Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 200 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2018., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/op/2018/68.12

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 139

Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam

Vēl šajā numurā

05.04.2018., Nr. 68

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 200

Pieņemts: 03.04.2018.

OP numurs: 2018/68.12

2018/68.12
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 12 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 200

Rīgā 2018. gada 3. aprīlī (prot. Nr. 18 18. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5. panta 3.1 un ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3. punkta ievaddaļā skaitli "2017." ar skaitli "2018.".

2. Aizstāt 3.2. apakšpunktā skaitli "528 000" ar skaitli "523 000".

3. Aizstāt 3.4. apakšpunktā skaitli "3 272 000" ar skaitli "3 277 000".

4. Aizstāt 34.punktā vārdus un skaitli "kodam – tikai grupa 10.2" ar vārdiem un skaitļiem "kodiem – grupa 10.2. vai 10.41".

5. Papildināt noteikumus ar 36.punktu šāda redakcijā:

"36.2 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi, atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 20. maijs, Nr. L 149), 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu."

6. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētais atbalsts paredzēts:

44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. un 19. punktā minētos pārejošos pētījumus;

44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29. punktā minētos pētījumus."

7. Papildināt noteikumus ar 45.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.10. nodrošina cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko un tirgus uzraudzību, traktortehnikas vadītāju mācību procesa un tā nodrošinājuma uzraudzību, kā arī uztur traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu."

8. Aizstāt 49. punktā skaitli un vārdu "5. maijam" ar skaitli un vārdu "15. aprīlim".

9. Izteikt 52.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"52.1.2. un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu, lai šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minētajā atbalsta pasākumā saņemtu gala norēķinu 10 procentu apmērā;".

10. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:

"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.
p. k.
Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums
(euro)
Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments
1. Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju periodā no aprīļa līdz oktobrim:

1) noteikt augu augšanas un attīstības rādītājus veģetācijas periodā (aprīlis–augusts);

2) noteikt pētāmo faktoru ietekmi uz dažādās augmaiņās iekļauto kultūraugu ražību, ražas kvalitāti, uz to, kā tiek izmantotas augu barības vielas, un uz kopējo augsekas enerģētisko produktivitāti (MJ kg-1) (augusts–oktobris);

3) noteikt nozīmīgākos augsnes fizikālos rādītājus un augsnes oglekļa saturu veģetācijas periodā;

4) noteikt nezāļu spektra izmaiņas ilgtermiņā;

5) noteikt augu slimību izplatību un to ierosinātāju spektru atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta (maijs–oktobris)

35 572 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
2. Graudaugu un rapša šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības 1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu, miežu, rudzu, tritikāles) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā.

2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

3. Novērtēt rapša stublāju vēža, baltās puves un tumšplankumainības izplatību atkarībā no šķirnes. Ziemas rapsim novērtēšana paredzēta rudenī pirms ziemošanas un īsi pirms ražas novākšanas, vasaras rapsim – īsi pirms novākšanas.

4. Citu slimību uzskaite labību un rapša šķirnēm, ja tās tiek konstatētas (šeit ietilpst arī vārpu slimību novērtēšana)

8964 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
3. Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos Sagatavot informatīvu bukletu (brošūru) par zirņu, pupu un lupīnas nozīmi un izēdināšanas iespējām dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem Latvijas saimniecībās 5392 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments
4. Dažādu šķirņu aitu un to krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas ieguvei 1. Intensīvai nobarošanai iegādāties Tekselas, Oksforddaunas, Šarolē, Il-de-Franc šķirnes jērus un to krustojumus ar LT šķirni, kā arī LT x DOR šķirnes krustojumus.

2. Nobarošanai ganībās iegādāties vismaz divus jērus no pētījumā izmantotajām kombinētā tipa šķirnēm un krustojumiem.

3. Kontrolnobarošanā (stacijā) veikt iegādāto jēru dzīvmasas kontroli, ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai, analizēt un salīdzināt iegūtās gaļas ķīmisko sastāvu, novērtēt iegūto jēru liemeņu un to daļu kvalitāti, kā arī veikt pētījuma laikā patērētās barības uzskaiti un barības izmaksu kalkulāciju intensīvi nobaroto jēru grupām.

4. Gaļas tipa šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās veikt pētījumā izmantoto šķirņu un krustojuma jēru dzīvmasas uzskaiti un ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai.

5. Sagatavot iegūto datubāzi, veikt datu analīzi.

6. Sagatavot rezultātu kopsavilkumu.

7. Organizēt semināru

42 686 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
5. Augu daudzveidība un nezāles (PRODIVA) 1. Noteikt nezāļu dinamiku ilggadīgos bioloģiskās saimniekošanas sistēmas ražojošos laukos. 

2. Sagatavot nezāļu ierobežošanas metožu ekonomisko pamatojumu bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā.

3. Sagatavot informatīvu brošūru par nezāļu vadību (menedžmentu) bioloģiskajās saimniecībās Latvijas apstākļos

2900 Agroresursu un ekonomikas institūts Veterinārais un pārtikas departaments
6. Augkopības sistēmas ieviešana dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību ar sedzējaugu izmantošanu (AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS (ASC)) Veikt datu apkopojumu un analīzi, sagatavot projekta rezultātu pārskatu un prezentēt rezultātus SoilVeg konsorcija noslēguma sanāksmē 1700 Agroresursu un ekonomikas institūts Veterinārais un pārtikas departaments
7. Inovatīvs dizains un pasākumi funkcionālās bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanai bioloģiskajos augļu dārzos (ECOORCHARD) Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, sagatavot un izplatīt informāciju lauksaimniekiem un citiem nozares speciālistiem 650 Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs Veterinārais un pārtikas departaments
8. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 1.  2018. gadā uzlabot un paplašināt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM modelis):

1.1. aktualizēt LASAM modeļa datus;

1.2. integrēt modelī investīciju komponenti;

1.3. integrēt LASAM modelī VPP EVIDEnT apakšprojekta "Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums" siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu ietekmes novērtējumu;

1.4. uzlabot LASAM modeļa rezultātu vizualizāciju;

1.5. sagatavot instrukciju par lauksaimniecības attīstības prognožu sagatavošanu, izmantojot LASAM modeli.

2. Integrēt LASAM un MESAP modeli (MESAP – modelis klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai un apkopošanai ar iekļautu prognožu datu instrumentu starptautisko ziņojumu sagatavošanas mērķiem):

2.1. sadarbībā ar VARAM un LVĢMC pielāgot LASAM modeļa iznākuma datu matricu tās izmantošanai MESAP modelī. Tas ļautu izvairīties no paralēlas lauksaimniecības prognožu modelēšanas ar LASAM modeli un ar MESAP modeli.

3. Turpināt analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas Komisijas izstrādātajām Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm (RefScen)

80 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
9. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros 1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida piesārņojuma avotu nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:

1.1. monitorings ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās četrās monitoringa stacijās drenu lauka un mazā sateces baseina līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus trijos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

1.2. monitorings, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas  īpaši jutīgās teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures un pašattīrīšanās procesus, kuri nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrāciju (N un P savienojumi) astoņās vietās īpaši jutīgo teritoriju upju baseinos. Ūdens paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Uzturēt esošās un, ja iespējams, pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses (Nitrātu direktīvas monitoringa vadlīnijas) un HELCOM rekomendācijām.

6. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot Latvijas pārskatam informāciju par Nitrātu direktīvas izpildi

47 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
10. Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos 1. Iegūt datus par vējauzas, parastās rudzusmilgas, parastās gaiļsāres un rudzu lāčauzas izplatību Latvijā.

2. Iegūt datus par vējauzas sēklu dīgšanas īpatnībām, miera periodu un tā saistību ar vējauzas populāciju ģenētisko daudzveidību.

3. Iegūt laboratorijas testos datus par nezāļu rezistenci pret herbicīdiem, izmantojot ievāktos nezāļu sēklu paraugus no augiem, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama, no laukiem, kuros zemnieki novērojuši samazinātu lietotā preparāta efektivitāti konkrētas nezāļu sugas ierobežošanā.

4. Matemātiski apstrādāt un izvērtēt nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus. 

5. Izstrādāt vējauzas sēklu dīgšanas matemātisko modeli, lai palīdzētu prognozēt piemērotāko laiku herbicīdu lietošanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos. 

6. Iegūt un analizēt datus par noteiktu faktoru (meteoroloģisko apstākļu, augsnes tipa, agrotehnisko pasākumu, augu maiņas, lietoto herbicīdu) un to kombināciju ietekmi uz nezāļu daudzveidību un sastopamību dažādu kultūraugu sējumos un stādījumos.

7. Turpināt ieteikumu izstrādi vējauzas ierobežošanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

8. Izstrādāt ieteikumus normatīvajiem aktiem par vējauzas ierobežošanu Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

9. Izveidot vējauzas sēklu paraugu kolekciju turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.

10. Izmantojot projektā iegūtos datus, sagatavot publicēšanai zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos nozares žurnālos.

11. Izmantojot projektā iegūtos datus, sagatavot izglītojošus materiālus un publikācijas lauksaimniecības nozares žurnālos.

12. Informatīvos pasākumos prezentēt pētījumā iegūtos rezultātus lauksaimniekiem, lauksaimniecības konsultantiem un citiem interesentiem

99 962 Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs Lauksaimniecības departaments
11. Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde 1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu ziemcietību, augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas reģionos.

2. Izmēģinājumos Dobelē un Pūrē izdalīt piemērotākās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt piemērotākos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un kvalitātes parametrus.

3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un zālāja kvalitāti dārzā.

4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu kombinācijas, ieteikt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām. 

5. Izmēģinājumos Dobelē un Pūrē izdalīt piemērotākos potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm

51 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
12. Integrētai audzēšanai perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana 1. Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un krūmogulāju šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai. 

2. Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām.

3. Izvērtēt krūmu atjaunošanas paņēmienu un apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu un ražošanu.

4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā.

5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos

47 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
13. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 1. Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites un ziņošanas sistēmu:

1.1. zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas datu ieguves, apstrādes, validēšanas un izmantošanas metožu apraksts;

1.2. zemes izmantošanas veida maiņas matricas uzlabojumi un Meža resursu monitoringa (MRM) datu interpretācijas un ekstrapolācijas metodes;

1.3. starpinstitūciju sadarbības risinājumi datu ieguvē un analīzē;

1.4. izstrādātās sistēmas pārbaude, piesaistot ārēju ekspertu.

2. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" (divu gadu laikā):

2.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm (LIZ) atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);

2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām.

3. Pilnveidot minerālaugšņu oglekļa uzkrājumu modelēšanas instrumentu Yasso:

3.1. kartogrāfiskā materiāla un trīsdimensiju modeļu izmantošana MRM parauglaukumu atlasei LIZ ar optimālu mitruma režīmu;

3.2. Python skripta izveidošana lielu datu kopu ievadei Yasso modelī.

4. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus (triju gadu laikā):

4.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tajā skaitā ilggadīgie zālāji, ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras mieži, ziemas rapsis, papuve, auzas un kukurūza konvencionālajās saimniecībās un auzas, vasaras kvieši, griķi, ziemas kvieši, vasaras mieži, auzas ar stiebrzāļu pasēju un sarkanais āboliņš bioloģiskajās saimniecībās);

4.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums" ierīkošana konvencionālajā saimniecībā;

4.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi reģionāli atkārtojumi. Biomasas uzskaite turpināsies divas sezonas, lai iegūtu reprezentablas datu kopas.

5. Aprobēt modelēšanas risinājumus, lai uzskaitītu SEG emisijas un raksturotu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi LIZ uz organiskajām augsnēm:

5.1. modelēšanas instrumentu izveides vai adaptēšanas iespēju analīze organiskajām vielām bagātās augsnēs notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu procesu raksturošanai;

5.2. Yasso modelī izmantojamo augsnes organisko vielu šķīdības kvalitatīvo parametru pielāgošana organiskām vielām bagātajām augsnēm (humusvielu īpatsvara palielināšana atbilstoši zinātniskajā literatūrā pieejamiem datiem par organisko vielu sastāvu), lai uzlabotu aprēķinu kvalitāti;

5.3. augsnes kvalitatīvo parametru uzlabošanas iespēju analīze, iegūstot empīriskus datus par organisko vielu sastāvu organiskajām vielām bagātās augsnēs

70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
14. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 1. Apkopot un analizēt zinātniskajās publikācijās un projektu pārskatos iekļauto informāciju par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām no lauksaimniecībā izmantotām nosusinātajām minerālaugsnēm dalījumā pa Latvijā sastopamajiem augšņu tipiem.

Izvērtēt zinātniskajā literatūrā oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda emisiju (N2O) cēloņsakarības atkarībā no augsnes tipa, granulometriskā sastāva, kultūraugiem, augšņu apstrādes veida, hidroloģiskajiem apstākļiem, izkliedētā mēslojuma veida un devām.

2. Noteikt un analizēt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm. 

Projekta īstenošanas gaitā tiks veikti CO2, CH4 un N2O gāzu emisiju mērījumi organiskajās augsnēs un minerālaugsnēs, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru. SEG emisiju mērījumi minerālaugsnēs notiks tiešā triju lauksaimniecības noteču monitoringa objektu (Bērze, Mellupīte, Auce) tuvumā, ļaujot kompleksi izvērtēt paraugteritorijās notiekošos procesus, tostarp kultūraugu, izkliedētā mēslojuma veida un devas, drenu noteces, kā arī augu barības vielu noplūdes saistību ar SEG emisijām. Mellupītes monitoringa stacijā pētījums par SEG emisijām tiks veikts 16 eksperimentālajos izmēģinājumu lauciņos, kuros tiek izkliedētas noteiktas slāpekli saturoša minerālmēslojuma devas, kas izteiktas kā slāpekļa deva tīrvielā, tostarp 0 kg, 60 kg, 120 kg, 180 kg un 240 kg. Pētījumā tiks izmantota lauksaimniecības noteču monitoringā apkopotā informācija par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, augu barības vielu noplūdēm un citiem pētījuma vietām raksturīgajiem apstākļiem. Papildus tiks izvēlētas divas pētījumu vietas lauksaimnieciskās darbības ietekmētās platībās, kurās dominējošās ir organiskās augsnes (Mārupe un Laflora). Šajā gadījumā nebūs iespējams kompleksi izvērtēt mērījumu gaitā iegūtās SEG emisiju vērtības un augu barības vielu zudumus ūdenī.

3. Noteikt un analizēt SEG emisiju cēloņus pētāmajās teritorijās.

Tiks izvērtēti nozīmīgākie SEG emisiju ietekmējošie faktori pētāmajās teritorijās, tostarp augsnes mitrums, augsnes ķīmiskais sastāvs, gaisa temperatūra un nokrišņi, audzētie kultūraugi, izkliedētā mēslojuma laiks, veids un devas

32 000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
15. Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku zinātniskā novērtēšana Latvijas teritorijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem apstākļiem 1. Turpināt ekspozīcijas novērtējumu – eksperimentālu situācijas novērtēšanu Latvijas teritorijā, ietverot sēklu un pavairojamā materiāla paraugu vākšanu un laboratoriskos izmeklējumus.

2. Raksturot risku un sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem.

3. Izstrādāt riska vadības rekomendācijas atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem apstākļiem

59 950 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
16. Zālāju zelmeņu veidošana, zāles lopbarības ražošanas tehnoloģiju pilnveidošana un daudzfunkcionāla izmantošana 1. Veikt novērojumus un kopt ierīkotus zālāju zelmeņus (vismaz 34 dažādus maisījumus), kas paredzēti dažādai izmantošanai – pļaušanai, ganīšanai un kombinētai izmantošanai.

2. Pirms zālāju pļaušanas noteikt to botānisko sastāvu.

3. Pēc katra pļāvuma noteikt zālāju ražu.

4. Veikt zāles ražas ķīmiskā sastāva noteikšanu un analizēt ražas kvalitātes pārmaiņas pa izmantošanas gadiem.

5. Publicējot rakstus populārzinātniskos žurnālos, informēt lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus un citus interesentus par iegūtajiem rezultātiem.

6. Apkopot pētījumu rezultātus pa izmēģinājumu gadiem un sagatavot tos izdošanai monogrāfijas veidā

55 550 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
17. Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana 1. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu, lai izvērtētu plašas izcelsmes ganību airenes pirmsselekcijas materiālu hibridizācijas audzētavās atšķirīgos augsnes un klimatiskajos apstākļos divās vietās Latvijā.

2. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu, kā arī veikt novērojumus, uzskaites un fenotipēšanu pēc vienota plāna un metodikas mākslīgi izveidoto tetraploīdo ganību airenes augu (750 gab.) izlases audzētavā.

3. Pēc noteiktām īpašībām atlasīt tetraploīdos augus, izstādīt tos izolētos apstākļos un saziedināt savā starpā, veidojot 3–4 perspektīvas populācijas.

4. Iekārtot diploīdo ganību airenes augu izlases audzētavu (~1000 augi) un izvērtēt tos pēc vienota plāna un metodikas.

5. Iekārtot tetraploīdo perspektīvo numuru salīdzinājumu sētajos lauciņos un izvērtēt tos pēc vienota plāna un metodikas

6000 Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
18.

Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas

1. Analizēt lauka pupu sēklas materiālu pirms sējas, pirms ražas novākšanas un glabāšanas laikā.

2. Turpināt dažādu monitoringa metožu izvērtējumu pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai.

3. Veikt citu lauka pupu kaitēkļu monitoringu. 

4. Novērtēt dažādu ierobežošanas metožu efektivitāti lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas ierobežošanai

21 000 Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs Lauksaimniecības departaments
19. Dzeltenās rūsas (ieros. Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai 1. Turpināt dzeltenās rūsas monitoringu kviešu sējumos Latvijas teritorijā un analizēt ierosinātāja populācijas struktūru.

2. Veikt eksperimentu laboratorijas apstākļos par bioloģisko preparātu iedarbību uz dzelteno rūsu.

3. Ierīkot izmēģinājumu lauku, lai novērtētu dažādu grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai.

4. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju.

5. Turpināt izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

6. Uzsākt informatīvā materiāla sagatavošanu par dzelteno rūsu

61 000 Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs Lauksaimniecības departaments
20. Zinātniski pamatoti labas ražošanas prakses ieteikumi Campylobacter spp. izplatības samazināšanai svaigā putnu gaļā 1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā Latvijā.

2. Novērtēt Campylobacter spp. izplatību ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas līdz mazumtirdzniecībai.

3. Izstrādāt labas ražošanas prakses ieteikumus Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības samazināšanai svaigā broileru gaļā Latvijā

26 660 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
21. Nanomateriālu satura un iespējamo risku novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojumā 1. Apzināt un aprakstīt pārtikā izmantotos nanomateriālus, ietverot literatūras (pētniecības rakstu, apskatu, grāmatu un citu materiālu, tostarp Eiropas Pārtikas drošības aģentūras un citu Eiropas Komisijas un Latvijas iestāžu izdotās dokumentācijas) atlasi, analīzi un apkopošanu par potenciālajām neorganiskas un organiskas izcelsmes vai to modificētajām nanoizmēru daļiņām, kuras tiek izmantotas kā piedevas pārtikas produktos vai to iepakojuma materiālos, kā arī par šo daļiņu radīto iespējamo apdraudējumu, riska faktoriem un noteikšanas metodēm.

2. Apzināt Latvijas zinātniskajās institūcijās pieejamo materiāltehnisko bāzi un nepieciešamos papildinājumus kombinētu metožu izstrādei un izveidot ekspertu grupu, iesaistot Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvjus un analītiskās iekārtas (BIOR – ICP-MS, LC-MS/MS; LU  – XRF; RTU  – Raman, SEM, AFM; CFI  – AFM, TEM, SEM, Raman, XRF).

3. Ievērojot pieejamo tehnisko kapacitāti, apgūt analītiskās metodes, lai Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojuma materiālos kontrolētu tās galvenās pārtikā izmantotās nanopiedevas, kuru izplatība rada risku (amorfā silīcija, titāna, fullerēna un sudraba nanodaļiņas).

4. Piemērojot izstrādātās analītiskās metodes, apzināt un raksturot potenciālo neorganisko nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā lietotajā pārtikā un tās iepakojuma sastāvā.

5. Raksturot nanodaļiņu (pēc to formas, izmēra un koncentrācijas) izplatības risku, sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem

38 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
22. Kukaiņu mainīgās faunas loma zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības riska dinamikā Latvijā 1. Veikt iespējamo zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību vektoru – kukaiņu – monitoringu, īpaši invazīvo svešzemju kukaiņu sugu novērojumus. 

2. Izpētīt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās. 

3. Izveidot monitoringa datu apkopojumu par vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju lielumu (vai relatīvo lielumu) un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni kukaiņos.

4. Sagatavot ieteikumus turpmākai invazīvo svešzemju kukaiņu sugu uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai

20 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
23. Iespējamais E hepatīta izplatības risks Latvijā 1. Veikt E hepatīta izplatības monitoringu mājas cūku un mežacūku populācijā.

2. Izpētīt sastopamos E hepatīta ierosinātāja genotipus cūku populācijā.

3. Sagatavot monitoringa datu apkopojumu par E hepatīta izplatību.

4. Sagatavot ieteikumus turpmākai E hepatīta uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai cūkkopības un cūkgaļas produktu nozares uzņēmumos

20 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
24. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) endēmijas attīstības risks mežacūku populācijā Latvijā 1. Apkopot un analizēt virusoloģiskos un seroloģiskos datus par ĀCM gadījumiem mežacūku populācijā. 

2. Veikt temporālo un spatiālo epidemioloģisko datu analīzi ar ĀCM inficēto un pārslimojušo mežacūku populācijā. 

3. Sagatavot zinātnisko viedokli par ĀCM iespējamo endēmijas nostiprināšanos Latvijas mežacūku populācijā

15 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
25.  Dārzeņu audzēšana pamīšus slejās un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un efektīvu resursu izmantošanu 1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes, lai varētu sekmīgi īstenot projektu. 

2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšus sleju audzēšanas tehnoloģijas (strip cropping) ietekmi uz augsni un biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un par ietekmi uz ilgtspējību.

3. Veikt izmēģinājuma plānošanu un uzskaiti atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem:

3.1. ierīkot izmēģinājumu laukus: galviņkāpostu un brokoļu pamīšus stādījumus ar dārza pupām un samtenēm salīdzināt ar dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudīt divu veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju (digestāta un komposta) ietekmi salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli) uz kultūraugu ražību 2018.–2020. gadā;

3.2. veikt kopšanas darbus, augsnes analīzes (N, P, K, organiskās vielas un pH izmaiņas augsnē atšķirīgos variantos), augu analīzes (nitrāti) un ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai.

4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, sagatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.

5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko izmantošanu

16 000* ** Lauksaimniecības departaments
26. Lauksaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju aprēķina metodiku aktualizācija samazināšanas pasākumu kvantitatīvai novērtēšanai 1. Matemātiskā algoritma izstrāde siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju aprēķina metodikas saimniecības līmenī apvienošanai vienā tīmekļa rīkā un aprēķina metodiku sinhronizācija ar nacionālā līmeņa aprēķina metodikām lauksaimniecības sektorā, metodikā iekļaujot arī diferencētus aprēķina detalizācijas līmeņus atbilstoši zemnieku saimniecības ražošanas apjomam.

2. SEG un amonjaka emisiju samazināšanas pasākumu kvantitatīvās novērtēšanas aprēķina metodikas izveide atbilstoši līdzšinējo nacionālo pētījumu rezultātiem un samazināšanas pasākumu aprēķina daļas detalizācijas paplašināšana ar iespēju izdrukā saņemt samazināšanas pasākumu aprēķinu algoritmu.

3. Apvienotā tīmekļa SEG un amonjaka emisiju kalkulatora programmēšana un testēšana, izmantojot MonteCarlo simulācijas, un emisiju samazināšanas pasākumu aprēķina datnes izdrukas versijas pārbaude tīmekļa tiešsaistē

22 000* ** Lauksaimniecības departaments
27. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) sasaiste ar oglekļa piesaisti un tā uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un mitrājos 1. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) papildināšana ar pasākumiem, kas veicina oglekļa piesaisti un tā uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un mitrājos, un to praktiska aprobēšana:

1.1. papildināt MACC ar zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas pasākumiem, kas vērsti uz oglekļa piesaisti un uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos, mitrājos, un aprēķināt to izmaksu efektivitāti; 

1.2. tipisko Latvijas lauku saimniecību (klasteru) pieejas pielāgošana zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas pasākumiem;

1.3. MACC praktiska aprobācija fokusa klasteru saimniecībās (piemēri un situācijas saimniecībās).

2. SEG emisiju ietilpības izvērtējums galvenajiem lauksaimniecības produktiem un to samazināšanas iespējas:

2.1. SEG emisiju ietilpības, ražošanas resursu patēriņa un galveno lauksaimniecības produktu ražības kopsakarību analizēšana Baltijas jūras reģiona valstīs, kā arī valstīs ar Latvijas lauksaimniecībai līdzīgu lauksaimniecības struktūru;

2.2. SEG emisiju ietilpības, ražošanas resursu patēriņa un galveno lauksaimniecības produktu ražības kopsakarību izvērtēšana dalījumā pa tipiskajām Latvijas lauku saimniecībām (klasteriem);

2.3. iegūto rezultātu salīdzināšana ar nacionālajiem (CSP) un starptautiskajiem (FAO, OECD) statistikas datiem, risinājumu identificēšana SEG emisiju uz produkcijas vienību samazināšanai.

3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana

29 858* ** Lauksaimniecības departaments
28. Lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanai 1. Veikt dzīvnieku ēdināšanas izmēģinājumus gaļas liellopu, aitu un gaļas kazu saimniecībās, lai noskaidrotu optimālākos variantus pilnvērtīgas barības maisījuma izveidei ar atšķirīgu lopbarības pākšaugu īpatsvaru, galveno vērību pievēršot pākšaugu piemērotības noteikšanai pēc sēklu aminoskābju, taukskābju, tanīnu un sagremojamības rādītājiem.

2. Izvērtēt dažādu pākšaugu un pilnvērtīgas lopbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku produktivitātes un kvalitātes rādītājiem un nozīmi pārtikas produktu patērētājiem.

3. Noskaidrot, kā mainās gaļas kvalitāte atkarībā no izēdināto pākšaugu sugas un īpatsvara barības devās.

4. Veikt lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehnisko un ekonomisko izvērtējumu.

5. Sniegt gaļas lopu audzētājiem un jaunajiem lauksaimniekiem ieteikumus jaunu perspektīvu gaļas produktu (piemēram, marmorizētās gaļas, kazas gaļas) ražošanā, kā arī informēt par pašražoto pākšaugu izmantošanas iespējām atgremotājdzīvnieku nobarošanas un gaļas kvalitātes uzlabošanā

18 500* ** Lauksaimniecības departaments
29. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 1. Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas periodiem, novērot kraupja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.

2. Prognozēt ābolu tinēja attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību, novērot ābolu tinēja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.

3. Prognozēt augļu koku vēža attīstību, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par augļu koku vēža attīstību.

4. Pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas apstākļos un kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas laika noteikšanai

20 000* ** Lauksaimniecības departaments

Piezīmes.

1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.

2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem ieguvis lielāko punktu skaitu."

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!