Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 12. marta rīkojums Nr. 102 "Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.2018., Nr. 52 (6138) https://www.vestnesis.lv/op/2018/52.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 70

Par Ministru prezidenta 2018. gada 7. marta rīkojuma Nr. 65 "Par Danas Reiznieces-Ozolas komandējumiem" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

13.03.2018., Nr. 52 (6138)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 102

Pieņemts: 12.03.2018.

OP numurs: 2018/52.2

2018/52.2
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 102

Rīgā 2018. gada 12. martā (prot. Nr. 11 34. §)

Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam

1. Atbalstīt Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kuras atbilstoši kompetencei nodrošina plānā noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk – atbildīgās institūcijas).

3. Atbildīgajām institūcijām plānā noteiktos uzdevumus un pasākumus 2018., 2019. un 2020. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai plānā paredzētā pasākuma "Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" atjaunošana" īstenošanai izskatīt saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" peļņas daļu par 2016. gadu" un rīkojuma projekts "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" peļņas daļu par 2016. gadu"" (prot. Nr. 57 46. §) 3. punktu un protokollēmuma "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 45 "Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi""" (prot. Nr. 57 47. §) 2. un 3. punktu.

4. Satiksmes ministrijai plāna ietekmes izvērtējumu sagatavot nākamā elektronisko sakaru nozares attīstības plānošanas dokumenta ex-ante izvērtējuma ietvaros.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

 

(Ministru kabineta
2018. gada 12. marta
rīkojums Nr. 102)

Elektronisko sakaru nozares politikas plāns
2018.–2020. gadam

Satura rādītājs

Kopsavilkums

1. Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums

2. Esošās situācijas raksturojums

2.1. Situācijas raksturojums elektronisko sakaru nozarē Latvijā

2.2. Nozares attīstības tendences ES

3. Rīcības virziens – radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai

3.1. Nacionālā ceļveža izstrāde 700 MHz joslas pārplānošanai un zemes ciparu televīzijas apraides nodrošināšanai

3.2. Radioprogrammu apraide

3.3. Ierobežotie resursi IoT un M2M tehnoloģijām

3.4. 5G mobilie sakari un Savienojamības paziņojums

3.5. Bezpilota gaisa kuģiem paredzētais radiofrekvenču spektrs

3.6. Ģeostacionārās orbītas resursi

4. Rīcības virziens – sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi

4.1. Regulējošās vides uzlabošana

4.2. OECD rekomendācija

5. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem

6. Plāna mērķis, rīcības virzieni un rīcības plānojumā iekļaujamie pasākumi

7. Teritoriālā perspektīva

8. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

Izmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojums

BEREC (The Body of European Regulators for Electronic Communications)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde

CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations)

Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konference

CSP

Centrālā statistikas pārvalde

T-DAB (Digital Audio Broadcasting Terrestial)

Ciparu skaņas apraides sistēma

DESI (The Digital Economy and Society Index)

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss

DOCSIS (Data Over Cable Service Interface Specification)

Tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt datu pārraidi hibrīdajā optikas koaksiālo kabeļu tīklā

DSL (Digital Subscriber Line)

Datu pārraide pa telefonlīnijām

DVB-T (Terrestrial Digital Video Broadcasting)

Zemes ciparu televīzijas apraides sistēma

EEZ

Eiropas Ekonomikas zona

EGNOS (The European Geostationary Navigation Overlay Service)

Eiropas satelītu radionavigācijas programma

ECC (Electronic Communications Committee)

Elektronisko sakaru komiteja

EK

Eiropas Komisija

ES

Eiropas Savienība

ESL

Elektronisko sakaru likums

Ethernet

Elektronisko sakaru tīkla datu pārraides tehnoloģiju un protokolu kopa

FDD (Frequency Division Duplex)

Frekvenčdales duplekss

FM (Frequency Modulation)

Frekvences modulācija

FWA (Fixed Wireless Access)

Fiksētā bezvadu piekļuves sistēma

Galileo

Eiropas satelītu radionavigācijas sistēma

GSM (Global System for Mobile Communications)

Globālā mobilo sakaru sistēma

IKP

Iekšzemes kopprodukts

IKT

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IMT (International Mobile Telecommunications)

Starptautiskie mobilie telesakari

IoT (Internet of Things)

Lietu internets

IP

Interneta protokols

IPv6

Interneta protokola versija seši

ITU (International Telecommunication Union)

Starptautiskā Telesakaru savienība

ITU WRC (ITU World Radiocommunication Conference)

ITU Pasaules radiosakaru konference

Kodekss

Eiropas Komisijas 2016.gada 12.oktobra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi

MPEG (Moving Pictures Experts Group)

Kustīga attēla un tam piesaistītās skaņas kodēšanas standarts

M2M (Machine-to-Machine)

Mašīnas-mašīnas sakari

LTE (Long Term Evolution)

Ceturtās paaudzes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru tehnoloģija

LVRTC

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

NAT (Network Address Translation)

Tīkla adrešu translēšana ir vienā datoru tīklā izmantojamo IP adrešu translēšana IP adresēs, kas tiek izmantotas citā tīklā

NEPLP

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

OTT (Over-the-Top)

Virspakalpojums

PMSE (Programme making and special events)

Programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīces (radiomikrofoni, auss monitori, pagaidu skaņas radiolīnijas)

PPDR (Public Protection and Disaster Relief)

Sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas sistēma

RSPG (Radio Spectrum Policy Group)

Radiofrekvenču spektra politikas grupa

RSPP (Radio Spectrum Policy Programme)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta lēmums Nr.243/2012/ES ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu

Savienojamības paziņojums

Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību"

SPRK

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

TEN-T (The trans-European transport network)

Eiropas transporta tīkls

UAS (Unmanned Aerial System)

Bezpilota gaisa kuģi

UP

Universālais pakalpojums

VAS ES

Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari"

Wi-Fi

Bezvadu interneta piekļuves punkti

2G (Second Generation)

Otrās paaudzes mobilo sakaru sistēmas

3G (Third Generation)

Trešās paaudzes mobilo sakaru sistēmas

4G (Fourth Generation)

Ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas

5G (Fifth Generation)

Piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas

700 MHz josla

694–790 MHz radiofrekvenču josla

800 MHz josla

790–862 MHz radiofrekvenču josla

Kopsavilkums

Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.–2020.gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem trīs gadiem, kas izstrādāts, lai atbilstoši nozares attīstībai noteiktu sasniedzamo mērķi, rezultātus un attiecīgi rīcības virzienus un pasākumus to sasniegšanai.

Lai izstrādātu nozares interesēm atbilstošu politikas plānošanas dokumentu, Satiksmes ministrija aicināja elektronisko sakaru nozares dalībniekus izteikt savus priekšlikumus plānā apskatāmajām tēmām un veicamajiem uzdevumiem, kā arī izvirzīt problēmas, kas būtu risināmas plāna darbības periodā.

Plāna projekta izstrādes laikā Satiksmes ministrija ir apzinājusi elektronisko sakaru tirgus dalībnieku, nozares nevalstisko organizāciju un elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju viedokli. Lai izstrādātu kvalitatīvu un nozares interesēm atbilstošu politikas plānošanas dokumentu, 2016.gada 24.martā tika organizēta Satiksmes ministrijas elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupas (izveidota ar Satiksmes ministrijas 2016.gada 15.marta rīkojumu Nr.01-03/81) sēde, kuras laikā nozares pārstāvji tika iepazīstināti ar priekšlikumiem plāna projektam.

Plāns atbilst nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam1 Latvijas telpiskās attīstības perspektīvas uzdevums ir noteikt politikas virzienus ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts teritorijas attīstībai, panākot iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu, veidojot pievilcīgu dzīves vidi, kā arī plašu publisko pakalpojumu klāstu. Plānā noteiktie rīcības virzieni vertikālajā griezumā kalpos Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam mērķa "radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotajiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un sakaru infrastruktūru un publiskos pakalpojumus" sasniegšanai.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam2 54.punktā ir noteikts, ka "Lai gan uzņēmējdarbības aktivitāte koncentrējas pārsvarā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi elektroniskā veidā, kā arī vienotajos klientu apkalpošanas centros." Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama ātrdarbīga elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra.

2010.gadā ES apstiprināja stratēģiju Eiropa 20203, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam, nosakot, ka 2020.gadā:

– jebkuram ES iedzīvotājam būs iespēja saņemt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s;

– vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonē interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s.

Plāna mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā, sasniedzot divus politikas rezultātus: "uzlabots publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājums", kas nozīmē, ka palielināsies elektronisko sakaru nozares investīcijas līdz 110 milj. euro un DESI indekss savienojamības dimensijā sasniegs 0.67, kā arī "uzlabota piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem", interneta pieejamībai mājsaimniecībās sasniedzot 81% un IPv6 pielāgošanas tendencei sasniedzot 3%.

Plānā noteikti divi rīcības virzieni:

1. sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi;

2. radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai.

Plānā aprakstīta esošā situācija Latvijā elektronisko sakaru nozarē, nozares attīstības tendences ES, apskatīti aktuālie jautājumi nozarē un konstatētas problēmas, kuru risināšanai paredzēti uzdevumi.

Plāna darbības termiņš noteikts līdz 2020.gadam, un tajā ietvertie pasākumi, piemēram, 5G darba grupas izveide Latvijas 5G ceļveža izstrādei, atbilstoši 2016.gada 14.septembra EK paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "5G Eiropai. Rīcības Plāns"4 noteiktajam, sniegs ieguldījumu Savienojamības paziņojumā ietverto uzdevumu, kas ES dalībvalstīm veicami līdz pat 2025.gadam, izpildē. Ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 63.punktu, uzdevumi laika posmam līdz 2025.gadam tiks ietverti nākamajā elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā. Plāna darbības laikā jānodrošina arī dinamiska normatīvā regulējuma pielāgošana pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un piekļuves atvērtam internetam nodrošināšanai. Par Eiropas elektronisko sakaru kodeksa priekšlikumu turpinās diskusijas ES institūcijās un prognozējams, ka tuvākā gada laikā to pieņems, līdz ar to plāna darbības termiņā tiks pārstrādāts ESL un citi nacionālie normatīvie akti Kodeksa prasību ieviešanai.

Plānā ir uzdevumi, kas paredz izvērtēt normatīvos aktus, un veikt grozījumus tajos, lai atvieglotu elektronisko sakaru tīklu būvniecību. Elektronisko sakaru tīklu būvniecības vides sakārtošana, nepastarpināti palīdzēs novērst šķēršļus investīciju piesaistei elektronisko sakaru tīklu attīstībai. Nepieciešams arī sakārtot UP zaudējumu kompensēšanas mehānismu, pieaicinot iesaistītās puses, nosakot kārtību, kādā no valsts budžeta sedz UP zaudējumus, kas rodas sniedzot pakalpojumus personām ar invaliditāti.

Daļa plāna uzdevumu ir saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu un pārplānošanu mobilo sakaru vajadzībām. Ir paredzēts izveidot nākotnes modeli televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada, kad beidzas līgums ar "Lattelecom". Laicīgi atbrīvoti un pārplānoti resursi veicinās 5G ieviešanu, un palīdzēs definēt skaidrus noteikumus radiofrekvenču lietošanas tiesību saņemšanai. Inovatīvu tehnoloģiju attīstības veicināšanai ir jāizvērtē atsevišķu resursu iedalīšanas iespējas IoT. Minēto jautājumu risināšana nodrošinās skaidru regulatīvo vidi inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

Saistībā ar plānā paredzētajiem radiofrekvenču spektra joslu pārplānošanas pasākumiem jāņem vērā, ka atsevišķu radiofrekvenču spektra joslu lietošanas pārplānošanu un faktisko izmantošanu var ietekmēt arī NATO5 dalībvalstīm saistošās vienošanās attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām un sabiedroto spēku atbalsta nodrošināšanai.

Atbildīgā institūcija par plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir Satiksmes ministrija. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi. Plāna izpildi katra iesaistītā valsts iestāde nodrošina esošā budžeta līdzekļu ietvaros.

1. Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums

Plāns izstrādāts, ņemot vērā to, ka 2016.gadā noslēdzās Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam darbības termiņš, un ir nepieciešams noteikt nozares plānošanas uzdevumus līdz 2020.gadam saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 59.punktu.

Ievērojot Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam darbības rezultātus, secināms, ka iepriekšējā plānošanas periodā ir izdevies izpildīt lielāko daļu no plānotajiem uzdevumiem, tādējādi sekmējot pamatnostādņu mērķa – nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā – īstenošanu. Elektronisko sakaru nozares pamatnostādņu īstenošanas izvērtējumā, kas iekļauts informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam īstenošanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2017.gada 18.jūlija sēdē (prot. Nr.36, 39.§)), secināts, ka visi pamatnostādņu darbības laikā īstenotie pasākumi (kopā 19) bija vērsti uz elektronisko sakaru pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, no kuriem izpildīti 14 uzdevumi, četri uzdevumi tika atzīti par aktualitāti zaudējušiem, ņemot vērā dinamisko nozares attīstību, tai sekojošās izmaiņas regulējumā un valdības pieņemtos lēmumus, bet viens uzdevums netika izpildīts, jo tā realizācijai netika piešķirti finanšu līdzekļi. Savukārt no 10 izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem līdz 2016.gadam ir sasniegti seši (no tiem viens pārsniegts), viens atpaliek no plānotā, viens netika sasniegts finansējuma trūkuma dēļ, bet divi zaudējuši aktualitāti. 2011.–2016.gada nozares politikas pamatnostādnēs kā sasniedzamais rezultatīvais rādītājs tika noteikts – "iedzīvotāji, kuri regulāri (vismaz reizi nedēļā) lieto internetu (% no iedzīvotāju kopskaita)", 2016.gadā plānojot sasniegt 85%, bet uz 2015.gada beigām sasniegts – 74.9%6. Lai gan plānotais regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums nebija tik straujš kā prognozēts, tendence šim rādītājam pieaugt joprojām saglabājas pozitīva (no 60.9% 2009.gadā līdz 77% 2016.gadā), un tas skaidrojams gan ar elektronisko sakaru nozares infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, gan ar Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju izaugsmi.

Elektronisko sakaru nozare ir viena no ES regulētajām nozarēm, tādējādi Latvijā tiek ieviesti un tieši piemēroti atbilstošie ES tiesību akti (direktīvas, regulas, lēmumi). EK 2016.gadā nāca klajā ar priekšlikumu elektronisko sakaru nozares regulējošā ietvara pārskatīšanai, kas pēc būtības ir priekšlikums esošo direktīvu elektronisko sakaru jomā pārskatīšanai un apkopošanai vienā, ar direktīvu izveidojot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu. Kodeksa mērķi ir stimulēt ieguldījumus ātrdarbīgos platjoslas tīklos, panākt konsekventāku vienotā tirgus pieeju radiofrekvenču spektra politikā un pārvaldībā, radīt patiesi vienota tirgus nosacījumus, novēršot regulējuma sadrumstalotību, nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un noteikumu konsekventu piemērošanu, kā arī nodrošināt efektīvāku regulatīvo iestāžu sistēmu.

2011.–2016.gada elektronisko sakaru nozares pamatnostādņu mērķis un tā īstenošanai noteiktie rīcības virzieni tika sasaistīti ar ES elektronisko sakaru nozares politikas mērķiem, vienlaikus nodrošinot tā atbilstību Latvijas situācijai. Jaunajiem ES līmenī izvirzītajiem elektronisko sakaru nozares mērķiem, ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, ir paudušas atbalstu. Analizējot Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam mērķi un rīcības virzienus, jāsecina, ka tie atbilst ES regulējošā ietvara pārskata mērķiem un tāpēc ir daļēji turpināmi periodā līdz 2020.gadam. Savukārt rīcības virziens, kas ir saistīts ar valsts privātā elektronisko sakaru tīkla izveidi, ir izpildīts ar ESL grozījumiem, kas stājās spēkā 2011.gada 8.jūnijā un Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija instrukciju Nr.8 "Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtība", kā arī Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra rīkojumu Nr.543 "Par valsts pārvaldes iestādēm, kurām nodrošināma piekļuve ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam", un tāpēc šī rīcības virziena saglabāšana jaunajā politikas plānošanas dokumentā nav nepieciešama.

Plāna rīcības virziens – sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu – stimulēs ieguldījumus ātrdarbīgos platjoslas tīklos. Otrs plānā noteiktais rīcības virziens – radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai – sekmēs ierobežoto resursu pieejamību atbilstoši pieprasījumam un, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību. Līdz ar to, laika posmā līdz 2020.gadam jāturpina sasniegt iepriekš noteiktais elektronisko sakaru nozares politikas mērķis, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES kopējo politikas mērķu sasniegšanā, kā arī sekmējot Latvijai kā OECD dalībvalstij noteikto rekomendāciju platjoslas attīstības jomā īstenošanu.

2. Esošās situācijas raksturojums

2.1. Situācijas raksturojums elektronisko sakaru nozarē Latvijā

Valstīs, attīstoties tehnoloģijām, palielinoties interneta lietotāju skaitam, pieaugot datu plūsmai, paplašinoties jaunu iekārtu un pakalpojumu klāstam, strauji attīstās nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli, kuri vienā kopējā infrastruktūrā spēj nodrošināt balss, video, televīzijas un datu pārraidi. 1.attēlā ir attēlota mājsaimniecību nodrošinātības ar interneta pieslēgumu dinamika Latvijā 2004.–2016.gadā. 2016.gadā interneta pieslēgums bija 77% mājsaimniecību, savukārt 2004.gadā interneta pieslēgums bija tikai 15% mājsaimniecību. Visus šos gadus ir saglabājusies nemainīga tendence šim rādītājam pieaugt.

1.attēls. Interneta pieslēgums mājsaimniecībās7 2004.–2016.gadā

Kā galvenie iemesli, kāpēc mājsaimniecībās 2016.gadā nebija interneta pieslēguma, tika minēts tas, ka internets nav vajadzīgs (56% mājsaimniecību, kurās nav interneta pieslēguma), kā arī iemaņu interneta lietošanā trūkums (28% mājsaimniecību, kurās nav interneta pieslēguma).

2.attēls. Iemesli, kāpēc mājsaimniecībās nebija interneta pieslēguma8 2016.gadā

Joprojām saglabājas tendence palielināties regulāru interneta lietotāju īpatsvaram, 2016.gadā sasniedzot – 77% no iedzīvotāju kopskaita.

3.attēls. Regulāra (vismaz vienreiz nedēļā) interneta lietošana9 2004.–2016.gadā

Īstenojot 2010.gada stratēģiju Eiropa 202010, kurā noteikts, ka 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam jānodrošina iespēja saņemt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām jānodrošina interneta piekļuve ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s, Latvijā tiek realizēta valsts atbalsta programma11 (turpmāk – VAP), kuras ietvaros tiek izbūvēta platjoslas optiskā tīkla infrastruktūra lauku teritorijās, lai elektronisko sakaru operatori varētu nodrošināt reģionu iedzīvotājus ar platjoslas interneta pieslēgumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Līdz šim ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa. Fiksētā interneta pieslēgumu skaits ar ātrumu vismaz 30 Mb/s īpatsvaru ir pieaudzis fiksēto interneta pieslēgumu vidū – 2016.gadā sasniedzot 63%, kas ir par deviņiem procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2014.gadā, liecinot par sekmīgu elektronisko sakaru komersantu darbību un VAP virzību. Līdz 2020.gadam ir paredzēts izbūvēt vēl vismaz 220 piekļuves punktus, lai visā valstī nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvam internetam.

VAP īstenošanas uzraudzībai ir izveidota Optiskā tīkla uzraudzības komiteja (turpmāk – OTUK), kurā ir pārstāvēta Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, elektronisko sakaru nozares asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienība un plānošanas reģioni, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. OTUK sastāvā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties SPRK pārstāvis, Konkurences padomes pārstāvis, finansējuma saņēmēja pārstāvis, OTUK sastāvā novērotāja statusā var piedalīties Finanšu ministrijas pārstāvis.

OTUK apstiprina plānoto VAP ietvaros izbūvējamo optiskā tīkla piekļuves punktu sarakstu, kā arī optiskā tīkla piekļuves tarifus un piekļuves nosacījumus.

2017.gadā tiek organizēts pētījums "3.2.2.3.aktivitātes "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)" izvērtējums", kura ietvaros paredzēts izvērtēt iespējamos risinājumus VAP 1.kārtas ietvaros izbūvētās un VAP 2.kārtas ietvaros izbūvējamās optiskā tīkla infrastruktūras efektivitātes paaugstināšanai, kā arī izstrādāt priekšlikumus papildu pasākumiem, tajā skaitā valsts atbalsta pasākumiem un normatīvo aktu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu elektronisko sakaru "pēdējās jūdzes" (ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s) pieejamību visā Latvijas teritorijā. Pētījuma laikā paredzēts identificēt objektus, kur ir nepieciešama optiskā tīkla piekļuves punktu izvietošana maksimāli tuvu potenciālajiem klientiem, lai maksimāli samazinātu nepieciešamās investīcijas abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") izveidei, tādējādi stimulējot elektronisko sakaru komersantu interesi izmantot valsts atbalsta programmas ietvaros izbūvēto infrastruktūru un veidot "pēdējās jūdzes" pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem. Ir paredzēts efektivizēt mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanas iespējas valsts atbalsta programmas ietvaros izbūvētajam optiskajam tīklam, tādējādi veicinot arī 5G mobilo sakaru tīklu attīstību.

4.attēls. Fiksētā interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s īpatsvars12 2014.–2016.gadā

Analizējot interneta pieslēgumu tehnoloģisko sadalījumu, Latvijā vērojams mobilo un optisko pieslēgumu skaita pieaugums. Mobilo interneta pieslēgumu skaits no 2005.gada sākuma nulles pozīcijas ir pieaudzis līdz 75% 2016.gada janvārī. Optisko interneta pieslēgumu īpatsvars 2009.gada sākumā bija 1%, bet 2016.gada sākumā jau sasniegti 15% no visiem interneta pieslēgumiem. Pārējo interneta pieslēgumiem izmantoto tehnoloģiju (DSL, Ethernet, kabeļa modems, FWA) lietošana samazinās (skat. 5.attēlu).

5.attēls Interneta tehnoloģiju īpatsvars13 2005.–2016.gada sākumā

Trīs ceturtdaļas interneta pakalpojumu lietotāju šobrīd ir nodrošināti ar mobilā interneta pieslēgumiem14, kas norāda uz mobilā tīkla popularitāti. Pēdējo gadu laikā strauji attīstās 4G mobilā tehnoloģija, pamazām aizstājot 2G un 3G mobilās tehnoloģijas. 2016.gadā 4G pārklājums sasniedza 91%15 no mājsaimniecībām. Rezultātā pieauga arī mobilā interneta lietotāju skaits un 2016.gadā mobilo internetu lietoja 78 no 100 iedzīvotājiem16. Nākotnē, līdz ar 5G ieviešanu, kas pavērs plašākas iespējas IoT un M2M pakalpojumu attīstībai, paredzams, ka pieprasījums pēc mobilā interneta tikai pieaugs (skat. 6.attēlu).

6.attēls. Mobilā interneta pieslēgumu skaits17 2011.–2016.gadā

Balstoties uz SPRK mobilā tīkla lejupielādes ātruma mērījumiem 2016.gadā, secināts, ka no visām vietām, kur veikti mērījumi, nav fiksēta neviena vieta, kurā nebūtu pieejams vismaz viena operatora mobilais elektronisko sakaru tīkls. Aplūkojot Latvijas lielāko mobilo sakaru operatoru interneta pakalpojuma lejupielādes ātruma vidējās vērtības Latvijā kopumā, tās ir plašās robežās – no 4 līdz 55 Mb/s:

– SIA "BITE Latvija" lejupielādes ātruma vidējās vērtības ir robežās no 4 līdz 23 Mb/s;

– SIA "LMT" lejupielādes ātruma vidējās vērtības ir robežās no 7 līdz 43 Mb/s;

– SIA "Tele2" lejupielādes ātruma vidējās vērtības ir robežās no 8 līdz 53 Mb/s (skat. 7.attēlu).

7.attēls. Lejupielādes ātruma vidējās vērtības mobilajos tīklos sadalījumā pa izmantotām datu pārraides tehnoloģijām18 2016.gadā

8.attēlā attēlots 4G īpatsvars mobilajos tīklos, kas uzskatāmi atspoguļo 4G straujo attīstību Latvijā 2014.–2016.gadā.

8.attēls. 4G īpatsvars mobilajos tīklos19 2014.–2016.gadā

Kopš 2012.gada kopējie elektronisko sakaru pakalpojumu ieņēmumi ES ir samazinājušies par 10%20. Līdzīga ieņēmumu dinamika elektronisko sakaru nozarē pēdējo gadu laikā vērojama arī Latvijā (skat. 9.attēlu).

9.attēls. Ieņēmumu apjoms elektronisko sakaru nozarē21 2005.–2016.gadā, milj. euro

Būtisks faktors, kas samazināja nozares ieņēmumu apjomu pēdējo gadu laikā, ir regulējošo pasākumu kopums, kas vērsts uz viesabonēšanas tarifu un starpoperatoru norēķinu tarifu samazināšanu. Samazinoties balss telefonijas ieņēmumu apjomam, ieņēmumi par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu palielinās, tas skaidrojams ar straujo mobilā 4G tīkla un optiskā interneta attīstību, kas savukārt atspoguļo datu pārraides pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu (skat. 10.attēlu).

10.attēls. Balss telefonijas un datu pārraides ieņēmumi22 2005.–2016.gadā, milj. euro

Kopumā statistikas dati liecina par IKT sektora nozares pieaugumu. IKT sektora komersantu pievienotās vērtības īpatsvars IKP 2015.gadā bija 4.1%, kas ir par 0.1 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā, IKP arī pieaugot 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu. IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvaram IKP ir tendence būt vidēji 4.1% līmenī. Zemākais punkts IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvaram IKP pēdējo astoņu gadu laikā bija 2009.gadā, savukārt visaugstākais IKT sektora komersantu pievienotās vērtības īpatsvars IKP šajā periodā bija 2013.gadā, savukārt IKP zemākajā punktā atradās 2010.gadā, pēc tam IKP saglabājas tendence pieaugt (skat. 11.attēlu).

11.attēls. IKP un IKT sektora pievienotā vērtība salīdzināmās cenās23 2009.–2015.gadā, milj. euro

2.2. Nozares attīstības tendences ES

2017.gada 19.aprīlī stājās spēkā Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums, kas kopā ar grozījumiem Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā, ESL un Civilprocesa likumā, pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas Nr.2014/61/ES "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" prasības. Likuma mērķis ir veicināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla būvniecību un ierīkošanu, gan būvējot jaunu, gan izmantojot esošo fizisko infrastruktūru, izmaksu efektīvā veidā. Papildus, minētā direktīva paredz administratīvā sloga mazināšanas pasākumus, kas pārņemti arī Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā. Piemēram, informācijas par ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla izvēršanai piemērotu fizisko infrastruktūru un būvdarbiem pieejamības nodrošināšanu vienotajā informācijas punktā, ko Latvijā īsteno vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kas ietver hipersaiti uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un Būvniecības informācijas sistēmas datiem. Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums arī paredz efektīvu un ātru noteikta veida domstarpību izskatīšanas procedūru SPRK.

Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt ES interneta savienojamībai nākotnē, EK 2016.gada septembrī nāca klajā ar Savienojamības paziņojumu, kurā ir izklāstīti stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025.gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem24, tādējādi visiem ES nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības. Savienojamības paziņojuma trīs stratēģiskie mērķi 2025.gadam: 1) gigabitu savienojamība (interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā nodrošina vismaz vienu Gb/s) visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, ārstu praksēm, slimnīcām, stadioniem, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus; 2) visām lielām pilsētām ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums; 3) visām ES mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam.

EK paziņojumā "5G Eiropai. Rīcības plāns" noteiktas šādas svarīgākās darbības elektronisko sakaru nozarē:

– saskaņot programmas un prioritātes koordinētai 5G ieviešanai visās ES dalībvalstīs, par mērķi nosakot tīkla ieviešanas uzsākšanu 2018.gadā un pāriešanu pie komerciālas plaša mēroga ieviešanas vēlākais līdz 2020.gada beigām;

– nodrošināt 5G pagaidu radiofrekvenču joslu pieejamību, gatavojoties 2019.gada ITU WRC-19, kas pēc iespējas drīzāk papildināmas ar papildu joslām, un strādāt pie vadlīnijām, lai nodrošinātu īpašu 5G radiofrekvenču spektra joslu virs sešiem GHz piešķiršanu;

– veicināt agrīnu 5G tīklu izvēršanu lielākajās apdzīvotajās teritorijās un gar svarīgākajiem transporta ceļiem;

– ES mērogā, iesaistot ieinteresētās personas, veicināt 5G izmēģinājumus, kuriem jābūt kā katalizatoram, lai tehnoloģisko inovāciju pārvērstu praktiskos uzņēmējdarbības risinājumos;

– veicināt nozares vadīta riska kapitāla fonda izveidošanu, lai atbalstītu uz 5G balstītas inovācijas;

– apvienot nozīmīgākos dalībniekus kopīgam darbam vispasaules standartu ieviešanai.

Papildus minētajiem EK paziņojumiem 2017.gada 29.maijā neformālajā trialogā starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta vienošanās par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza regulu (ES) Nr.1316/2013 un regulu (ES) Nr.283/2014 projektu. Eiropas Parlamenta balsojums par regulas projekta apstiprināšanu notika 2017.gada 12.septembrī, kam sekos publikācija ES Oficiālajā Vēstnesī. Regulas projekts ļaus saskaņā ar vienkāršotu procedūru saņemt līdz pat 100% finansējumu projektiem, kas saistīti ar Wi-Fi savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, jo īpaši lauku reģionos. Pirmais uzaicinājums iesniegt projektus finansējuma saņemšanai Wi-Fi izveidei ir plānots 2017.gada beigās vai 2018.gada sākumā.

2016.gada 14.septembrī EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido BEREC25. Priekšlikums precizē esošos noteikumus ar mērķi nodrošināt efektīvāku institucionālās sistēmas regulējumu, ņemot vērā digitālā vienotā tirgus veidošanas procesu. Priekšlikums paredz BEREC pašreizējo pilnvaru pastiprināšanu, budžeta palielināšanu, tādējādi nostiprinot BEREC lomu un kapacitāti lēmumu pieņemšanas procesā. Priekšlikums arī paredz divu gadu laikā pēc regulas spēkā stāšanās pārskatīt mītnes līgumu par BEREC izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, paredzot, ka dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus netraucētai un efektīvai BEREC darbībai, starp kuriem ir daudzvalodīgas Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemēroti transporta savienojumi. BEREC birojs atrodas Rīgā.

Ar EK priekšlikumu kodeksam tiek ierosināts modernizēt ES noteikumus telesakaru jomā un atvieglot uzņēmumu kopīgas investīcijas augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos, veicinot starpvalstu tirgu un starptautisko pieprasījumu. Tāpat EK ierosina piešķirt ilgtermiņa lietošanas tiesības radiofrekvenču spektra izmantošanai un tuvināt ES politiku radiofrekvenču spektra jomā. Tiek veicināta radiofrekvenču spektra koplietošana 5G tīklu izvēršanai un lietotāju piekļuve Wi-Fi. Tāpat plānots veicināt drošību tiešsaistē, atsevišķus noteikumus attiecinot uz jaunajiem OTT tirgus dalībniekiem (piemēram, Skype, WhatsApp), kuri piedāvā pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piedāvā tradicionālie elektronisko sakaru komersanti. Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un noteikt M2M pārvaldības regulējumu. Tiek modernizēts UP, izslēdzot novecojušos pakalpojumus (sabiedriskie taksofoni, visaptveroši katalogi un uzziņu dienesti) un ieviešot cenas ziņā pieņemamu piekļuvi platjoslas internetam. Institucionālos jautājumos tiek stiprināta BEREC un EK loma, piemēram, nacionālajai regulējošai iestādei nosakot pienākumu konsultēties ar BEREC noteiktos jautājumos, kā arī īpašos gadījumos EK varēs pieprasīt nacionālajai regulējošai iestādei grozīt vai atsaukt pasākuma projektu. Darbu pie kodeksa vērtēšanas uzsāka Slovākijas prezidentūra. Kodekss tika sadalīts četrās sadaļās – pakalpojumi, piekļuve, radiofrekvenču spektrs, institucionālie un citi jautājumi. Maltas prezidentūras laikā notika intensīvas diskusijas, panākot provizorisku vienošanos par piekļuves un pakalpojumu sadaļu. Tālāka priekšlikuma izskatīšana turpināsies 2017.gada otrajā pusgadā Igaunijas prezidentūras laikā.

2017.gada 10.janvārī EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā ar ko atceļ direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)26. Minētais regulas priekšlikums paredz noteikumus par fizisku un juridisku personu elektronisko sakaru un viņu galiekārtās glabātās informācijas aizsardzību. Tajā ietvertie datu apstrādes noteikumi atsevišķi izdala elektronisko sakaru metadatus un satura apstrādi. Ietverti noteikumi par galalietotāju tiesībām kontrolēt mārketinga aktivitātes elektroniskajos sakaros. Tāpat arī ietverti noteikumi par uzraugošajām iestādēm, administratīvo atbildību par regulas neievērošanu un pilnvarojumi EK pieņemt deleģētos aktus. Maltas prezidentūras laikā tika uzsākta Privātuma un elektronisko sakaru regulas projekta izvērtēšana ES Padomē un 2017.gada rudenī Igaunijas prezidentūra, kā arī Eiropas Parlaments turpinās minētā tiesību akta projekta izvērtēšanu.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, EK ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai27, par ko Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2016.gada 22.novembrī apstiprinājis Latvijas nacionālo pozīciju Nr.1 "EK paziņojums: Kosmosa stratēģija Eiropai"28.

Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir ES kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu izmantošanas veicināšana publiskajā un privātajā sektorā. Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām, un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki ES un visā pasaulē. Ar Galileo programmu izveidotā sistēma darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot ES stratēģisko autonomiju.29 EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu pieejamo signālu kvalitāti, kā arī brīvi pieejamo pakalpojumu signālu kvalitāti, kurus piedāvā saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma. EGNOS programmas piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri jābūt nodrošinātiem ES dalībvalstu teritorijā. Sākot no 2011.gada, orbītā nogādāti 18 pavadoņi un to konstelācija tiks izvērsta līdz 30 pavadoņiem 2020.gadā, kad tiks sasniegta EGNOS un Galileo sistēmas pilna funkcionalitāte.

EK ir apņēmusies EGNOS un Galileo risinājumus pārņemt visdažādākajās ES politikās, tādējādi stimulējot kosmisko tehnoloģiju pielietojumu izstrādi un plašāka lietotāju loka iesaisti no dažādām tautsaimniecības nozarēm, piemēram no aviācijas, transporta, loģistikas un lauksaimniecības. EK plāno izdot ES radionavigācijas plānu, kurā paredzēs darbības globālās navigācijas satelītsistēmu lietojumu ieviešanai nozaru politikā. Nepieciešams nodrošināt ES satelītsistēmu un operatoru piekļuvi radiofrekvenču spektram, kas ir aizsargāts no traucējumiem, ko rada citas sistēmas. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz vienam metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi. Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība:

– bezmaksas pakalpojums, kas sniedz atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, tirgū pieejams no 2009.gada oktobra;

– komercpakalpojums, kas papildinās bezmaksas pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās radiofrekvencēs. Komercpakalpojuma signālus var šifrēt;

– publiski regulētais pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti;

– glābšanas un meklēšanas pakalpojums – ES ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas apdraudējumu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā.

Gatavojoties plašākai pakalpojumu ieviešanai, vairāki vadošie uzņēmumi ir izstrādājuši un turpina darbu Galileo pakalpojumu ieviešanai nepieciešamo iekārtu izstrādē, ražojot uztvērējus, mikroshēmu komplektus, moduļus u.tml. iekārtas, daļa no kurām jau šobrīd ir pieejama tirgū. Aktīvi tiek strādāts arī pie lietojumprogrammu izstrādes un testēšanas, kam ir pieejams arī ES finansējums programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros. Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra (Eiropas GNSS (Global Navigation Satellite System) aģentūra), kas:

– veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju, drošības centra darbību;

– piedalās sistēmas sagatavošanā komercpakalpojumu ieviešanai, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;

– veicina pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū;

– nodrošina sistēmu komponentu sertifikāciju.

Mobilajiem tīkliem ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstā, pakalpojumu nākotnes attīstībā, t.sk. arī ārpus ES teritorijas.

Informācijas trūkums par Galileo un EGNOS sistēmām un to piedāvātajiem pakalpojumiem uzliek par pienākumu Satiksmes ministrijai, cieši sadarbojoties ar Eiropas GNSS aģentūru nākamo gadu laikā, intensīvi veicināt pakalpojumu popularizēšanu ieinteresētajām pusēm, lai uzsāktu praktisku satelītnavigācijas un citu pakalpojumu lietošanu Latvijā, kā arī iesaistīties ES un starptautiskā Galileo un EGNOS pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanā.

3. Rīcības virziens – radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai

3.1. Nacionālā ceļveža izstrāde 700 MHz joslas pārplānošanai un zemes ciparu televīzijas apraides nodrošināšanai

Saskaņā ar 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" (turpmāk – Nacionālais radiofrekvenču plāns) Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, zemes ciparu televīzijas apraidei un PMSE ierīcēm tiek izmantota radiofrekvenču spektra 470–790 MHz josla. Savukārt joslas izmantošanas tehniskos nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumi Nr.855 "Par Starptautiskās telekomunikāciju savienības Reģionālo nolīgumu par zemes ciparu apraides dienesta plānošanu 1.reģionā (1.reģiona daļas, kas atrodas uz rietumiem no 170° E meridiāna un uz ziemeļiem no 40° S paralēles, izņemot Mongolijas teritoriju) un Irānas Islāma Republikā 174–230 MHz un 470–862 MHz radiofrekvenču joslā (Ženēva, 2006)" (ITU Reģionālais nolīgums).

LVRTC saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 13.pantu nodrošina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, slēdzot līgumus ar attiecīgajiem nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī maksas televīzijas programmu izplatīšanu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā. Šā panta pirmā daļa paredz, ka maksas televīzijas pakalpojumu sniedz konkursa kārtībā izraudzīts viens elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura piedāvāto programmu izplatīšana zemes apraidē ciparformātā notiek, izmantojot LVRTC infrastruktūru, saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu. Vienlaikus 72.pants nosaka, ka konkursa nolikumu apstiprina Ministru kabinets un tajā nosaka maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam izvirzāmās prasības, vērtēšanas kritērijus, konkursa norises kārtību, termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu, maksu par raidošo tīklu izmantošanu maksas televīzijas programmu izplatīšanai ciparformātā un citus ar konkursa norisi saistītos jautājumus.

Ar 2013.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.269 "Par konkursa "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" uzvarētāja apstiprināšanu" par uzvarētāju apstiprināja SIA "Lattelecom" un tam piešķīra tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu zemes apraidē līdz 2021.gada 31.decembrim. Uz tādu pašu termiņu LVRTC tika piešķirtas radiofrekvences piešķīrumu lietošanas atļaujas programmu izplatīšanai valsts teritorijā radiofrekvenču spektra joslā 470–790 MHz30.

No septiņiem televīzijas raidošajiem tīkliem, kas ir paredzēti ITU Reģionālajā nolīgumā, šobrīd ekspluatācijā atrodas visi paredzētie tīkli, kuru darbības nodrošināšanai izmanto 40 radiofrekvenču kanālus. Līdz ar to, Latvijā ir relatīvi augsta (salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm) televīzijas spektra izmantošanas intensitāte. Bezmaksas apraidē iedzīvotājiem ir iespējams uztvert sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa Latvijas Televīzija programmas LTV1 un LTV7 un nacionālo un reģionālo komerciālo plašsaziņas līdzekļu NEPLP apstiprinātās komerctelevīzijas programmas – Re:TV, Rīga TV24, Sportacentrs.com. Savukārt SIA "Lattelecom" maksas televīzijas zemes ciparu apraidē piedāvā abonentiem uztvert līdz 62 programmām, tai skaitā arī tematiskās pakas un augstas izšķirtspējas (HD – High Definition) programmas.

2017.gada 15.jūnijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā31 (turpmāk – Lēmums). Lēmums paredz no 2020.gada 30.jūnija 700 MHz joslu izmantot mobilo sakaru sistēmām. Ņemot vērā, ka SIA "Lattelecom" ir piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu līdz 2021.gada 31.decembrim, Latvija šo joslu atbrīvos divus gadus vēlāk. Lēmums paredz arī pienākumu ES dalībvalstīm līdz 2018.gada 30.jūnijam izstrādāt nacionālo ceļvedi, kurā jāietver pasākumu kopums un laika grafiks 700 MHz joslas atbrīvošanai no ciparu televīzijas sistēmām un tās iedalīšanai mobilo platjoslas sakaru sistēmu vajadzībām, kā arī nosacījuma izpildei vismaz līdz 2030.gadam nodrošināt 470–694 MHz radiofrekvenču spektra joslas pieejamību zemes ciparu televīzijas apraides sistēmu darbībai. No minētā izriet, ka līdz 2018.gada 30.jūnijam valsts līmenī ir jāpieņem lēmumi par zemes ciparu televīzijas apraides pārplānošanu darbībai radiofrekvenču spektra diapazonā zem 694 MHz, kā arī par 700 MHz joslas piešķiršanas un lietošanas nosacījumiem elektronisko sakaru komersantiem vai citiem potenciālajiem lietotājiem.

Atbilstoši VAS ES sniegtajām ziņām par zemes ciparu televīzijas apraides nodrošināšanu līdz 2030.gadam Latvijā 700 MHz joslā ietilpst aptuveni 27% no patlaban ciparu televīzijai lietotiem radiofrekvenču kanāliem, bet pēc tās atbrīvošanas, no šobrīd pieejamajiem 40 radiofrekvenču kanāliem televīzijas apraides nodrošināšanas vajadzībām saglabāsies 28 radiofrekvenču kanāli, līdz ar to, arī varētu mazināties zemes ciparu televīzijas apraides platformas konkurētspēja. Primāri atlikušajos tīklos ir jānodrošina sabiedriskās televīzijas programmas, kas rada risku maksas televīzijas pastāvēšanai. Papildus tam jāatzīmē, ka joslas atbrīvošanā skartie kanāli nav vienmērīgi izkliedēti valsts teritorijā, piemēram, Valmieras apraides zonā pēc joslas atbrīvošanas tiks zaudēta puse no šobrīd televīzijas apraidei lietotajiem radiofrekvenču kanāliem. Līdz ar to, turpmākā rīcība prasa pieņemt lēmumu vai pārplānojot septiņu tīklu vietā nodrošināt tikai trīs tīklus, vai arī zemes ciparu televīzijas apraides tīklos līdz 2022.gadam veikt esošās DVB-T sistēmas nomaiņu uz radiofrekvenču spektra izmantošanas ziņā efektīvāko DVB-T2 sistēmu, vienlaikus nomainot arī esošo MPEG-4 videosignāla kompresijas standartu uz augstas efektivitātes videokodēšanu (HEVC – High Efficiency Video Coding). Sistēmas maiņa nodrošinās esošo septiņu tīklu saglabāšanu un darbības iespēju arī pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas. Pāreja uz otrās paaudzes zemes DVB (DVB-T2DVB-Second Generation Terrestrial) nozīmē būtiskus finansiālus ieguldījumus gan apraides operatoriem, (apraides tīklu pārkonfigurēšana ar radiofrekvenču spektra kanālu maiņu, esošo raidītāju modernizācija vai jaunu iegāde, videoplūsmas formēšanas aparatūras nomaiņa), gan arī galalietotājiem (210 tūkstoši zemes ciparu televīzijas abonentu32 – mājsaimniecību, kā arī mājsaimniecības, kas lieto bezmaksas pieejamās televīzijas programmas), jo būs nepieciešama jaunajai sistēmai atbilstošu uztvērēju iegāde. Līdz ar to, pāreja uz DVB-T2 varētu būt ar negatīvu ietekmi uz visu procesā iesaistīto pušu – Latvijas Televīzijas, komerctelevīziju, LVRTC, valsts un iedzīvotāju, budžetu. Tomēr lēmums par pāreju uz DVB-T2 sistēmu vai esošās DVB-T sistēmas saglabāšanu ir jāapsver arī saskaņā ar apraides raidošo sistēmu tehnoloģiskā progresa nodrošināšanas aicinājumu33 ES, turklāt tas ir jāskata kopīgi ar mediju attīstības politiku un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju, kura būtu realizējama pēc 2021.gada. Ņemot vērā jaunu tehnoloģisko platformu un biznesa modeļu izplatību, veidojas atšķirīgi patērētāju ieradumi, kas veicina izmaiņas televīzijas konkurences vidē. Šobrīd nav novērojama kādas no platformām dominance, tomēr, līdz ar sociālo tīklu attīstību, nākotnē jārēķinās ar daudzu platformu līdzāspastāvēšanu. Spēkā esošs ir Kultūras ministrijas izstrādātais un ar Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojumu Nr.666 "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plānu" apstiprinātais Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāns, bet NEPLP izstrādātā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija ir spēkā līdz 2017.gada beigām. Līdz ar to, lēmuma pieņemšanā ir svarīga cieša Kultūras ministrijas, kuras funkcija ir izstrādāt masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku,34 un NEPLP, kuras kompetencē ir izstrādāt visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju35, iesaiste.

700 MHz joslas elastīgai izmantošanai pēc 2021.gada pastāv vairākas alternatīvas (skat. 1.tabulu) saskaņā ar CEPT 53.ziņojumu36 un EK 2016.gada 28.aprīļa īstenošanas lēmumu (ES) 2016/687 par 700 MHz joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas ES spēj sniegt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus37. CEPT ziņojums ir izstrādāts, ievērojot EK doto uzdevumu izstrādāt saskaņotus tehniskos nosacījumus 700 MHz joslai ES, lai nodrošinātu bezvadu platjoslu un citus lietojumus, kas atbalstītu ES radiofrekvenču spektra politikas (RSPP) mērķus.

Radiofrekvenču josla (MHz)

694–703

703–733

733–738

738–743

743–748

748–753

753–758

758–788

788–791

694–698

698–703

733–736

736–738

PMSE

PMSE

Mobilo sakaru tīkli (augšuplīnija)

PMSE

Mobilo sakaru tīkli (lejuplīnija)

 

PPDR (2x5 MHz) FDD

 

PPDR (augšuplīnija)

         

PPDR (lejuplīnija)

 

PPDR (2x3 MHz) FDD

   

PPDR (augšuplīnija)

         

PPDR (lejuplīnija)

PPDR (2x(2x5 MHz) / 2x10 MHz) FDD

   

PPDR (augšuplīnija)

 

PPDR (lejuplīnija)

 

M2M (2x3 MHz) FDD

   

M2M

         

M2M

Iedalījums mobilajiem sakariem ar papildu lejuplīniju

   

Dupleksais atdalījums

Mobilo sakaru tīkli (papildu lejuplīnija)

   

Bloka platums (MHz)

4 MHz

5 MHz

30 MHz (6x5 MHz)

3 MHz

2 MHz

5 MHz

5 MHz

5 MHz

5 MHz

30 MHz (6x5 MHz)

3 MHz

1.tabula CEPT 53.Ziņojumā piedāvātās 700 MHz joslas lietošanas alternatīvas

Atbilstoši 1.tabulai mobilo sakaru vajadzībām ir pieejams radiofrekvenču spektra apjoms 2x30 MHz (703–733/758–788 MHz), kas būtu iekļaujams Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē", vienlaikus veicot grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā.

EK lēmums paredz, ka dalībvalstis, piešķirot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības 700 MHz joslā, vajadzības gadījumā pienācīgi ņem vērā nepieciešamību sasniegt RSPP 6.panta 1.punktā izklāstītos mērķus attiecībā uz ātrumu un kvalitāti, jo īpaši pārklājumu, iepriekš noteiktos valstu prioritārajos rajonos, tostarp gar sauszemes transporta maģistrālēm. Līdz ar to, pirms grozījumu izdarīšanas Nacionālajā radiofrekvenču plānā, nepieciešams izdiskutēt ar nozares pārstāvjiem jautājumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nosacījumiem.

Jau šobrīd ir paredzams sarežģīts 700 MHz joslas koordinācijas process ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, ņemot vērā minēto valstu plānus turpināt 700 MHz joslas izmantošanu ciparu televīzijai. Līdz ar to, var pastāvēt radiofrekvenču spektra lietošanas teritoriāli ierobežojumi, kas izriet no radiofrekvenču spektra atšķirīgās lietošanas Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā un var nebūt iespējams sakoordinēt mobilo sakaru sistēmu lietošanu atbilstoši ES noteiktajiem tehniskajiem parametriem. Lēmumā paredzēts, ka dalībvalstīs, kas robežojas ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, pienākums atbrīvot 700 MHz joslu nav saistošs teritorijās, kur nav iespējams pilnībā īstenot radiofrekvenču spektra pārrobežu koordināciju. Vienlaikus ir spēkā nosacījums, ka dalībvalstis dara visu iespējamo, lai samazinātu šādas neatrisinātas koordinācijas ilgumu un ģeogrāfiskās robežas, un līdz atlikušo koordinācijas jautājumu atrisinājumam katru gadu ziņo EK par savas rīcības rezultātiem.

700 MHz joslā radiofrekvenču spektra daļu, kas saskaņā ar Lēmumu netiek iedalīta mobilo sakaru sistēmu vajadzībām (dupleksais atdalījums 30 MHz apjomā), pastāv iespēja iedalīt PPDR, M2M, PMSE lietojumiem, vai arī alternatīvi iedalīt daļu no dupleksā atdalījuma (738–758 MHz) mobilo sakaru sistēmu papildu lejuplīnijai. PPDR sistēmu gadījumā minēto duplekso atdalījumu iespējams izmantot izveidojot platjoslas elektronisko sakaru sistēmu. 700 MHz joslā PMSE vajadzībām tiek izmantoti aptuveni 35% radiofrekvenču spektra, un tā atbrīvošana atstās negatīvu ietekmi uz PMSE darbību. Līdz ar to, PMSE darbībai būs nepieciešams meklēt papildu radiofrekvenču spektru citās radiofrekvenču spektra joslās. Savukārt dupleksā atdalījumā pieejamā radiofrekvenču spektra saglabāšana PMSE vajadzībām var būt viens no veidiem, kā daļēji kompensēt zaudēto radiofrekvenču spektra apjomu. Par optimālu dupleksā atdalījuma izmantošanu piedāvātajiem lietojumiem ir jāpanāk vienošanās ar Iekšlietu ministriju, elektronisko sakaru komersantiem un PMSE iekārtu lietotājiem, pēc kā ir jāizstrādā atbilstoši grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā.

Lai iesaistītās puses vienotos par pieeju iepriekš minētajos jautājumos, Satiksmes ministrija ar 2017.gada 10.februāra rīkojumu Nr.01-03/39 izveidoja darba grupu, kuras sastāvā ir elektronisko sakaru un mediju nozares pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Vienlaikus atzīmējams, ka Latvija nevar atbrīvot 700 MHz joslu no 2020.gada 30.jūnija un izmantos Lēmumā paredzēto atbrīvošanas termiņa elastību. Saskaņā ar ESL 47.panta piekto daļu elektronisko sakaru komersants pieteikumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu iesniedz SPRK ne agrāk kā divus gadus pirms normatīvajos aktos noteiktā radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņa. Vienlaikus ESL 47.panta trešās daļas pirmais punkts paredz, ka SPRK lēmumu pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, gadījumos, kad tiek izsludināts konkurss vai izsole radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai.

Turpmākā rīcība:

1. izstrādāt 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plānu un grafiku, kā arī modeli ciparu televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada;

2. izstrādāt grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē".

3.2. Radioprogrammu apraide

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam kompetentā institūcija gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā kopumā, gan attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, ir NEPLP. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu radioapraides uzsākšanai elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāsaņem apraides atļauja NEPLP. Gadījumā, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešami radiofrekvenču spektra resursi, tie tiek piešķirti konkursa, kuru organizē NEPLP, kārtībā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 15.panta septītā daļa nosaka, ka apraides radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar ESL plāno VAS ES. VAS ES informē NEPLP par radiofrekvenču spektra izmantošanas tehnisko plānu, kā arī brīvajiem radiofrekvences piešķīrumiem, kuru izmantošanai var piešķirt apraides atļaujas. Savukārt pēc tam, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir saņēmis NEPLP atļauju, VAS ES izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju apraides raidītāja darbībai.

Šobrīd radioprogrammu raidīšana pamatā notiek analogā sistēmā 87,5–108 MHz radiofrekvenču spektra joslā (FM josla). Saskaņā ar VAS ES sagatavoto tehnisko plānu un ITU Reģionālo nolīgumu attiecībā uz 87,5–108 MHz radiofrekvenču spektra joslas lietošanu FM skaņas apraidei, Latvijai kopējais piekritīgo FM radiofrekvences piešķīrumu skaits ir 282, no kuriem tiek izmantoti 224. Ir izveidoti šādi raidošie FM skaņas apraides tīkli:

– sabiedriskais radio (5 tīkli): Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3 (Klasika), Latvijas radio 4 (Doma laukums) un Latvijas radio 5 – pieci.lv;

– nacionālais komerciālais radio (6 tīkli): Eiropas Hītu radio, Latvijas Kristīgais radio, Radio SWH, Star FM, Super FM un Top radio;

– reģionālais radio (7 tīkli): 1.Biznesa Radio, Capital FM, Divu Krastu radio, Kurzemes radio, Latgales radio, Radio Skonto Vidzeme un Radio Tev;

– bez tam, 33 plašsaziņas līdzekļi izveidojuši 54 vietējās FM raidošās stacijas.

Patlaban radio pakalpojumu tirgu raksturo blīva iekšējā konkurence (patlaban izdotas un spēkā esošas ir 49 apraides atļaujas), salīdzinoši nelieli raidorganizāciju auditorijas apjomi, netiešās konkurences spiediens no citu platformu puses, īpaši, digitālajām platformām gan reklāmas izvietošanas jomā, gan auditorijas piesaistes jomā, zemi tautas ataudzes raksturlielumi, kas ietekmē auditorijas potenciālu.

Ņemot vērā intensīvo FM joslas izmantošanu, jaunu nacionālu tīklu veidošana un jaunu radiofrekvences piešķīrumu noteikšana Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē raidītājiem FM joslā nevar tikt nodrošināta brīva radiofrekvenču spektra trūkuma dēļ. Tāpēc tiek meklēti risinājumi radiofrekvenču spektra trūkuma novēršanai, piemēram, ciparu skaņas apraides ieviešana papildus FM skaņas apraidei.

Saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu ciparu skaņas apraides nodrošināšanai ir paredzētas radiofrekvenču spektra joslas 174–230 MHz un 230–240 MHz. Ieplānotie radiofrekvenču spektra resursi dod iespējas izveidot četrus līdz piecus valsti aptverošus tīklus. Piemērotākais risinājums ciparu skaņas apraides ieviešanai ir 2006.gadā apstiprinātais DAB+ standarts, kas ir ES izstrādātā ciparu skaņas apraides standarta T-DAB, kura specifikāciju Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSIEuropean Telecommunications Standards Institute) apstiprināja 1997.gadā, evolūcija. DAB+ salīdzinājumā ar T-DAB nodrošina efektīvāku skaņas kompresiju un labākus aptveršanas parametrus. DAB+ ir platjoslas sistēma, ar kuru, līdzīgi ciparu televīzijai, viens raidītājs pārraida vairākas, ne mazāk kā 10 augstas kvalitātes stereofoniskās programmas. Šī iemesla dēļ sistēma ir efektīvi izmantojama nacionālās vai reģionālās aptveršanas nodrošināšanai. Zemāk apkopota ciparu skaņas apraides ieviešana Eiropas valstīs (skat. 2.tabulu).

Valsts

Aptveršana % (iedzīvotāji)

Galveno autoceļu aptveršana %

Pārejas datums

Norvēģija

99.5

97

Plānota 2017.gadā

Šveice

99.5

99

2020.–2024.gads

Apvienotā Karaliste

97

85

Nav noteikts

Dānija

98

98

Tiks pieņemts lēmums par pārejas datumu, kad 50% radio klausītāju varēs uztvert ciparu sistēmā

Vācija

94

93

Norit darbs pie ceļakartes izstrādes

Nīderlande

95

95

Nav noteikts, bet notiek aktīvs darbs pie apraides ciparu sistēmā ieviešanas

Itālija

75

78

Nav noteikts, bet notiek aktīvs darbs pie apraides ciparu sistēmā ieviešanas

Francija

19

94

Regulāra DAB+ apraide notiek Parīzē, Marseļā, Nicā kopš 2014.gada (19% iedzīvotāju)

Austrija

DAB+ tests, kas aptver apmēram 29% iedzīvotāju

Beļģija

Plānots, ka 2017.–2018.gadā DAB+ aptvers 99% no iedzīvotājiem

Čehija

DAB+ tests, kas aptver apmēram 58% iedzīvotāju

Ungārija

DAB+ tests, kas aptver apmēram 30% iedzīvotāju

Polija

Pastāvīga DAB+ apraide, kas aptver apmēram 56% iedzīvotāju

Slovākija

DAB+ tests, kas aptver apmēram 22% iedzīvotāju

Slovēnija

Pastāvīga DAB+ apraide no 2016.gada, kas aptver apmēram 73% iedzīvotāju

2.tabula Informācija par ciparu skaņas apraidi Eiropā (2016.gada 2.ceturkšņa dati)

Dažās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Dānijā, ciparu sistēmā raidāmo programmu aptveršana jau tuvojas visas valsts teritorijai. 2015.gadā tikai divas valstis ir sasniegušas 50% radioklausītāju auditoriju ciparu formātā (Norvēģija un Apvienotā Karaliste). Norvēģija ir pirmā valsts, kas pieņēma lēmumu par analogās apraides izslēgšanu 2017.gadā. Izslēgšanas process sākās 2017.gada janvārī, un tiks pabeigts ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem, veicot izmaiņas katrā reģionā atsevišķi. Apvienotā Karaliste ir definējusi divus vienkāršus pamatkritērijus, lai varētu lemt par skaņas apraides pāriešanu uz DAB+:

– ciparu skaņas apraides klausītāju skaitam jāsasniedz vairāk par 50% no visiem klausītājiem – tas attiecas arī uz klausīšanos DAB+, internetā, mobilajos tālruņos/aplikācijās un televīzijā;

– nacionālajam DAB pārklājumam jābūt līdzvērtīgam FM pārklājumam.

Attiecībā uz skaņas apraidi NEPLP Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģijā 2012.–2017.gadam paredzēja veikt zemes ciparu skaņas apraides testu. NEPLP 2016.gada 19.oktobrī pieņēma lēmumu par ciparu skaņas apraides testa veikšanu.

2016.gada 15.decembrī Rīgā tika uzsākta ciparu radioapraides tehnoloģijas DAB+ testēšana 50 km rādiusā ap Zaķusalas televīzijas torni. LVRTC sadarbībā ar VSIA "Latvijas Radio" īsteno testēšanu, pārraidot desmit Latvijas Radio gatavotas programmas. Šobrīd ciparu skaņas apraides testēšanas izmaksas sedz LVRTC. Plānots, ka ciparu skaņas apraides tests turpināsies līdz 2017.gada decembrim. Pēc testa pabeigšanas LVRTC iesniegs atskaiti NEPLP par ciparu skaņas apraides tehnoloģiskiem aspektiem un šīs apraides izmaksu ekonomisko aprēķinu. Ņemot vērā mediju reklāmas tirgus situāciju, gan arī nepieciešamību lietotājiem nomainīt uztverošās iekārtas, Satiksmes ministrija neizskata iespēju pārejai uz ciparu skaņas apraidi Latvijā plāna darbības laikā, tomēr ciparu skaņas apraide var notikt paralēli FM apraidei, ja ir pieejami nepieciešamie finanšu resursi.

3.3. Ierobežotie resursi IoT un M2M tehnoloģijām

EK par galvenajiem rīcības pīlāriem IoT attīstībai ES ir noteikusi38:

1. vienotu IoT tirgu, kur IoT ierīcēm jābūt iespējai izveidot savienojumu, izmantojot Plug and Play (burtiski "pieslēdzies un spēlē") tehnoloģiju jebkurā vietā ES;

2. IoT ekosistēmas evolūcijas procesu iedarbinās, atbalstot uz atvērtā koda platformas arhitektūras izveidoto IoT pakalpojumu izvēršanu vadošajos tirgos;

3. uz cilvēku un ES vērtībām orientētu IoT struktūru, atbilstoši personas datu aizsardzības un drošības standartiem.

IoT jeb starptīklošana ir interneta tīklā savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai. Pašlaik IoT balstās uz vairāku elementu izmantošanu, proti, radiofrekvences identificēšanu, tuva darbības lauka sakariem (NFC – Near Field Communication), divdimensiju svītrkodiem, bezvadu devējiem/izpildmehānismiem, IPv6, platjoslas elektronisko sakaru tīkliem, un paredzams, ka visu minēto elementu nozīme turpmākajos IoT pielietojumos pieaugs. Par IoT iekārtu var būt, piemēram, viedtālrunis, sadzīves tehnika, medicīnas aprīkojums u.tml.

ES, izmantojot M2M tehnoloģiju, 2013.gadā pie elektronisko sakaru tīkla pieslēgtas 1,8 miljardi IoT iekārtas un paredzams, ka 2020.gadā to skaits sasniegs sešus miljardus. EK prognozē, ka IoT palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinās jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas un nozares izaugsmi.

Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā strauji attīstīsies M2M tehnoloģijas pielietojamība veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un loģistikā, būvniecībā, finansēs un apdrošināšanā, kas prasīs pielāgot regulējošo vidi šiem risinājumiem. Ņemot vērā IoT pakalpojumu darbības nodrošināšanai izmantotos lielos datu apjomus, kas tiks pārraidīti tīklā, šobrīd izaicinājums ir standartu izstrāde vairāku IoT ierīču mijiedarbības problēmu atrisināšanai.

Latvijā viens no IoT pakalpojumu pielietojumiem ir M2M tehnoloģijas izmantošana viedajos elektroenerģijas skaitītājos. Turpmāk šādu pielietojumu izmantošana pieaugs arī citās nozarēs, tā ļaujot ietaupīt datu apstrādes resursus.

Radiofrekvenču spektrs IoT un M2M vajadzībām

IoT ir heterogēna daba, kas ietver dažādus lietojumus un ekspluatācijas prasības. Tāpēc nav vienota, universāla risinājuma piekļuvei radiofrekvenču spektram, kas būtu piemērots visiem iespējamajiem lietošanas gadījumiem, jo to tehniskās prasības ievērojami atšķiras, piemēram, attiecībā uz datu pārraides ātrumu, uzticamību, attālumu un jaudu. Lai nodrošinātu to, ka IoT iekārtām ir pietiekošā apmērā pieejams radiofrekvenču spektrs, tam ir jābūt pieejamam gan koplietošanas radiofrekvenču spektra joslās, gan saskaņā ar individuālo atļauju modeli. Pašlaik IoT Latvijā var izmantot Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto resursu ietvaros. Piemēram, joslās, kas noteiktas publiskajiem/privātajiem mobilajiem sakariem, maza darbības attāluma ierīcēm, fiksētajiem radiosakariem u.c.

Dažādie izmantošanas veidi un ekspluatācijas noteikumi, iekārtu izmaksas, izplatība tirgū, prasības pēc uzticamības un drošības, rada noteiktas prasības attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem un, līdz ar to, arī piešķiršanas kārtību.

Daudziem IoT lietojumiem nav kritiskas, piemēram, signāla aiztures, signāla latentums (latency), darbības attālumi, tāpēc IoT un M2M ierīces var izmantot koplietošanas radiofrekvenču spektra joslas (Nacionālā radiofrekvenču plāna 3.pielikums). Šādas IoT un M2M iekārtas var strādāt koplietošanas radiofrekvenču spektra joslās, jo tās ir izstrādātas tā, lai neradītu traucējumus citiem lietotājiem, un tām nebūtu nepieciešama aizsardzība no tiem.

Koplietošanas radiofrekvenču spektra joslu izmantošana ir piemērota vide tirgus dalībniekiem, jo nodrošina ieinteresētiem lietotājiem lētu un vieglu piekļuvi radiofrekvenču spektram. Šajā gadījumā nav nepieciešama individuāla radiofrekvenču piešķīruma atļauja, kā arī netiek piemērota maksa par elektromagnētiskās saderības nodrošināšanu. Tā ir pievilcīga vide eksperimentiem (jauno tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai), kas veicina inovāciju, vienlaikus radot konkurenci.

Šobrīd nav indikāciju, ka radiofrekvenču spektra resursu trūkums koplietošanas joslās kavētu IoT lietojumu attīstību.

Pastāv arī IoT lietojumi, kam ir nepieciešama augsta sakaru uzticamība, reāllaika saziņas iespēja, zems latentums, augsta pieejamība, kā arī garantēta savlaicīga informācijas piegāde. Šādu lietojumu piemēri var būt komunālo pakalpojumu infrastruktūras (utility infrastructure) viedo tīklu (smart grids) un ražošanas procesu (smart factory – viedās rūpnīcas) radio telemetrija un tālvadība, kā arī ar drošību saistītās intelektiskās transporta sistēmas. Tāpēc šādiem lietojumiem būtu piemērots radiofrekvenču spektra individuālās atļaujas modelis. Šādu IoT lietojumu realizācijai nepieciešamo infrastruktūru ir iespējams izvērst sadarbībā ar elektronisko sakaru komersantiem, izmantojot radiofrekvenču spektra joslas, kas ir piešķirtas vai paredzētas vai nu publiskajiem mobilo sakaru tīkliem (2G, 3G, 4G un 5G), profesionālajiem mobilo radiosakaru (PMR – Professional Mobile Radio) tīkliem vai fiksētajiem bezvadu sakariem (bezvadu abonentlīnijai, mikroviļņu līnijām).

Šobrīd mobilo sakaru vajadzībām ES ir harmonizēts aptuveni 1200 MHz radiofrekvenču spektra, kas tiek izmantots 2G, 3G un 4G mobilo sakaru sistēmām. Šajā gadījumā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības piešķir izsolēs, turklāt radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības parasti piešķir visā valsts teritorijā. Publisko mobilo sakaru tīklu izmantošana nodrošina augstus datu pārraides ātrumus un praktiski visuresošu pārklājumu, vienlaikus nodrošinot kontrolējamu pakalpojuma kvalitātes līmeni, drošību un elastību.

Savukārt PMR tīkliem CEPT ir paredzējis radiofrekvenču spektra resursus diapazonā no 30 MHz līdz 960 MHz un tie spēj nodrošināt IoT lietojumus līdzīgi kā mobilo sakaru tīkli.

Tipiski piemēri M2M lietojumiem, izmantojot PMR tīklus:

– kritiski svarīgiem un ar drošību saistītiem pielietojumiem (transports, enerģētika u.c.);

– lietojumi ar augstām tāldarbības prasībām, kurus nevar īstenot ar radiofrekvenču spektra resursu, kas ir pieejams koplietošanas radiofrekvenču spektra joslās, vai kuriem ir nepieciešami ļoti uzticami sakari, piemēram, viedajiem tīkliem.

Tomēr, lai elektronisko sakaru komersanti varētu attīstīt IoT pakalpojumus savā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrā, būtiski, ka tiek nodrošināts tehnoloģiskās neitralitātes princips. Attiecībā uz Nacionālo radiofrekvenču plānu un SPRK piešķirtajām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām – tās ir tehnoloģiski neitrālas un, līdz ar to, secināms, ka normatīvajā regulējumā nav nepieciešamas izmaiņas.

Jaunu radiofrekvenču spektra joslu iedalīšana IoT un M2M vajadzībām

870–876 MHz radiofrekvenču spektra josla kopā ar dupleksā pāra radiofrekvenču spektra joslu 915–921 MHz Nacionālajā radiofrekvenču plānā ir paredzēta publisko elektronisko sakaru tīklu platjoslas ciparu sistēmām. Minētās joslas ir iekļautas Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē", kas nozīmē, ka atbilstoši ESL 47.panta piektajai daļai SPRK rīko konkursu vai izsoli saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu un piešķir radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības konkursa vai izsoles uzvarētājam.

Saskaņā ar SPRK tīmekļa vietnē pieejamo informāciju 870–876/915–921 MHz radiofrekvenču spektra diapazons šobrīd nav piešķirts. Ņemot vērā IoT/M2M inovatīvo dabu un to pielietojuma attīstības tendences, Satiksmes ministrija saskata iespēju iedalīt papildu radiofrekvenču spektra diapazonu IoT/M2M vajadzībām pārplānojot 870–876/915–921 MHz diapazonu.

ES līmenī jautājums par papildu radiofrekvenču spektra iedalīšanu IoT un M2M vajadzībām ir skatīts RSPG. RSPG ziņojumā39 ir atzīmēta industrijas interese izmantot koplietošanas modeli radiofrekvenču spektra joslās starp 800 MHz un 900 MHz. RSPG iesaka izmantot jau eksistējošos ES un CEPT radiofrekvenču spektra harmonizācijas pasākumus, kas paredzēti maza darbības attāluma ierīcēm, priekšroku dodot jau esošajām koplietošanas radiofrekvenču spektra joslām, un radiofrekvenču spektra joslām, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumus un globālu harmonizāciju. IoT ieviešana radiofrekvenču spektra joslās starp 800 MHz un 900 MHz ir nopietns politisks uzdevums, jo ir jāņem vērā citu radiofrekvenču spektra lietotāju (piemēram, aizsardzības un transporta jomas lietojumu) vajadzības un to aizsardzība, kas varētu prasīt īpašus nosacījumus, tostarp, īpašos gadījumos piemērot lietošanas tiesību režīmu.

Savukārt CEPT ietvaros ir izstrādāts un 2017.gada 3.martā apstiprināts papildinājums - "Iespējas harmonizācijas pieejai joslām 870–876 MHz un 915–921 MHz, ņemot vērā arī jaunās iespējas joslā 862–868 MHz"40 CEPT ikgadējam ziņojumam Nr.59 "Eiropas Komisijas lēmuma tehniskā pielikuma ikgadējā atjaunināšana attiecībā uz radiofrekvenču spektra, ko izmanto maza darbības attāluma ierīcēm, tehnisko harmonizāciju", kas tiek iesniegts EK.

CEPT 59.ziņojuma papildinājums iesaka CEPT dalībvalstīm piemērot vispārējās atļaujas režīmu 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu harmonizēšanā, saglabājot administrācijām elastību pielietot radiofrekvenču lietotāja reģistrēšanas/paziņošanas pienākumus. Ja nepieciešams, nodrošināt, ka kaitīgu radio traucējumu rašanās risks ir minimāls, piemēram, ja radiofrekvenču spektra joslā ir citi lietojumi, kas ir jāaizsargā, CEPT dalībvalstis var pielietojot arī individuālu radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu. Vienlaikus tiek rekomendēts nepieļaut radiofrekvenču spektra "monopolizēšanu", lai nerastos situācija, ka radiofrekvenču spektra josla ekskluzīvi ir pieejama tikai vienam tīklam.

Jautājums par 870–876 MHz radiofrekvenču spektra joslas izmantošanu IoT un M2M vajadzībām vairākkārt ir skatīts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordinācijas darba grupā. Darba grupā elektronisko sakaru operatori norādīja, ka, ņemot vērā tehnoloģiskos attīstības tempus, nav tālredzīgi sašaurināt 870–876 MHz joslas izmantošanas mērķi noteiktai tehnoloģijai, mērierīcēm, konkrēta ražotāja piedāvātajiem risinājumiem vai konkrētiem komersantiem u.tml. Diskusija par 870–876 MHz joslas izmantošanu ir jārisina kompleksi, risinot jautājumu arī par 915–921 MHz joslas izmantošanu nākotnē.

EK šobrīd strādā pie sava lēmuma par radiofrekvenču spektra joslu 870–876 MHz un 915–921 MHz izmantošanu, kas pamatojas uz CEPT 59.ziņojumā paustajām atziņām. Līdz ar to grozījumu Nacionālajā radiofrekvenču plānā būtu jāsaskaņo ar EK lēmumā paredzētajiem nosacījumiem un termiņiem. Izstrādājot grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā, ir jānodrošina diapazona pieejamība vairākiem radiofrekvenču spektra lietotājiem, izvairoties no ekskluzīvas radiofrekvenču spektra diapazona iedalīšanas tikai vienam lietotājam/lietojumam. Tomēr nav lietderīgi grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā virzīt pirms redzējuma par 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslas turpmāko izmantošanu, izstrādes. Ievērojot to, ka par 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu turpmāku izmantošanu nav harmonizācijas lēmuma ES līmenī un vienota redzējuma panākšanai par optimālāko radiofrekvenču resursa piešķiršanas un izmantošanas veidu nepieciešams turpināt diskusijas, Satiksmes ministrijas ieskatā šobrīd ir lietderīgi ierobežot šīs joslas piešķiršanu līdz joslu lietojuma pārplānošanai.

Turpmāka rīcība:

Sadarbībā ar nozari un potenciālajiem 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu lietotājiem, izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai.

Numerācijas resursi IoT/M2M

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.367 "Nacionālais numerācijas plāns" (turpmāk – Numerācijas plāns) nosaka numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, kā arī numerācijas lietošanas mērķus un veidus. SPRK padomes 2015.gada 3.decembra lēmums Nr.1/18 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesībām" regulē numuru lietošanas tiesību piešķiršanu elektronisko sakaru komersantiem.

Esošais normatīvais regulējums dod tiesības komersantiem piešķirt numerāciju galalietotāju pieslēguma punktam publiskajā fiksētajā un publiskajā mobilajā elektronisko sakaru tīklā, tajā skaitā arī izmantošanai IoT/M2M pakalpojumiem.

Numerācijas plānā nav izdalīts speciāls numerācijas diapazons IoT/M2M pakalpojumiem.

Ievērojot IoT/M2M pakalpojumu straujo attīstību, ir aktualizējies jautājums par jauna numerācijas diapazona atvēršanu Numerācijas plānā M2M sakariem. Atzīmējams, ka esošā regulējuma ietvaros elektronisko sakaru komersanti jau piedāvā IoT/M2M pakalpojumus, pieslēgumam piešķirot numuru no komersantiem piešķirtajiem numerācijas resursiem.

Šobrīd elektronisko sakaru komersants vai galalietotājs pats brīvi nosaka, kādam mērķim un nolūkam tiks izmantots attiecīgais pieslēgums. Piemēram, galalietotājs var izvēlēties savu iegādāto SIM (Subscriber Identification Module – abonenta identitātes modulis) karti ielikt atbilstošajā ierīcē (piemēram, videokamerā) vai pats konfigurēt tirgū pieejamus ierīču komplektus "gudrās mājas", signalizācijas vai videonovērošanas funkciju veikšanai. Tāpat, elektronisko sakaru komersants var attiecīgo pieslēgumu izmantot gan balss, gan datu pārraides pakalpojumu sniegšanai. Šī pakalpojumu sniegšanas brīvība ļauj gan elektronisko sakaru komersantiem efektīvi plānot savus resursus, gan arī neierobežo galalietotājus.

Saskaņā ar ECC (Electronic Communications Committee) rekomendāciju 11 (03)41 "Numbering and addressing for machine-to-machine (M2M) communications" (turpmāk – ECC rekomendācija) valstu administrācijām jāapsver iespēja M2M pakalpojuma nodrošināšanai izmantot Numerācijas plānā publiskajam elektronisko sakaru tīklam paredzēto numerācijas diapazonu. Turpat arī norādīts, ka jaunu numerācijas diapazonu atvēršanu M2M sakariem valstu administrācijas apsver gadījumos, ja esošie elektronisko sakaru tīklam paredzētie numerācijas resursi ir nepietiekoši, vai arī gadījumos, ja tiks piemērota atšķirīga regulatīva pieeja.

Atbilstoši ECC rekomendācijai, numerācijas resursu piesaiste M2M sakaru nodrošināšanai ir vērtējams kā īstermiņa vai vidēja termiņa risinājums, savukārt, ilgtermiņa risinājums ir plašs IPv6 adrešu pielietojums M2M sakaru nodrošināšanai. M2M pakalpojumi arvien vairāk tiek orientēti uz IP tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Līdz ar iepriekš minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā nav nepieciešams iedalīt papildu numerācijas resursus M2M.

3.4. 5G mobilie sakari un Savienojamības paziņojums

5G mobilie sakari

Savienojamības paziņojuma viens no stratēģiskajiem mērķiem 2025.gadam paredz visām lielajām pilsētu teritorijām42 (Latvijā – Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) un visām sauszemes transporta maģistrālēm43 nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu.

Piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmas 5G sakari balstīsies uz 4G mobilo datu savienojamību, kā arī uz fiksētajiem tīkliem, tādējādi ļaujot šobrīd atsevišķi esošu infrastruktūru pakalpojumus integrēt augstas kvalitātes pasaules mēroga visuresošos un programmējamos virtuālos tīklos. 5G nodrošināšana saistāma arī dinamisku normatīvā regulējuma piemērošanu tehnoloģiju attīstībai, vienlaikus nodrošinot sniegto pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un uzraudzības integritāti ar ES regulējumu, tajā skaitā, atvērtas piekļuves internetam regulējumu.

Optisko šķiedru kabeļi pašlaik ir ieteicamākais datu nesējs līnijai starp pamattīklu un tīklu, kas paredzēts 5G bezvadu piekļuvei. 5G tīklu izvēršanai būs nepieciešamas aizvien mazākas tīkla šūnas, lai nodrošinātu plānoto savienojamības veiktspēju. Mazās tīkla šūnas būs efektīvi jāpieslēdz tīklam. Pārsvarā tie būs optiskās šķiedras savienojumi.

Latvijā jau šobrīd gar galvenajiem sauszemes transporta ceļiem daļēji ir izveidota vairāku komersantu elektronisko sakaru infrastruktūra, kas nākotnē varētu tikt izmantota arī 5G tīklu izvēršanai. Tomēr jāatzīmē, ka 5G izvēršana nozīmē arī ievērojamus kapitālieguldījumus esošajā elektronisko sakaru infrastruktūrā pilsētās un gar galvenajiem sauszemes transporta ceļiem, tīklu pārbūvei, piemērošanai un jaunu tīklu izbūvei, lai nodrošinātu nepārtrauktu 5G pārklājumu.

Katrai ES dalībvalstij ir jāizstrādā nacionālais 5G ieviešanas ceļvedis. Tajā jābūt izvēlētai vismaz vienai lielai pilsētai, kurā līdz 2020.gada beigām jānodrošina 5G pieejamība.

Latvija izstrādās 5G ieviešanas ceļvedi 2018.gadā, jo EK Sakaru komitejā plānots līdz 2018.gada aprīlim sagatavot dalībvalstīm nesaistošas vadlīnijas nacionālo platjoslas plānu pārskatīšanai un piemērošanai Savienojamības paziņojuma mērķiem, viens, no kuriem ir 5G pieejamības nodrošināšana. Jāatzīmē arī, ka vēl nav zināmi visi nosacījumi, kas saistīti ar 5G tehnoloģijai izmantojamiem radiofrekvenču resursiem, kā arī nav izstrādāti 5G standarti un ar tiem saistītie tehniskie risinājumi.

Turpmākā rīcība:

Izveidot darba grupu un izstrādāt nacionālo 5G ieviešanas ceļvedi.

Savienojamības paziņojums

Bez 5G ieviešanas, Savienojamības paziņojums paredz arī nodrošināt gigabitu savienojamību44 visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, transporta tīkliem, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, ārstu praksēm, slimnīcām un stadioniem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus. Visām mājsaimniecībām jānodrošina interneta pieslēguma pieejamība ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabita ātrumam. Paziņojumā EK aicina dalībvalstis pārskatīt savu platjoslas plānu izpildi un līdz 2017.gada beigām papildināt tos ar pasākumiem laikposmā līdz 2025.gadam saskaņā ar šajā paziņojumā un 5G rīcības plānā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem.

Par nacionālo platjoslas plānu Latvijā tiek uzskatīta ar Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589 (prot. Nr.65 28.§) "Par Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013.–2020.gadam" apstiprinātā Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija, kas šobrīd neiezīmē veicamos pasākumus pēc 2022.gada. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 63.punktam, nav pieļaujama "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas" papildināšana ar pasākumiem laikposmam līdz 2025.gadam un konkrēti pasākumi pēc 2022.gada tiks paredzēti nākamajā elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā. Vienlaikus tiks turpināti "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā" noteiktie uzdevumi, ieskaitot VAP realizāciju nākamās paaudzes piekļuves punktu izbūvei lauku teritorijās. Šī plāna darbības termiņā Savienības paziņojuma mērķu īstenošanā ieguldījumu sniedz arī citas aktivitātes. Piemēram, publiskās bibliotēkas visā Latvijas teritorijā ir aprīkotas ar datortehniku un bezmaksas piekļuvi internetam, kas izveidota pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēva dēls" ietvaros. Tāpat interneta pieejamības uzlabošanai Latvijā, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, ir īstenoti 75 projekti, kā rezultātā izveidoti 526 un uzlaboti 336 esošie publiskās pieejas punkti, tādējādi paaugstinot piekļuves iespējas internetam pēc iespējas plašākām sabiedrības grupām un veicinot piekļuvi publiskās pārvaldes un komercsektora piedāvātajiem pakalpojumiem un informācijai bez maksas. Šāda veida iniciatīvām, kā arī tādiem privātā sektora projektiem kā WiFi punktu izveidošana izglītības iestādēs un citur, un elektronisko sakaru komersantu investīcijām elektronisko sakaru tīklu attīstībā ir būtiska nozīme Savienojamības mērķu īstenošanā. Arī pēc Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza regulu (ES) Nr.1316/2013 un regulu (ES) Nr.283/2014 publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī pašvaldībām (regulas projektā – vietējām kopienām) būs iespējams pieteikties ES finansējumam, lai ierīkotu bezmaksas ātrgaitas bezvadu piekļuves vietas, kuru darbības rādiuss jāplāno tā, lai vispirms aptvertu publiskas vietas un nepārklātos ar esošiem līdzīga rakstura privātiem vai publiskiem piedāvājumiem. Plānojot rīcību pēc 2022.gada, jāvērtē iespējas panākt piekļuves internetam atbilstību Savienības paziņojumā noteiktajiem ātruma mērķiem.

Radiofrekvenču spektrs mobilo sakaru vajadzībām

Mobilajam platjoslas internetam ir būtiska ietekme uz valsts ekonomisko sniegumu un sociālo integrāciju. Mobilās platjoslas tehnoloģijas ir būtiskas, lai veicinātu digitālo iekļautību, IKP pieaugumu un ekonomisko izaugsmi.

Latvijā mobilo sakaru sistēmu vajadzībām Nacionālajā radiofrekvenču plānā ir iedalītas 800, 900, 1800, 2100, 2300, 2500 MHz joslas, kā arī 450 MHz josla, līdz ar to kopējais pieejamais radiofrekvenču spektra resurss mobilajiem platjoslas sakariem ir 1112 MHz (joslā no 450 MHz līdz 3,8 GHz). SPRK mobilajiem platjoslas sakariem ir piešķīris kopumā 1027,5 MHz. Faktiski izmantotais radiofrekvenču spektra apjoms patlaban nepārsniedz 990 MHz, pārējais radiofrekvenču resurss netiek lietots. No 2019.gada arī harmonizētā 3400–3800 MHz josla, pēc tās pārplānošanas, būs pilnībā izmantojama mobilo sakaru sistēmu darbībai.

1,5 GHz (1427–1518 MHz) josla Nacionālajā radiofrekvenču plānā ir paredzēta ciparu radiorelejlīnijām, fiksētajām bezvadu piekļuves sistēmām, zemes ciparu apraides sistēmām, kā arī satelītu ciparu skaņas apraides sistēmām, josla netiek intensīvi izmantota. Tādējādi, 1,5 GHz radiofrekvenču spektra joslā varētu būt pieejami līdz 90 MHz radiofrekvenču spektra, kas ir ne vien būtisks apjoms, bet arī atrodas pietiekoši "zemā" radiofrekvenču spektrā mobilā pārklājuma nodrošināšanai.

EK 2015.gada 8.maijā pieņēma īstenošanas lēmumu 2015/750/EK45 par 1452–1492 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas ES spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus. Lēmums nodrošinās 1452–1492 MHz radiofrekvenču spektra joslas pieejamību neekskluzīvai izmantošanai, paredzot, ka joslu izmanto vienīgi bāzes stacijas raidīšanas (lejuplīnijas) režīmam. Šobrīd minētais EK īstenošanas lēmums nav ieviests visā ES, pamatojoties uz lēmuma 3.pantā noteikto, ka dalībvalstīm nav saistoši lēmumā noteiktie pienākumi tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kur koordinācijas ar trešajām valstīm dēļ, jāatkāpjas no lēmuma pielikumā norādītajiem parametriem.

EK Radiofrekvenču spektra komiteja 2017.gada martā apstiprināja uzdevumu CEPT izstrādāt priekšlikumu 1,5 GHz diapazona joslu 1427–1452 MHz un 1492–1518 MHz izmantošanai platjoslas sakaru sistēmām. Priekšlikumā jāiekļauj saskaņoti tehniskie nosacījumi 1427–1452 MHz un 1492–1518 MHz radiofrekvenču spektra joslu izmantošanai platjoslas bezvadu elektronisko sakaru lejuplīniju pakalpojumiem, ieskaitot arī 5G mobilo sakaru sistēmas, vienlaikus nodrošinot elastīgu un efektīvu spektra izmantošanu. Saskaņā ar šo uzdevumu CEPT 2017.gada novembrī sniegs gala ziņojumu.

Lai nodrošinātu 1,5 GHz radiofrekvenču spektra joslas pieejamību mobilo sakaru sistēmām, būtiski ir atrisināt radiofrekvenču spektra starptautiskās koordinācijas jautājumus ar Baltkrievijas Republiku un Krievijas Federāciju, kuras šo joslu izmanto gaisa kuģniecības dienestam. Ar Baltkrievijas Republiku radiofrekvenču spektra koordinācijas līgums ir noslēgts 2016.gada 26.maijā. Savukārt darbs pie radiofrekvenču spektra koordinācijas līguma ar Krievijas Federāciju tiek turpināts un provizoriskie rezultāti sagaidāmi 2017.gada trešajā ceturksnī. Pēc abu līgumu noslēgšanas nepieciešams uzsākt darbu pie atbilstošu Nacionālā radiofrekvenču plāna grozījumu izstrādes, kā arī izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē".

Lai 5G tīklos varētu nodrošināt gan zemus aiztures un trīces parametrus, gan arī augstu datu pārraides ātrumu, ir nepieciešams liels radiofrekvenču spektra resursu apjoms. Esošajos mobilo sakaru vajadzībām iedalītajos radiofrekvenču spektra resursos nav iespējams nodrošināt pietiekoši plašas vienlaidu radiofrekvenču spektra joslas.

EK Savienojamības paziņojumā radiofrekvenču spektra diapazons virs 24 GHz atzīmēts kā nozīmīgs resurss nākamās paaudzes bezvadu sistēmu darbībai, lai ieviestu 5G pakalpojumus, kuriem būs nepieciešami sevišķi lieli datu pārraides ātrumi ar mazu latentumu vietās, kur koncentrēts liels skaits gala ierīču.

Jautājums par radiofrekvenču spektra joslām 5G vajadzībām ir izskatīts arī RSPG, kas ir izstrādājusi viedokļa dokumentu "Viedoklis par radiofrekvenču spektra aspektiem saistībā ar nākamās paaudzes bezvadu sistēmām (5G)46". Būtiskākie secinājumi, kas ir iekļauti RSPG viedokļa dokumentā ir, pirmkārt, ņemot vērā esošo situāciju saistībā ar radiofrekvenču spektra pieejamību, 3400–3800 MHz radiofrekvenču spektra josla tiek uzskatīta par primāro risinājumu, kas ir piemērots, lai ES līdz 2020.gadam ieviestu uz 5G tehnoloģijām balstītus pakalpojumus. Latvijā 3400–3800 MHz radiofrekvenču spektra josla Nacionālajā radiofrekvenču plānā jau ir iedalīta mobilo sakaru sistēmām.

Otrkārt, RSPG uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai tehniskie un reglamentējošie nosacījumi attiecībā uz esošām mobilo sakaru sistēmu radiofrekvenču spektra joslām ir piemērojami arī 5G vajadzībām.

Treškārt, RSPG iesaka izmantot 24,25–27,5 GHz (26 GHz) radiofrekvenču spektra joslu kā pirmo joslu 5G tehnoloģijas nodrošināšanai paredzot, ka ES līdz 2020.gadam būtu jānosaka harmonizācijas pasākumi, izdodot attiecīgu lēmumu, kā arī dalībvalstīm būtu jānodrošina 24,25–27,5 GHz radiofrekvenču spektra joslas daļas pieejamība 5G sistēmu vajadzībām, reaģējot uz tirgus pieprasījumu. Tāpat, jāņem vērā, ka 24,25–27,5 GHz radiofrekvenču spektra josla tiks izmantota pakāpeniski – sākot no lielāko pilsētu centriem un, iespējams, tiks izmantota tikai daļa no joslas. Jāatzīmē, ka mobilo tīklu operatori 24,25–27,5 GHz joslu izmanto atvilces maršrutēšanas nodrošināšanai. Līdz ar to atvilces maršrutēšanas nodrošināšanas vajadzībām ir nepieciešams meklēt jaunas radiofrekvenču spektra joslas. Papildus tam, 2015.gada ITU WRC-15 Latvija ir veicinājusi papildus radiofrekvenču spektra noteikšanu IMT-2020 joslās virs 24 GHz un šis jautājums ir iekļauts ITU WRC-19 darba kārtībā kā 1.13.punkts.

2015.gada ITU WRC-15 pieņēma rezolūciju Nr.238 saistībā ar pētījumiem par radiofrekvenču spektra jautājumiem IMT sistēmām, iekļaujot iespējamos papildu iedalījumus mobilajam dienestam uz primārajiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra daļā no 24,25 GHz līdz 86 GHz nākotnes starptautisko mobilo sakaru attīstības vajadzībām pēc 2020.gada. Minētā rezolūcija iekļauj uzdevumu ITU-Radiosakaru sektoram veikt nepieciešamos pētījumus līdz 2019.gadā paredzētajai ITU WRC-19, lai noteiktu radiofrekvenču spektra vajadzības IMT zemes komponentam radiofrekvenču diapazonā no 24,25 GHz līdz 86 GHz, ņemot vērā to zemes IMT sistēmu tehniskās un ekspluatācijas īpašības, kas darbotos šajā radiofrekvenču diapazonā, paredzamos sistēmu izvēršanas scenārijus un saistītās prasības liela apjoma datu plūsmām, kā arī laika posmu, kurā spektrs būtu nepieciešams u.c.

Lai joslās virs 24 GHz varētu uzsākt darbību 5G radiosakaru sistēmas, sniedzot ekonomiskus un sociālus ieguvumus, ir nepieciešams veikt radiofrekvenču spektra joslu harmonizāciju reģionālā mērogā. Latvija ir atbalstījusi RSPG ieteiktās radiofrekvenču spektra joslas 24,25–27,5 GHz (26 GHz josla) virzību paātrinātiem pētījumiem CEPT, ar mērķi ieviest harmonizētus tehniskos nosacījumus jau līdz 2019.gadam iespējami ātrākai 5G sistēmu darbības uzsākšanai. Saistībā ar iepriekš minēto, Nacionālajā radiofrekvenču plānā jāparedz 26 GHz joslas pārplānošana.

Šobrīd Nacionālajā radiofrekvenču plānā radiofrekvenču spektra joslas 26 GHz lielākā daļa ir iedalīta fiksētā, kā arī citu dienestu radiosakaru sistēmām. Daļēji 26 GHz josla ir iekļauta arī Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē". Par atsevišķu joslas daļu lietošanu komersantiem ir piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, izsniegtas radioiekārtu lietošanas atļaujas un tajās ir izvērsta komercdarbība.

Ņemot vērā, ka esošie 26 GHz radiofrekvenču spektra joslas izmantošanas nosacījumi atšķiras no plānotajiem 5G tehniskajiem nosacījumiem, izstrādājot grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā, nepieciešams izvērtēt vajadzību pārskatīt piešķirtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības.

Turpmākā rīcība:

1. Izstrādāt Nacionālā radiofrekvenču plāna grozījumus 26 GHz joslas iedalīšanai mobilo sakaru sistēmām.

2. Nacionālajā radiofrekvenču plānā, izvērtēt nepieciešamību iedalīt jaunas radiofrekvenču spektra joslas ciparu radiorelejlīnijām, paplašinot esošo ciparu radiorelejlīniju radiofrekvenču spektra diapazonu.

3.5. Bezpilota gaisa kuģiem paredzētais radiofrekvenču spektrs

EK sektorpolitika bezpilota gaisa kuģu nozarei turpmākajos 20 gados paredz strauju izaugsmi, nodarbinātības pieaugumu un ekonomiskos ieguvumus47. Līdz ar to, tuvākajā laikā ir jāuzsāk diskusijas nozarē par atsevišķu radiofrekvenču spektra joslu iedalīšanas nepieciešamību bezpilota gaisa kuģu vadībai un datu pārraidei.

Radiofrekvenču spektrs bezpilota gaisa kuģiem ES nav harmonizēts un valstis šīm vajadzībām izmanto dažādas radiofrekvenču spektra joslas. Ir sagatavots ECC 267.ziņojums "Tehniskie un regulatīvie aspekti un spektra regulēšanas prasības attiecībā uz bezpilota lidaparātu sistēmām (UAS)"48, kas palīdzēs risināt radiofrekvenču spektra jautājumus.

Latvijā bezpilota gaisa kuģos izmantojamais spektrs tiek lietots saskaņā ar koplietošanas atļaujas nosacījumiem (Nacionālā radiofrekvenču plāna 3.pielikums), vai individuālām radiofrekvenču spektra piešķīruma atļaujām. Perspektīva ir publisko mobilo sakaru tīklu izmantošana.

Ar radiofrekvenču spektra palīdzību tiek nodrošināta bezpilota gaisa kuģu pozicionēšana, izmantojot globālo navigācijas pavadoņu sistēmu GNSS. Svarīga ir šo sistēmu izmantotā radiofrekvenču spektra aizsardzība.

Savukārt lietotājiem, kas bezpilota gaisa kuģus izmanto pamatā izklaides nolūkos, piemērotākas ir koplietošanas joslas, kas gan nenodrošina pietiekoši augstus uzticamības un aiztures parametrus.

Svarīgi nodrošināt, lai bezpilota gaisa kuģu radioiekārtas neradītu kaitīgus traucējumus esošām radiosakaru sistēmām un pretēji, tādēļ radiofrekvenču spektrs bezpilota gaisa kuģiem ir jāvērtē kontekstā arī ar drošuma aspektiem. Atbildīgajām iestādēm ir jāpiedalās CEPT darba grupās, kas izstrādā priekšlikumus bezpilota gaisa kuģu izmantošanai nepieciešamā radiofrekvenču spektra nodrošināšanai.

3.6. Ģeostacionārās orbītas resursi

Ģeostacionārā orbīta ir ģeosinhronā orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis kustas ar leņķisko ātrumu, kas vienāds ar Zemes rotācijas leņķisko ātrumu un nemaina stāvokli attiecībā pret Zemes virsmu. Ģeostacionārā orbīta ir riņķveidīga un atrodas Zemes ekvatora plaknē aptuveni 35 786 kilometru augstumā.

Ar šīs orbītas specifisko īpašību, ka pavadonis visu laiku atrodas vienā punktā, skatoties no Zemes, ir saistīts tas, ka ģeostacionārajā orbītā visbiežāk tiek izvietoti sakaru un meteoroloģiskie pavadoņi. Pasaulē ģeostacionārās orbītas satelīta sakari tiek izmantoti gan komerciāliem, gan militāriem mērķiem.

Sistēmas un tīklus izplatījumā administrē ITU. Visām ITU dalībvalstīm (arī Latvijai) ir noteikti radiofrekvenču iedalījumi darbībai ģeostacionārā orbītā, kuri ir apkopoti ITU Radionoteikumos49. Saskaņā ar ITU Radionoteikumu 8.pantu, ITU dalībvalstu starptautiskās tiesības un pienākumi attiecībā uz radiofrekvenču piešķīrumiem izriet no radiofrekvenču iekļaušanas starptautiskajā radiofrekvenču reģistrā. Katrai ITU dalībvalstij ir nodrošināts minimālais ģeostacionārās orbītas resurss apraides un fiksēto satelītu sakaru vajadzībām.

ITU dalībvalstu pieredze liecina, ka nepieciešamais laiks no fiksēto izplatījuma sistēmu plāna iedalījuma pieprasījuma līdz tā realizācijai ir vidēji astoņi gadi. ITU satelītu sistēmu vai tīklu pieteikumu reģistrācija tiek veikta par maksu. Latvija līdz šim ģeostacionārās orbītas resursu nav izmantojusi, bet, ja Latvijas vārdā tiktu reģistrēti satelītu tīkli vai sistēmas, Latvijai būtu pienākums tos uzraudzīt un aizsargāt valsts vārdā, kā arī novērst kaitīgus radiofrekvenču spektra traucējumus.

Satiksmes ministrija ir apzinājusi iestāžu viedokli, lai noteiktu nepieciešamību Latvijā izstrādāt izplatījuma sakaru politiku, kas cita starpā noteiktu arī ģeostacionārās orbītas sniedzamo pakalpojumu reģistrācijas un ģeostacionārās orbītas nacionālo resursu pārvaldīšanas kārtības. Iestādes nenorādīja uz nepieciešamību obligāti izstrādāt izplatījuma sakaru politiku un vērsa uzmanību uz faktoriem, kas būtu jāņem vērā, ja jauns politikas plānošanas dokuments tiktu izstrādāts. Satiksmes ministrija, apkopojot informāciju ir secinājusi, ka ģeostacionāro orbītas resursu izmantošana nav prioritāra un nozarei nav aktuāla. Ja rastos pieprasījums minētā resursa apguvei, būtu jāizvērtē starptautiskā pieredze un iespējas šo resursu izmantot kopīgi ar citām valstīm, ņemot vērā arī valsts aizsardzības un drošības interešu izvērtējumu. Ņemot vērā to, ka Satiksmes ministrijas rīcībā nav indikāciju par komersantu vēlmi izvērst komercdarbību šajā jomā, fiksēto izplatījumu sistēmu plāna saskaņošana un finansējuma piesaiste saskaņošanas procesam nav ekonomiski pamatota un lietderīga.

3.7. IPv6 ieviešana

Datu pārraidei internetā pasaulē pamatā lieto IPv4, kur IP adreses izveidei izmanto 32 bitus. Ņemot vērā interneta lietotāju skaita un iekārtu skaita, kas savā darbībā izmanto IP adreses, milzīgo pieaugumu, visā pasaulē ir izveidojies IPv4 adrešu deficīts. NAT tehnoloģija ļauj efektīvāk izmantot ierobežoto IPv4 adrešu resursu. Latvijā viena IPv4 adrese tiek izmantota līdz pat 100 lietotājiem, kas rada dažādas problēmas. Viena no tām, ļoti būtiska, ir saistīta ar drošības jomu, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš ir veicis, pretlikumīgas darbības. Papildus norādāms, ka, piemēram, 100 lietotājiem lietojot vienu IPv4 adresi, no vienas IP adreses nereti veidojas tik liela datplūsma, kuru operatori (piemēram, Google) uztver kā robotierīces veidotu un rada lietotājam neērtības, pieprasot veikt papildu testu, lai varētu turpināt darboties internetā. Eiropā IP adrešu vidi pārvalda un piešķir IP adreses interneta pakalpojumu sniedzējiem RIPE NCC.

Lai risinātu problēmu saistībā ar IPv4 adrešu trūkumu, 1995.gadā Internet Engineering Task Force (IETF) ir izstrādājusi IPv6, kur IP adresei izmanto 128-bitus, līdz ar to, teorētiski pieļaujot izmantot 2128 IP adrešu. Ar IPv6 ieviešanu tiek uzlabota maršrutēšana, jo ņemot vērā, ka IPv6 adresēm nav resursu ierobežojumu, katrs lietotājs var saņemt individuālu adresi, un lietotājs ir bez grūtībām identificējams, kas sekmē drošības internetā problēmu risināšanu. Izmantojot IPv6, iespējams nodrošināt arī labākus kvalitātes rādītājus, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, multiraidi – tiešie lietotāji ar IPv6 iespējotu ierīci var piekļūt IPv6 saturam ar uzlabotu veiktspēju (ar nosacījumu, ka tīkla operators piedāvā IPv6 pakalpojumus). Ar IPv6 vairs nav vajadzības veikt maršrutēšanu caur NAT ierīcēm, tas ļauj ietaupīt NAT infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas tīkla operatoriem.

Eiropas valstu pieredze liecina, ka IPv6 pielāgošanas tendence50 (adoption trend) ir dažāda. 2017.gada jūnijā, piemēram, Beļģijā tā ir visaugstākā – 37%, Grieķija ieņem otro vietu Eiropā ar 28% IPv6 pielāgošanas tendenci un Šveice ar 22% ieņem trešo vietu Eiropā, kamēr citās valstīs – IPv6 pielāgošanas tendence ir tikai 0–5%, kas ir dialoga ar nozari rezultāts. Baltijā IPv6 pielāgošanas tendencē līderpozīcijas ieņem Igaunija, sasniedzot 17% un ieņemot augsto sesto vietu pasaulē. Latvija – 0.2% (Eiropā – 31.vieta), Lietuva ar 0.1% ieņem 33.vietu Eiropā.

Arī Latvijā ir nepieciešams dialogs ar elektronisko sakaru nozares pārstāvjiem, lai paātrinātu IPv6 adrešu ieviešanas procesu, jo esošā infrastruktūra tam vēl nav gatava. Risinājums būtu stimulēt tīkla operatoru pāreju uz IPv6 adresēm. Nav nepieciešams veikt pāreju uz IPv6 uzreiz, gluži pretēji, IPv6 ieviešanu ieteicams sadalīt mazākos posmos un izvērtēt tos soli pa solim. Laba plānošana var samazināt IPv6 ieviešanas izmaksas līdz minimumam, piemēram, esošo iekārtu un programmu modernizācija būs minimāla, ja tā notiek līdztekus esošajam iekārtu uzturēšanas vai atjaunošanas ciklam. Jebkura jauna informācijas tehnoloģiju projekta vai produkta iegādē būtu jāievieš IPv6 prasība. Interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāorientējas laika gaitā klientiem piedāvāt uz IPv6 balstītus pakalpojumus un nodrošināt IPv6 savienojamību. Kā pārejas risinājums ir aicināt elektronisko sakaru komersantus īstenot praksi – vienas IP adreses izmantošanu ne vairāk kā 5–10 lietotājiem politiku, kas būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu darbu.

Turpmākā rīcība:

Diskusija ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos.

4. Rīcības virziens – sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi

4.1. Regulējošās vides uzlabošana

Lietošanas tiesību aprobežojuma regulējums

Ar 2017.gada 23.martā pieņemtajiem grozījumiem ESL 18.1pants ir papildināts ar pirmo prim daļu, paredzot izņēmumu attiecībā uz publiskajām personām, nosakot, ka, izpildoties šajā normā ietvertajiem nosacījumiem, publiska persona atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai izbūvei neprasa.

Ņemot vērā, ka:

– administratīvā sloga mazināšana elektronisko sakaru nozarē ir vitāli nepieciešams pasākums, kas izriet no Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas 2013.–2020.gadam51, lai veicinātu Latvijai kā ES dalībvalstij doto uzdevumu izpildi;

– elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai izbūve ir būtisks ieguldījums infrastruktūras attīstībā un galalietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā;

– atlīdzības aprēķināšana un attiecīga līguma slēgšana publisko personu lietošanas tiesību aprobežojuma gadījumā radītu lielāku administratīvo slogu, nekā ieguvumu;

– Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam ietvertos mērķus attiecībā uz elektronisko pakalpojumu pieejamību nav iespējams sasniegt, neveicinot elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi,

secināms, ka visos gadījumos, kad tiek ierīkots vai izbūvēts ātrdarbīgs publiskais elektronisko sakaru tīkls, ir konstatējamas vispārējās sabiedrības intereses un atlīdzība publiskai personai par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nav piemērojama.

Papildus norādāms, ka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstībai ir būtiska loma arī ilgtermiņā, t.i., Savienojamības paziņojumā noteikto stratēģisko mērķu 2025.gadam sasniegšanā, tajā skaitā 5G elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanā.

Turpmākā rīcība:

Diskusija ar elektronisko sakaru nozari un iestādēm par tiesiskā regulējuma piemērošanas prakses izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā izstrādāt priekšlikumus prakses pilnveidei vai lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos.

Sadarbības atvieglošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Ir nepieciešams veicināt sadarbību starp elektronisko sakaru komersantiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kā arī dzīvokļu īpašniekiem. Elektronisko sakaru nozares asociācijas ir lūgušas izvērtēt iespēju rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ar piekļuves nodrošināšanu dzīvojamai mājai publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un uzturēšanai saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku pieņemto lēmumu.

Dzīvokļa īpašuma likums regulē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu. Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta otrajā daļā noteiktā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūra, piemērojot aptauju, ir smagnēja. Lai gan saskaņā ar minētā panta piekto daļu, kārtību var noteikt pati dzīvokļu īpašnieku kopība, praksē šīs tiesības tiek noteiktas reti.

Ievērojot minēto, ir izvērtējama iespēja noteikt elektronisko sakaru komersantu tiesības pašiem vērsties aptaujas veidā pie dzīvokļu īpašniekiem un, gadījumā, ja "par" elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, pārvaldnieku par pieņemto lēmumu informētu pats elektronisko sakaru komersants. Šāda kārtība varētu tikt noteikta, papildinot Dzīvokļa īpašuma likuma 20.pantu ar sesto daļu, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu. Tādējādi, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, tiktu mazināts administratīvais slogs un veicināta elektronisko sakaru attīstība.

Turpmākā rīcība:

Ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25, 16.§) 2.punktā doto uzdevumu Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldību būvvaldēm izstrādāt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu.

Elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa atvieglošana

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" nosaka elektronisko sakaru tīklu būvniecības speciālo regulējumu.

Atbilstoši būvniecības regulējumam valstī visu būvju, tostarp, inženierbūvju, būvniecības regulējums noteikts, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) noteikto būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

Savukārt, šobrīd spēkā esošais elektronisko sakaru tīklu būvniecības un ierīkošanas speciālais regulējums neatbilst iepriekšminētajiem principiem un tas ir noteikts atsevišķi ESL 1.panta 111.punktā noteiktajai elektronisko sakaru tīklu būvniecībai un atsevišķi 1.panta 112.punktā noteiktajai elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai. Turklāt jāatzīmē, ka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai šobrīd noteiktais regulējums ir pārāk smagnējs un neparedz vienkāršotu procesu, kāds bija, piemēram, inženiertīklu, tostarp, elektronisko sakaru tīklu pievadu gadījumā līdz 2014.gada 19.augustam, kad stājās spēkā jaunais Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktais regulējums.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir 85 būvvaldes, nereti tajās dažādi tiek interpretētas elektronisko sakaru būvniecības speciālajā regulējumā iekļautās normas attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību un ierīkošanu, tādējādi palielinot administratīvo slogu un kavējot elektronisko sakaru tīklu attīstību.

Turpmākā rīcība:

1. Sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, nosakot, ka elektronisko sakaru "I grupas būves" ir

1) inženiertīklu pievads;

2) ārējais elektronisko sakaru kabeļu sadales un iekārtu skapis un konteiners;

3) ārējās elektronisko sakaru tīkla stacionārās radioiekārtas un antenas;

4) elektronisko sakaru stabs, tornis vai masts līdz 10m;

5) ārējais elektronisko sakaru tīkls vai kabeļu kanalizācija līdz 1000 m.

2. Izstrādāt elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumus atbilstoši būvniecības regulējumam, iekļaujot tajos atviegloto regulējumu elektronisko sakaru tīklu būvniecībai un ierīkošanai, ievērojot Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvju iedalījumu grupās.

Universālais pakalpojums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (UP direktīva)52, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas 2009/136/EK53 prasībām (turpmāk – UP direktīva) nosaka minimālo pakalpojumu apjomu, kāds elektronisko sakaru pakalpojumu jomā jānodrošina visiem valsts iedzīvotājiem, vajadzības gadījumā uzliekot UP saistības, ja attiecīgā tirgus konkurences apstākļi nespēj šos pakalpojumus nodrošināt. Saistībā ar UP direktīvas regulējumu, ESL 62.panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja kādu no UP direktīvā noteiktajiem pakalpojumiem nodrošina tirgus, SPRK to neiekļauj UP saistībās.

Ievērojot, ka elektronisko sakaru tirgus ir viens no dinamiskākajiem tirgiem, kas nemitīgi attīstās, SPRK 2016.gada nogalē, savas kompetences ietvaros veicot nepieciešamās darbības, pieņēma lēmumu, kas būtiski ietekmē UP saistību apjomu.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ievērojot SPRK padomes 2009.gada 7.decembra lēmumā Nr.427 "Par universālā pakalpojuma saistībām" un SPRK padomes 2016.gada 15.decembra lēmumā Nr.168 "Par universālā pakalpojuma saistībām elektronisko sakaru nozarē" noteikto, SIA "Lattelecom", kā UP sniedzējam, tiek noteikts pienākums nodrošināt personām ar invaliditāti publiskā telefonu tīkla fiksētās pieslēguma vietās šādas atlaides:

Personām ar pirmo invaliditātes grupu un kuras kā galiekārtas lieto teksta telefonus un personām ar otro invaliditātes grupu šādas atlaides:

– 100% telefona abonenta līnijas ierīkošanas maksai;

– 100% telefona abonenta līnijas abonenta pārreģistrācijas maksai.

Personām ar pirmo invaliditātes grupu un kuras kā galiekārtas lieto teksta telefonus, piekļuves pakalpojumiem atlaide -75% telefona abonenta līnijas abonēšanas maksai;

Personām ar pirmo invaliditātes grupu un kuras kā galiekārtas lieto teksta telefonus publiskā telefonu tīkla fiksētās pieslēguma vietās šādas atlaides:

– 20% maksai par iekšzemes izsaukumiem;

– 100% ierīkošanas maksai platjoslas interneta piekļuves pakalpojumiem;

– 12.21 euro mēnesī (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis) no piemērotās abonēšanas maksas platjoslas interneta piekļuves pakalpojumiem;

– kopējā atlaide elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanas maksai ir ne vairāk kā 12.21 euro mēnesī (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis) vienai personai ar invaliditāti. Secināms, ka sākot ar 2017.gadu UP saistības ietver tikai no ESL 63.panta izrietošās saistības, tas ir īpašos pasākumus, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

Ņemot vērā, ka UP saistībās izdalāmi divi virzieni, kuros tas darbojas, proti, elektronisko sakaru joma, ko nodrošina tirgus attīstība, konkurence un sociālā joma, ko nodrošina noteiktas atlaides pakalpojumiem, kas sniegti personām ar invaliditāti, tad UP sniedzēja zaudējumu kompensācijai jāveido kompensācijas mehānismu, kurā, atbilstoši tīro zaudējumu veidojošam avotam, piedalās vai nu tikai valsts budžets vai arī elektronisko sakaru komersanti:

1) iemaksu veikšana kompensācijas fondā elektronisko sakaru komersantiem jānosaka gadījumos, kad UP sniedzējam jākompensē zaudējumi, kas radušies nodrošinot piekļuvi publiskam elektronisko sakaru tīklam balss telefonijas izsaukumu veikšanai un faksa ziņojumu un datu ziņojumu nosūtīšanai ar datu pārraides ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu piekļuvi internetam. Šajā gadījumā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi atbilstoši ESL 66.panta otrajai daļai.

2) zaudējumi UP sniedzējam tiek segti tieši no valsts budžeta, ja tie radušies sniedzot pakalpojumus, kas izriet no UP saistībām – īpašie pasākumi personām ar invaliditāti, lai nodrošinātu publiski pieejamu telefonpakalpojumu piekļuvi un pieejamību, ietverot piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, uzziņu dienestiem un sarakstiem, līdzīgu tai, kas nodrošināta citiem lietotājiem.

Iepriekšminētā pieeja tika saskaņota ar Satiksmes ministrijas 2014.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.01-03/110 izveidotajā darba grupā (turpmāk – UP darba grupa), kurā strādāja pārstāvji no Satiksmes ministrijas, SPRK, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Konkurences padomes un elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām.

Minētais secinājums ir atbilstošs arī UP direktīvas 13.panta 1.daļas a) punktā paredzētajam, ka dalībvalsts var ieviest mehānismu, lai kompensētu UP sniedzējam noteiktās neto izmaksas saskaņā ar pārskatāmiem noteikumiem no valsts finansējuma. Mainoties situācijai, kurā kādu no elektronisko sakaru jomas pakalpojumiem nevarēs nodrošināt elektronisko sakaru tirgus, iespējama mehānisma izveide UP direktīvas 13.panta b) modeļa ietvarā, kas paredz sadalīt UP saistību neto izmaksas starp elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzējiem.

Papildus tam, EK 2016.gada 12.oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu kodeksam, pēc būtības pārskatot elektronisko sakaru jomā esošās direktīvas, tajā skaitā arī UP direktīvu. Kodekss ir izstrādes procesā un attiecībā uz UP sākotnēji paredz, ka UP radītie zaudējumi jāfinansē no valsts budžeta. Gala redakcija šobrīd nav pieņemta, jo norit aktīvs darbs pie kodeksa izstrādes un prognozējams, ka tuvākā gada laikā kodekss tiks pieņemts un dalībvalstīm tas būs jāievieš nacionālajos normatīvajos aktos. Kodeksa gala redakcija ir svarīga saistībā ar tajā paredzētajiem uzdevumiem dalībvalstīm attiecībā uz UP saistību apjomu. Šobrīd nav indikāciju, ka kodeksa regulējums izmainīs Latvijā esošo situāciju no 2017.gada UP saistību kontekstā.

Tā kā šobrīd Latvijā UP saistībās SPRK nav noteicis tādus pakalpojumus, kas izrietētu no elektronisko sakaru tirgus nepilnībām, tad nav arī subjekta (tīrie zaudējumi, ko veido UP saistību izpilde tirgus nepilnību novēršanai), kuru kompensācijai ar Ministru kabineta noteikumiem veidot UP fonda izveides regulējumu, tad UP fonda izveides uzdevums ir pagarināms līdz brīdim, kad kodeksa ieviešanai tiks izstrādāts atbilstošs regulējums jauna ESL veidā.

Konkursa priekšmets plānots īpašo pasākumu personām ar invaliditāti nodrošināšanai. SPRK izstrādās ar konkursa norisi saistīto dokumentāciju, par kuru tiks rīkota konsultācija ar tirgus dalībniekiem, tāpat kā par jebkuru SPRK izstrādāto nozares normatīvo aktu, saskaņā ar SPRK 2011.gada 24.augusta lēmumuNr.1/20 "Noteikumi par konsultāciju kārtību ar tirgus dalībniekiem elektronisko sakaru nozarē". Ievērojot procesa laikietilpību, SPRK, izmantojot efektīvu, objektīvu, caurredzamu un vienlīdzīgu saistību noteikšanas kārtību, atbilstoši ESL 64.panta trešajai daļai, rīkojot konkursu, noteiks universālā pakalpojuma sniedzēju. Konkursa rezultāti sagaidāmi 2020./2021.gadā, kas jau ir ārpus plāna darbības termiņa. Tādējādi pēc minētā termiņa var mainīties kārtība, kā zaudējumi tiks kompensēti, jo var mainīties gan UP sniedzējs, gan UP sniedzēju skaits.

Ja kodeksā noteiktais attiecībā uz UP ietvarā nodrošināmajiem pakalpojumiem neradīs jaunas UP saistības, piemēram, platjoslas pakalpojuma nodrošināšana, tad jaunajā ESL likumā nav jāparedz tiesību normas, kas nosaka pienākumu izveidot UP saistību izpildes rezultātā radīto tīro zaudējumu kompensācijas fondu, kurā iemaksas veic elektronisko sakaru komersanti.

Attiecībā uz tīrajiem zaudējumiem, ko rada UP saistību izpilde personām ar invaliditāti, jaunā ESL likuma kontekstā būtu jāvērtē, noteikto īpašo pasākumu atbilstība šodienas situācijai, pakļaujot to pārskatīšanai vai nu noteiktos termiņos vai iestājoties attiecīgai situācijai, vai izpildoties kādiem noteiktiem kritērijiem. Spēkā esošais regulējums šādu pārskatīšanas kārtību nav noteicis, līdz ar to, piemērojamās atlaides ir noteiktas vairāk kā pirms 10 gadiem, kad pakalpojumu pieejamībai bija citas (sliktākas) iespējas. Tāpat jāvērtē, kā no valsts budžeta veikt kompensāciju UP sniedzējam ar mazāko administratīvo slogu, piemēram, vai iesaistot pašvaldības, vai Labklājības ministriju, kuras pārziņā ir personu ar invaliditāti aktuālie dati, līdz ar to arī zināmas kontroles iespējas vajadzības gadījumā un kuras padotības iestāde Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau šobrīd administrē virkni pakalpojumus, ieskaitot finansēšanas/apmaksas jautājumus, ko saņem personas ar īpašām vajadzībām. Provizorisks procesa apraksts:

1. kompensācijas mehānismu zaudējumu kompensācijai, ko rada UP saistības nodrošināt īpašos pasākumus personām ar invaliditāti, veido no valsts budžeta līdzekļiem;

2. UP sniedzējs pēc SPRK metodikas aprēķina un iesniedz SPRK apstiprināšanai kompensējamos zaudējumus, kas radušies izpildot UP saistības (gada griezumā);

3. SPRK noteiktā termiņā izskata UP sniedzēja aprēķina atbilstību un apstiprina zaudējumu apjomu, vienlaikus iesniedzot to Labklājības ministrijai;

4. Labklājības ministrija nodrošina zaudējumu kompensēšanu no valsts budžeta, ja tie radušies UP sniedzējam nodrošinot SPRK noteiktajā apmērā īpašos pasākumus personām ar invaliditāti (piemēram, zaudējumi rodas 2022.gadā, SPRK tos apstiprina 2023.gadā un Labklājības ministrija pieprasa kompensācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus 2024.gada budžetā. Kompensāciju par 2022.gadā radītiem zaudējumiem UP sniedzējs saņem 2024.gadā). Minētais mehānisms tika diskutēts arī UP darba grupā un šajā kontekstā tika saņemts arī Finanšu ministrijas pārstāvju atbalsts, vienlaikus norādot, ka šajā grafikā svarīgi, lai ietekme uz valsts budžetu būtu neitrāla, t.i., lai tajā gadā, kad Labklājības ministrijas budžetā tiks iekļauts finansējums, SIA "Lattelecom" nepieprasa samazināt dividendes, kas maksājamas valsts budžetā, lai segtu zaudējumus no UP sniegšanas. Kā alternatīvs UP nodrošināšanas personām ar invaliditāti radīto zaudējumu kompensācijas mehānisms varētu būt risinājums, kurā iesaistās arī pašvaldības, nodrošinot tādu kompensācijas sistēmu, kuras rezultātā atbalsts no publiskajiem līdzekļiem tiktu piešķirts tieši attiecīgajām fiziskajām personām, nepiešķirot nekādu labumu (atbalstu) uzņēmumam, kurš nodrošina universālo pakalpojumu. Šādu risinājumu ir rosinājusi izskatīt Finanšu ministrija54.

Savukārt, ja ieviešot nacionālajos normatīvajos aktos no kodeksa izrietošās prasības UP jomā, tiks secināts, ka Latvijā jānosaka UP sniedzējs platjoslas pakalpojuma nodrošināšanai, tad UP sniedzējam zaudējumus, ja tādi būs, tiks segti no izveidotā kompensācijas mehānisma, kurā elektronisko sakaru komersanti veiks iemaksas ievērojot proporcionalitātes principu.

Publiski pieejamie55 SIA "Lattelecom" ziņojumi par UP saistību izmaksām pēdējo trīs gadu griezumā:

UP saistība

2013.gads

2014.gads

2015.gads

Piekļuves nodrošināšana jauniem abonentiem fiksētās pieslēguma vietās

Izvēles tarifu nodrošināšana

–110 218

–70 169

–105 775

Atlaides noteiktām abonentu grupām

–255 340

–377 105

–374 314

Taksofonu pakalpojuma nodrošināšana

–23 615

–3 549

Visaptveroša uzziņu dienesta pakalpojumu nodrošināšana

–96 649

–124 553

–102 009

Visaptveroša abonentu saraksta nodrošināšana

Pakalpojumu kvalitātes prasības balss telefonijas pakalpojumiem

Nemateriālie ieguvumi

280 494

397 956

314 485

Tīrās izmaksas

–205 326

–177 420

–267 612

3.tabula. UP saistību izmaksas 2013.–2015.gads

Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr.1102/Lp12), ka paredz UP zaudējumu kompensācijas mehānisma izveides termiņu pārcelt līdz 2022.gada 1.janvārim.

Numerācijas nodeva

ESL 2.panta 5.punktā ir noteikts mērķis nodrošināt ierobežoto resursu racionālo un optimālo izmantošanu, un sakarā ar minēto un pamatojoties uz ESL 58.panta pirmo daļu, SPRK rosina izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu". Noteikumu projekts paredz, ka ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām elektronisko sakaru komersanti maksās ne tikai par īso kodu lietošanas tiesībām, bet arī par visu Numerācijas plānā iekļauto numuru lietošanas tiesībām, neatkarīgi no tā, kādiem elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem tie tiks izmantoti. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka valsts nodeva, kā numerācijas resursu optimālas izmantošanas instruments, tiks ieskaitīta valsts budžetā, un par to saņemtie līdzekļi tiks izmantoti elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanai ESL 58.panta noteiktajā kārtībā. Valsts nodevas apmērs paredzēts četri centi gadā par numuru, lai tas pārmērīgi neietekmētu elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus, bet tai pašā laikā nodevas apmērs veicinātu numerācijas resursu efektīvu izmantošanu. Ņemot vērā viedokļu dažādību par priekšlikumu paplašināt numuru loku, par kuriem maksājama nodeva, ir nepieciešams izveidot iesaistīto pušu darba grupu, kas detalizēti izvērtēs priekšlikuma pamatojumu un lietderību, tā ietekmi uz elektronisko sakaru komersantu administratīvo un finanšu slogu un elektronisko sakaru tirgus attīstību, kā arī ieguvumiem galalietotājiem, un sagatavos viedokli par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu.

Turpmākā rīcība:

Izveidot ieinteresēto pušu darba grupu, kas detalizēti izvērtēs priekšlikuma pamatojumu un lietderību, tā ietekmi uz elektronisko sakaru komersantu administratīvo un finanšu slogu un elektronisko sakaru tirgus attīstību, kā arī ieguvumiem galalietotājiem, un sagatavos viedokli par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu.

Numura saglabāšanas pakalpojums

Attīstoties tehnoloģijām un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu, kā arī sekojot līdzi interneta protokola tehnoloģijas attīstībai, ir jāļauj elektronisko sakaru komersantiem un to galalietotājiem izvēlēties, kurā elektronisko sakaru tīklā saglabāt savu numuru. SPRK, analizējot balss telefonijas mazumtirdzniecības tirgu, ir konstatējusi fiksētās un mobilās balss telefonijas aizstājamību, kas liecina par to, ka ierobežojums pārvietot numuru no fiksētā uz mobilo elektronisko sakaru tīklu un otrādi kļuvis par mākslīgu ierobežojumu konkurencei starp balss telefonijas komersantiem fiksētajā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā. Līdz ar to, ir jāveic izvērtējums par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem, lai nodrošinātu numura saglabāšanas pakalpojuma iespēju no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi.

Turpmākā rīcība:

Veikt izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai.

Valsts informācijas sistēma "Numerācijas datubāze"

Numerācijas datubāze nodrošina nacionālā ierobežotā resursa – numerācijas pārvaldību un valsts nodevas par numerācijas izmantošanu administrēšanu. Numerācijas datubāze satur informāciju par elektronisko sakaru komersantiem piešķirtajām, pagarinātajām, anulētajām un tālāk nodotajām numerācijas lietošanas tiesībām, un komersantu iesniegtu informāciju par numerācijas faktisko izmantošanu.

Šobrīd esošās Numerācijas datubāzes izstrādes tehnoloģija vairs netiek attīstīta, tāpēc pastāv būtiski drošības un funkcionalitātes riski, kā arī nav lietderīga esošās datubāzes nepieciešamās funkcionalitātes turpmāka attīstīšana. Ieviešot jaunas tehnoloģijas un, palielinoties numerācijas resursu pieprasījumam, nepieciešams paplašināt datubāzes funkcionalitāti, piemēram, numura saglabāšanas pakalpojumus, jaunu numerācijas diapazonu atvēršanu, numerācijas nodevas administrēšanas elastību. Lai nodrošinātu drošu un funkcionalitātes prasībām atbilstošu numerācijas resursu pārvaldību, ir nepieciešama jauna Valsts informācijas sistēma.

Turpmākā rīcība:

Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.45 "Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi", lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozares sekmīgai attīstībai nepieciešamo Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" funkcionalitāti un administrēšanu. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" drošības risku novēršanai un funkcionalitātes attīstībai.

4.2. OECD rekomendācija

OECD Digitālās ekonomikas politikas komitejas ziņojumā par Latvijas atbilstību digitālās ekonomikas politikas jomā esošajiem instrumentiem tika izvērtēti vairāki elektronisko sakaru nozares jautājumi, piemēram, platjoslas elektronisko sakaru attīstība, starptautiskās mobilās viesabonēšanas pakalpojumi, interneta politikas veidošanas principi, elektroniskie paraksti un autentifikācijas, privātuma politika, bērnu drošība tiešsaistē un citi. Ziņojumā ir ietverta rekomendācija: platjoslas elektronisko sakaru attīstībā apsvērt uz pieprasījumu balstītas politikas pieeju, lai veicinātu platjoslas pakalpojumu ieviešanu un efektīvu izmantošanu visā valstī. Par rekomendācijas izpildes termiņu noteikts 2020.gads un atbildīgās institūcijas saskaņā ar Ārlietu ministrijas 2016.gada 18.augusta informatīvā ziņojuma "Par sarunu noslēgšanu par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai" 1.pielikumu noteiktas Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Rekomendācijas izpildei 2017.gadā ir uzsākta pētījuma organizēšana, kura laikā paredzēts izvērtēt ar EK 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699 apstiprinātās VAP Nr.SA.33324 "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" 1.kārtas ietvaros īstenotā projekta "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" ietekmi uz platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s pieejamību lauku teritorijās. Pētījuma laikā paredzēts identificēt teritorijas, kurās esošie "vidējās jūdzes" optiskā tīkla piekļuves punkti būtu izvietojami tuvāk galalietotājiem, ar mērķi samazināt elektronisko sakaru komersantu investīcijas pēdējās jūdzes nodrošināšanai, kā arī paredzēts identificēt nepieciešamās investīcijas optiskā tīkla infrastruktūrā, kas nodrošinātu vislielāko ieguldījumu ES izvirzītajiem mērķiem atbilstošu platjoslas interneta pieslēgumu nodrošināšanā galalietotājiem, ņemot vērā arī 5G tīkla attīstības perspektīvu.

Rekomendācijas izpilde ir sasaistāma arī ar informācijas sabiedrības attīstību, jo uz pieprasījumu balstīta pieeja platjoslas attīstībā nozīmē arī veicināt platjoslas pakalpojumu pievilcību, kā arī radīt iedzīvotājos interesi un vajadzību pēc platjoslas pakalpojumiem, piemēram, sekmējot jaunu lietojumprogrammu izstrādi un pieejamību, iedzīvotāju informētību un kopējo zināšanu līmeni par IKT risinājumu iespējām, e-pārvaldes attīstību u.tml. Būtiski, lai valsts pārvalde ieņem vadošo lomu šādu uz platjoslas pakalpojumiem balstītu risinājumu izmantošanā, jo valsts pārvaldes piemērs sekmētu galalietotāju pieprasījumu pēc līdzīga satura pakalpojumiem, kas sekundāri palielinātu arī pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, tādējādi izpildot OECD rekomendāciju ilgtermiņā.

Ņemot vērā Latvijas DESI digitālo pamatprasmju rādītāju (Latvija ar 49.2% atrodas 20.vietā ES, Lietuva ar 51.2% atrodas 17.vietā ES, Igaunija ar 64.5% ieņem 8.vietu ES, vidējais ES rādītājs ir 55.3%)56, secināms, ka tehnoloģiju pielietojamība Latvijā joprojām ir problemātiska un pieprasījuma agregācija nav piemērotākais risinājums platjoslas attīstībai, jo pastāv risks, ka pieprasījumos iegūt nepilnīgu informāciju, kā rezultātā platjoslas izvēršana nenotiks apjomā, kas veicinātu platjoslas pakalpojumu lietojamības pieaugumu. Līdz ar to, tiks turpināti ieguldījumi platjoslas infrastruktūras izvēršanas nodrošināšanā.

5. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem

Plāns sagatavots balstoties uz prioritātēm, kas noteiktas šādos politikas plānošanas dokumentos:

1. Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (EK 2010.gada 3.marta paziņojums), lai nodrošinātu ilgtspējīgus ekonomiskus un sociālus ieguvumus, ko sniedz vienots digitālais tirgus, kas balstīts uz ātrgaitas un īpaši ātru internetu un sadarbspējīgām lietojumprogrammām, paredz īstenot pamatiniciatīvu "Digitālā programma Eiropai". Šīs iniciatīvas mērķis ir līdz 2013.gadam nodrošināt visiem platjoslas piekļuvi un līdz 2020.gadam nodrošināt piekļuvi daudz lielākam interneta ātrumam (30 Mb/s un lielākam), vienlaikus nodrošinot, ka 50% vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu vismaz 100 Mb/s. Lai īstenotu minēto, dalībvalstīm ir jāizveido ātrgaitas interneta funkcionējošas stratēģijas un jāplāno publisko finansējumu, tostarp ES struktūrfondus, tādām jomām, kurās privātie ieguldījumi tiek veikti nepilnīgi. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāveicina modernu un pieejamu tiešsaistes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu;

2. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam "Latvija 2030" (pieņemta 2010.gada 10.jūnijā Saeimā) ir valsts galvenais plānošanas instruments ar likuma spēku. Programmā iekļauti arī IKT attīstības mērķi. Elektronisko sakaru nozarē jānodrošina tāds informācijas pārraides tīklu pārklājums, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā. Platjoslas internetu ir jānodrošina visā valsts teritorijā, tuvākajos gados primāri attīstot šī pakalpojuma pieejamību lauku teritorijās un attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām;

3. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam (pieņemts 2012.gada 20.decembrī Saeimā) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments Latvijā. Rīcības virziena "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai" ietvaros jānodrošina pakalpojumu pieejamību atbilstoši demogrāfijas tendencēm un apdzīvojuma izmaiņām, kā arī jānodrošina pakalpojumu ērtu pieejamību elektroniskā veidā sasniegšanu;

4. ES fondu un Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināts EK 2014.gada 11.novembrī), prioritārais virziens "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" paredz īstenot 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķi "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās". Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot attiecīgas infrastruktūras izbūvi, kur tā nav pieejama;

5. Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam (apstiprināta 2012.gada 7.decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.589 "Par Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013.–2020.gadam") paredz samazināt nošķirtību starp teritorijām, kurās piedāvā konkurētspējīgus platjoslas pakalpojumus par pieņemamu cenu, un teritorijām, kurās šādus pakalpojumus nepiedāvā, kā arī nodrošināt visu Latvijas reģionu iedzīvotājiem ātru un kvalitatīvu piekļuvi interneta resursiem un plāno palielināt teritoriālo vienību (novada pagastu) īpatsvaru, kuros ir izveidoti piekļuves punkti optiskajam tīklam un nodrošināts savienojums ar maģistrālo tīklu;

6. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (apstiprināts 2013.gada 14.oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.468 "Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam") rīcības virziena "Plaši pieejama piekļuve internetam" ietvaros paredz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju e-pakalpojumiem visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, veicinot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstību teritorijās, kurās ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru sasniegšanu.

6. Plāna mērķis, rīcības virzieni un rīcības plānojumā iekļaujamie pasākumi

Plāna mērķis

Nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i

Politikas rezultāts: uzlabots publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājums

Investīciju apjoms elektronisko sakaru nozarē (2015.gadā – 98 milj. euro57; 2019.gadā – 110 milj. euro)

DESI indekss savienojamības dimensijā (2017.gadā – 0.6458; 2020.gadā – 0.67)

Politikas rezultāts: uzlabota piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem

Interneta pieejamība mājsaimniecībās gada sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita) (2017.gadā – 78.6%59; 2020.gadā – 81%)

IPv6 pielāgošanas tendence: (2017.gadā – 0.2%60; 2020.gadā – 3%)

1. Rīcības virziens

Radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai

Nr.

Uzdevums/pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

1.1.

Izstrādāt 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plānu un grafiku, kā arī modeli ciparu televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada

Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai

Izstrādāts 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plāns un grafiks, kā arī modelis ciparu televīzijas zemes apraidei pēc 2021.gada

Satiksmes ministrija, VAS ES

NEPLP, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

2018.gada 30.jūnijs

1.2.

Izstrādāt grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē"

Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai

Grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē"

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS ES

2019.gada 30.jūnijs

1.3.

Sadarbībā ar nozari un potenciālajiem 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu lietotājiem, izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai

Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai

Grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā un citos normatīvajos aktos, ja nepieciešams

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS ES, Satiksmes ministrija

2018.gada 30.decembris*

1.4.

Izveidot darba grupu un izstrādāt nacionālo 5G ieviešanas ceļvedi

Nākotnes redzējums par 5G tīklu ieviešanu Latvijā

Izstrādāts nacionālais 5G ieviešanas ceļvedis

Satiksmes ministrija

2018.gada 30.jūnijs

1.5.

Izstrādāt Nacionālā radiofrekvenču plāna grozījumus 26 GHz joslas iedalīšanai mobilo sakaru sistēmām

Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai

Grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS ES, Satiksmes ministrija

2018.gada 30.jūnijs*

1.6.

Nacionālajā radiofrekvenču plānā, izvērtēt nepieciešamību iedalīt jaunas radiofrekvenču spektra joslas ciparu radiorelejlīnijām, paplašinot esošo ciparu radiorelejlīniju radiofrekvenču spektra diapazonu

Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai

Veikts izvērtējums

Satiksmes ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2020.gada 30.decembris

1.7.

Diskusija ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos

Veicināta inovatīvu tehnoloģiju ieviešana nozarē

Veikts izvērtējums par izmaiņu nepieciešamību normatīvajos aktos

Satiksmes ministrija

Iekšlietu ministrija

2020.gada 30.decembris

2. Rīcības virziens

Sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi

Nr.
p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)

2.1.

Diskusija ar elektronisko sakaru nozari un iesaistītajām institūcijām par lietošanas tiesību aprobežojuma regulējuma piemērošanas prakses izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot priekšlikumus prakses pilnveidei vai lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos

Tiesiskā regulējuma piemērošanas prakses uzlabošana

Veikts izvērtējums

Satiksmes ministrija

2020.gada 30.decembris

2.2.

Ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25, 16.§) 2.punktā doto uzdevumu Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldību būvvaldēm izstrādāt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu

Samazināts elektronisko sakaru komersantu administratīvais un finanšu slogs, tādējādi pozitīvi ietekmējot elektronisko sakaru nozares attīstību un sniedzot labumu sabiedrībai kopumā

Grozījumu projekts Dzīvokļa īpašuma likumā

Satiksmes ministrija

2019.gada 31.decembris

2.3.

Sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, nosakot ka elektronisko sakaru "I grupas būves" ir:

1) inženiertīklu pievads; 2) ārējais elektronisko sakaru kabeļu sadales un iekārtu skapis un konteiners; 3) ārējās elektronisko sakaru tīkla stacionārās radioiekārtas un antenas; 4) elektronisko sakaru stabs, tornis vai masts līdz 10 m; 5) ārējais elektronisko sakaru tīkls vai kabeļu kanalizācija līdz 1000 m

Atvieglots elektronisko sakaru tīklu būvniecības process

Grozījumu projekts Vispārīgajos būvnoteikumos

Satiksmes ministrija

Ekonomikas ministrija, VAS ES, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2018.gada 30.decembris

2.4.

Izstrādāt elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumus atbilstoši būvniecības regulējumam, iekļaujot tajos atviegloto regulējumu elektronisko sakaru tīklu būvniecībai un ierīkošanai, ievērojot Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvju iedalījumu grupās

Sakārtoti un vienkāršoti elektronisko sakaru būvniecības normatīvie akti

Izstrādāti Elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumi

Satiksmes ministrija

VAS ES, Ekonomikas ministrija

2019.gada 30.decembris

2.5.

Izveidot ieinteresēto pušu darba grupu, kas detalizēti izvērtēs spēkā esošā regulējuma par numerācijas valsts nodevu pārskatīšanas pamatojumu un lietderību, tā ietekmi uz elektronisko sakaru komersantu administratīvo un finanšu slogu un elektronisko sakaru tirgus attīstību, kā arī ieguvumiem galalietotājiem, un sagatavos viedokli par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu

Diskusijas rezultātā sagatavots viedoklis par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu

Darba grupas ekspertu pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu

Satiksmes ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2018.gada 30.decembris

2.6.

Veikt izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai

Izvērtēti numura saglabāšanas pakalpojuma juridiskie un tehniskie nosacījumi

Pieņemts lēmums par normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai

Satiksmes ministrija

2018.gada 30.jūnijs

2.7.

Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.45 "Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi", lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozares sekmīgai attīstībai nepieciešamo Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" funkcionalitāti un administrēšanu. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" drošības risku novēršanai un funkcionalitātes attīstībai

Veikta Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" drošības risku novēršana un nepieciešamās funkcionalitātes izstrāde;

Noteiktas aktuālās prasības Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" funkcionalitātei un uzturēšanai;

Nodrošināta Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāzes" droša un funkcionalitātes prasībām atbilstoša darbība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS ES

2020.gada 1.janvāris

* norādītais termiņš var tikt koriģēts, lai to saskaņotu ar ES saistošo normatīvo aktu plānoto termiņu

7. Teritoriālā perspektīva

Plāna uzdevumi ir vērsti uz politikas plānošanu visā valstī kopumā, tāpēc teritoriālā perspektīva plānā nav iezīmēta.

8. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

Uzdevums

Pasākums

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

n gads

n + 1

n + 2

n + 1

n + 2

n + 3

turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)

2018

2019

2020

2019

2020

2021

Finansējums plāna realizācijai kopā

Valsts informācijas sistēma "Numerācijas datubāze" atjaunošana

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programma 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

89 237

89 237

89 237

178 470

10 000

10 000

0

10 000**

2020.gada 1.janāris

tajā skaitā

norādītais papildus finansējums tiks precizēts pēc iepirkuma procedūras veikšanas

0

0

0

168 470*

0

0

0

0

tajā skaitā

ikgadējai sistēmas uzturēšanai no 2019.gada***

 

89 237

89 237

89 237

10 000

10 000

10 000

0

10 000

 

2.8. uzdevums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Numerācijas datubāzes izstrāde

1. pasākums

0

0

0

168 470*

0

0

0

0

 

tajā skaitā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

30.00.00 programma "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

0

0

0

168 470*

0

0

0

0

 

Numerācijas datubāzes ikgadējā uzturēšana

2. pasākums

89 237

89 237

89 237

10 000

10 000

10 000

0

10 000

tajā skaitā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

30.00.00 programma "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

89 237

89 237

89 237

10 000

10 000

10 000

0

10 000

*Finansējums tiks precizēts pēc iepirkuma procedūras veikšanas.
Atbilstoši aprēķiniem, Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" izstrādāšanai un esošās sistēmas aizstāšanai ar jaunu nepieciešami kopā: 225 000 EUR*.
Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra sēdes protokola Nr.57 46.§ un 47.§ VAS "Elektroniskie sakari" 2016.gada tīrās peļņas daļa tiek novirzīta izstrādes 1.kārtai: 56 530,10 EUR, savukārt attiecībā uz atlikušo finansējumu sākotnēji jāvērtē iespēja sistēmas uzturēšanu un attīstību finansēt no ieņēmumiem, kas gūti no maksājumiem par numerācijas resursu lietošanas tiesībām.
**Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" ikgadējai uzturēšanai pēc atjaunošanas nepieciešami: 99 237 EUR no kuriem 89 237 euro tiks segti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta bāzes izdevumos numerācijas datu bāzes uzturēšanai paredzētās dotācijas VAS "Elektroniskie sakari" un 10 000 EUR nepieciešams piešķirt papildus no valsts budžeta standartizētās un specializētās programmatūras uzturēšanas izmaksām.
***Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžetā Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" ikgadējai uzturēšanai paredzēts: 89 237 EUR.


1 Apstiprināta Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 10.jūnija sēdē

2 Akceptēts Latvijas Republikas Saeimā 2012.gada 20.decembrī

3 EK 2010.gada 3.marta paziņojums Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020

4 EK 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai 5G Eiropai. Rīcības plāns, COM(2016) 588

5 North Atlantic Treaty Organisation – Ziemeļatlantijas Līguma organizācija

6 CSP dati

7 CSP dati

8 CSP dati

9 CSP dati

10 EK paziņojums Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020

11 Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojums Nr.589 "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam"

12 SPRK dati

13 SPRK dati, 2017.gada februārī

14 SPRK dati, 2017.gada februārī

15 Eiropas Digitālā progresa ziņojums (EDPZ) 2017. Valsts profils. Latvija

16 Digital Economy and Society Index 2017 – Latvija

17 OECD Broadband Portal

18 SPRK 2016.gada pārskats

19 Biedrības "Latvijas Interneta Asociācija" 2017.gada informatīvais buklets "Nozare ciparos"

20 EK darba dokuments SWD 2016(303), daļa 3/3, 309 lpp.

21 SPRK dati, 2017.gada februārī

22 SPRK dati, 2017.gada februārī

23 CSP dati

24 Ļoti augstas veiktspējas tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, kas vai nu pilnībā sastāv no optiskās šķiedras elementiem vismaz līdz sadales punktam tā atrašanās vietā vai arī maksimālas slodzes apstākļos spēj nodrošināt līdzīgu tīkla darbību pieejamā lejuplīnijas un augšuplīnijas joslas platuma, noturības, ar kļūdām saistītu parametru un latentuma un tā atšķirību ziņā. Tīkla darbību var uzskatīt par līdzīgu neatkarīgi no tā, vai lietotājs konstatē atšķirības, ko rada tā nesēja atšķirīgās īpašības, ar kura starpniecību tīklu savieno ar tīkla pieslēgumpunktu

25 EK priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi, COM(2016) 591

26 EK priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula), COM(2017) 10

27 EK paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai Kosmosa stratēģija Eiropai, COM(2016) 705

28 Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.11.2016.gada sēdes protokols Nr.64, TA-2562, p. 2.2., pozīcija Nr.1 "EK paziņojums: Kosmosa stratēģija Eiropai"

29 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.1285/2013 (2013.gada 11.decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr.876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.683/2008, ES Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 20.decembrī

30 SPRK 2013.gada 20.novembra lēmums Nr.222 "Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs""

31 Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 (2017.gada 17.maijs) par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā

32 SPRK 2015.gada dati

33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā

34 Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 4.7.2 punkts

35 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta trešā daļa

36 CEPT 53.ziņoums

37 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/687 (2016.gada 28.aprīlis) par 694–790 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj sniegt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, un elastīgai nacionālai izmantošanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2268) (Dokuments attiecas uz EEZ)

38 Commission staff working document Advancing the Internet of Things in Europe Accompanying the document Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic And Social Committee And The Committee Of The Regions Digitising European Industry Reaping the full benefits of a Digital Single Market, SWD/2016/0110

39 Radio Spectrum Policy Group A Spectrum Roadmap for IoT Opinion on the Spectrum Aspects of the Internet-of-things (IoT) including M2M (2016)

40 CEPT 59.ziņojuma papildinājums

41 Electronic Communications Committee 5 May 2011 recommendation Numbering and addressing for machine-to-machine (M2M) communications ECC/REC/(11)03

42 Saskaņā ar ES un OECD urbānās teritorijas definīciju

43 Saskaņā ar Eiropas transporta tīkla definīciju ir attiecināms uz TEN-T autoceļu un dzelzceļu tīklu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra regula Nr.1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr.661/2010/ES 1.pielikums)

44 Ar gigabitu savienojamību ir jāsaprot rentabls simetrisks interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā nodrošina vismaz vienu Gb/s

45 Komisijas īstenošanas lēmums (ES) 2015/750 (2015.gada 8.maijs) par 1 452–1 492 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3061)

46 Radio Spectrum Policy Group strategic roadmap towards 5G for Europe Opinion on spectrum related aspects for next-generation wireless systems (5G)

47 EK mājas lapa, Unmanned aircrafts

48 ECC ziņojums 268

49 ITU Radionoteikumi ir pieejami ITU mājas lapā

50 Akamai dati 2017.gada jūnijā

51 Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam

52 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/22/EK (2002.gada 7.marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva)

53 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/136/EK (2009.gada 25.novembris), ar ko groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un regulu (EK) Nr.2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā

54 Finanšu ministrijas 2017.gada 21.jūlija vēstule Nr.A-SM-7/5749

55 SIA Lattelecom ziņojumi par universālā pakalpojuma (UP) saistību tīrajām izmaksām

56 DESI dati

57 SPRK dati

58 Eiropas Digitālā progresa ziņojums (EDPZ) 2017. Valsts profils. Latvija

59 CSP dati

60 Akamai dati 2017.gada jūnijā

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!