Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 240 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2019., Nr. 114 (6453) https://www.vestnesis.lv/op/2019/114.14

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 241

Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"

Vēl šajā numurā

07.06.2019., Nr. 114 (6453)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 240

Pieņemts: 04.06.2019.

OP numurs: 2019/114.14

2019/114.14
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 240

Rīgā 2019. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 27 19. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5. panta 3.1 un ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3. punkta ievaddaļā skaitli "2018." ar skaitli "2019.".

2. Izteikt 3.3.1. apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"3.3.1. pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kuru darbības veids atbilst šādiem saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem:".

3. Aizstāt 11.2. apakšpunktā vārdus "iesnieguma apstiprināšanu" ar vārdiem "iesnieguma apstiprināšanu, kas uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu".

4. Izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. apakšpunktā un 14. punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktu;".

5. Aizstāt 11.8. apakšpunktā skaitļus un vārdus "Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā".

6. Izteikt 18.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;".

7. Izteikt 18.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.10. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu – uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;".

8. Izteikt 19.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.5. uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;".

9. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi".

10. Izteikt 33. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"33. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību un zvejas produktu apstrādi un kam piešķirts:".

11. Aizstāt 34., 34.1, 34.2 un 34.punktā vārdu "komersantam" ar vārdu "pretendentam".

12. Izteikt 36.1 punktu šādā redakcijā:

"36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, šo noteikumu 34. punktā minētajam atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, un maksimālā atbalsta summa viena pretendenta vienam ieguldījuma projektam nepārsniedz 7 500 000 euro."

13. Svītrot 36.2 punktā vārdus "atbalstu īstermiņa un".

14. Izteikt 43.4.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"43.4.5. šo noteikumu 7. pielikuma 3. un 23. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tai skaitā nodokļu samaksai, – līdz 85 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas."

15. Izteikt 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā minētos pētījumus."

16. Izteikt 45. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"45. Šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt pretendents, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:".

17. Papildināt noteikumus ar 45.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.12. nosaka zemes auglības līmeni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iegūstamo un apkopojamo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām."

18. Papildināt noteikumus ar 45.1 punktu šādā redakcijā:

"45.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt pretendents, kas ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas."

19. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi."

20. Svītrot 49.punktu.

21. Papildināt noteikumus ar 50.1 punktu šādā redakcijā:

"50.1 Atbalsta pretendents par izmaiņām izdevumu tāmē paziņo Zemkopības ministrijas atbildīgajam departamentam vismaz 10 darbdienas pirms plānoto darbību uzsākšanas."

22. Aizstāt 51. punktā vārdus "mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas" ar vārdiem "mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām".

23. Izteikt 52. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"52. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām izvērtē šo noteikumu 49. un 50. punktā minēto dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu, kurā paredz:".

24. Izteikt 5. pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi".

25. Izteikt 6. pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi".

26. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:

"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.
p. k.
Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro) Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments
1. Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju visā veģetācijas periodā.

1. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti, kā arī kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

1.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību;

1.2. noteikt ražu, ražas kvalitāti un tās struktūrelementus;

1.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo produktivitāti (MJ ha-1).

2. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un barības vielu izmantošanu atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

2.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības (piemēram, ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes drupatainību);

2.2. noteikt augu barības vielu izmantošanu.

3. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas:

3.1. noteikt sējumu nezāļainību;

3.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības pakāpi;

3.3. no 2019. gada līdz 2021. gadam noteikt stiebra pamatnes slimību izplatību un identificēt tās ierosinātājus, izmantojot ģenētiski molekulārās metodes, kā arī vērtēt mikotoksīnu uzkrāšanos risku.

4. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus ilgstošā laikposmā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā (novembris–marts)

42 780 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
2. Graudaugu šķirņu izturība pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos un šķirņu saimniecisko īpašību novērtējums 1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā.

2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

3. Novērtēt ziemāju un vasarāju graudaugu vārpu slimību attīstību atkarībā no šķirnes. Citu slimību uzskaite graudaugu šķirnēm, ja tās tiek konstatētas.

4. Izvērtēt graudaugu ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā atkarībā no šķirnes

17 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
3. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modelis) aktualizācija, detalizācijas pakāpes palielināšana un paplašināšana 2019. gadā:

1.1. visu modelī izmantojamo datu aktualizācija;

1.2. modeļa prognozēšanas detalizācijas pakāpes palielināšana, iekļaujot saimniecību dalījumu pēc saimniecību lieluma Latvijai nozīmīgāko lauksaimniecības sektoru grupās;

1.3. modeļa paplašināšana, izstrādājot kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu prognozēšanas bloku;

1.4. modeļa paplašināšana, iekļaujot bioloģisko saimniecību dimensiju un nodrošinot darbību datus arī šajā aspektā;

1.5. modeļa paplašināšana, iekļaujot informāciju un prognozes par organiskā mēslojuma iestrādes apjomu.

2. ES RefScen 2050 (2019) modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisijas datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen2050 (2019) datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm

80 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
4. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:

1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos
(N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

49 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
5. Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde 1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu ziemcietību, augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas reģionos.

2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt visvairāk piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.

3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un zālāja kvalitāti dārzā.

4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām.

5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm izmēģinājumos Dobelē un Pūrē

51 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
6. Integrētai audzēšanai perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana 1. Izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un krūmogulāju šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

3. Izvērtēt audzēšanas riska faktorus mazinošas tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu.

4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā.

5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos

47 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
7. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 1. Pilnveidot aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas un CO2 piesaistes uzskaites un ziņošanas sistēmu:

1.1. izstrādātās sistēmas pārbaude, piesaistot ārēju ekspertu.

2. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisiju LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki":

2.1. ar Picarro G2508 gāzu analizatoru noteikt CO2, CH4 un N2O emisiju no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);

2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisiju izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisiju;

2.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem.

3. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus:

3.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tai skaitā ilggadīgie zālāji, ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras mieži, ziemas rapsis, papuve, auzas, kukurūza un aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu, arī proteīnaugu, maisījums konvencionālajās saimniecībās, kā arī auzas, vasaras kvieši, griķi, ziemas kvieši, vasaras mieži, auzas ar stiebrzāļu pasēju un sarkanais āboliņš bioloģiskajās saimniecībās);

3.2. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi reģionāli atkārtojumi. Biomasas uzskaite turpināsies divas sezonas, lai iegūtu reprezentablas datu kopas.

4. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošanai:

4.1. metodikas izstrādāšana grāvju un noteces režīmu ietekmējošo dabisko straumju tīkla ģenerēšanas hidroloģiskā režīma modelēšanai, izmantojot LiDAR datus;

4.2. caurteku dešifrēšanas metodikas izstrādāšana hidroloģiskā režīma modelēšanai, izmantojot LiDAR datus;

4.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu aprobēšana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma raksturošanai

70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
8. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 1. SEG emisijas mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU):

1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs;

1.2. analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un tehniskā stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko informāciju (LVMI "Silava" un LLU):

2.1. metodikas izstrāde esošo meliorācijas sistēmu dešifrēšanai, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava"):

2.1.1. esošo meliorācijas sistēmu identificēšanas metodikas izmantošana trijās izmēģinājumteritorijās ar atšķirīgu grāvju tehnisko stāvokli un dimensijām, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava");

2.1.2. trijās izmēģinājumteritorijās iegūto rezultātu salīdzinājums (aprobācija) ar VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavotā Meliorācijas digitālā kadastra ģeotelpisko informāciju (LVMI "Silava");

2.2. esošo meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas metodikas izstrāde, izmantojot aerolāzerskenēšanas datu (LIDAR), ortofoto ainu un satelītainu (Sentinel 2 un (vai) Landsat 8) analīzi (LVMI "Silava" un LLU):

2.2.1. esošo meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas metodikas izmantošana trijās izmēģinājumteritorijās, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava" un LLU);

2.2.2. trijās izmēģinājumteritorijās iegūto meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas rezultātu salīdzinājums (aprobācija) ar pētīto ūdensteču topogrāfisko uzmērījumu rezultātiem (viena km garumā raksturīgie šķērsprofili katrā izmēģinājumteritorijā) (LVMI "Silava" un LLU);

2.3. secinājumu un ieteikumu sagatavošana par esošo meliorācijas sistēmu identifikācijas un tehniskā stāvokļa novērtēšanas metodikas izmantošanas iespējamību reģionālā un valsts mērogā un darba uzdevumu noteikšana turpmākajiem pētījuma posmiem (LVMI "Silava" un LLU)

51 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
9. Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana 1. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes populāciju hibridizācijas audzētavās divās vietās Latvijā.

2. Ievākt un sagatavot sēklas materiālu no hibridizācijas audzētavām turpmākajām projekta darbībām.

3. Pēc vienota plāna un metodikas veikt novērojumus un uzskaiti mākslīgi veidoto tetraploīdo augu izlases audzētavā.

4. Atlasīt perspektīvos tetraploīdos augus un iekārtot to pēcnācēju pārbaudes audzētavu.

5. Saziedināt zem izolatoriem izstādītos tetraploīdos augus, veidojot 5–6 perspektīvas populācijas ar atšķirīgām īpašībām.

6. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā (~ 2000 augu) un tos izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas.

7. Apkopot un veikt iegūto datu analīzi

6 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
10. Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas 1. Lauka pupu sēklas materiāla analīze pirms sējas, pirms ražas novākšanas un glabāšanas laikā.

2. Turpināt dažādu monitoringa metožu izvērtējumu pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai veģetācijas sezonas laikā.

3. Turpināt novērtēt dažādu ierobežošanas termiņu efektivitāti lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas ierobežošanai.

4. Citu lauka pupu kaitēkļu monitorings

26 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
11. Dzeltenās rūsas (ieros. Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai 1. Turpināt dzeltenās rūsas monitoringu kviešu sējumos Latvijas teritorijā un analizēt ierosinātāja populācijas struktūru.

2. Veikt dzeltenās rūsas pavairošanu un sporu materiāla iegūšanu mākslīgās infekcijas veikšanai.

3. Ierīkot izmēģinājumu lauku, lai novērtētu dažādu grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai.

4. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju.

5. Turpināt izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

6. Sagatavot informatīvo materiālu lauksaimniekiem par dzelteno rūsu

56 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
12. Nanomateriālu satura un iespējamo risku novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojumā 1. Ieviest un validēt sp-ICP-MS metodi sudraba un titāna dioksīda nanodaļiņu koncentrācijas noteikšanai pārtikas produkcijā.

2. Ņemot vērā informāciju par 2018. gadā konstatēto nanomateriālu izplatību, ar sp-ICP-MS metodi noteikt sudraba un titāna dioksīda nanodaļiņu saturu vismaz 100 Latvijas tirgū piedāvātās produkcijas paraugos.

3. Aprobēt sp-ICP-MS metodi ZnO un SiO2 nanodaļiņu noteikšanai.

4. Apkopot informāciju par nanomateriālu izplatību Latvijas tirgū un sagatavot viedokli par risku patērētājiem

32 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
13. Kukaiņu mainīgās faunas loma zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības riska dinamikā Latvijā 1. Turpināt potenciālo zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību vektoru – kukaiņu un ērču – monitoringu, pievēršot īpašu uzmanību invazīvo svešzemju sugu novērojumiem.

2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās.

3. Turpināt veidot monitoringa datu apkopojumu par vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni tajos

20 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
14. Iespējamais E hepatīta izplatības risks Latvijā 1. Izmeklēt cūkgaļu un cūku aknas saturošus pārtikas produktus uz iespējamo hepatīta E vīrusa klātbūtni.

2. Izpētīt sastopamos hepatīta E ierosinātāja genotipus cūku un mežacūku populācijā un pārtikas produktos.

3. Sagatavot monitoringa datu apkopojumu par E hepatīta izplatību Latvijā.

4. Sagatavot ieteikumus turpmākai E hepatīta uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai cūkkopības un cūkgaļas produktu nozares uzņēmumos

10 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
15. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) endēmijas attīstības risks mežacūku populācijā Latvijā 1. Veikt ĀCM epidemioloģisko temporālo un spatiālo analīzi, lai noskaidrotu ĀCM izplatības dinamiku Latvijas mežacūku populācijā.

2. Veikt datu analīzi par mežacūku populācijas skaita un blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās ietekmē Latvijas teritorijā.

3. Sagatavot zinātnisko viedokli (publikāciju) par ĀCM izplatības dinamiku mežacūku populācijā un iespējamo endēmijas attīstību Latvijā

15 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
16. Dārzeņu audzēšana pamīšus slejās un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un efektīvu resursu izmantošanu 1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes, lai varētu sekmīgi īstenot projektu (2019.–2020. gadā).

2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšus sleju audzēšanas tehnoloģijas (angļu val. strip cropping) ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību (2019.–2020. gadā).

3. Veikt izmēģinājuma plānošanu, ieviešanu un uzskaiti atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem (2019. gadā):

3.1. ierīkot lauka izmēģinājumus – galviņkāpostu pamīšus stādījumus ar dārza pupām, salīdzinot ar dārzeņu vienlaidus stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudot triju veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju (digestāta un komposta) ietekmi salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli) uz kultūraugu ražību;

3.2. veikt kopšanas darbus, kā arī augsnes, augu un mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K atšķirīgos variantos) un veikt ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai;

3.3. veikt ražas uzskaiti un analīzi

16 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
17. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kā arī CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos) robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā 1. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšanas un MACC koncepcijas lietojuma paplašināšana:

1.1. SEG emisijas samazinošo pasākumu aktualizēšana un MACC līknes atjaunošana:

1.1.1. organizējot interaktīvus seminārus, sadarbībā ar
1.–4. klastera saimniecību pārstāvjiem pārskatīt līdz šim izraudzītos SEG emisijas samazināšanas pasākumus un no praktiskas lietojamības aspekta izanalizēt tehnoloģiskos ieviešanas risinājumus;

1.1.2. veikt padziļinātu SEG samazināšanas pasākumu analīzi un katram pasākumam sagatavot konkrētu tehnoloģisko risinājumu aprakstu pasākuma praktiskai ieviešanai attiecīgā klastera saimniecībās, kā arī izvērtēt pasākuma ieviešanas radītās saimnieciskās darbības izmaiņas attiecīgā klastera saimniecībās;

1.2. robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) koncepcijas pielāgošana un izmaksu efektivitātes novērtēšana amonjaka emisiju samazinošiem pasākumiem.

2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisijas inventarizācijas ziņojumos:

2.1. pasākumu ietekmes novērtēšanai nepieciešamo un šobrīd pieejamo, aprēķinos izmantoto darbības datu, parametru, pieņēmumu un emisijas faktoru izvērtējums;

2.2. efektīvākai pasākumu ietekmes ietveršanai nepieciešamo uzlabojumu identifikācija – darbības dati, parametri, pieņēmumi un emisijas faktori (tostarp iespējas aizstāt pieņēmumus ar valsts datiem).

3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana

33 870 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
18. Lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanai, tostarp marmorizētas gaļas ieguvei 1. Veikt gaļas liellopu, aitu un (vai) gaļas kazu nobarošanas izmēģinājumus, lai skaidrotu pākšaugu (zirņi, pupas) īpatsvaru pašražotās spēkbarības sastāvā, kā arī pašražotās spēkbarības palielinātās devas liellopiem nobarošanas beigu posmā.

2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti (gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, krāsa un krāsas intensitāte, gaļas stingrība un tekstūra, tauku krāsa un kvalitāte) bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.

3. Skaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara kopējā barības devā.

4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma risku.

5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības maisījumos.

6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē

18 500 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
19. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 1. Prognozēt ābeļu un bumbieru kraupja attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas periodiem un novērot kraupja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.

2. Prognozēt ābolu tinēja attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību un novērot ābolu tinēja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.

3. Prognozēt augļu koku vēža attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par augļu koku vēža attīstību.

4. Turpināt pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas apstākļos kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas laika noteikšanai

20 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
20. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums un prasmes pārbaužu organizēšana 1. Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Pētījuma rezultātā tiks uzsākta datubāzes izveide, lai to turpmāk izmantotu Latvijas reģiona medus izcelsmes identificēšanai.

2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas) noteikšana paraugos.

3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodi.

4. Prasmju pārbaužu organizēšana laboratorijām, kas nosaka Trichinella kāpurus gaļā, nodrošinot individuālus paraugus visiem testēšanā iesaistītajiem darbiniekiem

100 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
21. Pirolizidīna alkaloīdu (PA`s) noteikšana Latvijā augušas māllēpes (Tussilago farfara) ziedos un lapās 1. Māllēpes (Tussilago farfara) paraugu (ziedu un lapu) ievākšana dažādās Latvijas vietās un augšanas videi atbilstošajā drogu ievākšanas laikā pavasarī un vasarā.

2. Šķidrumu hromatogrāfijas – masspektrometrijas (LC/MS) – metodes izveide pirolizidīna alkaloīdu (senkirkīna, senecionīna, senecifilīna, integerrimīna, tusilagīna un izotusilagīna) noteikšanai paraugos, kā arī paraugu sagatavošana un analīze.

3. Minimālās toksiskās devas noteikšana diviem paraugiem (ziedu un lapu ekstraktiem ar vislielāko pirolizidīna alkaloīdu daudzumu), izmantojot in vivo toksicitātes metodi.

4. Pārskats par pētījuma rezultātiem par pirolizidīna alkaloīdu saturu Latvijā augušās māllēpēs, to ziedu un lapu toksicitātes izvērtējumu un secinājumiem

26 660* ** Veterinārais un pārtikas departaments
22. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 1. Latvijas pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu ievākšana:

1.1. situācijas apzināšana par ģenētisko resursu situāciju Latvijā, iesaistot šajā procesā arī sabiedrību (skolas, nevalstiskās organizācijas);

1.2. ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde:

augļaugu ekspedīcija (viena ekspedīcija),

dārzeņu ekspedīcija
(viena ekspedīcija),

zālaugu ekspedīcija
(viena ekspedīcija).

2. Ievākto ģenētisko resursu paraugu izpēte:

2.1. atbilstoši Ģenētisko resursu padomes apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ievākto paraugu aprakstīšanu (izvērtēšanu);

2.2. atbilstoši iegūtajiem rezultātiem nodrošināt paraugu iekļaušanu Gēnu bankas kolekcijās

25 100* ** Lauksaimniecības departaments
23. Lauksaimniecības biomasas ilgtspējas novērtējums atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem 1. Eiropas Savienības nosacījumu analīze Latvijas lauksaimniecības biomasas pieejamībai (līdz 2020. gadam un turpmāk).

2. Esošās un prognozējamās situācijas analīze lauksaimniecības biomasas izmantošanā enerģētikā (ražošana, pārstrāde, eksports).

3. Lauksaimniecības biomasas ilgtspējas kritēriju izpildes iespēju un ietekmes uz lauksaimniecisko ražošanu Latvijā analīze (līdz 2020. gadam un turpmāk).

4. Ieteikumu izstrāde objektīvai lauksaimniecības biomasas ilgtspējas novērtēšanai Latvijas apstākļos.

5. Informācijas sagatavošana un sniegšana BBI JU (Bio-Based Industries Joint Undertaking) saistībā ar biomasas izmantošanu lauksaimniecībā

7000* ** Lauksaimniecības departaments
24. Lauksaimniecībai nozīmīgāko kukaiņu sugu sastopamība Latvijā 1. Izpētīt esošo situāciju par apputeksnētāju (bišu) daudzumu un sugu daudzveidību bioloģiskajos un integrēti apsaimniekotajos ābeļdārzos.

2. Noskaidrot agrotehnisko pasākumu ietekmi uz kaitēkļu dabisko ienaidnieku jātnieciņu (Ichneumonidae) un kāpurlapseņu (Braconidae) sastopamību ābeļdārzos.

3. Veikt potenciāli postīgo lapu tinēju novērojumus un izstrādāt rekomendācijas to ierobežošanai

31 559*

** Lauksaimniecības departaments
25. Dažādu kultūraugu ziedputekšņu sastāva noteikšana biškopības produktos 1. Noteikt kultūraugu ziedputekšņu sastāvu biškopības produktos no bišu dravām, kas atrodas stādījumu un sējumu tuvumā.

2. Aprakstīt tuvumā esošo sējumu un stādījumu pēdējo triju gadu pesticīdu smidzinājumu vēsturi

8 639* ** Lauksaimniecības departaments
26. Divu dažādu insekticīdu efektivitātes pārbaude smiltsērkšķu raibspārnmušas (Ragoletis batava) ierobežošanā 1. Veikt smiltsērkšķu raibspārnmušas monitoringu pirms smidzināšanas.

2. Iekārtot lauka izmēģinājumu atbilstoši EAAO vadlīnijām.

3. Pārbaudīt divu dažādu augu aizsardzības līdzekļu efektivitāti smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai un salīdzināt ar līdz šim izmantoto neonikotinoīdu grupas insekticīdu.

4. Veikt dažādu smidzināšanas režīmu efektivitātes pārbaudi smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai

4 800* ** Lauksaimniecības departaments
27. Augu olbaltumvielu ražošanas produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā 1. Identificēt jauno šķirņu optimālas pārvaldības prakses un lauksaimnieku zināšanu potenciālo ieguldījumu ražas un olbaltumvielu nepietiekamības mazināšanā.

2. Samazināt vides ietekmi uz pākšaugu produktivitātes svārstīgumu.

3. Optimizēt ražošanas efektivitāti Eiropā

10 000* ** Lauksaimniecības departaments
28. Vietējo apdraudēto šķirņu efektīvās populācijas apjoma ietekme uz inbrīdinga pieaugumu 1. Apzināt vietējās apdraudētajās šķirnēs kopējo sievišķo un vīrišķo īpatņu skaitu un to īpatņu skaitu, kuri tiek izmantoti nākamās paaudzes ieguvei.

2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām šķirnēm.

3. Veikt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pakāpes noteikšanu vietējās apdraudētajās šķirnēs.

4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās apdraudētajās šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas lieluma.

5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai vietējās apdraudētajās šķirnēs

10 000*

** Lauksaimniecības departaments
29. Barības līdzekļu un barības vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas Projekta mērķis – skaidrot dažādos veidos izbarotas lopbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei un to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu liemeņu iznākumu

Darba uzdevumi.

1. Apkopot informāciju no zinātniskajā literatūrā publicētajiem pētījumiem un valstī pieejamiem statistikas datiem, kas raksturo barības līdzekļu un barības vielu sagremojamību atkarībā no dzīvnieku turēšanas un barības izēdināšanas sistēmas.

2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem dzīvniekiem grupā, izēdināt katras grupas jēriem lopbarību pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības izdale ar rokām divas reizes dienā, spēkbarības izdale ar rokām 2–5 reizes dienā, spēkbarības izdale no birstošās siles, izdale ar spēkbarības staciju izmēģinājuma saimniecībā (automatizēta spēkbarības padeve). Lopbarības un kūtsmēslu uzskaites periods – piecas dienas nobarošanas sākumā, piecas dienas nobarošanas vidus un piecas dienas nobarošanas beigu fāzē.

3. Pētījums notiks divos atkārtojumos.

4. Divas reizes dienā savākt kūtsmēslus un ievietot tos uzglabāšanas konteinerā, veikt kūtsmēslu uzskaiti un ķīmiskās analīzes katra nobarošanas perioda vidējam paraugam, nosakot iegūto daudzumu, sausnas, pH, kopējā slāpekļa (N), amonija slāpekļa (N-NH4), kālija (K2O), fosfora (P2O5), organisko vielu, kokšķiedras un tauku saturu. Kopējais analizējamo paraugu skaits – 30.

5. Veikt izēdinātās lopbarības uzskaiti un barības ķīmiskās analīzes, nosakot sausnas, kopējās kokšķiedras, NDF, ADF, proteīna, UIP, tauku, Ca, P, K, cietes un NEL saturu. Kopējais paraugu skaits – 20.

6. Veikt jēru augšanas rādītāju un liemeņa kvalitātes analīzi.

7. Sniegt ieteikumus aitu audzētājiem optimālas ēdināšanas sistēmas izvēlē un klimata pārmaiņu mazināšanā

21 736*

** Lauksaimniecības departaments
30. Pētījumi par barības vielu konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai 1. Veidot trīs slaucamo govju pētījuma grupas pa sešām govīm katrā grupā.

2. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.

3. Sastādīt barības devas slaucamām govīm.

4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību.

5. Veikt piena, asins, urīna un kūtsmēslu analīzi.

6. Uzsākt ieteikumu sagatavošanu lauksaimniekiem

40 000* ** Lauksaimniecības departaments
31. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 1. Laboratorijā esošā bioloģiskā materiāla kvalitatīvā inventarizācija (veicot stikla stobriņu nomaiņu) un DNS izdalīšana no asins paraugiem.

2. Bioloģiskā materiāla ievākšana no 2017. līdz 2020. gadā dzimušajiem vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un nodrošinot bioloģiskā materiāla paraugu ievākšanu no dažādu līniju un ģimeņu dzīvniekiem.

3. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde, iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes papildināšana.

4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku bioloģiskā materiāla izpēte

8 000* ** Lauksaimniecības departaments

Piezīmes.

1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.

2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."

27. Papildināt 9. pielikuma daļas "Pētījumu izmaksu tāme" 3.4. apakšpunktu aiz vārdiem "telekomunikāciju pakalpojumi" ar vārdiem "transporta izmaksas".

28. Izteikt 9. pielikuma daļas "Pētījumu izmaksu tāme" 3.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.6. pārējās ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas)".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministrs J. Reirs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!