• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.07.2019., Nr. 135 https://www.vestnesis.lv/op/2019/135.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 177

Par Evikas Siliņas komandējumu

Vēl šajā numurā

05.07.2019., Nr. 135

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 280

Pieņemts: 25.06.2019.

OP numurs: 2019/135.2

2019/135.2
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 280

Rīgā 2019. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 30 1. §)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

4. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 280

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka:

1.1. ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būves elementu un to savienojumu energoefektivitātes projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka;

1.2. aprēķinos izmantojamos siltumtehniskos parametrus apkures, ventilācijas un sistēmu projektēšanā.

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti, un novērst būvfizikāla rakstura defektu veidošanos ēkās un to būves elementos. Ēku būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būves elementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

3. Ēku ārējās norobežojošās konstrukcijas vai elementi (turpmāk – būves elements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būves elementi un to risinājumi, kuri pietiekami efektīvi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā, nodrošinot labāku termālo komfortu iekštelpās. Būves elementiem novērtē siltuma inerci un izvēlas piemērotāko nesošo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

4. Projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus un ventilējamo fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.

5. Būvnormatīvu nepiemēro ēkām, kas minētas Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā.

6. Ēkām un telpām nodrošina augstas energoietilpības specifisku mikroklimatu (piemēram, saldētavām, klimatkamerām), paredzot enerģētiski efektīvus būves elementus, un šā būvnormatīva piemērošanā nodrošina tehniski un ekonomiski piemērotāko risinājumu, papildus tam nodrošinot arī augstu enerģijas izmantošanas efektivitāti.

7. Veicot būves elementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro šajā būvnormatīvā minētos standartus. Alternatīvas aprēķina metodikas piemērošana ir atļauta, ja tās tehniskā izpildījuma rezultāts nav sliktāks par to, kas ir noteikts standartā un nodrošina atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām.

II. Energoefektivitātes prasības

8. Jaunbūvējamo ēku energoefektivitāte atbilst šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā norādītajām robežvērtībām. Enerģijas patēriņa aprēķins veicams saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi.

9. Atjaunojamo vai pārbūvējamo ēku energoefektivitāte atbilst šā būvnormatīva pielikuma 2. tabulā norādītajām robežvērtībām. Enerģijas patēriņa aprēķins veicams saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi.

10. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis var pārsniegt šā būvnormatīva 8. un 9. punktā minētos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Emin.apr. = Emin  ×    h , kur          (1)
3,5

 Emin.apr. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā). Ja pārrēķinātais ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvei pārsniedz 90 kWh/m2 gadā, jaunbūves ēkas energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ir 90 kWh/m2 gadā. Ja pārrēķinātais ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis atjaunošanai vai pārbūvei pārsniedz 120 kWh/m2 gadā, atjaunošanas vai pārbūves ēkas energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ir 120 kWh/m2 gadā;

h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m);

Emin – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis saskaņā ar šā būvnormatīva 9. vai 10. punktu (kWh/m2 gadā).

11. Atsevišķu būvju elementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulā. URM ir attiecīgā būves elementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 × K), bet ψRM – attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m × K). Maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem.

12. Ja atjaunošana vai pārbūve skar mazāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, var nepiemērot šā būvnormatīva 9. punktā minētās prasības.

13. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltumpārvades un ventilācijas siltumapmaiņas koeficienti. Aprēķināšanas metodika (ISO 13789:2017)".

III. Būvizstrādājumu un būves elementu aprēķina vērtības

14. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui, ψj un χk vērtības nosaka:

14.1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)";

14.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)";

14.3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini. 1. daļa: Vispārīgi (ISO 10077-1:2017)" un LVS EN ISO 10077-2:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini. 2. daļa: Skaitliskā metode rāmjiem (ISO 10077-2:2017)";

14.4. termiskajiem tiltiem ψj un χk − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršotas metodes un pieņemtās vērtības (ISO 14683:2017)". Termisko tiltu siltumcaurlaidības koeficientu ψj un χk noteikšanai drīkst izmantot termisko tiltu katalogus, kuros termisko tiltu vērtības noteiktas, izmantojot standarta LVS EN ISO 10211:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini (ISO 10211:2017)" aprēķina nosacījumus, un kuru aprēķina nosacījumi ir atbilstoši projektējamai situācijai;

14.5. punktveida termiskajiem tiltiem χk, ja tie rada kondensāta risku, – novērtējot kā papildu vājinājumu konstrukcijās. Nepieciešamie aprēķini un robežvērtības noteiktas saskaņā ar LVS EN ISO 13788:2013 "Ēku būvmateriālu un būvelementu higrosiltumtehniskās īpašības. Iekšējās virsmas temperatūra kritiskā virsmas mitruma un iekšējās kondensācijas novēršanai. Aprēķina metodes (ISO 13788:2012)".

15. Termiskais tilts ψj (W/mK) ir jebkurš veidojums ēkas konstrukcijā, kur viendabīgo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību izmaina šādi faktori:

15.1. norobežojošo konstrukciju vai to daļu šķērso materiāli ar atšķirīgu siltumvadītspēju;

15.2. izmainās materiālu biezums;

15.3. ir starpība starp būves elementa ārējiem un iekšējiem izmēriem;

15.4. citi faktori, kas ietekmē siltuma zudumus lokālās zonās.

16. Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficienta atbilstību šajā būvnormatīvā definētajām vērtībām novērtē pēc būves elementa ārējām dimensijām. Termiskā tilta vietās kritisko virsmas relatīvo mitrumu pārbauda atbilstoši standartā LVS EN ISO 13788:2013 "Ēku būvmateriālu un būves elementu higrosiltumtehniskās īpašības. Iekšējās virsmas temperatūra kritiskā virsmas mitruma un iekšējās kondensācijas novēršanai. Aprēķina metodes (ISO 13788:2012)" definētajai aprēķina metodikai un pieļaujamām robežvērtībām. Nosakot kritisko virsmas relatīvo mitrumu, aprēķinu veic pie āra gaisa temperatūras nosacījuma Θe (–5 °C).

17. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būves elementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (turpmāk – regula Nr. 305/2011).

18. Būvizstrādājumiem, kuru galvenā funkcija būves elementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma 10. tabulu.

19. Būves elementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 8990:2007 L "Siltumizolācija. Stacionāru siltumpārvades raksturlielumu noteikšana. Kalibrētas un norobežotas karstās kastes metode".

IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji

20. Būves gaiscaurlaidība ir būvfizikāls lielums, kas raksturo ēkas izbūves kvalitāti un nodrošina iespēju ēkā efektīvi kontrolēt mikroklimatu un nodrošināt energoefektivitātes prasības.

21. Visas būves gaiscaurlaidība, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva 22. punktā norādītās robežvērtības.

22. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības:

22.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);

22.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);

22.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm, − q50 ≤ 1,5 m3/(m2 × h);

22.4. ražošanas ēkām – q50 ≤ 4 m3/(m2 × h).

23. Šā būvnormatīva 22. punktā minētās prasības ņem vērā arī attiecībā uz būves elementa savienojumiem un montāžas šuvēm.

24. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 9972:2016 "Ēku termiskā efektivitāte. Ēku gaisa caurlaidības noteikšana. Piespiedu ventilācijas metode (ISO 9972:2016)". Testa veikšanai ēka sagatavojama atbilstoši minētā standarta 2. metodei – aizverot ēkā visus logus, durvis, lūkas.

V. Būves elementu ūdens tvaika caurlaidība

25. Ja būves elements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 4. tabulā.

26. Būvizstrādājumu ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur          (2)

sd – būvizstrādājumu ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);

µ – ūdens tvaika pretestības faktors;

d – viendabīgā būvizstrādājuma materiāla slāņa biezums (m).

27. Būves elementu projektē un izbūvē tā, lai:

27.1. mitruma uzkrāšanās bilance būves elementā gada laikā nav pozitīva;

27.2. ārsienas būves elementiem mitruma žūšanas rezerve gada laikā ir vismaz 100 g/m2, jumta būves elementiem – vismaz 200 g/m2;

27.3. netiek pārsniegts būves elementa slāņu materiālu maksimāli iespējamais absorbētā ūdens daudzums;

27.4. ūdens tvaika kondensāta daudzums nepārsniedz 400 g/m2 uz mitrumu neabsorbējošām virsmām, lai izvairītos no ūdens pilienu tecēšanas;

27.5. kopējais kondensāta daudzums gada apkures sezonas laikā nepārsniedz 1 kg/m2;

27.6. kokmateriāliem mitruma daudzums summāri pieaug ne vairāk kā par 5 % no to masas, koksni saturošiem materiāliem mitruma daudzums pieaug ne vairāk kā par 3 % no to masas;

27.7. novērtējot būves elementa ilgtermiņa mitruma bojājumu drošību, novērtējums ietver būves elementu slāņu mitruma daudzumu, kā arī ēkas gaiscaurlaidības radīto mitruma pārnesi būves elementā.

28. Šā būvnormatīva 25. vai 27. punktā minēto prasību izpildes tehnisko risinājumu būves elementam, tā savienojumiem un montāžas šuvēm norāda tādā apjomā un saturā, lai varētu novērtēt atbilstību noteiktajām prasībām.

29. Atkāpes no šā būvnormatīva 25. punktā minētajām prasībām ir pieļaujamas, ja ir nodrošināta atbilstība šā būvnormatīva 27. punktā minētajām prasībām.

30. Ja šā būvnormatīva 25. vai 27. punktā minēto prasību izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari ir nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir saskarē ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

30.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;

30.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.

31. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 10m.

32. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm ir pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šā būvnormatīva 25. punktā minētā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē.

VI. Būvizstrādājumu siltumtehniskie raksturlielumi

33. Veicot inženiertehniskos aprēķinus, par izejas datiem primāri izvēlas ražotāja sniegto informāciju. Ja šāda informācija nav pieejama, atļauts izmantot pētījumus, nozares literatūru vai šā būvnormatīva pielikumu. Izvēloties ražotāja sniegtos datus par materiālu siltumvadītspēju, pārliecinās, ka tā ir pārbaudīta saskaņā ar šā būvnormatīva 36. punktā minēto metodoloģiju. Aprēķinu veikšanai izmanto deklarēto siltumvadītspēju λD.

34. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m × K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem.

35. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta W/(m × K) (vatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma tehniskajiem noteikumiem.

36. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

37. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

38. Nosakot būves elementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām – ne mazāks par 20 %.

39. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle.

40. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m × K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot šādu formulu (ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):

, kur          (3)

λ10m – siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šā būvnormatīva 28. vai 38. punktu;

Δλs – korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šā būvnormatīva 27. punktu;

Δλa – novecošanās korekcijas faktors.

41. Ja siltumizolācijas materiāliem, kas ražoti saskaņā ar harmonizētajiem Eiropas standartiem un marķēti ar CE zīmi, ir deklarēta izstrādājuma siltumpretestība RD (m2K/W), šo izstrādājumu siltumvadītspējas klasi nosaka saskaņā ar 4. formulu un iegūto vērtību noapaļo uz augšu līdz tuvākajai vērtībai ar precizitāti līdz 0,001 W/(m × K):

, kur          (4)

dN – siltumizolācijas izstrādājuma nominālais biezums saskaņā ar attiecīgo harmonizēto Eiropas standartu. Šajā gadījumā ražotājs uz iepakojuma norāda deklarēto siltumvadītspēju λD vai būvizstrādājuma deklarēto siltumpretestību RD, nenorādot ar atsevišķu apzīmējumu siltumvadītspējas klasi.

42. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λD W/(m × K), ņemot vērā norobežojošās konstrukcijas reālos darba apstākļus, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)" vai izmantojot 5. formulu, iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma 4. tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi:

  (5)

43. Būves elementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas norādāma būvniecības ieceres dokumentācijā, nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva 42. punktu.

44. Būves elementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta Δλw vērtības noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 5. tabulā.

45. Šā būvnormatīva pielikuma 6. tabulā noteiktās labojuma koeficienta Δλw vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst minētajā tabulā norādītajam diapazonam, labojuma koeficienta Δλw vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst minētajā tabulā norādītajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama.

46. Labojuma koeficienta Δλw vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kas pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa.

47. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būves elementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību.

48. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar regulu Nr. 305/2011, aprēķina siltumvadītspēju λd nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma 10. tabulu.

VII. Būves elementu siltuma inerce

49. Siltuma inerce ir atkarīga no ēkas konstrukciju termālās masas. Termālā masa ir funkcija no materiāla blīvuma (ρ, kg/m3) un īpatnējās siltumietilpības cp (kJ/(kgK)) un ir materiāla siltumnoturības rādītājs.

50. Būves elementa siltuma inerci aprēķina saskaņā ar standartu LVS EN ISO 52016-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)".

51. Lielumi λ, ρ un c dažādiem būvizstrādājumiem norādīti saskaņā ar šā būvnormatīva 39. punktu, kā arī norādīti šā būvnormatīva pielikuma 9. un 10. tabulā. Dažu būvizstrādājumu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju λd nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos λ = λd.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 002-19
"Ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehnika"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 280)

Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas rādītāji un to vērtības

1. tabula

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm1

Nr.
p. k.
Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periods Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm
dzīvojamām ēkām nedzīvojamām ēkām
(noteikumu2 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi)
daudzdzīvokļu ēkas viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijas pārējās nedzīvojamās ēkas
1. Līdz 2016. gada 31. decembrim ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā
2. No 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā
3. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 65 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā
4. No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā gandrīz nulles enerģijas ēka ≤ 65 kWh/m2 gadā
5. No 2021. gada 1. janvāra gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka

Piezīmes.

1 Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

2 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".

2. tabula

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei

Nr.
p. k.
Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periods Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei
atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām
dzīvojamām ēkām nedzīvojamām ēkām
(noteikumu1 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi)
daudzdzīvokļu ēkas viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijas pārējās nedzīvojamās ēkas
1. No 2015. gada 21. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā
2. No 2021. gada 1. janvāra ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā

Piezīme. 1 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".

3. tabula

Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 × K) un ψRM W/(m × K) maksimāli pieļaujamās vērtības

Nr.
p. k.
Konstrukcija Dzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Nedzīvojamās ēkas Ražošanas ēkas
URM vērtība, W/(m2K) URM vērtība, W/(m2K) URM vērtība, W/(m2K)
1. Grīda1:      
1.1. grīdas un sienas saskarē ar grunti 0,2 0,25 0,35
1.2. grīda uz neapkurināmu pagrabstāvu vai grīda ar ventilējamu pagrīdi 0,3 0,35 0,40
2. Ārsienas:      
2.1. ārsienas 0,23 0,25 0,30
2.2. sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā 0,65 0,65 0,65
3. Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,20 0,23 0,25
4. Ārdurvis un vārti 1,80 2,00 2,20
5. Logi un balkona durvis2 1,10 1,10 1,30
6. Termiskie tilti, ψRM 0,20 0,20 0,35

Piezīmes.

1 Visos gadījumos aprēķins saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)".

2 Norādītā U vērtība ir aprēķina vērtība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 10077-1:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini. 1. daļa: Vispārīgi (ISO 10077-1:2017)" F pielikuma F3 tabulu. Apskatāms standarta logs ar rāmja daļu 30 % no loga kopējā laukuma.

4. tabula

Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliem

Nr.
p. k.
Izstrādājums vai materiāls Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)
1. Polietilēna plēve 0,15 mm 50
2. Polietilēna plēve 0,2 mm 75
3. Polietilēna plēve 0,25 mm 100
4. Poliestera plēve 0,2 mm 50
5. Polivinilhlorīda (PVC) plēve 30
6. Alumīnija folija 0,05 mm 1500
7. Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm 8
8. Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm 12
9. Pergamīns 1 mm 2
10. Ruberoīds 15
11. Aluminizēts papīrs 0,4 mm 10
12. Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna 0,2
13. Akrila krāsa (0,1–0,2 mm kārta) 1
14. Lateksa krāsa (0,1 mm kārta) 0,3
15. Alkīda krāsa (0,1 mm kārta) 4
16. Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta) 4
17. Silikātkrāsa (0,1 mm kārta) 0,2
18. Vinila tapetes 2

Piezīmes.

1. Būves elementa siltā puse sd ir to slāņu vērtība, kuri atrodas pirms siltumizolācijas slāņa līdz pat pirmajam ventilējamam gaisa slānim (iekšējais slānis).

2. Būves elementa aukstā puse sd ir to slāņu vērtība, kuri atrodas pēc siltumizolācijas slāņa (to ieskaitot) līdz pat pirmajam ventilējamam gaisa slānim (ārējais slānis).

3. Mūra un masīviem būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 2 m.

4. Atvieglotu karkasa konstrukciju būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 5 m.

5. Neventilējamiem jumtu būves elementiem ar neventilējamu jumta seguma konstrukciju to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 50 m.

5. tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m × K) būves elementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiem

Nr.
p. k.
Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvums Siltumizolācijas darba apstākļi
ventilēts
būves elements
Δλw (W/mK)
neventilēts
būves elements
Δλw (W/mK)
1. Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra ≤ 6 kPa × s × m–2 0,006 0,008
2. Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa × s × m–2 0,001 0,002
3. Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6 kPa × s × m–2 0,008 nedrīkst lietot
4. Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate)
r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa × s × m–2)
0,008 nedrīkst lietot
5. Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi
ρ = 35–75 kg/m3 (Ra > 6 kPa × s × m–2)
0,008 0,02
6. Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes 0,001 0,002
7. Fenola un karbamīda–formaldehīda putuplasta plāksnes 0,02 0,03
8. Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m3 0,015 0,02
9. Gāzbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m3 0,03 0,04
10. Gāzbetons ρ > 600 kg/m3 0,07 0,08
11. Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m3 0,035 nedrīkst lietot
12. Perhlorvinila putuplasta loksnes 0,012 0,015
13. Uzputota polistirola (EPS) plāksnes 0,003 0,004
14. Putu ģipsis ρ = 500 kg/m3 0,07 0,08
15. Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes 0,012 0,015
16. Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m3 0,045 nedrīkst lietot
17. Fibrolīta plāksnes 0,002 0,003
18. Arbolīta plāksnes 0,015 0,017
19. Keramzītbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m3 0,01 0,02
20. Keramzītbetons 600 < ρ ≤ 800 kg/m3 0,025 0,045
21. Keramzītbetons 800 < ρ ≤ 1000 kg/m3 0,05 0,07
22. Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m3 0,015 0,02
23. Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m3 0,015 nedrīkst lietot
24. Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m3 0,11 nedrīkst lietot
25. Putustikls ρ = 200 kg/m3 0,02 0,025
26. Putustikls ρ = 400 kg/m3 0,035 0,04

Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

6. tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m × K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar grunti

Nr.
p. k.
Izolācijas materiāls Vienpusējai saskarei ar grunti
Δλw
Divpusējai (abpusējai) saskarei ar grunti
Δλw
1. Gāzbetons ρ = 300–600 kg/m3 0,02–0,04 nedrīkst lietot
2. Keramzītbetons ρ = 400–600 kg/m3 0,01–0,02 nedrīkst lietot
3. Keramzīta bērums ρ = 200–400 kg/m3 0,05–0,06 0,06–0,07
4. Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m3 0,005 0,01
5. Uzputots polistirols (EPS) ρ ≥ 30 kg/m3 0,01 0,02
6. Ekstrudēts putupolistirols (XPS) ρ ≥ 25 kg/m3 0,002 0,004

7. tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m × K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums ρ = 25–40 kg/m3 un kuras atrodas apvērstā jumtā

Nr.
p. k.
Konstrukcijas veids Δλw (W/mK)
1. Atklāta ventilēta virsma:  
1.1. viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums 0,001
1.2. divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums 0,003
2. Slēgta neventilēta virsma:  
2.1. jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi 0,008
2.2. ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma 0,008
2.3. ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās 0,008

8. tabula

Būvizstrādājumu svara mitrums w procentos siltuma inerces aprēķināšanai

Nr.
p. k.
Materiāls Svara mitrums w (%)
1. Putupolistirols (EPS) 10
2. Putupoliuretāns 5
3. Dzelzsbetons 3
4. Keramzītbetons 10
5. Izdedžu betons 8
6. Gāzbetons 12
7. Java 4
8. Ķieģeļu mūris 4
9. Skujkoki 20
10. Ozols 15
11. Kokskaidu plātnes 12
12. Smiltis 2
13. Keramzīts 3
14. Izdedži 4

9. tabula

Būvizstrādājumu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtības

Nr.
p. k.
Materiāls Blīvums
ρo
(kg/m3)
Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un 23 °C temperatūrā
u23,50
(kg/kg)
Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un 23 °C temperatūrā
u23,80
(kg/kg)
Mitruma konversijas koeficients fu Ūdens tvaika pretestības faktors
µ
Īpatnējā siltumietilpība
c
J/(kg × K)
1. Putupolistirols (EPS) 10–50 0,01 0,01 0,1 60 1450
2. Ekstrudētais putupolistirols (XPS) 20–65 0,001 0,0015 0,1 150 1450
3. Putupoliuretāna plātnes 28–55 0,02 0,03 0,3 60 1400
4. Fenola putuplasti 20–50 0,02 0,03 0,2 50 1400
5. Stikla vate 10–120 0,004 0,005 2,5 1 1030
6. Akmens vate 15–200 0,004 0,005 2,5 1 1030
7. Putustikls 100–150 0 0 0 106 1000
8. Perlīta plātnes 140–240 0,02 0,03 0,8 5 900
9. Korķa plāksnes 90–160 0,05 0,07 1,0 10 1560
10. Fenola un karbamīda–formaldehīda putuplasti 10–30 0,1 0,15 0,7 2 1400
11. Izpūstas poliuretāna putas 10–30 0,02 0,03 0,3 60 1400
12. Koka vate ar šķidro stiklu 30–150 0,12 0,2 1,0 5 1600
13. Koka vate ar cementu 250–450 0,06 0,1 1,0 5 1470
14. Kokšķiedru plāksne (mīkstā) 150–250 0,1 0,16 1,5 10 1400
15. Beramā stikla vate 15–60 0,004 0,005 2,5 1 1030
16. Beramā akmens vate 20–60 0,004 0,005 2,5 1 1030
17. Beramā celulozes šķiedra (ekovate) 20–60 0,11 0,18 0,5 2 1600
18. Beramais putuperlīts 30–150 0,01 0,02 3 2 900
19. Beramais keramzīts 200–400 0 0,001 4 2 1080
20. Beramais putupolistirols (daļiņas) 10–30 0,01 0,02 0,2 2 1400
21. Māla ķieģeļi 1000–2400 0,006 0,01 10 16 1000
22. Kalcija silikāts 1000–2000 0,006 0,012 4 20 1000
23. Betons ar pumeka pildījumu 500–1300 0,025 0,045 2,6 50 1000
24. Betons ar blīviem pildījumiem 1600–2400 0,011 0,018 6,4 150 1000
25. Rūpnieciski ražots akmens 1600–2400 0,011 0,018 6,4 150 1000
26. Betons ar putupolistirola pildījumu 600–1200 0,06 0,10 3 120 1000
27. Betons ar keramzīta pildījumu 400–700 0,02 0,03 2,6 6 1000

10. tabula

Būvizstrādājumu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtības

Nr.
p. k.
Materiālu grupa Materiāls Blīvums
ρo
(kg/m3)
Siltumvadītspēja λd 
W/(m × K)
Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg × K) Ūdens tvaika pretestības faktors µ
1. Metāli alumīnijs 2700 220 890 ∞ (106)
dūralumīnijs 2800 160 880 ∞ (106)
misiņš 8400 120 380 ∞ (106)
bronza 8700 65 380 ∞ (106)
varš 8900 370 380 ∞ (106)
mazoglekļa tērauds 7900 75 450 ∞ (106)
čuguns 7500 50 450 ∞ (106)
leģētais tērauds 7800 50 450 ∞ (106)
stiegrojuma tērauds 7850 58 480 ∞ (106)
nerūsējošais tērauds 7900 17 460 ∞ (106)
svins 11300 35 130 ∞ (106)
cinks 7100 110 380 ∞ (106)
2. Koks un materiāli uz tā bāzes viendabīgs koks 150 0,07 1610 40
300 0,10 1610 40
500 0,13 1610 40
1000 0,24 1610 40
saplāksnis 150 0,07 1610 400
300 0,10 1610 400
500 0,13 1610 400
1000 0,24 1610 400
kokskaidu plātne 300 0,10 1700 50
500 0,14 1700 50
700 0,18 1700 50
kokskaidu plātne ar cementa saistvielu 1200 0,23 1500 50
kokšķiedru plātne 400 0,09 1700 10
600 0,15 1700 10
800 0,18 1700 10
presētais kartons 1000 0,23 2300 10
papīrs 1000 0,27 2300
gofrētais kartons 650 0,18 2300 7
3. Ģipsis ģipsis 600 0,18 1000 10
1500 0,54 1000 10
ģipškartons 900 0,25 1050 10
4. Java normāla mūrjava, iejaukta būvobjektā 1800 0,9 1100 10
5. Betoni lietie betoni ar šķembām vai oļiem 1600 0,7 1080 100
2400 2,0 1060 130
dzelzsbetons 2500 2,0 840 100
māls ar salmiem 800 0,4 1260
skaidbetons 800 0,3 1460 2
1000 0,4 1520 2,5
izdedžbetons 1400 0,93 840 30
6. Akmeņi bazalts 2700–3000 3,5 860 10000
granīts 2500–3000 2,8 800 10000
smilšakmens 2000–2500 2,0 860 40
kaļķakmens 2000–2500 2,5 870 200
dolomīts 2400 2,2 880 10
7. Augsnes māls 1200–1800 1,5 1670–2500
smiltis un grants 1700–2200 2,0 910–1180
8. Ūdens, ledus, sniegs ūdens (10 °C) 1000 0,6 4187
ledus (0 °C) 900 2,2 2000
sniegs (svaigs) < 30 mm 100 0,06 2000
sniegs (svaigs)
30–70 mm
200 0,12 2000
sniegs (nedaudz nosēdies) 70–100 mm 300 0,23 2000
sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm 500 0,70 2000
9. Apmetumi cementa–perlīta 1000 0,3 840 4
cementa–izdedžu putupolistirola (XPS) 1400 0,7 840 6
ģipša–perlīta 600 0,25 840 4
ģipša 1300 0,65 840 6
kaļķu–smilšu–cementa 1700 0,9 840 6
kaļķu–smilšu 1600 0,8 840 5
polimērcementa 1800 1,0 840 10
10. Stikli kvarca stikls 1,4 700 ∞ (106)
stikla mozaīka 2000 1,2 1000 ∞ (106)
parastais logu stikls 2500 1,0 720 ∞ (106)
11. Gāzes gaiss 1,23 0,025 1008 1
argons 1,7 0,017 519 1
kriptons 3,56 0,009 245 1
ksenons 5,90 0,0055 160 1
oglekļa dioksīds (CO2) 1,95 0,014 820 1
12. Plastmasas, cietas (bez porām) akrils 1050 0,20 10000
polikarbonāts 1200 0,21 1200 5000
PTFE 2200 0,23 1000 10000
cietais polivinilhlorīds (PVC) 1390 0,18 900 50000
polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju 1200 0,14 1000 50000
polietilēns, augsta blīvuma (HD) 980 0,40 1800 100000
polietilēns, zema blīvuma (LD) 920 0,32 2100 100000
polistirols 1050 0,18 1300 100000
poliacetāts 1410 0,30 1400 100000
fenolformaldehīds 1400–1800 0,3–0,7 1200
polipropilēns 910 0,22 1700 10000
EPDM 1150 0,20 1000 6000
PMMA (akrilāts) 1180 0,18 1500
poliuretāns 1200 0,25 1800 6000
poliamīds 1130 0,25 1700
epoksīdu sveķi 1200 0,23 800–1400 10000
13. Silikoni tīrs silikons 1000–1050 0,25–0,35 1000 5000
pildīts silikons 1300–1450 0,35–0,5 1000 5000
14. Gumija poliisobutilēns 920 0,13 1130
butils (karsti kausēts) 1200 0,24 200000
neoprēns 1240 0,23 2140  
porgumija 60–80 0,04 1500 7000
15. Stiklojuma distanceri butila cietā gumija 0,24 200000
poliestera sveķi 1,4 0,19 1200 200000
silikagels 0,13
silikona putas 0,12
16. Blīvēšanas materiāli neilons 1140 0,23 1700
uretāns (šķidrs) 0,3
silikona putas 0,12
elastīgais vinils 0,12
elastīgā porgumija 70 0,05
polietilēna putas 36 0,06 2300 100
17. Jumta pārklājumi asfalts 2100–2300 0,7 1500 50000
bitums 1000 0,13 1000 50000
ruberoīds 1100 0,23 1000 50000
māla dakstiņi 1900 0,9 900 10
betona dakstiņi 2100 1,4 1000 50
18. Grīdas pārklājumi linolejs 1300 0,17 1400 5000
korķa linolejs 500–700 0,10 1300 1500
paklājgrīdas 0,07 5
plastikāti un gumija 1200–1700 0,17–0,27 1400 10000
19. Pilnķieģeļu mūris keramikas ķieģeļi, cementa–smilšu java 1800 0,81 880 10
silikātķieģeļi, cementa–smilšu java 1800 0,87 880 10
20. Dobo ķieģeļu mūris keramikas ķieģeļi, 1400 kg/m3 bruto cementa–smilšu java 1600 0,64 880 155
keramikas ķieģeļi, 1300 kg/m3 bruto cementa–smilšu java 1400 0,58 880 15
keramikas ķieģeļi, 1000 kg/m3 bruto cementa–smilšu java 1200 0,52 880 15
silikātķieģeļi, cementa–smilšu java 1500 0,81 880 15
silikātķieģeļi, cementa–smilšu java 1400 0,76 880 15

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!