāda māsu izglītības organizācija rada neskaidrību veselības aprūpes darba tirgū75, līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt jaunu Māsas profesijas standartu, kas atbilstu 6 LKI līmenis un nodrošinātu, ka māsas kvalifikācija tiek īstenota tikai otrā līmeņa augstākā izglītības studiju programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū.

2) Māsas profesijā pēc būtības kompetenču loks ir plašs un ļauj būt mobilai. Māsas profesijā dominē caurviju kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko, ķirurģisko, ambulatoro pacientu aprūpē, bet patlaban Latvijā noteiktais sertifikācijas process ierobežo māsas mobilitāti un neļauj pielāgoties darba tirgus pieprasījumam.

3) Neelastīga pārkvalifikācija un sarežģīta specialitātes iegūšana, kas apgrūtina māsu profesionālās darbības uzsākšanu, mobilitāti un atgriešanās nozarē.

4) Dažādie izglītības līmeņi vienas profesijas ietvaros veido sarežģītu un laikietilpīgu sertifikācijas procesu.

II. PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

1. Māsas profesijas standarta un izglītības programmu aktualizācija

60. Profesijas standartu aktualizācijas nepieciešamību izvērtē nozaru ministrijas ne retāk kā reizi piecos gados76.

61. VM darba grupa77 sadarbībā ar LMA ir izstrādājusi jaunu 6 LKI līmenim atbilstošu Māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektu, ievērojot Eiropas Māsu asociācijas (European Federation of Nurses Association, turpmāk –EFNA) izstrādāto struktūru, respektējot EFNA uzstādījumu: uz vispārējās aprūpes māsas izglītības bāzes, kas iegūta augstskolā, nodrošināt iespēju profesionālās pilnveides programmās apgūt papildu zināšanas, prasmes un iegūt kompetences, kas nepieciešamas māsai ar specializāciju (piemēram, bērnu aprūpē, psihiatrijā utt.), bet nākotnē šo pieeju saglabājot arī maģistratūras programmās paplašinātās prakses māsu (advanced nurse) izglītošanā.

62. Jaunais māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarts ir pamats veiksmīgai profesijas, tai skaitā specializācijas, attīstībai, jo tajā tiek ietvertas 6.LKI līmenim atbilstošas kompetences, proti, māsas profesijas pamatizglītībā tiks ietvertas padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.

4.tabula

Riski, ja māsas profesijas standarts netiek aktualizēts

Nemainot profesijas standartu, joprojām darba tirgū ieplūdīs māsas ar dažāda līmeņu zināšanām, prasmēm, kompetencēm
Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, netiks nodrošināta profesijas attīstība atbilstoši starptautiskajai praksei un darba tirgus prasībām
Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, būs jāsaglabā māsu pamatspecialitāšu skaits
Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, nevarēs paplašināt patstāvīgā darba apjomu profesijā māsu nevienlīdzīgās profesionālās kvalifikācijas dēļ
Nemainot profesijas standartu, tiks ierobežota ne tikai māsu mobilitāte darba tirgū, bet arī profesijas atzīšana starptautiskā līmenī

63. Tiesības veikt profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijā apliecina diploms par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst 6. LKI līmenim, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Vienlaicīgi medicīnas koledžas ir svarīgs resurss māsu izglītības nodrošināšanā, tāpēc nepieciešams optimāls risinājums, kad augstskolu un koledžu sadarbības ietvaros tiek nodrošināta iespēja vienotā izglītības procesā iegūt māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju.

64. Veselības aprūpes studiju procesa neatņemama un būtiska sastāvdaļa ir efektīva studiju procesa īstenošana reālos klīniskās vides apstākļos.

65. Vispārējās aprūpes māsas apmācība ietver teorētisko un klīnisko apmācību. Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas iegūst Direktīvas 31.panta 6. un 7. punktā noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Apmācību nodrošina pacientu aprūpes pasniedzēji un citas kompetentas personas universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai profesionālās apmācības programmās78. Klīniskā apmācība ir tā vispārējās aprūpes māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, strādājot komandā un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrību, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, apgūst pacientam vajadzīgās aprūpes organizēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt vispārēju pacientu aprūpi – tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību – veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā79.

66. Lai turpmāk vienotā izglītības procesā varētu iegūt māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju, konceptuālajā ziņojumā ir iekļauti 3 alternatīvi risinājuma varianti.

1. RISINĀJUMA VARIANTS

67. Tiek īstenota tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kas atbilst 6.LKI līmenim.

68. Nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā80, kas nodrošinātu iespēju Latvijas valsts augstskolām izstrādāt un īstenot otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programmu ar iegūstamo kvalifikāciju "Māsa (vispārējās aprūpes māsa)", kuras kopējais pilna laika studiju programmas apjoms ir 160 KP, kas tiek īstenoti 8 semestros. Programmas īstenošanas plānojums, ieskaitot semestru sākuma un beigu termiņu noteikšanu ir augstskolas rīcības brīvības jautājums. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu iespējami efektīvu studiju procesu, īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas klīniskās apmācības, semestru plānojumā ir jāiekļauj arī vasaras mēneši.

69. Lai nodrošinātu EK direktīvas 31.panta 6. un 7.punktā prasības par vispārējās aprūpes māsas izglītību, noteikt, ka teorētiskās apmācības veido 1/3 daļu no studiju laika, savukārt 2/3 ir klīniskā apmācība, kuru paredzēts īstenot veselības aprūpes iestādēs. Klīniskā apmācība ir izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie, būdami daļa no ārstniecības iestādes komandas un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrības daļu, apgūst to, kā organizēt, īstenot un izvērtēt nepieciešamo pacientu aprūpi, pamatojoties uz viņu apgūtajām zināšanām un prasmēm. Izglītojamie apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt pacientu aprūpi (arī indivīda un sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos). Klīniskā apmācība veido vismaz vienu pusi no kopējā studiju ilguma.

70. Līdz ar māsas (vispārējās aprūpes māsa) kompetences noteikšanu81 un profesijas standarta apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā ar 2021.gada 31.decembris, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Māszinības" vairs netiek realizētas. Uzsākot realizēt profesionālo bakalaura programmu māszinībās 2022./2023.studiju gadā, studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā līdz 2021. gada 31. decembrim, pielīdzinot iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, turpinās studijas profesionālā bakalaura māszinību programmā.

71. Tas nozīmē pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu ar profesionālā bakalaura studiju programmu konsolidāciju, kas veicinās koledžas un augstskolas sadarbību, apvienojot resursus profesionālā bakalaura studiju programmas māszinībās aktualizēšanā un īstenošanā. Tādā veidā tiktu īstenota Direktīvas prasībām (īpaši uzsverot prasmju apmācību simulāciju vidē balstītu metodiku (kas ir teorētisko apmācību daļa) un klīnisko apmācību82 efektīvu realizāciju ārstniecības iestādē, kam ir neizbēgama un neatceļama vieta un loma māsas izglītībā ) atbilstoša studiju programma.

72. Studējošajiem tiks nodrošināts aktualizēts Direktīvai atbilstošs studiju saturs, piekļuve visu akadēmisko jomu resursiem, ES struktūrfondu programmu ietvaros modernizētajai infrastruktūrai, kā arī nodrošinātas starptautiskās sadarbības iespējas.

73. Sadarbības ietvaros ar augstskolām un darba devēju profesionālajām organizācijām, tai skaitā ar Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju koledžas, tai skaitā koledžu mācībspēki, turpinās piedalīties māsu izglītības procesā.

74. Turpmāk māsas profesionālo kvalifikāciju iegūs profesionālā bakalaura studiju programmā. Izglītības procesa nodrošināšanai tiks saglabāti un izmantoti iepriekš veiktie SAM 8.1.4. ieguldījumu rezultāti. Arī pēc konceptuālā ziņojuma risinājuma ieviešanas (īstenošanas) modernizētā studiju mācību vide SAM 8.1.4. ietvaros tiks izmantota māsas kvalifikācijas iegūšanai. Proti, koledžās modernizēto mācību vidi izmantos arī māszinību studenti, kuri apgūst attiecīgo profesionālā bakalaura programmu. Lai stiprinātu SAM 8.1.4. projektu rezultātu ilgtspēju, koledžas ar attiecīgajām augstskolām noslēgs līgumus par projektā iegūtās infrastruktūras izmantošanu māszinību studiju programmas īstenošanā. SAM 8.1.4. projektu finansējuma saņēmēji joprojām atbildīs tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumos Nr.533 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" īstenošanas noteikumi", un plānotās izmaiņas neietekmēs projektu ilgtspēju, ņemot vērā, ka koledžas ir augstskolu aģentūras, un tās arī pēc 2022.gada turpinās īstenot pārējās projekta ietvaros modernizētās STEM izglītības programmas, un mācību procesa īstenošanai turpinās izmantot projekta ietvaros modernizētās telpas un aprīkojumu.

75. Daugavpils Universitāte līdz šim nav attīstījusi atbilstošu studiju programmu piedāvājumu, kas veidotu bāzi otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai māsas kvalifikācijas iegūšanai. Šī ziņojuma īstenošanas ietvaros tiks rasts risinājums, lai nodrošinātu, kā arī turpmāk Daugavpilī tiek īstenota studiju programma māsas kvalifikācijas iegūšanai, proti, Daugavpils universitātei pievienotās Daugavpils medicīnas koledžas ietvaros83, kā arī izskatot iespēju Daugavpils universitātei sadarboties ar kādu no augstskolām, kas jau īsteno profesionālā bakalaura studiju programmas "Māszinības" Piemēram, jau kopš 2017.gada 8.maija ir akreditēta Rīgas Stradiņa universitātes Profesionālā bakalaura un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma (pēc vidusskolas) tematiskajā grupā – Māszinībās, kuras īstenošanas vieta ir arī RSU Daugavpils filiāle84.

2.a. RISINĀJUMA VARIANTS

76. Tiek īstenota pirmā un otrā (ar kodu 4485) līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru attiecīgi realizē koledža un augstskola. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi.

77. Šajā gadījumā nepieciešamas veikt izmaiņas izglītības jomas normatīvajā regulējumā86, lai nodrošinātu iespēju māsām no pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas (ar kodu 4187) bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas automātiski (bez iestāšanās procesa) pāriet otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu 4488), kas ir turpinājums pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai ar kodu 41. Kopējais pilna laika studiju ilgums četri gadi.

78. Studijas pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas (ar kodu 41) un otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu 44 ), kas ir turpinājums pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai ar kodu 41 tiek uzsāktas 2022./2023. studiju gadā.

79. 2022./2023.studiju gadā koledžas 2. un 3.studiju gada studenti studijas turpina otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu 44). Kopējais pilna laika studiju ilgums četri gadi. Līdz ar to 2022./2023.studiju gadā nebūs pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas absolventu.

2.b. RISINĀJUMA VARIANTS

80. Tiek īstenota pirmā un otrā (ar kodu 4489) līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru attiecīgi realizē koledža un augstskola (2.a variants), vienlaicīgi pastāvot arī otrā līmeņa profesionālai augstākās izglītības (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija un profesionālā bakalaura grāds) programmai (ar kodu 4290), kuras realizē augstskolas. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi.

81. Atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam studiju virzienu akreditācijas grafikam studiju virzienu "Veselības aprūpe" akreditē līdz 31.12.2021. Veicot akreditāciju91, augstskolas izdara izmaiņas studiju virziena "Veselības aprūpe" studiju programmas "Māszinības" (ar kodu 42) saturā, atbilstoši profesijas standarta "Māsa (vispārējās aprūpes māsa)" projektam.

82. Lai gūtu pārliecību par RSU un LU realizēto profesionālā bakalaura studiju programmu "Māszinības" pirmsšķietamo atbilstību māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektā noteiktiem profesionālās darbības pamatuzdevumu un pienākumu izpildei nepieciešamām prasmēm, profesionālām zināšanām un kompetencēm, VM un LMA veica faktu analīzi. Tika konstatēts, ka RSU realizētajā profesionālā bakalaura studiju programmā "Māszinības" nepieciešams ietvert kompetenci par informācijas tehnoloģiju izmantošanu darbā, brīvajā laikā un komunikācijā. LU plāno izstrādāt jaunu profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Māszinības" atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektā ietvertajiem profesionālās darbības pamatuzdevumiem un pienākumu izpildei nepieciešamajām prasmēm, profesionālajām zināšanām un kompetencēm. Gan RSU aktualizējot iepriekš minēto programmu un pārstukturējot mācību plānu, gan LU izstrādājot jaunu programmu nodrošinās praktiskās nodarbības un klīnikas apmācības vismaz 60 KP apmērā.

83. Ir apzināti vairāki izaicinājumi saistībā ar māsas izglītības iegūšanu atbilstoši 6.LKI līmeņa kvalifikācijai augstskolā (skat. 5.tabulu).

5.tabula

Risinājuma varianti, lai turpmāk vienotā izglītības procesā varētu iegūtu māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju.

Ieguvumi Riski
1. Risinājuma variants: Tiek īstenota tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru realizē augstskola, jo koledžas nav tiesīgas realizēt programmu, kas atbilst 6.LKI līmenim.
1) Likvidēta divpakāpju sistēma māsas kvalifikācijas un specializācijas iegūšanā, jo pilnvērtīgi tiks īstenots vienots mācību process vienā vietā – augstskolā.

2) Tiks samazināts studiju programmu skaits no esošajām 7 programmām māszinībās (2 augstskolu + 5 koledžu) uz 2 (LU – īsteno vienu; RSU un DU īsteno kopīgo programmu)92.

3) Nodrošinātas plašākas kompetences un plašākas patstāvīgas prakses tiesības profesijā, tādejādi veicinot ātrāku nokļūšanu un mobilitāti darba tirgū.

5) Studējošie var pilnvērtīgāk izmantot augstskolu piedāvātās iespējas (metodes, tehnoloģijas), tai skaitā piedalīties dažādos projektos.

6) Saglabāti koledžu resursi, tradīcijas un mācībspēki.

7) Stiprināta augstskolu un koledžu sadarbība, koledžu integrācijai augstskolās.

1) Lai nodrošinātu iespēju iegūt vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā.

2) Izmaiņas māsu izglītības sistēmā nepieciešams veikt īsā laikā, līdz ar to koledžas nevarēs pilnvērtīgi izvērtēt savas turpmākās darbības iespējas, jo no visām realizētajām programmām, lielākais īpatsvars ir pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība māsām.

2.a. Risinājuma variants: Tiek īstenota pirmā (41) un otrā (ar kodu 44 ) līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru attiecīgi realizē koledža un augstskola. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi.
1) Saglabāti koledžu resursi, tradīcijas un mācībspēki.

2) Stiprināta augstskolu un koledžu sadarbība, koledžu integrācijai augstskolās.

1) Jauns risinājums normatīvā regulējuma izstrāde, lai nodrošinātu automātisku (bez kvalifikācijas darba un iestāšanās procesa) pāreju no 41 koda programmas uz 44 koda programmu, nodrošinot izglītības procesa nepārtrauktību.

2) Profesijas standartā būs jānodala, ko (kuras kompetences) varēs mācīt koledžas.

3) Pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma un otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma (ar kodu 44) izstrādājamas koledžai un augstskolai savstarpēji sadarbojoties. Iepriekš minētās programmas licencējamas vienlaicīgi.

2.b. Risinājuma variants: Papildus 2.a variantam, vienlaicīgi pastāv arī otrā līmeņa profesionālai augstākās izglītības (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija un profesionālā bakalaura grāds) programmai (ar kodu 42), kuras realizē augstskolas. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi.
Papildus 2.a. variantam

1) Pārejas periods, koledžu integrācijai augstskolās.

2) Māsu izglītības reforma nebūs jākavē, jo esošajās augstskolu profesionālā bakalaura studiju programmās "Māszinības" nebūs jāveic būtiskas izmaiņas profesionālo zināšanu un kompetenču prasībās.

3) Pastāv iespēja apgūt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas vienuviet – augstskolās.

Papildus 2.a. variantam

1) Paralēli pastāvēs divas izglītības programmas: koledžas/augstskolas un tikai augstskolas.

2) Augstskolas veic otrā līmeņa profesionālai augstākās izglītības (ar kodu 42) aktualizāciju, bet ne vēlāk kā ar 31.12.2021.

84. Saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 3.punktu māsas izglītības iegūšanas minimālais ilgums ir 3 gadi, līdz ar to Latvijai jānodrošina arī 3 gadus ilgas ārvalstīs iegūtās profesionālā kvalifikācijas atzīšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Specializācijas iegūšana

85. Izmaiņas māsu specializācijas sistēmā paredz atteikties no māsu specialitātēm un sertifikācijas procesa un ieviest specializāciju tālākizglītības sistēmas ietvaros. Ņemot vērā to, ka māsas profesijas pamatizglītībā tiks ietvertas plašākas kompetences, māsa būs tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē (pašreiz 44% māsu ir sertifikāti šajās specialitātēs) profesijas ietvaros, bez noteiktas prasības iegūt specialitāti augstākās izglītības studiju ietvaros. Līdz ar to nepastāvēs dalījums sertificēta/nesertificēta māsa.

86. Pašreizējā kārtība nosaka, ka māsas, lai veiktu pārreģistrāciju (saglabātu tiesības praktizēt), veic profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi93, līdz ar to piedāvātie tālākizglītības moduļi, tai skaitā profesijai nepieciešamo kompetenču apgūšanai, neizvirza papildus prasības māsām, gluži pretēji nodrošina iespēju ātrākā, vienkāršākā veidā apgūt profesijai definētās kompetences un pilntiesīgi iesaistītas darbā. Turklāt, māsas tālākizglītība notiek paralēli darbam, nevis pilna laika studijās augstskolā, kā tas ir pašlaik specialitātes iegūšanas gadījumā.

87. Māsas (vispārējās aprūpes māsa) varēs izvēlēties apgūt profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas četrās māsas (VAM) specializācijas jomās94 un deviņās profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas ārstniecības un diagnostikas metodēs māsu praksē (skat. 6.tabulu).

6.tabula

Māsas (VAM) specializācijas jomas un ārstniecības un diagnostikas metodes māsu praksē

1. Māsas (VAM) specializācijas jomas:
• māsas kompetence bērnu aprūpes jomā

• māsas kompetence perioperatīvās aprūpes jomā

• māsas kompetence garīgās veselības aprūpes jomā

• māsas kompetence anestēzijas, intensīvās terapijas un neatliekamās aprūpes jomā

2. Ārstniecības un diagnostikas metodes māsu praksē95:
• mākslīgās asinsrites metode māsu praksē

• funkcionālās diagnostikas metode māsu praksē

• endoskopijas metode māsu praksē

• diabēta aprūpes māsa

• onkoloģiskās aprūpes māsa

• nieru aizstājējterapijas un nefroloģiskās aprūpes māsa

• fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa

• transfuzioloģijas māsa

• neonatoloģijas māsa

88. Māsas (vispārējās aprūpes māsa) specializācijas statusu noteiks māsai izsniegtā profesionālās pilnveides izglītības apliecība un informācijas par minēto apliecību iekļaušana ĀPR. Profesionālās pilnveides izglītības apliecība, ko izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu būs līdzvērtīgs dokuments līdzšinējam specialitātes sertifikātam, līdz ar to sertifikācijas process vairs netiks piemērots, specialitātes un papildspecialitātes aizstājot ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās.

89. Atbilstoši normatīvajam regulējumam profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir vismaz 160 stundas, ja citi reglamentējošie ārējie normatīvie akti nenosaka mazāku apjomu96.

90. Klīniskās universitātes slimnīcas, specializētās slimnīcas piedalās neformālās izglītības un profesionālās pilnveides programmas izstrādē, programmas praktiskās daļas realizācijā klīniskajā vidē un piedalās programmas apguves noslēguma pārbaudījumā klīniskajā vidē pie pacienta, jo programma ir vērsta uz profesionālo iemaņu pilnveidošanu.

91. Profesionālās pilnveides programmu izstrāde ir vērtējama tālākizglītības modeļa ilgtspējas attīstības kontekstā (SAM 9.2.6.), paredzēts, ka to varētu nodrošināt augstskolas vai koledžas, kas realizē studiju programmas studiju virzienā "Veselības aprūpe", kā arī klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās daudzprofilu slimnīcas vai citas ārstniecības iestādes, kas reģistrētas izglītības iestāžu reģistrā.

92. Profesionālās pilnveides izglītības programmas saturu izglītības iestāde vai izglītības iestāžu reģistrā iekļauta institūcija saskaņo ar Latvijas Māsu asociāciju, un secīgi pēc tam saskaņo ar VM, bet licenci profesionālās pilnveides programmas īstenošanai izsniedz Izglītības kvalitātes valsts dienests97.

93. Profesionālās pilnveides izglītības apliecību izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu98. Informāciju par ārstniecības personas profesionālās pilnveides apliecību, kas apliecina profesionālās pilnveides programmas apguvi, izglītības iestāde, kura attiecīgo apliecību izsniegusi, papīra vai elektroniska dokumenta formā iesniedz Veselības inspekcijā (Ārstniecības personu reģistrā). Tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas specialitātēs apliecina iepriekšminētā apliecība, par kuru ir veikta atzīme ĀPR.

94. Lai veiktu pārreģistrāciju ĀPR, māsa patstāvīgi uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības (moduļu) programmās, 5 gadu laikā iegūstot vismaz 100 akadēmiskās stundas (turpmāk – TIP)99.

95. Neformālās izglītības (moduļu) programmām ir trīs daļas: obligātā, mainīgā un izvēles daļa:

1) no obligātajā daļā (moduļa) ietvertajām tēmām ir jāapgūst vismaz 50 TIP apjomā,

2) no mainīgajā daļā (moduļa) ietvertajām tēmām ir jāapgūst vismaz 30 TIP,

3) no izvēles daļā (moduļa) ietvertajām tēmām ir jāapgūst vismaz 20 TIP.

96. Neformālā izglītības ir tālākizglītība, kura tiek realizēta, ņemot vērā darba devēja vajadzības (Latvijas Lielo slimnīcu asociācija aicina paredzēt līdzekļus klīnisko universitāšu slimnīcu māsu tālākizglītības apmaksai) un tiek realizēta klīniskajā vidē (ja attiecināms).

97. Profesionālās pilnveides izglītības programmas: Māsas (VAM) profesionālā kompetence ārstniecībā (vismaz 100 stundu apmērā) un Māsas (VAM) profesionālās kompetences programmas specializācijas jomā (vismaz 160 stundu apmērā) tiek izstrādātas saskaņā ar veselības aprūpes māsas profesijas standartu, nodrošinot moduļu pieeju programmas obligātajai, mainīgajai un izvēles daļai, mācību programmā akcentējot profesijai būtiskākās kompetences (skat. 2.pielikumu):

1) programmas obligātajai daļai, kas veido Vispārējās aprūpes māsas kompetences atjaunošanas un uzturēšanas moduli, tiek atvēlētas vismaz 50 akadēmiskās stundas;

2) mainīgajai daļai, kas nodrošina māsas specializāciju un metodes apguvi, tiek atvēlētas vismaz 30 akadēmiskās stundas;

3) izvēles daļai tiek atvēlētas vismaz 20 akadēmiskās stundas.

98. Profesionālās pilnveides programmas tiks realizētas ESF projekta ietvaros100.

99. Māsa, kurai ir derīgs specialitātes sertifikāts, arī turpmāk būs tiesīga turpināt savu profesionālo darbību līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām. Resertifikācija nebūs jākārto. ĀPR reģistra derīguma termiņš ir par vienu gadu ilgāks nekā sertifikāta derīguma termiņš.101 Lai veiktu pārreģistrāciju ĀPR, māsa uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības (moduļu) programmās102, 5 gadu laikā iegūstot vismaz 100 TIP 103.

100. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas, kompetences un prakses tiesību iegūšana atbilstoši piedāvātajam konceptuālajam risinājumam detalizēti aprakstīta konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā.

7.tabula

Riski, ja turpina māsām piemērot sertifikāciju

Sertificētām māsām ir ierobežota iespēja mainīt darba vietu, jo viņas drīkst patstāvīgi strādāt tikai sertifikāta darbības jomā.
Risks darba tirgū zaudēt māsas, kurām sertifikāts saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru ir derīgs līdz 31.12.2019.
Māsas ar vidējo profesionālo izglītību nepretendē uz sertifikāta iegūšanu, jo ir ilgs formālās izglītības mācību laiks pamatspecialitātes iegūšanai (jāstudē pilna laika studijās 2 gadi, ko grūti apvienot ar darbu).
Atšķirīgi darba tirgus nosacījumi sertificētām māsām un nesertificētām māsām (piemēram, alga).

101. Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un pacientu drošības koncepcija104 nosaka, ka ārstniecības procesu kvalitātes un pacientu drošības paaugstināšanai, nepieciešams identificēt, izstrādāt un e-vidē izplatīt klīniskās vadlīnijas un metodiskus materiālus, labas prakses piemērus ārstniecības pakalpojumu kvalitātes un pacientu drošības paaugstināšanai ārstniecības iestādēs, prioritāri četrās jomās – onkoloģija, sirds un asinsvadu slimības, bērnu veselība un garīgās veselības jomas. Ontārio (Kanāda) reģistrēto māsu asociācija105 ir izveidojusi programmu106 par labākas prakses vadlīnijām klīniskajā aprūpē, ko Latvijas Māsu asociācija ir atzinusi kā labu iespēju attīstīt klīniskās zināšanas un prasmes māsām Latvijā. Šī programma paredz kompleksu pieeju klīnisko vadlīniju ieviešanā, tai skaitā akadēmiskā personāla mācības, izmaiņu veikšanu studiju programmu "Māszinības" saturā, kā arī māsu mentoru (čempionu) sagatavošanu/mācības, vadlīniju ieviešanas plānu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kā arī profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu.

102. Līdz ar to RSU un Ontario reģistrēto māsu asociācijas sadarbības ietvaros, iesaistot arī Latvijas Māsu asociāciju un pārstāvjus no klīnisko universitāšu slimnīcām un specializētājām slimnīcām, piesaistot ES fondu finansējumu izvērtēs iespēju īstenot pilotprojektu un ieviest Latvijā šādas klīniskās vadlīnijas: Starpdisciplināras komandas darbs izgulējumu novērtēšanā un pārvaldībā (Assessment and Management of Pressure Injuries for the Interprofessional Team); Sāpju novērtēšana un vadīšana (Assessment and management of pain); Zīdīšanas labā prakse (Breast feeding best practices); Aprūpe asinsvadu piekļuves komplikāciju mazināšanai (Care and maintenance to reduce vascular access complications).

3. Nozares viedoklis par pārmaiņām

103. Jaunais māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projekts 2018.gada 7.februārī tika prezentēts iesaistīto institūciju pārstāvjiem no VSIA "Strenču psihoneiroloģiskās slimnīca", SIA "Rīgas 2.slimnīca", VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca", Latvijas Jūras medicīnas centra, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, RSU, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas, LU, LU Rīgas Medicīnas koledžas, LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas, LU Rīgas 1.medicīnas koledžas, DU Daugavpils medicīnas koledžas, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālās biedrības, Latvijas Neatliekamās medicīnas asociācijas, Izglītības un zinātnes ministrijas.

104. Klātesošie tika iepazīstināti ar profesijas standarta projektu, tā tālāko virzību un pārejas nosacījumu izstrādi izglītības procesa organizācijai un vienlaikus informēti par turpmākajām plānotajām aktivitātēm, proti, par VM izveidoto darba grupu Māsas specialitāšu izvērtēšanai.

105. Diskusijas laikā netika saņemti iebildumi par māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektu, tai skaitā par vienotas izglītības sistēmas (4 gadu 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība) izveidi profesijas un specializācijas iegūšanai. Vēl jo vairāk sanāksmes dalībnieki pauda vienotu atbalstu tam, ka VM sadarbībā ar IZM turpina darbu pie māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projekta izvērtēšanas, virzīšanas apstiprināšanai, kā arī priekšlikumu izstrādes izglītības procesa organizācijai, tai skaitā noteikt laika periodu, kurā tiek aktualizēta studiju programma un izglītības iestādes izstrādā sadarbības veidu studiju programmas īstenošanā.

106. Veselības ministrijā 2019.gada 19.martā notika sabiedriskā apspriede par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"". Sabiedriskā apspriedē piedalījās pārstāvji no Latvijas Jūras medicīnas centra, SIA "Veselības centrs 4", Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledžas, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas, Latvijas Universitātes, Rīgas Medicīnas koledžas, Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža, Rīgas Stradiņa universitātes un Veselības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Māsu asociācijas.

107. Sabiedriskā apspriedē tika izskatīti saņemtie priekšlikumi un sabiedriskās apspriedes pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi. Sanāksmes kopsavilkums un dalībnieku saraksts ievietos VM mājaslapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība"107.

III RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

108. Studiju vietas māszinībās tiek finansētas no valsts budžeta. Šajā ziņojumā ir norādītas bāzes finansējums programmu (tas ietver teorētisko apmācību un klīnisko apmācību) realizācijai. Studiju bāzes finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai valsts noteikto studiju vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem108, ņemot vērā valsts budžetā pieejamo finansējumu programmu realizācijai. Atbilstoši Latvijas izglītības kvalifikācijas sistēmai109 otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija) programma "Māszinības" ir ietverta izglītības tematiskā grupā "Veselības aprūpe un sociālā labklājība" ar studiju izmaksu koeficienta optimālo vērtību ir 3,5.

109. VM nodrošina110 valsts budžeta finansējumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu RSU, tajā skaitā RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. IZM nodrošina valsts budžeta finansējumu LU, LU RMK, LU PSMK, LU R1MK un DU DMK.

110. No valsts budžeta finansēto vietu skaits studiju programmās Māszinības (koledžā un profesionālā bakalaura programmā), ko nodrošina IZM ir 662 studiju vietas, VM – 519 studiju vietas (skat. 8.tabulu).

8.tabula

No valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits Māszinībās 2018. un 2019.gadā

Nr.p.k. Ministrija, kas nodrošina valsts budžeta finansējumu Augstskola, koledža Studiju programmas nosaukums Studiju līmenis No valsts budžeta finansētas studiju vietas
2018.gadā
No valsts budžeta finansētas studiju vietas 2019.gadā
1. IZM LU Māszinības bakalaurs 26 26
2. IZM LU RMK Māszinības koledžas 268 268
3. IZM LU PSMK Māszinības koledžas 189 189
4. IZM LU R1MK Māszinības koledžas 87 87
5. IZM DU DMK Māszinības koledžas 92 92
6. VM RSU Māszinības bakalaurs 29 35
7. VM RSU Māszinības ar specializācijām bakalaurs 118 120
8. VM RSU Liepājas filiāle Māszinības bakalaurs 72 69
9. VM RSU Liepājas filiāle Māszinības ar specializācijām bakalaurs 30 31
10. VM RSU Liepājas filiāle Māszinības koledžas 18 27
11. VM RSU SKMK Māszinības koledžas 234 237
  IZM Kopā bakalaurs 26 26
IZM Kopā koledžas 636 636
VM Kopā bakalaurs 249 255
VM Kopā koledžas 252 264
  Pavisam bakalaurs 275 281
  Pavisam koledžas 888 900

111. Piedāvāto risinājumu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem skatīt 9. un 10.tabulā. Savukārt profesionālās pilnveides izglītības programmas un neformālās profesionālās izglītības programmas līdz 2022.gada decembrim tiks īstenotas Eiropas sociālā fonda ietvaros111. Pēc iepriekš minētā perioda beigām ir vērtējama iespēja profesionālās pilnveides daļu (obligāto vai/un mainīgo, skat. 86.punktu) apmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem, pilnvarojot Latvijas Māsu asociāciju noteikt profesionālās pilnveides tēmas, kā arī jautājums par turpmāko finansējuma nodrošināšanu tālākizglītībai ir vērtējams tālākizglītības modeļa ilgtspējas attīstības kontekstā (SAM 9.2.6.) un ir attiecināms uz visām ārstniecības personām.

112. Vienlaikus, Veselības ministrija nosakot prioritātes jaunajam Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas periodam, kā vienu no pasākumiem ir izvirzījusi veselības nozares cilvēkresursu darba tirgus vajadzībām atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidošanu.

9.tabula

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu**

Risinājums Iestāde Budžeta programmas (apakš-
programmas) kods un nosaukums
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums* Nepieciešamais papildus finansējums
2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 turpmā-
kajā laik-
posmā līdz risi-
nājuma pabeig-
šanai (ja īste-
nošana ir ter-
minēta)
turpmāk ik gadu (ja risinājuma izpilde nav terminēta)

Konceptuālā ziņojuma 1.variants (viena programma ar 3 realizācijas vietām) KOPĀ

    4 950 224 4 950 224 4 950 224 43 846 781 403 852 653 1 334 961 1 406 211 x 1 406 211

tajā skaitā

                       
 

VM

02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība"

2 343 285 2 343 285 2 343 285 43 846 263 077 334 327 816 635 887 885 x 887 885
 

IZM

03.01.00. "Augstskolas"
03.11.00. "Koledžas"

2 606 939 2 606 939 2 606 939 0 518 326 518 326 518 326 518 326 x 518 326

Konceptuālā ziņojuma 2b variants KOPĀ

    4 950 224 4 950 224 4 950 224 1 161 923 1 375 673 1 819 615 2 323 846 2 592 404 x 2 592 404

tajā skaitā

                       
 

VM

02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība"

2 343 285 2 343 285 2 343 285 43 846 263 077 685 096 1 167 404 1 457 885 x 1 457 885
 

IZM

03.01.00. "Augstskolas"
03.11.00. "Koledžas"

2 606 939 2 606 939 2 606 939 1 118 077 1 112 596 1 134 519 1 156 442 1 134 519 x 1 134 519

*Atbilstoši VM un IZM apstiprinātajām maksimāli pieļaujamajām valsts pamatbudžeta izdevumu apjomam 2020., 2021. un 2022.gadā

** Plānotais finansējums atbilstoši apstiprinātajām maksimāli pieļaujamajām valsts pamatbudžeta izdevumu apjomam 2020., 2021. un 2022.gadā (kolonnas "Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums") ir aprēķināts pie budžeta vietas faktiskā nepietiekamā finanšu nodrošinājuma, savukārt nepieciešamais papildus finansējums ir aprēķināts, balstoties uz budžeta vietas izmaksām ar optimālo koeficientu (izmaksu nodrošināšanai pilnā apmērā).

9.¹ tabula

Kopsavilkums par konceptuālā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai plānoto ESF projekta Nr.9.2.6.0/17/I/001 finansējumu**

Risinājums Risinājums Plānotais finansējums (ar PVN) euro
2019 2020 2021 2022 2023

Māsas (vispārējās aprūpes māsa) kompetences iegūšanai praktizējošām māsām

neformālās izglītības programmas

384 587.54

426 042.54

319 885.59

322 609.59

0

Māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikācijas uzturēšanai

neformālās izglītības programmas

384 587.54

426 042.54

319 885.59

322 609.59

0

Māsas (vispārējās aprūpes māsa) specializācijas nodrošināšanai

profesionālās pilnveides izglītības programmas***

0

0

563 408.08

563 408.08

563 408.08

Tabulā iekļautā finansējuma avots: Eiropas Sociālā fonda finansējums.

** 2017.gada 20.septembrī starp Veselības ministriju un Centrālo finanšu un līguma aģentūru noslēgtā "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.6.0/17/I/001"

***Sākotnēji bija paredzēts, ka mācības sāksies 2020.gadā, bet pārplānošanas rezultātā, mācības sāksies 2021.gadā, līdz ar to finansējums tiek pārcelts uz priekš – pie nosacījuma, ka tiks pagarināts projekta īstenošanas termiņš.

Projektā finanses ir saplānotas līdz 2022.gada 31.decembrim, bet ir plānots pagarināt projekta īstenošanas termiņu. Līdz ko būs apstiprināts termiņa pagarinājums, tiks pārplānotas arī finanses

10.tabula

Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" īstenošanai Veselības ministrijai papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins****

Konceptuālā ziņojuma 1. variants (viena programma ar 3 realizācijas vietām)*****

Rīgas Stradiņa universitāte
(tai skaitā Liepājas filiāle)
Papildus plānotais vidējais budžeta studiju vietu skaits Vienas studiju vietas bāzes izmaksas, euro 2019.g. Studiju

izmaksu koef (ki) optimālā vērtība

Koeficientu nodrošinājums,% Studiju līmeņa koeficienti Studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas, euro Papildus nepieciešamais finansējums studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā apmērā papildus plānotajām vidējam budžeta studiju vietu skaitam, euro
2022.gads 8 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 43 846
2023.gads 48 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 263 077
2024.gads 61 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 334 327
2025.gads 149 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 816 635
2026.gads 162 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 887 885
turpmāk ik gadu 162 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 887 885

**** Pie nemainīga normatīvo aktu regulējuma un bāzes izmaksām.

*****Pieņēmumi plānotā papildu studiju vietu skaita noteikšanai:

1) Lai nodrošinātu iespējami efektīvu studiju procesu, īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas klīniskās apmācības, semestru plānojumā ir iekļauti arī vasaras mēneši.

2) Bakalaura studijās studējošie, kas uzņemti 2019.gadā pabeidz 4 gadīgo programmu, savukārt 2020. un 2021.gadā uzņemtie sākot ar 2022.gadu tiek pārcelti uz jauno programmu.

3) 2020.gadā un 2021.gadā koledžu 3 gadu programmā uzņemtie tiek pārcelti uz jauno programmu 2022.gadā.

10.1 tabula

Konceptuālā ziņojuma 2b variants******

Rīgas Stradiņa universitāte
(tai skaitā Liepājas filiāle)
Papildus plānotais vidējais budžeta studiju vietu skaits Vienas studiju vietas bāzes izmaksas, euro 2019.g. Studiju izmaksu koef (ki) optimālā vērtība Koeficientu nodrošinājums, % Studiju līmeņa koeficienti Studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas, euro Papildus nepieciešamais finansējums studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā apmērā papildus plānotajām vidējam budžeta studiju vietu skaitam, euro
2022.gads 8 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 43 846
2023.gads 48 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 263 077
2024.gads 125 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 685 096
2025.gads 213 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 167 404
2026.gads 266 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 457 885
turpmāk ik gadu 266 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 457 885

****** Pieņēmumi plānotā papildu studiju vietu skaita noteikšanai:

2020.gadā un 2021.gadā koledžu 3 gadu programmā uzņemtie tiek pārcelti uz jauno programmu 2022.gadā.

11.tabula

Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins*******

Konceptuālā ziņojuma 1.variants (viena programma ar 3 realizācijas vietām)********

Gads Kopējais plānotais budžeta vietu skaits Papildus plānotais budžeta vietu skaits Vienas studiju vietas bāzes izmaksa, euro 2019.g. Studiju izmaksu koef (ki) optimālā vērtība Koeficientu nodrošinājums, % Studiju līmeņa koeficienti Studiju vietas sociālā nodrošinā-juma izmaksas, euro Vienas budžeta vietas izmaksas ar optimālo koeficientu – esošām programmām, euro Vienas budžeta vietas izmaksas ar optimālo koeficientu, ņemot vērā programmas ieviešanu - budžeta vietas izmaksu pieaugumu, euro Papildus nepieciešamais finansējums studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā apmērā programmas ieviešanai – valsts budžeta vietas izmaksu sadārdzinājumam, euro
2022. 662 0 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 5 480.77 5 480.77 0
2023. 662 0 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 5 480.77 6 263.74 518 326
2024. 662 0 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 5 480.77 6 263.74 518 326
2025. 662 0 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 5 480.77 6 263.74 518 326
2026. 662 0 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 5 480.77 6 263.74 518 326
Turpmāk ik gadu 662 0 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 5 480.77 6 263.74 518 326

******* Pie nemainīga normatīvo aktu regulējuma un bāzes izmaksām.

******** Pieņēmumi: Lai nodrošinātu iespējami efektīvu studiju procesu, īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas klīniskās prakses, semestru plānojumā ir jāiekļauj arī vasaras mēneši. Aprēķinos izmantots pēdējo gadu vidējais absolventu skaits pret studējošo skaitu. Tiek pieņemts, ka budžeta vietu skaits paliek nemainīgs katru gadu – 662. Ņemot vērā, ka ar 2022./2023.mācību gadā koledžu budžeta vietas tiek pārceltas uz DU vai LU attiecīgi, koledžu budžeta vietas vairs netiek norādītas. Sākot ar 2023.gadu izmaksas vienai budžeta vietai pie optimālā koeficienta ar pilno nodrošinājumu pieaug, attiecīgi 5480,77*4/3.5 = 6263,74 EUR.

11.1tabula

Konceptuālā ziņojuma 2b variants*********

Gads Kopējais Plānotais budžeta vietu skaits Papildus Plānotais budžeta vietu skaits Vienas studiju vietas bāzes izmaksa, euro 2019.g. Studiju izmaksu koef (ki) optimālā vērtība Koeficientu nodrošinājums, % Studiju līmeņa koeficienti Studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas, euro Papildus nepieciešamais finansējums studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā apmērā papildus budžeta vietām, euro
2022. 662 204 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 118 077
2023. 662 203 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 112 596
2024. 662 207 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 134 519
2025. 662 211 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 156 442
2026. 662 207 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 134 519
turpmāk ik gadu 662 207 1 518.98 3.5 100% 1.0 164.34 1 134 519

*********Pieņēmumi: 2020.gadā un 2021.gadā koledžu 3 gadu programmā uzņemtie tiek pārcelti uz jauno programmu 2022.gadā.


1 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" 161.punkts

2 Pieejams: http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58104acc690b4.pdf

3 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 6., 7.daļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu).

4 Europen strategic directions for strengthening nursing and midwifery towards Health 2020 goals, PVO, 2015, 7.lpp.; (http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

5 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" 145.punkts

6 Likuma "Izglītības likums" 8.1 pants

7 Likuma "Profesionālās izglītības likums" 4.panta otrās daļas otrais punkts, 5.pants

8 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 6., 7.daļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu).

9 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" 161. un 162.punkti

10 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" 18.tabula (4,8 māsas uz 1000 iedzīvotājiem 2014.gadā, māsu/ārstu attiecība: 2014.gadā 1,5)

11 Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra un Latvijas Māsu asociācijas dati

12 VM 12.06.2018. rīkojums Nr.118 "Par darba grupas izveidi veselības aprūpes nozarē strādājošo personu darba samaksas palielināšanu"

13 VM 29.04.2019. rīkojums Nr.98 " Par darba grupas izveidi veselības aprūpes nozarē strādājošo personu konkurētspējīgas darba samaksas palielināšanas izvērtēšanu"

14 Ārstniecības likuma 44.pants

15 MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

16 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9.pants

17 Europen strategic directions for strengthening nursing and midwifery towards Health 2020 goals, PVO, 2015, 8.lpp.; (http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

18 Europen strategic directions for strengthening nursing and midwifery towards Health 2020 goals, PVO: 2015, 22.lpp.; (http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

19 SPKC dati, https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

20 SPKC dati, https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

21 PVO datu bāze (https://gateway.euro.who.int/en/hfa-explorer/# ) skatīts 21.06.2018.

22 Latvijas Māsu asociācijas informācija, http://www.masuasociacija.lv/wp-content/uploads/2017/04/Preses_relize_1.junijs.pdf

23 Latvijas Māsu asociācijas informācija, http://www.masuasociacija.lv/wp-content/uploads/2017/04/Preses_relize_1.junijs.pdf

24 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", Latvijas Māsu asociācijas dati

25 Latvijas Māsu asociācijas dati (10.05.2018. )

26 Datu avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, dati par 2017.gadu

27 MK 11.10.2005. noteikumi Nr.760 "Ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (zaudējis spēku 07.03.2009.)

28 MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 636.punkts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 1.oktobra noteikumiem Nr.458 "Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumos Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" termiņš pagarināts līdz 2022.gada 31.decembrim

29 Pieejams: http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58104acc690b4.pdf

30 PB veica intervijas un diskusijas ar Slimnīcu biedrības, speciālistu profesionālām organizācijām.

31 Internās aprūpes māsa

32 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 3.daļa

33 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 3.daļa

34 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 3.daļa

35 MK 20.03.2001. noteikumu Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" 7.–8.1punkts

36 MK 26.09.2014. noteikumu Nr.512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" 7.–18.punkts

37 Likuma "Profesionālās izglītības likums" 5.pants

38 Likuma "Profesionālās izglītības likums" 5.pants

39 MK 13.06.2017. noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 2.tabula un likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 5.daļa

40 MK 13.06.2017. noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 2.tabula un likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 7.daļa

41 VI dati par 2018.gadu

42 http://dmk.lv/7/

43 MK 2016.gada 9.augusta noteikumu Nr.533 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" īstenošanas noteikumi" 32.1 punkts

44 https://www.rmk1.lv/lv/koledza/projekti/eraf/stem/stem-izglitibas-programmu-infrastrukturas-modernizesana-rigas-1-medicinas-koledza-istenosanas-progress--11012019/

45 https://rcmc.lv/par-mums/projekti/stem-izglitibas-programmu-infrastrukturas-modernizesana/

46 MK 29.11.2018. rīkojums Nr.643 "Par Rīgas 1.medicīnas koledžas reorganizāciju". https://likumi.lv/ta/id/303433

47 MK 13.09.2017. rīkojums Nr.495 "Par Daugavpils medicīnas koledžas reorganizāciju". https://likumi.lv/ta/id/293509

48 MK 25.08.2009. rīkojums Nr.578 "Par Sarkanā Krusta medicīnas koledžas reorganizāciju". https://likumi.lv/ta/id/196597

49 MK 29.11.2018. rīkojums Nr.643 "Par Rīgas 1.medicīnas koledžas reorganizāciju"

50 MK 24.03.2009. noteikumu Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 499.-563.6 punkts

51 Likuma "Ārstniecības likums" 26.panta 2.daļa

52 Likuma "Ārstniecības likums" 1.panta 4.daļa

53 Likuma "Ārstniecības likums" 29.panta 2.daļas 3.punkts

54 MK 24.05.2016. noteikumu Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikuma 4.punkts

55 MK 18.12.2012. noteikumu Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 3.punkts 27.punkts

56 MK 18.12.2012. noteikumu Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 4.punkts; 24.05.2016.noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikums

57 Sertifikācijas komisijā ir jāiesniedz izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti, papildspecialitāti

58 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 47.punkts

59 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" IV nodaļa

60 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 52.punkts

61 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 49.punkts

62 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 61.punkts

63 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 64.punkts

64 MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

65 http://www.vaspvt.gov.lt/en/node/542

66 Eiropas Parlamenta un Padomes 07.09.2005. Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 31.panta 3.daļa

67 Eiropas stratēģiskie virzieni māsas un vecmāšu stiprināšanai, lai sasniegtu mērķus "Veselība 2020", PVO, 2015, 4.lpp.; (http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

68 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 6., 7.daļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 20.11.2013. Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu).

69 Latvijas Māsu asociācijas, VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas Jūras medicīnas centra, SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Auglības klīnika MAMA RĪGA", Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas, Latvijas Universitātes, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas, Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžas, Rīgas 1.medicīnas koledžas, Daugavpils medicīnas koledžas, Latvijas hemodialīzes un nieru transplantācijas māsu asociācijas, Latvijas Nieru un multiorgānu aizstājterapijas asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālā biedrības, Latvijas Podologu biedrības, Veselības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji

70 VM 23.01.2017. rīkojums Nr.23 "Par darba grupas Māsas un vecmātes profesijas un specialitāšu izvērtēšanai izveidi".

71 MK 13.06.2017. noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1.pielikuma 2.tabula

72 Latvijas Māsu asociācijas dati (10.05.2018.)

73 VI dati par 2018.gadu

74 Profesijas standarts. PS 0146. Māsa, 4.kvalifikācijas līmenis. https://visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0146.pdf (skatīts 04.09.2018.)

75 MK 07.08.2017. rīkojums Nr. 394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", 159.punkts

76 MK 27.09.2016. noteikumi Nr.633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība" 10.punkts

77 VM 23.01.2017. rīkojums Nr.23 "Par darba grupas Māsas profesijas un specialitāšu izvērtēšanai izveidi"

78 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 4.daļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 20.11.2013. Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu)

79 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 5.daļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 20.11.2013. Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu)

80 Augstskolu likums; Profesionālās izglītības likums; MK 20.03.2001. noteikumi Nr.141"Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu"; MK 26.08.2014. noteikumi Nr.512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu"; MK 13.05.2014. noteikumi Nr.240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu"; MK 11.12.2018. noteikumi Nr.795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi"; MK 11.12.2018. noteikumi Nr.793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", MK 11.12.2018. noteikumi Nr.794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi".

81 Grozījumi MK 24.03.2009. noteikumos Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

82 Direktīva, 2005/36/EK, 31.panta 6. un 7.daļa.

83 MK 13.09.2017. rīkojums Nr.495 "Par Daugavpils medicīnas koledžas reorganizāciju"

84 http://svr.aic.lv/Forms/Programme.aspx?proid=a0d52da7-6135-4b80-a7ce-6ae4af931877

85 MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1.pielikums

86 Augstskolu likums; Profesionālās izglītības likums; MK 20.03.2001. noteikumi Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu"; MK 26.08.2014. noteikumi Nr.512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu"; MK 13.05.2014. noteikumi Nr.240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu"; MK 11.12.2018. noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi"; MK 11.12.2018. noteikumi Nr.793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", MK 11.12.2018. noteikumi Nr.794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi".

87 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1.pielikums

88 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1.pielikums

89 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1.pielikums

90 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1.pielikums

91 Augstskolu likums

92 tiks izvērtēta iespēja īstenot atbilstoši IZM 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķim "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu"

93 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 20.punkts

94 Katra programma vismaz 160 akadēmisko stundu apjomā

95 Ārstniecības un diagnostikas metožu saraksts māsu praksē

96 MK 29.11.2005.noteikumi Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti"

97 MK 28.05.2019. noteikumi Nr.218 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība"

98 MK 29.11.2005. noteikumi Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti"

99 MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 20.punkts

100 ESF projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju"" līdzfinansēts projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana"

101 MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 16.punkts

102 ESF projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju"" līdzfinansēts projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana"

103 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 20.punkts

104 VM 20.01.2017. rīkojums Nr.22 "Par Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un pacientu drošības koncepciju"

105 The Registered Nurses’ Association of Ontario (RNAO)

106 The Advanced Clinical Practice Fellowship (ACPF) programma

107 http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/

108 MK 12.12.2006. noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"

109 MK 13.06.2017. noteikumi Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

110 Valsts budžeta studiju vietas tiek finansētas no Veselības ministrijas budžeta programmas 02.00.00 "Medicīnas izglītība" apakšprogrammas 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība"

111 MK 08.11.2016. noteikumi Nr.718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi"

Veselības ministre I. Viņķele

 

1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

1.tabula. Piedāvātie risinājumi un pasākumu plāns māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas turpmākais attīstībai

Nr. Pasākumi Risinājuma saturs Termiņš Atbildīgā/
līdzatbildīgā institūcija

1. Grozījumi normatīvajā regulējumā 1) noteikt māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenci profesijā un specializācijas jomās;

2) māsas (vispārējā aprūpes māsa) standarta projekts atbilst 6. LKI līmenim un 5.PKI līmenim;

3) noteikt atbilstošu studiju programmā ietverto klīnisko apmācību organizāciju (skaidri jādefinē klīnisko universitāšu slimnīcu un specializēto slimnīcu loma klīnisko prakšu nodrošināšanā), tai skaitā prakšu realizācijas vietas;

4) māsas (vispārējās aprūpes māsa) specializācija apgūstama profesionālās pilnveides izglītības programmās;

5) diskusiju panelis pie tālākizglītības un profesionālās pilnveides procesa izstrādes;

6) sertifikācija un resertifikācija netiek piemērota.

30.12.2020. VM/IZM
2. Apstiprināts māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts 30.12.2020. IZM/VM
3. Vispārējās aprūpes māsas kompetences iegūšana praktizējošām māsām un profesionālās pilnveides, tai skaitā specializācijas nodrošināšana Tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas (ESF) atbilstoši mācību plānam 01.01.2023. VM/LMA
4. Izmaiņas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Māszinības" Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Māszinības" (6. LKI) ar kvalifikāciju māsa (vispārējās aprūpes māsa) 30.12.2021. RSU, LU/AIC, VM, LMA
5. Notifikācija IMI sistēmā   01.01.2022. IZM/VM

2.tabula. Īstenojamie pasākumi 1 risinājuma varianta īstenošanai

1.solis 2.solis 3.solis 4.solis
2022./2023.studiju gads 2023./2024.studiju gads 2024./2025.studiju gads 2025./2026.studiju gads
Konceptuālā ziņojuma apstiprināšana MK 1) Grozījumi MK noteikumos1 Tiek aktualizēta otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma "Māszinības". Iegūstamā kvalifikācija māsa (vispārējās aprūpes māsa). 1) Tiek uzsākta uzņemšana aktualizētajā otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības";
2) koledžās uzņemšana nenotiek, sadarbības ietvaros ar augstskolām koledžas, tai skaitā koledžu mācībspēki, turpinās piedalīties māsu izglītības procesā.
1) Uzņemšana aktualizētajā otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības"; 1) Uzņemšana aktualizētajā otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības"; 1) Uzņemšana aktualizētajā otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības";
  2) Profesijas standarta apstiprināšana   3) 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Māszinības" (koledžu) 2. un 3. studiju kursa studentiem tiek pielīdzināts iepriekšējā izglītība apgūtais un studenti turpina studijas aktualizētajā otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības" 2) Otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības" studijas turpina studenti, kuriem pārnāca no koledžas. 2) Otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā "Māszinības" studijas turpina studenti, kuriem pārnāca no koledžas.  
  3) Vispārējās aprūpes māsas kompetences iegūšana praktizējošām māsām un profesionālās pilnveides, tai skaitā specializācijas nodrošināšana   4) izlaidums koledžās nenotiek, jo 3.kurss turpina studijas augstskolā; 3) Pirmie absolventi (tie, kas pārnāca no koledžas programmas), kuri iegūst profesionālo kvalifikāciju māsa (vispārējās aprūpes māsa) 3) Absolventi (tie, kas pārnāca no koledžas programmas) iegūst profesionālo kvalifikāciju māsa (vispārējās aprūpes māsa) 2) Absolventi iegūst profesionālo kvalifikāciju māsa (vispārējās aprūpes māsa)

1 Ārstniecības likums, Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", MK 13.06.2017. noteikumi Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"; MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"; MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"; MK 06.06.2006. noteikumi Nr. 460 "Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām"; MK 19.02.2002. noteikumi Nr.68 "Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai"; MK 05.11.2013. noteikumi Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi".

Veselības ministre I. Viņķele

 

2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

Vispārējās aprūpes māsas kompetences atjaunošanas un uzturēšanas modulis

Apjoms: 160 TIP (tālākizglītības punkti); 4 KP (6 ECTS) – 160 akadēmiskās stundas

Kontaktstundas: 78 (lekcijas, nodarbības un videolekcijas)

Patstāvīgais darbs: 22 (literatūras un normatīvo aktu studēšana)

Praktiskās nodarbības simulāciju vidē: 20 akadēmiskās stundas (ieskaitot piedalīšanos klīnisko gadījumu simulācijās)

Prakse ārstniecības iestādē (ja nestrādā): 40 akadēmiskās stundas

Saturs: atbilstošs VAM profesijas standarta zināšanām, prasmēm un kompetencei.

Modulis paredzēts, lai savāktu TIP reģistra uzturēšanai vai arī atjaunošanai.

EKI līmenis: 6 (modulis ir ieskaitāms augstskolas studiju programmā, ja persona vēlas studēt).

Vispārējās aprūpes māsas kompetences atjaunošanas un uzturēšanas moduļa saturs

Sadaļa Akadēmiskās stundas (kopā) Kontaktstundas Patstāvīgais darbs Prakse
Uz pierādījumiem balstīta aprūpe (aprūpes process) 6 4 2 -
Profesionālā ētika 4 2 2 -
Pacientu drošība 6 4 2 -
Neatliekamā medicīniskā palīdzība 20 16 4 -
Darba vide un personāla arodveselība 6 4 2 -
Hronisku pacientu aprūpe 6 4 2 -
Mentālā veselība un psihiatrisku pacientu aprūpe 4 4 - -
Veselības aprūpes sistēma un organizācija 4 4 - -
Infekciju kontrole 4 4 - -
Pacientu izglītošana 6 4 2 -
Profesionālā identitāte 6 4 2 -
Klīniskās procedūras 12 12 - -
Pacientu aprūpe ķirurģisku saslimšanu gadījumā 6 4 2 -
Pacientu aprūpe interno saslimšanu gadījumā 6 4 2 -
Pacientu aprūpe primārajā veselības aprūpē 4 4 - -
Prakse simulāciju centrā 20 - - 20
Prakse ārstniecības iestādē 40 - - 40
Kopā 160 78 22 60

Veselības ministre I. Viņķele

 

3. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

1. Profesijas un specializācijas iegūšana atbilstoši jaunajam māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standartam (skat. 1.attēlu)

1. Persona atbilstoši jaunajam māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standartam pēc valsts noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas iegūst māsas kvalifikāciju, kā arī tiesības veikt patstāvīgu ārstniecības darbību profesijā, reģistrējoties ārstniecības personu reģistrā.

2. Pēc māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikācijas iegūšanas var izvēlēties apgūt profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas četrās māsas (VAM) specializācijas jomās un deviņās profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas ārstniecības un diagnostikas metodēs māsu praksē.

3. Papildus tiks nodrošināta iespēja māsas (VAM) profesionālās kompetences programmu specializācijas jomā apgūt jau paralēli studijām profesionālās kvalifikācijas "Māsa (vispārējās aprūpes māsa)" iegūšanai.

4. Māsas (VAM) specializācijas statusu noteiks māsai izsniegtā profesionālās pilnveides izglītības apliecība un informācijas par minēto apliecību iekļaušana ĀPR. Profesionālās pilnveides izglītības apliecība, ko izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu būs līdzvērtīgs dokuments līdzšinējam specialitātes sertifikātam.

5. Lai veiktu pārreģistrāciju ĀPR, māsa patstāvīgi uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības (moduļu) programmās, 5 gadu laikā iegūstot vismaz 100 TIP1.

1.attēls

Profesijas un specializācijas iegūšana atbilstoši jaunajam māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standartam

2. Vispārējās aprūpes māsas kompetences un specializācijas iegūšana ĀPR reģistrētām māsām (derīgs reģistrācijas termiņš reģistrā), sertificētām māsām (skat. 2.attēlu):

6. Reģistrēta, nesertificēta, praktizējoša māsa, lai veiktu pārreģistrāciju ĀPR, uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības (moduļu) programmās, 5 gadu laikā iegūstot vismaz 100 TIP 2.

7. Māsa, kurai ir derīgs specialitātes sertifikāts, arī turpmāk būs tiesīga turpināt savu profesionālo darbību līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām. Resertifikācija nebūs jākārto. ĀPR reģistra derīguma termiņš ir par vienu gadu ilgāks nekā sertifikāta derīguma termiņš.3 Lai veiktu pārreģistrāciju ĀPR, māsa uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības (moduļu) programmās, 5 gadu laikā iegūstot vismaz 100 TIP 4.

8. Attiecībā uz pārreģistrāciju noteikumos par Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību tiks noteikts nepieciešamo TIP skaits atbilstoši jaunajai koncepcijai pa pārreģistrācijas gadiem. Māsas, kuras ieguvušas 100 TIP būs tiesīgas pārreģistrēties (tiks ņemti vērā neformālā izglītībā iegūtie punkti, gan iegūtie TIP līdz ESF projektam, gan tā ietvaros iegūtie TIP).

2.attēls

Vispārējās aprūpes māsas kompetences un specializācijas iegūšana ĀPR reģistrētām māsām (derīgs reģistrācijas termiņš reģistrā), sertificētām māsām

9. Ja māsa vēlas, var apgūt profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas četrās māsas (VAM) specializācijas jomās un deviņās profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas ārstniecības un diagnostikas metodēs māsu praksē.

3. Vispārējās aprūpes māsas kompetences un specializācijas iegūšana māsai, kurai ir beidzies reģistrācijas termiņš un kuras vēlas atjaunot savu profesionālo darbību

10. Ir nepieciešama profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide vispārējās aprūpes māsas kompetencē, apgūstot akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā (2.pielikums) un tās noslēgumā nokārtojot profesionālās atbilstības pārbaudi5 (skat. 3.attēlu). Profesionālās atbilstības pārbaudē piedalās Latvijas Māsu asociācijas pārstāvji. Profesionālās pilnveides programma tiek realizēta ESF projekta ietvaros.

3.attēls

Vispārējās aprūpes māsas kompetences un specializācijas iegūšana māsām, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš

11. Māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas iegūšanas, vispārējās aprūpes māsas kompetences un specializācijas iegūšanas shematisku attēlojumu skatīt 4.attēlā.

4.attēls

Māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas iegūšanas, vispārējās aprūpes māsas kompetences un specializācijas iegūšanas shematisks attēlojums


1 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 20.punkts

2 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 20.punkts

3 MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 16.punkts

4 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 20.punkts

5 MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 26.punkts

Veselības ministre I. Viņķele

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!