Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 14. oktobra rīkojums Nr. 495 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2019., Nr. 209 https://www.vestnesis.lv/op/2019/209.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 47

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols

Vēl šajā numurā

15.10.2019., Nr. 209

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 495

Pieņemts: 14.10.2019.

OP numurs: 2019/209.1

2019/209.1
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 9 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 495

Rīgā 2019. gada 14. oktobrī (prot. Nr. 46 29. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu par Latvijas Zinātnes padomes izveidi.

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam kalendāra plānam līdz 2020. gada 1. jūlijam veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas Zinātnes padomes izveidei un tās darbības uzsākšanai.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus un izglītības un zinātnes ministram konceptuālajā ziņojumā norādītajā termiņā iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas Zinātnes padomes izveidi un tās darbības uzsākšanu, īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

 

(Ministru kabineta
2019. gada 14. oktobra
rīkojums Nr. 495)

Konceptuālais ziņojums
"Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju"

2019

SATURS

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

I Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

IEVADS

II Esošās situācijas Apraksts

2.1. Latvijas zinātnes nozares ekosistēmas attīstība

2.2. Latvijas zinātnes finansēšana un iesaistītās institūcijas

2.3. Citu valstu pieredze P&A programmu pārvaldībā

2.5. Efektīva P&A pārvaldība

iiI RISINĀJUMS

3.1. Latvijas zinātnes politikas ieviešanas institūcijas institucionālo modeļu alternatīvas

3.2. Latvijas Zinātnes padomes izveide un tās funkcijas

3.3. Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi

3.4. Latvijas Zinātnes padomes budžets

IV RISINĀJUMA Ietekmes IZvertējums

4.1. Riski, ja situācija nemainās

4.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā

V Piedāvātā risinājuma Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

VI TURPMĀKĀS RĪCĪBAS INDIKATĪVAIS PLĀNS

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

IPP – Igaunijas Pētniecības padome

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

EM – Ekonomikas ministrija

EEZ/NO – Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments

ES – Eiropas Savienība

EK – Eiropas Komisija

EK PSF – Eiropas Komisijas Politikas atbalsta instruments

ES struktūrfondi – Eiropas Savienības struktūrfondi

FLP – Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma

FM – Finanšu ministrija

CFLA – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LiePP – Lietuvas Pētniecības padome

LPISP – Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome

LZA – Latvijas Zinātņu akadēmija

LZP – Latvijas Zinātnes padome

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

P&A – pētniecība un attīstība

SloZA – Slovēnijas Zinātnes aģentūra

SPAA – Slovākijas pētniecības un attīstības aģentūra

Starptautisko ekspertu grupa – Eiropas Komisijas Politikas atbalsta instrumenta (Policy Support Facility) ekspertu grupa, kura 2018.gadā veica Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas izvērtējumu1

SZA – Studiju un zinātnes administrācija

VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūra

VIAA Zinātnes departaments – Valsts izglītības attīstības aģentūras Zinātnes un pētniecības politikas atbalsta departaments

VPP – Valsts pētījumu programmas

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ir izstrādāts, lai īstenotu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 40.punktā noteikto "Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli", piedāvājot risinājumu Valdības rīcības plāna 40.1.pasākumā definētajam uzdevumam – "Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus". Ziņojums sniegs ieguldījumu arī Valdības rīcības plāna 40.2.pasākuma izpildē, kas paredz konceptuālo risinājumu inovācijas pārvaldības institucionālajam ietvaram un kuru EM sadarbībā ar IZM plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz š.g. 15.novembrim.

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots ar mērķi padarīt efektīvāku, holistiskāku un ilgtspējīgāku Latvijas zinātnes politikas ieviešanu, novēršot rīcībpolitikas ieviešanas funkcijas fragmentāciju un stiprinot tās ieviešanas kapacitāti – attīstot kritisko masu zinātnes politikas ieviešanā, uzraudzībā un ietekmes novērtēšanā, stiprinot stratēģiskās analīzes kapacitāti un Latvijas zinātnes interešu pārstāvniecību ārvalstīs, īstenojot zinātnes stratēģisko komunikāciju, kā arī samazināt administratīvo slodzi zinātniskajām institūcijām un īstenot labajai starptautiskajai praksei atbilstošu zinātnes politikas īstenošanu. Tas ļautu ne vien palielināt pētniecības rezultātu ietekmi un pārnesi, bet arī īstenot "vienas pieturas aģentūras" principu, samazinot administratīvo slogu zinātniskajām institūcijām, augstskolām un komersantiem un padarot kvalitatīvāku konsultāciju un uzraudzības procesu. Zinātnes politikas ieviešanas funkcijas fragmentācijas novēršana un kapacitātes stiprināšana ļautu ieviest arī integrētākas un elastīgākas pētniecības un attīstības programmas ar iespēju veidot efektīvas sinerģijas starp dažādām nacionālām, reģionālām un starptautiskām programmām un sekmējot lielāka starptautiskā finansējuma piesaisti, īpaši Eiropas Komisijas programmā "Apvārsnis Eiropa". Vienotā zinātnes politikas ieviešanas institūcija būtu arī vadošā institūcija zinātniskās ekspertīzes (peer review) nodrošināšanā pētniecības un inovāciju jomā.

Konceptuālais ziņojums paredz risinājumu Latvijas zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas ieviešanas funkcijas, kas atrodas radnieciskās iestādēs, apvienošanai. Tiek ierosināts reorganizēt IZM padotībā esošās mazās valsts tiešās pārvaldes iestādes – Latvijas Zinātnes padomi un Studiju un zinātnes administrāciju, izveidojot vienotu un spēcīgu zinātnes politikas ieviešanas tiešās pārvaldes iestādi – Latvijas Zinātnes padomi. Latvijas Zinātnes padome pārņemtu arī zinātnes politikas ieviešanas funkciju no Valsts izglītības attīstības aģentūras (starptautisko pētniecības programmu finansēšana un administrēšana un Nacionālā kontaktpunkta funkcijas), tādējādi koncentrējot zinātnes politikas ieviešanu vienā IZM padotībā esošā iestādē. Studiju un zinātnes administrācijas funkcijas un uzdevumus studiju kreditēšanas nodrošināšanā pārņemtu Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Latvijas Zinātnes padomes loma un pienākumi būtu integrējami arī ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmā, ievērojot to, ka nozīmīgs investīciju apjoms zinātnes attīstībā ir paredzēts Kohēzijas politikas ietvaros. Latvijas Zinātnes padome būtu nozīmīgs partneris struktūrfondu programmu plānošanā, programmu ieviešanā un zinātnes projektu kvalitātes vērtēšanā.

Konceptuālais ziņojums paredz, ka Latvijas Zinātnes padome savu darbību uzsāktu ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.jūlijam.

IEVADS

Konceptuālais ziņojums ir izstrādāts, ievērojot:

1) Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību2 40.punktu "Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli";

2) Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai3 pasākums 40.1. "Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus.";

3) Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes (prot. Nr.35, 19.§) doto uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2019.gada 30.augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par zinātnes un inovāciju funkcijas konsolidēšanu tās padotībā esošajās institūcijās, lai tostarp nodrošinātu zinātniskās ekspertīzes pakalpojuma pieejamību vienā kompetentā institūcijā.

4) Eiropas Komisijas Politikas atbalsta instrumenta (Policy Support Facility) ekspertu Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas izvērtējuma4 secinājumu, ka esošā institucionālā kārtība būtiski kavē P&A sistēmas pilnvērtīgas kapacitātes izveidošanos un nostiprināšanos, organizatorisko kompetenču apguvi un augstas kvalitātes finansēšanas procesu izveidi programmas administrējošajās institūcijās, būtiski ceļot kompetenci pētniecības un inovāciju programmu ieviešanā, tajā skaitā maksimāli nodrošinot kompetentu atbalstu projektu ieviesējiem.5 Saskaņā ar iepriekš minētajiem secinājumiem, eksperti kā vienu no Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas izvērtējuma rekomendācijām izvirza ieteikumu P&A finansēšanas programmu administrēšanu koncentrēt vienā institūcijā, tostarp īpaši uzsverot nepieciešamību struktūrfondu investīciju programmu P&A īstenošanu re-integrēt un apvienot vienā administratīvajā pārraudzībā ar nacionālā finansējuma investīciju programmām6; Starptautiskie eksperti rekomendē veidot vienotu zinātnes, kā arī inovāciju politikas īstenošanas organizāciju. Ņemot vērā, ka inovāciju programmas īsteno LIAA, kas ir EM padotības iestāde, šādas organizācijas izveidei nepieciešami grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tādējādi vidējā termiņā jāizvērtē Latvijas Zinātnes padomes un LIAA apvienošanu vai kopīgās pārvaldes padomes izveidi, rosinot Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus.

5) Valsts pārvaldes reformu plānā 20207 pasākumu plāna 4.2.punktā noteikto "Balstoties uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem8, kā arī iepriekšējos gados veikto funkciju auditu rezultātiem, nodrošināt ļoti mazo un mazo iestāžu efektivitātes celšanu un radniecīgo iestāžu vai funkciju apvienošanu" un 5.pasākumu "Veikt regulāru izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta finansētajās iestādēs", tas ir, pilnveidot sistēmu pastāvīgai plānoto izdevumu pārskatīšanai uz institūciju darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina;

6) Valsts kontroles izvērtējumā par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību ir noteikts,9 ka lēmumus uzsākt tiešās pārvaldes iestāžu reorganizācijas (vai likvidācijas) iespēju analīzi, kā arī iespējamos tālākos lēmumus iestādes reorganizēt (vai likvidēt) vai saglabāt to patstāvību ir Ministru kabineta iniciatīva un prerogatīva, jo augsti prioritāru politiku mērķu īstenošanai ļoti mazu un mazu, bet patstāvīgu iestāžu pastāvēšana dažos gadījumos būtu attaisnojama. Tomēr šādos gadījumos iestādes īstenotās apakšnozares politikas prioritārajam raksturam ir jābūt skaidri demonstrētam (tajā skaitā – dokumentētam) salīdzinājumā ar citām attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošajām apakšnozarēm, kā arī šo iestāžu skaidras stratēģijas, mērķu un ambiciozu sasniedzamo rezultātu noteikšana un pastāvīga uzraudzība ir absolūti nepieciešams to patstāvīgas eksistences nosacījums.

7) Eiropas Semestra 2019 ietvaros Eiropas Komisijas veiktais Latvijas izvērtējumu10, kurā, analizējot esošo situāciju pētniecības un inovāciju jomā, secināts, ka publiskās pētniecības neviendabīgo kvalitāti nosaka nepietiekamais finansējums pētniecībai un attīstībai, kā arī pastāvošā fragmentācija P&A pārvaldības sistēmā. Turklāt, P&A sistēmas neviendabīgo kvalitāti it īpaši pastiprina nepietiekamā administratīvā kapacitāte un politikas veidošanas un ieviešanas funkciju izkaisīšana starp daudzām ministrijām un aģentūrām. Norāda uz nepieciešamību Latvijai ieviest Eiropas Komisijas Politikas atbalsta instrumenta ekspertu izteikto rekomendāciju par vienotas P&A finansēšanas aģentūras izveidi11;

8) OECD Ekonomikas departamenta 2019.gada OECD Ekonomikas pārskatu par Latviju12, kurā, izvērtējot produktivitātes sekmēšanas atbalsta pasākumu efektivitātes paaugstināšanas iespējas, secināts, ka atbalsta pasākumu ieviešanas sistēma ir fragmentēta un sadrumstalota un, ņemot vērā nacionālās P&A sistēmas salīdzinoši mazo apmēru, izteikta rekomendācija atbalsta pasākumu administrēšanas funkcijas konsolidēt vienas aģentūras ietvaros13.

9) Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktais efektivitātes princips paredz valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, pilnveidot, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu14. Minētajā likumā Ministru kabinetam ir piešķirtas tiesības izveidot, reorganizēt un likvidēt tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc Ministru kabineta iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām15. Tātad no normatīvo aktu viedokļa teorētiski visu vērtējamo iestāžu reorganizācija vai likvidācija pie noteiktiem apstākļiem ir iespējama. Papildus minētajam, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.pants nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā norāda 1) iestādes nosaukumu; 2) Ministru kabineta locekli, kura padotībā iestāde atrodas; 3) iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci; 4) kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu; 5) iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu; 6) iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību; 7) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem.

10) 2019.gada 28.maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopsēdē prezentēto inovācijas un pētniecības atbalsta pārvaldības un institucionālo modeli, kuru kopīgi sagatavoja EM un IZM.

II. Esošās situācijas apraksts

2.1. Latvijas zinātnes nozares ekosistēmas attīstība

Laika posmā no 2014.–2021.gadam IZM ir īstenojusi un turpina īstenot Latvijas zinātnes nozares ekosistēmas pilnveidi ar mērķi stiprināt pētniecības kapacitāti, stimulēt virzību uz izcilību un sadarbību ar industriju. Zinātnes finansēšanas un pārvaldības strukturālās reformas var nosacīti iedalīt trīs posmos (1.att.).

1.attēls

Zinātnes nozares ekosistēmas attīstības posmi

Pirmajā posmā 2013./2014.gadā IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu nodrošināja Latvijas zinātnes starptautisku izvērtējumu16 (turpmāk – izvērtējums). Izvērtējuma mērķis bija nodrošināt objektīvu Latvijas zinātnes situācijas analīzi Eiropas Pētniecības telpas (European Research Area) un sadarbības pētniecības kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm.

Izvērtējuma ietvaros īstenoti šādi uzdevumi:

1) izvērtēta zinātnisko institūciju darbība, tajā skaitā pētījumu kvalitāte un zinātnisko institūciju kapacitāte;

2) sniegti detalizēti ieteikumi un pamatojums zinātnisko institūciju konsolidācijai, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, sekmējot sadarbību Baltijas jūras reģionā un Latvijas zinātnes internacionalizāciju Eiropas mērogā;

3) izstrādāti ieteikumi zinātnisko institūciju un attiecīgo tautsaimniecības nozaru komersantu sadarbībai un saskaņotai rīcībai, kā arī definēta nozaru profesionālo organizāciju loma šādas sadarbības veicināšanā;

4) sniegti ieteikumi zinātnes un inovāciju sistēmas uzlabošanai un tās efektīvai pārvaldībai;

5) sniegti priekšlikumi zinātnisko institūciju finansēšanas uzlabošanai.

Izvērtējumā kopumā tika vērtētas 150 Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas (turpmāk – zinātniskās institūcijas), kā arī augstskolu struktūrvienības. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu Latvijas zinātnes struktūra bija fragmentēta un Latvijas zinātnes kvalitātes, vadības un zinātniskās infrastruktūras līmenis nebija apmierinošs. Viena no rekomendācijām bija nepieciešamība īstenot pasākumus fragmentācijas mazināšanai. Pilns rekomendāciju saraksts pieejams informatīvajā ziņojumā "Par zinātnes starptautisko izvērtējumu"17. Līdz ar to IZM kopīgi ar zinātniskajām institūcijām izstrādāja pasākumu plānu strukturālām reformām zinātnes fragmentācijas novēršanai, ko pamatā īstenoja 2014.–2015.gadā18. Strukturālo reformu īstenošanai IZM izstrādāja atbilstošus atbalsta pasākumus, tostarp, pilnveidoja normatīvo regulējumu, kas sekmēja atsevišķu valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu konsolidāciju, pilnveidoja zinātnisko institūciju un augstskolu finansēšanas kārtību, piešķirot finansējumu spēcīgākām zinātniskajām institūcijām, kā arī piesaistīja ES struktūrfondu investīcijas plānošanas perioda 2007.–2013.gadam un izveidoja investīciju programmas zinātnisko institūciju pārvaldības un institucionālās attīstības atbalstam, un pētniecības infrastruktūras attīstībai. Minēto pasākumu rezultātā Latvijas publiskā sektora zinātnes kapacitāte koncentrēta 22 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, kam valsts piešķir zinātnes bāzes (institucionālo) finansējumu,19 un kopējais sniegums kopš 2015.gada (palielinājies zinātnisko publikāciju skaits, kas publicēti starptautiskajās datubāzes un to īpatsvars no ES-28 kopējā publikāciju skaita, palielinājies ES Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" (2014–2020) (turpmāk – programma Apvārsnis 2020) piesaistītais finansējums20). Taču līdz šim Latvijas zinātnes kapacitātes pilnvērtīga izmantošana Viedās specializācijas stratēģijā plānotās tautsaimniecības transformācijas uz augstāku pievienotu vērtību ir kavējušas kritiski zemas investīcijas P&A, un P&A iesaistītais cilvēkkapitāls. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam21 īstenošanai noteiktā mērķa par ieguldījumu pētniecībā un attīstībā 1,5 procentu apmērā reālās investīcijas 2016.gadā bija 0,44 procenti, bet 2017.gadā 0,51 procents.

Otrā posma strukturālās reformas 2016.–2018.gadā ietvēra konkursa kārtībā finansējuma piešķiršanas principu pārskatīšana zinātnisko projektu īstenošanai. Galvenie no tiem ir:

1) projektu ekspertīzi nodrošina Eiropas Komisijas datubāzē esošie starptautiskie eksperti, kas nodrošina augstas kvalitātes un neatkarīgu projektu izvērtēšanu (peer review) atbilstoši projekta specifikai;

2) ES Pētniecības un tehnoloģiju attīstības ietvarprogrammu principu pielāgošana, vērtējot projektu zinātnisko kvalitāti, rezultātu ietekmi un projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu;

3) ievērojot starptautisko ekspertu grupas rekomendācijas, no 2018.gada Zinātniskās darbības likums dod mandātu visām nozaru ministrijām veidot un finansēt valsts pētījumu programmas savās pārraudzības nozarēs un jomās;

4) ieviests projektu kvalitātes slieksnis, kas nosaka minimālo kvalitātes kritēriju sasniegšanu, lai projekts varētu pretendēt uz finansējumu;

5) samazināts administratīvais slogs projektu iesniedzējiem u.c.

Strukturālo reformu trešajā posmā no 2019.gada paredzēts konsolidēt zinātnes politikas ieviešanā iesaistītās institūcijas vai to struktūrvienības vienā institūcijā, lai nodrošinātu vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas ieviešanu.

2.2. Latvijas zinātnes finansēšana un iesaistītās institūcijas

Latvijā zinātnes politikas ieviešanā pamatā piedalās IZM un tās padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes (2.att.). Daļu no zinātnes programmām administrē Finanšu ministrijas padotībā esošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES struktūrfondu sadarbības iestāde.

2.attēls

Zinātnes politikas īstenošanā iesaistītās iestādes

Lielāko IZM zinātnes programmu kopējais finansējums 2019.gadā apkopots 1.tabulā. Četru IZM ES struktūrfondu programmu ieviešana tiek īstenota ar FM padotībā esošās CFLA starpniecību. 1.tabula atspoguļo tiešās pārvaldes iestāžu iesaisti zinātnes programmu ieviešanas posmos.

1.tabula

IZM zinātnes programmu pārvaldībā iesaistītās tiešās pārvaldes iestādes

Programmas Finansējums 2019.g. (milj. euro) Īstenošanas politikas izstrāde Programmu projektu ekspertīze/audits Administrēšana un uzraudzība
(t.sk. pēcuzraudzība)
Valsts budžets

Zinātnes bāzes finansējums

27,8 IZM IZM IZM

Valsts pētījumu programmas (IZM un EM)

4,1 IZM,

EM

LZP LZP/SZA

Fundamentālie un lietišķie pētījumi

9,5 IZM LZP LZP/SZA

Dalība starptautiskās (ieskaitot Apvārsnis 2020) sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā

4,1 IZM VIAA22

Bilaterālās sadarbības programmu projekti (Latvija–Francija, Latvija–Lietuva–Taivāna, Latvija–Ukraina, Latvija–Baltkrievija)

0,3 IZM LZP VIAA
ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētās zinātnes programmas
(kopējais finansējums 2014.–2020.gada plānošanas periodam)

Praktiskas ievirzes pētījumi

86,1 IZM CFLA CFLA

Pēcdoktorantūras pētniecības programma

64,0 IZM VIAA CFLA un VIAA

Inovāciju granti studentiem

34,0 IZM CFLA CFLA

Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem

32,5 IZM CFLA CFLA, VIAA

P&A infrastruktūras programma

120,0 IZM CFLA CFLA

EEZ/NO Pētniecības un izglītības programma

17,0 IZM VIAA/LZP VIAA

Baltic Bonus

0,1 IZM VIAA VIAA

Latvijas P&A pētniecības programmu pārvaldībā iesaistītās tiešās pārvaldes iestādes:

Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku institūcija un ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir sekmēt zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas īstenošanu un koordināciju, kā arī nodrošināt zinātnisko pētījumu projektu un programmu pieteikumu un rezultātu izvērtēšanas organizēšanu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14.pantu LZP sastāvu apstiprina Ministru kabinets. LZP kompetence ir noteikta Zinātniskās darbības likuma 16.pantā, bet uzdevumi LZP nolikumā23.

Studiju un zinātnes administrācija ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras nodrošina no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību. SZA kompetence ir noteikta Zinātniskās darbības likuma 18.¹ pantā un funkcijas un uzdevumi – SZA nolikumā.24 SZA ir arī noteikta kompetence koordinēt un nodrošināt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Valsts izglītības attīstības aģentūra ir IZM pakļautībā esošā tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetence ir noteikta tās nolikumā.25 Tās darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo valsts, ES un ārvalstu finanšu instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Funkciju izpildi attiecībās uz P&A pētniecības programmām nodrošina VIAA Zinātnes un pētniecības politikas atbalsta departaments (turpmāk – VIAA Zinātnes departaments), kas sastāv no četrām struktūrvienībām: Pētniecības starptautisko programmu nodaļa, Pētniecības un inovāciju politikas atbalsta nodaļa, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas programmu nodaļa, kā arī programmas Apvārsnis 2020 26 Nacionālais kontaktpunkts. Nacionālā kontaktpunkta galvenais uzdevums ir koordinēt programmas aktivitātes Latvijā, nodrošināt informācijas apriti un veicināt Latvijas dalībnieku (zinātniskās institūcijas, augstskolas, komersanti u.c.) iesaisti programmas aktivitātēs.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu, īstenojot sadarbības iestādes funkciju atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumam,27 ievērojot tās nolikumu.28 ES struktūrfondu 2014.–2020.gada periodā ir būtiski pieaugusi CFLA loma P&A programmu administrēšanā, jo tās pārraudzībā ir virkne IZM un EM P&A programmu (sk. 1.tabulu). CFLA struktūrā P&A programmas pamatā administrē Izglītības un zinātnes attīstības, kā arī Uzņēmējdarbības un inovāciju departaments, kā arī projektu atlasi un ekspertīzi organizē Izglītības, zinātnes un cilvēkresursu attīstības projektu atlases nodaļa.

Papildus minētajām tiešās pārvaldes iestādēm, Latvijas zinātnes nozares pārvaldībā piedalās arī Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome, kuras mērķis atbilstoši tās nolikumam29 ir nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, kā arī viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju.

Šobrīd zinātnes politikas ieviešana ir sadrumstalota un sadalīta starp vairākām tiešās pārvaldes iestādēm, līdz ar to nepieciešama esošo resursu konsolidācija vienotā zinātnes politikas iestādē, kuras uzdevums būs nodrošināt efektīvu zinātnes politikas ieviešanu valsts un starptautiskā finansējuma ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā un radīto zināšanu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanā tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un eksportu. Esošā situācija kavē IZM atbildībā esošās zinātnes politikas ieviešanā nepieciešamās administratīvās kapacitātes veidošanu un stratēģisko zināšanu uzkrāšanu, un to visaptverošu izmantošanu.

2.3. Citu valstu pieredze P&A programmu pārvaldībā

Igaunijā galvenā pētniecību finansējošā organizācija ir Igaunijas Pētniecības padome (turpmāk – IPP)30. IPP administrē un finansē galvenokārt valsts budžeta finansētās pētniecības programmas. Savukārt ES struktūrfondu finansētās pētniecības un izglītības programmas īsteno fonds "Archimedes"31 sadarbībā ar IPP. IPP tika izveidota 2012.gadā, konsolidējot dažādu aģentūru funkcijas vienotā aģentūrā. Izveidojot vienotu aģentūru, Igaunijas galvenais mērķis bija samazināt pētniecības finansēšanas fragmentāciju un vienkāršot pētniecības projektu administrēšanu un uzraudzību. IPP, saskaņā ar publiski pieejamiem datiem32, sastāv no administrācijas un 6 departamentiem, kur kopumā nodarbināti 63 darbinieki, tādējādi, radot atbilstošu administratīvo kapacitāti visu pētniecības programmu īstenošanai. Igaunijas pētniecībai valsts piešķirtais finansējums 2019.gadā sastāda 40 milj. euro, ko pārvalda IPP.33 IPP mērķis ir finansēt fundamentālo un lietišķo pētniecību, novērtēt tās efektivitāti un ietekmi, kā arī organizēt Igaunijas zinātnieku dalību starptautiskās pētniecības programmās. IPP arī atrodas nacionālais programmas Apvārsnis 2020 kontaktpunkts. Fonds "Enterprise Estonia" 34 darbojas kā uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra.

Lietuvas Pētniecības padome (turpmāk – LiePP) tika izveidota 1991.gadā un reorganizēta 2007.gadā35, kad tā kļuva par galveno pētniecības finansēšanas aģentūru Lietuvā. LiePP īsteno trīs galvenās funkcijas – izstrādā pētniecības programmas, nodrošina zinātnisko ekspertīzi un finansē pētniecību gan valsts budžeta finansētās pētniecības programmās, gan ES struktūrfondu finansētās programmas. LiePP pētniecības atbalstam īsteno vairāk kā 30 finanšu instrumentus un tās 2018.gada budžets sastāda ap 18 milj. euro.36 No 2008.gada būtiski ir palielinājies arī LiePP darbinieku skaits, no 18 2008.gadā līdz 98 2019.gadā. LiePP arī atrodas nacionālais programmas Apvārsnis 2020 kontaktpunkts. Būtiski uzsvērt, ka abu valstu pētniecības padomēs ir izveidots pētniecības atašejs Briselē37, tādējādi, nodrošinot efektīvāku šo abu valstu pētnieku interešu pārstāvniecību ES finansētājās pētniecības programmās. Inovāciju politikas ieviešanā vadošā institūcija ir Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūra (MITA)38.

Slovēnijā galvenā pētniecību finansējošā organizācija ir Slovēnijas Zinātnes aģentūra39 (turpmāk – SloZA), kas sastāv no 6 departamentiem un aptuveni 47 pilna laika darbiniekiem. SloZA sastāv no trīs galvenajām aģentūras struktūrām – valdes, zinātniskās padomes un aģentūras direktora.40 Valde vada un pārrauga aģentūras darbu, tās sastāvā ietilpst 7 pārstāvji no dažādām Slovēnijas institūcijām. Zinātniskā padome ir augstākā profesionālā padome ar padomdevējfunkcijām. Zinātniskā padome sastāv no 7 pārstāvjiem sešās dažādās zinātnes nozarēm. Savukārt aģentūras direktors organizē un vada aģentūras ikdienas darbu un par savu darbu atskaitās aģentūras valdei. Saskaņā ar 2019.gada datiem SloZA pārvalda valsts budžeta finansētās programmas 148,2 milj. euro apmērā, no kuriem aptuveni 2,6 milj. tiek izmantoti administratīvajām vajadzībām. SloZA finansē gan fundamentālo, gan lietišķo pētniecību, atbalsta dažādas ar infrastruktūru izmantošanu saistītas pētniecības programmas un organizē dalību starptautiskajās pētniecības programmās. Savukārt Slovēnijas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija administrē visas ES struktūrfondu īstenotās pētniecības programmas. Inovāciju politiku pamatā īsteno aģentūra SPIRIT Slovenia.41

Slovākijas pētniecības un attīstības aģentūra (turpmāk – SPAA) ir galvenā pētniecības programmu īstenotājā valstī. Tā ir izveidota 2005.gadā un tās kompetencē ir pētniecības finansēšana visās zinātnes nozarēs, ieskaitot starptautiskās sadarbības projektu finansēšana.42 Saskaņā ar SPAA statūtiem viens no aģentūras uzdevumiem ir atbalstīt pētniecību, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, veicināt sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi un izstrādāt pētniecības atbalsta programmas.43 SPAA budžets 2017.gadā sastādīja 36,5 milj. euro, no kuriem aptuveni 1,3 milj. euro tika izmantoti aģentūras un pētniecības projektu administrācijai. SPAA sastāv no četriem departamentiem, kuros kopā strādā aptuveni 48 darbinieki.44 2017.gadā aģentūra administrēja 861 pētniecības projektus. Inovāciju politiku pamatā īsteno Slovākijas inovāciju un enerģētikas aģentūra.45

Somijā kopš 2018.gada ir izveidota jauna inovācijas finansējoša iestāde "Business Finland", kuras izveide ir veikta, apvienojot divas iepriekš inovācijas finansējošās iestādes Tekes un FinPro46. Līdz ar to šobrīd Somijā, līdzīgi kā iepriekš minētajos gadījumos, pastāv tā saucamā divu pīlāru sistēma, kurā zinātnes un inovāciju sistēma ir nodalīta starp 2 iestādēm – zinātnes jomā finansēšana notiek caur Somijas Zinātņu akadēmiju47 (pēc funkcijām līdzīgi Latvijas Zinātnes padomei) un inovāciju joma tiek finansēta caur Business Finland iestādi.

2.tabula

IPP, LiePP, SloZA un SPAA salīdzinājums

  Igaunijas Pētniecības padome
(IPP)
Lietuvas Pētniecības padome
(LiePP)
Slovēnijas Zinātnes aģentūra
(SloZA)
Slovākijas pētniecības un attīstības aģentūra (SPAA)
Ikgadējais finansējums, milj. euro 40 18 185 36,5

Darbinieku skaits

63 98 47 48

P&A programmu finansējuma avots

Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Īsteno valsts budžeta finansētās P&A programmas (Izglītības, zinātnes un sporta ministrija īsteno ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās P&A programmas

Latvijas piemērā starp IZM un EM ir arī skaidri nodalītas atbildības jomas zinātnes un inovāciju finansēšanā. IZM pārziņā ir zinātnes finansēšanas programmas no fundamentālās zinātnes līdz tehnoloģiju demonstrēšanai un prototipēšanai, kamēr EM pārziņā ir inovāciju attīstības finansēšanas programmas no prototipēšanas līdz komercializācijai. Izveidojot Latvijas Zinātnes padomi, tiktu stiprināts zinātnes politikas ieviešanas "pīlārs", līdzīgi kā augstāk minētajos piemēros šīs funkcijas koncentrējot vienā spēcīgākā institūcijā.

2.4. Efektīva P&A pārvaldība

Atbilstoši P&A politikas īstenošanas teorijai priekšnosacījumi efektīvai P&A pārvaldei ir stratēģiska pētniecība un inovāciju politika, kvalitatīva administratīvā politikas koordinācija izpildvaras vidējā līmeņa struktūrās, inovāciju sistēmas institucionālā ietvara spējas adaptēties, kā arī sabiedrības uzticība pārvaldības sistēmai un atbildība pret sabiedrību un stratēģisko lēmumu pieņēmējiem48. Pārvaldības sistēmas racionalizācija sekmē visu šo priekšnosacījumu izpildi. Vienota pētniecības finansēšanas institūcija uzlabos zinātnes pārvaldes sistēmas efektivitāti, nodrošinot kvalitatīvāku zinātnes plānošanas dokumentu sasaisti ar rīcībpolitiku. Institūcija, kas nodrošinās Latvijas zinātnes pārvaldību, sekmēs valsts politikas funkciju īstenotāju fokusa maiņu no administratīvas pārvaldes uz stratēģiski virzītu pētniecības programmu projektu administrēšanu (proactive management approach), uzraudzīšanu un līdz ar to zinātnes politikas īstenošanu. Sagaidāma kvalitatīvāka administratīvā zinātnes politikas koordinācija izpildvaras vidējā līmeņa struktūrās, stiprinot vertikālos un horizontālos sadarbības mehānismus un palielinot politikas īstenotāju aktivitāšu papildinātību un sinerģijas. Vienota pētniecības finansēšanas institūcija spēs efektīvāk konkrētām mērķu grupām nodot informāciju par uz tām orientētiem pasākumiem – kā finansējuma piesaistes, tā arī projektu īstenošanas (administrēšanas) jautājumos. Zinātnes nozares funkciju konsolidācija ļaus arī īstenot labo praksi pierādījumos balstītas politikas veidošanā, sekmējot visaptverošākus un ilgstošākus rīcībpolitku izvērtējumus (policy impact evaluations)49. Visbeidzot, vienota P&A programmu pārvaldības institūcija arī veicinās mērķa grupas (zinātnisko institūciju) un sabiedrības uzticību, padarot saprotamākas šādas institūcijas veicamās funkcijas, un padarīs klientiem draudzīgākus pakalpojumus, tai skaitā nodrošinot labāku koordināciju starp dažādām investīciju programmām, projektu konkursiem, prasībām, nodrošinot efektīvāku informācijas apmaiņu, klientam prognozējamāku projektu finansēšanas un administrācijas sistēmu, un samazinot gadījumus, kad klienti informācijas iegūšanai tiek novirzīti uz citu organizāciju. Vienlaikus Latvija demonstrēs tās apņemšanos un spēju nodrošināt starptautisko organizāciju (EK, OECD u.c.) rekomendāciju ieviešanā, tostarp arī labās prakses ieviešanu zinātnes pārvaldībā un savstarpējo uzticēšanos starptautiskajā līmenī.

Lietderīgas atziņas var iegūt arī salīdzinoši apskatot dažādu valstu pārvaldības fragmentāciju. Izmantojot COBRA tīkla padotības iestādes (aģentūras) definīciju, pēc EUPACK datiem, Latvijā kopumā ir salīdzinoši augsts pakļautības iestāžu skaits (139), salīdzinot ar citām ES-28 valstīm (Lietuvā – 77, Igaunijā – 34)50.

Zinātnes sistēmas pārvaldības modelim ir jābūt piemērotam konkrētās valsts izmēram. Kamēr lielās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, atbilstoši tās izmēram, iedzīvotāju skaitam un pieejamiem finanšu resursiem efektīvi darbojās fragmentēts zinātnes pārvaldības modelis ar daudzām iestādēm, mazākām valstīm ir piemērotāki koncentrētāki zinātnes padotības iestāžu pārvaldības modeļi51.

III. Risinājums

Konceptuālais ziņojums paredz vienkāršot un padarīt efektīvāku Latvijas zinātnes procesu pārvaldību. Piedāvātās izmaiņas mazinās administratīvo slogu zinātniskajām institūcijām un ļaus valsts institūcijām labāk izsekot Latvijas zinātnes sniegumam. Sistēmas racionalizācija ļaus zinātnes pārvaldības procesus nākotnē īstenot atbilstoši labajai starptautiskajai praksei.

Risinājums paredz pārveidot Latvijas Zinātnes padomi no koleģiālas institūcijas par tiešās pārvaldes iestādi, balstoties uz starptautisko institūciju, Eiropas Komisijas un OECD rekomendācijām, labāko attīstīto valstu praksi, kā arī IZM identificētās nepilnības zinātnes politikas ieviešanā un uzkrāto pieredzi un zināšanas, izstrādājot un organizējot zinātnes politiku Latvijā. Latvijas Zinātnes padome būs arī kompetentā valsts iestāde Latvijas zinātniskās ekspertīzes pakalpojumu nodrošināšanā, tādējādi veidojot spēcīgu, uzticamu un profesionālu zinātniskās ekspertīzes sistēmu.

Latvijas Zinātnes padomes atbildībā būs: valsts, ES struktūrfondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un citu ārvalstu finanšu instrumentu (piemēram, EEZ/NO) finansēto zinātnes programmu ieviešana, kā arī ES struktūrfondu 2014.–2020.gada Pēcdoktorantūras pētniecības programmas52 un Starptautiskās sadarbības programmas53 īstenošana. Savukārt VIAA turpinās savu darbību kā izglītības programmu ieviešanas iestāde, pārņemot SZA funkcijas studiju kreditēšanas nodrošināšanā54 no valsts budžeta līdzekļiem un līdz 2020.gada 1.aprīlim no kredītiestāžu izsniegtiem kredītiem ar valsts galvojumu. Tas ir saistīts ar to, ka SZA Studiju kreditēšanas daļas funkcijas jānodrošina vēl aptuveni 15 gadus, lai administrētu valsts galvoto kredītu portfeli par līgumiem, kas tiks noslēgti līdz 2020.gada 1.aprīlim (skat. konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu"55). Līdz ar to šīs daļas funkcijas, uzdevumi un finansējums, kā arī daļa no SZA finansējuma atbalsta funkcijām (piemēram, juridiskā daļa) tiks nodoti VIAA. ES struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.g. zinātnes projektu pēcuzraudzību nodrošinās VIAA vai to pārņems IZM. Pārējās SZA funkcijas, uzdevumi un finansējums tiks nodots Latvijas Zinātnes padomei. Līdz ar to LZP, SZA un VIAA tiks reorganizētas.

3.1. Latvijas zinātnes politikas ieviešanas institūcijas juridiskā statusa alternatīvas

Izvērtējot izveidojamās Latvijas Zinātnes padomes iespējamo juridisko statusu, tika izskatītas šādas iespējas:

1) valsts aģentūra atbilstoši Publisko aģentūru likumam56, kur par aģentūru var būt tikai pašfinansējoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir nodota kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Institūcija, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, neatbilstu Publisko aģentūru likuma prasībām, jo tai ir jānodrošina valsts pārvaldes funkcijas, kuras finansē no valsts budžeta dotācijām un kuras nav saistītas ar pakalpojumu sniegšanu. Ievērojot minēto, institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, galvenais uzdevums nav publisko maksas pakalpojumu sniegšana, tādējādi Publisko aģentūru likumā noteikto prasību, ka lielāko daļu no aģentūras budžeta veido ieņēmumi no publisko maksas pakalpojumu sniegšanas, minēta institūcija nevar izpildīt;

2) fonds atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam57, kur publisks nodibinājums jeb fonds ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura un publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi. Praksē redzams, ka fondi, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ir veidoti sabiedrības un sociālo interešu aizsardzībai, kultūras veicināšanai, un šie mērķi tiek sasniegti, piesaistot, uzkrājot un sadalot finanšu līdzekļus, kas saņemti kā ziedojumi un valsts budžeta programmu ietvaros. Institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, uzdevums nav administrēt finanšu līdzekļus, tos sadalot citām fiziskām vai juridiskām personām, bet gan pētniecības programmu īstenošana, administrēšana, uzraudzība;

3) valsts kapitālsabiedrība atbilstoši Komerclikumam58, kas nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Lai īstenotu Latvijas zinātnes pārvaldības sistēmas racionalizāciju un zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas funkcijas ietvaros īstenojamo valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, darbībai nebūs pastāvīgs un patstāvīgs saimniecisks raksturs ar mērķi gūt atlīdzību, kā arī neīstenojas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta59 pirmajā daļā noteiktie nosacījumi, pie kuriem publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību;

4) institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, funkciju deleģēšana nevalstiskai organizācijai nav atbalstāma, jo IZM ieskatā Latvijā nav šādas organizācijas ar nepieciešamo kompetenci, pieredzi, resursiem, personāla kvalifikāciju un reputāciju, kura varētu attiecīgos valsts pārvaldes uzdevumus veikt efektīvāk. Latvijas zinātnes pārvaldība pēc būtības ir tāda valsts pārvaldes funkcija, kuru drīkstētu veikt tikai iestādes.

Latvijas Zinātnes padome būtu tiešās pārvaldes iestāde, kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirot finanšu līdzekļus tās darbības īstenošanai, un tai ir savs personāls.60 Pārraudzības forma dod IZM tiesības pārbaudīt LZP lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Savukārt, pakļautības forma dod IZM tiesības dot rīkojumu iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt iestādes vai amatpersonas lēmumu,61 kas attiecas uz administratīvo tiesību jomu.

Latvijas Zinātnes padomes pieņemto lēmumu vai rīcības tiesiskuma pārbaudi var veikt IZM, vienlaikus paredzot, ka LZP pieņemtos lēmumus par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu konkursa kārtībā uzvarējušajiem P&A programmu projektiem pārsūdz tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, parējos gadījumos Latvijas Zinātnes padomes apstrīdētos lēmumus IZM izskatītu triju mēnešu laikā.

3.2. Latvijas Zinātnes padomes izveide un tās funkcijas

Lai novērstu Latvijas zinātnes politikas ieviešanas fragmentāciju, centralizētu un racionalizētu, IZM piedāvā veidot Latvijas Zinātnes padomi kā tiešās pārvaldes iestādi, reorganizējot LZP, SZA62 Zinātnes projektu daļu un VIAA Zinātnes departamentu, kuras rezultātā LZP tiku konsolidētas tās zinātnes politikas īstenošanas funkcijas un kompetences (uzdevumus, kas IZM padotības iestādēm – VIAA, SZA un LZP. Latvijas Zinātnes padome ieviestu valsts budžeta un citu ārvalstu finanšu instrumentu zinātnes programmas. Tās loma un pienākumi integrējami arī ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmā.

IZM vai Latvijas Zinātnes padome nepieciešamības gadījumā var veidot zinātnieku konsultatīvu padomi, kas darbotos ar padomdevēja tiesībām un kuras darbības mērķis būtu konsultēt ministriju un LZP, sniedzot priekšlikumus zinātnes politikas plānošanai, veidošanai un īstenošanai, tostarp arī normatīvo aktu pilnveidei un veicināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu zinātniskās darbības nodrošināšanu. Latvijas Zinātnes padomi vada direktors, izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā, atlases komisijā piesaistot zinātniekus no LZP ekspertu komisiju vidus vai no citām zinātni pārstāvošām organizācijām. Direktors ir starptautiski atzīts zinātnieks ar augstākā līmeņa vadītāja pieredzi. Direktors ir valsts amatpersona. Direktoram var būt vietnieki un to kompetenci nosaka direktors. Latvijas Zinātnes padome savu funkciju izpildei var veidot struktūrvienības, lai nodrošinātu zinātnisko ekspertīzi, projektu īstenošanu un uzraudzību, nodrošinātu analītisko kapacitāti, starptautisko sadarbību, ieskaitot nacionālo kontaktpunktu, kā arī zinātnes stratēģisko komunikāciju un Latvijas zinātnes pozicionēšanu ārvalstīs.

Latvijas Zinātnes padomes struktūrā ir ekspertu komisijas, kuras izveido un darbojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.63 Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumu Nr.320 "Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība" 40.punktu komisijas locekļi par darbu komisijā atlīdzību nesaņem.

Latvijas Zinātnes padomes administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram, personālvadība, grāmatvedība, iepirkumi, audits plānots nodrošināt sadarbībā ar IZM saskaņā ar esošiem un plānotiem centralizācijas risinājumiem, izvēloties optimālāko risinājumu. Administratīvās funkcijas nodrošināšanai finansējums plānots arī zinātnes programmu un piesaistīto projektu ietvaros.

Latvijas Zinātnes padomes konceptuālā struktūra veidota tādā veidā, lai nodrošinātu visas funkcijas, kuras šobrīd nodrošina LZP, SZA (Zinātnes projektu daļa) un VIAA Zinātnes departaments tostarp arī Nacionālais kontaktpunkts (3.att.). Papildus Latvijas Zinātnes padomē tiks nodrošināta nepieciešamā kapacitāte COFUND64 (no Apvāršņa 2020) projektu un cita ārējā finansējuma piesaistei. Latvijas Zinātnes padomei plānoti pienākumi arī ES struktūrfondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā – gan sniedzot ieguldījumu programmu plānošanā, projektu vērtēšanā un uzraudzībā, gan nodrošinot integrēto P&A programmu ieviešanu.

3.attēls

LZP pārvaldāmās zinātnes programmas65 un kompetences

3.3. Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi

Latvijas Zinātnes s padomes funkcijas un uzdevumi apkopoti 3.tabulā.

3.tabula

Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi

Funkcijas Uzdevumi
1) Nodrošināt stratēģisku zinātnes politikas ieviešanu ar proaktīvu vadības pieeju (proactive management approach) pētniecības programmu izveidē, īstenošanā 1) sagatavot priekšlikumus par valsts zinātnes politikas prioritātēm zinātniskās darbības attīstībā, un zinātnes attīstības politikā;

2) veidot, attīstīt un īstenot pētniecības projektu programmas;

3) izvērtēt priekšlikumus un ieteikumus par zinātnisko darbību regulējošo normatīvo aktu sistēmu, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepiecieša­majiem grozījumiem zinātnisko darbību regulējošo normatīvo aktu sistēmā;

4) veikt sistemātisku datu uzkrāšanu un apkopošanu visās LZP kompetencēs;

5) nodrošināt analītikā balstītu secinājumu, prognožu modeļu, rekomendāciju, iniciatīvu izstrādi un nepieciešamo komunikāciju, kā arī turpmāko lēmumu pieņemšanu;

6) finansējuma piesaiste COFUND shēmu un citu starptautisko iniciatīvu ietvaros, ieskaitot zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšana P&A projektu piesaistei;

7) sniegt priekšlikumus nacionālās un Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektu noteikšanai, izveidošanai, uzturēšanai un racionālai izmantošanai, izstrādāt nacionālo infrastruktūras ceļa karti;

8) nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu, valsts pētījumu programmu projektu un tirgus orientēto pētījumu projektu izvērtēšanu un finansējuma administrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

9) nodrošināt ES struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda Pēcdoktorantūras pētniecības programmas projekta66 un Starptautiskās sadarbības atbalsta projekta67 īstenošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tostarp nodrošināt Pēcdoktorantūras pētniecības programmas pieteikumu izvērtēšanu un finansējuma administrēšanu;

10) izvērtēt un apkopot publiskā finansējuma ietvaros finansēto zinātnisko pētījumu zinātniskos rezultātus un nodrošināt publisku pieejamību šiem rezultātiem;

11) veikt pasākumus Eiropas zinātnieku ētikas hartā nostiprināto principu iedzīvināšanai sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju;

12) nodrošināt neatkarīgu rīcībpolitikas instrumentu (P&A programmu) ietekmes izvērtējumu;

13) īstenot zinātnes stratēģisko komunikāciju;

14) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus

2) Nodrošināt zinātnisko ekspertīzi publiskā un privātā sektora vajadzībām68 1) piešķirt Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības un uzturēt, šo ekspertu datubāzi;

2) izveidot Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju un noteikt to kompetences;

3) apstiprināt augstskolu doktorantūras studiju programmu īstenošanā iesaistīto Latvijas Zinātnes padomes ekspertus;

4) sniegt atzinumu par licencēšanai vai akreditēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām;

5) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus

3) Starptautiskās sadarbības zinātnē veicināšana, koordinēšana 1) nodrošināt EEZ/NO programmu un projektu apsaimniekošanu;

2) nodrošināt starptautiskās sadarbības projektu un ES politikas iniciatīvu īstenošanu Latvijā zinātnes politikas jomā;

3) nodrošināt starptautisko pētījumu īstenošanu zinātnes politikas jomā;

4) nodrošināt ES kārtējās Ietvara programmas Nacionālā kontaktpunkta funkciju īstenošanu;

5) nodrošināt Latvijas dalību Apvārsnis Eiropa partnerībās, kā arī Eiropas Savienības COST, ERA-NET COFUND u.c. projektos;

6) nodrošināt starptautisko sadarbības programmu projektu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā vērtēšanu, administrēšanu un uzraudzību;

7) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus

3.4. Latvijas Zinātnes padomes budžets

Latvijas Zinātnes padomes budžetu veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi, ārvalstu finanšu palīdzība.

Latvijas Zinātnes padomei paredzēts uzņemties arī pavisam jaunas funkcijas un uzdevumus, kurus iepriekš fragmentācijas un resursu trūkuma dēļ nav bijis iespējams īstenot. Starp šīm jaunajām funkcijām ir analītika un stratēģiskās komunikācija, kā arī ārējā finansējuma piesaiste. Finanšu un materiālo resursu apvienošanas rezultātā jaunās funkcijas būs iespējams uzņemties, vidējā termiņā neparedzot papildu budžetu jaunās iestādes darbībai.

4.tabula

Latvijas Zinātnes padomes indikatīvi plānotais budžets un amata vietu skaits69

  2020.gads
(no 01.07)
2021.gads 2022.gads
KOPĀ Izdevumi 13 257 777 25 271 841 15 448 017
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 800 556 1 588 150 858 654
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 284 957 580 835 288 619
Novirzāmais finansējums projektiem 12 172 264 23 102 856 14 300 744
Amata vietas70 50,0 49,0 26
Tai skaitā      
05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana 4 983 228 9 966 456 9 966 456
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 187 736 375 472 375 472
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 76 490 152 980 152 980
Novirzāmais finansējums projektiem 4 719 002 9 438 004 9 438 004
Amata vietas 0,7 0,7 0,7
05.12.00 Valsts pētījumu programmas 1 676 304 2 122 250 2 122 250
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 48 909 54 676 54 676
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 12 760 17 520 17 520
Novirzāmais finansējums projektiem 1 614 636 2 050 054 2 050 054
Amata vietas 0 0 0
42.xx.00 (jauna apakšprogramma) LZP darbības nodrošināšana (pārdalot finansējumu no 05.15.00 LZP, 42.05.00 VIAA, 42.08.00 SZA) 263 759 538 543 538 543
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 204 700 420 424 420 424
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 59 059 118 119 118 119
Novirzāmais finansējums projektiem 0 0 0
Amata vietas 24,5 24,5 24,5
62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (20142020) (projekts "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai", projekts "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai")71 4 703 748 9 407 496  
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 318 585 637 169  
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 75 068 150 136  
Novirzāmais finansējums projektiem 4 310 096 8 620 191  
Amata vietas 22,3 22,3  
70.06.00 Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās 1 555 667 3 086 953 2 820 768
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 20 078 59 309 8 082
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 14 040 47 000 0
Novirzāmais finansējums projektiem 1 521 549 2 980 644 2 812 686
Amata vietas 1,5 0,5 0,5
71.06.00 Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētās programmas īstenošana 75 072 150 143 0
Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 20 550 41 100 0
Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 47 540 95 080 0
Novirzāmais finansējums projektiem 6 982 13 963 0
Amata vietas 0,5 0,5 0

IV. Risinājuma ietekmes izvērtējums

Valsts kontroles 2017.gada izvērtējuma secinājumi liecina, ka LZP un SZA darbības efektivitāte nav pietiekama, pieejamie līdzekļi ir nepietiekoši un funkcijas fragmentētas, lai eksistētu kā patstāvīgas iestādes. 5.tabulā ir apkopoti galvenie Valsts kontroles secinājumi par LZP un SZA darbības efektivitāti.

5.tabula

Valsts kontroles secinājumi par LZP un SZA darbības efektivitāti72

LZP SZA
LZP nav spēkā esošas iestādes darbības stratēģijas un iestādes darba plāna SZA nav spēkā esošas iestādes darbības stratēģijas
Daži Zinātniskās darbības likumā noteiktie mērķi ir vispārīga rakstura un netiek raksturoti ar izmērāmiem sasnieguma kritērijiem, kā arī daži no LZP noteiktajiem uzdevumi un funkcijām netiek saistīti ar konkrētiem izpildes termiņiem, tādējādi iestādes darbības efektivitāti nav iespējams izvērtēt Definētie rādītāji sasniegti daļēji, tādējādi iestādes darbība nav uzskatāma par efektīvu
LZP darbības neveicina zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstību, jo tā darbojas pastarpināti SZA darbības un noteiktie rezultatīvie radītāji tikai daļēji raksturo mērķi, jo studiju un studējošo kredītu administrēšana pēc būtības neveicina augstākās izglītības pieejamību
Lai gan iestāde sniedz pakalpojumus sabiedrībai, sabiedrības viedoklis par pakalpojumu kvalitāti netiek apkopots. Kopš iestādes izveides nav vērtēta iestādes darbības efektivizēšanas/ optimizēšanas iespēja un pamatfunkciju turpmākas nodrošināšanas nepieciešamība Lai gan iestāde sniedz pakalpojumus sabiedrībai, sabiedrības viedoklis par pakalpojumu kvalitāti netiek apkopots. Kopš iestādes izveides nav vērtēta pamatfunkciju turpmākas nodrošināšanas nepieciešamība
LZP pieejamie resursi neļauj uzņemties papildu iniciatīvas savu mērķu sasniegšanā un kapacitātes palielināšanā, nenodrošina iespēju kvalitatīvi veikt projektu izvērtēšanu, piesaistot ārvalstu ekspertus  

Vērtējot piedāvātā risinājuma ieguvumus un riskus, būtiskākais ieguvums ir iespēja veidot uz mūsdienīgiem principiem un standartiem balstītu vienotu zinātnes politikas ieviešanas un pētniecības finansēšanas iestādi, bet lielākais risks administratīvais slogs un kompetentu speciālistu nodrošinājums jaunas aģentūras izveidei.

6.tabula

Piedāvātā risinājuma identificētie riski un ieguvumi

Ieguvumi Riski
Latvijas Zinātnes padome kā vienota zinātnes politikas ieviešanas un pētniecības finansēšanas iestāde
– vienotas un efektīvas zinātnes politikas ieviešanas iestādes izveidošana;

– zinātniskās ekspertīzes centralizēšana vienā kompetentā iestādē

– nepieciešamā kapacitāte, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pētniecības projektu zinātniskā ekspertīzi, administrēšanu un uzraudzību;

– pētniecības programmu īstenošanā nodrošināta proaktīva vadības pieeja;

– "Vienas pieturas aģentūra", nodrošinot pilna spektra konsultācijas pētniecības projektu piesaistē un īstenošanā, tostarp nostiprinot Apvārsnis Eiropa Nacionālā kontaktpunkta kapacitāti.

– liels normatīvo aktu un noslēgto līgumu (tajā skaitā starptautisko, īstenoto un uzraudzīto programmu un projektu pārņemšanā) grozījumu slogs

– pieredzējušo darbinieku maiņa, kompetento speciālistu nodrošinājums

4.1. Riski, ja situācija nemainās

Nemainoties situācijai, Latvijas zinātnes politikas ieviešanā turpināsies tās fragmentācija starp esošajām politikas ieviešanā iesaistītajām iestādēm (2.2.nodaļa). Tas nozīmē, ka turpinās pastāvēt vairākas tiešās pārvaldes iestādes, kā LZP un SZA, zinātnes programmu finansēšanu īstenos arī VIAA un CFLA, tādējādi turpinot.

Pastāvot esošajai zinātnes politikas ieviešanai, tiks apgrūtināta Latvijas mazās zinātnes nozares ekosistēmas resursu koncentrācija, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp iesaistītajām pusēm valsts, reģionālajā un starptautiskajā līmenī. Bez atbilstošas kritiskās masas un analītiskās kapacitātes paredzams, ka netiks efektīvi kāpināts piesaistītais investīciju, finansējuma un zināšanu (know-how) apjoms, tādējādi, nenodrošinot maksimālu atdeves efektivitāti un savstarpējo sinerģiju. Vienlaikus, eksistējot sadrumstalotai zinātnes politikas ieviešanai, arī palielinoties zinātnes finansējuma apjomam, tiks aizkavēta valsts prioritāro mērķu sasniegšana zinātnes politikā, kas vērsti uz radīto zināšanu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanu sekmīgai tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību.

Fragmentētai zinātnes politikas ieviešanas sistēmai nav iespējams nodrošināt sinerģiju starp ES struktūrfondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda, citu finanšu instrumentu (piem. EEZ/NO finansējums) un valsts budžeta investīcijām zinātnē (zinātnes bāzes finansējums, valsts pētījumu programmas, fundamentālo un lietišķo pētījumu programma), kā arī atbalstu (nacionālais Apvārsnis 2020 kontaktpunkts) sekmīgai dalībai topošajai ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa" (2021–2027), tostarp COFUND aktivitātēs u.c. Līdz ar to tiktu apgrūtināta vai pat ierobežota lielāka finansējuma piesaiste programmā "Apvārsnis Eiropa" un pastāvētu publiskā finansējuma pārklāšanās riski.

4.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu Latvijas Zinātnes padomes darbību, juridisko statusu un darbinieku atlīdzības apmēru atbilstoši darba specifikai, IZM ir izvērtējusi, ka

Spēku zaudēs:

1) 17.08.2004. MK noteikumi Nr.719 "Studiju un zinātnes administrācijas nolikums";

2) 16.08.2016. MK rīkojums Nr.452 "Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu";

3) 09.05.2006. MK noteikumi Nr.383 "Latvijas Zinātnes padomes nolikums" ar jauna padomes nolikuma apstiprināšanu.

Jauna regulējuma izstrāde: MK noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes nolikumu.

Grozījumu veikšana:

4) Zinātniskās darbības likumā;

5) 16.09.2003. MK noteikumi Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" – svītrot administrāciju no ministrijas padotības iestādēm;

6) 18.12.2012. MK noteikumi Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (svītros zinātnes politikas īstenošanas uzdevumus un papildinās ar studiju/studējošo kreditēšanas uzdevuma īstenošanu);

7) 12.12.2017. MK noteikumi Nr.725 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība" – padome pārņem administrācijas kompetenci;

8) 04.09.2018. MK noteikumi Nr.560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" – padome pārņem administrācijas kompetenci;

9) 26.05.2015. MK noteikumi Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" – padome pārņem aģentūras kompetenci;

10) 19.01.2016. MK noteikumi Nr.50 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" īstenošanas noteikumi" – aģentūras uzdevumus zinātnes politikas īstenošanā veiks padome;

11) 06.06.2017. MK noteikumi Nr.315 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" - aģentūras uzdevumus zinātnes politikas īstenošanā veiks padome;

12) 23.10.2001. MK noteikumi Nr.445 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts" – administrācijas uzdevumus studiju/studējošo kreditēšanā veiks aģentūra;

13) 29.05.2001. MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem" – administrācijas uzdevumus studiju/studējošo kreditēšanā veiks aģentūra;

14) 29.05.2001. MK noteikumi Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" –administrācijas uzdevumus studiju/studējošo kreditēšanā veiks aģentūra.

V. Piedāvātā risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

IZM piedāvāto risinājumu paredz iestādes administrēšanai paredz īstenot resorā esošā budžeta līdzekļu ietvaros, piemērojot resorā pieejamos centralizācijas pakalpojumus. Ziņojumā iekļautais aprēķins ir indikatīvs un tiks precizēts, sagatavojot normatīvos aktus par LZP izveidi (rīkojumā par iestāžu reorganizāciju), tai skaitā ņemot vērā visas līdz reorganizācijas brīdim veiktās izmaiņas 2020.gada budžetā, (tai skaitā, gan likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" sagatavošanas procesā piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, gan veiktās izmaiņas budžeta likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā (ja tādas būs), gan citas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktās pārdales).

7.tabula

Piedāvātā risinājuma ietekme uz budžetu

Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2020 2021 2022 2020
(no 1.07.)
2021 2022 Turpmāk
ik gadu
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, euro.
Konceptu­ālā ziņojumā paredzētās Latvijas Zinātnes padomes izveide 1 KOPĀ,
tai skaitā
40,682,250 34,466,926 18,106,822 0 0 0 0 0
05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana 11,521,033 11,521,033 11,521,033 0 0 0 0 0
Studiju un zinātnes administrācija 9,479,699 9,479,699 9,479,699 -4,739,850 -9,479,699 -9,479,699 -9,479,699  
Valsts izglītības attīstības aģentūra 441,258 441,258 441,258 -220,629 -441,258 -441,258 -441,258  
Latvijas Zinātnes padomes 45,499 45,499 45,499 -22,750 -45,499 -45,499 -45,499  
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 4,983,228 9,966,456 9,966,456 9,966,456  
05.12.00 Valsts pētījumu programmas 3,631,581 2,137,550 2,137,550 0 0 0 0 0
Studiju un zinātnes administrācija 3,341,701 2,112,430 2,112,430 -1,670,851 -2,112,430 -2,112,430 -2,112,430  
Latvijas Zinātnes padomes 10,907 9,820 9,820 -5,454 -9,820 -9,820 -9,820  
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 1,676,304 2,122,250 2,122,250 2,122,250  
05.15.00 Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana / 42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana 99,894 99,894 99,894 0 0 0 0 0
(šobrīd esošā)Latvijas Zinātnes padomes 99,894 99,894 99,894 -49,947 -99,894 -99,894 -99,894  
(plānotā iestāde)Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 49,947 99,894 99,894 99,894  
42.05.00 Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana / 42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana 987,796 987,796 987,796 0 0 0 0 0
Valsts izglītības attīstības aģentūra 187,692 187,692 187,692 -88,333 -187,692 -187,692 -187,692  
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 88,333 187,692 187,692 187,692  
42.08.00 Studiju un zinātnes administrācijas darbības nodrošināšana / 42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana 359,251 359,251 359,251 0 0 0 0 0
Studiju un zinātnes administrācija 250,957 250,957 250,957 -125,479 -250,957 -250,957 -250,957  
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 125,479 250,957 250,957 250,957  
62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014–2020) (projekts "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai", projekts "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai")* 20,476,889 15,856,799 0 0 0 0 0 0
Valsts izglītības attīstības aģentūra 9,407,496 9,407,496 0 -4,703,748 -9,407,496 0 0  
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 4,703,748 9,407,496 0 0  
70.06.00 Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās 3,368,686 3,267,483 3,001,298 0 0 0 0 0
Valsts izglītības attīstības aģentūra 3,188,156 3,086,953 2,820,768 -1,555,667 -3,086,953 -2,820,768    
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 1,555,667 3,086,953 2,820,768    
71.06.00 Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētās programmas īstenošana 237,120 237,120 0 0 0 0 0 0
Valsts izglītības attīstības aģentūra 150,143 150,143 0 -75,072 -150,143 0    
Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 75,072 150,143 0    
*-Apakšprogrammā 62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014–2020) (projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai") finansējums norādīts tikai indikatīvi (2019.gada budžetā plānotajā līmenī). Tas precizēsies atbilstoši projektā paredzētajam.

VI. Turpmākās rīcības indikatīvais plāns

Nr. p.k. Veicamais uzdevums Laika grafiks
1. Zinātniskās darbības likuma (ZDL) grozījumu iesniegšana Ministru kabinetā (izskatīšanai kopā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam") 2019.gada 1.oktobris73
2. Saeima pieņem grozījumus Zinātniskās darbības likumā 2019.gada novembris/decembris
3. MK rīkojuma par LZP, SZA un VIAA reorganizāciju, kā arī LZP nolikuma (jauni MK noteikumi) un VIAA nolikumu (grozījumi MK noteikumos) projektu iesniegšana Ministru kabinetā ar grozījumu ZDL pieņemšanu Saeimā un izsludināšanu noteikta kārtībā 2019.gada novembris/decembris
4. Valsts kanceleja nodrošina LZP direktora atlasi konkursa kārtībā, ja ir pieņemti ZDL grozījumi un ar MK noteikumiem ir noteikts LZP nolikums 2019.gada novembris –2020.gada janvāris
5. IZM izveido LZP, SZA un VIAA reorganizācijas komisiju līdz 2019.gada 2.decembrim
6. Konceptuālā ziņojuma 4.2. apakšpunktā minēto tiesību aktu projektu, izņemot šīs tabulas 2. un 3.punktā minēto, iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2020.gada 1.septembrim
7. LZP uzsāk darbību ar 2020.gada 1.jūliju
8. Šīs tabulas 3.punktā minētajā MK rīkojumā par reorganizāciju iekļauj projekta Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai", kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansētās programmas "Pētniecība un izglītība" nodošanu LZP. līdz 2022. gada 1.jūlijam

1 https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0

2 https://mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

3 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210

4 https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0

5 Turpat, 20.lpp.

6 Turpat, 21.-22.lpp

7 Apstiprināts ar uz Ministru kabineta 2017.gada 24.novembra rīkojumu Nr.701

8 Izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību (http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-38_2016/loti-mazo-un-mazo-iestazu-izvertejums_starpzinojums.pdf )

9 Turpat

10 https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf

11 https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0; 42.lpp.

12 Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia_25222988

13 OECD Ekonomikas departamenta 2019.gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju, 100.lpp

14 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 10.daļa.

15 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmā daļa.

16 Ministru kabineta 2012.gada 15.maija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.27 12.§) 2.punkts http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/ saraksts/protokols/?protokols=2012-05-15

17 https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/ZISI/IZMzino_160114_Zizvertejums.pdf Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra sēdes protokollēmums (prot.Nr.3 42.§) http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40311924&mode=mk&date=2014-01-21

18 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40324956

19 Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām"

20 https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/RIS3_pirmais-monitoringa-ziojums_2018.pdf Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" - Ministru kabineta 2018.gada 27.februāra sēdes protokollēmums (prot.Nr.13 44.§) http://tap.mk.gov.lv/lv/ mk/tap/?pid=40427624

21 https://likumi.lv/doc.php?id=253919

22 Saskaņā ar 26.05.2015. MK noteikumiem Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā", VIAA administrē un uzrauga programmas "Apvārsnis 2020" projektus, Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. un 187.panta izrietošās ietvaros īstenojamās kopējās programmas un kopīgās tehnoloģiju ierosmes, kā arī ES COST aktivitātes, ERA-NET un ERA-NET+ projektu aktivitātes.

23 Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumi Nr.383 "Latvijas Zinātnes padomes nolikums"

24 Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumi Nr.719 "Studiju un zinātnes administrācijas nolikums"

25 Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums"

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulai (ES) Nr.1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020.gads) un atceļ Lēmumu Nr.1982/2006/EK (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada 20.decembris, Nr. L 347)

27 https://likumi.lv/doc.php?id=267471

28 Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.745 "Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums"

29 Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumi Nr.553 "Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes nolikums"

30 http://researchinestonia.eu/funding/

31 http://archimedes.ee/en/sihtasutus/about-us/

32 https://www.etag.ee/en/estonian-research-council/contacts/

33 https://www.etag.ee/wp-content/uploads/2019/04/Estonian_Research_2019_veeb.pdf

34 https://www.eas.ee/eas/?lang=en

35 https://www.lmt.lt/data/public/uploads/2016/09/d2_organisational-evaluation-of-the-research-council-of-lithuania_final_180714.pdf

36 https://www.lmt.lt/lt/doclib/ikqo3kg8wtyp1zpbwwvfbuvx5hu57wck

37 Šobrīd Briselē strādā tikai Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnes nozares padomnieks

38 Agency for Science, Innovation and Technology, https://mita.lrv.lt/en/about-mita/who-we-are

39 http://www.arrs.si/en/agencija/naloge.asp

40 https://www.arrs.si/sl/analize/publ/inc/ESH-OrgEvalRepSRA-Dec2011.pdf

41 https://www.spiritslovenia.si/en

42 https://www.apvv.sk/agentura.html?lang=en

43 https://www.apvv.sk/buxus/docs/agentura/predpisy-externe/statute-srda.pdf

44 https://www.apvv.sk/buxus/docs/agentura/vyrocne-spravy/apvv-vs-2017-en.pdf

45 Slovak Innovation and Energy Agency, http://www.siea.sk

46 https://www.businessfinland.fi/en/for-finnish-customers/about-us/in-brief/

47 https://minedu.fi/en/science-and-research

48 https://smartech.gatech.edu/handle/1853/39803

49 https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1467-9299.00292

50 https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3e89d981-48fc-11e8-be1d-01aa75ed71a1/language-en

51 https://tietokayttoon.fi/documents/1927382/3099869/Kuuden+maan+tutkimus-+ja+innovaatiopoliittinen+vertailu/e68b7a35-465d-4183-b7be-914efff95f62

52 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"

53 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai"

54 Studiju un zinātnes administrācijas nolikums 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 punktos minēto funkciju pārņemšana (https://likumi.lv/ doc.php?id=92542)

55 Atbalstīts ar Ministru kabineta 2019.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.382

56 https://likumi.lv/ta/id/202272-publisko-agenturu-likums

57 https://likumi.lv/doc.php?id=81050

58 https://likumi.lv/doc.php?id=5490

59 https://likumi.lv/ta/id/63545#p88

60 Valsts pārvaldes iekārtas likums. 1.panta 3.punkts, https://likumi.lv/ta/id/63545#p1

61 Valsts pārvaldes iekārtas likums. 7.panta ceturtā un piektā daļa, https://likumi.lv/ta/id/63545#p7

62 Vienlaikus SZA studiju un studējošo kreditēšanas joma tiks nodota VIAA

63 Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumi Nr.320"Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība"

64 https://ec.europa.eu/research/mariecurieactions/actions/co-funding-programmes_en, COFUND ir EK Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas līdzfinansējums nacionālo un starptautisko programmu īstenošanai, nodrošinot papildus finansējumu doktorantūras programmu, PhD pretendentu, kā arī pieredzējušo zinātnieku grantiem.

65 Zinātnes bāzes finansējuma programma tiks nodota LZP pēc iestādes izveides

66 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"

67 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai"

68 Atbilstoši apstiprinātajam cenrādim

69 Latvijas Zinātnes padomes indikatīvi plānotais budžets un amata vietu skaits, faktiski pārdalāmais finansējuma apjoms un amata vietu skaits tiks precizēts sagatavojot normatīvos aktus par LZP izveidi. Ziņojumā iekļautais aprēķins ir indikatīvs un tiks precizēts, sagatavojot normatīvos aktus par LZP izveidi (rīkojumā par iestāžu reorganizāciju), tai skaitā ņemot vērā visas līdz reorganizācijas brīdim veiktās izmaiņas 2020.gada budžetā, (tai skaitā, gan likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" sagatavošanas procesā piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, gan veiktās izmaiņas budžeta likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā (ja tādas būs), gan citas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktās pārdales).

70 Amata vietu skaits, ņemot vērā, ka daļa no tām ir izveidotas uz programmu ieviešanas periodu. Amata vietu skaits būs atkarīgs no īstenojamo programmu un piesaistīto projektu skaita

71 Apakšprogrammā 62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014–2020) (projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai") finansējums norādīts tikai indikatīvi (2019.gada budžetā plānotajā līmenī). Tas precizēsies atbilstoši projektā paredzētajam

72 Valsts kontroles ziņojums "Izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību"

73 Turpmākās rīcības uzdevumi un to izpildes termiņi veicami, kad apstiprināti minētie likumu grozījumi

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!