• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojums Nr. 445 "Par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.09.2019., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/op/2019/193.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 446

Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

Vēl šajā numurā

23.09.2019., Nr. 193

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 445

Pieņemts: 18.09.2019.

OP numurs: 2019/193.1

2019/193.1
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 445

Rīgā 2019. gada 18. septembrī (prot. Nr. 42 26. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) VI sadaļā iekļauto risinājumu.

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Lai nodrošinātu Saeimas 2019. gada 21. marta lēmuma "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" izpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 21. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

(Ministru kabineta
2019. gada 18. septembra
rīkojums Nr. 445)

Konceptuālais ziņojums
"Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Konceptuālā ziņojuma izstrādes pamatojums

III. Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta

IV. Administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie jautājumi

4.1. Administratīvo teritoriju veidi

4.2. Novadu administratīvie centri un to saistība ar valsts pārvaldes darbību

4.3. Novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums

V. Konsultācijas ar pašvaldībām un izmaiņas 35 administratīvo teritoriju modelī

VI. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

VII. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunā redakcija

VIII. Noslēgums

IX. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi

ATR administratīvi teritoriālā reforma
CSP Centrālā statistikas pārvalde
IIN iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IKP iekšzemes kopprodukts
LIAS 2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
MK Ministru kabinets
PFIF pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VPVKAC Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs
VSS Valsts sekretāru sanāksme

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk – Saeima) šā gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, un pēc konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) 5. pantu un konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai attiecīgu likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts).

Ņemot vērā iepriekšminēto, Konceptuālā ziņojuma satura izstrādei atskaites punkts ir 2019. gada 14. maijā MK izskatītais informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".1 Tajā 119 administratīvo teritoriju vietā apspriešanai tika izvirzīts 35 administratīvo teritoriju modelis ar pamatkritēriju teritorijas veidot ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem (atsevišķi skatot Pierīgas jautājumu), par kuru notika konsultācijas ar pašvaldībām.

Šajā Konceptuālajā ziņojumā ir iekļauts tā izstrādes pamatojums, iespējamie riski, nemainoties esošajai situācijai, administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, pilnveidotais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojuma 1. pielikumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā.

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir veikti precizējumi attiecībā pret Ādažu, Siguldas un Salaspils novadiem. Rezultātā Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, sākotnējam 35 teritoriju modelim pievienojot Ulbrokas novadu.

II. Konceptuālā ziņojuma izstrādes pamatojums

Kā jau tika minēts, Saeima šā gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām (turpmāk – Saeimas Lēmums).2

Vienlaikus Saeima Lēmumā MK uzdeva pēc Konceptuālā ziņojuma sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Hartas 5. pantu izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai Likumprojektu, kurā nosaka:

1) valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, administratīvi teritoriālo iedalījumu un tā veidus;

2) administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites un robežu grozīšanas kārtību, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumus un kārtību;

3) apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtību un attiecīgo institūciju kompetenci;

4) kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas;

5) kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai;

6) nosacījumus pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī rīcībai ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros;

7) citus jautājumus, kas izriet no konceptuālā ziņojuma.

Saeimas Lēmumā ir arī noteikts, ka MK iesniedz Saeimai ziņojumu, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

2019. gada 14. maijā MK tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Minētajā informatīvajā ziņojumā ir apskatīti jautājumi, kas raksturo esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un pamato ATR nepieciešamību: 2009. gada teritoriālā reforma un tās sekas; esošās situācijas raksturojums (sociālekonomiski rādītāji un pašvaldību darbības aspekti); teritoriālās reformas iespējamā ietekme uz pašvaldību darbību; ārvalstu pieredze teritoriālo reformu īstenošanā. MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23. § par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk – MK protokollēmums) 2.2. punktā VARAM uzdots līdz 2019. gada 2. septembrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK Konceptuālo ziņojumu.3

Ņemot vērā iepriekšminēto, Konceptuālais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Saeimas Lēmumu un MK Protokollēmumu.

Konceptuālais ziņojums neaptver jautājumus par pašvaldību darbības funkcionalitāti, jo piedāvātais administratīvi teritoriālais iedalījums tiek veidots, ņemot vērā pašvaldībām normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto principu, ka valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu. Vienlaikus Konceptuālajā ziņojumā, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot subsidiaritātes principu, netiek ietverti risinājumi attiecībā par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, atbilstoši deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 225. punktam. Jautājumi par iespējamo reģionālās pārvaldes darbību tiks vērtēti pakārtoti, sākotnēji izskatot ministriju viedokļus par iespējamu funkciju deleģēšanu (decentralizēšanu) un plānošanas reģionu turpmāko darbību.

III. Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta

1) Netiks nodrošināta racionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana un netiks rastas iespējas būtiski samazināt administratīvo un birokrātisko slogu visai valsts pārvaldes sistēmai. Samazinoties pašvaldību skaitam un pieaugot to kapacitātei, arī pārējā valsts pārvaldes sistēmā būtiski samazināsies administratīvais slogs. Savukārt nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti un, nodrošinot subsidiaritātes principa ievērošanu, pastāv iespēja mazināt ne tikai birokrātiju, bet arī pieaugošo normatīvismu.

2) Teritorijas attīstība vienas pašvaldības ietvaros netiks plānota kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem, radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi, kā arī atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un attiecīgi pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru.

3) Netiks izveidota platforma efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai, tai skaitā citu neatliekamu nozaru reformu īstenošanā, jo valsts administratīvi teritoriālais iedalījums ietekmē ne tikai pašvaldības, bet arī pārējo valsts pārvaldi un tās sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem.

4) Daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras, izveidojot sabalansētu pakalpojumu izmaksu attiecību pret kvalitāti.

5) Saglabājoties nevienlīdzīgai pašvaldību sistēmai (primāri pēc iedzīvotāju skaita un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem), nebūs iespējams pilnvērtīgi nostiprināt pašvaldību autonomiju un kapacitāti, kā arī nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu – īstenot decentralizāciju.4

6) Neņemot vērā faktiskos 26 rajonu pašvaldību reorganizācijas aspektus, proti, kad rajonu funkcijas pakāpeniski no 90. gadiem līdz 2010. gadam tika nodotas vietējām pašvaldībām, virknei pašvaldību saglabāsies nesamērīgs funkciju apjoms attiecībā pret iedzīvotāju skaitu tajās, it sevišķi tas attiecas uz funkcijām, kuras ir racionālāk izpildāmas rajonu mērogu teritorijās.

7) Ir risks, ka esošo demogrāfisko tendenču situācijā saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, būtiski pieaugs pašvaldību uzturēšanas izdevumu apjoms. Piemēram, Latvijas Banka 2019. gadā publicētajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?" pēc noteiktiem aprēķiniem izsaka šādu pieņēmumu: "Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, iespējams aplēst potenciālo līdzekļu ietaupījumu, ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās. Aprēķināts, kāds būtu uzturēšanas izdevumu ietaupījums, ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu attiecīgi 10 tūkst., 15 tūkst. vai 20 tūkst. (sk. att.). Potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt ievērojams – no 17 milj. eiro līdz 130 milj. eiro gadā. Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums būtu vēl lielāks."5 Latvijas Bankas aprēķinu par prognozējamajiem ietaupījumiem rezultāti skatāmi 3.1. attēlā.

3.1. attēls. Potenciālais uzturēšanas izdevumu ietaupījums gadā novadiem ar dažādu vidējo iedzīvotāju skaitu
(milj. eiro). Avots: Latvijas Banka6

Vienlaikus VARAM uzskata, ka ietaupījums varētu būt lielāks, jo, neskaitot Rīgu un Jūrmalu, saskaņā ar precizēto modeli (34 novadu pašvaldības) vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 36 413 iedzīvotāji.

1) Demogrāfisko tendenču prognozes norāda, ka neviendabība starp pašvaldībām saglabāsies. Pašvaldību (119) skaits dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2019. gada sākumā7 un pēc iedzīvotāju skaita prognozes 2030. gadam (Jāņa sēta) ir atspoguļots 3.2. attēlā.

3.2. attēls. Pašvaldību skaits dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2019. gadā un prognoze uz 2030. gadu

Kā redzams, saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, visvairāk pieaugs to pašvaldību skaits, kurās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju. Atbilstoši kopējām iedzīvotāju skaita sarukšanas tendencēm valstī samazināsies pašvaldību skaits arī citās grupās (vidējās un lielās). Tomēr kopumā prognozes norāda uz to, ka turpināsies noslāņošanās starp pašvaldībām, veidojoties divām izteiktām grupām – lielās pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 un mazās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem.

Arī Latvijas Banka 2019. gadā publicētajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?" prognozē, ka 2040. gadā vidējais iedzīvotāju skaits novados saruks. Piemēram, 2018. gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja ap 8460 cilvēku, bet 2040. gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks – ap 7200 cilvēkiem.8 Samazinoties kopējam iedzīvotāju skaitam un vidējam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā, prognozējams uzturēšanas izdevumu pieaugums. Latvijas Banka secina, ka vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik, kas pašvaldību budžetiem izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu funkciju izpildei līdz 2040. gadam varētu papildus prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.9

IV. Administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie jautājumi

Saskaņā ar Saeimas Lēmumu Likumprojektā ir jānosaka administratīvo teritoriju izveidošanas kritēriji, administratīvi teritoriālais iedalījums un tā veidi. Nodaļas turpinājumā ir apskatīti pēc konsultācijām ar pašvaldībām Likumprojektam izvirzītie administratīvo teritoriju iedalījuma veidi, administratīvo centru noteikšanas kārtība, novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums.

4.1. Administratīvo teritoriju veidi

Teritorijas būtu iedalāmas divos veidos:

• republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala;

• novadi, kurus iedala teritoriālajās vienībās:

novada pilsētās;

novada pagastos.

Republikas pilsētas – Rīgu un Jūrmalu – likumā nosaka Saeima.

4.2. Novadu administratīvie centri un to saistība ar valsts pārvaldes darbību

Iedzīvotāju interesēs ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija. Viens no pamatkritērijiem administratīvi teritoriālā iedalījumā pilnveidošanā ir teritorijas veidot ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Līdz ar to novadu administratīvie centri turpmāk būtu jānosaka Saeimai, jo tajos darbosies arī citas valsts pārvaldes institūcijas, tai skaitā tās, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Ja novada teritorijā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, tad primāri izvērtē par administratīvo centru noteikt ciemu vai pilsētu, kurā ir lielākais pastāvīgo iedzīvotāju skaits.

Pašvaldībām būtu tiesības iesniegt pamatotu priekšlikumu likumā mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

4.3. Novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums

Apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi kritēriji:

1) teritorija ir ģeogrāfiski vienota;

2) novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu;

3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju;

4) iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;

5) iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu;

6) teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi;

7) ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Novadu izveidošanas kritēriju raksturojums

1) Teritorija ir ģeogrāfiski vienota. Kritēriju pamato vispārpieņemts princips, kas atbilst starptautiskai tiesību praksei un vēsturiski ir nostiprināts arī Latvijas Republikas likumdošanā attiecībā uz administratīvās teritorijas jēdzienu. Proti, administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2) Novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. 2010. gada 10. jūnijā Saeima ar lēmumu apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam.10 Minētajā stratēģijā ir norādīts, ka: "Attīstības centrs ir teritorija, kur ir resursu (t.sk. cilvēkresursu), sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kas veicina apkārtējās teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte." Šajā gadījumā attīstības centri ir trīsdesmit nozīmīgākās valsts pilsētas. Ievērojot iepriekšminēto, kā arī šo attīstības centru funkcionālu sasaisti ar tām pieguļošām lauku teritorijām, šāda kritērija noteikšana likumā nodrošinātu policentrisku valsts attīstību, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Tas arī ļautu veidot racionālu publisko pakalpojumu sniegšanas tīklu, veicinot pakalpojumu sniegšanu par samērīgām izmaksām. Saglabājot esošo situāciju, arvien palielināsies atšķirība starp pašvaldībām, kuru teritorijās ir zemi ekonomiskās izaugsmes rādītāji vai slikti demogrāfiskie rādītāji, vai arī kuras pamatā sevi pozicionē tikai kā dzīvesvieta blakus esošajā attīstības centrā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, un ekonomiski spēcīgākām pašvaldībām ar labāku infrastruktūru un pakalpojumu klāstu.

Jāpiebilst, ka arī izvērtējuma "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam" 2015. gada gala atskaitē ietverti šādi būtiskākie secinājumi:

Lai optimizētu publisko individuālo pakalpojumu – izglītības, kultūras, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumu – izmaksas, tie jākoncentrē deviņās republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definēta kā reģiona nozīmes attīstības centrs.

Lai arī 2009. gadā veiktā administratīvā reforma būtiski samazinājusi pašvaldību skaitu valstī, tomēr esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks. Pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju un nodrošināšanu. Tā kavē izglītības tīkla un citas neatliekamas reformas. Latvijā reāli funkcionē ne vairāk kā 30 attīstības centri, tāpēc svarīgi būtu vistuvākajā nākotnē arī administratīvo iedalījumu pārveidot atbilstoši šai realitātei.11

3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Rīga kā nozīmīgākais valsts attīstības centrs un galvaspilsēta nodrošina darbavietas un pakalpojumu sniegšanu būtiskai daļai apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju. Ņemot vērā esošo pašvaldību budžeta veidošanās kārtību un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nosacījumus, ir veidojusies situācija, kur pamatā Rīga un Pierīgas pašvaldības ir no pašvaldību budžeta viedokļa visnodrošinātākās pašvaldības un iemaksātāji PFIF. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo funkciju apjomu, iedzīvotāju skaitam arī Pierīgas pašvaldībās vajadzētu būt vismaz 15 000. Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, arī Pierīgā ir iespējas radīt darbavietas un piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas pašvaldības ietvaros veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas.

4) Iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Investīciju piesaistei liela ietekme ir valsts institūciju politikai un tās realizācijai. Tomēr daudzos gadījumos praktiskie darbības aspekti tieši norāda arī uz pašvaldību lomu nozīmīgu investīciju piesaistīšanā savai teritorijai, tādējādi radot darbavietas un veicinot teritorijas ekonomisko attīstību. To ir iespējams veiksmīgi izdarīt, ja veidojas vairāku apstākļu kopums, kas rada labvēlīgu vidi investīcijām. VARAM ieskatā tie ir saskaņota teritorijas attīstības plānošana un spēcīgu uzņēmēju atbalsta struktūru radīšana pašvaldībās, bet pats būtiskākais ir pašvaldību budžeta iespējas veikt ieguldījumus savas teritorijas attīstībai. Ja pašvaldībā dzīvo ap 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad tās ieņēmumiem vajadzētu veidoties ap 20 milj. EUR gadā, kas savukārt rada iespēju pašvaldībai būt finansiāli pašpietiekamai. Piemēram, tas ļauj īstenot salīdzinoši mazākus projektus bez aizņēmuma Valsts kasē. Pašvaldību funkciju apjomam atbilstošs pašvaldību budžets var palīdzēt nozīmīgu investīciju piesaistē un radīt darbavietas, un mazināt iedzīvotāju aizbraukšanu labāku darba vietu meklējumos. Latvijas un ārvalstu prakse pierāda, ka investoriem ir svarīga pašvaldību kapacitāte un iespējas, kā arī iedzīvotāju skaits.

5) Iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Būtiski ir teritorijas attīstību plānot kopsakarībās – tostarp ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tas attiecas, pirmkārt, uz efektīva izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta infrastruktūras tīkla izveidi. Otrkārt, tas ļautu attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru.

6) Teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi. Ņemot vērā pašvaldību sistēmā notikušās funkcionālās reformas, secināms, ka Latvijā pakāpeniski ir izveidota bāze funkcionāli spēcīgu vietējo pašvaldību darbībai. Ziņojumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā (sk. 1. pielikumu). Šodienas situācijā pašvaldību loma valsts pārvaldes sistēmā tikai pieaug, kas pašvaldībām prasa atbildīgi risināt jautājumus savu iedzīvotāju interesēs. Jāuzsver, ka juridiskā loģika norāda, ka, likumā uzdodot publiskai personai izpildīt valsts pārvaldes funkciju, publiska persona citai publiskai personai vai privātpersonai var deleģēt tikai no funkcijas izrietošus pārvaldes uzdevumus. Pretējā gadījumā, proti, ja publiska persona izpildei citai publiskai personai deleģē savas funkcijas, zūd jēga šādas publiskas personas darbībai. Pašvaldību gadījumā tas neattiektos uz pašvaldību kopīgu iestāžu izveidi, kā arī gadījumiem, kur likumos noteikts citādi – piemēram, īpašu sadarbības formu veidošana noteiktu jautājumu risināšanai.

7) Pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Likums nosaka pašvaldībām nodrošināt tiesības iedzīvotājiem iegūt vispārējo vidējo izglītību, un izglītība ir funkcija, kurai pašvaldības kopumā tērē vislielāko daļu no sava budžeta. 2019. gada 14. maija sēdē MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu", kurā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā šādu minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klašu grupā piedāvātajos administratīvajos centros: pilsētām ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju 150 skolēni, administratīvo teritoriju attīstības centros – 120 skolēni.12 Vienlaikus norādām, ka Igaunijā pašreiz šāds minimālais kritērijs ir 252 skolēni, turklāt šis kritērijs nākotnē varētu tikt palielināts vairāk nekā divas reizes.13

V. Konsultācijas ar pašvaldībām un izmaiņas 35 administratīvo teritoriju modelī

Saskaņā ar Saeimas lēmumu un MK Protokollēmuma 2.1. punktu VARAM uzdots organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Izpildot iepriekšminēto, un atbilstoši Hartas 5. punktam, kas nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, VARAM laika posmā no 2019. gada 27. maija līdz 2019. gada 2. augustam ir organizējusi 30 konsultācijas ar pašvaldību domēm par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Piedalīties minētajās konsultācijās tika aicināti visu attiecīgo pašvaldību domju deputāti, kuru teritoriju varētu skart apvienošanās. Lai nodrošinātu konsultāciju procesu, VARAM visām pašvaldībām nosūtīja uzaicinājumus, kuros bija iekļauta saite uz MK mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".

Konsultācijās VARAM pašvaldību domju deputātiem skaidroja administratīvi teritoriālas reformas nepieciešamību un nozīmīgumu, un pašvaldību lomu valsts iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā. Saeimas Lēmums uzdod turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Līdz ar to arī šajā gadījumā administratīvi teritoriālās reformas mērķi sasaucas arī ar Satversmes tiesas secinājumu, pieņemot lēmumu Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306, proti: "9.1. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis saskaņā ar Reformas likuma 2. pantu bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Reforma lielā mērā ir saistīta ar racionāla vietējās pašvaldības lieluma (teritorijas) noteikšanu, lai pašvaldība spētu efektīvi un optimāli pildīt visas savas autonomās, kā arī tai uzdotās vai deleģētās funkcijas. Reformas mērķis ir atrast piemērotu modeli, kurš novērstu pastāvošo vietējo pašvaldību sadrumstalotību un līdz ar to arī mazinātu resursu neracionālu izmantošanu. Lielākā vietējā pašvaldībā ir labākas iespējas koncentrēt finanšu līdzekļus, piesaistīt investīcijas, pieņemt darbā kvalificētus speciālistus un nodrošināt darbinieku specializāciju, kā arī plašāk izmantot uzņēmējdarbības veicināšanas līdzekļus. Lielākas pašvaldības ir vairāk atvērtas inovācijām un var labāk sadarboties ar citām vietējām pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmējiem [..]".14

VARAM ministrs konsultācijās izskaidroja administratīvi teritoriālās reformas mērķus, uzklausīja klātesošo viedokļus un jautājumus, sniedza uz tiem atbildes un arī aicināja pašvaldību deputātus iesniegt VARAM konkrētus un pamatotus priekšlikumus par izmaiņām piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī.

Tāpat konsultācijās pašvaldību domju deputāti tika iepazīstināti ar apvienojamo teritoriju pašvaldību profiliem, kuros bija iekļauta šāda informācija:

• novadu veidojošās pilsētas un pagasti, apvienotā novada teritorijas raksturojums;

• iedzīvotāju skaits un tā prognozes, budžets (2018. gada budžeta ieņēmumi un izdevumi);

• 2019. gada budžeta ieņēmumu plāns, administratīvie izdevumi;

• iemaksas PFIF;

• pašvaldības budžeta IIN uz 1 iedzīvotāju;

• pašvaldības budžeta izdevumi izglītībai uz vienu izglītojamo;

• investīcijas;

• darbaspēka migrācija;

• pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā;

• vispārējās izglītības iestādes;

• pārvaldība un pakalpojumi, t.sk. VPVKAC darbība un pagastu pārvalžu izvietojums;

• pašvaldību sadarbība;

• teritoriju ekonomiskās aktivitātes izvērtējums.

Apvienojamo teritoriju pašvaldību profili un cita ar administratīvi teritoriālo reformu saistīta informācija tika publicēta un joprojām ir pieejama arī VARAM mājaslapas sadaļā "Administratīvi teritoriālā reforma".

Pavisam minētajā laika posmā konsultācijās piedalījās 1312 dalībnieki, no kuriem 947 bija pašvaldību domju deputāti (63% no kopējā deputātu skaita uz konsultācijām aicināto pašvaldību domēs).

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām ir iestrādāti administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā šādi grozījumi atbilstoši izvirzītajiem administratīvo teritoriju izveides veidiem un kritērijiem:

1. Lai saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu nodrošinātu administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību Olaines novadam, Likumprojektā vai atbilstoši spēkā esošajam normatīvajos aktos noteiktajam tiesiskajam regulējumam izvirzāms uzstādījums par Olaines novada un Ķekavas novada administratīvi teritoriālās robežas grozīšanu.

2. Ņemot vērā Ropažu novada un Stopiņu novada pašvaldību un šajās teritorijās darbojošos uzņēmēju viedokļus, administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir piedāvāts izveidot Ulbrokas novadu, kurā tiktu apvienotas Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadu pašvaldības, par administratīvo centru nosakot Ulbroku. Šāds risinājums atbilstu kritērijam, kas nosaka, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju un šajā teritorijā (ieskaitot zemāk 3. punktā piedāvāto risinājumu) būtu 29 487 pastāvīgo iedzīvotāju (sk. 6.1. tabulu).

3. Administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir piedāvāts Inčukalna novada teritoriālo vienību Vangažu pilsētu iekļaut jaunizveidojamā Ulbrokas novadā, tādejādi Vangažu pilsētu administratīvi sasaistot ar Pierīgu.

Tāpat konsultācijās ar pašvaldību deputātiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem apspriešanai tika izvirzīti arī citi priekšlikumi 35 administratīvo teritoriju iedalījuma modeļa maiņai, taču šajos gadījumos izmaiņas vairs neatbilstu izvirzītam kritēriju kopumam un šāda pieeja uzdotu mainīt kritērijus, kur galvenais teritoriju izveides kritērijs, neskaitot Pierīgu, tomēr ir teritoriju izveide ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem. Piemēram, tika piedāvāti izņēmumi, veidojot atsevišķus Saulkrastu un Priekules novadus, vai pat izveidojot īpašu Sēlijas novadu. Šajā gadījumā gan Saulkrasti, gan Priekule LIAS 2030 neklasificējas kā pietiekami nozīmīgi ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas reģionālās nozīmes attīstības centri, tie vērtējami kā novada nozīmes attīstības centri. Savukārt attiecīgo pašvaldību izveidotajā Sēlijas novadu apvienībā neietilpst pilsētas, kuras LIAS 2030 ir noteiktas kā reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri. Līdz ar to tādās pilsētās kā Aknīste, Nereta, Jaunjelgava, un Viesīte ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kas turpina samazināties. Šodienas apstākļos šīm pilsētām likums neļautu pat iegūt pilsētas statusu, jo pilsētas statusu var iegūt, ja ciemā ir vismaz 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, kur šādam kritērijam ar minimālu pārsvaru atbilst tikai Ilūkste. Līdz ar to Sēlijas novadu apvienībā ietilpstošajām pašvaldībām nav pilsētu, kuras būtu perspektīvi ieskaitāmas reģionālo centru kategorijā kā nozīmīgi ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas centri, kā arī attālums ceļā starp Jaunjelgavu un Ilūksti ir aptuveni 140 km, kas būtu vērtējams kā nesamērīgs vienas pašvaldības ietvaros. Izvirzot sabiedriskai apspriešanai 35 pašvaldību modeli, VARAM iespēju robežās tika ievērtējis arī teritoriju kultūrvēsturiskos aspektus, bet primāri pamatā ir iedzīvotāju svārstmigrācija uz darbavietām un paradumi saņemt dažādu veidu pakalpojumus reģionālās vai nacionālās nozīmes centros.

Atbilstoši MK š.g. 14. maija lēmumam VARAM turpina informēt un skaidrot sabiedrību jautājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Paralēli notiek darbs pie Likumprojekta virzības, kurš saskaņā ar Saeimas lēmumu MK Saeimā jāiesniedz līdz š.g. 1. decembrim. Līdz ar to sabiedrības informēšana un konsultācijas ar iesaistītajām institūcijām, nosakot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, turpināsies visa procesa gaitā, līdz Saeima Likumprojektu pieņems galīgā lasījumā, nodrošinot 2021. gada pašvaldību vēlēšanas jaunajās administratīvajās teritorijās.

VI. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

ATR mērķu un uzstādījumu īstenošanai tiek piedāvāts šāds Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 6.1. tabulā norādītajām administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem (skatīt arī 2. un 3. pielikumus).

6.1. tabula. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

N.p.k. Administratīvā teritorija pēc ATR Platība, km2 15 Iedzīvotāju skaits (2019)16 Administratīvais centrs Iedzīvotāju skaits administratīvajā centrā (2019)17
1. Rīgas pilsēta 304 632 614 Rīga 632 614
2. Jūrmalas pilsēta 101 49 325 Jūrmala 49 325
3. Aizkraukles novads 2273 29 808 Aizkraukle 7010
4. Alūksnes novads 1698 14 153 Alūksne 6692
5. Ādažu novads 522 28 789 Ādaži 6623
6. Balvu novads 2387 19 644 Balvi 6073
7. Bauskas novads 2173 42 306 Bauska 8405
8. Cēsu novads 2666 41 411 Cēsis 15 034
9. Daugavpils novads 2595 109 368 Daugavpils 82 604
10. Dobeles novads 1629 29 009 Dobele 8995
11. Gulbenes novads 1872 20 079 Gulbene 7304
12. Jelgavas novads 1663 87 952 Jelgava 55 972
13. Jēkabpils novads 2994 41 256 Jēkabpils 22 076
14. Krāslavas novads 2029 20 932 Krāslava 7633
15. Kuldīgas novads 2505 28 263 Kuldīga 10 497
16. Ķekavas novads 403 28 333 Ķekava 5134
17. Liepājas novads 3659 102 671 Liepāja 68 945
18. Limbažu novads 2439 28 159 Limbaži 6997
19. Līvānu novads 622 10 832 Līvāni 7203
20. Ludzas novads 2412 22 550 Ludza 7777
21. Madonas novads 3353 32 571 Madona 7015
22. Mārupes novads 347 30 711 Mārupe 13 111
23. Ogres novads 1838 57 692 Ogre 23 232
24. Olaines novads 349 20 332 Olaine 10 840
25. Preiļu novads 1675 18 871 Preiļi 6340
26. Rēzeknes novads 2830 58 029 Rēzekne 27 820
27. Salaspils novads 123 22 659 Salaspils 18 011
28. Saldus novads 2178 27 640 Saldus 9937
29. Siguldas novads 1030 30 358 Sigulda 11 619
30. Smiltenes novads 1801 18 333 Smiltene 5221
31. Talsu novads 2749 36 237 Talsi 9126
32. Tukuma novads 2448 44 744 Tukums 16 999
33. Ulbrokas novads 535 29 487 Ulbroka 2760
34. Valkas novads 1917 17 225 Valka 4573
35. Valmieras novads 1938 42 323 Valmiera 23 125
36. Ventspils novads 2516 45 302 Ventspils 34 77

VII. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunā redakcija

Lai izpildītu Saeimas Lēmumu un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegtu Saeimā Likumprojektu, Konceptuālajā ziņojumā ir ietverti galvenie aspekti, kas saistīti ar Likumprojekta izstrādi. Viens no tiem ir saistīts ar to, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumos plaši regulēti 2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas noslēguma jautājumi. Tāpēc, lai radītu nepārprotami skaidru tiesisko regulējumu par pašreiz īstenojamo administratīvi teritoriālo reformu un tajā veicamajiem uzdevumiem, vēsturiskais un šī brīža tiesiskais regulējums nebūtu ietverams vienā likumā.

Likumprojektā praktiski nav paredzēts mainīt regulējumu, kas attiecas uz apdzīvoto vietu statusa jautājumu izlemšanu un pastāvošo adresācijas sistēmu.

Kā jauninājums Likumprojektā ir paredzēts Ministru kabinetam uzdot noteikt kārtību, kādā notiek pašvaldību tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā. Savukārt pašvaldībām ir tiesības pieņemt lēmumus par robežu grozīšanu u.tml., taču nav kārtības, kā pēc tam tiek sakārtoti institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību jautājumi starp pašvaldībām. Esošais likums minētos jautājumus neregulē, un tas ir vērtējams kā likuma robs.

Likumprojektā ir veikti papildinājumi jautājumos, par kuriem jau ir lēmis MK un attiecīgos likumprojektus virzījis izskatīšanai Saeimā, un kuri atrodas starp lasījumiem un nerada savstarpējas pretrunas jautājumos, nosakot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tie ir: likumprojekts "Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" Nr:30/Lp13, kurš Saeimā 2019. gada 21. februārī izskatīts 2. lasījumā un regulē mazciemu jautājumu; kā arī likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" Nr: 161/Lp13, kurš 2018. gada 20. decembrī Saeimā izskatīts 1. lasījumā, izslēdzot no likuma apriņķu pašvaldību izveidi.

Likumprojektā ir iestrādāts regulējums, kam pamatu veido 2008. gadā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma precedents, ka jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu nosaka savlaicīgi, lai Centrālā vēlēšanu komisija 2021. gada pašvaldību vēlēšanas varētu izsludināt jaunajās likumā noteiktajās administratīvajās teritorijās. Tāpat minētais precedents veido identisku 2008. gada administratīvi teritoriālās reformas tiesiskā regulējuma analoģiju pašvaldību darbībai pārejas posmā, jo arī 2009. gadā jaunievēlētās pašvaldību domes vienlaikus uzsāka savu darbību 1. jūlijā. Noslēdzot administratīvi teritoriālo reformu 2009. gadā, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma piemērošanā ministrija netika konstatējusi problēmas ar tiesiskā regulējuma realizāciju. Tāpēc Likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Likumprojekta virzības gaitā tiks izvērtēta tiesiskā regulējuma izstrāde situācijai, kad administratīvo teritoriju apvienošanas rezultātā būs jāapvieno pašvaldību saimnieciskā gada budžeti, kā arī risināmi ir jautājumi, kas saistīti ar ilgtermiņu saistību uzņemšanos pirms pašvaldību apvienošanās fakta 2021. gada 1. jūlijā un jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu projektu realizāciju.

VIII. Noslēgums

Pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un tādejādi radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai. Optimizējot pakalpojumu izmaksas, efektīvāk un lietderīgāk tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, it sevišķi attiecībā uz tādām funkcijām, kuras savulaik tika izpildītas rajonu un republikas pilsētu mērogos.

IX. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 20. marta rīkojumu Nr. 116 " Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" sagatavošanas grafiku, VARAM 2019. gada 15. jūlijā iesniedza Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram pieteikumu par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem. Pieteikumā iekļauts prioritārais pasākums "Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana", kurš ietver zemāk minētos pasākumus. Pārskats par risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu (aprēķini ietverti 4. pielikumā).

Risinājums Risinājums (risnājuma varianti) Budžeta programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2019. gads 2020. gads 2021. gads 2020. gads 2021. gads 2022. gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
(ja īstenošana ir terminēta)
turpmāk ik gadu
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums Konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 0 0 0 892 500 8 207 500 0 0 0 0
tajā skaitā    
21. VARAM   30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 892 500 8 207 500 0 0 0 2021
1. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts) Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 367 500 157 500 0     2020. un 2021.
2. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 525 000 525 000 0     2020. un 2021
3. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 0 7 525 000 0     2021
Pašvaldību budžets                      
  Pašvaldību budžets                    

Paredzēts, ka ietekme uz citām valsts pārvaldes iestādēm un to budžetiem tiks vērtēta likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (VSS-861) izstrādes un saskaņošanas procesā.


1 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" un MK 2019. gada 14. maija protokollēmums Nr. 24., 23. §. Pieejami: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472896

2 Latvijas Republikas Saeimas 2019. gada 21. marta lēmums "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/305738-par-administrativi-teritorialas-reformas-turpinasanu

3 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" un MK 2019. gada 14. maija protokollēmums Nr. 24., 23.§. Pieejami: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472896&mode=mk&date=2019-05-14

4 2013. gada 8. oktobra Ministru kabineta atzinums par valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējām attiecībā uz vietējām pašvaldībām. Pieejams: https://ilgtspejigaattistiba.saeima.lv/attachments/article/702/MK%20atzinums%20par%20funkciju% 20dec.iesp%C4%93j%C4%81m_.pdf

5 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka, 2019. Pieejams: https://datnes.latvijasbanka.lv/diskusijas-materiali/DM_1-20190_lv.pdf (skatīts 26.07.2019.)

6 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka, 2019.

7 Centrālā statistikas pārvalde. ISG040. Platība, iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaits (gada sākumā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. 2019.

8 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka, 2019.

9 Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka, 2019.

10 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā. Pieejama: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf

11 "Izvērtējums "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam"" Pētījuma izvērtējums, izstrādāts Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros 10.03.2015. ID Nr. VARAM 2014/14, pieejams tiešsaistē: http://ilgtspejigaattistiba.saeima.lv/attachments/553_Gala_atskaite.pdf

12 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums "Par skolu tīkla sakārtošanu". Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/ ?pid=40473011&mode=mk&date=2019-05-14

13 Izglītības ministrijas pasūtītais pētījums "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", Izpildītājs: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" 2017. gada 29. septembris.

14 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2016/02/2008-08-0306_Lemums_izbeigsana.pdf#search=

15 ISG040. Platība, iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaits (gada sākumā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. CSP. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG040.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts 07.08.2019)

16 ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados 2019. gada sākumā. CSP. Pieejams: http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts 07.08.2019)

17 RIG010. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos un Rīgas apkaimēs (atbilstoši robežām 2019. gada sākumā). CSP. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/RIG010.px/table/tableViewLayout1/ (skatīts 07.08.2019)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

1. pielikums

Pašvaldībām normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi nozaru griezumā

Nr.p.k. Pašvaldības uzdevumi kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā: Tiesību akts
1. Organizē un koordinē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu. Nodrošina vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanu savā administratīvajā teritorijā. Ģeotelpiskās informācijas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

2. Piešķir oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus, maina vietvārdu statusu un precizē rakstības formu (pilsētu daļām, ciemu daļām, dīķiem, parkiem, kapsētām, nekustamajiem īpašumiem, vietējās nozīmes dabas, vēstures un kultūras pieminekļiem, pieturvietām, u.c.). Ģeotelpiskās informācijas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi ekonomikas un būvniecības jomā ekonomikas, tautsaimniecības, rūpniecības, enerģētikas, būvniecības un mājokļu politikas jomā:
3. Nodrošina savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Izveido būvvaldi vai vienojas ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi vai deleģē citai pašvaldībai atsevišķu uzdevumu izpildi. Likums "Par pašvaldībām"

Būvniecības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Izdod būvatļauju ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam. Teritorijas attīstības plānošanas likums

Būvniecības likums

Zemes pārvaldības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

4. Nodrošina pašvaldībai piederošu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, u.c. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

Komercdarbības atbalsta kontroles likums

5. Sekmē saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpējas par bezdarba samazināšanu. Izveido, likvidē un reorganizē pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumus, iegulda savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Likums "Par pašvaldībām"

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

Komerclikums

Biedrību un nodibinājumu likums

6. Veic un administrē pašvaldības īpašuma privatizēšanu un atsavināšanu. Izveido pašvaldības īpašuma privatizācijas komisiju. Likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums

Publiskās personas mantas atsavināšanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

7. Sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Izveido dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistru.

Likums "Par pašvaldībām"

Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Detalizētāk – MK noteikumos

8. Nodrošina pašvaldību dzīvojamo māju (telpu) pārvaldīšanas pakalpojumus, to kontroli, uzlabošanu.

Nodrošina publisku ēku, dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

Ēku energoefektivitātes likums

Detalizētāk – MK noteikumos

9. Organizē iedzīvotājiem siltumapgādes pakalpojumus. Likums "Par pašvaldībām"

Enerģētikas likums

10. Piedalās datu vākšanā un sniedz valsts statistikai nepieciešamās ziņas. Likums "Par pašvaldībām"

Statistikas likums

11. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas, nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai. Piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā. Tūrisma likums
Nosaka prasības tūristu gidu profesionālajai kvalifikācijai un īsteno profesionālās darbības uzraudzību un kontroli. Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

12. Izsniedz atļaujas ielu tirdzniecībai un tirgum, nosaka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību sabiedrisko pasākumu norises vietās. Nosaka kārtību tirdzniecības vietas iekārtošanai, u.c. Likums "Par pašvaldībām"

Patērētāju tiesību aizsardzības likums

Alkoholisko dzērienu aprites likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, kā arī, nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana. Reklāmas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

13. Izstrādā rīcības plānu par pirmās nepieciešamības rūpniecības preču izsniegšanu un to piegādes ceļu iespējamiem variantiem līdz izsniegšanas punktam. Sniedz priekšlikumus par pirmās nepieciešamības precēm, kuras jāiekļauj valsts materiālajās rezervēs. Mobilizācijas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

14. Izstrādā un pieņemt energoefektivitātes plānu izstrādāt kā atsevišķu dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un pasākumi.

Republikas pilsētu pašvaldības ievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu.

Energoefektivitātes likums

Detalizētāk – MK noteikumos

15. Veicina teritorijās esošos degvielas lietotājus izmantot biodegvielu un savas kompetences ietvaros rada labvēlīgus apstākļus biodegvielas ražošanai un investīcijām tās attīstībai. Veicina biodegvielas izmantošanu sabiedriskajā transportā. Biodegvielas likums
Pašvaldības uzdevumi budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas un nodokļu politikas jomā:
16. Tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi. Likums "Par pašvaldībām"

Likums "Par budžetu un finanšu vadību"

Detalizētāk – MK noteikumos

17. Pienākums pieņemt ikgadējo budžetu.

Pienākums iesniegt oficiālu pārskatu par budžeta plānu un izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu.

Likums "Par pašvaldībām"

Likums par budžetu un finanšu vadību

Likums "Par pašvaldību budžetiem"

Detalizētāk – MK noteikumos

18. Ņem aizņēmumus un sniedz galvojumus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajos kopējo pieļaujamo palielinājumu apjomos. Likums "Par pašvaldību budžetiem"

Detalizētāk – MK noteikumos

19. Lemj par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm likuma ietvaros no 0,2 līdz 3 procentiem. Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"
20. Piedalās ES struktūrfondu projektu īstenošanā.

Nodrošina integrētu teritoriālo investīciju īstenošanas funkciju.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums

Detalizētāk – MK noteikumos un rīkojumos

21. Piedalās līdzīgu iespēju radīšanā visām pašvaldībām noteikto funkciju izpildes nodrošināšanā, veicina iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

22. Racionāli un lietderīgi apsaimnieko pašvaldības kustamo un nekustamo mantu. Iegūst un atsavina kustamo un nekustamo mantu, privatizē pašvaldību īpašuma objektus, slēdz darījumus, u.c. Likums "Par pašvaldībām"

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums

Publiskās personas mantas atsavināšanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

23. Pirmpirkuma tiesību izmantošana, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas nepieciešams pašvaldību funkciju izpildei. Likums "Par pašvaldībām"

Detalizētāk – MK noteikumos

24. Dod galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas studiju kredīta saņemšanai. Augstskolu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

25. Tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas un citus maksājumus pašvaldības budžetā. Likums "Par pašvaldībām"

Likums "Par nodokļiem un nodevām"

Detalizētāk MK noteikumos

26. Lemj par azartspēļu vietas atbilstību likumos noteiktajiem ierobežojumiem, izsniedz atļauju, atceļ izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu, u.c. Azartspēļu un izložu likums
27. Var dibināt kredītiestādi. Kredītiestāžu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi sabiedriskās kārtības un drošības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, ugunsdrošības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites, migrācijas un pilsonības jautājumu jomā:
28. Piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nodrošina sabiedrisko kārtību, apkaro žūpību un netiklību (var izveidot atskurbināšanas telpas). Likums "Par pašvaldībām"

Nacionālās drošības likums

Likums "Par policiju"

29 Var izveidot pašvaldības policiju vai deleģēt šā uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības var izveidot kopīgu pašvaldības policiju. Likums "Par policiju"
30. Var izveidot pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Nodrošina pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību un atbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

31. Piedalās civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā, izstrādā civilās aizsardzības plānus. Koordinē katastrofas, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Nodrošina evakuāciju jautājumu risināšanu u.c., kā arī nodrošina civilās aizsardzības komisijas darbību un piedalās tās darbībā. Likums "Par pašvaldībām"

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

32. Reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un jānodrošina personas sniegto ziņu datorizēta apstrāde, aizsardzību, saglabāšanu, aktualizēšanu. Pārbauda deklarēto ziņu patiesumu, kā arī pēc savas iniciatīvas jāveic dzīvesvietas reģistrācija. Dzīvesvietas deklarēšanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

33. Izskata iesniegumus un sagatavo atļaujas intīma rakstura izklaides rīkošanai, nosaka ierobežojumus. Pornogrāfijas ierobežošanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

34. Lemj par atļauju vai aizliegumu publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu norisei, nosaka ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi. Likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"
Izsniedz atļauju vienreizēja publiska pasākuma rīkošanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
35. Pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vai par atteikumu izsniegt atļauju. Ieroču aprites likums

Detalizētāk – MK noteikumos

36. Izsniedz speciālo atļauju (licenci) kremācijas veikšanai. Likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"

Detalizētāk – MK noteikumos

37. Sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē. Robežsardzes likums
Pašvaldības uzdevumi izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes jomā:
38. Gādā par iedzīvotāju izglītību (pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.). Likums "Par pašvaldībām"

Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes. Izglītības likums

Vispārējās izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Dibina interešu izglītības iestādes. Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

39. Nodrošina bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību. Izglītības likums

Vispārējās izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

40. Dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sekmē komercdarbības attīstību savā teritorijā, sadarbojas ar darba devēju organizācijām, piedalās to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar prakses vietu nodrošināšanu izglītojamajiem attiecīgās pašvaldības teritorijā. Izglītības likums

Profesionālās izglītības likums

Detalizētāk MK noteikumos

41. Sniedz informāciju par nepieciešamo finansējumu internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu kompensēšanai. Nodrošina pedagogu algām piešķirtā valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos. Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

42. Izveido vismaz vienu izglītības speciālista amatu vai izglītības pārvaldes iestādi. Novadu pašvaldības var apvienoties vienas vai vairāku funkciju īstenošanai izglītības jomā, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību. Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Organizē pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu, profesionālās meistarības pilnveidi. Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

43. Īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu. Izglītības likums

Detalizētāk MK noteikumos

44. Nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām. Izglītības likums

Vispārējās izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

45. Iesaistās bērnu nometņu organizēšanā un izstrādā to darbības noteikumus. Izglītības likums

Vispārējās izglītības likums

46. Nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. Izglītības likums
47. Veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

48. Veicina veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs. Sporta likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas un radošo industriju izglītības jomā:
49. Rūpējas par kultūru un sekmē tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Likums "Par pašvaldībām"
Nosaka juridiskus, tehniskus, organizatoriskus, administratīvus un finansiālus pasākumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam Nemateriālā kultūras mantojuma likums
50. Nosaka pilsētas, novada vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas Valsts Heraldikas komisiju. Likums "Par pašvaldībām"
51. Nodrošina vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu un uzraudzību. Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

Detalizētāk – MK noteikumos

52. Nodrošina bibliotēku kā pasaules kultūras mantojuma uzkrājēju, galveno informācijas nodrošinātāju un bibliotēku darbinieku apmācības centru aizsardzību un saglabāšanu un veicina to attīstību.

Sniedz iedzīvotājiem universālo informācijas pakalpojumu.

Bibliotēku likums

Detalizētāk – MK noteikumos

53. Dibina muzejus un to filiāles, konsultējoties ar Muzeju padomi. Muzeju likums
54.

Dibina kultūras institūcijas, nosaka pašu dibināto kultūras institūciju darbības formas un pamatu.

Sniedz materiāli tehnisku, finansiālu un organizatorisku atbalstu tautas jaunrades amatiermākslas kolektīviem, rūpējoties par dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu, attīstīšanu un nodošanu tālāk nākamajām paaudzēm.

Likums "Par pašvaldībām"

Kultūras institūciju likums

Detalizētāk – MK noteikumos

55. Piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē, izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību. Dziesmu un deju svētku likums
56. Veic dokumentu pārvaldību. Nodod dokumentus un uzziņu sistēmu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Arhīvu likums

Dokumentu juridiskā spēka likums

Elektronisko dokumentu likums

Oficiālās elektroniskās adreses likums

Paziņošanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā:
57. Nodrošina iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi), sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, nodrošina vecos ļaudis ar vietām pansionātos, nodrošina bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, nodrošināšana bezpajumtniekus ar naktsmītni u.c. Likums "Par pašvaldībām"

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Izveido pašvaldības iestādi — sociālo dienestu. Pašvaldība, kura nav izveidojusi dienestu, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
58. Nodrošina sociālo dzīvokļu izīrēšanu personām ar invaliditāti. Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām

Detalizētāk – MK noteikumos

59. Organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā. Pašvaldību institūcijas nodrošina bērna tiesību aizsardzību. Bērnu tiesību aizsardzības likums
60. Izveido aizbildnības un aizgādnības iestādi – Bāriņtiesu, tās darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās. Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības — kopīgu bāriņtiesu. Bāriņtiesu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantisko interešu aizstāvību attiecībās ar vecākiem vai citām personām. Bāriņtiesu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Lemj par bērna nodošanu audžuģimenes aprūpē, aizbildniecībā un nodod adopcijā. Bāriņtiesu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

61. Sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanā un īstenošanā un paredzēt bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un ārvalstu finansēto programmu projektos. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums

Detalizētāk – MK noteikumos

62. Īsteno algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Katra pašvaldība pati var izveidot kritērijus atbilstoši pašvaldībā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, nosakot kādām mērķa grupām dalība sociālo problēmu risināšanā nepieciešama prioritārā kārtā. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums

Detalizētāk – MK noteikumos

63. Nodrošina rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti. Nodrošina asistenta pakalpojumus. Invaliditātes likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi satiksmes transporta un sakaru nozares jomā:
64. Organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Nosaka braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā.

Likums "Par pašvaldībām"

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

65. Gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana (…).

Pašvaldību ceļus un ielas uzskaita attiecīgā pašvaldība, pieņem lēmumu par ceļa likvidēšanu.

Pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā.

Likums "Par pašvaldībām"

Likums "Par autoceļiem"

Zemes pārvaldības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

66. Nosaka autoceļu lietošanas ierobežojumus uz laiku nelabvēlīgu ceļa vai klimatisko apstākļu dēļ, kā arī citos gadījumos, kad braukšana pa autoceļiem kļūst bīstama Likums "Par autoceļiem"

Detalizētāk – MK noteikumos

67. Izsniedz speciālās atļaujas (licences) vieglajiem taksometriem. Likums "Par pašvaldībām"

Autopārvadājumu likums

68. Izveido ostas pārvaldi, kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgas ostas pārvaldes nolikumam. Likums par ostām

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums

Detalizētāk – MK noteikumi

69. Var sniegt valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai starp lidostām Latvijā, kā arī starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām. Likums "Par aviāciju"
Pašvaldības uzdevumi tieslietu nozarē:
70. Sadarbojas ar Valsts probācijas dienestu piespiedu darba organizēšanas jautājumos. Valsts probācijas dienesta likums

Detalizētāk MK noteikumos

71. Izveido aizbildnības un aizgādnības iestādi – Bāriņtiesu, kas gādā par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību. Bāriņtiesu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Organizē notariālo darbību novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību. Sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus un pilda citus uzdevumus, ja administratīvajā teritorijā nav notāra. Bāriņtiesu likums
72. Izveido dzimtsarakstu nodaļu, kura veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums

Detalizētāk MK noteikumos

73. Ierosina un veic nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums
74. Izskata pieteikumus par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu mantiniekiem. Likums "Par zemes reformu Latvijas pilsētās"

Likums "Par zemes komisijām"

Likums "Par zemes reformu lauku apvidos"

75. Gādā, lai tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums. Izskata pieteikumus par mantas atdošanu vai kompensāciju represētajiem. Likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"

Detalizētāk – MK noteikumos

Piešķir Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"

Detalizētāk – MK noteikumos

77. Nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
78. Ievieš attiecīgajā administratīvajā teritorijā adresācijas sistēmu, tai skaitā apdzīvoto vietu, ielu nosaukumus u.tml. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

79. Sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā personai, kura atbrīvojusies no ieslodzījuma. Likums "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"
80. Nodrošina valsts valodas lietošanu un aizsardzību pašvaldību iestādēs. Nodrošina materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai. Valsts valodas likums
Pašvaldības uzdevumi sabiedrības veselības un veselības aprūpes jomā:
81. Nodrošina veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicina iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Likums "Par pašvaldībām"

Veselības aprūpes finansēšanas likums

82. Veido pašvaldību iestādes, dibina biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, iegulda savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Izveido ārstniecības iestādi. Likums "Par pašvaldībām"

Ārstniecības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

83. Pieņem lēmumus par pasākumiem epidēmiju un to seku novēršanai.

Pieņem lēmumu par pašvaldības noteikto karantīnas vai citu ierobežojošu pasākumu atcelšanu.

Epidemioloģiskās drošības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

84. Pieņem lēmumus par medicīniskās palīdzības sniegšanu attiecīgajā teritorijā. Ārstniecības likums

Likums "Par prakses ārstiem"

85. Nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmās palīdzības pieejamība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos. Izglītības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

86. Veic farmaceitiskās aprūpes pieejamības izvērtējumu konkrētajā apdzīvotajā vietā. Farmācijas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi vides aizsardzības, pašvaldību attīstības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, pašvaldību pakalpojumu pieejamības, elektroniskā pārvaldes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības jomā:
87. Organizē iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) Likums "Par pašvaldībām"

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums

Atkritumu apsaimniekošanas likums

Organizē atkritumu apsaimniekošanu, pieņem lēmumus par atkritumu poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un atkritumu poligonu izvietošanu, uzrauga un kontrolē šo procesu, u.c. Atkritumu apsaimniekošanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

  Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nosaka iestādi, vai pilnvaro komersantu, likumā noteiktajos gadījumos nosaka maksu par pakalpojumiem, izdod saistošos noteikumus, tai skaitā, arī par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, izveido un uztur decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, kontrolē decentralizēto kanalizācijas sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

88. Lemj par ierosinājumu par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu. Likums "Par pašvaldībām"

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

89. Nosaka kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi. Ūdenssaimniecības likums

Zemes pārvaldības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

90. Veic valsts vārdā zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka). Likums "Par zemes dzīlēm"

Detalizētāk – MK noteikumos

91. Izstrādā rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai konkrētajā teritorijā un īsteno tajā noteiktos pasākumus.

Sniedz priekšlikumus pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām.

Likums "Par piesārņojumu"

Detalizētāk – MK noteikumos

92. Izstrādā pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Likums "Par pašvaldībām"

Teritorijas attīstības plānošanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

93. Izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Teritorijas attīstības plānošanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Apstiprina pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas Likums "Par pašvaldībām"
Veic kontroli vides jomā.

Nodrošina vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu.

Vides aizsardzības likums
94. Nodrošina reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu, izmantojot moduli kā primāro datu avotu teritorijas attīstības plānošanā, reģionālās attīstības uzraudzībā un novērtēšanā, pēc iespējas neveidojot atsevišķas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas. Reģionālās attīstības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

95. Veido un uztur informācijas sistēmas kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu. Atbild par datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā. Valsts informācijas sistēmu likums

Detalizētāk – MK noteikumos

96. Nodrošina bibliotēkas lietotājiem bezmaksas pieeju internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem, kā arī nodrošināt iespēju bez maksas izmantot datoru. Bibliotēku likums
Nodrošina publiskas pieejas interneta punktu pieejamību pašvaldībā. Nodrošina klientam ērtu pašvaldības pakalpojumu saņemšanu. Elektronisko dokumentu likums
97. Gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (..) organizē pretplūdu pasākumus (…) Likums "Par pašvaldībām"
Piedalās upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveidotajā konsultatīvajā padomē, izskata apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu. Ūdens apsaimniekošanas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

98. Iznomā rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos. Organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai.

Izsniedz speciālas atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos administratīvās teritorijas robežās.

Zvejniecības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

99. Izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei. Likums "Par zemes dzīlēm"

Detalizētāk – MK noteikumos

100. Var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, citstarp nodrošināt institucionālo sistēmu darbam ar diasporu un sniegt atbalstu valsts pārvaldes institūcijām diasporas politikas īstenošanā. Var izveidot diasporas lietu konsultatīvo komisiju kā arī sniegt diasporas locekļiem sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu šā likuma mērķu īstenošanai, arī remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai. Diasporas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

101. Gādā par kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Likums "Par pašvaldībām"

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības jomā:
102. Nosaka un uzrauga mājas dzīvnieku turēšanas noteikumus. Dzīvnieku aizsardzības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. Dzīvnieku aizsardzības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Uzrauga Dzīvnieku kapsētu izveidi saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības programmu un plānojumu. Nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu. Veterinārmedicīnas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

103. Organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus. Augu aizsardzības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

104. Piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kontrolē to. Meliorācijas likums
105. Nodrošina pārtikas preču izsniegšanu valsts apdraudējuma gadījumā, t.sk. izstrādā kārtību, kādā nodrošināma pārtikas izsniegšana iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā. Mobilizācijas likums

Detalizētāk – MK noteikumos

106. Pārrauga lauksaimniecības zemju izmantošanu un rezerves zemes fondu. Izstrādā tās īpašumā un valdījumā esošās neapbūvētās zemes un degradētās teritorijas izmantošanas iespēju izvērtējumu. Zemes pārvaldības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

107. Nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai (epizootiju draudu gadījumos) Medību likums
108. Izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju. Meža likums

Detalizētāk – MK noteikumos

109. Organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejniecības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

110. Piesakās valsts un Eiropas Savienības atbalstam augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

Detalizētāk – MK noteikumos

Pašvaldības uzdevumi vēlēšanu organizēšanas jomā:
111. Izveido republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisiju Saeimas vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu. Saeimas vēlēšanu likums

Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums

Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums

Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums

Tautas nobalsošanas organizēšanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas organizēšanu. Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu
Pašvaldību vēlēšanu organizēšanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

2. pielikums

Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

3. pielikums

Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts: administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un tajās ietilpstošās teritoriālās vienības

Nr.p.k. Administratīvā teritorija un tās administratīvais centrs Tajā ietilpstošās teritoriālās vienības
1. Rīgas pilsēta 1.1. Rīgas pilsēta
2. Jūrmalas pilsēta 2.1. Jūrmalas pilsēta
3. Aizkraukles novads (Aizkraukle) 3.1. Aiviekstes pagasts

3.2. Aizkraukles pagasts

3.3. Aizkraukles pilsēta

3.4. Bebru pagasts

3.5. Daudzeses pagasts

3.6. Iršu pagasts

3.7. Jaunjelgavas pagasts

3.8. Jaunjelgavas pilsēta

3.9. Klintaines pagasts

3.10. Kokneses pagasts

3.11. Mazzalves pagasts

3.12. Neretas pagasts

3.13. Pilskalnes pagasts

3.14. Pļaviņu pilsēta

3.15. Seces pagasts

3.16. Sērenes pagasts

3.17. Skrīveru pagasts

3.18. Staburaga pagasts

3.19. Sunākstes pagasts

3.20. Vietalvas pagasts

3.21. Zalves pagasts

4. Alūksnes novads (Alūksne) 4.1. Alsviķu pagasts

4.2. Alūksnes pilsēta

4.3. Annas pagasts

4.4. Ilzenes pagasts

4.5. Jaunalūksnes pagasts

4.6. Jaunannas pagasts

4.7. Jaunlaicenes pagasts

4.8. Kalncempju pagasts

4.9. Liepnas pagasts

4.10. Malienas pagasts

4.11. Mālupes pagasts

4.12. Mārkalnes pagasts

4.13. Pededzes pagasts

4.14. Veclaicenes pagasts

4.15. Zeltiņu pagasts

4.16. Ziemera pagasts

5. Ādažu novads (Ādaži) 5.1. Ādažu pagasts

5.2. Carnikavas pagasts

5.3. Saulkrastu pagasts

5.4. Saulkrastu pilsēta

5.5. Sējas pagasts

6. Balvu novads (Balvi) 6.1. Baltinavas pagasts

6.2. Balvu pagasts

6.3. Balvu pilsēta

6.4. Bērzkalnes pagasts

6.5. Bērzpils pagasts

6.6. Briežuciema pagasts

6.7. Krišjāņu pagasts

6.8. Kubulu pagasts

6.9. Kupravas pagasts

6.10. Lazdukalna pagasts

6.11. Lazdulejas pagasts

6.12. Medņevas pagasts

6.13. Rugāju pagasts

6.14. Susāju pagasts

6.15. Šķilbēnu pagasts

6.16. Tilžas pagasts

6.17. Vectilžas pagasts

6.18. Vecumu pagasts

6.19. Viļakas pilsēta

6.20. Vīksnas pagasts

6.21. Žīguru pagasts

7. Bauskas novads (Bauska) 7.1. Bauskas pilsēta

7.2. Bārbeles pagasts

7.3. Brunavas pagasts

7.4. Ceraukstes pagasts

7.5. Codes pagasts

7.6. Dāviņu pagasts

7.7. Gailīšu pagasts

7.8. Iecavas pagasts

7.9. Īslīces pagasts

7.10. Kurmenes pagasts

7.11. Mežotnes pagasts

7.12. Rundāles pagasts

7.13. Skaistkalnes pagasts

7.14. Stelpes pagasts

7.15. Svitenes pagasts

7.16. Valles pagasts

7.17. Vecsaules pagasts

7.18. Vecumnieku pagasts

7.19. Viesturu pagasts

8. Cēsu novads (Cēsis) 8.1. Amatas pagasts

8.2. Cēsu pilsēta

8.3. Drabešu pagasts

8.4. Dzērbenes pagasts

8.5. Inešu pagasts

8.6. Jaunpiebalgas pagasts

8.7. Kaives pagasts

8.8. Liepas pagasts

8.9. Līgatnes pagasts

8.10. Līgatnes pilsēta

8.11. Mārsnēnu pagasts

8.12. Nītaures pagasts

8.13. Priekuļu pagasts

8.14. Raiskuma pagasts

8.15. Skujenes pagasts

8.16. Stalbes pagasts

8.17. Straupes pagasts

8.18. Taurenes pagasts

8.19. Vaives pagasts

8.20. Vecpiebalgas pagasts

8.21. Veselavas pagasts

8.22. Zaubes pagasts

8.23. Zosēnu pagasts

9. Daugavpils novads (Daugavpils) 9.1. Ambeļu pagasts

9.2. Bebrenes pagasts

9.3. Biķernieku pagasts

9.4. Daugavpils pilsēta

9.5. Demenes pagasts

9.6. Dubnas pagasts

9.7. Dvietes pagasts

9.8. Eglaines pagasts

9.9. Ilūkstes pilsēta

9.10. Kalkūnes pagasts

9.11. Kalupes pagasts

9.12. Laucesas pagasts

9.13. Līksnas pagasts

9.14. Maļinovas pagasts

9.15. Medumu pagasts

9.16. Naujenes pagasts

9.17. Nīcgales pagasts

9.18. Pilskalnes pagasts

9.19. Prodes pagasts

9.20. Salienas pagasts

9.21. Skrudalienas pagasts

9.22. Subates pilsēta

9.23. Sventes pagasts

9.24. Šēderes pagasts

9.25. Tabores pagasts

9.26. Vaboles pagasts

9.27. Vecsalienas pagasts

9.28. Višķu pagasts

10. Dobeles novads (Dobele) 10.1. Annenieku pagasts

10.2. Auces pilsēta

10.3. Augstkalnes pagasts

10.4. Auru pagasts

10.5. Bēnes pagasts

10.6. Bērzes pagasts

10.7. Bikstu pagasts

10.8. Bukaišu pagasts

10.9. Dobeles pagasts

10.10. Dobeles pilsēta

10.11. Īles pagasts

10.12. Jaunbērzes pagasts

10.13. Krimūnu pagasts

10.14. Lielauces pagasts

10.15. Naudītes pagasts

10.16. Penkules pagasts

10.17. Tērvetes pagasts

10.18. Ukru pagasts

10.19. Vecauces pagasts

10.20. Vītiņu pagasts

10.21. Zebrenes pagasts

11. Gulbenes novads (Gulbene) 11.1. Beļavas pagasts

11.2. Daukstu pagasts

11.3. Druvienas pagasts

11.4. Galgauskas pagasts

11.5. Gulbenes pilsēta

11.6. Jaungulbenes pagasts

11.7. Lejasciema pagasts

11.8. Litenes pagasts

11.9. Lizuma pagasts

11.10. Līgo pagasts

11.11. Rankas pagasts

11.12. Stāmerienas pagasts

11.13. Stradu pagasts

11.14. Tirzas pagasts

12. Jelgavas novads (Jelgava) 12.1. Cenu pagasts

12.2. Elejas pagasts

12.3. Glūdas pagasts

12.4. Jaunsvirlaukas pagasts

12.5. Jelgavas pilsēta

12.6. Kalnciema pagasts

12.7. Lielplatones pagasts

12.8. Līvbērzes pagasts

12.9. Ozolnieku pagasts

12.10. Platones pagasts

12.11. Salgales pagasts

12.12. Sesavas pagasts

12.13. Svētes pagasts

12.14. Valgundes pagasts

12.15. Vilces pagasts

12.16. Vircavas pagasts

12.17. Zaļenieku pagasts

13. Jēkabpils novads (Jēkabpils) 13.1. Aknīstes pagasts

13.2. Aknīstes pilsēta

13.3. Asares pagasts

13.4. Atašienes pagasts

13.5. Ābeļu pagasts

13.6. Dignājas pagasts

13.7. Dunavas pagasts

13.8. Elkšņu pagasts

13.9. Gārsenes pagasts

13.10. Jēkabpils pilsēta

13.11. Kalna pagasts

13.12. Krustpils pagasts

13.13. Kūku pagasts

13.14. Leimaņu pagasts

13.15. Mežāres pagasts

13.16. Rites pagasts

13.17. Rubenes pagasts

13.18. Salas pagasts

13.19. Saukas pagasts

13.20. Sēlpils pagasts

13.21. Variešu pagasts

13.22. Viesītes pagasts

13.23. Viesītes pilsēta

13.24. Vīpes pagasts

13.25. Zasas pagasts

14. Krāslavas novads (Krāslava) 14.1. Andrupenes pagasts

14.2. Andzeļu pagasts

14.3. Asūnes pagasts

14.4. Aulejas pagasts

14.5. Bērziņu pagasts

14.6. Dagdas pagasts

14.7. Dagdas pilsēta

14.8. Ezernieku pagasts

14.9. Indras pagasts

14.10. Izvaltas pagasts

14.11. Kalniešu pagasts

14.12. Kaplavas pagasts

14.13. Kombuļu pagasts

14.14. Konstantinovas pagasts

14.15. Krāslavas pagasts

14.16. Krāslavas pilsēta

14.17. Ķepovas pagasts

14.18. Piedrujas pagasts

14.19. Robežnieku pagasts

14.20. Skaistas pagasts

14.21. Svariņu pagasts

14.22. Šķaunes pagasts

14.23. Ūdrīšu pagasts

15. Kuldīgas novads (Kuldīga) 15.1. Alsungas pagasts

15.2. Ēdoles pagasts

15.3. Gudenieku pagasts

15.4. Īvandes pagasts

15.5. Kabiles pagasts

15.6. Kuldīgas pilsēta

15.7. Kurmāles pagasts

15.8. Laidu pagasts

15.9. Nīkrāces pagasts

15.10. Padures pagasts

15.11. Pelču pagasts

15.12. Raņķu pagasts

15.13. Rendas pagasts

15.14. Rudbāržu pagasts

15.15. Rumbas pagasts

15.16. Skrundas pagasts

15.17. Skrundas pilsēta

15.18. Snēpeles pagasts

15.19. Turlavas pagasts

15.20. Vārmes pagasts

16. Ķekavas novads (Ķekava) 16.1. Baldones pagasts

16.2. Baldones pilsēta

16.3. Baložu pilsēta

16.4. Daugmales pagasts

16.5. Ķekavas pagasts

17. Liepājas novads (Liepāja) 17.1. Aizputes pagasts

17.2. Aizputes pilsēta

17.3. Bārtas pagasts

17.4. Bunkas pagasts

17.5. Cīravas pagasts

17.6. Dunalkas pagasts

17.7. Dunikas pagasts

17.8. Durbes pagasts

17.9. Durbes pilsēta

17.10. Embūtes pagasts

17.11. Gaviezes pagasts

17.12. Gramzdas pagasts

17.13. Grobiņas pagasts

17.14. Grobiņas pilsēta

17.15. Kalētu pagasts

17.16. Kalvenes pagasts

17.17. Kazdangas pagasts

17.18. Lažas pagasts

17.19. Liepājas pilsēta

17.20. Medzes pagasts

17.21. Nīcas pagasts

17.22. Otaņķu pagasts

17.23. Pāvilostas pilsēta

17.24. Priekules pagasts

17.25. Priekules pilsēta

17.26. Rucavas pagasts

17.27. Sakas pagasts

17.28. Tadaiķu pagasts

17.29. Vaiņodes pagasts

17.30. Vecpils pagasts

17.31. Vērgales pagasts

17.32. Virgas pagasts

18. Limbažu novads (Limbaži) 18.1. Ainažu pagasts

18.2. Ainažu pilsēta

18.3. Alojas pagasts

18.4. Alojas pilsēta

18.5. Braslavas pagasts

18.6. Brīvzemnieku pagasts

18.7. Katvaru pagasts

18.8. Liepupes pagasts

18.9. Limbažu pagasts

18.10. Limbažu pilsēta

18.11. Pāles pagasts

18.12. Salacgrīvas pagasts

18.13. Salacgrīvas pilsēta

18.14. Skultes pagasts

18.15. Staiceles pagasts

18.16. Staiceles pilsēta

18.17. Umurgas pagasts

18.18. Vidrižu pagasts

18.19. Viļķenes pagasts

19. Līvānu novads (Līvāni) 19.1. Jersikas pagasts

19.2. Līvānu pilsēta

19.3. Rožupes pagasts

19.4. Rudzātu pagasts

19.5. Sutru pagasts

19.6. Turku pagasts

20. Ludzas novads (Ludza) 20.1. Blontu pagasts

20.2. Briģu pagasts

20.3. Ciblas pagasts

20.4. Cirmas pagasts

20.5. Goliševas pagasts

20.6. Isnaudas pagasts

20.7. Istras pagasts

20.8. Kārsavas pilsēta

20.9. Lauderu pagasts

20.10. Līdumnieku pagasts

20.11. Ludzas pilsēta

20.12. Malnavas pagasts

20.13. Mežvidu pagasts

20.14. Mērdzenes pagasts

20.15. Nirzas pagasts

20.16. Ņukšu pagasts

20.17. Pasienes pagasts

20.18. Pildas pagasts

20.19. Pureņu pagasts

20.20. Pušmucovas pagasts

20.21. Rundēnu pagasts

20.22. Salnavas pagasts

20.23. Zaļesjes pagasts

20.24. Zilupes pilsēta

20.25. Zvirgzdenes pagasts

21. Madonas novads (Madona) 21.1. Aronas pagasts

21.2. Barkavas pagasts

21.3. Bērzaunes pagasts

21.4. Cesvaines pagasts

21.5. Cesvaines pilsēta

21.6. Dzelzavas pagasts

21.7. Ērgļu pagasts

21.8. Indrānu pagasts

21.9. Jumurdas pagasts

21.10. Kalsnavas pagasts

21.11. Lazdonas pagasts

21.12. Liezēres pagasts

21.13. Lubānas pilsēta

21.14. Ļaudonas pagasts

21.15. Madonas pilsēta

21.16. Mārcienas pagasts

21.17. Mētrienas pagasts

21.18. Murmastienes pagasts

21.19. Ošupes pagasts

21.20. Praulienas pagasts

21.21. Sarkaņu pagasts

21.22. Sausnējas pagasts

21.23. Varakļānu pagasts

21.24. Varakļānu pilsēta

21.25. Vestienas pagasts

22. Mārupes novads (Mārupe) 22.1. Babītes pagasts

22.2. Mārupes pagasts

22.3. Salas pagasts

23. Ogres novads (Ogre) 23.1. Birzgales pagasts

23.2. Ikšķiles pilsēta

23.3. Jumpravas pagasts

23.4. Krapes pagasts

23.5. Ķeguma pilsēta

23.6. Ķeipenes pagasts

23.7. Lauberes pagasts

23.8. Lēdmanes pagasts

23.9. Lielvārdes pagasts

23.10. Lielvārdes pilsēta

23.11. Madlienas pagasts

23.12. Mazozolu pagasts

23.13. Meņģeles pagasts

23.14. Ogres pilsēta

23.15. Ogresgala pagasts

23.16. Rembates pagasts

23.17. Suntažu pagasts

23.18. Taurupes pagasts

23.19. Tīnūžu pagasts

23.20. Tomes pagasts

24. Olaines novads (Olaine) 24.1. Olaines pagasts

24.2. Olaines pilsēta

25. Preiļu novads (Preiļi) 25.1. Aglonas pagasts

25.2. Aizkalnes pagasts

25.3. Galēnu pagasts

25.4. Grāveru pagasts

25.5. Kastuļinas pagasts

25.6. Pelēču pagasts

25.7. Preiļu pagasts

25.8. Preiļu pilsēta

25.9. Riebiņu pagasts

25.10. Rožkalnu pagasts

25.11. Rušonas pagasts

25.12. Saunas pagasts

25.13. Silajāņu pagasts

25.14. Sīļukalna pagasts

25.15. Stabulnieku pagasts

25.16. Šķeltovas pagasts

25.17. Upmalas pagasts

25.18. Vārkavas pagasts

26. Rēzeknes novads (Rēzekne) 26.1. Audriņu pagasts

26.2. Bērzgales pagasts

26.3. Čornajas pagasts

26.4. Dricānu pagasts

26.5. Feimaņu pagasts

26.6. Gaigalavas pagasts

26.7. Griškānu pagasts

26.8. Ilzeskalna pagasts

26.9. Kantinieku pagasts

26.10. Kaunatas pagasts

26.11. Lendžu pagasts

26.12. Lūznavas pagasts

26.13. Mākoņkalna pagasts

26.14. Maltas pagasts

26.15. Nagļu pagasts

26.16. Nautrēnu pagasts

26.17. Ozolaines pagasts

26.18. Ozolmuižas pagasts

26.19. Pušas pagasts

26.20. Rikavas pagasts

26.21. Sakstagala pagasts

26.22. Silmalas pagasts

26.23. Stoļerovas pagasts

26.24. Stružānu pagasts

26.25. Vērēmu pagasts

26.26. Dekšāres pagasts

26.27. Sokolku pagasts

26.28. Viļānu pagasts

26.29. Viļānu pilsēta

26.30. Rēzeknes pilsēta

27. Salaspils novads (Salaspils) 27.1. Salaspils pagasts

27.2. Salaspils pilsēta

28. Saldus novads (Saldus) 28.1. Blīdenes pagasts

28.2. Brocēnu pilsēta

28.3. Cieceres pagasts

28.4. Ezeres pagasts

28.5. Gaiķu pagasts

28.6. Jaunauces pagasts

28.7. Jaunlutriņu pagasts

28.8. Kursīšu pagasts

28.9. Lutriņu pagasts

28.10. Nīgrandes pagasts

28.11. Novadnieku pagasts

28.12. Pampāļu pagasts

28.13. Remtes pagasts

28.14. Rubas pagasts

28.15. Saldus pagasts

28.16. Saldus pilsēta

28.17. Šķēdes pagasts

28.18. Vadakstes pagasts

28.19. Zaņas pagasts

28.20. Zirņu pagasts

28.21. Zvārdes pagasts

29. Siguldas novads (Sigulda) 29.1. Allažu pagasts

29.2. Inčukalna pagasts

29.3. Krimuldas pagasts

29.4. Lēdurgas pagasts

29.5. Mālpils pagasts

29.6. Mores pagasts

29.7. Siguldas pagasts

29.8. Siguldas pilsēta

30. Smiltenes novads (Smiltene) 30.1. Apes pagasts

30.2. Apes pilsēta

30.3. Bilskas pagasts

30.4. Blomes pagasts

30.5. Brantu pagasts

30.6. Drustu pagasts

30.7. Gaujienas pagasts

30.8. Grundzāles pagasts

30.9. Launkalnes pagasts

30.10. Palsmanes pagasts

30.11. Raunas pagasts

30.12. Smiltenes pagasts

30.13. Smiltenes pilsēta

30.14. Trapenes pagasts

30.15. Variņu pagasts

30.16. Virešu pagasts

31. Talsu novads (Talsi) 31.1. Abavas pagasts

31.2. Ārlavas pagasts

31.3. Balgales pagasts

31.4. Dundagas pagasts

31.5. Ģibuļu pagasts

31.6. Īves pagasts

31.7. Kolkas pagasts

31.8. Ķūļciema pagasts

31.9. Laidzes pagasts

31.10. Laucienes pagasts

31.11. Lībagu pagasts

31.12. Lubes pagasts

31.13. Mērsraga pagasts

31.14. Rojas pagasts

31.15. Sabiles pilsēta

31.16. Stendes pilsēta

31.17. Strazdes pagasts

31.18. Talsu pilsēta

31.19. Valdemārpils pilsēta

31.20. Valdgales pagasts

31.21. Vandzenes pagasts

31.22. Virbu pagasts

32. Tukuma novads (Tukums) 32.1. Cēres pagasts

32.2. Degoles pagasts

32.3. Džūkstes pagasts

32.4. Engures pagasts

32.5. Irlavas pagasts

32.6. Jaunpils pagasts

32.7. Jaunsātu pagasts

32.8. Kandavas pagasts

32.9. Kandavas pilsēta

32.10. Lapmežciema pagasts

32.11. Lestenes pagasts

32.12. Matkules pagasts

32.13. Pūres pagasts

32.14. Sēmes pagasts

32.15. Slampes pagasts

32.16. Smārdes pagasts

32.17. Tukuma pilsēta

32.18. Tumes pagasts

32.19. Vānes pagasts

32.20. Viesatu pagasts

32.21. Zantes pagasts

32.22. Zemītes pagasts

32.23. Zentenes pagasts

33. Ulbrokas novads (Ulbroka) 33.1. Garkalnes pagasts

33.2. Ropažu pagasts

33.3. Stopiņu pagasts

33.4. Vangažu pilsēta

34. Valkas novads (Valka) 34.1. Ērģemes pagasts

34.2. Ipiķu pagasts

34.3. Jeru pagasts

34.4. Jērcēnu pagasts

34.5. Kārķu pagasts

34.6. Ķoņu pagasts

34.7. Lodes pagasts

34.8. Naukšēnu pagasts

34.9. Plāņu pagasts

34.10. Rūjienas pilsēta

34.11. Sedas pilsēta

34.12. Strenču pilsēta

34.13. Valkas pagasts

34.14. Valkas pilsēta

34.15. Vijciema pagasts

34.16. Vilpulkas pagasts

34.17. Zvārtavas pagasts

35. Valmieras novads (Valmiera) 35.1. Bērzaines pagasts

35.2. Brenguļu pagasts

35.3. Burtnieku pagasts

35.4. Dikļu pagasts

35.5. Ēveles pagasts

35.6. Kauguru pagasts

35.7. Kocēnu pagasts

35.8. Matīšu pagasts

35.9. Mazsalacas pagasts

35.10. Mazsalacas pilsēta

35.11. Ramatas pagasts

35.12. Rencēnu pagasts

35.13. Sēļu pagasts

35.14. Skaņkalnes pagasts

35.15. Trikātas pagasts

35.16. Vaidavas pagasts

35.17. Valmieras pagasts

35.18. Valmieras pilsēta

35.19. Vecates pagasts

35.20. Zilākalna pagasts

36. Ventspils novads (Ventspils) 36.1. Ances pagasts

36.2. Jūrkalnes pagasts

36.3. Piltenes pagasts

36.4. Piltenes pilsēta

36.5. Popes pagasts

36.6. Puzes pagasts

36.7. Tārgales pagasts

36.8. Ugāles pagasts

36.9. Usmas pagasts

36.10. Užavas pagasts

36.11. Vārves pagasts

36.12. Ventspils pilsēta

36.13. Ziru pagasts

36.14. Zlēku pagasts

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

4. pielikums

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamais finansējums

Risinājums Risinājums (risnājuma varianti) Budžeta programmas (apakš-
programmas) kods un nosaukums
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
(ja īstenošana ir terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā     0 0 0 892,500 8,207,500 0 0 0 0
tajā skaitā                      
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija   30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 892,500 8,207,500 0 0 0 2023
1. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts) Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 367,500 157,500 0     2020. un 2021.
2. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 525,000 525,000 0     2020. un 2021
3. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti 0 0 0 0 7,525,000 0     2021
Pašvaldību budžets                      
  Pašvaldību budžets                    

1. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts)

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums
2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
0 0 0 367,500 157,500 0  

Katram novadam, kurš veidojas apvienojoties, jāiztrādā jaunās administratīvās struktūras projekts, lai spētu 2021.gadā veiksmīgi uzsākt jaunā novada darbību.

Finansējuma sadalījums (70% 2020.gadā, 30% 2021.gadā)

Aprēķins:

Viena projekta vidējās izmaksas 18,103.45
Apvienotās pašvaldības
(no 36 pašvaldībām – 29 apvienotās pašvaldības, jo plānots ka reforma neskars 7 pašvaldības –  Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu )
29
Kopējās izmakas (29 x 18 103,45 EUR) 525,000
Finansējums 2020.gadā (70%) 367,500
Finansējums 2021.gadā (30%) 157,500

2. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums
2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
0 0 0 525,000 525,000 0  

Pašvaldības attīstības programmas izstrāde veicot iepirkumu (ārpakalpojumus) vai algojot speciālistus izstrādei pašvaldības ietvaros.

Finansējums noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem. (2010.gadā arī bija šāds finansējums no ESF, kurā bija noteikta tikai maksimālā summa (25 000 LVL), uz kuru katra pašvaldība varēja pretendēt.)

Aprēķins:

Viena projekta vidējās izmaksas 36,206.9
Apvienotās pašvaldības
(no 36 pašvaldībām – 29 apvienotās pašvaldības, jo plānots ka reforma neskars 7 pašvaldības –  Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu )
29
Kopējās izmakas (29 x 36 206,9 EUR) 1,050,000
Finansējums 2020.gadā (50%) 525,000
Finansējums 2021.gadā (50%) 525,000

3. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums
2019.gads 2020.gads 2021.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
0 0 0  

7,525,000

0  

Mērķdotācija katarm jaunveidojamam novadam, kas izveidosies apvienojoties, lai pašvaldības segtu papildus izdevumus (Sociālā nodrošinājuma pakete- priekšsēdētājiem, darbiniekiem; veidlapu, plāksnīšu nomaiņai u.c.)

Aprēķins:

Novadiem (13), kuri veidojas apvienojoties līdz 3 novadiem 155 000 EUR 2,015,000
Novadiem (12), kuri veidojas apvienojoties 4 un 5 novadiem 310 000 EUR 3,720,000
Novadiem (4), kuri veidojas apvienojoties virs 6 novadiem 447 500 EUR 1,790,000
KOPĀ 7,525,000

3.1. aprēķins Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu

Teritoriālo vienību skaits
N. p. k. Administratīvā teritorija Tajā ietilpstošie novadi un pilsētas ter. v. 3 4 līdz 5 6 un vairāk
1 Rīga   1      
  Rīga        
2 Jūrmala          
  Jūrmala 1      
3 Aizkraukles novads   6     1
  Kokneses novads        
Skrīveru novads        
Aizkraukles novads        
Jaunjelgavas novads        
Pļaviņu novads        
Neretas novads        
4 Alūksnes novads   1      
    Alūksnes novads        
5 Ādažu novads   4   1  
  Saulkrastu novads        
Carnikavas novads        
Ādažu novads        
Sējas novads        
6 Balvu novads   4   1  
  Viļakas novads        
Balvu novads        
Rugāju novads        
Baltinavas novads        
7 Bauskas novads   4   1  
  Iecavas novads        
Vecumnieku novads        
Rundāles novads        
Bauskas novads        
8 Cēsu novads   7     1
  Pārgaujas novads        
Priekuļu novads        
Cēsu novads        
Jaunpiebalgas novads        
Amatas novads        
Vecpiebalgas novads        
Līgatnes novads        
9 Daugavpils novads   3 1    
  Ilūkstes novads        
Daugavpils novads        
Daugavpils pilsēta        
10 Dobeles novads   3 1    
  Dobeles novads        
Auces novads        
Tērvetes novads        
11 Gulbenes novads   1      
  Gulbenes novads        
12 Jelgavas novads   3 1    
  Jelgavas novads        
Ozolnieku novads        
Jelgavas pilsēta        
13 Jēkabpils novads   6     1
  Krustpils novads        
Salas novads        
Viesītes novads        
Jēkabpils novads        
Aknīstes novads        
Jēkabpils pilsēta        
14 Krāslavas novads   2 1    
  Dagdas novads        
Krāslavas novads        
15 Kuldīgas novads   3 1    
  Alsungas novads        
Kuldīgas novads        
Skrundas novads        
16 Ķekavas novads   2 1    
  Ķekavas novads        
Baldones novads        
17 Liepājas novads   9     1
  Pāvilostas novads        
Aizputes novads        
Durbes novads        
Grobiņas novads        
Priekules novads        
Vaiņodes novads        
Nīcas novads        
Rucavas novads        
Liepājas pilsēta        
18 Limbažu novads   3 1    
  Salacgrīvas novads        
Alojas novads        
Limbažu novads        
19 Līvānu novads   1      
  Līvānu novads        
20 Ludzas novads   4   1  
  Kārsavas novads        
Ciblas novads        
Ludzas novads        
Zilupes novads        
21 Madonas novads   5   1  
  Cesvaines novads        
Ērgļu novads        
Lubānas novads        
Madonas novads        
Varakļānu novads        
22 Mārupes novads   2 1    
  Mārupes novads        
Babītes novads        
23 Ogres novads   4   1  
  Ogres novads        
Lielvārdes novads        
Ķeguma novads        
Ikšķiles novads        
24 Olaines novads   1      
  Olaines novads        
25 Preiļu novads   4   1  
  Riebiņu novads        
Preiļu novads        
Vārkavas novads        
Aglonas novads        
26 Rēzeknes novads   3 1    
  Rēzeknes novads        
Viļānu novads        
Rēzeknes pilsēta        
27 Salaspils novads   1 -    
  Salaspils novads        
28 Saldus novads   2 1    
  Brocēnu novads        
Saldus novads        
29 Siguldas novads   4   1  
  Krimuldas novads        
Inčukalna novads        
Siguldas novads        
Mālpils novads        
30 Smiltenes novads   3 1    
  Apes novads        
Raunas novads        
Smiltenes novads        
31 Talsu novads   4   1  
  Dundagas novads        
Rojas novads        
Mērsraga novads        
Talsu novads        
32 Tukuma novads   4   1  
  Kandavas novads        
Engures novads        
Tukuma novads        
Jaunpils novads        
33 Ulbrokas novads   3 1    
  Stopiņu novads        
Ropažu novads        
Garkalnes novads        
34 Valkas novads   4   1  
  Rūjienas novads        
Naukšēnu novads        
Strenču novads        
Valkas novads        
35 Valmieras novads   5   1  
  Mazsalacas novads        
Burtnieku novads        
Kocēnu novads        
Beverīnas novads        
Valmiera        
36 Ventspils novads   2 1    
  Ventspils novads        
Ventspils pilsēta        
119 13 12 4
Kopā 7,525,000    
155,000 310,000 447,500
2,015,000 3,720,000 1,790,000
   
~Uz 1 vienību
51,667 62,000 74,583

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!