Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 21. augusta noteikumi Nr. 135 "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2019., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/op/2019/176.25

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ģenerālprokuratūras informācija

Par virsprokurora iecelšanu

Vēl šajā numurā

29.08.2019., Nr. 176

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 135

Pieņemts: 21.08.2019.

OP numurs: 2019/176.25

2019/176.25
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 135

Rīgā 2019. gada 21. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
ārkārtas sēdes protokols Nr. 42 2. p.)

Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas
likuma 7. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,
22. panta ceturto daļu, 26. panta septīto daļu un
47. panta otrās daļas 8. un 9. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm Latvijas Republikā, kā arī krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā visi kopā – iestāde).

2. Noteikumu prasības par klienta izpētes un klienta padziļinātās izpētes veikšanu uz apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, attiecināmas, ja no prasību satura un būtības izriet, ka konkrētajos apstākļos apdrošināšanas starpniekiem tās ir pamatoti nepieciešams piemērot.

3. Noteikumi nosaka minimālās prasības klientu izpētei, tai skaitā klientu padziļinātajai izpētei un darījumu uzraudzībai, kā arī klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveidei. Iestāde detalizētas prasības nosaka savās politikās un procedūrās, balstoties uz iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska (tālāk tekstā arī – risks) izvērtējumu, tai skaitā iestādes riska ekspozīciju, kuru tā uzskata par iespējamu uzņemties (riska apetīte). Iestādes pienākums ir pamatot un dokumentēt, ka tās veiktie klienta izpētes pasākumi ir atbilstoši sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem.

4. Noteikumi nosaka:

4.1. klienta izpētes, tai skaitā padziļinātās izpētes un darījumu uzraudzības, prasības;

4.2. klienta riska novērtējuma skaitliskās sistēmas izstrādes un lietošanas prasības;

4.3. gadījumus, kad iestāde veic klientu padziļinātu izpēti, uzsākot darījuma attiecības, kā arī darījuma attiecību laikā vai veicot gadījuma rakstura darījumu, un padziļinātās izpētes kārtību un minimālo apjomu;

4.4. klienta darījumu pastiprinātās uzraudzības prasības.

5. Noteikumos lietoti šādi termini:

5.1. risku paaugstinošs faktors – faktors, kas paaugstina noteiktām darījuma attiecībām, kas pastāv starp iestādi un klientu, vai atsevišķam darījumam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku;

5.2. risku pazeminošs faktors – faktors, kas pazemina noteiktām darījuma attiecībām vai atsevišķam darījumam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku;

5.3. klienta riska profils – klientam piemītošais kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, ko veido klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošo faktoru un risku pazeminošo faktoru kopums;

5.4. uz riska izvērtējumu balstīta pieeja (risk based approach) – pieeja, kurā iestāde identificē, izvērtē, dokumentē un nodrošina skaidru izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, kuram iestāde ir pakļauta, un veic pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novēršanai atbilstoši pastāvošajiem riskiem;

5.5. klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma – sistēma, kas, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju (risk based approach), atspoguļo ar darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku skaitliskā izteiksmē (scoring sistēma);

5.6. klienta riska skaitliskais novērtējums – atsevišķam klientam un tā izmantotajiem pakalpojumiem piemītošā kopējā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmeņa novērtējums skaitliskā izteiksmē, kas iegūts, pamatojoties uz sadarbībai ar klientu piemītošo riska faktoru (klients, ģeogrāfija, pakalpojumi un produktu piegādes kanāli) kopas izvērtējumu;

5.7. ar klientu saistīta grupa – iestādes klienti, par kuru savstarpējo saistību var liecināt viens vai vairāki no šādiem kritērijiem, ņemot vērā faktiskos apstākļus un ievērojot iestādes iekšējos normatīvajos aktos atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadlīnijām noteikto, kā arī ievērojot ar klientu saistītās grupas identificēšanas un izpētes mērķi:

5.7.1. viena patiesā labuma guvēja vai dalībnieku struktūra;

5.7.2. savstarpēji veiktie darījumi veido vismaz 30 procentus no klienta mēneša apgrozījuma;

5.7.3. patiesajiem labuma guvējiem ir pirmās pakāpes radniecība (ja izpētes laikā konstatēta saistība);

5.7.4. vienas pilnvarotās personas (ja izpētes laikā konstatēta saistība);

5.7.5. viena klienta pārstāvis un cita klienta patiesais labuma guvējs ir viena un tā pati persona;

5.7.6. klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta finanšu instrumenti;

5.7.7. klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta trasts;

5.7.8. diviem klientiem – juridiskām personām, kuri nav saistīti, sakrīt vismaz viens karšu lietotājs;

5.7.9. klientiem ir viens attālināto iestādes pakalpojumu izmantošanas identifikācijas līdzeklis;

5.7.10. kredīta ņēmējs un galvotājs, ja izsniegtais kredīts saistīts ar kredīta ņēmēja profesionālo darbību;

5.7.11. klienta izpētes ietvaros konstatēts, ka viens klients veic darījumus trešās personas vārdā, ja tas nav saistīts ar klienta profesionālo darbību;

5.7.12. nesaistītiem klientiem ir viens darījumu partneris, ar kuru veiktie savstarpējie darījumi veido vismaz 30 procentus no klienta mēneša apgrozījuma;

5.7.13. no viena klienta tīmekļa vietnes notiek automātiska pāradresācija uz cita klienta tīmekļa vietni;

5.7.14. sakrīt klientu kontaktinformācija;

5.7.15. pastāv citi apstākļi, kas pamato klientu savstarpējo saistību.

2. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveide

6. Iestāde, veicot klientam piemītošā riska izvērtējumu, kā arī izstrādājot klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, ņem vērā:

6.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTPFN likums) un citos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja iestāde risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējusi;

6.2. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;

6.3. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;

6.4. riskus, kas izriet no tiesībsargājošo iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;

6.5. citus riskus, kas raksturīgi iestādei un tās klientiem.

7. Iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un darbību, kas ļauj savlaicīgi identificēt paaugstinātu risku un veikt riska novēršanas vai mazināšanas pasākumus.

8. Iestāde nedibina darījuma attiecības ar klientu vai neveic gadījuma rakstura darījumu, ja nav pārliecināta par darījuma attiecību vai darījuma ekonomisko vai tiesisko būtību vai ja nav pārliecināta, ka spēj efektīvi pārvaldīt risku, ka klients iestādi varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas mērķiem. Ja šādas attiecības jau ir nodibinātas, iestāde tās izbeidz atbilstoši šo noteikumu 24. punktam.

9. Iestāde nodrošina, ka tā spēj atlasīt informāciju par klientiem, kuriem piemīt šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie riska faktori, un klientiem, kuriem jāveic padziļinātās izpētes pasākumi, iestājoties vai konstatējot šo noteikumu 2. pielikumā noteiktos riska faktorus.

10. Iestāde izstrādā metodoloģiju klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmai atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem principiem un prasībām, nodrošinot, ka klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma atbilstoši un efektīvi skaitliskā izteiksmē atspoguļo katram klientam piemītošo kopējo risku.

11. Iestāde katram šo noteikumu 1. un 3. pielikumā noteiktajam riska faktoram piešķir noteiktu punktu skaitu, kas atspoguļo tā īpatsvaru klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā. Par šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem iestāde punktus piešķir, ja pēc attiecīgā riska faktora izpētes konstatētas paaugstināta riska pazīmes vai attiecīgais riska faktors pats par sevi (neatkarīgi no izpētes rezultāta) satur risku paaugstinošu pazīmi. Klientam piemītošo riska faktoru punktu summa veido klienta riska skaitlisko novērtējumu. Kredītiestāde var izvērtēt un ņemt vērā šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos risku mazinošos faktorus, ja tādi klientam piemīt, un punktu skaitu samazināt atbilstoši to būtiskumam (ietekmei).

12. Iestāde veic atkārtotu klienta riska skaitlisko novērtējumu, ja, veicot klienta izpēti, mainās ar konkrētā klienta darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu saistītais risks.

13. Kredītiestāde, licencēta maksājumu iestāde un licencēta elektroniskās naudas iestāde nodrošina automatizētu riska novērtējuma aprēķināšanu klienta riska līmeņa noteikšanai. Automatizētu riska skaitlisko novērtējumu var neizmantot izņēmuma gadījumos, kad tas atbilst iestādes riskam un ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišana. Iestādei ir pienākums pierādīt, ka tā objektīvi nodrošinās klientam piemītošā riska izvērtējumu un noteiks klientam piemītošajam riskam atbilstošu veicamo pasākumu apjomu, kā arī spēs veikt klientu atlasi atbilstoši šo noteikumu 9. punkta prasībām.

14. Iestāde, lai nodrošinātu aktuālu un efektīvu klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, aktualizē riska faktoriem piešķirto skaitlisko vērtību atbilstoši tās darbībai piemītošajam riskam vai pēc nepieciešamības, ja tās rīcībā nonāk ziņas, kas liecina par izmaiņām informācijā, kas bijusi par pamatu, piešķirot riska faktoram konkrētu skaitlisko novērtējumu, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos.

15. Iestāde, balstoties uz klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātiem, kā arī ievērojot šo noteikumu minimālās prasības, nosaka klientu izpētes un informācijas aktualizēšanas periodu (biežumu) un detalizāciju (dziļumu).

3. Klienta izpētes un klienta padziļinātās izpētes veikšanas prasības un kārtība

3.1. Vispārīgie jautājumi

16. Iestāde politikās un procedūrās nosaka vismaz:

16.1. klienta padziļinātās izpētes un darījumu uzraudzības prasības, kārtību un apjomu, tai skaitā savas prasības papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

16.2. risku mazinošu pasākumu piemērošanas nepieciešamību, atbilstību, apjomu un piemērošanas kārtību;

16.3. klientu darījumu pastiprinātās uzraudzības prasības un kārtību, tai skaitā nosaka klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni un apstākļus, kad klienta darījumiem iestāde piemēro pastiprināto uzraudzību papildus šajos noteikumos paredzētajam, un klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni un apstākļus, kuriem iestājoties klienta darījumiem pastiprināto uzraudzību piemēro visā sadarbības laikā;

16.4. informācijas un dokumentu vērtēšanas principus atkarībā no klienta personiskās vai saimnieciskās darbības nozares, darbības ilguma un tam piemītošajiem riska faktoriem.

17. Iestāde iegūst informāciju tādā apjomā, lai identificētu klientam piemītošos risku paaugstinošos un pazeminošos faktorus un nodrošinātu to pārvaldību.

18. Iestāde atbilstoši riskam, uzsākot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumus ar klientu, nosaka pamatotus klienta darījumu robežlielumus.

19. Lai nodrošinātu klienta padziļinātās izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, iestāde klienta izpēti veic kopumā par visiem viena klienta izmantotajiem produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā vērtē kopumā klienta līdzekļu apgrozījumu un atlikumu. Lai nodrošinātu klientu padziļinātās izpētes procesa vienotību, iestāde var visus darījumus ar klienta līdzekļiem veikt ar klienta norēķinu konta starpniecību.

3.2. Klienta padziļinātās izpētes prasības un kārtība

20. Iestāde piemēro klientam, kā arī klientiem, kas ar konkrēto klientu veido saistīto klientu grupu, padziļinātās izpētes pasākumus vismaz šādos gadījumos:

20.1. NILLTPFN likumā paredzētajos gadījumos;

20.2. atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā paredzētajam robežlīmenim (punktu skaitam) vai iestādes politikās un procedūrās noteiktajos gadījumos, tai skaitā kombinē risku paaugstinošos faktorus. Robežlīmenis padziļinātās izpētes pasākumu piemērošanai pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā var būt atšķirīgs;

20.3. šajos noteikumos paredzētajos gadījumos.

21. Iestājoties šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem vai ņemot vērā klienta riska skaitlisko novērtējumu (sasniedzot iestādes skaitliskajā sistēmā noteikto robežlielumu), iestāde piemēro visus padziļinātās izpētes pasākumus visā darījuma attiecību laikā, paredzot klienta riska profilam atbilstošu laika posmu, pēc kura regulāri jāveic atkārtota padziļinātā izpēte, tai skaitā aptverot darījumus attiecīgajā periodā. Iestājoties 1. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem, padziļināto izpēti veic ne retāk kā ik pēc viena gada, izņemot klientus, kuriem piemīt 1. pielikuma 1., 4.–7. un 12.–15. punktā noteiktie riska faktori, kuriem iestājoties padziļinātā izpēte jāveic ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem.

22. Iestājoties šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem vai gadījumos, kad to tūlītēju iestāšanos nav iespējams konstatēt, pēc iespējas savlaicīgāk pēc to iestāšanās, konstatējot 2. pielikumā noteiktos riska faktorus, kā arī citos gadījumos, kad pastāv citi riska faktori, kam nepieciešams veikt padziļināto izpēti, iestāde veic vienu vai vairākus padziļinātās izpētes pasākumus tādā apjomā, lai izvērtētu attiecīgā riska faktora iestāšanās iemeslus un ietekmi. Nepieciešamos klientu padziļinātās izpētes pasākumus iestāde nosaka, ņemot vērā arī izpētes uzsākšanas iemeslu, klienta riska profilu, laiku, kad tika veikta iepriekšējā izpēte, un kopējo sadarbības ilgumu ar klientu. Iestāde veic klienta padziļinātās izpētes pasākumus par periodu, kas ir nepieciešams, lai izvērtētu attiecīgā riska faktora ietekmi. Attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem veic darījuma vai klienta padziļināto izpēti, lai izvērtētu iespējamo risku, arī gadījumos, kad iestāde konstatē pazīmi, kas var liecināt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulai Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Eiropas Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK.

23. Klienta padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms ir atbilstošs sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem. Dažādiem klientiem padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs, bet iegūtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai izvērtētu konkrētā riska faktora ietekmi pēc būtības un nodrošinātu tā pārvaldību.

24. Papildinot šo noteikumu 8. punktā noteikto, iestāde izbeidz darījuma attiecības ar klientu, ja 35 darba dienu laikā no dienas, kad ir iestājušies priekšnosacījumi padziļinātās izpētes pasākumu veikšanai, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes prasību izpildi. Iestādei ir tiesības pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu NILLTPFN likumā noteiktajos gadījumos.

25. Iestāde var lemt par padziļinātās izpētes veikšanas termiņa pagarinājumu, to dokumentējot un pamatojot, ja visaptverošas padziļinātās izpētes veikšanai objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešams papildu laiks. Klientiem, kam piemīt šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie riska faktori, tas nepārsniedz 15 darba dienas. Nosakot padziļinātās izpētes veikšanas termiņa pagarinājumu, iestāde vienlaikus nodrošina klienta darījumiem atbilstošus risku mazinošos pasākumus (tai skaitā pastiprināto uzraudzību) līdz lēmuma par padziļinātās izpētes noslēgšanu pieņemšanai.

3.3. Klienta padziļinātās izpētes pasākumi

26. Iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti pirms darījuma attiecību nodibināšanas, veic vismaz šādus pasākumus:

26.1. iegūst papildu informāciju vai dokumentus par klienta un tā patiesā labuma guvēja saimnieciskās vai personiskās darbības veidu, naudas līdzekļu un labklājības izcelsmi, esošo vai paredzēto sadarbību ar iestādi, informāciju par galvenajiem klienta darījumu partneriem, darījuma attiecību raksturu, plānotajiem darījumu apmēriem un saimnieciskās darbības veikšanas vietu vai klienta dzīvesvietu (klienta faktisko adresi);

26.2. noskaidro papildu informāciju par klienta patieso labuma guvēju, ja klients ir juridiska persona vai juridisks veidojums vai rodas aizdomas, ka klients dibina darījuma attiecības ar iestādi citas personas interesēs vai uzdevumā. Iestāde iegūst un dokumentē klienta patieso labuma guvēju un tā saikni ar klientu pamatojošu informāciju;

26.3. pēc publiski pieejamās informācijas noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā var tikt saņemti noziedzīgi iegūti līdzekļi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šādu darbību mēģinājumu. Iestāde izvērtē informācijas ietekmi uz klientu un iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska ievainojamību un, konstatējot paaugstinātu risku, iegūst iestādes valdes, ja tāda ir iecelta, locekļa vai augstākā pārvaldes institūcijas pārstāvja rakstveida apstiprinājumu darījuma attiecību nodibināšanai ar šādu klientu un nepieciešamajiem risku mazinošajiem pasākumiem;

26.4. ja klients vēlas nodibināt darījuma attiecības ar iestādi, kas atrodas valstī, kura nav saistīta ar tā personisko vai saimniecisko darbību, tad noskaidro šādas rīcības iemeslus. Iestāde nodrošina dokumentētu vērtējumu par klienta sniegtā skaidrojuma pamatotību;

26.5. pārliecinās, ka klientam ir licence vai speciāla atļauja, ja klienta deklarētā saimnieciskā vai personiskā darbība paredz šādas licences iegūšanu un ir saistīta ar paaugstināta riska nozari, kas ietekmē klienta riska novērtējumu. Ja klients sniedz finanšu pakalpojumus, tad iestāde pārliecinās, vai klients ir reģistrēts vai licencēts attiecīgajā kompetentajā iestādē;

26.6. pieprasa klientam, kas emitē vai ir tiesīgs emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus), uz sadarbības laiku nodot tā emitētās uzrādītāja akcijas iestādes drošā glabāšanā vai ne retāk kā reizi gadā iegūst citas iestādes apliecinājumu par klienta emitēto uzrādītāja akciju glabāšanu tajā, kā arī saņem klienta rakstveida apstiprinājumu tam, ka iestāde saņems no klienta rakstveida informāciju gadījumā, ja notiks klienta akciju papildu emisija.

27. Iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti darījuma attiecību laikā, veic vismaz šādus pasākumus:

27.1. pārbauda klienta veikto darījumu, izmantoto pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

27.2. iegūst papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir attiecīgā klienta patiesais labuma guvējs;

27.3. noskaidro klienta esošo finanšu līdzekļu izcelsmi;

27.4. analizē klienta saimniecisko vai personisko darbību, tai skaitā gadījumos, kad klients ir zemu nodokļu teritorijā reģistrēts uzņēmums. Iestāde iegūst un dokumentē pierādījumus par klienta saistību ar faktisku saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu un tā saistību ar klienta patieso labuma guvēju.

28. Pārbaudot klienta veikto darījumu, pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai, iestāde pārliecinās, vai:

28.1. klienta veiktie darījumi, izmantotie pakalpojumi un produkti ir ekonomiski pamatoti, vai darījumi būtiski nepārsniedz deklarēto apmēru, tai skaitā iegūst darījumus pamatojošu informāciju;

28.2. klienta darījumi, izmantotie pakalpojumi un produkti atbilst deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

28.3. klienta darījumi ar deklarētajiem un citiem darījumu partneriem nav pretrunā ar klienta saimniecisko darbību;

28.4. tās rīcībā ir darījumus ar galvenajiem klienta darījumu partneriem apliecinoši dokumenti, izvērtējot minēto dokumentu un tajos sniegtās informācijas ticamību un dokumentējot izvērtējuma rezultātu, kā arī norādot uz visiem apstākļiem, kas liek apšaubīt iesniegto dokumentu ticamību.

29. Ja iestāde konstatē, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pārliecinātos par šo noteikumu 27.1.–27.4. punktā minēto, tā pieprasa klientam paskaidrojumus vai nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī veic atkārtotu informācijas un dokumentu analīzi.

30. Lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, veic šādas darbības:

30.1. iegūst papildu informāciju par patiesā labuma guvēja mantisko stāvokli;

30.2. noskaidro, kāda ir patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība vai iegūtā iepriekšējā profesionālā pieredze, izglītība u.tml., ja tā nepieciešama, lai veiktu attiecīgo saimniecisko darbību un finanšu darījumus;

30.3. noskaidro, vai patiesā labuma guvēja vai citu juridisko personu, kurām tas ir patiesais labuma guvējs, saimnieciskā vai personiskā darbība atbilst vai ir saistīta ar iestādes klienta veikto saimniecisko darbību;

30.4. iegūst citu informāciju, kas liecina, ka persona, kura norādīta kā patiesais labuma guvējs, kontrolē klientu un gūst labumu no tā darbības, tai skaitā iestāde iegūst un dokumentē informāciju, kas raksturo finansiālo labumu, ko patiesais labuma guvējs ir guvis no klienta darbības, kā arī vērtē šīs kontroles un gūtā labuma tiesisko pamatu;

30.5. pārliecinās, vai nav mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem iestāde kā klienta, kas ir juridiskā persona vai juridiskais veidojums, patieso labuma guvēju ir noteikusi personu, kura ieņem amatu klienta augstākās pārvaldības institūcijā.

31. Analizējot klienta saimniecisko vai personisko darbību un noskaidrojot klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, iestāde:

31.1. aktualizē informāciju par klienta darījumos izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi un klienta saimniecisko vai personisko darbību raksturojošo informāciju;

31.2. iegūst informāciju vai, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, dokumentus, kas pamato klienta deklarēto saimniecisko vai personisko darbību vai naudas līdzekļu izcelsmi, tai skaitā klienta paskaidrojumus un dokumentus par darījumiem vai faktiem, kas ir bijuši par pamatu padziļinātās izpētes veikšanai;

31.3. pārliecinās par veikto darījumu atbilstību pieejamajai informācijai par klienta finanšu stāvokli (finanšu pārskatiem) un saimniecisko darbību. Ja iestādei nav pieejami klienta finanšu pārskati, tā noskaidro un dokumentē iemeslus, kas kavē šādu pārskatu iesniegšanu, un vērtē sniegtās informācijas ietekmi uz sadarbības ar klientu riska profilu. Analizējot klienta lielākos darījumus, iestāde sniedz vērtējumu par to atbilstību klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam, apmēram un tirgū raksturīgajai saimnieciskajai darbībai;

31.4. lai mazinātu risku, noskaidro citus ar klientu saistītas grupas klientus un dokumentē katra grupas dalībnieka lomu tajā, un sniedz argumentētu slēdzienu par saistīto klientu grupas darbības, tai skaitā savstarpējo darījumu, tiesisko un ekonomisko būtību;

31.5. izvērtē nepieciešamību tikties ar klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, lai pārliecinātos par klienta iepriekš sniegtās informācijas par patieso labuma guvēju un saimniecisko darbību atbilstību faktiskajai situācijai.

32. Iestāde piemēro klienta padziļinātās izpētes pasākumus pirms darījuma attiecību nodibināšanas vai darījuma attiecību laikā, ievērojot pienākuma veikt klienta padziļināto izpēti iestāšanās laiku un nekavējoties pēc šāda pienākuma iestāšanās veicot klienta padziļinātās izpētes pasākumus. Attiecībā uz gadījuma rakstura darījumiem iestāde piemēro šajā nodaļā noteiktos pasākumus gadījuma rakstura darījumam atbilstošā apjomā, pamatojot un dokumentējot pasākumu izvēli.

33. Ja iestāde konstatē ar klientu saistītu grupu un kādam no grupā ietilpstošajiem klientiem tiek piemērota klienta padziļinātā izpēte, iestāde piemēro padziļināto izpēti klientiem, kas ietilpst ar klientu saistītā grupā, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, iestādes specifiku un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumus, kas iestrādāti iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

34. Iestāde, veicot klientu padziļināto izpēti un pieņemot klientu iesniegtos dokumentus, veic nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos par iesniegto dokumentu atbilstību dokumentu noformēšanas prasībām attiecīgajā nozarē (formas un satura atbilstība) un to, ka tie nesatur viltojuma pazīmes.

35. Iestāde klienta padziļinātās izpētes lietā dokumentē izpētes gala secinājumus un secinājumu izdarīšanai izmantotos faktus, apstākļus un vērtēšanas metodes.

36. Lai konstatētu, ka jāpiemēro NILLTPFN likuma 21.1 pantā noteiktais aizliegums, ņemot vērā NILLTPFN likuma 1. panta 15.1 punkta "a" apakšpunktā noteikto pazīmi, un iegūtu dokumentāru informāciju, kas pierāda saimnieciskās darbības vai ekonomiskās vērtības esamību, NILLTPFN likuma 21.1 pantā minētā iestāde iegūst vismaz tādu informāciju un dokumentus, kas minēti vienā vai vairākos šā punkta apakšpunktos, ciktāl tas ir pietiekami, lai gūtu pārliecību, ka juridiskā persona nav čaulas veidojums pēc minētās pazīmes. Iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, no juridiskām personām, kas atbilstoši riska izvērtējumam varētu atbilst čaulas veidojuma pazīmēm, iegūst un izvērtē vismaz:

36.1. informāciju un dokumentus, kas pietiekami izskaidro juridiskās personas biznesa modeli;

36.2. neatkarīga ārējā auditora auditētu juridiskās personas gada finanšu pārskatu, no kura var gūt pietiekamu izpratni par juridiskās personas veiktajiem darījumiem un noskaidrot, vai peļņa atbilst juridiskās personas saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam;

36.3. informāciju un dokumentus, kas apliecina preču un pakalpojumu reālo apriti juridiskās personas īstenotās saimnieciskās darbības ietvaros. Ja juridiskās personas darbība, ņemot vērā tās dibināšanas mērķi, nav saistīta ar preču un pakalpojumu apriti, tad iegūst informāciju un dokumentus, kas apliecina un raksturo juridiskās personas darbības atbilstību tās dibināšanas mērķim (piemēram, tikai aktīva turēšana atbilstoši biznesa modelim);

36.4. informāciju un dokumentus par juridiskās personas galvenajiem sadarbības partneriem, kas apliecina sadarbības partneru faktisko saimniecisko darbību;

36.5. informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka juridiskā persona veic nodokļu nomaksu (nodokļu deklarācija), ja normatīvie akti nosaka pienākumu maksāt nodokļus konkrētajā situācijā;

36.6. informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka juridiskā persona uz līguma pamata ir piesaistījusi citas personas (piemēram, darbinieki, ārpakalpojuma sniedzēji), kuras faktiski organizē un izpilda uzdevumus, kas attiecas uz juridiskās personas saimniecisko darbību, pārliecinoties par pienākumu atbilstību juridiskās personas saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam.

37. NILLTPFN likuma 21.1 pantā minētā iestāde uztur aktuālu informāciju par čaulas veidojumiem iestādē, norādot šādu informāciju:

37.1. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, nosaukums;

37.2. NILLTPFN likuma 1. panta 15.1 punktā minētā pazīme vai pazīmes, kurām atbilst čaulas veidojums;

37.3. datums, ar kuru juridiskā persona atzīta par čaulas veidojumu;

37.4. datums, kad uzsākta sadarbība ar juridisko personu, kas atzīta par čaulas veidojumu;

37.5. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, rezidences valsts;

37.6. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, patiesā labuma guvēja vārds un uzvārds, dzimšanas gads, identifikācijas dokuments;

37.7. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, patiesā labuma guvēja rezidences valsts;

37.8. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, pārstāvja vārds un uzvārds, dzimšanas gads, identifikācijas dokuments;

37.9. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, pārstāvja rezidences valsts.

38. NILLTPFN likuma 21.1 pantā minētā iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, iegūst informāciju par juridisko personu, kurām iestāde ir konstatējusi paaugstinātu risku, galvenajiem sadarbības partneriem – čaulas veidojumiem, kas atbilst NILLTPFN likuma 1. panta 15.1 punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajām pazīmēm. Ja iestādes klientam ir šādi sadarbības partneri, tā veic juridiskās personas, kurai piemīt paaugstināts risks, papildu izpēti, lai pēc iespējas novērstu risku, ka juridiskā persona, kurai piemīt paaugstināts risks, darbojas tādu čaulas veidojumu interesēs, kuru apkalpošana saskaņā ar NILLTPFN likuma 21.1 panta pirmo daļu ir aizliegta.

4. Pastiprinātās uzraudzības prasības

39. Iestāde klientam, kuram tiek veikti padziļinātās izpētes pasākumi, izņemot šo noteikumu 40. punktā noteiktos gadījumus, piemēro pastiprināto uzraudzību, kā arī, pamatojoties uz riska izvērtējumu, var piemērot kādu no šādiem pasākumiem:

39.1. risku mazinošo pasākumu noteikšanu, lai saglabātu nepieciešamo klienta darbības pārzināšanu un pietiekamu kontroli pār klienta veiktajiem darījumiem, tai skaitā:

39.1.1. darījumu izpildi vienīgi pēc darījumus pamatojošo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, par kuras rezultātu tiek sagatavots rakstveida slēdziens;

39.1.2. darījumu izpildi tikai ar atbilstoši pilnvarota iestādes darbinieka vai iestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;

39.1.3. turpmāko pakalpojumu sniegšanas un produktu piedāvāšanas ierobežojumu noteikšanu (piemēram, nosakot konkrēta pakalpojuma ietvaros veicama darījuma apmēra limitus, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem), kas neattiecas uz atturēšanās no darījuma veikšanas kārtību;

39.2. kritēriju, kuriem iestājoties tiek veikta klienta darījumu izvērtēšana atbilstoši kritērija būtībai, noteikšanu, tai skaitā, pamatojot, ka noteiktie kritēriji ir pietiekami konkrētā klienta darījumiem piemītošo risku mazināšanai;

39.3. darījumu uzraudzības nodrošināšanu tiešsaistē pirms to izpildes (real time monitoring).

40. Iestāde var noteikt pastiprināto uzraudzību klientam, kuram tiek veikti padziļinātās izpētes pasākumi:

40.1. iestājoties kādam šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajam riska faktoram;

40.2. padziļinātās izpētes, kuru iestāde veic ik pēc noteikta perioda, ietvaros.

41. Pastiprināto uzraudzību klienta darījumiem piemēro līdz brīdim, kad iestāde ir ieguvusi klienta padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo informāciju vai ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt darījuma attiecības ar klientu.

42. Ja iestāde atbilstoši klientam piemītošajam riskam uzskata par nepieciešamu, tā var piemērot klientam pastiprinātās uzraudzības ietvaros noteiktos ierobežojumus visā darījuma attiecību laikā vai veicot gadījuma rakstura darījumu.

5. Noslēguma jautājumi

43. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

43.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 9. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 2 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi";

43.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 9. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 3 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm";

43.3. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 25. septembra ieteikumi Nr. 152 "Ieteikumi kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai".

44. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. decembrī. Noteikumu prasību ieviešanu pēc šā termiņa iestāde saskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību normām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajām pamatnostādnēm Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja K. Černaja-Mežmale

 

1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
21.08.2019. normatīvajiem noteikumiem Nr. 135

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošie faktori, kuriem iestājoties piemērojama klienta padziļinātā izpēte (automātiska klienta padziļinātā izpēte)

   

Subjekti, uz ko attiecas riska faktors

Nr.

Risku paaugstinošie faktori

Iestādes Kre-
dīt-
iestā-
des
Maksā-
jumu iestā-
des un elektro-
niskās naudas iestā-
des
Privātie pensiju fondi Iegul-
dījumu bro-
keru sabied-
rības
Ieguldī-
jumu pārval-
des sabied-
rības
Alter-
natīvo iegul-
dījumu fondu pārvald-
nieki
Krāj-
aizdevu sabied-
rības
Apdro-
šinā-
šanas un pār-
apdro-
šinā-
šanas sabied-
rības1
Apdro-
šinā-
šanas starp-
nieki2

1.

Klients ir čaulas veidojums

X

                 

2.

Klients izmanto uzticības (trasta) vai fiduciāro darījumu pakalpojumus

X

                 

3.

Klients ir juridiska persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju un rada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, vai gadījumā, ja klienta īpašnieku struktūra ir mainīta, nav saprotami īpašnieku maiņas iemesli

X

                 

4.

Klients ir fiziska persona, kura atzīstama par politiski nozīmīgu personu, vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, izņemot, ja politiski nozīmīga persona ir Latvijas Republikas rezidents, kura vidējais mēneša kredīta apgrozījums nepārsniedz 3 000 euro3

X

                 

5.

Juridiskas personas un juridiskie veidojumi, kuru pamata darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku un kuri neietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju

X

                 

6.

Klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus, kuru ietvaros plānotais vai faktiskais gada kredīta apgrozījums pārsniedzis 1 000 000 euro ekvivalentu individuāli piedāvāto pakalpojumu sniegšanā turīgiem klientiem – fiziskām personām, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, īpašu šādu klientu un to darījumu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus  

X

               

7.

Klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts, un tā mēneša kredīta apgrozījums pārsniedz fiziskām personām 15 000 euro, juridiskām personām – 50 000 euro

X

                 

8.

Klients vai klienta patiesais labuma guvējs nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu

X

                 

9.

Klients vai klienta patiesais labuma guvējs nodarbojas ar inkasācijas pakalpojumu sniegšanu

X

                 

10.

Klients vai klienta patiesais labuma guvējs nodarbojas ar tirdzniecību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem, mākslas un antikvāriem priekšmetiem

X

                 

11.

Klients vai klienta patiesais labuma guvējs nodarbojas ar tirdzniecību ar ieročiem un munīciju

X

                 

12.

Klients vai tā patiesais labuma guvējs vai galvenais sadarbības partneris4 ir saistīts ar valsti vai teritoriju, par kuru ir zināms, ka tā sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai tās teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas

X

                 

13.

Klients vai tā patiesais labuma guvējs vai galvenais sadarbības partneris ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā

X

                 

14.

Klients, klienta patiesais labuma guvējs vai klienta galvenais sadarbības partneris ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā

X

                 

15.

Klients, klienta patiesais labuma guvējs vai galvenais sadarbības partneris ir saistīts ar augsta riska trešo valsti X                  

1 Ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.

2 Ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.

3 Gadījumos, kad politiski nozīmīga persona ir Latvijas Republikas rezidents, kura mēneša kredīta apgrozījums nepārsniedz 3 000 euro, padziļinātā izpēte fiziskai personai, kura atzīstama par politiski nozīmīgu personu, vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklim, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītai personai veicama atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam.

4 Galvenais sadarbības partneris – sadarbības partneris, darījumi ar kuru veido nozīmīgu daļu (vairāk nekā 30%) no klienta konta debeta vai kredīta apgrozījuma mēnesī.

 

2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
21.08.2019. normatīvajiem noteikumiem Nr. 135

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošie faktori, kuriem iestājoties veicama klienta padziļinātā izpēte (mērķa klienta padziļinātā izpēte)

   

Subjekti, uz ko attiecas riska faktors

Nr.

Risku paaugstinošie faktori

Iestā-
des
Kredīt-
iestā-
des
Maksā-
jumu iestādes un elektr-
oniskās naudas iestādes
Privātie pensiju fondi Iegul-
dījumu brokeru sabied-
rības
Iegul-
dījumu pārvaldes sabied-
rības
Alter-
natīvo iegul-
dījumu fondu pārvald-
nieki
Krāj-
aizdevu sabied-
rības
Apdroši-
nāšanas un pārapdro-
šināšanas sabied-
rības1
Apdro-
šināšanas starpnieki2

1.

Par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemta informācija vai pieprasījums saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai noziedzīgiem nodarījumiem no korespondējošajām kredītiestādēm vai citām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kurās iestādei atvērts konts X                  

2.

Par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums kriminālprocesa ietvaros vai saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

X

                 

3.

Klienta – juridiskas personas īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir sarežģīta un nav skaidrs tās izveidošanas iemesls

X

                 

4.

Klients izmanto jaunus pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus vai jaunas tehnoloģijas un rodas aizdomas par to izmantošanas pamatojumu un mērķi

X

                 

5.

Konstatētas pazīmes, kas var radīt aizdomas, ka tirdzniecības finansēšanas darījumā pircējs un pārdevējs ir slepeni vienojušies  

X

               

6.

Klients regulāri bez acīmredzama iemesla izbeidz līgumu, kas paredz ilgtermiņa ieguldījumu, noguldījumu vai cita veida produktus atbilstoši iestādes darbībai (piemēram, apdrošināšanas polise, privātās pensijas līgums, ilgtermiņa ieguldījuma produkts)

X

                 

7.

Pirms lēmuma par darījuma attiecību/gadījuma rakstura darījuma uzsākšanu klients vai tā pārstāvis nespēj pietiekami paskaidrot personiskās vai saimnieciskās darbības būtību

X

                 

8.

Klients nevēlas vai atsakās sniegt nepieciešamo informāciju, sniedz to nepietiekamā apjomā vai sniedz nepatiesu informāciju, kas ir grūti un dārgi pārbaudāma

X

                 

9.

Rodas aizdomas par klienta, tā pārstāvja vai patiesā labuma guvēja identifikācijas datu patiesumu, tai skaitā par dokumentu viltošanu

X

                 

10.

Klientam ir saimnieciskās darbības vajadzībām neatbilstoši liels maksājumu karšu skaits  

X

X

             

11.

Pēc tam, kad iestāde ir pieprasījusi klientam iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, klients atceļ plānoto darījumu

X

                 

12.

Publiski pieejamā informācija par klientu, tā patieso labuma guvēju, darījumu partneriem, klienta vai tā patiesā labuma guvēja saimniecisko vai personisko darbību ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju

X

                 

13.

Klienta patiesais labuma guvējs ir mainījies, un izmaiņām piemītošās pazīmes rada aizdomas par patiesā labuma guvēja slēpšanu

X

                 

14.

Vairāku klientu, kuriem nav acīmredzamas saistības, darījumus pārvalda viena un tā pati pilnvarotā persona, kas nav NILLTPFN likuma subjekts vai tā nav šīs personas profesionālā darbība

X

                 

15.

Klients pilnvaro trešo personu veikt darījumus savā vārdā un rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu

X

                 

16.

Klients, piesakot maksājumu kartes saņemšanu pa pastu, norāda iestādē nedeklarētu adresi, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

17.

Klients lūdz izsniegt attālinātās konta3 pārvaldīšanas ierīci trešajai personai, kurai nav acīmredzamas saistības ar klientu (piemēram, nav radinieks, advokāts)  

X

X

 

X

X

 

X

   

18.

Klients, kurš ir rezidents – juridiska persona, regulāri pārskaita naudu ārvalsts uzņēmumam, kuram ir atvērts konts Latvijas finanšu iestādē, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

       

X

   

19.

Klients – rezidents regulāri saņem aizdevumus no nerezidenta, kuram ir atvērts konts Latvijas finanšu iestādē, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

       

X

   

20.

Klienta konta debeta un kredīta apgrozījuma apmērs vienas dienas laikā regulāri ir līdzīgs, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

21.

Nozīmīgu daļu (vairāk nekā 30%) no klienta konta debeta vai kredīta apgrozījuma mēnesī veido darījumi ar skaidru naudu, ja tas nav raksturīgi klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai  

X

               

22.

Iestāde konstatē, ka klienta veiktie darījumi nav raksturīgi klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai

X

                 

23.

Klients regulāri veic vai saņem maksājumus veselās (apaļās) summās  

X

X

X

X

X

X

X

   

24.

Klienta kontā ir daudz ienākošo maksājumu skaidrā vai bezskaidrā naudā par nelielām summām, kuri pēc tam tiek pārskaitīti citam saņēmējam lielā summā, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

25.

Līdzekļi klienta kontā vai labā bieži tiek saņemti no personas, kas nav klients, klienta ģimenes loceklis (laulātais, vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas un bērni), patiesais labuma guvējs vai klienta pārstāvis, un līdzekļu apmērs vai līdzekļu saņemšanas regularitāte nav raksturīga klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai vai var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

26.

Klienta – juridiskas personas konta apgrozījumu galvenokārt veido ienākošie bezskaidras naudas pārskaitījumi un skaidras naudas izmaksas  

X

X

             

27.

Klients veic vai saņem maksājumus virs iestādes noteiktā limita, ja tāds ir noteikts, uz valsti vai teritoriju, kas atbilst augsta riska jurisdikcijas pazīmēm  

X

X

             

28.

Klients regulāri veic vai saņem aizdevumus no partneriem, kuri neietilpst ar klientu savstarpēji saistītu klientu grupā, un tas nav saistīts ar klienta saimniecisko darbību  

X

X

             

29.

Klients saņem vai veic liela apmēra maksājumus par dažādiem pakalpojumiem (piemēram, konsultācijas, reklāma, mārketings) virs iestādes noteiktā limita, ja tāds ir noteikts  

X

X

             

30.

Naudas līdzekļu kustība tiek uzsākta un pabeigta viena un tā paša klienta kontos, tas ir, notiek pa apli, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

31.

Klients, kas ir politiski nozīmīga persona, uz pilnvarojuma pamata veic darījumus ģimenes locekļa vai radinieka, kurš regulāri šajā kontā iemaksā skaidru naudu, vārdā

X

                 

32.

Klients, kas ir politiski nozīmīga persona, veic būtiskus maksājumus uz valstīm, ar kurām tam nav saistības, vai saņem būtiskus maksājumus no šādām valstīm, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

33.

Kredīts tiek atmaksāts no trešajai personai piederošiem līdzekļiem, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

         

X

   

34.

Rodas aizdomas, ka kredīta izmantošanas mērķis ir slēpt finanšu līdzekļu izcelsmi  

X

         

X

   

35.

Kredīta izmantošanai nav ekonomiska pamatojuma (piemēram, klientam pašam ir pieejami nozīmīgi finanšu līdzekļi), un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

         

X

   

36.

Klienta darījumi ar finanšu instrumentiem ir shēmas, kurai kopumā ir grūti noskaidrot finanšu līdzekļu izcelsmi, sastāvdaļa; darījumi ar finanšu instrumentiem un shēma kopumā nav ekonomiski pamatota, ir sarežģīta un nesaprotama  

X

   

X

X

X

     

37.

Pretēju darījumu veikšana ar finanšu instrumentiem īsā laika posmā, kad klients dod rīkojumus finanšu instrumentu pirkšanai un pārdošanai par cenu, kas būtiski atšķiras no tirgus cenas rīkojuma iesniegšanas brīdī, vienlaikus norādot darījumu partnerus, ar kuriem veikt darījumus, līdz ar to klientam rodas vai nu regulāri ienākumi, vai regulāri zaudējumi  

X

   

X

X

X

     

38.

Klienti, kuri neietilpst vienā savstarpēji saistītu klientu grupā, regulāri pārved un saņem finanšu instrumentus no viena un tā paša darījumu partnera, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

   

X

X

X

     

39.

Darījumi finanšu instrumentu kontā neatbilst klienta deklarētajai darbībai vai brīvo līdzekļu apmēram, kas var rasties deklarētās darbības rezultātā  

X

   

X

X

X

     

40.

Klienta finanšu instrumentu portfeļa būtisks pieaugums (piemēram, 50% trīs mēnešu laikā), ja darījumi veikti bez bankas vai klienta papildu finansējuma un pieauguma apmērs pārsniedz 1 000 euro un var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

   

X

X

X

     

41.

Klienta darījumi ar finanšu instrumentiem rada aizdomas, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs nav īstais klienta patiesais labuma guvējs (darījumi ar finanšu instrumentiem tiek veikti citas personas labā)  

X

   

X

X

X

     

42.

No iestādes kontrahenta, uzraudzības un kontroles institūcijas vai tiesībsargājošām iestādēm ir saņemti jautājumi vai informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem (tai skaitā saistībā ar iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu)

X

                 

43.

Klients izmanto vairākus (vismaz trīs) seifus  

X

               

44.

Seifu izmanto juridiska persona, kuras saimnieciskās darbības ietvaros nav raksturīgi izmantot seifa pakalpojumus  

X

               

45.

Klienta seifa izmantošanas paradumi (piemēram, iepriekš klients seifu apmeklēja reizi gadā, tagad – trīs reizes nedēļā) būtiski mainās un var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

               

46.

Izmantotās IP adreses (Internet Protocol Addresses) internetbankas4 piekļuvei ir vienas un tās pašas, bet personas, kas kontrolē vairāku nesaistītu klientu kontus, ir dažādas, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

47.

Par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemti pieprasījumi (due diligence/KYC pieprasījumi) no korespondējošās kredītiestādes vai sadarbības finanšu iestādes (neietverot tehniska rakstura informācijas precizējumus)  

X

               

48.

Klienta darījums būtiski (30% no noteiktā robežlieluma, bet ne mazāk kā 1 000 euro) pārsniedz robežlielumu, ko iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem

X

                 

49.

Pirmais kredīta darījums klienta kontā tiek veikts sešus mēnešus pēc dienas, kad sāktas darījuma attiecības ar klientu, un mēneša kredīta apgrozījums ir sasniedzis 70 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem  

X

X

             

50.

Pirmais debeta darījums klienta kontā tiek veikts 12 mēnešus pēc konta atvēršanas dienas vai darījuma attiecību uzsākšanas  

X

X

             

51.

Klienta darījumi tiek atsākti pēc vismaz sešu mēnešu pārtraukuma, un pirmajā darījumu atsākšanas mēnesī debeta vai kredīta apgrozījums ir sasniedzis 70 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem  

X

X

             

52.

Klienta – fiziskas personas skaidras naudas darījums ir par summu, kas lielāka par 15 000 euro ekvivalentu, vai skaidras naudas darījumu kopsumma pārsniedz robežlielumu, ko skaidras naudas darījumu kopsummai iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās darbības izpētes rezultātiem  

X

X

       

X

   

53.

Personām, kuru darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, ja uz tām nav attiecināmi 1. pielikumā minētie riska faktori, mēneša kredīta apgrozījums [darījumu] pārsniedz 300 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko iestāde noteikusi, ievērojot savas darbības un sniegto pakalpojumu specifiku, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem

X

                 

54.

Personām, kuru darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, ja uz tām nav attiecināmi 1. pielikumā minētie riska faktori, triju mēnešu kredīta apgrozījums [darījumu] pārsniedz 700 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko iestāde noteikusi, ievērojot savas darbības un sniegto pakalpojumu specifiku, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem

X

                 

55.

Personām, kuru darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, ja uz tām nav attiecināmi 1. pielikumā minētie riska faktori, gada kredīta apgrozījums [darījumu] pārsniedz 3 000 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko iestāde noteikusi, ievērojot savas darbības un sniegto pakalpojumu specifiku, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem

X

                 

56.

Klients ir biedrība vai nodibinājums, un darījuma attiecību ietvaros tiek veikts pārskaitījums vai pārvedums uz ārvalstīm vai tiek veikta skaidras naudas izmaksa un darījuma apmērs pārsniedz 10 000 euro ekvivalentu  

X

X

       

X

   

57.

Vairāki iestādes klienti veic pārskaitījumus vai pārvedumus tam pašam saņēmējam vai vairākiem saņēmējiem, kuriem ir vienāda identifikācijas informācija, piemēram, adrese vai tālruņa numurs, un tas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Minētais nav attiecināms uz maksājumiem preču un pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumus izmanto plašs klientu loks  

X

X

       

X

   

58.

Klienta deklarētais darījumu apmērs un skaits ir nesamērīgs ar šā klienta faktisko darījumu apmēru un skaitu

X

                 

59.

Klients veic labuma guvēja maiņu bez acīmredzama iemesla

X

                 

60.

Maksājumi/līdzekļi no klienta, kas izmanto ieguldījumu vai apdrošināšanas pakalpojumus, tiek saņemti no klienta kontiem dažādās bankās, kas atrodas dažādās jurisdikcijās  

X

 

X

X

X

X

 

X

X

61.

Noslēgtā līguma ietvaros klients regulāri veic būtiska apmēra papildu iemaksas, kas neatbilst sākotnējam līgumam, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu      

X

       

X

X

62.

Maksājumus apdrošināšanas līguma ietvaros veic trešās personas, nevis klients, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu                

X

X

63.

Klients pārskaita būtiski vairāk līdzekļu, nekā vajadzīgs attiecīgajam darījumam, un prasa atmaksāt pārpalikumu, un tas var liecināt par aizdomīgu darījumu

X

                 

64.

Apstākļi, kādos klients izmanto "uzteikuma" periodu, rada aizdomas        

X

         

65.

Klients bieži maina identifikācijas dokumentus bez acīmredzama iemesla

X

                 

66.

Rodas aizdomas, ka darījumā izmantots viltots dokuments, vai darījumu pamatojošie dokumenti ir sagatavoti ar būtiskām kļūdām un rada aizdomas, ka tie nav patiesi

X

                 

67.

Iestādei zināmais klienta finansiālais stāvoklis ir nesamērīgs ar šā klienta darījuma vai vairāku nepārprotami savstarpēji saistītu darījumu apmēru

X

                 

68.

Rodas aizdomas, ka darījums, kura apmērs pārsniedz 1 000 euro, tiek veikts citas personas, kuras identitāte netiek atklāta, interesēs

X

                 

69.

Klients veic darījumu ar personu, ar kuru iestāde ir pārtraukusi sadarbību vai atteikusi veikt gadījuma rakstura darījumu saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un ziņojusi par to Finanšu izlūkošanas dienestam

X

                 

70.

Klienta darījums ir saistīts ar citu šā klienta darījumu, par kuru iestāde ir ziņojusi Finanšu izlūkošanas dienestam

X

                 

71.

Korespondējošā iestāde vai maksājuma saņēmēja iestāde atsaka klienta maksājuma izpildi, un līdzekļi tiek atmaksāti atpakaļ, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

               

72.

Klients veic vai saņem maksājumu uz cesijas līguma pamata, un maksājums nav saistīts ar apmaksu par precēm un pakalpojumiem tādam pakalpojumu sniedzējam, kura pakalpojumus izmanto plašs klientu loks  

X

X

             

73.

Vairāku klientu kontos gandrīz vienlaikus tiek veikta būtiskas skaidras naudas izmaksa no viena un tā paša bankomāta (ATM), kontos esošus līdzekļus izņemot pilnā vai gandrīz pilnā apmērā. Minētais nav attiecināms uz valsts un sociālo maksājumu izmaksām  

X

X

             

74.

Iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina, ka pastāv pamats uzskatīt, ka klienta darījums ir saistīts ar divējāda lietojuma preču piegādi, tirdzniecību, pārdošanu vai iegādi  

X

X

             

75.

Maksājuma detaļas nesakrīt ar darījumu apliecinošo dokumentu detaļām (preču vai pakalpojumu veids, nosaukums, adrese u.tml.) vai preču saņēmējs nesakrīt ar maksātāju, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

X

             

76.

Klients veic darījumu uz jurisdikciju, kurā nav oficiālas banku pakalpojumu nozares vai kurā tā ir mazāk attīstīta, kas nozīmē, ka maksājuma veikšanas vietā var izmantot neoficiālus naudas pārveduma pakalpojumus, piemēram, hawala  

X

X

             

77.

Kredīts, kas izsniegts saskaņā ar trasta līgumu, tiek atmaksāts no trasta devēja līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādes pārvaldījumā, īpaši, ja tiek veikta kredīta pirmstermiņa atmaksa  

X

               

78.

Kredīts, kas izsniegts saskaņā ar trasta līgumu, tiek cedēts trasta devējam vai trešajai personai (cesijas līgums) pirms atmaksas termiņa  

X

               

79.

Klients atmaksā ilgstoši kavētu kredītu, un klienta naudas līdzekļu izcelsme nav saprotama  

X

         

X

   

80.

Klients atmaksā ilgtermiņa kredītu neilgi pēc tā saņemšanas  

X

         

X

   

81.

Ir pieteikts darījums ar papīrveida finanšu instrumentu (piemēram, klients lūdz pieņemt turēšanai vekseli vai papīrveida obligāciju vai pamato saņemto līdzekļu izcelsmi ar papīrveida finanšu instrumentu dzēšanu)  

X

   

X

X

X

     

82.

Rodas aizdomas, ka klients vēlas veikt darījumu ar fiktīva uzņēmuma emitētiem vērtspapīriem (piemēram, klients par lieliem finanšu līdzekļiem iegādājas slēgtās emisijas obligācijas, uzņēmuma kapitāldaļas vai akcijas, kuru atsavināšanas tiesības ir ierobežotas, ja ir grūti pārliecināties, ka uzņēmums veic reālu darbību, nav skaidrs šāda klienta ieguldījuma pamatojums vai ir informācija, ka emitents ir ar klientu saistīts uzņēmums (viens patiesais labuma guvējs))  

X

   

X

X

X

     

83.

Darījums notiek ar nelikvīdu finanšu instrumentu, kuram nav iespējams noteikt tirgus cenu  

X

   

X

X

X

     

84.

Darījuma cena būtiski atšķiras no finanšu instrumentu tirgus cenas  

X

   

X

X

X

     

85.

Klienta vērtspapīru kontā tiek veikts ienākošais pārvedums bez apmaksas (free of payment) no trešās personas vai izejošais pārvedums par labu trešajai personai, un klients izvairās no pieprasītās informācijas sniegšanas vai nesniedz pietiekamu informāciju par darījuma būtību, ir apgrūtināts process, lai noskaidrotu finanšu līdzekļu izcelsmi (piemēram, norēķiniem par ārpusbiržas darījumiem klients līgumā ar savu darījuma partneri, kas pamato darījumu, norāda citas bankas kontu)  

X

   

X

X

X

     

86.

Saskaņā ar finanšu instrumentu darījuma nosacījumiem norēķinu termiņš par finanšu instrumentu darījumu pārsniedz divas nedēļas, un minētais var liecināt par aizdomīgu darījumu  

X

   

X

X

X

     

87.

Saistībā ar finanšu instrumentu darījumiem klienta iesniegtajos dokumentos, kas apstiprina darījuma slēgšanu, ir nozīmīgas juridiskas neprecizitātes un kļūdas vai trūkst būtiskas informācijas, tai skaitā attiecībā uz naudas vai vērtspapīru norēķinu nosacījumiem un rekvizītiem vai finanšu instrumentus identificējošo informāciju  

X

   

X

X

X

     

88.

Rodas aizdomas, ka trešā persona piekļūst klienta internetbankai (piemēram, piekļuve internetbankai notiek ārpus Latvijas Republikas, bet kredītiestādes rīcībā ir informācija, ka klients atrodas Latvijas Republikā)  

X

X

 

X

X

 

X

   

89.

Klients dod rīkojumu par aktīvu ieguldīšanu paaugstināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska jurisdikcijas finanšu iestādē  

X

   

X

X

X

     

90.

Klients ir fiziska persona, kuras mēneša plānotais vai vidējais faktiskais kredīta apgrozījums pārsniedz 30 000 euro vai citu, mazāku, robežlielumu, ko iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās vai personiskās darbības izpētes rezultātiem

X

                 

91.

Pastāv pamats uzskatīt, ka klients mēģina izvairīties no noteiktiem limitu lielumiem

X

                 

92.

Klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību

X

                 

93.

Par klientu vai klienta patieso labuma guvēju neatkarīgā avotā ir pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu, vai terorisma un proliferācijas finansēšanu

X

                 

94.

Klienta vai klienta patiesā labuma guvēja līdzekļi pēdējo triju gadu periodā ir bijuši iesaldēti vai arestēti saistībā ar iespējamām noziedzīgām darbībām

X

                 

95.

Par klientu vai klienta patieso labuma guvēju agrāk ir sniegti aizdomīga darījuma ziņojumi

X

                 

96.

Klients ir finanšu iestāde, un uzraugošā iestāde klientam pēdējo piecu gadu periodā piemērojusi sankcijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas prasību pārkāpumiem vai nepilnībām

X

                 

97.

Darījumu klienta interesēs slēdz vai veic ārpakalpojumu grāmatvedis, advokāts vai juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas klienta vārdā (nav attiecināms uz pagaidu konta atvēršanu, kamēr sabiedrībai nav juridiskas personas statusa, kā arī pamatkapitāla palielināšanas darījumiem)

X

                 

98.

Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas pakalpojumiem – ar darījumu saistītajās valstīs (arī valstī, kas ir preču izcelsmes valsts, preču galamērķa valsts vai preču tranzītvalsts, vai valstīs, kurās atrodas darījuma puses) ir ieviesti valūtas maiņas kontroles pasākumi  

X

               

99.

Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas darījumiem – situācijās, kad tiek gaidīti dokumentu oriģināli, bez pamatota skaidrojuma tiek izmantotas dokumentu kopijas  

X

               

100.

Tirdzniecības finansēšanas darījumā iesaistītās preces ir saistītas ar augstāku risku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontekstā, piemēram, dažas plaša patēriņa preces, kuru cenas var būtiski svārstīties, kā rezultātā ir grūti atklāt fiktīvas cenas  

X

               

101.

Tirdzniecības finansēšanas darījumā iesaistītajām precēm ir vajadzīga eksporta atļauja  

X

               

102.

Iestāde konstatē, ka tirdzniecības finansēšanas dokumentācija neatbilst piemērojamajiem tiesību aktiem vai standartiem  

X

               

103.

Tirdzniecības finansēšanas darījumā klients bez skaidra pamatojuma akreditīvos regulāri ievieš izmaiņas vai bez acīmredzama komerciāla iemesla preces nosūta caur citu jurisdikciju

 

X

               

104.

Tirdzniecības finansēšanas darījumā iesaistīto preču apjoms acīmredzami neatbilst preču apjomam, kas norādīts darījuma dokumentācijā  

X

               

105.

Norēķini par tirdzniecības finansēšanas darījumu neatbilst darījumā iesaistītās preces būtībai vai pastāvošajai tirgus praksei saistībā ar norēķiniem par šādu preci

 

X

               

106.

Tiek veiktas biežas izmaiņas akreditīva vēstulē (piemēram, izmaiņas saistībā ar patieso labuma guvēju, izmaiņas maksājumos)  

X

               

107.

Tirdzniecības finansēšanas darījumā acīmredzami ir iesaistītas divējāda lietojuma preces

 

X

               

108.

Klients izmanto aizdevumus, kuru nodrošinājums ir finanšu instrumenti vai kredītiestādes izsniegta garantija, izņemot gadījumus, kad tiek veikti repo darījumi  

X

         

X

   

1 Ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.

2 Ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.

3 Ar kontu šeit un turpmāk jāsaprot arī citi instrumenti klienta līdzekļu glabāšanai atbilstoši iestādes specifikai (piemēram, elektroniskais maks elektroniskās naudas iestādes gadījumā).

4 Ar internetbanku šeit un turpmāk jāsaprot arī citi instrumenti klienta attālinātai piekļuvei pakalpojumam atbilstoši iestādes specifikai (piemēram, individuālie kabineti ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gadījumā).

 

3. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
21.08.2019. normatīvajiem noteikumiem Nr.135

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pazeminošie faktori, ko var ņemt vērā, veicot klienta riska skaitlisko novērtējumu

Nr.

Segments

Risku pazeminošie faktori

Iestā-
des
Kredīt-
iestā-
des
Maksā-
jumu iestā-
des un elektro-
niskās naudas iestā-
des
Privātie pensiju fondi Iegul-
dījumu brokeru sabied-
rības
Iegul-
dījumu pārvaldes sabied-
rības
Alter-
natīvo iegul-
dījumu fondu pārvald-
nieki
Krāj-
aizdevu sabied-
rības
Apdroši-
nāšanas un pārapdro-
šinā-
šanas sabied-
rības1
Apdro-
šinā-
šanas starp-
nieki2

1.

Pakalpojumu un produktu risks

Klients izmanto vai piedāvā produktu, kas ierobežo maksājumu, papildināšanas vai atpirkšanas reižu, tostarp skaidras naudas izņemšanas reižu, skaitu un apjomu konkrētā periodā

X

                 

2.

Pakalpojumu un produktu risks

Klients izmanto vai piedāvā produktu, kas ierobežo līdzekļu daudzumu, ko var vienlaikus turēt e-naudas produktā/kontā  

X

X

             

3.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts paredz un nodrošina, ka iegādei vai papildināšanai izmantotie līdzekļi tiktu neapšaubāmi ņemti tikai no konta, kas vienpersoniski vai kopīgi atvērts uz klienta vārda Eiropas Ekonomikas zonas kredītiestādē vai finanšu iestādē un nevar tikt papildināts ar trešās personas pārvedumu

X

                 

4.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts var tikt izmantots tikai iekšzemē  

X

X

             

5.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts tiek pieņemts pie ierobežota skaita tirgotāju vai ierobežotā skaitā tirdzniecības vietu  

X

X

             

6.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts ir izstrādāts tā, lai ierobežotu tā izmantošanu pie tirgotājiem, kas pārdod preces un pakalpojumus, kuri ir saistīti ar augstu finanšu noziegumu risku  

X

X

             

7.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts tiek pieņemts kā maksāšanas līdzeklis tikai par dažiem zema riska pakalpojumiem vai produktiem  

X

X

             

8.

Pakalpojumu un produktu risks

Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas darījumiem – neatkarīgi pārbaužu inspektori ir pārbaudījuši preču kvalitāti un daudzumu  

X

               

9.

Pakalpojumu un produktu risks

Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas darījumiem – darījumos ir iesaistīti ilgstoši partneri, par kuriem ir pierādījumi par savstarpējiem darījumiem un kuriem iepriekš veikta uzticamības pārbaude  

X

               

10.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts ir bez atpirkšanas vērtības vai bez ieguldījuma elementa  

X

X

             

11.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts paredz kopējā ieguldījuma zemu vērtību

X

                 

12.

Pakalpojumu un produktu risks

Pakalpojuma sniegšana/produkta izmantošana neparedz finanšu līdzekļu pārvaldīšanu (ieskaitot iemaksu saņemšanu un izmaksu veikšanu atbilstoši noslēgtajam līgumam)

X

                 

13.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts ir pieejams tikai ar darba devēju starpniecību (piemēram, pensiju fonds vai līdzīga shēma, kas nodrošina pensijas pabalstus darbiniekiem, vai dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu fondos), ja iemaksas tiek veiktas no algu izmaksām un ja shēmas noteikumi neatļauj cedēt biedra līdzdalības daļu shēmā      

X

       

X

X

14.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts neparedz pirmstermiņa izbeigšanu      

X

       

X

X

15.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts paredz nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus      

X

       

X

X

16.

Pakalpojumu un produktu risks

Produkts nav izmantojams kā nodrošinājums                

X

X

17.

Pakalpojumu un produktu risks

Tiek paredzēts un nodrošināts, ka investīciju kontā netiek pieļauti ienākošie maksājumi no trešajām personām un izejošie maksājumi trešajām personām  

X

   

X

X

X

     

18.

Klienta risks

Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas darījumiem – klienta akcijas ir kotētas biržas sarakstā saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām, kas līdzīgas Eiropas Savienības prasībām  

X

               

19.

Klienta risks

Klients ir institucionāls ieguldītājs, kura statusu ir pārbaudījusi Eiropas Ekonomikas zonas valsts valdības aģentūra, piemēram, valdības apstiprināta pensiju shēma  

X

   

X

X

X

     

1 Ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.

2 Ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!