Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 29. augusta rīkojums Nr. 419 "Par Latvijas Universitātes rektoru". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.08.2019., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/op/2019/177.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 229

Par Tāļa Linkaita komandējumu

Vēl šajā numurā

30.08.2019., Nr. 177

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 419

Pieņemts: 29.08.2019.

OP numurs: 2019/177.5

2019/177.5
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 419

Rīgā 2019. gada 29. augustā (prot. Nr. 36 36. §)

Par Latvijas Universitātes rektoru

1. Ministru kabinets, ievērojot Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā Ministru kabinetam noteikto pienākumu lemt par augstskolas ievēlētā rektora apstiprināšanu amatā un ņemot vērā likumdevēja Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras neapstiprināt augstskolas ievēlēto rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus, ir izvērtējis 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likumam un likumam "Par Latvijas Universitātes Satversmi" (turpmāk – LU Satversme) un konstatējis, ka:

1.1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) saņēmusi no LU šādus dokumentus:

1.1.1. 2019. gada 31. maija vēstuli Nr. LU-7-41/995 "Par rektora vēlēšanām";

1.1.2. 2019. gada 12. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1058 "Par I. Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā";

1.1.3. 2019. gada 28. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1189 "Par dokumentu nosūtīšanu";

1.1.4. 2019. gada 25. jūlija vēstuli Nr. LU-41/1390 "Latvijas Universitātes viedoklis par 2019. gada 19. jūlija dokumentu Nr. 4-6e.19/2190" (turpmāk – LU vēstule), kuras pielikumā pievienota LU Studentu padomes (turpmāk – Studentu padome) 2019. gada 24. jūlija vēstule Nr. 1.9/IK-41 "Par viedokļa sniegšanu";

1.2. uz LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi ir attiecināmi šādi tiesību akti:

1.2.1. Augstskolu likuma 12. panta pirmā daļa, 13. panta pirmā un otrā daļa, 14. panta pirmās daļas 2. punkts, 17. panta otrā daļa, no kā izriet, ka augstskolas satversmes sapulce ir viena no augstskolas galvenajām lēmējinstitūcijām, kas ievēlē rektoru;

1.2.2. LU Satversmes 5.3., 5.5. un 5.10. punkts, no kā izriet, ka rektoru atklātā konkursā ievēlē LU Satversmes sapulce (turpmāk – Satversmes sapulce), kas ir LU augstākā pārstāvības institūcija, kuras darbību nosaka Satversmes sapulces pieņemts nolikums;

1.2.3. LU Satversmes 5.5. punkts un 5.6. punkta otrais, trešais un sestais teikums, no kā izriet, ka Satversmes sapulces darbu nodrošina Senāta sekretariāts, Senāts organizē rektora vēlēšanas un sasauc Satversmes sapulces kārtējās un ārkārtas sēdes;

1.2.4. LU rektora vēlēšanu norise noteikta arī šādos dokumentos:

1.2.4.1. "Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums" (turpmāk – Satversmes sapulces nolikums)1;

1.2.4.2. "Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums"2;

1.2.4.3. "Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā" (turpmāk – Vēlēšanu balsošanas procedūra)3.

Atbilstoši LU Satversmes 5.3. un 5.5. punktam Satversmes sapulces darbības tiesiskumu nosaka Satversmes sapulces kā LU augstākās pārstāvības institūcijas pieņemts Satversmes sapulces nolikums. Ievērojot Satversmes sapulcei noteikto pilnvarojumu pieņemt tās nolikumu, secināms, ka tas nedrīkst būt jebkādā veidā pretrunā LU Satversmei. Ja Satversmes sapulce savā darbībā pārkāpj Satversmes sapulces nolikumu, secināms, ka vienlaikus ir pārkāpts ārējā normatīvā akta – LU Satversmes – 5.3. un 5.5. punkts.

Atbilstoši LU Satversmes 5.4. punktā noteiktajam Satversmes sapulce sastāv no 300 dalībniekiem, no kuriem 200 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, tai skaitā profesori ne mazāk kā 50 %, 25 vispārējā personāla pārstāvji un 75 studējošo pārstāvji. Dalībniekus ievēlē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem. Studējošos ievēlē Studentu padome.

Atbilstoši LU Satversmes 5.5. punktā un Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajam pārstāvību jeb mandātu dalībai Satversmes sapulcē izsniedz Mandātu komisija. Ja kāds no dalībniekiem izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, viņa vietā pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Ja vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, attiecīgajā struktūrvienībā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas vēlēšanas.

No minētā izriet, ka, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi, vienveidīgi un paredzami piemērojot minētās Augstskolu likuma un LU Satversmes tiesību normas, Satversmes sapulci pārstāv kopīgi ievēlētie akadēmiskā personāla, studējošo un vispārējā augstskolas personāla pārstāvji, kuru ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka LU Satversme. Ja kāds no Satversmes sapulces dalībniekiem kādā no Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem ir zaudējis tiesības piedalīties Satversmes sapulcē, Mandātu komisija pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu ir ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas attiecīgajā personāla grupā.

Satversmes sapulcei ir pienākums ievērot LU Satversmi, pašas pieņemto Satversmes sapulces nolikumu un citus iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz Satversmes sapulces iekšējo darbības kārtību. Ja nepieciešams, konkrētā situācijā ievērojot pienākumu nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, Satversmes sapulcei ir ekskluzīvas tiesības pilnveidot savas darbības regulējumu, apjomu un detalizāciju.

Izvērtējot 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu norises tiesiskumu, secināms, ka nevienam no Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes protokola Nr. 2-1 (turpmāk – protokols Nr. 2-1) 2. punktā norādītajiem 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija iestājies kāds no Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem (izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā). Līdz ar to nebija tiesiska pamata šiem 13 Satversmes sapulces dalībniekiem izsniegt Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, jo 13 Satversmes sapulces ievēlētie dalībnieki, kuru vietā tika piešķirti jaunie mandāti, bija pamatojuši savu nepiedalīšanos ar citiem apstākļiem: pārcelts eksāmens, komandējums, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls. Tātad minētie 13 mandāti dalībai 2019. gada 24. maija un 2019. gada 6. jūnija LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajai kārtībai un šīm personām nebija tiesību piedalīties minētajās LU rektora vēlēšanās. Šīs 13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas, kā to nosaka LU Satversmes 5.4. punkts, tādējādi viņu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma.

Ar šo 13 personu prettiesisku dalību rektora vēlēšanās Satversmes sapulce ir pārkāpusi arī LU Satversmes 5.5. punktu par tās darbību atbilstoši savam nolikumam un 5.4. punktu par Satversmes sapulces dalībnieku ievēlēšanu, nevis deleģēšanu, kā arī Augstskolu likuma 13. panta otro daļu, ka Satversmes sapulces pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme. Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums. Šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus – līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru. Tas ir – no 286 biļeteniem par nederīgiem atzīti 2, par I. Muižnieku balsojis 141 Satversmes sapulces dalībnieks, pret – 143, par G. Bērziņu – 128 dalībnieki, pret – 156. Tātad starpība nodoto "par" balsu skaitā starp I. Muižnieku un G. Bērziņu ir tieši 13 balsis.

Ministrija 2019. gada 19. jūlijā nosūtīja LU vēstuli Nr. 4-6e/19/2190 "Par viedokļa sniegšanu", kurā norādīja uz konstatētajiem pārkāpumiem vēlēšanās, vienlaikus lūdzot LU atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajai daļai sniegt viedokli un argumentus par minētajā vēstulē norādīto.

Ministrija 2019. gada 26. jūlijā saņēma LU vēstuli, kurā bija noraidīti ministrijas 2019. gada 19. jūlija vēstulē Nr. 4-6e/19/2190 konstatētie pārkāpumi.

LU vēstulē minēts, ka "nebija pamata apstiprināt atsevišķiem dalībniekiem mandātu. LU sapulces nolikuma 4. punkts tik tiešām noteic divus gadījumus, kad mandātu izsniedz personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas: ja ievēlētais Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar Universitāti vai arī pāriet citā personāla kategorijā. Atbilstoši brīvības un personas autonomijas principam nevienu personu nevar piespiest turpināt pildīt darba vai citus pienākumus, ja viņa to vairs nevēlas. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka mandāts izbeidzas arī tad, ja persona pati no tā atsakās, tad loģiski, ka mandātu iegūst nākamā persona, kura ieguvusi lielāko balsu skaitu vēlēšanās. Šo apstākli vēl pirms Satversmes sapulces izvērtēja arī Satversmes sapulces organizācijas un rektora vēlēšanu komisija, vienprātīgi atzīstot, ka nav tiesiska pamata liegt personai nolikt mandātu, ja viņa to vēlas, otrkārt, saglabājas pienākums nodrošināt attiecīgās struktūrvienības pienācīgu pārstāvību, ja kāds no struktūrvienības delegātiem nolicis mandātu un līdz ar to Satversmes sapulces darbā nepiedalās. Vienlaicīgi norādām, ka nav saņemta neviena sūdzība vai iebildumi, ka kādam būtu liegtas balsošanas tiesības vai kādam balsošanas tiesības būtu piešķirtas bez leģitīma pamata, kas pilnībā apstiprina to, ka mandātu izsniegšanas process ir bijis demokrātisks un likumīgs".

Ministru kabinets neuzskata par pašsaprotamu faktu, ka neatkarīgi no iemesliem, kāpēc Satversmes sapulces dalībnieks vēlas nolikt savu mandātu, viņa vietā mandātu uzreiz iegūst nākamā persona, kura ieguvusi lielāko balsu skaitu vēlēšanās, jo Satversmes sapulce ir noteikusi, ka mandātu pārbauda un iesniedz Mandātu komisija atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma 4. punktam. LU savas autonomijas ietvaros bija tiesības LU Satversmes sapulces nolikumā noteikt arī citus mandātu nolikšanas un izsniegšanas gadījumus, veicot attiecīgus grozījumus nolikumā. Savukārt, ja Satversmes sapulce ignorē pašas noteikto mandātu izsniegšanas kārtību, tas liecina par vispārējā tiesību principa – tiesiskuma principa, atbilstoši kuram iestādes un tiesas rīcībai ir jāatbilst tiesību normām un jādarbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros, – neievērošanu. Šajā aspektā Ministru kabinets ņem vērā arī to, ka LU Administrācijas vadītāja Anša Grantiņa 2019. gada 21. maijā LU struktūrvienību vadītājiem un Satversmes sapulces dalībniekiem izsūtītais e-pasts "Par dalību Satversmes sapulcē" ar aicinājumu tiem, kuri vēlas atteikties no Satversmes sapulces mandāta, iesniegt Senāta sekretariātā brīvā formā sagatavotu iesniegumu, nesaturēja norādi par Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem diviem gadījumiem, kad tiesiskā kārtībā ir pieļaujama atkāpšanās no Satversmes sapulces dalībnieka mandāta.

No 2019. gada 24. maija Satversmes sapulces sēdes protokola neizriet, ka Satversmes sapulces dalībnieki būtu iepazīstināti ar informāciju, ka tie 13 mandātu maiņas gadījumi, par kuriem tika piedāvāts balsot, neatbilst tiem gadījumiem, kas atrunāti Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā.

Kā izriet no Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes protokola 2. punkta "Mandātu komisijas priekšsēdētāja ziņojums", Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš informējis klātesošos, ka "jautājums ir par to, ka, lai arī bija paredzēts laiks, līdz kuram struktūrvienībām vajadzēja iesniegt priekšlikumus par mandātu piešķiršanu rezerves Satversmes sapulces dalībniekiem to vietā, kas nolikuši savu mandātu, tomēr dažos gadījumos šis laiks tika nokavēts. Tomēr vairāki kolēģi un studējošie ir izteikuši vēlēšanos piedalīties Satversmes sapulces darbā, līdz ar to priekšlikums būtu apstiprināt Satversmes sapulces dalībnieku sastāva izmaiņas sadalījumā pa attiecīgajām amatu grupām, nodrošinot to, ka tie Satversmes sapulces dalībnieki no rezervistu saraksta, var piedalīties Satversmes sapulces sēdes darbā".

Tādējādi Satversmes sapulces dalībniekiem ir sniegta informācija, kas balsojuma nepieciešamību pamato ar to, ka ir jāapstiprina mandāti tajos gadījumos, par kuriem laikus nav sniegta informācija Senāta sekretariātā. Satversmes sapulces dalībnieki netiek informēti par to, ka šie 13 mandātu maiņas gadījumi, par kuriem tiek piedāvāts balsot, neatbilst tiem gadījumiem, kas ir atrunāti Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā. Turklāt nav tiesiski pamatota mandātu piešķiršana diviem Satversmes sapulces akadēmiskā personāla grupas dalībnieku rezervistiem no LU Medicīnas fakultātes un LU Ķīmijas fakultātes. Atbilstoši LU Medicīnas fakultātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu 2018. gada 22. marta protokolā un LU Ķīmijas fakultātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu 2018. gada 21. marta protokolā norādītajam vairākām personām ir iegūts vienāds balsu skaits aiz ievēlētajām personām, nenorādot, pēc kādiem principiem jeb kritērijiem vienam rezervistam ir dota priekšroka attiecībā pret otru.

Kā 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.2018-11-01 18.5. apakšpunktā norādījusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, ne katrs procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka tādā gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, būtu pieņemts atšķirīgs lēmums. Šajā gadījumā konstatējams, ka Satversmes sapulces dalībnieki nebija informēti, ka ar savu balsojumu par 13 mandātu apstiprināšanu viņi rīkojas pretrunā Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajam, t.i., ka viņi ar savu balsojumu faktiski papildina spēkā esošo Satversmes sapulces nolikumu. Satversmes sapulces dalībniekiem nebija sniegta informācija par sākotnējo 13 Satversmes sapulces dalībnieku mandātu nolikšanas iemesliem, kas ir atšķirīgi no Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā paredzētajiem, līdz ar to Satversmes sapulce kā augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija nav vērtējusi šo mandātu maiņas pieļaujamību. Skatot minēto kopsakarā ar tiem gadījumiem, kas bija norādīti kā iemesls mandāta nolikšanai (pārcelts eksāmens, atrašanās komandējumā, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls), rodas pamatotas šaubas, vai Satversmes sapulce, ja tai būtu darīta zināma visa informācija, būtu atbalstījusi šādu gadījumu iekļaušanu Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā.

Ievērojot, ka Satversmes sapulces leģitimitāti pamatā nosaka Satversmes sapulces pārstāvju ievēlēšana, tad, papildinot minēto, Studentu padomes 2019. gada 27. marta protokola Nr. 1.3/KS-7 (turpmāk – Studentu padomes protokols) 5. punktā ietvertais Satversmes sapulces delegātu skaita aprēķināšanas modelis nav uzskatāms par studējošo LU Satversmes 7.2. punktā noteikto ievēlēšanas kārtību, kas nosaka LU studējošo pašpārvaldes pienākumu noteikt studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, tostarp par tiesisku pamatojumu fakultāšu studējošo pašpārvalžu pārstāvju un rezervistu deleģēšanai Satversmes sapulcē.

Atbilstoši LU Satversmes 5.4. punktā noteiktajam 75 studējošo pārstāvjus ievēlē Studentu padome, nevis fakultāšu studentu pašpārvaldes. Turklāt Studentu padome nav balsojusi par Studentu padomes 2019. gada 22. maija vēstulē Nr. 1.9/IK-26 "Par delegātiem LU Satversmes sapulcē" ietvertajiem astoņiem studentu pārstāvju delegātu rezervistiem, bet gan atbilstoši Studentu padomes 2019. gada 24. jūlija vēstulē Nr. 1.9/IK-41 "Par viedokļa sniegšanu" norādītajam "viņus pieņēma par zināmiem un reāli pastāvošiem". Vienlaikus, aizvietojot studentu pārstāvju delegātus ar rezervistiem, divos gadījumos nav ievērots Studentu padomes protokolā apstiprinātais Satversmes sapulces delegātu modelis, jo vienā gadījumā LU Medicīnas fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēto pārstāvi ir aizvietojis LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģētais pārstāvis, bet otrā gadījumā LU Sociālo zinātņu fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēto pārstāvi ir aizvietojis LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģētais pārstāvis.

Neievērojot Augstskolu likuma 15. panta sestajā daļā noteikto pienākumu, Senāta apstiprinātais nolikums pienācīgi nenosaka Senāta izveidotās Satversmes sapulces organizācijas un LU rektora vēlēšanu komisijas darbību. Ņemot vērā minēto, secināms, ka LU nav atbilstīgi reglamentējusi tiesiskās procedūras, tostarp Mandātu komisijas tiesības izskatīt ar mandātu piešķiršanu saistītos jautājumus, kā arī pašreizējā regulējuma ietvaros nav tiesiski atbrīvojusi no mandātiem 13 Satversmes sapulces dalībniekus, kas norādīti protokola Nr. 2-1 2. punktā, kā rezultātā nav tiesiski piešķīrusi mandātus 13 Satversmes sapulces dalībniekiem. Tādējādi 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušajās LU rektora vēlēšanās pieļauts tāds būtisks procesuāls pārkāpums, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus, jo, ja netiktu piešķirts mandāts šīm 13 personām un tās nepiedalītos rektora vēlēšanās, vēlēšanu rezultāts būtu citāds. Secināms, ka rektora vēlēšanās balsojuma rezultātu pamatā ir 13 personu prettiesiskā kārtā veikts balsojums. Ja Satversmes sapulce nepieļautu šo prettiesisko rīcību, balsojuma rezultāts būtu citāds;

1.3. Satversmes sapulce ir pārkāpusi LU Satversmes 5.4. punktu, nenodrošinot visu LU studējošo (tostarp arī koledžā pilna laika studējošo, kā to nosaka LU Satversmes 4.1. punkts) dalību vēlēšanās. Satversmes sapulces 75 studējošo pārstāvju vidū nav pārstāvētas LU aģentūras – "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" un "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" (turpmāk – koledžas), lai gan koledžas ir LU iestādes un Satversmes sapulcē pieņemtie lēmumi ir attiecināmi arī uz koledžās studējošajiem. Tādējādi ir pārkāpts arī Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 7. punktā un LU Satversmes 4.28. punktā noteiktās studējošo tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās, nenodrošinot koledžas studējošajiem tiesības līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās. Vienlaikus ir pārkāpts arī Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais, no kura izriet, ka augstskolas satversmes sapulci ievēlē arī no studējošajiem, kā arī Augstskolu likuma 26. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais par to, ka augstskolas personālu veido arī studējošie.

LU, nenodrošinot LU Satversmes 4.1. punktā noteiktās LU aģentūru tiesības, nav nodrošinājusi visu studējošo pārstāvības tiesības Satversmes sapulcē, kas tādējādi ar savu balsojumu būtu ietekmējuši 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātus;

1.4. Satversmes sapulces nolikuma 11. punkts nosaka, ka Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma). Atbilstoši Vēlēšanu balsošanas procedūras 6. un 8. punktā noteiktajam par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. Satversmes sapulces Balsu skaitīšanas komisijas (turpmāk – Balsu skaitīšanas komisija) 2019. gada 24. maija protokolā Nr. 2/2019 (turpmāk – protokols Nr. 2/2019) norādīts – "par Universitātes rektoru nav ievēlēts neviens no pretendentiem. Tiek noteikta vēlēšanu II kārta".

Saskaņā ar Vēlēšanu balsošanas procedūras 13. un 14. punktā noteikto Balsu skaitīšanas komisija apkopo vēlēšanu datus, ieraksta tos protokolā atsevišķi par katru rektora amata pretendentu, konstatē vēlēšanu rezultātus, paraksta protokolu un ziņo Satversmes sapulcei. Balsu skaitīšanas komisijas protokolu par vēlēšanu rezultātiem Satversmes sapulce apstiprina, atklāti balsojot, ar klātesošo Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu.

Ievērojot Satversmes sapulces kā augstākās lēmējinstitūcijas autonomi noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību, Satversmes sapulcei ar klātesošo Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu balsojot bija jāapstiprina protokols Nr. 2/2019 par 2019. gada 24. maijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātiem. Taču no Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes protokolā Nr. 4 norādītā konstatējams, ka Satversmes sapulces dalībnieki Satversmes sapulces nolikuma 11. punktā un Vēlēšanu balsošanas procedūras 14. punktā noteiktajā balsošanas kārtībā nav pieņēmuši lēmumu, balsojot par protokolu Nr. 2/2019. Tātad Satversmes sapulces dalībnieki neapstiprināja 2019. gada 24. maijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātus.

Pretēji Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdē paziņotajam balsošanas rezultātam, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš vienpersoniski paziņoja, ka par LU rektoru ir ievēlēts I. Muižnieks. M. Kļaviņam nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt šādu paziņojumu, jo LU rektora amata kandidāts I. Muižnieks par viņa ievēlēšanu LU rektora amatā nebija saņēmis klātesošo Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt "pret" viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā "par".

Līdz ar to prettiesisks bija Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes vadītāja M. Kļaviņa paziņojums pēc Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja veiktās LU rektora vēlēšanu balsošanas rezultātu paziņošanas, ka "par Latvijas Universitātes rektoru tiek ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks (Apstiprināt profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā (balsojums no 286: par – 141, pret – 143, nederīgi biļeteni – 2))".

Satversmes sapulcei, neapstiprinot šos vēlēšanu rezultātus, nebija tiesiska pamata organizēt LU rektora vēlēšanu II kārtu un virzīt ievēlēšanai LU rektora amatā tikai vienu rektora amata pretendentu – profesoru I. Muižnieku. Tādējādi visas turpmākās darbības LU rektora vēlēšanu procesā, tostarp 2019. gada 6. jūnijā notikusī LU rektora vēlēšanu II kārta, bija prettiesiskas, jo to veikšanai bez apstiprināta protokola Nr. 2/2019 nebija tiesiska pamata. LU vēstulē par 2019. gada 24. maijā notikušajām LU rektora vēlēšanām norādītais, ka "LU Satversmes sapulces izsludinātais reglaments neparedzēja balsošanas rezultātu apstiprināšanu" neatbilst Satversmes sapulces nolikuma 11. punktā noteiktajam, ka Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma), kā arī neatbilst Vēlēšanu balsošanas procedūras 6. un 8. punktā noteiktajam, ka par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.

Ievērojot, ka Satversmes sapulces dalībnieki ar atsevišķu balsojumu nav apstiprinājuši protokolu Nr. 2/2019, secināms, ka nekāds lēmums saistībā ar LU rektora vēlēšanām vispār nav ticis pieņemts. Līdz ar to Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija protokola Nr. 2-1 8. punkta lēmums par LU rektora vēlēšanām nav tiesisks, jo balstīts tikai uz Satversmes sapulces priekšsēdētāja M. Kļaviņa vienpersonisko un prettiesisko apgalvojumu, kas pārkāpj Augstskolu likuma 14. panta otro daļu un LU Satversmes 5.5. punktu: "Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums."

Tā kā saskaņā ar protokolā Nr. 2/2019 atspoguļoto Satversmes sapulce 2019. gada 24. maija sēdē nav pieņēmusi tiesisku lēmumu par LU rektora vēlēšanām, Satversmes sapulcei nebija tiesiska pamata 2019. gada 6. jūnija ārkārtas sēdē iekļaut darba kārtībā jautājumu par I. Muižnieka kā vienīgā rektora amata kandidāta ievēlēšanu rektora amatā, nedz arī balsot un uz balsojuma pamata pieņemt lēmumu par I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā.

Līdz ar to ir atzīstams par nepamatotu LU vēstulē norādītais, ka "2019. gada 6. jūnija Satversmes sapulces laikā sapulce pati sev noteica darba kārtību un reglamentu, balsojot par vairākiem variantiem, no kuriem neviens nebija rektora piedāvātais. Sapulcē Indriķi Muižnieku ievēlēja par LU rektoru, vēlēšanu rezultāts apstiprināts ar Satversmes sapulces dalībnieku pārliecinošu balsojumu, nekādas sūdzības netika saņemtas un līdz ar to nekādiem izskanējušiem publiskiem apgalvojumiem par 2019. gada 24. maija Satversmes sapulces vēlēšanu rezultātiem vairs nav juridiskas nozīmes". Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes vēlēšanu rezultāti ir skatāmi kopsakarā ar šā rīkojuma 1.1. apakšpunktā ietverto par mandātu piešķiršanu un šā rīkojuma 1.3. apakšpunktā ietverto par Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanu.

Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā sasauca tā brīža LU rektors I. Muižnieks, izdodot 2019. gada 29. maija rīkojumu Nr. 1/212 "Par Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanu" (turpmāk – rektora rīkojums), kura 1. pielikumā pievienoja LU Satversmes sapulces reglamentu, kurā bija iekļauta ārkārtas sēdes darba kārtība. Ne rektora rīkojumā, ne tā 1. pielikumā (2019. gada 6. jūnija sēdes reglaments) nebija nevienas norādes par to, ka 2019. gada 6. jūnijā notiekošajā Satversmes sapulces ārkārtas sēdē būs LU rektora vēlēšanas, bet gan reglamenta 3.3. punktā norādīts, ka paredzēts Satversmes sapulces priekšsēdētāja ziņojums par 2019. gada 24. maija Satversmes sapulces rektora vēlēšanām. To, ka šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā (7. punktā), Satversmes sapulces dalībnieki uzzināja tikai 2019. gada 6. jūnijā notikušās sēdes sākumā, kad tika paziņota sēdes darba kārtība.

Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets secina, ka Satversmes sapulces dalībnieku skaitu un balsu sadalījumu saistībā ar balsojumu tikai par profesora I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā 2019. gada 6. jūnijā notikušajā Satversmes sapulces ārkārtas sēdē varēja ietekmēt fakts, ka 2019. gada 30. maijā Satversmes sapulces dalībniekiem nosūtītajā rektora rīkojumā un tā pielikumā ietvertajā darba kārtībā nebija iekļauts jautājums par LU rektora vēlēšanām. Proti, Satversmes sapulces dalībnieku skaitliskais sastāvs, iespējams, būtu citāds, ja Satversmes sapulces dalībnieki būtu zinājuši, ka ārkārtas sēdē būs LU rektora vēlēšanas. Secināms, ka Satversmes sapulces dalībnieki netika informēti, iespējams, tika maldināti, par Satversmes sapulces ārkārtas sēdes darba kārtību un to jautājumu izskatīšanas gaitu. Ievērojot minēto, tas objektīvi varēja ietekmēt LU rektora vēlēšanu rezultātus.

Secināms, ka Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija (prot. Nr.2-2 darba kārtības 8. punkts) lēmums par profesora I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā ir prettiesisks, kas dod pamatu neapstiprināt I. Muižnieku LU rektora amatā;

1.5. papildus iepriekš norādītajiem pārkāpumiem LU rektora ievēlēšanas procedūrā ir konstatējami arī citi ar LU rektora vēlēšanu tiesiskumu saistīti pārkāpumi:

1.5.1. atbilstoši rektora rīkojuma 1. punktā noteiktajam rektors sasaucis Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā plkst. 15.00.

LU Satversmes 5.5. punkts noteic, ka "Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai Padomnieku konvents. Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī 1/10 daļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita".

Attiecīgi Satversmes sapulces nolikuma 5. punkts noteic, ka "Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Ārkārtas sēde sasaucama, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, vismaz 1/3 Satversmes sapulces dalībnieku vai LU Padomnieku konvents. Kārtējās sēdes laiku izziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms tās sasaukšanas".

Satversmes sapulces nolikuma 6. punkts noteic, ka "Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulcē, tiesīgs iesniegt Senāts un citas personas un institūcijas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī 1/10 daļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita. Priekšlikumi iesniedzami Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Satversmes sapulces sēdes".

Satversmes sapulces nolikuma 14. punkts noteic, ka "Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs un tā vietnieks. Savukārt nolikuma 15. punkts noteic, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā".

No minētā regulējuma izriet, ka ārkārtas Satversmes sapulces sēde jāsasauc Satversmes sapulces priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā.

LU vēstulē norādīts, ka "[..] apgalvojums, ka LU rektoram nav tiesību sasaukt ārkārtas sēdi, ir acīmredzamā pretrunā ar Augstskolu likuma 13. panta sesto daļu, kā arī, ka Nolikuma 6. un 7. punkts [..] ir tulkojami sistēmiski kopsakarā ar 5. punkta pēdējo teikumu, kas regulē kārtējās sēdes laika izziņošanu. LU Satversmes sapulces 6. un 7. punkts arī pēc to jēgas nav attiecināmi uz ārkārtas sēdēm – no ārkārtas sēdes jēgas var izrietēt nepieciešamība tās sasaukt steidzami. Ārkārtas sēdes laiku un tajā izskatāmo jautājumu iesniegšanas termiņus LU Satversmes sapulces nolikums nenoteic". Papildus minētajam LU norāda, ka nav pamatots Izglītības un zinātnes ministrijas vēstules 4.2. apakšpunktā norādītais, ka "universitātes Senāts nav pilnvarojis universitātes rektoru sapulces organizatoriskus jautājumus noteikt ar universitātes rīkojumu. LU Senāta 2019. gada 25. februāra lēmuma Nr. 266 "Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu" 4. punkts noteic: "Pilnvarot rektoru LU Satversmes sapulces organizatoriskos jautājumus noteikt ar LU rīkojumu." Šāda Satversmes sapulces norises kārtība ir pastāvējusi daudzus gadus, jo LU Senāts nosaka vien konceptuālos ar Satversmes sapulces organizēšanu saistītos jautājumus, tehniskos jautājumus pilnvarojot noteikt LU rektoram ar rīkojumu".

Administratīvā procesa likuma 15. panta septītā daļa noteic: "Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma."

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestajā daļā noteikts: "Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (2. punkts); vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums) (3. punkts)."

Augstskolu likuma 13. panta sestā daļa redakcijā, kas noteic, ka "Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs", ir spēkā kopš 1997. gada 24. janvāra. Savukārt likums "Par Latvijas Universitātes Satversmi", ar kuru Latvijas Republikas Saeima pieņēma un apstiprināja LU Satversmi, pieņemts 1998. gada 5. februārī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka LU Satversmes 5.5. punkts ir speciālā un jaunāka tiesību norma attiecībā pret Augstskolu likuma 13. panta sesto daļu, kas ir vispārējā un vecāka tiesību norma. Līdz ar to, konstatējot pretrunu starp Augstskolu likuma 13. panta sestajā daļā un LU Satversmes 5.5. punktā noteikto, secināms, ka Augstskolu likuma 13. panta sestā daļa ir piemērojama tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo un tā nav pretrunā LU Satversmes 5.5. punktam. Tas nozīmē, ka LU rektoram nebija tiesību sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā, bet rektoram bija tikai tiesības pieprasīt Senātam sasaukt šādu sēdi.

Līdz ar to LU rektoram I. Muižniekam nebija tiesību ar rektora rīkojumu sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā. Secināms, ka, neievērojot LU Satversmē noteikto Satversmes sapulces sēdes sasaukšanas kārtību, uzskatāms, ka 2019. gada 6. jūnija Satversmes sapulces ārkārtas sēde nevar tikt uzskatīta par notikušu. Attiecīgi arī tajā pieņemtie lēmumi nevar tikt uzskatīti par tiesiski pieņemtiem. Līdz ar to arī lēmums par I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā nevar tikt uzskatīts par pieņemtu. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets nevar I. Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā.

Senāta 2019. gada 25. februāra lēmuma Nr. 226 "Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu" 4. punkts noteic: "Pilnvarot rektoru LU Satversmes sapulces organizatoriskus jautājumus noteikt ar LU rīkojumu." Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets secina, ka pretēji LU vēstulē norādītajam šajā punktā noteiktais ir attiecināms tikai uz Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes organizēšanu, nevis uz Satversmes sapulces ārkārtas sēdes organizēšanu 2019. gada 6. jūnijā. Turklāt rektora rīkojumā pamatojošo tiesību aktā sadaļā LU rektors nav atsaucies uz Senāta 2019. gada 25. februāra lēmuma Nr. 226 "Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu" 4. punktu kā vienu no tiesiskajiem pamatiem rektora rīkojuma izdošanai. Tieši pretēji – rektora rīkojumā ir atsauce uz Augstskolu likuma 13. panta sesto daļu un LU Satversmes 5.5. punktu, no kā Ministru kabinets kopsakarā ar pārējo LU skaidrojumu par minēto tiesību piemērošanu un LU rektora tiesību apjomu secina, ka LU rektors nepareizi uzskatīja, ka viņam ir tiesības vienpersoniski sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Turklāt apstāklis, ka minētajās tiesību normās nav tieši regulēta Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanas kārtība, nenozīmē, ka Satversmes sapulces ārkārtas sēde būtu sasaucama atšķirīgā kārtībā no kārtējās sēdes.

Papildus iepriekš minētajam konstatējams, ka atbilstoši Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija sēdes protokolā un atbilstīgajā videoierakstā fiksētajam 6. jūnijā notika jauna Satversmes sapulces sēde, nevis tika turpināta 2019. gada 24. maijā notikusī sēde.

Saistībā ar rektora rīkojuma izdošanas termiņu Ministru kabinets konstatē, ka nav ievērots starp Satversmes sapulces sasaukšanu un norisi (sēdes dienu) noteiktais vismaz divu nedēļu termiņš. Atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma 6. un 7. punktā noteiktajam priekšlikumi par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulcē, jāiesniedz Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Satversmes sapulces sēdes, apspriešanai paredzētie jautājumi jāizziņo un lēmumu projekti Satversmes sapulces dalībniekiem jāizsniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms Satversmes sapulces sēdes. Šī prasība nav tikusi ievērota arī attiecībā uz Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija sēdes sasaukšanu;

1.5.2. Satversmes sapulces nolikumā nav skaidri atrunāta procedūra (kārtība), kā attiecīgi ievēlētas personas iegūst Satversmes sapulces dalībnieka statusu. Saskaņā ar Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteikto, ja ievēlētais Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, tad viņa vietā pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Satversmes sapulcei nav institūcijas, kura kontrolē un pārbauda aktuālo Satversmes sapulces dalībnieku sastāvu un leģitimitāti dalībai Satversmes sapulces sēdē.

LU ar iekšējo normatīvo aktu netiek reglamentēta Satversmes sapulces Mandātu, Redakcijas un Balsu skaitīšanas komisiju darbība. Pretēji Augstskolu likuma 15. panta sestajā daļā noteiktajam Senāta izveidotās Satversmes sapulces organizācijas un LU rektora vēlēšanu komisijas darbību nenosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Līdz ar to nav reglamentētas atbilstīgas procedūras un trūkst kritēriju komisiju personālsastāva izvirzīšanai un apstiprināšanai.

2. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 5. novembra sprieduma 9. punktā (lieta Nr. A420513410 SKA – 558/2012) norādīts: "[..]lietderības apsvērumi ir materiāli apsvērumi, kuru mērķis ir panākt, lai iestāde, izmantojot savu rīcības brīvību, no vairākām iespējamām tiesiskajām sekām izvēlētos tieši konkrētajā gadījumā piemērotākās sekas. Lietderības apsvērumi aptver konkrētajam gadījumam visus nozīmīgos apsvērumus, tostarp arī samērīguma apsvērumus. Taču, izsverot lietderību, iestādei jāņem vērā ne vien samērīguma princips, bet arī citi vispārējie tiesību principi un apstākļi, piemēram, vienlīdzības princips, tiesiskās paļāvības princips, efektivitātes princips u. c. (sk. E. Levits. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un tiesības, 2003, Nr. 7)".

Izvērtējot šāda satura administratīvā akta izdošanas lietderību, izsverot sabiedrības un privātpersonas intereses, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, izskatāmajā gadījumā sabiedrības interesēs svarīgāk ir neapstiprināt LU rektora amatā personu, kura ievēlēta, pieļaujot būtiskus ārēju tiesību aktu pārkāpumus, kā arī sabiedrības interesēs ir svarīgāk, lai LU rektora vēlēšanu procedūras organizēšanā tiktu ievērots tiesiskuma princips un vēlēšanu procedūra atbilstu ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem. Augstākās izglītības iestādei jādarbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka tās augstākā amatpersona – rektors – ir ievēlēta leģitīmi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā LU) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību, tajā skaitā attiecībā uz vēlēšanām.

LU uzliktais ierobežojums (I. Muižnieka neapstiprināšana rektora amatā) ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo netiek apdraudēta LU autonomija, pastāvēšana un funkcionēšana, izglītības pieejamība un kvalitāte, kā arī tiek ievērots demokrātijas un tiesiskuma princips valstī.

Izvērtējot I. Muižniekam ar šo rīkojumu uzliktos ierobežojumus (neapstiprināšana rektora amatā, kas atbilstoši Augstskolu likuma 17. panta piektajai daļai liedz I. Muižniekam tiesības piedalīties atkārtotajās LU rektora vēlēšanās), konstatējams, ka iepretim I. Muižnieka interesei, lai viņu apstiprina LU rektora amatā, ir sabiedrības interese par to, lai augstākās izglītības iestāde, kas izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus, darbotos sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka tās augstākā amatpersona – rektors, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 16. punktu ir valsts amatpersona, – tiek ievēlēta leģitīmi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā LU) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību, tajā skaitā attiecībā uz vēlēšanām un augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās. Nav pamata I. Muižniekam uzliktā ierobežojuma samērīgumu vērtēt atrauti no LU rektora vēlēšanu procesā konstatēto pārkāpumu būtiskuma. Ministru kabinetam konstatējot būtiskus pārkāpumus LU rektora vēlēšanu procesā, kas ir ietekmējuši vēlēšanu gaitu un varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, personai, kas šā procesa rezultātā tiek virzīta apstiprināšanai, nav tiesiska pamata paļauties, ka šādā tiesiskā situācijā tiks aizsargātas tās intereses ieņemt attiecīgo amatu, lai arī pati persona nebūtu vainojama konstatētajos pārkāpumos. Ņemot vērā šā rīkojuma 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā konstatētos pārkāpumus, kas ir atzīstami par būtiskiem, nevar tikt pieņemts cits lēmums, kas mazāk ierobežotu I. Muižnieka tiesības.

Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa nosaka turpmāku rīcību, ja Ministru kabinets neapstiprina ievēlēto augstskolas rektoru: "Augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās."

Minētais ierobežojums kalpo sabiedrības interesēs, kas saistītas ar tiesisko procesu nodrošināšanu LU rektora vēlēšanās. Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija spriedumā lietā Nr. 2010-02-01 norādīts: "Tiesiskās drošības princips ietver normu skaidrību, tiesisko noteiktību un sabiedrības informētību par normu prasībām [4]. No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās noteiktības principu. Tiesību zinātnē norādīts gan uz katra minētā principa saturu atsevišķi, gan arī uz to, ka šie principi pēc satura ir tuvi, gan arī uz abiem šiem principiem kā vienu – tiesiskās drošības un paļāvības – principu."

Šis rīkojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesiskumu atbilstoši Augstskolu likuma 17. panta piektajai daļai un LU Satversmei.

LU Satversmes 3.7. punkts paredz, ka "ar savu darbību LU kalpo sabiedrībai", kā arī "informē sabiedrību par savu darbību".

Ministru kabinets, ņemot vērā šajā rīkojumā minētos faktiskos apstākļus, konstatē, ka LU nav nodrošinājusi atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi. Organizējot tādu rektora vēlēšanu procesu, kas ir sabiedrībai nesaprotams, sasteigts un acīmredzami nepārdomāts, LU ir nodarījusi kaitējumu savai reputācijai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

3. Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.

4. Ievērojot šajā rīkojumā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, 63. panta pirmās daļas 1. punktu, Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktu, 14. panta otro daļu, 15. panta sesto daļu, 17. panta piekto daļu, 26. panta pirmās daļas 3. punktu un 50. panta pirmās daļas 7. punktu, LU Satversmes 4.1., 5.3., 5.4. un 5.5. punktu, Ministru kabinets nolemj neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku.

5. Lēmumu par profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

6. Saskaņā ar Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu iecelt vēstures doktoru profesoru Gvido Straubi par Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāju.

 

1 Apstiprināts ar Universitātes Satversmes sapulces 2001. gada 10. maija lēmumu Nr. 10.

2 Apstiprināts ar Universitātes Senāta 2007. gada 26. februāra lēmumu Nr. 289.

3 Apstiprināta ar Universitātes Senāta 2000. gada 27. marta lēmumu Nr. 187.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!