Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Konkurences padome
Konkurences padome publicē pieņemtos lēmumus par tirgus dalībnieku apvienošanos, par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, par tirgus dalībnieku paziņoto vienošanos, par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.c.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2018. gada 29. marta lēmums Nr. 5 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 11.04.2018., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/op/2018/72.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Privatizācijas aģentūras informācija

Par privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomiem un vidējām cenām (03.04.‒06.04.)

Vēl šajā numurā

11.04.2018., Nr. 72

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 5

Pieņemts: 29.03.2018.

OP numurs: 2018/72.4

2018/72.4
RĪKI

Konkurences padomes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 3 Visi

Konkurences padomes lēmums Nr.5

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2018.gada 29.martā (prot. Nr.17, 3.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.KL\5-4\17\16

Par SIA "Bite Latvija" un SIA "Stream Networks" un SIA "LATNET SERVISS" apvienošanos

SATURA RĀDĪTĀJS

I APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI

1. SIA "Bite Latvija"

2. SIA "Stream Networks" un SIA "LATNET SERVISS"

II APVIENOŠANĀS VEIDS

III KONKRĒTIE UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI

1. Balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgus

2. Interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus

3. Nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus

IV IETEKMES UZ KONKURENCI IZVĒRTĒJUMS

1. Balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgus

2. Interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus

3. Nomāto līniju vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecības tirgus

1 Konkurences padome (turpmāk – KP) 30.11.2017. no SIA "BITE Latvija" (turpmāk – Bite Latvija) saņēma ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par tirgus dalībnieku apvienošanos, kurā paredzēta Bite Latvija kontroles iegūšana pār SIA "Stream Networks" (turpmāk – Stream Networks) un tās vienīgo meitas uzņēmumu SIA "LATNET SERVISS" (turpmāk – LATNET).

2 Apvienošanās dalībnieku kopējais neto apgrozījums Latvijas teritorijā pārsniedz Konkurences likuma (turpmāk – KL) 15.panta otrajā daļā noteikto slieksni 30 000 000 EUR, kā arī vairāk nekā diviem no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums nav bijis mazāks par 1 500 000 EUR, līdz ar to konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP.

I APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI

1. SIA "Bite Latvija"

3 Bite Latvija ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003742426, tās juridiskā adrese – Uriekstes iela 2a-24, Rīga, LV-1005. Uzņēmums ir publiskais mobilais sakaru operators Latvijas Republikā, kas veic priekšapmaksas un pēc apmaksas mobilo sakaru pakalpojumus, mobilā interneta un datu pārraides pakalpojumus.

4 100% no Bite Latvija pamatkapitāla pieder UAB Bitė Lietuva (turpmāk – Bite Lietuva). Bite Lietuva ir Lietuvas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.110688998, tās juridiskā adrese – Žemaitės g. 15, LT-03118 Viļņa, Lietuva. Bite Lietuva ir publisko mobilo sakaru operators, kurš sniedz arī priekšapmaksas un pēcapmaksas mobilo sakaru pakalpojumus, mobilā interneta un datu pārraides pakalpojumus.

5 100% no Bite Lietuva pamatkapitāla pieder Nīderlandē reģistrētai holdinga sabiedrībai Bite Finance International B.V., kuras darbības veids ir pārvaldes pakalpojumi. Savukārt Bite Finance International B.V. pieder saistītu uzņēmumu grupai (vairāki holdingi Nīderlandē un Luksemburgā), ko kontrolē Providence Equity Partners LLC (ASV investīciju fonds, kas pārvalda virkni aktīvu vairākās pasaules valstīs1) (turpmāk – Providence). Rezultātā kontroli pār Bite Lietuva īsteno Providence.

6 Providence caur Bite Lietuva kontrolē šādas sabiedrības Latvijā – SIA "All Media Latvia", SIA "SmartAD", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija", SIA "Star FM" un AS TV Play Baltics Latvijas filiāle, kas ir ārvalsts komersanta2 filiāle.

7 "All Media Latvia" (turpmāk – AML) ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103065880, tās juridiskā adrese – Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021. AML ir programmas TV3 un TV6 veidotājs un izplatītājs, un programmas 3+ oficiālais izplatītājs Latvijas teritorijā.

8 AML pieder 100% SIA "SmartAD" (turpmāk – SmartAD) kapitāldaļu, kas piedāvā reklāmas pakalpojumus un starpniecību reklāmu izvietošanai plašsaziņas līdzekļos. SmartAD nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

9 "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk – AS LNT) ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.50003285371, tās juridiskā adrese – Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021. AS LNT veido un izplata televīzijas programmas LNT un Kanāls 2. AS LNT nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

10 AS TV Play Baltics Latvijas filiāle (bij. Viasat AS Latvia filiāle) ir ārvalsts komersanta filiāle ar reģistrācijas Nr.40103238282, tās juridiskā adrese – Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021. Ziņojumā norādīts, ka Viasat Latvija ir maksas televīzijas operators, kas izplata galalietotājiem Viasat maksas televīzijas programmu paketes, kā arī darbojas kā Viasat Latvija specializēto programmu vairumtirdzniecības izplatītājs citiem maksas televīzijas operatoriem. Viasat Latvija arī piedāvā video pēc pieprasījuma (VOD) platformu Viaplay. Viaplay nodrošina tiešsaistē televīzijas, filmu un sporta pārraides. Lietotāji var iegūt piekļuvi saturam iegādājoties mēneša abonementu vai nomāt un pirkt filmas. Viasat Latvija nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

11 "Star FM" (turpmāk – Star FM) ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003163456, tās juridiskā adrese – Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021. Star FM ir radiostacija, kas pieejama visā Latvijā. Star FM nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

12 "BITE Latvija Retail" (turpmāk – Bite Latvija Retail) ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.50003802801, tās juridiskā adrese – Uriekstes iela 2a-22, Rīga, LV-1005. Bite Latvija Retail darbības veids ir mobilo telefonu, planšetdatoru, šo ierīču un citu aksesuāru tirdzniecība Bite Latvija veikalos. Šīs preces var iegādāties gan kopā ar publisko mobilo sakaru pakalpojumiem, gan atsevišķi. 100% Bite Latvija Retail daļu pieder Spainetos prekybos sistema UAB, savukārt 100% Spainetos prekybos sistema UAB daļu pieder Bite Lietuva. Bite Latvija Retail nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

13 Bite Latvija realizē izšķirošu ietekmi pār divām sabiedrībām Latvijā – "TeleTower" un "UNISTARS":

14 "TeleTower" (turpmāk – TeleTower) ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40103257495, tās juridiskā adrese – Uriekstes iela 2a-24, Rīga, LV-1005. Ziņojumā ir norādīts, ka TeleTower ir pakalpojumu sniedzējs mobilo bāzes staciju torņu un mastu būvniecībai un apkopei Bite Latvija mobilo sakaru tīklam. 100% TeleTower daļu pieder Bite Latvija. TeleTower nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

15 "UNISTARS" (turpmāk – Unistars) ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003482318, tās juridiskā adrese – Brīvības iela 97, Rīga, LV-1001. Unistars ir telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) pakalpojumu uzņēmums, kas sniedz balss telefonijas, interneta un datu pārraides pakalpojumus fiksētajā tīklā, kā arī dažādus IT papildpakalpojumus, pamatā koncentrējoties uz korporatīvajiem klientiem (piemēram, privāto virtuālo datu pārraides tīklu nodrošināšanu, privāto virtuālo telefontīklu nodrošināšanu, vadīšanu un tarificēšanu, IT ārpakalpojumus lokālo datu pārraides tīklu administrēšanā), vājstrāvas tīklu ierīkošanas un būvniecības pakalpojumus. 100% Unistars daļu pieder Bite Latvija. Unistars nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

2. SIA "Stream Networks" un SIA "LATNET SERVISS"

16 Stream Networks ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.50003913971, tās juridiskā adrese – Cēsu iela 31k-1, Rīga, LV-1012.

17 Stream Networks pieder 100% kapitāla daļu LATNET, kas ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003246457, tās juridiskā adrese – Cēsu iela 31k-1, Rīga, LV-1012. LATNET nerealizē kontroli pār citiem uzņēmumiem.

18 Stream Networks un LATNET uzņēmumu grupas pamatdarbības veids ir telekomunikāciju un IT pakalpojumu sniegšana fiksētajā tīklā (tai skaitā izmantojot gan optiskos sakaru kabeļus, gan bezvadu punkts-daudzpunkts un punkts-punkts risinājumus)3, galvenokārt koncentrējoties uz korporatīvajiem klientiem, taču vēsturiski tā nodrošina elektronisko sakaru un IT pakalpojumu sniegšanu arī privātajiem klientiem, kuru īpatsvars nav būtisks un katru gadu samazinās. Uzņēmumi piedāvā arī datu centra pakalpojumus, kā arī citus IT papildpakalpojumus (piemēram, IT infrastruktūras uzturēšana, videonovērošana mākonī, hostinga un domēna pakalpojumi, e-pasta pakalpojumi, multimediju straumēšana). Uzņēmumu pakalpojumi tirgū tiek piedāvāti ar vienu zīmolu "ONE IT"4.

19 SIA "ER INVEST" (turpmāk – ER INVEST) realizēja izšķirošu ietekmi pār Stream Networks. ER INVEST ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40203060343, tās juridiskā adrese – Vasku iela 2, Rīga, LV-1006. Uzņēmums nodarbojas ar datorprogrammēšanu.

II APVIENOŠANĀS VEIDS

20 ER INVEST kā pārdevējs un Bite Latvija kā pircējs 03.11.2017. noslēdza kapitāla daļu pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru Bite Latvija iegūst 100% no Stream Networks kapitāla daļu, tādējādi iegūstot izšķirošu ietekmi pār Stream Networks un tā meitas uzņēmumu LATNET.

21 KL 15.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir "tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.."

22 Ņemot vērā iepriekš minēto, paziņotā apvienošanās atbilst KL 15.panta pirmās daļas 3.punktā norādītajam veidam – vienam tirgus dalībniekam iegūstot izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku.

III KONKRĒTIE UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI

23 Saskaņā ar KL 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus – konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1.panta 5.punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus – noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1.panta 3.punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem".

24 Atbilstoši Noteikumu Nr.800 2.punktam apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki un (2) ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

25 Pamatojoties uz Ziņojumā sniegto informāciju un KP veikto analīzi, ir secināms, ka apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas (fiksētā sakaru tīklā) tirgū, interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu, nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto, lēmumā ir sīkāk vērtēta apvienošanās dalībnieku darbība šajos tirgos un iespējamās izmaiņas pēc apvienošanās.

1. Balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgus

26 Fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgū pārklājas apvienošanās dalībnieku darbība, jo gan Bite Latvija piederošais Unistars, gan Stream Networks un LATNET sniedz šos pakalpojumus. Ziņojumā norādīts, ka Stream Networks sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus plašākā Latvijas teritorijas daļā, bet Unistars fiksētās telefonijas komunikācijas mezgls atrodas Rīgā, kaut gan pastāv arī atsevišķi komunikācijas mezgli ārpus Rīgas.

27 Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru gala iekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā.

28 Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu (gan fiksētajā, gan mobilajā elektronisko sakaru tīklā) savstarpēju aizvietojamību, KP ir atzinusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami, proti, fiksētās balss telefonijas pakalpojumus ir uzskatāms par atsevišķu konkrēto tirgu.5

29 Eiropas Komisija (turpmāk – EK) savā praksē ir norādījusi, ka fiksētās balss telefonijas pakalpojumus ir uzskatāms par atsevišķu konkrēto tirgu.6 Tāpat EK vienā no saviem iepriekšējiem lēmumiem ir norādījusi, ka ir iespējams nodalīt mazumtirdzniecības tirgu biznesa "savienojamībai" (business connectivity) kā atsevišķu tirgu, iekļaujot tajā fiksētos telekomunikāciju pakalpojumus lieliem uzņēmumiem un valsts iestādēm, lai nodrošinātu datu savienojumus starp vairākām vietnēm. Taču ņemot vērā, ka šajā lēmumā EK atzina, ka darījums nerada bažas šajos tirgos, konkrētā preces definīcija tika atstāta atvērta.7 Tāpat arī EK nav izdalījusi fiksētās telefonijas tirgu sīkāk pēc izmantotās tehnoloģijas (VoIP un tradicionālā), tajā pat laikā norādot, ka lielākā daļa aptaujāto tirgus dalībnieku konkrētās lietas izmeklēšanas ietvaros norādīja, ka abas tehnoloģijas ir savstarpēji aizvietojamas, tāpēc nav nepieciešama to sīkāka segmentācija.8

30 Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētās preces tirgus lietas ietvaros nosakāms kā balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgus, bet pastāv iespēja šajā tirgū izdalīt sīkākus segmentus.

31 Savukārt, saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu, KP savā praksē balss telefonijas pakalpojuma ģeogrāfiskā tirgus robežu ir definējusi kā nacionālu.9 Arī EK savā praksē ir konsekventi norādījusi, ka fiksēto balss telefonijas pakalpojumu ģeogrāfiskās robežas ir nacionālas.10 Līdz ar to, arī šajā gadījumā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nosakāms kā Latvijas teritorija.

2. Interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus

32 Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgū, jo gan Bite Latvija sniedz mobilo datu pārraides pakalpojumus un mājas interneta pakalpojumus (mobilajā tīklā), gan Bite Latvija piederošais Unistars sniedz interneta un datu pārraides pakalpojumus fiksētajā tīklā. Stream Networks un LATNET sniedz šos pakalpojumus fiksētajā tīklā.

33 Apvienošanās dalībnieki uzskata, ka interneta pieslēgums, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojams ar interneta pieslēguma pakalpojumu, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. KP līdz šim nav konstatējusi, ka mobilais internets ir aizvietojams ar fiksēto. Piemēram, KP 08.04.2013. lēmumā Nr.1511 ir secināts, ka interneta pieslēgumi, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. Kā iemesls šādam secinājumam norādīts, ka mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā fiksētais internets.12 Praksei attīstoties, EK norādījusi, ka mobilā interneta savienojums ir dārgāks un lēnāks, tāpēc tas var veidot atsevišķu tirgu, taču konkrētajā lietā šis nodalīšanas jautājums tika atstāts atvērts.13

34 Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību (4G un 4G+, kā arī 5G14), mobilā interneta trūkumi, salīdzinot ar fiksēto internetu, ātruma parametru ziņā samazinās, kā rezultātā mobilo un fiksēto internetu iespējams varētu iekļaut vienā konkrētajā preces tirgū. Tai pašā laikā, konkrētā apvienošanās darījuma izvērtēšanā nav būtiska nozīme tam, vai abi pakalpojumi veido vienu konkrēto preces tirgu, un šīs lietas ietvaros netiek nodalīta interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu sniegšana fiksētajā un mobilajā tīklā.

35 Interneta piekļuves pakalpojums ir publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskiem interneta resursiem. Savukārt, datu pārraides pakalpojums ir elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu elektronisko sakaru tīklā. Šie pakalpojumi sastāv no Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls" (turpmāk – VPT15), nomātajām līnijām16, garantēta datu pārraides ātruma, ugunsmūra funkcionalitātes, ļauj izmantot reālā laika lietotnes u.c. Datu pārraides pakalpojumi parasti tiek sniegti korporatīvajiem (jeb B2B) klientiem un valsts institūcijām, lai nodrošinātu datu apmaiņu un atvieglotu saziņu starp vairākām fiziskām lokācijām.17

36 Apvienošanās dalībnieku ieskatā šīs lietas ietvaros nav nepieciešams datu pārraides pakalpojumu tirgu definēt atsevišķi no interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, jo to ieskatā apvienošanās neradīs būtisku ietekmi ne uz datu pārraides pakalpojumiem, ne uz interneta piekļuves pakalpojumiem.

37 Arī KP praksē ir norādījusi, ka, ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi18), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i. VPT. Par papildu samaksu klients var saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus.

38 EK praksē ir norādījusi, ka fiksētie telekomunikāciju pakalpojumi (tai skaitā interneta pakalpojumi), kas tiek nodrošināti lieliem tirgus dalībniekiem un valsts institūcijām, var tikt izdalīti kā atsevišķs konkrētais tirgus.19 EK uzskata, ka pieļaujama arī pakalpojumu segmentācija, proti, (1) interneta piekļuves pakalpojumi, (2) nomāto līniju pakalpojumi un (3) VPT pakalpojumi.20 Tomēr jaunākā praksē EK ir secinājusi, ka kopumā pastāv fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu tirgus, bez nepieciešamības to segmentēt sīkāk.21

39 Arī atsevišķi aptaujātie tirgus dalībnieki norāda, ka neizdala atsevišķi interneta pieslēguma pakalpojumu no datu pārraides pakalpojuma.22 Tāpat, piemēram, tiek norādīts, ka aizvien biežāk datu pārraides pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot interneta tīklu un IP protokola maršrutēšanu, un datu pārraides pieslēguma punktos klientam tiek nodrošināta tieša izeja uz internetu, nenoslogojot izdalīto datu pārraides tīklu. Līdz ar to, ir novērojamas situācijas, kad abi pakalpojumi tiek iegādāti kompleksi. Kā papildu arguments abu pakalpojumu iekļaušanai vienā tirgū tiek norādīts, ka pasaulē ir ieguvis popularitāti pakalpojums Software Defined Wide Area Network jeb SD-WAN, kas ir drošu datu pārraides pakalpojumu sniegšana jebkura operatora tīkla (vai starp tiem) jebkurā vietā pasaulē.23

40 Līdz ar to, ņemot vērā gan KP, gan EK praksi, gan to, ka apvienošanās rezultātā neveidosies būtiska ietekme interneta pieslēguma pakalpojuma tirgū un datu pārraides tirgū, šīs apvienošanās ietvaros nav nepieciešams izdalīt abus pakalpojumus atsevišķos konkrētajos tirgos.

41 Attiecībā uz interneta un datu pārraides pakalpojumu ģeogrāfisko tirgu, KP ir norādījusi, ka ietekmētais tirgus būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu.24 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās dalībnieku darbība pamatā pārklājas šādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī. Jelgavā, Saldu, Jūrmalā, Madonā. Tomēr, apvienošanās dalībnieki norādījuši, ka interneta pakalpojumu un datu pārraides ģeogrāfisko tirgu definīcijas konkrētajā gadījumā būtu atstājamas atvērtas, jo to ieskatā apvienošanās neradīs būtisku ietekmi ne uz datu pārraides pakalpojumiem, ne interneta piekļuves pakalpojumiem.

42 EK savos lēmumos ir secinājusi, ka gan interneta pieslēguma ģeogrāfiskais tirgus, gan fiksēto telekomunikāciju tirgus, kurā ietilpst arī datu pārraides pakalpojums, ģeogrāfiskā tirgus robeža kopumā ir nacionāla.25 Paziņotā apvienošanās darījuma izvērtēšanas ietvaros KP piekrīt apvienošanās dalībnieku viedoklim, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija lietas ietvaros atstājama atvērta un nesaskata nepieciešamību izdalīt šaurāku ģeogrāfisko tirgu par Latvijas teritoriju.

3. Nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus

43 Gan Bite Latvija piederošais Unistars, gan Stream Networks un LATNET sniedz nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus.

44 Nomāto līniju vairumtirdzniecības pakalpojums ir tāds pakalpojums, ko citi komersanti var izmantot, lai piedāvātu nomāto līniju pakalpojumus galalietotājiem mazumtirdzniecībā, savām pamattīkla (gan mobilā, gan fiksētā elektronisko sakaru tīkla) vajadzībām, starpsavienojuma izveidei vai papildu pakalpojumam atsaistītai piekļuvei abonentlīnijai26 (kā atvilce jeb angļu val. - backhaul) vai piekļuvei datu plūsmai27, t.i., lai savienotu citu komersantu pamattīklu ar piekļuves punktu.28

45 Nomāto līniju mazumtirdzniecības pakalpojumu visbiežāk izmanto juridiskās personas, lai savienotu struktūrvienības vai lai nodrošinātu ātru un netraucētu piekļuvi internetam, kā arī organizētu video konferences. Mazumtirdzniecībā nomātās līnijas var tikt izmantotas, lai divās dažādās ģeogrāfiskās vietās savienotu biroja centrāles (PBX), lai savienotu lokālos datortīklus (LAN), kā arī divu dažādās ģeogrāfiskās vietās novietotu datoru vai datu pārraides iekārtu savienošanai (piemēram, lai apkopotu informāciju no bankas automātiem, maksājumu karšu termināļiem, kases aparātiem, signalizācijas un autentificēšanas sistēmām vai telemetrijas iekārtām).29

46 KP praksē nav analizējusi nomāto līniju vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgu, bet EK savā praksē norāda, ka nomāto līniju vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgu ir iespējams iedalīt sīkāk pēc nomāto līniju segmentiem – nomāto līniju gala posms (angļu. val. – terminating segment) un nomāto līniju maģistrālais posms jeb savienošanas līnija (angļu val. – trunk segment), kā arī pēc aktīvās un pasīvās infrastruktūras un joslu platuma, tomēr konkrētās preces definīcija tika atstāta atvērta.30 Arī aktuālākajā praksē EK ir norādījusi, ka nomāto līniju vairumtirdzniecība veido atsevišķu konkrēto tirgu, taču neveica šī tirgus tālāku segmentēšanu.31

47 KP savā praksē nav analizējusi nomāto līniju mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu, taču EK savā praksē norādīja, ka nomāto līniju pakalpojums mazumtirdzniecības līmenī varētu tikt uzskatīts kā daļa no biznesa savienojamības tirgus (no angļu val. – retail market for business connectivity services), atstājot konkrētā preces tirgus definīciju atvērtu.32

48 Apvienošanās dalībnieku ieskatā konkrētās lietas ietvaros nomāto līniju pakalpojumu nav nepieciešams izdalīt kā atsevišķu tirgu un vērtēt kā ietekmēto tirgu, jo šī pakalpojuma sniegšana veido nebūtisku daļu no apvienošanās dalībnieku apgrozījumiem un tādēļ apvienošanās darījums negatīvi neietekmēs konkurenci šajā tirgū. Ziņojumā norādīts, ka Stream Networks un LATNET būtiskāko biznesa daļu (aptuveni (*) %) veido datu pārraide un atvasinātie pakalpojumi, līdz ar to nomāto līniju pakalpojumi veido aptuveni līdz (*) % no Stream Networks un LATNET saimnieciskās darbības.

49 Lai gan nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi tiek sniegti dažādos līmeņos (galalietotājiem un citiem tirgus dalībniekiem tālākai nodošanai galalietotājiem) un tos varētu nodalīt divos dažādos konkrētajos tirgos, KP šīs lietas ietvaros atstāj konkrētā preces tirgus definīciju atvērtu, jo tas neietekmēs secinājumus par apvienošanās ietekmi nomāto līniju pakalpojumu tirgū.

50 Attiecībā uz nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ģeogrāfiskā tirgus robežu EK praksē to ir noteikusi kā nacionālu.33 Lai izvērtētu konkrētās apvienošanās ietekmi uz konkurenci, precīza ģeogrāfiskā tirgus definīcija nav nepieciešama un KP atstāj šī tirgus ģeogrāfiskā robežu atvērtu.

IV IETEKMES UZ KONKURENCI IZVĒRTĒJUMS

1. Balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgus

51 Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) pieejamajiem datiem, balss telefonijas pakalpojumu fiksētajā tīklā sniedz 54 komersanti.34 No tiem 25 komersanti (tostarp, Stream Networks) pakalpojumus sniedz visā Latvijas teritorijā, bet pārējie komersanti (tostarp, Unistars) pakalpojumus sniedz atsevišķās Latvijas pilsētās vai reģionos.

52 Ziņojumā kā lielākie tirgus dalībnieki fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgū Latvijā norādīti SIA "Lattelecom" (turpmāk – Lattelecom), SIA "CSC TELECOM", SIA "Baltcom", SIA "Telegrupa Baltijā", AS "BALTICOM", SIA "TELENET" u.c.

53 SPRK apkopo datus par iekšzemes fiksētās balss telefonijas tirgus daļām pēc ieņēmumiem gada ietvaros. KP rīcībā ir informācija par laika periodu no 2010.gada līdz 2015.gadam (skatīt Tabulu Nr.1.).

Tabula Nr.1

Iekšzemes fiksētās balss telefonijas tirgus daļas pēc ieņēmumiem no 2010.gada līdz 2015.gadam

 

2010 (%)

2011 (%)

2012 (%)

2013 (%)

2014 (%)

2015 (%)

Lattelecom

(*) [85-95]

(*) [85-95]

(*) [85-95]

(*) [85-95]

(*) [85-95]

(*) [85-95]

Baltcom

(*) [<1]

(*) [<1]

(*) [<1]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

CSC Telecom

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

Latvijas Dzelzceļš

(*) [<1]

(*) [<1]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

Telegrupa Baltijā

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [<1]

(*) [<1]

Pārējie (tai skaitā apvienošanās dalībnieki)

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [1-10]

(*) [<1]

(*) [<1]

(*) [<1]

Avots: 15.12.2016. SPRK Ziņojums par tirgus analīzi (Nr.3 un Nr.5)35

54 Analizējot SPRK datus, secināms, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļas salīdzinot ar pārējiem tirgus dalībniekiem veido mazāk kā 0,5% no kopējā tirgus. Tajā pat laikā Lattelecom tirgus daļa svārstās starp (*) [85-95]%, kas, tostarp, norāda uz būtisku Lattelecom ietekmi šajā tirgū vismaz piecu gadu garumā no 2010. līdz 2015.gadam.

55 Neraugoties uz to, ka KP nav pieejami dati par tirgus dalībnieku tirgus daļām 2016.gadā un 2017.gadā, KP ieskatā nav pamata uzskatīt, ka Lattelecom tirgus daļas būtu strauji samazinājušās, vai arī apvienošanās dalībnieku tirgus daļas būtu būtiski pieaugušas. Līdz ar to secināms, ka arī pēc paziņotā apvienošanās darījuma īstenošanas balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgū neveidosies nozīmīgas izmaiņas tirgus struktūrā.

56 Apvienošanās dalībnieki norāda, ka, lai arī saskaņā ar KL fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgus ir atzīstams par apvienošanās ietekmēto tirgu, apvienošanās dalībnieku ieskatā apvienošanās ietekme uz konkurences apstākļiem šajā tirgū būs nebūtiska, jo balss telefonija veido nelielu daļu no kopējā Stream Networks pakalpojumu apjoma: (*)

57 Arī lielākā daļa no aptaujātajiem konkurentiem norādīja, ka nesaskata būtiskus riskus, kas varētu rasties fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgū apvienošanās rezultātā.36 Atsevišķi tirgus dalībnieki norāda pat uz iespējamām pozitīvām tendencēm, proti, ka patērētāji varētu saņemt elastīgākus kompleksus sakaru un/vai satura pakalpojumu piedāvājumus, jo apvienotajam uzņēmumam būs kompetence un pieredze gan mobilo, gan fiksēto sakaru tīklos.37

58 Lielākā daļa no aptaujātajiem klientiem norādīja, ka nesaskata riskus fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgū, kas varētu rasties apvienošanās rezultātā.38 Kā galvenais iemesls tiek norādīts, ka apvienošanās skar atšķirīgos segmentos strādājošas kompānijas.39 Aptaujātie klienti pieļauj, ka apvienošanās rezultātā varētu uzlaboties pakalpojumu kvalitāte un palielināties pakalpojumu klāsts40, kas būtu atkarīgs no piedāvātajiem kompleksajiem tehniskajiem risinājumiem, ņemot vērā Bite Latvija tehnoloģiskā progresa potenciālu.41

59 (*)42

60 Atsevišķi klienti norāda uz riskiem, ka Bite Latvija, izmantojot iegūto tirgus varu un jaunos klientus, varētu uzspiest fiksētās telefonijas un interneta pakalpojumu lietotājiem arī citus pakalpojumus, tāpat pastāv risks, ka, piedāvājot tos pašus (balss telefonijas) pakalpojumus caur Bite Latvija, iespējams palielināsies cenas.43 KP norāda, ka, ņemot vērā konkurences apstākļus konkrētajā tirgū, klientiem paliks iespēja brīvi pārorientēties un iegūt nepieciešamos pakalpojumus no citiem komersantiem. Turklāt, apvienošanās rezultātā jaunajam tirgus dalībniekam neveidosies dominējošais stāvoklis, būtiski nenostiprināsies pozīcija fiksētās balss telefonijas tirgū. Attiecīgi arī ir maz ticama Unistars, Stream Networks un LATNET pakalpojumu cenas paaugstināšanās paziņotā apvienošanās darījuma īstenošanas rezultātā, ņemot vērā konkrētā tirgus struktūru ar Lattelecom ievērojamo tirgus daļu un plašu pārējo konkurentu skaitu.

61 Atsevišķi aptaujātie tirgus dalībnieki norādīja arī uz risku, ka Bite Latvija optisko un radio infrastruktūru varētu izmantot tikai savu pakalpojumu attīstībai un tas varētu izraisīt infrastruktūras nomas maksu pieaugumu, vai arī Bite Latvija varētu pārtraukt šo pakalpojumu sniegšanu vispār.44 Tika norādīts arī uz būtisku Bite Latvija priekšrocību, kas tiktu iegūta apvienošanās rezultātā iegūstot korporatīvo klientu datu bāzi.45 Kā jau 60. rindkopā norādīts, ņemot vērā, ka jaunajam tirgus dalībniekam apvienošanās rezultātā neveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis šajā tirgū, nav saskatāms, ka varētu palielināties Bite Latvija tirgus vara, lai tiktu negatīvi ietekmēta konkurence balss telefonijas pakalpojumu tirgū. Savukārt, gadījumā, ja biznesa stratēģijas maiņas vai citu attīstības apsvērumu dēļ apvienotais uzņēmums palielinātu cenas vai pārstātu piedāvāt kādu no fiksētās balss telefonijas pakalpojumiem, klientiem, tajā skaitā, korporatīvajiem klientiem, būs iespēja pārslēgties uz alternatīvu pakalpojumu piegādātāju.

62 Ņemot vērā Ziņojumā ietverto un papildus iegūto informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā nerodas un nenostiprinās dominējošais stāvoklis un nevar tikt būtiski samazināta konkurence balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgū.

2. Interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus

63 Ziņojumā norādīts, ka Bite Latvija pamatā sniedz interneta pieslēguma pakalpojumus mājsaimniecībām (jeb B2C), bet Stream Networks un LATNET savā darbībā pamatā koncentrējas uz korporatīvajiem jeb B2B klientiem un šos pakalpojumus sniedz tikai nelielam mājsaimniecību jeb B2C klientu skaitam, kas turklāt pēdējos gads samazinās. Apvienošanās dalībnieki skaidro, ka no 2014.gada līdz 2017.gadam Stream Networks apkalpoto mājsaimniecību skaits ir samazinājies no (*) līdz (*), savukārt korporatīvo klientu skaits pieaudzis no (*) līdz (*).

64 Ņemot vērā to, ka apvienošanās dalībnieku darbība pamatā pārklājas korporatīvo klientu segmentā (gan Bite Latvija kompānija Unistars, gan Stream Networks un LATNET piedāvā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumos pamatā korporatīvajiem klientiem), pirmšķietami tieši šis segments, īstenojot paziņoto apvienošanās darījumu, varētu tikt ietekmēts. Līdz ar to turpmāk lēmumā tiks padziļināti apskatīta interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojuma sniegšana korporatīvajiem klientiem.

65 Ziņojumā norādīts, ka šajā korporatīvo klientu segmentā pastāv konkurence par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, pieejamību un kvalitatīvu atbalstu pakalpojumu sniegšanā. Pakalpojuma cena ir būtisks, bet reti izšķirošais faktors korporatīvajiem klientiem, lemjot par labu kāda pakalpojuma sniedzēja izvēlei. Tāpat Ziņojumā norādīts, ka korporatīvo klientu vidū pakalpojumu komplektēšanai nav izšķiroša nozīme pakalpojuma izvēlē, lai gan arvien vairāk klienti izvēlas pakalpojumus pēc principa "viens pakalpojumu sniedzējs – viens rēķins".

66 No Ziņojumā ietvertajiem datiem ir secināms, ka apvienošanās rezultātā apvienotā uzņēmuma kopējais korporatīvo klientu skaits palielināsies nebūtiski, jeb aptuveni par 10% (skatīt Tabulu Nr.2).46

Tabula Nr.2

Bite Latvija un Stream Networks B2B klientu skaits interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgū (*)

 

2014

2015

2016

Stream Networks un LATNET

(*)

(*)

(*)

Bite Latvija (Unistars)

(*)

(*)

(*)

Kopā, pieaugums (%)

   

(*) 10%

Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija un KP veiktie aprēķini

67 KP izvērtēšanas ietvaros veica lielāko interneta pieslēguma pakalpojumu tirgus dalībnieku aptauju, kuras rezultātā tika iegūti dati par to fiksētā interneta un datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanu korporatīvajiem klientiem periodā no 2014. līdz 2016.gadam (skatīt Tabulu Nr.3).

Tabula Nr.3

Apgrozījums fiksētā interneta un datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanā B2B klientiem no 2014.gada līdz 2016.gadam (eiro bez PVN) (*)47

 

2014

Tirgus daļa (%)

2015

Tirgus daļa (%)

2016

Tirgus daļa (%)

Lattelecom

(*)

(*) [50-60]

(*)

(*) [50-60]

(*)

(*) [50-60]

Tele2

(*)

(*) [10-20]

(*)

(*) [10-20]

(*)

(*) [10-20]

Latvijas Mobilais Telefons48

(*)

(*) [10-20]

(*)

(*) [10-20]

(*)

(*) [10-20]

Telia

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

Stream Networks un LATNET

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

Baltcom

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

Balticom49

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

Optron

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

Bite Latvija (Unistars)

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

Telenet

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

Livas50

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

(*)

(*) [<1]

Kopā

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Apvienotais uzņēmums

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

(*)

(*) [1-10]

Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija un KP veiktie aprēķini

68 No tirgus dalībnieku sniegtās informācijas (skatīt Tabulu Nr.3) ir secināms, ka tirgus līdera Lattelecom kopējais apgrozījums fiksētā interneta un datu pārraides pakalpojuma nodrošināšanā korporatīvajiem klientiem 2016.gadā ir bijis (*) eiro, kam seko Tele2 ar (*) un Latvijas Mobilais Telefons ar (*) eiro. Salīdzinājumā Stream Networks un LATNET apgrozījums 2016.gadā ir aptuveni (*) reizes mazāks, nekā Lattelecom apgrozījums, bet Bite Latvija apgrozījums ir aptuveni (*) reizes mazāks, nekā Lattelecom apgrozījums. Paziņotā apvienošanās darījuma īstenošanas gadījumā apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījumus būtu aptuveni (*) reizes mazāks kā Lattelecom apgrozījums.

69 No Tabulā Nr.3 apkopotajiem datiem ir secināms, ka pēc apvienošanās jaunajam tirgus dalībniekam aptuvenā tirgus daļa, realizējot apvienošanās darījumu būtu aptuveni (*) [1-10] %. Turklāt, jāņem vērā, ka iekļaujot analīzē datus par visiem komersantiem, kas sniedz pakalpojumus interneta un datu pārraides pakalpojumu segmentā korporatīvajiem klientiem, apvienotā uzņēmuma reālā tirgus daļa visticamāk būt vēl mazāka.

70 Pārsvarā gadījumu tirgus dalībnieki un klienti norāda, ka kopumā apvienošanās rezultātā interneta pieslēguma un datu pārraides tirgū nesaskata riskus konkurencei.51 Kā viens no iemesliem šādam apgalvojumam tiek minēts tas, ka apvienošanās skar atšķirīgos segmentos strādājošas kompānijas – Stream Networks un LATNET darbojas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, savukārt Bite Latvija – mobilajā.52 Atsevišķi aptaujātie klienti norāda, ka apvienošanās rezultātā varētu rasties pozitīva ietekme šajā tirgū, jo būtu iespēja iegūt vairākus pakalpojumus no viena piegādātāja par samazinātu maksu.53 Tostarp, pozitīvi tiek vērtēta klientu iespēja saņemt pakalpojumus kompleksi54, palielinot apvienotā uzņēmuma konkurētspēju.55 Papildus tiek minēts, ka apvienošanās rezultātā varētu pieaugt arī pakalpojumu kvalitāte.56

71 Jāņem vērā, ka interneta pieslēguma un datu pārraides tirgū ir izplatīta prakse, ka tirgus dalībnieki īrē pamattīkla infrastruktūru (Backbone57) no citiem tirgus dalībniekiem, bet gala lietotājiem piedāvā paši savus pakalpojumus. Stream Networks pamattīklu galvenokārt īrē no Lattelecom, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC), Latvenergo, SIA "Telia Latvija" (turpmāk – Telia Latvija), līdz ar to uzņēmuma īpašumā nav nozīmīga pamatinfrastruktūra. Arī LVRTC norāda, ka būtiski netiks paplašināta Bite Latvija piederošā elektronisko sakaru infrastruktūras kapacitāte vai ģeogrāfiskais pārklājums.58

72 Saistībā ar iespējamiem riskiem interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgū vairāki tirgus dalībnieki norāda, ka apvienotais uzņēmums iegūs priekšrocības piedāvāt kompleksus pakalpojumus, kas sastāvētu no mobilo sakaru un fiksēto sakaru pakalpojumiem, kas radītu priekšrocības attiecībā pret citiem operatoriem, kas līdzvērtīgus kombinētos elektronisko sakaru pakalpojumus nepiedāvā vai nespēj piedāvāt.59 Atsevišķi aptaujātie tirgus dalībnieki uzskata, ka tādā veidā tas negatīvi ietekmētu konkurences situāciju mobilo sakaru pakalpojumu tirgū korporatīvo klientu segmentā.60 Tomēr, KP ieskatā apvienotā uzņēmuma pakalpojumu klāsta paplašināšanās un iespēja piedāvāt pakalpojumu komplektus par atbilstošu maksu patērētājiem ir pozitīvi vērtējams, jo tas paplašina klientu izvēles iespējas.

73 Tāpat tiek minēts, ka apvienotais uzņēmums, izmantojot iegūto varu un jaunos klientus, varētu interneta lietotājiem uzspiest iegādāties arī citus pakalpojumus.61 KP norāda, ka apvienošanās rezultātā jaunajam tirgus dalībniekam neveidosies tāds stāvoklis interneta pieslēguma un datu pārraides tirgū, lai tas varētu uzspiest klientiem kādu no iepriekš minētajiem pakalpojumiem.

74 Ņemot vērā Ziņojumā ietverto un papildus iegūto informāciju, KP secina, ka apvienošanās būtiski neietekmēs konkurenci interneta pakalpojumu un datu pārraides tirgū, jo apvienošanās rezultātā nenostiprināsies un/vai neveidosies Bite Latvija dominējošais stāvoklis šajā tirgū.

3. Nomāto līniju vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecības tirgus

75 Saskaņā ar SPRK publiski pieejamo informāciju lēmuma sagatavošanas brīdī nomāto līniju pakalpojumus gan galalietotājiem, gan citiem komersantiem sniedz 26 komersanti.62 Ņemot vērā to, ka gan Bite Latvija piederošais Unistars, gan Stream Networks un LATNET sniedz pakalpojumus kā nomāto līniju vairumtirdzniecības tirgū, tā arī mazumtirdzniecības tirgū, lēmumā turpmāk tiks analizēta iespējamā apvienošanās ietekme abos tirgos. Kā jau iepriekš lēmumā tika norādīts, nomāto līniju vairumtirdzniecība ir pakalpojums, ko citi komersanti var izmantot, lai piedāvātu nomāto līniju pakalpojumus galalietotājiem mazumtirdzniecībā.63 Savukārt nomāto līniju mazumtirdzniecībā šo pakalpojumu visbiežāk izmanto juridiskās personas, lai savienotu struktūrvienības vai lai nodrošinātu ātru un netraucētu piekļuvi internetam, kā arī ir organizētu video konferences. 64 Analizējot nomāto līniju pakalpojumu tirgu, KP secina, ka tas ir raksturojams ar to, ka pakalpojumu sniedzēji nereti ir arī klienti saviem klientiem un otrādi.65

76 SPRK Ziņojumā par tirgus analīzi Nr.466 (turpmāk – SPRK Ziņojums) norādīts, ka Lattelecom bija būtiska tirgus vara nomāto līniju vairumtirdzniecības līmenī ar tirgus daļu virs (*) [50-60] % 2014.gadā. SPRK, pēc veiktās konkurences analīzes starp komersantiem attiecībā uz nomāto līniju gala posmiem, secina, ka, ņemot vērā Lattelecom būtisko tirgus varu, šajā tirgū nepastāv efektīva konkurence, nepastāv konkurējošs vairumtirdzniecības tirgus un eksistējošās alternatīvās infrastruktūras neveicina efektīvu konkurenci.67 Neraugoties uz to, ka KP nav pieejami dati par tirgus dalībnieku tirgus daļām 2016.gadā un 2017.gadā, KP ieskatā nav pamata uzskatīt, ka Lattelecom tirgus daļa būtu strauji samazinājusies vai arī apvienošanās dalībnieku tirgus daļas būtu būtiski pieaugušas pēc 2014.gada.

77 Stream Networks, izmantojot radioviļņus, nodrošina nomāto līniju gala posmu vairumtirdzniecības pakalpojumu. Apvienošanās Ziņojumā norādīts, ka nomāto līniju pakalpojumi veido nelielu īpatsvaru no Stream Networks un LATNET kopējā biznesa. To darbības būtiskāko daļu jeb (*) veido datu pārraide un atvasinātie pakalpojumi68. Līdz ar to ir secināms, ka nomāto līniju pakalpojumu sniegšana neietilpst Stream Networks un LATNET pamata darbības jomā.

78 Saskaņā ar SPRK apkopoto informāciju Stream Networks tirgus daļa 2014.gadā Latvijā kopā bija (*) [10-20] %. SPRK savā 2015.gada lēmumā secina, ka Stream Networks nav dominējošais stāvoklis šajā tirgū.69

79 Unistars sniedz nomāto līniju pakalpojumu vairumtirdzniecībā 15 komersantiem un tā tirgus daļa nav zināma, tomēr ir uzskatāms, ka tā ir neliela, jo 2014.gadā Unistars kopā ar 17 citiem komersantiem tirgus daļa Latvijā kopā bija (*) [1-10] %.70

80 KP ieskatā, ņemot vērā Lattelecom būtisko infrastruktūras apjomu un laikietilpīgo un sarežģīto infrastruktūras izbūves procesu, nav pamata uzskatīt, ka Unistars un Stream Networks tirgus daļa Ziņojuma izskatīšanas brīdī, salīdzinot ar SPRK apkopotajiem 2014.gada datiem, ir būtiski pieaugusi. Līdz ar to ir secināms, ka apvienotā uzņēmuma tirgus daļa nomāto līniju vairumtirdzniecībā apvienošanās rezultātā būtiski nepieaugs.

81 Saistībā ar nomāto līniju mazumtirdzniecības tirgu, SPRK Ziņojumā norāda, ka nomāto līniju pakalpojuma sniegšanu mazumtirdzniecībā nodrošina būtiska infrastruktūra.71 Nomāto līniju gala posmu sniegšanai ir nepieciešams plašs piekļuves tīkls, kura izbūve ir laikietilpīgs process un tam nepieciešamas ievērojamas investīcijas. SPRK savā Ziņojumā norādīja, ka Lattelecom elektronisko sakaru tīkls ir veidojies vēsturiski, tam ir visplašākais pārklājums un tas ļauj tai būt labākā pozīcijā salīdzinājumā ar citiem komersantiem. Tika konstatēts, ka 2014.gadā neviens komersants Latvijā nebija izbūvējis tik plašu piekļuves tīklu, lai tas varētu vienlīdzīgi konkurēt ar Lattelecom. 2012.gadā Lattelecom rīcībā bija (*) km piekļuves līniju, savukārt nākamais lielākais komersants pēc piekļuves līniju garuma ir Telia Latvija – (*) km, kam seko Latvenergo – (*) km, LVRTC – (*) km, Stream Networks – (*) km. Līdz ar to SPRK sava 2015.gada ziņojuma pārskata periodā ir konstatējis, ka Lattelecom saglabās savu pārsvaru infrastruktūras un elektronisko sakaru tīkla pārklājuma ziņā, jo Lattelecom piekļuves tīkls ir vislielākais Latvijā.72

82 Unistars nomāto līniju pakalpojumu mazumtirdzniecībā sniedz vienam klientam, bet LATNET nomāto līniju mazumtirdzniecības pakalpojumu nesniedz. Stream Networks sniedz nomāto līniju mazumtirdzniecības pakalpojumu un SPRK, veicot tirgus analīzi, konstatēja, ka mazumtirdzniecības līmenī Stream Networks tirgus daļa ir neliela.73 KP, ņemot vērā SPRK 2012.gada datus par būtisko infrastruktūru, secina, ka Lattelecom infrastruktūras garums 2012.gadā bija aptuveni par 200 reizes lielāk nekā Stream Networks.

83 Papildus SPRK Ziņojumā par tirgus analīzi Nr.4 norāda, ka, tā kā elektronisko sakaru nozare strauji attīstās un esošā elektronisko sakaru infrastruktūra laika gaitā noveco, komersantiem ir nepieciešams nepārtraukti investēt esošās infrastruktūras modernizēšanā un jaunas infrastruktūras izveidē. 2012.gadā lielākais investors bija Lattelecom, kura veiktās investīcijas bija nesalīdzināmi lielākas par citu komersantu veiktajām investīcijām. Tostarp tiek norādīts, ka Lattelecom ir komersants ar ļoti labu pieeju kapitālam, kas nepieciešama elektronisko sakaru tīklu uzturēšanai un modernizēšanai. Lattelecom ekonomiskais vēriens tai dod priekšrocības attiecībā pret citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nav šādas pieejas kapitālam investīciju veikšanai.74 Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto un vērtējot 2012.gadā apkopotos datus par komersantu izbūvētās infrastruktūras apjomu (skatīt 81.rindkopu), nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās Ziņojuma izskatīšanas brīdī apvienošanās dalībnieku infrastruktūras apjoms ir būtiski palielinājies un tas ietekmējis konkurences apstākļus tirgū.

84 Pamatā aptaujātie tirgus dalībnieki un apvienošanās dalībnieku klienti nesaskata riskus, kas varētu rasties nomāto līniju vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū pēc apvienošanās darījuma īstenošanas.75 No aptaujāto tirgus dalībnieku atbildēm secināms, ka Bite Latvija nav bijusi aktīva nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū, tādēļ apvienošanās rezultātā apvienotā uzņēmuma tirgus daļa būtiski nepieaugs.76

85 Kā negatīvo aspektu aptaujātie tirgus dalībnieki norāda, ka vienam no lielākajiem mobilo sakaru tirgus dalībniekam Bite Latvija pāries kontrole pār optisko un radio infrastruktūru, jo tas var ietekmēt konkurenci gan fiksēto sakaru tirgū, gan infrastruktūras tirgū. Tā kā Stream Networks nodrošina fiksēto sakaru pakalpojumus, pastāv iespēja, ka arī Bite Latvija var uzsākt aktīvu darbību šajā tirgū, sniedzot fiksēto sakaru pakalpojumus.77 KP norāda, ka Bite Latvija pakalpojumu segmenta paplašināšanās radīs pozitīvu ietekmi, jo klientiem būs pieejams plašāks pakalpojumu piedāvājumu klāsts.

86 Papildus kā risks konkurencei tiek norādīts, ka pēc apvienošanās darījuma var sagaidīt, ka Bite Latvija pārtrauks nomāto līniju pakalpojumu sniegšanu vai izmantos tos tikai savu pakalpojumu attīstībai, kas var izraisīt līniju nomas maksu pieaugumu. KP norāda, ņemot vērā to, ka Stream Networks nav konstatēta būtiska ietekme nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanā, pievienojot Unistars, kura tirgus daļa nomāto līniju pakalpojumu tirgū ir neliela, apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa būtiski nepieaugs, līdz ar to nav pamats secināt, ka apvienošanās rezultātā šajā tirgū apvienotajam uzņēmumam izveidosies vai nostiprināsies dominējošais stāvoklis.

87 Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, secināms, ka apvienošanās rezultātā neveidosies būtiska ietekme nomāto līniju mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, jo kopējā apvienotā uzņēmuma tirgus daļa būtiski nepalielināsies.

88 Ņemot vērā Ziņojumā ietverto un papildus iegūto informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā nerodas un nenostiprinās dominējošais stāvoklis un nevar tikt būtiski samazināta konkurence balss telefonijas pakalpojumu (fiksētā elektronisko sakaru tīklā) tirgū, interneta pieslēguma un datu pārraides tirgū un nomāto līniju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un 16.panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut apvienošanos, kur Bite Latvija iegūst kontroli pār SIA "Stream Networks" un tās vienīgo meitas uzņēmumu SIA "LATNET SERVISS".

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu, Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.


(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

1 Sīkāk par Providence Equity Partners LLC portfeli skatīt: http://www.provequity.com/portfolio/all-companies

2 Igaunijas Republikā reģistrētā sabiedrība Viasat AS.

3 Skatīt: http://sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1213

4 Skatīt: http://www.oneit.lv/

5 Skatīt KP 08.04.2013. lēmumu Nr.15 lietā "Par BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanos". Pieejams: http://www.kp.gov.lv/files/pdf/Ijlpf4OcqQ.pdf; 4.4.punkts.

6 EK 04.02.2016. lēmums lietā M.7637 – Liberty Global/BASE Belgium, 69.rindkopa. Skatīt arī EK 07.10.2016. lēmums lietā M.8131 – Tele2 Sverige/TDC Sverige. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m8131_399_3.pdf

7 EK 03.07.2012. lēmums lietā M.6584 – Vodafone/Cable&Wireless, 8.rindkopa. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6584_627_2.pdf

8 EK 10.10.2014. lēmums lietā M.7000 – Liberty Global/Ziggo, 125.rindkopa, EK 03.08.2016. lēmums lietā M.7978 - Vodafone / Liberty Global /Dutch JV, 24., 25.punkts.

9 Skatīt http://kp.gov.lv/files/pdf/1S9Xpjc4vD.pdf, 4.2.punkts.

10 Skatīt EK 10.10.2014. lēmumu lietā M.7000 – Liberty Global/Ziggo, 127.punkts; EK 19.05.2015. lēmumu lietā M.7421 – Orange/Jazztel, 37.punkts.

11 Skatīt KP 08.04.2013. lēmumu Nr.15 lietā "Par BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanos". Pieejams: http://kp.gov.lv/files/pdf/Ijlpf4OcqQ.pdf

12 KP 08.04.2013. lēmuma Nr.15 lietā "Par BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanos" pieņemšanas brīdī KP rīcībā bija informācija, ka fiksētais internets ir pieejams ar maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s.

13 EK 20.09.2013. lēmums lietā M.6990 – Vodafone/Kabel Deutschland, 192-194.rindkopas.

14 5G ātrums kontrolētos apstākļos spēj sasniegt pat 1 Gbit/s (930 Mbit/s). Skatīt http://zparks.lv/930-mbps-atrums-mobilaja-tikla/

15 VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem.

16 Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 28.punktu nomātā līnija ir publiskajā elektronisko sakaru tīklā nodalīts vai izveidots pastāvīgs un simetrisks sakaru kanāls vai savienojums signālu pārraidei starp diviem publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem (elektronisko sakaru tīkla pabeigšanas punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam).

17 Skatīt EK 07.10.2016. lēmums lietā M.8131 – Tele2 Sverige/TDC Sverige, 4.4.sadaļa. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m8131_399_3.pdf

18 KP nav definējusi kā būtu nosakāms "liels" vai "vidējs" klients. Pēc apvienošanās dalībnieku publiski paustās informācijas, "mazs uzņēmums" ir tāds, kurā nodarbina 1-10 personas, "vidējs" – 10-50 personas, "liels" – virs 50 personām. Skatīt http://www.oneit.lv/

19 EK 03.07.2012. lēmums lietā M.6584 Vodafone/Cable & Wireless, 9.rundkopa.

20 EK 20.04.2015. lēmums lietā M.7499 – Altice/PT Portugal, 54-57.rindkopas; EK 14.04.2014. lēmums lietā M.7109 – Deutsche Telekom/GTS, 26-29.rindkopas; EK 03.07.2012. lēmums lietā M.6584 Vodafone/Cable & Wireless, 9.rindkopa.

21 Skatīt EK 07.10.2016. lēmums lietā M.8131 – Tele2 Sverige/TDC Sverige, 41.rindkopa.

22 (*).

23 Telia Latvija 04.01.2018. vēstule Nr.18-25n.

24 Skatīt KP 28.09.2012. lēmumu "Par SIA "Baltcom TV" un SIA "Interneta pasaule" apvienošanos", 8.-9.lp. Pieejams: http://kp.gov.lv/files/pdf/ViB9wgQPz4.pdf

25 Fiksētā interneta ģeogrāfiskā tirgus definīcijai skatīt: EK 29.06.2009. lēmums lietā M.5532 – Carphone Warehouse/Tiscali UK, 47.rindkopa; EK 29.01.2010 lēmums lietā M.5730 Telefonica/Hansenet, 28.rindkopa; EK 20.09.2013. lēmums lietā M.6990 – Vodafone/Kabel Deutschland, 197.rindkopa. Attiecībā uz fiksēto telekomunikāciju tirgus ģeogrāfisko robežu skatīt: EK 03.07.2012. lēmums lietā M.6584 Vodafone/Cable & Wireless, 10.rindkopa; EK 14.04.2014. lēmums lietā M7109 – Deutsche Telekom/GTS, 33.rindkopa.

26 SPRK 2007.gada oktobra Ieteikumā par tirgus analīzi par konkrētajiem preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešama ex ante (apsteidzoša) regulēšana saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (2003/311/EK), minētais tirgus – piekļuve vairumtirdzniecības (fiziskā) tīkla infrastruktūrai (ieskaitot kopējo vai pilnībā atsaistīto piekļuvi) fiksētā vietā. Pieejams:https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Zinojumstirgus18Okt2007.pdf

27 SPRK 2007.gada oktobra Ieteikumā par tirgus analīzi par konkrētajiem preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešama ex ante (apsteidzoša) regulēšana saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (2003/311/EK), minētais tirgus – platjoslas piekļuve vairumtirdzniecībā. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Zinojumstirgus18Okt2007.pdf

28 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā, 3.2.p. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Tirgus42015.pdf

29 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā, 12.lpp.

30 EK 03.07.2012. lēmums lietā M.6584 Vodafone/Cable & Wireless, 30.rindkopa Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6584_627_2.pdf; EK 04.02.2016. lēmums lietā M.7637 – Liberty Global/BASE Belgium, 146.rindkopa; EK 14.04.2014. lēmums lietā M.7109 – Deutsche Telekom/GTS, 70.rindkopa.

31 Skatīt EK 03.08.2016. lēmumu lietā M.7978 – Vodafone/Liberty Global/Dutch JV, 5.16.1.punkts. http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7978_1870_3.pdf

32 EK 14.04.2014. lēmums lietā M.7109 – Deutsche Telekom/GTS, 29.rindkopa. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7109_20140414_20310_4178052_EN.pdf

33 Skatīt EK 03.08.2016. lēmumu lietā M.7978 – Vodafone/Liberty Global/Dutch JV, 5.16.2.punkts. EK 14.04.2014. lēmums lietā M.7109 – Deutsche Telekom/GTS, 33.rindkopa.

34 Skatīt https://www.sprk.gov.lv/lapas/komersantu-pakalpojumi67

35 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi (Nr.3 un Nr.5). Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/20160107ZinojumspartirguNr3unNr5analizi.pdf

36 SIA "Optron" 18.12.2017. vēstule Nr.514/2017; VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" 18.12.2017. vēstule Nr.30.04-01/15/00/2561; Telia Latvija 04.01.2018. vēstule Nr.18-25n; (*); SIA "Baltcom" 17.01.2018. vēstule Nr.BO013/2018.

37 Lattelecom 12.01.2018. vēstule Nr.LTC-K-18-414.

38 Skat. piemēram, Labklājības ministrijas 21.12.2017. vēstuli Nr.39-1-01/2103; SIA "Akrolat" 04.01.2018. vēstuli b/n

39 Telia Latvija 04.01.2018. vēstule Nr.18-25n.

40 SIA "Cemex" 04.01.2018. vēstule Nr.Iz.02/01/2018.

41 Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra 21.12.2017. vēstule Nr.TC-17-527-nd; SIA "Aizdevums.lv" 21.12.17. vēstule Nr.904/AIZD-2017; SIA "Cemex" 04.01.2018. vēstule Nr.Iz.02/01/2018.

42 (*).

43 SIA "GELVORA" 21.12.2017. vēstule Nr.904/AIZD-2017; SIA "CEMEX" 04.01.2018. vēstule Nr.Iz.02/01/2018.

44 SIA "CSC TELECOM" 05.01.2018. vēstule Nr.1-04/02.

45 Lattelecom 12.01.2018. vēstule Nr.LTC-K-18-414.

46 Aprēķins tika veiks, balstoties uz 2016.gada datiem par Bite Latvija un Stream Networks korporatīvo klientu skaita.

47 Tabulā ir iekļauti aptuveni tirgus daļu aprēķini, kas ir balstīti uz no lielākajiem tirgus dalībniekiem iegūtās informācijas par to apgrozījumiem, pieņemot, ka šo tirgus dalībnieku apgrozījums sastāda lielāko daļu no kopējā tirgus apjoma. Fiksētā interneta pakalpojumu (gan fiziskām mājsaimniecībām, gan korporatīvajiem klientiem) sniedz 193 komersanti. Skatīt: https://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#komersantu-pakalpojumi67; Datu pārraides pakalpojumu sniedz 46 komersants. Skatīt https://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66

48 Šajos datos ietilpst arī multimediju straumēšanas pakalpojums.

49 Šajos datos ietilpst tikai informācija par interneta pieslēguma pakalpojumu, jo datu pārraides pakalpojums netiek sniegts.

50 Šajos datos ietilpst tikai informācija par interneta pieslēguma pakalpojumu, jo datu pārraides pakalpojums netiek sniegts.

51 SIA "Optron" 18.12.2017. vēstule Nr.514/2017; Labklājības ministrijas 21.12.2017. vēstule Nr.39-1-01/2103; (*); Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas 07.02.2018. vēstule Nr.07/02-1.

52 Telia Latvija 04.01.2018. vēstule Nr.18-25n.

53 Labklājības ministrijas 21.12.2017. vēstule Nr.39-1-01/2103; SIA "Arkolat" vēstule b/n.

54 Lattelecom 12.01.2018. vēstule Nr.LTC-K-18-414.

55 Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija" 16.02.2018. vēstule Nr.2018/02-06

56 SIA "Narvesen Baltija" 21.12.2017. vēstule Nr.244; Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra 21.12.2017. vēstule Nr.TC-17-527-nd; SIA "Cemex" 04.01.2018. vēstule Nr.Iz.02/01/2018; (*).

57 Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām. Pamattīklu parasti veido pakešu komutācijas mezgli, kas savienoti, izmantojot maģistrāles ar lielu caurlaidspēju.

58 LVRTC 18.12.2017. vēstule Nr.30.04-01/15/00/2561.

59 Lattelecom 12.01.2018. vēstule Nr.LTC-K-18-414.

60 SIA "Tele2" 15.12.2017. vēstule Nr.2-1.1/220.

61 SIA "GELVORA" 21.12.2017. vēstule Nr.904/AIZD-2017.

62 Skatīt: https://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66

63 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā, 3.2.p. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Tirgus42015.pdf

64 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā, 12.lpp.

65 Stream Networks sniedz nomāto līniju vairumtirdzniecības pakalpojumu kopā (*) klientiem, starp kuriem 2017.gadā lielākie ir (*). Stream Networks lielākie piegādātāji 2017.gadā ir (*). Ziņojumā norādīts, ka LATNET sniedz nomāto līniju vairumtirdzniecības pakalpojumu kopā 12 klientiem, starp kuriem 2017.gadā lielākie ir (*). Lielākie LATNET piegādātāji 2017.gadā ir (*).

66 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Tirgus42015.pdf

67 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā, 5.1.p.

68 Datu pārraides atvasinātie pakalpojumi ir, piemēram, VPN pakalpojumi (vairāku objektu/biroju tīkls); LAN2LAN pakalpojumi (divu objektu/biroju saslēgšana); Korporatīvā tīkla (WLAN) pakalpojumi (datu pārraides tīkls ar konkrēta klienta specifiskām ātruma/kvalitātes/drošības prasībām), u.tml.

69 SPRK Padomes 20.08.2015. lēmums "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelecom" būtisku ietekmi vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuves fiksētā vietā tirgū". Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/LemumsN120D20082015.pdf

70 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā.

71 Būtiska infrastruktūra ir elektronisko sakaru tīkla daļa jeb tīkla komponente, ko nav iespējams ātri dublēt un kas nodrošina nomāto līniju pakalpojuma sniegšanu mazumtirdzniecībā.

72 SPRK Ziņojums par tirgus analīzi Nr.4 – vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuve fiksētā vietā, 5.3.p.

73 SPRK Padomes 20.08.2015. lēmums "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelecom" būtisku ietekmi vairumtirdzniecības līmeņa augstas kvalitātes piekļuves fiksētā vietā tirgū", 44.punkts. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/LemumsN120D20082015.pdf

74 Turpat.

75 SIA "Optron" 18.12.2017. vēstule Nr.514/2017; Labklājības ministrijas 21.12.2017. vēstule Nr.39-1-01/2103; Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra 21.12.2017. vēstule Nr.TC-17-527-nd; Telia Latvija 04.01.2018. vēstule Nr.18-25n.

76 Telia Latvija 04.01.2018. vēstule Nr.18-25n.

77 SIA "CSC TELECOM" 05.01.2018. vēstule Nr.1-04/02.

Konkurences padomes priekšsēdētāja S. Ābrama

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!