Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrija publicē:
  • informāciju par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
  • starptautiskos līgumus un to tulkojumus, ja tie iepriekš nav publicēti.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2019. gada 8. jūlija informācija "Par starptautisko finanšu institūciju statūtu un konvenciju oficiālu publicēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.2019., Nr. 141 (6480) https://www.vestnesis.lv/op/2019/141.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums Nr. 112

Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra apkarošanā

Vēl šajā numurā

12.07.2019., Nr. 141 (6480)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 08.07.2019.

OP numurs: 2019/141.4

2019/141.4
RĪKI

Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2019. gada 8. jūlijā

Par starptautisko finanšu institūciju statūtu un konvenciju oficiālu publicēšanu

Ārlietu ministrija, ņemot vērā likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā" (turpmāk – Likums) 1. pantā norādītās atsauces uz Likumā minēto organizāciju pamatdokumentiem, lūdz publicēt Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūtu, un Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras konvencijas tulkojumus latviešu valodā.

Pielikumā:

1. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti;

2. Starptautiskās Finanšu korporācijas statūti;

3. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pamatdokumenti, t.sk. statūti;

4. Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras konvencija.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktora p.i. A. Krastiņš

 

STARPTAUTISKĀ REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA

Statūti
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)

Satura rādītājs

IEVADA PANTS

I PANTS. Mērķi

II PANTS. Dalība Bankā un tās pamatkapitāls

• 1. IEDAĻA. Dalība

• 2. IEDAĻA. Reģistrētais pamatkapitāls

• 3. IEDAĻA. Parakstīšanās uz akcijām

• 4. IEDAĻA. Akciju emisijas cena

• 5. IEDAĻA. Parakstītā kapitāla sadalījums un prasījumi

• 6. IEDAĻA. Saistību ierobežojums

• 7. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas veids

• 8. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas laiks

• 9. IEDAĻA. Noteiktu Bankā turēto valūtu vērtības uzturēšana

• 10. IEDAĻA. Akciju realizācijas ierobežojumi

III PANTS. Vispārējie noteikumi attiecībā uz aizdevumiem un galvojumiem

• 1. IEDAĻA. Resursu izlietojums

• 2. IEDAĻA. Dalībvalstu un Bankas savstarpējie darījumi

• 3. IEDAĻA. Ierobežojumi attiecībā uz Bankas galvojumiem un aizņēmumiem

• 4. IEDAĻA. Nosacījumi, uz kādiem Banka var sniegt galvojumu vai izsniegt aizdevumus

• 5. IEDAĻA. Tādu aizdevumu izmantošana, kurus Banka ir izsniegusi, par kuriem tā ir galvojusi vai kuros tā ir piedalījusies

• 6. IEDAĻA. Aizdevumi Starptautiskajai finanšu korporācijai

IV PANTS. Darbība

• 1. IEDAĻA. Aizdevumu izsniegšanas vai veicināšanas metodes

• 2. IEDAĻA. Valūtu pieejamība un pārvedamība

• 3. IEDAĻA. Valūtu nodrošināšana tiešajiem aizdevumiem

• 4. IEDAĻA. Maksāšanas nosacījumi attiecībā uz tiešajiem aizdevumiem

• 5. IEDAĻA. Galvojumi

• 6. IEDAĻA. Īpašā rezerve

• 7. IEDAĻA. Bankas saistību izpildes metodes saistību nepildīšanas gadījumā

• 8. IEDAĻA. Citas darbības

• 9. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi

• 10. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums

V PANTS. Organizācija un vadība

• 1. IEDAĻA. Bankas struktūra

• 2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde

• 3. IEDAĻA. Balsošana

• 4. IEDAĻA. Izpilddirektori

• 5. IEDAĻA. Prezidents un personāls

• 6. IEDAĻA. Konsultatīvā padome

• 7. IEDAĻA. Kredītkomitejas

• 8. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

• 9. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta

• 10. IEDAĻA. Reģionālie biroji un padomes

• 11. IEDAĻA. Depozitāriji

• 12. IEDAĻA. Valūtas turējumu veids

• 13. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

• 14. IEDAĻA. Tīrā ienākuma sadale

VI PANTS. Dalības atsaukšana un apturēšana. Darbību apturēšana

• 1. IEDAĻA. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību

• 2. IEDAĻA. Dalības apturēšana

• 3. IEDAĻA. Dalības Starptautiskajā Valūtas fondā pārtraukšana

• 4. IEDAĻA. Norēķini ar to valstu valdībām, kas pārtrauc dalību

• 5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde

VII PANTS. Statuss, neaizskaramība un privilēģijas

• 1. IEDAĻA. Panta mērķi

• 2. IEDAĻA. Bankas statuss

• 3. IEDAĻA. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

• 4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu

• 5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība

• 6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana

• 7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

• 8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas

• 9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu

• 10. IEDAĻA. Panta piemērošana

VIII PANTS. Grozījumi

IX PANTS. Interpretācija

X PANTS. Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu

XI PANTS. Nobeiguma noteikumi

• 1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā

• 2. IEDAĻA. Paraksts

• 3. IEDAĻA. Bankas darbības uzsākšana

A PIELIKUMS. Parakstītās akcijas

B PIELIKUMS. Izpilddirektoru ievēlēšana

STARPTAUTISKĀ REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA

Statūti
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)

Valdības, kuru vārdā tiek parakstīti šie statūti, vienojas par turpmāko.

IEVADA PANTS

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šādiem noteikumiem.

I PANTS
Mērķi

Bankas mērķi ir šādi:

i) palīdzēt atjaunot un attīstīt dalībvalstu teritorijas, veicinot kapitāla ieguldījumus produktīviem mērķiem, tostarp lai atjaunotu kara iznīcinātas vai izpostītas ekonomikas, pārveidotu ražošanas iekārtas miera laika vajadzībām un lai stimulētu ražošanas iekārtu un resursu pilnveidošanu mazāk attīstītās valstīs;

ii) veicināt privātos ārvalstu ieguldījumus, veicot galvojumus vai piedaloties privāto ieguldītāju aizdevumos un citos ieguldījumos; un, ja privātais kapitāls nav pieejams ar saprātīgiem noteikumiem, papildināt privātos ieguldījumus uz pieņemamiem nosacījumiem no sava kapitāla, no pašu gūtajiem līdzekļiem un citiem saviem resursiem nodrošinot finansējumu ražošanas vajadzībām;

iii) veicināt starptautiskās tirdzniecības ilglaicīgu līdzsvarotu izaugsmi un nodrošināt maksājumu bilances līdzsvaru, veicinot starptautiskus ieguldījumus, kas ļauj attīstīt dalībvalstu ražošanas resursus, tādējādi palīdzot celt ražīgumu, dzīves līmeni un darba apstākļus šo dalībvalstu teritorijās;

iv) organizēt aizdevumus, kurus tā izsniegusi vai par kuriem galvojusi attiecībā uz starptautiskiem aizdevumiem, izmantojot citus kanālus tā, lai vispirms tiktu risināti tie lielie un mazie projekti, kas ir noderīgāki un steidzamāki;

v) veikt darbības, pienācīgi izvērtējot, kā starptautiskie ieguldījumi ietekmē uzņēmējdarbības apstākļus dalībvalstu teritorijās, un pirmajos pēckara gados palīdzēt veidot vienmērīgu pāreju no kara laika ekonomikas uz miera laika ekonomiku.

Visi ar Bankas vadīšanu saistītie lēmumi tiek pieņemti iepriekš minēto mērķu sasniegšanai.

II PANTS
Dalība Bankā un tās pamatkapitāls

1. IEDAĻA. Dalība

a) Bankas dibinātājas ir tās Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstis, kas apstiprina dalību Bankā pirms XI panta 2. iedaļas e) apakšpunktā norādītā datuma.

b) Citas Fonda dalībvalstis var kļūt par dalībvalstīm Bankas noteiktajos laikos un saskaņā ar tās noteiktajiem nosacījumiem.

2. IEDAĻA. Reģistrētais pamatkapitāls

a) Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 10 000 000 000 ASV dolāru pēc zelta ekvivalenta svara un raudzes, kas bija spēkā 1944. gada 1. jūlijā. Pamatkapitālu sadala 100 000 akcijās1, katras akcijas nominālvērtība ir 100 000 ASV dolāru, un uz tām var parakstīties tikai dalībvalstis.

b) Pamatkapitālu var palielināt, kad Banka to uzskata par vēlamu ar trim ceturtdaļām balsu no kopējā balsu skaita.

3. IEDAĻA. Parakstīšanās uz akcijām

a) Katra dalībvalsts parakstās uz Bankas pamatkapitāla akcijām. Minimālais akciju skaits, uz ko var parakstīties dibinātājas, ir noteikts A pielikumā. Minimālo akciju skaitu, uz ko var parakstīties citas dalībvalstis, nosaka Banka, kas rezervē pietiekamu daļu pamatkapitāla, lai šīs dalībvalstis uz tām varētu parakstīties.

b) Banka izstrādā arī noteikumus, kas paredz, kādos apstākļos dalībvalstis var parakstīties uz reģistrētā pamatkapitāla akcijām papildus savam parakstīto akciju minimumam.

c) Ja tiek palielināts Bankas reģistrētais pamatkapitāls, nodrošina, ka katrai dalībvalstij ir pietiekama iespēja, ievērojot Bankas noteiktos nosacījumus, parakstīties uz pamatkapitāla pieauguma daļu proporcionāli tai pamatkapitāla daļai no kopējā Bankas pamatkapitāla, ko tā jau ir parakstījusi, tomēr nevienai dalībvalstij nav obligāti jāparakstās uz kādu palielinātā kapitāla daļu.

4. IEDAĻA. Akciju emisijas cena

Dibinātāju minimālo parakstīto akciju kopumu emitē atbilstoši to nominālvērtībai. Pārējās akcijas emitē atbilstoši nominālvērtībai, ja vien Banka ar kopējā balsu skaita vairākumu īpašos apstākļos neizlemj tās emitēt pēc citiem noteikumiem.

5. IEDAĻA. Parakstītā kapitāla sadalījums un prasījumi

Katras dalībvalsts parakstītās akcijas dala divās daļās šādi:

i) divdesmit procenti tiek apmaksāti, vai Banka saskaņā ar šā panta 7. iedaļas i) apakšpunktu pēc vajadzības tos pieprasa savām darbībām;

ii) atlikušos astoņdesmit procentus Banka pieprasa tikai tad, kad nepieciešams izpildīt Bankas saistības, kas radušās saskaņā ar IV panta 1. iedaļas a) punkta ii) un iii) apakšpunktu.

Neapmaksāto parakstīto akciju prasījumi ir vienoti attiecībā uz visām akcijām.

6. IEDAĻA. Saistību ierobežojums

Akciju saistības attiecas tikai uz akciju emisijas cenas neapmaksāto daļu.

7. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas veids

Parakstītās akcijas apmaksā zeltā vai ASV dolāros un dalībvalstu valūtās šādi:

i) saskaņā ar šā panta 5. iedaļas i) apakšpunktu divus procentus no katras akcijas cenas apmaksā zeltā vai ASV dolāros, un, kad tiek izdoti prasījumi, atlikušos astoņpadsmit procentus apmaksā dalībvalsts valūtā;

ii) ja prasījums tiek veikts saskaņā ar šā panta 5. iedaļas ii) apakšpunktu, maksājumu var veikt pēc dalībvalsts izvēles zeltā, ASV dolāros vai valūtā, kas nepieciešama, lai izpildītu Bankas saistības prasījuma mērķa vajadzībām;

iii) ja dalībvalsts veic maksājumus jebkurā valūtā saskaņā ar i) un ii) apakšpunktu, šo maksājumu apmērs vērtības ziņā ir vienāds ar prasījumā noteikto dalībvalsts saistību apmēru. Šīs saistības ir proporcionālas Bankas pamatkapitāla parakstītajai daļai, kā noteikts un definēts šā panta 2. iedaļā.

8. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas laiks

a) Divus procentus, kas jāmaksā par katru akciju zeltā vai ASV dolāros saskaņā ar šā panta 7. iedaļas i) apakšpunktu, samaksā sešdesmit dienu laikā no Banka darbības sākšanas dienas ar noteikumu, ka:

i) ikvienai Bankas dibinātājai, kuras pamatteritorija ir cietusi no ienaidnieka okupācijas vai saspīlējuma notiekošā karā, tiek piešķirtas tiesības atlikt maksājumu pusprocenta apmērā līdz pieciem gadiem pēc šā datuma;

ii) ja dibinātāja nevar veikt šo maksājumu, jo nav atguvusi savā rīcībā zelta rezerves, kas joprojām ir konfiscētas vai izņemtas no apgrozības karadarbības dēļ, visus maksājumus var atcelt līdz Bankas noteiktajam datumam.

b) Atlikušo katras akcijas cenas daļu, kas maksājama saskaņā ar šā panta 7. iedaļas i) apakšpunktu, maksā pēc Bankas prasījuma ar noteikumu, ka:

i) Banka viena gada laikā no darbības uzsākšanas pieprasa ne mazāk par astoņiem procentiem no akcijas cenas papildus iepriekš a) punktā minētajam divu procentu maksājumam;

ii) jebkurā triju mēnešu posmā tiek prasīts ne vairāk par pieciem procentiem no akcijas cenas.

9. IEDAĻA. Noteiktu Bankā turēto valūtu vērtības uzturēšana

a) Ja i) ir samazinājusies dalībvalsts valūtas nominālvērtība vai ii) ja atbilstoši Bankas uzskatiem dalībvalsts valūtas ārvalstu valūtas maiņas vērtība ir būtiski samazinājusies šīs dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts pieņemamā laika posmā Bankai samaksā papildu summu savā valūtā, kas ir pietiekama, lai saglabātu tādu pašu vērtību, kāda sākotnējās parakstīšanas laikā bija šīs dalībvalsts valūtas summai, kas ir Bankas turējumā un ir atvasināta no valūtas, ko dalībvalsts sākotnēji samaksājusi Bankai saskaņā ar II panta 7. iedaļas i) apakšpunktu, no valūtas, kas minēta IV panta 2. iedaļas b) punktā, vai no kādas citas papildu valūtas, kas sniegta saskaņā ar šā punkta noteikumiem, un ko dalībvalsts nav atpirkusi par zeltu vai par jebkuras dalībvalsts valūtu, kas pieņemama Bankai.

b) Ja dalībvalsts valūtas nominālvērtība ir palielinājusies, Banka pieņemamā laika posmā atmaksā šai dalībvalstij tādu summu dalībvalsts valūtā, kas ir līdzvērtīga a) punktā minētās valūtas summas vērtības palielinājumam.

c) Banka var atcelt iepriekšējo punktu noteikumus, ja Starptautiskais Valūtas fonds ir vienmērīgi proporcionāli mainījis visu tā dalībvalstu valūtu nominālvērtības.

10. IEDAĻA. Akciju realizācijas ierobežojumi

Akcijas nevar ieķīlāt vai jebkādā veidā apgrūtināt, un tās var pārvest tikai Bankai.

III PANTS
Vispārējie noteikumi attiecībā uz aizdevumiem un galvojumiem

1. IEDAĻA. Resursu izlietojums

a) Bankas resursus un līdzekļus izmanto tikai dalībvalstu labā, vienlīdzīgi izvērtējot attīstības un rekonstrukcijas projektus.

b) Lai veicinātu to dalībvalstu ekonomikas atjaunošanu, kuru pamatteritorijas ir ievērojami cietušas ienaidnieka okupācijas vai saspīlējuma dēļ, Banka, nosakot aizdevuma nosacījumus un termiņus šīm dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievērš tam, lai atvieglotu finansiālo slogu un drīzāk pabeigtu ekonomikas atjaunošanu un rekonstrukciju.

2. IEDAĻA. Dalībvalstu un Bankas savstarpējie darījumi

Katra dalībvalsts sadarbojas ar Banku tikai ar savas Valsts kases, centrālās bankas, stabilizācijas fonda vai citas līdzīgas finanšu aģentūras starpniecību, un Banka sadarbojas ar dalībvalstīm tikai ar šo iestāžu starpniecību.

3. IEDAĻA. Ierobežojumi attiecībā uz Bankas galvojumiem un aizņēmumiem

Bankas galvojumu, dalības aizdevumos un tiešo aizdevumu kopējo nenomaksāto summu nekad nedrīkst palielināt, ja šāda palielinājuma dēļ kopējā summa varētu pārsniegt simts procentus no Bankas nesamazinātā parakstītā kapitāla, rezervēm un pārpalikuma.

4. IEDAĻA. Nosacījumi, uz kādiem Banka var sniegt galvojumu vai izsniegt aizdevumus

Banka var sniegt galvojumu, piedalīties aizdevumos vai izsniegt aizdevumus dalībvalstīm vai to politiskā apakšiedalījuma teritorijām un jebkuram uzņēmumam, rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumam dalībvalsts teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:

i) ja dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas projekts, pati nav aizņēmēja, dalībvalsts vai tās centrālā banka vai kāda cita salīdzināma dalībvalsts iestāde, kuru atzīst Banka, pilnībā galvo par aizdevuma pamatsummas atmaksu, kā arī procentu un citu aizdevuma maksu maksājumus;

ii) Banka ir pārliecināta, ka dominējošajos tirgus apstākļos aizņēmējs nebūtu spējīgs iegūt aizdevumu, kura nosacījumi pēc Bankas domām būtu aizņēmējam pieņemami;

iii) kompetentā iestāde, kā norādīts V panta 7. iedaļā, ir iesniegusi rakstisku ziņojumu, kurā pēc tam, kad rūpīgi izpētīta piedāvājuma pamatotība, tiek ieteikts projekts;

iv) Banka uzskata, ka procentu likme un citas maksas ir pamatotas un ka likme, maksas un pamatsummas atmaksas grafiks ir projektam atbilstoši;

v) sniedzot aizdevumu vai galvojot par to, Banka pienācīgi izvērtē izredzes, ka aizņēmējs un, ja aizņēmējs nav dalībvalsts, galvotājs būs spējīgs izpildīt savas saistības attiecībā uz aizņēmumu; un Banka darbojas piesardzīgi gan konkrētās dalībvalsts, kuras teritorijā projekts tiek realizēts, gan visu dalībvalstu kopuma interesēs;

vi) galvojot par aizdevumu, kuru izsnieguši citi ieguldītāji, Banka saņem pienācīgu kompensāciju par savu risku;

vii) Bankas sniegtie vai galvotie aizdevumi, izņemot īpašus apstākļus, ir paredzēti konkrētiem rekonstrukcijas vai attīstības projektiem.

5. IEDAĻA. Tādu aizdevumu izmantošana, kurus Banka ir izsniegusi, par kuriem tā ir galvojusi vai kuros tā ir piedalījusies

a) Banka neizvirza nosacījumu, ka ieņēmumi no aizdevuma ir jāizlieto kādas vienas vai vairāku konkrēto dalībvalstu teritorijās.

b) Banka veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no aizdevuma tiek izmantoti tikai izsniegtā aizdevuma mērķiem, pienācīgi izvērtējot ekonomiku un lietderību un nevērtējot politiskās vai citas ar ekonomiku nesaistītās ietekmes vai apsvērumus.

c) Ja aizdevumu ir izsniegusi Banka, tā aizņēmēja vārdā atver kontu un šajā kontā ieskaita aizdevuma summu tādā valūtā vai valūtās, kādā ir izsniegts aizdevums. Banka atļauj aizņēmējam izņemt no konta līdzekļus, lai segtu tikai ar projektu saistītus izdevumus, kad tie ir faktiski radušies.

6. IEDAĻA. Aizdevumi Starptautiskajai finanšu korporācijai2

a) Banka var sniegt aizdevumus, piedalīties tajos vai galvot par tiem Starptautiskajai finanšu korporācijai, kas ir Bankas filiāle, lai Starptautiskā finanšu korporācija izmantotu tos savās aizdevumu darbībās. Šādu aizdevumu, dalību un galvojumu kopējo nenomaksāto summu nedrīkst palielināt, ja aizdevuma laikā vai aizdevuma dēļ parāda kopsumma (ieskaitot jebkāda parāda galvojumu), ko uzņēmusies minētā sabiedrība no jebkura avota un kas vēl nav nomaksāta, pārsniedz summu, kas ir četras reizes lielāka par nesamazināto parakstīto kapitālu un pārpalikumu.

b) Šajā iedaļā norādītajiem aizdevumiem, dalībām un galvojumiem nepiemēro III panta 4. iedaļas un 5. iedaļas c) punkta, kā arī IV panta 3. iedaļas noteikumus.

IV PANTS
Darbība

1. IEDAĻA. Aizdevumu izsniegšanas vai veicināšanas metodes

a) Banka var izsniegt aizdevumus vai veicināt aizdevumus, kas atbilst III panta vispārējiem nosacījumiem, šādos veidos:

i) izsniedzot tiešos aizdevumus vai piedaloties tiešajos aizdevumos no saviem līdzekļiem, kas atbilst nesamazinātajam samaksātajam kapitālam, pārpalikumam un, ievērojot šā panta 6. iedaļu, savām rezervēm;

ii) izsniedzot tiešos aizdevumus vai piedaloties tiešajos aizdevumos no līdzekļiem, kas gūti dalībvalsts tirgū vai ko citādi aizņēmusies Banka;

iii) pilnībā vai daļēji galvojot par aizdevumiem, kurus izsnieguši privātie ieguldītāji, izmantojot parastos ieguldījumu kanālus.

b) Banka var aizņemties līdzekļus saskaņā ar a) punkta ii) apakšpunktu vai galvot par aizdevumiem saskaņā ar a) punkta iii) apakšpunktu tikai tad, ja to apstiprinājusi dalībvalsts, kuras tirgos finansējums ir gūts, un dalībvalsts, kuras valūtā aizdevums ir denominēts, un vienīgi, ja šīs dalībvalstis piekrīt, ka ieņēmumus bez ierobežojumiem var apmainīt pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu.

2. IEDAĻA. Valūtu pieejamība un pārvedamība

a) Aizdevumu valūtās, kas iemaksātas Bankā saskaņā ar II panta 7. iedaļas i) punktu, izsniedz tikai, ja to katrā konkrētajā gadījumā apstiprina attiecīgā dalībvalsts, kuras valūta ir iesaistīta; tomēr ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad Bankas parakstītais kapitāls ir pilnīgi pieprasīts, šīs valūtas bez jebkādiem ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas, izmanto vai apmaina pret valūtām, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumā noteiktos procentu, citu maksu vai pašas Bankas aizņēmumu amortizācijas maksājumus vai lai izpildītu Bankas saistības attiecībā uz šiem līgumā noteiktajiem maksājumiem par Bankas galvotajiem aizdevumiem.

b) Valūtas, ko Banka saņēmusi no aizņēmējiem vai galvotājiem kā a) punktā minētajās valūtās izsniegto tiešo aizdevumu pamatsummas maksājumus, apmaina pret citu dalībvalstu valūtām vai atkārtoti aizdod tikai tad, ja to katrā konkrētajā gadījumā apstiprina attiecīgās dalībvalstis, kuras valūtas ir iesaistītas; tomēr ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad Bankas parakstītais kapitāls ir pilnīgi pieprasīts, šīs valūtas bez jebkādiem ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas, izmanto vai apmaina pret valūtām, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumā noteiktos procentu, citu maksu vai pašas Bankas aizņēmumu amortizācijas maksājumus vai lai izpildītu Bankas saistības attiecībā uz šiem līgumā noteiktajiem maksājumiem par Bankas galvotajiem aizdevumiem.

c) Valūtas, ko Banka saņēmusi no aizņēmējiem vai galvotājiem kā Bankas saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunkta nosacījumiem sniegto tiešo aizdevumu pamatsummas maksājumus, dalībvalstis tur un bez ierobežojumiem izmanto, lai veiktu amortizācijas maksājumus vai lai sagaidītu, ka Banka veic maksājumu, sedzot vai pārpērkot savas saistības pilnā vai daļējā apmērā.

d) Visas citas Bankai pieejamās valūtas, tostarp tās, kas gūtas tirgū vai kā citādi aizņemtas saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunkta nosacījumiem, valūtas, kas iegādātas, pārdodot zeltu, valūtas, kas saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta i) un ii) apakšpunkta nosacījumiem saņemtas kā izsniegto tiešo aizdevumu procentu un citu maksu maksājumi, un valūtas, kas saņemtas kā komisiju un citu maksu maksājumi saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu, izmanto vai apmaina pret citām valūtām vai zeltu, kas nepieciešams Bankas darbībām bez ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas.

e) Valūtas, ko aizņēmēji guvuši dalībvalstu tirgos no aizdevumiem, par kuriem galvojusi Banka saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta iii) apakšpunkta nosacījumiem, arī izmanto vai apmaina pret citām valūtām bez ierobežojumiem no šo dalībvalstu puses.

3. IEDAĻA. Valūtu nodrošināšana tiešajiem aizdevumiem

Saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta i) un ii) apakšpunkta nosacījumiem sniegtajiem tiešajiem aizdevumiem piemērojami šādi noteikumi:

a) Banka nodrošina aizņēmējam tādu dalībvalstu valūtas (izņemot tās dalībvalsts valūtu, kuras teritorijā atrodas projekts), kuras aizņēmējam ir nepieciešamas saistībā ar izdevumiem, kas tam rodas šo citu dalībvalstu teritorijā aizdevuma mērķu īstenošanai;

b) izņēmuma gadījumos, ja aizdevuma mērķiem nepieciešamo vietējo valūtu aizņēmējs nevar iegūt ar saprātīgiem noteikumiem, Banka daļu aizdevuma izsniedz aizņēmējam šajā valūtā pietiekamā apmērā;

c) ja projekts dalībvalstij, kuras teritorijā tas tiek īstenots, netieši izraisa lielāku vajadzību pēc ārvalstu valūtas, Banka var izņēmuma gadījumos nodrošināt aizņēmējam daļu aizdevuma zeltā vai ārvalsts valūtā tādā apjomā, kas nepārsniedz aizņēmēja vietējos izdevumus, kas rodas saistībā ar aizdevuma mērķiem;

d) izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts, kuras teritorijā ir iztērēta aizdevuma daļa, to pieprasa, Banka daļu šīs dalībvalsts valūtas, kas tādējādi ir iztērēta, var atpirkt ar zeltu vai ārvalsts valūtu, taču šādi atpirktā daļa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt summu, par kādu aizdevuma izdevumi šajā teritorijā ir radījuši lielāku vajadzību pēc ārvalsts valūtas.

4. IEDAĻA. Maksāšanas nosacījumi attiecībā uz tiešajiem aizdevumiem

Šā panta 1. iedaļas a) punkta i) vai ii) apakšpunktā norādītos aizdevuma līgumus sagatavo, ievērojot šādus maksāšanas noteikumus:

a) Banka nosaka katra aizdevuma procentu un amortizācijas maksājumu noteikumus, dzēšanas termiņu un maksāšanas datumu. Banka arī nosaka saistībā ar šādu aizdevumu iekasējamās komisijas maksas likmi un citus noteikumus.

Gadījumā, ja aizdevumu saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu izsniedz Bankas darbības pirmajos desmit gados, šī komisijas maksas likme nedrīkst būt mazāka par vienu procentu gadā un lielāka par pusotru procentu gadā, un to iekasē no šāda aizdevuma nenomaksātās daļas. Kad ir pagājis šis desmit gadu periods, Banka var samazināt komisijas maksas likmi gan attiecībā uz jau izsniegto aizdevumu nenomaksātajām daļām, gan attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem, ja Bankas saskaņā ar šā panta 6. iedaļu uzkrātās un no citiem ieņēmumiem gūtās rezerves ir pietiekamas, lai šāds samazinājums būtu pamatots. Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem Bankai ir rīcības brīvība palielināt komisijas maksas likmi virs minētās robežas, ja pieredze rāda, ka šāds palielinājums ir vēlams;

b) visos aizdevuma līgumos norāda, kādā valūtā vai valūtās saskaņā ar līgumu veic maksājumus Bankai. Tomēr pēc aizņēmēja ieskatiem šos maksājumus var veikt arī zeltā vai, vienojoties ar Banku, citas dalībvalsts valūtā, nevis līgumā norādītajā valūtā:

i) ja aizdevums izsniegts saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta i) apakšpunktu, aizdevuma līgumā norāda, ka procentus, citas maksas un amortizācijas maksājumus Bankai maksā tādā valūtā, kādā izsniegts aizdevums, izņemot, ja dalībvalsts, kuras valūtā aizdevums izsniegts, piekrīt, ka šie maksājumi tiek veikti vienā vai vairākās citās konkrētās valūtās. Nodrošina, ka šie maksājumi, kuriem piemērojami II panta 9. iedaļas c) punkta noteikumi, ir līdzvērtīgi šo līgumisko maksājumu vērtībai, kāda tā bija aizdevuma izsniegšanas laikā, attiecībā uz valūtu, ko šajā nolūkā noteikusi Banka ar trīs ceturtdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita;

ii) ja aizdevums izsniegts saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu, kopējā nenomaksātā un Bankai maksājamā summa vienā valūtā nekad nedrīkst pārsniegt Bankas saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu veikto aizņēmumu neatmaksātās daļas kopsummu, kas jāatmaksā tajā pašā valūtā;

c) ja dalībvalsts cieš no ārvalstu valūtas akūtas nepietiekamības un tāpēc aizdevumu, ko noslēgusi vai par kuru galvojusi šī dalībvalsts vai tās iestāde, nevar apkalpot noteiktajā veidā, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Bankai mīkstināt maksāšanas nosacījumus. Ja Banka ir pārliecināta, ka nosacījumu mīkstināšana ir konkrētās dalībvalsts, Bankas darbības un visu tās dalībvalstu kopuma interesēs, tā attiecībā uz visu vai daļēju ikgadējo apkalpošanas maksu var rīkoties saskaņā ar vienu vai abiem šādiem noteikumiem:

i) Banka pēc saviem ieskatiem var vienoties ar attiecīgo dalībvalsti pieņemt aizdevuma apkalpošanas maksājumus dalībvalsts valūtā ne ilgāk kā trīs gadu laika posmā, pamatojoties uz attiecīgiem noteikumiem par šādas valūtas lietošanu un par dalībvalsts ārvalstu valūtas vērtības uzturēšanu, kā arī par šādas valūtas atpirkšanu uz atbilstošiem noteikumiem;

ii) Banka var grozīt amortizācijas noteikumus un/vai pagarināt aizdevuma termiņu.

5. IEDAĻA. Galvojumi

a) Ja Banka galvo par aizdevumu, kas izsniegts ar parasto ieguldījumu kanālu starpniecību, tā iekasē galvojuma komisijas maksu, kas periodiski maksājama par neatmaksātā aizdevuma summu pēc Bankas noteiktās likmes. Pirmajos desmit Bankas darbības gados šī likme nedrīkst būt mazāka par vienu procentu gadā un lielāka par pusotru procentu gadā. Kad ir pagājis šis desmit gadu periods, Banka var samazināt komisijas maksas likmi gan attiecībā uz to aizdevumu nenomaksātajām daļām, par kuriem galvots, gan attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem, ja Bankas saskaņā ar šā panta 6. iedaļu uzkrātās un no citiem ieņēmumiem gūtās rezerves ir pietiekamas, lai šāds samazinājums būtu pamatots. Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem Bankai ir rīcības brīvība palielināt komisijas maksas likmi virs minētās robežas, ja pieredze rāda, ka šāds palielinājums ir vēlams.

b) Galvojuma komisijas maksas aizņēmējs maksā tieši Bankai.

c) Bankas galvojums paredz, ka Banka var izbeigt savas saistības attiecībā uz procentiem, ja aizņēmēja un iespējamā galvotāja saistību neizpildes gadījumā Banka piedāvā nopirkt obligācijas vai citas galvotās saistības pēc to nominālvērtības un procentiem, kas uzkrāti līdz piedāvājumā norādītajam datumam.

d) Bankai ir pilnvaras noteikt jebkādus citus galvojuma noteikumus.

6. IEDAĻA. Īpašā rezerve

Komisijas maksas, ko Banka saņēmusi atbilstoši šā panta 4. un 5. iedaļai, tā nodala atsevišķi kā īpašo rezervi, kuru tur pieejamu, lai segtu Bankas saistības saskaņā ar šā panta 7. iedaļu. Īpašo rezervi uzglabā šajos statūtos paredzētā likvīdā veidā, par ko lemj izpilddirektori.

7. IEDAĻA. Bankas saistību izpildes metodes saistību nepildīšanas gadījumā

Gadījumā, ja rodas saistību neizpilde attiecībā uz aizdevumiem, kurus Banka ir izsniegusi, kuros tā piedalījusies vai par kuriem tā ir galvojusi:

a) Banka izstrādā tādus pasākumus, kas varētu būt realizējami, lai pielāgotu aizdevumos uzņemtās saistības, tostarp šā panta 4. iedaļas c) punktā noteiktos pasākumus vai tiem analogus pasākumus;

b) maksājumus, ko veic, lai dzēstu Bankas saistības par šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) un iii) apakšpunktā norādītajiem aizņēmumiem vai galvojumiem, sedz:

i) pirmkārt, no īpašās rezerves, kas paredzēta šā panta 6. iedaļā;

ii) pēc tam nepieciešamajā apmērā un pēc Bankas ieskata no citām rezervēm, pārpalikuma un Bankai pieejamā kapitāla;

c) ja nepieciešams izpildīt līgumā noteiktos procentu maksājumus, citas maksas vai amortizācijas maksas par pašas Bankas aizņēmumiem vai izpildīt Bankas saistības attiecībā uz līdzīgiem maksājumiem par tās galvotajiem aizdevumiem, Banka var pieprasīt atbilstošu summu no dalībvalstu neapmaksātajām parakstītajām akcijām saskaņā ar II panta 5. un 7. iedaļu. Turklāt, ja Banka uzskata, ka saistību neizpilde var būt ilgstoša, tā var pieprasīt papildu summu no šīm neapmaksātajām parakstītajām akcijām, kas jebkurā vienā gadā nepārsniedz vienu procentu no kopējām dalībvalstu parakstītajām akcijām, šādiem mērķiem:

i) lai veiktu pirmstermiņa apmaksu vai kā citādi izpildītu savas saistības, pilnībā vai daļēji atmaksājot tās galvotā aizdevuma nenomaksāto pamatsummu, attiecībā uz kuru parādnieks nespēj izpildīt savas saistības;

ii) lai pilnībā vai daļēji atpirktu savu neatmaksāto aizņēmumu vai kā citādi izpildītu savas saistības attiecībā uz to.

8. IEDAĻA. Citas darbības

Papildus citviet šajos statūtos noteiktajām darbībām Bankai ir šādas pilnvaras:

i) pirkt un pārdot vērtspapīrus, ko tā emitējusi, un pirkt un pārdot vērtspapīrus, par kuriem tā izsniegusi galvojumu vai kuros ir ieguldījusi, ar noteikumu, ka Banka saņem tās dalībvalsts piekrišanu, kuras teritorijā vērtspapīri tiks pirkti vai pārdoti;

ii) izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;

iii) aizņemties ikvienas dalībvalsts valūtu ar šīs dalībvalsts atļauju;

iv) pirkt un pārdot citus vērtspapīrus, ko direktori ar trīs ceturtdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita uzskata par atbilstošiem, lai ieguldītu visu šā panta 6. iedaļā norādīto īpašo rezervi vai tās daļu.

Īstenojot šajā iedaļā noteiktās pilnvaras, Banka var veikt darbības ar jebkuru personu, partnerību, asociāciju, sabiedrību vai citu juridisko personu ikvienas dalībvalsts teritorijā.

9. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi

Uz visiem vērtspapīriem, par kuriem galvojusi vai kurus emitējusi Banka, ir labi saredzams paziņojums, ka tie nav kādas valdības saistības, ja vien uz vērtspapīra nav skaidri norādīts pretējais.

10. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums

Banka un tās amatpersonas neiejaucas dalībvalsts politiskajās lietās; tāpat attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu politikas veids nedrīkst ietekmēt Bankas vai tās amatpersonu lēmumus. Lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, un šie apsvērumi tiek objektīvi izvērtēti, lai sasniegtu I pantā noteiktos mērķus.

V PANTS
Organizācija un vadība

1. IEDAĻA. Bankas struktūra

Bankai ir pilnvarnieku valde, izpilddirektori, prezidents un tādas citas amatpersonas un personāls, kas nepieciešams, lai veiktu Bankas noteiktos pienākumus.

2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde

a) Banka visas pilnvaras piešķir pilnvarnieku valdei, kuras sastāvā no katras dalībvalsts ir viens pilnvarnieks un viens vietnieks, kas iecelts šīs dalībvalsts noteiktajā kārtībā. Katrs pilnvarnieks un viņa vietnieks pilda pienākumus piecus gadus pēc viņu iecēlušās dalībvalsts ieskatiem un var tikt iecelts atkārtoti. Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Valde vienu no pilnvarniekiem ieceļ par priekšsēdētāju.

b) Pilnvarnieku valde var deleģēt izpildirektoriem pilnvarojumu īstenot jebkuras tās pilnvaras, izņemot:

i) uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;

ii) palielināt vai samazināt pamatkapitālu;

iii) apturēt dalībvalsts dalību;

iv) izlemt pārsūdzības par to, kā šos statūtus interpretējuši izpilddirektori;

v) veikt pasākumus, lai sadarbotos ar citām starptautiskām organizācijām (izņemot neformālus pagaidu un administratīvus pasākumus);

vi) izlemt par Bankas darbības pilnīgu pārtraukšanu un par tās aktīvu sadali;

vii) noteikt Bankas tīrā ienākuma sadali.

c) Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc izpilddirektori. Direktori sasauc valdes sanāksmi, ja to pieprasa piecas dalībvalstis vai dalībvalstis, kurām ir ceturtdaļa no kopējā balsu skaita.

d) Pilnvarnieku valdes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums pilnvarnieku un tiem ir vismaz divas trešdaļas no kopējā balsu skaita.

e) Pilnvarnieku valde, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru izpilddirektori var iegūt valdes balsojumu konkrētā jautājumā, nesasaucot valdes sanāksmi, ja viņi uzskata, ka šāda darbība ir Bankas interesēs.

f) Pilnvarnieku valde un izpilddirektori atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus, kas var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai veiktu Bankas darbību.

g) Pilnvarnieki un viņu vietnieki pilda savas funkcijas, nesaņemot kompensāciju no Bankas, tomēr Banka var tiem segt pamatotus izdevumus, kas radušies, apmeklējot sanāksmes.

h) Pilnvarnieku valde nosaka atlīdzību, kas maksājama izpilddirektoriem, kā arī prezidenta algu un viņa darba līguma noteikumus.

3. IEDAĻA. Balsošana3

a) Katras dalībvalsts balsu skaits ir vienāds ar tās pamatbalsu un akciju balsu skaitu.

i) Katras dalībvalsts pamatbalsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, vienādi visu dalībvalstu starpā sadalot 5,55 procentus no visu dalībvalstu balsu skaita kopsummas ar noteikumu, ka pamatbalsu skaits nevar būt daļskaitlis.

ii) Katras dalībvalsts akciju balsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, piešķirot vienu balsi par katru turēto kapitāla daļu.

b) Ja nav konkrēti noteikts citādi, Banka visus jautājumus izlemj ar balsu vairākumu.

4. IEDAĻA. Izpilddirektori

a) Izpilddirektori ir atbildīgi par Bankas vispārējo darbību veikšanu, un šajā nolūkā viņi īsteno visas pilnvaras, ko tiem deleģējusi pilnvarnieku valde.

b) Ir divpadsmit izpilddirektori, kuriem nav jābūt pilnvarniekiem, un no tiem:

i) piecas dalībvalstis, kurām ir lielākais akciju skaits, katra ieceļ pa vienam izpilddirektoram;

ii) septiņus izpilddirektorus ievēlē saskaņā ar B pielikumu visi pilnvarnieki, izņemot tos, kurus iecēlušas i) apakšpunktā minētās piecas dalībvalstis.

Šajā punktā "dalībvalstis" ir to valstu valdības, kuru nosaukumi ir norādīti A pielikumā un kas ir dibinātājas vai ir kļuvušas par dalībvalstīm saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu. Kad par dalībvalstīm kļūst citu valstu valdības, pilnvarnieku valde ar četru piektdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita palielina direktoru kopskaitu, palielinot ievēlējamo direktoru skaitu.

Izpilddirektorus ieceļ vai ievēlē uz diviem gadiem.

c) Katrs izpilddirektors ieceļ vietnieku, kas ir pilnībā pilnvarots darboties viņa vietā viņa prombūtnes laikā. Ja izpilddirektors piedalās sanāksmē, viņa ieceltais vietnieks arī var piedalīties, taču nevar balsot.

d) Direktori turpina pildīt pienākumus, līdz tiek iecelti vai ievēlēti to pienākumu pārņēmēji. Ja ievēlētā direktora amats atbrīvojas vairāk nekā deviņdesmit dienas pirms amata termiņa beigām, pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru, uz atlikušo termiņu ievēlē citu direktoru. Šādai ievēlēšanai nepieciešams balsu vairākums. Kamēr amats nav aizņemts, iepriekšējā direktora vietnieks izmanto pilnvaras, izņemot pilnvaras iecelt vietnieku.

e) Izpilddirektori pastāvīgi darbojas Bankas galvenajā birojā un notur sanāksmes tik bieži, cik tas vajadzīgs Bankas darbību veikšanai.

f) Izpilddirektoru sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums izpilddirektoru un tiem ir vismaz puse no kopējā balsu skaita.

g) Katrs ieceltais direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, kāds saskaņā ar šā panta 3. iedaļu ir piešķirts dalībvalstij, kas viņu iecēlusi. Katrs ievēlētais direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, ar kādu tas tika ievēlēts. Visas balsis, ko direktors ir tiesīgs nodot, tiek nodotas kā viens veselums.

h) Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem, ja dalībvalsts nav tiesīga iecelt direktoru, kā norādīts b) punktā, tā var nosūtīt pārstāvi, kas piedalās izpilddirektoru sanāksmē, ja šī dalībvalsts ir to pieprasījusi vai ja tiek aplūkots jautājums, kas konkrēti ietekmē šo dalībvalsti.

i) Izpilddirektori var iecelt komitejas, ko tie uzskata par vēlamām. Šo komiteju locekļi var būt ne tikai pilnvarnieki, direktori vai to vietnieki.

5. IEDAĻA. Prezidents un personāls

a) Izpilddirektori izraugās prezidentu, kas nav ne pilnvarnieks, ne izpilddirektors, ne arī to vietnieks. Prezidents ir izpilddirektoru priekšsēdētājs, taču viņam nav balss, izņemot izšķirošo balsi vienāda balsu sadalījuma gadījumā. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs, taču tajās nebalso. Prezidents beidz pildīt funkcijas, ja izpilddirektori tā nolemj.

b) Prezidents vada Bankas tehnisko personālu un saskaņā ar izpilddirektoru norādījumiem Bankas ikdienas darbu. Prezidents, kuru vispārēji kontrolē izpilddirektori, atbild par Bankas amatpersonu un personāla organizēšanu, iecelšanu un atlaišanu.

c) Prezidents, amatpersonas un darbinieki, pildot amata pienākumus, par to izpildi ir atbildīgi vienīgi Bankai un nevienai citai iestādei. Bankas dalībvalstis ievēro šo pienākumu starptautiskumu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no viņiem.

d) Ieceļot amatpersonas un personālu, prezidents, ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt augstākos efektivitātes un tehniskās kompetences standartus, pievērš pienācīgu uzmanību tam, lai personāls tiktu pieņemts, pamatojoties uz iespējami plašāku ģeogrāfisku tvērumu.

6. IEDAĻA. Konsultatīvā padome

a) Pilnvarnieku valde izraugās konsultatīvo padomi vismaz septiņu personu sastāvā, kurā ietilpst banku, tirdzniecības, rūpniecības, darbaspēka un lauksaimniecības interešu pārstāvji un kurā ir iespējami plaša valstu pārstāvniecība. Jomās, kurās ir specializētas starptautiskas organizācijas, šīs jomas pārstāvošos padomes locekļus izraugās, vienojoties ar šīm organizācijām. Padome konsultē Banku par vispārējās politikas jautājumiem. Padome sanāk reizi gadā un citos gadījumos pēc Bankas pieprasījuma.

b) Padomes locekļi tiek iecelti uz diviem gadiem un var tikt iecelti atkārtoti. Viņiem apmaksā pamatotus izdevumus, kas tiem radušies Bankas vārdā.

7. IEDAĻA. Kredītkomitejas

Banka ieceļ komitejas, kuru pienākums ir ziņot par III panta 4. iedaļā minētajiem aizdevumiem. Katrā šādā komitejā ietilpst eksperts, ko izraudzījies pilnvarnieks, kas pārstāv dalībvalsti, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un viens vai vairāki Bankas tehniskā personāla locekļi.

8. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

a) Banka šo statūtu ietvaros sadarbojas ar vispārējām starptautiskām organizācijām un ar sabiedriskām starptautiskām organizācijām, kurām ir specializēti pienākumi attiecīgajās jomās. Ja šādas sadarbības nodrošināšanai jāveic pasākumi, kuru dēļ būtu jāgroza šo statūtu noteikumi, tos drīkst veikt tikai pēc statūtu grozījumiem saskaņā ar VIII pantu.

b) Pieņemot lēmumus par aizdevumu vai galvojumu pieteikumiem, kas saistīti ar jautājumiem, kuri ir kādas iepriekšējā punktā minētās starptautiskās organizācijas tiešā kompetencē, un ja šajā starptautiskajā organizācijā primāri piedalās Bankas dalībvalstis, Banka pienācīgi izvērtē šādas organizācijas viedokļus un ieteikumus.

9. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta

a) Bankas galvenais birojs ir tās dalībvalsts teritorijā, kurai ir lielākais akciju skaits.

b) Banka var izveidot aģentūras vai filiāles jebkuras Bankas dalībvalsts teritorijā.

10. IEDAĻA. Reģionālie biroji un padomes

a) Banka var izveidot reģionālos birojus un noteikt katra reģionālā biroja atrašanās vietu un teritoriālo tvērumu.

b) Reģionālo biroju konsultē reģionālā padome, kas pārstāv visu teritoriju un kas izraudzīta Bankas noteiktajā veidā.

11. IEDAĻA. Depozitāriji

a) Katra dalībvalsts par depozitāriju Bankas turējumiem, kas ir šīs dalībvalsts valūtā, norāda savu centrālo banku vai, ja tai nav centrālās bankas, citu Bankas atzītu iestādi.

b) Banka var turēt citus aktīvus, tostarp zeltu, tajos depozitārijos, ko norādījušas piecas dalībvalstis, kurām ir vislielākais akciju skaits, un citos depozitārijos pēc Bankas izvēles. Sākotnēji vismaz pusi Bankas zelta krājumu tur depozitārijā, ko norādījusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas Bankas galvenais birojs, un vismaz četrdesmit procentus tur depozitārijos, ko norādījušas pārējās četras iepriekš minētās dalībvalstis, un katrā no šiem depozitārijiem sākotnēji zeltu tur vismaz tādā apjomā, cik samaksāts par šo depozitāriju turošās dalībvalsts akcijām. Tomēr visi Bankas veiktie zelta pārvedumi jāveic, ņemot vērā transporta izmaksas un paredzamās Bankas prasības. Ārkārtas gadījumā izpilddirektori var pārvest visus vai daļu no Bankas zelta krājumiem uz jebkuru vietu, kur tos iespējams pienācīgi aizsargāt.

12. IEDAĻA. Valūtas turējumu veids

Banka, aizstājot dalībvalsts valūtu, kas iemaksāta Bankā saskaņā ar II panta 7. iedaļas i) punktu, vai lai izpildītu amortizācijas maksājumus par aizdevumiem, kuri veikti šajā valūtā, un kas Bankai nav vajadzīga tās darījumiem, no dalībvalsts pieņem parādzīmes vai līdzīgas saistības, kuras izdevusi dalībvalsts valdība vai tās noteikts depozitārijs un kuras ir neapgrozāmas, nenes procentus un pēc pieprasījuma ir samaksājamas to nominālvērtībā, kreditējot Bankas kontu norādītajā depozitārijā.

13. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

a) Banka publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver auditētu Bankas grāmatvedības pārskatu, un reizi trīs mēnešos vai biežāk izplata dalībvalstīm kopsavilkuma pārskatu par Bankas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda Bankas darbības rezultātus.

b) Banka var publicēt arī citus pārskatus, ja uzskata, ka tos vēlams publicēt tās mērķu īstenošanai.

c) Visu saskaņā ar šo iedaļu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībvalstīm.

14. IEDAĻA. Tīrā ienākuma sadale

a) Pilnvarnieku valde katru gadu nosaka, kādu daļu no Bankas tīrā ienākuma pēc tam, kad ir izveidotas rezerves, iedalīt pārpalikumā, un, ja tas tiek darīts, kādu daļu sadalīt.

b) Ja kāda daļa tiek sadalīta, katrai dalībvalstij, pamatojoties uz vidējo gada laikā nenomaksāto to aizdevumu summu, kas izdoti saskaņā ar IV panta 1. iedaļas a) punkta i) apakšpunktu, no valūtas, kas atbilst tās parakstītajai daļai, samaksā līdz diviem procentiem, ko neuzkrāj, kā pirmo maksu par sadali par jebkuru gadu. Ja kā pirmo maksu samaksā divus procentus, atlikumu, kas jāsadala, samaksā visām dalībvalstīm proporcionāli to akcijām. Maksājumus katrai dalībvalstij veic tās valūtā, vai, ja šī valūta nav pieejama, kādā citā valūtā, kas ir pieņemama šai dalībvalstij. Ja šos maksājumus veic valūtās, kas nav dalībvalsts valūta, dalībvalstis neierobežo valūtas pārvedumu un to, ka saņēmēja dalībvalsts pēc maksājuma to izmanto.

VI PANTS
Dalības atsaukšana un apturēšana. Darbību apturēšana

1. IEDAĻA. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību

Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā atsaukt dalību Bankā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Bankas galvenajā birojā. Atsaukums stājas spēkā šāda paziņojuma saņemšanas dienā.

2. IEDAĻA. Dalības apturēšana

Ja dalībvalsts neizpilda kādu no saistībām pret Banku, Banka var apturēt tās dalību ar lēmumu, ko pieņem pilnvarnieku vairākums, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Dalībvalsts, kuras dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību uz vienu gadu pēc apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot tās dalību.

Kamēr dalība ir apturēta, dalībvalsts nav tiesīga izmantot savas tiesības saskaņā ar šiem statūtiem, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības.

3. IEDAĻA. Dalības Starptautiskajā Valūtas fondā pārtraukšana

Ja dalībvalsts pārtrauc dalību Starptautiskajā Valūtas fondā, pēc trim mēnešiem tā automātiski pārtrauc savu dalību Bankā, izņemot, ja Banka ar trim ceturtdaļām kopējā balsu skaita piekrīt atļaut tai turpināt dalību.

4. IEDAĻA. Norēķini ar to valstu valdībām, kas pārtrauc dalību

a) Kad valdība pārtrauc dalību, tai joprojām ir jāpilda tās tiešās saistības pret Banku un iespējamās saistības pret Banku tikmēr, kamēr nav nomaksātas visas daļas aizdevumiem vai galvojumiem, kas noslēgti pirms dalības izbeigšanas; tomēr tā vairs neuzņemas saistības par turpmākiem aizdevumiem un galvojumiem, ko noslēdz Banka, un vairs nepiedalās Bankas ienākumu vai izdevumu sadalē.

b) Kad valdība pārtrauc dalību, Banka organizē tās akciju atpirkšanu, lai daļēji norēķinātos ar šādu valdību saskaņā ar šīs iedaļas c) un d) punkta noteikumiem. Šim nolūkam akciju atpirkšanas cena ir tāda, kāda ir to vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem dalības pārtraukšanas dienā.

c) Bankas maksājumus par šajā iedaļā minēto akciju atpirkšanu reglamentē šādi nosacījumi:

i) jebkuru summu, kas pienākas valdībai par tās akcijām, ietur, kamēr valdībai, tās centrālajai bankai vai jebkurai valsts iestādei kā aizņēmējai vai galvotājai joprojām ir saistības pret Banku, un šo summu Banka pēc savas izvēles var izlietot šo saistību segšanai, kad pienāk to izpildes termiņš. Netiek ieturētas nekādas summas saistībā ar valdības saistībām, kas izriet no parakstīšanās uz akcijām saskaņā ar II panta 5. iedaļas ii) punktu. Summas, kas dalībvalstij pienākas par tās akcijām, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši mēneši no dienas, kad valdība ir pārtraukusi dalību;

ii) valdībai atsakoties no savām akcijām, maksājumus par tām veic ik pēc laika tādā mērā, kā atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šīs iedaļas b) punktu, pārsniedz kopējo summu, ko veido saistības par aizdevumiem un galvojumiem, kas minēti c) punkta i) apakšpunktā, līdz bijusī dalībvalsts saņēmusi pilnu atpirkšanas cenu;

iii) maksājumus veic maksājumu saņemošās valsts valūtā vai zeltā pēc Bankas izvēles;

iv) ja Banka cieš zaudējumus no galvojumiem, dalības aizdevumos vai aizdevumiem, kas nebija atmaksāti dienā, kad valdība pārtrauca dalību, un ja šādu zaudējumu apjoms pārsniedz šādiem zaudējumiem izveidotās rezerves valdības dalības izbeigšanas dienā, valdības pienākums ir pēc pieprasījuma atmaksāt tādu summu, par kādu tās akciju atpirkšanas cena būtu samazināta, ja zaudējumi tiktu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu. Turklāt bijušajai dalībvalstij aizvien ir pienākums saistībā ar jebkuru uzaicinājumu attiecībā uz parakstītajām neapmaksātajām akcijām saskaņā ar II panta 5. iedaļas ii) punktu tādā mērā, kā tai būtu bijis jāatsaucas, ja būtu veikts kapitāla samazinājums un prasījums būtu izteikts laikā, kad tika noteikta tās akciju atpirkšanas cena.

d) Ja Banka pilnībā aptur darbību saskaņā ar šā panta 5. iedaļas b) punktu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārtraukta jebkuras valdības dalība, visas šādas valdības tiesības nosaka saskaņā ar šā panta 5. iedaļas noteikumiem.

5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde

a) Ārkārtas apstākļos izpilddirektori var uz laiku apturēt jaunu aizdevumu un galvojumu izsniegšanu līdz turpmākam pilnvarnieku valdes locekļu izvērtējumam un rīcībai.

b) Banka var pilnībā apturēt jaunu aizdevumu un galvojumu izsniegšanu, ja par to nobalso vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Pēc šādas darbību apturēšanas Banka nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības.

c) Dalībvalstu saistības attiecībā uz nepieprasītajām parakstītajām Bankas kapitāla akcijām un attiecībā uz pašu kapitāla vērtības samazināšanos turpinās, līdz tiek apmaksāti visi kreditoru prasījumi, tostarp visi iespējamie prasījumi.

d) Visiem kreditoriem, kuriem ir tiešie prasījumi, tie tiek apmaksāti no Bankas aktīviem un pēc tam no maksājumiem, ko Banka saņēmusi par neapmaksāto parakstīto akciju prasījumiem. Pirms tiek veikti jebkādi maksājumi kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, izpilddirektori veic pasākumus, ko tie uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu proporcionālu sadalījumu starp iespējamo prasījumu turētājiem un tiešo prasījumu turētājiem.

e) Minēto sadali starp dalībvalstīm saistībā ar to veikto parakstīšanos uz Bankas kapitālu veic tikai tad, kad:

i) kreditoriem ir samaksātas vai nodrošinātas visas saistības; un

ii) vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums, ir nolēmuši veikt sadali.

f) Kad saskaņā ar e) punktu ir pieņemts lēmums par sadali, izpilddirektori ar divu trešdaļu balsu vairākumu var veikt secīgu Bankas aktīvu sadali dalībvalstīm, līdz visi aktīvi ir sadalīti. Lai veiktu sadali, vispirms Bankai ir jānokārto visas nenokārtotās prasības pret tās dalībvalstīm.

g) Pirms aktīvu sadales izpilddirektori nosaka katras dalībvalsts akciju īpatsvaru saskaņā ar to, cik liela akciju daļa tai ir no kopējā Bankas nenomaksāto akciju skaita.

h) Izpilddirektori nosaka sadalāmo aktīvu vērtību sadales dienā un tad veic sadali šādā veidā:

i) katrai dalībvalstij pašas saistību, tās teritorijā esošo oficiālo aģentūru vai juridisko struktūrvienību saistību ietvaros, ja tās ir pieejamas sadalei, samaksā summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga proporcionālajai daļai no kopējās sadalāmās summas;

ii) jebkādu atlikušo maksājuma summu, kas dalībvalstij jāizmaksā pēc i) apakšpunktā veiktā maksājuma, izmaksā dalībvalsts valūtā, ja Banka tur šo valūtu, samaksājot summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga šai atlikušajai summai;

iii) jebkādu atlikušo maksājuma summu, kas dalībvalstij jāizmaksā pēc i) un ii) apakšpunktā veiktā maksājuma, izmaksā zeltā vai dalībvalstij pieņemamā valūtā, ja Banka tur šo valūtu, samaksājot summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga šai atlikušajai summai;

iv) atlikušos aktīvus, kas ir Bankas turējumā pēc tam, kad dalībvalstīm ir veikti visi i), ii) un iii) apakšpunktā minētie maksājumi, sadala proporcionāli visām dalībvalstīm.

i) Jebkurai dalībvalstij, kas saņem Bankas dalītos aktīvus saskaņā ar h) punktu, ir tādas pašas tiesības uz šiem aktīviem, kādas bija Bankai pirms to sadales.

VII PANTS
Statuss, neaizskaramība un privilēģijas

1. IEDAĻA. Panta mērķi

Lai Banka varētu pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Bankai tiek piešķirts šajā pantā aprakstītais statuss, neaizskaramība un privilēģijas.

2. IEDAĻA. Bankas statuss

Banka ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir rīcībspēja:

i) slēgt līgumus;

ii) iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu;

iii) ierosināt tiesvedību.

3. IEDAĻA. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

Prasību pret Banku var iesniegt tikai kompetentajā tiesā, kuras jurisdikcija ir tās dalībvalsts teritorija, kurā atrodas Bankas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai iesniegtu vai pieņemtu paziņojumus par procesu, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai galvojusi par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībvalstis vai personas, kas darbojas dalībvalstu labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībvalstīm. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Banku.

4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu

Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu arestu.

5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība

Bankas arhīvi ir neaizskarami.

6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana

Ciktāl nepieciešams, lai pildītu šajos statūtos noteiktās darbības, ievērojot statūtu noteikumus, uz Bankas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji.

7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

Bankas dalībvalstis attiecas pret oficiāliem Bankas paziņojumiem tāpat, kā tās attiektos pret jebkuras citas dalībvalsts oficiāliem paziņojumiem.

8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas

Visiem Bankas pilnvarniekiem, izpilddirektoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem:

i) ir neaizskaramība pret tiesvedībām attiecībā uz viņu rīcību, pildot funkcijas, izņemot gadījumus, kad Banka atsakās no šīs neaizskaramības;

ii) ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati neaizskaramība pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas ierobežojumiem, kādas dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem;

iii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu

a) Bankai, tās aktīviem, īpašumam un ieņēmumiem, kā arī tās darbībām un darījumiem, kas ir atļauti saskaņā ar šiem statūtiem, ir imunitāte pret jebkādiem nodokļiem un muitas nodevām. Banka ir arī brīva no pienākuma iekasēt vai maksāt jebkurus nodokļus vai muitas nodevas.

b) Algām un atalgojumiem, ko Banka maksā tiem izpilddirektoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kas nav vietējie iedzīvotāji, vietējie tiesību subjekti vai citi vietējie valstspiederīgie, nepiemēro nodokli.

c) Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), kurus emitējusi Banka, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Banka; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

d) Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), par ko galvojusi Banka, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka par tiem galvojusi Banka; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

10. IEDAĻA. Panta piemērošana

Katra dalībvalsts veic nepieciešamās darbības savā teritorijā, lai šajā pantā noteiktie principi juridiski būtu spēkā, un informē Banku par konkrētām veiktajām darbībām.

VIII PANTS
Grozījumi

a) Dalībvalsts, pilnvarnieka vai izpilddirektoru izteiktu priekšlikumu veikt grozījumus paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina valdei izskatīt šo priekšlikumu. Ja pilnvarnieku valde apstiprina ierosinātos grozījumus, Banka, nosūtot apkārtrakstu vai telegrammu, jautā visām dalībvalstīm, vai tās piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ja trīs piektdaļas dalībvalstu, kurām ir astoņdesmit pieci procenti4 kopējā balsu skaita, ir piekritušas ierosinātajiem grozījumiem, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visām dalībvalstīm.

b) Neatkarīgi no a) punkta, nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana, ja ar grozījumiem maina:

i) VI panta 1. iedaļā noteiktās tiesības atsaukt dalību Bankā;

ii) II panta 3. iedaļas c) punktā garantētās tiesības;

iii) II panta 6. iedaļā noteiktos saistību ierobežojumus.

c) Grozījumi stājas spēkā visām dalībvalstīm trīs mēnešus pēc oficiālā paziņojuma dienas, ja vien apkārtrakstā vai telegrammā nav noteikts īsāks termiņš.

IX PANTS
Interpretācija

a) Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju, kas rodas starp dalībvalsti un Banku vai arī starp jebkurām dalībvalstīm, iesniedz izpilddirektoriem izlemšanai. Ja jautājums konkrēti skar kādu dalībvalsti, kas nav tiesīga iecelt izpilddirektoru, šai dalībvalstij piešķir pārstāvības tiesības saskaņā ar V panta 4. iedaļas h) punktu.

b) Katrā gadījumā, ja izpilddirektori ir pieņēmuši lēmumu saskaņā ar a) punktu, ikviena dalībvalsts var pieprasīt, lai jautājumu izskata pilnvarnieku valde, kuras lēmums ir galīgs. Kamēr pilnvarnieku valde vēl nav pieņēmusi lēmumu, Banka, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu, var rīkoties, pamatojoties uz izpilddirektoru lēmumu.

c) Ja starp Banku un valsti, kuras dalība beigusies, vai starp Banku un jebkuru dalībvalsti laikā, kad Banka ir pilnībā apturējusi darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izskatīšanai šķīrējtiesā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, no kuriem vienu ieceļ Banka, otru ieceļ iesaistītā valsts un trešo tiesnesi, ja vien puses nav vienojušās citādi, ieceļ Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās palātas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta Bankas pieņemtajos noteikumos. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem.

X PANTS
Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu

Ja nepieciešams jebkuras dalībvalsts apstiprinājums, pirms Banka var veikt kādu darbību, izņemot saskaņā ar VIII pantu, uzskata, ka apstiprinājums ir dots, ja dalībvalsts nav sniegusi iebildumus pieņemamā termiņā, ko noteikusi Banka, paziņojot dalībvalstij par ierosināto darbību.

XI PANTS
Nobeiguma noteikumi

1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā

Šie statūti stājas spēkā, kad tos parakstījušas valdības, kuru minimālās parakstītās akcijas ir vismaz sešdesmit pieci procenti no A pielikumā uzskaitītajām kopējām parakstītajām akcijām, un kad šā panta 2. iedaļas a) punktā minētie dokumenti ir deponēti šo valdību vārdā, bet nekādā gadījumā šie statūti nestājas spēkā pirms 1945. gada 1. maija.

2. IEDAĻA. Paraksts

a) Ikviena valdība, kuras vārdā ir parakstīti šie statūti, deponē Amerikas Savienoto Valstu valdībai dokumentu, kurā noteikts, ka tā ir apstiprinājusi šos statūtus saskaņā ar saviem tiesību aktiem un veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar šiem statūtiem.

b) Ikviena valdība uzsāk dalību Bankā no brīža, kad tā savā vārdā deponējusi a) punktā minēto dokumentu, izņemot to, ka neviena valdība neuzsāk dalību, kamēr šie statūti nav stājušies spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu.

c) Amerikas Savienoto Valstu valdība informē visu to valstu valdības, kuru nosaukumi ir uzskaitīti A pielikumā, un visas tās valdības, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu, par šo statūtu parakstītājiem un par visu dokumentu deponēšanu, kā norādīts a) punktā.

d) Lai segtu Bankas administratīvos izdevumus, brīdī, kad šie statūti tiek parakstīti valdības vārdā, katra valdība pārskaita Amerikas Savienoto Valstu valdībai vienu simtdaļu no viena procenta no akcijas cenas zeltā vai ASV dolāros. Šo maksājumu ieskaita maksājumā, kas jāveic saskaņā ar II panta 8. iedaļas a) punktu. Amerikas Savienoto Valstu valdība šos naudas līdzekļus uzglabā īpašā depozītu kontā un pārskaita Bankas pilnvarnieku valdei pēc tam, kad saskaņā ar šā panta 3. iedaļu ir sasaukta sākotnējā sanāksme. Ja šie statūti nav stājušies spēkā līdz 1945. gada 31. decembrim, Amerikas Savienoto Valstu valdība pārskaita šos līdzekļus atpakaļ valdībām, kuras tos iemaksājušas.

e) Šos statūtus līdz 1945. gada 31. decembrim var parakstīt Vašingtonā to valstu valdību vārdā, kas minētas A pielikumā.

f) Pēc 1945. gada 31. decembra statūtus var parakstīt to valstu valdību vārdā, kuru dalība Bankā ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu.

g) Parakstot šos statūtus, visas valdības tos pieņem gan savā vārdā, gan arī visu savu koloniju, aizjūras teritoriju, to protekcijā esošo teritoriju, sizerēna varas, administrācijas un visu savu mandātteritoriju vārdā.

h) Attiecībā uz valdībām, kuru valsts pamatteritoriju ir okupējis ienaidnieks, a) punktā minētā dokumenta deponēšanu var atlikt līdz brīdim, kad ir pagājušas simt astoņdesmit dienas pēc šo teritoriju atbrīvošanas. Ja valdība tomēr nav deponējusi dokumentu noteiktajā termiņā, šīs valdības vārdā uzliktais paraksts kļūst spēkā neesošs, un tai tiek atmaksāts saskaņā ar d) punktu iemaksātais par parakstītajām akcijām.

i) Šīs iedaļas d) un h) punkts stājas spēkā attiecībā uz katru parakstītāju valdību no parakstīšanas brīža.

3. IEDAĻA. Bankas darbības uzsākšana

a) Tiklīdz šie statūti stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, katra dalībvalsts ieceļ pilnvarnieku, un dalībvalsts, kurai saskaņā ar A pielikumu ir piešķirts lielākais akciju skaits, sasauc pirmo pilnvarnieku valdes sanāksmi.

b) Pilnvarnieku valdes pirmajā sanāksmē veic pasākumus, lai izraudzītos provizoriskos izpilddirektorus. Piecu valstu valdības, kurām A pielikumā ir piešķirts lielākais akciju skaits, ieceļ provizoriskos izpilddirektorus. Ja viena vai vairākas šādas valdības nav kļuvušas par dalībvalstīm, izpilddirektoru vietas, ko tās ir tiesīgas ieņemt, paliek vakantas līdz brīdim, kad tās kļūst par dalībvalstīm, vai līdz 1946. gada 1. janvārim, atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk. Septiņus provizoriskos izpilddirektorus ievēlē saskaņā ar B pielikuma noteikumiem, un viņi pilda pienākumus līdz dienai, kad notiek pirmās regulārās izpilddirektoru vēlēšanas, kuras organizē, tiklīdz tas ir iespējams, pēc 1946. gada 1. janvāra.

c) Pilnvarnieku valde var deleģēt provizoriskajiem izpilddirektoriem visas pilnvaras, izņemot tās, kuras izpilddirektoriem deleģēt nevar.

d) Banka paziņo dalībvalstīm, kad tā ir gatava sākt darbību.

SAGATAVOTS Vašingtonā vienā eksemplārā, kas glabājas Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā, tā nosūta apstiprinātas kopijas visām A pielikumā minēto valstu valdībām un visām valdībām, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu.

A PIELIKUMS

Parakstītās akcijas
(miljonos dolāru)

Austrālija 200,0   Irāna 24,0
Beļģija 225,0   Irāka 6,0
Bolīvija 7,0   Libērija 0,5
Brazīlija 105,0   Luksemburga 10,0
Kanāda 325,0   Meksika 65,0
Čīle 35,0   Nīderlande 275,0
Ķīna 600,0   Jaunzēlande 50,0
Kolumbija 35,0   Nikaragva 0,8
Kostarika 2,0   Norvēģija 50,0
Kuba 35,0   Panama 0,2
Čehoslovākija 125,0   Paragvaja 0,8
Dānija(a)     Peru 17,5
Dominikānas Republika 2,0   Filipīnu Nāciju Sadraudzība 15,0
Ekvadora 3,2   Polija 125,0
Ēģipte 40,0   Dienvidāfrikas Savienība 100,0
Salvadora 1,0   Padomju Sociālistisko Republiku Savienība 1 200,0
Etiopija 3,0      
Francija 450,0   Apvienotā Karaliste 1 300,0
Grieķija 25,0   Amerikas Savienotās Valstis 3 175,0
Gvatemala 2,0   Urugvaja 10,5
Haiti 2,0   Venecuēla 10,5
Hondurasa 1,0   Dienvidslāvija 40,0
Islande 1,0      
Indija 400,0   Kopā 9 100,0

a) Dānijas kvotu noteiks Banka pēc Dānijas piekrišanas kļūt par dalībnieci saskaņā ar šiem statūtiem.

B PIELIKUMS

Izpilddirektoru ievēlēšana

1. Ievēlamos izpilddirektorus ievēlē, balsojot pilnvarniekiem, kuriem ir tiesības balsot saskaņā ar V panta 4. iedaļas b) punktu.

2. Balsojot par ievēlējamajiem izpilddirektoriem, katrs pilnvarnieks, kam ir tiesības balsot, par katru personu nodod visas balsis, kuras tam piešķirtas saskaņā ar V panta 3. iedaļu. Septiņas personas, kas saņēmušas lielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par izpilddirektoriem ar nosacījumu, ka par ievēlētu neuzskata personu, kas saņēmusi mazāk par četrpadsmit procentiem no kopējā nododamo balsu skaita (derīgās balsis).

3. Ja pirmajā balsošanā netiek ievēlētas septiņas personas, notiek otrā balsošana, kurā persona, kas saņēmusi zemāko balsu skaitu, nevar tikt ievēlēta, un kurā balso tikai a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsošanas reizē balsoja par neievēlēto personu, un b) tie pilnvarnieki, kuru balsis par ievēlēto personu bija zem noteiktajiem 4 procentiem, lai palielinātu par šo personu nodoto balsu skaitu virs piecpadsmit procentiem derīgu balsu.

4. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz piecpadsmit procentus no derīgajām balsīm, uzskata, ka šie piecpadsmit procenti ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis nākamo lielāko balsu skaitu, un tā tālāk, līdz sasniegti piecpadsmit procenti.

5. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz četrpadsmit procentus, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz piecpadsmit procentus.

6. Ja pēc otrās balsošanas joprojām nav ievēlētas septiņas personas, turpmākajās balsošanās ievēro tos pašus principus, līdz tiek ievēlētas septiņas personas ar nosacījumu, ka pēc sešu personu ievēlēšanas septīto personu var ievēlēt ar vienkāršu vairākumu no atlikušā balsu skaita un uzskata, ka tā ir ievēlēta ar visām šādām balsīm.


1 No 2012. gada 27. jūnija Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 2 307 600 akcijas.

2 Šī iedaļa pievienota ar grozījumu, kas stājies spēkā 1965. gada 17. decembrī.

3 Šā panta 3. iedaļas a) punktā ir izdarīti grozījumi, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā. Pirms grozījumiem katrai dalībvalstij bija 250 pamatbalsis.

4 Ar grozījumu, kas stājās spēkā 1989. gada 16. februārī, "astoņdesmit pieci procenti" aizstāja "četras piektdaļas".


 

STARPTAUTISKĀ FINANŠU KORPORĀCIJA

Statūti
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)
Vašingtonā

STARPTAUTISKĀ FINANŠU KORPORĀCIJA

STATŪTI
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)

Saturs

IEVADA PANTS

1. PANTS. Mērķis

II PANTS. Dalība un kapitāls

Dalība

Pamatkapitāls

Parakstītās kapitāldaļas

Saistību ierobežojums

Kapitāldaļu pārvešanas un ieķīlāšanas ierobežojums

III PANTS. Darbība

Finansēšanas darbības

Finansējuma veidi

Darbības principi

Interešu aizsardzība

Noteiktu valūtas maiņas ierobežojumu piemērojamība

Citas darbības

Valūtu vērtības noteikšana

Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi

Politiskās darbības aizliegums

IV PANTS. Organizācija un vadība

Korporācijas struktūra

Pilnvarnieku valde

Balsošana

Direktoru padome

Priekšsēdētājs, prezidents un personāls

Saikne ar Banku

Attiecības ar citām starptautiskām organizācijām

Biroju atrašanās vieta

Depozitāriji

Sakaru kanāls

Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

Dividendes

V PANTS. Dalības atsaukšana; dalības apturēšana; darbību apturēšana

Dalības atsaukšana

Dalības apturēšana

Dalības Bankā apturēšana vai izbeigšana

To valdību tiesības un pienākumi, kas pārtrauc dalību

Darbību apturēšana un saistību izpilde

VI PANTS. Statuss, neaizskaramība un privilēģijas

Pantu mērķi

Korporācijas statuss

Korporācijas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

Aktīvu neaizskaramība pret arestu

Arhīvu neaizskaramība

Aktīvu neierobežošana

Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas

Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu

Panta piemērošana

Atteikšanās no tiesībām

VII PANTS. Grozījumi

VIII PANTS. Interpretācija un arbitrāža

IX PANTS. Nobeiguma noteikums

Stāšanās spēkā

Paraksts

Korporācijas darbības uzsākšana

A PIELIKUMS Parakstīšanās uz Starptautiskās Finanšu korporācijas pamatkapitālu

STARPTAUTISKĀ FINANŠU KORPORĀCIJA

STATŪTI
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)

Valdības, kuru vārdā tiek parakstīti šie statūti, vienojas par turpmāko.

IEVADA PANTS

Starptautiskā Finanšu korporācija (turpmāk tekstā – "Korporācija") tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1. PANTS
Mērķis

Korporācijas mērķis ir sekmēt ekonomikas attīstību, veicinot ražojošo privātuzņēmumu izaugsmi dalībvalstīs, jo īpaši mazāk attīstītajās teritorijās, tādējādi papildinot Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk tekstā – Banka) darbības. Īstenojot šo mērķi, Korporācija:

i) sadarbībā ar privātiem ieguldītājiem finansiāli palīdz izveidot, uzlabot un paplašināt ražojošos privātuzņēmumus, kas varētu sekmēt savas dalībvalsts attīstību, sniedzot ieguldījumus, kuru atmaksai neprasa attiecīgās dalībvalsts valdības galvojumu, gadījumos, kad ar pieņemamiem noteikumiem nav pieejams pietiekams privātais kapitāls;

ii) cenšas savest kopā iekšzemes un ārvalstu privātā kapitāla ieguldījumu iespējas un pieredzējušu vadību; un

iii) cenšas stimulēt iekšzemes un ārvalstu privātā kapitāla plūsmu ienesīgos ieguldījumos dalībvalstīs un palīdz radīt apstākļus, kas šo plūsmu veicinātu.

Visus lēmumus Korporācija pieņem, ievērojot šo statūtu noteikumus.

II PANTS
Dalība un kapitāls

1. IEDAĻA. Dalība

a) Korporācijas dibinātājas ir Bankas dalībvalstis, kas iekļautas A pielikumā un kas IX panta 2. iedaļas c) punktā norādītajā datumā vai pirms tā ir piekritušas dalībai Korporācijā.

b) Citas Bankas dalībvalstis var kļūt par dalībvalstīm Korporācijas noteiktajos laikos un saskaņā ar tās noteiktajiem nosacījumiem.

2. IEDAĻA. Pamatkapitāls

a) Korporācijas reģistrētais pamatkapitāls ir 100 000 000 ASV dolāru1.

b) Reģistrēto pamatkapitālu sadala 100 000 daļās, un vienas daļas nominālvērtība ir viens tūkstotis ASV dolāru. Daļām, uz kurām dibinātājas nav sākotnēji parakstījušās, ir jābūt pieejamām turpmākai parakstīšanai saskaņā ar šā panta 3. iedaļas d) punktu.

c) Pilnvarnieku valde var jebkurā laikā palielināt reģistrētā pamatkapitāla summu šādi:

i) ar balsu vairākumu, ja šis palielinājums ir nepieciešams, lai emitētu pamatkapitāla daļas, lai uz tām parakstītos dalībvalstis, kas nav dibinātājas, ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo punktu atļautais palielinājums kopumā nepārsniedz 10 000 daļas;

ii) visos citos gadījumos ar četrām piektdaļām kopējā balsu skaita.2

Grozīts 1993. gada 28. aprīlī

d) Ja tiek palielināts Korporācijas reģistrētais pamatkapitāls saskaņā ar c) punkta ii) apakšpunktu, nodrošina, ka katrai dalībvalstij ir pietiekama iespēja, ievērojot Korporācijas noteiktos nosacījumus, parakstīties uz pamatkapitāla pieauguma daļu proporcionāli tai pamatkapitāla daļai no kopējā Korporācijas pamatkapitāla, ko tā jau ir parakstījusi, tomēr nevienai dalībvalstij nav obligāti jāparakstās uz kādu palielinātā kapitāla daļu.

e) Lai emitētu kapitāldaļas, kas nav sākotnēji parakstītās daļas vai saskaņā ar d) punktu emitētās daļas, ir nepieciešams trīs ceturtdaļu vairākums no kopējā balsu skaita.

f) Uz Korporācijas kapitāldaļām var parakstīties tikai dalībvalstis, un tās var emitēt tikai dalībvalstīm.

3. IEDAĻA. Parakstītās kapitāldaļas

a) Katra dibinātāja parakstās uz kapitāldaļu skaitu, kas norādīts pretī tās nosaukumam A pielikumā. Korporācija nosaka kapitāldaļu skaitu, uz ko var parakstīties citas dalībvalstis.

b) Kapitāldaļas, uz kurām ir sākotnēji parakstījušās dibinātājas, emitē pēc to nominālvērtības.

c) Dibinātāja pilnībā apmaksā sākotnēji parakstītās kapitāldaļas 30 dienu laikā pēc datuma, kurā Korporācija sāk darbību atbilstīgi IX panta 3. iedaļas b) punktam, vai pēc datuma, kad šī dibinātāja uzsāk dalību, atkarībā no tā, kurš datums iestājas vēlāk, vai arī vēlāk Korporācijas noteiktā datumā. Maksājumu veic zeltā vai Amerikas Savienoto Valstu dolāros, atbildot uz Korporācijas prasījumu, kas nosaka maksājuma vietu vai vietas.

d) Korporācija nosaka parakstāmo kapitāldaļu cenu un citus parakstīšanās noteikumus attiecībā uz tām kapitāldaļām, kas nav dibinātāju sākotnēji parakstītās daļas.

4. IEDAĻA. Saistību ierobežojums

Neviena dalībvalsts nav dalības dēļ atbildīga par Korporācijas saistībām.

5. IEDAĻA. Kapitāldaļu pārvešanas un ieķīlāšanas ierobežojums

Kapitāldaļas nevar ieķīlāt vai jebkādā veidā apgrūtināt, un tās var pārvest tikai Korporācijai.

III PANTS
Darbība

1. IEDAĻA. Finansēšanas darbības

Korporācija var ieguldīt līdzekļus ražojošos privātuzņēmumos, kas darbojas tās dalībvalstu teritorijā. Valdības vai citu sabiedrisko interešu esamība šādā uzņēmumā neliedz Korporācijai tajā ieguldīt.

2. IEDAĻA. Finansējuma veidi3

Grozīts 1961. gada 21. septembrī

Korporācija var ieguldīt līdzekļus tādā veidā vai veidos, kā tā uzskata par atbilstošu attiecīgajos apstākļos.

3. IEDAĻA. Darbības principi

Korporācija darbību veic saskaņā ar šādiem principiem:

i) Korporācija nesniedz nekādu finansējumu, ja pēc tās ieskatiem var iegūt pienācīgu privāto kapitālu ar saprātīgiem noteikumiem;

ii) Korporācija nefinansē uzņēmumu dalībvalsts teritorijā, ja šī dalībvalsts iebilst pret šādu finansēšanu;

iii) Korporācija neizvirza nosacījumu, ka ieņēmumi no tās sniegtā finansējuma ir jāizlieto kādas konkrētas valsts teritorijā;

iv) Korporācija neuzņemas atbildību vadīt uzņēmumu, kurā tā investējusi, kā arī neizmanto balsstiesības šajā nolūkā vai jebkādā citā nolūkā, kas pēc tās ieskatiem ir vadības atbildības joma;4

Grozīts 1961. gada 21. septembrī

v) Korporācija apņemas sniegt finansējumu saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko tā uzskata par atbilstošiem, ņemot vērā uzņēmuma prasības, riskus, kurus Korporācija uzņemas, kā arī noteikumus, saskaņā ar kādiem privāti ieguldītāji parasti izsniedz līdzīgu finansējumu;

vi) Korporācija cenšas apgrozīt savus līdzekļus, pārdodot savus ieguldījumus privātiem ieguldītājiem, kad vien tā var to atbilstoši izdarīt, pamatojoties uz apmierinošiem noteikumiem;

vii) Korporācija cenšas pamatoti diversificēt savus ieguldījumus.

4. IEDAĻA. Interešu aizsardzība

Šie statūti nedrīkst liegt Korporācijai veikt tādas darbības un izmantot tādas tiesības, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai aizstāvētu savas intereses gadījumos, kad kāds no tās ieguldījumu objektiem nepilda vai draud nepildīt saistības, kad uzņēmumam, kurā veikti šādi ieguldījumi, draud maksātnespēja, vai tas kļuvis maksātnespējīgs, vai arī citās situācijās, kas Korporācijas ieskatā var apdraudēt šādus ieguldījumus.

5. IEDAĻA. Noteiktu valūtas maiņas ierobežojumu piemērojamība

Līdzekļi, ko Korporācija saņēmusi vai kas maksājami Korporācijai saistībā ar ieguldījumu, ko Korporācija veikusi dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, tikai tādēļ, ka sniegti saskaņā ar šo statūtu noteikumiem, netiek atbrīvoti no vispārēji piemērojamiem valūtas maiņas ierobežojumiem, noteikumiem un kontroles pasākumiem, kas ir spēkā šīs dalībvalsts teritorijā.

6. IEDAĻA. Citas darbības

Papildus citviet šajos statūtos noteiktajām darbībām Korporācijai ir šādas pilnvaras:

i) aizņemties līdzekļus un šajā saistībā sniegt tādu ķīlu vai citu nodrošinājumu, ko tā noteikusi; tomēr ar noteikumu, ka pirms savu saistību izsoles dalībvalsts tirgos Korporācija ir saņēmusi atļauju no šīs dalībvalsts un no dalībvalsts, kuras valūtā saistības ir denominētas; ja un kamēr Korporācija ir parādā par Bankas izsniegtiem vai galvotiem aizdevumiem, kopējo nenomaksāto aizņēmuma vai Korporācijas sniegtā galvojuma summu nevar palielināt, ja aizdevuma laikā vai tā dēļ parāda kopsumma (ieskaitot parāda galvojumu), ko uzņēmusies Korporācija no jebkura avota un kas vēl nav nomaksāta, pārsniedz summu, kas ir četras reizes lielāka par tās nesamazināto parakstīto kapitālu un pārpalikumu;5

ii) ieguldīt līdzekļus, kas tai nav nepieciešami tās finansēšanas darbībās, tās noteiktajās saistībās un ieguldīt tās turējumā esošos līdzekļus pensiju vai līdzīgiem mērķiem tirgojamos vērtspapīros bez jebkādiem ierobežojumiem, kas noteikti citās šā panta iedaļās;

iii) izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Korporācija ir ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;

iv) pirkt un pārdot vērtspapīrus, ko tā ir emitējusi, par kuriem tā izsniegusi galvojumu vai kuros tā ir ieguldījusi;

v) īstenot citas savai uzņēmējdarbībai raksturīgās pilnvaras, kas ir nepieciešamas vai vēlamas mērķu sekmēšanai.

7. IEDAĻA. Valūtu vērtības noteikšana

Kad saskaņā ar šiem statūtiem ir nepieciešams noteikt valūtas vērtību citas valūtas vērtības izteiksmē, Korporācija veic šādu pamatotu novērtējumu pēc konsultēšanās ar Starptautisko Valūtas fondu.

8. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi

Uz visiem vērtspapīriem, par kuriem galvojusi vai kurus emitējusi Korporācija, ir labi saredzams paziņojums, ka tie nav Bankas vai kādas valdības saistības, ja vien uz vērtspapīra nav skaidri norādīts pretējais.

9. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums

Korporācija un tās amatpersonas neiejaucas dalībvalsts politiskajās lietās; tāpat attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu politikas veids nedrīkst ietekmēt Korporācijas vai tās amatpersonu lēmumus. Lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, un šie apsvērumi tiek objektīvi izvērtēti, lai sasniegtu šajos statūtos noteiktos mērķus.

IV PANTS
Organizācija un vadība

1. IEDAĻA. Korporācijas struktūra

Korporācijai ir pilnvarnieku valde, direktoru padome, direktoru padomes priekšsēdētājs, prezidents un tādas citas amatpersonas un personāls, kas nepieciešams, lai tā veiktu Korporācijas noteiktos pienākumus.

2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde

a) Visas Korporācijas pilnvaras ir piešķirtas tās pilnvarnieku valdei.

b) Ja Bankas dalībvalsts ir arī Korporācijas dalībvalsts, Bankas dalībvalsts iecelts pilnvarnieks un tā vietnieks ex officio attiecīgi ir arī Korporācijas pilnvarnieks un tā vietnieks. Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Pilnvarnieku valde vienu no pilnvarniekiem ieceļ par valdes priekšsēdētāju. Ja dalībvalsts beidz dalību Korporācijā, tās ieceltais pilnvarnieks vai viņa vietnieks beidz pienākumu pildīšanu.

c) Pilnvarnieku valde var deleģēt direktoru padomei pilnvarojumu īstenot jebkuras tās pilnvaras, izņemot:

i) uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;

ii) palielināt vai samazināt pamatkapitālu;

iii) apturēt dalībvalsts dalību;

iv) izlemt pārsūdzību par to, kā šos statūtus interpretējusi direktoru padome;

v) veikt pasākumus, lai sadarbotos ar citām starptautiskām organizācijām (izņemot neformālus pagaidu un administratīvus pasākumus);

vi) izlemt par Korporācijas darbības pilnīgu pārtraukšanu un par tās aktīvu sadali;

vii) deklarēt dividendes;

viii) grozīt šos statūtus.

d) Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc direktoru padome.

e) Korporācijas pilnvarnieku valdes ikgadējās sanāksmes tiek sasauktas kopā ar Bankas pilnvarnieku valdes ikgadējām sanāksmēm.

f) Pilnvarnieku valdes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums pilnvarnieku un tiem ir vismaz divas trešdaļas no kopējā balsu skaita.

g) Korporācija, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru direktoru padome var iegūt pilnvarnieku balsojumu konkrētā jautājumā, nesasaucot pilnvarnieku valdes sanāksmi.

h) Pilnvarnieku valde un direktoru padome atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus, kas var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai veiktu Korporācijas darbību.

i) Pilnvarnieki un viņu vietnieki pilda funkcijas, nesaņemot par to kompensāciju no Korporācijas.

3. IEDAĻA. Balsošana

a) Katras dalībvalsts balsu skaits ir vienāds ar tās pamatbalsu un kapitāldaļu balsu skaitu.

Grozīts 2012. gada 27. jūnijā

i) Katras dalībvalsts pamatbalsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, vienādi visu dalībvalstu starpā sadalot 5,55 procentus no visu dalībvalstu balsu skaita kopsummas ar noteikumu, ka pamatbalsu skaits nevar būt daļskaitlis.

ii) Katras dalībvalsts kapitāldaļu balsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, piešķirot vienu balsi par katru turēto kapitāldaļu.6

b) Ja nav skaidri noteikts citādi, Korporācija visus jautājumus izlemj ar balsu vairākumu.

4. IEDAĻA. Direktoru padome

a) Direktoru padome ir atbildīga par Korporācijas vispārējo darbību veikšanu, un šajā nolūkā tā īsteno visas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šiem statūtiem vai ko tai deleģējusi pilnvarnieku valde.

b) Korporācijas direktoru padomes sastāvā ex officio ir ikviens Bankas izpilddirektors, i) kuru iecēlusi Bankas dalībvalsts, kas ir arī Korporācijas dalībvalsts, vai ii) kurš ievēlēts vēlēšanās, kurās par šo izpilddirektoru balsis ir atdevusi vismaz viena Bankas dalībvalsts, kas ir arī Korporācijas dalībvalsts. Bankas izpilddirektora vietnieks ir ex officio Korporācijas direktora vietnieks. Ja direktoru iecēlusī dalībvalsts vai visas dalībvalstis, ar kuru balsīm direktors ievēlēts, pārtrauc dalību Korporācijā, direktors beidz pildīt pienākumus.

c) Ikviens direktors, kas ir iecelts Bankas izpilddirektors, ir tiesīgs nodot tādu balsu skaitu, kādu Korporācijā ir tiesīga nodot viņu iecēlusī dalībvalsts. Ikviens direktors, kas ir ievēlēts Bankas izpilddirektors, ir tiesīgs nodot tādu balsu skaitu, kādu Korporācijā ir tiesīgas nodot viena vai vairākas dalībvalstis, kas par viņu balsojušas Bankā. Visas balsis, ko direktors ir tiesīgs nodot, tiek nodotas kā viens veselums.

d) Direktora vietnieks ir pilnvarots rīkoties viņu iecēlušā direktora prombūtnē. Ja direktors piedalās sanāksmē, viņa vietnieks arī var piedalīties, taču nevar balsot.

e) Direktoru padomes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums direktoru un tiem ir vismaz puse no kopējā balsu skaita.

f) Direktoru padome sanāksmes rīko tik bieži, cik tas nepieciešams Korporācijas darbībai.

g) Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem, ja Korporācijas dalībvalsts nav tiesīga iecelt Bankas izpilddirektoru, tā var nosūtīt pārstāvi, kas piedalās Korporācijas direktoru padomes sanāksmē, ja šī dalībvalsts ir to pieprasījusi vai ja tiek aplūkots jautājums, kas konkrēti ietekmē šo dalībvalsti.

5. IEDAĻA. Priekšsēdētājs, prezidents un personāls

a) Bankas prezidents ex officio ir Korporācijas direktoru padomes priekšsēdētājs, taču viņam nav balss, izņemot izšķirošo balsi vienāda balsu sadalījuma gadījumā. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs, taču tajās nebalso.

b) Korporācijas prezidentu ieceļ direktoru padome pēc priekšsēdētāja ieteikuma. Prezidents vada Korporācijas tehnisko personālu. Saskaņā ar direktoru padomes norādījumiem un priekšsēdētāja vispārīgā uzraudzībā viņš vada Korporācijas ikdienas darbu un to vispārējā vadībā atbild par amatpersonu un personāla organizēšanu, iecelšanu un atlaišanu. Prezidents var piedalīties direktoru padomes sanāksmēs, taču tajās nebalso. Prezidents beidz pildīt pienākumus ar direktoru padomes lēmumu, kuram piekrīt priekšsēdētājs.

c) Korporācijas prezidents, amatpersonas un darbinieki, pildot amata pienākumus, par to izpildi ir atbildīgi vienīgi Korporācijai un nevienai citai iestādei. Korporācijas dalībvalstis ievēro šo pienākumu starptautiskumu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no viņiem.

d) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt augstākos efektivitātes un tehniskās kompetences standartus, ieceļot Korporācijas amatpersonas un personālu, tiek pievērsta pienācīga uzmanība tam, lai personāls tiktu pieņemts, pamatojoties uz iespējami plašāku ģeogrāfisku tvērumu.

6. IEDAĻA. Saikne ar Banku

a) Korporācija ir no Bankas nošķirta atsevišķa institūcija, un Korporācijas līdzekļi tiek turēti nošķirti un atsevišķi no Bankas līdzekļiem7. Šīs iedaļas noteikumi neliedz Korporācijai vienoties ar Banku par tehnisko aprīkojumu, personālu un pakalpojumiem, kā arī par tādu administratīvo izdevumu kompensāciju, kurus pirmajā instancē ir maksājusi viena organizācija otras vārdā.

Grozīts 1965. gada 1. septembrī

c) Saskaņā ar šiem statūtiem Korporācija nav atbildīga par Bankas darbībām vai saistībām un Banka nav atbildīga par Korporācijas darbībām vai saistībām.

7. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskām organizācijām

Korporācija, darbojoties ar Bankas starpniecību, noslēdz oficiālus nolīgumus ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un var noslēgt šādus nolīgumus ar citām sabiedriskām starptautiskām organizācijām, kas specializējušās noteiktās atbildības jomās.

8. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta

Korporācijas galvenais birojs atrodas turpat, kur Bankas galvenais birojs. Korporācija var dibināt citus birojus jebkuras dalībvalsts teritorijā.

9. IEDAĻA. Depozitāriji

Katra dalībvalsts norāda savu centrālo banku kā depozitāriju, kurā Korporācija var turēt šīs dalībvalsts valūtu vai citus Korporācijas aktīvus, vai, ja tai nav centrālās bankas, citu Korporācijas atzītu iestādi.

10. IEDAĻA. Sakaru kanāls

Katra dalībvalsts ieceļ atbilstošu iestādi, ar kuru Korporācija var sazināties par jebkuru jautājumu, kas izriet no šiem statūtiem.

11. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

a) Korporācija publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver auditētu Korporācijas grāmatvedības pārskatu, un atbilstošos laika intervālos izplata dalībvalstīm kopsavilkuma pārskatu par Korporācijas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda tās darbības rezultātus.

b) Korporācija var publicēt arī citus pārskatus, ja uzskata, ka tos vēlams publicēt tās mērķu īstenošanai.

c) Visu saskaņā ar šo iedaļu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībvalstīm.

12. IEDAĻA. Dividendes

a) Pilnvarnieku valde var laiku pa laikam noteikt, kādu daļu no Korporācijas tīrā ienākuma un pārpalikuma pēc pienācīgas rezervju nodrošināšanas sadalīt dividendēs.

b) Dividendes sadala proporcionāli dalībvalstu turētajam pamatkapitālam.

c) Dividendes izmaksā Korporācijas noteiktajā veidā un valūtā(-ās).

V PANTS
Dalības atsaukšana; dalības apturēšana; darbību apturēšana

1. IEDAĻA. Dalības atsaukšana

Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā atsaukt dalību Korporācijā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Korporācijas galvenajā birojā. Atsaukums stājas spēkā šāda paziņojuma saņemšanas dienā.

2. IEDAĻA. Dalības apturēšana

a) Ja dalībvalsts neizpilda kādu no saistībām pret Korporāciju, Korporācija var apturēt tās dalību ar lēmumu, ko pieņem pilnvarnieku vairākums, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Dalībvalsts, kuras dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību vienu gadu pēc apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot tās dalību.

b) Kamēr dalība ir apturēta, dalībvalsts nav tiesīga izmantot savas tiesības saskaņā ar šiem statūtiem, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības.

3. IEDAĻA. Dalības Bankā apturēšana vai izbeigšana

Dalībvalsts, kas apturējusi vai izbeigusi dalību Bankā, automātiski ir attiecīgi apturējusi vai izbeigusi dalību Korporācijā.

4. IEDAĻA. To valdību tiesības un pienākumi, kas pārtrauc dalību

a) Kad valdība pārtrauc dalību, tā joprojām ir atbildīga par visām summām, kas no tās pienākas Korporācijai. Korporācija organizē šādas valdības turētā pamatkapitāla atpirkšanu, kas ir norēķinu procesa sastāvdaļa saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, savukārt valdībai nav nekādu citu tiesību saskaņā ar šiem statūtiem, kā vien tās, kas noteiktas šajā iedaļā un VIII panta c) punktā.

b) Korporācija un valdība var vienoties par valdības turētā pamatkapitāla atpirkšanu uz tādiem noteikumiem, kas ir atbilstoši attiecīgajos apstākļos, neņemot vērā šīs iedaļas c) punktā minētos noteikumus. Tās var vienoties tostarp par galīgo norēķinu par visām valdības saistībām pret Korporāciju.

c) Ja šāda vienošanās nav panākta sešu mēnešu laikā pēc valdības dalības izbeigšanas vai kādā citā laikā, par kuru Korporācija un valdība varētu būt vienojušās, valdības turētā pamatkapitāla atpirkšanas cena ir šī pamatkapitāla vērtība, kas norādīta Korporācijas grāmatvedības dokumentos valdības dalības izbeigšanas dienā. Turēto pamatkapitālu atpērk, ievērojot šādus nosacījumus:

i) valdībai atsakoties no savām kapitāldaļām, maksājumus par tām var laiku pa laikam veikt tādās daļās, laikos un vienā vai vairākās pieejamās valūtās, kuras noteikusi Korporācija, ņemot vērā Korporācijas finansiālo stāvokli;

ii) jebkuru summu, kas valdībai pienākas par tās turēto pamatkapitālu, ietur, kamēr valdībai vai jebkurai tās iestādei ir saistības pret Korporāciju par jebkuras summas atmaksu, un šo summu Korporācija pēc savas izvēles var izmantot norēķiniem, kad pienācis Korporācijai atmaksājamās summas maksāšanas termiņš;

iii) ja Korporācija cieš tīros zaudējumus no ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar III panta 1. iedaļu, un tai tie ir datumā, kad valdība pārtrauc dalību, kā arī ja šo zaudējumu apmērs pārsniedz uz šo datumu nodrošināto rezervju apmēru, šāda valdība pēc pieprasījuma atmaksā summu, par kādu tās kapitāldaļu atpirkšanas cena tiktu samazināta, ja zaudējumi būtu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu.

d) Šajā iedaļā norādītās summas, kas valdībai pienākas par tās turēto pamatkapitālu, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši mēneši no dienas, kad valdība ir pārtrauca dalību. Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad valdība pārtrauca dalību, Korporācija aptur darbību saskaņā ar šā panta 5. iedaļu, visas šādas valdības tiesības nosaka saskaņā ar šīs 5. iedaļas noteikumiem un tiek uzskatīts, ka šāda valdība vēl ir Korporācijas dalībniece šīs 5. iedaļas vajadzībām, izņemot to, ka tai nav balsošanas tiesību.

5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde

a) Korporācija var pilnībā apturēt darbību, ja par to nobalso vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Pēc šādas darbību apturēšanas Korporācija nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības. Kamēr pilnībā nav nokārtotas šīs saistības un nav sadalīti aktīvi, Korporācija turpina pastāvēt, un visas šajos statūtos noteiktās Korporācijas un tās dalībvalstu tiesības un pienākumi turpinās bez izmaiņām, izņemot, ka neviena dalībvalsts nevar apturēt vai izbeigt dalību un ka dalībvalstīm līdzekļu sadali veic tikai šajā iedaļā noteiktajā kārtībā.

b) Saistībā ar dalībvalstu parakstīšanos uz Korporācijas pamatkapitālu sadali veic tikai tad, kad kreditoriem ir dzēstas vai ar viņiem ir nokārtotas visas saistības un kad pilnvarnieki, kuriem ir vairākums no kopējā balsu skaita, ar balsu vairākumu nolemj veikt šo sadali.

c) Ņemot vērā iepriekš minēto, Korporācija sadala savus aktīvus dalībvalstīm proporcionāli to turētajām kapitāldaļām tikai tad, kad Korporācija pret katru attiecīgo dalībvalsti ir nokārtojusi visas nenokārtotās prasības. Sadali veic naudā vai citos aktīvos tādos laikos un tādā valūtā, kā Korporācija uzskata par taisnīgu un objektīvu. Veicot aktīvu sadali starp vairākām dalībvalstīm, aktīvu veidam vai valūtai, kādā tie izteikti, nav jābūt viendabīgam.

d) Visām dalībvalstīm, kas saņem Korporācijas dalītos aktīvus saskaņā ar šo iedaļu, ir tādas pašas tiesības uz šiem aktīviem, kādas ir bijušas Korporācijai pirms to sadales.

VI PANTS
Statuss, neaizskaramība un privilēģijas

1. IEDAĻA. Pantu mērķi

Lai Korporācija varētu pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Korporācijai tiek piešķirts šajā pantā aprakstītais statuss, neaizskaramība un privilēģijas.

2. IEDAĻA. Korporācijas statuss

Korporācija ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir rīcībspēja:

i) slēgt līgumus;

ii) iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu;

iii) ierosināt tiesvedību.

3. IEDAĻA. Korporācijas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

Prasību pret Korporāciju var iesniegt tikai kompetentajā tiesā, kuras jurisdikcija ir tās dalībvalsts teritorija, kurā atrodas Korporācijas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai pieņemtu tiesas dokumentus, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai galvojusi par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībvalstis vai personas, kas darbojas dalībvalstu labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībvalstīm. Korporācijas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Korporāciju.

4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu

Korporācijas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu arestu.

5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība

Korporācijas arhīvi ir neaizskarami.

6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana

Ciktāl nepieciešams, lai pildītu šajos statūtos noteiktās darbības, ievērojot III panta 5. iedaļu un citus šo statūtu noteikumus, uz Korporācijas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji.

7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

Korporācijas dalībvalstis attiecas pret oficiāliem Korporācijas paziņojumiem tāpat, kā tās attiektos pret jebkuras citas dalībvalsts oficiāliem paziņojumiem.

8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas

Visiem Korporācijas pilnvarniekiem, direktoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem:

i) ir neaizskaramība pret tiesvedībām attiecībā uz viņu rīcību, pildot funkcijas;

ii) ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati neaizskaramība pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas ierobežojumiem, kādas dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem;

iii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu

a) Korporācijai, tās aktīviem, īpašumam un ieņēmumiem, kā arī tās darbībām un darījumiem, kas ir atļauti saskaņā ar šiem statūtiem, ir neaizskaramība pret jebkādiem nodokļiem un muitas nodevām. Korporācija ir arī brīva no pienākuma iekasēt vai maksāt jebkurus nodokļus vai muitas nodevas.

b) Algām un atalgojumiem, ko Korporācija maksā tiem saviem direktoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kas nav vietējie iedzīvotāji, vietējie tiesību subjekti vai citi vietējie valstspiederīgie, nepiemēro nodokli.

c) Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), kurus emitējusi Korporācija, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Korporācija; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Korporācijas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

d) Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), par ko galvojusi Korporācija, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka par tiem galvojusi Korporācija; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Korporācijas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

10. IEDAĻA. Panta piemērošana

Katra dalībvalsts veic nepieciešamās darbības savā teritorijā, lai šajā pantā noteiktie principi juridiski būtu spēkā, un informē Korporāciju par konkrētām veiktajām darbībām.

11. IEDAĻA. Atteikšanās no tiesībām

Korporācija var pēc saviem ieskatiem noteikt, ka tā, nosakot apmēru un apstākļus, var atteikties no šajā pantā noteiktajām privilēģijām un imunitātes.

VII PANTS
Grozījumi

a) Šos statūtus var grozīt, ja par to nobalso trīs piektdaļas pilnvarnieku, kuriem ir astoņdesmit pieci procenti no kopējā balsu skaita.8

Grozīts 1993. gada 28. aprīlī

b) Neatkarīgi no a) punkta, nepieciešams visu pilnvarnieku pozitīvs balsojums, ja ar grozījumiem maina:

i) V panta 1. iedaļā noteiktās tiesības atsaukt dalību Korporācijā;

ii) II panta 2. iedaļas d) punktā noteiktās pirmpirkuma tiesības;

iii) II panta 4. iedaļā noteiktos saistību ierobežojumus.

c) Dalībvalsts, pilnvarnieka vai direktoru padomes izteiktus priekšlikumus grozīt šo līgumu paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina pilnvarnieku valdei izskatīt šo priekšlikumu. Kad grozījums ir pienācīgi pieņemts, Korporācija apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visām dalībvalstīm. Grozījumi stājas spēkā visām dalībvalstīm trīs mēnešus pēc oficiālā paziņojuma dienas, ja vien pilnvarnieku valde nenosaka īsāku termiņu.

VIII PANTS
Interpretācija un arbitrāža

a) Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju, kas rodas starp dalībvalsti un Korporāciju vai arī starp jebkurām dalībvalstīm, iesniedz direktoru padomei izlemšanai. Ja jautājums konkrēti skar kādu Korporācijas dalībvalsti, kas nav tiesīga iecelt Bankas izpilddirektoru, šai dalībvalstij piešķir pārstāvības tiesības saskaņā ar IV panta 4. iedaļas g) punktu.

b) Katrā gadījumā, ja direktoru padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar a) punktu, ikviena dalībvalsts var pieprasīt, lai jautājumu izskata pilnvarnieku valde, kuras lēmums ir galīgs. Kamēr pilnvarnieku valde vēl nav pieņēmusi lēmumu, Korporācija, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu, var rīkoties, pamatojoties uz direktoru padomes lēmumu.

c) Ja starp Korporāciju un valsti, kuras dalība beigusies, vai starp Korporāciju un jebkuru dalībvalsti laikā, kad Korporācija ir pilnībā apturējusi darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izskatīšanai šķīrējtiesā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, no kuriem vienu ieceļ Korporācija, otru ieceļ iesaistītā valsts un trešo tiesnesi, ja vien puses nav vienojušās citādi, ieceļ Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās palātas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta Korporācijas pieņemtajos noteikumos. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem.

IX PANTS
Nobeiguma noteikums

1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā

Šie statūti stājas spēkā, kad tos parakstījušas vismaz 30 valdības, kuru parakstītās kapitāldaļas ir vismaz 75 procenti no A pielikumā uzskaitītā kopējo parakstīto kapitāldaļu apmēra, un kad šā panta 2. iedaļas a) punktā minētie dokumenti ir deponēti šo valdību vārdā, bet nekādā gadījumā šie statūti nestājas spēkā pirms 1955. gada 1. oktobra.

2. IEDAĻA. Paraksts

a) Ikviena valdība, kuras vārdā ir parakstīti šie statūti, deponē Bankai dokumentu, kurā noteikts, ka tā bez atrunām ir apstiprinājusi šos statūtus saskaņā ar saviem tiesību aktiem un veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar šiem statūtiem.

b) Ikviena valdība uzsāk dalību Korporācijā no brīža, kad tā savā vārdā deponējusi a) punktā minēto dokumentu, izņemot to, ka neviena valdība neuzsāk dalību, kamēr šie statūti nav stājušies spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu.

c) Šos statūtus līdz 1956. gada 31. decembra darba dienas beigām var parakstīt Bankas galvenajā birojā to valstu valdību vārdā, kas minētas A pielikumā.

d) Pēc šo statūtu stāšanās spēkā tie ir pieejami parakstīšanai to valstu vārdā, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu.

3. IEDAĻA. Korporācijas darbības uzsākšana

a) Tiklīdz šie statūti stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, direktoru padomes priekšsēdētājs sasauc direktoru padomes sanāksmi.

b) Korporācija sāk darbību šīs sanāksmes sasaukšanas dienā.

c) Kamēr nav sanākusi pilnvarnieku valdes pirmā sanāksme, direktoru padome var īstenot visas pilnvarnieku valdes pilnvaras, izņemot tās, kas rezervētas pilnvarnieku valdei saskaņā ar šiem statūtiem.

SAGATAVOTS Vašingtonā vienā eksemplārā, kas glabājas Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas arhīvā, kas šeit ar parakstu ir norādījusi piekrišanu darboties kā šo statūtu depozitārijs un paziņot visām valdībām, kuras ir norādītas A pielikumā, par datumu, kurā šie statūti stājas spēkā saskaņā ar statūtu IX panta 1. iedaļu.


1 No 2012. gada 27. jūnija Korporācijas reģistrētais pamatkapitāls tika palielināts līdz 2 580 000 000 $, sadalot to 2 580 000 daļās, un katra ir 1 000 $ vērtībā.

2 Sākotnējais teksts: ii) visos citos gadījumos ar trim ceturtdaļām kopējā balsu skaita.

3 Sākotnējais teksts:
a) Korporācijas finansējums nedrīkst būt ieguldījumi pamatkapitālā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Korporācija var ieguldīt savus līdzekļus tādā veidā vai veidos, kā tā uzskata par atbilstošu attiecīgajos apstākļos, tostarp (bet ne tikai) veikt ieguldījumus saskaņā ar to turētāju tiesībām piedalīties ieņēmumos un tiesībām parakstīties uz pamatkapitālu vai konvertēt ieguldījumus pamatkapitālā.
b) Korporācija pati neīsteno nekādas tiesības parakstīties uz pamatkapitālu vai konvertēt ieguldījumus pamatkapitālā.

4 Sākotnējais teksts:
iv) Korporācija neuzņemas atbildību vadīt uzņēmumu, kurā tā investējusi;

5 Pēdējā klauzula pievienota ar grozījumu, kas stājies spēkā 1965. gada 1. septembrī.

6 Sākotnējais teksts:
a) Katrai dalībvalstij ir divi simti piecdesmit balsu un viena papildu balss par katru turēto kapitāldaļu.

7 Sākotnējā tekstā ir ietverts šāds teikums: "Korporācija neaizdod Bankai un neaizņemas no tās."

8 Grozīts 1993. gada 28. aprīlī. Sākotnējais teksts:
a) Šos statūtus var grozīt, ja par to nobalso trīs piektdaļas pilnvarnieku, kuriem ir četras piektdaļas no kopējā balsu skaita.

 

A PIELIKUMS
Parakstīšanās uz Starptautiskās Finanšu korporācijas pamatkapitālu

Valsts Kapitāldaļu skaits Summa (Amerikas Savienoto Valstu dolāros)
Austrālija 2 215 2 215 000
Austrija 554 554 000
Beļģija 2 492 2 492 000
Bolīvija 78 78 000
Brazīlija 1 163 1 163 000
Birma 166 166 000
Kanāda 3 600 3 600 000
Ceilona 166 166 000
Čīle 388 388 000
Ķīna 6 646 6 646 000
Kolumbija 388 388 000
Kostarika 22 22 000
Kuba 388 388 000
Dānija 753 753 000
Dominikānas Republika 22 22 000
Ekvadora 35 35 000
Ēģipte 590 590 000
Salvadora 11 11 000
Etiopija 33 33 000
Somija 421 421 000
Francija 5 815 5 815 000
Vācija 3 655 3 655 000
Grieķija 277 277 000
Gvatemala 22 22 000
Haiti 22 22 000
Hondurasa 11 11 000
Islande 11 11 000
Indija 4 431 4 431 000
Indonēzija 1 218 1 218 000
Irāna 372 372 000
Irāka 67 67 000
Izraēla 50 50 000
Itālija 1 994 1 994 000
Japāna 2 769 2 769 000
Jordānija 33 33 000
Libāna 50 50 000
Luksemburga 111 111 000
Meksika 720 720 000
Nīderlande 3 046 3 046 000
Nikaragva 9 9 000
Norvēģija 554 554 000
Pakistāna 1 108 1 108 000
Panama 2 2 000
Paragvaja 16 16 000
Peru 194 194 000
Filipīnas 166 166 000
Zviedrija 1 108 1 108 000
Sīrija 72 72 000
Taizeme 139 139 000
Turcija 476 476 000
Dienvidāfrikas Savienība 1 108 1 108 000
Apvienotā Karaliste 14 400 14 400 000
Amerikas Savienotās Valstis 35 168 35 168 000
Urugvaja 116 116 000
Venecuēla 116 116 000
Dienvidslāvija 443 443 000
Kopā 100 000 100 000 000

 

2013. gada septembrī

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pamatdokumenti

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Pirmo reizi publicēts 1991. gada aprīlī.

Pārskatīts 2006. gada oktobrī – 1. pants

Pārskatīts 2012. gada septembrī – 18. pants

Pārskatīts 2013. gada septembrī – 1. pants

Saturs

Priekšvārds

Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu

I nodaļa. Mērķis, funkcijas un dalība

II nodaļa. Kapitāls

III nodaļa. Darbība

IV nodaļa. Aizņemšanās un citas pilnvaras

V nodaļa. Valūtas

VI nodaļa. Organizācija un vadība

VII nodaļa. Dalības atsaukšana un apturēšana. Apturēšana uz laiku un darbības izbeigšana

VIII nodaļa. Statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi

IX nodaļa. Grozījumi, interpretācija, izskatīšana šķīrējtiesā

X nodaļa. Noslēguma noteikumi

A pielikums

B pielikums

Padomju Savienības delegācijas vadītāja vēstule

Priekšsēdētāja ziņojums par Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu

Paskaidrojumi

Konferences priekšsēdētāja vēstule delegācijām

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti

Pilnvarnieku valdes reglaments

Direktoru padomes reglaments

Līgums par galveno mītni

Priekšvārds

Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu tika parakstīts Parīzē 1990. gada 29. maijā un stājās spēkā 1991. gada 28. martā.

Līguma 1. panta grozījums tika apstiprināts ar pilnvarnieku valdes rezolūciju, ko pieņēma 2004. gada 30. janvārī, un tas stājās spēkā 2006. gada 15. oktobrī.

Turpmākais līguma 1. panta grozījums tika apstiprināts ar pilnvarnieku valdes rezolūciju, ko pieņēma 2011. gada 30. septembrī, un tas stājās spēkā 2013. gada 12. septembrī.

Līguma 18. panta grozījums tika apstiprināts ar pilnvarnieku valdes rezolūciju, ko pieņēma 2011. gada 30. septembrī, un tas stājās spēkā 2012. gada 22. augustā.

Pilnvarnieku valdes atklāšanas sanāksme notika Londonā 1991. gada 15.–17. aprīlī.

Atklāšanas sanāksmē pilnvarnieku valde ievēlēja Bankas prezidentu un direktorus un pieņēma Rezolūciju Nr. 8, ar ko Banka tika pilnvarota sākt darbību 1991. gada 15. aprīlī.

Pilnvarnieku valde arī pieņēma Bankas statūtus un pilnvarnieku valdes reglamentu, un šie dokumenti stājās spēkā 1991. gada 15. aprīlī.

Mītnes līgums starp Apvienotās Karalistes valdību un Banku tika parakstīts 1991. gada 15. aprīlī, un saskaņā ar tā 24. pantu stājās spēkā parakstīšanas brīdī.

Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu

Līgumslēdzējas puses,

apņēmības pilnas ievērot daudzpartiju demokrātijas, tiesiskuma, cieņas pret cilvēktiesībām un tirgus ekonomikas pamatprincipus;

paturot prātā Helsinku Drošības un sadarbības konferences Nobeiguma aktu un jo īpaši tā deklarāciju par principiem;

apsveicot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu nodomu turpmāk veicināt praksē īstenotu daudzpartiju demokrātiju, demokrātijas institūtu nostiprināšanu, tiesiskumu un cieņu pret cilvēktiesībām, kā arī šo valstu vēlēšanos īstenot reformas, lai attīstītos par valstīm, kurās ir uz tirgu orientēta ekonomika;

ņemot vērā ciešas un saskaņotas sadarbības nozīmi, lai sekmētu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas attīstību, kas palīdzētu to ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai starptautiskā līmenī, kā arī atbalstītu to rekonstrukciju un attīstību, tādējādi attiecīgā gadījumā samazinot risku, kas saistīts ar to ekonomikas finansēšanu;

būdamas pārliecinātas, ka tādas daudzpusējas finanšu iestādes izveide, kas pēc būtības ir galvenokārt eiropeiska, savukārt pēc tās dalībnieku sastāva – plašā mērā starptautiska, dotu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, kā arī būtu jauna un unikāla sadarbības struktūra Eiropā,

ar šo ir vienojušās izveidot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (turpmāk – "Banka"), kas darbosies saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

I nodaļa. Mērķis, funkcijas un dalība

1. pants. Nolūks

Dodot ieguldījumu ekonomikas attīstībā un rekonstrukcijā, Bankas mērķis ir sekmēt pāreju uz atklātu, uz tirgu orientētu ekonomiku, un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas apņēmušās īstenot un piemēro daudzpartiju demokrātijas, kā arī plurālisma un tirgus ekonomikas principus. Ievērojot tos pašus nosacījumus, Bankas mērķis var tikt īstenots arī Mongolijā un Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona dalībvalstīs atbilstīgi tam, kā Banka ir noteikusi, pamatojoties uz ne mazāk par tādu divu trešdaļu pilnvarnieku pozitīvu balsojumu, kuri kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Līdz ar to jebkādas atsauces šajā līgumā un tā pielikumos uz "Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm", "valstīm, kas atrodas Centrāleiropā un Austrumeiropā", "saņēmējvalsti (vai saņēmējvalstīm)" vai "saņēmēju dalībvalsti (vai dalībvalstīm)" attiecas arī uz Mongoliju un katru Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valsti.

2. pants. Funkcijas

1. Lai ilgtermiņā īstenotu mērķi sekmēt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pāreju uz atvērtu, uz tirgu orientētu ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu, Banka palīdz saņēmējām dalībvalstīm īstenot strukturālas un sektorālas ekonomiskās reformas, tostarp demonopolizāciju, decentralizāciju un privatizāciju, lai palīdzētu šo valstu ekonomikai pilnībā integrēties starptautiskajā ekonomikā, veicot šādus pasākumus:

i) ar privātu un citu ieinteresētu ieguldītāju starpniecību veicinot produktīva un konkurētspējīga privātā sektora izveidi, attīstīšanu un paplašināšanu, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus;

ii) mobilizējot vietējo un ārvalstu kapitālu un pieredzējušus vadītājus, lai sasniegtu i) apakšpunktā minēto mērķi;

iii) sekmējot ienesīgus ieguldījumus, tostarp pakalpojumu un finanšu sektorā, kā arī saistītā infrastruktūrā, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu privātās un uzņēmējdarbības iniciatīvas, tādējādi atbalstot konkurētspējīgu apstākļu radīšanu un paaugstinot produktivitāti un dzīves līmeni, un uzlabojot darba apstākļus;

iv) sniedzot tehnisko palīdzību attiecīgu projektu sagatavošanā, finansēšanā un īstenošanā vai nu kā atsevišķiem projektiem, vai kā daļai no īpašām ieguldījumu programmām;

v) stimulējot un veicinot kapitāla tirgus attīstību;

vi) sniedzot atbalstu veiksmīgiem un ekonomiski stabiliem projektiem, kuros iesaistīta vairāk nekā tikai viena saņēmēja dalībvalsts;

vii) visā savas darbības spektrā veicinot videi nekaitīgu un ilgtspējīgu attīstību; un

viii) uzņemoties veikt tādas citas darbības un sniedzot tādus citus pakalpojumus, kas var sekmēt šo funkciju izpildi.

2. Veicot šā panta 1. punktā minētās funkcijas, Banka cieši sadarbojas ar visiem tās dalībniekiem, kā arī šā līguma ietvaros un tādā veidā, kā tā uzskata par nepieciešamu, – ar Starptautisko Valūtas fondu, Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku, Starptautisko Finanšu korporāciju, Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūru, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, un tā sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām un citām saistītām struktūrām, kā arī valsts vai privātiem uzņēmumiem, kas ieinteresēti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomiskajā attīstībā un ieguldījumu veikšanā šajās valstīs.

3. pants. Dalība

1. Dalība Bankā ir atvērta:

i) 1. Eiropas valstīm un 2. valstīm no citām pasaules daļām, kuras ir Starptautiskā Valūtas fonda dalībnieces; un

ii) Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Investīciju bankai.

2. Valstis, kas ir tiesīgas kļūt par dalībniecēm saskaņā ar šā panta 1. punktu un kuras nekļūst par dalībniecēm saskaņā ar šā līguma 61. pantu, var uzņemt par Bankas dalībniecēm ar Bankas noteiktiem nosacījumiem, ja par to pozitīvi balso ne mazāk kā divas trešdaļas Bankas pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas kopējo balsstiesīgo dalībnieku.

II nodaļa. Kapitāls

4. pants. Pamatkapitāls

1. Sākotnējais pamatkapitāls ir desmit tūkstoši miljonu (10 000 000 000) ECU. Tas sadalīts 1 miljonā (1 000 000) akciju, no kurām katras nominālvērtība ir desmit tūkstoši (10 000) ECU; uz tām pierakstīšanās pieejama vienīgi dalībniekiem saskaņā ar šā līguma 5. pantu.

2. Sākotnējais kapitāls ir iedalīts apmaksātajās akcijās un pieprasāmajās akcijās. Sākotnējā kopējā apmaksāto akciju nominālvērtība ir trīs tūkstoši miljonu (3 000 000 000) ECU.

3. Pamatkapitālu var palielināt tādā laikā un ar tādiem noteikumiem, kā uzskata par nepieciešamu, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

5. pants. Parakstīšanās uz akcijām

1. Katrs dalībnieks, kas atbilst dalībniekam izvirzītajām tiesiskajām prasībām, parakstās uz Bankas kapitāla akcijām. Parakstīšanās uz sākotnējo pamatkapitālu ietver pierakstīšanos uz apmaksātajām akcijām un pieprasāmajām akcijām proporcijās trīs (3) pret septiņi (7). Sākotnējais akciju skaits, uz kurām var parakstīties šā līguma parakstītāji, kas kļūst par dalībniekiem saskaņā ar šā līguma 61. pantu, ir noteikts A pielikumā. Neviena dalībnieka sākotnējā parakstīšanās nav mazāka par simts (100) akcijām.

2. Sākotnējo akciju skaitu, uz kādu jāparakstās valstīm, kuras uzņemtas par dalībniecēm saskaņā ar šā līguma 3. panta 2. punktu, nosaka pilnvarnieku valde; nav atļauta parakstīšanās, kuras rezultātā kapitāla procentuālā daļa, kas pieder valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis, kopā ar Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku, kļūst mazāka par kopējā parakstītā kapitāla vairākumu.

3. Pilnvarnieku valde vismaz reizi piecos (5) gados pārskata Bankas kapitālu. Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā katram dalībniekam ir pamatota iespēja saskaņā ar pilnvarnieku valdes noteiktiem vienādiem noteikumiem parakstīties uz kapitāla palielinājuma daļu, kas ir līdzvērtīga daļai, kādu akcijas, uz kurām tas ir parakstījies, tieši pirms šādas palielināšanas veido attiecībā pret kopējo parakstīto kapitālu. Nevienam dalībniekam nav pienākuma parakstīties uz kapitāla palielinājuma daļu.

4. Ievērojot šā panta 3. punkta noteikumus, pilnvarnieku valde pēc dalībnieka pieprasījuma var palielināt šā dalībnieka parakstīšanos vai pamatkapitāla ietvaros piešķirt šim dalībniekam akcijas, kuras nav pieņēmuši citi dalībnieki; šādas palielināšanas rezultātā kapitāla procentuālā daļa, kas pieder valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis, kopā ar Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku, nedrīkst kļūt mazāka par kopējā parakstītā kapitāla vairākumu.

5. Kapitāla daļas, uz kurām dalībnieki veikuši sākotnējo parakstīšanos, emitē atbilstoši to nominālvērtībai. Citas akcijas emitē atbilstoši to nominālvērtībai, ja vien pilnvarnieku valde, balsojot ne mazāk kā divām trešdaļām pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, neizlemj īpašos apstākļos emitēt tās ar citiem noteikumiem.

6. Kapitāla akcijas neieķīlā un citādi neapgrūtina nekādā veidā, un tās nav pārvedamas, izņemot, ja tās pārved Bankai saskaņā ar šā līguma VII nodaļu.

7. Dalībnieku atbildība par akcijām aprobežojas ar to emisijas cenas neapmaksāto daļu. Neviens dalībnieks nav dalības dēļ atbildīgs par Bankas saistībām.

6. pants. Samaksa par parakstītajām akcijām

1. Katrs šā līguma parakstītājs, kurš kļūst par dalībnieku saskaņā ar šā līguma 61. pantu, veic samaksu par tādu apmaksāto akciju apjomu, uz kādu tas sākotnēji parakstījies, ar piecām (5) iemaksām, no kurām katra ir divdesmit (20) procentu apmērā no šī apjoma. Pirmo iemaksu katrs dalībnieks samaksā sešdesmit (60) dienās pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas vai pēc dienas, kad tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments deponēts saskaņā ar 61. pantu, ja šis pēdējais datums ir vēlāks nekā spēkā stāšanās datums. Atlikušo četru (4) iemaksu samaksas termiņš ir secīgi vienu gadu no dienas, kad bijis iepriekšējās iemaksas samaksas termiņš, un tās tiek samaksātas, ievērojot katram dalībniekam tiesību aktos noteiktās prasības.

2. Piecdesmit (50) procentu no katras iemaksas maksājuma, ko veic atbilstoši šā panta 1. punktam vai ko veic dalībnieks, kas uzņemts saskaņā ar šā līguma 3. panta 2. punktu, var samaksāt ar vekseļiem vai citām šādu dalībnieku emitētām saistībām ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās, kuri jāapmaksā, ja Bankai vajadzīgi līdzekļi izmaksām darbības veikšanai. Šādi vekseļi vai saistības ir neapgrozāmas, tās nenes procentus un pēc pieprasījuma ir apmaksājamas Bankai atbilstoši to nominālvērtībai. Pieprasījumus attiecībā uz šādiem vekseļiem vai saistībām izsaka pieņemamos termiņos tā, lai šādu ECU izteiktu pieprasījumu vērtība laikā, kad pieprasījums tiek izteikts katram dalībniekam, ir proporcionāla tam apmaksāto akciju skaitam, uz kurām parakstījies katrs šāds dalībnieks un kas pieder katram šādam dalībniekam, kurš deponējis šādus vekseļus vai saistības.

3. Visas dalībnieka maksājumu saistības par parakstīšanos uz sākotnējā kapitāla akcijām sedz ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās, pamatojoties uz attiecīgās valūtas vidējo maiņas kursu ECU izteiksmē laikā no 1989. gada 30. septembra līdz 1990. gada 31. martam.

4. Tās summas apmaksu, par kādu dalībnieki parakstījušies uz Bankas kapitāla pieprasāmajām akcijām, veic pēc pieprasījuma, ņemot vērā šā līguma 17. un 42. pantu, vienīgi tad, ja Bankai tas nepieciešams un kad Bankai tas ir nepieciešams, lai izpildītu savas saistības.

5. Šā panta 4. punktā minētā pieprasījuma gadījumā dalībnieks veic maksājumu ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās. Šādi pieprasījumi, ko aprēķina pieprasījuma izteikšanas laikā, ir vienādi ECU vērtībā par katru pieprasāmo akciju.

6. Banka vēlākais vienu mēnesi pēc pilnvarnieku valdes pirmās sanāksmes pēc tās stāšanās amatā nosaka vietu, kur veicams katrs maksājums saskaņā ar šo pantu, ar nosacījumu, ka pirms šādas noteikšanas šā panta 1. punktā minēto pirmo iemaksu veic Eiropas Investīciju bankā kā Bankas pilnvarotajai personai.

7. Kas attiecas uz parakstīšanos uz akcijām, kura nav šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktā parakstīšanās, dalībnieks veic maksājumus par parakstīšanos uz pamatkapitāla apmaksātajām akcijām ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās, maksājot skaidrā naudā, ar vekseļiem vai citām saistībām.

8. Šā panta vajadzībām maksājums vai izteikšana ECU ietver maksājumu vai izteikšanu jebkādā brīvi konvertējamā valūtā, kas samaksas vai iekasēšanas dienā ir līdzvērtīgs attiecīgās saistības vērtībai ECU.

7. pants. Parastie kapitāla resursi

Šajā līgumā termins "Bankas parastie kapitāla resursi" ietver:

i) Bankas pamatkapitālu, tostarp gan apmaksātās akcijas, gan pieprasāmās akcijas, uz kurām parakstīšanās veikta saskaņā ar šā līguma 5. pantu;

ii) līdzekļus, kas iegūti, Bankai ņemot aizņēmumus, izmantojot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šā līguma 20. panta i)punktu, un uz kuriem attiecas šā līguma 6. panta 4. punktā noteiktās saistības attiecībā uz pieprasījumiem;

iii) līdzekļus, kas saņemti, kad Bankai tiek atmaksāti aizdevumi vai galvojumi, kā arī ieņēmumus no tādu kapitāla ieguldījumu realizācijas, kuri veikti ar šā panta i) un ii) punktā norādītajiem līdzekļiem;

iv) ienākumus, kas gūti no aizdevumiem un kapitāla ieguldījumiem, kuri veikti no šā panta i) un ii) punktā norādītajiem līdzekļiem, kā arī ienākumus, kuri gūti no galvojumiem un parakstīšanās, kas neveido daļu no Bankas īpašajām darbībām; un

v) visus citus Bankas saņemtos līdzekļus vai ienākumus, kuri neveido daļu no Bankas īpašo fondu resursiem, kas minēti šā līguma 19. pantā.

III nodaļa. Darbība

8. pants. Saņēmējvalstis un līdzekļu izlietošana

1. Bankas līdzekļus un kredītlīnijas izmanto tikai un vienīgi, lai īstenotu mērķi un pildītu funkcijas, kas noteiktas attiecīgi šā līguma 1. un 2. pantā.

2. Banka var veikt darbību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas stabili progresē pārejā uz tirgus ekonomiku, kā arī privātas un uzņēmējdarbības iniciatīvas veicināšanā, un kas, veicot konkrētus pasākumus un citādi, piemēro šā līguma 1. pantā noteiktos principus.

3. Ja dalībnieks īsteno politiku, kas neatbilst šā līguma 1. pantam, vai arī izņēmuma apstākļos direktoru padome apsver, vai ir jāaptur vai citādi jāizmaina dalībnieka iespējas saņemt Bankas līdzekļus, un tā var sniegt pilnvarnieku valdei attiecīgus ieteikumus. Pilnvarnieku valde pieņem jebkuru lēmumu par šiem jautājumiem ar ne mazāk kā divu trešdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

4. i) Jebkura potenciālā saņēmējvalsts var pieprasīt, lai Banka tai dod iespēju saņemt līdzekļus ierobežotam mērķu skaitam trīs (3) gadu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā. Jebkuru šādu pieprasījumu pievieno šim līgumam kā tā sastāvdaļu, tiklīdz ir izteikts šāds pieprasījums.

ii) Šajā laika posmā:

a) Banka, ievērojot proporcijas, kas noteiktas šā līguma 11. panta 3. punktā, pēc pieprasījuma sniedz šādai valstij un uzņēmumiem, kas tajā atrodas, tehnisko palīdzību un cita veida palīdzību, kas vērsta uz to, lai finansētu tās privāto sektoru, nodrošinātu valsts īpašumā esošu uzņēmumu pāreju privātā īpašumā un kontrolē, kā arī lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību uz tirgu orientētā ekonomikā;

b) jebkuras šādā veidā sniegtas palīdzības kopsumma nepārsniedz kopējo skaidrās naudas un vekseļu apjomu, ko šī valsts samaksājusi un emitējusi par savām akcijām.

iii) Šā termiņa beigās pilnvarnieku valde ar vismaz trīs ceturtdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā astoņdesmit piecus (85) procentus no dalībnieku kopējām balsstiesībām, pieņem lēmumu ļaut šādai valstij saņemt līdzekļus, pārsniedzot a) un b) apakšpunktā noteiktos limitus.

9. pants. Parastās un īpašās darbības

Bankas darbību veido parastās darbības, ko finansē no Bankas parastajiem kapitāla resursiem, kas minēti šā līguma 7. pantā, un īpašās darbības, ko finansē no īpašo fondu resursiem, kuri minēti šā līguma 19. pantā. Abu veidu darbības var apvienot.

10. pants. Darbību nošķiršana

1. Bankas parastos kapitāla resursus un īpašo fondu resursus vienmēr uzglabā, izlieto, nodod, iegulda vai citādi rīkojas ar tiem, tos pilnīgi nošķirot. Bankas finanšu pārskatos uzrāda Bankas rezerves kopā ar parastajām darbībām un atsevišķi uzrāda īpašās darbības.

2. Bankas parastos kapitāla resursus nekad neizmanto, lai apmaksātu vai segtu zaudējumus vai saistības, kas rodas no īpašajām darbībām vai citām darbībām, kurām sākotnēji tika izmantoti vai nodoti īpašo fondu resursi.

3. Izdevumus, kas attiecas tieši uz parastajām darbībām, apmaksā no Bankas parastajiem kapitāla resursiem. Izdevumus, kas attiecas tieši uz īpašajām darbībām, apmaksā no īpašo fondu resursiem. Jebkādus citus izdevumus saskaņā ar šā līguma 18. panta 1. punktu apmaksā atbilstoši Bankas noteiktajam.

11. pants. Darbības metodes

1. Banka veic darbības, lai sasniegtu mērķi un pildītu funkcijas, kas izklāstītas šā līguma 1. un 2. pantā, visos turpmāk minētajos veidos vai jebkurā no šiem veidiem:

i) izsniedzot aizdevumus vai līdzfinansējot tos kopā ar daudzpusējām iestādēm, komercbankām vai citiem ieinteresētiem finansēšanas avotiem, vai piedaloties aizdevumos, ko izsniedz privātā sektora uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, kas veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību uz tirgu orientētā ekonomikā, kā arī valsts uzņēmumiem, lai nodrošinātu to pāreju privātā īpašumā un kontrolē, jo īpaši, lai nodrošinātu vai veicinātu privātā un/vai ārvalstu kapitāla līdzdalību šādos uzņēmumos;

ii) a) ieguldot privātā sektora uzņēmumu pašu kapitālā;

b) ieguldot tādu valsts uzņēmumu pašu kapitālā, kuri veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību uz tirgu orientētā ekonomikā, kā arī ieguldot jebkāda valsts uzņēmuma pašu kapitālā, lai nodrošinātu tā pāreju privātā īpašumā un kontrolē, jo īpaši tādēļ, lai veicinātu vai palielinātu privāta un/vai ārvalstu kapitāla līdzdalību šādos uzņēmumos; un

c) ja citi finansēšanas līdzekļi nav atbilstoši – parakstoties uz privātā sektora uzņēmumu un tādu valsts uzņēmumu pašu kapitāla vērtspapīru emisijām, kas minēti b) apakšpunktā, šajā apakšpunktā paredzēto mērķu sasniegšanai;

iii) atvieglojot privātā sektora uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, kas minēti šā apakšpunkta i) daļā, pieeju vietējiem un starptautiskajiem kapitāla tirgiem minētajā apakšpunktā norādītajiem mērķiem, piešķirot tiem galvojumus, ja citi finansēšanas līdzekļi nav atbilstoši, un sniedzot finanšu konsultācijas un cita veida palīdzību;

iv) izvietojot īpašo fondu resursus saskaņā ar līgumiem, kas nosaka to izlietojumu; un

v) izsniedzot aizdevumus vai piedaloties tajos un sniedzot tehnisko palīdzību infrastruktūras rekonstrukcijai vai attīstībai, tostarp vides aizsardzības programmām, kas nepieciešamas privātā sektora attīstībai un pārejai uz tirgus ekonomiku.

Šā punkta vajadzībām uzskata, ka valsts uzņēmums neveic konkurētspējīgu darbību, ja vien tas neveic autonomu darbību tirgus konkurences apstākļos un uz to neattiecas bankrotu regulējošie tiesību akti.

2. i) Direktoru padome vismaz reizi gadā pārskata Bankas darbību un aizdevumu izsniegšanas stratēģiju katrā saņēmējvalstī, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenots Bankas mērķis un pildītas tās funkcijas, kā noteikts šā līguma 1. un 2. pantā. Direktori pieņem jebkuru lēmumu atbilstoši šādam pārskatam ar vismaz divu trešdaļu direktoru balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

ii) Veicot minēto pārskatīšanu, cita starpā tiek izskatīti katras saņēmējvalsts panākumi decentralizācijā, demonopolizācijā un privatizācijā, kā arī attiecīgā Bankas aizdevumu daļa, kas izsniegta privātiem uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, kas ir pārejas procesā līdzdalībai uz tirgu orientētā ekonomikā vai privatizācijā, kā arī infrastruktūrai, tehniskajai palīdzībai un citiem mērķiem.

3. i) Valsts sektoram izsniedz ne vairāk kā četrdesmit (40) procentus no kopējā Bankas izsniegto aizdevumu, galvojumu un pašu kapitāla ieguldījumu apjoma, neskarot citas Bankas darbības, kas minētas šajā pantā. Šādu procentuālu ierobežojumu sākotnēji piemēro divus (2) gadus no Bankas darbības uzsākšanas, skaitot vienu gadu kopā ar otru, bet pēc tam to piemēro attiecībā uz katru turpmāko finanšu gadu.

ii) Jebkurā valstī valsts sektoram izsniedz ne vairāk kā četrdesmit (40) procentus no kopējā Bankas izsniegto aizdevumu, galvojumu un ieguldījumu pašu kapitālā apjoma piecos (5) gados, skaitot vienu gadu kopā ar otru, bet neskarot šajā pantā minētās Bankas citas darbības.

iii) Šajā punktā:

a) valsts sektors ietver valsts valdību un vietējās pašvaldības, to īpašumā vai kontrolē esošās aģentūras un uzņēmumus;

b) aizdevumu vai galvojumu tādam valsts uzņēmumam vai ieguldījumu tāda valsts uzņēmuma pašu kapitālā, kas īsteno programmu, lai nonāktu privātā īpašumā un kontrolē, neuzskata par izsniegtu valsts sektoram;

c) aizdevumus finanšu starpniekiem tālākai aizdošanai privātajam sektoram neuzskata par izsniegtiem valsts sektoram.

12. pants. Parasto darbību ierobežojumi

1. Kopējo neatmaksāto aizdevumu, pašu kapitālā veikto ieguldījumu un galvojumu apjomu, ko Banka izsniegusi, veicot parastās darbības, nepalielina, ja šādas palielināšanas rezultātā tiek pārsniegts nesamazināts Bankas parakstītais kapitāls, rezerves un pārpalikumi, kas iekļauti tās parastajos kapitāla resursos.

2. Pašu kapitālā veikto ieguldījumu apjoms parasti nepārsniedz tādu procentuālu daļu no attiecīgā uzņēmuma pašu kapitāla, kādu direktoru padome nosaka kā atbilstošu. Banka ar šādiem ieguldījumiem necenšas iegūt kontrolējošo līdzdalību attiecīgajā uzņēmumā un neizmanto šādu kontroli vai neuzņemas tiešu atbildību par to uzņēmumu vadību, kuros tai ir ieguldījumi, izņemot gadījumos, kad kāds no tās ieguldījumu objektiem nepilda vai draud nepildīt saistības, uzņēmumam, kurā veikti šādi ieguldījumi, draud maksātnespēja vai tas kļuvis maksātnespējīgs, vai arī citās situācijās, kas Bankas ieskatā var apdraudēt šādus ieguldījumus, un šādā gadījumā Banka var veikt darbības un izmantot tiesības, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai aizstāvētu savas intereses.

3. To līdzekļu apjoms, ko Banka ieguldījusi uzņēmumu pašu kapitālā, nepārsniedz apjomu, kas atbilst Bankas kopējam nesamazinātam apmaksātajam parakstītajam kapitālam, pārpalikumiem un vispārējām rezervēm.

4. Banka neizsniedz galvojumus eksporta kredītiem un neiesaistās apdrošināšanas darbībās.

13. pants. Darbības principi

Banka darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

i) Banka piemēro pareizas banku darbības principus visām savām darbībām;

ii) Bankas darbība paredz sniegt finansējumu īpašiem projektiem atsevišķi vai īpašu investīciju programmu kontekstā, kā arī tehniskajai palīdzībai, lai īstenotu šā līguma 1. un 2. pantā noteikto Bankas mērķi un funkcijas;

iii) Banka nefinansē pasākumus Bankas dalībnieka teritorijā, ja šis dalībnieks iebilst pret šādu finansēšanu;

iv) Banka nepieļauj, ka viena tās dalībnieka labā tiek izlietots nesamērīgi liels apjoms no tās līdzekļiem;

v) veicot visus ieguldījumus, Banka cenšas uzturēt saprātīgu diversifikāciju;

vi) pirms tiek piešķirts aizdevums, galvojums vai ieguldījums pašu kapitālā, pretendentam jāiesniedz atbilstošs priekšlikums un Bankas prezidentam jāiesniedz direktoru padomei rakstisks ziņojums par šo priekšlikumu kopā ar ieteikumiem, kas sastādīti, pamatojoties uz personāla veiktu pētījumu;

vii) Banka neuzņemas sniegt finansējumu vai piešķirt kredītlīniju, ja pretendents var saņemt pietiekamu finansējumu vai kredītlīnijas citur saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko Banka uzskata par pamatotiem;

viii) piešķirot finansējumu vai galvojumu finansējumam, Banka pievērš pienācīgu vērību tam, vai aizņēmējs un tā galvotājs, ja tāds ir, spēs pildīt savas saistības saskaņā ar finansējuma līgumu;

ix) gadījumā, ja Banka tieši izsniedz aizdevumu, Banka ļauj aizņēmējam izņemt līdzekļus vienīgi tam, lai segtu izdevumus, kad tie faktiski rodas;

x) Banka cenšas apgrozīt savus līdzekļus, pārdodot savus ieguldījumus privātiem ieguldītājiem, kad vien tā var to atbilstoši izdarīt, pamatojoties uz apmierinošiem noteikumiem;

xi) ieguldot atsevišķos uzņēmumos, Banka apņemas sniegt finansējumu saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko tā uzskata par atbilstošiem, ņemot vērā uzņēmuma prasības, riskus, kurus Banka uzņemas, kā arī noteikumus, saskaņā ar kādiem privāti ieguldītāji parasti izsniedz līdzīgu finansējumu;

xii) Banka neierobežo preču un pakalpojumu iepirkumu no jebkuras valsts par ieņēmumiem, kas gūti no aizdevuma, ieguldījuma vai cita finansējuma, ko Banka uzņēmusies, veicot parastās vai īpašās darbības, un visos attiecīgos gadījumos izsniedz aizdevumus vai veic citas darbības ar nosacījumu, ka tiek rīkots starptautisks konkurss;

xiii) Banka veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no jebkura izsniegtā aizdevuma, kam Banka devusi galvojumu vai kura izsniegšanā tā piedalījusies, vai arī tās veiktie ieguldījumi pašu kapitālā tiek izlietoti vienīgi tiem mērķiem, kuriem aizdevums vai ieguldījums pašu kapitālā piešķirts, un tiek pievērsta pienācīga uzmanība ekonomijas un efektivitātes apsvērumiem.

14. pants. Aizdevumu un galvojumu noteikumi

1. Ja Banka izsniedz aizdevumu, piedalās tā izsniegšanā vai izsniedz tam galvojumu, līgumā tiek noteikti attiecīgā aizdevuma vai galvojuma noteikumi, tostarp noteikumi attiecīgi par aizdevumu vai galvojumu pamatsummas, procentu un citu maksu un atlīdzību samaksu, kā arī par atmaksas termiņiem un maksājumu datumiem. Paredzot šādus noteikumus, Banka pilnībā ņem vērā nepieciešamību nodrošināt savus ieņēmumus.

2. Ja aizdevumu vai aizdevumu galvojumu saņēmējs pats nav dalībnieks, bet ir valsts uzņēmums, Banka, ja tas ir vēlams un, paturot prātā atšķirīgo pieeju, kāda ir atbilstoša attiecībā pret publiskiem un valsts uzņēmumiem pārejas procesā, lai nonāktu privātā īpašumā un kontrolē, var pieprasīt dalībniekam vai dalībniekiem, kuru teritorijā paredzēts veikt attiecīgo projektu, vai arī šāda dalībnieka vai dalībnieku valsts iestādei vai tādai starpniecības iestādei, kādu Banka uzskata par pieņemamu, galvot aizdevuma pamatsummas atmaksu un procentu maksājumu un citu maksu un atlīdzību samaksu saskaņā ar minētā līguma noteikumiem. Direktoru padome ik gadu pārskata Bankas praksi šajā jautājumā, pievēršot pienācīgu uzmanību Bankas kredītspējai.

3. Aizdevuma vai galvojuma līgumā tieši nosaka, kādā valūtā vai valūtās, vai arī ECU tiek veikti visi maksājumi Bankai saskaņā ar minēto līgumu.

15. pants. Komisijas nauda un maksas

1. Papildus procentiem Banka iekasē arī komisijas naudu par aizdevumiem, kurus tā izsniedz vai kuru izsniegšanā tā piedalās, veicot savu parasto darbību. Šīs komisijas naudas noteikumus nosaka direktoru padome.

2. Izsniedzot galvojumu aizdevumam savas parastās darbības ietvaros vai arī apņemoties izpirkt akcijas to pārdošanas gadījumā, Banka ņem maksas, kas maksājamas atbilstoši tādai likmei un tādā laikā, kā nosaka direktoru padome, lai nodrošinātu atbilstošu kompensāciju par riskiem, ko Banka uzņemas.

3. Direktoru padome var noteikt jebkādu citu atlīdzību par Bankas parastajām darbībām un komisijas naudu, maksu vai citu atlīdzību par īpašajām darbībām.

16. pants. Īpašā rezerve

1. To komisijas naudu un maksu summu, ko Banka saņem atbilstoši šā līguma 15. pantam, nodala atsevišķi kā īpašo rezervi, kuru glabā, lai segtu Bankas zaudējumus saskaņā ar šā līguma 17. pantu. Īpašo rezervi uzglabā tādā likvīdā veidā, kā Banka nolemj.

2. Ja direktoru padome nosaka, ka īpašās rezerves lielums ir atbilstošs, tā var nolemt, ka turpmāk visa minētā komisijas nauda vai maksājumi vai to daļa veidos daļu no Bankas ieņēmumiem.

17. pants. Bankas zaudējumu segšanas metodes

1. Ja, Bankai veicot parastās darbības, tiek aizkavēti maksājumi vai netiek pildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, kurus Banka izsniegusi, kuru izsniegšanā tā piedalījusies vai par kuriem tā izsniegusi galvojumu, un ja tiek ciesti zaudējumi no apņemšanās izpirkt akcijas vai ieguldījumiem pašu kapitālā, Banka veic tādas darbības, kādas tā uzskata par atbilstošām. Banka uzglabā atbilstošas rezerves iespējamiem zaudējumiem.

2. Zaudējumus, kas rodas, Bankai veicot parastās darbības, sedz:

i) pirmkārt, no šā panta 1. punktā minētajām rezervēm;

ii) otrkārt, no tīrajiem ienākumiem;

iii) treškārt, no īpašās rezerves, kas paredzēta šā līguma 16. pantā;

iv) ceturtkārt, no Bankas vispārējām rezervēm un pārpalikumiem;

v) piektkārt, no nesamazināta apmaksātā kapitāla; un

vi) visbeidzot, ar attiecīgu summu no nepieprasītā parakstītā pieprasāmā kapitāla, kas tiek pieprasīts saskaņā ar šā līguma 6. panta 4. un 5. punkta noteikumiem.

18. pants. Īpašie fondi

1. i) Banka var piekrist pārvaldīt īpašos fondus, kas paredzēti, lai īstenotu Bankas mērķus, un iekļaujas Bankas funkcijās, tās saņēmējvalstīs un potenciālajās saņēmējvalstīs. Jebkādas īpašā fonda pārvaldīšanas izmaksas pilnībā tiek segtas no šī īpašā fonda.

ii) Saistībā ar i) apakšpunktu pilnvarnieku valde pēc tāda dalībnieka pieprasījuma, kas nav saņēmējvalsts, var nolemt, ka šāds dalībnieks ir uzskatāms par potenciālo saņēmējvalsti šādā ierobežotā laika posmā un atbilstīgi ieteicamajiem noteikumiem. Šādu lēmumu apstiprina ar tādu divu trešdaļu pilnvarnieku pozitīvu balsojumu, kuri kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

iii) Lēmumu ļaut dalībniekam kvalificēties kā potenciālai saņēmējvalstij var pieņemt tikai tad, ja šāds dalībnieks spēj izpildīt visas prasības, kas ir jāizpilda, lai kļūtu par saņēmējvalsti. Šīs ir prasības, kas noteiktas šā līguma 1. pantā attiecīgi tajā redakcijā, kura ir spēkā šāda lēmuma pieņemšanas brīdī vai kura būs spēkā brīdī, kad stāsies spēkā grozījumi, ko šāda lēmuma pieņemšanas brīdī jau ir apstiprinājusi pilnvarnieku valde.

iv) Ja potenciālā saņēmējvalsts nav kļuvusi par saņēmējvalsti ii) apakšpunktā minētā laika posma beigās, Banka nekavējoties pārtrauc visas īpašās darbības šajā valstī, izņemot tās, kas nepieciešamas, lai pienācīgi realizētu, aizsargātu un saglabātu īpašā fonda aktīvus un nokārtotu izrietošās saistības.

2. Īpašie fondi, kuru pārvaldīšanai Banka piekritusi, var tikt izlietoti tās saņēmējvalstīs un potenciālajās saņēmējvalstīs jebkādā veidā un saskaņā ar tādiem noteikumiem, kas saskan ar Bankas mērķi un funkcijām, citiem piemērojamiem šā līguma noteikumiem, kā arī ar līgumu vai līgumiem, kuri attiecas uz šādiem fondiem.

3. Banka pieņem noteikumus, kādi var būt nepieciešami, lai izveidotu, pārvaldītu un izlietotu katru šādu īpašo fondu. Šādi noteikumi atbilst šā līguma noteikumiem, izņemot tos noteikumus, par kuriem skaidri pateikts, ka tie piemērojami vienīgi Bankas parastajām darbībām.

19. pants. Īpašo fondu resursi

Termins "īpašo fondu resursi" attiecas uz jebkura īpašā fonda resursiem un ietver:

i) līdzekļus, ko Banka piekritusi iekļaut jebkurā īpašajā fondā;

ii) tādus līdzekļus, kas atmaksāti par aizdevumiem un galvojumiem, kā arī tādus ieņēmumus no ieguldījumiem pašu kapitālā, kas finansēti no jebkura īpašā fonda līdzekļiem, kurus saņēmis šāds īpašais fonds saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz minēto īpašo fondu;

iii) ieņēmumus, kas gūti, ieguldot īpašo fondu līdzekļus.

IV nodaļa. Aizņemšanās un citas pilnvaras

20. pants. Vispārējās pilnvaras

1. Papildus pilnvarām, kas minētas citur šajā līgumā, Bankai ir pilnvaras:

i) aizņemties līdzekļus dalībvalstīs vai citur, tomēr vienmēr ar nosacījumu, ka:

a) pirms savu saistību pārdošanas kādas valsts teritorijā Banka ir saņēmusi tās atļauju;

b) ja Bankas saistības paredzēts izteikt kādas dalībvalsts valūtā, Bankai jāsaņem tās atļauja;

ii) ieguldīt vai noguldīt līdzekļus, kas nav nepieciešami tās darbībām;

iii) pirkt un pārdot otrreizējā tirgū vērtspapīrus, kurus Banka emitējusi, kuriem izsniegusi galvojumu vai kuros tā ir ieguldījusi;

iv) izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;

v) apņemties izpirkt vai piedalīties pasākumā, ar kuru tiek izteikta apņemšanās izpirkt vērtspapīrus, ko emitējis jebkurš uzņēmums mērķiem, kuri atbilst Bankas mērķim un funkcijām;

vi) sniegt tehniskas konsultācijas un palīdzību, kas atbilst tās mērķim un ietilpst tās funkcijās;

vii) izmantot tādas pilnvaras un pieņemt tādus noteikumus, kādi var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai īstenotu tās mērķi un pildītu funkcijas saskaņā ar šā līguma noteikumiem;

viii) slēgt sadarbības līgumus ar jebkādiem valsts vai privātiem uzņēmumiem.

2. Uz ikviena vērtspapīra, kuru emitējusi Banka vai kuram tā izsniegusi galvojumu, jābūt labi saredzamam paziņojumam, ka tā nav kādas valdības vai dalībvalsts saistība, ja vien tā nav konkrētas valdības vai dalībvalsts saistība, un tādā gadījumā tam jābūt norādītam.

V nodaļa. Valūtas

21. pants. Valūtu noteikšana un izmantošana

1. Kad vien saskaņā ar šo līgumu jānosaka, vai kāda valūta ir pilnībā konvertējama šā līguma vajadzībām, to nosaka Banka, ņemot vērā būtiskāko nepieciešamību saglabāt savas finanšu intereses, pirms tam, ja nepieciešams, apspriežoties ar Starptautisko Valūtas fondu.

2. Dalībvalstis nekādi neierobežo, ka Banka saņem, tur, izmanto vai pārved:

i) valūtu vai ECU, ko Banka saņēmusi kā maksājumus par parakstīšanos uz tās kapitāla akcijām saskaņā ar šā līguma 6. pantu;

ii) naudu, ko Banka ieguvusi aizņemoties;

iii) naudu un citus līdzekļus, ko Banka pārvalda kā iemaksas īpašajos fondos,

iv) naudu, ko Banka saņēmusi kā avansa maksājumus par aizdevumu vai ieguldījumu pamatsummu, procentiem, dividendēm vai citu maksu, vai arī ieņēmumus, kas gūti, realizējot ieguldījumus, kuri veikti no līdzekļiem, kas minēti šī punkta i)–iii)apakšpunktā, vai kā komisijas naudu, maksu vai citu atlīdzību.

VI nodaļa. Organizācija un vadība

22. pants. Struktūra

Bankai ir pilnvarnieku valde, direktoru padome, prezidents, viens vai vairāki prezidenta vietnieki un tādas citas amatpersonas un darbinieki, kā tiek uzskatīts par nepieciešamu.

23. pants. Pilnvarnieku valde. Sastāvs

1. Katrs dalībnieks ir pārstāvēts pilnvarnieku valdē un ieceļ vienu pilnvarnieku un vienu tā vietnieku. Katrs pilnvarnieks un tā vietnieks darbojas atbilstoši viņu iecēlušā dalībnieka vēlmēm. Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Valde katrā ikgadējā sanāksmē ievēlē vienu no pilnvarniekiem par priekšsēdētāju, kas ieņem šo amatu līdz nākamā priekšsēdētāja ievēlēšanai.

2. Pilnvarnieki un to vietnieki darbojas šajā amatā, nesaņemot par to atlīdzību no Bankas.

24. pants. Pilnvarnieku valde. Pilnvaras

1. Visas Bankas pilnvaras ir piešķirtas pilnvarnieku valdei.

2. Pilnvarnieku valde var deleģēt direktoru padomei dažas vai visas savas pilnvaras, izņemot pilnvaras:

i) uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;

ii) palielināt vai samazināt Bankas pamatkapitālu;

iii) apturēt dalībnieku dalību Bankā;

iv) izlemt pārsūdzību par direktoru padomes veikto šā līguma interpretāciju vai piemērošanu;

v) atļaut slēgt vispārējus sadarbības līgumus ar citām starptautiskām organizācijām;

vi) ievēlēt Bankas direktorus un prezidentu;

vii) noteikt atlīdzību direktoriem un direktoru vietniekiem, kā arī prezidenta algu un citus prezidenta darbības līguma noteikumus;

viii) pēc pārskatīšanas apstiprināt revidenta ziņojumu, Bankas vispārējo bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu;

ix) noteikt Bankas rezervju lielumu, kā arī tīrās peļņas sadalījumu;

x) grozīt šo līgumu;

xi) izlemt izbeigt Bankas darbību un sadalīt tās aktīvus;

xii) izmantot tādas citas pilnvaras, kas ar šo līgumu tieši piešķirtas pilnvarnieku valdei.

3. Pilnvarnieku valdei ir visas pilnvaras attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas deleģēts vai uzdots direktoru padomei saskaņā ar šā panta 2. punktu vai citiem šā līguma noteikumiem.

25. pants. Pilnvarnieku valde. Procedūra

1. Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc direktoru padome. Direktoru padome sasauc pilnvarnieku valdes sanāksmes, kad to pieprasa ne mazāk kā pieci (5) Bankas dalībnieki vai arī dalībnieki, kuriem pieder ne mazāk kā viena ceturtdaļa no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

2. Jebkurā pilnvarnieku valdes sanāksmē kvorumu veido divas trešdaļas pilnvarnieku ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

3. Pilnvarnieku valde, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru direktoru padome, ja tā uzskata to par ieteicamu, var iegūt pilnvarnieku balsojumu konkrētajā jautājumā, nesasaucot valdes sanāksmi.

4. Pilnvarnieku valde un direktoru padome atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus un izveidot palīgstruktūras, kādas var būt nepieciešamas vai atbilstošas, lai veiktu Bankas darbību.

26. pants. Direktoru padome. Sastāvs

1. Direktoru padomē ir divdesmit trīs (23) locekļi, kuri nav pilnvarnieku valdes locekļi un no kuriem:

i) vienpadsmit (11) ievēlē pilnvarnieki, kuri pārstāv Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku;

ii) divpadsmit (12) ievēlē pilnvarnieki, kuri pārstāv citus dalībniekus, no kuriem:

a) četrus (4) – pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras ir tiesīgas saņemt Bankas palīdzību;

b) četrus (4) – pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā citas Eiropas valstis;

b) četrus (4) – pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā valstis no citām pasaules daļām.

Direktori pārstāv dalībniekus, kuru pilnvarnieki viņus ievēlējuši, un tie var arī pārstāvēt dalībniekus, kuri uzdod tiem balsot savā vārdā.

2. Direktori ir personas, kas ir ļoti kompetentas ekonomikas un finanšu jautājumos, un tos ievēlē saskaņā ar B pielikumu.

3. Pilnvarnieku valde var palielināt, samazināt vai pārskatīt direktoru padomes sastāvu, lai ņemtu vērā izmaiņas Bankas dalībnieku skaitā, par to pozitīvi balsojot ne mazāk kā divām trešdaļām pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas dalībnieku kopējo balsstiesību. Neskarot šo pilnvaru izmantojumu turpmākās vēlēšanās, otrās direktoru padomes locekļu skaits un sastāvs ir tāds, kā noteikts šā panta 1. punktā.

4. Katrs direktors ieceļ vietnieku, kas ir pilnībā pilnvarots darboties viņa vietā direktora prombūtnē. Direktori un vietnieki ir dalībvalstu pilsoņi. Dalībnieku pārstāv ne vairāk kā viens direktors. Vietnieks var piedalīties valdes sanāksmēs, bet var balsot tikai tad, ja viņš darbojas sava principāla vietā.

5. Direktorus ieceļ uz trīs (3) gadiem un var pārvēlēt; pirmo direktoru padomi ievēlē pilnvarnieku valde savā atklāšanas sanāksmē, un tie ir šajā amatā līdz tūlīt sekojošajai ikgadējai pilnvarnieku valdes sanāksmei vai, ja šī valde šādi izlemj savā ikgadējā sanāksmē, līdz tās nākamajai ikgadējai sanāksmei. Tie turpina pildīt amatu, līdz ir izraudzīti un amatu ieņēmuši amata pārņēmēji. Ja direktora amats atbrīvojas vairāk nekā simts astoņdesmit (180) dienas pirms amata termiņa beigām, amata pārņēmēju uz atlikušo termiņu saskaņā ar B pielikumu izraugās pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru. Šādai ievēlēšanai nepieciešams, lai par to balsotu vairākums šādu pilnvarnieku. Ja direktora amats atbrīvojas simts astoņdesmit (180) vai mazāk dienu pirms amata termiņa beigām, amata pārņēmēju uz atlikušo termiņu līdzīgā veidā var izraudzīties, balsojot pilnvarniekiem, kuri ievēlēja iepriekšējo direktoru, un šādai ievēlēšanai nepieciešams, lai par to balsotu vairākums šādu pilnvarnieku. Kamēr amats nav aizņemts, iepriekšējā direktora vietnieks izmanto šā direktora pilnvaras, izņemot pilnvaras iecelt vietnieku.

27. pants. Direktoru padome. Pilnvaras

Neskarot šā līguma 24. pantā noteiktās pilnvarnieku padomes pilnvaras, direktoru padome ir atbildīga par Bankas vispārējās darbības virzienu, un šajā nolūkā tā papildus pilnvarām, kas tai tieši piešķirtas ar šo līgumu, izmanto visas pilnvaras, ko tai deleģējusi pilnvarnieku valde, un jo īpaši:

i) sagatavo pilnvarnieku valdes darbu;

ii) atbilstoši pilnvarnieku valdes vispārējiem norādījumiem izstrādā politiku un pieņem lēmumus par Bankas aizdevumiem, galvojumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā, aizņēmumiem, kā arī par tehniskās palīdzības sniegšanu un citām Bankas darbībām;

iii) iesniedz pārbaudītus finanšu gada grāmatvedības pārskatus pilnvarnieku valdei apstiprināšanai katrā ikgadējā sanāksmē;

iv) apstiprina Bankas budžetu.

28. pants. Direktoru padome. Procedūra

1. Direktoru padome parasti veic darbību Bankas galvenajā birojā un sanāk tik bieži, cik nepieciešams Bankas darbībai.

2. Jebkurā direktoru padomes sanāksmē kvorumu veido direktoru vairākums ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

3. Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībnieks, ja nav direktora, kas būtu šīs valsts pilsonis, var sūtīt pārstāvi, lai tas piedalītos jebkurā direktoru padomes sanāksmē bez tiesībām balsot, ja tiek izskatīts jautājums, kas jo īpaši skar minēto dalībnieku.

29. pants. Balsošana

1. Katra dalībnieka balsstiesības ir līdzvērtīgas tā parakstīto Bankas kapitāla akciju skaitam. Ja kāds dalībnieks nesamaksā daļu no summas, kas tam jāmaksā atbilstoši tā saistībām attiecībā uz apmaksātajām akcijām saskaņā ar šā līguma 6. pantu, šāds dalībnieks tik ilgi, kamēr šī daļa nav samaksāta, nevar izmantot tādu procentuālu savu balsstiesību daļu, kas procentuāli atbilst tai daļai, kādu summa, kuras samaksai pienācis termiņš, bet kas nav samaksāta, veido attiecībā pret Bankas pamatkapitāla apmaksātajām akcijām, uz kādu šis dalībnieks parakstījies.

2. Balsojot pilnvarnieku valdē, ikviens pilnvarnieks ir tiesīgs nodot balsis par to dalībnieku, kuru viņš pārstāv. Visus jautājumus, kas nodoti balsošanai pilnvarnieku valdē, izlemj ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā līgumā skaidri noteikts citādi.

3. Balsojot direktoru padomē, katrs direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, uz kādu ir tiesīgi pilnvarnieki, kas viņu ievēlējuši, kā arī tādu skaitu balsu, uz kādu atbilstoši B pielikuma D sadaļai ir tiesīgi pilnvarnieki, kas uzdevuši viņam balsot savā vārdā. Direktors, kas pārstāv vairāk nekā vienu dalībnieku, var atsevišķi nodot balsis par dalībniekiem, kurus viņš pārstāv. Visus jautājumus, kas nodoti balsošanai direktoru padomē, izlemj ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā līgumā skaidri noteikts citādi un izņemot lēmumus par vispārējo politiku, un šādos gadījumos lēmumus pieņem ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu no balsojošo dalībnieku kopējām balsstiesībām.

30. pants. Prezidents

1. Pilnvarnieku valde ievēlē Bankas prezidentu ar kopējā pilnvarnieku skaita balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā vairākumu no kopējām dalībnieku balsstiesībām. Prezidents, kamēr viņš ir šajā amatā, nav ne pilnvarnieks, ne direktors, ne arī to vietnieks.

2. Prezidenta pilnvaru termiņš ir četri (4) gadi. Viņu var ievēlēt atkārtoti. Tomēr viņa pilnvaru termiņš beidzas, ja pilnvarnieku valde pieņem lēmumu ar vismaz divām trešdaļām pilnvarnieku balsu, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Ja prezidenta amats kāda iemesla dēļ atbrīvojas, pilnvarnieku valde saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem ievēlē amata pārņēmēju uz termiņu līdz četriem (4) gadiem.

3. Prezidents nebalso, izņemot – viņš var nodot izšķirošo balsi, ja balsojums sadalās vienādi. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs un ir direktoru padomes sanāksmju priekšsēdētājs.

4. Prezidents ir Bankas likumīgais pārstāvis.

5. Prezidents ir Bankas personāla vadītājs. Viņš ir atbildīgs par amatpersonu un darbinieku organizāciju, iecelšanu un atlaišanu saskaņā ar noteikumiem, ko pieņem direktoru padome. Ieceļot amatpersonas un darbiniekus, viņš, piešķirot būtiskāko nozīmi efektivitātei un tehniskajai kompetencei, pievērš pienācīgu uzmanību darbinieku atlasei no dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem.

6. Prezidents, ievērojot direktoru padomes norādījumus, vada Bankas kārtējos darījumus.

31. pants. Prezidenta vietnieks(-i)

1. Direktoru padome pēc prezidenta ieteikuma ieceļ vienu vai vairākus prezidenta vietniekus. Prezidenta vietnieka pilnvaru termiņu, pilnvaras un Bankas pārvaldes funkcijas nosaka direktoru padome. Prezidenta prombūtnē vai prezidentam nespējot pildīt savus pienākumus, prezidenta vietnieks izmanto prezidenta pilnvaras un veic tā funkcijas.

2. Prezidenta vietnieks var piedalīties direktoru padomes sanāksmēs, bet tam nav balsstiesību šādās sanāksmēs, izņemot gadījumus, kad tas var nodot izšķirošo balsi, balsojot prezidenta vietā.

32. pants. Bankas starptautiskais raksturs

1. Banka nepiekrīt īpašajiem fondiem vai citiem aizdevumiem vai palīdzībai, kas jebkādā veidā var skart, novirzīt vai citādi grozīt tās mērķi vai funkcijas.

2. Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks(-i), amatpersonas un darbinieki, pieņemot lēmumus, ņem vērā vienīgi apsvērumus, kas attiecas uz Bankas mērķi, funkcijām un darbībām, kā izklāstīts šajā līgumā. Šādus apsvērumus objektīvi izvērtē, lai sasniegtu Bankas mērķi un pildītu tās funkcijas.

3. Bankas prezidents, prezidenta vietnieks(-i), amatpersonas un darbinieki, pildot savus amata pienākumus, par savu pienākumu izpildi ir atbildīgi vienīgi Bankai un nevienai citai iestādei. Katrs Bankas dalībnieks ievēro šā pienākuma starptautisko raksturu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no tiem.

33. pants. Biroju vieta

1. Bankas galvenais birojs atrodas Londonā.

2. Banka var izveidot aģentūras vai filiāles jebkura Bankas dalībnieka teritorijā.

34. pants. Depozitāriji un saziņas kanāli

1. Katrs dalībnieks ieceļ savu centrālo banku vai citu tādu iestādi, par kuru vienojas ar Banku, par visu Bankas valūtas portfeļu, kā arī citu Bankas aktīvu depozitāriju.

2. Katrs dalībnieks ieceļ atbilstošu oficiālu iestādi, ar kuru Banka var sazināties par jebkuru jautājumu, kas izriet no šā līguma.

35. pants. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

1. Banka publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver pārbaudītu Bankas grāmatvedības pārskatu, un reizi trīs (3) mēnešos vai biežāk izplata Bankas dalībniekiem kopsavilkuma pārskatu par Bankas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda Bankas darbības rezultātus. Finanšu grāmatvedību kārto ECU.

2. Banka ik gadu sniedz ziņojumu par tās darbību ietekmi uz vidi un var publicēt citus ziņojumus, ko tā uzskata par vēlamiem sava mērķa sekmēšanai.

3. Visu saskaņā ar šo pantu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībniekiem.

36. pants. Tīrā ienākuma piešķiršana un sadale

1. Valde vismaz reizi gadā nosaka, kādu daļu no Bankas tīrā ienākuma pēc tam, kad, ja nepieciešams, izveidotas rezerves iespējamajiem zaudējumiem saskaņā ar šā līguma 17. panta 1. punktu, piešķir pārpalikumiem vai citiem mērķiem un kādu daļu sadala, ja tas vispār tiek darīts. Jebkuru šādu lēmumu par Bankas tīrā ienākuma piešķiršanu citiem mērķiem pieņem ar vismaz divu trešdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, balsojot pilnvarniekiem, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Šādu piešķiršanu un sadalīšanu neveic, kamēr vispārējo rezervju lielums nav sasniedzis vismaz desmit (10) procentus no pamatkapitāla.

2. Visa iepriekšējā punktā minētā sadalīšana ir jāveic proporcionāli katra dalībnieka apmaksātajām akcijām; šāda skaita aprēķināšanā jāņem vērā tikai tie maksājumi, kas ir saņemti skaidrā naudā, un vekseļi, kas ir iekasēti attiecībā uz šādām akcijām attiecīgā fiskālā gada beigās vai pirms tam.

3. Maksājumus katram dalībniekam veic pilnvarnieku valdes noteiktajā veidā. Neviens dalībnieks neierobežo šādus maksājumus un to izlietojumu saņēmējvalstī.

VII nodaļa. Dalības atsaukšana un apturēšana. Apturēšana uz laiku un darbības izbeigšana

37. pants. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību

1. Ikviens dalībnieks var jebkurā laikā atsaukt dalību Bankā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Bankas galvenajā birojā.

2. Dalībnieka dalības atsaukšana stājas spēkā un tā dalība beidzas dienā, kas norādīta tā paziņojumā, bet ne ātrāk kā sešus (6) mēnešus pēc tam, kad Banka saņēmusi šādu paziņojumu. Tomēr dalībnieks jebkurā laikā pirms dalības atsaukuma galīgas stāšanās spēkā var Bankai rakstiski paziņot, ka atceļ paziņojumu, ar kuru izsaka savu nodomu atsaukt dalību.

38. pants. Dalības apturēšana

1. Ja dalībnieks neizpilda kādu no saistībām pret Banku, Banka var apturēt tā dalību ar lēmumu, ko pieņem vismaz divu trešdaļu pilnvarnieku vairākums, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Dalībnieks, kura dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību uz vienu gadu no apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot šā dalībnieka dalību.

2. Kamēr dalība ir apturēta, dalībnieks nav tiesīgs izmantot savas tiesības saskaņā ar šo līgumu, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības.

39. pants. Norēķināšanās ar bijušajiem dalībniekiem

1. Pēc dienas, kad beidzas dalībnieka dalība, šāds bijušais dalībnieks joprojām ir atbildīgs par tiešajām saistībām pret Banku un iespējamām saistībām pret Banku, kamēr vien nav nomaksāta jebkāda daļa no aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā vai galvojumiem, par kuriem līgumi noslēgti pirms dalības izbeigšanas; tomēr tas vairs neuzņemas šādas saistības attiecībā uz aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā un galvojumiem, ko Banka noslēgusi pēc tam, nedz arī dalās Bankas ieņēmumos un izdevumos.

2. Laikā, kad beidzas dalībnieka dalība, Banka noorganizē šāda bijušā dalībnieka akciju atpirkšanu kā daļu no norēķināšanās ar šādu bijušo dalībnieku saskaņā ar šā panta noteikumiem. Šim nolūkam akciju atpirkšanas cena ir tāda, kāda ir to vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem dalības izbeigšanas dienā, katras akcijas sākotnējai pirkšanas cenai veidojot tās maksimālo vērtību.

3. Maksājumus par akcijām, kuras Banka atpērk saskaņā ar šo pantu, reglamentē šādi nosacījumi:

i) jebkuru summu, kas pienākas bijušajam dalībniekam par tā akcijām, ietur, kamēr bijušais dalībnieks, tā centrālā banka vai jebkura no tā valsts iestādēm vai starpniecības iestādēm joprojām ir atbildīga Bankai kā aizņēmējs vai galvotājs, un šādu summu pēc Bankas izvēles var izlietot, lai segtu jebkuru šādu saistību, kad pienāk tās izpildes termiņš. Netiek ieturētas nekādas summas sakarā ar bijušā dalībnieka saistībām, kas izriet no tā veiktās parakstīšanās uz akcijām saskaņā ar šā līguma 6. panta 4., 5. un 7. punktu. Summas, kas dalībniekam pienākas par tā akcijām, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši (6) mēneši no dienas, kad beidzas dalībnieka dalība;

ii) bijušajam dalībniekam atsakoties no akcijām, maksājumus par tām veic ik pēc laika tādā mērā, kā atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, pārsniedz kopējo summu, ko veido saistības par aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā un galvojumiem, kas minēti šā punkta i) apakšpunktā, līdz bijušais dalībnieks saņēmis pilnu atpirkšanas cenu;

iii) maksājumus veic saskaņā ar nosacījumiem un pilnīgi konvertējamās valūtās vai ECU, un datumos, ko ir noteikusi Banka; un

iv) ja Banka cieš zaudējumus no jebkādiem galvojumiem, piedalīšanās aizdevumu izsniegšanā vai aizdevumiem, kas nebija atmaksāti dienā, kad beidzās dalībnieka dalība, vai arī, ja Banka cieš tīro zaudējumu no ieguldījumiem pašu kapitālā, kas tai pieder šādā dienā, un šādu zaudējumu apjoms pārsniedz šādiem zaudējumiem izveidoto rezervju apjomu dienā, kad beidzas dalībnieka dalība, šāds bijušais dalībnieks pēc pieprasījuma atmaksā tādu apjomu, par kādu tā akciju atpirkšanas cena būtu bijusi samazināta, ja zaudējumi būtu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu. Turklāt bijušajam dalībniekam aizvien ir pienākums saistībā ar jebkuru uzaicinājumu attiecībā uz parakstītajām neapmaksātajām akcijām saskaņā ar šā līguma 6. panta 4. punktu tādā mērā, kā tam būtu bijis jāatsaucas, ja būtu veikts kapitāla samazinājums un uzaicinājums būtu izteikts laikā, kad tika noteikta tā akciju atpirkšanas cena.

4. Ja Banka izbeidz darbību saskaņā ar šā līguma 41. pantu sešu (6) mēnešu laikā no dienas, kad beidzas jebkura dalībnieka dalība, visas šāda bijušā dalībnieka tiesības nosaka saskaņā ar šā līguma 41.–43. pantu.

40. pants. Darbības apturēšana uz laiku

Ārkārtas apstākļos direktoru padome var uz laiku apturēt darbību attiecībā uz jauniem aizdevumiem, galvojumiem, apņemšanos izpirkt akcijas, tehnisko palīdzību un ieguldījumiem pašu kapitālā, gaidot iespēju pilnvarnieku valdei veikt turpmāku izskatīšanu un rīcību.

41. pants. Darbības izbeigšana

Banka var izbeigt darbību, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Šādi izbeidzot darbību, Banka nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības.

42. pants. Dalībnieku atbildība un prasījumu apmaksa

1. Bankas darbības izbeigšanas gadījumā visu Bankas dalībnieku atbildība par parakstīšanos uz nepieprasītajām Bankas kapitāla akcijām turpinās, līdz apmaksāti visi kreditoru prasījumi, tostarp visi iespējamie prasījumi.

2. Parasto operāciju kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, pirmkārt tiek maksāts no Bankas aktīviem, otrkārt no maksājumiem, kuri maksājami Bankai par apmaksātajām akcijām, par kurām nav samaksāts, un pēc tam – no maksājumiem, kas maksājami Bankai par pieprasāmo kapitālu. Pirms tiek veikti jebkādi maksājumi kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, direktoru padome veic pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu proporcionālu sadalījumu starp tiešo prasījumu turētājiem un iespējamo prasījumu turētājiem.

43. pants. Aktīvu sadale

1. Neveic sadalīšanu saskaņā ar šo nodaļu starp Bankas dalībniekiem saistībā ar to veikto parakstīšanos uz Bankas kapitālu:

i) līdz samaksātas visas saistības kreditoriem vai izveidotās rezerves šādām saistībām; un

ii) līdz pilnvarnieku valde, balsojot vismaz divām trešdaļām pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, izlemj veikt sadali.

2. Bankas aktīvus sadala starp dalībniekiem proporcionāli katram dalībniekam piederošajai Bankas kapitāla daļai, un to īsteno tādā laikā un ar nosacījumiem, ko Banka uzskata par godīgiem un taisnīgiem. Sadalīto aktīvu daļām nav jābūt vienādām pēc aktīvu veida. Notiekot šādai aktīvu sadalei, neviens dalībnieks nav tiesīgs saņemt savu daļu, iekams tas nav nokārtojis visas saistības pret Banku.

3. Visiem dalībniekiem, kas saņem aktīvus, kuri ir sadalīti saskaņā ar šo pantu, ir tādas pašas tiesības attiecībā uz šādiem aktīviem, kādas bija Bankai pirms to sadalīšanas.

VIII nodaļa. Statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi

44. pants. Nodaļas mērķi

Lai Banka varētu sasniegt tai uzticēto mērķi un pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Bankai tiek piešķirts šajā nodaļā aprakstītais statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi.

45. pants. Bankas statuss

Banka ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir pilna juridiska rīcībspēja:

i) slēgt līgumus;

ii) iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu;

iii) ierosināt tiesvedību.

46. pants. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

Prasību pret Banku var iesniegt vienīgi tiesā, kuras kompetencē ir jurisdikcija tādas valsts teritorijā, kurā atrodas Bankas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai iesniegtu vai pieņemtu paziņojumus par procesu, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai izsniegusi galvojumu par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībnieki vai personas, kas darbojas dalībvalsts labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībniekiem. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Banku.

47. pants. Aktīvu neaizskaramība pret arestu

Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu atsavināšanu vai tiesību atņemšanu.

48. pants. Arhīvu neaizskaramība

Bankas arhīvi un kopumā visi dokumenti, kas pieder Bankai vai atrodas Bankas turējumā, ir neaizskarami.

49. pants. Aktīvu neierobežošana

Ciktāl nepieciešams, lai sasniegtu Bankas mērķi un pildītu tās funkcijas, un ievērojot šā līguma noteikumus, uz Bankas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji.

50. pants. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

Bankas dalībnieki attiecas pret oficiāliem Bankas paziņojumiem tāpat, kā tie attiektos pret jebkura cita dalībnieka oficiāliem paziņojumiem.

51. pants. Amatpersonu un darbinieku imunitāte

Visi Bankas pilnvarnieki, direktori, to vietnieki, amatpersonas un darbinieki, kā arī eksperti, kas veic Bankas uzdotus uzdevumus, ir neaizskarami pret tiesas procesiem attiecībā uz darbībām, ko tie veikuši, pildot amata pienākumus, izņemot, ja Banka atceļ šo imunitāti, un visi viņu oficiālie dokumenti bauda imunitāti. Tomēr šo imunitāti nepiemēro attiecībā uz civiltiesisku atbildību gadījumos, kad zaudējumi radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, ko izraisījis jebkurš šāds pilnvarnieks, direktors, vietnieks, amatpersona, darbinieks vai eksperts.

52. pants. Amatpersonu un darbinieku privilēģijas

1. Visiem Bankas pilnvarniekiem, direktoriem, to vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kā arī ekspertiem, kas veic Bankas uzdotus uzdevumus:

i) ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati imunitāte pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrēšanās prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas noteikumiem, kādas dalībnieki piešķir citu dalībnieku līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem;

ii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībnieki piešķir citu dalībnieku līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

2. Šo Bankas direktoru, direktoru vietnieku, amatpersonu, darbinieku un ekspertu laulātajiem un tiešajiem apgādājamajiem, kuri ir tās valsts rezidenti, kurā atrodas Bankas galvenais birojs, tiek dota iespēja strādāt šajā valstī. Šo Bankas direktoru, direktoru vietnieku, amatpersonu, darbinieku un ekspertu laulātajiem un tiešajiem apgādājamajiem, kas ir tās valsts rezidenti, kurā atrodas jebkura Bankas aģentūra vai filiāle, ir jādod, ja vien iespējams, līdzīga iespēja šajā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Banka risina sarunas ar valsti, kurā atrodas Bankas galvenais birojs, un pēc vajadzības ar pārējām attiecīgajām valstīm par īpašiem līgumiem, ar kuriem īsteno šā punkta noteikumus.

53. pants. Atbrīvojums no aplikšanas ar nodokļiem

1. Tās oficiālo darbību ietvaros Banka, tās aktīvi, īpašumi un ienākumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2. Ja Banka veic būtiskas vērtības pirkumus vai izmanto būtiskas vērtības pakalpojumus, kas nepieciešami Bankas oficiālo darbību veikšanai, un šādu pirkumu vai pakalpojumu cenā iekļauti nodokļi vai nodevas, dalībnieks, kurš uzlicis šādus nodokļus vai nodevas, veic attiecīgus pasākumus, lai piešķirtu atbrīvojumu no šādiem nodokļiem vai nodevām vai lai tos atlīdzinātu, ja tos iespējams identificēt.

3. Preces, ko Banka importē un kas nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, ir atbrīvotas no visiem ievedmuitas nodokļiem, kā arī no visiem citiem importa aizliegumiem un ierobežojumiem. Līdzīgi arī preces, ko Banka eksportē un kas nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, ir atbrīvotas no visiem izvedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, kā arī no visiem eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem.

4. Preces, kas iegūtas vai importētas un kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo pantu, netiek pārdotas, iznomātas, aizdotas vai atdotas pret samaksu vai bez maksas, izņemot, ja tas tiek darīts saskaņā ar nosacījumiem, kurus noteikuši dalībnieki, kas piešķīruši atbrīvojumus vai atlīdzību.

5. Šā panta noteikumus nepiemēro nodokļiem vai nodevām, kas ir tikai maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

6. Algas un atalgojums, ko Banka maksā Bankas direktoriem, direktoru vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, ir pakļauti Bankas iekšējam nodoklim Bankas labā, ievērojot nosacījumus, ko paredz, un noteikumus, ko pieņem pilnvarnieku valde viena gada laikā no dienas, kad šis līgums stājas spēkā. No dienas, kad piemēro šo nodokli, algas un atalgojums ir atbrīvoti no attiecīgajā valstī spēkā esošā ienākumu nodokļa. Tomēr dalībnieki, aprēķinot nodokļa apmēru, kāds jāpiemēro ienākumiem no citiem avotiem, var ņemt vērā algu un atalgojumu, kam piemērots šāds atbrīvojums.

7. Neatkarīgi no šā panta 6. punkta noteikumiem dalībnieks līdz ar tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deponēt deklarāciju, ka šāds dalībnieks saglabā sev, savam politiskajam iedalījumam vai savām pašvaldībām tiesības piemērot nodokļus algām un atalgojumiem, ko Banka maksā šāda dalībnieka pilsoņiem vai valstspiederīgajiem. Banka ir atbrīvota no jebkāda pienākuma maksāt, ieturēt vai iekasēt šādus nodokļus. Banka neatlīdzina šādus nodokļus.

8. Šā panta 6. punktu nepiemēro pensijām un ikgadējiem pabalstiem, ko maksā Banka.

9. Neatkarīgi no turētāja Bankas emitētās saistības vai vērtspapīrus, tostarp dividendes vai procentus, ko tie nes, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Banka; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

10. Neatkarīgi no turētāja attiecībā uz saistībām vai vērtspapīriem, par kuriem Banka izsniegusi galvojumu, tostarp attiecībā uz dividendēm vai procentiem, ko tie nes, nepiemēro nekādus nodokļus:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka galvojumu par tiem izsniegusi Banka; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

54. pants. Nodaļas īstenošana

Katrs dalībnieks nekavējoties veic darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu šīs nodaļas noteikumus, un sīki informē Banku par darbībām, kuras tas veicis.

55. pants. Atteikšanās no imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem

Imunitāti, privilēģijas un atbrīvojumus, ko piešķir saskaņā ar šo nodaļu, piešķir Bankas interesēs. Gadījumos, kad direktoru padomes ieskatā tas ir Bankas interesēs, tā var noteikt, ciktāl un ar kādiem nosacījumiem tā atsakās no jebkuras imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo nodaļu. Prezidenta tiesības un pienākums ir atteikties no jebkādas imunitātes, privilēģijas vai atbrīvojuma attiecībā pret jebkuru Bankas amatpersonu, darbinieku vai ekspertu, izņemot prezidentu vai prezidenta vietnieku, ja viņaprāt imunitāte, privilēģija vai atbrīvojums varētu traucēt taisnīguma īstenošanu un no tā var atteikties, neskarot Bankas intereses. Līdzīgos apstākļos un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem direktoru padomei ir tiesības un pienākums atcelt prezidentam un prezidenta vietniekiem piešķirto imunitāti, privilēģijas vai atbrīvojumu.

IX nodaļa. Grozījumi, interpretācija, izskatīšana šķīrējtiesā

56. pants. Grozījumi

1. Dalībnieka, pilnvarnieka vai direktoru padomes izteiktus priekšlikumus grozīt šo līgumu paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina pilnvarnieku valdei izskatīt šo priekšlikumu. Ja pilnvarnieku valde apstiprina ierosinātos grozījumus, Banka, izmantojot jebkādus ātrus saziņas līdzekļus, jautā visiem dalībniekiem, vai tie piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ja vismaz trīs ceturtdaļas dalībnieku (tostarp vismaz divas A pielikumā uzskaitītās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas), kam pieder ne mazāk kā četras piektdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, ir piekrituši ierosinātajiem grozījumiem, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visiem dalībniekiem.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta:

i) nepieciešama visu dalībnieku piekrišana, ja ar grozījumiem maina:

a) tiesības atsaukt dalību Bankā;

b) šā līguma 5. panta 3. punktā noteiktās tiesības, kas attiecas uz kapitāla pirkšanu;

c) atbildības ierobežojumus, kas noteikti šā līguma 5. panta 7. punktā,

d) Bankas mērķi un funkcijas, kas noteiktas šā līguma 1. un 2. pantā;

ii) nepieciešama vismaz trīs ceturtdaļu tādu dalībnieku piekrišana, kam pieder ne mazāk kā astoņdesmit pieci (85) procenti no dalībnieku kopējām balsstiesībām, ja groza šā līguma 8. panta 4. punktu.

Ja izpildītas prasības par piekrišanu jebkuram šādam priekšlikumam, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visiem dalībniekiem.

3. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visiem dalībniekiem trīs (3) mēnešus pēc šā panta 1. un 2. punktā paredzētā oficiālā paziņojuma dienas, ja vien pilnvarnieku valde nenosaka citu termiņu.

57. pants. Interpretācija un piemērošana

1. Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, kuri rodas Bankas dalībnieku un Bankas starpā vai arī jebkuru Bankas dalībnieku starpā, iesniedz direktoru padomei izlemšanai. Dalībniekam, kuru īpaši skar izskatāmais jautājums, bet kura pilsonis nav direktoru padomē, ir tiesības būt tieši pārstāvētam direktoru padomes sanāksmē šādas izskatīšanas laikā. Tomēr šāda dalībnieka pārstāvim nav balsstiesību. Šādas pārstāvības tiesības reglamentē pilnvarnieku valde.

2. Visos gadījumos, kad pilnvarnieku valde ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz šā panta 1. punktu, dalībnieks var pieprasīt nodot jautājumu direktoru padomei galīgā lēmuma pieņemšanai. Līdz pilnvarnieku valdes lēmuma pieņemšanai Banka var rīkoties, pamatojoties uz direktoru padomes lēmumu, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu.

58. pants. Šķīrējtiesa

Ja starp Banku un dalībnieku, kura dalība beigusies, vai starp Banku un jebkuru tās dalībnieku pēc tam, kad pieņemts lēmums izbeigt Bankas darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izšķiršanai triju (3) šķīrējtiesnešu tribunālam, no kuriem vienu ieceļ Banka, otru ieceļ attiecīgais dalībnieks vai bijušais dalībnieks un trešo – Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta pilnvarnieku valdes pieņemtos noteikumos, ja puses nevienojas citādi. Lai pieņemtu lēmumu, pietiek ar šķīrējtiesnešu vairākuma lēmumu, kurš ir galīgs un saistošs pusēm. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem.

59. pants. Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu

Ja nepieciešams Bankas dalībnieka apstiprinājums vai piekrišana, pirms Banka var veikt kādu darbību, izņemot saskaņā ar šā līguma 56. pantu, uzskata, ka apstiprinājums vai piekrišana dota, ja dalībnieks neceļ iebildumus pieņemamā termiņā, ko nosaka Banka, paziņojot dalībniekam par ierosināto darbību.

X nodaļa. Noslēguma noteikumi

60. pants. Parakstīšana un deponēšana

1. Šis līgums, kas deponēts Francijas Republikas valdībai (turpmāk – "depozitārijs"), līdz 1990. gada 31. decembrim ir atvērts parakstīšanai potenciālajiem dalībniekiem, kuru nosaukumi minēti šā līguma A pielikumā.

2. Depozitārijs nosūta visiem parakstītājiem šā līguma apliecinātas kopijas.

61. pants. Ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana

1. Parakstītāji ratificē, pieņem vai apstiprina šo līgumu. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, ievērojot šā panta 2. punktu, deponē depozitārijam ne vēlāk kā 1991. gada 31. martā. Depozitārijs pienācīgi informē citus parakstītājus par katru deponēšanu un tās datumu.

2. Ikviens parakstītājs var kļūt par šā līguma pusi, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vienu gadu kopš tā stāšanās spēkā, vai, ja nepieciešams, līdz vēlākam datumam, ko izlemj vairākums pilnvarnieku, kuri pārstāv vairākumu no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

3. Parakstītājs, kura šā panta 1. punktā minētais dokuments deponēts pirms dienas, kad šis līgums stājas spēkā, kļūst par Bankas dalībnieku šajā dienā. Jebkurš cits parakstītājs, kas izpildījis iepriekšējā punkta noteikumus, kļūst par Bankas dalībnieku dienā, kad deponēts tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

62. pants. Stāšanās spēkā

1. Šis līgums stājas spēkā, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponējuši parakstītāji, kuru sākotnējā parakstīšanās veido ne mazāk kā divas trešdaļas no kopējās parakstīšanās kā izklāstīts A pielikumā, tostarp vismaz divas A pielikumā uzskaitītās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas.

2. Ja šis līgums nav stājies spēkā līdz 1991. gada 31. martam, depozitārijs var sasaukt ieinteresēto potenciālo dalībnieku konferenci, lai noteiktu turpmāko rīcību un pieņemtu lēmumu par jaunu datumu, līdz kuram deponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus.

63. pants. Atklāšanas sanāksme un darbības uzsākšana

1. Katrs dalībnieks ieceļ pilnvarnieku, tiklīdz šis līgums stājas spēkā saskaņā ar šā līguma 62. pantu. Depozitārijs sasauc pirmo pilnvarnieku valdes sanāksmi sešdesmit (60) dienu laikā no šā līguma stāšanās spēkā saskaņā ar šā līguma 62. pantu, vai cik vien drīz iespējams pēc tam.

2. Pilnvarnieku valde savā pirmajā sanāksmē:

i) ievēlē prezidentu;

ii) ievēlē Bankas direktorus saskaņā ar šā līguma 26. pantu;

iii) veic pasākumus, lai noteiktu Bankas darbības uzsākšanas dienu;

iv) veic tādus citus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai sagatavotos Bankas darbības uzsākšanai.

3. Banka paziņo dalībniekiem darbības uzsākšanas dienu.

Pieņemts 1990. gada 29. maijā Parīzē kā vienīgais oriģināleksemplārs, kura teksts angļu, franču, vācu un krievu valodā ir vienlīdz autentisks un tiek deponēts depozitārija arhīvā, un depozitārijs nosūta attiecīgi apliecinātu kopiju visiem pārējiem potenciālajiem dalībniekiem, kuru nosaukumi norādīti A pielikumā.

 

A pielikums

Potenciālo dalībnieku, kuri var kļūt par dalībniekiem saskaņā ar 61. pantu, sākotnējā parakstīšanās uz Bankas pamatkapitālu

  Kapitāla daļu skaits Parakstīšanās uz kapitālu
(miljonos ECU)
A. Eiropas Kopienas
a)
Beļģija 22 800 228,00
Dānija 12 000 120,00
Francija 85 175 851,75
Vācijas Federatīvā Republika 85 175 851,75
Grieķija 6500 65,00
Īrija 3000 30,00
Itālija 85 175 851,75
Luksemburga 2000 20,00
Nīderlande 24 800 248,00
Portugāle 4200 42,00
Spānija 34 000 340,00
Apvienotā Karaliste 85 175 851,75
b)
Eiropas Ekonomikas kopiena 30 000 300,00
Eiropas Investīciju banka 30 000 300,00
B. Citas Eiropas valstis
Austrija 22 800 228,00
Kipra 1000 10,00
Somija 12 500 125,00
Islande 1000 10,00
Izraēla 6500 65,00
Lihtenšteina 200 2,00
Malta 100 1,00
Norvēģija 12 500 125,00
Zviedrija 22 800 228,00
Šveice 22 800 228,00
Turcija 11 500 115,00
C. Saņēmējvalstis
Bulgārija 7900 79,00
Čehoslovākija 12 800 128,00
Vācijas Demokrātiskā Republika 15 500 155,00
Ungārija 7900 79,00
Polija 12 800 128,00
Rumānija 4800 48,00
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība 60 000 600,00
Dienvidslāvija 12 800 128,00
D. Valstis no citām pasaules daļām
Austrālija 10 000 100,00
Kanāda 34 000 340,00
Ēģipte 1000 10,00
Japāna 85 175 851,75
Korejas Republika 6500 65,00
Meksika 3000 30,00
Maroka 1000 10,00
Jaunzēlande 1000 10,00
Amerikas Savienotās Valstis 100 000 1000,00
E. Nepiešķirtās akcijas 125 1,25
Kopā 1 000 000 10 000,00

* Potenciālie dalībnieki uzskaitīti iepriekš norādītajās kategorijās vienīgi šā līguma nolūkiem. Saņēmējvalstis citur šajā līgumā minētas kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.

 

B pielikums

A sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv Beļģiju, Dāniju, Franciju, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Apvienoto Karalisti, Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku (turpmāk dēvēti par A sadaļas pilnvarniekiem)

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza A sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot A sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās 11 personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 4,5 % no visām balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) A sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas 11 personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien bijis ne vairāk par 11 kandidātiem, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 5,5 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 5,5 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 5,5 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevusi nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 5,5 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 4,5 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 5,5 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja 11 personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz ir ievēlētas 11 personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas 10 personas, tad 11. personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē A sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,4 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

B sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv citas valstis

B i) sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis (turpmāk dēvēti par B i) sadaļas pilnvarniekiem)

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza B i) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot B i) sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās 4 personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 12 % no visām balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B i) sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas 4 personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien bijis ne vairāk par 4 kandidātiem, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 13 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 13 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 13 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevusi nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 13 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto kopējo balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 12 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 13 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz kamēr ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē B i) sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,8 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

B ii) sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā citas Eiropas valstis (saņēmējvalstis) (turpmāk dēvēti par B ii) sadaļas pilnvarniekiem)

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza B ii) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot B ii) sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās četras personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 20,5 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B ii) sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 21,5 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 21,5 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 21,5 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 21,5 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 20,5 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 21,5 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē B i) sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,8 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

B iii)sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā valstis no citām pasaules daļām (turpmāk dēvēti par B iii) sadaļas pilnvarniekiem)

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza B iii) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot B iii) sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās četras personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 8 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B iii) sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 9 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 9 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 9 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevusi nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 9 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 8 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 9 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē B iii) sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 5 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

C sadaļa. Noteikumi par tādu direktoru ievēlēšanu, kas pārstāv valstis, kuras nav uzskaitītas A pielikumā

Ja pilnvarnieku valde saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu izlemj palielināt vai samazināt direktoru padomes lielumu vai pārskatīt tās sastāvu, lai ņemtu vērā izmaiņas Bankas dalībnieku skaitā, pilnvarnieku valde vispirms izvērtē, vai nav nepieciešami grozījumi šajā pielikumā, un šāda lēmuma ietvaros var izdarīt jebkādus šādus grozījumus.

D sadaļa. Balsu piešķiršana

Jebkurš pilnvarnieks, kurš vēlēšanās nepiedalās balsošanā vai kura balss nedod ieguldījumu direktora ievēlēšanā saskaņā ar šī pielikuma A, B i), B ii) vai B iii) sadaļu, var piešķirt balsis, uz kurām viņš ir tiesīgs, jau ievēlētam direktoram ar noteikumu, ka šāds pilnvarnieks vispirms saņēmis piekrišanu šādai balsu piešķiršanai no visiem tiem pilnvarniekiem, kas ievēlējuši minēto direktoru.

Kāda pilnvarnieka lēmums nepiedalīties direktora vēlēšanu balsojumā neietekmē balsstiesīgo balsu aprēķināšanu, kas jāveic saskaņā ar šī pielikuma A, B i), B ii) vai B iii) sadaļu.

 

Padomju Savienības delegācijas vadītāja vēstule

Konferences priekšsēdētājam par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu

A. god. priekšsēdētāja kungs!

Kā Jums zināms, Francijas prezidenta M. F. Miterāna iniciatīva dibināt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku ar mērķi veicināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pāreju uz tirgus ekonomiku ir guvusi Padomju Savienības iestāžu atbalstu un atsaucību. Padomju Savienības delegācija piedalījās sanāksmēs, kurās apspriesta Bankas dibināšanas dokumentu izstrāde. Dibinātājas valstis ir sasniegušas ievērojamus panākumus Līguma par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu izstrādē.

Vienlaikus pastāv daži sarežģījumi, ko rada galvenokārt atsevišķu valstu bažas par to, ka Padomju Savienība savas ekonomikas lieluma dēļ varētu kļūt par galveno Bankas kredītu saņēmēju un ka tādējādi tiks samazināta Bankas spēja piešķirt palīdzību citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Šajā saistībā vēlos apliecināt Jums, priekšsēdētāja kungs, ka Padomju Savienības nolūks kļūt par vienlīdzīgu Bankas dalībnieku ir saistīts galvenokārt ar tās vēlmi izveidot jaunu daudzpusējās sadarbības institūciju, lai tādējādi veicinātu vēsturisku reformu īstenošanu Eiropā.

Vēlos informēt Jūs par to, ka mana valdība ir gatava ierobežot savu piekļuvi Bankas līdzekļiem saskaņā ar Bankas līguma 8. panta 4. punktu uz trīs gadiem no Bankas līguma pantu spēkā stāšanās dienas.

Padomju Savienība vēlas, lai šajā laika posmā Banka, ievērojot līguma 11. panta 3. punktā noteikto procentuālo daļu, sniedz tehnisko palīdzību un cita veida palīdzību tās privātā sektora finansēšanai, valsts uzņēmumu pārejas veicināšanai privātā īpašumā un kontrolē un uzņēmumiem, kuri veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību tirgus ekonomikā. Šādas Bankas palīdzības kopējā summa nepārsniegtu kopējo skaidrās naudas un vekseļu apjomu, ko Padomju Savienība samaksājusi un emitējusi par savām akcijām.

Es esmu pārliecināts, ka Padomju Savienības īstenoto ekonomisko reformu dēļ Bankas darbības joma neizbēgami paplašināsies Padomju Savienības teritorijā. Tomēr PSRS ir ieinteresēta saglabāt Bankas daudzpusējo raksturu un nepieļaus, ka Padomju Savienības aizņēmumu summa pārsniedz līmeni, kurš jāievēro, lai saglabātu nepieciešamo Bankas darbības daudzveidību un piesardzīgus ierobežojumus attiecībā uz tās finansiālu iesaistīšanos.

Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Padomju Savienības delegācijas vadītājs,
PSRS Valsts bankas valdes priekšsēdētājs
Viktors V. GERAŠČENKO

 

Priekšsēdētāja ziņojums par Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pamatā ir Francijas prezidenta Miterāna iniciatīva, kas tika apstiprināta Eiropadomē Strasbūrā 1989. gada 9. decembrī kā Eiropas Kopienas pozitīva reakcija uz dramatiskajām politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Jau sākotnēji tika paredzēts, ka Bankas izveidei veltītajās sanāksmēs varēs piedalīties arī citas valstis, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Pirmās potenciālo dalībnieku sanāksmes notika Parīzē 1990. gada 15. un 16. janvārī, un tajās piedalījās visu 24 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībnieku pārstāvji, Malta, Kipra, astoņas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, Eiropas Ekonomikas kopiena un Eiropas Investīciju banka. Sanāksmēs laika posmā no 1990. gada 8. marta līdz 11. martam šiem delegātiem pievienojās Ēģiptes, Izraēlas, Korejas Republikas, Lihtenšteinas un Marokas pārstāvji, bet 8. un 9. aprīļa sanāksmēs – arī Meksikas pārstāvji. Noslēguma pārrunas notika Parīzē 1990. gada 20. maijā.

Sanāksmēs, kurās tika apspriesti ERAB panti, delegāti pauda viedokli, ka atsevišķi formulējumi tekstā atbilst vispārējai izpratnei un ir jāprotokolē, taču nav piemēroti iekļaušanai pantos. Tāpēc tika nolemts, ka priekšsēdētājs sagatavos šo ziņojumu, kurā būs apkopota minētā vispārējā izpratne, un ka šis ziņojums būs viens no ERAB pamatdokumentiem kā atsauces avots, ko turpmāk būs iespējams izmantot pantu interpretācijā. Tas ir jāņem vērā, lasot šim ievadam pievienotos paskaidrojumus, kas veido šā ziņojuma galveno daļu. Līguma parakstīšanas ceremonija notika Parīzē 1990. gada 29. maijā, klātesot prezidentam Miterānam un daudziem Bankas dalībvalstu ministriem.

 

Paskaidrojumi

2. pants

1. Delegāti vēlējās parādīt, ka galvenā uzmanība Bankas funkcijās veltīta privātajam sektoram, bet, ņemot vērā, ka privātais sektors potenciālajās saņēmējvalstīs ir pārāk mazs vai nepastāv vispār, Banka atbalstīs arī valsts sektoru pārejā no centralizētas kontroles uz demonopolizāciju, decentralizāciju vai privatizāciju un uz uzņēmējdarbības vidi konkurences apstākļos un saņēmējas dalībvalstis strukturālo un ekonomisko reformu īstenošanā, veicot vienīgi pasākumus, kas noteikti šā panta 1. punkta i)–viii) apakšpunktā.

2. Delegāti bija vienisprātis, ka 1. punkta i) apakšpunktā minētie "citi ieinteresētie ieguldītāji" var būt gan vietējie ieguldītāji, gan ārvalstu ieguldītāji.

3. Delegāti uzskata, ka 1. punkta iii)apakšpunktā minētais vārds "infrastruktūra" attiecas arī uz vadības un tehnisko prasmju apmācību.

4. Līguma 2. panta 1. punkta vii) apakšpunktā delegāti atzīst nopietnās vides problēmas, kas pastāv Centrāleiropā un Austrumeiropā, un uzsver, ka videi draudzīgas attīstības principiem jābūt integrētiem visā Bankas darbības spektrā. Tāpēc frāzi "visā tās darbības spektrā" delegāti attiecina ne tikai uz Bankas spēju sniegt tiešu atbalstu konkrētiem vides projektiem, bet uz visām Bankas darbībām, tostarp uz tehnisko palīdzību un visām īpašajām darbībām.

5. Attiecībā uz 2. punktu delegāti uzskata par būtisku to, ka Banka "cieši sadarbojas" ar SVF un Pasaules Bankas grupu (tostarp ar IFC un MIGA), lai nodrošinātu savienojamību ar to darbībām un gūtu labumu no to pieredzes un zināšanām, kā arī lai nodrošinātu, ka saņēmējas dalībvalstis īsteno labas ekonomiskās programmas.

6. Norādot, ka cieša sadarbība notiek "ar visiem tās dalībniekiem", delegātiem padomā bija īpaši Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Investīciju bankas būtiskā nozīme.

7. Delegāti uzskata, ka tajā pašā punktā minētās "citas saistītās struktūras, kā arī valsts vai privātie uzņēmumi" ir arī tādas struktūras kā Eiropas Padome (un jo īpaši Sociālās attīstības fonds), Starptautiskā Investīciju banka, Ziemeļvalstu Investīciju banka un Eiropas Ekonomikas komisija. Delegāti norādījuši, ka Bankai ir tiesības slēgt sadarbības līgumus ar jebkuru šādu struktūru saskaņā ar līguma 20. panta 1. punkta viii) apakšpunktu.

3. pants

1. Delegāti vienojās par to, ka gan Eiropas Ekonomikas kopienai, gan Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir jābūt Bankas dalībniekiem, ņemot vērā augsto nozīmi, ko tām piešķir Eiropas Kopienas valstu vai valdību vadītāji, kuri pirmie atbalstīja ideju par Bankas izveidi. Dalībnieka statusa piešķiršana tām nav veikta ar nolūku radīt precedentu citu organizāciju vai banku dalībai Bankā, un šo statusu nav paredzēts izmantot kā precedentu to dalībai citās organizācijās vai bankās.

2. Delegācijas atzīmēja, ka EIB un tās dalībnieki ir apstiprinājuši, ka EIB ir juridiskas tiesības veikt kapitāla parakstīšanu Bankai saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas statūtiem.

4. pants

Bankas eiropeiskā būtība ir pamatā tam, ka Bankas sākotnējais pamatkapitāls noteikts Eiropas valūtas vienībās (ECU). Delegāti atzīst, ka ECU atrodas Eiropas Monetārās sistēmas centrā un ir izveidota attiecībā uz Eiropas Kopienas valūtu grozu, kuru svaru pārskata Eiropas Kopienas finanšu ministri ik pēc pieciem gadiem vai pēc pieprasījuma, ja kādas valūtas svars ir mainījies par 25 procentiem.

5. pants

1. Līguma 5. panta 3. punktā noteikts, ka pilnvarnieku valdei ir jāpārskata Bankas kapitāla pietiekamība un sastāvs ik pēc pieciem gadiem. Pēc pārskatīšanas var pieņemt vai arī nepieņemt lēmumu par kapitāla palielināšanu. Šajā punktā noteiktas visu dalībnieku pirmpirkuma tiesības pieauguma gadījumā un tas, ka nevienam dalībniekam nav pienākuma parakstīties uz jaunām akcijām. Šīs tiesības aizsargātas ar līguma 56. panta 2. punktu.

2. Līguma 5. panta 4. punktā paredzēta iespēja pieņemt lēmumus, ar ko atsevišķiem dalībniekiem tiek atļauts palielināt viņu akciju paketi Bankā. Ja šāds palielinājums nav iespējams, nepalielinot kopējo kapitālu, tiek piemērotas pirmpirkuma tiesības un citas 3. punktā noteiktās prasības.

6. pants

1. Līguma 6. panta 2. punktā delegāti vienojušies, ka vekseļus izmaksā proporcionāli, saskaņā ar pilnvarnieku valdes sagatavotu grafiku, šai valdei ņemot vērā neto finansējuma prasību, kas noteikta, pamatojoties uz vēsturiskajām līdzekļu plūsmām.

2. Līguma 6. panta 3. punktā delegāti vienojās, ka visas iemaksas, kas noteiktas 1. punktā, kā arī visi maksājumi, ko veic saistībā ar pieprasījumu attiecībā uz sākotnējo kapitālu, tiks veikti ECU, ASV dolāros vai Japānas jenās atkarībā no katra dalībnieka sākotnējās izvēles.

8. pants

Saistībā ar šā panta 3. punkta īstenošanu delegāti uzskata, ka šajā punktā izklāstītās procedūras un balsošanas pasākumi, ar ko tiek apturēta vai citādi mainīta dalībnieka piekļuve Bankas līdzekļiem, jāpiemēro arī pretējā gadījumā, proti, tad, ja tiek pārskatīts jautājums par dalībnieka piekļuvi Bankas līdzekļiem, ņemot vērā to, ka dalībnieks ir atsācis līguma 1. pantam atbilstošas politikas īstenošanu.

11. pants

1. Šajā pantā noteikts tas, kā Banka īsteno savu mērķi un funkcijas, tostarp attiecībā uz reģionālajiem projektiem. Aprakstot Bankas finansējuma un palīdzības saņēmējus un nosakot ierobežojumus finansējumam un palīdzībai, ko Banka sniedz valsts sektoram, šajā pantā ir mēģināts ņemt vērā atšķirīgos pasākumus, kas pastāv dažādās valstīs.

2. Attiecībā uz šajā pantā iekļauto norādi uz privāto īpašumu un kontroli delegāti uzsvēra, ka privāto ieguldītāju kontrole nozīmē spēju faktiski noteikt uzņēmuma lēmumus un politiku.

3. Šā panta 1. punkta v) apakšpunktā delegāti apzinājās, ka, lai arī potenciālajās saņēmējvalstīs pastāv milzīgas ar infrastruktūru saistītas vajadzības, šo vajadzību nodrošināšanai pastāv arī divpusēji un daudzpusēji palīdzības avoti. Tāpēc tie apzināti ierobežoja Bankas iespējamās darbības attiecībā uz infrastruktūras atjaunošanu un attīstību līdz darbībām, "kas nepieciešamas privātā sektora attīstībai un pārejai uz tirgus ekonomiku".

4. Delegāti paredzēja, ka šā panta 1. punkta ii) apakšpunkta c) daļa ir jālasa kopā ar 13. panta vii) apakšpunktu. Tika paredzēts, ka Banka neapņemsies veikt izpirkšanu, ja attiecīgo finansējumu un iespējas pienācīgā termiņā spēj nodrošināt privātsektora vērtspapīru uzņēmumi vai citi.

12. pants

1. Ar šo pantu delegāti vēlējās stiprināt Bankas finanšu stabilitāti.

2. Interpretējot 1. punktā minētās frāzes "kopējo neatmaksāto aizdevumu, pašu kapitālā veikto ieguldījumu un galvojumu apjoms" nozīmi, delegāti bija vienisprātis, ka direktoru padomei ir jāievēro piesardzība, kad tā apstiprina šādas saistības, veicot savus pienākumus, kas noteikti šā panta 1. punktā.

3. Saistībā ar šā panta 2. punktu delegāti vēlējās, lai direktoru padome izstrādātu noteikumus par maksimālo ieguldījumu, ko Banka var veikt uzņēmuma paša kapitālā, vienlaikus paredzot iespēju piemērot izņēmumus īpašos apstākļos, ja tas šķiet vēlams vai nepieciešams. Šādi apstākļi var rasties, ja, piemēram, finanšu partneris nolēmis samazināt savu ieguldījumu attiecīgajā pašu kapitālā.

4. Delegāti par šā panta 3. punktā minētajiem "līdzekļiem, ko Banka ieguldījusi uzņēmumu pašu kapitālā" neuzskata ieguldījumus, kuri pēc tam ir izlietoti vērtībā, kas sasniegta šādā realizācijā.

13. pants

1. Delegāti vēlējās, lai šajā pantā noteiktie darbības principi tiktu papildināti ar sīkāku un vispusīgāku paziņojumu par darbības politiku, ko direktoru padome plāno pieņemt. Šajā paziņojumā par politiku cita starpā tiktu sniegta šāda informācija: pasākumi, kas Bankai būtu jāveic, lai pārliecinātos par to, ka tās ieguldītie līdzekļi ir izmantoti efektīvi un ekonomiski un ka tad, ja šādi līdzekļi ir izmantoti preču iegādei, šādas preces ir pirktas, pamatojoties uz saprātīgiem nosacījumiem un labvēlīgos tirgos; detalizētas prasības attiecībā uz visu projektu, tostarp to ekonomisko, tehnisko, vadības, finanšu un vides aspektu, norādīšanu, izvērtēšanu, uzraudzību, īstenošanu un paveikšanas novērtēšanu.

2. Šā panta i) apakšpunktā noteiktais Bankas pienākums piemērot pareizus banku darbības principus attiecībā uz visām savām darbībām attiecas uz visām tās darbībām, tostarp uz tās finanšu politiku (piemēram, uz tās valūtas maiņas risku pārvaldību), ne tikai uz šajā pantā minētajām darbībām.

3. Šā panta ii) apakšpunktā delegāti aprakstīja precīzu programmām piešķiramo aizdevumu formu, kurā Banka varētu iesaistīties kā "atsevišķos projektos vai projektos īpašu investīciju programmu kontekstā", lai nepārprotami izslēgtu ātri izmaksājamos aizdevumus politikas īstenošanai.

4. Ar šā panta vii) apakšpunktu delegāti vēlējās panākt, ka Banka nekonkurē ar citām organizācijām, bet gan papildina pastāvošās finansēšanas iespējas. Delegātu izpratnē terminiem "finansējums" un "kredītlīnijas" ir plaša nozīme, un tajos ietilpst visas Bankas darbības, tostarp apņemšanās izpirkt akcijas. Delegāti paredzējuši, ka šis apakšpunkts jālasa kopā ar xi) apakšpunktu tajos gadījumos, kad jāpiemēro xi) apakšpunkts.

5. Delegāti paredzējuši, ka x) apakšpunktā minētais vārds "ieguldījumi" attiecas uz Bankas aizdevumiem un garantijām, kā arī uz tās ieguldījumiem pašu kapitālā. Saistībā ar šo noteikumu pantos šķita nevēlami iekļaut prasību par priekšrokas piešķiršanu kādai noteiktai pircēju klasei vai klasēm. Tomēr, veicot ieguldījumu, Banka var uzskatīt par nepieciešamu vai atbilstošu sniegt tiem privātajiem ieguldītājiem, ar kuriem tā saistīta uzņēmumā, pirmpirkuma tiesības, ko tie var izmantot saprātīgā laika posmā, lai iegādātos Bankas daļu šajā uzņēmumā. Turklāt, ja Bankai ir vairākas iespējas pārdot ieguldījumu saskaņā ar aptuveni tādiem pašiem noteikumiem, tad savā izvēlē tai ir jāņem vērā vēlamība veicināt vietējos kapitāla tirgus.

6. Šā panta xii) apakšpunktā delegāti vienojās par pilnīgi atklātu iepirkumu (nevis par iepirkumu, kurā drīkst piedalīties tikai dalībnieki), attiecīgā gadījumā organizējot starptautisku konkursu, un uzskatīja, ka šādos konkursos pastāvēs patiesa konkurence atbilstīgi tam, kā noteikts GATT Līgumā par valsts pasūtījumu. Tos privātā sektora uzņēmumus, kuros Banka piedalās pašu kapitālā vai kuriem tā izsniegusi aizdevumu, var mudināt (taču ne uzlikt par pienākumu) izmantot starptautiskos konkursus, lai efektīvi un ekonomiski iegādātos preces vai pakalpojumus. Delegāti arī ļoti vēlējās piešķirt tām mazāk attīstītajām valstīm, kuras varētu nekļūt par dalībniekiem, iespēju piedalīties Bankas izsludinātajos konkursos saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz Bankas dalībniekiem, lai tādējādi veicinātu šo valstu attīstības procesu un ar šādu sākotnējo žestu pārliecinātu, ka akcionāru līdzdalība jaunajā Bankā nenozīmē samazinātu ieinteresētību sadarboties attīstības jautājumos ar to tradicionālajiem partneriem.

14. pants

1. Šā panta 1. punkts paredz, ka Bankai, nosakot savu finansēšanas darbību noteikumus un nosacījumus, ir pilnīgi jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt tās ieņēmumus. Delegāti paredzēja, ka ar šo prasību tiks novērsts risks, ka praksē šādas darbības tiktu subsidētas no bezmaksas līdzekļiem, kas Bankai pieejami no dalībnieku apmaksātajām parakstītajām akcijām.

2. Šā panta 2. punkta redakcija sniedz Bankai noteiktu brīvību rīkoties atbilstoši apstākļiem un ļauj padomei ņemt vērā daudzus faktorus, kad tā lemj par politiku attiecībā uz galvojumiem, kas piešķirti valsts uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem.

3. Kad padome pieņem lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem, tai ir jāņem vērā, ka Bankas pamatmērķis ir attīstīt stipru privāto sektoru atbilstošajās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu, ka privātie uzņēmēji uzņemas pilnu atbildību pār to komercuzņēmumiem, padomei ir jāievēro spēkā esošā Starptautiskās Finanšu korporācijas prakse, kas neparedz galvojuma pieprasīšanu no dalībvalstu valdībām attiecībā uz privātā sektora uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem. Tā varētu ņemt vērā faktu, ka valsts uzņēmums ātrāk reaģētu uz tirgus konjunktūru un pārietu uz tirgus ekonomiku, ja tas nevarētu paļauties uz valdības galvojumu segt no Bankas piešķirtā aizdevuma izrietošās saistības. Padome var noteikt arī aizdevuma noteikumus saskaņā ar 13. panta xi) punktu, lai kompensētu Bankai visus komerciālos vai cita veida riskus gadījumā, ja tā nolemj nepieprasīt galvojumu no dalībvalsts valdības.

4. Ja Banka nepieprasa dalībvalsts galvojumu attiecībā uz valsts uzņēmumu (t. i., dalībnieka vai valsts iestādes vai starpniecības iestādes galvojumu), šā līguma 11. panta 3. punkta vajadzībām uzskata, ka aizdevums izsniegts valsts sektoram, ja vien valsts uzņēmums nepāriet privātajā īpašumā un kontrolē. Tādu privātajā īpašumā un kontrolē esošu uzņēmumu, kas iepriekš bijis valsts uzņēmums, uzskata par privātā sektora uzņēmumu, un Banka nepieprasa dalībvalstij sniegt galvojumu attiecībā uz jauniem aizdevumiem šim uzņēmumam.

17. pants

Delegāti nav paredzējuši noteikumu attiecībā uz iespējamajiem zaudējumiem, kas radušies īpašajās darbībās. Delegāti noteica, ka Banka paredzēs īpašus pasākumus attiecībā uz katru attiecīgā īpašā fonda avotu līgumā, kurā reglamentēta šā fonda izmantošana, lai nodrošinātu līdzekļu veidu savstarpēju nošķiršanu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

18. pants

Delegātu izpratnē Bankas atzītie īpašie fondi ir tie Bankas aktīvi, kas paredzēti līguma privilēģiju un imunitātes noteikumu vajadzībām. Delegāti paredzējuši, ka katrs īpašais fonds tiks izmantots atsevišķi un ka par katru no tiem tiek sagatavots atsevišķs pārskats, taču līgumā tas nav norādīts, jo šis jautājums ir jāizlemj katra šāda fonda avotam atsevišķi, apspriežoties ar Banku.

20. pants

1. Piešķirot Bankai vispārējas pilnvaras apņemties izpirkt vērtspapīrus saskaņā ar šo pantu, delegātiem padomā bija tas, ka Banka vajadzības gadījumā un par komisijas maksu varētu piekrist iekļaut savā grāmatvedībā noteiktu daļu tādu akciju un vērtspapīru, kas nav pārdoti valsts vai privātā uzņēmuma īstenotā akciju pamatkapitāla vai vērtspapīru emisijā. Ja emisija bijusi veiksmīga, Bankai nebūtu jāpārņem šādas akcijas vai vērtspapīri. Ja tomēr dažas akcijas vai vērtspapīri nav pārdoti un ja jāpiemēro Bankas apņemšanās veikt izpirkšanu, šīs akcijas un vērtspapīri veidotu daļu no Bankas kopējās finansiālās iesaistīšanās attiecīgajā valstī un uz tiem attiektos visi piemērojamie ierobežojumi.

2. Delegāti vienojās, ka apņemšanās izpirkt vērtspapīrus veido tikai nelielu daļu no Bankas darbībām, ņemot vērā ar to saistītos finanšu riskus; Bankai ir jānodrošina parakstīšanas pakalpojumi vienīgi tad, ja tas nepieciešams, lai likvidētu tirgus nepilnības; attiecībā uz vispārējām pilnvarām apņemties izpirkt vērtspapīrus tiktu piemēroti šādu apņemšanos reglamentējošie noteikumi, kas iekļauti 11. un 13. pantā.

3. Delegāti nav paredzējuši, ka ar šā panta 1. punkta iii) apakšpunktu Bankai tiktu liegts izmantot privātu kapitālieguldījumu vai citus tādu vērtspapīru izlietošanas līdzekļus, kuros tā ir ieguldījusi, ja nepastāv pienācīgs šādu vērtspapīru otrreizējais tirgus.

4. Delegāti vienojās, ka šā panta iv) apakšpunktā noteiktās pilnvaras izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, nedrīkst izmantot tādu vērtspapīru gadījumā, kurus Banka ir ieguvusi kā daļu no tās likviditātes ieguldījumiem.

24. pants

Delegāti vienojās, ka Banka izmaksās atalgojumu ne vairāk kā četriem cilvēkiem katrā direkcijā, kuri nodarbināti ar Banku saistītos jautājumos uz pilnu darba laiku.

26. pants

1. Attiecībā uz šā panta 2. punktu delegāti pauda cerību, ka direktoriem būs iespējami plašas un vispusīgas zināšanas par Centrāleiropu un Austrumeiropu, lai tie varētu pilnvērtīgi piedalīties 1. un 2. pantā noteiktā Bankas mērķa un funkciju īstenošanā un izpildīt savus pienākumus, kas noteikti 8. panta 3. punktā.

2. Delegāti atzina, ka sākotnējām dalībvalstīm no A pielikumā iekļautā saņēmējvalstu saraksta ir būtiski saglabāt vismaz četrus direktorus šai grupai, lai katrai šādai valstij nodrošinātu vai nu savu direktoru, vai arī savu vietnieku gadījumā, ja tiek grozīts šo valstu saraksts. Delegāti vienojās, ka pilnvarnieku valdei jāņem vērā šī vēlme, kad tā saistībā ar Bankas dalībnieku skaita maiņu lemj par direktoru padomes paplašināšanu vai samazināšanu vai par pārmaiņām tās sastāvā saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3. Delegāti vienojās, ka direktoriem un to vietniekiem jādzīvo vietā, kur atrodas Bankas galvenā mītne.

28. pants

Attiecībā uz šā panta 3. punktu delegāti norādīja, ka citu starptautisku finanšu iestāžu praksē potenciālajam aizņēmējam parasti netiek paredzēta īpaša pārstāvība padomē.

29. pants

1. Delegāti paredzējuši, ka dalībnieki, kuru maksājumi, tostarp iekasētie vekseļi, nav pietiekami, lai nosegtu visu summu, kas noteiktajos datumos jāmaksā Bankai par to apmaksātajām akcijām, zaudē atbilstošu procentuālu daļu no to balsstiesībām, ja vien šis deficīts netiek dzēsts un līdz brīdim, kad tas tiek dzēsts.

2. Šā panta 3. punkta nolūks ir atļaut dalīto balsošanu tiem direktoriem, kuri pārstāv vairāk nekā vienu dalībnieku, vienlaikus nenosakot, ka šāda balsošana ir obligāta.

3. Delegāti paredzējuši, ka gadījumā, ja pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai jautājumi ir saistīti ar "vispārējo politiku", lēmumus padome pieņem, pamatojoties uz juridiskā padomnieka ieteikumu. Kopumā lēmumus par atsevišķām darbībām neuzskata par šādiem jautājumiem, bet "vispārējās politikas jautājums" inter alia būtu jautājums par budžetu, ikgadējo darbību programmu, aizņemšanās politiku, tostarp aizņemšanās ierobežojumiem, procentu likmes politiku, valūtas maiņas riska pārvaldības politiku, vekseļu izmantošanu, parakstīšanas politiku un Bankas organizatorisko struktūru.

30. pants

Delegāti paredzējuši, ka vīriešiem un sievietēm jāpiešķir vienlīdzīgas iespējas tikt pieņemtiem darbā un saistībā ar pieejamajiem pakalpojumiem, apmācību, paaugstināšanu un karjeras izaugsmi kopumā.

35. pants

1. Delegāti vienojās, ka pantos nav vajadzības iekļaut noteikumu par darba valodām. Konferences priekšsēdētāja vēstulē visiem delegātiem (noraksts pievienots šim ziņojumam) izklāstīta delegātu vienošanās par darba valodām.

2. Delegāti apzinās, ka sākotnēji var nebūt daudz informācijas, ko varētu paziņot jautājumā par Bankas ietekmi uz vidi, un ka pirmo šim tematam veltīto gada ziņojumu forma var ievērojami atšķirties no turpmākajiem ziņojumiem.

36. pants

Delegāti uzskatīja, ka 2. punkta pamatā ir princips, ka skaidras naudas sadalei jābūt precīzi proporcionālai katra dalībnieka veiktajiem skaidras naudas maksājumiem un iekasētajiem vekseļiem attiecībā uz tā apmaksātajām akcijām.

39. pants

Attiecībā uz šā panta 2. punktu delegāti paredzēja, ka visi potenciālie jaunie dalībnieki pievienojas Bankai, parakstoties uz akciju kapitālu tā nominālvērtībā, un uzkrātās rezerves netiek ņemtas vērā. Delegātiem bija bažas par to, ka dalībnieki, kuri vēlāk izvēlētos pamest Banku jebkāda iemesla dēļ, ar šādu rīcību gūtu neatbilstošu peļņu vai ka tiem būtu ar peļņu saistīts stimuls šādi rīkoties, ja tiem piederošo akciju bilances vērtība būtu ievērojami palielinājusies kopš to sākotnējās iegādes. Tāpēc šā punkta formulējums izraudzīts ar mērķi nodrošināt, ka tie nesaņem atpakaļ vairāk nekā ir iemaksājuši. Ņemot vērā iekļauto norādi "vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem", varētu būt pieļaujamas korekcijas Bankas finanšu pārskatos, lai atspoguļotu kārtējos un uzkrātos zaudējumus.

46. pants

Delegāti atzīmēja, ka šis pants gandrīz precīzi atbilst IBRD līguma VII panta 3. punktam. Viņi cerēja, ka to interpretējošās tiesas izmantos jurisprudenci, kas attīstījusies saistībā ar IBRD līguma pantiem.

52. pants

Delegāti pieņēma 52. panta 2. punktu, ņemot vērā tobrīd apsvērtās vietas Bankas darbību īstenošanai.

51. un 55. pants

Ievērojot spēcīgās vēlmes, ko pauda daudzi delegāti, šie panti tika formulēti tā, lai atspoguļotu jaunāko starptautisko pieeju un praksi.

53. pants

1. Attiecībā uz 53. panta 1., 2. un 3. punktu delegāti pauda viedokli, ka dalībnieki izturēsies pret Banku ar lielāku cieņu, ja Bankas darbība būs "oficiāla" vai ja preču un pakalpojumu iegāde būs "nepieciešama" "oficiālām" Bankas darbībām, piemēram, pienācīgi pilnvarotu preču iepirkumu uzskata par "nepieciešamu" Bankas "oficiālām" darbībām. Turklāt delegāti bija vienisprātis, ka 2. punkts ir jāinterpretē, ievērojot valstu praksi attiecībā uz starptautiskajām organizācijām ar līdzīgiem noteikumiem.

2. Tika atzīts, ka 53. pants neliedz dalībniekam piešķirt lielāku atbrīvojumu no aplikšanas ar nodokli, nekā tas paredzēts šajā pantā.

3. Delegāti bija vienisprātis, ka 3. punktā minētie "nodokļi", proti "ievedmuitas nodokļi" un "izvedmuitas nodokļi", nozīmē arī muitas nodevas.

4. Delegātu izpratnē 6. punktā minētais "iekšējais nodoklis" nav nodoklis tādā nozīmē, kādā parasti šo terminu izmanto nodokļu līgumos, valsts nodokļu praksē un citur, un tas nav nodoklis, ko piemēro, īstenojot suverēno varu. Turklāt delegāti pieņēma, ka Bankas darba līgumos tiks iekļauti noteikumi attiecībā uz "iekšējo nodokli".

5. Attiecībā uz 6. un 7. punktu delegāti bija vienisprātis, ka Bankai regulāri jāinformē attiecīgie dalībnieki saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar šiem dalībniekiem, par algu un atalgojumu, kas tiek izmaksāts tās direktoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, lai dalībnieki varētu šīs algas un atalgojumus aplikt ar nodokli (7. punkts) vai atbilstoši piemērot nodokļus ienākumiem, kas gūti no citiem avotiem, ja attiecībā uz algām un atalgojumiem piemērots atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli (6. punkts).

6. Delegāti ņēma vērā, ka daži dalībnieki piešķir augstu nozīmi to tiesībām aplikt ar nodokļiem to savu iedzīvotāju ienākumus, kuri ir Bankas amatpersonas vai darbinieki. Līguma 53. panta 6. un 7. punkta noteikumi neliedz šiem dalībniekiem noteikt atbilstošas atrunas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

60. un 61. pants

Delegāti paredzējuši, ka šie panti jālasa kopā ar 3. pantu. Potenciālie dalībnieki, kuri paraksta līgumu līdz 60. pantā noteiktajam datumam un deponē savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus līdz 61. panta 1. vai 2. punktā noteiktajam datumam, kļūst par līguma pusēm saskaņā ar minētajiem pantiem un inter alia ir tiesīgi parakstīties uz tādu akciju skaitu, kāds tiem piešķirts A pielikumā. Banka saskaņā ar 3. panta 2. punktu noteiks noteikumus un nosacījumus to potenciālo dalībnieku dalībai, kuri paraksta līgumu pēc 60. pantā noteiktā datuma un/vai deponē savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus vēlāk nekā 61. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā datumā. Attiecībā uz sākotnējām akcijām, kas jāparaksta šādiem dalībniekiem, 3. panta 2. punktu jālasa kopā ar 5. panta 2. punktu.

62. pants

Delegāti paredzējuši, ka uzreiz pēc tam, kad delegāciju vadītāji būs pieņēmuši līgumu, tiks sākta diskusija par iespējamiem pārejas pasākumiem, kas ļautu Bankas darbības sākt iespējami drīz pēc datuma, kad stājas spēkā šis līgums.

Konferences priekšsēdētāja vēstule delegācijām

Apspriedēs par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku mēs vienojāmies ievērot ierasto praksi un nenorādīt darba valodas Bankas statūtos. Līdz ar to šī vēstule apliecina mūsu kopīgo vienošanos par to, ka Bankas darba valodas ir četras apliecinājumā norādītās valodas, kurās sagatavots līguma autentiskais teksts, un ka Banka izmantos šīs valodas savām ikdienas vajadzībām, ņemot vērā efektivitātes un ekonomijas apsvērumus.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti

Šie statūti ir pieņemti, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu (turpmāk – "līgums"), tie papildina šo līgumu, un tie ir atbilstoši jāinterpretē.

Ja pastāv pretruna starp statūtu noteikumiem un līguma noteikumiem, prevalē līguma noteikumi. Ja pastāv pretruna starp šiem statūtiem un citiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar līgumu, prevalē statūti.

1. iedaļa. Galvenais birojs un Bankas biroji

a) Bankas galvenais birojs atrodas Londonā.

b) Direktoru padome var atļaut Bankas aģentūru vai filiāļu dibināšanu jebkurā dalībnieku teritorijas vietā vienmēr, kad tas ir nepieciešams, lai veicinātu Bankas darbību efektīvu īstenošanu.

2. iedaļa. Direktoru padomes reglaments

Visus direktoru padomes izskatāmos jautājumus reglamentē direktoru padomes reglaments.

3. iedaļa. Pilnvarnieku darba nosacījumi

Pilnvarnieki un to vietnieki veic savus pienākumus, nesaņemot par to atlīdzību no Bankas. Banka nesedz izmaksas, kas viņiem rodas saistībā ar pilnvarnieku valdes sanāksmju apmeklēšanu.

4. iedaļa. Direktoru darba nosacījumi

A) Dienests

a) Katrs direktors un viņa vietnieks velta Bankas darbībām tik daudz laika un uzmanības, cik nepieciešams šīs iestādes interešu aizstāvībai, un Bankas galvenajā birojā vienmēr ir jāatrodas vai nu direktoram, vai arī vietniekam.

b) Ja persona neplāno veikt Bankas direktora pienākumus uz pilnu darba laiku, viņa iespējami drīz pēc stāšanās amatā un vienmēr, kad tas nepieciešams, nosaka, apspriežoties ar prezidentu, to, cik daudz laika viņa un viņas vietnieks veltīs darbam Bankā.

c) Ja direktors vai viņa vietnieks nespēj piedalīties Bankas darbā ar veselību saistītu vai līdzīgu iemeslu dēļ, direktors savā vietā var iecelt pagaidu vietnieku. Pagaidu vietnieks nesaņem algu vai atlīdzību par izdevumiem, kas viņam radušies, veicot šā amata pienākumus.

B) Atalgojums

a) Banka maksā atalgojumu četriem cilvēkiem katrā direkcijā. Ja direkcija nosaka, ka divi no šiem četriem cilvēkiem būs direktors un viņa vietnieks, tie saņem atalgojumu par Bankas labā nostrādāto laiku saskaņā ar pilnvarnieku valdes noteiktajām gada likmēm. Atalgojumu izmaksā atbilstīgi noteiktajai likmei līdz brīdim, kad pilnvarnieku valde to maina. Šādu atalgojumu saskaņā ar direktoru padomes apstiprinātiem noteikumiem maksā proporcionāli laikam, ko direktors vai vietnieks pavadījis, strādājot Bankas labā, un ko apliecina ar detalizētiem apstiprinājumiem, kuri nepieciešami, lai noteiktu precīzus Bankas labā nostrādātos laika posmus. Atalgojumu maksā saskaņā ar noteiktām Bankas procedūrām.

b) Pilnu darba laiku strādājoši direktori un vietnieki, kas dzīvo Londonā, var saņemt veselības aprūpes, pensijas, atkāpšanās un citus pabalstus, kas paredzēti Bankas darbiniekiem. Tie direktori un vietnieki, kas nestrādā pilnu darba laiku vai nedzīvo Londonā, ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes, pensijas, atkāpšanās un citus pabalstus, ja katrā gadījumā atsevišķi par to panākta vienošanās ar prezidentu, lai nodrošinātu, ka šādiem direktoriem un vietniekiem tiek piešķirti samērīgi pabalsti, un tiek pienācīgi ņemts vērā laiks, ko direktors vai viņa vietnieks pavadīs, strādājot Bankas labā.

C) Izdevumi (ceļošanas un atvaļinājuma)

a) Direktoru padome var pieņemt atbilstošu noteikumu, ar ko:

i) katram direktoram un viņa vietniekam tiek piešķirtas tiesības saņemt samērīgu pabalstu par izdevumiem, kuri saskaņā ar Bankas vērtējumu viņam radušies, dodoties oficiālā, ar direktoru padomi saskaņotā braucienā uz viņa pārstāvēto valsti vai valstīm vai citā uzdevumā, ko prezidents uzdevis veikt Bankas labā;

ii) katrs direktors un viņa vietnieks, kas strādā pilnu darba laiku un dzīvo Londonā, ir tiesīgs ik pēc diviem (2) gadiem, kas bez pārtraukuma nostrādāti uz pilnu darba laiku vienā no minētajiem amatiem vai abos amatos, saņemt samērīgu pabalstu par transporta izdevumiem, kas radušies, viņam un viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem dodoties vienā braucienā ikgadējā atvaļinājuma laikā viņa valstspiederības valstī, ar nosacījumu, ka direktora gadījumā viņa dienesta termiņš beidzas ne ātrāk kā pēc sešiem (6) mēnešiem no minētā ceļojuma sākuma dienas, bet vietnieka gadījumā paredzams, ka viņa dienesta termiņš nebeigsies ātrāk kā pēc sešiem (6) mēnešiem no ceļojuma sākuma dienas arī tad, ja notiek direktoru maiņa.

b) Direktors vai viņa vietnieks, kas pieprasa Bankai atlīdzināt vai kompensēt izdevumus, kas viņam radušies, veicot Bankas uzdevumu, savā pieprasījumā iekļauj apliecinājumu par to, ka viņš nav saņēmis un nesaņems atlīdzību vai kompensāciju par šādiem izdevumiem no cita avota.

c) Direktors vai viņa vietnieks ir tiesīgs saskaņā ar Bankas norādījumiem saņemt atlīdzību par samērīgiem izdevumiem, kas saskaņā ar Bankas vērtējumu viņam ir radušies saistībā ar oficiālu Bankas darbību.

d) Termins "pilns darba laiks" nozīmē pilna darba laika dienestu Bankā, izņemot šā punkta a) apakšpunktā noteikto prombūtni un citu neplānotu prombūtni no Bankas galvenā biroja. "Samērīgu pabalstu" par izdevumiem, kas minēti iepriekš C) punkta a) apakšpunkta i) daļā, piešķir par samērīgām ceļošanas un transporta izmaksām, ievērojot Bankas politiku un augšējo pabalsta robežu.

e) Atsevišķos gadījumos direktoru padome Bankas interesēs var noteikt citus atbilstošus pasākumus, kas nav pretrunā statūtiem un to mērķiem.

D) Biroja pakalpojumi

Ievērojot šā panta B) punkta noteikumus, Banka nodrošina tādus sekretariāta un cita personāla pakalpojumus, biroja telpas un citu aprīkojumu, kas var būt nepieciešams direktoru un viņu vietnieku pienākumu izpildei.

5. iedaļa. Prezidenta darba nosacījumi

Noteikumus, kas reglamentē prezidenta algu un citu viņam izmaksājamu atlīdzību un pabalstus, pieņem pilnvarnieku valde, pamatojoties uz direktoru padomes ieteikumu, un šos noteikumus iekļauj viņa līgumā. Prezidents var piedalīties veselības apdrošināšanas, pensijas, atkāpšanās un citos plānos, kas pieejami Bankas darbiniekiem.

6. iedaļa. Prezidenta vietnieka(-u) darba nosacījumi

Noteikumus, kas reglamentē prezidenta vietnieka(-u) algu un citu viņam izmaksājamu atlīdzību un pabalstus, kā arī viņa pilnvaru termiņu, pilnvaras un pienākumus, pieņem direktoru padome, un šos noteikumus iekļauj viņa līgumā. Prezidenta vietnieks(-i) var piedalīties veselības apdrošināšanas, pensijas, atkāpšanās un citos plānos, kas pieejami Bankas darbiniekiem.

7. iedaļa. Ētikas kodekss

Savā atklāšanas sanāksmē pilnvarnieku valde pieņem un pēc tam var pārskatīt ētikas kodeksu, kas cita starpā attiecas uz personīgajiem ieguldījumiem un darījumiem un ir saistošs visiem direktoriem, viņu vietniekiem un pagaidu vietniekiem, prezidentam un prezidenta vietniekiem, Bankas amatpersonām un darbiniekiem.

8. iedaļa. Pilnvaru deleģēšana

a) Pilnvarnieku valde pilnvaro direktoru padomi īstenot visas Bankas pilnvaras, izņemot tās, ko saskaņā ar līguma 24. panta 2. pantu un citiem noteikumiem var īstenot vienīgi pilnvarnieku valde, un ievērojot šos statūtus. Direktoru padome neizmanto pilnvarnieku valdes piešķirtās pilnvaras, lai veiktu darbību, kas ir pretrunā kādai pilnvarnieku valdes darbībai.

b) Prezidents, ievērojot direktoru padomes norādījumus, vada Bankas kārtējos darījumus. Direktoru padome pieņem nosacījumus (tostarp noteikumu par informācijas sniegšanu), procedūras un ierobežojumus, kas jāievēro prezidentam, kad viņš iesniedz direktoru padomē jautājumus izskatīšanai paātrinātā kārtībā.

9. iedaļa. Īpašā dalībnieku pārstāvība direktoru padomes sanāksmēs

Vienmēr, kad direktoru padome izskata jautājumu, kas īpaši skar tādu dalībnieku, kura pilsonība nav nevienam direktoram vai vietniekam, šo dalībnieku nekavējoties informē, izmantojot ātrus informācijas sniegšanas līdzekļus, par datumu, kad paredzēta šāda izskatīšana, un dalībniekam ir tiesības nosūtīt savu pārstāvi uz šo sanāksmi. Direktoru padome nepieņem galīgu lēmumu vai neiesniedz pilnvarnieku valdei nevienu jautājumu, kas skar dalībnieku, kamēr dalībniekam nav piedāvāta pienācīga iespēja paust viedokli un tikt uzklausītam direktoru padomes sanāksmē, par kuru dalībnieks ir pienācīgi informēts. Jebkurš dalībnieks var atteikties no šā noteikuma piemērošanas.

10. iedaļa. Vakantie direktoru amati

a) Ja jāievēlē jauns direktors, jo radusies līguma 26. panta 5. punktā minētā vakance, prezidents paziņo dalībniekiem, kuri ievēlēja iepriekšējo direktoru, par radušos vakanci. Prezidents var sasaukt sanāksmi ar šādu valstu pilnvarniekiem ar vienīgo mērķi ievēlēt jaunu direktoru, vai arī viņš, izmantojot ātrus informācijas sniegšanas līdzekļus, var pieprasīt izvirzīt kandidātus un noturēt vēlēšanas. Secīgus balsojumus organizē saskaņā ar līguma B pielikuma principiem līdz brīdim, kad viens no kandidātiem saņem absolūtu balsu vairākumu; nākamajā balsojumā nepiedalās kandidāts, kurš iepriekšējā balsojumā saņēmis vismazāko balsu skaitu.

b) Pēc jauna direktora ievēlēšanas iepriekšējā direktora vietnieks turpina veikt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad viņš tiek atkārtoti iecelts vietnieka amatā vai viņa vietā tiek iecelts jauns vietnieks.

11. iedaļa. Direktoru padomes pārskats

Katrā pilnvarnieku valdes ikgadējā sanāksmē direktoru padome iesniedz gada pārskatu par Bankas darbībām un politiku, tostarp atsevišķu pārskatu pa to Bankas speciālo fondu darbību, kas izveidoti vai pieņemti saskaņā ar līguma 18. pantu.

12. iedaļa. Finanšu gads

Bankas finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī, izņemot gadījumu, ja līgums stājas spēkā vēlāk nekā 1. janvārī, jo tad finanšu gads sākas dienā, kad stājas spēkā līgums, un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

13. iedaļa. Revīzijas un budžets

a) Bankas rēķinus pārbauda saskaņā ar vispārējo grāmatvedības praksi vismaz vienu reizi gadā, un to dara starptautiski atzīti ārējie revidenti, kurus izvēlējusies direktoru padome, pamatojoties uz prezidenta ierosinājumu, un direktoru padome iesniedz apstiprināšanai pilnvarnieku valdes ikgadējā sanāksmē pārskatu par rēķiniem, tostarp kopējo bilanci un pārskatu par peļņu un zaudējumiem, kas sagatavots, pamatojoties uz minētās pārbaudes rezultātiem. Par speciālā fonda darbībām iesniedz atsevišķu finanšu pārskatu.

b) Prezidents sagatavo gada administratīvo budžetu un iesniedz to apstiprināšanai direktoru padomē. Ar apstiprināto budžetu iepazīstina pilnvarnieku valdi tās nākamajā ikgadējā sanāksmē. Neatkarīgi no iepriekš minētā Bankas administratīvo budžetu par pirmo darbības finanšu gadu prezidents iesniedz apstiprināšanai direktoru padomē ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pilnvarnieku valdes atklāšanas sanāksmes.

14. iedaļa. Pieteikums dalībai Bankā

Ja direktoru padome iesniedz pilnvarnieku valdei pieteikumu ar ieteikumu piešķirt kandidātvalstij dalībnieka statusu, tā cita starpā pēc ziņojuma, ko sagatavojis prezidents, apspriežoties ar kandidātvalsti, sniedz pilnvarnieku valdei ieteikumus par parakstāmo kapitāla akciju skaitu un citiem nosacījumiem, ko pēc direktoru padomes domām pilnvarnieku valde varētu vēlēties piemērot.

15. iedaļa. Dalības apturēšana

Pirms Bankas dalībnieka dalības apturēšanas šo jautājumu izskata direktoru padome cita starpā pēc prezidenta ierosinājuma. Prezidents savlaikus informē dalībnieku par sūdzību, kas saņemta attiecībā uz to, un atvēl dalībniekam pienācīgu laiku mutisku vai rakstisku paskaidrojumus iesniegšanai. Direktoru padome iesaka pilnvarnieku valdei pasākumu, kuru tā uzskata par atbilstošu. Dalībniekam paziņo minēto ieteikumu un datumu, kad šo jautājumu paredzēts izskatīt pilnvarnieku valdē, un atvēl pienācīgu laiku mutisku vai rakstisku paskaidrojumu iesniegšanai pilnvarnieku valdē. Dalībnieks var atteikties no šīm tiesībām.

16. iedaļa. Statūtu grozījumi

Pilnvarnieku valde var grozīt šos statūtus jebkurā tās sanāksmē vai balsojot neklātienē saskaņā ar pilnvarnieku valdes reglamenta 10. pantu.

Pilnvarnieku valdes reglaments

1. iedaļa. Definīcijas

a) "Pilnvarnieks", izņemot gadījumu, kad pilnvarnieks veic ikgadējās sanāksmes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pienākumus saskaņā ar 6. pantu, ir arī vietnieks vai pagaidu vietnieks, kad šāds vietnieks veic pilnvarnieka pienākumus.

b) "Valde" ir pilnvarnieku veidotā valde.

c) "Direktors" ir arī vietnieks, kad viņš veic direktora pienākumus, ja vien nav noteikts citādi.

d) "Prezidents" ir Bankas prezidents vai viceprezidents, kad viņš veic prezidenta pienākumus.

e) "Līgums" ir Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu.

f) "Statūti" ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti.

g) "Darba kārtība" ir sanāksmē izskatāmo jautājumu saraksts.

h) "Dalībnieks" ir Bankas dalībnieks.

i) "Sekretārs" ir Bankas ģenerālsekretārs vai amatpersona, ko prezidents norīkojis ģenerālsekretāra pienākumu veikšanai tā prombūtnes laikā.

2. iedaļa. Sanāksmes

a) Valdes ikgadējā sanāksme notiek valdes noteiktajā datumā un vietā; direktoru padome var mainīt ikgadējās sanāksmes datumu un vietu, ja to var pamatot ar īpašiem apstākļiem vai iemesliem.

b) Valde papildus var organizēt īpašas sanāksmes, ja tā nolemj vai ja to pieprasa direktoru padome saskaņā ar līguma 25. panta 1. punktu.

c) Sekretārs, izmantojot ātrāko pieejamo informācijas sniegšanas līdzekli, paziņo visiem dalībniekiem katras valdes sanāksmes datumu un vietu. Šādi paziņojumi jānosūta vismaz četrdesmit piecas (45) dienas pirms ikgadējās sanāksmes datuma un trīsdesmit (30) dienas pirms īpašās sanāksmes datuma. Ārkārtas gadījumā paziņojumu var sniegt, izmantojot teleksu, faksimilu vai citus ātrus informācijas sniegšanas līdzekļus, desmit (10) dienas pirms noteiktā sanāksmes datuma.

e) Jebkurā padomes sanāksmē kvorumu veido divas trešdaļas direktoru ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Direktoru padomes sanāksmi, kurā nav nodrošināts kvorums, var pārcelt ar klātesošo direktoru balsu vairākumu. Direktoru padomes sanāksmi, kurā nav nodrošināts kvorums, var atlikt no dienas uz dienu ne vairāk kā divas (2) dienas pēc kārtas ar klātesošo direktoru lēmumu. Par šādu atliktu sanāksmi paziņojums nav jāsniedz.

e) Valde var uz laiku pārtraukt jebkuru sanāksmi un atsākt to citā dienā.

f) Ja vien valde nav noteikusi citādi, prezidents kopā ar valdes priekšsēdētāju un sadarbībā ar valsti, kurā notiek sanāksme, vada visus pasākumus, kas saistīti ar valdes sanāksmju organizēšanu.

3. iedaļa. Sanāksmju apmeklējums

a) Direktori un viņu vietnieki var apmeklēt jebkuru valdes sanāksmi un piedalīties tajā. Tomēr direktoram un viņa vietniekam nav balsstiesību, ja vien viņš nav tiesīgs balsot kā pagaidu vietnieks vai pilnvarnieks.

b) Valdes priekšsēdētājs, apspriežoties ar direktoru padomi, var uzaicināt uz valdes sanāksmi novērotājus.

4. iedaļa. Valdes sanāksmes darba kārtība

a) Prezidents saskaņā ar direktoru padomes norādījumiem sagatavo valdes sanāksmes darba kārtību un nosūta to dalībniekiem kopā ar paziņojumu par sanāksmi vai pirms šāda paziņojuma.

b) Jebkurš pilnvarnieks var iekļaut valdes sanāksmes darba kārtībā papildu jautājumus, ja vien viņš tos ir paziņojis prezidentam vismaz piecpadsmit (15) dienas pirms sanāksmes datuma. Prezidents šādus papildu jautājumus paziņo, izmantojot papildinājumu sarakstu, ko nosūta dalībniekiem 48 stundu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas no pilnvarnieka.

c) Darba kārtību un papildinājumu sarakstu valdes priekšsēdētājs iesniedz apstiprināšanai valdē katras sanāksmes pirmajā darba sēdē.

d) Ja tiek sasaukta īpašā sanāksme, darba kārtībā iekļauj vienīgi prezidenta paziņotos jautājumus.

e) Valdes sanāksmes laikā valde var labot darba kārtībā iekļautos jautājumus, papildināt darba kārtību ar jauniem jautājumiem vai dzēst jautājumus no tās.

f) Izņēmuma gadījumos prezidents saskaņā ar direktoru padomes norādījumiem var jebkurā laikā iekļaut jebkuras valdes sanāksmes darba kārtības projektā papildu jautājumus. Prezidents paziņo katram pilnvarniekam šādus papildu jautājumus, cik drīz vien tas ir iespējams.

5. iedaļa. Dalībnieku pārstāvība

Katrā valdes sanāksmē sekretārs iesniedz to dalībnieku pilnvarnieku, vietnieku vai pagaidu vietnieku sarakstu, kuru iecelšana ir oficiāli paziņota Bankai.

6. iedaļa. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

a) Valdes atklāšanas sanāksmes sākumā uzņemošās valsts pilnvarnieka vadībā vienu no pilnvarniekiem ievēlē par valdes priekšsēdētāju, bet divus citus pilnvarniekus – par priekšsēdētāja vietniekiem, un viņi pilda attiecīgā amata pienākumus līdz valdes pirmajai ikgadējai sanāksmei. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa norīkotais priekšsēdētāja vietnieks.

b) Valdes ikgadējās sanāksmes beigās valde ievēlē vienu no tās pilnvarniekiem priekšsēdētāja amatā, bet divus citus pilnvarniekus – priekšsēdētāja vietnieku amatos, un viņi pilda šo amatu pienākumus līdz nākamās ikgadējās valdes sanāksmes beigām. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa norīkotais priekšsēdētāja vietnieks.

c) Priekšsēdētājs vai viņa pienākumus veicošais priekšsēdētāja vietnieks nevar balsot, taču viņa vietā to var darīt viņa vietnieks vai pagaidu vietnieks.

7. iedaļa. Sekretārs

Bankas ģenerālsekretārs veic valdes sekretāra pienākumus.

8. iedaļa. Komitejas

Valde jebkurā sanāksmē var izveidot komitejas, kas nepieciešamas, lai atvieglotu tās darbu, un šīs komitejas ziņo valdei.

9. iedaļa. Balsošana

a) Visus valdes lēmumus pieņem ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā līgumā skaidri noteikts citādi. Jebkurā sanāksmē priekšsēdētājs var noskaidrot sanāksmē pastāvošo noskaņojumu un neorganizēt oficiālu balsošanu, taču oficiāla balsošana jāveic vienmēr, kad to pieprasa kāds pilnvarnieks; šādā gadījumā pilnvarniekiem jāizsniedz tā priekšlikuma teksts, par kuru tiek organizēta balsošana.

b) Jebkurā valdes sanāksmē dalībnieka balsi personīgi nodod pilnvarnieks, tā vietnieks, bet šo personu prombūtnes gadījumā – oficiāli norīkots pagaidu vietnieks, kuram dalībnieks uzdevis apmeklēt valdes sanāksmes un balsot tajās pilnvarnieka un viņa vietnieka prombūtnes laikā.

10. iedaļa. Balsošana neklātienē

a) Vienmēr, kad direktoru padome uzskata, ka lēmums par konkrētu jautājumu, attiecībā uz kuru valdei jāpieņem lēmums, nav atliekams līdz nākamajai valdes ikgadējai sanāksmei un nevar būt par pamatu īpašās valdes sanāksmes sasaukšanai, tā nekavējoties nosūta katram pilnvarniekam ierosinājumu attiecībā uz šo jautājumu ar lūgumu balsot par to.

b) Balsis, kas nodotas attiecībā uz šādu lūgumu, ir jādara zināmas Bankai direktoru padomes noteiktajā laika posmā. Šim laika posmam beidzoties, prezidents paziņo balsojuma rezultātus direktoru padomei, un tā reģistrē šos rezultātus, ievērojot līguma 29. panta 1. un 2. punktu, it kā būtu notikusi valdes sanāksme. Prezidents paziņo balsošanas rezultātus visiem pilnvarniekiem. Ja atbildes nesniedz vismaz divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no visām balsstiesībām, uzskata, ka ierosinājums nav apstiprināts.

11. iedaļa. Darbības pārskati

Valde sagatavo pārskatus par visām savām darbībām, un tie ir pieejami visiem dalībniekiem un tiek glabāti Bankā.

Direktoru padomes reglaments

1. iedaļa. Reglamenta juridiskais pamats

Šis direktoru padomes reglaments, turpmāk dēvēts par reglamentu, ir pieņemts saskaņā ar līguma 25. panta 4. punktu, 28. pantu un statūtu 8. pantu.

2. iedaļa. Definīcijas

a) "Direktors", izņemot direktoru, kas veic priekšsēdētāja pienākumus saskaņā ar 3. panta a) apakšpunktu, ir arī vietnieks vai pagaidu vietnieks atbilstīgi attiecīgajam gadījumam, kad šāds vietnieks veic direktora pienākumus.

b) "Padome" ir direktoru padome.

c) "Prezidents" ir Bankas prezidents.

d) "Līgums" ir Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu.

e) "Statūti" ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti.

f) "Darba kārtība" ir sanāksmē izskatāmo jautājumu saraksts.

g) "Priekšsēdētājs" ir persona, kas veic direktoru padomes priekšsēdētāja pienākumus saskaņā ar 3. panta a) apakšpunktu.

h) "Sekretārs" ir Bankas ģenerālsekretārs vai amatpersona, ko prezidents norīkojis ģenerālsekretāra pienākumu veikšanai viņa prombūtnes laikā.

3. iedaļa. Sanāksmes

a) Prezidents vai pirmais prezidenta vietnieks prezidenta prombūtnes gadījumā, vai prezidenta norīkots prezidenta vietnieks prezidenta un pirmā prezidenta vietnieka prombūtnes gadījumā veic padomes priekšsēdētāja pienākumus. Visu iepriekš minēto personu prombūtnes gadījumā padome izraugās direktoru, kurš veiks priekšsēdētāja pienākumus.

b) Prezidents sasauc padomes sanāksmes vienmēr, kad tas nepieciešams Bankas darbībai. Prezidents var sasaukt padomes sēdi jebkurā laikā pēc savas ierosmes. Prezidents sasauc padomi jebkurā laikā pēc jebkura direktora rakstiska lūguma. Izņēmuma gadījumos un gadījumā, ja prezidents un pirmais prezidenta vietnieks nav pieejams vai nespēj veikt prezidenta pienākumus, sanāksmi var sasaukt sekretārs, ja to lūguši vismaz trīs (3) direktori.

c) Izņemot īpašus gadījumus, kad paziņojums par sanāksmi jāsniedz, cik drīz vien tas ir iespējams, sekretārs informē direktorus un to vietniekus par sanāksmi vismaz trīs (3) darba dienas pirms sanāksmes.

d) Padomes sanāksmes notiek Bankas galvenajā birojā, ja vien netiek nolemts, ka konkrētā sanāksme notiks citviet.

e) Jebkurā padomes sanāksmē kvorumu veido direktoru vairākums ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

f) Papildus direktoriem un to vietniekiem, prezidentam, prezidenta vietniekiem un sekretāram padomes sanāksmes var apmeklēt vienīgi prezidenta norīkoti Bankas darbinieki, dalībnieku pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar līguma 28. panta 3. punktu, un citas personas, ko padome uzaicinājusi.

g) Neskarot līguma 28. panta 3. punktu, pēc priekšsēdētāja vai direktora pieprasījuma sanāksmes var notikt vadības sēdes laikā, kurā piedalās vienīgi direktori un to vietnieki, prezidents, prezidenta vietnieks(-i), sekretārs un citas konkrētas personas, kuru dalību konkrētā vadības sēdē apstiprinājusi padome.

4. iedaļa. Sanāksmju darba kārtība

a) Padomes sanāksmes darba kārtību sagatavo prezidents, vai tā tiek sagatavota saskaņā ar prezidenta norādījumiem, un katram direktoram un viņa vietniekam tiek izsniegts darba kārtības eksemplārs vismaz trīs (3) darba dienas pirms sanāksmes. Ja sanāksme tiek sasaukta īpašos apstākļos, darba kārtību katram direktoram izsniedz vismaz divdesmit četras stundas pirms šīs sanāksmes. Sanāksmes darba kārtībā iekļauj jebkuru jautājumu, kuru direktors ir pieprasījis iekļaut, ja padomei ir tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz šo jautājumu.

b) Padomes darbību attiecībā uz jebkuru jautājumu atliek uz laiku, ne mazāku par divām (2) darba dienām, ja to pieprasa direktors, neatkarīgi no tā vai šis jautājums ir iekļauts konkrētās sanāksmes darba kārtībā.

c) Padome var atlikt diskusiju vai lēmuma pieņemšanu attiecībā uz darba kārtībā iekļautu jautājumu uz tik ilgu laiku, cik tā uzskata par atbilstošu.

d) Jautājumus, kas nav iekļauti sanāksmes darba kārtībā, var izskatīt šajā sanāksmē, ja tam neiebilst neviens direktors vai priekšsēdētājs.

e) Visus tos sanāksmes darba kārtības jautājumus, kuru izskatīšana sanāksmē netiek pabeigta, automātiski iekļauj nākamās sanāksmes darba kārtības sākumā, ja vien padome nenolemj citādi.

f) Padomē apspriežamos dokumentus iesniedz direktoriem vismaz divdesmit vienu (21) kalendāro dienu pirms paredzētās apspriešanas, bet dokumentus, kuros iekļauts komercnoslēpums, vai citas dokumentu kategorijas, kuras padome nolēmusi izskatīt paātrinātā procedūrā, iesniedz direktoriem vismaz desmit (10) darba dienas pirms plānotās apspriešanas.

5. iedaļa. Balsošana

a) Priekšsēdētājs parasti noskaidro un paziņo sanāksmē pastāvošo noskaņojumu attiecībā uz konkrētu jautājumu, un uzskata, ka padome ir lēmusi atbilstīgi tam, kā priekšsēdētājs ir konstatējis minētajā paziņojumā; šādā gadījumā oficiāla balsošana nav jāveic. Direktors, kurš nepiekrīt padomes lēmumam, var pieprasīt ierakstīt viņa viedokli sanāksmes protokolā. Jebkurš direktors var pieprasīt oficiālu balsošanu saskaņā ar līguma 29. panta 3. punktu.

b) Direktori var balsot tikai personiski.

6. iedaļa. Paziņojums direktoriem

a) Visus paziņojumus, kas saskaņā ar šo reglamentu jāsniedz direktoram vai viņa vietniekam, uzskata par pienācīgi sniegtiem, ja tie sniegti rakstveidā, pa tālruni vai personiski Bankas darba laikā direktora birojā, kas atrodas Bankas galvenajā birojā, vai atbilstīgi tam, kā noteikts attiecībā uz citviet notiekošām sanāksmēm, kas sasauktas saskaņā ar 3. panta d) apakšpunktu.

b) Vienmēr, kad saskaņā ar reglamentu dokuments ir jāsniedz direktoram vai viņa vietniekam, to uzskata par pienācīgi sniegtu, ja tas deponēts Bankas darba laikā direktora birojā, kas atrodas Bankas galvenajā birojā, vai atbilstīgi tam, kā noteikts attiecībā uz citviet notiekošām sanāksmēm, kas sasauktas saskaņā ar 3. panta d) apakšpunktu.

c) Direktors jebkurā laikā var atteikties no reglamentā noteiktas paziņojuma vai dokumenta sniegšanas direktoram vai viņa vietniekam, paziņojot par to rakstveidā, ar pietiekami ātru saziņas līdzekļu starpniecību vai personiski.

7. iedaļa. Sekretārs

Padomes sekretāra pienākumus veic ģenerālsekretārs.

8. iedaļa. Sanāksmes protokols

a) Sekretārs ir atbildīgs par padomes sanāksmju protokolu un pārskatu sagatavošanu.

b) Protokola un pārskata projektus nosūta visiem direktoriem, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā četrdesmit astoņas (48) stundas pēc sanāksmes. Tos iesniedz apstiprināšanai padomē saprātīgā laika posmā.

c) Protokolā norāda šādu informāciju: i) sanāksmes dalībnieku vārdi un uzvārdi; ii) iepriekšējās sanāksmes protokola apstiprināšana; iii) darba kārtības jautājumu nosaukumi; un iv) panāktās vienošanās un pieņemtie lēmumi.

d) Jebkurš direktors var pieprasīt ierakstīt viņa viedokli sanāksmes pārskatā.

e) Sekretārs ir atbildīgs par protokolu, darbību pārskatu un citu ar padomes darbībām saistītu dokumentu glabāšanu, un sekretārs ir vienīgā persona, kas var apliecināt šo dokumentu norakstus.

9. iedaļa. Publicitāte

Protokolu publicē. Padomes darbību pārskati ir konfidenciāli, un tos nepublicē, ja vien padome nenolemj pilnvarot prezidentu nodrošināt atbilstošu publicitāti kādam ar šo pārskatu saistītam jautājumam. Padome izstrādā īpašas procedūras komercdarījumu konfidencialitātes nodrošināšanai.

10. iedaļa. Grozījumi

Šo reglamentu var grozīt, ja par to nobalso direktoru vairākums, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas balsstiesību, jebkurā sanāksmē ar nosacījumu, ka ierosinātais grozījums ir paziņots direktoriem rakstveidā vismaz desmit (10) dienas iepriekš.

11. iedaļa. Komitejas

Padome var veidot komitejas, kas nepieciešamas tās darba atvieglošanai, ciktāl tam neiebilst pilnvarnieku valde. Šīs komitejas atskaitās padomei.

(Direktoru padome pieņēma šos noteikumus 1991. gada 18.19. aprīlī. Direktoru padome grozīja 5., 8. un 9. punktu 2006. gada 19. septembrī.)

Līgums par galveno mītni

Starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu;

ievērojot, ka līguma 33. pantā noteikts, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais birojs atrodas Londonā;

vēloties noteikt Bankas un ar to saistīto personu statusu, privilēģijas un imunitāti Apvienotajā Karalistē,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants. Izmantotie termini

Šajā līgumā:

a) "Bankas dibināšanas līgums" ir Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu, kas parakstīts Parīzē 1990. gada 29. maijā, un tā grozījumi;

b) "Banka" ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

c) "Valdība" ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ("Apvienotā Karaliste") valdība;

d) termini "dalībnieks", "prezidents", "prezidenta vietnieks", "pilnvarnieks", "pilnvarnieka vietnieks", "pilnvarnieka pagaidu vietnieks", "direktors", "direktora vietnieks" un "direktora pagaidu vietnieks" tiek lietoti tādā pašā nozīmē, kā tie lietoti Līgumā par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu, tās statūtos vai reglamentos;

e) "Bankas telpas" ir zeme, ēkas un ēku daļas, tostarp piekļuves objekti, ko izmanto oficiālajām Bankas darbībām;

f) "dalībnieku pārstāvji" ir to dalībnieku delegāciju vadītāji, kas piedalās Bankas organizētajās sanāksmēs, kuras nav pilnvarnieku sanāksmes vai direktoru padomes sanāksmes;

g) "delegāciju dalībnieki" ir dalībnieku pārstāvju delegāciju vietnieki, padomnieki, tehniskie eksperti un sekretāri;

h) "amatpersonas" ir prezidents, prezidenta vietnieks un citas personas, ko prezidents iecēlis par Bankas amatpersonām;

i) "Bankas darbinieki" ir Bankas personāls, izņemot darbiniekus, kas pieņemti darbā vietējā līmenī un saņem atalgojumu saskaņā ar stundas likmi;

j) "Bankas arhīvi" ir visi protokoli, sarakste, dokumenti, manuskripti, nekustīgie un kustīgie attēli un filmas, skaņu ieraksti, datorprogrammas un rakstītie materiāli, videolentes vai diski, kā arī diski vai lentes, kurās iekļauti dati, kas pieder Bankai vai ko Banka glabā;

k) "Bankas oficiālās darbības" ir visas darbības, ko veic saskaņā ar Bankas dibināšanas līgumu, un visas darbības, ar ko īsteno minētā līguma 1. un 2. pantā noteikto mērķi un funkcijas, vai ko veic, īstenojot minētā līguma 20. pantā noteiktās pilnvaras, tostarp administratīvās darbības,

l) "ar Banku saistītas personas" ir Bankas pilnvarnieki, pilnvarnieku vietnieki, pilnvarnieku pagaidu vietnieki, dalībnieku pārstāvji, delegāciju locekļi, direktori, direktoru vietnieki, direktoru pagaidu vietnieki, prezidents, prezidenta vietnieki, amatpersonas un darbinieki un eksperti, kas veic uzdevumus Bankas labā.

2. pants. Interpretācija

1. Šo līgumu interpretē, ņemot vērā galveno uzdevumu nodrošināt Bankas pienākumu pilnīgu un efektīvu izpildi Apvienotajā Karalistē un īstenot tās mērķi un funkcijas.

2. Ar šo līgumu tiek īstenoti un papildināti atsevišķi Līguma par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu noteikumi, un ar to negroza minētā līguma noteikumus, jo īpaši tā VIII nodaļu, ne arī atkāpjas no tiem.

3. pants. Tiesiskais statuss

Banka ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir pilna juridiska rīcībspēja:

a) slēgt līgumus;

b) iegūt nekustamu un kustamu īpašumu un rīkoties ar to;

c) ierosināt tiesvedības.

4. pants. Imunitāte pret tiesvedību

1. Savu oficiālo darbību izpildē Bankai ir imunitāte pret jurisdikciju; Bankas imunitāti nepiemēro:

a) ciktāl Banka konkrētā gadījumā ir skaidri paudusi rakstiskā dokumentā, ka atsakās no šādas imunitātes;

b) attiecībā uz civiltiesisku prasību, kas izriet no tās pilnvarām aizņemties naudu, izsniegt galvojumus un pirkt vai pārdot vērtspapīrus vai parakstīt to pārdošanu;

c) attiecībā uz trešās personas civiltiesisku prasību par zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā, kuru izraisījusi Bankas amatpersona vai darbinieks Bankas uzdevuma izpildes laikā;

d) attiecībā uz civiltiesisku prasību par kādas darbības vai bezdarbības izraisītu personas nāvi vai traumēšanu Apvienotajā Karalistē;

e) attiecībā uz šķīrējtiesas nolēmuma izpildi pret Banku, ja prasību šķīrējtiesā iesniegusi Banka vai tas iesniegts Bankas vārdā;

f) attiecībā uz jebkuru pretprasību, kas tieši saistīta ar Bankas ierosinātu tiesvedību.

2. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir aizsargāti pret visiem ierobežojumiem, apķīlāšanu, arestu vai izpildi, ja vien tas netiek veikts saskaņā ar galīgu spriedumu, kas pieņemts attiecībā pret Banku.

5. pants. Bankas galvenā biroja telpas

1. Kad valdība izraugās Bankas telpas, veic pārrunas par šīm telpām un iegūst tās, tā dara visu iespējamo, lai izpildītu Bankas prasības. Jo īpaši valdībai jāpalīdz Bankai iegūt (kā dāvinājumu, nomājot, īrējot vai pērkot) tādas telpas, ko Banka, apspriežoties ar valdību, izvēlas kā Bankas telpas.

2. Valdība neatbrīvojas no Bankas telpām vai kādas šo telpu daļas vai necenšas no tām atbrīvoties bez Bankas piekrišanas.

6. pants. Bankas telpu neaizskaramība

1. Bankas telpas ir neaizskaramas un atrodas Bankas kontrolē un uzraudzībā, un Banka var izstrādāt noteikumus, kas nepieciešami tās funkciju izpildei šajās telpās.

2. Valdības amatpersonas vai personas, kas īsteno valsts varu neatkarīgi no tā, vai tā ir administratīva vara, tiesu vara, militāra vara vai policijas vara, var iekļūt Bankas telpās vienīgi tad, ja tam ir piekritis prezidents un tas notiek saskaņā ar prezidenta apstiprinātiem nosacījumiem. Var uzskatīt, ka šāda piekrišana ir sniegta ugunsgrēka vai citas katastrofas gadījumā, kad ātri jānodrošina aizsardzība. Banka un valdība vienojas par to, kādos apstākļos un kā minētās amatpersonas var iekļūt Bankas telpās bez Bankas iepriekšējas piekrišanas, lai veiktu ar ugunsdrošību, sanitārajām normām vai ārkārtas situācijām saistītas darbības.

3. Banka atļauj pienācīgi pilnvarotiem komunālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem veikt pārbaudes, remontu, uzturēšanas darbus, rekonstrukciju un pārvietot labierīcības, caurules, vadus un kanalizāciju Bankas telpās un tās objektos.

4. Valdība neatļauj neviena pakalpojuma (izņemot pasta pakalpojumu) sniegšanu vai procesuālas darbības vai palīgdarbības īstenošanu, piemēram, privātā īpašuma apķīlāšanu, Bankas telpās, ja vien tas netiek darīts ar prezidenta nepārprotamu atļauju un saskaņā ar viņa apstiprinātiem nosacījumiem.

5. Neierobežojot šā līguma noteikumus, Banka nepieļauj, ka Bankas telpas kļūst par patvērumu no saukšanas pie atbildības personām, kas būtu jāizraida vai jādeportē vai kas cenšas izvairīties no apcietināšanas vai tiesiskas darbības izpildes saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

7. pants. Bankas telpu aizsardzība

1. Valdībai ir pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus, lai aizsargātu Bankas telpas pret uzbrukumiem vai bojājumiem un nepieļautu Bankas miera traucēšanu vai tās goda aizskaršanu.

2. Ja Banka to pieprasa, valdība, apspriežoties ar pilsētas policijas priekšnieku un Banku, izstrādā politiku un procedūras personu neatļautas iekļūšanas novēršanai, kārtības nodrošināšanai Bankas telpās un neaicinātu personu izraidīšanai no Bankas telpām.

3. Bankai ir jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Bankas telpu izmantošanas dēļ netiek samazinātas ērtības, ko sniedz Bankas telpām pieguļošā zeme.

8. pants. Komunālie pakalpojumi Bankas telpās

1. Valdība dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka Bankai tiek sniegti nepieciešamie komunālie pakalpojumi, tostarp ir nodrošināta elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze, pasta piegāde, tālruņi, telegrāfi, vietējie pārvadājumi, drenāža, atkritumu savākšana un ugunsdrošība, un ka šādi komunālie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar saprātīgiem noteikumiem. Minēto pakalpojumu pārtraukuma vai pārtraukuma draudu gadījumā valdība Bankas vajadzības pielīdzina diplomātisko pārstāvniecību vajadzībām un veic pasākumus, lai novērstu apdraudējumu Bankas darbībām.

2. Visas preferenciālās likmes vai tarifus, ko Apvienotajā Karalistē var piemērot attiecībā uz diplomātiskajām pārstāvniecībām saistībā ar šā panta 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu, piemēro arī attiecībā uz Banku, ja tas nav pretrunā tām starptautiskajām konvencijām, noteikumiem un pasākumiem, kam valdība ir pievienojusies.

9. pants. Karogs un emblēma

Bankai ir tiesības izstādīt savu karogu un emblēmu Bankas telpās un uz Bankas un tās prezidenta transporta līdzekļiem.

10. pants. Īpašuma imunitāte un Bankas arhīvu neaizskaramība

1. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizēšanu, konfiskāciju, ekspropriāciju un jebkuru citu izpildu vai likumdošanas darbību izraisītu iejaukšanos, atsavināšanu vai tiesību atņemšanu.

2. Bankas arhīvi ir neaizskarami.

11. pants. Sakari un publikācijas

1. Attiecībā uz Bankas oficiālo saziņu un visu tās dokumentu nosūtīšanu Apvienotajā Karalistē piemēro režīmu, kas ir ne mazāk izdevīgs kā vislielākās labvēlības režīms, kādu valdība nodrošina jebkurai starptautiskai organizācijai attiecībā uz pasta sūtījumu, kablogrammu, radiogrammu, telefaksa, tālruņa un citu saziņas veidu prioritātēm, likmēm un papildtarifiem un informācijas publicēšanas likmēm drukātajos plašsaziņas līdzekļos un radio, un šajā saistībā valdība, īstenojot regulāciju, vienmēr ņem vērā Bankas īpašās vajadzības pēc telesakariem un vismodernākās komerciālās sakaru tehnoloģijas.

2. Valdība atļauj Bankai neierobežoti sazināties par visām tās oficiālajām darbībām un aizsargā šādu saziņu, un nepiemēro cenzūru attiecībā uz Bankas oficiālo korespondenci un citu oficiālo informācijas apmaiņu.

3. Bankai ir tiesības izmantot kodus un nosūtīt un saņemt oficiālo korespondenci un citu oficiālo informāciju pa kurjerpastu vai aizzīmogotos maisos, un attiecībā uz to būs piemērotas vismaz tādas pašas privilēģijas un imunitāte, kas piešķirtas diplomātiskajiem kurjeriem un maisiem.

12. pants. Atbrīvojums no aplikšanas ar nodokļiem

1. Bankas oficiālo darbību jomā Banku, tās īpašumu, aktīvus, ienākumus un peļņu atbrīvo no visiem spēkā esošajiem vai turpmākajiem tiešajiem nodokļiem, tostarp no ienākumu nodokļa, kapitāla pieauguma nodokļa un uzņēmuma peļņas nodokļa.

2. Attiecībā uz Bankas telpām nepiemēro likmes vai citus vietējos nodokļus, nodevas vai likmes, ar ko aizstāj vai papildina minētās likmes, izņemot to daļu, ko iekasē arī no diplomātiskajām pārstāvniecībām un kas veido maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Minētās likmes vai visus citus šajā punktā minētos vietējos nodokļus, nodevas vai likmes, ar ko aizstāj vai papildina šīs likmes, maksā valdība, un pēc tam valdība atgūst no Bankas daļu, kas atbilst maksai par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

13. pants. Atbrīvojums no aplikšanas ar muitas nodokļiem un netiešajiem nodokļiem

1. Nodevas (muitas un akcīzes) un nodokļus nepiemēro attiecībā uz tādu preču ievešanu un izvešanu, kuras ieved un izved Banka vai tiek ievestas vai izvestas Bankas vārdā un kuras ir nepieciešamas Bankas oficiālajām darbībām, vai attiecībā uz tādu Bankas publikāciju ievešanu vai izvešanu, ko ieved vai izved Banka vai kas tiek ievestas vai izvestas Bankas vārdā. Prezidenta parakstīta vai viņa vārdā parakstīta dokumentācija ir neapstrīdams pierādījums tam, ka šādas preces ir nepieciešamas Bankas oficiālajām darbībām.

2. Banku atbrīvo no ievešanas vai izvešanas aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz precēm, kuras ieved vai izved Banka un kuras ir nepieciešamas tās oficiālajām darbībām, un attiecībā uz Bankas ievestajām vai izvedamajām publikācijām.

3. Bankas oficiālos transporta līdzekļus neapliek ar automobiļa nodokli un pievienotās vērtības nodokli, un Bankai atmaksā pievienotās vērtības nodokli par visām citām precēm un pakalpojumiem, kas tiek piegādāti Bankas oficiālo darbību veikšanai.

4. Bankai atmaksā nodevu (muitas un akcīzes) un pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par tādu minerāleļļu (kas noteiktas 1979. gada Minerāleļļu nodokļa akta 1. pantā) ievešanu, kuras iegādājusies Banka un kuras nepieciešamas Bankas oficiālo darbību izpildei.

5. Banku atbrīvo no akcīzes nodokļa par Apvienotajā Karalistē ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas pirkti Apvienotajā Karalistē reprezentācijas vajadzībām, ciktāl šāds atbrīvojums tiek piemērots arī attiecībā uz diplomātiskajām pārstāvniecībām. Prezidenta parakstīta vai viņa vārdā parakstīta dokumentācija ir neapstrīdams pierādījums tam, ka pirkums veikts reprezentācijas vajadzībām.

6. Banku atbrīvo arī no visiem netiešajiem nodokļiem, kurus var turpmāk piemērot Apvienotajā Karalistē, ja šāds atbrīvojums ir noteikts Bankas dibināšanas līgumā. Banka un valdība apspriežas par šāda atbrīvojuma piemērošanas metodi.

14. pants. Tālākpārdošana

1. Preces, kuras iegūtas vai ievestas saskaņā ar 13. pantu, nepārdod, neatdod, neizīrē vai citādi nerealizē Apvienotajā Karalistē, ja vien valdība par to netiek informēta iepriekš un nav samaksātas attiecīgās nodevas un nodokļi.

2. Maksājamās nodevas un nodokļus aprēķina, pamatojoties uz piemērojamo likmi un preču vērtību datumā, kad mainās preču īpašnieks vai preces tiek pārveidotas citām vajadzībām.

15. pants. Ar Banku saistītu personu privilēģijas un imunitāte

1. Valdība apņemas atļaut ar Banku saistītām personām un šo personu ģimenes locekļiem, ar kuriem viņiem ir kopīga mājsaimniecība, ieceļot Apvienotajā Karalistē bez kavēšanās un vīzu nodevas maksāšanas.

2. Ar Banku saistītas personas:

a) pat pēc viņu uzdevuma vai dienesta beigām ir imūnas pret jurisdikciju un tiesvedību, tostarp pret arestu un aizturēšanu, attiecībā uz darbībām, ko šīs personas veikušas, pildot amata pienākumus, tostarp attiecībā uz šo personu rakstiskiem vai mutiskiem izteikumiem; tomēr šo imunitāti nepiemēro attiecībā uz civiltiesisku atbildību gadījumos, kad kaitējums radīts šādas personas izraisītā ceļu satiksmes negadījumā;

b) un šo personu ģimenes locekļi, ar kuriem viņām ir kopīga mājsaimniecība, ir atbrīvoti no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas, kā arī no reģistrācijas formalitātēm, ko veic imigrācijas pārbaudes vajadzībām;

c) un šo personu ģimenes locekļi, ar kuriem viņām ir kopīga mājsaimniecība, ir atbrīvoti no valsts dienesta pienākumiem;

d) ir tiesīgas uz tādu pašu pārvietošanās brīvību Apvienotās Karalistes teritorijā (ievērojot Apvienotās Karalistes tiesību aktus un noteikumus attiecībā uz zonām, kurās aizliegts iekļūt vai kuras ir ierobežotas pieejamības zonas valsts drošības apsvērumu dēļ) un tādiem pašiem ceļošanas atvieglojumiem, kādus parasti piešķir līdzvērtīga ranga diplomātisko pārstāvniecību amatpersonām;

e) un šo personu ģimenes locekļi, ar kuriem viņām ir kopīga mājsaimniecība, starptautisku krīžu gadījumos saņem tādus pašus repatriācijas atvieglojumus, kādus piešķir līdzvērtīga ranga diplomātisko pārstāvniecību amatpersonām; un

f) visi šo personu oficiālie dokumenti ir neaizskarami.

3. Papildus 2. punktā minētajām privilēģijām un imunitātei Bankas direktoriem, direktoru vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem un ekspertiem, ar kuriem noslēgts līgums uz laiku, ilgāku par 18 mēnešiem, pirmo reizi sākot veikt darba pienākumus Apvienotajā Karalistē, tos atbrīvo no nodokļiem (muitas un akcīzes) un citiem maksājumiem (izņemot maksu par pakalpojumiem) par viņu mēbeļu un personisko mantu (tostarp viena automobiļa katram cilvēkam) ievešanu un par tiem viņu ģimenes locekļiem piederošu mēbeļu un personisko mantu ievešanu, ar kuriem viņiem ir kopīga mājsaimniecība, ja šīs mēbeles vai personiskās mantas viņiem pieder vai viņi tās jau ir pasūtījuši un tās ir paredzētas personiskai lietošanai vai viņu mītnes vietai. Šādas preces parasti tiek ievestas sešu mēnešu laikā no brīža, kad minētā persona pirmo reizi ieceļojusi Apvienotajā Karalistē; pamatotos gadījumos šis termiņš tiks pagarināts. Ja minētās personas pēc darba pienākumu izpildes pabeigšanas izved preces, uz kurām attiecas šis punkts, tās atbrīvo no nodokļiem un citiem maksājumiem, ko var piemērot attiecībā uz šādu izvešanu (izņemot maksu par saņemtajiem pakalpojumiem). Uz šajā punktā minētajām privilēģijām attiecina nosacījumus, kas reglamentē tādu preču realizāciju, attiecībā uz kuru ievešanu Apvienotajā Karalistē netiek piemērots nodoklis, un vispārējos ierobežojumus, ko Apvienotajā Karalistē piemēro attiecībā uz visu importu un eksportu.

4. a) Papildus 2. punktā noteiktajām privilēģijām un imunitātei pilnvarniekiem, pilnvarnieku vietniekiem un dalībnieku pārstāvjiem:

i) ir tiesības izmantot kodus un saņemt dokumentus vai korespondenci ar īpaša kurjera starpniecību vai pa diplomātisko pastu;

ii) ir tādi paši muitas atvieglojumi attiecībā uz to personisko bagāžu, kādus piešķir diplomātiskajiem pārstāvjiem; un

iii) ir imunitāte pret arestu un aizturēšanu un personiskās bagāžas arestu.

b) Šā panta noteikumus piemēro attiecībā uz pilnvarniekiem, pilnvarnieku vietniekiem, pilnvarnieku pagaidu vietniekiem, direktoriem, direktoru vietniekiem, direktoru pagaidu vietniekiem un dalībnieku pārstāvjiem neatkarīgi no šo personu pārstāvēto valdību attiecībām ar Apvienotās Karalistes valdību, un tie neierobežo īpašo imunitāti, kas citādi var būt piešķirta šīm personām.

5. Papildus 2. punktā noteiktajām privilēģijām un imunitātei prezidentam un pieciem (5) prezidenta vietniekiem piešķir tādas pašas privilēģijas un imunitāti, ko piešķir diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, papildinātām ar Apvienotās Karalistes praksi.

6. Privilēģijas un imunitāti, kas noteiktas 2. punkta b), c) un e) apakšpunktā, 3. punktā, 4. punktā un 5. punktā, nepiemēro attiecībā uz personām, kuras saistītas ar Banku un ir Apvienotās Karalistes pilsoņi, un 2. punkta e) apakšpunktā, 3. punktā, 4. punktā un 5. punktā noteiktās privilēģijas un imunitāti nepiemēro attiecībā uz personām, kuras saistītas ar Banku un ir Apvienotās Karalistes pastāvīgie iedzīvotāji.

7. Šajā pantā noteiktās privilēģijas un imunitāti nepiemēro Apvienotās Karalistes pārstāvjiem, ne arī to delegāciju locekļiem.

16. pants. Ienākumu nodoklis

1. Attiecībā uz algām un atalgojumiem, ko Banka izmaksā Bankas direktoriem, direktoru vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, Banka piemēro iekšējo nodokli savā labā. Šādas algas un atalgojumus atbrīvo no Apvienotās Karalistes ienākumu nodokļa no datuma, kad attiecībā uz tām piemēro minēto iekšējo nodokli, taču valdībai ir tiesības ņemt šīs algas un atalgojumus vērā, kad tā novērtē nodokļu summu, kas jāiekasē no ienākumiem, kuri gūti no citiem avotiem.

2. Ja Bankā pastāv sistēma pensiju vai regulāro pabalstu izmaksai tās bijušajām amatpersonām vai darbiniekiem, attiecībā uz šīm pensijām vai regulārajiem pabalstiem nepiemēro šā panta 1. punkta noteikumus.

17. pants. Sociālais nodrošinājums

No dienas, kad Banka izveido sociālā nodrošinājuma shēmu vai pievienojas šādai shēmai, Bankas direktorus, direktoru vietniekus, amatpersonas un darbiniekus attiecībā uz Bankai sniegtajiem pakalpojumiem atbrīvo no jebkādu Apvienotajā Karalistē izveidotu sociālā nodrošinājuma shēmu noteikumiem.

18. pants. Iespēja strādāt

1. Banka nenodarbina kā Bankas amatpersonu vai darbinieku tādu personu, kura šādas nodarbinātības laikā atrodas Apvienotajā Karalistē, kamēr tā nav veikusi visus pamatotos pasākumus, lai pārliecinātos, ka šādas personas uzturēšanās Apvienotajā Karalistē nav pretrunā attiecīgajiem imigrācijas tiesību aktiem vai ka attiecībā uz tās nodarbināšanu Apvienotajā Karalistē nevar piemērot šajos tiesību aktos noteiktu aizliegumu. Ja valdība konstatē, ka Bankas nodarbināta persona laikā, kad tā tika pieņemta darbā, neatbilda imigrācijas tiesību aktiem vai ka uz to attiecās minētais aizliegums, Banka un valdība apspriežas, lai vienotos par atbilstošu risinājumu, tostarp attiecīgajā gadījumā par darba attiecību pārtraukšanu.

2. Laulātajiem un ģimenes locekļiem, kas dzīvo Bankas direktoru, direktoru vietnieku, amatpersonu un darbinieku un tādu ekspertu mājsaimniecībā, kuri sniedz pakalpojumus Bankai, nodrošina iespēju strādāt Apvienotajā Karalistē.

19. pants. Imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi. Atteikšanās no tiesībām

1. Imunitāti, privilēģijas un atbrīvojumus, ko piešķir saskaņā ar šo līgumu, piešķir Bankas interesēs. Direktoru padome var noteikt, ciktāl un ar kādiem nosacījumiem tā atsakās no imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo līgumu, gadījumos, kad direktoru padomes ieskatā tas atbilst Bankas interesēm. Prezidentam ir tiesības un pienākums atcelt imunitāti, privilēģijas vai atbrīvojumu, kas piešķirts Bankas amatpersonai, darbiniekam vai ekspertam, kurš sniedz pakalpojumus Bankai, izņemot prezidentu vai prezidenta vietnieku, ja viņš uzskata, ka imunitāte, privilēģija vai atbrīvojums varētu traucēt taisnīguma īstenošanu un ka to var atcelt, neskarot Bankas intereses. Līdzīgos apstākļos un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem direktoru padomei ir tiesības un pienākums atcelt prezidentam un prezidenta vietniekiem piešķirto imunitāti, privilēģijas vai atbrīvojumu.

2. Privilēģijas un imunitāti piešķir dalībnieku pārstāvjiem un delegāciju locekļiem saskaņā ar 15. pantu, lai nodrošinātu šo personu funkciju izpildes pilnīgu neatkarību, un attiecīgais dalībnieks var atteikties no šīm privilēģijām un imunitātes.

20. pants. Paziņojums par pieņemšanu darbā. Kartes

1. Banka informē valdību par to, ka Bankas amatpersona vai darbinieks vai eksperts, kas sniedz pakalpojumus Bankai, ir sācis veikt savus darba pienākumus vai atteicies no tiem. Turklāt Banka laiku pa laikam nosūta valdībai sarakstu, kurā norādīti visi šādi Bankas darbinieki, amatpersonas un eksperti. Tā vienmēr norāda, vai attiecīgā persona ir Apvienotās Karalistes pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs.

2. Kad valdība saņem paziņojumu par Bankas amatpersonu un darbinieku pieņemšanu darbā, tā šīm personām izsniedz karti ar kartes turētāja fotogrāfiju un informāciju par to, ka kartes turētājs ir Bankas amatpersona vai darbinieks.

21. pants. Sadarbība

1. Banka vienmēr sadarbojas ar attiecīgajām Apvienotās Karalistes iestādēm, lai novērstu šajā līgumā noteiktās imunitātes, privilēģiju, atbrīvojumu un atvieglojumu ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Šis līgums neierobežo valdības tiesības veikt Apvienotās Karalistes drošībai nepieciešamos piesardzības pasākumus. Ja valdība uzskata, ka jāpiemēro iepriekšējais teikums, tā sazinās ar Banku, cik ātri vien tas ir iespējams pastāvošajos apstākļos, lai vienotos par pasākumiem, kas nepieciešami Bankas interešu aizsardzībai. Banka sadarbojas, lai novērstu kaitējumu Apvienotās Karalistes drošībai.

22. pants. Grozīšana

Pēc valdības vai Bankas pieprasījuma tiek organizēta apspriede par šā līguma īstenošanu, grozīšanu vai darbības jomas paplašināšanu. Jebkura vienošanās, grozījums vai darbības jomas paplašinājums var stāties spēkā ar notu apmaiņu starp valdības un prezidenta pilnvarotiem pārstāvjiem.

23. pants. Strīdu atrisināšana

1. Visus strīdus starp valdību un Banku par šā līguma interpretāciju vai piemērošanu, kas netiek atrisināti pārrunās vai ar citu strīdu atrisināšanas paņēmienu, par ko puses ir vienojušās, nodod galīgā lēmuma pieņemšanai trīs šķīrējtiesnešu veidotai šķīrējtiesai, ko attiecībā uz katru gadījumu izveido no jauna atbilstīgi turpmāk minētajai kārtībai. Divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas par jautājuma izskatīšanu šķīrējtiesā Banka un valdība ieceļ katra savu šķīrējtiesas pārstāvi. Šie divi pārstāvji izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kurš nav Apvienotās Karalistes pilsonis. Šis trešais šķīrējtiesnesis ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2. Ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts pieprasījums par jautājuma izskatīšanu šķīrējtiesā, nav iecelti visi šķīrējtiesneši, valdība vai Banka var bez otras puses piekrišanas lūgt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju iecelt trūkstošos šķīrējtiesnešus. Ja priekšsēdētājs ir Apvienotās Karalistes pilsonis vai nevar izpildīt minēto uzdevumu citu iemeslu dēļ, ar aicinājumu iecelt šķīrējtiesnešus vēršas pie priekšsēdētāja vietnieka. Ja priekšsēdētāja vietnieks ir Apvienotās Karalistes pilsonis vai nespēj veikt minēto uzdevumu citu iemeslu dēļ, ar aicinājumu iecelt šķīrējtiesnešus vēršas pie nākamā zemākesošā Starptautiskās tiesas pārstāvja, kurš nav Apvienotās Karalistes pilsonis.

3. Šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši. Šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu un šajā saistībā izmanto ar Vašingtonā 1965. gada 18. martā pieņemto Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valsts piederīgajiem nodibinātā Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra Šķīrējtiesas procesa reglamentu.

4. Šķīrējtiesas izmaksas vienādās daļās sedz Banka un valdība, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

24. pants. Nobeiguma noteikumi, stāšanās spēkā un izbeigšana

1. Šis līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža

2. Šo līgumu var izbeigt, valdībai un Bankai par to savstarpēji vienojoties. Ja Bankas galvenais birojs tiek pārcelts uz citu vietu ārpus Apvienotās Karalistes teritorijas, šis līgums zaudē spēku pēc laika posma, kāds pamatoti nepieciešams šādas pārcelšanas un Bankas īpašuma realizācijas īstenošanai Apvienotajā Karalistē.

To apliecinot, attiecīgi pilnvaroti pārstāvji parakstījuši šo līgumu.

Sagatavots divos eksemplāros Londonā 1991. gada 15. aprīlī.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vārdā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības vārdā
Žaks Atalī [Jacques Attali] Džons Meidžors [John Major]

 

European Bank for Reconstruction and Development

One Exchange Square

London EC2A 2JN

United Kingdom

Tālruņu centrāle/centrālā kontaktpersona

Tālr.: +44 20 7338 6000

Fakss: +44 20 7338 6100

Informācijas pieprasījumi

Informācijas pieprasīšanai un vispārējiem vaicājumiem lūdzam izmantot informācijas pieprasījuma veidlapu, kas ir pieejama tīmekļa vietnē www.ebrd.com/inforequest

Pieprasījumi par projektiem

Tālr.: +44 20 7338 7168

Fakss: +44 20 7338 7380

E-pasts: projectenquiries@ebrd.com

ERAB publikācijas

Tālr.: +44 20 7338 7553

Fakss: +44 20 7338 6102

E-pasts: pubsdesk@ebrd.com

Tīmekļa vietne:

www.ebrd.com

286 Basic Documents (E/X,000)

© Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Visas tiesības saglabātas. Šīs publikācijas daļu drīkst reproducēt vai pārsūtīt jebkādā formā, tostarp izmantojot jebkādus fotokopēšanas un ierakstīšanas līdzekļus, tikai ar autortiesību turētāja rakstisku atļauju. Šāda rakstiska atļauja ir jāsaņem pirms šīs publikācijas daļas ievietošanas jebkādā izguves sistēmā. Šādas atļaujas saņemšanas pieteikumi ir jāsūta uz permissions@ebrd.com.


 

Konvencija par Daudzpusējās ieguldījumu garantiju aģentūras izveidošanu

Valdībām iesniegusi Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas valde

Vašingtonā
1985. gada 11. oktobrī

Saturs

PREAMBULA

I. Izveidošana, statuss, mērķi un definīcijas

1. pants. Aģentūras izveidošana un statuss

2. pants. Mērķis un uzdevumi

3. pants. Definīcijas

II. Dalība un kapitāls

4. pants. Dalība

5. pants. Kapitāls

6. pants. Parakstīšanās uz daļām

7. pants. Parakstītā kapitāla sadale un pieprasījumi

8. pants. Parakstīto daļu apmaksa

9. pants. Valūtu novērtēšana

10. pants. Atmaksājumi

III. Operācijas

11. pants. Ietvertie riski

12. pants. Attaisnotie ieguldījumi

13. pants. Tiesīgie investori

14. pants. Tiesīgās saņēmējvalstis

15. pants. Saņēmējvalsts apstiprinājums

16. pants. Noteikumi un nosacījumi

17. pants. Prasījumu apmaksa

18. pants. Subrogācija

19. pants. Saistība ar valsts un reģionālajiem uzņēmumiem

20. pants. Valsts un reģionālo uzņēmumu pārapdrošināšana

21. pants. Sadarbība ar privātajiem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem

22. pants. Garantijas limiti

23. pants. Ieguldījumu veicināšana

24. pants. Atbalstīto ieguldījumu garantijas

IV. Finanšu noteikumi

25. pants. Finanšu vadība

26. pants. Prēmijas un maksas

27. pants. Tīrās peļņas sadale

28. pants. Budžets

29. pants. Pārskati

V. Organizācija un vadība

30. pants. Aģentūras struktūra

31. pants. Padome

32. pants. Valde

33. pants. Vadītājs un personāls

34. pants. Politiskās darbības aizliegums

35. pants. Attiecības ar starptautiskajām organizācijām

36. pants. Galvenā biroja atrašanās vieta

37. pants. Aktīvu depozitāriji

38. pants. Saziņa

VI. Balsošana, parakstīto daļu koriģēšana un pārstāvība

39. pants. Balsošana un parakstīto daļu koriģēšana

40. pants. Balsošana Padomē

41. pants. Direktoru ievēlēšana

42. pants. Balsošana Valdē

VII. Privilēģijas un imunitātes

43. pants. Nodaļas mērķi

44. pants. Tiesas process

45. pants. Aktīvi

46. pants. Arhīvs un saziņa

47. pants. Nodokļi

48. pants. Aģentūras amatpersonas

49. pants. Nodaļas piemērošana

50. pants. Imunitātes atņemšana

VIII. Izstāšanās, dalības apturēšana un darbības izbeigšana

51. pants. Izstāšanās

52. pants. Dalības apturēšana

53. pants. To valstu tiesības un pienākumi, kuras izbeidz savu dalību

54. pants. Darbību apturēšana

55. pants. Likvidācija

IX. Strīdu izšķiršana

56. pants. Konvencijas interpretācija un piemērošana

57. pants. Strīdi starp Aģentūru un dalībvalstīm

58. pants. Strīdi, kuros iesaistīti garantijas saņēmēji vai pārapdrošinātie

X. Grozījumi

59. pants. Grozījumi, kurus izdara Padome

60. pants. Procedūra

XI. Nobeiguma noteikumi

61. pants. Stāšanās spēkā

62. pants. Atklāšanas sanāksme

63. pants. Depozitārijs

64. pants. Reģistrācija

65. pants. Paziņošana

66. pants. Teritoriālā piemērošana

67. pants. Periodiska pārskatīšana

I. PIELIKUMS. Atbalstīto ieguldījumu garantijas atbilstoši 24. pantam

1. pants. Atbalstīšana

2. pants. Atbalsta ieguldījumu fonds

3. pants. Pieprasījums atbalstu sniedzošajām dalībvalstīm

4. pants. Valūtu un atmaksājumu novērtēšana

5. pants. Pārapdrošināšana

6. pants. Darbības principi

7. pants. Balsošana

II. Pielikums Strīdu izšķiršana starp dalībvalsti un Aģentūru atbilstoši 57. pantam

1. pants. Pielikuma piemērošana

2. pants. Sarunas

3. pants. Samierināšana

4. pants. Šķīrējtiesa

5. pants. Tiesas pavēstes

Saraksts A. Dalība un parakstāmās kapitāldaļas

Saraksts B. Direktoru ievēlēšana

PREAMBULA

Līgumslēdzējas valstis

Ņemot vērā to, ka ir jāstiprina starptautiskā sadarbība ekonomikas attīstībā un jāveicina ārvalstu ieguldījumu veikšana šādā attīstībā kopumā, jo īpaši privāto ārvalstu ieguldījumu;

Atzīstot, ka mazinot bažas, kas saistītas ar nekomerciāliem riskiem, tiktu veicināta un turpmāk atbalstīta ārvalstu ieguldījumu plūsma uz jaunattīstības valstīm;

Vēloties palielināt kapitāla un tehnoloģiju plūsmu uz jaunattīstības valstīm ražošanas nolūkos saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar to attīstības vajadzību, politiku un mērķiem, pamatojoties uz taisnīgiem un nemainīgiem standartiem ārvalstu ieguldījumu izmantošanā;

Pārliecinātas, ka Daudzpusējai ieguldījumu garantiju aģentūrai var būt svarīga nozīme ārvalstu ieguldījumu veicināšanā, papildinot valsts un reģionālo ieguldījumu garantiju programmas un privāto apdrošinātāju nekomerciālo risku, un

Saprotot, ka šādai Aģentūrai cik vien iespējams jāpilda tās pienākumi, neizmantojot izsludināto pamatkapitālu, un ka šādu mērķi pamato turpmāka ieguldījumu nosacījumu uzlabošana,

ir vienojušās par turpmāko.

I. Nodaļa
Izveidošana, statuss, mērķi un definīcijas

1. pants. Aģentūras izveidošana un statuss

a) Ar šo ir izveidota Daudzpusējā ieguldījumu garantiju aģentūra (turpmāk tekstā – Aģentūra).

b) Aģentūrai ir juridiskās personas statuss un jo īpaši tā var:

i) slēgt līgumus;

ii) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, un

iii) būt par pusi tiesas procesos.

2. pants. Mērķis un uzdevumi

Aģentūras mērķis ir veicināt ieguldījumu plūsmu starp dalībvalstīm ražošanas nolūkā un jo īpaši attīstīt dalībvalstis, tādējādi papildinot Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk tekstā –Banka), Starptautiskās Finanšu korporācijas un citu starptautisko attīstības finanšu institūciju darbību.

Savu mērķu sasniegšanā Aģentūra var:

a) izdot garantijas, ieskaitot kopapdrošināšanu un pārapdrošināšanu, pret nekomerciāliem riskiem attiecībā uz tiem ieguldījumiem dalībvalstī, kuri nāk no citas dalībvalsts;

b) veikt attiecīgas papildu darbības, lai veicinātu ieguldījumu plūsmu uz un starp jaunattīstības dalībvalstīm, un

c) izmantot citas līdzīgas pilnvaras, kas var būt vajadzīgas vai vēlamas mērķu sasniegšanai.

Pieņemot lēmumus, Aģentūrai ir jāievēro šī panta noteikumi.

3. pants. Definīcijas

Šajā Konvencijā:

a) "Dalībvalsts" ir valsts, attiecībā uz kuru šī Konvencija ir stājusies spēkā saskaņā ar 61.pantu;

b) "Saņēmējvalsts" vai "saņēmēja valdība" ir dalībvalsts, tās valdība vai jebkura tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā, kā noteikts 66. pantā, tiks veikts ieguldījums, kuru Aģentūra ir garantējusi vai pārapdrošinājusi vai par kura garantēšanu vai pārapdrošināšanu vēl tiek lemts;

c) "Jaunattīstības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kas ietverta Konvencijai pievienotajā sarakstā A, lai gan šajā sarakstā Pilnvarnieku padome, kas minēta 30. pantā, ik pa laikam var izdarīt grozījumus;

d) "kvalificēts balsu vairākums" ir ne mazāk kā divu trešdaļu apstiprinošs balsojums no kopējā balsstiesīgo skaita un kas pārstāv ne mazāk kā 55 % parakstīto daļu no Aģentūras pamatkapitāla;

e) "brīvi konvertējama valūta" ir i) jebkura valūta, kuru par tādu ir noteicis Starptautiskais valūtas fonds un ii) jebkura cita brīvi pieejama un efektīvi konvertējama valūta, ko 30. pantā minētā Direktoru valde (turpmāk tekstā –Valde) var noteikt šīs Konvencijas mērķiem pēc konsultēšanās ar Starptautisko valūtas fondu, kā arī ar šīs valūtas valsts piekrišanu.

II. Nodaļa
Dalība un kapitāls

4. pants. Dalība

a) Dalība Aģentūrā ir atvērta visiem Bankas biedriem un Šveicei;

b) Sākotnējā dalībvalsts ir valsts, kas ir iekļauta sarakstā A un kas kļuvusi par šīs Konvencijas pusi 1987. gada 30. oktobrī vai pirms tam.

5. pants. Kapitāls

a) Aģentūras pamatkapitāls ir viens miljards īpašās aizņēmumtiesības (SAT 1,000,000,000). Pamatkapitāls ir sadalīts 100 000 daļās ar katras kapitāldaļas nominālvērtību 10 000 SAT; šīs daļas dalībvalstis var parakstīt. Visas dalībvalstu maksājumu saistības attiecībā uz pamatkapitālu tiek kārtotas, pamatojoties uz vidējo SAT vērtību pret ASV dolāru par periodu no 1981. gada 1. janvāra līdz 1985. gada 30. jūnijam; šī vērtība ir 1,082 USD par vienu SAT.

b) Ja tiek uzņemta jauna dalībvalsts, pamatkapitāls tiek palielināts tādā apmērā, ka pamatkapitāla daļas nav pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu to, ka dalībvalsts var parakstīt šīs daļas atbilstoši 6. pantam.

c) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var jebkurā laikā palielināt Aģentūras pamatkapitālu.

6. pants. Parakstīšanās uz daļām

Katra sākotnējā Aģentūras dalībvalsts parakstās par nominālvērtību uz tādu skaitu kapitāldaļu, kāds ierakstīts pretī valsts nosaukumam sarakstā A. Katra nākamā dalībvalsts, kas pievienojas, parakstās uz tik daudz kapitāla daļām un ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem, kā paredz Padome, bet nekādā gadījumā par emisijas cenu, kas ir mazāka par nominālvērtību. Neviena dalībvalsts neparakstās uz mazāk kā 50 daļām. Padome var paredzēt noteikumus, kas nosaka dalībvalstu parakstīšanos uz papildu reģistrētā pamatkapitāla daļām.

7. pants. Parakstītā pamatkapitāla sadale un pieprasījumi

Katras dalībvalsts sākotnēji parakstītās daļas apmaksā šādi:

i) 90 dienu laikā no dienas, kad šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šādu dalībvalsti, 10 procenti no katras daļas vērtības tiek maksāti skaidrā naudā, kā noteikts 8. panta a) punktā un papildus desmit procenti neapgrozāma bezprocentu vekseļa formā vai līdzīgās parādsaistībās, kas apmaksājamas atbilstoši Valdes lēmumam, lai izpildītu Aģentūras prasības.

ii) atlikušo apmaksas daļu pieprasa Aģentūra, kad ir jāizpilda saistības.

8. pants. Parakstīto daļu apmaksa

a) Parakstīto daļu apmaksu veic brīvi konvertējamās valūtās, izņemot to, ka jaunattīstības dalībvalstis apmaksu var veikt savās valūtās līdz 25 procentiem no to parakstīto kapitāla daļu skaidrās naudas daļas, kas jāmaksā atbilstoši 7. panta i) apakšpunktam.

b) Pieprasījumi samaksāt jebkādu daļu no nesamaksātajām parakstītajām daļām ir vienādi visām kapitāla daļām.

c) Ja pēc pieprasījuma Aģentūra nav saņēmusi pietiekamu daudzumu, lai izpildītu prasības, kas izriet no pieprasījuma, Aģentūra var turpmāk veikt pieprasījumus par nesamaksātajām parakstītajām daļām līdz brīdim, kad kopējais saņemtais daudzums ir pietiekams, lai izpildītu šādas prasības.

d) Saistības par daļām attiecas tikai uz nesamaksāto emisijas cenas daļu.

9. pants. Valūtu novērtēšana

Kad šīs Konvencijas nozīmē ir jānosaka vienas valūtas vērtība attiecībā pret otru, šādu vērtību samērīgi nosaka Aģentūra pēc konsultēšanās ar Starptautisko Valūtas fondu.

10. pants. Atmaksājumi

a) Aģentūra cik ātri vien iespējams atmaksā dalībvalstīm samaksātos daudzumus pēc parakstītā kapitāla apmaksāšanas pieprasījumiem, ja un tādā apmērā, ka:

i) pieprasījums būtu veikts, lai apmaksātu prasību, kas rodas no garantijas vai pārapdrošināšanas līguma, un pēc tam Aģentūra atgūtu pilnībā vai daļēji savus maksājumus brīvi konvertējamā valūtā, vai

ii) pieprasījums būtu veikts dalībvalsts kļūdaina maksājuma dēļ, un pēc tam šī dalībvalsts būtu novērsusi šo kļūdu pilnībā vai daļēji, vai

iii) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka, ka Aģentūras finansiālais stāvoklis ļauj šādus daudzumus pilnībā vai daļēji atmaksāt no Aģentūras ieņēmumiem.

b) Jebkurš atbilstoši šim pantam veicamais atmaksājums dalībvalstij ir jāmaksā brīvi konvertējamā valūtā proporcionāli šīs dalībvalsts maksājumiem līdz kopējam daudzumam, kas samaksāts atbilstoši pieprasījumiem, kas veikti pirms šādiem atmaksājumiem.

c) Daudzums, kas ir līdzvērtīgs tiem, kas dalībvalstij atmaksāti atbilstoši šim pantam, kļūst par pieprasāmā kapitāla daļu dalībvalsts saistībām atbilstoši 7. panta ii) apakšpunktam.

III. Nodaļa
Operācijas

11. pants. Ietvertie riski

a) Ievērojot turpmāk minētos b) un c) sadaļu noteikumus, Aģentūra var garantēt attaisnotos ieguldījumus pret zaudējumiem, kas rodas no viena vai vairākiem šādiem riskiem:

i) valūtas pārvedums

jebkāda saņēmējvalsts ierobežojumu ieviešana tās valūtas pārvedumiem ārpus saņēmējvalsts brīvi konvertējamā valūtā vai citā valūtā, kas ir pieņemama garantijas saņēmējam, ieskaitot saņēmējvalsts nerīkošanos samērīgā laika periodā attiecībā uz šī saņēmējs pieteikumu šādam pārvedumam;

ii) ekspropriācija un līdzīgi pasākumi

jebkāds saņēmējvalsts likumdošanas vai administratīvs pasākums vai bezdarbība, kas garantijas saņēmējam atņem viņa īpašuma tiesības vai viņa ieguldījumu kontroli, vai būtisku ienākumu no ieguldījumiem, izņemot vispārēji piemērojamus nediskriminējošus pasākumus, kurus valstu valdības parasti veic, lai regulētu savās teritorijās saimniecisko darbību;

iii) līguma laušana

jebkāda saņēmējvalsts atteikšanās no līguma vai tā laušana ar garantijas saņēmēju, ja a) garantijas saņēmējs nevēršas tiesā vai šķīrējtiesā, lai izskatītu prasību par atteikšanos no līguma vai tā laušanu, vai b) tiesas vai šķīrējtiesas lēmums netiek pieņemts samērīgā laika periodā, kā tas noteikts garantiju līgumos atbilstoši Aģentūras noteikumiem, vai c) šāds lēmums nevar tikt izpildīts, un

iv) karš un pilsoņu nemieri

jebkāda militāra darbība vai pilsoņu nemieri jebkurā saņēmējvalsts teritorijā, kurā piemēro šo Konvenciju, kā noteikts 66. pantā.

b) Pēc investora un saņēmējvalsts kopīga pieteikuma saņemšanas Valde ar kvalificētu balsu vairākumu atbilstoši šim pantam var apstiprināt īpašu tādu nekomerciālu risku segšanas termiņa pagarināšanu, kas nav minēti iepriekš a) sadaļā, bet ne valūtas vērtības samazināšanas riska gadījumā.

c) Netiek segti zaudējumi, kas rodas no:

i) jebkādas saņēmējvalsts darbības vai bezdarbības, par ko garantijas saņēmējs ir vienojies vai par ko tas ir atbildīgs, un

ii) jebkādas saņēmējvalsts darbības vai nolaidības vai jebkāda cita gadījuma, kas notiek pirms garantijas līguma noslēgšanas.

12. pants. Attaisnotie ieguldījumi

a) Attaisnotie ieguldījumi ietver līdzdalību paša kapitālā, ieskaitot vidēja vai ilgtermiņa aizdevumus, kurus izsnieguši vai garantējuši attiecīgā uzņēmuma īpašnieki, un tādu tiešo ieguldījumu formas, ko var noteikt Valde.

b) Valde ar kvalificētu balsu vairākumu var piešķirt atbilstību jebkuram citam vidēja vai ilgtermiņa ieguldījuma veidam, izņemot to, ka aizdevumi, kas nav minēti iepriekš a) sadaļā, var būt attaisnojami tikai tad, ja tie ir saistīti ar īpašiem ieguldījumiem, ko sedz vai kas jāsedz Aģentūrai.

c) Garantijas attiecas tikai uz tiem ieguldījumiem, kurus veic pēc tam, kad Aģentūra ir reģistrējusi pieteikumu garantijas saņemšanai. Šādi ieguldījumi ietver:

i) jebkādu ārvalstu valūtas pārvedumu esošo ieguldījumu modernizēšanai, palielināšanai vai attīstīšanai, un

ii) ienākumu no esošiem ieguldījumiem izmantošanu, ko citādi var pārvest ārpus saņēmējvalsts.

d) Garantējot ieguldījumus, Aģentūra ievēro:

i) ieguldījuma ekonomisko drošību un tā ieguldījumu saņēmējvalsts attīstībā.

ii) ieguldījuma atbilstību saņēmējvalsts normatīvajiem aktiem;

iii) ieguldījuma atbilstību noteiktajiem saņēmējvalsts attīstības mērķiem un prioritātēm un

iv) ieguldījuma nosacījumus saņēmējvalstī, ieskaitot taisnīgu un līdzvērtīgu režīmu un ieguldījumu tiesisku aizsardzību.

13. pants. Tiesīgie investori

a) Jebkura fiziska un juridiska persona ir tiesīga saņemt Aģentūras garantiju, ja:

i) šāda fiziskā persona ir tās dalībvalsts pilsonis, kura nav saņēmējvalsts;

ii) šāda juridiskā persona ir reģistrēta, kā arī tās galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalībvalstī vai lielākā daļa tās kapitāla pieder dalībvalstij vai dalībvalstīm vai arī šo dalībvalstu pilsoņiem ar nosacījumu, ka šī dalībvalsts nav saņēmējvalsts nevienā no iepriekš minētajiem gadījumiem, un

iii) šāda juridiskā persona neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav privātais uzņēmums, veic komercdarbību.

b) Ja investoram ir vairāk nekā viena pilsonība, iepriekš minētās a) sadaļas nozīmē dalībvalsts pilsonība ir prioritāra attiecībā pret pilsonību, kas nav dalībvalsts pilsonība, un saņēmējvalsts pilsonība ir prioritāra attiecībā pret citas valsts pilsonību.

c) Pēc investora un saņēmējvalsts kopīga pieteikuma Valde ar kvalificētu balsu vairākumu var pagarināt atbilstību kritērijiem fiziskai personai, kas ir saņēmējvalsts pilsonis, vai juridiskai personai, kas ir reģistrēta saņēmējvalstī vai kuras lielākā kapitāla daļa pieder šīs saņēmējvalsts pilsoņiem, ar nosacījumu, ka investēto līdzekļu izcelsme ir ārpus saņēmējvalsts.

14. pants. Tiesīgās saņēmējvalstis

Ieguldījumi tiek garantēti atbilstoši šai nodaļai tikai tad, ja tie tiek veikti jaunattīstības dalībvalsts teritorijā.

15. pants. Saņēmējvalsts apstiprinājums

Aģentūra nenoslēdz nevienu garantijas līgumu, pirms saņēmējvalsts valdība nav apstiprinājusi Aģentūras garantijas izdošanu pret riskiem, kurus ir noteikts segt.

16. pants. Noteikumi un nosacījumi

Katra garantijas līguma noteikumus un nosacījumus nosaka Aģentūra, ievērojot tādus noteikumus, kādus izdod Valde, ar nosacījumu, ka Aģentūra nesedz kopējos garantēto ieguldījumu zaudējumus. Garantiju līgumus apstiprina Vadītājs atbilstoši Valdes norādījumam.

17. pants. Prasījumu apmaksa

Vadītājs pēc Valdes norādījuma izlemj par prasījumu apmaksu garantijas saņēmējam saskaņā ar garantijas līgumu un tādām nostādnēm, kādas Valde var noteikt. Garantiju līgumos ir jānosaka, ka garantiju saņēmējiem, pirms Aģentūra veic apmaksu, ir jācenšas izmantot visi apstākļiem piemērotie administratīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ar nosacījumu, ka tie ir viegli pieejami atbilstoši saņēmējvalsts tiesību aktiem. Šādos līgumos var noteikt, ka ir jāpaiet noteiktam samērīgam laika posmam starp notikumiem, kas dod tiesības celt prasību, un prasījumu apmaksu.

18. pants. Subrogācija

a) Samaksājot vai vienojoties par kompensācijas samaksu garantijas saņēmējam, Aģentūrai pāriet tādas tiesības un prasījumi, kas attiecas uz garantēto ieguldījumu, kādi var būt garantijas saņēmējam pret saņēmējvalsti un citiem parādniekiem. Garantijas līgumā tiek noteikti šādas subrogācijas noteikumi un nosacījumi.

b) Aģentūras tiesības atbilstoši 8. panta a) punktam ir jāatzīst visām dalībvalstīm.

c) Naudas daudzumiem saņēmējvalsts valūtā, uz kuriem Aģentūra ieguvusi tiesības kā kreditors atbilstoši iepriekš minētajam a) punktam, saņēmējvalsts piešķir attiecībā uz izmantošanu un konversiju režīmu, kas ir tik pat labvēlīgs kā tas, kāds uz tiem būtu jāattiecina, ja tie būtu garantijas saņēmēja īpašumā. Jebkurā gadījumā šādus naudas daudzumus Aģentūra var izmantot savu administratīvo izdevumu segšanai un citiem izdevumiem. Aģentūra arī meklē iespējas noslēgt līgumus ar saņēmējvalstīm par šādu valūtu citiem izmantošanas veidiem, ja tās nav brīvi konvertējamas.

19. pants. Saistība ar valsts un reģionālajiem uzņēmumiem

Aģentūra sadarbojas un cenšas papildināt darbības tiem dalībvalsts uzņēmumiem un reģionālajiem uzņēmumiem, kuru lielākā daļa kapitāla pieder dalībvalstīm un kuri veic Aģentūrai līdzīgas darbības, lai palielinātu gan attiecīgo pakalpojumu efektivitāti, gan to devumu palielinātajās ārvalstu ieguldījumu plūsmās. Tāpēc Aģentūra var slēgt līgumus ar šādiem uzņēmumiem par šādas sadarbības noteikumiem, ieskaitot jo īpaši pārapdrošināšanas un kopapdrošināšanas nosacījumus.

20. pants. Valsts un reģionālo uzņēmumu pārapdrošināšana

a) Aģentūra attiecībā uz īpašu ieguldījumu var veikt pārapdrošināšanu pret zaudējumiem, kas rodas no viena vai vairākiem nekomerciāliem riskiem, pret kuriem ir apdrošinājusies dalībvalsts vai aģentūra vai reģionālā investīciju garantiju aģentūra, kuras lielākā daļa kapitāla pieder dalībvalstij. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu ik pa laikam var noteikt to iespējamo saistību maksimālo apjomu, kuras Aģentūra var uzņemties saistībā ar pārapdrošināšanas līgumiem. Attiecībā uz īpašiem ieguldījumiem, kas ir veikti vairāk nekā divpadsmit mēnešus pirms tam, kad Aģentūra ir saņēmusi pieteikumu par pārapdrošināšanu, maksimālais apjoms sākotnēji ir noteikts 10 % no kopējām Aģentūras iespējamām saistībām atbilstoši šai nodaļai. Piemērotības nosacījumus, kas noteikti 11. un 14. pantā, piemēro pārapdrošināšanas operācijām, izņemot to, ka pārapdrošinātie ieguldījumi nav jāveic pēc tam, kad ir iesniegts pieteikums par pārapdrošināšanu.

b) Aģentūras un pārapdrošinātās dalībvalsts vai aģentūras savstarpējās tiesības un pienākumi tiek noteikti pārapdrošināšanas līgumos, ievērojot tādus noteikumus, kādus nosaka Valde. Valde apstiprina katru pārapdrošināšanas līgumu par tiem ieguldījumiem, kas veikti, pirms Aģentūra ir saņēmusi pieteikumu par pārapdrošināšanu, lai samazinātu risku, nodrošinot, ka Aģentūra saņem apdrošināšanas maksu, kas ir atbilstoša riskam, un nodrošinot, ka pārapdrošinātais uzņēmums ir pienācīgi uzņēmies veikt jaunus ieguldījumus jaunattīstības dalībvalstīs.

c) Aģentūra cik vien iespējams nodrošina, ka tai un pārapdrošinātajam uzņēmumam ir tādas tiesības uz subrogāciju un tiesības griezties šķīrējtiesā, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras būtu Aģentūrai, ja tā būtu sākotnējais garantētājs. Pārapdrošināšanas noteikumi un nosacījumi paredz, ka administratīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar 17. pantu, pirms Aģentūra veic maksājumu. Subrogācija ir saistoša attiecīgajai saņēmējvalstij tikai pēc tam, kad tās pārapdrošināšanu ir apstiprinājusi Aģentūra. Aģentūra pārapdrošināšanas līgumos ietver noteikumus, kas pārapdrošinātajam paredz pienācīgi izmantot tiesības un prasības, kas saistītas ar pārapdrošināto ieguldījumu.

21. pants. Sadarbība ar privātajiem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem

a) Aģentūra var slēgt līgumus ar privātajiem apdrošinātājiem dalībvalstīs, lai sekmētu paši savu darbību un veicinātu šādus apdrošinātājus nodrošināt nekomerciālu risku segšanu jaunattīstības valstīs uz tādiem nosacījumiem, kas ir līdzīgi tiem, ko piemēro Aģentūra. Šādos līgumos var paredzēt to, ka Aģentūra var veikt pārapdrošināšanu atbilstoši 20. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrai.

b) Aģentūra ar jebkuru pārapdrošināšanas uzņēmumu var pārapdrošināt pilnībā vai daļēji jebkuru garantiju vai garantijas, ko ir devusi Aģentūra.

c) Aģentūra īpaši cenšas garantēt ieguldījumus, kuriem no privātiem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem nav iespējams līdzīgs nodrošinājums ar samērīgiem noteikumiem.

22. pants. Garantijas limiti

a) Ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nav noteikusi citādi, kopējais apjoms iespējamām saistībām, ko Aģentūra var uzņemties atbilstoši šai nodaļai, nepārsniedz simt piecdesmit procentus no Aģentūras nesamazinātā parakstītā kapitāla un rezervēm, pieskaitot tādu daudzumu tās pārapdrošināšanas seguma, kādu var noteikt Valde. Valde ik pa laikam pārskata Aģentūras portfeļa riska profilu, ņemot vērā tās pieredzi ar prasībām, riska diversifikācijas pakāpi, pārapdrošināšanas segumu un citus atbilstošus faktorus, lai pārliecinātos, vai ir jāiesaka Padomei jāveic izmaiņas iespējamo saistību maksimālajā kopējā apjomā. Padomes noteiktais maksimālais apjoms nekādā gadījumā piecas reizes nepārsniedz Aģentūras nesamazināto parakstīto kapitālu, tās rezerves un tādu tās pārapdrošināšanas seguma daudzumu, kāds var tikt uzskatīts par piemērotu.

Neietekmējot 8. panta a) punktā minētās garantijas kopējo limitu, Valde var noteikt:

i) maksimālo kopējo apjomu iespējamām saistībām, ko Aģentūra var uzņemties atbilstoši šai nodaļai par garantijām, kas izdotas katras atsevišķas dalībvalsts investoriem. Nosakot šādu maksimālo apjomu, Valde pienācīgi ņem vērā attiecīgās dalībvalsts daļu Aģentūras kapitālā un vajadzību piemērot vēl liberālākus ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem, kurus veic jaunattīstības dalībvalstis, un

ii) maksimālo kopējo apjomu iespējamām saistībām, ko Aģentūra var uzņemties attiecībā uz tādiem šādu risku diversifikācijas faktoriem kā atsevišķi projekti, atsevišķas saņēmējvalstis vai ieguldījumu un risku veidi.

23. pants. Ieguldījumu veicināšana

a) Aģentūra veic izpēti, uzņemas veikt darbības, lai veicinātu ieguldījumu plūsmu un izplatītu informāciju par ieguldījumu iespējām jaunattīstības dalībvalstīs, lai uzlabotu vidi ārvalstu ieguldījumu plūsmai uz šādām valstīm. Aģentūra pēc dalībvalsts pieprasījuma var sniegt tehnisku padomu un palīdzību, lai uzlabotu ieguldījumu nosacījumus šīs dalībvalsts teritorijā. Veicot šīs darbības, Aģentūra:

i) ievēro attiecīgos ieguldījumu līgumus starp dalībvalstīm;

ii) cenšas novērst šķēršļus gan attīstības, gan jaunattīstības dalībvalstīs ieguldījumu plūsmai uz jaunattīstības dalībvalstīm, un

iii) saskaņo ārvalstu ieguldījumu veicināšanu ar citām attiecīgām aģentūrām, jo īpaši ar Starptautisko Finanšu korporāciju.

b) Aģentūra arī:

i) palīdz draudzīgi atrisināt strīdus starp investoriem un saņēmējvalstīm;

ii) mēģina slēgt tādus līgumus ar jaunattīstības dalībvalstīm, jo īpaši ar nākamajām saņēmējvalstīm, kuros tiks nodrošināts tas, ka Aģentūra attiecībā uz tās garantēto ieguldījumu piemēro vismaz tikpat labvēlīgu režīmu kā tas, par kādu ir vienojusies attiecīgā dalībvalsts par vislabvēlīgāko ieguldījumu garantiju aģentūru vai valsti līgumā, kas attiecas uz ieguldījumu; šādus līgumus Valde apstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu, un

iii) veicina un sekmē līgumu slēgšanu dalībvalstu starpā par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

c) Aģentūra savos ieguldījumu veicināšanas centienos īpašu uzmanību pievērš ieguldījumu plūsmas palielināšanai starp jaunattīstības dalībvalstīm.

24. pants. Atbalstīto ieguldījumu garantijas

Papildu garantiju darbībām, ko Aģentūra ir uzņēmusies atbilstoši šai nodaļai, Aģentūra var garantēt ieguldījumus atbilstoši vienošanām par finansiālo atbalstu, kuras paredzētas šīs Konvencijas I pielikumā.

IV. Nodaļa
Finanšu noteikumi

25. pants. Finanšu vadība

Aģentūra veic darbību saskaņā ar labu biznesa praksi un ekonomisku finanšu vadības praksi, lai jebkuros apstākļos varētu nokārtot savas finansiālās saistības.

26. pants. Prēmijas un maksas

Aģentūra nosaka un periodiski pārskata prēmiju, maksu un citu maksājumu likmes, ja kāda ir piemērojamas katram riska veidam.

27. pants. Tīrās peļņas sadale

a) Neierobežojot 10. panta a) punkta iii) apakšpunkta noteikumus, Aģentūra ieskaita tīro peļņu rezervēs, kamēr šīs rezerves sasniedz apjomu, kas ir piecas reizes lielāks nekā Aģentūras parakstītais kapitāls.

b) Pēc tam, kad Aģentūras rezerves ir sasniegušas šī panta a) punktā minēto līmeni, Padome izlemj, vai un cik lielā daudzumā Aģentūras tīrā peļņa tiks ieskaitīta rezervēs, izmaksāta Aģentūras dalībvalstīm vai izmantota citādi. Jebkāda tīrās peļņas izmaksāšana Aģentūras dalībvalstīm tiek veikta proporcionāli katras dalībvalsts daļai Aģentūras pamatkapitālā saskaņā ar Padomes lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

28. pants. Budžets

Vadītājs sagatavo ikgadējo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu budžetu, lai Valde to apstiprinātu.

29. pants. Pārskati

Aģentūra atbilstoši neatkarīgu revidentu veiktajai revīzijai publicē gada pārskatu, kas ietver tās kontu pārskatus un šīs Konvencijas I pielikumā minētā Atbalsta ieguldījuma fonda kontu pārskatus. Aģentūra izsūta dalībvalstīm ar attiecīgiem laika intervāliem tās finansiālā stāvokļa un peļņas un zaudējumu aprēķina kopējo pārskatu, kurā norādīti tās darbības rezultāti.

V. Nodaļa
Organizācija un vadība

30. pants. Aģentūras struktūra

Aģentūrai ir Pilnvarnieku padome, Direktoru valde, vadītājs un personāls, lai veiktu pienākumus, ko Aģentūra var noteikt.

31. pants. Padome

a) Visas Aģentūras pilnvaras pieder Padomei, izņemot tās, kuras, kā noteikts šajā Konvencijā, ir īpaši piešķirtas citai Aģentūras struktūrai. Padome jebkuru no tās pilnvarām var nodot Valdei, izņemot pilnvaras:

i) uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;

ii) apturēt dalībvalsts dalību;

iii) lemt par jebkuru kapitāla palielinājumu vai samazinājumu;

iv) palielināt iespējamo saistību kopējā apjoma limitu atbilstoši 22. panta a) punktam;

v) noteikt dalībvalsti kā jaunattīstības valsti atbilstoši 3. panta c) punktam;

vi) klasificēt jauno dalībvalsti pirmajā kategorijā vai otrajā kategorijā balsošanas nolūkos atbilstoši 39. panta a) punktam vai pārklasificēt esošo dalībvalsti tiem pašiem nolūkiem;

vii) noteikt direktoru un viņu aizstājēju kompensāciju;

viii) pārtraukt darbību un likvidēt Aģentūru;

ix) izdalīt aktīvus dalībvalstīm likvidācijas gadījumā, un

x) izdarīt grozījumus šajā Konvencijā, tās pielikumos un sarakstos.

b) Padomē ir viens pilnvarnieks un viens aizstājējs, kurus ieceļ katra dalībvalsts tādā kārtībā, kādu tā var noteikt. Aizstājējs nevar balsot, izņemot tos gadījumus, kad nav klāt viņa priekšnieks. Padome vienu no pilnvarniekiem ievēl par priekšsēdētāju.

c) Padome sanāk uz ikgadējo sanāksmi un citām sanāksmēm, kuras nosaka Padome vai kuras sasauc Valde. Valde sasauc Padomes sēdi, ja to pieprasa piecas dalībvalstis vai arī dalībvalstis, kas kopā pārstāv divdesmit piecus procentus no kopējā balsu skaita.

32. pants. Valde

a) Valde ir atbildīga par Aģentūras vispārējo darbību un, izpildot šo pienākumu, veic jebkādu šajā Konvencijā noteikto vai atļauto darbību.

b) Valdē ir ne mazāk kā divpadsmit direktori. Padome var koriģēt direktoru skaitu, ņemot vērā izmaiņas dalībvalstu skaitā. Katrs direktors var iecelt aizstājēju, kuram ir pilnvaras rīkoties direktora vietā viņa prombūtnes gadījumā vai arī tad, ja direktors nav spējīgs rīkoties. Bankas prezidents ir Valdes ex officio priekšsēdētājs, bet bez balsošanas tiesībām, izņemot gadījumu, kad viņam ir izšķirošā balss vienāda balsu skaita gadījumā.

c) Padome nosaka direktoru pilnvaru laiku. Pirmo Valdi ieceļ Padome tās atklāšanas sanāksmē.

d) Valdes sēdes notiek, ja tās sasauc Valdes priekšsēdētājs pēc paša iniciatīvas vai pēc trīs direktoru pieprasījuma.

e) Līdz tam laikam, kad Padome izlemj, ka Aģentūrai ir jābūt pastāvīgai Valdei, kas darbojas nepārtraukti, direktori un aizstājēji saņem kompensāciju par Valdes sēžu apmeklējumu izdevumiem un citu Aģentūras vārdā veiktajām darbībām. Pēc tam, kad ir izveidota Valde, kas darbojas pastāvīgi, direktori un pilnvarnieki saņem tādu atlīdzību, kādu nosaka Padome.

33. pants. Vadītājs un personāls

a) Vadītājs Valdes vispārējā uzraudzībā vada Aģentūras ikdienas darbu. Viņš ir atbildīgs par organizāciju, personāla iecelšanu un atlaišanu.

b) Valde ieceļ vadītāju, kuru izvirza Valdes priekšsēdētājs. Padome nosaka vadītāja atalgojumu un darba līguma noteikumus.

c) Pildot amata pienākumus, Aģentūras vadītājs un personāls darbojas Aģentūras labā un nevis kādas citas iestādes labā. Katra Aģentūras dalībvalsts respektē šī pienākuma starptautisko būtību un atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt Aģentūras vadītāja un personāla pienākumu veikšanu.

d) Pieņemot darbā personālu, vadītājs, ņemot vērā efektivitātes un tehniskās kompetences augstāko standartu nodrošināšanas svarīgo nozīmi, veicot personāla atlasi, ievēro pēc iespējas plašāku ģeogrāfiskā loka principu.

e) Vadītājs un personāls neizpauž informāciju, kuru tie ieguvuši, pildot Aģentūras darbības.

34. pants. Politiskās darbības aizliegums

Aģentūra, tās vadītājs un personāls neiesaistās nekādās dalībvalstu politiskajās lietās. Neierobežojot Aģentūras tiesības ņemt vērā visus ar ieguldījumu saistītos apstākļus, kad tā pieņem lēmumus, to neietekmē attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu politiskā būtība. Apsvērumi, kas attiecas uz to lēmumiem, tiek objektīvi izvērtēti, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.

35. pants. Attiecības ar starptautiskajām organizācijām

Aģentūra, ievērojot šīs Konvencijas noteikumus, sadarbojas ar ANO un citām starpvaldību organizācijām, kurām ir īpaši pienākumi attiecīgajās jomās, ieskaitot jo īpaši Banku un Starptautisko Finanšu korporāciju.

36. pants. Galvenā biroja atrašanās vieta

a) Aģentūras galvenais birojs atrodas Vašingtonā, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu neizlemj par citu atrašanās vietu.

b) Aģentūra var izveidot citus birojus, kas var būt vajadzīgi tās darbībai.

37. pants. Aktīvu depozitāriji

Katra dalībvalsts ieceļ tās centrālo banku kā depozitāriju, kur Aģentūra var glabāt šādu dalībvalstu valūtu krājumus vai citus Aģentūras aktīvus, vai, ja dalībvalstij nav centrālās bankas, tā šim nolūkam ieceļ tādu citu iestādi, kas Aģentūrai ir pieņemama.

38. pants. Saziņa

a) Katra dalībvalsts ieceļ attiecīgu iestādi, ar kuru Aģentūra var sazināties par jebkuru jautājumu, kas rodas saistībā ar šo Konvenciju. Aģentūra var paļauties uz šādas iestādes paziņojumiem kā uz dalībvalsts paziņojumiem. Aģentūra pēc dalībvalsts pieprasījuma apspriežas ar šo dalībvalsti attiecībā uz jautājumiem, kas norādīti 19. līdz 21. pantā un kas saistīti ar šīs dalībvalsts uzņēmumiem vai apdrošinātājiem.

b) Ja ir vajadzīgs kādas dalībvalsts apstiprinājums, pirms Aģentūra veic kādu darbību, apstiprinājums tiek uzskatīts par dotu, ja vien dalībvalsts neceļ iebildumu tādā samērīgā laika posmā, kādu Aģentūra var noteikt, paziņojot par šo darbību dalībvalstij.

VI. Nodaļa
Balsošana, parakstīto daļu koriģēšana un pārstāvība

39. pants. Balsošana un parakstīto daļu koriģēšana

a) Lai nodrošinātu tādus balsošanas noteikumus, kas atbilstu vienlīdzīgām to divu valstu kategoriju interesēm Aģentūrā, kas uzskaitītas šīs Konvencijas sarakstā A, kā arī katras dalībvalsts finansiālās dalības nozīmi, katrai dalībvalstij ir 177 dalības balsis, pieskaitot vienu parakstīšanās balsi par katru kapitāla daļu, kas pieder šai dalībvalstij.

b) Ja kādā brīdī triju gadu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā kopējā dalības maksa un to dalībvalstu parakstīšanās balsis, kas pieder vienai no divām valstu kategorijām, kas minētas šīs Konvencijas A sarakstā, ir mazāka nekā 40 % no kopējām balsstiesībām, tad dalībvalstij no šādas kategorijas ir papildu balsu skaits, kāds ir vajadzīgs kopējām kategorijas balsstiesībām, lai izlīdzinātu procentuālo attiecību kopējās balsstiesībās. Šādas papildu balsis tiek proporcionāli piešķirtas šādas kategorijas dalībvalstīm tā, ka katras dalībvalsts parakstīšanās balsis atbilst kopējām kategorijas parakstīšanās balsīm. Šādas papildu balsis pielāgo automātiski, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts šāds procentuālais sastāvs, un tās tiks atceltas iepriekš minētā trīs gadu laika posma beigās.

c) Trešā gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, Padome pārskata daļu sadalījumu un lēmumu pieņemšanā ievēro šādus principus:

i) dalībvalstu balsis atbilst faktiskajām Aģentūras kapitāla parakstītajām daļām un dalības balsīm, kā noteikts šī panta a) punktā;

ii) tām valstīm piešķirtās daļas, kas nav parakstījušas Konvenciju, ir iespējams pārdalīt starp tādām dalībvalstīm un tā, lai būtu balsošanas vienlīdzība starp iepriekš minētajām kategorijām, un

iii) Padome veiks pasākumus, kas veicinās dalībvalstu iespēju parakstīties uz tām piešķirtajām daļām.

d) Visus Padomes un Valdes lēmumus trīs gadu laika posmā, kas noteikts šī panta b) punktā, pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot tos lēmumus, kuru pieņemšanai šī Konvencija nosaka lielāku vairākumu un kuri tiek pieņemti ar lielāku balsu vairākumu.

e) Kad Aģentūras pamatkapitāls tiek palielināts atbilstoši 5. panta c) punktam, katrai dalībvalstij, kas prasa, ir atļauts parakstīt tādu palielinājuma daļu, kas ir proporcionāli līdzvērtīga šīs dalībvalsts daļai kopējā Aģentūras pamatkapitālā, bet nevienai dalībvalstij nav pienākums parakstīt palielinātā kapitāla daļas.

f) Padome izdod noteikumus attiecībā uz papildu parakstīšanās veikšanu atbilstoši šī panta e) punktam. Šie noteikumi paredz samērīgus laika posmus, lai dalībvalstis varētu iesniegt pieprasījumus šādai parakstīšanai.

40. pants. Balsošana Padomē

a) Katrs pilnvarnieks ir tiesīgs balsot tās dalībvalsts vietā, kuru viņš pārstāv. Ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, lēmumus Padome pieņem ar balsu vairākumu.

b) Padomes sēžu kvorumu veido pilnvarnieku vairākums, pārstāvot ne mazāk kā divas trešdaļas no kopējā balsu skaita.

c) Padome var noteikumos paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru Valde, ja tā uzskata, ka šāda darbība atbilst Aģentūras interesēm, var pieprasīt Padomei pieņemt lēmumu par kādu īpašu jautājumu, nesasaucot Padomes sēdi.

41. pants. Direktoru ievēlēšana

a) Direktorus ievēl saskaņā ar sarakstu B.

b) Direktori paliek amatā līdz brīdim, kad tiek ievēlēti viņu amata pārņēmēji. Ja direktora amata vieta kļūst brīva vairāk nekā deviņdesmit dienas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, uz atlikušo pilnvaru termiņu citu direktoru ievēl pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru. Ievēlēšanai ir vajadzīgs balsu vairākums. Kamēr amata vieta ir brīva, iepriekšējā direktora aizstājējs pilda direktora pienākumus, izņemot vietnieka iecelšanu.

42. pants. Balsošana Valdē

a) Katram direktoram ir tiesības uz to dalībvalstu balsu skaitu, kuras nodeva savas balsis šā direktora ievēlēšanai. Visas balsis, uz kurām direktoram ir tiesības, tiek izmantotas kopīgi. Ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

b) Valdes sēdes kvorumu veido direktoru vairākums, pārstāvot ne mazāk kā pusi no kopējā balsu skaita.

c) Valde var noteikumos paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru tās priekšsēdētājs, ja viņš uzskata, ka šāda rīcība ir Aģentūras interesēs, var pieprasīt Valdi pieņemt lēmumu par kādu īpašu jautājumu, nesasaucot Valdes sēdi.

VII. Nodaļa
Privilēģijas un imunitātes

43. pants. Nodaļas mērķi

Lai Aģentūra varētu veikt savas funkcijas, imunitātes un privilēģijas, kas noteiktas šajā nodaļā, tiek piešķirtas Aģentūrai katras dalībvalsts teritorijā.

44. pants. Tiesas process

Prasības, izņemot tās, uz kurām attiecas 57. un 58. panta darbības joma, var celt pret Aģentūru tikai to dalībvalstu attiecīgās kompetences tiesā, kurās Aģentūrai ir birojs vai kurās Aģentūra ir iecēlusi aģentu tiesas pavēstes vai paziņojuma saņemšanai. Šādu prasību pret Aģentūru nevar celt i) dalībvalstis vai personas, kas darbojas dalībvalstu vārdā vai iegūst prasības no dalībvalsts vai ii) saistībā ar personāla jautājumiem. Aģentūras īpašumam un aktīviem, lai kur tie atrastos un kā pārvaldījumā tie būtu, nevar piemērot nekādu arestu, mantas apķīlāšanu vai tās izņemšanu pirms galīgā sprieduma pasludināšanas vai nolēmuma nolasīšanas Aģentūrai.

45. pants. Aktīvi

a) Aģentūras īpašumam un aktīviem, lai kur tie atrastos un kā pārvaldījumā tie būtu, nepiemēro kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkuru citu konfiskācijas veidu, kas saistīts ar izpildvaras vai likumdevējvaras iestāžu rīcību.

b) Tādā mērā, lai varētu veikt darbības atbilstoši šai Konvencijai, visam Aģentūras īpašumam un aktīviem nepiemēro nekādus ierobežojumus, kontroli un moratoriju ar nosacījumu, ka īpašums un aktīvi, ko Aģentūra ieguvusi kā garantijas saņēmēja, pārapdrošinātā uzņēmuma vai investora, ko apdrošinājis pārapdrošinātais uzņēmums, tiesību un saistību pārņēmējs vai regresa prasību tiesību ieguvēja, ir brīvi no ārvalstu valūtu ierobežojumiem, noteikumiem un kontrolēm, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja šis saņēmējs, uzņēmums vai investors, kurus Aģentūra pārņem, bija tiesīgs uz tādu režīmu.

c) Šajā nodaļā termins "aktīvi" ietver šīs Konvencijas I pielikumā minētā Atbalsta ieguldījuma fonda aktīvus un citus aktīvus, kurus Aģentūra pārvalda tās mērķu sasniegšanai.

46. pants. Arhīvs un saziņa

a) Aģentūras arhīvs ir neaizskarams, lai arī kur tas atrastos.

b) Katra dalībvalsts pret Aģentūras oficiālo saziņu attiecas tāpat kā pret Bankas oficiālo saziņu.

47. pants. Nodokļi

a) Aģentūra, tās aktīvi, īpašums un ienākumi, un tās darbības un darījumi, kas atļauti šajā Konvencijā, tiek atbrīvoti no visiem nodokļiem un muitas nodevām. Aģentūra arī nav atbildīga par jebkāda nodokļa vai nodevas iekasēšanu vai maksāšanu.

b) Izņemot vietējos pilsoņus, ne ar kādiem nodokļiem netiek aplikti izdevumu pabalsti, ko maksā Aģentūra pilnvarniekiem un viņu vietniekiem, vai arī algas, izdevumu pabalsti vai citi atalgojumi, ko Aģentūra maksā tās Valdes priekšsēdētājam, direktoriem, viņu vietniekiem, vadītājam un personālam.

c) Nekādi nodokļi netiek iekasēti par ieguldījumiem, kurus garantējusi vai pārapdrošinājusi Aģentūra (ieskaitot ienākumus no tiem), vai jebkāda veida apdrošināšanas polisēm, ko pārapdrošinājusi Aģentūra (ieskaitot jebkādas prēmijas un citus ieņēmumus no tām), lai arī kas būtu to īpašnieks: i) kuri rada diskrimināciju šādai ieguldījumu vai apdrošināšanas politikai vienīgi tā iemesla dēļ, ka tos ir garantējusi vai pārapdrošinājusi Aģentūra, vai ii) ja vienīgais juridiskais pamats šādai nodokļu uzlikšanai ir kāda Aģentūrai piederoša biroja vai darbības veikšanas vieta.

48. pants. Aģentūras amatpersonas

Visiem Aģentūras pilnvarniekiem, direktoriem, vietniekiem, vadītājam un personālam:

i) piešķir imunitāti pret tiesas procesu attiecībā uz darbībām, ko viņi veic, īstenojot savas amatpersonas pilnvaras;

ii) neesot vietējiem pilsoņiem, tiek piešķirtas tādas pašas imunitātes pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un militārā dienesta pienākumiem, un tās pašas iespējas attiecībā uz maiņas ierobežojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis piemēro citu dalībvalstu līdzvērtīga ranga pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem, un

iii) tiek piešķirts tāds pats režīms attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu attiecīgās dalībvalstis piešķir citas dalībvalsts līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

49. pants. Nodaļas piemērošana

Katra dalībvalsts veic tās teritorijā vajadzīgās darbības, lai šajā nodaļā noteiktie principi tiktu iekļauti šīs dalībvalsts tiesību aktos, un detalizēti informē Aģentūru par veikto rīcību.

50. pants. Imunitātes atņemšana

Šajā nodaļā paredzētās imunitātes, izņēmumi un privilēģijas tiek piešķirtas Aģentūras interesēs un var tikt atņemtas tādā apmērā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus Aģentūra var noteikt, gadījumos, ja šāda atņemšana neietekmē tās intereses. Aģentūra atņem imunitāti jebkuram no tās personāla, ja, pēc tās uzskatiem, imunitāte varētu traucēt tiesas spriešanas gaitu un to var atņemt, neietekmējot Aģentūras intereses.

VIII. Nodaļa
Izstāšanās, dalības apturēšana un darbības izbeigšana

51. pants. Izstāšanās

Jebkura dalībvalsts, kad ir pagājuši trīs gadi pēc dienas, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz šādu dalībvalsti, var izstāties no Aģentūras jebkurā laikā, nosūtot rakstisku paziņojumu Aģentūrai uz tās galveno biroju. Aģentūra paziņo Bankai kā šīs Konvencijas depozitārijam par šāda paziņojuma saņemšanu. Jebkura izstāšanās stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Aģentūra ir saņēmusi šādu paziņojumu. Dalībvalsts var atsaukt šādu paziņojumu, kamēr tas vēl nav stājies spēkā.

52. pants. Dalības apturēšana

a) Ja dalībvalsts neizpilda kādu no tās saistībām, kas noteiktas Konvencijā, Padome ar tās locekļu balsu vairākumu, kas ir vairākums no kopējā balsu skaita, var apturēt tās dalību.

b) Kamēr dalībvalsts dalība ir apturēta, tai nav tiesību atbilstoši šai Konvencijai, izņemot tiesības izstāties vai citas šajā nodaļā un IX nodaļā paredzētās tiesības, bet šai dalībvalstij ir jāpilda tās saistības.

c) Lai varētu noteikt tiesības uz garantiju saņemšanu un pārapdrošināšanu, ko veic atbilstoši šīs Konvencijas III nodaļai vai I pielikumam, dalībvalsti, kuras dalība ir apturēta, neuzskata par Aģentūras dalībvalsti.

d) Dalībvalsts, kuras dalība ir apturēta, automātiski pārtrauc būt par dalībvalsti vienu gadu no dalības apturēšanas dienas, ja vien Padome nenolemj pagarināt apturēšanas laika posmu vai atjaunot dalībvalsts pilntiesīgo statusu.

53. pants. To valstu tiesības un pienākumi, kuras izbeidz savu dalību

a) Ja valsts izbeidz dalību, tā ir atbildīga par to saistību izpildi, ieskaitot tās iespējamās saistības, kuras izriet no šīs Konvencijas un kas radušās pirms dalības izbeigšanas.

b) Neierobežojot šī panta a) punktu, Aģentūra ar šādu valsti noslēdz vienošanos attiecīgo prasību izpildīšanai un saistību nokārtošanai. Šādas vienošanās apstiprina Valde.

54. pants. Darbības apturēšana

a) Valde, kad vien tā uzskata par vajadzīgu, var apturēt jaunu garantiju izsniegšanu noteiktam laika posmam.

b) Ārkārtējos gadījumos Valde var apturēt Aģentūras darbību pilnībā uz laika posmu, kas nepārsniedz šāda ārkārtēja stāvokļa ilgumu, ar nosacījumu, ka tiks veikti vajadzīgie pasākumi Aģentūras un trešo pušu interešu aizsardzībai.

c) Lēmums apturēt darbību neietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, vai arī Aģentūras saistības pret garantiju vai pārapdrošināšanas polišu saņēmējiem vai pret trešām pusēm.

55. pants. Likvidācija

a) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt pārtraukt Aģentūras darbību un to likvidēt. Līdz ar to Aģentūra uzreiz pārtrauc visas darbības, izņemot tās, kas saistās ar aktīvu sadalīšanu un saglabāšanu un saistību izpildi. Līdz galīgajai saistību izpildei un aktīvu sadalīšanai Aģentūra turpina darboties un netiek skartas nevienas dalībvalstu tiesības un pienākumi, kas rodas atbilstoši šai Konvencijai.

b) Aktīvi netiek sadalīti dalībvalstīm, kamēr netiek izpildītas visas saistības pret garantiju saņēmējiem un citiem kreditoriem vai kamēr kreditori netiek nodrošināti un līdz brīdim, kad Padome nolemj veikt šādu sadali.

c) Ņemot vērā iepriekš minēto, Aģentūra sadala aktīvus dalībvalstīm proporcionāli katras dalībvalsts daļai parakstītajā pamatkapitālā. Aģentūra sadala arī atlikušos šīs Konvencijas I pielikumā minētā Atbalsta ieguldījumu fonda aktīvus iemaksu veikušajām dalībvalstīm proporcionāli katra atbalstītā ieguldījumam kopējos atbalstītajos ieguldījumos. Nevienai dalībvalstij nav tiesību uz tās daļu Aģentūras vai Atbalsta ieguldījumu fonda aktīvos, kamēr tā nav izpildījusi visas Aģentūras prasības pret to. Aģentūras aktīvu sadalīšanu veic Padomes noteiktos laikos un tādā veidā, kādu Padome uzskata par taisnīgu un līdzvērtīgu.

IX Nodaļa
Strīdu izšķiršana

56. pants Konvencijas interpretācija un piemērošana

a) Jebkurš jautājums par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu, kurš rodas starp jebkuru Aģentūras dalībvalsti un Aģentūru vai starp Aģentūras dalībvalstīm, tiek iesniegts Valdē, lai tā pieņem lēmumu. Jebkura dalībvalsts, uz kuru īpaši attiecas šis jautājums un kuru Valdē nepārstāv valstspiederīgais, var nosūtīt pārstāvi uz Valdes sēdēm, kurās šāds jautājums tiek izskatīts.

b) Jebkurā gadījumā, ja Valde pieņem lēmumu atbilstoši šī panta a) punktam, jebkura dalībvalsts var prasīt, lai jautājums tiktu iesniegts izskatīšanai Padomē, kuras lēmums būs galīgs. Līdz brīdim, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par iesniegto jautājumu, Aģentūra, ja tā uzskata par vajadzīgu, var rīkoties, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

57. pants. Strīdi starp Aģentūru un dalībvalstīm

a) Neatkarīgi no 56. panta un šī panta b) punkta jebkurš strīds starp Aģentūru un dalībvalsti vai tās aģentūru un jebkurš strīds starp Aģentūru un valsti (vai tās aģentūru), kas vairs nav dalībvalsts, tiek izšķirts saskaņā ar šīs Konvencijas II pielikumā noteikto procedūru.

b) Strīdi saistībā ar tās Aģentūras prasībām, kas darbojas kā ieguldītāja saistību un tiesību pārņēmēja, tiek izšķirti saskaņā ar i) šīs Konvencijas II pielikumā noteikto procedūru vai ii) līgumu, kas noslēgts starp Aģentūru un attiecīgo dalībvalsti par alternatīvu metodi vai metodēm šādu strīdu izšķiršanā. Pēdējā minētajā gadījumā šīs Konvencijas II pielikums ir pamats šādam līgumam, kuru katrā gadījumā apstiprina Valde ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms Aģentūra uzņemas veikt darbības attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

58. pants. Strīdi, kuros iesaistīti garantijas saņēmēji vai pārapdrošinātie

Jebkurš strīds, kas rodas saistībā ar garantijas vai pārapdrošināšanas līgumu, starp šī līguma pusēm tiek nodots izskatīšanai šķīrējtiesā galīgā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar garantijas vai pārapdrošināšanas līguma noteikumiem.

X. Nodaļa
Grozījumi

59. pants. Grozījumi, kurus izdara Padome

a) Šajā Konvencijā un tās pielikumos grozījumus var izdarīt ar trīs piektdaļām pilnvarnieku balsu, izlietojot četras piektdaļas no kopējā balsu skaitu, ar nosacījumu, ka:

i) jebkuram grozījumam, ar ko groza 51. pantā noteiktās tiesības izstāties no Aģentūras vai 8. panta d) punktā noteikto atbildības ierobežojumu, ir vajadzīga visu pilnvarnieku apstiprinoša balss, un

ii) jebkuram grozījumam, ar ko groza šīs Konvencijas I pielikuma 1. un 3. pantā noteikto zaudējumu sadales kārtību, kas palielina kādas dalībvalsts atbildību, ir vajadzīga katra šādas dalībvalsts pilnvarnieka apstiprinoša balss.

b) Šīs Konvencijas sarakstos A un B Padome grozījumus var izdarīt ar kvalificētu balsu vairākumu.

c) Ja grozījums attiecas uz kādu no šīs Konvencijas I pielikuma noteikumiem, kopējās balsis ietver papildus balsis, kas atbilstoši šāda pielikuma 7. pantam piešķirtas atbalstu sniedzošajām dalībvalstīm un valstīm, kas saņem atbalstītos ieguldījumus.

60. pants. Procedūra

Par jebkuru dalībvalsts, pilnvarnieka vai direktora ierosinātu priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā Konvencijā tiek paziņots Valdes priekšsēdētājam, kas iesniedz šo priekšlikumu Valdē. Ja ierosināto grozījumu iesaka Valde, tad to iesniedz Padomei apstiprināšanai saskaņā ar 59. pantu. Kad Padome grozījumu ir pienācīgi apstiprinājusi, Aģentūra to apliecina ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visām dalībvalstīm. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm deviņdesmit dienas pēc oficiāla paziņojuma, ja vien Padome nenosaka citu dienu.

XI Nodaļa
Nobeiguma noteikumi

61. pants. Stāšanās spēkā

a) Šo Konvenciju var parakstīt visas Bankas dalībvalstis un Šveice, un parakstītājvalstis to var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt saskaņā ar to konstitucionālo procedūru.

b) Šī Konvencija stājas spēkā tad, kad ir deponēti ne mazāk kā pieci ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti no pirmajā kategorijā uzskaitītajām parakstītājvalstīm un kad ir deponēti ne mazāk kā piecpadsmit šādi instrumenti no otrajā kategorijā uzskaitītajām parakstītājvalstīm; ar nosacījumu, ka kopējās šo valstu parakstītās daļas nav mazākas par vienu trešdaļu no Aģentūras pamatkapitāla, kā noteikts 5. pantā.

c) Attiecībā uz katru valsti, kas deponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, šī Konvencija stājas spēkā šīs deponēšanas dienā.

d) Ja šī Konvencija nav stājusies spēkā divu gadu laikā no brīža, kad to var parakstīt, Bankas prezidents sasauc ieinteresēto valstu konferenci, lai lemtu par turpmāko rīcību.

62. pants. Atklāšanas sanāksme

Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās Bankas prezidents sasauc Padomes atklāšanas sanāksmi. Šī sapulce notiek Aģentūras galvenajā mītnē sešdesmit dienu laikā no dienas, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā vai arī cik vien drīz iespējams pēc tam.

63. pants. Depozitārijs

Šīs Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti un Konvencijas grozījumi tiek deponēti Bankā, kas ir šīs Konvencijas depozitārijs. Depozitārijs nosūta apstiprinātas šīs Konvencijas kopijas Bankas dalībvalstīm un Šveicei.

64. pants. Reģistrācija

Depozitārijs reģistrē šo Konvenciju ANO sekretariātā saskaņā ar ANO hartas 102. pantu un Ģenerālās Asamblejas pieņemtajiem noteikumiem.

65.pants. Paziņošana

Depozitārijs paziņo visām parakstītājvalstīm un pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās Aģentūrai par:

a) šīs Konvencijas parakstītājiem;

b) ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas instrumentu deponēšanu saskaņā ar 63. pantu;

c) datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 61. pantu;

d) izslēgšanu no teritoriālās piemērošanas atbilstoši 66. pantam, un

e) dalībvalsts izstāšanos no Aģentūras atbilstoši 51. pantam.

66. pants. Teritoriālā piemērošana

Šī Konvencija tiek piemērota visās dalībvalstu jurisdikcijā esošās teritorijās, ieskaitot teritorijas, par kuru starptautiskajām attiecībām dalībvalsts ir atbildīga, izņemot tās teritorijas, kuras dalībvalsts nav iekļāvusi ar rakstisku paziņojumu šīs Konvencijas depozitārijam vai nu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas brīdī vai arī vēlāk.

67. pants. Periodiska pārskatīšana

a) Padome periodiski veic vispusīgu Aģentūras darbību, kā arī sasniegto rezultātu pārskatīšanu, lai ieviestu Aģentūras mērķu sasniegšanai vajadzīgās izmaiņas.

b) Pirmo šādu pārbaudi veic piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Turpmāko pārbaužu datumus nosaka Padome.

Pieņemta Seulā vienā eksemplārā, kas glabāsies arhīvos Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā, kura ar savu parakstu ir apņēmusies izpildīt funkcijas, kas tai ir uzliktas saskaņā ar šo Konvenciju.

 

I pielikums

Atbalstīto ieguldījumu garantijas atbilstoši 24. pantam

1. pants. Atbalstīšana

a) Jebkura dalībvalsts garantijas nolūkā var atbalstīt ieguldījumu, ko veic jebkuras valstiskās piederības ieguldītājs vai jebkuras vai vairāku valstiskās piederības ieguldītāji.

b) Ievērojot šī pielikuma 3. panta b) un c) punktu, katra atbalstu sniedzošā dalībvalsts ar citām atbalstu sniedzošām dalībvalstīm sedz zaudējumus saistībā ar atbalstīto ieguldījumu garantijām, ja un tādā apmērā, kādā šādi zaudējumi nevar tikt segti no Atbalsta ieguldījumu fonda, kas minēts šī pielikuma 2. pantā, proporcionāli maksimālo iespējamo saistību daudzumam sakarā ar tās atbalstīto ieguldījumu garantijām kopējā maksimālo iespējamo saistību daudzumā saistībā ar visu dalībvalstu atbalstīto ieguldījumu garantijām.

Aģentūra lēmumos par garantiju izsniegšanu atbilstoši šim pielikumam pienācīgi ņem vērā to apstākli, vai atbalstu sniedzošā dalībvalsts spēs pildīt šajā pielikumā noteiktās saistības, un dod priekšroku ieguldījumiem, kuri tiek kopīgi atbalstīti ar attiecīgajām saņēmējvalstīm.

d) Aģentūra periodiski apspriežas ar atbalstu sniedzošajām dalībvalstīm par tās darbību atbilstoši šim pielikumam.

2. pants. Atbalsta ieguldījumu fonds

a) Prēmijas un citi ieņēmumi no atbalstīto ieguldījumu garantijām, ieskaitot šādu prēmiju un ienākumu ieguldījumu peļņu, tiek glabāti atsevišķā kontā, ko sauc par Atbalsta ieguldījumu fondu.

b) Visas administratīvās izmaksas un maksājumi par prasībām saistībā ar garantijām, kas izsniegtas atbilstoši šim pielikumam, tiek izmaksāti no Atbalsta ieguldījumu fonda.

c) Atbalsta ieguldījumu fonda aktīvi tiek turēti un pārvaldīti atbalstošo dalībvalstu kopīgā kontā un tiek turēti atsevišķi no Aģentūras aktīviem.

3. pants. Pieprasījums atbalstu sniedzošajām dalībvalstīm

a) Ja kāds daudzums Aģentūrai ir jāmaksā par zaudējumiem no atbalstītās garantijas un ja šāds daudzums nevar tikt izmaksāts no Atbalsta ieguldījumu fonda aktīviem, tad Aģentūra pieprasa katru atbalstu sniedzošo dalībvalsti veikt iemaksu šādā fondā tādā daudzumā, kādu nosaka saskaņā ar šī pielikuma 1. panta b) punktu.

b) Nevienai dalībvalstij nav jāmaksā nekāds daudzums pēc piprasījuma atbilstoši šī panta noteikumiem, ja šīs dalībvalsts veiktie kopējie maksājumi pārsniedz kopējo to garantiju summu, kas ietver tās atbalstītos ieguldījumus.

c) Izbeidzoties kādai garantijai, kas ietver dalībvalsts atbalstīto ieguldījumu, šīs dalībvalsts atbildība tiek samazināta par tādu daudzumu, kas ir līdzvērtīgs šādas garantijas daudzumam; šāda atbildība tiek arī samazināta proporcionāli Aģentūras veiktajai samaksai par prasībām, kas attiecas uz atbalstītajiem ieguldījumiem, un tā turpinās līdz brīdim, kad izbeidzas visas atbalstīto ieguldījumu garantijas, kas ir spēkā šādas samaksas veikšanas laikā.

d) Ja kāda atbalstu sniedzošā dalībvalsts nav atbildīga par tāda daudzuma samaksu, kas prasīts samaksāt atbilstoši šī panta noteikumiem, šī panta b) un c) punktos noteikto iemeslu dēļ vai arī ja kāda atbalstu sniedzošā dalībvalsts nesamaksā šādu summu, kādu tai prasa, tad šādas summas samaksu proporcionāli veic citas atbalstu sniedzošās dalībvalstis. Dalībvalstu atbildību atbilstoši šim punktam mazina šī panta b) un c) punktos noteiktie ierobežojumi.

4. pants. Valūtu un atmaksājumu novērtēšana

Šajā Konvencijā ietvertos noteikumus par valūtu un atmaksājumu novērtēšanu attiecībā un parakstāmajām kapitāldaļām piemēro mutatis mutandis līdzekļiem, ko dalībvalstis iemaksājušas par atbalstītajiem ieguldījumiem.

5. pants. Pārapdrošināšana

a) Aģentūra atbilstoši šī pielikuma 1. pantā paredzētajiem nosacījumiem var veikt pārapdrošināšanu dalībvalstij, tās aģentūrai, reģionālajai aģentūrai, kā noteikts šīs Konvencijas 20. panta a) punktā, vai privātajam apdrošinātājam dalībvalstī. Šī pielikuma noteikumi saistībā ar garantijām un šīs Konvencijas 20. un 21. pants tiek piemēroti mutatis mutandis šajā punktā paredzētajai pārapdrošināšanai.

b) Aģentūra var iegūt pārapdrošināšanu tās garantētajiem ieguldījumiem atbilstoši šim pielikumam un sedz šādas pārapdrošināšanas izmaksas no Atbalsta ieguldījumu fonda. Valde var izlemt, vai un kādā apmērā šī pielikuma 1. panta b) punkta minēto atbalstu sniedzošo dalībvalstu zaudējumu sadalīšanas pienākumu var samazināt, ņemot vērā iegūto pārapdrošināšanas segumu.

6. pants. Darbības principi

Neierobežojot šī pielikuma noteikumus, noteikumus attiecībā uz garantiju operācijām atbilstoši šīs Konvencijas III nodaļai un attiecībā uz finanšu vadību atbilstoši šīs Konvencijas IV nodaļai piemēro mutatis mutandis atbalstīto ieguldījumu garantijām, izņemot gadījumus, kad i) šādi ieguldījumi pretendē uz atbalstīšanu un ja šos ieguldījumus kādā no dalībvalstīm, jo īpaši kādā no jaunatīstības dalībvalstīm, ir veicis ieguldītājs vai ieguldītāji, kas ir tiesīgi to darīt atbilstoši šī pielikuma 1. panta a) punktam, un ii) Aģentūra attiecībā uz pašas aktīviem nav atbildīga par garantiju vai pārapdrošināšanu, kas veikta atbilstoši šim pielikumam, un katrs garantijas un pārapdrošināšanas līgums, kas noslēgts atbilstoši šim pielikumam, skaidri to nosaka.

7. pants. Balsošana

To lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar atbalstītajām investīcijām, katrai dalībvalstij ir viena papildu balss par katriem 10 000 SAT, kas ir līdzvērtīgas daudzumam, kas garantēts vai pārapdrošināts, pamatojoties uz tās atbalstu, un katrai dalībvalstij, kas saņem atbalstīto ieguldījumu, ir viena papildus balss par katriem 10 000 SAT, kas ir līdzvērtīgas daudzumam, kas garantēts vai pārapdrošināts attiecībā jebkādu atbalstīto ieguldījumu, ko tā saņem. Šādas papildu balsis tiek izmantotas tikai to lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar atbalstītajiem ieguldījumiem, un netiek ņemtas vērā citos gadījumos, nosakot, dalībvalsts balsstiesības.

II pielikums

Strīdu izšķiršana starp dalībvalsti un Aģentūru atbilstoši 57. pantam

1. pants. Pielikuma piemērošana

Visus strīdus, uz kuriem attiecas šīs Konvencijas 57. panta darbības joma, izšķir saskaņā ar šajā pielikumā noteikto procedūru, izņemot gadījumus, kad Aģentūra ir noslēgusi līgumu ar dalībvalsti atbilstoši 57. panta b) punkta ii) apakšpunktam.

2. pants. Sarunas

Puses strīdu šī pielikuma darbības jomā, pirms tās izmanto samierināšanas procedūru vai griežas šķīrējtiesā, mēģina izšķirt sarunu veidā. Sarunas tiek uzskatītas par izbeigtām, ja puses nespēj izšķirt strīdu simt divdesmit dienu laikā no dienas, kad ir lūgts uzsākt sarunas.

3. pants. Samierināšana

a) Ja strīds netiek atrisināts sarunu ceļā, jebkura puse saskaņā ar šī pielikuma 4. pantu var nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesai, ja vien puses, savstarpēji vienojoties, nav nolēmušas vispirms izmantot šajā pantā paredzēto samierināšanas procedūru.

b) Vienošanās par samierināšanas izmantošanu nosaka strīdus gadījumu, pušu prasības un, ja iespējams, tā samierinātāja vārdu, par kuru puses ir vienojušās. Ja abas puses nav vienojušās par samierinātāju, tad tās kopīgi var lūgt vai nu Starptautiskā Ieguldījumu strīdu noregulēšanas centra (turpmāk tekstā – SISNC) ģenerālsekretāru vai Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju iecelt samierinātāju. Samierināšanas procedūra izbeidzas, ja samierinātājs netiek iecelts deviņdesmit dienu laikā no dienas, kad noslēgta vienošanās par samierināšanas izmantošanu.

c) Ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi vai arī puses nav vienojušās citādi, samierinātājs nosaka samierināšanas procedūras reglamentējošos noteikumus un šajā saistībā ievēro samierināšanas noteikumus, kas pieņemti atbilstoši Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valsts piederīgajiem.

d) Puses ar samierinātāju sadarbojas labā ticībā un jo īpaši sniedz viņam visu informāciju un dokumentāciju, kas viņam palīdzētu pildīt funkcijas; tās pienācīgi ņem vērā viņa ieteikumus.

e) Ja vien puses nav vienojušās citādi, samierinātājs tādā laika posmā, kas nepārsniedz simts astoņdesmit dienas no viņa iecelšanas, iesniedz pusēm ziņojumu, kurā izklāstīts viņa paveiktais, norādīti pušu strīdīgie jautājumi un viņa ieteikumi to izšķiršanai.

f) Katra puse sešdesmit dienu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas rakstiski izsaka otrai pusei savu viedokli par ziņojumu.

g) Neviena samierināšanas procesa puse nav tiesīga griezties šķīrējtiesā, izņemot gadījumus, kad:

i) samierinātājs nav iesniedzis ziņojumu šī panta e) punktā noteiktajā laika posmā, vai

ii) puses nav pieņēmušas visus ziņojumā ietvertos priekšlikumus sešdesmit dienu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas, vai

iii) puses, apmainījušās ar viedokļiem par ziņojumu, sešdesmit dienu laikā no samierinātāja ziņojuma saņemšanas nav vienojušās par visu strīdīgo jautājumu atrisināšanu; vai

iv) puse nav paudusi savu viedokli par ziņojumu, kā aprakstīts šī panta f) punktā.

h) Ja vien puses nevienojas citādi, samaksu samierinātājam nosaka, pamatojoties uz likmēm, kas piemērojamas SISNC samierināšanai. Samierināšanas procesa maksas un citus izdevumus puses sedz līdzīgās daļās. Katra puse sedz pati savus izdevumus.

4. pants. Šķīrējtiesa

a) Šķīrējtiesas process tiek uzsākts, kad viena puse (prasītājs) nosūta otrai strīda pusei vai pusēm (atbildētājam) paziņojumu, kurā norāda nodomu strīdu izskatīt šķīrējtiesā. Paziņojumā norāda strīda būtību, prasījumu un tā šķīrējtieneša vārdu, kuru iecēlis prasītājs. Atbildētājs trīsdesmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņo prasītājam šķīrējtiesnesi, kuru tas iecēlis. Abas puses trīsdesmit dienu laikā no otra šķīrējtiesneša iecelšanas izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kas būs šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

b) Ja šķīrējtiesa netiek izveidota sešdesmit dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas, tad vēl neievēlēto šķīrējtiesnesi un vēl neizvēlēto priekšsēdētāju pēc abus pušu kopīga lūguma ieceļ SISNC ģenerālsekretārs. Ja nav kopīga lūguma vai ja arī ģenerālsekretārs trīsdesmit dienu laikā pēc lūguma saņemšanas nav iecēlis šķīrējtiesnesi vai priekšsēdētāju, kāda no pusēm var lūgt to izdarīt Starptautiskās tiesas priekšsēdētājam.

c) Nevienai pusei nav tiesību mainīt tās iecelto šķīrējtiesnesi, ja ir sākusies lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Ja kāds šķīrējtiesnesis (ieskaitot šķīrējtiesas priekšsēdētāju) atkāpjas, nomirst vai kļūst par darbnespējīgu, tad tiek iecelts viņa pienākumu pārņēmējs, ievērojot viņa priekšgājēja iecelšanas kārtību, un šim pienākumu pārņēmējam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā šķīrējtiesnesim, kura vietā viņš tiek iecelts.

d) Šķīrējtiesas pirmā sēde notiek priekšsēdētāja noteiktajā laikā un vietā. Pēc tam šķīrējtiesa nolemj par tās sēžu vietu un laiku.

e) Ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi vai ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesa nosaka tās procedūra un šajā saistībā ievēro šķīrējtiesas noteikumus, kas pieņemti atbilstoši Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valsts piederīgajiem.

f) Šķīrējtiesa pati spriež par savu kompetenci, izņemot gadījumus, ja šķīrējtiesai ir celts iebildums, ka strīda izšķiršana ir Valdes vai Padomes kompetencē atbilstoši 56. pantam vai arī tās tiesas vai šķīrējtiesas kompetencē, kas noteikta līgumā, kas noslēgts atbilstoši šī pielikuma 1. pantam, un šķīrējtiesa pieņem, ka iebildums ir pamatots, tad iebildumu šķīrējtiesa pārsūta attiecīgi Valdei vai Padomei, vai izraudzītajai iestādei, un šķīrējtiesas process tiek apturēts līdz brīdim, kad tiek lietā tiek pieņemts lēmums, kas ir šķīrējtiesai saistošs.

g) Šķīrējtiesa, izskatot jebkuru strīdu, uz ko attiecas šī pielikuma darbības joma, piemēro šīs Konvencijas noteikumus, jebkuru attiecīgu vienošanos starp strīda pusēm, Aģentūras nolikumu un noteikumus, spēkā esošos starptautisko tiesību aktus, attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kā arī spēkā esošus ieguldījumu līgumu noteikumus, ja ir noslēgti šādi līgumi. Neierobežojot šīs Konvencijas noteikumus, šķīrējtiesa var atrisināt strīdu ex aequo et bono, ja tam piekrīt Aģentūra un attiecīgā dalībvalsts. Šķīrējtiesa nevar pieņemt spriedumu non liquet, pamatojoties uz klusēšanu un tiesību aktu nepilnību.

h) Šķīrējtiesa nodrošina taisnīgu strīda izšķiršanu visām pusēm. Visus lēmumus šķīrējtiesa pieņem ar balsu vairākumu un norāda to pamatojumu. Šķīrējtiesa nolēmumu sniedz rakstiski, un to paraksta vismaz divi šķīrējtiesneši, un nolēmuma kopija tiek nosūtīta katrai pusei. Nolēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un to nevar pārsūdzēt, atcelt vai pārskatīt.

i) Ja kāds strīds rodas starp pusēm attiecībā uz nolēmuma nozīmi vai darbības jomu, jebkura puse var sešdesmit dienu laikā pēc nolēmuma pieņemšanas var prasīt nolēmuma interpretāciju, iesniedzot rakstisku pieteikumu šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kas pieņēmis nolēmumu. Ja iespējams, priekšsēdētājs nosūta pieteikumu tās šķīrējtiesas tiesnešiem, kas pieņēma nolēmumu, un sasauc šīs šķīrējtiesas sēdi sešdesmit dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Ja tas nav iespējams, šķīrējtiesu izveido saskaņā ar šī panta a) līdz d) apakšpunktu Šķīrējtiesa var apturēt nolēmuma izpildi līdz lēmuma pieņemšanai par lūgto interpretāciju.

j) Katra dalībvalsts atzīst nolēmumu, kas pieņemts atbilstoši šim pantam, kā saistošu un izpildāmu tās teritorijā tā, it kā tas būtu šīs dalībvalsts tiesas galīgais spriedums. Nolēmuma izpildi reglamentē tiesību akti, kas saistīti ar spriedumu izpildi, tajā valstī, kuras teritorijā šī izpilde ir prasīta, neatkāpjoties no tiesību aktiem, kas saistīti ar imunitāti pret izpildi.

k) Ja vien puses nevienojas citādi, maksas un atlīdzības, ka samaksājamas šķīrējtiesnešiem, nosaka, pamatojoties uz likmēm, kas piemērojamas SISNC šķīrējtiesai. Katra puse sedz savus izdevumus, kas saistīti ar šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesas izdevumus puses sedz līdzīgās daļās, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi. Jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šķīrējtiesas izdevumu sadali vai procedūru par šādu izdevumu apmaksu, izlemj šķīrējtiesa.

5. pants. Tiesas pavēste

Jebkura tiesas pavēste vai paziņojums saistībā ar jebkuru šķīrējtiesas procesu atbilstoši šim pielikumam ir rakstisks. To sagatavo Aģentūra iestādei, ko izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts atbilstoši šīs Konvencijas 38. pantam un tā dalībvalsts, kur atrodas Aģentūras galvenais birojs.

Saraksts A

Dalība un parakstāmās kapitāldaļas
(oriģinālais saraksts saskaņā ar Konvencijas bukletu)

PIRMĀ KATEGORIJA

Valsts Daļu skaits Parakstīšana
(miljonos SAT)
Amerikas Savienotās Valstis 20,519 205,19
Apvienotā Karaliste 4,860 48,60
Austrālija 1,713 17,13
Austrija 775 7,75
Beļģija 2,030 20,30
Dānija 718 7,18
Dienvidāfrika 943 9,43
Francija 4,860 48,60
Īrija 369 3,69
Islande 90 0,90
Itālija 2,820 28,20
Japāna 5,095 50,95
Jaunzēlande 513 5,13
Kanāda 2,965 29,65
Luksemburga 116 1,16
Nīderlande 2,169 21,69
Norvēģija 699 6,99
Somija 600 6,00
Šveice 1,500 15,00
Vācijas Federatīvā Republika 5,071 50,71
Zviedrija 1,049 10,49
     
KOPĀ 59,473 594,73

OTRĀ KATEGORIJA*

Valsts Daļu skaits Parakstīšana
(miljonos SAT)
Afganistāna 118 1,18
Alžīrija 649 6,49
Antigva un Barbuda 50 0,50
Apvienotie Arābu Emirāti 372 3,72
Argentīna 1,254 12,54
Bahamas 100 1,00
Bahreina 77 0,77
Bangladeša 340 3,40
Barbadosa 68 0,68
Beliza 50 0,50
Benina 61 0,61
Birma 178 1,78
Bolīvija 125 1,25
Botsvāna 50 0,50
Brazīlija 1,479 14,79
Burkinafaso 61 0,61
Burundi 74 0,74
Butāna 50 0,50
Centrālāfrikas Republika 60 0,60
Čada 60 0,60
Čīle 485 4,85
Demokrātiskā Kampučija 93 0,93
Dienvidslāvija 635 6,35
Dominika 50 0,50
Dominikānas Republika 147 1,47
Džibutija 50 0,50
Ēģiptes Arābu Republika 459 4,59
Ekvadora 182 1,82
Ekvatoriālā Gvineja 50 0,50
Etiopija 70 0,70
Fidži 71 0,71
Filipīnas 484 4,84
Gabona 96 0,96
Gajāna 84 0,84
Gambija 50 0,50
Gana 245 2,45
Grenāda 50 0,50
Grieķija 280 2,80
Gvatemala 140 1,40
Gvineja 91 0,91
Gvineja Bisava 50 0,50
Haiti 75 0,75
Hondurasa 101 1,01
Indija 3,048 30,48
Indonēzija 1,049 10,49
Irāka 350 3,50
Irānas Islāma Republika 1,659 16,59
Izraēla 474 4,74
Jamaika 181 1,81
Jemenas Arābu Republika 67 0,67
Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika 115 1,15
Jordānija 97 0,97
Kaboverde 50 0,50
Kamerūna 107 1,07
Katara 137 1,37
Kenija 172 1,72
Kipra 104 1,04
Kolumbija 437 4,37
Komoru salas 50 0,50
Kongo Tautas Republika 65 0,65
Korejas Republika 449 4,49
Kostarika 117 1,17
Kotdivuāra 176 1,76
Kuveita 930 9,30
Ķīna 3,138 31,38
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika Rep. 60 0,60
Lesoto 50 0,50
Libāna 142 1,42
Libērija 84 0,84
Lībijas Arābu Džamahīrija 549 5,49
Madagaskara 100 1,00
Malaizija 579 5,79
Malāvija 77 0,77
Maldivija 50 0,50
Mali 81 0,81
Malta 75 0,75
Maroka 348 3,48
Maurīcija 87 0,87
Mauritānija 63 0,63
Meksika 1,192 11,92
Mozambika 97 0,97
Nepāla 69 0,69
Nigēra 62 0,62
Nigērija 844 8,44
Nikaragva 102 1,02
Omāna 94 0,94
Pakistāna 660 6,60
Panama 131 1,31
Papua-Jaungvineja 96 0,96
Paragvaja 80 0,80
Peru 373 3,73
Portugāle 382 3,82
Rietumsamoa 50 0,50
Ruanda 75 0,75
Rumānija 555 5,55
Salvadora 122 1,22
Santome un Prinsipi 50 0,50
Saūda Arābija 3,137 31,37
Seišelu salas 50 0,50
Senegāla 145 1,45
Sentkristofera un Nevisa 50 0,50
Sentlūsija 50 0,50
Sentvinsenta 50 0,50
Singapūra 154 1,54
Sīrijas Arābu Republika 168 1,68
Sjerraleone 75 0,75
Somālija 78 0,78
Spānija 1,285 12,85
Sudāna 206 2,06
Surinama 82 0,82
Svazilenda 58 0,58
Šrilanka 271 2,71
Taizeme 421 4,21
Tanzānija 141 1,41
Togo 77 0,77
Trinidāda un Tobāgo 203 2,03
Tunisija 156 1,56
Turcija 462 4,62
Uganda 132 1,32
Ungārija 564 5,64
Urugvaja 202 2,02
Vanuatu 50 0,50
Venecuēla 1,427 14,27
Vjetnama 220 2,20
Zaira 338 3,38
Zālamana salas 50 0,50
Zambija 318 3,18
Zimbabve 236 2,36
     
KOPĀ 40,527 405,27
     
KOPĀ: Pirmā un otrā kategorija 100,000 1,000 00

*Šīs Konvencijas nozīmē valstis, kas minētas otrajā kategorijā ir jaunattīstības dalībvalstis.

Saraksts B

Direktoru ievēlēšana

1. Direktora amata kandidātu izvirza pilnvarnieki ar nosacījumu, ka pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu.

2. Direktorus ievēl, pilnvarniekiem balsojot.

3. Balsojot par direktoriem, katrs pilnvarnieks nodod visas tās balsis par vienu kandidātu, kuras dalībvalstij, ko viņš pārstāv, pieder atbilstoši 40. panta a) punktam.

4. Vienu ceturto daļu direktoru ievēl atsevišķi, vienu katras tās dalībvalsts pilnvarnieks, kurai ir lielākais daļu skaits. Ja kopējais direktoru skaits nedalās ar četri, tad šādi ievēlēto direktoru skaits ir viena ceturtā daļa no nākamā zemākā skaitļa, kas dalās ar četri.

5. Pārējos direktorus ievēl pārējie pilnvarnieki saskaņā ar šī saraksta 6. un 11. punkta noteikumiem.

6. Ja izvirzīto kandidātu skaits ir vienāds ar atlikušo ievēlamo direktoru skaitu, visi kandidāti tiek ievēlēti pirmajā balsošanā; izņemot gadījumus, kad kandidāts vai kandidāti, kas saņēmuši mazāk nekā minimālo procentuālo daļu no kopējā Padomes noteiktā balsu skaita šādai ievēlēšanai, netiek ievēlēti, ja kāds kandidāts ir saņēmis vairāk nekā maksimālā procentuālā daļa no kopējā Padomes noteiktā balsu skaita.

7. Ja izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz pārējo ievēlamo direktoru skaitu, tad tiek ievēlēti kandidāti, kas saņēmuši lielāko balsu skaitu, izņemot kādu kandidātu, kas saņēmis mazāk nekā minimālo procentuālo daļu no kopējā Padomes noteiktā balsu skaita.

8. Ja visi pārējie ievēlamie direktori nav ievēlēti pirmajā balsošanā, notiek otra balsošana. Pirmajā balsošanā neievēlētais kandidāts vai kandidāti ir tiesīgi vēlreiz kandidēt vēlēšanās.

9. Otrajā balsošanā var piedalīties tikai i) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsošanā balsojuši par neievēlēto kandidātu, un ii) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsošanā balsojuši par ievēlēto kandidātu, kas jau ir savācis maksimālo procentuālo daļu no kopējā Padomes noteiktā balsu skaita.

10. Nosakot to, vai ievēlētais kandidāts ir saņēmis vairāk nekā maksimālo procentuālo daļu no balsīm, vispirms skaita tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis visvairāk balsis par šādu kandidātu, pēc tam tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis nākamo lielāko skaitu, un tā, kamēr tiek sasniegta šāda procentuālā daļa.

11. Ja visi pārējie ievēlamie direktori netiek ievēlēti otrajā balsošanā, turpmākas balsošanas notiek saskaņā ar tiem pašiem principiem līdz brīdim, kamēr tiek ievēlēti visi pārējie ievēlamie direktori, ar nosacījumu, ka tad, ja atlicis ievēlēt tikai vienu direktoru, šis direktors var tikt ievēlēts ar vienkāršu balsu vairākumu no atlikušajām balsīm un tiek uzskatīts par ievēlētu, ja ir saņēmis šādas balsis.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!