Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojums Nr. 210 "Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2018., Nr. 95 (6181) https://www.vestnesis.lv/op/2018/95.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 123

Par Arvila Ašeradena komandējumu

Vēl šajā numurā

16.05.2018., Nr. 95 (6181)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 210

Pieņemts: 14.05.2018.

OP numurs: 2018/95.2

2018/95.2
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 210

Rīgā 2018. gada 14. maijā (prot. Nr. 23 21. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto A3 risinājuma variantu un B3 risinājuma variantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 1. aprīlim iesniegt Ministru kabinetā A3 risinājuma varianta un B3 risinājuma varianta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus, tai skaitā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju konsultēties ar kompetentajām statistikas iestādēm par konceptuālajā ziņojumā ietvertā B priekšlikuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Ja tiek secināts, ka B priekšlikums rada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim izstrādāt kompensējošos mehānismus negatīvās ietekmes novēršanai.

3. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto D3 risinājuma variantu, kas neparedz veikt grozījumus normatīvajos aktos, taču paredz turpināt diskusiju par iespējām izmantot esošos ierobežojumus jeb mērķus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai.

4. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto E2 risinājuma variantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 1. aprīlim iesniegt Ministru kabinetā E2 risinājuma varianta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus, tai skaitā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumā. Lai ieviestu E2 risinājuma variantu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt papildu analīzi par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" un Ekonomikas ministrijas sniegto atbalstu uzņēmējiem, izvērtējot atbalsta pieejamību un ietekmi uz reģionālo attīstību.

5. Noteikt Zemkopības ministriju par līdzatbildīgo institūciju normatīvo aktu projektu sagatavošanā, lai nodrošinātu, ka atbalstītie konceptuālā ziņojuma risinājuma varianti attiecas arī uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

6. Ņemot vērā atbalstītos risinājuma variantus, Zemkopības ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim sagatavot likumprojektu par Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 24. punkta izslēgšanu (minētais punkts nosaka uzdevumu sagatavot likumprojektus par publiskās personas dalību kooperatīvajās sabiedrībās).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Ministru kabineta
2018. gada 14. maija
rīkojums Nr. 210)

Konceptuālais ziņojums
Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Saturs

Ievads

Esošās situācijas apraksts

I daļa Pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīga izmantošana

A priekšlikums – Tiesības nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības

A1 risinājums: Pirmpirkuma tiesību piešķiršana nekustamā īpašuma nomniekam

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu – daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama.

A2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu – daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama.

A3 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu – daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama.

B priekšlikums – Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei

B1 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošana, noslēdzot pārdošanas līgumu ar investoru

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī.

B2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām, no izpirkuma maksas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• Atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī.

B3 risinājums: Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī.

II daļa Pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam

Konceptuālā ziņojuma D priekšlikumam (par pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases) un E priekšlikumam (par pašvaldību dotajām garantijām uzņēmējiem) turpmākai izpētei sagatavoti iespējamie risinājuma varianti.

D priekšlikums – Plašākas pašvaldību finansiālā atbalsta piešķiršanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai

D2 risinājums: Pašvaldību aizņēmumi no Valsts kases pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo atbalsta mehānismu izmantojušie uzņēmēji nav kompensējuši granta apmēru atbalstāmā projekta ietveros plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa kopsummu.

D3 risinājums: Esošo ierobežojumu jeb mērķu saglabāšana pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai, kamēr notiek attiekšanās no mērķiem pēc būtības

E priekšlikums – Pašvaldību tiesību paplašināšana, izsniedzot galvojumus vai garantijas uzņēmējiem

E1 risinājums: Pašvaldību dotie galvojumi uzņēmējiem

Īstermiņā (līdz trim gadiem) paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz pašvaldību budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana pašvaldībai ir kā zaudējums finansiālā izteiksmē. Savukārt ietekme uz valsts budžetu īstermiņā ir neitrāla, nav būtisku nodokļu ieņēmumu no atbalstītā uzņēmējdarbības projekta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo atbalsta mehānismu izmantojušie uzņēmēji uzsākuši atmaksāt savas kredītsaistības. Ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pozitīva, jo uzņēmējs rada papildu ieņēmumus budžetā no samaksātajiem nodokļiem.

E2 risinājums: Sadarbības modeļa izveidošana starp ALTUM un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) teorētiski paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz budžetu, jo uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā pašvaldības izdevumi uzkrājumu izveides gadā. Praktiski ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pozitīva, jo uzņēmējs rada papildu ieņēmumus budžetā no samaksātajiem nodokļiem.

Piedāvātais konceptuālais risinājums

Atbalstāmo priekšlikumu identificētie ieguvumi un riski

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Informācija par iespējamajiem risinājumiem saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā

Ievads

Konceptuālais ziņojums sagatavots, lai nodrošinātu Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013–2019.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam", un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275 "Par valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 3.1.uzdevuma izpildi: izvērtēt mehānismu, kā palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, tādejādi minimizējot tiešu pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbības sektoros, kur eksistē tirgus dalībnieki, kā arī 3.3.uzdevuma izpildi: sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.

Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma priekšlikumu plašumu, Ministru prezidenta un atbildīgā nozares ministra, proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, sarunu laikā (2016.gadā un 2017.gadā) tika panākta vienota izpratne, ka šī uzdevuma izpildē VARAM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (turpmāk – ZM) ir jāizvērtē arī iespējamie risinājumi saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā, tādējādi uzlabojot arī pašvaldību resursu apsaimniekošanas efektivitāti. Saskaņā ar 2017.gada 14.februāra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.7., 1.§ par informatīvo ziņojumu "Par Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai izpildes progresu", 2.2.5. apakšpunktu tika nolemts, ka VARAM sadarbībā ar ZM jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par atbalsta mehānismu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un kooperācijas intensificēšanai, iesaistot vietējo rīcības grupu potenciālu un ņemot vērā pašvaldību atbildību teritorijas specializētajā uzņēmējdarbības attīstības plānošanā. Vienojoties ar ZM, iespējamie risinājumi saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā tiek apskatīti VARAM sagatavotā konceptuālā ziņojuma ietvaros.

Konceptuālajā ziņojumā atspoguļotie priekšlikumi paredz informatīvu izklāstu par konstatēto problēmjautājumu risināšanu saistībā ar pašvaldību iespējām veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.

Konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem piedāvāti vairāki risinājuma varianti, t.sk. nozīmīgāko risku, izpildes nosacījumu un ietekmes uz budžetiem novērtējums pēc būtības. Ziņojumā ietvertie priekšlikumi attiecas uz pašvaldībām un priekšlikumu izmantošanas mērķa grupa ir esošie un jaunie uzņēmēji, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kas normatīvā regulējuma ietvaros nav definēti kā komersanti.

Konceptuālā ziņojuma I1 (A un B priekšlikumi) un II daļas (E priekšlikums) ietvaros aprakstīto priekšlikumu un to risinājuma variantu izpildē jāievēro, ka priekšlikumu īstenošanai jābūt pilnībā atbilstošai Eiropas Savienības valsts atbalsta ietvaram (t.sk. Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajiem principiem).

Konceptuālā ziņojuma saskaņošanas procesā iesaistītie partneri (ministrijas un citas institūcijas) pieņēma lēmumu, ka jāatsakās no sākotnēji virzītā priekšlikuma:

C priekšlikums – Valsts nodoto īpašumu izmantošana saimnieciskās darbības sekmēšanai pašvaldībās (priekšlikums tika attiecināts uz pašvaldībām kontekstā ar ziņojuma mērķa grupu).

Ziņojuma priekšlikumu ietvaros un turpmāk ziņojuma tekstā atsevišķi uzņēmēji un kooperatīvās sabiedrības nav izdalītas; priekšlikumi attiecas uz abiem subjektiem (minētais ietverts arī Ministru kabineta rīkojumā par konceptuālo ziņojumu).

Var prognozēt, ka konceptuālajā ziņojumā izvirzītie priekšlikumi primāri tiks izmantoti reģionos ar zemāku nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un zemāku atalgojuma līmeni. VARAM norāda, ka šī pieeja (nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība reģionos) pēc nepieciešamības tiks izmantota, sagatavojot attiecīgos normatīvo aktu grozījumus.

Vienlaikus, lai tiktu ievērots vienlīdzīga pieeja attiecībā uz reģioniem un pašvaldībām, ziņojumā aprakstītās iespējas pēc brīvprātības principa var izmantot visos reģionos – jebkura pašvaldība, kura vēlas izmanot jaunus instrumentus uzņēmējdarbības sekmēšanai. Vienlaikus VARAM rosina, ka ziņojuma priekšlikuma ietvaros atbalstu nevar saņemt tādas nozares, kā, piemēram, banku sektors, azartspēles, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, tirdzniecība un vairumtirdzniecība (nozares var tikt precizētas pie katra priekšlikuma risinājuma varianta izpildes, izstrādājot normatīvo regulējumu). Kā viens no faktoriem, kāpēc šīs nozares konceptuālā ziņojuma priekšlikumu ietvaros nebūtu atbalstāmas, jāmin, ka šīs nozares spēj uzrādīt augstas peļņas rezultātus bez pašvaldību sniegto atbalsta instrumentu izmantošanas.

Ziņojumā analizētā ietekme uz budžetu veikta atbilstoši normatīvajam regulējumam par tiesību aktu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību, ietverot informāciju par ietekmi kārtējā saimnieciskajā gadā un turpmākajos trīs gados. T.sk. papildus veikta analīze par ietekmi uz budžetu kontekstā ar Attīstības sistēmas plānošanas likumā noteiktajiem termiņiem attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentu darbības termiņiem.

Konceptuālajā ziņojumā ietverto priekšlikumu informatīvs izklāsts konceptuāli saskan ar 2016.gada 9.augustā noslēgto vienošanās protokolu starp Ministru kabinetu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju, paredzot kopīgu virsmērķi – jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā, kā arī motivēt pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.

Ņemot vērā, ka likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punkts paredz pašvaldību autonomo funkciju "sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpējoties par bezdarba samazināšanu", pašvaldībām jāatbalsta uzņēmējdarbības attīstība savā teritorijā. Minētās autonomās funkcijas izpilde tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Uzņēmējdarbības atbalstīšana netiešā veidā ir minēta arī likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. un 11.punktā, kas ietver normu gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī atļauju un licenču izsniegšanu komercdarbībai.

Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas potenciālais uzņēmējs analizē ekonomiskos apstākļus un noskaidro faktorus, kas var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt plānoto uzņēmuma darbību. Sevišķa nozīme ir uzņēmuma atrašanās vietai, jo tā tieši ietekmē materiālu un izejvielu sagādes iespējas, transporta un apkalpošanas iespējas, darbaspēka nodrošinājumu, kā arī realizācijas tirgu. Uzņēmējs ir ieinteresēts izmantot iespējas, ko piedāvā pašvaldības, lai sekmētu uzņēmējdarbību savā teritorijā, piemēram, attīstot uzņēmēju vajadzībām nepieciešamo infrastruktūru, piešķirot finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem, piešķirot atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, u.c.

Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar vietējo uzņēmēju aktivitāti. Ar pašvaldību budžetā saņemto nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās vajadzības, tādējādi, palielinoties uzņēmumu skaitam pašvaldības teritorijā, attiecīgi pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Līdz ar to būtiski ir pašvaldībām radīt tādas iespējas, lai virzītu uzņēmējdarbības izaugsmi, jo ar pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi iespējams sekmēt pašvaldību attīstību kopumā.

Esošās situācijas apraksts

Lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā (pēc Centrālās statiskas pārvaldes datiem) no 2009.gada līdz 2016.gadam ir samazinājies par 9%, tomēr uzņēmumu skaits (tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības) kopumā palielinājies par 32,7%, sasniedzot 170 668 ekonomiski aktīvās statistikas vienības 2015.gadā (pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumu skaits Latvijā kopumā pieaudzis par 42 059 vienībām, skatīt tabulu Nr.1).

Tabula Nr.1. "Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa reģioniem"
(Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze)

Reģions

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Pieaugums

Rīgas reģions

69346

73139

77662

85365

89526

94734

100165

30819

Vidzemes reģions

13905

14588

14826

15436

15200

15971

16456

2551

Kurzemes reģions

16236

17119

17298

17710

17632

17915

18929

2693

Zemgales reģions

12590

14049

14315

14875

14689

15434

16041

3451

Latgales reģions

16532

17072

17677

18386

18083

18612

19077

2545

Visos plānošanas reģionos vērojams uzņēmumu reģistrēšanas kritums 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu. Kopumā 2016.gadā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 10 940 uzņēmumi, kas ir par 17% mazāk, salīdzinot ar 2015.gadu (skatīt tabulu Nr.2.).

Tabula Nr.2. "Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika Latvijas plānošanas reģionos"
(LURSOFT datu bāze)

Reģions

2011.gads

2012.gads

2013.gads

2014.gads

2015.gads

2016.gads

Rīgas reģions

12856

12002

11804

10918

9590

7715

Vidzemes reģions

1433

1364

1250

1167

1063

948

Latgales reģions

989

1034

771

684

685

629

Zemgales reģions

1336

1116

1152

1039

1002

865

Kurzemes reģions

1124

1071

1065

932

875

783

Likvidēto uzņēmumu skaits 2016.gadā audzis tikai Rīgas un Latgales plānošanas reģionos, bet Vidzemes, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionos tas ir samazinājies. Rīgas plānošanas reģionā 2016.gadā tika likvidēts par 2287 uzņēmumiem jeb 42% vairāk, salīdzot ar 2015.gadu (skatīt tabulu Nr.3.).

Tabula Nr.3. "Uzņēmumu likvidēšanas dinamika Latvijas plānošanas reģionos"
(LURSOFT datu bāze)

Reģions

2011.gads

2012.gads

2013.gads

2014.gads

2015.gads

2016.gads

Rīgas reģions

1999

2488

2379

3189

5341

7628

Vidzemes reģions

500

495

464

860

1368

1208

Latgales reģions

455

366

337

610

917

1030

Zemgales reģions

409

435

482

938

1208

1160

Kurzemes reģions

549

499

480

764

1156

1071

Ievērojot mainīgās tendences, attiecībā uz uzņēmumu skaita dinamiku, pašvaldībām kā vietēja līmeņa pārvaldei ir būtiski nodrošināt tādus instrumentus, lai sekmētu saimniecisko darbību savā administratīvajā teritorijā. Šie instrumenti jeb rīcības bieži vien ir praktiska rakstura, un pašvaldības tās var izmantot pēc iespējas un nepieciešamības.

Apkopojot pašvaldību izmantotos instrumentus uzņēmējdarbības atbalstīšanai, kas ietvertas pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos, formulētas četras galvenās kategorijas – pārvalde, infrastruktūra, mārketinga aktivitātes un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai (skatīt attēlu Nr.1).

Attēls Nr.1. Pašvaldību instrumenti uzņēmējdarbības atbalstīšanai
Avots: VARAM veidots

1.attēlā apkopoto pašvaldību instrumentu izmantošana vairumā gadījumu nav bijis nepieciešams izstrādāt specifisku normatīvo regulējumu, tomēr atsevišķi instrumenti, kas ir paplašinājuši pašvaldību tiesības sekmēt uzņēmējdarbību jeb sniegt atbalstu uzņēmējiem, izstrādāti normatīvā regulējuma izmaiņu ietvaros.

Novērtējums par esošo instrumentu uzņēmējdarbības atbalstīšanai sekmēm. VARAM rosināti un spēkā esoši ir grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu uzņēmējiem, lai samazinātu nomas maksu nekustamā īpašuma (ēkas un zeme) nomas periodā.

Citu institūciju izstrādātās normatīvo aktu izmaiņas, lai paplašinātu pašvaldību iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, konceptuālā ziņojuma ietvaros netiek detalizēti analizētas, ja vien atbildīgā institūcija nav sniegusi informāciju, ka šī konceptuālā ziņojuma ietvaros būtu jāmin konkrētais atbalsta veids un tā darbības ietekme. Piemēram, Ekonomikas ministrija ir sniegusi informāciju, ka viens no veidiem kā pašvaldībām sekmēt uzņēmējdarbības situāciju savā teritorijā ir kvalificētu speciālistu piesaiste. Lai to nodrošinātu, saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" grozījumiem (stājās spēkā 2016.gada 18.aprīlī), pašvaldībām ir tiesības izīrēt dzīvojamās telpas. Grozījumu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" mērķis bija radīt pašvaldībām iespēju piesaistīt pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstāmajā nozarē (rīcības virzieni, jomas u.c.) nodarbinātus kvalificētus speciālistus, kā arī speciālistus, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums.

2015.gadā grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.515 "Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" veikti, ņemot vērā Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam (Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojums Nr.496) ietvertā rīcības virziena "2.1.Paaugstināt pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās" izpildi, savukārt 2014.gadā grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" veikti, ņemot vērā Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija sēdes protokola Nr.33 43.§ "Atbildes projekts Valsts prezidentam (par nomas maksas samazināšanas iespējām investoru piesaistīšanai)" noteikto uzdevumu saistībā ar Valsts prezidenta ierosinājumu par nomas maksas samazināšanas iespējām investoru piesaistīšanai.

Lai analizētu VARAM rosināto atbalsta mehānismu izmantošanu praksē, 2016. gada jūlijā tika veikta pašvaldību aptauja par Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" (turpmāk arī – MKN Nr.735) un Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.515 "Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" (turpmāk – MKN Nr.515) noteikto atbalsta mehānismu izmantošanu un nākotnes iecerēm tos izmantot.

Aptaujā piedalījās 57 pašvaldības, tai skaitā, 8 republikas pilsētas – šāda pašvaldību atsaucība iezīmē vispārīgu tendenci sniegto atbilžu kontekstā. Jāņem vērā tas, ka aptaujas laikā vēl nebija apstiprināti projekti Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu specifisko atbalsta mērķu ietvaros, kuri ir vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību – SAM 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām". Tieši šo specifisko atbalsta mērķu ietvaros pašvaldības pastiprināti uzsāka sadarbību ar uzņēmējiem, piedāvājot tiem savus nekustamos īpašumus gan ES fondu ietvaros, gan ārpus tiem, sniedzot atbalstu samazinātas nomas maksas veidā.

Attēlā Nr.2. norādīts pašvaldību aptaujas rezultāts uz jautājumu, vai nākotnē tiek plānota esošo atbalsta instrumentu izmantošana. 45 pašvaldības jeb 78,9% no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka plāno izmantot iespēju samazināt nomas maksu no noteiktās nomas maksas apmēra, ja neapbūvēts zemesgabals tiek iznomāts ražošanas objekta būvniecībai un iespēju samazināt nomas maksu no noteiktās nomas maksas apmēra, nomājot publiskai personai piederošu mantu.

Attēls Nr.2. "Pašvaldību aptaujas rezultāti"

Aptaujas rezultāti apliecina pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentu izmantošanā. Vienlaikus, analizējot minēto specifisko atbalsta mērķu projektos paredzētās darbības, jāsecina, ka tās attiecas ne tikai uz ražošanas objekta būvniecību (MKN Nr.735), bet arī uz citām darbībām ar mērķi sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā pašvaldībā. Piemēram, ofisa telpu būvniecība, viesnīcas būvniecība, servisa centra būvniecība, dabas tūrisma objekta būvniecība, u.c. Lai neizceltu kādu atsevišķu atbalstāmo jomu, būtu nepieciešams paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz atbalsta sniegšanu samazinātas nomas maksas veidā. Proti, attiecināt ne tikai uz ražošanas objekta būvniecības posmu, bet uz tādu būvniecību, kas sekmē saimniecisko darbību attiecīgajā pašvaldībā. Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija šobrīd izstrādā jaunus noteikumus "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (t.sk. aptverot MKN Nr.735 saturu), VARAM minēto priekšlikumu ir iesniegusi iekļaušanai jaunajos noteikumos.

Lai sekmētu lietderīgu, pārdomātu un efektīvu esošo atbalsta instrumentu izmantošanu, VARAM regulāri informē pašvaldības par esošajām iespējām uzņēmējdarbības sekmēšanai.

Konceptuālā ziņojuma ietvaros priekšlikumi grupēti divās daļās, abi ar mērķi motivēt pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā:

1. Pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīga izmantošana;

2. Pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam.

Detalizēta informācija par problemātiku, ko risinātu katrs no priekšlikumiem, apskatīta šī konceptuālā ziņojuma attiecīgajā nodaļa. Ziņojuma ietvaros apskatīti vairāki varianti, kas attiecīgo problemātiku risinātu. Iespēju robežās sniegts arī atbalstāmā risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums un tā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Norādāms, ka konceptuālais ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par pašvaldībām turpmāk nepieciešamajiem instrumentiem uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā. Attiecīgi konkrētas normas, ierobežojumus vai detalizētu īstenošanas mehānismu iespējams noteikt pie attiecīgā normatīvā akta sagatavošanas.

I daļa Pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīga izmantošana

A priekšlikums – Tiesības nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības

Plānojot ES fondu finansējumu 2014.–2020.gadam, VARAM 2013.gadā apkopoja informāciju par nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros esošām teritorijām pašvaldības īpašumā un privātīpašumā, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, un tika konstatēts, ka kopumā ir 5 826 ha degradēto teritoriju2, no kuriem par ES fondu līdzekļiem SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros plānos atjaunot 556 ha. Tā kā ES fondi skars nepilnus 10% no degradēto teritoriju apmēra, nepieciešams rast risinājumu regulējuma pilnveidošanai, šo teritoriju pilnvērtīgākai izmantošanai.

Uzņēmumiem, uzsākot vai arī paplašinot esošo saimniecisko darbību, ir nepieciešamas telpas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, ražošanas ēkas vai noliktavas izveidei sākotnēji nepieciešams iegādāties vai nomāt zemi, būvniecībai paredzot ievērojamas investīcijas. Indikatīvi projektēšanas un būvniecības kopējās izmaksas noliktavai vai ražošanas ēkai, kuras kopējā platība ir 1500 kvadrātmetri, veido gandrīz 1 miljonu euro ar pievienotās vērtības nodokli, turklāt nepieciešams ņemt vērā, ka sākotnēji vēl ir jāveic zemes iegāde. Šajā gadījumā projektēšanas izmaksu aprēķinos ir iekļautas arhitektūras un būvkonstrukciju izmaksas, iekšējo un ārējo tīklu projektēšana, projekta vadība un administratīvās izmaksas, savukārt būvniecības izmaksu aprēķinos iekļauta vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana.3

Ņemot vērā plašo neizmantoto degradēto teritoriju apjomu pašvaldībās, kā arī uzņēmējiem nepieciešamo būtisko investīciju apjomu nekustamo īpašumu attīstībā, pašvaldībai ir iespēja piedāvāt uzņēmējiem nomāt no pašvaldības nekustamo īpašumu (ēku), kurā notiek saimnieciskā darbība.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants nosaka publiskas personas pienākumus lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, un tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tas nozīmē, ka normatīvais regulējums neparedz gadījumus, kad pašvaldība savu mantu varētu pārdot par zemāku cenu.

Pašvaldībām nododot savus īpašumus nomā komersantiem, ir konstatēti gadījumi, kad komersanti, ieguldot savus finanšu līdzekļus objektā, ir ieinteresēti pēc nomas līguma beigām iegādāties minēto objektu savā īpašumā. Publiskas personas nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Ņemot vērā minētos gadījumus, komersanti nesaņem garantiju, ka veicot liela apjoma finanšu investīcijas pašvaldības īpašumā esošā objektā, varēs iegādāties minēto objektu ar pirmpirkuma tiesībām – līdz ar to komersanti nav motivēti veikt liela mēroga ieguldījumus.

Rezultātā komersants nav motivēts ieguldīt no pašvaldības nomātā īpašumā, kā rezultātā pašvaldībai jāturpina ieguldīt īpašuma uzturēšanā. Ja pašvaldība neiegulda, pašvaldība var zaudēt komersantu, jo tas var meklēt sev piemērotāku un labākā kvalitātē esošu īpašumu.

Tāpēc būtu nepieciešams radīt iespēju nekustamā īpašuma nomniekam, kā pirmajam pretendentam (nevis izsoles ceļā) iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības.

Jau šobrīd ir veiktas izmaiņas kārtībai, kādā pašvaldības var iznomāt tām piederošo lauksaimniecības zemi – atbilstoši 2017.gada 18.maija grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pašvaldība var nodot nomā lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām. Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir atbalstīta lauksaimniecības nozarei, būtu nepieciešams nodrošināt līdzīgas iespējas arī citām nozarēm.

Šī problēmjautājuma risināšanai konceptuālā ziņojuma ietvaros piedāvāti trīs risinājuma varianti.

Priekšlikumu un to risinājuma variantu ietvaros minētās "pirmpirkuma tiesības" un "izpirkuma tiesības" tiek lietotas kontekstā ar Civillikumā noteikto terminu definējumu. Aprakstītie riski pie katra no risinājuma variantiem ietverti pēc saskaņošanas procesā iesaistīto pušu izteiktajiem norādījumiem.

A1 risinājums: Pirmpirkuma tiesību piešķiršana nekustamā īpašuma nomniekam

Esošais normatīvais regulējums pieļauj, ka publiska persona, izvērtējot nekustamā īpašuma izmantošanu publiskas funkcijas nodrošināšanai, jau sākotnēji var lemt par īpašuma atsavināšanu, nevis nomu. Konceptuālā ziņojuma priekšlikumi attiecas uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, kas nav publiska funkcija, tādējādi trūkums (nav atsavināšanas iespējas konkrētam nomniekam kā pirmajam pretendentam uz īpašumu gadījumos, kad netiek veikta publiska funkcija) normatīvajā regulējumā būtu novēršams.

Šis risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma nostiprināšanu ar pirmpirkuma tiesībām zemesgrāmatā.

Pašvaldībai pie noteiktu nosacījumu izpildes tiktu dotas iespējas piedāvāt komersantam pirmpirkuma tiesības, piemēram, nosakot minimālo ieguldījuma apmēru (vismaz 50%) attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, pie kuras pašvaldība varētu izskatīt iespēju piešķirt uzņēmējam pirmpirkuma tiesības, ja nomnieks nomas līguma termiņa laikā veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldībai nav tiesību paredzēt nomniekam nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības, ja tas ir ieguldījis savus finanšu līdzekļus objektā un pēc nomas līguma beigām vēlas iegādāties nekustamo īpašumu.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldībai piedāvāt nomniekam pirmpirkuma tiesības pie noteiktu nosacījumu izpildes (nomnieka ieguldījuma aktuālā vērtība ir 50% no kadastrālās vērtības u.c.

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.

1. VARAM

2. Finanšu ministrija

3. Tieslietu ministrija

01.04.2019.

Būtiskākie riski (jāņem vērā arī A2 risinājuma būtiskākie riski):

1. Nav pieļaujama pašvaldības rīcības brīvība attiecībā uz pirmpirkuma tiesību piešķiršanu.

2. Veiktie ieguldījumi var ietekmēt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

3. Principiem, pēc kuriem tiks novērtēts ieguldījuma apmērs un nomnieka finanšu līdzekļu ieguldīšanas kārtība, jābūt definētiem caurspīdīgā procedūrā, lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesību pilnvērtīgu kontroli.

4. Nav pieļaujami gadījumi, kad pirmpirkuma tiesības tiek nodotas trešajām personām, ja nomnieks būs veicis nepieciešamās investīcijas nekustamajā īpašumā, bet, tas pieņems lēmumu neizmantot pirmpirkuma tiesības.

Būtiskākie nosacījumi:

1. Pirmpirkuma tiesības nomniekam tiek piešķirtas tiesiska darījuma (vienošanās) ceļā; kas ir privāttiesisks darījums.

2. Par pirmpirkuma tiesībām jābūt zināmam nomas tiesību pretendentiem pirms nomas tiesību izsoles, publicējot attiecīgu informāciju par nomas objektu.

3. Minimālais ieguldījuma apmērs (vismaz 50%) tiek vērtēts attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, pie kuras pašvaldība var izskatīt iespēju piešķirt uzņēmējam pirmpirkuma tiesības, ja nomnieks nomas līguma termiņa laikā veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

4. Minimālais ieguldījuma apmērs tiek noteikts pret ieguldījuma veikšanas gada attiecīgā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

5. Ja nomnieks ir veicis nepieciešamās investīcijas nekustamajā īpašumā, bet izvēlas neizmantot pirmpirkuma tiesības, tās nevar pāriet (t.sk. nevar tikt pārdotas) trešās personas rīcībā.

6. Izmaksas, kas saistītas ar ieguldījuma novērtēšanu, ja tiek paredzēts piesaistīt sertificētāju vērtētāju, sedz attiecīgā īpašuma nomnieks.

7. Ja nomnieks ir negodprātīgs (piemēram, nemaksā nomas maksu) nomas līguma laikā, tam piešķirtās pirmpirkuma tiesības ir anulējamas, jo nav veikti ieguldījumi, saskaņā ar kuriem piešķirtas pirmpirkuma tiesības.

8. Pirmpirkuma tiesību piešķiršanas atteikums no pašvaldības puses nav klasificējams kā vispārīgais administratīvais akts.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu – daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu:

• pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji;

• šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

A2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām

Šis risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma nostiprināšanu ar izpirkuma tiesībām zemesgrāmatā.


Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldībai nav tiesību paredzēt nomniekam nekustamā īpašuma izpirkuma tiesības, ja tas ir ieguldījis savus finanšu līdzekļus objektā un pēc nomas līguma beigām vēlas iegādāties nekustamo īpašumu.

Lauksaimniecības zemei jau ir piedāvātas izpirkuma tiesības – nepieciešams šādas tiesības noteikt pārējām nozarēm.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomu ar izpirkuma tiesībām.

Deleģējums:
Ministru kabinets nosaka iesniedzamos dokumentus, nomas līguma ar izpirkuma tiesībām nosacījumus un tā noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.

1. VARAM

2. Finanšu ministrija (FM)

3. Tieslietu ministrija (TM)

01.04.2019.

Būtiskākie riski (jāņem vērā arī A1 risinājuma būtiskākie riski):

1. Izpirkuma tiesību reģistrēšana zemesgrāmatā var radīt papildu administratīvo slogu risinājuma izpildē un piemērošanā iesaistītajām pusēm.

2. Izpirkuma tiesība kā lietu tiesība Civillikuma kontekstā nevar būt terminēta, kā arī nevar zaudēt savu spēku tādu iemeslu dēļ kā nomas līguma saistību nepildīšana. Tas nozīmē, ka izpirkuma tiesības nevar anulēt, ja, piemēram, nomnieks nepilda savas saistības attiecībā uz ieguldījumu veikšanu nekustamā īpašuma stāvokļa uzlabošanai.

3. Ir iespējama ietekme uz nekustamā īpašuma jeb nomas objekta kadastrālo vērtību, tai pieaugot.

4. Kadastrālā vērtība var būtiski atšķirties no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, tādējādi atsevišķos gadījumos minimālais ieguldījumu apmērs varētu būt salīdzinoši zems.

Būtiskākie nosacījumi (jāņem vērā arī A1 risinājuma būtiskākie nosacījumi, t.sk., ka minimālais ieguldījuma apmērs (vismaz 50%) tiek vērtēts attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību):

1. Veicot nomas tiesību izsoli, nepieciešams noteikt, ka izsolīta tiek nekustamā īpašuma nomas tiesība ar īpašuma izpirkuma tiesībām.

2. Pašvaldības nekustamā īpašuma izpirkuma tiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā.

3. Ieguldījumu veids un apmērs, kas tiek ieskaitīts kopējā ieguldījumu summā, tiek saskaņots ar konkrēto pašvaldību; ieguldījumu plāns ir saistošs nomas līguma ietvaros.

4. Paredzētie ieguldījumi un to apmērs tiek vērtēti saskaņā ar nomnieka iesniegto dokumentāciju un, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sertificētu vērtētāju. Sākotnējo izvērtēšanu veic pašvaldības attiecīgie speciālisti.

5. Izpirkuma tiesības nomnieks var izmantot tikai nomas līguma darbības laikā (kura ietvaros veikti nepieciešamie ieguldījumi).

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu – daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu:

• pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji;

• šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

A3 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām

Saskaņā ar pirmajā un otrajā risinājumā aprakstīto situācijas problemātiku, to iespējams risināt, paplašinot subjektu loku, kas var rosināt publiskas personas (šajā gadījumā – pašvaldību) īpašuma atsavināšanu, vienlaikus neveidojot smagnējas juridiskas konstrukcijas, izmantojot lietu tiesības Civillikuma izpratnē, kas varētu apgrūtināt priekšlikuma ieviešanu un īstenošanu praksē. Atbalsta mehānismu izveides procesam, kas paplašina pašvaldību tiesības rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, jābūt sabalansētam ar ieguvumiem, kas rastos no atbalsta mehānismu ieviešanas. Proti, VARAM mērķis pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīgai izmantošanai šī konceptuālā ziņojuma ietvaros ir piedāvāt tādu risinājuma variantu, ko pašvaldības labprāt izmantotu praksē.

A3 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju nomniekam (uzņēmējam) publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma ietvaros ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, lai to pēc nomas līguma varētu iegādāties.

Trešā risinājuma ietvaros nav paredzētas izpirkuma tiesības, kas jānostiprina zemesgrāmatā. Līdzīgi kā tas ir 2017.gada 18.maija grozījumos likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", netiek mainīts esošais lietu tiesību institūts Civillikuma izpratnē, bet piedāvāts jauns, proti, izpirkuma tiesības konkrētā likuma kontekstā. Arī šī risinājuma ietvaros paredzēts tāds tiesību institūts, kura saturs tiks ietverts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un tam pakārtoti tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, lai regulētu nosacījumus, kas attiecas uz nomnieka tiesībām ierosināt nomas objekta atsavināšanas procedūru, u.c. būtiskiem jautājumiem.

Jau šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa nosaka to, ka atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt atsevišķas personas izņēmuma gadījumos, taču normatīvajā regulējumā noteiktie gadījumi nerisina iepriekš minēto problēmu par to, ka uzņēmējam nav iespēju iegūt izpirkuma tiesības uz īpašumu, kuru tas nomā. Likumā noteiktie izņēmuma gadījumi neattiecas uz situācijām, kad atsavināšanu varētu ierosināt nekustamā īpašuma nomnieks, kurš veicis ieguldījumus īpašumā.

Īstenojot priekšlikumu, par iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam ierosināt atsavināšanas procesu nomas objektam, tiek radīts priekšnosacījums, ka nomniekam ir tiesības kā pirmajam iegādāties (izpirkt) nekustamo īpašumu par pārdošanas cenu, kas nav noteikta izsoles ceļā, bet noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam.

Šis ir būtisks aspekts, jo publiskas personas (šo priekšlikumu kontekstā – pašvaldības) nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Pat ja izsolē uzvar uzņēmējs, kas ir bijis attiecīgā nekustamā īpašuma nomnieks un ir veicis ieguldījumus šajā īpašumā, īpašuma iegādes cena būs iespējami augstākā, kāda izsoles gaitā tiks piedāvāta.

Jānorāda, ka šāda atbalsta instrumenta izveides gadījumā pašvaldības neplāno masveidā pārdot savus nekustamos īpašumus nomniekiem (uzņēmējiem), kas varētu liecināt par neracionālu, nepamatotu publiskas personas īpašumu izmantošanu. Pašvaldībām jau šobrīd ir tiesības izsoles ceļā pārdot un iznomāt savus nekustamos īpašumus.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam (uzņēmējam) nav iespējas rosināt nekustamā īpašuma (nomas objekta) atsavināšanu, lai pēc nomas līguma beigām kā pirmais varētu iegādāties attiecīgo īpašumu

Lauksaimniecības zemei jau ir piedāvātas iespējas to iegādāties nomniekiem – nomas līguma darbības laikā– nepieciešams līdzīgu iespēju noteikt pārējām nozarēm.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam (uzņēmējam) ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Deleģējums:
Ministru kabinets nosaka nomas objekta atsavināšanas procedūru.

1. VARAM

2. Ekonomikas ministrija (EM)

3. FM

4. TM

01.04.2019.

Būtiskākie riski:

1. Nomnieks (uzņēmējs) var vairākkārtīgi vēlēties izmantot tiesības rosināt nomas objekta nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu; attiecīgi jāierobežo gadījumu skaits vienam uzņēmējam, kad šādu atbalstu var izmantot.

2. Ir iespējama ietekme uz nekustamā īpašuma jeb nomas objekta kadastrālo vērtību, tai pieaugot.

3. Kadastrālā vērtība var būtiski atšķirties no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, tādējādi atsevišķos gadījumos minimālais ieguldījumu apmērs varētu būt salīdzinoši zems.

Būtiskākie nosacījumi:

1. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā kā primārais apstāklis, lai nomnieks varētu rosināt atsavināšanas procesu – nomas līgumā jābūt iekļautam nosacījumam, ka konkrēto nomas objektu pašvaldība piekrīt nodot atsavināšanai. Tādējādi šāda iespēja pašvaldībām ir kā tiesības, nevis kā pienākums. Pieļaujami gadījumi, kad nomnieks nevēlas iegādāties nekustamo īpašumu pēc nomas līguma termiņa beigām. Gadījumā, ja nomas līgums tiek pārtraukts, atsavināšanas tiesības attiecīgajam nomniekam nav piemērojamas;

2. Pašvaldība, izvēloties atsavināšanas procesu, ievēro kritērijus saskaņā ar provizorisko Ministru kabineta noteikto nomas objekta atsavināšanas procedūru (jāizstrādā), piemēram:

• ja minimālais ieguldījumu apmērs ir vismaz 50% attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (piemēram, pret ieguldījuma veikšanas gada kadastrālo vērtību vai nekustamā īpašuma iegādes gada nekustamā īpašuma vērtību);

• ieguldījumu veids un apmērs, kas tiek ieskaitīts kopējā ieguldījumu summā, tiek saskaņots ar konkrēto pašvaldību; ieguldījumu plāns ir saistošs nomas līguma ietvaros;

• jānosaka ieguldījumu veikšanas laika grafiks;

• paredzētie ieguldījumi un to apmērs tiek vērtēti saskaņā ar nomnieka iesniegto dokumentāciju un, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sertificētu vērtētāju (izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu novērtēšanu, sedz nomnieks). Sākotnējo izvērtēšanu veic pašvaldības attiecīgie speciālisti;

• jāņem vērā nomnieka veiktās darbības attiecīgās pašvaldības saimnieciskās situācijas uzlabošanai, piemēram, radītās darba vietas, valsts un pašvaldību budžetā veiktās nodokļu iemaksas.

3. Nekustamā īpašuma (nomas objekta) iespējamā atsavināšana tiek nostiprināta nomas līguma slēgšanas (tiesiska darījuma) ceļā;

4. Iespēja atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu ir terminēta; pēc nomas līguma termiņa beigām (piemēram, kad nomas objektam jau ir jauns nomnieks) tiesības ierosināt nomas īpašuma atsavināšanu nav spēkā.

5. Nomas objekta atsavināšanas tiesības nomnieks nevar pārdot vai kā citādi nodot trešajai personai, tādējādi ieguvējs ir nomnieks.

6. Nomas objekta atsavināšanas iespēju pašvaldība nomniekam varēs atteikt nomas līguma laikā (nosacījums ietverams nomas līguma saturā), ja nomnieks nepilda savas saistības attiecībā uz ieguldījumu veikšanu nekustamā īpašuma stāvokļa uzlabošanai;

7. Atsavināšanas procesa ietvaros jāievēro ēkas un zemes nedalāmības princips;

8. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tiek saistīta ar izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, nomnieka veiktie ieguldījumi uzlabo īpašuma faktisko stāvokli.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu – daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu:

• pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji;

• šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

B priekšlikums – Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei

Ņemot vērā plašo neizmantoto degradēto teritoriju apjomu pašvaldībās, kā arī uzņēmējiem nepieciešamo būtisko investīciju apjomu nekustamo īpašumu attīstībā, pašvaldībai ir iespēja piedāvāt uzņēmējiem nomāt no pašvaldības nekustamo īpašumu (ēku), kurā notiek saimnieciskā darbība (plašāk par nomu skatīt pie A priekšlikuma).

Gadījumā, kad komersants plāno iegādāties no pašvaldības nekustamo īpašumu un veikt tajā ieguldījumus, komersants ir ieinteresēts, ka tā veikto ieguldījumu apmērs tiek ieskaitīts nekustamā īpašuma pārdošanas cenā. Šajā gadījumā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav paredzēta iespēja samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu atbilstoši esošā nomnieka ieguldījumiem. Pašvaldību praksē ir sastopami gadījumi, kad uzņēmumi vēlas iegādāties gan pašvaldības īpašumā esošu ēku, kurā veikti ievērojami kapitālieguldījumi, gan arī zemi (ietver arī gadījumus, kad īpašumu veido tikai zemes vienība).

Publiskas personas nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Pat ja izsolē uzvar uzņēmējs, kas ir bijis attiecīgā nekustamā īpašuma nomnieks un ir veicis ieguldījumus šajā īpašumā, īpašuma iegādes cena būs iespējami augstākā, kāda izsoles gaitā tiks piedāvāta. Tostarp nepastāv atvieglojumi nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā ir veicis apjomīgus finanšu līdzekļu ieguldījumus objekta būvniecībā vai renovācijā. Rezultātā – jo vairāk uzņēmējs iegulda, jo augstāka var būt attiecīgā īpašuma potenciālā pārdošanas cena.

Jau šobrīd ir veiktas izmaiņas kārtībai, kādā pašvaldības var iznomāt tām piederošo lauksaimniecības zemi – atbilstoši 2017.gada 18.maija grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pašvaldība var piedāvāt lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām, kurā izpirkuma maksa var tikt samazināta. Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir atbalstīta lauksaimniecības nozarei, būtu nepieciešams nodrošināt līdzīgas iespējas arī citām nozarēm (paredzot izpirkuma tiesības vai cita veida mehānismu).

Ņemot vērā, ka pašvaldību īpašumā ir nekustamie īpašumi, kas piemēroti uzņēmējdarbības veikšanai un kuru uzturēšanai ir nepieciešami regulāri pašvaldību finanšu resursi, nepieciešams dot iespēju pašvaldībām piemērot atbalstu samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldību nekustamā īpašuma iegādei. Proti, radīt atbalstu attiecīgā nekustamā īpašuma nomniekam, kas tajā veicis materiālus ieguldījumus, uzlabojot ēkas tehnisko stāvokli, u.tml.

B1 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošana, noslēdzot pārdošanas līgumu ar investoru


B1 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu, ja publiska persona noslēdz pārdošanas līgumu ar investoru, kurā noteiktas nekustamā īpašuma apgrūtinājuma tiesības par labu pašvaldībai līdz brīdim, kad tiek realizēts investīciju plāns un palielināta īpašuma vērtība.

Ja par nekustamo īpašumu interesi izrāda investors, kuram ir detalizēts investīciju plāns par plānoto uzņēmējdarbības uzsākšanu konkrētajā īpašumā (t.sk. veicot ieguldījumu arī īpašuma vērtības palielināšanai), plānotajiem ieguldījumiem un laika grafiku, pašvaldībai būtu jārada tiesības pārdot nekustamo īpašumu, piemērojot atlaidi pārdošanas cenai, taču pārdošanas līgumā nosakot nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumu par labu pašvaldībai, kas reģistrēts zemesgrāmatā, līdz brīdim, kad investīciju plāns ir realizēts. Attiecīgi pašvaldība izvērtē iesniegto investīciju plānu un tajā paredzēto finanšu līdzekļu atdevi pašvaldības nekustamajā īpašumā un pieņem lēmumu par pārdošanas līguma slēgšanu ar investoru. Termins "piemērojot atlaidi pārdošanas cenai" paredz to, ka pēc nomas līguma termiņa beigām nomnieks izmanto nomas līgumā ietvertās pirmpirkuma tiesības (skatīt kontekstā ar A1 risinājuma variantu par pirmpirkuma tiesību piešķiršanu), attiecīgi iegādājoties nekustamo īpašumu, kura pārdošanas cena tiek aprēķināta, izmantojot tirgus vērtību un no tās atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Šobrīd pašvaldībām nav instrumenta kā pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā tā cenā ņemt vērā (samazināt to) uzņēmēja plānotās investīcijas (ieguldījumus) īpašuma stāvokļa uzlabošanai.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu, ja publiska persona noslēdz pārdošanas līgumu ar investoru, kurā noteiktas nekustamā īpašuma apgrūtinājuma tiesības par labu pašvaldībai līdz brīdim, kad tiek realizēts investīciju plāns un palielināta īpašuma vērtība.

1. VARAM

2. FM

3. TM

01.04.2019.

Ar šādu mehānismu pašvaldībai būtu iespējas piesaistīt investīcijas saviem īpašumiem to vērtības celšanai – lai arī pašvaldība piemērotu atlaides, komersantam veicot būtiskas investīcijas īpašuma vērtības celšanā, ir iespēja pārvērtēt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tuvinot to reālajai tirgus cenai un ilgtermiņā atgūt piemēroto atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa veidā, kas arī nākotnē tiek iekasēts par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Būtiskākie riski:

1. Situācija, kad nomnieka veikti ieguldījumi nomas līguma laikā jau ir amortizēti un nav pamata piemērot atlaidi nekustamā īpašuma iegādei pēc nomas līguma darbības termiņa beigām.

2. Gadījumi, kad komersants nav realizējis paredzēto investīciju plānu (t.sk. negodprātīga nomnieka rīcība) vai atbalsta piemērošanas laikā iesniedzis citu investīciju plānu.

3. Var netikt veicināta nomas maksas, kas atbilst tirgus vērtībai, saņemšana; var tikt kropļota konkurence nomas tirgū.

4. Var tikt radīti korupcijas un interešu konflikta riski pašvaldību nekustamo īpašumu iznomāšanas sistēmā.

5. Var pastāvēt situācijas, ka vieni un tie paši ieguldījuma objekti tiek izmantoti vairāku publiskas personas īpašumu uzlabošanai, lai saņemtu atlaides to iegādei.

6. Pēc ekonomiskās būtības nomnieku veiktie kapitālieguldījumi, kas attiecināmi uz atlaides piešķīrumu, pašvaldību nekustamajos īpašumos varētu tikt uzskaitīti kā pašvaldību sektora (un sekojoši arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiktu faktiski veikti.

Būtiskākie nosacījumi:

1. Provizoriskā metodika atlaides aprēķināšanai. No atlaides apmēra nekustamā īpašuma pirkšanai tiek atskaitīti nomas termiņa laikā veiktie ieguldījumi:

• pārdošanas cena = nekustamā īpašuma cena (tirgus vērtība uz pārdošanas brīdi) mīnus "atlaide" jeb veiktie ieguldījumi (par kuriem nav saņemti nomas maksas atvieglojumi vai kuri nav tikuši amortizēti nomas līguma laikā).

• Atlaide netiek piemērota lineāri un atlaides apmērs nav identisks veikto ieguldījumu apmēram. Amortizētie ieguldījumi netiek ieskaitīti atlaides vērtībā.

• Atlaide netiek piemērota par izmantoto nomas maksas atlaidi vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

2. Gadījumos, kad ieguldījumu apmērs pārsniedz nekustamā īpašuma vērtību, starpība nekustamā īpašuma nomniekam netiek kompensēta vai kā citādi atlīdzināta.

3. Ja investīciju plāns netiek realizēts atbilstoši nomas līgumā noteiktajam, nomniekam nav tiesību izmantot pirmpirkuma tiesības un saņemt atlaidi pārdošanas cenai.

4. Ja pašvaldība nomas līguma ietvaros saskaņo ieguldījumus gadījumā, kad īpašumā nomas līguma laikā tiek veikti greznuma izdevumi (piemēram, ēka ar kultūrvēsturisku nozīmi), atlaide no pārdošanas cenas tiek aprēķināta, ieskaitot arī greznuma izdevumus.

5. Nomnieks ir atbildīgs par investīciju plāna izpildi, attiecīgi pašvaldībai nav pienākums uzraudzīt un kontrolēt vai plānotie ieguldījumi tiek veikti atbilstoši plānotajam ieguldījumu laika grafikam, u.tml.

6. Jāievēro, ka nomnieks jeb potenciālais pašvaldības nekustamā īpašuma pircējs vienlaikus nevarēs izmantot iespējas, ko paredz MKN Nr.515 attiecībā uz nepieciešamo un derīgo izdevumu kompensēšanu, ja iznomātājs atkāpjas no nomas līguma un piemēro atlaidi pārdošanas cenai.

7. Atlaide tiek piemērota nomniekam, kuram pašam ir jāveic ieguldījumi nomas objektā.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu:

• pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību nekā vērtība ir bijusi sākotnēji;

• šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

B2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām, no izpirkuma maksas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus


B2 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomu ar izpirkuma tiesībām, reģistrējot tās zemesgrāmatā, no izpirkuma maksas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus.

VARAM piedāvātais mehānisms paredz, ka sākotnēji pašvaldība izsludina nekustamā īpašuma izsoli par nomas līguma noslēgšanu, kurā tiek ņemtas vērā nomnieka plānotās investīcijas pie pārdošanas cenas. Attiecīgi izsoles dalībnieki ir motivēti iegūt nomas tiesības un tādējādi tiek veicināts nomas maksas pieaugums izsoles ietvaros, jo pēc nomas līguma termiņa beigām nomnieks varēs izmantot izpirkuma tiesības, lai iegādātos pašvaldības īpašumu. Nomnieka pienākums ir nomas līguma termiņa laikā veikt ieguldījumus vismaz 50% apjomā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības iznomātāja nekustamajā īpašumā. Šādā gadījumā tiek novērsts risks, ka zūd pašvaldības ieinteresētība slēgt nomas līgumus ar nomniekiem, izvairoties no līgumu slēgšanas, kuros iekļauts punkts par gadījumiem, kad iznomātājs uzņemas nepieciešamo un derīgo izdevumu (šobrīd ne visi veiktie ieguldījumi ir jākompensē) atlīdzināšanas pienākumu pēc nomas līguma izbeigšanās, ja nomnieks labticīgi pildījis nomas līguma saistības. Tas skaidrojams ar apstākli, ka šī nav pašvaldībām fiskāli izdevīga forma, jo vispirms ir jāizmaksā kompensācija par līguma laušanu, tikai pēc tam iegūstot ieņēmumus no pārdotā īpašuma.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldību īpašumā ir nekustamie īpašumi, kas var tikt izmantoti uzņēmējdarbībā, taču to uzturēšana šobrīd ir pašvaldības pārziņā.

Ja pašvaldības īpašumā nepieciešami kapitālieguldījumi, šobrīd pašvaldībai nav instrumenta kā piesaistīt komersantu un pie pārdošanas cenas ņemt vērā (samazināt to) atbilstoši plānotajām komersanta investīcijām īpašuma vērtības celšanai.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju

pašvaldības nekustamā īpašuma nomai ar izpirkuma tiesībām, izpirkuma maksā ieskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus.

Deleģējums
Ministru kabinets nosaka iesniedzamos dokumentus, nomas līguma ar izpirkuma tiesībām nosacījumus un tā noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.

1. VARAM

2. FM

3. TM

01.04.2019.

Būtiskākie riski (jāņem vērā arī B1 risinājuma būtiskākie riski):

1. Priekšlikumā par nomnieka veiktajiem ieguldījumiem, kuri tiek atskaitīti no īpašuma izpirkuma maksas, var veidoties komplicēta situācija attiecībā uz sistēmu, kas jāparedz normatīvā regulējuma ietvaros, tādējādi netiktu atsvērti ieguvumi, kas rastos no priekšlikuma īstenošanas.

2. Gadījumā, ja nomnieks nav realizējis investīciju plānu, kas saskaņots ar pašvaldību, par veicamajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tad šādam nomniekam nav piemērojamas izpirkuma tiesības un izpirkuma maksas samazinājums.

Būtiskākie nosacījumi (jāņem vērā arī B1 risinājuma būtiskākie nosacījumi):

1. Izpirkuma tiesības jāreģistrē zemesgrāmatā.

2. Izpirkuma maksas samazinājums tiek īstenots tikai kopā ar nekustamā īpašuma izpirkuma tiesībām.

3. Nomas līguma laikā nomnieks nevar samazināt plānoto ieguldījumu apjomu, kas būtu kā atkāpe no nomas izsolē iegūtajām izpirkuma tiesībām. Saskaņojot ar pašvaldību, ieguldījumu apmērs var tikt palielināts.

4. Ja plānots, ka ieguldījumu apmērs pārsniegs nekustamā īpašuma tirgus vērtību, pašvaldība ar nomnieku, kuram ir nomas objekta izpirkuma tiesības, vienojas, ka izpirkuma maksas samazinājums nepārsniedz sākotnējo nomas objekta vērtību, kas bijusi pirms ieguldījumu veikšanas.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• Atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu:

• pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji;

• šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

B3 risinājums: Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei


B3 risinājums izskatāms kontekstā ar A3 risinājumu; priekšlikumi ir savstarpēji papildinoši.

Šobrīd nepastāv atbalsts jeb atvieglojumi pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā ir veicis apjomīgus finanšu līdzekļu ieguldījumus nomas objektā. Rezultātā – jo vairāk uzņēmējs iegulda īpašuma attīstībā un sakārtošanā, jo augstāka būs potenciālā pārdošanas cena, kas noteikta pēc faktiskās tirgus vērtības. Ja tiek īstenots A3 risinājuma variants, tad ieguvums nomniekam iegādājoties nomas objektu – tā pārdošanas cena netiek noteikta izsoles procedūrā, bet noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam

B3 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma iegādi pēc nomas līguma termiņa, no īpašuma pārdošanas cenas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus, kas radīti nomas līguma laikā.

Šī risinājuma ietvaros piedāvātais mehānisms paredz, ka sākotnēji pašvaldība izsludina nekustamā īpašuma izsoli par nomas līguma noslēgšanu, kurā tiek ņemtas vērā nomnieka plānotās investīcijas pie pārdošanas cenas. Attiecīgi izsoles dalībnieki ir motivēti iegūt nomas tiesības un tādējādi tiek veicināts nomas maksas pieaugums izsoles ietvaros, jo pēc nomas līguma termiņa beigām nomnieks varēs izmantot tiesības ierosināt īpašuma atsavināšanu (skatīt A3 risinājumu), lai iegādātos pašvaldības īpašumu par pārdošanas cenu, kas nav noteikta izsoles ceļā, bet ir noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam.

Nomnieka pienākums ir nomas līguma termiņa laikā veikt ieguldījumus vismaz 50% apjomā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības iznomātāja nekustamajā īpašumā. Šādā gadījumā tiek novērsts risks, ka zūd pašvaldības ieinteresētība slēgt nomas līgumus ar nomniekiem, izvairoties no līgumu slēgšanas, kuros iekļauts punkts par gadījumiem, kad iznomātājs uzņemas nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanas pienākumu pēc nomas līguma izbeigšanās, ja nomnieks labticīgi pildījis nomas līguma saistības.

Normatīvajā regulējumā par pašvaldību nekustamā īpašuma atsavināšanu ir nepieciešams ietvert definējumu "atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā", kas paskaidro šī priekšlikuma jeb pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas cenas noteikšanas metodiku (kā tiek noteikta atsavināšanas cena), ņemot vērā nomnieka veiktos ieguldījumus. Normatīvajā regulējumā par pašvaldību nekustamā īpašuma atsavināšanu, ir nepieciešams iekļaut to, kā tiek noteikta atsavināšanas cena attiecīgajā gadījumā, proti, B3 risinājuma variantā.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam (uzņēmējam) nav iespēju saņemt atbalstu nomas objekta iegādei, no tā pārdošanas cenas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldībai sniegt atbalstu nomniekam, samazinot nekustamā īpašuma pārdošanas cenu atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem.

Deleģējums:
Ministru kabinets nosaka nomas objekta pārdošanas cenas noteikšanas metodiku, u.c. ar to saistīto procedūru.

1. VARAM

2. EM

3. FM

4. TM

01.04.2019.

Būtiskākie riski:

1. Atbalstu samazinātas pārdošanas cenas veidā var saņemt tikai gadījumā, ja pie nomas tiesību izsoles, nomnieks ir paredzējis, ka vēlēsies nomas objektu atsavināt no pašvaldības. Var rasties gadījumi, kad nomnieks tikai nomas līguma laikā nolemj, ka tam būtu lietderīgi sev nodrošināt iespēju kā pirmajam iegādāties nomas objektu, taču nomas līgumā šāda iespēja nebūs paredzēta.

2. Pēc ekonomiskās būtības nomnieku veiktie kapitālieguldījumi, kas attiecināmi uz atlaides piešķīrumu, pašvaldību nekustamajos īpašumos varētu tikt uzskaitīti kā pašvaldību sektora (un sekojoši arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiktu faktiski veikti.

3. Normatīvā regulējuma ietvaros jāietver definējums "atbalsts samazinātās pārdošanas cenas veidā", kas būtu jauna pieeja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Būtiskākie nosacījumi (jāņem vērā arī A3 risinājuma ietvaros aprakstītie nosacījumi):

1. Mehānisms paredz, ka sākotnēji pašvaldība izsludina nekustamā īpašuma izsoli par nomas līguma noslēgšanu, kurā tiek ņemtas vērā nomnieka plānotās investīcijas jeb ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Nekustamā īpašuma (nomas objekta), kas reizē ir arī pārdodamais nekustamais īpašums, pārdošanas cenas samazinājums tiek atrunāts pie nomas līguma slēgšanas (tiesiska darījuma ceļā).

2. Šīs tiesības nav jāreģistrē zemesgrāmatā.

3. Pārdošanas cenas samazinājums tiek īstenots tikai kopā ar nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosināšanas tiesībām; piemērot atbalstu pārdošanas cenai nav iespējams pretendentam, kas nav bijis attiecīgā nekustamā īpašuma nomnieks;

4. Ieguldījumi, par kuriem tiek ieskaitīti izpirkuma maksā, ir nosakāmi uzņēmēja un pašvaldības nomas līgumam pievienotajā investīciju plānā, ievērojot Civillikumā minētos nosacījumus par nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanu.

5. Pārdošanas maksas samazinājumā netiek ieskaitīti:

• nomas laikā saņemtie atvieglojumi par veiktajiem ieguldījumiem (piemēram, nomas maksas atlaide).

• nomnieka veikti ieguldījumi nomas līguma laikā, kas ir amortizēti.

6. Nomas līguma termiņa laikā nomnieks var veikt labojumus investīciju plānā, precizējot ieguldījumu veidu – visiem precizējumiem ir jābūt saskaņotiem ar pašvaldību. Vienlaikus līguma termiņa laikā nomnieks nevar precizēt ieguldījumu apjomu vai citus nosacījumus, kas būtu atkāpe no izsludinātā nomas konkursa.

7. Gadījumā, ja plānoto ieguldījumu apmērs pārsniedz nekustamā īpašuma vērtību, pašvaldība ar nomnieku jeb potenciālo īpašuma pircēju līguma ietvaros vienojas, ka pārdošanas maksas samazinājums nepārsniedz sākotnējo īpašuma vērtību pirms nomas līguma.

8. Gadījumā, ja nomnieks nav realizējis investīciju plānu, kas saskaņots ar pašvaldību, par veicamajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tad šādam nomniekam nav piemērojamas īpašuma atsavināšanas tiesības un pārdošanas maksas samazinājums.

9. Nozares, kas nevar saņemt atlaidi nekustamā īpašuma pārdošanas cenai, piemēram, banku sektors, azartspēles, darbība ar nekustamajiem īpašumiem, tirdzniecība un vairumtirdzniecība (konkrēts nozaru uzskaitījums norādīts pie D un E priekšlikuma).

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo:

• šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta;

• atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu:

• pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji;

• šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

II daļa Pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam

Statistikas dati liecina, ka 33 Latvijas novados vidējais uzņēmumu pamatkapitāls ir amplitūdā no 200 euro līdz 10 000 euro. Šobrīd uzņēmumu vidējais pamatkapitāls zem 2 000 euro sliekšņa ir vairākos Latvijas novados – Alsungas, Baltinavas, Neretas, Raunas, Riebiņu, Rugāju, Rundāles un Vārkavas novados. Lielākajā daļā Latvijas novadu vidējais uzņēmumu pamatkapitāls ir līdz 20 000 euro. Visaugstākais uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms ir vērojams Ventspils pilsētā, Rīgas pilsētā, Mārupes novadā, Ķekavas novadā un Priekuļu novadā. (Skatīt 3.attēlu.)

Attēls Nr.3 "Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms Latvijas pašvaldību griezumā"
(Lursoft dati 2017.gada 31.janvārī)
Avots: VARAM veidots attēls

Topošajiem un esošajiem uzņēmējiem ir salīdzinoši plašas iespējas izmantot dažādus atbalsta instrumentus, t.sk. finanšu instrumentus, vienlaikus Ekonomikas ministrijas tirgus nepilnību izvērtējumā finanšu pieejamības jomā norādīts, ka Latvijā joprojām ir tirgus nepilnība mikrokreditēšanas un aizdevumu saimnieciskās darbības uzsākšanai, t.i. starta aizdevumu, jomā. Attiecīgi Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas nereti atsakās kreditēt saimnieciskās darbības uzsācējus, jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi, galvenokārt nepietiekamas kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.4

Latvijas gadījumā lielākajā daļā novados reģistrēto uzņēmumu vidējais pamatkapitāls nepārsniedz 20 000 euro, attiecīgi skaidrojot uzņēmumu interesi pēc aizdevumiem Latvijas kredītiestādēs. Uzņēmumu, kuru pamatkapitāls ir zem 2 000 euro, attīstības un paplašināšanās iespējas bez aizdevumiem ir stipri vien ierobežotas. VARAM sagatavotie konceptuālie priekšlikumi pēc būtības paredz paplašināt pašvaldību tiesības attiecībā uz šādu uzņēmumu atbalstīšanu, tomēr neizslēdz iespēju atbalstīt arī uzņēmumus, kuru pamatkapitāls pārsniedz minēto summu. Jānorāda, ka visbiežāk uzņēmumi ar lielu pamatkapitālu sev interesējošos aizņēmumus var saņemt kredītiestādēs, jo tām nav šķēršļu, kas to kavētu, piemēram, nepietiekams galvojuma apmērs.

VARAM sagatavoto priekšlikumu mērķis ir paplašināt uzņēmējiem pieejamo finanšu instrumentu atbalsta klāstu, nevis iejaukties esošo atbalstu instrumentu darbībā, ņemot vērā, ka AS "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" (turpmāk – ALTUM), atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam tirgus nepilnību izvērtējumam finanšu instrumentu jomā, nodrošina uzņēmumiem finansējuma pieejamību finanšu un eksporta kredītu garantiju, aizdevumu, riska kapitāla finanšu instrumentu veidā (plašāk finanšu instrumentu nosacījumus skatīt www.altum.lv). ALTUM nodrošina finansējuma pieejamību sektoros, kuros bankas neveic kreditēšanu vai to veic ierobežotā apjomā, vai gadījumos, kad uzņēmumam nav pietiekams nodrošinājums bankas aizdevuma saņemšanai.

Lai paplašinātu pašvaldībām pieejamo finanšu instrumentu atbalsta klāstu, Finanšu ministrija ir paredzējusi līdz 2018.gada 1.jūlijam izstrādāt tiesisko regulējumu otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām, kas ļautu krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un kopīgi izmantot resursus, tādējādi palielinot pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, pašvaldības var sniegt atbalstu izmantojot krājaizdevu sabiedrības. Ņemto vērā to, ka krājaizdevu sabiedrību mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā, pašvaldībām sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām ir iespēja tiešā veidā veicināt attiecīgās administratīvās teritorijās dzīvojošo saimnieciskās darbības attīstību.

Šī ziņojuma ietvaros tiek izvērtēti priekšlikumi par papildus jaunām iniciatīvām. Konceptuālā ziņojuma II daļā aprakstītie priekšlikumi pašvaldībām ir brīvprātīgi, un pirms konkrētās atbalsta programmas izstrādes kontekstā ar ziņojumā aprakstīto atbalsta mehānismu ieviešanu pašvaldība veiks tirgus nepilnību analīzi savā teritorijā par to, vai jaunā finanšu instrumenta izmantošana nesīs labvēlīgu ietekmi uz pašvaldības budžetu un saimnieciskās darbības situāciju.

Konceptuālā ziņojuma D priekšlikumam (par pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases) un E priekšlikumam (par pašvaldību dotajām garantijām uzņēmējiem) turpmākai izpētei sagatavoti iespējamie risinājuma varianti.

D priekšlikums – Plašākas pašvaldību finansiālā atbalsta piešķiršanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai

Jau šobrīd pašvaldības no sava budžeta līdzekļiem īsteno dažādas iniciatīvas uzņēmējdarbības sekmēšanai, nozīmīgākos ieguldījumus ieviešot tieši no ES fondu līdzekļiem. Uz uzņēmējdarbības attīstību ir vērsti divi VARAM pārziņā esošie specifiskie atbalsta mērķi:

• 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" ar kopējo pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 64 250 668 euro;

• 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ar kopējo pieejamo ERAF finansējumu 264 623 652 euro.

Izvērtējot situāciju, ir secināms, ka jau šobrīd ir pašvaldību grupas, kas abos specifiskajos atbalsta mērķos ar apstiprinātajiem projektiem[1] ir sasniegušas apguvi tuvu 50% no pieejamajiem ERAF līdzekļiem. Specifiskā atbalsta mērķa 3.3.1. ietvaros lielākais skaits projektu, par kuriem ir noslēgti līgumi, ir 89 novadu pašvaldībām, kas sastāda 42% apguvi no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 89 novadu pašvaldību grupā. Uz 2018.gada 15.janvāri ir noslēgti līgumi par 22 projektiem, kuru rezultātā tiks radītas 626 darba vietas un piesaistītas vairāk nekā 38 milj. euro nefinanšu investīcijas[2]. Aktīvākās projektu iesniedzējas starp novadu pašvaldībām ir Mālpils novada dome un Riebiņu novada dome (katrai noslēgti līgumi par 3 projektiem), kā arī Varakļānu novada dome, Jelgavas novada dome un Ozolnieku novada dome (katrai noslēgti līgumi par 2 projektiem). Savukārt specifiskā atbalsta mērķa 5.6.2. ietvaros apjomīgākā ERAF apguve ar projektiem, par kuriem ir noslēgts līgums, ir Latgales programmas pašvaldībām, kas sastāda 38% no pieejamajiem ERAF līdzekļiem Latgales programmas pašvaldību grupā. Uz 2018.gada 15.janvāri ir noslēgti līgumi par 5 projektiem, kuru rezultātā tiks radītas 507 jaunas darba vietas, atjaunota degradētā teritorija 76 ha platībā, kā arī piesaistītas nefinanšu investīcijas 42 milj. euro apmērā[3].

Ne visām pašvaldībām ES fondu konkursu ietvaros bija pieejami līdzekļi – specifiskajā atbalsta mērķī 3.3.1. novadu pašvaldību 29 uzņēmējdarbības atbalsta projektiem bija nepietiekošs finansējums, kaut gan projektos tika plānoti potenciāli labi sasniedzamie rezultāti, un to īstenošanas ietekme uz tautsaimniecību vērtējama kā nozīmīga. Sākotnējais kopējais nepieciešamais finansējums projektu īstenošanai sastādīja 24 254 790 euro. VARAM izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros", sniedzot priekšlikumu uzņēmējdarbības atbalsta projektu finansēšanai no valsts budžeta mērķdotācijas. Jāmin tas, ka informatīvie ziņojumi un pieprasījumi jaunajai politikas iniciatīvai "Mērķdotācijas pašvaldību uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanai" 2016.gadā un prioritārajam pasākumam 2017.gadā netika atbalstīti, ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta finansiālās iespējas un valdības noteiktās prioritātes.

Līdz ar to pašvaldībām ir būtiski arī citi resursi, ko pašvaldība var izmantot uzņēmējdarbības atbalstam. Viens no tādiem ir Valsts kases aizdevumi. Aizdevumi var būt gan īstermiņa, lai segtu īslaicīgu pašvaldību finanšu resursu deficītu, un kuri ir jāatmaksā līdz saimnieciskā gada beigām, gan ilgtermiņa – investīciju projektu finansēšanai.

Aizņemšanās mērķi tiek definēti katru gadu kopā ar valsts budžeta aizdevumu apjomiem katru gadu tie ir noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā. Vienlaikus atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam pašvaldības attīstības programmā nosaka vidējā termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmai nepieciešamo resursu apjomu. Tā kā Valsts kases aizdevumu mērķi var tikt mainīti katru gadu, pašvaldībai nav iespēja īstenot plānveidīgu pašvaldības attīstību atbilstoši likumā noteiktajam.

Likumprojektā "Par valsts budžetu 2018.gadam" 5 (izskatīts Ministru kabineta 2017.gada 10.oktobra sēdē) paredzēti šādi aizņemšanās mērķi:

1. Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai;

2. Eiropas Savienības fondu ierobežotās projektu iesniegumu atlases projektu priekšfinansēšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a. aizņēmums ir attiecināms uz pašvaldībām, kuras pretendē uz Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanu ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kuras noteiktas kā finansējuma saņēmēji konkrētā specifiskā atbalsta mērķa Ministru kabineta noteikumos un kuru projekta ideja saskaņota Reģionālās attīstības koordinācijas padomē vai citā kārtībā, kā šo saskaņošanu paredz Ministru kabineta noteikumi par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

b. aizņēmuma apmērs ir atbilstošs finanšu resursiem, kas nepieciešami projekta uzsākšanai līdz līguma noslēgšanai ar sadarbības iestādi.

3. izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo iestāžu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai, pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādei, kurš atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai, investīciju projektu dokumentācijas izstrādei;

4. likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei;

5. valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;

6. valsts budžeta līdzfinansētu kultūras iestāžu investīciju projektu pabeigšanai. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2018.gadā kultūras iestāžu investīciju projekta pabeigšanai nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

7. ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, tajā skaitā šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2018.gadā ceļu un to kompleksa investīciju projektā nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

8. kultūras iestāžu investīciju projektiem. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2018.gadā kultūras iestāžu investīciju projektā nav mazāks par 40 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 60 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

9. kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;

10. pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centra pašvaldībām un 400 000 euro apmērā pārējām novada pašvaldībām.

VARAM, izvērtējot plašākas pašvaldību finansiālā atbalsta piešķiršanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, kā iespējamos risinājumus izvirzīja vairākus risinājumus:

1. Noteikt jaunu mērķi pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases – pašvaldību aizņēmuma saņemšana grantu atbalstam uzņēmējiem;

2. Noteikt jaunu mērķi pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases – pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem (D2 risinājums);

3. Esošo ierobežojumu jeb mērķu saglabāšana pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai, kamēr notiek attiekšanās no mērķiem pēc būtības (D3 risinājums).

Kā pirmais šī konceptuālā ziņojuma priekšlikumu ietvaros tika analizēts pirmais risinājums, kas paredzēja pašvaldību aizņēmumus no Valsts kases granta izsniegšanai. Jau šobrīd pašvaldības no sava budžeta līdzekļiem ir tiesīgas izsniegt grantu, kas ir neatmaksājams pašvaldības atbalsts kādas uzņēmējdarbības veikšanai; šis finanšu instruments tiek izmantots, lai atbalstītu topošos uzņēmējus. Pašvaldības grantu izsniegšanai sava budžeta ietvaros paredz atšķirīga apjoma līdzekļus, sākot no pāris tūkstošiem līdz pat 50 tūkstošiem un vairāk. Ņemot vērā pastāvošo situāciju un gadījumus, kad uzņēmējiem ir grūtības ar darbības uzsākšanai vai paplašināšanai nepieciešamu iekārtu iegādi, tika izvērtēts pirmais risinājums, kas radītu iespēju pašvaldībām aizņemties no Valsts kases, lai izsniegtu grantu lielākā apmērā (atkarībā no katras pašvaldības ieskatiem). Finanšu ministrija šī risinājuma izstrādes procesā ir informējusi par risku, ka privātās kapitālsabiedrības nav atbalstāmas ar līdzekļiem, kas saņemti aizņēmuma veidā no Valsts kases. Nostāja tiek pamatota ar nekompensējošu negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu, jo Valsts kases aizdevums pašvaldībām grantu izsniegšanai komersantiem ir vispārējās valdības izdevumi. Līdz ar to konceptuālā ziņojuma saskaņošanas un pilnveides procesā tika secināts, ka šāds risinājuma ieviešanai ir būtiski riski, līdz ar to šāds risinājums tālāk ziņojumā netika apskatīts.

D2 risinājums: Pašvaldību aizņēmumi no Valsts kases pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem

Šis risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju, ka pastāvīgi gadskārtējā valsts budžeta likumā kā aizdevuma mērķis tiek iestrādāts – pašvaldību aizņēmuma saņemšana uzņēmējdarbības projektiem.

Līdz ar to pašvaldība pēc saviem ieskatiem var aizņēmuma finansējumu izmantot uzņēmējdarbības sekmēšanai, piemēram, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamajā infrastruktūrā. D priekšlikuma apraksta daļā tika norādīts, ka esošo ES fondu līdzekļu ietvaros trūkst finansējuma, lai atbalstītu perspektīvus pašvaldību projektus uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanai.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldībām ir ierobežoti finanšu resursi, lai veiktu ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamajā infrastruktūrā, tādējādi būtu nepieciešams paplašināt pašvaldību iespējas, lai tās varētu aizņemties no Valsts kases iepriekš uzņēmējdarbības infrastruktūras projektu īstenošanai.

Nepieciešams paredzēt, ka pastāvīgi gadskārtējā valsts budžeta likumā kā aizdevuma mērķis tiek iestrādāts – pašvaldību aizņēmuma saņemšana uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībā.

1. VARAM

2. FM

01.04.2019.

Būtiskākais risks:

1. Pašvaldību aizņēmumi ietekmē pašvaldības budžeta deficītu, līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficītu.

D2 priekšlikuma ietvaros iekļauts, ka aizdevumu mērķis ir paredzēts uzņēmējdarbības infrastruktūras pilnveidei.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Šobrīd nav iespējams novērtēt šī finanšu instrumenta konkrētu monetāro ietekmi, tomēr aplēses par ietekmi uz budžetu ir šādas:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana paredz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta, kas ir aizņēmums no Valsts kases.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo atbalsta mehānismu izmantojušie uzņēmēji nav kompensējuši granta apmēru atbalstāmā projekta ietveros plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa kopsummu.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu, jo šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

D3 risinājums: Esošo ierobežojumu jeb mērķu saglabāšana pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai, kamēr notiek attiekšanās no mērķiem pēc būtības

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, pašvaldībām atbilstoši esošajiem aizņēmumu ierobežojumiem, ir iespējas saņemt aizņēmumu tādu projektu kā, piemēram, ceļu un to kompleksa investīciju projektiem un to ietvaros arī siltumtrašu, ūdensvada, kanalizācijas tīklu izbūvei un renovācijai. Pašvaldība var saņemt aizņēmumu arī kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Cita starpā jānorāda, ka pašvaldības ir tiesīgas savām kapitālsabiedrībām izsniegt galvojumus, kas teorētiski rada iespēju šīm kapitālsabiedrībām attīstīt nekustamo īpašumu, kas paredzēts uzņēmējiem.

Salīdzinot pašvaldību iespējas Specifiskā atbalsta mērķa 3.3.1. un Specifiskā atbalsta mērķa 5.6.2. ietvaros un pašvaldību aizņēmumu mērķu iespējas, jāsecina, ka pašvaldībām ir ierobežotas iespējas, lai:

a. Attīstītu nekustamo īpašumu, kuru savai darbībai varētu izmantot uzņēmēji (lielākoties pašvaldību kapitālsabiedrības namu saimniecības jomā nodarbojas ar dzīvojamā fonda apsaimniekošanu, bet ne īpašumiem, kuri varētu tikt izmantoti komerciāliem mērķiem);

b. Sniegtu atbalstu uzņēmējiem, nodrošinot elektrības un dabas gāzes pieslēgumus.

2018.gada valsts budžeta sagatavošanas procesa Finanšu ministrija izskatīja iespēju atteikties no ierobežojumiem jeb mērķiem pašvaldību aizņēmumu saņemšanai. Ņemot vērā iesaistīto pušu interesi par aizņēmumu mērķu klāsta papildināšanu ar jauniem mērķiem, turpmākajos gados tiks turpinātas diskusijas par alternatīvu modeli.

D3 priekšlikums paredz turpināt izmantot esošos ierobežojumus jeb mērķus pašvaldību aizņēmumu saņemšanai, turpinot jau iesākto diskusiju par iespējamo atteikšanos no mērķiem. Līdz ar to netiek piedāvāts veikt grozījumus normatīvos aktos vai papildu rīcību šajā jautājumā.

Šāda pieeja ietverta arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā (2017.gada 5.oktobris), kurā ietverts sekojošais: "Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību fiskāli atbildīgi: 1) izvērtēt iespējamo pašvaldību aizņēmumu kopējo limitu un noteikt pašvaldībām optimālākos nosacījumus aizņēmumu saņemšanai, izvērtējot iespēju saņemt nepieciešamos aizņēmumus investīciju projekta īstenošanai ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu, nepārsniedzot kopējo pieļaujamo aizņēmumu palielinājumu."

E priekšlikums – Pašvaldību tiesību paplašināšana, izsniedzot galvojumus vai garantijas uzņēmējiem

E1 risinājums: Pašvaldību dotie galvojumi uzņēmējiem

Pašvaldības ir norādījušas, ka ir sastopama situācija, kad sekmīgai aizdevuma saņemšanai esošajam vai potenciālajam komersantam ir nepieciešams galvojums gadījumā, ja nav pietiekams nodrošinājums aizdevuma saņemšanai. Visbiežāk šāda situācija rodas reģionos ar zemāku nekustamā īpašuma vērtību un zemāku atalgojuma līmenī, kā arī uzņēmumu tā izveides pirmsākumā, kad nav iespējams izdarīt pilnīgus secinājumus par finanšu plūsmas stabilitāti (neto ieņēmumu plūsmu) un komersanta rīcībā nav tādu līdzekļu, lai nodrošinājumu segtu nepieciešamajā apmērā.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 4. panta otrā daļa paredz aizliegumu pašvaldībai dot galvojumus un garantijas.

E1 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldībām dot galvojumus uzņēmējiem, kuri nodarbojas vai plāno nodarboties ar uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā.

Galvojumu pašvaldības var sniegt tikai atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 25. un 26.pantā noteiktajām prasībām un atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem galvojuma mērķiem. Galvojumus pašvaldības var sniegt tikai tām kapitālsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, vai arī vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldību kapitāla daļu summa pārsniedz 65 procentus. Kārtība galvojumu sniegšanai ir noteikta Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumos Nr.196 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem". Tas nozīmē, ka pašvaldība nevar sniegt galvojumu nevienam citam komersantam kā tikai tām kapitālsabiedrībām, kas noteiktas normatīvajā regulējumā.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldības, izvērtējot savus resursus, būtu ieinteresētas sniegt galvojumus komersantiem arī gadījumos, kad komersantam ir būtiska nozīme pašvaldības attīstībā. Taču normatīvais regulējums pašvaldībām šādu iespēju aizliedz.

a) Nepieciešams veikt grozījumus Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likuma 4.panta trešajā daļā, paredzot, ka pašvaldības, izvērtējot lietderības apsvērumus un pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot kritērijus, kādos gadījumos uzņēmumam, kurā nav pašvaldības daļas pamatkapitālā var dot galvojumus;

b) Papildināt likuma "Par pašvaldību budžetiem" 26.pantu, nosakot, ka pašvaldība var sniegt galvojumu komersantiem ne vairāk kā 50 000 EUR, ja tiem ir būtiska nozīme pašvaldības attīstībā un tas atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos definētajiem kritērijiem (ieguldījumu lietderība, noteikti uzņēmuma izvērtēšanas kritēriji, sasniedzamie rādītāji).

1. VARAM

2. FM

3. ALTUM

01.04.2019.

Būtiskākie riski:

1. Kapitālsabiedrībām sniegto galvojumu apmērs kā potenciālo saistību apmērs un šo saistību procentu izdevumi kapitālsabiedrības finansiālo problēmu gadījumā būs jāsedz galvojuma devējam – šajā gadījumā pašvaldībai. Tādējādi pašvaldību dotie galvojumi uzņēmējiem var nebūt samērojami ar sabiedrības interesēm.

2. Komersanta finansiālo grūtību gadījumā, kad pašvaldībai būs pienākums atdot aizdevumu, tas negatīvi ietekmēs ne tikai pašvaldību budžetu, bet arī vispārējās valdības budžeta bilanci.

3. Atbalsta saņemšanai vēlēsies pretendēt visas uzņēmējdarbības nozares, t.sk. tās, kas ziņojuma ietvaros ir izslēgtas no potenciālo atbalsta saņēmēju loka.

4. Pašvaldības galvojums arī komersantiem nenodrošina fiskāli atbildīgu pašvaldību galvojumu saistību uzņemšanos un rada riskus pašvaldības finanšu situācijas stabilitātei, jo kapitālsabiedrību finansiālo problēmu gadījumā saistību izpildītājs būs pašvaldība.

5. Galvojuma limita nepietiekamības gadījumā netiek nodrošināti resursi uzsākto investīciju projektu pabeigšanai vai jaunu svarīgu investīciju projektu īstenošanai.

Būtiskākie nosacījumi:

1. Galvojuma apmērs, ko pašvaldības drīkst izsniegt nepārsniedz 50 000 EUR.

2. Galvojums izsniedzams, ja tam ir būtiska nozīme pašvaldības attīstībā un tas atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos definētajiem kritērijiem (t.sk. ieguldījumu lietderība, noteikti uzņēmuma izvērtēšanas kritēriji, sasniedzamie rādītāji).

3. Atbalstāmā projekta ietvaros (kurš saņēmis grantu) plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra un nekustamā īpašuma nodokļa kopsumma septiņu gadu laikā no projekta atbalsta brīža sasniedz izsniegtā granta apmēru.

4. Nav paredzēta uzņēmēju samaksa par pašvaldības galvojuma piešķiršanu.

5. Galvojumu nevar saņemt tādas nozares kā: elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, izņemot gaisa kondicionēšanu; ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu; finanšu un apdrošināšanas darbības; operācijas ar nekustamo īpašumu; valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana; azartspēles un derības; tabakas audzēšana un tabakas izstrādājumu ražošana; ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi:

Īstermiņā (līdz trim gadiem) paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz pašvaldību budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana pašvaldībai ir kā zaudējums finansiālā izteiksmē. Savukārt ietekme uz valsts budžetu īstermiņā ir neitrāla, nav būtisku nodokļu ieņēmumu no atbalstītā uzņēmējdarbības projekta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo atbalsta mehānismu izmantojušie uzņēmēji uzsākuši atmaksāt savas kredītsaistības. Ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pozitīva, jo uzņēmējs rada papildu ieņēmumus budžetā no samaksātajiem nodokļiem.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu, jo šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

E2 risinājums: Sadarbības modeļa izveidošana starp ALTUM un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas

Situācija Latvijas reģionu pašvaldībās ir atšķirīga attiecībā uz aizņēmumu ņēmēju spēju sniegt pietiekamu nodrošinājumu aizņēmumam. Teritorijās ar zemākiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un salīdzinoši zemāku nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību, nodrošinājuma iespējas ir vājākas. Līdz ar to nepieciešams radīt instrumentu kā pašvaldības var atbalstīt vietējos uzņēmējus gadījumos, kad uzņēmuma darbībai (piemēram, paplašināšanai) uzņēmējam nav pietiekams resurss nodrošinājumam. Lai mazinātu pašvaldību finanšu riskus šāda instrumenta izmantošanā, jāveido sadarbības modelis starp ALTUM un pašvaldībām, kur ALTUM izsniegtajiem kredītiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā pašvaldībai būtu iespēja sniegt garantiju.

VARAM priekšlikuma ietvaros primāri uzņēmējs vēršas ar aizdevuma lūgumu komercbankā un ar komercbankas starpniecību vēršas ALTUM pēc aizdevuma garantijas. Pozitīva scenārija gadījumā ALTUM pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas izsniedz nepieciešamo garantiju aizdevuma saņemšanai komercbankā. Gadījumā, ja aizdevuma saņēmējs neizmanto komercbankas piedāvājumu (vai nevar izpildīt nosacījumu), tas izmanto ALTUM aizdevumu – tikai šajā gadījumā, ja aizdevuma saņēmējam ir nepietiekošs nodrošinājums, VARAM priekšlikums paredz iespēju pašvaldībai sniegt garantiju par daļu no nepietiekošā nodrošinājuma. Tādējādi ar šī finanšu instrumenta palīdzību pašvaldībām tiek radītas iespējas atbalstīt tādus uzņēmējus, kuri kādu iemeslu dēļ nevar izmantot esošo finanšu instrumentu klāstu.

E2 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldībām dot garantijas uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā; veidojot sadarbības modeli starp ALTUM un pašvaldībām.

Šī risinājuma ietvaros paredzētais pašvaldības piedāvātā garantija papildina ALTUM atbalsta mehānismu, taču nekonkurē ne ar ALTUM, ne ar komercbanku sniegto piedāvājumu. Proti, minētais priekšlikums nav jauns finanšu mehānisms, bet ir pašvaldībām izdevīga alternatīva grantu izsniegšanai uzņēmējiem, jo pašvaldības izsniegtie granti pēc būtības ir pašvaldības budžetā neatmaksājams finansējums uzņēmējam. Tostarp garantija kā uzņēmējdarbības atbalsta instruments no pašvaldības puses ir ar mazākiem iespējamajiem korupcijas riskiem, jo garantijas gadījumā tas nav pašvaldības vienpusējs lēmums par atbalsta piešķiršanu kādam uzņēmējam. Tāpat šāds sadarbības modelis uzlabotu pašvaldību uzņēmējdarbības atlases projektu atlases kvalitāti, jo tiktu piesaistīts ALTUM kā partneris ar savu kompetenci un vērtējumu par uzņēmējdarbības projekta dzīvotspēju. Vienlaikus, lai neierobežotu komercbanku un pašvaldību iespējas, pašvaldībai būs tiesības izvēlēties partneri (ALTUM vai komercbanku) pašvaldības garantiju instrumenta piemērošanai.

Problēma

Iespējamais risinājums

Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas

Izpildes termiņš

Pašvaldības, izvērtējot savus resursus, būtu ieinteresētas sniegt garantijas uzņēmējam gadījumos, kad uzņēmējam ir būtiska nozīme pašvaldības attīstībā.

c) Nepieciešams veikt grozījumus Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likuma 4.panta trešajā daļā, paredzot, ka pašvaldības, izvērtējot lietderības apsvērumus un pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot kritērijus, kādos gadījumos uzņēmumam, kurā nav pašvaldības daļas pamatkapitālā var dot garantijas

d) Sagatavot sadarbības modeli starp ALTUM un pašvaldībām, kā tiek atbalstīti uzņēmēji no pašvaldību garantiju fonda.

e) Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.pantā noteikto deleģējumu MK – noteikt valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību, izstrādāt atbilstošus MKN pašvaldību garantiju fonda ieviešanai un īstenošanai.

1. VARAM

2. FM

3. ALTUM

01.04.2019.

Minētā priekšlikuma mērķis nav atbalsta sniegšana aizdevuma garantiju veidā visiem interesentiem, kuri atbalstu primāri varētu saņemt komercbankās, tāpēc ir paredzams salīdzinoši neliels gadījumu skaits, kad šāda veida atbalsts varētu tikt sniegts. Piemēram, kopš 2017. gada Latgalē ir izveidota jauna speciālā ekonomiskā zona, attiecīgi pašvaldības ar teritoriju, kurai noteikts speciālās ekonomiskās zonas statuss, pēc tirgus nepilnību konstatēšanas var definēt uzņēmējdarbības nozares, kurām atbalstu būtu lietderīgi piešķirt.

Būtiskākie riski:

1. Kapitālsabiedrībām sniegto garantiju apmērs kā potenciālo saistību apmērs un šo saistību procentu izdevumi kapitālsabiedrības finansiālo problēmu gadījumā būs jāsedz garantijas devējam, proti, pašvaldībai. Lai risku novērstu pašvaldība izsniedz garantijas tikai tādā apjomā, kam jau ir ieplānoti finanšu resursi pašvaldību budžetā – pašvaldība izveido garantiju fondu, kurā tiek ieskaitīts finansējums, kas atbilstošs izsniegto garantiju apmēram. Tādējādi pašvaldību dotās garantijas uzņēmējiem var nebūt samērojamas ar sabiedrības interesēm.

2. Atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā vispārējās valdības sektora izdevumi uzkrājumu izveides gadā, tādējādi nevar secināt, ka E2 risinājumam jebkurā garantijas piešķiršanas gadījumā būs neitrāla vai pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.

3. Pašvaldības nekontrolēs uzņēmumu darbību, kuriem būs snieguši garantijasRisks ir vērtējams tikpat liels, cik jau šobrīd pastāvošajā pašvaldību grantu izsniegšanas praksē – lai mazinātu risku, pašvaldību garantiju gadījumā būs nepieciešams sadarboties ar ALTUM, kas sniegtu arī savu vērtējumu par komersanta spēju saņemt aizdevumu.

Būtiskākie nosacījumi:

1. Pašvaldību tiesības izmantot iespēju izsniegt garantiju ir brīvprātīgas.

2. Pašvaldība garantē tikai to aizņēmuma daļu, kuru nespēj nosegt uzņēmējs – aizņēmuma ņēmējs, kredītiestāde, ALTUM.

3. Pašvaldībai, kura izvēlas šādu finanšu instrumentu ieviest un izmantot, ir jāveido garantiju fonds – tādam finanšu līdzekļu apjomam, par kuru pašvaldība plāno sniegt garantiju.

• Garantiju fonda izveidotājs un turētājs ir attiecīgā pašvaldība, kura ir izvēlējusies šādu finanšu instrumentu ieviest pašvaldībā uzņēmējdarbības attīstībai.

• ALTUM pašvaldību garantiju fonda ietvaros neiegulda savu finansējumu.

• Pašvaldība sedz garantiju fonda administrēšanas (apkalpošanas) izdevumus, ja tādi rodas.

• Pašvaldības garantija ir pieejama tikai tiem uzņēmējdarbības projektiem, kas ir saņēmuši komercbankas un (vai) ALTUM vērtējumu, taču trūkst aizņēmuma ņēmēja nodrošinājuma.

4. Atbalstāmā projekta pašvaldības garantijas piešķiršanai izvērtēšana tiek veikta pēc kritērijiem:

• Maksimālais garantijas apmērs vienam projektam nepārsniedz 50 000 EUR.

• Pašvaldības garantija pieejama tikai tiem uzņēmējdarbības projektiem, kas saņēmuši ALTUM vai komercbankas vērtējumu (vai daļēju nodrošinājumu), taču trūkst daļa nodrošinājuma.

• Projektam, kam nepieciešama garantija, ir būtiska nozīme pašvaldības attīstībā un tas atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos definētajiem kritērijiem (ieguldījumu lietderība, noteikti uzņēmuma izvērtēšanas kritēriji, sasniedzamie rādītāji).

5. Piemērojamais valsts atbalsta ievērošanas modelis (saskaņā ar normatīvo regulējumu un šobrīd izmantotajiem valsts atbalsta modeļiem) tiks izstrādāts, VARAM sadarbojoties ar Finanšu ministriju.

6. Lai minimizētu iespējamos riskus, tiks izveidots sadarbības modelis starp ALTUM un pašvaldībām.

7. Izstrādājot analīzi par programmas ietekmi, nepieciešams ietvert informāciju par atbalsta programmas ietekmi, riskiem un sagaidāmajiem zaudējumiem, finansiālo rezultātu un programmas īstenošanas izmaksām, t.sk. ALTUM īstenošanas izmaksām projektu izvērtēšanā, ja tādas izmaksas varētu veidoties.

Attēls Nr.5. Piemērs – nodrošinājuma apmēra sadalījums uzņēmējdarbības aizņēmumam
Avots: VARAM veidots attēls

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

Kārtējais saimnieciskais gads (2019.) un turpmākie trīs gadi: teorētiski paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz pašvaldību budžetu, jo uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā pašvaldības izdevumi uzkrājumu izveides gadā. Praktiski negatīva ietekme rastos tikai gadījumā, ja uzņēmējs, kura aizņēmumam pašvaldība ir sniegusi trūkstošo garantijas apmēru, nav spējis norēķināties par aizņēmumu. Ietekme uz valsts budžetu īstermiņā ir neitrāla, sākotnēji var nebūt būtisku nodokļu ieņēmumu no atbalstītā uzņēmējdarbības projekta.

Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) teorētiski paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz budžetu, jo uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā pašvaldības izdevumi uzkrājumu izveides gadā. Praktiski ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pozitīva, jo uzņēmējs rada papildu ieņēmumus budžetā no samaksātajiem nodokļiem.

Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu, jo šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi.

Piedāvātais konceptuālais risinājums

Ņemot vērā ziņojuma ietvaros identificētos problēmjautājumus saistībā ar pašvaldību iespējam veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā un to iespējamos risinājumus, kā arī risinājumu īstenošanu saistītos riskus un ieguvumus, Ministru kabinetam tiek rosināts apstiprināt šādus risinājumus:

1. Lai noteiktu tiesības pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības – ieviest A3 risinājumu, kas paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju nomniekam (uzņēmējam) publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma ietvaros ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, lai to pēc nomas līguma varētu iegādāties.

2. Lai paredzētu atbalstu pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei – ieviest B3 risinājumu, kas paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma iegādi pēc nomas līguma termiņa, no īpašuma pārdošanas cenas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus, kas radīti nomas līguma laikā.

3. Lai izstrādātu veiksmīgāko risinājumu esošo ierobežojumu izmantošanai jeb mērķu pašvaldību aizņēmumu saņemšanai – ieviest D3 risinājumu, turpinot diskusiju ar iesaistītajiem partneriem, t.sk. Latvijas Pašvaldību savienību.

4. Lai paplašinātu pašvaldību tiesības atbalstīt uzņēmējus, izsniedzot tiem garantijas – ieviest E2 risinājumu, kas paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldībām dot garantijas uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā; veidojot sadarbības modeli starp ALTUM un pašvaldībām.

Atbalstāmo priekšlikumu identificētie ieguvumi un riski

Ieguvumi visiem atbalstāmajiem risinājumiem:

• atbalsta instrumentus pēc brīvprātības principa var izmantot visos reģionos – jebkura pašvaldība, kura vēlas izmanot jaunus instrumentus uzņēmējdarbības sekmēšanai;

• tiek nodrošināta papildinātība un sinerģija starp esošajiem un jaunajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības sekmēšanai;

• risinājumu mērķis ir paplašināt uzņēmējiem pieejamo instrumentu atbalsta klāstu, nevis iejaukties esošo atbalstu instrumentu darbībā.

Ieguvumi

Riski

A3 risinājums – paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju nomniekam (uzņēmējam) publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma ietvaros ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, lai to pēc nomas līguma varētu iegādāties.

1. Priekšlikuma ieviešanai netiek veidotas smagnējas juridiskas konstrukcijas, izmantojot lietu tiesības Civillikuma izpratnē.

2. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas tiesības (iespējas) nomnieka jeb uzņēmēja vajadzībām nav jānostiprina zemesgrāmatā.

3. Tiek radīts priekšnosacījums, ka nomniekam ir tiesības kā pirmajam iegādāties (izpirkt) nekustamo īpašumu par pārdošanas cenu, kas nav noteikta izsoles ceļā, bet ir noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam.

1. Nomnieks (uzņēmējs) var vairākkārtīgi vēlēties izmantot tiesības rosināt nomas objekta nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu; attiecīgi jāierobežo gadījumu skaits vienam uzņēmējam, kad šādu atbalstu var izmantot.

2. Ir iespējama ietekme uz nekustamā īpašuma jeb nomas objekta kadastrālo vērtību, tai pieaugot.

3. Kadastrālā vērtība var būtiski atšķirties no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, tādējādi atsevišķos gadījumos minimālais ieguldījumu apmērs varētu būt salīdzinoši zems.

B3 risinājums – paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma iegādi pēc nomas līguma termiņa, no īpašuma pārdošanas cenas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus, kas radīti nomas līguma laikā.

1. Pašvaldībai tiek radītas plašākas iespējas piesaistīt ieguldījumus saviem īpašumiem to vērtības celšanai, kas rastos, nomniekam veicot uzlabojumus nekustamā īpašuma stāvoklī.

2. Risinājums izsoles dalībniekiem (par attiecīgo nekustamo īpašumu) rada motivāciju iegūt nomas tiesības, tādējādi tiek veicināts nomas maksas pieaugums izsoles ietvaros.

3. Nomniekam ir tiesības iegādāties pašvaldības īpašumu par pārdošanas cenu, kas nav noteikta izsoles ceļā, bet ir noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam.

1. Situācija, kad nomnieka veikti ieguldījumi nomas līguma laikā jau ir amortizēti un nav pamata piemērot atlaidi nekustamā īpašuma iegādei pēc nomas līguma darbības termiņa beigām.

2. Pēc ekonomiskās būtības nomnieku veiktie kapitālieguldījumi, kas attiecināmi uz atlaides piešķīrumu, pašvaldību nekustamajos īpašumos varētu tikt uzskaitīti kā pašvaldību sektora (un sekojoši arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiktu faktiski veikti.

D3 risinājums – neparedz veikt grozījumus normatīvajos aktos, taču paredz turpināt diskusiju par iespējām izmantot esošos ierobežojumus jeb mērķus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai.

E2 risinājums – paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju pašvaldībām dot garantijas uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā; veidojot sadarbības modeli starp ALTUM un pašvaldībām.

1. Tiek radīta iespēja uzņēmējiem reģionos ar zemāku nekustamā īpašuma vērtību un zemāku atalgojuma līmenī, kā arī uzņēmumu tā izveides pirmsākumā, sekmīgai aizdevuma saņemšanai saņemt pašvaldības garantiju;

2. Nav paredzēta uzņēmēju samaksa par pašvaldības garantijas piešķiršanu.

3. Uzņēmējam, kas pretendē uz garantijas saņemšanu, jārada būtiska nozīme pašvaldības attīstībā (piemēram, jāpieaug plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēram).

1. Kapitālsabiedrībām sniegto garantijas apmērs kā potenciālo saistību apmērs un šo saistību procentu izdevumi kapitālsabiedrības finansiālo problēmu gadījumā būs jāsedz garantijas devējam – šajā gadījumā pašvaldībai. Tādējādi pašvaldību dotās garantijas uzņēmējiem var nebūt samērojamas ar sabiedrības interesēm.

2. Atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā vispārējās valdības sektora izdevumi uzkrājumu izveides gadā.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Lai īstenotu konceptuālajā ziņojumā aprakstītos atbalstāmos priekšlikumus, papildu finansējums no valsts un pašvaldību budžetiem nav nepieciešams. Kā iepriekš norādīts pie atbalstāmajiem risinājumiem, tad pēc priekšlikumu īstenošanas var veidoties neitrāla vai pat labvēlīga ietekme uz pašvaldību un valsts budžetiem.

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

2018

2019

2020

2018

2019

2020

turpmākajā laika posmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta

Finansējums konceptuālā ziņojuma priekšlikumu īstenošanai

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

A3 risinājums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

B3 risinājums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

D3 risinājums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

E2 risinājums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

t.sk.

                     

VARAM

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

pašvaldības

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0


Informācija par iespējamajiem risinājumiem saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā liela uzmanība ir pievērsta ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai un jaunu darba vietu radīšanai reģionos. VARAM pārziņā ir divi specifiskie atbalsta mērķi, kas ir vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu izveidi – 3.3.1. SAM "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – 3.3.1. SAM) un 5.6.2. SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" (turpmāk – 5.6.2. SAM).

Pašvaldību projektu idejas uzņēmējdarbības jomā 3.3.1. SAM ietvaros paredz galvenokārt investīcijas mazo un vidējo komersantu uzņēmējdarbības infrastruktūrai, t.sk. komercdarbības teritoriju attīstīšanai, komercdarbībai nepieciešamo ēku izbūvei vai atjaunošanai, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju infrastruktūras sakārtošanai. Savukārt pašvaldību projektu idejas uzņēmējdarbības jomā 5.6.2. SAM ietvaros paredz galvenokārt investīcijas rūpniecībā izmantotās un piesārņotās zemes rehabilitācijai, t.sk. degradēto teritoriju atjaunošanai komercdarbības vajadzībām, komercdarbībai nepieciešamo ēku izbūvei vai atjaunošanai, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju infrastruktūras sakārtošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VARAM sadarbībā ar ZM ir secinājusi, ka minēto specifisko atbalsta mērķu ietvaros arī lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības var pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

ZM informē, ka jau šobrīd minētajiem mērķiem ir pieejams atbalsts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam (turpmāk – LAP) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gadam (turpmāk – ZRP) ietvaros.

LAP apakšpasākuma "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju" ietvaros tiek nodrošināts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai, tajā skaitā, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperācijai, saskaņā ar 2015.gada 13.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.590 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku attīstībai apakšpasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju"" (turpmāk – MK noteikumi Nr.590).

Latvijā darbojas 35 vietējas rīcības grupas (turpmāk – VRG), kuras ir saņēmušas atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas (turpmāk – SVVA stratēģija) īstenošanai. VRG darbojas visā Latvijas lauku teritorijā un pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5000 līdz 15 000. 6 VRG, kuru teritorija robežojas ar Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrasti, SVVA īstenošanai piesaista publisko finansējumu gan no LAP, gan ZRP, turklāt ZRP ietvaros VRG darbības teritorijā ietilpst arī republikas nozīmes pilsētas, izņemot Rīgu. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas īstenošana dod iespēju sadarboties vietējiem iedzīvotājiem, organizācijām, uzņēmējiem, t.sk. kooperatīvām sabiedrībām, un vietējām pašvaldībām, pašiem identificēt savas teritorijas attīstības vajadzības un, pamatojoties uz tām, SVVA stratēģijā noteikt vietējās teritorijas attīstības mērķus un rīcības, piesaistot finansējumu no LAP, ZRP vai citiem finanšu avotiem.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.590 aktivitātē "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība var saņemt atbalstu šādam darbībām, ja tās atbilst projekta īstenošanas teritorijā esošai SVVA stratēģijai:

• jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai;

• lauksaimniecības produktu pārstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai;

• vietējās produkcijas realizēšanai paredzētas vides radīšanai vai labiekārtošanai, kā arī jaunu realizācijas veidu ieviešanai un to atpazīstamības tēla veidošanai;

• darbinieku produktivitātes kāpināšanai – darbinieku dalība mācībās.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.590 atbalstu var saņemt arī vietējā pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā infrastruktūras izveidei juridiskai personai, kas veic saimniecisku darbību.

Pamata atbalsta intensitāte projektu īstenošanai aktivitātē ir līdz 70 procentiem, bet kopprojektiem, tostarp lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību projektiem un projektiem ar pašvaldību līdzdalību, – līdz 80 procentiem. Atbalsta apmērs saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras projektiem ir līdz 100 000 euro, ja ieguldījumi būvniecībā infrastruktūras izveidei ir vismaz 70 procenti no projekta attiecināmo izmaksu summas, bet pārējiem projektiem līdz 50 000 euro.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.605 aktivitātē "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" atbalstu var saņemt šādām darbībām, ja tās paredzētas VRG SVVA stratēģijā:

• pievienotās vērtības veidošanai un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes posmos;

• darbību dažādošanai zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs;

• vides resursu vairošanai vai izmantošanai, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai;

• zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšana.

Pamata atbalsta intensitāte projektu īstenošanai pasākumā ir līdz 50 procentiem, bet kopprojektiem, tostarp projektiem ar pašvaldību līdzdalību, – līdz 80 procentiem. Atbalsta apmērs saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras projektiem ir līdz 100 000 euro, ja ieguldījumi būvniecībā infrastruktūras izveidei ir vismaz 70 procenti no projekta attiecināmo izmaksu summas, bet pārējiem uzņēmējdarbības projektiem līdz 50 000 euro.

Izvērtējot pašvaldību tiesības iesaistīties kooperācijā, secinām, ka pašvaldībām ir daudzas iespējas veicināt kooperāciju ar esošajiem instrumentiem, izmantojot ES fondus, valsts programmas un pašvaldības izveidotos uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus, piemēram, piesaistot ERAF investīcijas veidot uzņēmējiem labvēlīgu vidi un nosacījumus vietējās lauksaimniecības produkcijas uzglabāšanai, iepirkumos kā prioritāru prasību izvirzīt kopdarbību, veidojot zaļo iepirkumu, kooperācijas ideju iekļaut novadu attīstības stratēģijā, kas sekmētu novada saimniecisko darbību un darbaspēka attīstību kopumā, apzināt pieejamos resursus novadā un novada vīzijā iekļaut pašapgādes, pašapkalpošanas, pašorganizācijas un profesionālisma pieeju, izmantojot novada vietējos pieejamos resursus.

Vienlaikus ZM rosina izvērtēt iespēju konceptuālajā ziņojumā ietverto priekšlikumu ieviešanā atbalstu paredzēt ne tikai komersantiem, bet arī lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām, jo saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 6.pantu šīs sabiedrības nav komersanti. Attīstot saimniecisko darbību pašvaldībās, šīm sabiedrībām arī varētu aktualizēties jautājums par pašvaldību īpašumā esošā nekustamā īpašumu nomu, un šī īpašuma pirmpirkuma tiesību saņemšanu, pašvaldību grantu saņemšanu, kā arī pašvaldību garantiju saņemšanu. Tādējādi arī Ministru kabineta rīkojums par konceptuālo ziņojumu ietver tālāko rīcību saskaņā ar ZM norādīto. Ņemot vērā pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības attīstības un kooperācijas intensificēšanas veicināšanai jau spēkā esošo likumu ietvaros, nepieciešams sagatavot grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā par pārejas noteikumu 24.punkta izslēgšanu, kas nosaka uzdevumu sagatavot likumprojektus par publiskās personas dalību kooperatīvajās sabiedrības.


1 Ziņojuma izstrādes procesā svītrots sākotnējais C priekšlikums; taču priekšlikumu numerācija II daļā netika mainīta – saglabāta numerācija D un E priekšlikumiem.

2 Partnerības līgums ES investīciju fondu 2014–2020 plānošanai 77.lpp. No kopējā apzinātā degradēto teritoriju skaita, pašvaldību īpašumā ir 15,6%.

3 Smart Property Group. (2015). Izmaksu kalkulatora rīku izstrādājis uzņēmums SIA "Smart Design and Architecture". Pieejams: http://www.smartproperty.lv/izmaksu-kalkulators

4 The Ministry of Economics of the Republic of Latvia. (2015). Access to finance. Ex ante assessment. Available: https://komitejas.esfondi.lv/Shared%20Documents/EM_Tirgus_nepilnibu_izvertejums_(MGA)_31032015.docx

[1] Apstiprinātie projekti nozīmē projekti, kas ir apstiprināti, apstiprināti ar nosacījumiem, ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

[2] Kohēzijas politikas fondu vadības informācija sistēma 2014.–2020.gadam (aktuālākie dati uz 15.01.2018.).

[3] Kohēzijas politikas fondu vadības informācija sistēma 2014.–2020.gadam (aktuālākie dati uz 15.01.2018.).

5 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40438547&mode=mk&date=2017-10-10

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!