Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 12 Pēdējās nedēļas laikā 29 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 487
Rīgā 2019. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 49 8. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam"
Izdoti saskaņā ar Likuma par
budžetu un
finanšu vadību 16.2 panta ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 202. nr.; 2013, 198. nr.; 2014, 86. nr.; 2015, 41. nr.; 2017, 92. nr.; 2019, 114. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus "vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "budžeta sagatavošanas grafiks" (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Ministrijas, izmantojot Finanšu ministrijas sniegto informāciju, sagatavo un līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā informāciju pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, ņemot vērā izmaiņas:
10.1. valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;
10.2. ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citos pašu ieņēmumos, to atlikumos un tiem atbilstošajos izdevumos;
10.3. šādās prognozēs:
10.3.1. valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits;
10.3.2. izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējais apmērs un saņēmēju skaits;
10.3.3. bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu saņēmēju skaits;
10.3.4. personas ar invaliditāti (skaits), kuras saņem asistenta pakalpojumu;
10.3.5. to personu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;
10.3.6. to cietušo skaits, kas saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem";
10.3.7. brīvpusdienu saņēmēju skaits;
10.3.8. transferta pārskaitījumi no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu;
10.3.9. izglītojamo skaits, atbilstoši kam tiek nodrošināts finansējuma apmērs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un mācību līdzekļu un mācību grāmatu iegādei;
10.4. izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem (nav attiecināms uz augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes). Datiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu uzturēšanas izdevumiem pievieno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;
10.5. izdevumos pabeigto no valsts budžeta finansēto kapitālo ieguldījumu uzturēšanai, ja finansējums kapitālo ieguldījumu veikšanai tika piešķirts kā finansējums prioritārajam pasākumam un ir terminēts;
10.6. aprēķinos par valsts budžeta finansējumu politiskajām organizācijām (partijām) saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu;
10.7. n+3 gadam – izdevumu palielinājumā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 101. pantā, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71. panta pirmās daļas 11. punktā paredzēto pasākumu finansēšanu, ievērojot šo noteikumu 8.1. apakšpunktu;
10.8. atlīdzības aprēķinos atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā par Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu (izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku) mēnešalgām noteiktajam un Fiskālās disciplīnas likumā par Fiskālās disciplīnas padomes locekļu atlīdzību noteiktajam."
3. Svītrot 11. punktu.
4. Izteikt 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"12. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā attiecīgo pamatbudžeta bāzes projektu n+1, n+2 un n+3 gadam.
13. Ministrija var iesniegt Finanšu ministrijā pamatotus priekšlikumus izmaiņām starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot nosacījumu, ka nav pieļaujama pārdale:
13.1. no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, izdevumiem klimata pārmaiņu finanšu instrumentam un emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;
13.2. no citiem izdevumiem uz izdevumiem atlīdzībai valsts pamatbudžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja nemainās pasākuma mērķis vai ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;
13.3. Labklājības ministrijas valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu;
13.4. no valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja mainās izdevumu kods atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, bet saglabājas pasākuma mērķis;
13.5. citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma, par kura piešķiršanu pieņemts lēmums n–2 vai n–1 gadā, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums."
5. Papildināt noteikumus ar 13.1 punktu šādā redakcijā:
"13.1 Finanšu ministrija aprēķina valsts pamatbudžeta bāzi (izdevumus, resursus izdevumu segšanai un finansēšanas daļu) ministrijai n+1, n+2 un n+3 gadam, ievērojot šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus, izvērtējot šo noteikumu 10., 12. un 13. punktā minētos priekšlikumus un ņemot vērā:
13.1 1. izmaiņas n+3 gadam – izdevumu samazinājumā, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;
13.1 2. izmaiņas n+3 gadam – izdevumu palielinājumā, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;
13.1 3. Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts pamatbudžeta bāzi."
6. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:
"14. Finanšu ministrija valsts pamatbudžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un informāciju par bāzes izdevumos neiekļautajiem pasākumiem nosūta ministrijai līdz n gada 1. jūlijam. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts pamatbudžeta bāzes projektu, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu."
7. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu valsts speciālā budžeta bāzes projektam saņemšanas no Labklājības ministrijas izvērtē atbilstoši šo noteikumu 17. punktam iesniegtos priekšlikumus un aprēķinus valsts speciālā budžeta bāzes projektam. Finanšu ministrija valsts speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un informāciju par bāzes izdevumos neiekļautajiem pasākumiem nosūta Labklājības ministrijai. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts speciālā budžeta bāzes projektu, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu."
8. Izteikt 19.1 punktu šādā redakcijā:
"19.1 Pēc valsts budžeta bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām līdz brīdim, kad noteikts maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai, var precizēt valsts budžeta bāzes izdevumus:
19.1 1. ievērojot šo noteikumu 13. punktu;
19.1 2. atbilstoši ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, nepasliktinot valsts budžeta finansiālo bilanci;
19.1 3. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai, veicot līdzekļu pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" (turpmāk – 80.00.00 programma) plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu, kā arī no ministrijas budžeta uz 80.00.00 programmu;
19.1 4. ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus."
9. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Ministrija līdz precizēto budžeta paskaidrojumu iesniegšanai Finanšu ministrijā iesniedz aktualizētu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam par tiem šo noteikumu 45. punktā minētajiem Ministru kabineta atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuros tika veiktas izmaiņas, kā arī par Saeimas atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, izskatot valsts budžeta likumprojektu Saeimā 2. lasījumā."
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Finanšu ministrs J. Reirs